1

Kas tā par spēju – konkurētspēja?

Daina Paula, Makroekonomikas

analīzes daļas galvenā

ekonomiste

2016. gada 9. decembrī

MANA VIZĪTKARTE

• Nāku no Latvijas Bankas un Eirosistēmas komandas – esam ekonomisti, maksājumu speciālisti, statistiķi, banknošu un monētu eksperti u.c.

• Latvijas Bankā analizējam Latvijas un eirozonas ekonomiku un finanšu sistēmu ..

• .. un prognozējam Latvijas iekšzemes kopprodukta, cenu, darba tirgus attīstību

• Tā sagatavojam Latvijas Bankas prezidentu lēmumu pieņemšanai Eiropas Centrālās bankas padomē, ..

• .. kā arī Saeimas un valdības konsultēšanai makroekonomiskajos jautājumos

• Tādējādi arī no mana darba atkarīga cenu stabilitāte eiro zonā un makroekonomiskā stabilitāte Latvijā

Saturs

• Tautsaimniecības konkurētspējas definēšanas iespējas;

• Dzīves kvalitāte un mērķi (1.uzdevums);

• Labklājības un dzīves kvalitātes izmērīšanas iespējas;

• Tautsaimniecības konkurētspējas atsevišķi aspekti: kā tie mērāmi un kādu priekšstatu sniedz:

– resursi un to izmantošana;

– eksporta konkurētspējas novērtēšanas aspekti;

• Neliels grupu darbs (2. uzdevums);

• Kopsavilkums;

• Informācija par zinātniski pētniecisko darbu konkursu

Tautsaimniecības konkurētspējas definēšanas iespējas

Kā var definēt konkurētspēju?

Pasaules ekonomikas forums: “Konkurētspēja ir institūciju, politiku un faktoru kopums, kas nosaka produktivitātes līmeni valstī. Produktivitātes līmenis savukārt nosaka labklājības līmeni, ko tautsaimniecība var iegūt”

WEF http://www.weforum.org/reports/global-competitiveness-report-2014-2015;

OECD https://stats.oecd.org/glossary/detail.asp?ID=399 ;

IMF pētījumi, piemēram:

https://www.imf.org/external/pubs/ft/wp/2007/wp07201.pdf

ECB Competitiveness Research Network:

http://www.ecb.europa.eu/pub/pdf/scpops/ecbop163.en.pdf

IMD http://www.imd.org/wcc/;

http://www.imd.org/wcc/research-methodology/;

http://www.imd.org/uupload/imd.website/wcc/scoreboard.pdf;

U.C.…

Bet kas tad ir labklājība? Un dzīves kvalitāte?

.

Dzīves kvalitāte un vērtības (1.uzdevums)…

Labklājības un dzīves kvalitātes izmērīšanas iespējas

Gan materiālās labklājības, gan individuālās dzīves kvalitātes uztvere ir ļoti dažāda

Bieži par labklājības mērauklu izvēlas kādu no IKP rādītājiem, piemēram, IKP uz 1 iedzīvotāju pēc pirktspējas paritātes

IKP uz 1 iedzīvotāju pēc pirktspējas paritātes, % no ES 28 valstu vidējā līmeņa

0

10

20

30

40

50

60

70

80

19

95

19

96

19

97

19

98

19

99

20

00

20

01

20

02

20

03

20

04

20

05

20

06

20

07

20

08

20

09

20

10

20

11

20

12

20

13

20

14

20

15

Igaunija Latvija Lietuva

Avots: Eurostat

IKP kā labklājības raksturotājam ir priekšrocības un trūkumi

• IKP saglabā popularitāti ērtās lietojamības dēļ: tas ir naudas izteiksmē absolūtos skaitļos izsakāms rādītājs, kas raksturo tautsaimniecības lielumu un sniedz priekšstatu par dažādu citu rādītāju, piemēram, potenciāli iekasējamo nodokļu, valdības parāda vai tirdzniecības bilances attiecību pret tautsaimniecības lielumu;

• Taču IKP neparāda to, cik vienmērīgi ienākumi ir sadalīti sabiedrībā, kā arī dažādu sociālo procesu un vides ietekmi uz to, cik apmierināts ar dzīvi jūtas iedzīvotājs;

Tāpēc tiek veidoti alternatīvi tautsaimniecības izaugsmes, materiālās labklājības un sabiedrības attīstības rādītāji, piemēram:

• Ekonomiskās labklājības rādītājs (Measure of economicwelfare, Nordhaus, Tobin);

• Ilgtspējīgas ekonomiskās labklājības indekss (Index ofsustainable economic welfare; Daly, Cobb);

• Ilgtspējīgas attīstības kopprodukts (Gross sustainabledevelopment product);

• Īstā progresa indekss (Genuine progress index),

• Tautas attīstības indekss (HDI),

• Sociālā progresa indekss,

• Laimes indekss u.c..

