LĪGATNES NOVADA DOMES INFORMATĪVS IZDEVUMS 20. jūlijs, 2016 Novada Ziņas Nr. 7 (113)

Dzīve mainīsies priekos un bēdās,

Ceļi kalnup un lejup vēl sauks,Nekad atpakaļ nemeklē pēdas,Viegli vai grūti - uz priekšu ej!

Gaišas domas, priecīgu prātu un

stipru veselību jūlija jubilāriem!

Māris AmoliņšOlga Bieziņa

Jānis ĒriksonsInts JansonsIvars Magins

Guntars PīpkalējsRita Putniņa

Raimonds SkarainisJautrīte Sprudzāne

Rego StrazdiņšIneta Tuleiko

Inga VeiseLudmila Annuškāne

Ēriks BērziņšIndra BondareMarga Diteriha

Margarita PlūksnaValentīna BaumaneMāris BergmanisAivars Dalderis

Maija KeišaSvetlana Krīvena

Dzintra ĒrgleSvetlana Pontrjagina

Guntis PuķītisZina Šņore

Gunta ZviedreValdemārs Anševskis

Smaida ManguleDaina Glāzniece

Rasma JohansoneSergejs UsovsLīga AizupieteIngrida KauliņaInāra LejnieceLilija Piševa

Elvīra JurgenaVera Šiha

Gunārs VeļķersĀrija Baumane

Broņislavs KlušsArvīds AkmentiņšMarija Matjušenko

Jānis KļaviņšDiāna KazakaValdis LiepiņšAina Plūmīte

Silvija EmbergaAlla Goršanova

Lotārs IncisJēkabs BemberisJānis Petrovičs

Velta KrumbergaAneļa MortuļevaNanija Bērziņa

Broņislava Pāvulāne

Jūlijā Jūlija sākumā Valmierā un daudzviet citur norisinājās Latvijas IV vasaras olimpi āde. Līgatnes novads tajā pieda-lījās kalnu riteņbraukšanā, pludmales volejbolā un flor­bolā. Florbolā bija ļoti liela kon-kurence, un diemžēl kvalifi-kācijas turnīrā tika piedzīvota neveiksme. Nācās samierinā-ties ar domu ”tāds ir sports...”. Riteņbraukšanā mūsu novadu pārstāvēja sportisti Dāvis Lā-cis un Uģis Joksts. Liels prieks par uzņēmību, neatlaidību un cīņu trasē. Ļoti grūtā trasē un sīvā konkurencē Uģim izcī-nītā 45., bet Dāvim ­ 66. vie­ta. Dāvim trases pirmajā aplī gadījās ķibele un nācās cīņu turpināt ar saskādētu riteni. Visaugstākos sasniegumus uz-rādīja mūsu volejbolisti Ralfs Ozoliņš un Atvars Vilde. Ļoti sīvā konkurencē izcīnīta 5. vieta, tikai ceturtdaļfinālā pie-kāpjoties Eiropas čempi oniem Mārtiņam Kļaviņam un Haral-dam Regžam. Jāteic, ka puiši olimpiādei gatavojās intensīvi, un tikai grūtais treniņš ļāva ie-gūt augstus rezultātus. Ralfa viedoklis uzreiz pēc godpilnā zaudējuma Eiropas čempio-niem: “Paldies visiem faniem, it īpaši Lienei, Reinim, Krista-pam, Dāvim, Annai un manam mazajam rupucim Reinim, kas par mums uzbļāva un atbals-tīja! Man kā līgatnietim lep-nums. LĪGATNE VAR!”

Līgatne sporto vasarā!

No kreisās - Dāvis Lācis, Uģis Joksts

No kreisās - Ralfs Ozoliņš, Atvars Vilde

Līgatnes vidējās paaudzes deju kolektīvs “Zeperi” pirms koncerta Paralijas starptautiskajā folkloras festivālā Grieķijā. Par “Zeperu” braucienu lasiet 6. lpp.

Paldies visiem sportistiem, līdzjutējiem, koordinatoriem un Līgatnes novada domei par finansiālu atbalstu. Jāpiebilst, ka iepriekšējā olimpiādē mūsu novads netika pārstāvēts.

Viesturs Dumpis,Līgatnes novada

Sporta centra vadītājs

“Zeperi” ar latviešu tautas dejām sajūsmina Grieķijas publiku

2 2016. gada JŪLIJSLĪGATNES NovAdA ZiņAS

Priekšsēdētāja sleja

Ainārs Šteins,Līgatnes novada domes priekšsēdētājs

Tūrisma sniegtās iespējas

Pasaulē viena no ienesīgā-kajām jomām ir tūrisms, dau-dzi reģioni tā attīstībai pievērš vislielāko uzmanību. Ir dzirdē-ti spriedelējumi, ka mēs ne-esam ne Spānija, ne Norvēģija, mums nav tādas infrastruktū-ras un objektu, tāpēc runāt par tūrismu Latvijā neesot pama-toti. Diemžēl šādas runas nā-kas uzklausīt arī no daža valsts politikas veidotāja. Un tad nu esam tur, kur esam, – it kā joma šķiet svarīga, bet vajadzī-gā vērība tai netiek pievērsta. Jau gadiem ilgi tiek runāts par sistēmisku medicīnas tūrismu, par kurortoloģijas attīstību, bet nekas tālāk par runām nav noticis. Tikmēr kaimiņi lietu-vieši ar tiešu valsts un Eiropas Savienības fondu atbalstu iz-veidojuši ievērojamu rehabili-tācijas un SPA tīklu, piesakot sevi par jomas līderiem visā Baltijas jūras reģionā. Mums, līgatniešiem, šie ir aktuāli jautājumi, jo mēs ik-dienā redzam, ka vietējiem un ārvalstu tūristiem Latvija šķiet ļoti pievilcīga un intere-santa. Pagājušajā gadā Līgat-nes tūrisma zonu apmeklēja vairāk nekā 170  000 viesu. Praktiski visos apskates ob-jektos bija apmeklētāju skaita pieaugums. Līdztekus tam pa-lielinās servisa pieejamība – uzņēmēji investē jaunos pie-dāvājumos un infrastruktūrā, paveras jaunas iespējas mājra-žotājiem, amatniekiem, lauk-

saimniecības un dabas velšu tirgotājiem. Tūrismā nekas nenotiek strauji, un reizēm dzirdama abpusēja neapmierinātība – tūristi žēlojas, ka par maz ēs-tuvju vai naktsmītņu, savukārt uzņēmēji sūrojas, ka maz tū-ristu un pakalpojumi nav eko-nomiski izdevīgi. Priecājos, ka Līgatnē pamazām šo apburto loku pārvaram, un tad jau viss kļūs vieglāk. Bet pagaidām sa-vas iespējas maz izmanto pla-šāka sabiedrība, kas arī var ie-saistīties un gūt papildu ienā-kumus. Iespējas ir visiem – ogu lasītājiem, pinējiem, adītājiem, kartīšu gatavotājiem utt. Ār-valstu tūristi ļoti augstu vērtē vietējos izstrādājumus, kas ir pašu ražoti vai audzēti. Tomēr esmu pārliecināts, ka arī šis ir tikai laika jautājums. Līdz ar sabiedrības apziņu, ka nauda nav nekas netīrs un godīgi pel-nīt un būt turīgam ir labi, cilvē-ki sarosīsies un aizvien aktīvāk izmantos iespējas. Sabiedrībā reizēm ir neziņa par tirdzniecības noteikumiem un maksu. Vēlreiz vēlos atgā-dināt, ka Līgatnes novadā dek-larētajiem iedzīvotājiem, kuri tirdzniecībai piedāvā pašražo-tu lauksaimniecības produk-ciju, amatniecības un līdzīgus izstrādājumus, tirdzniecības nodeva nav jāmaksā, bet paš-valdībā jāizņem bezmaksas tirdzniecības atļauja. Jauku un darbīgu vasaru!

Gatavojoties Latvijas simt-gadei, atkritumu apsaimnie-košanas uzņēmums ZAAO sā-cis vides iniciatīvu „100 darbi Latvijai” un aicina iedzīvotājus apvienot savas zināšanas, ide-jas, prasmīgās darba rokas un resursus, lai līdz 2018. gada 18. novembrim kopīgiem spē-kiem paveiktu vismaz 100 no-zīmīgus darbus vides labiekār-tošanā, izdaiļošanā un izglītī-bā. Kultūras ministre Dace Mel-bārde: “Latvijas ainava ir daļa no Latvijas nacionālās iden-titātes. Tieši Latvijas daba ir viena no spēcīgākajām saitēm, kas cilvēkiem Latvijā ļauj sa-justies piederīgiem simboliskai kopienai. Tāpat mūsu ainavas savdabība un ar to saistītās tradīcijas arī ārzemēs dzīvojo-šajos latviešos rada visspēcī-

gāko vēlmi kādreiz atgriezties Latvijā. Tādēļ simtgades kon-tekstā ir svarīgi ar rūpēm un lepnumu izcelt šo neizsīkstošo piederības avotu.”  „„100 darbi Latvijai” mēr-ķis ir sapost Latviju uz tās nozīmīgo jubileju, mudināt ie-dzīvotājus padarīt skaistāku savu apkārtējo vidi un izcelt tos pozitīvos un paliekošos darbus, kas stiprinās Latvijas dabas vērtības nākotnē. Visi darbi tiks apkopoti vienotā kartē iniciatīvas mājaslapā www.100darbilatvijai.lv, vē-rienīgākie un oriģinālākie tiks iemūžināti īpašos video žurnā-los, bet projekta noslēgumā taps Latvijas simtgadei veltīts vides tūrisma ceļvedis,” stās-ta ZAAO valdes priekšēdētājs Aivars Sirmais. ZAAO apņēmies šos labos

