Augstskolas sadarbība ar skolu –

vēlamais un realitāte

LU prof. Lūcija Rutka, Dr.psych.LU prof. Lūcija Rutka, Dr.psych.

Kādi studenti atnāk uz augstskolu?Ko mēs (augstskolas) gaidām no

skolām?

Kāda ir augstskolu un skolu sadarbība Latvijā?

Augstskolu un skolu sadarbības veidi:

• projektu ietvaros,projektu ietvaros,• kā mērķtiecīga, sistemātiska kopīga darbība,kā mērķtiecīga, sistemātiska kopīga darbība,• epizodiski,epizodiski,• augstskolu un to studiju programmu reklāmu augstskolu un to studiju programmu reklāmu

pasākumos,pasākumos,• u.c.u.c.

• ESF proj. ” Atbalsta programmu izstrāde un īstenošana sociālās atstumtības riskam pakļauto jauniešu atbalsta sistēmas izveidei”

(Nr.2010/0328/1DP/1.2.2.4.1/10/IPIA/VIAA/002)

• ESF ASEM proj. „Cilvēkresursi un nodarbinātība”, 1.2.2.3.2. apakšaktivitāte „Atbalsts izglītības pētījumiem”, proj.nr. 2011/0011/1DP/1.2.2.3.2./11/IPIA.VIAA/001.

Eiropas Sociālā fonda projektsEiropas Sociālā fonda projekts

““Inovatīva un praksē balstīta Inovatīva un praksē balstīta pedagogu izglītības ieguve un pedagogu izglītības ieguve un

mentoru profesionālā pilnveide”mentoru profesionālā pilnveide” Nr.2010/0096/1DP/1.2.1.2.3./09/IPIA/VIAA/001Nr.2010/0096/1DP/1.2.1.2.3./09/IPIA/VIAA/001

http://skolas.lu.lv/pluginfile.php/57874/mod_resource/content/1/http://skolas.lu.lv/pluginfile.php/57874/mod_resource/content/1/Sadarb%C4%ABba%20ment%20augstsk.docSadarb%C4%ABba%20ment%20augstsk.doc

Kādi apstākļi kavē skolas un augstskolas Kādi apstākļi kavē skolas un augstskolas sadarbību pedagoģiskās prakses sadarbību pedagoģiskās prakses nodrošināšanā?nodrošināšanā? • normatīvo dokumentu, kas nosaka pedagoģiskās normatīvo dokumentu, kas nosaka pedagoģiskās

prakses norises kārtību, nepilnības, prakses norises kārtību, nepilnības, • nav skaidri definēti skolu un augstskolu sadarbības nav skaidri definēti skolu un augstskolu sadarbības

kritēriji,kritēriji,• skolā nav darbinieka, kurš atbild un organizē skolā nav darbinieka, kurš atbild un organizē

sadarbību ar augstskolu,sadarbību ar augstskolu,• skolas administrācijas nevēlēšanās uzņemt skolā skolas administrācijas nevēlēšanās uzņemt skolā

studentus,studentus,• skolas pedagogu ieinteresētības un atsaucības skolas pedagogu ieinteresētības un atsaucības

trūkums.trūkums. • attālums no augstskolas līdz skolai;attālums no augstskolas līdz skolai;

Ko augstskolu docētāji varētu darīt, lai Ko augstskolu docētāji varētu darīt, lai sadarbība starp skolu un augstskolu sadarbība starp skolu un augstskolu pedagoģiskās prakses laikā būtu veiksmīga?pedagoģiskās prakses laikā būtu veiksmīga? • lai studenti būtu iepazīstināti ar pedagoģiskās lai studenti būtu iepazīstināti ar pedagoģiskās

prakses mērķiem un uzdevumiem,prakses mērķiem un uzdevumiem,• studentu prakses laikā apmeklē skolu, sniedz studentu prakses laikā apmeklē skolu, sniedz

konsultācijas,konsultācijas,• augstskolu pasniedzēji vada mācību stundu,augstskolu pasniedzēji vada mācību stundu,• pārskatīt studentu atskaites kritērijus pārskatīt studentu atskaites kritērijus

vērošanas praksei (piem., skolotāja un skolēna vērošanas praksei (piem., skolotāja un skolēna izskats – ētiskais aspekts!),izskats – ētiskais aspekts!),