Turīgāko valstu TOP 10 nav vienlaikus valstis ar vienlīdzīgāko ienākumu sadalījumu sabiedrībā (izmantojot Gini koeficientu)

IKP uz 1 iedzīvotāju faktiskajās cenās(SVF), 2015, 185 valstis

IKP uz 1 iedzīvotāju faktiskajās cenās(PB), 2015, 183 valstis

Katara Katara

Luksemburga Luksemburga

Singapūra Singapūra

Bruneja Kuveita

Kuveita Bruneja

Norvēģija AAE

AAE Norvēģija

Īrija Šveice

Sanmarīno ASV

Šveice Īrija

Gini koeficients

Katara (41.1, 2007, PB)

Singapūra (46.4, 2014, CIA)

Luksemburga (30.4, 2013, CIA)

Norvēģija (26.8, 2010, CIA; 25.9, 2012, PB)

ASV (45, 2007, CIA; 41.1, 2013, PB)

Tāpat šīs turīgākās valstis retāk parādās apmierinātības ar dzīvi augstākajos novērtējumos (iekavās vieta rangā)

World Happiness report(ANO), 2016, 157 valstis

Social progress index(Social progress imperative), 2016, 171 valstis

Šveice (2) Šveice (5)

Norvēģija (4) Norvēģija (7)

ASV (13) Īrija (12)

Īrija (19) ASV (19)

Luksemburga (20) … Latvija (36)

Singapūra (22) AAE (39)

AAE (28) Kuveita (45)

Katara (36)

Kuveita (41)

…Latvija(68)

15

Latvijas iedzīvotāju apmierinātība ar dzīvi, izmantojot "Kantrilakāpņu" metodoloģiju un mēģinot to izskaidrot ar dažādiem

ietekmējošajiem rādītājiem

0 1 2 3 4 5 6 7 8

Dānija (1.)

Lietuva (60.)

Latvija (68.)

Igaunija (72.)

IKP/iedzīvotāju Sociālā palīdzība Veselīgais dzīves ilgums

Izvēles brīvība Devīgums Korupcijas uztvere

Dystopia (2.33) + residual

Avots: http://worldhappiness.report/wp-content/uploads/sites/2/2016/03/HR-V1_web.pdf

Sociālā progresa indeksa uzbūve

http://www.socialprogressimperative.org/global-index/#data_table/countries/spi/dim1,dim2,dim3

http://www.socialprogressimperative.org/wp-content/uploads/2016/07/SPI-2016-Methodological-Report.pdf

Sociālā progresa indekss

Cilvēku pamatvajadzības Labklājības pamatnosacījumi

Iespējas

Uzturs un pamata veselības aprūpe

Pamatizglītības pieejamība Personas tiesības

ūdens un sanitārie apstākļi Informācija un komunikāciju pieejamība

Personas brīvība un izvēles iespējas

Pajumte Veselības aprūpe un personiskā aprūpe

Tolerance un iekļaušana

Personas drošība Vides kvalitāte Augstākās izglītības pieejamība

Tomēr minētās turīgās valstis sastopamas augstās pozīcijās konkurētspējas indeksos

Globālais konkurētspējas pārskats, Pasaulesekonomikas forums (WEF), 2016, 138 valstis

Vadības attīstības institūta (IMD) konkurētspējas pārskats, 2016, 61 valsts

Šveice (1) Šveice (2)

Singapūra (2) ASV (3)

ASV (3) Singapūra (4)

Norvēģija (11) Īrija (7)

AAE (16) Norvēģija (9)

Katara (18) Katara (13)

Luksemburga (20) AAE (15)

Īrija (23)

Kuveita (38) … Latvija (37; + 6 pozīcijas pret 2015)

…Latvija(49; -5 pozīcijas pret 2015)

Tautsaimniecības konkurētspējas atsevišķi aspekti: kā tie mērāmi un kādu priekšstatu tie sniedz?

