E. P L A U D E , J . K R I P Ē N S , E. L I E L Ā

LATVIJAS PSR VĒSTURE

V I D U S S K O L Ā M

Prof. J. Zuša redakcijā

Apstiprinājusi Latvijas PSR Izglītības ministrija

L A T V I J A S V A L S T S I Z D E V N I E C Ī B A R Ī G Ā 1961

9 ( I ) (075)

PI 343 Э. П л а у д е , Я. К р и п е н,

Э. Л и е л а

И С Т О Р И Я Л А Т В И Й С К О Й С С Р

д л я ср едних шко л

Латвийское государственное издательство

На латышском языке

P I R M Ā D A Ļ A .

LATVIJA PIRMATNĒJĀS K O P I E N A S UN F E O D Ā L I S M A P E R I O D Ā

( n o v i s s e n ā k a j i e m la ik iem līdz XIX gs . v i d u m ) .

I n o d a ļ a .

P I R M A T N Ē J Ā S K O P I E N A S I E K Ā R T A U N Š Ķ I R U S A B I E D R Ī B A S R A Š A N Ā S L A T V I J A S P S R T E R I T O R I J Ā .

1 . L A T V I J A P Ē C L E D U S L A I K M E T Ā .

P i r m s d a u d z i e m t ū k s t o š i e m g a d u p l a š u s E i r o p a s z iemeļu u n a u s t r u m u a p g a b a l u s klā ja mi lz īg i ledāji . Dzīvnieku v a l s t s un cil­vēki v a r ē j a eks i s tē t t ika i d ienvidos, k a s nebi ja k lāt i ar l e d u s segu. Ziemeļu te r i tor i j ā s , kā ar ī Latv i jā dzīvnieki un cilvēki v a r ē j a a p m e s ­t ies t ika i t a d , k a d k l i m a t s t u r k ļ u v a s i l tāks u n n o k u s a ledāji .

2 . P I R M A T N Ē J O M E D N I E K U U N Z V E J N I E K U D Z Ī V E S V E I D S .

Vissenāk ie a t r a s t i e pr iekšmet i , k a s l iecina p a r ci lvēku dzīvi Lat­vi jas P S R ter i tor i jā , i r n o z iemeļbr ieža k a u l a u n r a g a ve idot i me­dību un zve jas rīki. Š ie a t r a d u m i a t t i e c a s uz m e z o l ī t u jeb v idējo a k m e n s l a i k m e t u , k a s Latv i jā i lga no V I I I l īdz V g a d u t ū k s t o t i m p i r m s m . ē . Š o a t r a d u m u v idū ī p a š i m i n a m a s h a r p ū n a s 1 , k o i z m a n ­toja g a n zvejai, g a n arī m e d ī b ā m . A t r o d arī k a u l a šķēpu u n b u l t u g a l u s u n r a g a cirv jus a r i zurbtu k ā t a c a u r u m u . K a m ē r k a u l a priekš­met i i r labi a p s t r ā d ā t i , a t r a s t i e a k m e n s rīki k a u l a , koka un ā d a s a p s t r ā d ā š a n a i i r vēl ļoti pr imi t īv i ve idot i . T a s l iecina, ka a k m e n i cilvēki vēl n e p r a t a t ik labi a p s t r ā d ā t .

P ē c s e n o p r i e k š m e t u a t r a š a n ā s v i e t ā m r e d z a m s , k a p i r m a t n ē j o m e d n i e k u u n zvejnieku a p m e t n e s b i j u š a s up ju u n ezeru k r a s t o s . Tā­t a d t ā s a t r a d ā s t u v u v ie tām, kur v a r ē j a i egūt p ā r t i k u . Bez zivīm u n m e d ī j u m a b a r ī b a i i z m a n t o j a arī d a ž ā d u s a u g u s , t o a u g ļ u s u n sak­n e s . A p ģ ē r b a m g a l v e n o k ā r t l ietoja z v ē r ā d a s . Z e m k o p ī b u u n lop­kopību vēl n e p a z i n a . V i e n ī g a i s p i e r a d i n ā t a i s m ā j a s dzīvnieks bi ja s u n s .

1 H a r p ū n a s (sk. a t t ē l u 4 . lpp.) b i ja v e i d o t a s v a i n u n o k a u l a , v a i r a g a . T o a t s k a b a r g a i n a i s g a l s b i ja v ieg l i p i e s t i p r i n ā t s pie k o k a k ā t a , k ā a r ī p i e s i e t s vēl a r a u k l u . K a d , m e t o t h a r p ū n u , d z ī v n i e k s t i k a i e v a i n o t s , h a r p ū n a a t d a l ī j ā s n o k ā t a , b e t a u k l ā p i e s i e t a i s k ā t s v i l k ā s l īdz, k a v ē j o t d z ī v n i e k u b ē g š a n ā .

3

Vairāk a t r a d u m u ir no neolīta jeb j a u n ā k ā a k m e n s l a i k m e t a ( n o IV g a d u tūkstoša līdz II g a d u t ū k s t o š a s ā k u m a m p i r m s m. ē .) . Pa~ m a z ā m pieauga a r ī iedzīvotāju s k a i t s . Ci lvēku a p m e t n e s , t ā p a t k ā a g r ā k , i r upju un ezeru k r a s t o s . A k m e n s d a r b a rīki šai l a i k m e t ā ir d a u d z labāk izveidoti u n labi nos l īpēt i . A p m e t n ē s a t r o d m ā l a t r a u ­kus ( k e r a m i k u ) a r ī p a t n ē j u o r n a m e n t u . O r n a m e n t s radies , iespie­žot vēl m ī k s t ā m ā l ā g a n l ie lākas b e d r ī t e s a r ī p a š u irbuli, g a n arī

s ī k ā k u b e d r ī š u j o s l a s a r ī p a š a r ika

R i ņ ņ u k a l n ā (pie S a l a c a s u p e s i z tekas n o B u r t n i e k u e z e r a ) , Zvejnie­kos (pie R ū j a s u p e s ie tekas B u r t n i e k u e z e r ā ) , I č a s u p e s k r a s t ā ( n e t ā l u n o L u b ā n a s e z e r a ) u n P u r c i e m ā ( D u n d a g a s r a j o n ā , R ī g a s j ū r a s līča p i e k r a s t ē ) .

R i ņ ņ u k a l n ā a p m e t n e a t r o d a s nel ie lā p a u g u r ā , k u r ā a p m ē r a m m e t r u biezs s l ā n i s s a s t ā v n o t e dzīvojušo m e d n i e k u u n zve jnieku u z t u r a l īdzekļu u n d a ž ā d u p r i e k š m e t u a t l i e k ā m . T e a t r a s t s ļoti d a u d z g l i emežvāku, zivju a s a k u un zvīņu, kā a r ī d a u d z dzīvnieku k a u l u . P ē c t iem r e d z a m s , ka zvejoja l ī d a k a s , a s a r u s , s a m u s u. c . zivis, bet medī ja b e b r u s , a ļ ņ u s , t a u r u s , br iežus , s t i r n a s , m e ž a c ū k a s , ū d r u s , r o ņ u s , kā arī p u t n u s (zosis , pīles, g u l b j u s ) . P ā r t i k a i i z m a n t o t i ar ī B u r t n i e k u ezerā zvejotie g l iemeži . R i ņ ņ u k a l n ā a t r a s t s liels dau­d z u m s k a u l a u n a k m e n s r īku: h a r p ū n a s , m a k š ķ e r u āķi, b u l t u u n šķēpu gal i , naž i , ī leni z v ē r ā d a s a p ģ ē r b u i z g a t a v o š a n a i , ka l t i u . c , k ā arī m ā l a t r a u k u l a u s k a s a r zobiņu u n b e d r ī š u o r n a m e n t u .

!

3 . L O P K O P Ī B A S U N Z E M K O P Ī B A S S Ā K U M I .

N e k u r Latv i jā neol ī ta a p m e t n ē s no la ika p o s m a līdz I I g a d u tūk­s t o š a s ā k u m a m p i r m s m. ē . n a v a t r a s t i ne m ā j l o p u kaul i , ne arī z e m k o p ī b a s d a r b a rīki. J o p r o j ā m v i e n ī g a i s m ā j a s dzīvnieks bijis s u n s .

Tikai k o p š I I g a d u t ū k s t o š a s ā k u m a p i r m s m . ē . s ā k a n o d a r b o t i e s a r lopkopību u n arī a r zemkopību. Sīs j a u n ā s r a ž o š a n a s n o z a r e s ieviesa ieceļotāji no d i e n v i d r i e t u m i e m . Lopkopība i un zemkopība i

5

zobiņiem (zobiņu un bedr ī šu jeb ķem­m e s k e r a m i k a ) .

P a z ī s t a m ā k ā s neol ī ta a p m e t n e s i r

bija m i l z ī g a n o z ī m e t ā l ā k ā r a ž o š a n a s u n s a b i e d r ī b a s a t t ī s t ībā . To­m ē r m e d ī b ā m , z v e j a i u n s a v v a ļ a s a u g u v ā k š a n a i vēl i lgu laiku bija ļoti liela n o z ī m e cilvēku u z t u r a s a g ā d ē .

P i r m a t n ē j o lopkopju u n z e m k o p j u a p m e t n e s n e a t r a d ā s v a i r s tieši up ju un ezeru k r a s t o s , bet j a u a t t ā l ā k no ū d e ņ i e m . Cilvēki dzī­vojuš i ne l ie las k o p i e n a s , k a s bieži m a i n ī j u š a s dzīves v ie tas , meklē jo t

j a u n a s g a n ī b a s . Zemkopība pēc sava r a k s t u r a bija l īduma un k a p ļ a zemkopība. Nelielus z e m e s g a b a l u s a tbr īvo ja no kokiem un krū­miem, tos s a d e d z i n o t . Zemi pēc t a m u z i r d i n ā j a a r kap l i va i koka nūju, k a m v ienā g a l ā bija a t s t ā t s v i e n s va i v a i r ā k i zar i . Kad ze­m e s g a b a l s n e d e v a v a i r s r a ž u , t o p a m e t a u n nol īda j a u n u . P i r m a i s k u l t ū r a s a u g s , ko a u d z ē j a m ū s u d z i m t e n ē , bija mieži, vē lāk a u d z ē j a arī d i v k a n š u kviešus .

Š ā p e r i o d a s a i m n i e c ī b u u n dzīves ve idu a t s p o g u ļ o a t r a d u m i S ā r n a t e s k ū d r a s p u r v ā ( A l s u n g a s r a j o n ā ) . T u r a t r a s t a s m ī t ņ u pa­l iekas. M ī t ņ u s i e n a s b i jušas s a s l i e t a s n o b ē r z a k ā r t ī m , k ā r š u s ta r­p a s a i z p ī t a s a r z a r i e m . J u m t i segt i a r koka m i z ā m . I z r a k u m o s a t r a s t s d a u d z koka d a r b a r īku u n citu p r i e k š m e t u , t o s k a i t ā koka šķēpi, v ienkoča laiva, airi, m u r d s zivju ķ e r š a n a i , s lēpes, kapļ i z e m e s a p s t r ā d ā š a n a i , r ieks tu s i t a m ā s vā l ī te s . Šie a t r a d u m i l iecina, ka gal­v e n ā s s a i m n i e c ī b a s n o z a r e s b i j u š a s zvejniecība, medniec ība, k ā arī zemkopība u n a u g u b a r ī b a s v ā k š a n a .

J a u p a s t ā v o t lopkopībai u n zemkopība i , Latv i jā p a r ā d ī j ā s ar ī p i rmie m e t ā l a pr iekšmet i . Tie bija n o b r o n z a s ( v a r a u n a l v a s s a k a u ­s ē j u m a ) . L a t v i j a s P S R ter i tor i jā b r o n z a s p r i e k š m e t i p a r ā d ī j ā s sa­m ē r ā vēlu ( a p m ē r a m I I g a d u t ū k s t o š a v idū p i r m s m . ē . ) . Dienv idu z e m ē s , k ā K a u k ā z ā u n U k r a i n ā , a t r o d b r o n z a s p r i e k š m e t u s j a u n o I I I g a d u t ū k s t o š a p i r m s m. ē .

Latv i jā i r a t r a s t s m a z b r o n z a s senl ie tu ( l ie lāko t iesu ieroči un r o t a s l i e t a s ) . T a s tāpēc, k a b r o n z a u n arī t ā s izejvielas (a lva u n v a r š ) Latv i j a s ter i tor i jā n a v s a s t o p a m i u n t ika ievest i n o c i tur ienes , g a l v e n o k ā r t n o d i e n v i d a u s t r u m i e m (Dienvidkr iev i jas , U n g ā r i j a s u n V i d u s j ū r a s a u s t r u m u p i e k r a s t e s ) . T ā p ē c arī g a l v e n a i s m a t e r i ā l s , n o k ā g a t a v o j a d a r b a r īkus, j o p r o j ā m pa l ika a k m e n s , k a u l s u n koks .

4 . Ģ I N T S K O P I E N A .

L a t v i j a s P S R t e r i t o r i j a s s e n ā k i e iedzīvotāj i dzīvoja ģ i n t s kopie­n ā s . Ģ i n t s k o p i e n a s locekļus sais t ī ja k o p ī g s d a r b s u n c īņa p a r eks i s tenci , kā arī a s i n s r a d n i e c ī b a — i z c e l š a n ā s no k o p ī g a s e n č a ( k o p ī g a s ģ i n t s m ā t e s ) .

K a t r a i a p m e t n e i bija s a v a p a s t ā v ī g a kolekt īva s a i m n i e c ī b a . Vīrieši n o d a r b o j ā s g a l v e n o k ā r t a r zveju un m e d ī b ā m , bet s ievietes v ā c a a u g u v a l s t s p r o d u k t u s u n ķēra s īkus dz īvniekus, k a s der īg i u z t u r a m , kā arī g l a b ā j a p ā r t i k a s k r ā j u m u s . D a r b a rīki bija pr imit īv i . Zveja un m e d ī b a s bieži v ien bija n e v e i k s m ī g a s . L ie lāka n o z ī m e ci lvēku u z t u r ā bija a u g u v a l s t s p r o d u k t i e m . T ā d ē ļ sievietei šai la ikā s a i m n i e c i s k a j ā dzīvē bija s v a r ī g ā k a n o z ī m e n e k ā v ī r ie t im un arī r a d n i e c ī b u noteica ne pēc tēva, bet pēc m ā t e s . Š ā d u kopienu s a u c p a r m ā t e s ģ in t i u n s a b i e d r ī b a s i e k ā r t u p a r m a t r i a r h ā t u .

At t ī s to t ie s lopkopībai , n o t i k a s v a r ī g a s p ā r m a i ņ a s s a b i e d r ī b a s i e k ā r t ā . L o p k o p ī b a izveidojās n o m e d n i e c ī b a s . P i r m o s dz īvniekus p i e r a d i n ā j a m e d n i e k i — vīrieši . Lopkopība t ā p ē c k ļ u v a p a r v ī r iešu

7 6

n o d a r b o š a n o s . Att ī s tot ies lopkopībai u n t a i k ļ ū s t o t p a r s v a r ī g u p ā r t i k a s s a g ā d e s avotu, v īr iet is s ā k a i e ņ e m t p i r m o v ietu sab iedr ībā . M ā t e s ģ i n t s v ietā s t ā j ā s tēva ģ i n t s , k u r ā r a d n i e c ī b u nosacī ja pēc I e v a . Š ā d u ģ i n t s i e k ā r t a s a t t ī s t ī b a s p o s m u s a u c p a r p a t r i a r h ā t u .

D i v a s va i v a i r ā k a s k a i m i ņ o s dz īvo jošas ģ i n t i s izveidoja ci l t i . Ci l t s locekļus s a t u r ē j a kopā k ā d a s z i n ā m a s te r i tor i j a s a i z s a r g ā š a n a pret citu cilšu u z b r u k u m i e m . Ci l t īm izve idojās k a t r a i s a v a s pa­

r a ž a s u n v a l o d a , k a s t ā s a t šķ ī ra c i tu no c i ta s . S a i s ci l t īs t a d arī m e k l ē j a m i a t sev i šķu t a u t u s ā k u m i . T ā p ē c arī, k a d a r I I g a d u t ū k s t o š a s ā k u m u p i r m s m. ē . L a t v i j a s te r i tor i jā a t rod j a u n a ve ida k e r a m i k u , k a u j a s cirv jus u n c i tus s a v d a b ī g u s p r i e k š m e t u s , m u m s j ā a t z ī s t , ka še i e r a d u š ā s j a u n a s cil­t is . Š ī s ci l t is bija lopkopju un zem­kopju ci l t is p r e t s t a t ā m e d n i e k u u n zvejnieku ci l t īm, k a s še l īdz t a m dzī­v o j u š a s . M e d n i e k u un zvejnieku ci l t is p i e s k a i t ā m a s s o m u - u g r u ( i g a u ņ u , so­mu u. c . t a u t u ) senčiem. I e n ā k u š ā s lopkopju un z e m k o p j u ci lt is bija b a l t u ( la tv iešu, l ietuviešu u n t a g a d izzudu-š o s e n p r ū š u ) senči . J a u n a j i e m a t n ā ­cējiem r a k s t u r ī g a a u k l a s k e r a m i k a ( m ā l a t r a u k i , uz k u r i e m a t r o d a m s i t k ā a u k l a s n o s p i e d u m a o r n a m e n t s ) , k ā arī la ivveidīgi k a u j a s cirvji. Š īs cil­t is i e n ā k u š a s no d i e n v i d r i e t u m i e m —• n o V i s l a s u n O d e r a s b a s e i n i e m .

B a l t u v a l o d a s i r t u v u r a d n i e c ī g a s s l ā v u v a l o d ā m u n kopā a r t a m k ā d r e i z v e i d o j u š a s v ienu v a l o d a s kopību. P a z ī s t a m a i s la tv iešu v a l o d a s pētn ieks prof. J . E n d z e l ī n s k o n s t a t ē j i s , ka no b a l t u un s lāvu v a l o d a s k o p ī b a s l īdz š im l a i k a m la tv iešu v a l o d ā s a g l a b ā j u š i e s va i­r ā k n e k ā 200 k o p ī g u v ā r d u .