vides darbus apkopot, un, uz-runājot pēc iespējas plašāku sabiedrību, savest kopā tos, kuriem ir idejas, resursi un amata prasmes. Sadarboties vides darbu realizācijā aplie-cinājušas jau 28 Vidzemes un Latgales puses pašvaldības (t.sk. arī Līgatne). Interesi par šo projektu izrādījuši arī uzņē-mēji, kuri ir gatavi ieguldīt sa-vus resursus apkārtējās vides uzlabošanā. Darbus veikt ir aicināts ik-viens ­ iedzīvotājs vai iedzīvo-tāju grupa, nevalstiska organi-zācija, uzņēmums, pašvaldība, valsts vai pašvaldības iestāde, kas ceļā uz Latvijas simtgadi vēlas paveikt ko paliekošu un nozīmīgu. Tie var būt dažā-di vides labiekārtošanas, iz-daiļošanas, atjaunošanas un sakopšanas darbi, kā arī aici-

nām organizēt vides izglītības aktivitātes ar mērķi radīt sa-biedrībā skaidru izpratni par savas rīcības ietekmi uz vidi. Darbiem nav ierobežojumu un rāmju, tos var īstenot gan pri-vātā, gan publiskā teritorijā ar vienīgo nosacījumu, ka darba augļus bauda pēc iespējas lie-lāka sabiedrības daļa. Savu labo vides darbu aicinām laikus piereģistrēt www.100darbilatvijai.lv, sada-ļā „Piesaki savu darbu”, jo tiek plānota interesantāko dar-bu filmēšana. Līdz pat mūsu valsts dzimšanas dienai vides iniciatīvas notikumiem varēs sekot līdzi arī sociālajos tīklos Facebook un YouTube. Vides iniciatīvas „100 darbi Latvijai” autors ZAAO ir paš-valdību dibināts uzņēmums, kas nodrošina kvalitatīvus

Aicina līdz Latvijas simtgadei kopīgi paveikt 100 vides darbus

atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumus 28 novados, Vidzemes un Latgales pusē. Līdzās savai pamatdarbībai uzņēmums veic ievērojamu sabiedrības informēšanas un izglītošanas darbu ar mērķi radīt izpratni par pareizu at-kritumu apsaimniekošanu un cilvēku rīcības sekām uz vidi. 2015. gadā ZAAO saņēma Valsts vides dienesta apbal-vojuma “Zaļās izcilības balva” augstāko vērtējumu.

Līga Ivanova, „100 darbi Latvijai”

koordinatore, 26464686,

info@100darbilatvijai.lv

Izsludināts iepirkums “Ma-ģistrālā ūdensvada remont-darbi Līgatnes pilsētā”. Tiek plānota maģistrālā ūdensva-da atjaunošana dažādos pos-mos: 1. posma izbūve ­ maģis-trālā ūdensvada remontdarbi no Gaujas ielas 13B līdz Avotu ielai 2 (ūdenstornis­urbums); 2. posma izbūve ­ maģis-trālā ūdensvada remontdarbi no Gaujas 13B (ūdenstornis) līdz Kalnu ielai; 3. posma izbūve ­ maģis-trālā ūdensvada remontdarbi no Gaujas ielas 13B (ūdens-tornis) līdz Gaujas ielai 24; 4. posma izbūve ­ maģis-trālā ūdensvada remontdarbi no Gaujas ielas 24 līdz Miera ielas, Dārza ielas un Gaujas ielas krustojumam; 5. posma izbūve ­ maģis-trālā ūdensvada remontdarbi no Kalnu ielas līdz Spriņģu ie-lai 4; 6. posma izbūve ­ maģis-trālā ūdensvada remontdarbi no Gaujas ielas 32 līdz Miera ielas, Dārza ielas un Gaujas ielas krustojumam; 7. posma izbūve ­ maģis-trālā ūdensvada remontdarbi no Miera ielas, Dārza ielas un Gaujas ielas krustojuma pa Miera ielu. Darbu veikšanai plānots lūgt aizņēmumu Valsts kasē. Plānotie izbūves posmi sa-kārtoti prioritārā kārtībā. Šo darbu veikšana nepiecieša-ma normatīvajiem aktiem at-bilstoša piegādātā dzeramā ūdens kvalitātes un piegādes nepārtrauktības nodrošinā-šanai. Saņemot iepirkuma piedāvājumus, tiks pieņemti turpmāki lēmumi par visu vai prioritāro posmu atjaunošanu atbilstoši finanšu iespējām.

Noslēdzies iepirkums – “Mēbeļu izgatavošana, pie-gāde un montāža Līgatnes pirmsskolas izglītības iestādei Sporta ielā 14, Augšlīgatnē, Līgatnes pagastā, Līgatnes

novadā”. Iepirkuma līgums noslēgts ar SIA “AJ Furnitu-re”, reģ. Nr. 54103100991, par 6306 EUR bez PVN.

Noslēdzies iepirkums “Lī-gatnes novada vidusskolas telpu remontdarbi Strau-tu ielā 4, Līgatnē, Līgatnes novadā”. Iepirkuma līgums noslēgts ar SIA “PRO DEV”, reģ. Nr. 40003776456, par 16 590,39 EUR bez PVN. Lī-gums paredz vidusskolas ģērbtuvju un dušas telpu re-montdarbu veikšanu.

Noslēdzies iepirkums “Degvielas iegāde Līgatnes novada domes vajadzībām”. Līgatnes novada dome un paš-valdības aģentūra “Līgatnes kultūras un tūrisma centrs” noslēgušas iepirkuma līgu-mu ar AS “VIADA Latvija”, reģ. Nr. 40103867145, par 21 537 EUR bez PVN.

Pēc iepirkuma līguma no-slēgšanas SIA “CELTCOM”, reģ. Nr. 44102015893, sākusi aktu zāles remontdarbus Lī-gatnes pirmsskolas izglītības iestādē Sporta ielā 14, Augš-līgatnē, Līgatnes pagastā, Lī-gatnes novadā.

Uzsākti darbi pēc iepirku-ma “Ielu seguma atjaunošana dažādos posmos Līgatnes no-vadā” līguma. SIA “Vianova”, reģ. Nr. 40103387753, veic asfalta seguma atjaunošanu: Dārza iela posmā no Brīvī-bas līdz Gaujas ielai; Spriņģu iela posmā no Brī-vības ielas līdz tiltam un no ēkas Nr. 7 līdz Ķempju ielai un Cēsu ielā no Ķempju ielas līdz pilsētas robežai; Skaļupēs – no ēkas Skaļ-upes 2 līdz Skaļupes 1, ietve-rot rehabilitācijas centra “Lī-gatne” piebraucamo ceļu. Papildus veicamajiem dar-biem tiek veikta arī autobusa pieturu Dārza ielā izbūve (pie vidusskolas, virzienā uz cen-

tru un pie “Zaļā tirgus” vir-zienā no centra), kā arī tiks asfaltēts Kalna ielas posms no Dārza ielas līdz vidussko-las pievedceļam.

Pamatojoties uz iepirkuma līgumu, SIA “Ceļinieks 2010”, reģ. Nr. 44103059132, sāku-si posma (Pluču strauta tilta) atjaunošanu Brīvības ielā, Līgatnē. Iedzīvotājiem jārēķi-nās ar satiksmes ierobežoju-miem šajā Brīvības ielas pos-mā.

Pateicamies novada iedzī-votājiem, ka viņi aktīvi ziņo par pamanītiem defektiem vai nekārtībām pašvaldības tūrisma un citos objektos. Tas norāda uz pozitīvu attieksmi, ieinteresētību un iesaistīša-nos mūsu kopīpašuma labā uzturēšanā un novada pozi-tīva tēla veidošanā. Diemžēl jāatzīst, ka lielākie lauzēji un mēslotāji bieži vien ir paši no-vada jaunieši – piemēram, re-gulāri tiek bojāta Gaujasma-las “estrādīte” (nojumīte) pie sporta laukuma Līgatnes pilsētā, tajā tiek lauztas koka konstrukcijas, bojāts jumta segums. Pašvaldība ir spiesta objektā izvietot novērošanas fototehniku, lai konstatētu vainīgās personas. Lūdzu vecākus informēt bērnus (jauniešus), ka par tīšu infra-struktūras objektu bojāšanu paredzēta administratīvā at-bildība bez iespējas izteikt ti-kai brīdinājumu. Soda nauda un spilgts ieraksts vainīgās personas CV ir neizbēgams. Turklāt katra šāda tīši sabo-jāta objekta atjaunošana sa-mazina pašvaldības budžetu, kas paredzēts sporta, aktīvās atpūtas, bērnu laukumu, pa-staigu taku un zaļo zonu uz-turēšanai un jaunu objektu izveidošanai. Lūdzam saudzēt savu kopīpašumu!