Resursi un to prasmīga izmantošana

Neatkarīgi no tā, cik resursu ir kāda rīcībā,

ja nav zināms, kā tie lietojami, to vienmēr šķitīs par maz

Iedzīvotāju resursi

Pēc pievienošanās ES darbaspēka pārvietošanās kļuva vienkāršāka; LV tā veicina emigrāciju; EE turīgā valsts ir tuvu, var strādāt, nepārceļoties, turīgās

valsts iedzīvotāji brauc iepirkties uz saņemt pakalpojumus

22

65

70

75

80

85

90

95

100

105

1995 2000 2004 2015 2030 2050

Latvija Igaunija

1.4 milj.2.5 milj.

1.1 milj.1.7 milj.

Avots: OECD; PIXABAY

Iedzīvotāju skaits un tā prognozes (1995 = 100%)

Avots: OECD; PIXABAY

Migrācija varētu būt viens no iemesliem, kurš pastiprinājis negatīvo dabisko pieaugumu, jo bieži emigrē fertilā vecuma iedzīvotāji

Iedzīvotāju skaita pārmaiņas, % no kopējā iedzīvotāju skaita Igaunijā

-2.5

-2.0

-1.5

-1.0

-0.5

0.0

2000 2002 2004 2006 2008 2010 2012 2014

Migrācijas saldo Dabiskais pieaugums

Pavisam

Iedzīvotāju skaita pārmaiņas, % no kopējā iedzīvotāju skaita Latvijā

-2.5

-2.0

-1.5

-1.0

-0.5

0.0

2000 2002 2004 2006 2008 2010 2012 2014

Migrācijas saldo Dabiskais pieaugums

Pavisam 23

Avoti: Statistics Estonia, Latvijas Statistika

Dabas resursi: enerģija

Dabas resursi: energoatkarība Igaunijā ir zemākadegslānekļa ieguves dēļ

25Avots: Eurostat; Enefit, Pixabay

0

10

20

30

40

50

60

70

80

20

00

20

01

20

02

20

03

20

04

20

05

20

06

20

07

20

08

20

09

20

10

20

11

20

12

20

13

20

14

Igaunija Latvija

Importētās enerģijas daļa kopējā enerģijas patēriņā, %

Energointensitāte uzskatāmi nošķir t.s. vecās un jaunās ES dalībvalstis atbilstoši produktivitātei; svarīgs arī izmantotās enerģijas veids

050

100150200250300350400450

BG EE CZ

RO PL

LK HU LV LT HR FI SI BE EL PT

CY SE

ES 2

8 FR NL

MT

EA DE ES AT IT UK

LU IE DK

ES valstu tautsaimniecības energointensitāte 2014. gadā, patērētā enerģija naftas ekvivalenta tonnās / 1000 EUR pievienotās vērtības

Avots: Eurostat

Attiecības ar kaimiņiem un citām valstīm

Atvērtība: EE galvenie tirdzniecības partneri jau kopš 90. gadiem –skandināvijas valstis; LV – 90.gados DE un UK, šobrīd – Baltija un RU

Latvijas eksporta partnervalstu struktūra, % Igaunijas eksporta partnervalstu struktūra, %

28

0%

10%

20%

30%

40%

50%

60%

70%

80%

90%

100%

19

93

19

95

19

97

19

99

20

01

20

03

20

05

20

07

20

09

20

11

20

13

20

15

Zviedrija Somija Latvija Pārējās

0%

10%

20%

30%

40%

50%

60%

70%

80%

90%

100%

19

93

19

95

19

97

19

99

20

01

20

03

20

05

20

07

20

09

20

11

20

13

20

15

Lietuva Igaunija Krievija Vācija Polija Lielbritānija

Avots: CSP, Statistics Estonia

Atvērtība: tirdzniecība ar rietumu partneriem 90. gados un jaunās tūkstošgades sākumā – EE mašīnas un iekārtas, kamēr LV pārsvarā

koksne; tehnoloģiju pārneses potenciāls neveidojas

29

1993 1996 1999 2002 2005

Igaunija

Somija metāli (23.0%) mašīnas (30.0%) mašīnas (35.8%) mašīnas (43.9%) mašīnas (54.4%)

Zviedrijatekstils (22.2%);

koks (21.2%)mašīnas (25.5%);

koks (24.5%) mašīnas (46.2%) mašīnas (30.8%) mašīnas (36.2%)