J a arī s o m u - u g r u ci lšu p ieder īgo u n a t n ā c ē j u b a l t u ci lšu s t a r p ā n o t i k u š a s s a d u r s m e s , t a d v i s u m ā t o m ē r v i ņ u s t a r p ā n o d i b i n ā j u š ā s m i e r ī g a s a t t iec ības . P a r t o l iecina d a u d z i b a l t u v ā r d i , k u r u s šai la ikā a i z g u v u š a s i g a u ņ u u n c i t a s r i e t u m s o m u v a l o d a s . R a k s t u r ī g i , k a s o m u v a l o d a s p ā r ņ ē m u š a s n o b a l t u v a l o d ā m v ā r d u s , k a s s a i s t ā s a r lopkopību. Tai p a š ā la ikā a r ī b a l t u v a l o d ā s p a r ā d ā s z i n ā m a s o m u v a l o d u ietekme.

II g a d u t ū k s t o š a b e i g ā s un I g a d u tūks tot ī p i r m s m. ē . L a t v i j a s P S R ter i tor i jā t ā l ā k a t t ī s t ā s zemkopība u n lopkopība, i e g ū s t o t s a i m ­niecībā arv ien l ielāku noz īmi . P ē d ē j ā g a d u t ū k s t o š a v idū p i r m s m. ē . p a r ā d ī j ā s p i rmie dzelzs d a r b a rīki un ieroči, k a s n ā c a b r o n z a s r īku v ietā . B r o n z a s l a i k m e t a v ietā s t ā j ā s dzelzs l a i k m e t s . Dzelz i i m p o r -

8

tēja, bet ar laiku iemācī jās i egūt arī no v ie tē jās p u r v a r ū d a s . S ā k u m ā dzelzs pr iekšmetu bija m a z . Tikai p a m a z a m tie arv ien v a i r ā k ievie­s ā s l ie tošana, izspiežot no l i e t o š a n a s a k m e n s d a r b a r īkus un ieročus . Kopš m ū s u ē r a s s ā k u m a a k m e n s r īkus v a i r s nel ietoja, t u r p r e t i m kokam, t ā p a t kā a g r ā k , bija liela n o z ī m e d a r b a rīku un ieroču iz­g a t a v o š a n ā .

R a ž o š a n a s t ā l ā k ā a t t ī s t ī b a ve ic inā ja arī t ā l ā k u tēva jeb p a t r i a r ­h ā l ā s ģ i n t s i e k ā r t a s a t t ī s t ību. Š i m ģ i n t s k o p i e n a s l a i k a m L a t v i j a s ter i tor i jā r a k s t u r ī g a s j a u n a t ipa a p m e t n e s : n o c i e t i n ā t a s dzīves vie­t a s jeb p i rmie p i l ska ln i . Viena š ā d a veida a p m e t n e i r K l a ņ ģ u k a l n s Bal­d o n e s r a j o n ā ; t u r a p m e t n e bi jusi n o VII l īdz I gs . p i r m s m. ē. P i l s k a l n s ir nel iels un vēl s a m ē r ā vāj i nocie­t i n ā t s . N o c i e t i n ā j u m a m a p k ā r t val­nis , k a s v e i d o t s n o s m i l t ī m u n a k m e ņ i e m . U z v a ļ ņ a a t r a d u s i e s koka a i z s a r g s i e n a . L a u k u m ā v a ļ ņ a iekšpusē a t r a s t a s a k m e n s p a v a r d a v i e t a s un dz īvo jamo ēku at l iekas . Šis p i l s k a l n s bijis p a s t ā v ī g i apdzī­v o t s . Te a t r a s t i e m ā j l o p u (govs , a i t a s , cūkas , z i r g a ) kaul i l iecina, k a pēdējos g a d s i m t o s p i r m s m ū s u ē r a s m ā j l o p i e m bijusi l ie lāka no­z īme ci lvēka u z t u r ā n e k ā medīju­m i e m . M e d n i e k u un zvejnieku ap­m e t n e s , k a s a t r a d ā s up ju u n ezeru k r a s t o s , be idza p a s t ā v ē t j a u pēdējā g a d u t ū k s t o š a s ā k u m ā p i r m s m . ē . T ā d a s n o c i e t i n ā t a s a p m e t n e s k ā K l a ņ ģ u k a l n s l iecina, k a ci lšu s t a r p ā n o t i k u š a s s a d u r s m e s g a n ī b u un c i t a s d e r ī g a s z e m e s dēļ.

P i r m ā g a d u t ū k s t o š a ( p i r m s m. ē.) o t ra jā p u s ē ģ int ī s izve idojās s a i m j u k o p i e n a s . R a ž o š a n a i a t t ī s to t ies , ģ i n t i s bi ja k ļ u v u š a s p a r lie­lām. T ā s s a d a l ī j ā s s īkāk s a i m j u k o p i e n ā s jeb l ie la jās s a i m ē s . P a r s a i m e s kopienu jeb lielo s a i m i s a u c kopienu, sa imi , k a s s a s t ā v ē j a no v a i r ā k ā m p a a u d z ē m t u v ā k o rad in ieku, v i e n a senča pēcnācēju, kur i dzīvoja k o p ā un k u r i e m bija kopēja s a i m n i e c ī b a . Lie lāko d a l u z e m e s k lā ja meži , bet l ī d u m u zemkopība pras ī ja d a u d z d a r b a s p ē k a . T ā p ē c lieli ci lvēku kolektīvi vēl bija nepiec iešami, lai a t t ī r ī tu no kokiem u n k r ū m i e m m e ž ā l a u k u m u s zemkopība i .

At t ī s tot ies z e m k o p ī b a i un lopkopībai , ci lvēku d a r b s b iežāk n e k ā a g r ā k s ā k a dot z i n ā m u s p ā r p a l i k u m u s . R a ž o j u m u p ā r p a l i k u m u s va­rē ja a p m a i n ī t p r e t to, ko p a š i n e r a ž o j a . L a t v i j a s t e r i t o r i j a s iedzīvo­tā j iem r a d ā s c iešas sa i te s ar k a i m i ņ i e m d i e n v i d r i e t u m o s — ar sen­p r ū š u u n r i e t u m s l ā v u senčiem Vis las b a s e i n ā . N o d i b i n ā j ā s m a i ņ a s

tirdzniecības sakari arī ar a u s t r u m s l ā v u pr iekš teč iem P i e d ņ e p r ā u n pil pāri Balt i jas j ū r a i — ar S k a n d i n ā v i j u . P a r to liecina Latv i jā a t r a s t i e b r o n z a s un dzelzs p r i e k š m e t i — šķēpu gal i , ķī ļveida cirvji a r ka la c a u r u m u , liekti s i rp jve ida naž i , dze lzs a d a t a s u . t m l . M a i ņ a k ļuva p a r sa imniec i sku n e p i e c i e š a m ī b u .

5 . Ģ I N T S K O P I E N A S S A I R Š A N A U N Š Ķ I R U S A B I E D R Ī B A S R A Š A N Ā S .

M ū s u ē r a s p i r m a j o s g a d s i m t o s z e m k o p ī b a u n lopkopība k ļ u v a p a r g a l v e n a j ā m s a i m n i e c ī b a s n o z a r ē m . D z e l z s d a r b a r īkiem bi ja m i l z ī g a n o z ī m e r a ž o š a n ā , jo a r t iem v a r ē j a iegūt a izvien l i e lākas z e m e s p l a t ī b a s zemkopība i . Iedzīvotā j i s ā k a p a t ierīkot p a s t ā v ī g u s

l a u k u s — t ī r u m u s . T o m ē r l ī d u m u z e m k o p ī b a vēl i lgi bija p ā r s v a r a p ā r t ī r u m a zemkopību. K u r š u k a p u l a u k ā M a z k a t u ž o s ( L i e p ā j a s r a j o n ā ) , k a s a t t i e c a s uz šo laiku, a t r a s t i dzelzs naž i , dze lzs i zkapt i s , šķēpu gal i , cirvji, b r o n z a s r o t a s l ietas . I z k a p t s lopkopības un zem­k o p ī b a s a t t ī s t ībā iezīmēja j a u n u p o s m u , j o a r t o v a r ē j a s a g a t a v o t l ie lākus b a r ī b a s k r ā j u m u s .

S a k a r ā a r l o p b a r ī b a s s a g ā d i z iemai bija i e s p ē j a m s t u r ē t v a i r ā k lopu un i z m a n t o t tos kā vi lcē jspēku zemkopībā . Tā izplat ī jās t ī r u m a z e m k o p ī b a , un p a r v i lcē j spēku te t ika i z m a n t o t i lopi. Lopkopībā nebi ja v a j a d z ī g s liels d a r b a s p ē k s . A r m a z ā k u d a r b a s p ē k u v a r ē j a

izt ikt arī zemkopībā . S a k a r a ar to no sa imju k o p i e n ā m jeb l ie la jām s a i m ē m s ā k a izdal ī t ies m a z ā s s a i m e s . S a i m j u k o p i e n a s jeb l ie lās s a i m e s s a i r a . U z š o p ā r m a i ņ u n o r ā d a j a u n s a p b e d ī š a n a s ve ids — atsevišķi apbedī jumi zemē i e r a k t ā s b e d r ē s , k a s n o m a i n a a g r ā k o s l ielos u z k a l n i ņ u s a r kolekt īva r a k s t u r a apbedī jumiem.

K a u t arī ģ i n t s a t t iec ības s a i r a , ci l ts o r g a n i z ā c i j a nek ļuva v ā j ā k a . M ū s u ē r a s s ā k u m ā pēc a r h e o l o ģ i s k i e m a t r a d u m i e m r e d z a m a s j a u č e t r a s l ie lākas iedzīvotā ju g r u p a s t a g a d ē j ā L a t v i j a s P S R ter i tor i jā : r i e t u m o s dzīvo k u r š u cilt is, c e n t r ā l a j ā d a ļ ā — z e m g a ļ u cilt is, bet aus­t r u m o s — l a t g a ļ i . Uz z iemeļ iem no š īm ci l t īm, k a s vē lāk izveidoja la tv iešu t a u t ī b u , dzīvoja s o m u - u g r u ci l t is — lībieši un arī i g a u ņ i .

M a z o sa imju i z d a l ī š a n ā s n o z ī m ē j a n e t ikai s a i m j u k o p i e n u sair­š a n u , bet arī p r i v ā t ī p a š u m a r a š a n o s u n m a n t i s k ā s n e v i e n l ī d z ī b a s s ā k u m u . R a ž o š a n a s u n m a i ņ a s a t t ī s t ī b a s r e z u l t ā t ā bija u z k r ā j u s i e s z i n ā m a b a g ā t ī b a . P i e m ā j a s zemi, lopus, d a r b a r īkus u n u z k r ā t o b a g ā t ī b u a t s e v i š ķ a s s a i m e s ( m a z ā s s a i m e s ) s ā k a u z s k a t ī t p a r s a v u ī p a š u m u . T ā r a d ā s p r i v ā t ī p a š u m s u z r a ž o š a n a s l īdzekļ iem. P ļ a v a s , g a n ī b a s , meži , m e d ī b u u n zve jas v i e t a s j o p r o j ā m pa l ika koplieto­š a n ā u n k o p ī p a š u m ā .

D a r b a r a ž ī g u m a m p i e a u g o t , c i lvēks r a ž o j a n e v ien p a š a uztu­r a m nepiec iešamo, bet arī z i n ā m u p ā r p a l i k u m u — v i r s p r o d u k t u . Cil­v ē k s s ā k a e k s p l u a t ē t cilvēku, lai p i e s a v i n ā t o s citu s a r a ž o t o virs­p r o d u k t u . P i r m ā e k s p l u a t ā c i j a s forma cilvēces v ē s t u r ē bija verdz ība . P a r v e r g i e m p ā r v ē r t a u z v a r ē t o s i e n a i d n i e k u s , v ē l ā k arī b r īvus cil­vēkus , k a s bija iekļuvuši p a r ā d o s . V e r g u s arī p i rka . V e r g a d a r b s deva l īdzekļus ne t ika i dzīvības un d a r b a spēju u z t u r ē š a n a i , bet arī p ā r p a l i k u m u jeb v i r s p r o d u k t u . Latv i jā s a s t o p a m a t ikai t ā dēvētā p a t r i a r h ā l ā verdz ība , k u r a i p a s t ā v o t v e r g u d a r b s nebi ja r a ž o š a n a s p a m a t s , bet t ikai p a p i l d i n ā j u m s brīvo iedzīvotā ju d a r b a m . V e r g i p iederē ja t u r ī g ā m s a i m ē m , k a m v e r g u d a r b a e k s p l u a t ā c i j a bija ba­g ā t ī b a s i e g ū š a n a s avots .

At t ī s to t ies p r i v ā t ī p a š u m a m , s ā k ā s arī soc iā lā diferenciāci ja — sa­biedr ība s a d a l ī j ā s š ķ i r ā s . R a d ā s b a g ā t i e u n n a b a g i e , v i e n k ā r š i e u n dižci l t īgie. I z v e i d o j ā s z e m e s ī p a š n i e k u šķira, k a s k ļuva p ā r v a l d o š o šķiru.

Ar šo la iku ( V — V I gs.) p a s t i p r i n ā s p i l s k a l n u noc ie t inā jumi . J a m ū s u ē r a s p i r m a j o s g a d s i m t o s p i l ska ln i n o d e r ē j a p a r nociet inā­t ā m a p m e t n ē m va i p a t v ē r u m a v i e t ā m i e n a i d n i e k a u z b r u k u m a gadī­j u m ā , t a d t a g a d tie p ā r v ē r t ā s p a r dižci l t īgo v a l d ī š a n a s c e n t r i e m .

L a t v i e š u ci lšu (kuršu, z e m g a ļ u , l a t g a ļ u ) s a b i e d r i s k ā a t t ī s t ība la ikā no V līdz IX g a d s i m t a m nor i sē ja l ē n ā k n e k ā k a i m i ņ u — a u s t r u m s l ā v u ci lšu a t t ī s t ība . A u s t r u m s l ā v i e m šajos g a d s i m t o s izvei­d o j ā s ne t ika i šķiru sabiedr ība, bet r a d ā s arī va l s t i sk i ve ido jumi , k a s IX gs. a p v i e n o j ā s S e n k r i e v u jeb Ki jevas va ls t ī . Latv i jā laika p o s m s no V l īdz IX gs . bi ja p ā r e j a s per iods , k u r ā v i e n l a i k u s ar g a l ī g u ģ i n t s i e k ā r t a s s a i r š a n u r a d ā s j a u n a s s a b i e d r i s k ā s a t t iec ības . Š o at t iec ību p a m a t ā bija i n d i v i d u ā l ā r a ž o š a n a , p r i v ā t ī p a š u m s u n m a n t i s k ā u n sociā lā nevienl īdz ība .

11

II n o d a ļ a.

A G R A I S F E O D Ā L I S M S LATVIJĀ

( n o IX līdz XII g s . ) .

1 . F E O D Ā L I S M A S Ā K U M S L A T V I J A S P S R T E R I T O R I J Ā .

F e o d ā l i s m a dīgļi r a ž o š a n a s u n s a b i e d r i s k a j ā s a t t iec ībās a t r o ­d a m i j a u ģ i n t s s a i r š a n a s u n šķiru s a b i e d r ī b a s v e i d o š a n ā s la ikā ( V — I X g s . ) , t o m ē r s t r a u j ā k a feodā l i sma at t ī s t ība s ā k ā s a r IX gs . F e o d ā l i s m a a t t ī s t ība nebi ja v i e n m ē r ī g a v i sā L a t v i j a s ter i tor i jā , bet g a n nor i sē ja n e v i e n m ē r ī g i a t sev i šķos L a t v i j a s n o v a d o s .

F e o d ā l i s m s i r j a u n a sab iedr i sk i e k o n o m i s k a iekār ta , progres ī­v ā k a p a r p i r m a t n ē j ā s k o p i e n a s i e k ā r t u u n v e r d z ī b a s iekār tu . T ā r a d ā s , t ā l ā k a t t ī s to t ie s r a ž o š a n a i , i t sevišķi zemkopība i .

L a i k ā no IX līdz XII gs. Latv i jā izve idojās feodā lās s a b i e d r ī b a s g a l v e n ā s a n t a g o n i s t i s k ā s šķ i ras : lielie z e m e s īpašn iek i un no v i ņ i e m a t k a r ī g i e zemnieki . P i r m a t n ē j o v ienl īdz ību n o m a i n ī j a nev ienl īdz ība u n e k s p l u a t ā c i j a .

A u g o š a j a i lielo z e m e s ī p a š n i e k u šķ i ra i v a j a d z ē j a piespiest br īvo z e m n i e k u m a s a s s t r ā d ā t s a v ā labā. Bija v a j a d z ī g i īpaš i piespieša­n a s l īdzekļi . Tā r a d ā s feodā lās v a r a s b a l s t i — pilis, k a r a d r a u d z e s ut t . D a r b a ļ a u ž u ideoloģisko i e t e k m ē š a n u u z ņ ē m ā s k r i s t ī g ā b a z n ī c a , k a s l īdz ar k r i s t ī g o t icību t ika p ā r ņ e m t a no a u s t r u m i e m — no S e n k r i e v u v a l s t s .