Egils Kurpnieks,Līgatnes novada domes

izpilddirektors

Aktualitātes jūlijā

32016. gada JŪLIJSLĪGATNES NovAdA ZiņAS

9. jūlijā Līgatnē jau piekto gadu notika komandu orientē-šanās un izklaides sacensības “Alu gājējs”. Katru gadu šai spēlei tiek izvēlēts galvenais temats. Šī gada tēma bija “Alu labumi”. Spēles dalībnieki va-rēja uzzināt, ko līgatnieši jau vairāku gadsimtu garumā gla-bājuši smilšakmens alu pagra-bos. Ar katru gadu komandu skaits sacensībās pieaug. Šo-gad tās bija jau 30 komandas ar kopumā 120 dalībniekiem. Tā kā mērķis ir šo pasākumu veidot pievilcīgu ģimenēm, priecājamies, ka dalībnieku vecums bija visdažādākais: no jaunākās ­ 1 gadu vecās Sofijas ­ līdz pat 65 gadīgiem senioriem. Arī komandu ģeo-grāfija visplašākā: no Jelgavas līdz Gulbenei Latvijā, tāpat viesi no Dānijas un Anglijas. Īpašs prieks par komandām, kas piedalās jau atkārtoti. Dalība sacensībās notika trīs kategorijās: autobraucē-jiem, velobraucējiem un kā-jāmgājējiem. Lūk uzvarētāju saraksts:ALU GĀJĒJS - AUTOBRAUCĒJS1. “Klibais Francis (vairs

neklibo)” ­ komandas vidējais vecums 24 gadi2. “Ex­TIC” ­ vidējais vecums 25 gadi3. “Trio no Rio”­ vidējais vecums 25 gadi

ALU GĀJĒJS – VELOBRAUCĒJS1. “Romieši no Līgatnes” ­ vidējais vecums 19 gadi2. “Vietējie no Līgatnes” ­ vidējais vecums 24 gadi3. “Velo pēda no Siguldas”­ vidējais vecums 35 gadi

ALU GĀJĒJS – KĀJĀMGĀJĒJS1. “Mazie milži”­ vidējais vecums 12 gadi2. “A­līgatnieši”­ vidējais vecums 17 gadi3. “B2”­ vidējais vecums 24 gadi

Kājāmgājēju kontrolpun ktā pie Ķiberalas dalībniekiem bija uzdevums uzrakstīt teiku, pasaku, leģendu (vai kā citādi literāri izpausties) par Līgat-nes Alu gariņu. Tagad Līgatne ir par 14 izdomas pilnām pa-sakām un teikām bagātāka. Jūsu vērtējumam dažas no tām:

Līgatnes “Alu gājēja 2016” dalībnieku kopbilde.

Komanda “Alu mednieki” piedalās sacensībās “Alu gājējs 2016”

Aizvadītas sacensības “Līgatnes alu gājējs 2016”

TEIKAS PAR LĪGATNES ALU GARIŅU Senos laikos Ķiberkalna alā dzīvoja Gariņu ģimene. Viņi ražoja visskaistāko papīru visā pa-saulē. Papīra meistaram bija trīs dēli, kuri tēvam palīdzēja. Tajā laikā vietējais Ķēniņš gribēja izprecināt savu meitu. Viņš solīja meitu atdot tam, kurš viņam atnesīs visskaistāko papīru. Vecais meistars deva vecākajam dēlam visplānāko un baltāko papīru, ko dot Ķēniņam un lūgt meitas roku. Vecākais dēls tā arī izdarīja, bet Ķēniņš savu meitu jau bija apsolījis svešzem-ju princim. Tad piesteidzās abi brāļi un trijatā viņi apgrieza Ķēniņa pili kājām gaisā. Ķēniņš nobijās, saprata savu nodarījumu un atdeva savu meitu vecākajam dēlam par sievu. Jaunais pāris un abi brāļi priecīgi devās atpakaļ uz Ķiberalu un dzīvoja tur laimīgi, darinot visskaistāko papīru pasaulē.

Komanda “Rūdis” Reiz sensenos laikos Līgatnes apkārtnē dzīvoja Gariņš ­ meža gariņš, kas dzīvoja kokos. Vienu dienu, lēkājot pa zariem, viņš ieraudzīja cilvēku. Tas viņu ļoti ieinteresēja, jo cilvēkus šajā apkārtnē neviens nebija redzējis jau sen. Gariņš pielēkāja cilvēkam klāt un prasīja, ko viņš dara. Cilvēks atbildēja, ka viņš rok pagrabus, lai viņa pārtika glabātos cauru gadu. Gariņam cilvēka raktie pagrabi ļoti iepatikās. Viņš izdomāja dzīvot alās un sargāt cilvēka pārtiku. Tā Līgatnes koku Gariņš kļuva par Līgatnes alu Gariņu.

“Rakstā” Sensenos laikos milzis vārdā Ķibers atnāca kalna pakājē. Tā kā tuvojās vakars, viņam vaja-dzēja atpūsties un savus dārgumus atstāt drošībā. Ķibers paklupa, un dārgumi izbira blakus. Klusa balss Ķiberam čukstēja: “Droši atpūties! Es tavus dārgumus pasargāšu”. Kopš tā laika šo Ķibera balsi, kas patiesībā ir īsts Gariņš, sauc par Ķibera jeb Ķiberkalna Gariņu.

“Mazie milži” P.S. Pārējās pasakas iespējams izlasīt Līgatnes pilsētas bibliotēkā.

Tā kā Fabriciusa apkaimē veikala vairs nav un visiem šī

Pateicība rajona senioriem pēc ikdie-nas pārtikas precēm jāmēro visai tālais ceļš līdz “Elvi” vei-kalam, lūdzām Līgatnes nova-da domes izpilddirektoru Egi-

lu Kurpnieku, vai nevarētu pie šī celiņa divās vietās sagādāt kaut pašus vienkāršākos soli-ņus. Kurpnieka kungs atbildē-

ja, ka varēs un soliņi būs la-bas kvalitātes. Dažas nedēļas gan nācās gaidīt un par savu vajadzību atgādināt, bet nu soliņi ir sagādāti un iecemen-

tēti. Par to mums liels prieks un Kurpnieka kungam sakām paldies.

Fabriciusa senioru vārdā ­Ruta Ādmine

4 52016. gada JŪLIJS 2016. gada JŪLIJSLĪGATNES NovAdA ZiņAS LĪGATNES NovAdA ZiņASLĪGATNE LAIKU LOKOS LĪGATNE LAIKU LOKOS

Mana mīļā Līgatne23. turpinājums. Sākums – 2014. gads: LNZ, jūnijs, Nr. 6; augusts, Nr. 7; septembris, Nr. 8; oktobris, Nr. 9; novembris, Nr. 10; decembris, Nr. 11; 2015. gads: janvāris, Nr. 1; februāris, Nr. 2; marts, Nr. 3; aprīlis, Nr. 4; maijs, Nr. 5; jūnijs, Nr. 6; augusts, Nr. 7; septembris, Nr. 8; oktobris, Nr. 9; novembris, Nr. 10; decembris, Nr. 11; 2016. gads: janvāris, Nr. 1; februāris, Nr. 2; marts, Nr. 3; aprīlis, Nr. 4; maijs, Nr. 5; jūnijs Nr. 6

Andrejs Cīrulis

Tagad, tāpat kā iepriekšējās reizēs, turpināsim lasīt Ivara Kupča interesanto un daudzās pārdomas raisošo grāmatu “Laiks un ļaudis”. Iepriekšējo fragmentu mēs pārtraucām zīmīgā vietā – Sta-ļina bēru dienā. Šī bija milzī-gas nozīmes robežšķirtne šajā laikmetā. To starpību izjuta gan visā pasaulē, gan arī mūsu mazajā Latvijā. Šai brīdī lēni-ņām sākām iziet no stulbas, trulas un nežēlīgas valstības, kas balstījās uz milzīgiem me-liem. Bet tikmēr Kupču ģime-nes atvases posās lielajai dzī-vei – pastarītis Jānis pats vēl nezināja, ka ar laiku kļūs par medicīnas zinātņu doktoru, profesoru, Latvijas galveno neiroķirurgu, bet vidējais brā-lis Ivars – pieminētās grāmatas autors – ka pēc izmācīšanās par būvinženieri uzbūvēs dau-dzas jo daudzas ēkas Latvijas Zinātņu akadēmijai un tās in-stitūtiem, ieskaitot leģendāro, bet jau demontēšanas procesā iekļauto Salaspils atomreakto-ru. Bet vecākā prātīgā māsa Valda, kas visās mācību iestā-dēs bija nepārspējama izcilnie-ce, pat iedomāties nevarēja, ka uz visu mūžu saistīsies ar Lī-gatni – gan ar papīrražošanu, gan daudzveidīgo sabiedrisko dzīvi, gan māksliniecisko paš-darbību. Tas viss vēl bija priekšā, bet pagaidām bija jāmācās, jādraiskuļojas un jābauda dzī-ve. Sevišķi izvērsti ir stāstīju-mi par studentu dzīvi, par ko esmu pilnīgi baltā skaudībā, jo man īsta studenta dzīve bija tikai vienu mēnesi 1965. gada vasaras sesijas laikā, kad ve-sels bars jaunu un nākotnē sla-venu žurnālistu caurām naktīm gan mācījāmies, gan trakojām Latvijas Universitātes kopmīt-nē Rīgā, Burtnieku ielā. Lielā-kais prieks bija, kad nokabinā-jām no sienas lielo spoguli, un spožie saules staru kūļi ielau-zās pretējās piecstāvu mājas logos. Arī tā bija universitātes kopmītne. Mēs tur redzējām tikpat kolosālas un pikantas ainas, kādas tagad ikviens lie-los apjomos var apskatīt inter­ netā. Lasot Ivara Kupča grāmatu, es atcerējos, kā visu mūsu žur-nālistu kursu, kā arī filologus un bibliotekārus septiņdesmi-to gadu sākumā gandrīz vai vārda tiešā nozīmē spīdzināja viltus fašisti. Tolaik uzņēma le-ģendāro filmu “Septiņpadsmit pavasara mirkļi”.

