LĪGATNES NOVADA DOMES INFORMATĪVS IZDEVUMS 17. maijs, 2017 Novada Ziņas Nr. 5 (123)

Maijā

Vieglāk ir dzīvot,ja dvēsele dzied,

Vieglāk, daudz vieglāk pa dzīvi ir skriet.

Nepaskriet garām saulainai dienai,

Nepaskriet garām brīdim nevienam.

Tomēr vieglāk pa dzīvi ir dziedot iet...

Gaišas domas, priecīgu prātu

un stipru veselību maija

jubilāriem!Zintis Malkausis

Raimonds RinkēvičsGints Vadzis

Jānis AndrušaitisAldis Jankovičs

Raimonds JansonsAnita BērziņaJānis KrūmiņšInese MatrozeInese TormaneAnita VidzickaAivars Jakāns

Ilgonis MārtinsonsUldis SaulītisJānis Rupmejs

Vija StradeBerta DreijereZaiga KažokaRuta Kustova

Aleksandra ĻeonovaArnolds MarkssAivars MeistersIrēna Plūksna

Vilis PrāmsJānis RozenbergsVitālijs StūrnieksValentīna BalodeValija Pastuhova

Baiba PelseAntoņina SočenkoMirdza PlatkovaMāris VērmanisHarijs GrieznisVelta KāpostaPaula GuzaiteValija GrunteAina AlļenaJēkabs ZīleInta Plūme

Līgatnes novada vēlēšanu iecirkņu Nr. 366 (Spriņģu ielā 4, Līgatnē) un Nr. 376 (Nītaures ielā 4, Līgatnes pagastā) darba laiks pašvaldību vēlēšanu dienā, 3. jūnijā, ir no pulksten 7.00 līdz 22.00. Trīs dienas pirms vēlēšanām dažas stundas dienā varēs nobalsot iepriekš. 31. maijā no plkst. 17.00 līdz 20.00, 1. jūnijā no plkst. 9.00 līdz 12.00, 2. jūnijā no plkst. 10.00 līdz 16.00.

Vēlētāji, kuri veselības stāvokļa dēļ nevar nokļūt iecirknī, no 29. maija varēs pieteikt balsošanu savā atrašanās vietā. Šo iespēju var izmantot, ja vēlētājs vēlēšanu dienā atradīsies sava iecirkņa teritorijā. Piedaloties pašvaldību vēlēšanās, nepieciešama pase vai personas apliecība. Kandidātu saraksti – 2. lpp.

Balsošanas kārtība pašvaldību vēlēšanās

pūtēju orķestris. Rīta pusē sportiski noskaņotos un muzi-kāli pamodinātos līgatniešus aicinām piedalīties sportis-kās nodarbēs gan pie Laive-nes Augšlīgatnē, kur plkst. 9 notiks jogas nodarbība brīvā dabā, gan pie Sporta centra, kur plkst. 10 sāksies florbola sacensības un robotikas pasā-kums. Vēl no rīta plkst. 10 notiks ekumeniskais svētku dievkal-pojums Ķempju baznīcā, bet vēlāk plkst. 11 uz teātra izrādi Līgatnes kultūras namā aicina Līgatnes novada vidusskolas teātris. Aicinām arī piedalī-ties Līgatnes pilsētas biblio-tēkas bērnu grāmatu krājuma papildināšanā un uzdāvināt bibliotēkai interesantu jaunu vai labi saglabātu lasītu bēr-nu grāmatu. Akcijas dalībnie-ki piedalīsies loterijā. Akcijas “Dāvini grāmatu un laimē!” sākums pie kultūras nama plkst. 11. Plkst. 12 uz estrādi Līgatnē aicinām bērnus un viņu vecā-kus. Pasākumā “Brīnumu un

prieka akadēmija” rotaļāsi-mies ar pasaku varoņiem, dar-bosies arī sejiņu apgleznoša-nas darbnīca. Plkst. 13 Līgat-nē pie dīķa gaidāmas dažādas radošas aktivitātes, bet tos, kuri ir zinoši vai zināt griboši, aicinām piedalīties erudīcijas un zināšanu konkursā “Kā es pazīstu Līgatni”, kas notiks pie tūrisma informācijas cen-tra. No plkst. 12 katrs varēs satikt ZAAO vides iniciatīvas “100 darbi Latvijai” vēstne-šus, lai asinātu prātu vides jautājumos un laimētu Tallink jūras ceļojumu 4 personām. Pēcpusdienas noslēgumā pie dīķa muzicēs jaunieši. Svētkos līgatniešiem un no-vada viesiem piedāvājam arī individuālās ekskursijas pa Lī-gatnes vēsturisko centru. Ek­skursiju sākums pie Līgatnes tūrisma informācijas centra plkst. 12 un 15. Vakara programma sāksies ar tradicionālo svētku gājienu no viesnīcas «Lāču miga» uz pilsētas centru. Aicinām visus gan ar ģimenēm, gan savām

Aicinām uz Līgatnes novada svētkiem un pūtēju orķestru salidojumu Līgatnē! Jau ierasti maija beigās ai-cinām līgatniešus un novada viesus uz Līgatnes novada svētkiem. Šogad svētku ieskaņā 18. maija pēcpusdienā plkst. 17 atklāsim fotoiz-stādi «Laimīgā zeme» Lī-gatnes kultūras namā. Iz-stādes autore, fotogrāfe un Līgatnes Māmiņu kluba vadī-tāja Natālija Juškova Līgatnē uz dzīvi apmetās pavisam ne­ sen – pirms diviem gadiem. Ar Natālijas acīm caur fotoobjek-tīvu skatīsim Līgatnes skaistu-mu, kādu to pirmo reizi ierau-ga mūsu viesi, kam ikdienas gaitas vēl nav radījušas piera-duma sajūtu. 19. maijā būs īpašs no-tikums Līgatnes novada iedzīvotājiem, jo šajā die-nā pēc renovācijas atklā-sim Augš līgatnes kultū-ras namu. 1. stāvā jau kopš rudens darbojas Dienas un interešu centrs, savus skatī-tājus un klausītājus pulcējuši dziesminieki mazajā zālē, nu ir laiks ieskandināt lielo zāli 2. stāvā. Simboliski, ka šajā reizē Augšlīgatnē muzicēs Ingus Ulmanis un grupa «Lādezers», jo tieši šeit sa-vulaik aizsākusies Ulmaņa muzikālā karjera. “Lādezera” koncerts sāksies plkst. 19, bet stundu pirms tam maza-jā zālē aicinām uz Līgatnes Mūzikas un mākslas skolas un Augšlīgatnes Mūzikas studijas audzēkņu kon-certu. Par Mūzikas studiju, ko vada Anatolijs Terentjevs un kas labprāt savā pulkā ai-cina jaunus dalībniekus, la ­ siet 6. lpp. 20. maijā aicinām uz Lī-gatnes novada svētkiem un 9. Pūtēju orķestru salidoju-mu. Jau no plkst. 9 līgatniešus modinās mūsu pašu Līgatnes

organizācijām piedalīties gā-jienā! Pulcēšanās plkst. 18.30 pie «Lāču migas». Pēc gājiena plkst. 19.30 satiksimies estrādē, kur svētku koncertā piedalīsies visi Līgatnes amatiermāk-slas kolektīvi, kā arī viesi: pūtēju orķestri no Sigul-das, Valmieras, Inčukalna, Dikļiem, Salaspils. Kon-certu vadīs līgatnietis, šar-mantais un inteliģentais sporta žurnālists un LTV erudīcijas spēles “V.I.P. – Veiksme. Intuīcija. Prāts” vadītājs Uģis Joksts. Pēc koncerta un svētku uguņošanas balle ar grupu “Klaidonis”.

Svētku autobuss20. maijā:Autobuss no Augšlīgatnes uz Ķempju baznīcu9.15 veikals “Elvi”9.20 Zvaniņi9.35 Gaujasmala9.40Remdenkalns9.45 kultūras nams9.50 Spriņģu veikals10.00 Ķempju baznīca

Autobuss no Ķempju baznīcas11.05 Ķempju baznīca11.10 Spriņģu veikals11.15 kultūras nams

Autobuss no Augšlīgatnes (autobuss ved uz gājienu)18.00 veikals “Elvi”18.05 Zvaniņi18.15 Remdenkalns

Autobuss no kultūras nama uz Augšlīgatni (autobuss pēc koncerta)23.00 kultūras nams23.05 Remdenkalns23.10 Gaujasmala23.25 Zvaniņi23.30 Veikals “Elvi”

2 2017. gada MAIJSLĪGATNES NovAdA ZiņAS

Projektu konkursa “LMT Latvijai” noslēguma pasākums. Dainas Tēraudas foto.