L a t v i j a s ter i tor i ja i k a i m i ņ o s IX gs. r a d ā s a g r ā feodā l i sma pos­ma v a r e n a v a l s t s — S e n k r i e v u v a l s t s . D a ļ a L a t v i j a s ( l a t g a ļ u ze­m e s — T ā l a v a , Atzelē, J e r s i k a un d a ļ a Lībi jas) bija a t k a r ī g a no t ā s . Šo n o v a d u iedzīvotāj i m a k s ā j a m e s l u s kr ievu k ņ a z i e m . Sal īdz i­n ā j u m ā ar S e n k r i e v u v a l s t i Latv i jā feodal izāci jas process nor isē ja d a u d z lēnāk. Še dz īvo jošās ci l t is, t ā p a t kā s lāvi un c i tas A u s t r u m ­e i r o p a s ci l t is, p ā r g ā j a n o p i r m a t n ē j ā s k o p i e n a s i e k ā r t a s tieši u z feodā l i smu — bez ī p a š a s v e r d z ī b a s i e k ā r t a s . P a t r i a r h ā l ā v e r d z ī b a g a n p a s t ā v ē j a arī f eodā l i sma la ikā, bet t ā n e k a d n e i e ņ ē m a v a d o š o v ietu s a b i e d r i s k a j ā r a ž o š a n ā . G a l v e n ā n o z ī m e r a ž o š a n ā bija n e v i s v e r g u , bet g a n feodāli a t k a r ī g o z e m n i e k u d a r b a s p ē k a m .

F e o d ā l i s m a l a i k m e t a m s v a r ī g a n o z ī m e la tv iešu t a u t a s v ē s t u r ē arī ta jā z iņā, ka izve idojās la tv iešu t a u t ī b a — n ā k o š ā a t t ī s t ī b a s pa­k ā p e pēc ci l t īm u n ci lšu a p v i e n ī b ā m ikv ienas t a u t a s v ē s t u r ē . Lat­viešu t a u t ī b a i r izveidojusies, s a p l ū s t o t kopā g a l v e n o k ā r t l a t g a ļ u , z e m g a ļ u u n k u r š u ci l t īm u n cilšu a p v i e n ī b ā m . V i e n a s t a u t ī b a s izvei­d o š a n ā s bi ja i e s p ē j a m a , pate icot ies m i n ē t o ci lšu un ci lšu apv ienību s a v s t a r p ē j i t u v a j ā m v a l o d ā m , k u l t ū r a s radniec ība i , e k o n o m i s k a j i e m s a k a r i e m u n v ē s t u r e s l ik teņu kopībai . L a t g a ļ u ci l t īm u n ci lšu apvie­n ī b ā m piederē jus i g a l v e n ā l o m a la tv iešu t a u t ī b a s v e i d o š a n ā , j o t ā s ar ī d e v u š a s la tv iešu t a u t ī b a i s a v u n o s a u k u m u . Vē lāk p ā r l a t v i s k o j ā s un la tv iešu t a u t ī b ā i e k ļ ā v ā s arī lībieši.

2. ZEMKOPĪBA , A M A T N I E C Ī B A UN T I R D Z N I E C Ī B A IX—XII G S .

Latvi jas teri tori ja I X — X I I gs. v ē r o j a m a s t r a u j a r a ž o š a n a s at­t ī s t ība . Z e m k o p ī b a izšķ i roša n o z ī m e bija p l a š ā k a i p ā r e j a i no l ī d u m u zemkopības uz p a s t ā v ī g u lauku ier īkošanu, uz t ī r u m u zemkopību. K a u t g a n vēl j o p r o j ā m p a s t ā v ē j a arī l īdumi, t a č u aizvien l ie lāku n o z ī m i ieguva p a s t ā v ī g i e t ī r u m i . I e v ē r o j a m i u z l a b o j ā s z e m e s ap­s t r ā d ā š a n a s t e h n i k a . R a d ā s spī ļu ark l s , k u r u v i lka d a r b a lopi. Zem­k o p ī b a s t e h n i k a s l īmenis L a t v i j a s ter i tor i jā bija t ā d s p a t s kā Zie-m e ļ k r i e v z e m e s ci lt īm, k a s bi ja a t t ī s t ībā a t p a l i k u š a s no a u g l ī g o dien­v i d u a p g a b a l u iedzīvotā j iem. T r ī s l a u k u s i s tēma ( v a s a r a s l a b ī b a s lauks , z i e m a s l a b ī b a s l auks , p a p u v e ) Latv i j a s ter i tor i jā s ā k a ievies­t ies XI un XII gs . L a u k u r a ž ī g u m u pacēla a r l a u k u m ē s l o š a n u . Spr iežot pēc a r h e o l o ģ i s k o s i z r a k u m o s a t r a s t i e m g r a u d i e m , Latv i jā ša i laikā bija p a z ī s t a m a s v i s a s n o z ī m ī g ā k ā s z e m k o p ī b a s k u l t ū r a s — rudzi , a u z a s , mieži, kvieši, lēcas, p u p a s , kā arī l ini un k a ņ e p e s . Audzē ja arī a p i ņ u s u n d a ž u s s a k ņ a u g u s . S a k a r ā a r g r a u d a u g u r a ž o š a n a s p i e a u g u m u g r a u d u b e r ž a m ā a k m e n s v ietā p a r ā d ī j ā s d z i r n a k m e n s .

B l a k u s z e m k o p ī b a i s v a r ī g u v ietu i e ņ ē m a lopkopība. Sevišķi liela n o z ī m e bija z i rg iem un vērš iem, jo t o s i z m a n t o j a kā v i lcē jspēku z e m e s a p s t r ā d ā š a n a i .

N o d a r b o j ā s arī a r dravniec ību. A r m e d u s a l d i n ā j a ē d i e n u s u n d z ē r i e n u s , no v a s k a g a t a v o j a sveces. J o p r o j ā m s a v a n o z ī m e bija arī m e d ī b ā m u n zvejai g a n p ā r t i k a s s a g ā d ē , g a n arī z v ē r ā d u i e g ū š a n ā . Z v ē r ā d a s ta i la ikā l a b p r ā t p i rka g a n A u s t r u m u , g a n arī R i e t u m u t i r g o s .

V i s p u s ī g a s a i m n i e c ī b a s a t t ī s t ība Latv i jā I X — X I I gs. nebi ja i e s p ē j a m a bez a m a t n i e c ī b a s u z p l a u k u m a . Ļoti liela n o z ī m e bi ja m e t ā l u , ī p a š i dze lzs i e g ū š a n a i u n a p s t r ā d ā š a n a i . Dzelzij g a n ieveda, g a n arī i e g u v a n o v ietē jās p u r v u r ū d a s . R ū d u p ā r s t r ā d ā j a ī p a š a s k r ā s n ī s . I z r a k u m o s bieži a t r o d a m kā kalē ju d a r b a r īkus, tā arī ka lē ju i z s t r ā d ā j u m u s . Kalē ju i z s t r ā d ā j u m u v idū sevišķi s v a r ī g u v ie tu ieņem z e m k o p ī b a s d a r b a rīki — dzelzs cirvji, l ā p s t a s un kapļ i , s irpj i un izkapt i s . A t r a s t i arī dzelzs lemeši . No dzelzs p a g a t a v o j a vēl dz i rk les a i tu c i r p š a n a i , z i r g u l a u ž ņ u s un p inek ļus . Dzelzi l ietoja ar ī ieroču k a l š a n a i .

T ā l ā k a t t ī s t ī jās k r ā s a i n o m e t ā l u — b r o n z a s , v a r a u n s u d r a b a a p s t r ā d ā š a n a . P a r t o l iecina a t r a s t i e k a u s ē j a m i e t īģeļ i u n a k m e n s f o r m a s m e t ā l a i z s t r ā d ā j u m u l ie šana i .

M ā l a t r a u k u s p a g a t a v o j a n e t ika i a r r o k ā m , bet j a u a r p o d n i e k a r i p a s pa l īdz ību. P l a š i i zp la t ī jā s v ē r p š a n a u n a u š a n a .

Līdz m ū s u d i e n ā m s a g l a b ā j u š i e s arī d a u d z i k a u l a u n r a g a iz­s t r ā d ā j u m i . N o koka g a t a v o j a t r a u k u s , g a l d u s , so lus , k a u j a s va i ro­g u s u. c . p r i e k š m e t u s .

Šai la ikā L a t v i j a s iedzīvotāj i dzīvoja c iemos un v i e n s ē t ā s . C i e m s , k a s s a s t ā v ē j a n o a t s e v i š ķ ā m z e m n i e k u s ē t ā m , bi ja t ip i sks

nu l a i k m e t a m , kā arī a t t ī s t ī t ā f eodā l i sma l a i k a m . Tikai k a r a br ies­mu g a d ī j u m ā iedzīvotāji p ā r v i e t o j ā s uz tuvē jo pili va i s l ē p ā s m e ž u b iezokņos un p u r v o s .

P a r a m a t n i e c ī b a s c e n t r i e m v e i d o j ā s s e n p i l s ē t a s — a p d z ī v o t a s v i e t a s p i l s k a l n u piekājē. A m a t n i e k u d a r b n ī c a s b i j u š a s i e k ā r t o t a s ar ī pil īs, k a s a t r a d ā s vietējo d ižci l t īgo r o k ā s .

P i l i s a rv ien v a i r ā k n o c i e t i n a . T o a p m ē r i k ļūs t l ielāki. P i l s k a l n u v a ļ ņ u s u z b e r v a i r ā k u s m e t r u s a u g s t u s u n n o s t i p r i n a a r b a ļ ķ i e m u n koka a i z s a r g c e l t n ē m . T ā d a s pil is b i jušas M e ž o t n ē , T a l s o s , D a u g ­m a l ē , J e r s i k ā u . c . X — X I I gs . pi l is n a v v a i r s p a g a i d u p a t v ē r u m a v i e t a s a p k ā r t n e s iedzīvotā j iem b r i e s m u brīdī, bet g a n s e n ā s L a t v i j a s zemju n o c i e t i n ā t i e centr i , kur dzīvoja dižci l t īgie, k a s p ā r v a l d ī j a ap­k ā r t ē j o ter i tor i ju . T ā p a t t ā s bija ar ī t i r d z n i e c ī b a s cent r i .

14

D a u d z a s pi l is ša i la ikā ( X — X I I gs.) ce l tas t ā d ā s v ie tās , k a s iz­d e v ī g a s up ju u n s a u s z e m e s t i rdzniec ība i . T ā s a p m e k l ē j a k a i m i ņ u zemju t i rgotā j i . I e v ē r o j a m a n o z ī m e bija t i rdzniec i sk iem s a k a r i e m ar d ienv id iem u n sevišķi a r a u s t r u m i e m . G a l v e n a i s t i r d z n i e c ī b a s ceļš, k a s sa is t ī ja Latv i ju a r kr ievu z e m ē m , g ā j a p a D a u g a v u . P a š o ceļu kr ievu t i r g o t ā j i n o P o l o c k a s n o k ļ u v a līdz p a t D a u g a v a s lejtecei. S a u s z e m e s ceļš gā ja n o P l e s k a v a s u n N o v g o r o d a s c a u r i I g a u n i j a s z e m ē m un t ā l ā k uz dien­vid iem pa G a u j u .

R o s ī g a s t i rdzniec i s­k a s a t t i e c ī b a s bi ja ar Ki­j e v a s Kr ievzemi u n a r t ā s s t a r p n i e c ī b u t ā l ā k a r B i z a n t i j u . L a t v i j a s ter i­tor i jā a t r a s t a s B i z a n t i -j a s m o n ē t a s u n d a ž ā d i i z s t r ā d ā j u m i .

Ar kr ievu t i r g o t ā j u s t a r p n i e c ī b u L a t v i j a s te­r i tor i j a bija s a i s t ī t a arī a r A u s t r u m u z e m ē m . P a r t o l iecina d a u d z ā s a r ā b u s u d r a b a m o n ē t a s ( a t r a s t a s N ā v e s salā, D a u g m a l e s p i l s k a l n ā u. c ) .

D i e n v i d u v i r z i e n ā s v a r ī g i t i r d z n i e c ī b a s ceļi gā ja p a Lielupi u n V e n t u u z Lietuvu, s e n p r ū š u u n r i e t u m s l ā v u z e m ē m .

S ā k o t a p m ē r a m a r m. ē. X g a d s i m t u , Latv i­j a s te r i tor i ja i i r ievēroja­m a n o z ī m e t r a n z ī t t i r d z -niecībā s t a r p A u s t r u m ­e i r o p u u n R i e t u m e i r o p u . X I I gs . o t r a j ā p u s ē p a r i e v ē r o j a m u s t a r p n i e k u šai t i rdzniec ībā izve idojās G o t l a n d e s s a l a a r t ā s v ien īgo p i l sē tu Visbiju.

Latv i jā ša i l a ikā ieveda ieročus, d a ž ā d a s b r o n z a s u n s u d r a b a r o t a s l ie tas , k ā ar ī sāl i u n v a d m a l u . N o v i e t ē j ā m p r e c ē m u n ražoju­m i e m i z v e d a d z i n t a r u , k a ž o k ā d a s , m e d u , v a s k u , k ā ar ī labību u n l o p k o p ī b a s p r o d u k t u s . T i r g o j ā s arī a r v e r g i e m .

P a r m a k s ā š a n a s l īdzekli ša i la ikā p laš i l ietoja s u d r a b u g a n mo­n ē t ā s , g a n arī s u d r a b a s t ienīšos . K ā s t ien ī šus , t ā arī m o n ē t a s vaja­d z ī b a s g a d ī j u m ā s a c i r t a s īkākos g a b a l o s , j o t o vēr t ību n o t e i c a pēc s v a r a a r ī p a š i e m n a u d a s s v a r i ņ i e m .

15

3 . K U L T Ū R A S D Z Ī V E .

Senie latvieši i zg rezno ja a p ģ ē r b u , d a r b a r īkus, ieročus un t r a u ­kus a r d a ž ā d i e m o r n a m e n t i e m , k o s a u c a p a r « raks t iem». S o s «rak­s t u s » veidoja l īni jas, p u n k t i , apl ī š i un k r u s t i ņ i .

J a u sen m e k l ē j a m i s ā k u m i arī l a tv iešu i n s t r u m e n t ā l a j a i u n vo­k ā l a j a i m ū z i k a i . Latv ie šu ci l t īm bija p a z ī s t a m i p ū š a m i e , s t ī g u u n s i t a m i e i n s t r u m e n t i , k ā kokle, s t a b u l e , r a g s , t a u r e , t r i d e k s n i s . Mu­ziķa bieži bija s a i s t ī t a a r d z i e d ā š a n u . R i t m i s k ā s s k a ņ a s un d z i e s m a s p a l ī d z ē j a veikt g r ū t u s u n v i e n m u ļ u s d a r b u s , a t v i e g l i n ā j a tos . Tau­t a s d z i e s m u u n t o v a r i a n t u la tv ieš iem ļoti d a u d z . Lie lākā d a ļ a t a u ­t a s dz iesmu c ē l u š ā s pēc X I I I gs . Liela l o m a ša i s d z i e s m ā s i e r ā d ī t a d a r b a m u n t ā v e i k š a n a i ,

S a v u s n o v ē r o j u m u s p a r d a b u u n s a b i e d r i s k o dzīvi t a u t a izteica s a k ā m v ā r d o s u n p a r u n ā s . S e n o la tv iešu k u l t ū r a s dzīvē r e d z a m a v ie ta bija arī d a ž ā d i e m t icē jumiem, k a s b l a k u s re l iģ i ska j iem aiz­s p r i e d u m i e m ietvēra arī s a b i e d r i s k ā s dzīves un d a b a s p a r ā d ī b u no­v ē r o j u m u s u n pieredzi , k a s i e g ū t a d a r b ā .

T a u t a s d a i ļ r a d e p ā r g ā j a n o p a a u d z e s u z p a a u d z i t ikai m u t v ā r d u ceļā. P ā r e j o t n o m u t e s m u t ē , n o p a a u d z e s u z p a a u d z i , t a u t a s m ā k s l a p i lnve ido ja s a v u formu u n m a i n ī j a s a t u r u .

Ci lvēka bezspēc ība d a b a s pr iekšā u n n e s p ē j a i z s k a i d r o t d a b a s p a r ā d ī b a s rad ī ja t icību d a ž ā d ā m dievībām. Sena j iem la tv ieš iem tā­d a s dievības bija Pērkons,, S a u l e , M ē n e s s . Bija t r ī s l ik teņa dieves: L a i m a , Dēkla u n K ā r t a . Ī p a š u v ietu i e ņ ē m a m ā t e s dievību k u l t s : Z e m e s m ā t e , M e ž a m ā t e , Ū d e n s m ā t e u . c . A u g l ī b a s g a r s bija J u m i s , k a s pēc s e n l a t v i e š u t i c ē j u m a v a s a r u u z t u r ē j ā s t ī r u m o s , z iemu — klēt īs . P l a š i bija i z p l a t ī t a t icība, ka ci lvēks pēc n ā v e s dzīvojot «v iņā sau lē» . T ā p ē c m i r u š a j a m deva līdzi k a p ā d a ž ā d u s dzīvē v a j a d z ī g u s p r i e k š m e t u s : ieročus, d a r b a r īkus u n r o t a s l ie tas .

S e n a j i e m la tv ieš iem nebi ja ī p a š a s svē tn ieku k ā r t a s . Dievus pie­l ū d z a un t iem u p u r ē j a svētb i rz ī s , zem veciem kokiem, pie lieliem a k m e ņ i e m u n c i tās v ie tās .

4 . S E N Ā S L A T V I J A S S A K A R I U N A T T I E C Ī B A S A R S E N K R I E V U V A L S T I .

B a l t i j a s ci lšu u n a u s t r u m s l ā v u s e n s e n i e s a k a r i , k u r u s ā k u m i m e k l ē j a m i p i r m a t n ē j ā s k o p i e n a s i e k ā r t a s l a i k m e t ā , i e g u v a j a u n u sa­t u r u u n sevišķu n o z ī m i S e n k r i e v u v a l s t s u z p l a u k u m a p e r i o d ā .

D a u d z i no kr ievu v a l o d a s a i z g ū t i e v ā r d i , kā arī a rheoloģ i sk ie i z r a k u m i r ā d a , ka ciešie s a k a r i L a t v i j a s un K r i e v z e m e s s t a r p ā ietek­mējuš i kā feodā l i sma a t t ī s t ī b a s g a i t u v i s p ā r , tā arī l a tv iešu m a t e r i ā ­lās u n g a r ī g ā s k u l t ū r a s a t t ī s t ību. I t ī p a š i t a s s a k ā m s p a r L a t v i j a s a u s t r u m u daļu, kur l a t g a ļ u zemēs X — X I I gs. v i s s t r a u j ā k nor i sē ja feodā l i sma a t t ī s t ība . Krievu u n la tv iešu s a v s t a r p ē j o s a k a r u ie tekmē A u s t r u m l a t v i j ā n o v ē r o j a m a s p ā r m a i ņ a s p a t m i r u š o a p b e d ī š a n a s ve idā . J a l a t g a ļ i a g r ā k apbedī ja s a v u s m i r u š o s zemē i e r a k t ā s

bedrēs , tad, sākol ar X gs. b e i g ā m , izplat ī jās krievu p a r a ž a — uz-bērl virs kapa n e l i e l u u z k a l n i ņ u .