Filmēšana notika P. Stučkas Latvijas valsts universitātes Lielajā aulā. Mums ārzemju literatūras lekcija notika bla-kus auditorijā – kaut kur tre-šajā stāvā. Ejot uz nodarbību, mēs pa atvērtajām durvīm to filmēšanu lieliski varējām no-skatīties. Tika uzņemta kaut kāda daudzskaitlīga fašistu sa-nāksme. Neparasti bija tas, ka visi statisti un galvenie varoņi bija sadzīti zāles kreisajā pusē, un tika tēlots, ka vietas visiem nepietiek. Tāpēc daudzi stā-vēja kājās. Un filmēja arī tikai to vienu pusi. Bet Lielās aulas otra puse īstenībā bija tukša un tumša. Filmētāji tādā veidā taupīja līdzekļus un resursus. Protams, ka tā bija prātīga rī-cība, bet izskatījās smieklīgi. Taču bija arī kaut kas bries-mīgs: daudzie fašisti zālē visas četras stundas, kamēr mums bija lekcija, pilnā rīklē kliedza: ”Sieg heil!”. Tas pērkondimdo-šais, satracinošais kliedziens skanēja ik pa piecām minūtēm, liekot lampām trīcēt un sienām drebēt. Slavenā pasniedzēja Celmiņa teica, ka viņai naids pret fašismu esot četrkāršo-jies, jo tas traucēja mūsu lekci-jas ceļojumā pa antīko pasauli! Arī ārpus universitātes sienām tuvu un tālu bija dzirdams pa-matīgi apnikušais: ”Sieg heil!”, ”Sieg heil!”, ”Sieg heil!”. Fil-mā “Septiņpadsmit pavasara mirkļi” šis kadrs aizņēma sa-mērā ilgu laiku. Līdzīgu epizodi grāmatā “Laiks un ļaudis” aprakstījis arī Ivars Kupčs [236. lpp.]:

Kādu dienu ienāk Āķēns –RīgātiekotfilmētiParīzesskatipar karu un vajadzīgi statisti.Uldis Lieldidžs ir viņam klasesbiedrs,unturfilmējotiesvienāno galvenajām lomām. Jau zi-nājām, ka abi ir skolas draugino Cēsīm. Uzņemšana pašlaiknotiekot tepatDoma laukumā,un aicinājamani līdz. Ideja vi-linoša. ToreizMaskavas un Ļe-ņingradas uzņemšanas grupasRīgābiežifilmējaārzemjuska-tus,unstatistilabinopelnīja. Dienasaulainaunkarsta.Jauno rītaDoma laukumsmudžētmudžēja. No kino autobusiemjau atritināti kabeļi, izvietotassliedes, uzstādīti prožektori uniekārtota uzņemšanas vieta.Tikaizmēģinātsunstumdītspasliedēmarī operatora pacelša-nasstatnisunpieregulētaska-ņa. Filmēšanas štābs atradāsēkā blakus Augstākajai Pado-mei(tagadSaeimasnams).Tur 1. stāva zālē rosījās uzņemša-nas personāls, aktieri un ak-trises. Jau nogrimējušies, turgarlaikojās dažāda ranga vācuvirsnieki, eleganti ģērbušās

dāmasarvēdekļiemunsaules-sargiem.Betcitusvēlgrimēja.Satikām arī Uldi. Viņš jau ģēr-bies jaunā vācu leitnanta for-mā. Viss sarunāts. Mums patizkārtojisnaudīgākuvietu–paraktieriem. Pašam gan neesotlaika, bet lai droši ejot pie ad-ministratora.Esamtrīsvācieši.TrešaisirJurisLejaskalns.Aktie-ri!Nusteidzīgitiekamsaģērbtikaravīru formās, katramkaskaunno kokadarinātamašīnpis-tole. Kadmūs aizveda pie lie-lāka priekšnieka, maskavietisapmierinātsnoskatījaunskaid-rojauzdevumu:mēsbūšotvācupatruļa,kurupatsarīkomandē-šot.Pagaidāmmums jānoslēp-jotiesMazajāTrokšņu ielā.Kadpa ruporu komanda skanēspirmoreiz, mums jāsagatavo-jas un jāstāvgatavībāaiz stū-ra.Betkadotrreiz,brašāsolīarautomātiem plecos jāiznāk noMazās Trokšņu ielas, jāpārsoļoJēkaba iela un gar AugstākāsPadomes namu jāsoļo, kamērvairsskatamneesamredzami. Uzdevums skaidrs un sapro-tams.Tikaiiebildām,vaimēsuzMazāsTrokšņuielasstūraatbil-dīgokomandunoDomalauku-madzirdēsim?Tāneesotmūsuproblēma. Rupors spējot patzvirbuļus aizbiedēt. Bet mūsuuzdevums uzmanīties. Noslēp-jamies un gaidām. Pirmajāreizē tiešām viss izdevās. Ko-mandaatskanēja,unmēsbrašinosoļojām.Betfilmēšanādublivairāki, turklāt ar lieliem pār-traukumiem. Tā, laiskojamiesuz „augstākās likumu” varasnamakāpnēmvasarassaulītē,pilnībā izbaudot krievu karavī-ruteicienu:„Soldatspit,službaiģot!” (Karavīrs guļ, bet die-nests rit - krievu val.). Tālumāskan dažādas komandas, bettās nav mums. No garlaicībassākām iepazīties. Juris tiešāmmācāsparaktieri,betmēs?Tā,sarunāsīsinotlaiku,pagājavisadiena. Pat neatceros, kuro reizi jausoļojām,betatceros,kapēkšņiruporāskaļiatskanējasvešaunpavēloša balss: „Stop! Stop...stop!... Čort poberi! A gde fa-šistskijkaraul?”(Velns parāvis! Bet kur fašistu patruļa? – krievu val.)Betmēsuzkāpnēmizgā-zušiessaulītē.Kadattapāmies,skrējāmuzizejaspozīcijām.[..]Tadjauarīkrievsaizelsiesklāt.Vaimēsvainīgi,katehnikapie-vīlusi,unruporsnavstrādājis?Man pat nešķita svarīgi, kādāattālumāvāciešinosoļopāriie-lai. Fons tikpat kā neredzams.Tāarīfilmējāmiesvairākasdie-nas. Vēlāk filmā knapi sevi ie-raudzījām.

No grāmatas var uzzināt par daudzajām un raibajām stu-dentu gaitām, kas dzīvi dara krāšņāku un interesantāku. Lūk, viens draiskulīgs, bet tajā pašā laikā ļoti slikts piemērs.

No mūsdienu viedokļa tas ir it kā neparasti, bet padomju laikā alkoholisms zēla plaši. Tolaik, piemēram, bija tādas “buterbrodnajas” (sviestmai-žu bufetes – krievu val.), un “zakusočnajas” (uzkostuves – krievu val.), kur varēja ieraut 100 gramus šņabja un uzkost it kā sviestmaizi ar, visticamāk, ķilavu. Tās darbojās no agra rīta līdz pat vēlai nakts stun-dai. [257. lpp.]

Mēsgantovairsnepiedzīvo-jām,betvecākiekursivienmēratcerējās,kāAtis,viensnoLVUpārstāvjiem, piedalījies vēstu-riskajā skriešanas maratonāstarp augstskolām. Būtībā šomaratonu ieviesa pati jaunāpēckara ideoloģija. Ja ne pēcsatura,tadvismazpēcformas.Tiešišai laikādarbaļaužusvēt-kos, 2.maijā, aizsākās tradici­onālie stafetes skrējieni. Skrē-jienamaršruts–noBrīvībaspie-minekļapaĻeņinajebBrīvībasielu līdz galapunktam Šmerlī.UntiešišīskrējienasākumaunbeigupunktssakritaarFizkultū-ras institūta toreizējomājvietuunjauno–,kurŠmerlījauieliktspamatakmens. Tānezkurradusiesideja,kaparalēlioficiālajāmsacensībāmjārīko arī ekstremālais mara-tons. Šim maratonam bijuši diez-gan nopietni noteikumi: nokatras augstskolas varējis pie-dalītiestikainoteiktsskaitsda-lībnieku. Skriet sākuši pie Lai-mas pulksteņa. Bet visā mar­šrutagarumākatramskrējienadalībniekam bijis jāatzīmējaskontrolpunktos jeb„šautuvēs”.Tās skaitījās „zabegalovkas”(ieskrietuves– krievu val.). Pēckara tā sauca kafejnīcas, kurvienmērtirgojašņabi.Unkatrāšādā„šautuvē”tiesneši.Tiefik-sē, lai katrs dalībnieks „iešau-tu” tieši 100 gramus vodkas.Šādi kontrolpunkti kādi astoņi.Uzvar tas, kurš, daudzu fanuatbalstīts, nonācis Šmerlī. Atisgangalāneesotticis, jo„nolū-zis”unuzkopmītnipārnestsjaunosestās„šautuves”.Betdaživaroņitomērgalātikuši.

Es domāju, ka jaunajiem cil-vēkiem par šo te visu ir inte-resanti lasīt, jo parasti jau par tādām lietām nestāsta vispār. Tāpat gribu pacitēt arī tādus grāmatas fragmentus, kuros stāstīts par Latvijā pazīsta-miem cilvēkiem. Un te būs runa par tautā iemīļoto ska-tuves mākslinieci Veltu Līni, kura pati nemaz nenojauta, kādās delverībās viņa iesaistī-ta. [261. lpp.]