2017. gada 10. maijā Lī-gatnes kultūras namā nori-sinājās “LMT Latvijai” pro-jektu konkursa noslēguma pasākums. Pateicības saņē-ma visi projektu iesniedzē-ji, kuru projekti tika virzīti uz balsošanu. Atgādinām, ka “LMT Latvijai” projek-tu konkursam tika iesniegti 25 projektu pieteikumi un 20 projekti tika izvirzīti uz balsošanu. Šis bija konkurss novadu iedzīvotājiem, kuri vēlas ar idejām un projek-tiem piedalīties sava novada attīstībā, vienlaikus arī paši

nosakot, kuri projekti tiek realizēti. Apkopojot balsošanas re-zultātus, “LMT Latvijai” fi-nansējumu saņēma pieci Lī-gatnes novada iedzīvotāju iesniegtie projekti: 1) projekta “Volejbo-la laukuma izveide Gau-jasmalā” iesniedzējs biedrī-ba “Labā puse” saņēma 1840 eiro finansējumu; 2) projekta “Nojumes-la-penes radīšana pie Augšlī-gatnes vidusskolas” iesnie-dzēja Nikola Kavala saņēma 2000 eiro finansējumu;

3) projekta “Skrituļoša-nas iekārtu atjaunošana” iesniedzējs Jorens Bročs sa-ņēma 1350 eiro finansējumu; 4) projekta “Ķempju baz-nīcas vitrāžu restaurācija” iesniedzēja Ilze Kūle saņēma 1968 eiro finansējumu; 5) projekta “Lielizmēra radio vadāmo modeļu tra-ses izveide” iesniedzējs Jā-nis Mieriņš saņēma 1000 eiro finansējumu. Noslēguma pasākumā pie-dalījās un aktīvos Līgatnes iedzīvotājus sveica Līgat-nes  novada domes priekš-

sēdētājs Ainārs Šteins, LMT viceprezidents finanšu jau-tājumos un valdes loceklis Alfs Janevics un LMT Biznesa klientu centra “Ropaži” vadī-tāja Elita Jasenoviča. Novēlam, lai visiem finan-sējuma ieguvējiem pietiek spēka un atbalsta no novada iedzīvotājiem, radiem, drau-giem un citiem brīvprātīga-jiem, lai šie projekti tiktu veiksmīgi realizēti.

Daina Tērauda,Līgatnes novada domes

projektu vadītāja

Noslēdzies projektu konkurss “LMT Latvijai”

Kandidātu saraksti 2017. gada pašvaldību vēlēšanāsVēlētāju apvienība “Līgatnes novada izaugsmei”1. Ainārs Šteins2. Gunita Liepiņa3. Pēteris Lideris4. Rihards Vidzickis5. Viesturs Dumpis6. Daina Klints7. Kaspars Gailītis8. Sabīne Metāla9. Iveta Ašeniece10. Guntis Gradovskis11. Ingūna Millere12. Kaspars Gulbis

Vēlētāju apvienība “Par labklājību Līgatnes novadā!”1. Oskars Robežnieks2. Jānis Leimanis3. Līga Puriņa4. Ludmila Annuškāne5. Gustavs Mellītis6. Anna Ķilla7. Elīna Taratutina

SAVAM NOVADAM1. Guntars Pīpkalējs2. Vineta Lapsele3. Jurijs Daģis4. Artis Dreimanis5. Aija Grīnberga6. Normunds Staģītis7. Aigars Lūsars8. Jānis Svilis9. Andris Robu10. Oskars Upītis11. Mikus Melnis

Mēs Līgatnei1. Baiba Pelse2. Kristaps Sviklis3. Agris Krasts4. Jeļena Janitēna5. Ginta Ābolte6. Gita Pommere7. Māra Krivotuļska8. Maija Štālberga

Saraksti publicēti tādā pašā secībā kā Centrālās vēlēšanu komisijas interneta vietnē.

Līgatnes novada dome ie-sniegusi projektu pieteiku-mus Eiropas Lauksaimnie-cības fonda lauku attīstībai (ELFLA) atklātajā projektu iesniegumu konkursā Latvijas Lauku attīstības programmas 2014.–2020. gadam apakš-pasākuma 19.2. „Darbības īstenošana saskaņā ar sa-biedrības virzītas vietējās at-tīstības stratēģiju” aktivitātē 19.2.2. „Vietas potenciāla at-tīstības iniciatīvas”. Tika ie-sniegti šādi projekti:1) “Basketbola laukuma atjau-nošana Līgatnes pilsētā”. Pro-jekta atbalstīšanas gadījumā tiks veiktas šādas darbības: l noņemta pašreizējā segu-ma virskārta,l uzliets jauns asfalta se-gums,l labiekārtota teritorija ar norobežojošiem puķu podiem un atpūtas soliņiem;2) “Pārveidojamu pludmales

volejbola laukumu izveide Lī-gatnē”. Projektā tiks veiktas šādas darbības: l izveidoti divi volejbola lau-kumi, kas ir pārveidojami par vienu futbola laukumu,l iegādāts volejbolam nepie-ciešamais aprīkojums.3) “Skrituļošanas laukuma iz-būve Augšlīgatnē”. Projektā paredzēts izbūvēt skeitparka laukumu ar betona segumu teritorijā, kuras attīstība par daudzfunkcionālu atpūtas parku ir noteikta Līgatnes no-vada attīstības dokumentos. Pie laukuma paredzēts izvie-tot divus soliņus, atkritumu urnu un velosipēdu novietni;4)  “Kultūrvēsturiska objekta “brūzītis” atjaunošana Līgat-nē”. Projektā paredzēts veikt ēkas fasādes atjaunošanu, no-mainot logus, durvis un jum-ta segumu, jāveic arī ārsienu ārējā apdare un iekštelpu re-monts;

5)  “Krēslu iegāde Līgatnes kultūras namam”. Projektā tiks iegādāti 400 jauni un ērti kultūras pasākumu apmeklē-tāju krēsli;6)  “Mūsdienu prasībām atbil­stošas skaņas aparatūras iegāde Līgatnes kultūras na-mam”. Projekta rezultātā tiks iegādāta mūsdienu prasībām atbilstoša skaņas aparatūra;7) “Skaņas un gaismas apara-tūras iegāde Līgatnes novada pirmsskolas izglītības iestā-dei”. Projektā tiks veiktas šā-das darbības: l iegādāta un uzstādīta ska-ņas un gaismas aparatūra,l iegādāti mūzikas instru-menti – akordeons un digitā-lās klavieres. Pašlaik notiek projektu iz-vērtēšana biedrībā “Cēsu ra-jona lauku partnerība”.

Daina Tērauda,Līgatnes novada domes

projektu vadītāja

Iesniegti septiņu LEADER projektu pieteikumi

Līgatnes novada dome kā partneri piedalās Interreg Igaunijas­Latvijas program-mas (Interreg EST-LAT prog-ramme) projektā “Industriālā mantojuma atdzīvināšana tū-risma attīstībai” (Revival of In-dustrial Heritage for Tourism Development). Projekta galve-nais mērķis ir izveidot vienotu tūrisma maršrutu. Projektā tiks izveidoti tādi tematiskie maršruti kā dzirnavas un hid-roelektrostacijas, vecās ražo-šanas vietas, dzelzceļa manto-jums, bākas un ūdenstorņi. Projekta vadošais partne-ris ir Kurzemes plānošanas reģions. Projekta rezultātu sasniegšanā ir iesaistījušies 28 partneri gan no Latvijas, gan Igaunijas. Projekts noritēs

līdz 2019. gada 31. martam. Šī projekta rezultātā Līgat-nē tiks izveidots jauns tūrisma objekts – strādnieku dzīvoklis. Tas atradīsies Līgatnē, Brī-vības ielā, netālu no tūrisma informācijas centra. Šis ob-jekts tiks iekļauts Līgatnes papīrfabrikas industriālā man-tojuma tūrisma maršrutā. Dzī-voklis sniegs ieskatu, kā strād-nieki dzīvoja pirms aptuveni 200 gadiem. Tāpat šajā apska-tes objektā tiks veidotas inter-aktīvas aktivitātes un darbnī-cas. Projekta partneru pirmā sa-nākšana notiks 17. un 18. mai-jā Dundagā.