Latvija

Vācija tekstils (20.9%) koks (29.9%) koks (37.2%) metāli (30.8%) koks (23.2%)

Lielbritānija koks (59.2%) koks (92.0%) koks (90.2%) koks (80.2%) koks (71.6%)

Avots: CSB, Statistics Estonia

Eksporta konkurētspējas aspekti

Cenu un izmaksu konkurētspēja

Izmaksu konkurētspēja: relatīvo vienības darbaspēka izmaksu kāpums neatspoguļojas ar SPCI deflētā reālā efektīvā kursa pieaugumā

90

100

110

120

130

140

150

160

170

20

05

20

06

20

07

20

08

20

09

20

10

20

11

20

12

20

13

20

14

20

15

20

16

37 valstis, deflēts arpreču un pakalpojumueksporta deflatoru

37 valstis, deflēts ar VDItautsaimniecībā kopumā

37 valstis, deflēts ar SPCI

37 valstis, deflēts ar IKPdeflatoru

42 valstis, deflēts ar SPCI

Avots: Eiropas Komisija

Reālā efektīvā kursa indekss, 2005 = 100%

Tirgus daļu analīze

Latvijas preču eksporta daļa pasaules importā augusi arī periodos ar nelabvēlīgu relatīvo cenu dinamiku

Latvijas preču eksporta daļa pasaules importā (2000= 100%)

Avots: PTO, LB aprēķini; * - īstermiņa statistikas dati

100

150

200

250

300

Šobrīd Latvijas eksporta tirgus daļa tuvākajās kaimiņvalstīs aug pieticīgāk vai sarūk; straujāk aug valstīs ar augstāku ienākumu līmeni

Latvijas preču eksporta daļa atsevišķu tirdzniecības partnervalstu importā (2005= 100%)

80

100

120

140

160

180

200

2010 2011 2012 2013 2014 2015 Jan-Aug 2016

Pasaulē

EE

LT

PL

GB

SE

DK

DE

Avots: PTO, Eurostat, MPP aprēķini

-15-10

-505

1015202530

20

01

20

02

20

03

20

04

20

05

20

06

20

07

20

08

20

09

20

10

20

11

20

12

20

13

20

14

20

15

20

16

Au

g

Nesadalītaisefekts

Tirgus efekts

Produkta efekts

Konkurētspējasefekts

Kopējaispieaugums

Latvijas preču eksporta ES importā daļas pārmaiņas, % un atsevišķu faktoru devums tajās, pp (12 mēnešu vidējais kāpums 2016. gada augustā)

Pastāvīgās tirgus daļas analīze (CMSA): Latvijas eksporta ES valstīs tirgus daļa aug vāji, taču uz konkurētspējas efekta rēķina

Avots: Eurostat, LB aprēķins; metode E. Skriner "Competitiveness and Specialisationof the Austrian Export Sector -A Constant-

Market-Shares Analysis" http://www.fiw.ac.at/fileadmin/Documents/Publikationen/Working_Paper/N_032-skrinerII.pdf;

Tirdzniecības diversifikācijas analīze

Ar Herfindāla - Hiršmana indeksu var mērīt tirdzniecības diversifikācijas (valstu, preču, pakalpojumu) pakāpi

0.05

0.10

0.15

0.20

19

93

19

94

19

95

19

96

19

97

19

98

19

99

20

00

20

01

20

02

20

03

20

04

20

05

20

06

20

07

20

08

20

09

20

10

20

11

20

12

20

13

20

14

Latvijas HHI, preces (22 preču grupas) Latvijas HHI, valstis (20 lielākās 2014. gadā + pārējās)

Avots: CSP, MPP aprēķini

HHI Latvijai, izmantojot plašas preču grupas un galvenās tirdzniecības

HHI līmeni ietekmē neliels preču vai valstu grupu skaits

0.20

0.25

0.30

0.35

0.40

0.45

19

99

20

00

20

01

20

02

20

03

20

04

20

05

20

06

20

07

20

08

20

09

20

10

20

11

20

12

20

13

20

14

20

15

HHI LV

HHI EE

HHI LT

Avots: Eurostat; CSP; MPP aprēķini

HHI Baltijas valstīm, izmantojot tirdzniecības partneru dalījumu 11 grupās pēc dažādām to īpašībām

Augstu tehnoloģiju eksporta īpatsvars: cik tas ir informatīvs?