Krievu ietekme izplat ī jās arī pare iz t ic ība l a t g a ļ u a p d z ī v o t a j ā s zemēs . Pare iz t ic ība te s ā k a ieviest ies j a u ilgi p i r m s k a t o ļ u mis io­n ā r u i e r a š a n ā s . P ā r l i e c i n o š s p i e r ā d ī j u m s t a m ir k r i s t ī g o k u l t a p r i e k š m e t u a t r a š a n a k a p o s : kr ievu m e i s t a r u ražot ie va i n o Bizan-I i j a s ievestie krus t iņ i , Ki jevas Lie ld ienu olu f r a g m e n t i , p iekar iņ i ar e ņ ģ e ļ u at tē l iem. Latv ieš i arī k r i s t i e t ī b a s t e r m i n o l o ģ i j u l ie lāko t iesu a i z g u v u š i n o kr ievu v a l o d a s , p i e m ē r a m , v ā r d u s baznīca , k r u s t s , z v a n s , svētki, n e d ē ļ a ( s ā k u m ā s v ē t d i e n a s a p z ī m ē j u m s ) , g a v ē n i s , k a r o g s u. c.

K ā s t ā s t a L a t v i e š u I n d r i ķ a k r o n i k a , T ā l a v a s v a l d n i e k s Tāl iva l­dis un v i ņ a dēli X I I I gs. s ā k u m ā bi juši pare iz t ic īg i . I r i e spē jams, ka l a t g a ļ i e m j a u XII gs . bi juši ne t ika i krievu, bet arī l a tv iešu t a u t ī b a s pare iz t ic īg i g a r ī d z n i e k i . P a r e i z t i c ī b a s i z p l a t ī š a n ā s l iecina, ka Lat­vijā n o s t i p r i n ā j ā s feodālā ideoloģi ja .

5 . F E O D Ā L Ā S S A D R U M S T A L O T Ī B A S S Ā K U M S .

Krievu u n citu A u s t r u m e i r o p a s t a u t u v ē s t u r ē feodālās s a d r u m ­s t a l o t ī b a s p o s m s s ā k ā s XII gs . p i r m a j ā pusē , k a d s a i r a v i e n o t ā Sen­kr ievu v a l s t s .

P a r r a ž o š a n a s t ā l ā k o a t t ī s t ību šai la ikā l iecina t r ī s l a u k u sistē­m a s i z p l a t ī š a n ā s . L ī d u m u z e m k o p ī b a vēl p a s t ā v ē j a , bet t a i bi ja m a z ā k a n o z ī m e sa imniec ībā . P i e a u g a d a r b a d a l ī š a n a . A m a t n i e c ī b a a t d a l ī j ā s n o z e m k o p ī b a s . N o a m a t n i e k u a p m e t n ē m izveidojās feodā­lās p i l sē tas , k a s k ļ u v a p a r nel ie lu ter i tor i ju e k o n o m i s k i e m cent r iem. S ā k ā s m a i ņ a s t i rdzniec ība p i l s ē t a s u n a p k ā r t ē j o l a u k u iedzīvotā ju s t a r p ā . Ap a m a t n i e c ī b a s un t i r d z n i e c ī b a s c e n t r i e m v e i d o j ā s nelieli ra joni , k a s bija izolēti e k o n o m i s k a j ā un pol i t i ska jā z iņā .

, F e o d ā l a j a i sab iedr ība i t ā l ā k a t t ī s tot ies , s a i r a a g r ā s feodā lās v a l s t i s . V a l d n i e k a m nebija v a i r s p i e t i e k a m u l īdzekļu k a r a s p ē k a u n a m a t p e r s o n u u z t u r ē š a n a i . K a t r s feodāl is p a t s rad ī ja sev nel ie lu v a l s t s a p a r ā t u , k a s bija p ie t iekami spēcīgs z e m n i e k u p a k ļ a u š a n a i un e k s p l u a t ē š a n a i . T o m ē r atsevišķie feodāļi n e s p ē j a sekmīg i a izs tā­vēt v a l s t i p r e t ārē j iem iena idniek iem.

F e o d ā l ā s s a d r u m s t a l o t ī b a s s ā k u m ā (XII g a d s i m t ā ) d a ļ a l a t g a ļ u un lībiešu a p d z ī v o t ā s t e r i tor i j a s bija a t k a r ī g a no P o l o c k a s k ņ a z i s t e s , bet l a t g a ļ u a p d z ī v o t ā T ā l a v a m a k s ā j a m e s l u s P l e s k a v a i . Krievu p i l s ē t a s u n k ņ a z i p ā r v a l d ī j a t i r d z n i e c ī b a s ce ļus n o K r i e v z e m e s u z B a l t i j a s j ū r u . P o l o c k a s k ņ a z a vasa ļ i , k a s va ld ī ja J e r s i k ā u n Kok­nesē, bija i eguvuš i j a u lielu p a t s t ā v ī b u . N e l i e l a s feodālas v a l s t i ņ a s X I I g a d s i m t a b e i g ā s p a s t ā v ē j a arī K u r s ā u n Z e m g a l ē . L a t v i e š u u n i g a u ņ u t a u t ī b ā m v a l s t u v e i d o š a n ā s p r o c e s u p ā r t r a u c a v ā c u iebru­k u m s X I I I g a d s i m t ā .

17

I I I n o d a ļ a .

B A L T I J A S T A U T U V A R O N Ī G Ā C I Ņ A P R E T VĀCU A G R E S I J U X I I I G S . U N K R I E V U T A U T A S P A L Ī D Z Ī B A ŠAI C Ī Ņ Ā .

1.VĀCU A G R E S I J A S C Ē L O Ņ I U N M Ē R Ķ I .

V ā c u feodāļi j a u n o sen iem la ik iem c e n t ā s p a k ļ a u t r i e t u m s l ā v u s , k a s dzīvoja B a l t i j a s j ū r a s d ienv idu p i e k r a s t ē . XII gs . b e i g ā s u n X I I I gs . v ā c u agres i j a v ē r s ā s p r e t l ībiešiem, latv ieš iem, i g a u ņ i e m , s e n p r ū š i e m u n l ietuvieš iem B a l t i j a s j ū r a s d i e n v i d a u s t r u m u u n a u s t r u m u p iekras tē . A g r e s i j a s cē loņi m e k l ē j a m i feodā l i sma ekono­m i s k a j o s un sociā la jos a p s t ā k ļ o s R i e t u m e i r o p ā , kur šai la ikā pa­s t i p r i n ā j ā s z e m n i e k u e k s p l u a t ā c i j a . S ā k ā s b r u ņ o t a s z e m n i e k u sa­c e l š a n ā s pret feodāļiem. Z e m n i e k u u n v ē l ā k arī p i l sētu n e a t l a i d ī g ā s p r e t o š a n ā s dēļ feodāļi n e v a r ē j a pēc p a t i k a s s a v ā zemē p a s t i p r i n ā t e k s p l u a t ā c i j u . Tādēļ v iņi c e n t ā s g ū t sev p a p i l d u l a b u m u , a p l a u p o t un e k s p l u a t ē j o t j a u n i e k a r o t o zemju iedzīvotā jus . Arī t i rgotā j i cerēja j a u n i e k a r o t a j ā s z e m ē s lēti iepirkt d a ž ā d a s preces, kā, piem., zvēr­ā d a s un v a s k u . T ā p ē c arī k r u s t a k a r u g a l v e n i e in ic ia tor i bija lai­cīgie feodāļi un t i rgotā j i .

Š o agres i ju a tba l s t ī j a u n iedvesmoja k a t o ļ u b a z n ī c a a r R o m a s p ā v e s t u p r i e k š g a l ā . Arī g a r ī d z n i e c ī b a c e n t ā s iegūt sev l ie las b a g ā ­t ī b a s j a u n i e k a r o t a j ā s zemēs . T ā d ē ļ k a t o ļ u gar īdzniec ība XII gs . s ā k a a i c i n ā t Ziemeļvāc i jas b r u ņ i n i e k u s dot ies k r u s t a k a r o s n e v i s u z P a l e s t ī n u , bet pret « n e k r i s t ī g a j ā m » r i e t u m s l ā v u u n B a l t i j a s t a u t ā m .

2 . P I R M I E K R U S T A K A R I P R E T L Ī B I E Š I E M .

No s e n a j ā m s l ā v u p i l s ē t ā m , ko bija s a g r ā b u š i vācieši , v i s s t r a u j ā k a t t ī s t ī j ā s Lībeka. Lībekas t i rgotā j i meklē ja i z d e v ī g a s v i e t a s t i rdznie­cībai B a l t i j a s j ū r a s a u s t r u m u p iekras tē . V ā c u t i rgotā j i i e s p i e d ā s G o t l a n d e s s a l ā u n n o d i b i n ā j a Visbi jas p i l sē tā s a v u t i r d z n i e c ī b a s faktori ju. XII gs . 70. g a d o s v ā c u t i rgotā j i s ā k a b r a u k t arī uz Rī­g a s j ū r a s līci u n t ā l ā k p a D a u g a v a s ū d e n s c e ļ u u z a u g š u .

La i n o d r o š i n ā t u sev t i r d z n i e c ī b a s ceļus, v ā c u t i rgotā j i m ē ģ i n ā j a p a k ļ a u t v ietē jos iedzīvotā jus , k a s dzīvoja g a r š iem ceļiem. T o m ē r šai p a s ā k u m ā v i ņ i e m bija v a j a d z ī g a feodāļu u n b a z n ī c a s pa l īdz ība .

D a u d z i v ā c u t i r g o t ā j i n e p r a t a raks t ī t , t ā p ē c t ā l ā k o s t i rdznie­c ības b r a u c i e n o s ņ ē m a līdzi g a r ī d z n i e k u s p a r rēķinvežiem. T ā kopā a r t i r g o t ā j i e m Bal t i jā n o k ļ u v a m ū k s M e i n a r d s . Lai p a k ļ a u t u l ībiešus, v i ņ š t iem s l u d i n ā j a kato ļ t ic ību un cēla arī m i l i t ā r u s a t b a l s t a punk­t u s . T ā d ā v e i d ā G o t l a n d e s m ū r n i e k i uzcē la Ikšķi lē m ū r a pili u n b a z n ī c u . B r ē m e n e s a r h i b ī s k a p s iecēla M e i n a r d u p a r b ī s k a p u j a u n -dib ināta jā Ikšķi les b ī skapi jā (1186. g . ) . P ē c M e i n a r d a n ā v e s D a u ­g a v a s gr īva i e r a d ā s v i ņ a pēctecis b ī s k a p s B e r t o l d s l īdz a r Vāci jā savervē t iem k r u s t n e š i e m . Lībieši p r e t o j ā s iebrucēj iem. K ā d ā k a u j ā b ī s k a p s B e r t o l d s kr i ta . Vācieš i t o m ē r u z v a r ē j a un p iesp ieda lībie-

s u s krist ī t ies u n uzturēt v a r u g a r ī d z n i e k u s . Latviešu Indr iķ i s s t ā s t a , k a pēc k r u s t n e š u a t g r i e š a n ā s Vācija lībieši D a u g a v a « n o m a z g ā j u š i » ar varu uzspies to ticību.

Pēc Ber to lda p a r b ī s k a p u iecēla B r ē m e n e s a r h i b ī s k a p a rad i­nieku Albertu, ko a t b a l s t ī j a p ā v e s t s Inocent i j s I I I , i z s l u d i n o t k r u s t a k a r u pret l ībiešiem. B ī s k a p s A l b e r t s vervēja k r u s t n e š u s gal­v e n a m k ā r t ā m n o Vāci jas i z p u t ē j u š a j i e m b r u ņ i n i e k i e m , k a s gr ibē ja iedzīvoties un iegūt zemi l īdz ar e k s p l u a t ē j a m i e m zemniek iem.

1200. g a d a p a v a s a r ī A lber t s a r k r u s t a k a r o t ā j i e m 23 k u ģ o s iera­d ā s D a u g a v a s gr īvā. K r u s t n e š i a r ieročiem piesp ieda Ikšķi les u n S a l a s p i l s l ībiešus kr i s t ī t ies . A l b e r t s a r v i l tu p a ņ ē m a no lībiešiem 30 dižci l t īgo dē lus p a r ķī lniekiem un a izsūt ī ja v i ņ u s uz Vāci ju.

P a r t ā l ā k o i e k a r o j u m u a t b a l s t a p u n k t u Alber t s izvēlē jās nevis Ikšķil i , k a s a t r a d ā s t ā l u n o j ū r a s , bet Rīgu (1201. g . ) , k a s j a u ilgi p i r m s v ā c u i e r a š a n ā s bija p a z ī s t a m a k ā t i r d z n i e c ī b a s a p m e t n e .

B ī s k a p a Alber ta d a r b ī b a s s ā k u m ā t ika n o d i b i n ā t s ī p a š s b r u ņ i ­nieku o r d e n i s . G a d u n o k a l p o j u š i Livoni jā, k r u s t n e š i a t g r i e z ā s Vā­cijā. T a s nebi ja izdevīgi . T ā p ē c n o d i b i n ā j a K r i s t u s b r u ņ i n i e k u jeb Z o b e n b r ā ļ u ordeni , k a s bija p a s t ā v ī g s m i l i t ā r s spēks b ī s k a p a rīcībā. O r d e ņ a locekļi bez m ū k u so l ī jumiem deva arī so l ī jumu cīnīt ies ar net ic īga j iem. T o m ē r o r d e ņ a b r ā ļ i s a v u s so l ī jumus nepi ldī ja, cenz­d a m i e s v a i r o t s a v a s b a g ā t ī b a s a r l a u p ī š a n u u n t i rdzniec ību. K ā d s m ū k s raks t ī ja s a v ā kronikā , k a o r d e ņ a locekļi, k a s s a u c o t i e s p a r «dieva b r u ņ i n i e k i e m » , ī s ten ībā esot t i r g o t ā j i un no S a k s i j a s izdzīt i noziedznieki . P a k ļ a u j o t B a l t i j a s iedzīvotā jus , Z o b e n b r ā ļ u o r d e ņ a locekļi r īko jās ā r k ā r t ī g i c ie t s i rd īg i .

N e j u z d a m i e s t o m ē r vēl p ie t iekami s t ipr i , vācieš i r īko jās pēc pr in­cipa «skaldi un va ld i» , u z k ū d o t Ba l t i j a s ci l t is un t a u t i ņ a s ci tu ci ta i .

B ī s k a p a Alber ta t u v ā k a i s m ē r ķ i s bi ja d a b ū t s a v ā v a r ā D a u g a v a s u n G a u j a s ū d e n s c e ļ u s . N o s t i p r i n o t i e s D a u g a v a s lejtecē, vācieš i s k ā r a K r i e v z e m e s in tereses . P o l o c k a s k ņ a z s z a u d ē j a izdev īgu t i rdz­niecības ceļu p a D a u g a v u u n ter i tor i ju, k u r a s iedzīvotāj i m a k s ā j a v i ņ a m m e s l u s . K r u s t n e š u i e r a š a n ā s u n v i r z ī š a n ā s u z a u s t r u m i e m a p d r a u d ē j a j a u tieši kr ievu z e m e s . T ā p ē c P o l o c k a s k ņ a z s V l a d i m i r s i e sāka c ī ņ u a r vāc ieš iem un i e r a d ā s pie S a l a s p i l s .

A lber t s i e g u v a p a r s a v u s a b i e d r o t o T u r a i d a s a p g a b a l a lībiešu feodāli K a u p o , k a s k ļ u v a p a r s a v a s t a u t a s nodevē ju . S a v ā c i s d a u d z k r u s t n e š u (1205. g . ) , Alber t s a r šo k a r a s p ē k u v i rz ī jā s a u g š u p pa D a u ­g a v u u n a r v a r u p iesp ieda Doles, S a l a s p i l s , Ikšķi les u n A i z k r a u k l e s l ībiešus p i e ņ e m t kato ļ t ic ību. Lai n o v ē r s t u l ībiešu t u r p m ā k o p r e t o š a ­nos , vācieš i n o d e d z i n ā j a l ībiešu pil is un ņ ē m a ķī lniekus . Bet l ībiešu p r e t e s t ī b a vēl nebi ja s a l a u z t a . Viņi l ū d z a a t k a l P o l o c k a s k ņ a z a palī­dzību. N o l ē m a , k a k o p ī g i e m spēkiem j ā p a d z e n vāc ieš i n o S a l a s p i l s un R ī g a s . Tā kā š a j ā s s a r u n ā s bija p iedal ī juš ies arī T u r a i d a s lībieši, A lber t s , p iea ic inā j i s p a l ī g ā z e m g a ļ u s , v i s p i r m s rīkoja k a r a g ā j i e n u p r e t T u r a i d u . Š ā k a r a g ā j i e n a n o l ū k s bi ja G a u j a s ū d e n s c e ļ a sa­g r ā b š a n a u n t u r a i d i e š u p a k ļ a u š a n a , j o t ie v a i r s n e k l a u s ī j a K a u p o .

U z z i n ā j i s p a r š iem n o t i k u m i e m , P o l o c k a s k ņ a z s i e r a d ā s a r s a v u k a r a s p ē k u u n a p l e n c a vāc iešu cel to S a l a s p i l i . P a t o laiku D a u g a v a s gr īvā bija i e r a d u š i e s j a u n i k r u s t n e š u kuģi , bet l ietuvieši a p d r a u d ē j a Polocku. P o l o c k a s k ņ a z a m v a j a d z ē j a izbeigt a p l e n k u m u u n a tgr iez­t ies P o l o c k ā .