Daina Tērauda, Līgatnes novada domes

projektu vadītāja

Līgatnē tiks izveidots jauns tūrisma objekts – strādnieku dzīvoklis

32017. gada MAIJSLĪGATNES NovAdA ZiņAS

Izsludināti iepirkumi: l LND/2017/13 Jumta atjau-nošana daudzdzīvokļu dzīvo-jamajai mājai Spriņģu ielā 1, Līgatnē.Noslēgušies iepirkumi:l LND/2017/12 “Skaņas un apgaismojuma aprīkojuma ie-gāde Līgatnes novada domes iestāžu vajadzībām”. Lauku atbalsta dienesta LEADER projekta “Vietas potenciāla at-tīstības iniciatīvas” finansēju-ma saņemšanas gadījumā tiks veikta skaņas aparatūras iegā-de Līgatnes pašvaldības aģen-tūrai “Līgatnes novada Kultū-ras un tūrisma centrs”, kultū-ras nama ēkai Spriņģu ielā 4, Līgatnē un skaņas un gaismas aparatūras iegādei pirmssko-las izglītības iestādes ēkas zālei Sporta ielā 14, Augšlī-gatnē. Līguma slēgšanas tie-sības piešķirtas SIA “BANG!”, reģ. Nr. 42103035687, par 29 161,41 EUR bez PVN;l LND/2017/11 “Minerālma-teriāla piegāde SIA “Līgatnes komunālserviss” vajadzībām”. Līguma slēgšanas tiesības piešķirtas SIA “Eco Baltia vide”, reģ. Nr. 40003309841, par 8400 EUR bez PVN; l LND/2017/10 “Kancele-jas preču piegāde Līgatnes novada domes un tās ies-tāžu vajadzībām”. Līguma

slēgšanas tiesības piešķir-tas SIA “ Latvia”, reģ. Nr. 40003249449, par 16 521,78 EUR bez PVN.Citas aktualitātesl Uzsākti ielu apgaismojuma izbūves darbi Ziedu un Vildo-gas ielā Augšlīgatnē. Minēta-jās ielās var izveidoties īslai-cīgi satiksmes ierobežojumi. Lūdzam izturēties ar sapratni un pacietību.l Sākti arī novada ikgadējie sezonas labiekārtošanas dar-bi. Lūdzam nekautrēties un papildus ziņot par pamanītām nesakārtotām vai piesārņo-tām vietām novada teritorijā.l Vasara ir remontdarbu un būvniecības darbu laiks. Lū-dzam pirms jebkādas būves, piebūves, fasādes siltināša-nas, logu izbūves veikšanas, tāpat, plānojot zemes trans-formācijas darbus, konsultē-ties par atļautām, aizliegtām vai saskaņojamām darbībām Līgatnes novada būvvaldē, it īpaši, ja plānojat veikt sava īpašuma atjaunošanas darbus Līgatnes vēsturiskajās papīr-fabrikas strādnieku daudzdzī-vokļu koka mājās.

Saulainus novada svētkus vēlot –

Egils Kurpnieks,Līgatnes novada domes

izpilddirektors

Aktualitātes maijā

Eiropas Savienības pro­grammas “ERASMUS+: Jaunatne darbībā” 3. pa-matdarbības “Strukturētais dialogs: jauniešu un jaunat-nes politikas veidotāju tik-šanās” projektā “Jaunatnes politikas stratēģijas iz-strāde” (Nr.2016­1­LV02­KA347­001061) laikā no jan-vāra līdz maijam notikušas jauniešu un darbā ar jaunatni iesaistīto speciālistu tikša-nās visos astoņos sadarbības novados ­ Amatas, Jaunpie-balgas, Līgatnes, Pārgaujas, Cēsu, Priekuļu, Raunas un Vecpiebalgas novadā. Tikšanās reizēs jaunieši tika iepazīstināti ar projek-ta būtību, sasniedzamajiem mērķiem un veicamajiem uzdevumiem, projekta ievie-šanas gaitu. Jauniešiem tika sniegts ieskats par vispārē-jiem rādītājiem darbam ar jaunatni pašvaldībā, kā arī prezentēts kopsavilkums par katra konkrētā novada jau-natnes darbinieku, jaunatnes lietu speciālistu, lēmumu pie-ņēmēju, izglītības, sociālās, kultūras un sporta jomu spe-ciālistu, biedrību un organi-zāciju pārstāvju viedokli par

stiprajām un uzlabojamajām jomām darbā ar jaunatni paš-valdībā. Semināra laikā jaunieši, darbojoties grupās, izvērtēja pašreizējo sistēmu darbā ar jaunatni savā novadā, definē-ja problēmas, kopīgi meklē-ja ceļus, izvirzot mērķus un veicamās rīcības, ko iekļaut jaunatnes politikas plānoša-nas dokumentā, kas nākotnē kļūs par pamatu darbam ar jaunatni pašvaldībā. Paralēli jaunieši apguva gan sociālās, gan sadarbības, gan publis-kas uzstāšanās prasmes, kā arī ieguva jaunus draugus un domubiedrus. Un noteikti – pieredzi, kas noderēs dzīvē ne reizi vien. Semināra moderatori at-zina, ka tikšanās laikā darbs kopā ar jauniešiem bijis liet-derīgs, izzinot tieši viņu va-jadzības, jo ne vienmēr pie-augušo redzējums sakrīt ar pašu jauniešu viedokli, kas ir būtisks priekšnosacījums kvalitatīvai jaunatnes politi-kas stratēģijas izstrādei, lai tā tiktu veidota, respektējot dažādus skatu punktus. Turpmākajā projekta gaitā tiks veikta pusaudžu un jau-

niešu apjomīga anketēšana, kas arī kalpos par pamatu plānošanas dokumenta iz-strādei, lai tas tiešām būtu jēgpilns un pētījumā balstīts. Nākamā projekta aktivitā­ te – jau 1. jūnijā astoņu sadar-bības novadu jaunieši tiksies forumā, lai prezentētu sistē-mu darbā ar jaunatni savā no-vadā, runātu par nākotnes re-dzējumu, kā arī iepazītu citu novadu jauniešu izvirzītās prioritātes darbam ar jaunie-šiem, kas būtu iekļaujamas jaunatnes politikas stratēģijā. Stratēģijas izstrāde ilgs di-vus gadus – līdz 2018. gada septembrim. Visas projekta aktivitātes finansētas no Ei-ropas Savienības finansu lī-dzekļiem. Informācija par projektu pieejama sadarbības novadu mājaslapās un sociālajā viet-nē Facebook - www.facebook.com/8novadivar. Šī publikācija atspoguļo vienīgi autora uzskatus, un Eiropas Komisijai nevar uzlikt atbildību par tajā ietvertās in-formācijas jebkuru iespējamo izlietojumu.

Diāna Briede,projekta vadītāja

Turpinās jaunatnes politikas stratēģijas izstrāde

Talkas dalībnieki graviņā aiz bērnudārza ēkas Līgatnē.

Jau no seniem laikiem pa-vasara talkas dienās tiek sa-koptas nozīmīgas vietas un objekti, izbaudot prieku par kopā būšanu un kopā strādā-šanu. Līgatnes bērnudārzā talkas dienas nu jau kļuvušas par tradīciju, katru gadu ko-

pīgam darbam pulcinot lielus un mazus talkotgribētājus. Šogad 28. aprīlī bērni, vecā-ki, brāļi, māsas, vecvecāki un arī pirmsskolas izglītības iestādes darbinieki pulcējās, lai kārtējo reizi sakoptu gra-viņu aiz pirmsskolas izglītības

iestādes ēkas, kā arī lai izvei-dotu sajūtu taku. Paldies ikkatram talkas da-lībniekam!

Gunita Liepiņa,Līgatnes novada pirmsskolas

izglītības iestādes vadītāja

Paldies par dalību talkā!

4 2017. gada MAIJSLĪGATNES NovAdA ZiņAS

Velta Gulbe un Jānis Gulbis. Ģimenes arhīva foto.

Andrejs Cīrulis viesos pie Māras Japiņas. Zanes Sutras foto.

Vilma un Jānis Gūtmārči, vēlāk – Gobas. Ģimenes arhīva foto.

Ilze Gulbe-Timčenko. Viņa ir tā, kura pierakstīja vecmāmiņas dzīves stāstu. Ģimenes arhīva foto.

1956. gadā Jānis Gulbis (juniors) uzvarējis Līgatnes papīrfabrikas kluba rīkotajā fotokonkursā, atstājot aiz sevis tādus meistarus kā Sergeju Semenski un Tadeušu Buņķi. Te viņš demonstrē savas nākotnes pareģa spējas. Jau pirms pusgadsimta viņš ar bagāto ārzemju tantu atsūtīto “Kodak” aparātu nofotografējis sevi spogulī. To varētu nosaukt arī tā: “Pirmais selfijs jeb pašiņš Līgatnē.”

Velta Gulbe (pa labi) ar savu lielo draudzeni no kaimiņmājas Hermīni Dresleri lielos priekos. Ģimenes arhīva foto.