Man viena steiga, taču zē-niem kopmītnē tradicionālāhumora gaisotne joprojām. Un

astoņospiesevismājās.Būšotvienaunintīmsskūpsts... Pēc zvana Sviķis atgrieziesistabā pavisam laimīgs. Visunakti gultā vien grozījies, betnākamajādienāuzlekcijāmpatnavgājis.Posies,sapircispuķesvakaram un tikai tad atzinies,kaviņamrandiņšarpašuVeltuLīni. Nu „līgavaiņa” sapošanaizvērsās kolektīvā pasākumā.Kad laimīgais izgāja uz ielas,visi sakāpām uz sētas un, iz-sakotatbalstu,saucāmpavisuielu: „Sviķi, turies! Neapkaunofakultātesgodu!”Tāzēnsprie-cīgsaizgāja,pamādamsmumsarpušķi. TolaikLīnedzīvojaturpatne-tālunokopmītneskādādaudz-stāvunamā,ĶīkaarBlondojaunoslēpušies kāpņu telpā stāvuvirsaktrisesdzīvokļaungaidīja.Savukārt mēs gaidījām infor-māciju. Pirmais atgriezās patsmīlētājs – sašutis, bez pušķa,pamatīgi saplēstām biksēm –un nerunīgs iekrita gultā. Tadatgriezās arī informatori. Tietikpat noslēpumaini, bet smai-dīgi – izrāde izdevusies! Sviķisarpušķiieradiesnedaudzpirmsastoņiem.TadgaidījisunprecīziastoņosspiediszvanapogupieLīnes dzīvokļa. Durvis atvērusikāda kundze un norādījusi, kaaktrisesnavmājās.Kānav!Ne-ticīgais pielūdzējs kļuvis neie-cietīgs,lauziesdzīvoklī,bettadpretī izskrējis lielais suns. TasSviķinavžēlojis,arīpuķupušķinē. Bet vakarā samtainā balssatkal lūdz Sviķi pie telefona.Aktrisešausmās,katāsanācis.Tikai uz mirkli izskrējusi... Undedzīgiatvainojās.Unkāirrīt?Rīt arī viņai brīva diena... BetSviķislaikamnojauta,labubrīdiklausījās un tad lēnāmpakāraklausuli.Nuvisiemkļuvažēlne-laimīgā.Laikam jaušoreizpār-šautspārstrīpu.Kasnuzina,uzkotasmērķēts,betdekānaSvi-ķanelabvēlībunuesamieman-tojuši–kopmītnēsākāsstingraskontroles.

Un vēl – pastāstījums par kādu citu traģikomisku vēs-turisku personāžu – Augustu Kirhenšteinu. Galu galā viņš Latvijas vēsturē ierakstījis ļoti draņķīgu lappusi. Pirms tālākā teksta pub-licēšanas jāpaskaidro, kas ir grāmatā pieminētais Jānis Ķeņģis, kurš, neskatoties uz lielo draudzību ar Latvijas PSR Augstākās Padomes prezidija priekšsēdētāju Augustu Kir-henšteinu, 1944. gadā tomēr tika izsūtīts uz Sibīriju, kur jau pēc gada nomira. Viņš, Jānis Ķeņģis, ir mums labi pazīsta-mās līgatnietes Valdas Norītes mātesbrālis. Un arī Vera Kup-ča līdz 1991. gadam dzīvoja Līgatnē. Viņas gaišais smaids man vēl acu priekšā. [37. lpp.]

Daudz kuriozu atgadījumudraudzeņuatmiņāssaglabājiesarīpartautāstrīdīgovēsturiskopersonību Augustu Kirhenštei-nu. Toreiz profesors semināris-tēm pasniedzis bakterioloģiju.Mammai(Valdas Norītes mam-mai Verai Kupčai. – Paskaidro-jums)bijis jāmācās labi, joKir-henšteins viņu pazinis kā JāņaĶeņģa māsu. Pirmā pasauleskara laikā abi ar brāli pabijušiMaskavas universitātē, drau-dzējušies un kopā atgriezušiesno Krievijas. Jaunībā profesorsbijis kreisi noskaņots. Tikai re-tais zināja, kā viņš no šīs „sli-mības”kārtīgiizārstēts.Turabibijapieredzējušipadomjuvaru

un pat bēguši no boļševikiemuzKrimu. Kad atgriezušies Latvijā,draudzībavēlkādu laiku turpi-nājusies,tačuAugustampaticisspožumsun sievietes, bet Jānibohēma maz interesējusi. To-mērkāsenidraugipalikuši. Te atkal viens Osjas stāsts:„Visi zinājuši, ka profesorampatīk jaunas meitenes. Kā jauīstam korporelim pienākas, vi-ņambijisparadums–sasveici-notiesvienmērdāmāmskūpstītroku. Visām! Pat nejauši sa-tiekot profesoru uz kāpnēm.Laikam jau paticis, kā jaunāsmeitenesmulst no šāda bruņ-nieciska žesta. Bet profesorsbijis aizmāršīgs, un mācībupriekšmetsgrūts.Unkuragangrib eksāmenā izgāzties? Tā,laiprofesoramizpatiktu,jāmāklaikānosarktunapmulst.Sarktunbālēt.Kuranemāk,jāmācās!Šis „mācībuprocess” izvērsiespar veselu notikumu. Ja kolek-tīvsatzina,kasarkšanaunpie-nācīgs mulsums nav izdevies,jāstāv kāpnēs un jāsatiek pro-fesorsvēlreiz.Bijisjauievērots,ka viņš savos 50 gados vairsneatcerējās, kuru saticis, kurunē. Bez izņēmuma skūpstījisrokuvisāmunnevienreizvien,proti,tikreižu,cikvienšai„mā-cību procesā” bijis nepiecie-šams.” Kirhenšteins nodzīvoja ilgusgadus (1872 – 1963). Šī traģi-komiskā cilvēka galantumu arkuriozuatcerosarīes.Tasbija60. gadu pašā sākumā. LPSRZinātņu akadēmija tikko ievā-cāsjaunajāstelpāsaugstceltnēTurgeņevaielā19.Šķiet,tābijapirmā ZA pilnsapulce jaunajāstelpās. Tās rudens dienas bijaspēcīgi brāzmainas un lietai-nas. Mēs jau no rīta sanākušiuzsapulci,bet,gaidotsākumu,vēl tērzējām turpat plašajā fo-ajē.Nevienspatnemanīja,kurāmirklī piebrauca KirhenšteinamelnaisZims.(ZiM – ļoti lepnas PSRS automašīnas marka - pa-skaidrojums). Vēlāk gan dažiatzinās,kamanījušikādumazaauguma briļļainu vīreli bezce-rīgi lēkājam ap augstceltnessmagajām ozolkoka ārdurvīm.Kuršgan iedomājās, ka stipra-jā vējā cienījamais profesorsvienkārši nav spējīgs durvisatvērt. Kad nu beidzot dežu-rantssteidzāspalīgā,slavenaisvalstsvīrs Kirhenšteins ienācajaumanāmisaniknotsparpie-nācīgi neizrādīto godu, tomērvaldījās. Ieraudzījis pulciņāstāvam pazīstamās mikrobio-logu jaunkundzes,pēcparadu-masākaskūpstīt jeb,pareizāksakot, visām pēc kārtas bučotroku.Iegrimissvarīgānodarbē,88gadusvecaisvīrsnemazne-pamanīja, ka dāmu pulciņampievienojies nu jau par nelāgoskandāluapdurvīminformētaisakadēmijas partijas sekretārs.Viņšjaugrasījāsprofesoramat-vainoties,bettassavāaizņem-tībā,galvunepaceļot,nobučojaarī sekretāram roku. Visu acupriekšā! Ideoloģiskais vadītājsapjuka un steidzīgi vedinājaveco vīru uz zāli. Bet klāteso-šieknapivaldījāsnosmiekliem.Visskāuzdelnas!Dažiem,tie-šām,bučotrokukomunistiskāspartijas pārstāvjiem jau kļuvaparadums.Tačusmietiesbīsta-mi,lietanopietna.

Taču atgriezīsimies pie 1955. gada. Jau otrais gads aizvadīts bez Staļintētiņa. Sa-biedrībā vēl nekādas skaļās pārmaiņas nenotiek, lai gan visas Staļina bistes pa naktīm noslēpumaini pazudušas, un

no Sibīrijas klusiņām sāk at-griezties pirmie izsūtītie. Skar-bu tā laika ainu Ivars Kupčs uzzīmē ar vienu rindkopu [266. lpp.]:

Sibīrijas bērni! Kad pienā­ca Maskavas vilciens, savumazomāsīcu gaidīju uz pero-na.UnkāganesMirdzuvarējupazīt, ja pēdējo reizi redzējuLācīšos tikai divu gadu vecu-mā. Piecpadsmit gadus vecameitene, skatījos atbraukušocilvēku pūlī un nevarēju tādunekur ieraudzīt. Jā, tur stāvē-jakāda,stiprisalīkusi, lakatossatinusies, ar paštaisītu kokakoferi rokās. Bet tā izskatījāspārākpieaugusi.UntomērMir-dza! Pat sirds sažņaudzās. Kogan ar pusaudžu meiteni varizdarītSibīrijassmagaisposts?Viņārunājajaupieaudzis,izbi-jiescilvēks,kuramnāciestikaiaizstāvēties. Un labi vien, kabrauksimuzAuci,turpavisamciti ļaudis un arī citas meite-nes. Gan jau acīs atgriezīsiesmirdzums. Tomēr īsti priecīgues viņu neredzēju nekad. Ģi-mene un bērni! Mana māsīcatāarīpalikaneprecējusies.