Lībieši nespē ja pre tot ie s un p i e ņ ē m a kato ļ t ic ību. I e k a r o t a s l ībiešu z e m e s b ī s k a p s Alber t s u n Z o b e n b r ā ļ u o r d e n i s sada l ī j a s a v ā s t a r p ā . B ī s k a p s dabū ja 2 / 3 un o r d e n i s Vs no i e k a r o t ā s te r i tor i j a s .

3 . L A T G A Ļ U U N I G A U Ņ U P A K Ļ A U Š A N A . K R I E V U C Ī Ņ A A R V Ā C U I E B R U C Ē J I E M .

I z m a n t o j o t to, ka P o l o c k a s k ņ a z a m bija j ā c ī n ā s a r l ietuvieš iem, b ī s k a p s Alber t s s a g r ā b a j a u n u s a t b a l s t a p u n k t u s g a r D a u g a v a s ū d e n s c e ļ u — Koknesi , Sēlpi l i un 1209. g. arī l a t g a ļ u n o z ī m ī g o c e n t r u Jer s iku . I z l a u p o t J e r s i k u , a i z v e d a p a t b a z n ī c a s z v a n u s u n svētb i ldes . Š is fakts r ā d a , ka te k r u s t n e š i n e c ī n ī ļ a s a r p a g ā n i e m , bet a p l a u p ī j a iedzīvotā jus, k a s j a u sen bija p i e ņ ē m u š i kr i s t ie t ību.

B ī s k a p s Alber t s i zdabū ja no p ā v e s t a bul lu , kas , d r a u d o t ar iz­s l ē g š a n u n o b a z n ī c a s , a iz l iedza t i r g o t ā j i e m i e b r a u k t Lie lupes gr īva u n a p m e k l ē t z e m g a ļ u os tu . S ā a i z l i e g u m a n o l ū k s bija v e i c i n ā t R ī g a s t i rdzniec ību. T u r p m ā k Alber t s c e n t ā s s a g r ā b t s e n o s kr ievu t i r d z n i e c ī b a s ceļus pa G a u j u un c a u r I g a u n i j u . Šie ceļi saist ī ja P les-k a v u u n N o v g o r o d u a r B a l t i j a s j ū r u . T ā b ī s k a p s gr ibē ja n o d r o š i n ā t v ā c u t i r g o t ā j i e m m o n o p o l s t ā v o k l i t i r d z n i e c ī b ā a r kr ievu p i l s ē t ā m .

Z o b e n b r ā ļ u o r d e n i s uzcēla C ē s u pili, k a s k ļuva p a r a t b a l s t a p u n k t u t ā l ā k a i l a t g a ļ u u n i g a u ņ u p a k ļ a u š a n a i . Vācieš i s a n a i d o j a s a v a s t a r p ā l a t v i e š u s u n i g a u ņ u s . S ā k ā s k a r š , k u r ā n o v i e n a s p u s e s p iedal ī jās T ā l a v a s l a t g a ļ i , b ī s k a p s u n Z o b e n b r ā ļ u ordeni s , n o o t r a s p u s e s — i g a u ņ i . K a r ā t ika izpost ī ta kā T ā l a v a , tā arī t a g a d ē j a D i e n v i d i g a u n i j a . Vācieš i i e g u v a a t b a l s t a p u n k t u s D i e n v i d i g a u n i j a .

Z e m g a ļ i e m un k u r š i e m pēc lībiešu p a k ļ a u š a n a s bija s k a i d r s , ka v i ņ u s g a i d a t ā d s p a t s l iktenis . Viņi u z s ā k a c īņu pre t iebrucēj iem. K a d 1210. g . p a v a s a r ī d a ļ a k r u s t n e š u b r a u c a uz Vāci ju, kurš i uz­b r u k a v i ņ u k u ģ i e m I r b e s š a u r u m ā u n s a k ā v a b r u ņ i n i e k u s . Kurš i p ē c l ībiešu i e r o s i n ā j u m a o r g a n i z ē j a lielu k a r a g ā j i e n u pret Rīgu, a ic inot p a l ī g ā l ie tuviešus, z e m g a ļ u s , k r ievus un i g a u ņ u s . T o m ē r šis mili­t ā r a i s p a s ā k u m s , k u r a n o l ū k s bi ja p a d z ī t v ā c i e š u s n o R ī g a s , b e i d z a s n e s e k m ī g i , jo s a b i e d r o t i e nebi ja s a s k a ņ o j u š i s a v u darb ību. Kurš i s a v o s k u ģ o s i e b r a u c a D a u g a v a s gr īvā un d e v ā s uz Rīgu._ Rīga stā­vokl is bija t ik b ī s t a m s , ka p a t s ievietes un b ē r n u s a ic inā ja ķert ies pie ieročiem. S a b i e d r o t i e n e i e r a d ā s p a l ī g ā , t ā d ē ļ k u r š i bija spiest i a t k ā p t i e s .

1212. g . r u d e n ī s ā k ā s l ībiešu un l a t g a ļ u s a c e l š a n a s A u t i n e (Cesu t u v u m ā ) . B r u ņ i n i e k i bija a t ņ ē m u š i v i ņ i e m l a u k u s u n bišu kokus . K a d s a c e l š a n o s a p s p i e d a , l a t g a ļ i g a n d a b ū j a a t p a k a ļ b i šu kokus, be t b r u ņ i n i e k i p a t u r ē j a v i ņ u l a u k u s . A u t i n e s s a c e l š a n ā s bija l a t g a ļ u

20

nu lībiešu zemnieku cīņa pret vācu feodāļiem un p i r m ā m u m s zi­n ā m ā zemnieku s a c e l š a n ā s Latv i jas vēs turē .

Pēc diviem g a d i e m vācieši p a k ļ ā v a v isu T ā l a v u . K a t o ļ u m i s i o n ā r i T ā l a v ā ar viltu p a n ā c a , ka T ā l a v a a t k r i t a no pare iz t ic ības . T ā l a v a s v a l d n i e k a T ā l i v a l ž a deli p ā r g ā j a no p a r e i z t i c ī b a s kato ļ t ic ībā, pa­kļaujot ies R ī g a s b ī s k a p a m . T ā l a v a s iedzīvotāj i a t z i n a R ī g a s b ī s k a p a v a r u u n m a k s ā j a v i ņ a m m e s l u s . Dr īz vien la tv iešu feodāļu v ie tā nāca v ā c u v a s a ļ i . B ī s k a p s u n o r d e n i s sadal ī ja s a v ā s t a r p ā T ā l a v u t ā p a t k ā c i t a s i e k a r o t ā s t e r i t o r i j a s .

Ap to p a š u la iku b ī s k a p s A l b e r t s o r g a n i z ē j a k a r a g ā j i e n u uz I g a u n i j u . K a r ā bija j ā p i e d a l ā s arī k r i s t ī g a j i e m lībiešiem un l a t g a ­ļiem. I g a u ņ i n e p a d e v ā s , bet a ic inā ja p a l ī g ā P o l o c k a s k ņ a z u . Vai rāk­k ā r t i g a u ņ i e m pal īdzē ja arī n o v g o r o d i e š i un pleskavieš i .

C ī ņ a i pre t kr ieviem u n i g a u ņ i e m b ī s k a p s Alber t s a ic inā ja pa­līgā d ā ņ u k a r a l i V a l d e m ā r u I I . 1219. g . d ā ņ u k a r a l i s izcēla m a l ā s a v u k a r a s p ē k u Z i e m e ļ i g a u n i j ā . I g a u ņ i u n krievi c īnī jās d ivās f rontēs . Drīz i g a u ņ u s p iespieda kr i s t ī t ies . P r e t apsp iedē j iem vissek­m ī g ā k cīnī jās S ā m s a l a s iedzīvotāj i , k a s izsūtī ja v ē s t n e š u s p a v i su I g a u n i j u un a ic inā ja kopīgi pre tot ie s apspiedē j iem.

S ā k ā s v i s p ā r ē j a s a c e l š a n ā s t a j ā s I g a u n i j a s zemēs, k u r a s bija okupējuš i vācieš i va i d ā ņ i . I g a u ņ i a ic inā ja p a l ī g ā n o v g o r o d i e š u s u n p leskav iešus , k u r u v i e n ī b a s i g a u ņ i novieto ja s a v ā s pilīs. Vācieš i sa­v ā c a j a u n u s k r u s t n e š u b a r u s u n s ā k a a t ņ e m t i g a u ņ i e m pilis. Krievi n e v a r ē j a šoreiz sn ieg t i g a u ņ i e m p i e t i e k a m u pal īdz ību, jo pie Kriev­z e m e s r o b e ž ā m bija p a r ā d ī j i e s b ī s t a m s i e n a i d n i e k s — t a t ā r i . 1224. g. g a n d r ī z visi i g a u ņ u cietokšņi j a u bija z a u d ē t i . I lg i vāc ieš iem preto­j a s T ē r b a t a s pils, ko v a r o n ī g i kopā a r i g a u ņ i e m a izs tāvē ja kr ievu k a r a s p ē k s b i jušā K o k n e s e s v a l d n i e k a Vetsekes jeb Vjačko v a d ī b ā . V i s i l g ā k vāc ieš iem I g a u n i j ā p r e t o j ā s S ā m s a l a . T o iekaro ja t ika i 1227. g a d ā . P ē c I g a u n i j a s i e k a r o š a n a s vācieš i v a r ē j a v ē r s t v i s u s s p ē k u s pre t K u r s u u n Z e m g a l i .

4 . Z E M G A Ļ U U N K U R Š U C Ī Ņ A A R V Ā C I E Š I E M .

P ē c D a u g a v a s u n G a u j a s t i r d z n i e c ī b a s ceļu s a g r ā b š a n a s vā­cieši c e n t ā s iegūt arī t i r d z n i e c ī b a s ceļus, k a s gā ja pa Lielupi un V e n t u . Vācieš i m ē ģ i n ā j a n o s t i p r i n ā t i e s Z e m g a l ē j a u pirrns I g a u n i j a s p a k ļ a u š a n a s . Viņi i z m a n t o j a s a v ā labā ķ i l d a s R i e t u m z e m g a l e s u n A u s t r u m z e m g a l e s s t a r p ā . P ē c i l g ā k ā m s a r u n ā m vācieš iem i z d e v ā s p i e d a b ū t M e ž o t n e s dižci l t īgos kr i s t ī t ies un u z ņ e m t s a v ā pilī v ā c u k a r a s p ē k u (1219. g . ) , lai t a s i t kā a i z s a r g ā t u z e m g a ļ u s pret lietu­v iešu u z b r u k u m i e m . R i e t u m z e m g a l e s v a l d n i e k s V i e s t a r t s d e v ā s a r s a v u k a r a s p ē k u pre t vācieš iem, k a s bija a p m e t u š i e s M e ž o t n ē . Pil i i e ņ e m t V i e s t a r t a m n e i z d e v ā s , bet v i ņ š s m a g i s a k ā v a v ā c u k a r a s p ē k u , k a s d e v a s pa Lie lupi p a l ī g ā M e ž o t n e i . Tikai nel ie la d a l a vāc iešu aiz­b ē g a p ē c k a u j a s u z Rīgu. V ā c u k a r a s p ē k s , k a s a t r a d ā s M e ž o t n ē , bija sp ies t s a t s t ā t pili u n a tg r iez t ie s Rīgā. M e ž o t n e s z e m g a ļ i a t k r i t a n o

21

kr i s t ie t ības u n a p v i e n o j ā s a r r i e t u m z e m g a ļ i e m u n l ietuviešiem, lai kopīg i c īnī tos pret apspiedē j iem.

N ā k a m a j ā g a d ā b ī s k a p s Alber t s n o j a u n a m ē ģ i n ā j a n o s t i p r i n ā ­ties Lie lupes k r a s t o s . Liels v ā c u k a r a s p ē k s d e v ā s uz M e ž o t n i , ie lenca pili, un s ā k ā s sīva c īņa . P ē c d a ž ā m d i e n ā m atsteidzais p a l ī g a Vies­t a r t s a r c i t iem z e m g a ļ i e m , bet bija j a u p a r vēlu. S a g r ā b u š i lielu lau­pī jumu, k r u s t n e š i n o d e d z i n ā j a pili un a t g r i e z ā s Rīgā . Z e m g a ļ i un kurš i u z b r u k a n o c i e t i n ā t a j a m D a u g a v g r ī v a s k l o s t e r i m u n t o ļ z p o s t ī j a . Klos ter i s bi ja i e v ē r o j a m s k a t o ļ u p r o p a g a n d a s c e n t r s , u n t ā nocieti­n ā j u m i a i z s a r g ā j a ieeju D a u g a v ā . T o m ē r z e m g a ļ u u n k u r š u spēki bi ja p a r vā j iem, lai o r g a n i z ē t u u z b r u k u m u Rīgai . N ā k a m a j ā z i e m a k r u s t n e š i d e v ā s u z Kursu, u n v i ņ i e m i z d e v ā s p a k ļ a u t kr i s t ie t ībai d a ļ u K u r s a s iedzīvotā ju.

1236. g a d a v a s a r a s o t ra jā p u s ē t ika o r g a n i z ē t s k a r a g ā j i e n s uz Lietuvu, k u r ā p iedal ī jās Z o b e n b r ā ļ u o r d e n i s u n d a u d z Rie tum­e i r o p a s k r u s t n e š u . Arī kr i s t ī t ie lībieši un l a t g a l i bija spiest i pieda­līties šai k a r a g ā j i e n ā . K r u s t n e š u k a r a p u l k i i e l a u z ā s Lie tuva u n pār­s t a i g ā j a t o a r « u g u n i u n zobenu». K a d k a r a p u l k i a t g r i e z ā s m ā j u p ar b a g ā t u l a u p ī j u m u , 1236. g a d a 22. s e p t e m b r i pie S a u l e s tos sa­gaidī ja a p v i e n o t s l ietuviešu u n z e m g a ļ u k a r a s p ē k s .

N a v īst i s k a i d r s , k ā d u v ie tu s e n ā s k r o n i k a s s a u c a p a r S a u l i ( Š a u ļ u s Lie tuvā vai Vecsaul i pie B a u s k a s ) . S m a g ā b r u ņ i n i e k u kava-

lērija bija sp ies ta u z s ā k t k a u j u p u r v a i n ā vietā, kur v i s a s p r i e k š r o c ī b a s bija v iegl i a p b r u ņ o t o l ie tuviešu un z e m g a ļ u pusē . Vācieši cieta k a u j a s m a g u sakāv i . Kr i ta o r d e ņ a m e s t r s , u n t ika pi lnīgi i z n ī c i n ā t s k o m a n d ē j o š a i s s a s t ā v s — 48 bruņin iek i un d a u d z ā r z e m j u k r u s t n e š u .

S a u l e s kau ja i bija liela n o z ī m e . Lietuvieš i bija uz i l gāku la iku p a s a r g ā t i n o v ā c u i e b r u k u m a v i ņ u zemē. Kurš i n o k r a t ī j a u z s p i e s t o kr i s t ie t ības j ū g u . Z o b e n b r ā ļ u o r d e n i s bija pi lnīgi i zn īc inā t s . B a i d o t i e s p a r i e k a r o t o zemju t u r p m ā k o l ikteni, R ī g a s , T ē r b a t a s u n S ā m s a l a s b ī skapi l ū d z a p ā v e s t a a t ļ a u j u pievienot Z o b e n b r ā ļ u o r d e ņ a p a l i e k a s V ā c u jeb T e i t o ņ u o r d e n i m . T ā r a d ā s ī p a š s V ā c u o r d e ņ a a t z a r o j u m s , k a s u z t u r ē j ā s Latv i jā u n I g a u n i j ā u n k o s a u c a p a r Livoni jas ordeni .

P ē c J e r s i k a s u n I g a u n i j a s s a g r ā b š a n a s v ā c u iekarotā j i bija no­n ā k u š i t ieši pie K r i e v z e m e s r o b e ž ā m . S ā k ā s jauns_ p o s m s B a l t i j a s t a u t u u n kr ievu v ē s t u r i s k a j ā c īņā pret v ā c u iebrucēj iem, k a s virzī­j ā s u z a u s t r u m i e m . V ā c i e š u s a p t u r ē j a pie K r i e v z e m e s r o b e ž ā m . Krievu k a r a s p ē k s A l e k s a n d r a Ņ e v s k a v a d ī b ā s m a g i s a k ā v a v ā c u b r u ņ i n i e k u s 1242. g a d ā u z P e i p u s a e z e r a l e d u s t ā s a u c a m a j ā L e d u s kau jā . M a r k s s a u g s t i n o v ē r t ē j a kr ievu s p ī d o š o u z v a r u p ā r v ā c u a g r e s o r i e m L e d u s kau jā , ar k u r u vācieš i «. . . t ika ga l īg i a t sv ies t i no kr ievu r o b e ž ā m » .

P ē c L e d u s k a u j ā d a b ū t ā t r iec iena v ā c u b r u ņ i n i e k i n e v a r ē j a ā t r i a t ž i r g t . A l e k s a n d r a Ņ e v s k a u z v a r a spēcīgi ie tekmēja B a l t i j a s t a u t u a t b r ī v o š a n ā s c īņu pret v ā c u feodāļ iem. P r e t vāc iešu v a r u s a c e ļ a s s e n p r ū š i u n deva vāc ieš iem s m a g u s t r iec ienus . P ē c L e d u s k a u j a s k u r š i u z s t ā j ā s pret v ā c i e š i e m ar l ie lāku enerģ i ju . Ar ī z e m g a ļ i un l ietuvieši i z m a n t o j a o r d e ņ a n o v ā j i n ā š a n o s u n a t j a u n o j a v a r o n ī g o

ciņu pret vācu iebrucēj iem. Tā krievu l a u t a s u z v a r a i L e d u s k a u j ā bija ļoti liela n o z ī m e arī Bal t i jas t a u t u vēs ture .