Mana mīļā Līgatne32. turpinājums. Sākums – LNZ, 2014. gads: jūnijs, Nr. 6; augusts, Nr. 7; septembris, Nr. 8; oktobris, Nr. 9; novembris, Nr. 10; decembris, Nr. 11; 2015. gads: janvāris, Nr. 1; februāris, Nr. 2; marts, Nr. 3; aprīlis, Nr. 4; maijs, Nr. 5; jūnijs, Nr. 6; augusts, Nr. 7; septembris, Nr. 8; oktobris, Nr. 9; novembris, Nr. 10; decembris, Nr. 11; 2016. gads: janvāris, Nr. 1; februāris, Nr. 2; marts, Nr. 3; aprīlis, Nr. 4; maijs, Nr. 5; jūnijs, Nr. 6; jūlijs, Nr. 7; augusts, Nr. 8; septembris, Nr. 9; oktobris, Nr. 10; novembris, Nr. 11; decembris, Nr. 12; 2017. gads: februāris, Nr. 2; marts, Nr. 3; aprīlis, Nr. 4

52017. gada MAIJSLĪGATNES NovAdA ZiņAS

Andrejs Cīrulis

Šīs – “Manas mīļās Līgat-nes” 32. turpinājuma – tēmas iniciators ir Jānis Gulbis (ju-niors), kas tagad dzīvo Rīgā, Purvciemā. Viņš iemudžinājies viltīgās Stirnu ielas ielīkumos, no kurienes rāmi dodas savas cienījamās pensionāra gaitās. Ne vēsts no populārā sieviešu siržu lauzēja trakulības, no ie-rēdņa un uzņēmēja azartisku-ma. Viņu pārņēmis liels prātī-gums un milzīga interese par sportu un visvisādiem konkur-siem. “Draugos” un Feisbukā viņš rosās tik enerģiski, it kā viņam kāds par to algu maksā-tu. Jāni pazīstu no skolas lai-kiem – viņš bija Līgatnes vidus-skolas pirmā izlaiduma absol-vents. Garš, skaļš un neticami ātri pārvietojās. Esmu viņu pieminējis reižu pa reizēm, un arī palielākus gabalus esmu rakstījis par viņu. Bet šīs dienas stāstījuma galvenais varonis būs viņa tēvs. Arī Jānis Gulbis. Viņš ir bijis viens no Līgatnes visu lai-ku visievērojamākajiem cilvē-kiem. Ja pasaulē būtu papīrra-žošanas lielmeistara tituls, tad Jānim Gulbim tāds jau piederē-tu. Lai izvairītos no pārpratu-miem, vienosimies, ka turpmā-kajā tekstā manu skolasbiedru sauksim par Jāni Gulbi (junio-ru), bet bijušās Līgatnes pa-pīrfabrikas 1. papīrražošanas ceha priekšnieku – vienkārši par Jāni Gulbi. Par papīrražotāju Jāni Gul-bi jau rakstīts samērā daudz. Broņislavs Beķeris viņam par godu pat dzejoli bija sacerējis, bet mēs šoreiz pārlūkosim tās vēstures lappuses, kas tagadē-jiem līgatniešiem pavisam maz zināmas. Ja mēs par tām tagad pienācīgi nepastāstīsim, tās var aiziet pazušanā uz visiem laikiem. Taču iepriekš man ļoti gri-bas dot pāris mūsdienīgus ie-teikumus internetā rakstoša-jiem cilvēkiem. Šie secinājumi radušies no vecu dokumentu pārlūkošanas: pirmkārt, nekad nelietojiet saīsinājumu “š. g.”, kas atšif-rējumā nozīmē “šā gada”. Vēs-tures pētītājus tas var ievest vispārējā izmisumā un dziļā bezcerībā; otrkārt, publicējot bildes in-ternetā, tai skaitā, “Draugos” un Feisbukā, obligāti ielieciet tādu parakstu, kas atbild uz trim jautājumiem: “Kas? Kur? Kad?”. Tāpat parūpējieties, lai būtu saprotams, kas ir teksta vai fotogrāfijas autors. Jāsaka pavisam skarbi – ja attēla pa-raksts nesniedz atbildi uz šiem jautājumiem, tad šai publikā-cijai vispār nav nekādas jēgas. Tā kalpo vien kā dekorācija, kā

monitorā redzamā izraibinā-tājs. Faktiski – tā ir bezjēdzīga nodarbošanās; treškārt, jārūpējas, lai uz maģisko jautājumu: “Kas? Kur? Kad?” atbildētu ikviens rakstu darbs, atmiņu stāstī-jums. Un tikai brīnums reizēm iz-glābj šādus anonīmus vēstīju-mus no izzušanas. Tieši tagad mēs ar tādu brīnumu sastopamies. Māras Japiņas (ar kuru es jūs drīzu-mā iepazīstināšu) apkopotajos dokumentos ir iekļautas divas A3 formāta lapas, kas iesākas ar vārdiem “Manas dzīves ap-raksts”. Dokuments beidzas ar parakstu: “Māte”. Tekstā vispār nav neviena vārda un uzvārda. Tāpat nav norādīts uzrakstīšanas laiks. Un tad izdevās noskaidrot un apstiprināt, ka stāstījuma autore ir Alvīne Gulbe un tek-sta pierakstītāja bijusi viņas mazmeita Ilze Gulbe­Timčen-ko. Abas pieminētās kundzes nu jau daudzus gadus atdusas Līgatnes pilsētas kapos. Šo stāstījumu esmu pārlasī-jis daudzas reizes un nosprie-du, ka tas jāpārpublicē pilnībā, jo reti kad izdodas izlasīt tik tie-šu, skarbu un patiesu laikmeta liecību. No tā var saprast, kur un kā rūdījies latviešu sīk stums un neatlaidība. Varbūt te atklā-jas atbilde uz jautājumu, kāpēc no tādas mazas tautiņas nāk tik daudz dažādi dižgari, kas bū-tiski ietekmējuši pat pasaules mēroga notikumus. Alvīnes Gulbes stāstījums kā brīnumzālīte noder visiem, kas mūsdienās skaļi vaimanā par grūto dzīvi. Daudzi ir aiz-mirsuši vai arī nemaz nezina, kas patiesībā ir – grūta dzīve. Bet mūsu gadījumā pats sva-rīgākais ir jaukais apstāklis, ka Alvīnes kundzes stāstījuma galvenais varonis ir viņas dēls, Līgatnes papīrražošanas liel-meistars – Jānis Gulbis. Lūdzu, ņemiet vērā, ka stās-tījumu esmu nedaudz īsinājis un arī lokalizējis. Tas nozīmē, ka tekstu esmu pārveidojis tā, lai mūsu brīnišķīgajiem lasī-tājiem tas būtu vieglāk uztve-rams.

Manasdzīvesapraksts. Esmu dzimusi Unguru pa-gastāĀpšasmājā.Daudzbēr-nu ģimenē bijām divpadsmitbērni, un es biju ceturtaisbērns. Tēvs no muižas rentējamāju.Zemesbijadaudz,untoapstrādājaarčetriemzirgiem.Tēvs algoja divus puišus unpats ar lielākajiem bērniemapdarījavisusdarbus. Kad man bija septiņi gadi,man bija jāgana cūkas, kadbija desmit gadu, ganīju go-vis.Kadbijusešpadsmitgaduveca,manmācījasienupļaut

unarīvisuscitusdarbus.Līdziesvētīšanai, kas bija astoņ-padsmit gadu vecumā, vaja-dzējamācētitinvisusdarbus. Un tā tēvs ar diviem al-gotiempuišiemunvisiemsa-viembērniemapstrādājavisuzemi. Pēkšņi barons izdomā-ja visu mūsu māju pārdot,bet manam tēvam vajadzīgo 500rubļunebija.Tonauduie-maksājatēvabrālis,betmūsutēvsmaksāja visasmaksāša-nasunvisusprocentus.Tātasilgadivdesmitgadus. Kad 1904. gadā tēva brā-lisnomira,uztomājuatnācadzīvot viņa sieva, bet mumsvisiemvajadzējaietprom. Mans tēvs ar visu lieloģimeni aizgāja uz ĶieģeliešuVārnasmājupardivzirgurent-nieku. Tajā mājā 1905. gada 8.oktobrīmūsumāteipiedzi-ma pēdējais bērns. Tā gadavasarabija ļoti sausa,un tik-pat kā nekas neizauga. Laisamaksātu renti, tēvam bijajāpārdod vairākas govis. TadtēvsaizgājauzDikļupagastaSeķumājupardivzirgugraud-nieku.Smagodarbuviņšneiz-turēja,un1907.gada16.mar-tāmūsutēvsnomira. Tad mums sākās bēdudienas, jo ko lai māte daraar tik daudziemmaziembēr-niem.Untadnuizdomāja,kavienaimeitai jāprecas, jo tadģimenei nāktu klāt viens cil-vēksun rastos iespēja kādusgaduspaaudzinātmazosbēr-nus,laitiekļūtulielāki. Tā kā man mātes unmazobērnubijaļotižēl,esbijugatava precēties uzreiz, laiganmanvēlnebijadivdesmitgadu.Kadgājāmpiemācītājapātarusmācīties,viņšprasīja,kāpēc kāzas taisām tik ātripēctēvabērēm.Mēsteicām,ka gribamkopādzīvot.Mācī-tājsteica,kamumsvisiembū-šotgrūti,unviņambūšot žēlganmanis,ganmanasmātes,ganvīra.Teica,laimēsapdo-mājamies. Pēc kāda laika mācītājsnācaunprasīja,vaipaliekampie savām domām. Mēs tei-cām,kapaliekam,jomansnā-kamaisvīrsbijalabsunkārtīgscilvēks.Vēlākganredzēju,kamācītājam ir bijusi taisnība –dzīvē bija tādi brīži, kad bijažēlganviena,ganotra. Mūsu laulības notika1907. gada 7. aprīlī, un tadaizgājām dzīvot uz Dikļu pa-gasta Briģu mājām par divuzirgu graudniekiem. Tur manpiedzima dēls. Tas notika1908. gada 29. janvārī. PēctrimgadiemaizgājāmuzDau-guļupagastaMālakalnumājupardivuzirgurentniekiem. Tad mums sāka iet labi.1911.gada7.martāmanpie-dzimameita.Tadbijāmlaimī-gi.Bettikaiīsubrīdi.