• uzturēt saikni, saziņu ar skolu (elektroniski, uzturēt saikni, saziņu ar skolu (elektroniski, telefoniski, ar plānotām vizītēm).telefoniski, ar plānotām vizītēm).

http://visc.gov.lv/visc/dokumenti/http://visc.gov.lv/visc/dokumenti/eizdevums/2012/eizdevums_053.pdfeizdevums/2012/eizdevums_053.pdf

PIRMO REIZI LATVIJĀ FIZIKAS OLIMPIĀDES NOVADU UN PILSĒTU POSMS NOTICIS TIEŠSAISTĒ

VALSTS IZGLĪTĪBAS SATURA CENTRA INFORMATĪVAIS E-IZDEVUMS

26.01.2012. Nr.2 (053)

http://visc.gov.lv/visc/dokumenti/http://visc.gov.lv/visc/dokumenti/eizdevums/2012/eizdevums_053.pdfeizdevums/2012/eizdevums_053.pdf Šī gada (2012) 20.janvārī veiksmīgi noritējusi

novadu un pilsētu olimpiāde fizikā. Olimpiāžu rīkošanas vēsturē Latvijā tā ir pirmā mācību priekšmetu olimpiāde tiešsaistes formā, kurā piedalījies rekordliels skolēnu skaits. Olimpiāde tika realizēta kā pilotprojekts, ko īsteno Valsts izglītības satura centrs sadarbībā ar Latvijas Universitātes (LU) Fizikas un matemātikas fakultāti un LU Informācijas tehnoloģiju departamentu.

http://visc.gov.lv/visc/dokumenti/http://visc.gov.lv/visc/dokumenti/eizdevums/2012/eizdevums_053.pdfeizdevums/2012/eizdevums_053.pdf• Olimpiādei pieteicās vairāk nekā divi tūkstoši

9. līdz 12.klašu skolēnu, kas pēdējo gadu laikā ir lielākais pieteikumu skaits fizikas olimpiādei. Interneta vidē tika risināti LU Fizikas un matemātikas fakultātes sagatavotie uzdevumi.

• Tāpat skolēniem un skolotājiem ir iespēja saņemt LU studentu un mācībspēku konsultācijas, savukārt olimpiādes satura veidotāji var uzklausīt ieteikumus un uzlabot nākamo olimpiāţu kvalitāti.

LU Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultāte Katru gadu skolās tiek rīkots

zinātnisko darbu konkurss vidusskolēniem.

Skolēnu zinātniskos darbus recenzē fakultātes docētāji.

Noslēgumā notiek labāko darbu autoru apbalvošana.

Valmieras Valsts ģimnāzija Valmieras Valsts ģimnāzija (direktors Jānis Zemļickis)(direktors Jānis Zemļickis)Skolā ir izveidota meteoroloģiskā stacija ar Skolā ir izveidota meteoroloģiskā stacija ar

valsts SIA “Latvijas Vides, ģeoloģijas un valsts SIA “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs” (LVĢMC) atbalstu. meteoroloģijas centrs” (LVĢMC) atbalstu. Stacijas aparatūra ir LVĢMC lietotās meteo Stacijas aparatūra ir LVĢMC lietotās meteo novērošanas iekārtas, kas pilnībā nodotas novērošanas iekārtas, kas pilnībā nodotas skolas vajadzībām. skolas vajadzībām.

Skolēns mācoties ģeogrāfiju, bioloģiju, fiziku un Skolēns mācoties ģeogrāfiju, bioloģiju, fiziku un ķīmiju iegūst starp priekšmetu saikni, kas ķīmiju iegūst starp priekšmetu saikni, kas viņam sniedz iespēju padziļināti iepazīties ar viņam sniedz iespēju padziļināti iepazīties ar apgūstamā priekšmeta praktisko pusiapgūstamā priekšmeta praktisko pusi