Augstu tehnoloģiju preču īpatsvars eksportā: tas var nozīmēt gan ārvalstu kapitāla klātbūtni, gan ietvert reeksportu u.tml.

5

10

15

20

25

30

35

40

45

2

4

6

8

10

12

14

16

18

20

2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015

ES 28

Vācija

Igaunija

Latvija

Lietuva

Somija

Zviedrija

Malta (labā ass)

Avots: Eurostat

Augstu tehnoloģiju preču īpatsvars eksportā, %

2. uzdevums (darbs grupās)...

Kopsavilkums

• Konkurētspēja nav skalārs, tieši novērojams rādītājs;

• Tautsaimniecības konkurētspējas vērtējums var būt atkarīgs no tā, kādu valstu loku, kādu laika periodu un kādu rādītāja aprēķina metodi lieto;

• Biežāk sastopamie konkurētspējas vērtējumi mūsdienās balstās uz t.s. “izaugsmes ekonomiku” (pretstatā tās pastāvīgam stāvoklim); uzsver zināšanu lomu, tehnoloģisko progresu; meklē veidus, kā institūcijas un uzņēmēji var palīdzēt paaugstināt produktivitāti ilgtspējīgā veidā (resursi);

Citu valstu pieredzes atdarināšana ne vienmēr dod cerēto rezultātu:

44

• Citu valstu pieredzi nereti ietekmējušas konkrētas iespējas, kas nav dublējamas (piemēram, Latvija nevar atkārtot Igaunijas pieredzi, pieslēdzoties sadarbībai ar bijušajiem Skandināvijas elektronikas uzņēmumiem u.tml.);

• to pieredze veidojusies pagātnē – citos politiskajos un ekonomiskajos apstākļos, tādēļ daudzas reformas šodien vairs var nedot līdzīgu rezultātu;

• arī tās savā pieredzē kļūdījušās.

Tāpēc Latvija var:

45

• izvirzīt mērķus atbilstoši tam, ko uzskata par augstāku dzīves kvalitāti;

• tiekties šos mērķus sasniegt ar līdzekļiem, kādi pieejami, ar metodēm, kādas var būt vai nebūt lietotas agrāk pasaules valstu pieredzē;

• izvirzīt savus labklājības mērķus un īstenot to sasniegšanai nepieciešamos uzdevumus neatkarīgi no tā, vai kāds no globālajiem indeksiem konkrēto sniegumu vēlas vērtēt un ranžēt

Interesanta, noderīga literatūra

• Acemoglu D. “Introduction to Modern Economic Growth”, 2008

• Kim W.Ch., Mauborgne R. “Blue Ocean Strategy “, 2005

• Anderson Ch. “The Long Tail”, 2006

• Cho D.S., Moon H. Ch. “From Adam Smith to Michael Porter”, 2000

• Daly E.H., Farley J. Ecological Economics, 2nd edition, 2011

• Porter M. “On Competition”, 2008

• IMD, WEF, Īrijas, Lielbritānijas u.c. valstu konkurētspējas pārskati;

• A. Meļihova, A. Zasovas, K. Vītolas, K.Beņkovska, G. Dāvidsoa u.c. pētījumi par Latvijas tautsaimniecības izaugsmi un eksporta konkurētspēju

• http://steadystate.org/discover/definition/

Zinātniski pētniecisko darbu konkurss

47

• Konkursa mērķis: veicināt Latvijas tautsaimniecības makroekonomisko problēmu apzināšanu un analīzi, kā arī stimulēt augstāko mācību iestāžu studentu pētnieciskās domas attīstību.

• Tēmas: piedāvāts plašs makroekonomisko tēmu loks, kas aplūkojamas Latvijas, Baltijas valstu vai eiro zonas tautsaimniecības kontekstā.

• Konkurss notiek pavasarī, darbi iesniedzami 2017. gada 15.-29. maijā

• Vairāk informācijas un ieskats tēmās https://www.makroekonomika.lv/par-studentu-zinatniski-petniecisko-darbu-konkursu-0

48

Viss par aktuālo Latvijas tautsaimniecībā un eirozonā vienuviet:

www.makroekonomika.lv

• Aktuālie dati, to analīze• Ekonomistu viedoklis• Pētījumi• Arī izcilāko studentu zinātniskie darbi un šī lekcija

49

PALDIES PAR UZMANĪBU!

Diskusija

Aptaujas anketa