1914. gadā sākās Pirmaispasaules karš. Manu vīru ar-mijā iesauca augustā. Mumstadbijalielasbēdas.Pēckādalaikavīruatlaidamājāsuztrimmēnešiem,laiveseļotos.Viņšpartovienrunāja,ka jāturaspie zemes, jo tad cilvēks irpaēdis. Vīrs visu laiku lasījaavīzes, jocerēja,kakaršdrīzbeigsiesunkamūsējiesakausienaidniekus. Bija pagājušie tie trīs mē-neši,unvīrambijajāatgriežasarmijā.ViņšaizgājapašāJāņudienā. Manu vīru aizsūtīja uzArhangeļsku, kur viņš Baka-racijas ostā tika norīkots paruzskaitvedi.Savāvēstulēviņšpriecājās, ka vairs nav jāietzemlodēmunarīgodsnevie-namnavjādod.Bettiepriekinebija ilgi. Bakaracijas ostābija lielikaramateriālukrāju-mi. Vācieši ar sprāgstošajāmbumbām tos uzspridzināja1916.gada26.oktobrī.To,kamans vīrs tur bija gājis bojā,apstiprināja viņa draugs vēs-tulē, ko saņēmu uz Ziemas-svētkiem.Mēs jauto iepriekšsapratām, jo avīzes rakstīja,ka no sprādziena visiem lo-giemrūtisizbirušas20verstuattālumā. Pašisaprotat–kasnumanvairs par Ziemassvētkiem, jatādasbēdas.Nopagastaatnā-capiemums,aprakstījaman-tu un sarīkoja izpārdošanu.Mums bija divi zirgi, astoņasgovis, sešas cūkas un aitas.Labību atstāja, lai bērniembūtu, ko ēst. Ietirgoto naudunolikabāreņubankā.Manjau

nav neviena cita tik jaunastrādnieka. Es gan sacīju, kaviņšpadaravisutopašudar-bu,koveicpieaugušie.Tomērdirektors palika pie sava, unvisus tos daudzos gadus līdz 18 gadu vecumam dēlammaksājatikai8kapeikasstun-dā. Mansdēlsbija labsunvēr-tīgs strādnieks. Pēc kādiemgadiemviņšjaubijapapīrma-šīnas laidējs, tad – meistars,virsmeistars un ceha priekš-nieks. Untādēlsnostrādājavienāuntaipašādarbavietā44ga-dus.Kadaizgājapensijā,viņšsaņēma102 rubļus, bet es –45rubļus.Esvisulaikupatei-cosDievampar tik labudēluun lūdzu, lai dod viņam labuveselību. Manai meitai vīrs kara lai-kāgājabojā.KadkarabeigāsmēsvisibijāmaizbēgušinoLī-gatnesuzČehoslovākiju,viņatur iepazinās, apprecējās unpalikauzdzīvi. KadmēsbijāmatgriezušiesLatvijā, viņa ar vīru četrasreizes bija Latvijā, un viņiemte patika. Es arī viņus divasreizes apciemoju. Pirmo reizibraucuarvilcienuunnodzīvo-ju vairākus mēnešus. OtrreizuzČehoslovākiju lidojuar lid-mašīnucaurMaskavu. Viņi bija ļoti labi pretmaniun gribēja, lai es palieku tur

1940. gada 1. maijā Rīgā iz-nākošais “Valdības Vēstnesis”, Nr. 98, 7. lappusē sadaļā “Val-dības iestāžu paziņojumi” ar 13. kārtas numuru publicējis šādu tekstu:

SLUDINĀJUMS.Iekšlietuministrijai iesniegušiuzvārdumaiņaslūgumusšādiLatvijaspilsoņi:(..)13)  Jānis  Gūtmārcis, dzim.1911. g. 17. apr. (pasē –18. apr.)Trikātaspag.,arsie-vu Vilmu-Eleonoru,dzim.Gul-bis,  dzim. 1911. g. 7. martā(pasē – 6.martā), dzīvo Lat-vijas sūtniecībāMaskavā, vē-lasturpmāksauktiesuzvārdā“Goba”. 

Diez vai tā bija sagadīša-nās, ja tas notika tikai pusotru mēnesi pirms Latvijas okupā-cijas. Un, ja uzvārda mainītājs ir vēstniecības šoferis. Grūti iztēloties, ka vieglās automa-šīnas pasažieri brauktu pil-nīgā klusumā. Kaut ko viens diplomāts otram diplomātam jau pateica, automobiļa vadī-tājam īpašu uzmanību nepie-vēršot… Taču Ruta Drusta pie-ļāva domu, ka uzvārda maiņu noteica arī tālaika modes ten-dence tikt vaļā no vāciskajiem uzvārdiem. Par pārējām norisēm grū-ti kaut ko minēt, bet fakts ir tāds, ka vācu okupācijas laikā šī ģimene jau bija Latvijā. Tā-tad no Krievijas tā bija izkļuvu-si, un kāpēc gan ne, ja pēc tā laika ideoloģijas sanāca, ka nu Latvijas PSR esot brīvprātīga locekle līdztiesīgo sociālistisko republiku saimē. Ir pilnīgi saprotami, ka pēc vācu okupācijas sākšanās dabisks bija Jāņa Gūtmārča­Gobas lēmums pie pirmās ie-spējas iestāties Latviešu leģi­onā. Viņš tika nošauts Berlīnē 1945. gada 8. maijā. Tiek uz-skatīts, ka tas noticis pārpra-tuma dēļ, jo Jānis tad nebija piedalījies karadarbībā, bet meklējis benzīnu savai auto-mašīnai. Šī latviešu vīrieša dzī-ve bija beigusies 34 gadu vecu-mā. Cik tas ir šausmīgi! Bet viņa sieva Vilma kara beigās kopā ar daudziem ci-tiem no Līgatnes bēga uz Če-hoslovākiju, kur pēckara ga-dos apprecējās ar Ādolfu Chle­bounovu. Šīs laulības Alvīnes kundze jau pieminēja. Varbūt, ka tagad pareizi jāraksta Hle-bounovu, jo tajos gados Hruš-čovu arī rakstīja kā Chruščovu, kolhozus rakstīja kā kolchozus un cehus – kā cechus. Bet tā Čehoslovākijas epo-peja tagadējiem līgatniešiem var šķist kā mistisks noslē-pums. Un viņiem ir taisnība, jo padomju gados nebūtu bijis prāta darbs kaut ko tādu stās-tīt. Ja tas nonāktu čekas dzir-dīgajās ausīs, tās vis nebūtu kaut kādas brīvdienu izklaides. Un šīs te klusēšanas padomju laikos bija līdzeklis, kā paglābt savas ģimenes no bērnu nejau-šas izpļāpāšanās un rezultātā – no milzīgām nepatikšanām. Mēs tagad būtu varējuši sākt stāstījumu par maz zinā-majām norisēm 1940. gadā un par to reti dzirdēto mukšanu uz toreizējo Čehoslovākiju, bet

tik garu rakstīšanu tagad ne-var iesākt, jo šajā turpinājumā vietas maz. Tekstam jāaprau-jas arī tāpēc, ka šoreiz jāieliek pavairāk bilžu. Tāpēc tikai pavēstīšu, ka Jānis Gulbis (juniors) mani ie-pazīstināja ar Māru Japiņu, kura Rīgā man ir gandrīz vai kaimiņiene nieka pāris kilo-metru attālumā un kurai cieša saistība ar Līgatni. Par viņas leģendāro mātes brāli – Līgat-nes papīrfabrikas grāmatvedi Arnoldu Indriksonu – iepriekš “Līgatnes Novada Ziņas” jau bija rakstījis mans talantīgais klasesbiedrs inženieris ķīmiķis Austris Salmiņš. Savā steigā nepiemirsīsim, ka Māra Japiņa­Federe savu-laik bija slavena kā divkāršā PSRS čempione trekā. Viņai ir arī septiņas sudraba meda-ļas un divas bronzas medaļas. Izcilajai sportistei pieder arī PSRS rekords 20 km šosejā. Līgatnes inženieru mājā milzīgā sešistabu dzīvoklī bija mitinājusies Māras mammas māsa Anna Indriksone. Pēc viņas vārdiem – papīrfabrikas galvenā grāmatvede. Tā vai ci-tādi, bet mazais meitēns kara gados tika sūtīts laukā no Rī-gas svaigā gaisa un dārza la-bumu meklējumos. Iepriekš padomju vara Mā-ras Japiņas tēvu jau 1941. ga­da 14. jūnijā no Litenes bija aizsūtījusi uz Sibīriju. Prezi-dents Ulmanis viņam kā labam virsniekam 38 gadu vecumā bija piešķīris Triju Zvaigžņu ordeni, savukārt Staļins – 15 gadu Noriļskā. Šajā dzimtā padomju vara bija represējusi 13 cilvēkus. Māra Japiņa­Federe noskaid-rojusi Latvijas Valsts arhīvos. Bet tagad – par toreizējo braukšanu no Rīgas uz Līgatni. Iemesls vienkāršs: mamma ar trim bērniem viena pati kūlās pa Rīgu. Par to, kā toreiz viss notika, Māra Japiņa var nolasīt no to-pošā manuskripta, jo laikam jau top grāmata. Un te tagad paklausīsimies pašas Māras stāstījumā, kas ierakstīts dik-tofonā. Ieklausīsimies dažos teikumos:

“Māra,sēdiespiekrāsniņas.Tadnesalsi!” Ar brezentupārvilktā sma-gasmašīnaskravaskastēmā-miņaarvienjaunāsunjaunāssegāsunlakatosietīstamazumeiteni.Norītaaršomašīnuuz Rīgu pārdošanai atvedavisāduslabuspapīrus,betat-pakaļtukšajākastēbrauctiecilvēki, kam jānokļūst Līgat-nē. Dēļusolibezatzveltnēmpil-dās ar satuntuļotiem braucē-jiem.Līdzpaņemtobagāžuliekpiekājām,laitāsmazāksaltu. Bet kas tā par krāsniņu,kam Mārai lika piespiesties?Izrādās, ka mašīnas motorudarbināja ar gāzi, bet gāzesģeneratorsbijakravaskastespriekšpusē. Ikpalaikam,mašīnaapstā-jās, atnāca šoferis, pabarojakrāsniņuarsīkiemkokaklucī-šiem,tāatkalkurinājāsrūkda-ma.Ceļojumsturpinājās.

Turpinājums sekos

vīrsarībija iepriekš licisnau-du krājkasē tam laikam, kadbērniembūsjāietskolā,jotadvairākvajadzēšot. Bet kara gadi bija nežēlīgi.Karš man paņēma vīru, karšpaņēmavisubankunaudu,taiskaitāarībāreņunaudu. Manpalika tikaimaziebēr-ni. Tas bija visgrūtākais laiksvisā manā mūžā. Un palīgāman nāca mana vīra agrākteiktievārdi:–Jagadījumāreizmājānepārnāku,tadnostne-beidzies.Kastadaudzināstosmazosbērnus? 1919.gadāmansbrālisno-pirkazirguungoviunaizgājauz Ramas muižu par graud-nieku. Man arī bija govs. Turpārbrauca arī mūsu māte armazākomeitu. Bet, kad brālis apprecējās,esaizgājuuzSiguldasVecpok-šām saimnieka darbā no Jur-ģiem līdzMārtiņiem. Tas ganbijaļotigrūtsgads. Manas māsas vīrs strādājaLīgatnes papīru fabrikā. Viņšmūs pieteica direktoram, un1923.gadāatnācāmuzLīgat-ni.Dēlsstrādājapiepapīrma-šīnas par smērētāju, bet esdabūju darbu lupatu šķirota-vā.Manamdēlamganbijati-kai15gadu,undarbsbijauzmaiņām.Pardarbastunduvi-ņammaksājatikai8kapeikas. Pēckādalaikaesaizgājupiedirektora un prasīju, lai viņšpieliek klāt pie algas. Direk-torsuztoatbildēja,kaviņam

dzīvot, bet es tonevarēju, jodēlsmanmīļāks.Tāestagaddzīvojupiedēlaunauklējudi-vussavusmazbērnus,kasta-gadizaugušigarākiparmani. Man dēls ir ļoti labs pretmani,unesnovisassirdslū-dzuDievuparviņu. Māte.

Tagad izlasīto papildināšu ar dažiem paskaidrojumiem, kas iegūti no Jāņa Gulbja (ju-niora), Anduļa Timčenko un Rutas Drustas. Tātad te mēs redzam gan tos apstākļus, kādos pirms daudziem gadu desmitiem dzī-voja latvieši, gan tos līkumotos ceļus, kā cilvēki ienāca Līgat-nes papīrfabrikā. Stāstītāja ir Alvīne Gulbe, kura dzimusi 1887. gadā un nomirusi 1984. gadā 97 gadu vecumā. Interesanti piebilst, ka tuvinieki Alvīnes kundzi go-dājuši mīļvārdiņā – par Mātju-ku. Vai ir līgatnieši, kas dzīvoju-ši vēl ilgāk? Ja runājam par Lī-gatnes ilgdzīvotājiem, tad tādu sarakstu diez vai kāds uztaisīs, jo iepriekšējos gadu desmitos un simteņos nekādu datorsis-tēmu nebija. Grūti iztēloties, ka kāds gribēs un spēs tiem milzīgajiem nodzeltējušo do-kumentu blāķiem cauri izrak-ties. Par dažiem ilgdzīvotājiem zi-ņas tomēr atrast izdevās. 2002. gada novembrī Dieva mierā bija devusies Marija Rjabinkina 105 gadu vecumā. 2013. gadā nomira Minna Natālija Nitecka 101 gadu vecumā. Austra Dzēr-ve viņsaulē devās 2013. gadā 97 gadu vecumā. Jau teicu, ka šī stāstījuma pierakstu veica Jāņa Gulbja meita Ilze, kas vēlāk kļuva par Ilzi Timčenko. No Ilzes Gulbes es daudz neko citu neatce-ros kā vien plato un sirsnīgo smaidu, milzīgo bizi un lielo apzinīgumu. Tiesa, neprotu konkretizēt, kā tas apzinīgums izpaudās skolas gados. Bet ta-gad redzu, ka tas apzinīgums ir parādījies šeit – šajā atmiņu pierakstā. Pajautājiet paši sev: vai zināt daudzus mazbērnus,

kas pierakstījuši savu vecvecā-ku atmiņas, ja vien tie nav sa-biedrībā zināmi cilvēki? Atbildi viegli varam iedomāties. Daudz vairāk prātā man palikusi Jāņa Gulbja kundze – Ilzes un Jāņa (juniora) mamma Velta, kas mūžīgi bija steidzī-ga, prata dažādus darbus un iesaistījās visādās sabiedriskās aktivitātēs. Bija tādi mēneši, kad viņa aizvietoja telefonis-tes vietējā komutatorā. Veltas kundzei trakoti patika dzīt jo-kus un ar nopietnu seju stāstīt aplamības, lai pēc tam kopā ar izbrīnīto klausītāju pamatīgi izsmietos. Kad Veltas kundzi uz ielas ieraudzīju, es jau pa lielu gabalu sāku plati smaidīt, jo skaidri zināju, ka atkal būs kaut kādi joki. Alvīnes kundzes pieminētie mazbērni ir Andulis Timčenko un arī Erlands Gulbis, kurš nu jau atdusas zemes klēpī blakus savai mammai un vecmāmuļai. Nezinu, vai kur citur Latvijā ir tāda mode, bet Līgatnē strā-dājošos ar lielu stāžu sauca par “vecajiem kadru strādnie-kiem”. Līgatnē tāda tradīcija radās, pateicoties mūsu bieži pieminētajam Jānim Gulbim, Pēterim Viļumsonam un dau-dzām citām dzimtām, kuru skaits iesniedzas vairākos desmitos. Piemēram, Lapiņu, Krūmiņu, Jansonu, Leikar-tu, Miklāvu, Dolfiju un citām dzimtām. Tāpat atmiņās lasījām par Alvīnes kundzes meitu, kurai vīrs kara laikā bija gājis bojā, un pieminēja Čehoslovākiju. Runa ir par Vilmu un Jāni Gūt-mārčiem, kas pierakstos figurē arī kā Gobas. Zem šī slēpjas plašāks stās-tījums, kas atgādina detektīv-seriāla epizodes. Izrādās, ka neatkarīgās Latvijas laikā Vil-mas kundze dzīvojusi Maska-vā, kur viņas vīrs Jānis Gūtmār-cis strādājis par šoferi Latvijas vēstniecībā. Mēs jau nevaram zināt, kas un kā patiesībā bija, bet tomēr rodas aizdomas, ka Gūtmārču ģimene par priekšā stāvošo okupāciju zemapziņā jau bija nojautusi un sākusi rī-koties.

6 2017. gada MAIJSLĪGATNES NovAdA ZiņAS

No 7. līdz 26. maijam Augš­līgatnes Dienas un interešu centrā apskatāma tekstilmo-zaīkas darbu izstāde. Pacie-tīga, radoša un mērķtiecīga māksliniece  Dace Buša no Tērvetes iepriecina mūs ar darbiņiem, kas sašūti no ma-ziem, krāsainiem audumu ga-baliņiem un nostepēti, sašujot kopā 3 audumu kārtas.