Taču mūsu stāstījumā 1955. gads ir svarīga robež-šķirtne tādā ziņā, ka turpmā-kajās desmitgadēs Līgatne nu ir cieši saistīta ar Norīšiem. Protams, ka var teikt arī otrādi. Ivars Kupčs raksta [263. lpp.]:

1955. gads māsai pēdē-jaisuniversitātē.ToreizLatvijāaugstskolu beigušie bija pa-kļautivissavienībassadalei.Tānodevavalstij,kurāstudijas irbezmaksas. Sadalē norādītajādarba vietā jaunajam speci­ālistam obligāti jānostrādāvismaz trīs gadi. Toreiz ķīmi-ķusnoLatvijasnorīkojadarbāuz Krievijas, Baltkrievijas, Uk-rainas, Lietuvas un Igaunijaspapīrfabrikām. Valdai veicās,pēc augstskolas atstāta tepatLatvijā. Uz Līgatnes papīrfab-riku viņi nozīmēti vairāki, arīIlmārsNorītis.Viņujaupazinu.Unlaikamjauattiecībasabiemnopietnas. Universitātē biežiredzustaigājamkopā.Reizpatsatiku Ilmāru māsas istabiņā.Man kursa biedra Ulža vecā-kaisbrālispatika.

Visai ģimenei milzīgs trie-ciens bija tas, ka vasarā, pir-mo reizi mūžā izbaudot atva-ļinājumu Ķemeru sanatorijā, 55 gadu vecumā negaidīti no-mira Valdas, Ivara un Jāņa tētis Artūrs Kupčs, kas neat-karīgās Latvijas laikā bija bi-jis Lauksaimniecības kameras Lopkopības nodaļas vadītājs un Triju Zvaigžņu ordeņa ka-valieris. [279. lpp.]

Pēc tēta nāves mammauzņēmās visas saimniekoša-nasgrūtības.KautarīJancisarMirdzu lieli palīgi, jādzīvo ļotitaupīgi. Tas ir laiks, kad visiizsūtītie sāk atgriezties no Si-bīrijas. No Vorkutas atbrīvotsarīĀdolfs.Manamkrusttēvamjau59gadi,izsūtījumāpavadītidivpadsmit. Grūti pat aprak­stīt, kā viņš Aucē satika savunu jau 16 gadu veco meitu,kurupēdējoreiziredzējisčetrugaduvecumā.PārējiejoprojāmSibīrijā. Viņš paņēmis Mirdzuun aizbraucis uz Dzilnām pieJāņonkuļaunMarijastantes. 1956. gada pašās beigāsmūsu ģimenē vēl viens noti-kums.ManamāsakļūstNorīte.Kā jaunajiem speciālistiem vi-

ņiem Līgatnē piešķirts dzīvok-lisjaunuzceltāmājāGaujmalā.Valdaaicinamammudzīvotpieviņiem. Kasmūs vairs saistījaAucēpēc tētanāves?Tābiju-si tikaipatvērumsuz laiku.Tāmamma aizbrauca pie māsasuzLīgatni,betsolabiedrsMā-risBišofsJāniaicinājauzRīgu.Viņš jau skolā labi zīmēja, nuiestājiesMākslasvidusskolāunRīgā apmeties pie tantes. Vi-ņamsavaistaba,undraugiemkopā jāturas. Tante priecīga,kanuviņaidiviapņēmīgizēni.Viensmākslas skolā,bet Jānisiestājies Rīgas 1. vidussko-las 10. klasē. Viņa cienīja šosabus lauku puišus, kuri grūtābrīdī gatavi viens otram pa­ līdzēt. Nezināju, ka arī Ilmāram„nepareiza” biogrāfija. Tēvs,slavenais pirmskara latviešuvijolnieksArvīdsNorītis,apme-ties Zviedrijā. Ilmārs armam-muunbrāli,manukursabiedruUldi,1944.gadādevušiesbēg-ļugaitāsuzVāciju,betnonāku-šikrievuzonāunatgriezušies.Biogrāfijā tas, protams, navrakstīts. Tikai pēc gada atgriezāsarīAlmastantearmaniembrā-lēniem. Sibīrijā viņi pavadījušiastoņusgadus.Pēctrīspadsmitgadu nošķirtības visa ģimeneatkal kopā. Starp izdzīvojuša-jiemtaslaimīgsgadījums.Sko-lā gājuši tikai mazie. Nu viņiatgriezušies, lai sāktu jaunudzīvi.

“Nepareiza” biogrāfija pa-domju laikā daudziem cilvē-kiem nodarīja milzīgu postu – tika ierobežotas viņu izglītības un karjeras iespējas, parasti netika ļauts braukt uz ārze-mēm. Pat ne uz sociālistiska-jām valstīm, kas tāpat skaitījās kaut kas īpašs. Par Ilmāra Norīša tēvu rak­stīja, ka viņš ir brīnumbērns, kas koncertējis kopā ar Šaļa-pinu. Viņam tika izsniegts Lat-vijas Konservatorijas diploms Nr. 1. Viņš bija Nacionālās operas pirmā vijole, Konserva-torijas vijoļklases vadītājs, diri-ģents. Par Arvīdu Norīti plašs ap-raksts ievietots Latviešu Kon-versācijas vārdnīcas 15. sēju-mā. 2012. gada oktobrī Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadē-mija atzīmēja izcilā vijolnieka 110. dzimšanas dienu. Svinī-gajā pasākumā Arvīda dēls Ainis Norītis no Zviedrijas aka-dēmijai uzdāvināja tēva vijoli. Nākamā gada jūnijā Rakstnie-cības un mūzikas muzejs un Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija organizēja Pirmo Arvīda Norīša Baltijas valstu stīgu kvartetu festivālu­kon-kursu. Pirmajā konkursā uzva-rēja Liepājas stīgu kvartets. Vijolniekam Arvīdam Norī-tim bija lieli nopelni šī kamer-mūzikas žanra popularizēšanā Latvijā un Lietuvā, kur viņš savulaik dibinājis un vadījis vairākus stīgu kvartetus. Īpaši atzīmējams viņa Vācijas bēgļu nometnēs izveidotais Latviešu stīgu kvartets, kas pēc Otrā pasaules kara beigām nepil-nos piecos gados iemantoja milzīgu popularitāti, uzstājies 121 koncertā, un bija viens no izcilākajiem stīgu kvartetiem Eiropā. Konkursa obligātais skaņdarbs ir Jāzepa Vītola Stī-gu kvartets, kuru Arvīds Norī-

tis bēgļu gaitās atjaunojis pēc atmiņas. Tagad visi zinām pasaulsla-veno diriģentu Marisu Janso-nu. Bet ne visi atceras, ka Ma-risa tēvs Arvīds Jansons bija tikpat slavens un ievērojams diriģents gan visas Padomju Savienības, gan pasaules mē-rogā. 1946. gadā viņš ar mil-zīgiem panākumiem piedalījās Vissavienības diriģentu kon-kursā toreizējā Ļeņingradā un kļuva par absolūto žūrijas un klausītāju favorītu. Arvīds Jansons strādāja par goda di-riģentu Anglijā, Čehoslovāki-jā, Japānā un pat Austrālijā. Viņa koncerti ar Pēterburgas filharmonijas orķestri Rīgā bija gaidīti notikumi pilsētas muzikālajā dzīvē. Sešdesmi-to gadu vidū Arvīds Jansons sāka nodarboties ar diriģēša-nas meistarklašu pasniegšanu starptautiskajos semināros, un 1972. gadā viņš kļuva par Pēterburgas konservatorijas profesoru. Kāpēc es visu to pieminu? – Arvīds Jansons bija līgatnieša Ilmāra tēva Arvīda Norīša skolnieks. Pirmskara sabiedrībā plaši pazīstams bija arī līgatnieša Il-māra Norīša tēvabrālis Oskars Norītis, kas bija ne tik vien ievērojams teātru dekorators, grafiķis, grāmatu ilustrators, bet arī bohēmietis. Inetas Lip-šas 2006. gadā publicētajā rakstā “Mazās Parīzes radošā bohēma” teikts:

Spilgta bohēma bija vēroja-ma Dzirnavu ielā, liela sētasnama visaugstākajā stāvā –pieOskaraNorīša.Kasbija le-ģendārais bohēmietis Norītis?ViensnoMūkusalasmākslinie-kubiedrības,ko1932.gadādi-binājaMākslasakadēmijasstu-denti ar Artūru Jūrasteteri unAnšlavu Eglīti priekšgalā. BezgrafiķaNorīšaLatvijasglezno-tājubohēmanaviedomājama.“Javisstākārtīginorit,tadNo-rīti neviens no rīta nevar no-rīt,”tāmēdzateiktpatsleģen-dārais bohēmietis. VolfgangsDārziņš atzīst, ka Norītis bijatipiskākais bohēmietis, kāduviņš jebkad saticis. Pat drauginespējasaprast,kāNorītisspē-ja negulējis dzīrot četrdesmitstundasnovietasunpatneat-pūties tikpat ilgi strādāt. Kadpēc modrībā aizvadītās naktsvisi,nogurušiunšļaugani, tik-koturējaplakstusvaļā,Norītisizskatījāslīksmsunmundrskācīrulisgaisā.

Oskars Norītis nomira no tīfa 1942. gadā, nepiedzīvo-jis ne izsūtīšanas, ne bēgļu gaitas. Viņa piemiņu glabā izdevniecībā “Zelta ābele” ilustrētās greznās grāmatas. Izdevējs Mārtiņš Goppers dar-bojās gan Latvijā, gan bēgļu gaitās. 1952. gadā nāca klajā īpaši Oskara Norīša piemiņai veltīts “Zelta ābeles” rakstu krājums. Tekstā iepriekš pieminētais Ilmāra brālis Uldis Norītis ta-gad ir pensionēts arhitekts, dzīvo Ogrē, un pirms dažām dienām nosvinēja 83. dzimša-nas dienu. Un līgatniešiem par lielu iepriecinājumu varu darīt zi-nāmu, ka Ilmāram Norītim 14. decembrī apritēs 85 gadi.