Valmieras Valsts ģimnāzija Valmieras Valsts ģimnāzija (direktors Jānis Zemļickis)(direktors Jānis Zemļickis) Esam piesaistījuši, piemēram, VAS „Latvijas Esam piesaistījuši, piemēram, VAS „Latvijas

valsts meži”, sadarbojamies ar valsts meži”, sadarbojamies ar Latvijas Latvijas Universitātes Ķīmijas, Bioloģijas, Fizikas un Universitātes Ķīmijas, Bioloģijas, Fizikas un matemātikas, Ģeogrāfijas un zemes zinātņu matemātikas, Ģeogrāfijas un zemes zinātņu u.c. fakultāti, kā arī Vidzemes augstskolu un u.c. fakultāti, kā arī Vidzemes augstskolu un Daugavpils universitāti. Sadarbībā ar Rīgas Daugavpils universitāti. Sadarbībā ar Rīgas Tehnisko universitāti mums ir izveidots Tehnisko universitāti mums ir izveidots robotikas centrs,.robotikas centrs,. Mums ir jaunie ķīmiķi, Mums ir jaunie ķīmiķi, kuriem bija septiņas sākotnējās nodarbības kuriem bija septiņas sākotnējās nodarbības pie mums, Valmierā, bet vēlāk Rīgā – pie mums, Valmierā, bet vēlāk Rīgā – uzņēmumos „Olainfarm”, „Grindeks” u.c. uzņēmumos „Olainfarm”, „Grindeks” u.c.

LU PPMF docētāju fokusgrupas diskusijas rezultātā gūtas dažas atbildes uz jautājumiem:

Kādi studenti atnāk uz augstskolu?

Ko mēs (augstskolas) gaidām no skolām?

Kādi studenti atnāk uz augstskolu?Pozitīvās tendences:• Mērķtiecīgi• Ar augstu motivāciju • Ar augstu pašvērtējumu• Labi pārvalda IT• Augsts zināšanu līmenis• Ar augstu gatavības līmeni sevi apliecināt un

prezentēt sava darba rezultātus• Vērsti uz sadarbību• Atvērti un brīvi attiecībās• Labi pārzina savas tiesības

Kādi studenti atnāk uz augstskolu?Negatīvās tendences (izpaužas atsevišķiem studentiem):• Zems sagatavotības līmenisZems sagatavotības līmenis• Nav gatavi patstāvīgi mācīties un Nav gatavi patstāvīgi mācīties un

organizēt savu studiju laikuorganizēt savu studiju laiku• Centrēti uz ārējiem uzdevumiem, grūti

sevi organizēt un izvirzīt iekšējos uzdevumus (tas ir arī jautājums par ārējo un iekšējo motivāciju)

• Trūkst atbildības, disciplinētības, neatlaidības

Kādi studenti atnāk uz augstskolu?Negatīvās tendences (izpaužas atsevišķiem studentiem):• Vāja uzvedības un emocionālā pašregulācija.Vāja uzvedības un emocionālā pašregulācija.• Zems morālās attīstības līmenis, nepietiekoša Zems morālās attīstības līmenis, nepietiekoša

ētikas normu un principu izpratne, to ētikas normu un principu izpratne, to realizācija uzvedībā.realizācija uzvedībā.

• Neizprot nākošās profesijas “plusus” un Neizprot nākošās profesijas “plusus” un “mīnusus”, reizēm idealizēta profesijas “mīnusus”, reizēm idealizēta profesijas uztvere, pēc pirmās prakses – vilšanās.uztvere, pēc pirmās prakses – vilšanās.

• Neizprot savas personības īpašību un īpatnību Neizprot savas personības īpašību un īpatnību saistību ar nākošās profesijas specifiku saistību ar nākošās profesijas specifiku (rakstura īpašības, veselības stāvoklis, u.c.)(rakstura īpašības, veselības stāvoklis, u.c.)

Dažas sadarbības veicināšanas iespējas• Veidot mērķtiecīgu un sistemātisku sadarbību,

izvērtējot sadarbības rezultātus.• Veidot sadarbību : augstskola – uzņēmums –

skola.• Sadarbības procesā vairāk pievērst uzmanību

skolēnu un studentu morālās attīstības veicināšanai, ētikas principu realizēšanai dzīvē.

• Sadarbības procesā veidot tiešus kontaktus ar skolēniem.

Paldies par uzmanību!Paldies par uzmanību!