Kad pēc Ledus k a u j a s s a k a s p laša s a c e l š a n ā s p r e t ordeni , R o m ā s a p r a t a , k a s tāvokl i s n o p i e t n s . R o m a s p ā v e s t a u z d e v u m ā k a t o ļ u gar īdzniek i n e a t l a i d ī g i s l u d i n ā j a j a u n u k r u s t a k a r u p r e t s e n p r ū š i e m un Bal t i jas t a u t ā m . O r d e n i m p a l ī g ā d e v ā s lieli k r u s t n e š u spēki, ap-spiežot s a c ē l u š ā s t a u t a s .

Ap 1245. g a d u t ika i e k a r o t a K u r s a . O r d e n i s i eguva 2 / 3 K u r s a s ter i tor i jas , bet K u r z e m e s b ī s k a p a m a t s t ā j a Vs š ā s te r i tor i ja s . D a ž u s g a d u s vē lāk o r d e ņ a k a r a s p ē k s i e l a u z ā s Z e m g a l ē u n s t ipr i izpost ī ja to . Z e m g a ļ i bija spiest i l ū g t m i e r u un m a k s ā t vāc ieš iem n o d e v a s . Livo­ni jas o r d e ņ a locekļi arī pēc t a m a p l a u p ī j a j a u n k r i s t ī t o s vietē jos iedzī­v o t ā j u s . Z e m g a ļ i s a c ē l ā s p r e t iebrucēj iem, u n s ā k ā s j a u n a s c ī ņ a s .

Dr īz pēc t a m not ika kau ja pie D u r b e s — 1260. g a d a jūli jā. Lie­tuvieš i bija s a k ā v u š i v ā c i e š u s k ā d ā k a u j ā pie S k o d a s . Livoni jas o r d e ņ a m e s t r s s a v ā c a lielu k a r a s p ē k u u n d e v ā s pret l ietuvieš iem. V ā c u k a r a s p ē k a u z b r u k u m ā piespiest i p iedal ī jās arī kurš i u n i g a u ņ i . P r e t i n i e k u spēki s a t i k ā s pie D u r b e s . P a š ā k a u j a s s ā k u m ā kurš i u n i g a u ņ i p ā r g ā j a l ietuviešu pusē. Latv iešu, l ietuviešu un i g a u ņ u ko­pēja is t r iec iens izšķīra D u r b e s k a u j a s i z n ā k u m u . V ā c u bruņin iek i t ika s a k a u t i u n cieta s m a g u s z a u d ē j u m u s . K a u j ā pie D u r b e s kr i ta Livoni jas o r d e ņ a m e s t r s un v a i r ā k n e k ā 150 b r u ņ i n i e k u . Tikai n e d a u d z i , m a l d o t i e s pa mežiem, n o k ļ u v a Rīgā v a i a i z b ē g a uz P r ū s i j u .

D u r b e s u z v a r a s t iešs r e z u l t ā t s bija v i s p ā r ē j a k u r š u u n z e m g a ļ u s a c e l š a n ā s . S a c ē l ā s arī s e n p r ū š i u n S a m s a l a s i g a u ņ i . O r d e ņ a stā­vokl i s bija kr i t i sks . P a r to l iecina k r u s t n e š u v e r v ē š a n a Lībekā. Kat­r a m b r u ņ i n i e k a m , k a s a p ņ ē m ā s p iedal ī t ies c īņā pre t k u r š i e m , apso­līja d a u d z l ielāku at l īdzību, n e k ā t a s bija p a r a s t s .

O r d e n i s sapulcē ja l ielus spēkus, u n t a m i z d e v ā s n o t u r ē t i e s . Sā­k a s j a u n a K u r s a s i e k a r o š a n a , k a s i r v iena n o a s i ņ a i n ā k a j ā m lap­p u s ē m Latv i j a s i e k a r o š a n a s v ē s t u r ē . S e p t i ņ u s g a d u s vācieš i p lān­veidīg i d e d z i n ā j a k u r š u pil is un n o c i e t i n ā j u m u s , post ī ja zemi un iznīc inā ja iedzīvotā jus . 1267. g. kurš i be idzot bija spiest i p a r a k s t ī t R ī g ā p a d o š a n a s l ī g u m u .

V i s i l g ā k vāc ieš iem p r e t o j ā s z e m g a ļ i . V a i r ā k ā s k a u j ā s z e m g a ļ i v ā c i e š u s s m a g i s a k ā v a . T a d vācieš i uzcēla J e l g a v a s pili, n o k u r i e n e s d a u d z o s k a r a g ā j i e n o s postī ja z e m g a ļ u d r u v a s u n a p d z ī v o t ā s v ie tas . Pēc daž iem g a d i e m vāc ieš iem i z d e v ā s i e ņ e m t Tērvetes pili, k u r v iņ i a t s t ā j a s a v u k a r a s p ē k u u n pēc t a m d e v ā s u z M e ž o t n i . Lai g a n M e ž o t n e p a d e v ā s bez k a u j a s , vācieš i a izveda g ū s t ā v ī r iešus , s ievietes un b ē r n u s , bet pili iz laupī ja . I e ņ ē m a un n o d e d z i n ā j a arī R a k t e s pili. Š i e s m a g i e z a u d ē j u m i p iespieda z e m g a ļ u s p iekāpt ies . 1272. g . Rīga t ika n o s l ē g t s m i e r a l ī g u m s . Z e m g a ļ i a p ņ ē m ā s a tka l m a k s ā t n o d e v a s .

P ē c l ī g u m a n o s l ē g š a n a s z e m g a ļ i t ika i ga idī ja izdevīgu brīdi, lai n o k r a t ī t u v ā c u j ū g u . T ā d s br īd i s r a d ā s , k a d l ietuvieši a t k a l bija s m a g i s a k ā v u š i o r d e ņ a b r u ņ i n i e k u s , k a s a t g r i e z ā s n o s i ro juma p a Lie tuvu. O r d e ņ a s a k ā v e bija s i g n ā l s , pēc k u r a s a c ē l ā s v i sa Z e m g a l e .

23 22

Z e m g a ļ u s vadī ja spē j īgs k a r a v a d o n i s N a m e i s i s , k u r a v a d ī b ā zem­gaļ i a t ņ ē m a vāc ieš iem Tērvetes pili. S te idz īg i d a b ū j u š i j a u n u s pa­p i l d i n ā j u m u s P r ū s i j ā , o r d e ņ a b r u ņ i n i e k i s ā k a c īņu a r z e m g a ļ i e m . I l g a j o s k a r o s izpost ī tā Z e m g a l e n e v a r ē j a v a i r s tik aktīvi p r e t o t i e s kā a g r ā k . Vācieš iem bija arī s k a i t l i s k s p ā r s v a r s . Tērve tes pi ls aiz­stāvj i k a p i t u l ē j a . N o s l ē d z a m i e r a l ī g u m u , pēc k u r a z e m g a ļ i a p ņ ē ­m ā s m a k s ā t t ā d a s p a š a s n o d e v a s k ā a g r ā k .

Ar z e m g a ļ u sakāv i pie Tērvetes c īņa n e i z b e i d z ā s . Vēl 1287. g a d ā z e m g a ļ i u z b r u k a Rīgai u n i e l a u z ā s Ikšķi les n o v a d ā . A t p a k a ļ c e ļ ā v i ņ u s p a n ā c a o r d e ņ a k a r a s p ē k s . P ie G a r o z a s u p e s n o t i k a sīva kau ja , k u r ā b r u ņ i n i e k i cieta s m a g u s a k ā v i .

Z e m g a ļ i g a n u z v a r ē j a kau jā pie G a r o z a s upes , bet brīvību v i ņ i n e a t g u v a . P r ū s i j a bija j a u i e k a r o t a . V ā c u o r d e n i s t a g a d v a r ē j a v ē r s t v i s u s s a v u s s p ē k u s pret Z e m g a l i . P ē c n e i l g a s s a g a t a v o š a n ā s v ā c u k a r a s p ē k s a t k a l i e l a u z ā s Z e m g a l ē . S ī v a s c ī ņ a s not ika pie Do­beles un R a k t e s . Vācieš i š īs z e m g a ļ u p i l s ē t a s iz laupī ja un izpost ī ja, t o m ē r n o c i e t i n ā t ā s pil is v i ņ i e m n e i z d e v ā s ieņemt.

T a d vācieš i post ī ja z e m g a ļ u d r u v a s , iznīc inā ja iedz īvotā jus , d e d z i n ā j a ēkas . P ē c d r u v u i z p o s t ī š a n a s Z e m g a l ē ie s tā jās b a d s . Do­beles iedzīvotā j i t ā p ē c p a š i a t s t ā j a s a v u pili : da ļa d e v ā s uz R a k t i , d a ļ a uz Lietuvu. Tā p a š a iemes la dēļ z e m g a ļ i drīz a t s t ā j a arī R a k t i . Z e m g a ļ u r o k ā s pa l ika t ika i S i d r a b e s pi ls . T a g a d vācieš i v irzī ja v i s u s s a v u s s p ē k u s pre t z e m g a ļ u pēdējo b a l s t u — S i d r a b i . Nociet i­n ā j u m u aizs tāv j i bija p a g u r u š i n o i l g ā s u n n e a t l a i d ī g ā s c ī ņ a s . V iņu v idū s ā k ā s ķ i ldas . D a ļ a S i d r a b e s a iz s tāv ju p a d e v ā s vācieš iem. Cit i a i z g ā j a uz L ie tuvu un piedal ī jās l ietuviešu c ī ņ ā s pret o r d e n i . 1290. g a d ā vācieš i n o d e d z i n ā j a i e ņ e m t o S i d r a b e s pili. T a s bija zem­g a ļ u br īv ības u n n e a t k a r ī b a s c īņu b e i g u g a d s .

5 . B A L T I J A S T A U T U N E V E I K S M E S C Ī Ņ Ā P R E T V Ā C U A G R E S I J U U N Š O

N E V E I K S M J U C Ē L O Ņ I .

Cēloņi Ba l t i j a s t a u t u n e v e i k s m ē m c ī ņ ā s pret v ā c u iebrucēj iem X I I I gs . m e k l ē j a m i g a n t ā la ika iekšpol i t i ska jos, g a n ārpol i t i ska­jos a p s t ā k ļ o s . L a t v i e š u un i g a u ņ u t a u t ī b a s vēl nebi ja ga l īg i izvei­d o j u š ā s un nebi ja a p v i e n o t a s v a l s t ī s . Pol i t i sk ie v e i d o j u m i nebija tik s t ipr i un at t ī s t ī t i , lai i z t u r ē t u i lgu c īņu ar svešzemju iebrucē­j iem. Latv ie š iem un i g a u ņ i e m c īņā nebi ja arī kopē jas v a d ī b a s . K a t r a te r i tor i ja c īnī jās izolēti. C ī ņ ā s a r b ī s t a m o u n s t i p r o i e n a i d n i e k u bieži p i e t r ū k a v i e n o t ī b a s . Kopēja un s a s k a ņ o t a r īcība c īņā p r e t iebrucēj iem bija r e t a p a r ā d ī b a . Arī k a r a t e h n i k a B a l t i j a s t a u t ā m bija vā jāk a t t ī s t ī t a n e k ā iebrucēj iem; nebi ja arī m ū r a nociet inā­j u m u ( m ū r a p i ļ u ) .

T u r p r e t i m i e k a r o t ā j u c ī ņ a s Bal t i jā vadī ja p lānve id īg i n o v i e n a c e n t r a . P i r m o s t r ī s g a d u d e s m i t u s iekarotā ju pol i t iku vadī ja R ī g a s b ī s k a p s Alber t s , bet, s ā k o t ar X I I I gs . č e t r d e s m i t a j i e m g a d i e m , — Livoni jas o r d e ņ a m e s t r i . K a t o ļ u b a z n ī c a u n v ā c u feodāļi v a r ē j a pul-

24

cināt Rietumeiropā mi lz īgus spēkus, kas devās k r u s t a k a r o s uz Lat­viju un Igauni ju . Ar 1237. g a d u iebrucēju rīcībā bija t ā d a spēcīga mi l i tāra organizāc i ja kā V ā c u o r d e n i s , k u r a k a r a s p ē k s a t b i l d a vi­s a m t ā laika m i l i t ā r a j ā m p r a s ī b ā m . Lie la i s u n u z t i c a m a i s B a l t i j a s t a u t u a u s t r u m u k a i m i ņ š — K r i e v z e m e pārdz īvo ja feodālās sa­d r u m s t a l o t ī b a s laiku. T ā s spēki bija sa i s t ī t i c ī ņ ā s a r m o n g o ļ i e m .

Lai g a n vācieš i iekaroja Balt i ju, la tv iešu un kr ievu t a u t u vēstu­r i skā d r a u d z ī b a n e i z z u d a . I l g a j ā u n g r ū t a j ā c īņā a r v ā c u i e k a r o t ā ­j iem la tv iešu t a u t a v i e n m ē r meklē ja l ie lās kr ievu t a u t a s pa l īdz ību . X I I I g a d s i m t a v a r o n ī g a j ā s c ī ņ ā s pre t v ā c u u n cit iem iebrucēj iem n o s t i p r i n ā j ā s krievu, la tv iešu u n i g a u ņ u t a u t u d r a u d z ī b a , u n v iņi s ā k a l a b ā k i z p r a s t s a v u pol i t i sko i n t e r e š u s a s k a ņ u u n kopību.

I V n o d a ļ a .

L A T V I E Š U T A U T A VĀCU F E O D Ā Ļ U J Ū G Ā

( n o XIII l īdz XV g s . ) .

1 . L I V O N I J A S F E O D Ā L Ā S A D R U M S T A L O T Ī B A .

XII gadsimta beigas un XIII gadsimta sakuma par Livoniju s a u c a t ikai l ībiešu apdz īvoto ter i tor i ju , bet vē lāk šo n o s a u k u m u s ā k a lietot p l a š ā k ā noz īmē. P a r Livoni ju s ā k a s a u k t v i su L a t v i j a s u n I g a u n i j a s ter i tor i ju, k a s bija p a k ļ a u t a v ā c u iekarotā j iem.

Livoni ja nebi ja v i e n o t a v a l s t s , bet s a s t ā v ē j a n o v a i r ā k ā m s ī k ā m f e o d ā l ā m v a l s t i ņ ā m . N o t ā m Livoni jas o r d e ņ a v a l s t s bija vislie­lākā . O r d e ņ a z e m e s bija i zv ie totas tā , ka t ā s sadal ī ja R ī g a s arhi­b ī skapi ju divās, bet K u r z e m e s b ī skapi ju t r ī s d a ļ ā s . Bez t a m vēl bija T ē r b a t a s u n S ā m s a l a s - V ī k a s b ī skap i ja s I g a u n i j a s ter i tor i jā . Aug­s t ā k ā v a r a ordenī piederē ja o r d e ņ a m e s t r a m , k a s dzīvoja R ī g a s va i C ē s u pilī. M e s t r a v a r u ierobežoja o r d e ņ a p a d o m e , k a s s a s t ā v ē j a n o a u g s t ā k a j i e m o r d e ņ a ie rēdņiem. B ī s k a p i j ā s a u g s t ā k ā v a r a piederē ja b ī s k a p i e m līdz ar a u g s t ā k o g a r ī d z n i e k u p a d o m i — d o m k a p i t u l u .

Livoni jas b ī s k a p i un o r d e n i s a t a l g o j a kā a m a t p e r s o n a s , tā arī k a r a v ī r u s ( v a s a ļ u s ) , piešķirot v i ņ i e m zemi ( lēni) kopā ar v i s iem z e m n i e k i e m . T ā p ē c v a s a ļ i k a l p o j a s a v a lēņa k u n g a k a r a s p ē k ā p a r b r u ņ o t i e m jā tn iek iem. V a s a ļ i izveidoja s a v a s s a i m n i e c ī b a s , k o s a u c a pēc a g r ā k o vietējo feodāļu s a i m n i e c ī b u p a r a u g a p a r k u n g a s ē t ā m vai m u i ž ā m . Bez t a m bija arī m u i ž a s , k a s a t r a d ā s t iešā o r d e ņ a vai b ī s k a p u a p s a i m n i e k o š a n ā .

Sīko v a s a ļ u v idū bija arī latvieš i . Viņi a t š ķ ī r ā s no v ā c u muiž­niekiem ar to, ka v i ņ u zemes g a b a l i bija m a z ā k i p a r p a r a s t i e m mui­ž u n o v a d i e m u n v iņ iem nebi ja p a k ļ a u t i zemniek i . Zemi v iņi a p s t r ā ­dā ja paš i a r s a v i e m ģ i m e n e s locekļiem un ka lp iem. T u r p r e t i m atšķi­r ībā no z e m n i e k i e m viņi bija brīvi no k l a u š ā m un n o d e v ā m . 5 o s s īkos la tv iešu t a u t ī b a s v a s a ļ u s s a u c a p a r l e i m a ņ i e m , u n v iņi ve idoja s t a r p s l ā n i s t a r p feodāļ iem un zemniekiem. Ar laiku l ie lākā d a ļ a s īko

25

l a tv iešu v a s a ļ u v a i n u p ā r v ā c o j ā s , v a i s a p l ū d a k o p ā a r a t k a r ī g o z e m n i e k u m a s u . K u l d ī g a s r a j o n ā līdz p a t XIX gs . s a g l a b ā j a s a v u t a u t ī b u u n s a v a s t ies ības k u r š u dižci l t īgo pēcnācēj i , t ā s a u c a m i e k u r š u ķoniņi .

Sīkie v a s a l i ka lpo ja lēņa k u n g a m p a r v iegl i a p b r u ņ o t i e m j ā t n i e ­kiem va i v ē s t n e š i e m . Livoni jas o r d e ņ a va l s t ī bija v a i r ā k l e i m a ņ u nekā b ī s k a p u zemēs, kur g a l v e n a i s m i l i t ā r a i s spēks bija v ā c u v a s a l i . B ī s k a p i j ā s v i s p ā r v a s a ļ u bija d a u d z v a i r ā k n e k ā o r d e ņ a vals t ī , kur g a l v e n a i s m i l i t ā r a i s spēks bija p a š i o r d e ņ a brā ļ i .