Turpinājums sekos

Arvīds Norītis, bijušā Līgatnes papīrfabrikas direktora Ilmāra Norīša tēvs (1902-1981)

Ivara Kupča grāmatas “Laiks un ļaudis” vāks. Mākslinieks: Andris Norītis

Augusts Kirhenšteins kādā no saviesīgajiem pasākumiem. Foto: Jānis Lerhis (no RSU Mikrobioloģijas un virusoloģijas institūta krājumiem)

laikamjaušisarībijapatsmel-nākaishumors,kādušaipava-sara eksāmenu sesijas laikānostrādāja Atis. Šoreiz gan nebezpārējokopmītneszēnulīdz-dalības. Bija iestājies laiks, kad pēcStaļinanāvesvisursākanomai-nīt kadrus.Arī fakultātēnotikadekāna maiņa. Mergina vietāpar jauno dekānu iecelts Svi­ ķis – jauns komunists un bezzinātniskā grāda. Kāds ganprestižs dekānam, ja gandrīzvisipadotievecievīri ar zināt-nisko grādu. Jaunais dekānsbijavecākaisnobrāļiem,jaunā-kaisstudējaceļiniekoskopāarAti undzīvojamūsukopmītnē.Laikam jaubrāļadēļ jaunākaisvienmēr turējās savrupunne-kādās izdarībās kopmītnē ne-piedalījās.Dīvainis! Bettadzēniievēroja,kajau-naisSviķissapošasunvēluva-karospazūdnokopmītnes.Ātrivien noskaidrojās, ka viņš arpuķēm rokāsmīņājas pie Drā-mas teātra dienesta ieejas unregulāri gaida populāro aktrisiVeltuLīni.Mīlētājs!(Kāpēcdau-dziemgadiemparšogadījumuatcerējāspatiLīne,sajūtabiju-si nepatīkama – slepens pielū-dzējsnespuķesunnoattālumaregulāripavadalīdzmājai.)Kadpēc izrādēmaktrisisākagaidītGunārs Cilinskis ar suni, klusopielūdzēju tas saniknoja. Nujauviņšvairsneslēpa,kaiemī-lējies.Janesuns,Sviķis,kājaulatgalis, gatavs savu sāncensipatiekaustīt. Kādu vakaru kopmītnē at-skanzvans,unsimpātiskasie-vietesbalsspietelefonaaicinaSviķi.ZvanaVeltaLīne.Samtai-nā balss pateicās par uzmanī-bu.Viņajausenievērojusibiklojaunekliarpuķēm.Betdrosmī-gāk, lainekautrējoties!Gunārsviņainekonenozīmējot.Unrīt!Rītaktriseivakarsbrīvs.Javienvarot, gaidīšot viņu pulksten

6 2016. gada JŪLIJSLĪGATNES NovAdA ZiņAS

Līgatnes novada vidējās pa-audzes deju kolektīvs “Zepe-ri” nesen atgriezies no Grieķi-jas, kur pārstāvēja Latviju pir-majā starptautiskajā Paralijas folkloras festivālā. “Zeperu” dejotāji izpelnījās skatītāju nedalītu sajūsmu un ovācijas festivālā, kur piedalījās arī kolektīvi no Turcijas, Bosnijas un Hercegovinas, Polijas, Lie-tuvas, Bulgārijas un Serbijas. “Zeperi” grieķu publikai rādī-ja sava repertuāra dejas – “Ik rudeni valodiņa” Guntas Sku-jas horeogrāfijā, Jāņa Purviņa jestro deju “Nerejat(i), ciema suņi”. “Zeperu” puiši pār-steidza publiku ar Viļa Ozola “Spriguļu sišanu”, bet solo dejā “Senais dancis” skatītā-jus priecēja kolektīva vadītāja Liene Fridberga ar vīru Mār-ci. Noslēgumā fragmenti no Agra Daņiļeviča veidotā deju uzveduma “No zobena saule lēca” ar dūdu un bungu gru-pas “Auļi” iespaidīgo mūziku grieķu publikai asociējās ar vietējo kultūru, jo “Zeperu”

cēlie linu tērpi ir līdzīgi sen-grieķu ietērpiem, bet lielis-kais izpildījums Jāņu nakts atmosfērā kļuva par iedves-mojošu koncerta noslēgumu. “Dejošana jūras krastā 33 grādu karstumā “Zepe-riem” bija kārtīgs izaicinā-jums. Pārliecinājāmies, ka mūsu dejotājiem nekas nav par grūtu! Priecājāmies par iespēju parādīt latviešu tau-tas dejas lielo dažādību un le-pojamies ar atsauksmēm par latviešu dejotāju augsto līme-ni,” saka kolektīva vadītāja Liene Fridberga. Paralija (Παραλία) ir kū-rortpilsēta Grieķijas ziemeļ-austrumos, Egejas jūras kras-tā. Vasarā tā ir ļoti populāra atpūtas vieta ne tikai grieķu, bet arī serbu, rumāņu un citu valstu tūristu vidū, tādēļ lat-viešu tautas dejas šajā fes-tivālā sasniedza ļoti plašu skatītāju loku. Brīvajā laikā “Zeperi” izmantoja iespēju apciemot arī Ziemeļgrieķijas slavenākos apskates objek-

“Zeperi” ar latviešu tautas dejām sajūsmina Grieķijas publiku

tus – mītisko Olimpa kalnu, elpu aizraujošo Meteoras kalnu klosteru kompleksu un slavenās grieķu salas Egejas

jūrā. Savus gidus un festivā-la rīkotājus apdāvinājām gan ar tradicionālajiem latviešu gardumiem, gan bukletiem

par Latviju un īpaši Līgatnes skaistākajām vietām.

Sigita Šulca,«Zeperu dejotāja»

“Zeperi” Paralijas starptautiskajā folkloras festivālā.

72016. gada JŪLIJSLĪGATNES NovAdA ZiņAS

Mācību gads Līgatnes Mū-zikas un mākslas skolā šogad noslēdzās ar akciju ­ “Izkrāso-

sim vecumdienas!”. Sadarbībā ar “Sadolin” krāsu pārstāvnie-cību Latvijā Līgatnes Mūzikas

un mākslas skolas audzēkņi Līgatnes rehabilitācijas cen-tra Senioru mājas koptelpā

pēc skolas šī gada absolventes Anetes Hamčanovskas kompo-zīcijas diplomdarba meta vasa-

ras praksē veica sienas glezno-jumu skolotāju Jura Bindema-ņa un Ingūnas Briedes vadībā.

Gleznojums ar Līgatnes Mūzikas un mākslas skolas pedagogu kolektīvu priekšplānā. Foto Lauris Lielbārdis.

Līgatnes Mūzikas un mākslas skola organizē akciju “Izkrāsosim vecumdienas!”

Vasaras mēnešos Līgatnes novada Sporta centrs gatavo-jas jaunajai sporta sezonai. Šajā gadā Līgatnes novads sāks dalību ne tikai pieaugušo Latvijas čempionātā florbolā, bet arī Latvijas jauniešu čem-pionātā florbolā. Tiek aizvadī-tas nometnes, un jūlija beigās sāksim cītīgi gatavoties jauna-jai sezonai. Tiek veidota Līgatnes pie-augušo komanda volejbolā un strādāts pie tā, lai Līgatne būtu pārstāvēta Nacionālajā volejbola līgā, kas dod moti-vāciju ne tikai sportistiem, bet arī Sporta centra volejbola no-daļas audzēkņiem. Tiek uzlabotas Sporta cen-tra telpas, lai tās atbilstu sportistu prasībām. Nepiecie-šamie uzlabojumi ļaus kvalita-tīvāk aizvadīt treniņprocesu.

Viesturs Dumpis,Līgatnes novada

Sporta centra vadītājs

Sporta centrs gatavojas jaunajai sporta sezonai

13. augustā Līgatnē notiks jau par tradīciju kļuvušie Pa-pīra svētki. Šie būs piektie. Līgatne savulaik attīstīju-sies un veidojusies, pateico-ties Līgatnes papīrfabrikas aktīvai darbībai. “Līgatne” bija viens no vecākajiem un tradīcijām bagātākais papīra ražošanas uzņēmums ne ti-kai Baltijas valstīs, bet arī Ei­ropā. Šogad svētku tēma ­ „Pa-pīrs kā materiāls”. Svinībās būs iespēja tikties un līdz-darboties ar meistariem, ku-riem papīrs ir materiāls, no kā veidot brīnišķīgas lietas. Katram svētku dalībniekam būs iespēja kļūt par meistaru, kurš izgatavo lietas no papī-ra. Ikviens ar paša pagatavo-tu papīra kuģīti vai lidmašīnu varēs izmēģināt veiklību un

piedalīties sacensībās, kā arī mājās gatavotu papīra tērpu demonstrēšanā. Svētku noslē-gumā Līgatnes dīķī ielaidīsim pašu gatavotas apgaismotas papīra puķes un baudīsim va-karu skaistas mūzikas skaņās. Svētku laikā priecēs muzikāli priekšnesumi gan pašmāju, gan ciemiņu izpildījumā no Lustūža un Rīgaskalna ska-tu laukumiem un Anfabrikas tuvumā. Būs iespēja doties ekskursijā uz papīrfabriku, kur ikvienu apmeklētāju gai-dīs pārsteigums. Darbosies tirdziņš, kur būs iespēja iegā-dāties papīra izstrādājumus un citas lietas. Aicinām ikvienu piedalīties un aktīvi līdzdarboties Papī-ra svētkos. Sekojiet plašākai informācijai interneta vietnē www.ligatne.lv.