Izstādes autore Dace Buša stāsta par sevi: Es savu stāstu varu sākt vismaz trīsreiz:l kad skolas gadus pavadī-ju zīmēšanas pulciņā, Saldus bērnu mākslas skolā un Rīgas amatniecības vidusskolā...l viss sākās ar zīda apglez-nošanu. Kad, jau dienot Lat-vijas Republikas bruņotajos

Tekstilmozaīku izstāde Augšlīgatnē

spēkos, dienests aizveda mani uz Zemessardzes 45. bataljo-nu Kuldīgā, kur satiku Tautas lietišķās mākslas studijas “Va-ravīksne” audēju Ingu Straut-mani. Viņa man atgādināja, ka es jau zinu un varu darināt skaistas lietas, kas priecē cil-vēkus... l trešoreiz stāsts var sāk-ties no dienas, kad pieņēmu lēmumu iestāties šūšanas skolā “Burda”, kur tekstilmo-zaīku pasniedz skolotāja un meistare Aija Rācenāja. Viņas zināšanas un pasniegšanas prasmes mani iekārdināja tā, ka no 2013. gada augusta, kad pabeidzu šo šūšanas sko-lu, vairs nespēju izstāties no tekstilmozaīkas pasaules un izglītošanās šajā mākslā tur-pinās. Katru gadu, mēnesi vai pat dienu tiek sašūts kāds darbiņš gan izstādēm, kuras notiek ne tikai Latvijā, bet arī Eiropā, gan saimnieciskas lietiņas un neizpalikt arī bez dāvanām tu-viniekiem.

Šujot tekstilmozaīku, pat pavisam nejauši atrodas manu darbu sekotājas. Priecē tas, ka priecājas ne tikai par maniem sasniegumiem, bet arī tas, ka esmu spējusi iedvesmot apgūt tekstilmozaīkas pamatus un iemaņas tekstilmozaīkas šūša-nā. Šujot ar prieku, pat nema-ni, kā ir sanākusi laba sadar-bība ar Lielvārdes meitenēm, Auces amatu māju, Dobeles amatu māju, Līgatnes amatu māju un Tērvetes pašvaldību. Tāpat kā stāsts var sākties

trīs reizes, arī cilvēki manā dzīvē ienāk no trīs dažādām pasaulēm. Protams, viena no pasaulēm ir ģimene, otra ir dienesta kolēģi, kuri piedalās manā dzīvē jau padsmito gadu, un trešā pasaule ir tekstilmo-zaīka, kas saved kopā ar dau-dziem interesantiem un rado-šiem ļaudīm. Visas šīs pasau-les sastāv no jaukiem, mīļiem, interesantiem cilvēkiem, tāpat kā tekstilmozaīkas izstrādā-jums no krāsainiem auduma gabaliņiem. Saliekot to visu kopā, veidojas «Mans stāsts».

Dace Buša pie sava tekstilmozaīkas darba izstādē Augšlīgatnē. Sarmītes Usānes foto.

Daces Bušas tekstilmozaīkas darbs izstādē Augšlīgatnē. Dainas Klints foto.

Augšlīgatnes Dienas un in-terešu centrā jau kādu laiku veiksmīgi darbojas mūzikas studija bērniem un jauniešiem Anatolija Terentjeva vadībā. Tajā iesaistījušies dažādu ve-cumu muzicēt griboši skolēni ar interesi spēlēt grupā. Da-lībnieki atnākuši ar nelielām priekšzināšanām kāda mūzi-kas instrumenta spēlē, sko-lotāja uzdevums – izveidot muzikālu salikumu skaņdarba atskaņošanai. Un tā tapuši jau vairāki dažādu žanru un stilu skaņdarbi, ko jaunie mūziķi apgūst, atskaņo un tā ieprie-cina klausītājus. Studijas sastāvā: Marta Šūmane – klavieres, vokāls; Roberts Šūmanis – bungas, vokāls; Paula Hamčanovska – vijole; Elise Vizule – čells, perkusijas; Viestards Klints – stabule, perkusijas; Gustavs Emīls Krasts – ģitāra. Anatolijs Terentjevs ir sko-lotājs un pats aktīvs mūziķis

ar lielu profesionālu pieredzi kolektīvu vadīšanā – savulaik vadījis grupu “Melodija” Rīgā, šobrīd arī Līgatnes pūtēju or-ķestra vadītājs. Mūzikas studijas pro-grammā:l ritma izjūtas attīstība,l popmūzikas pamatu apmā-cība vokālistiem un muzikan-tiem,l dažādu stilu un žanru skaņ-darbu apguve,l iemaņas strādāt komandā,l iespēja atrast jaunus drau-gus un iegūt daudz pozitīvu iespaidu un zināšanu mūzikas jomā. Ikviens muzicēt gribošs interesents aicināts pie-vienoties mūzikas studijai ceturtdienās plkst. 18.00 Augšlīgatnes Dienas un in-terešu centrā, Nītaures ie- lā 4.

Daina Klints,Līgatnes Dienas un interešu

centra vadītāja

Augšlīgatnē darbojas mūzikas studija

Līgatnes mūzikas studija mēģinājumā Augšlīgatnes kultūras namā. Dainas Klints foto.

72017. gada MAIJSLĪGATNES NovAdA ZiņAS

Sporta centra ziņas

nas, taču es ieguvu fotogrāfa diplomu jau pēc maģistra studijām un fotografēju paralēli bērnu audzināšanai, darbam un citām sabiedriskām aktivitātēm.  Es noteikti nevēlos būt la-bāka par citiem fotogrāfiem, vēlos vien būt labāka nekā va-kar. Man patiess prieks par šo fotoizstādi, jo tā man ir pirmā.

Iepriekš biju iesūtījusi bildes trīs fotokonkursos, divos no tiem guvu atzinību un manas bildes tika publicētas Izglī-tības un zinātnes ministrijas kalendārā un Latvijas Univer-sitātes izdevumā. Publicitāte sniedz neaprakstāmu ganda-rījumu! Liels paldies Līgatnes Kultūras un tūrisma centram par iespēju!

Fotoizstāde “Laimīgā zeme”

Ģimeņu sportošanas diena Līgatnes Sporta centrā. Viestura Dumpja foto.

Otro gadu Līgatnes Sporta centrā norisinājās Ģimenes diena. Pasākums notika ne-piespiestā gaisotnē. Vecāki varēja izmēģināt jaunas fizis-kās aktivitātes, lai uzlabotu

savas fiziskās spējas un vese-lību. Bērni un jaunieši sacen-tās veiklībā un kopā ar saviem vecākiem piedalījās aktīvās nodarbēs. Paldies interesen-tiem! Aicinu ikvienu ģime-

ni pavadīt kopā vairāk laiku sportiskās aktivitātēs!

Viesturs Dumpis,Līgatnes novada

Sporta centra vadītājs

28. aprīlī ar sacensībām noslēdzās otrā peldēšanas sezona Sporta centra peldē-šanas treniņgrupai. Sacensī-bu rezultāti tika salīdzināti

ar starpsezonas kontroltre-niņu rezultātiem. Pilnīgi vi-siem audzēkņiem dinamikas līkne ir pozitīva un iegūtais rezultāts laika izteiksmē dis-

tancē ātrāks. Vasaras sezonā audzēkņi atpūtīsies, un no septembra strādāsim pie jau-niem mērķiem. Lielu paldies vēlos teikt Krimuldas novada

domei, līdzbraucējiem Silvi-jai Vīksniņai un Inetai Uzoli-ņai, peldēšanas trenerim un visiem iesaistītajiem.

Ģimeņu sportošanas diena

Peldēšanas sezona noslēgusies

Ceturtdien, 18. maijā, plkst. 17 Līgatnes kultūras namā tiks atklāta Natālijas Juškovas fotoizstāde “Lai-mīgā zeme”. Tā būs apska-tāma līdz 30. jūnijam. 

Natālija Juškova stāsta par izstādi: Jūlijā apritēs otrais visno-taļ laimīgs gads, kopš pārcē-lāmies uz dzīvi Līgatnē. Vē-rojot tās gleznainās ainavas, domāju – redz, par naudu var nopirkt dzīves standartu, bet dzīves kvalitāti gan ne. Šeit ir tā dzīves kvalitāte, ko daudzi vēl nenovērtē. Ar katru dienu Līgatne man iepatīkas arvien vairāk un vairāk, un, kad kaut kas no sirds patīk, par to nav iespējams klusēt. Sāku šo skaistumu iemūžināt fotogrāfi-jās un dalīties instagram.com/ligatne, lai arī citi redz, cik pie mums ir brīnišķīgi.  Dieva radīta daba iedvesmo, un kat-rā gadalaikā tai ir sava bur­ vība. Fotoizstādē redzēsiet, kāda Līgatne ir katrā sezonā.  Dotības fotografēt es pār-mantoju no savas mammas. Tikai vienīgi atšķirība ir tā, ka mamma fotografēja un pati at-tīstīja bildes savos studiju ga-dos, pirms bērnu piedzimša-

18. maijā plkst. 17.00 Līgatnes kultūras namā, Spriņģu ielā 4, Līgatnē Natālijas Juškovas fotoizstādes «Laimīgā zeme» atklāšana. Ieeja bez maksas

19. maijā Līgatnes novada svētki – Augšlīgatnes kultūras nama atklāšana: plkst. 18.00 Līgatnes Mūzikas un mākslas skolas un Mūzikas studijas audzēkņu koncerts. Ieeja bez maksas; plkst. 19.00 grupas “Lādezers” koncerts. Ieeja bez maksas

20. maijā Līgatnes novada svētki – pūtēju orķestru salidojums. Programma 1. lpp.