L ivoni jas ordeni s , k a s bija s t i p r ā k s p a r v i s iem Livoni jas b īska­piem kopa, c e n t a s iegūt v i r s k u n d z ī b u v i sā Livoni jā. La i v ā j i n ā t u o r d e ņ a pol i t i sko p ā r s v a r u Livoni jā, R ī g a s a r h i b ī s k a p s n o o r g a n i ­zēja Livoni jas feodāļu un pi l sētu p ā r s t ā v j u s a n ā k s m e s jeb l a n d t ā ­g u s . Z e m n i e k u p ā r s t ā v j u s l a n d t ā g a nepie la ida . Tā kā arī pi lsētu p ā r s t ā v j i e m l a n d t ā g ā bija m a z a n o z ī m e , t a d l a n d t ā g s izve idojās p a r z e m n i e k u nebr īv ības u n v a ž u kalē ju.

2 . L A T V I J A S Z E M N I E K U S T Ā V O K L I S N O X I I I L Ī D Z X V G A D S I M T A M .

Livoni jā l a u k u iedzīvotāj i dzīvoja p a g a s t o s jeb v a k ā s . Iedal ī­j u m s p a g a s t o s bija feodāļ iem izdevīgs, lai v i e g l ā k v a r ē t u ievākt n o d e v a s jeb feodālo rent i . P a r p a g a s t u t a d s a u c a zemnieku apdzī­v o t o zemi, p a r ko zemnieki pildī ja k l a u š a s un m a k s ā j a n o d e v a s . M u i ž a neiet i lpa p a g a s t ā .

P a g a s t a p r i e k š g a l ā a t r a d ā s p a g a s t a v e c ā k a i s . V i d u s l a i k o s pa­g a s t a v e c ā k a i s v a i r ā k r ū p ē j ā s p a r m u i ž n i e k u i n t e r e s ē m nekā p a r p a g a s t a zemnieku k o p ī g o i n t e r e š u a i z s t ā v ē š a n u . V i ņ š atbi ldē ja feo­d ā l i m p a r n o d e v u s a v ā k š a n u n o zemniek iem. P a g a s t a v e c ā k a j a m bija j ā r a u g ā s , lai zemnieki s ū t ī t u m u i ž a s k l a u š ā s z i r d z i n i e k u s u n kā jn iekus . At t ī s to t ies k l a u š u sa imniec ība i , p a g a s t a v e c ā k o s ā k a s a u k t p a r v a g a r u . V a g a r u iecēla m u i ž n i e k s , u n v i ņ a g a l v e n a i s uzde­v u m s bija k l a u š u d a r b i n i e k u u z r a u d z ī b a . V a g a r a m bija savi pa l īg i : d e s m i t n i e k s , k a s p ā r z i n ā j a n o d e v u jeb d e s m i t ā s t i e s a s i e v ā k š a n u , u n šķ i l ters jeb vēs tnes i s , k a s norīkoja z e m n i e k u s k l a u š u d a r b o s . Z e m n i e k i ienīda šīs m u i ž n i e k a a m a t p e r s o n a s .

P a g a s t a m bija arī s a v a t iesa . N o s t i p r i n o t i e s feodāla ja i i e k ā r t a i , z e m n i e k u t iesneš i arvien v a i r ā k s ā k a izpi ldīt m u i ž n i e k a gr ibu. Tiesu pr iekšsēdētā j i bija v a i nu o r d e ņ a un b ī s k a p u p ā r s t ā v j i — soģi jeb fogti, v a i arī v a s a ļ i . Tiesu pr iekšsēdētā j i ievāca s a v ā labā d a ļ u no soda n a u d ā m .

P a g a s t a z e m n i e k u s s a u c a p a r p a g a s t a ļ a u d ī m . P a g a s t a ļ a u ž u a u g s t ā k a i s n o g r u p ē j u m s bija p a g a s t a sa imniek i , k a s a tb i ldē ja feo­d ā ļ i e m p a r s a v a s s ē t a s k l a u š u i z p i l d ī š a n u u n n o d e v u n o m a k s u . Visi s a i m n i e k i e k o n o m i s k a z iņā nebi ja v ienādi . S a i m n i e c ī b a s l ie lumu no­teica pēc tā s a u c a m a j i e m zemes ark l iem. S ā k u m ā ( X I I I gs.) p a r a r k l u s a u c a zemi, k u r u a p s t r ā d ā j a a r v ienu z i rgu, v ienu spī ļu a rk lu u n v i e n ā m ecēšām. F e o d ā l ā s s a d r u m s t a l o t ī b a s a p s t ā k ļ o s arkl i bija

26

d a ž ā d a l ieluma zemes mēri . XV gs, v a i r u m a m s a i m n i e k u piederē ja p u s a r k l a zemes, bet bija arī m a z ā k a s s a i m n i e c ī b a s . Bez s a i m n i e k i e m l i j a vel br īvzemnieki , k a s g a n nebi ja p e r s o n ī g i brīvi, bet a t šķ i r ība no cit iem sa imniek iem k l a u š u v ie tā m a k s ā j a n a u d u , t . s . le idu. Tie bija p a g a s t a b a g ā t ā k i e sa imnieki_ ( le idas vīr i jeb l e ideniek i ) . P i e s a i m n i e k u z e m ā k ā s g r u p a s piederē ja iebūvieši, k a s bi ja i ekār to juš i s a v a s s a i m n i e c ī b a s m e ž ā va i arī uz t ā d a s zemes, k a s p iederē ja lie­lākiem s a i m n i e k i e m . Bez t a m bija ka lp i un dreļļ i . P a r drel ļ iem, t . i., verg iem, k ļuva k a r a g ū s t e k ņ i , m a k s ā t nespē j īg i p a r ā d n i e k i u n no­ziedznieki, kur i nespē ja s a m a k s ā t l ie las soda n a u d a s .

F e o d ā l a j a i e k s p l u a t ā c i j a i bi ja d a ž ā d i veidi . N o z ī m ī g ā k a i s n o tiem bija feodālā z e m e s r e n t e , k a s z e m n i e k a m bija j ā m a k s ā feodā­lim. F e o d ā l ā z e m e s r e n t e p ā r d z ī v o j a s a v ā a t t ī s t ībā t r ī s g a l v e n ā s s t a d i j a s : k l a u š u jeb a t s t r ā d ā š a n a s r e n t e s s tadi ju, n a t u r ā l o n o d e v u s t a d i j u u n n a u d a s r e n t e s s tadi ju . I z p i l d o t k l a u š a s , z e m n i e k s p a r s a v u zemi s t r ā d ā j a n o t e i k t a s d i e n a s n e d ē ļ a k u n g a laukos , bet p ā r e j a s d i e n a s s a v o s l a u k o s . N a t u r ā l o n o d e v u la ika z e m n i e k s p a r s a v u zemi deva n a t u r ā l ā s n o d e v a s — labību, lopus , m ā j p u t n u s va i amatniec ī­b a s i z s t r ā d ā j u m u s . At t ī s tot ies t i rdzniec ība i , feodāļi pras ī j a no zem­niekiem n a u d a s rent i .

T ā p a t kā ci tur, v i d u s l a i k u Latv i jā šīs t r ī s feodālās r e n t e s at t ī s­t ī b a s s t a d i j a s p a r a s t i s a s t o p a m a s v ienla ic īg i , t ika i v iena n o r e n t e s f o r m ā m i r v a l d o š ā . P ē c v ā c u i e b r u k u m a v a l d o š ā bija n a t u r ā l o no­devu r e n t e , bet b l a k u s n o d e v ā m p r o d u k t o s zemnieki pildīja arī k lau­š a s u n k ā r t o j a ne l ie lus n a u d a s m a k s ā j u m u s .

X I I I g a d s i m t ā v ā c u iekarotā j i l ie lāko t iesu p r a s ī j a no zemnie­k iem n a t u r ā l ā s n o d e v a s — 2 p ū r u s l a b ī b a s no a rk la ( z i r g a ) . Bet, k a d v ā c u feodāl iem i z d e v ā s s a l a u z t z e m n i e k u p r e t o š a n o s , tie v i ņ i e m uzl ika d a u d z l ie lākas n o d e v a s u n pras ī ja v ienu d e s m i t o d a ļ u n o v i s iem i e n ā k u m i e m . K a m ē r vēl X I I I g a d s i m t a t u r p i n ā j ā s B a l t i j a s i e k a r o š a n a , feodāļi ba id ī jā s apl ikt z e m n i e k u s a r p ā r ā k l ie lām node­v ā m , jo zemnieki v a r ē j a k a t r u br īdi sace l t ies pret apspiedē j iem. I e k a r o t ā j i s ā k u m ā g a l v e n o s i e n ā k u m u s g u v a n o k a r a l a u p ī j u m a , s i r o j u m o s a t ņ e m o t lopus, s u d r a b u u n r o t a s l ie tas vel n e p a k ļ a u ­ta j iem latv ieš iem, i g a u ņ i e m un l ietuvieš iem.

X I I I g a d s i m t ā u n XIV g a d s i m t a s a k u m a l ie las m u i ž a s piederē ja t i k a i o r d e n i m u n b ī s k a p i e m . V a s a ļ i p ā r v ē r t a p a r s a v ā m m u i ž ā m at­sev i šķas z e m n i e k u sē tas . M u i ž a bija tā v ieta, kur t ika s a v ā k t a s zem­nieku n o d e v a s : labība, m e d u s , v a s k s u n citi p r o d u k t i M u i ž a s jeb k u n g a t ī r u m i s ā k u m ā bija p a v i s a m m a z i , u n v a s a ļ i p ā r t i k a galve­n a m k ā r t ā m n o z e m n i e k u n a t u r ā l ā m n o d e v ā m .

T o m ē r j a u X I V g a d s i m t ā zemnieku e k s p l u a t ā c i j a Livoni jā pa­s t i p r i n ā j ā s . F e o d ā ļ i a r k a t r u g a d u p a p l a š i n ā j a m u i ž a s t ī r u m u s , iz­m a n t o j o t z e m n i e k u b e z m a k s a s d a r b a s p ē k u k l a u š u d a r b o s . K l a u š u u n n a t u r ā l o n o d e v u p a l i e l i n ā š a n a izrais ī ja z e m n i e k u s a c e l š a n o s . P a r t o s t ā s t a X I V g a d s i m t a k r o n i k a s . T ā Z i e m e ļ i g a u n i j ā j a u X I V gad­s i m t a v idū feodālā e k s p l u a t ā c i j a bija s a s n i e g u s i t ā d u s a p m ē r u s , k a s ā k ā s v i s p ā r ē j a z e m n i e k u s a c e l š a n ā s , t ā dēvētā J u r ģ u n a k t s sacel-

27

š a n ā s . 1343. g a d a n a k t ī p i r m s J u r ģ u d i e n a s (23. aprī l ī) T a l l i n a s a p k ā r t n e s a k a s s a c e l š a n a s , k a s i z a u g a p a r v ienu n o l ie lāka j iem z e m n i e k u k a r i e m XIV g a d s i m t ā . S a c e l š a n ā s dal ībnieki izpost ī ja m u i ž a s , pi l i s un k l o s t e r u s . A p m ē r a m 10 t ū k s t o š i s a c ē l u š o s z e m n i e k u a p l e n c a Ta l l inu . Liels o r d e ņ a k a r a s p ē k s d e v ā s u z Z i e m e ļ i g a u n i j u p a l ī g a feodāļiem. S a c e l š a n ā s da l ībniek iem pal īdzē ja p leskavieš i . M a i j a s a k u m a z e m n i e k u s a c e l š a n o s a p s p i e d a , bet drīz v ien s ā k ā s j a u n a s a c e l š a n a s . C ī ņ a s c e n t r s šore iz bija S ā m s a l a . 1344. g a d ā zem­nieku k a r š d r a u d ē j a p ā r ņ e m t arī l ībiešu u n z e m g a ļ u a p d z ī v o t o teri­tori ju. O r d e n i m izdevās a p s p i e s t šo s a c e l š a n o s t ika i a r liela s a p u l ­c i n ā t a k a r a s p ē k a pa l īdz ību.

J a u X I V g a d s i m t ā Latv i jā u n I g a u n i j ā labību s ā k a arv ien vai­r ā k p ā r d o t t i rgu . Arī m u i ž a s s ā k a r a ž o t labību p ā r d o š a n a i . Att īs­tot ies l a b ī b a s t i rdzniec ība i , s a k a p a p l a š i n ā t m u i ž u l a u k u s . S a k a r ā a r t o k l a u š u darbu_ a p j o m s n e p ā r t r a u k t i p i e a u g a . Zemnieki c e n t ā s izvair ī t ies n o s m a g a k l a u š u j ū g a . Viņi a t s t ā j a s a v a s s ē t a s u n d e v ā s s v e š u m a meklēt l a b ā k u s dzīves a p s t ā k ļ u s . V a s a ļ i s a v u k ā r t izl ietoja v i s u s l īdzekļus, lai ierobežotu z e m n i e k u k u s t ī b a s brīvību un sa i s t ī tu v i ņ u s pie m u i ž a s zemes . Š ā d o s a p s t ā k ļ o s v e i d o j ā s d z i m t b ū š a n a .

Kad v a s a ļ i s a k a v a i r ā k p ievērs t ies l a u k s a i m n i e c ī b a i u n ierīkoja p l a š a s m u i ž u s a i m n i e c ī b a s , v i ņ u s s ā k a s a u k t arī p a r m u i ž n i e k i e m . L a i k l a u š u sa imniec ība v a r ē t u t ā l ā k a t t ī s t ī t ies , t a d v a s a ļ i e m jeb m u i ž n i e k i e m bija j ā i e g ū s t t ies ības m a n t o t m u i ž u zemi līdz ar dzimt­ļ a u ž u d a r b a s p ē k u . Šīs t ies ības v iņi i eguva Livoni jā X I V un XV gad­s i m t ā . L ē ņ u m u i ž a s t a g a d v a r ē j a m a n t o t n e t ika i dēli, k ā t a s bi ja a g r ā k , bet arī m e i t a s un citi r a d i n i e k i . S ī s pr iv i lēģ i jas p a d a r ī j a lēņu m u i ž a s faktiski p a r v a s a ļ u jeb m u i ž n i e k u p r i v ā t ī p a š u m u . Līdz a r t o arī zemniek i k ļuva p a r m a n t o j a m i e m ļ a u d ī m — d z i m t ļ a u d ī m , t . i., p a r s a v u m u i ž n i e k u d z i m t ī p a š u m u ( m a n t o j a m u ī p a š u m u ) . A r d z i m t ļ a u d ī m u n v i ņ u s a i m n i e c ī b ā m muižniek i r īko jās tā , k ā v i ņ i e m t a s bija izdevīgi . M u i ž u l a u k u s p a p l a š i n ā j a , pievienojot t iem zem­nieku l a u k u s , k a s bija p a m e s t i k a r a , b a d a v a i ep idēmi ju ( m ē r a ) la ika; d a ž k ā r t z e m n i e k u s p a d z i n a no v i ņ u dzīves v i e t ā m un pie­sp ieda iekār to t s a v a s s a i m n i e c ī b a s n e k u l t i v ē t ā s m e ž a i n ā s u n pur­v a i n a s v ie tas .

K l a u š a s arv ien p i e a u g a , u n XVI gs. s ā k u m ā k a t r a i zemnieka sē ta i bija j ā p i l d a k l a u š a s 30—40 dienu g a d ā . K l a u š a s t ika vēl ne­p ā r t r a u k t i p a l i e l i n ā t a s , j o m u i ž u l a u k u s p a s t ā v ī g i p a p l a š i n ā j a sa­k a r ā a r to, ka a t t ī s t ī j ā s iekšējais t i r g u s un p i e a u g a l a b ī b a s e k s p o r t s uz R i e t u m e i r o p u .

F e o d ā l a j a i e k s p l u a t ā c i j a i p a s t i p r i n o t i e s , j a u XV g a d s i m t ā zem­nieku b ē g š a n a p i e ņ ē m a aizvien p l a š ā k u a p j o m u . Z e m n i e k i b ē g a u z c i t a m m u i ž ā m un arī p ā r i robeža i — uz Krieviju, Pol i ju un Lietuvu.

V a l k a 1424. g a d a l a n d t ā g ā a p s p r i e d a z e m n i e k u b ē g š a n a s j a u t ā ­j u m u . L a n d t ā g s p i e ņ ē m a l ē m u m u , k a feodāļi v a r p r a s ī t izdot t ika i t o s z e m n i e k u s , k a s a i z b ē g u š i u n n a v s a m a k s ā j u š i s a v u s p a r ā d u s , ka arī v a r p r a s ī t izdot k a l p u s un dre ļ ļus , k a s a r t i e s a s s p r i e d u m u n o t i e s ā t i p a r a d u v e r d z ī b a .

Drīz vien muižnieki tomēr gribēja ierobežot p ā r v i e t o š a n a s brī­vību ne tikai p a r ā d n i e k i e m , bet v i s i e m zemniek iem. Šajā n o l ū k a v iņ i n o s l ē d z a s a v a s t a r p a u n arī a r Livoni jas v a l s t i ņ u v a l d n i e k i e m b ē g ļ u i z d o š a n a s l ī g u m u s . Šādi l ī g u m i s lēgt i v i s p i r m s I g a u n i j a . Latv i ja p i rmore iz l ī g u m u p a r z e m n i e k u b ē g ļ u i z d o š a n u n o s l ē d z a R ī g a s a r h i b ī s k a p s un v i ņ a v a s a ļ i 1494. g a d ā . Pēc_ š ī l ī g u m a z e m n i e k s v a i r s nedr īks tē ja bez m u i ž n i e k a a t ļ a u j a s a t s t ā t s a v u sētu va i mui­ž a s n o v a d u . S ā k u m ā t o a t t iec inā ja t ika i u z s a i m n i e k u u n v i ņ a s i e v u , p ē c t a m arī u z b ē r n i e m u n b r ā ļ i e m . XVI g a d s i m t ā d z i m t b ū š a n a s j ū g ā iekļāva v i s u s z e m n i e k u s . Muižniek i s a k a z e m n i e k u s p ā r d o t , m a i n ī t , d ā v i n ā t un ieķīlāt kā ikvienu s a v u ī p a š u m u . Z e m n i e k u s tā­vokl i s k ļuva aizvien s l ik tāks .