Papīra svētki Līgatnē

Sakarā ar bāriņtiesu vadības un organizācijas pamatkursa apmeklējumu notariālās darbības augustā:5. augustā ­ neveic notariālās darbības;12. augustā ­ neveic notariālās darbības;19. augustā ­ piektdiena, plkst. 8.00 – 15.00;26. augustā ­ piektdiena, plkst. 8.00 – 15.00. Līgatnes novada bāriņtiesa veic notariālās darbības, ja tās iepriekš pieteiktas pa tālr. 26422362.

Informācija par Līgatnes novada bāriņtiesas notariālo darbību un apliecinājumu veikšanu 2016. gada augustā

Līgatnes pilsētas bibliotēka līdz 8. augustam slēgta.

Atvaļinājums. Tiksimies 9. augustā!

“Līgatnes Novada Ziņu” izdevumu sagatavoja Inese Okonova, tālrunis 26408806, e­pasts ligatnes.zinas@gmail.com. Par publicētajiem faktiem un uzskatiem, personu un vietvārdu pareizu atspoguļojumu atbild rakstu autori.

Līgatnes novada domes viedoklis ne vienmēr saskan ar rakstu autoru viedokli. Aicinām arī novada iedzīvotājus kļūt par avīzes veidotājiem, iesniedzot aprakstus par interesantiem cilvēkiem, notikumiem, faktiem un citu aktuālu informāciju.

“Līgatnes Novada Ziņu” izdevumu, kas iznāk vienu reizi mēnesī, elektroniski var apskatīt Līgatnes novada mājaslapā www.ligatne.lv.

8

Nākamais “Līgatnes Novada Ziņu” izdevumsiznāks 2016. gada 17. augustā.

2016. gada JŪLIJSLĪGATNES NovAdA ZiņAS

Informē Dzimtsarakstu nodaļa

Būs mīlestībai smarža rūgtena un salda,Būs kādreiz arī asie vārdi jāapvalda.Bet galvenais, lai nepietrūkstJums maizes savā galdā,Lai kopā smaržojot vai ēdot, tā arvien ir salda!

Jūnijā Līgatnes novada Dzimtsarakstu nodaļā jāvārdu teikuši divi pāri:

Jānis un Laila,Madars un Elīna.

Sveicam jaunās ģimenes!

Saules zelta piebirušiVisi mazi pudurīši.Būt tādam saulainamTavam dzīves gājumam!

Jūnijā Līgatnes novadā piedzimuši

trīs puisīši un trīs meitenītes:

Kristaps, Ernests, Kristofers, Denīze, Elza un Jana.

Sirsnīgi sveicam vecākus un vecvecākus!Lai bērniņi aug veseli un laimīgi!

Dusi saldi zemes rokās,Lai tev sapņu nepietrūkst.Mīļas rokas ziedus noklās,Un tev silti vienmēr būs.

Jūnijā mūžībā aizgājuši:Baiba Freiberga - 2. jūnijā,

Jānis Harijs Petrovičs – 3. jūnijā,Imants Glāznieks - 16. jūnijā.

Izsakām līdzjūtību!

KAPUSVĒTKI LĪGATNES NOVADĀ

Kapusvētki Paltmales kapos notiks 7. augustā plkst. 13.00 un Spriņģu kapos plkst. 15.00

Informējam, ka

Līgatnes pārceltuves darba laiks

noteikts no plkst. 6.00

līdz 22.00.

Mani interesē Līgatnes no-vada Blodziņu māju foto, kur redzama pilnībā vai daļēji 1990. gadu sākumā nodegusī kungu māja. Šai mājai ir interesanta vēsture. Jau 1724. gadā vēs-tures materiālos ir minēta Paltmales muižas zemes sēta ar Blodsing Maijk. 1826. gadā Paltmales pa-gasta Blodziņi (Blodsiņ), kur dzīvojis Kalniņš Andrejs (25 g.) un Līze (24 g.). 1863. gadā – Blodziņi un Upmaļi – Andrejs Švalbe. 1926. gadā Paltmales pa-gasts kļūst par Līgatnes pa-gastu. 1933. gadā Blodziņu un Upmaļu mājām ir saimnie-ces Šval be Berta un Ģer-trūde (meitas Andrejam Šval­bem). Andreas Schwalbe (01.11.1837. – 11.02.1915.) un viņa meitas Berta un Ģer-trūde atdusas Ķempju kapos. 1938./39. gadā Blodziņi un Upmaļi tiek pārdēvēti par Blo-dziņiem.

1947. – 1957. gadā Blodzi-ņi ir kolhoza „Amatas krasti” centrs. Kungu mājā atradās kolhoza kantoris, klubs, kur rādīja kino, darbojās pašdar-bības pulciņi, notika saviesīgi pasākumi, bija bibliotēka, daži dzīvokļi. Pēc tam kolhozu „Amatas krasti” pievienoja p.s. „Līgat-ne”, bet brigādes centrs un klubs tur vēl palika.

Ja jūs, pārskatot savus senos albumus, atrodat kādu foto no Blodziņu kun-gu mājas jeb kantora, lū-dzu, zvaniet man, novad-pētniecei, gidei, Rasmai Vanagai pa tel. 26360835 vai rak stiet uz e-pastu ras-ma.vanaga@inbox.lv. Aiz-brauksim pie jums, ieske-nēsim foto. Varbūt kopī-giem spēkiem mums izdo-das restaurēt, kā izskatījās Blodziņi. Jau iepriekš izsaku pa-teicību!

Rasma Vanaga

Lūgums palīdzēt

Darba apraksts: Remontdarbu plānošana un veikšana, bojājumu novēršana, skolas teritorijas kopšana.

Galvenie darba pienākumi: l patstāvīgi nodrošināt operatīvu bojātā inventāra, elektrotīkla, ūdensvada un kanalizācijas, apkures sistēmas bojājumu novēršanu un remontu, nepieciešamības gadījumā pieaicinot speciālistus; l nodrošināt skolas inženiertīklu tehnisko apkopi un profilaktisko apkalpošanu laikus, uzturēšanu kārtībā; l organizēt, sagatavot un veikt skolas telpu remontdarbus; l sagādāt saimniecības un remontdarbiem nepieciešamos materiālus; l strādāt ar tehnisko dokumentāciju; l veikt skolas teritorijas uzkopšanas darbus; l nodrošināt un organizēt skolas pasākumu, kas notiek skolas ēkās vai teritorijā, saimnieciskās daļas norisi (apskaņošana, pasākuma iekārtošana u.c.); l izrādīt iniciatīvu skolas vides labiekārtošanā, savas idejas un priekšlikumus saskaņot ar direktoru; l plānot un organizēt savu darbu.

Prasības kandidātam: l izglītība – vidējā profesionālā; l darba drošības, ugunsdrošības jautājumu pārzināšana; l celtniecības darbu pārzināšana un prasme sastādīt tāmes remontdarbiem; l labas komunikācijas spējas, sadarbības prasmes; l spēja plānot un organizēt savu darbu; l atbildības sajūta un precizitāte; l valsts valodas prasme atbilstoši augstākās pakāpes prasībām; l B kategorijas autovadītāja apliecība.

Darba alga 749 EURCV un pieteikuma vēstuli lūdzam sūtīt uz e-pastu vidusskola@ligatne.lv Tālrunis uzziņām 26361250Vakance aktuāla līdz 12. augustam

Līgatnes novada vidusskola aicina pieteikties uz vakanto

remontstrādnieka - saimnieka amatu

(profesijas klasifikatora kods 9313 02)

Darba apraksts: sociālpedagoģiskās darbības skolā plānošana, organizēšana, nodrošināšana.

Galvenie darba pienākumi: l diagnosticēt izglītojamo socializācijas grūtības, esošo sociālo risku ietekmi uz viņu integrēšanos skolā, sabiedrībā un sociālo prasmju apguvē; l sniegt izglītojamajiem sociāli pedagoģisko un psiholoģisko atbalstu; l veikt pasākumus izglītojamo tiesību nodrošināšanai, interešu ievērošanai; l nepieciešamības gadījumā sadarboties ar izglītojamo ģimenēm; l veicināt ģimeņu un pedagogu izglītošanu par bērnu un jauniešu sociālās pieredzes veidošanu un korekciju, sniegt sociālpedagoģiskās konsultācijas l sadarboties ar izglītojamo dzīvesvietu pašvaldību sociālajiem dienestiem.

Prasības kandidātam: l otrā līmeņa profesionālā augstākā bakalaura izglītība ar sociālā pedagoga kvalifikāciju; l labas datorprasmes (MS Word, MS Excel, Internet Explorer u.c.); l labas komunikācijas spējas, sadarbības prasmes; l spēja plānot un organizēt savu darbu; l atbildības sajūta un precizitāte; l valsts valodas prasme atbilstoši augstākās pakāpes prasībām. l vēlama B kategorijas autovadītāja apliecība

Darba alga 640,58 EURCV un pieteikuma vēstuli lūdzam sūtīt uz e-pastu vidusskola@ligatne.lv Tālrunis uzziņām 26361250Vakance aktuāla līdz 12. augustam

Līgatnes novada vidusskola aicina pieteikties uz vakanto

sociālā pedagoga amatu(profesijas klasifikatora kods 2359 01)