10. jūnijā plkst. 20.00 Līgatnes dabas takās Maģiskais vakars ar meža un gongu skaņām. Ieeja ar Līgatnes dabas taku biļetēm

Izstādes:Līdz 27. maijam Augšlīgatnes kultūras namā, Nītaures ielā 4, Augšlīgatnē Daces Bušas tekstilmozaīkas izstāde “Mans stāsts”. Ieeja bez maksas

No 18. maija līdz 30. jūnijam Līgatnes kultūras namā, Spriņģu ielā 4, Līgatnē Natālijas Juškovas fotoizstāde “Laimīgā zeme”. Ieeja bez maksas

Sīkāka informācija: www.ligatne.lv, 64153180.

Pasākumi Līgatnes novadā

LīgatnespilsētasbibliotēkaaicinapiedalītiesbērnuliteratūraskrājumapapildināšanāLīgatnespilsētassvētkudienā.

Tiekamies 20. maijā no plkst. 11.00pie Līgatnes pilsētas kultūras nama!

Kontakti:biblioteka@ligatne.lv

64153121

NācundāviniINTERESANTU,

LASĪTU VAI NELASĪTU,

LABI SAGLABĀTU BĒRNU GRĀMATUunapmaiņāsaņemiespējupiedalīties

loterijā.

“Līgatnes Novada Ziņu” izdevumu sagatavoja Inese Okonova, tālrunis 26408806, e­pasts ligatnes.zinas@gmail.com. Par publicētajiem faktiem un uzskatiem, personu un vietvārdu pareizu atspoguļojumu atbild rakstu autori.

Līgatnes novada domes viedoklis ne vienmēr saskan ar rakstu autoru viedokli. Aicinām arī novada iedzīvotājus kļūt par avīzes veidotājiem, iesniedzot aprakstus par interesantiem cilvēkiem, notikumiem, faktiem un citu aktuālu informāciju.

“Līgatnes Novada Ziņu” izdevumu, kas iznāk vienu reizi mēnesī, elektroniski var apskatīt Līgatnes novada mājaslapā www.ligatne.lv.

8

Nākamais “Līgatnes Novada Ziņu” izdevumsiznāks 2017. gada 14. jūnijā.

2017. gada MAIJSLĪGATNES NovAdA ZiņAS

Informē Dzimtsarakstu nodaļa

Nāk dienas pretī pilnām rokām ziedu,Nāk gadi, mīlestībā starojot.Lai kopā ejam gaismas pilnu ceļu,Viens otram spēku dzīvei dāvinot.

Aprīlī Līgatnes novada Dzimtsarakstu nodaļā jāvārdu teicis viens pāris:

Artūrs un Liene.Sveicam jauno ģimeni!

Vēl paspēsim... Bet pēkšņi laika pietrūkst...Un mūsu vidū kādas sejas trūkst...Un smieklu vietā rūgta sāpe rūgst.

Aprīlī mūžībā aizgājuši:Elga Rodovica – 11. aprīlī;Emīlija Griļeva – 24. aprīlī;

Dzintra Velta Marta Šveice –28. aprīlī.

Izsakām līdzjūtību tuviniekiem!

Paldies visiem maniem kaimiņiem par atsaucību un palī-dzēšanu ar transportu man nepieciešamajās reizēs. Paldies arī piena piegādātājam un SIA “Līgatnes komunālserviss” par mana lūguma izpildi īsā termiņā. Īpašs paldies Dzintaram Zil-galvim un Aivaram Johansonam par godprātīgu un labu pakal-pojuma sniegšanu.

Vorslava “Mežciemos”

Baltā galdauta svētki Līgatnē

Vislabāko un labo pīrāgu cepēju titulu ieguvusī jaunā beķeru komanda. Natālijas Juškovas foto.

Baltā galdauta svētki Līgatnes kultūras namā 2017. gada 4. maijā. Natālijas Juškovas foto.

Baltā galdauta svētkos uzstājas jauktais koris “Līgatne”. Natālijas Juškovas foto.

Dace Straume pie gongiem.

Dace Straume spēlē gongu.

4. maijā, Latvijas neatkarī-bas pasludināšanas dienā, Lī-gatnē tika svinēti Baltā galdau-ta svētki. Tie bija īsti kopā bū-šanas un savu labo darbu pa-rādīšanas svētki. To laikā tika godināti kaimiņi, ko paši līgat-nieši bija pieteikuši dižaptau-jā “Labs kaimiņš tuvāks par radu”. Izrādās, Līgatnē ir tik daudz labu, atsaucīgu, izpalī-dzīgu kaimiņu, kuri nesavtīgi dodas palīgā gan ikdienas dar-bos, gan grūtā brīdī! Ar īpa-šiem pateicības rakstiem tika godināti Biruta Svile, Modris Sika, Pēteris Diļev-ka, Valentīns Mekša, Inārs un Solvita Bērziņi, Gatis Liepiņš, Skaidrīte Kalni-ņa, Maija Šūmane, Imants Reinfelds, Ilmārs un Dace Timaņi, Anda Eglīte, Velta Tropa, Marija Blodska, Vera un Aleksis Martinovi, Elga Stumbure, Dzintra Dolfija, Ilga Tralle. Īpašs paldies tika arī tiem, kuri pamanījuši savus labos kaimiņus un uzrakstījuši par viņiem, lai zina arī pārējie. Svarīga svētku daļa bija kopīga galda klāšana, kur nozīmīga loma bija šīgada la-bāko pīrāgu cepēju konkursa dalībnieku gardajiem, radoši noformētajiem dažādu recep-šu pīrāgiem. Bija gan tradicio-nālie vecmāmiņu speķa pīrāgi,

gan saldie pīrāgi un ruletes, gan jaunu garšu un izaicinā-jumu meklētāju piedāvājumi. Žūrijas komisijai bija sarežģīts uzdevums ­ nodegustēt un iz-vērtēt labākos starp labāka-jiem. Iepriecināja gados jauno saimnieču veikums ­ skolnie-ces Katrīna Leimane, Anna Roma un Patrīcija Blūmen-tāle ieguva gan godalgoto 1. vietu un “Vislabāko pīrā-gu cepēju 2017” titulu, gan 3. vietu un “Labu pīrāgu ce-pēju 2017” titulu. 2. vietu un “Labākās pīrāgu cepējas 2017” titulu nopelnīja čak-la saimniece, divu bērnu māmiņa Agnese Gaile. Īpa-šo specbalvu ieguva Niko-las Kavalas ģimene, kuru pī-rāgu cepšana bija iedvesmoju-si pat uz dzejas sacerēšanu un pīrāgus apsargāja papjēmašē tehnikā darinātais tautudēls. Pārsteidzoši labi un gardi, pēc žūrijas vērtējuma, bija arī visu pārējo dalībnieku pīrāgi. Svētku laikā varēja no sirds gan izdziedāties un sadziedā-ties, gan sadancoties ar kape-lu “Luste” no Kurzemes. Gan svētku ieskaņā, gan noslēgu-mā notika kopīga filmu skatī-šanās. Baltā galdauta svētki ir veids, kā svinēt Latvijas pa-tiesās brīvības un neatkarības

dienu, kad izvēlējāmies brīvī-bu, pateicām PAR grāmatām, kas drīkst būt mūsu grāmat-plauktos, PAR mūsu draugiem no visas pasaules, PAR brīvai informācijai, uzņēmīgumam un patiesai līdzdalībai.  Tiksimies nākamā gada Baltā galdauta svētkos, kas būs īpaši, jo notiks Latvijas simtgades gadā!

Daina Klints,Līgatnes Dienas un interešu centra un

Amatu mājas vadītāja

10. jūnijā Līgatnes dabas takās mežs ieskanēsies maģis-kās gonga skaņās. Plkst. 20 aicinām uz brīvdabas koncer-tu. Gongus spēlēs Dace Strau-me. Pasākumā piedalīsies arī Līgatnes Mūzikas un mākslas skola un Līgatnes pūtēju or-ķestris diriģenta Anatolija Te-rentjeva vadībā. Ieteicams  piemērots  un silts  apģērbs. Ieeja pasāku-mā ar Līgatnes dabas taku biļetēm. Informācijai tālr. 28328800.

Mežs gonga skaņās