3 . G R Ī N V A L D E S K A U J A 1410. G A D Ā .

X I I I g a d s i m t ā izveidojās s a m ē r ā v i e n o t a L i e t u v a s feodālā v a l s t s , k a s k ļuva p a r i e v ē r o j a m u faktoru A u s t r u m e i r o p a s s t a r p t a u t i s k a j ā dzīvē. L i e t u v a s va l s t i j un t a u t a i i r lieli nope ln i c īņā pret v ā c u iebru­cējiem. X I I I un XIV g a d s i m t ā Lie tuva sekmīg i a t s i t a v i s u s v ā c u uz­b r u k u m u s . XIV gs. v idū Lie tuvā ies tā jās feodā lās s a d r u m s t a l o t ī b a s per iods, k a s m a z i n ā j a L i e t u v a s v a l s t s spēkus c īņa a r ārē j iem ienaid­niekiem. L i e t u v a s v a l d n i e k i c īņai pre t V ā c u o r d e n i meklē ja a t b a l s t u Pol i jā .

1386. g a d ā Lie tuva n o s l ē d z a a r Pol i ju ūni ju. V ā c u o r d e ņ a un a p v i e n o t ā s P o l i j a s u n L i e t u v a s a t t iec ības arv ien v a i r ā k s a a s i n ā j ā s . Š o at t iecību s a a s i n ā š a n ā s n o v e d a pie k a r a . I z š ķ i r o š a k a u j a no­t ika 1410. g a d a 15. jūl i jā P r ū s i j ā s t a r p T a n e n b e r g a s un G r ī n v a l d e s c iemiem. P o ļ u , l ietuviešu u n kr ievu k a r a p u l k i g u v a s p o ž u u z v a r u . K a u j ā kr i ta arī p a t s o r d e ņ a v i r s m e s t r s . Pēc š ī s s a k ā v e s V ā c u orde­ni s v a i r s n e a t s p i r g a u n arv ien v a i r ā k z a u d ē j a s a v u v a r u P r ū s i j a . S a i k a u j a i bija s v a r ī g a n o z ī m e v i sā A u s t r u m e i r o p a s v ē s t u r e .

K a u t g a n Livoni jas o r d e n i s G r ī n v a l d e s k a u j ā t ieši necieta, t o m ē r ša i k a u j a i bija ļoti liela n o z ī m e arī Livoni jā. P ē c V ā c u o r d e ņ a sakā­ves Livoni jas o r d e n i s z a u d ē j a P r ū s i j a s a t b a l s t u . L ivoni jas o r d e ņ a n o z ī m e s ā k a m a z i n ā t i e s .

4 . L A T V I J A S P I L S Ē T A S N O X I I I L Ī D Z X V G A D S I M T A M .

L a t v i e š u s e n ā s p i l sē tas a t r a d ā s pie n o c i e t i n ā t ā m v i e t ā m v a i pils­k a l n i e m . T ā s pa l ie lākai d a ļ a i izpostī ja v ā c u iebrucēj i X I I I gad­s i m t ā . P ē c v ā c u i e b r u k u m a t a g a d ē j ā s L a t v i j a s P S R ter i tor i ja s a k a izveidot ies t i p i s k a s n o c i e t i n ā t a s v i d u s l a i k u p i l s ē t a s a r š a u r a m ie lām. Sev i šķu n o z ī m i i e g u v a s e n a s t i r d z n i e c ī b a s a p m e t n e s v ie tā nodibi­n ā t ā R ī g a s p i l sē ta . K o p š 1201. g a d a Rīga k ļ u v a p a r v ā c u iebrucēju a t b a l s t a p u n k t u u n t ika n o c i e t i n ā t a a r m ū r i u n t o r ņ i e m a p pi lsētu. R ī g a bija arī s t a r p n i e c e Krievu zemju t i r d z n i e c ī b a ar R i e t u m e i r o p u . V a s a r ā le jup p a D a u g a v u u n z iemu p a z e m e s ceļu u z R ī g u v e d a

29 28

z v ē r ā d a s , v a s k u , d a r v u , k a ņ e p ā j u s u n c i t a s preces . P a D a u g a v u a u g š u p v e d a a m a t n i e c ī b a s i z s t r ā d ā j u m u s , kā arī si ļķes, sāl i , g a r š ­v ie las . V i s a s p ā r ē j ā s L a t v i j a s p i l s ē t a s bi ja g a l v e n o k ā r t p r e č u sa-v ā k t u v e s R ī g a s t i rdzniec ība i .

La i a i z s a r g ā t u s a v a s t i r d z n i e c ī b a s in tereses , X I I I gs. b e i g ā s R ī g a u n c i tas Livoni jas p i l s ē t a s i e s t ā j ā s Ziemeļvāc i ja s H a n z a s pil­sē tu sav ienībā . No XIV līdz XVI gs . H a n z a bija g a l v e n ā noteicē ja B a l t i j a s j ū r a s t i rdzniec ībā .

A m a t n i e c ī b a i R ī g a s s a i m n i e c i s k a j ā dzīvē šai la ikā bija d a u d z m a z ā k a n o z ī m e n e k ā t i rdzniec ība i . R ī g a s a m a t n i e k i s t r ā d ā j a ga lve­

n a m k ā r t ā m p a š u r īdz in ieku u n v ā c u feodāļu v a j a d z ī b ā m . L a u k u iedzīvotāj i izt ika ar p a š u va i l a u k u a m a t n i e k u iz­s t r ā d ā j u m i e m .

R ī g a s p i l n t i e s ī g o s iedzī­v o t ā j u s s a u c a p a r n a m n i e -kiem jeb b i rģe ļ iem. Vienīgi n a m n i e k i e m bija t ies ības pat­s tāv īg i n o d a r b o t i e s a r t i rdz­niecību un a m a t n i e c ī b u . Ar la iku R ī g ā p a r n a m n i e k i e m v a r ē j a k ļūt t ika i m a n t ī g i e ļ a u d i s , k a m pi l sē tā p iederē ja n e k u s t a m s ī p a š u m s , t i rdznie­c ības v a i a m a t n i e c ī b a s u z ņ ē ­m u m s . N a m n i e k u k o p s a p u l c e izvēlēja ī p a š u R ī g a s p ā r v a l ­des o r g ā n u — p a d o m i jeb rā t i . J a u X I I I gs . v a r u u n arī r ā t i s a v ā s r o k ā s s a g r ā b a b a g ā t ā k o t i r g o t ā j u p ā r s t ā v j i , k a s p i l s ē t a s p a d o m i jeb r ā t i p ā r v ē r t a p a r a u g s t ā k o pār­v a l d e s u n t i e s a s i e s t ā d i Rīgā . Vē lāk r ā t i v a i r s nevēlē ja n a m n i e k u k o p s a p u l c e , bet t o p a p i l d i n ā j a k o o p t ā c i j a s (pie­

a i c i n ā š a n a s ) k ā r t ā , t.. i., r ā t e pa t i iecēla j a u n u s r ā t e s locekļus. Ar X I V gs. r ā t e s locekļa jeb r ā t s k u n g a a m a t s k ļuva p a r m ū ž a a m a t u . N a m n i e k u s a p u l c e z a u d ē j a s a v u a g r ā k o noz īmi .

T ā izve idojās p i l sē tn ieku v a l d o š a i s s l ā n i s ( p a t r i c i ā t s ) . P ā r ē j o s t i r g o t ā j u s u n a m a t n i e k u s k o p š X I I I gs . b e i g ā m v a i r s n e v a r ē j a ievē­lēt p i l sē tas p ā r v a l d e s a m a t o s . Viņi izveidoja to iedzīvotā ju k ā r t u , ko F . E n g e l s s n o s a u c a p a r n a m n i e k u jeb b i r ģ e ļ u opozīci ju.

R ī g a s n a m n i e k i bija o r g a n i z ē t i ģ i ldēs u n a m a t o s jeb cunftēs . Ģi lžu u n a m a t u u z d e v u m s bija g ā d ā t p a r s a v u locekļu e k o n o m i s k a ­j ā m , s o c i ā l a j ā m u n c i t ā m i n t e r e s ē m .

30

R ī g a s t i rgotā j i a p v i e n o j ā s Liela jā ģi ldē, bet a m a t n i e k i — M a ­zajā ģi ldē. M a z ā s ģ i ldes locekļi bija s īkāk o r g a n i z ē t i pēc v i ņ u no­d a r b o š a n ā s a m a t o s jeb cunftēs, k u r u iekšējo k ā r t ī b u note ica ī p a š i s t a t ū t i jeb š r ā g a s . A r t i r d z n i e c ī b u u n a m a t n i e c ī b u Rīgā p a t s t ā v ī g i dr īks tē ja n o d a r b o t i e s t ika i ģ i lžu locekļi.

A m a t n i e k a d a r b n ī c a s ī p a š n i e k u s a u c a p a r m e i s t a r u , k a m bija p a k ļ a u t i zeļļ i un mācekļ i . Zel l i s bija a m a t n i e k s , k a s bija a p g u v i s a m a t a p r a s m i pie k ā d a m e i s t a r a u n s t r ā d ā j a pie t ā p a r cunftes no­teiktu a lgu . M e i s t a r s p i e s a v i n ā j ā s d a ļ u n o zeļ ļu u n m ā c e k ļ u s a r a ž o -

t ā s vēr t ības , un, k ā a i z r ā d a K . M a r k s s , t ā d ā v e i d ā v i ņ š s a ņ ē m a a t l īdz ību p a r m ā c e k ļ u u n zeļ ļu a p m ā c ī š a n u .

M ā j k a l p o t ā j i u n t i rdzniec ībā n o d a r b i n ā t i e t r a n s p o r t s t r ā d n i e k i s a s t ā d ī j a R ī g a s p i l sē tas iedzīvotā ju z e m ā k o s l ā n i jeb plebeju m a s u . Šis iedzīvotā ju s l ā n i s v e i d o j ā s g a l v e n o k ā r t no Rīgā i e b ē g u š a j i e m d z i m t ļ a u d ī m . R ī g a s t i rgotā j i u n a m a t a m e i s t a r i n e s a u d z ī g i eksp lua­tē ja šos ļ a u d i s .

S t a r p š īm p i l s ē t a s iedzīvotā ju g r u p ā m p a s t ā v ē j a p r e t r u n a s , k a s v e l v a i r ā k s a a s i n ā j a n a i d u la tv iešu u n v ā c i e š u s t a r p ā . L a t v i e š i e m neļāva_ t i r g o t i e s kopīg i a r vāc ieš iem. D a u d z o s a m a t o s l a t v i e š u s n e u z ņ ē m a p a r m e i s t a r i e m .

3

K a u t g a n la tv ieš iem Rīgā n e ļ ā v a n o d a r b o t i e s a r t i rdzniec ību, to­m ē r v i ņ u r o k ā s pa l ika a r t i rdzniec ību sa i s t ī t ie p a l ī g d a r b i . Rīga i va­j a d z ē j a d a u d z t r a n s p o r t s t r ā d n i e k u , t ā p ē c Rīga l iedzās izdot muiž­niekiem pi l sētā iebēgušos z e m n i e k u s , k a s Rīgā bija nodzīvo juš i il­g ā k p a r « g a d u u n dienu». L a t v i e š u s t r ā d n i e k i R ī g ā n o o r g a n i z ē j a s a v a s a p v i e n ī b a s — la tv iešu t r a n s p o r t s t r ā d n i e k u b r ā l ī b a s . Visi t r a n s p o r t d a r b i Rīgā a t r a d ā s tr i ju la tv iešu brā l ību r o k ā s : a l u s u n v ī n a nesēju, š t a u e r u jeb k u ģ u k r ā v ē j u un l i ģeru jeb svērā ju. B iedru s k a i t s la tv iešu b r ā l ī b ā s s ā k u m ā nebi ja ierobežots . Š a j ā s b r ā l ī b ā s X V un XVI gs. bija 500—600 b iedru, un t ā s bija R ī g a s la tv iešu sabied­r i s k ā s dzīves u n k u l t ū r a s cent r i . T o m ē r n o o r g a n i z ā c i j ā m , k a s ap­t v ē r a v i s u s t r a n s p o r t s t r ā d n i e k u s , b r ā l ī b a s v ē l ā k p ā r v ē r t ā s p a r uz­ņ ē m ē j u a p v i e n ī b ā m , k u r ā s u z ņ ē m a t ikai t u r ī g u s ci lvēkus.

No p ā r ē j ā m L a t v i j a s p i l s ē t ā m XVI g a d s i m t ā l ie lāka n o z ī m e bija C ē s ī m , V a l m i e r a i , L i m b a ž i e m , Ventsp i l i j , K u l d ī g a i un Aizpute i . Arī K o k n e s e un S t r a u p e bija p i l sē tas . Liepāja t a d bija t ika i nel ie ls zvej­nieku ciems, bet J e l g a v a — p a n ī c i s m i e s t i ņ š .

5 . R E F O R M Ā C I J A L I V O N I J Ā U N T Ā S Š Ķ I R I S K A I S R A K S T U R S .

Kopš XVI g a d s i m t a s ā k u m a c īņa pret k a t o ļ u b a z n ī c u k ļ u v a p a r v i s p ā r ē j u p a r ā d ī b u . Reformāci ja bija v i e n s no veidiem, k ā d o s iz­p a u d ā s c īņa pret feodāl i smu, k a s R i e t u m e i r o p ā j a u a t r a d ā s s a i r u m a s t a d i j ā . Reformāci ja s g a l v e n a i s v i r z o š a i s spēks bija t a u t a s m a s a s (pi l sētu t rūc īg ie iedzīvotāj i , z e m n i e k i ) , k a s cīnī jās pret f eodā l i smu

un feodālo e k s p l u a t ā c i j u . Reformāci ja i p iev ienojās arī m u i ž n i e k i un b i rģe ļ i (p i l sē tnieku t u r ī g a i s s l ā n i s ) , k a s cerēja p a l i e l i n ā t s a v a s ba­g ā t ī b a s uz kato ļu b a z n ī c a s rēķina. Vācijā c īņa pret feodāl i smu un k a t o l i c i s m u ieguva v i s p ā r ē j a s s a c e l š a n ā s r a k s t u r u . T u r re formāci jas k u s t ī b ā izveidojās d i v a s n o m e t n e s . M u i ž n i e k i u n b i rģe ļ i g r u p ē j ā s a p L u t e r u , bet zemnieki u n plebeji p a r s a v u v a d o n i a t z i n a T o m a s u M i n c e r u .

C ī ņ a m i n ē t o n o g r u p ē j u m u s t a r p ā not ika re formāci ja s la ikā arī Livoni jā . R a d i k ā l a i s r e f o r m ā c i j a s v i r z i e n s Livoni jā bija d a u d z vā­j ā k s n e k ā Vāci jā. T ā p ē c t e ne iz ra i s ī j ā s t ā d a spēc īga sab iedr i ska kust ība, k ā d a bija 1525. g . zemnieku k a r š Vāci jā . Livoni jā re formā­cija bija v ē r s t a pret k a t o ļ u b ī s k a p i e m un ordeni . Reformāci ja s pie­kri tē j i — luter i sk i n o s k a ņ o t i e muižnieki un birģeļ i c e n t ā s g ū t sev j a u n u s m a t e r i ā l u s l a b u m u s u n pr iekš roc ības .

Rīgā l a b p r ā t u z k l a u s ī j a j a u n o mācību, k a s v ē r s ā s pret katol i ska­j i e m R ī g a s v a l d n i e k i e m — a r h i b ī s k a p u un ordeni . Ar re formāci ja s p a l ī d z ī b u Rīga cerē ja a tbr īvot ies n o i e n ī s t ā s a r h i b ī s k a p a u n o r d e ņ a v i r s k u n d z ī b a s .

R ī g a s r ā t e s ā k u m ā i z t u r ē j ā s a t t u r ī g i pret l u t e r ā n i s m u , j o baidī­j ā s n o s o c i ā l ā m p ā r m a i ņ ā m . P ā r l i e c i n ā j u s i e s p a r L u t e r a m ā c ī b a s k o n s e r v a t ī v o r a k s t u r u , r ā t e s ā k a ve ic ināt t ā s i z p l a t ī š a n o s .

Drīz Rīgā i e r a d ā s r a d i k ā l ā k i re formāci jas s l u d i n ā t ā j i . V i ņ u

32

ie tekmē Rīgā s a k a s nemieri . 1524. g a d a p a v a s a r ī not ika svētb i lžu g r a u t i ņ i katoļu b a z n ī c a s . Rīgas iedzīvotā ju z e m ā k a j i e m s l ā ņ i e m IVētbilžu g r a u t i ņ i bija p r o t e s t s pret p a s t ā v o š o kār t ību . Nemier i pār­sv iedās arī uz c i t ā m Livoni jas p i l s ē t ā m . P i l s ē t u n e m i e r u ie tekmē I g a u n i j a s ā k ā s pa t zemnieku kus t ība pre t d z i m t b ū š a n a s s p a i d i e m .

Nemier i s a t r a u c a Livoni jas feodālus . R a d i k ā l ā k o s re formāci ja s s l u d i n ā t ā j u s izraidī ja no Livoni jas . Tā kā re formāci ja s r a d i k ā l i e piekritēj i s l u d i n ā j a v ā c u v a l o d ā , t a d v iņ i m a z v a r ē j a ie tekmēt lat­viešu z e m n i e k u s . Arī n a c i o n ā l o p r e t r u n u dēļ latvieš i s a m ē r ā m a z a tba l s t ī j a vāc i sko reformāci ju .

Vērojot n o t i k u m u s Vāci jā, L ivoni jas muižniek i pār l i ec inā jās , ka l u t e r ā n i s m s n a v v iņ iem b ī s t a m s , bet p a t izdevīgs . J a re formāci ja u z v a r ē t u , t a d v a r ē t u l ikvidēt Livoni jā k a t o ļ u b ī s k a p i j a s u n Livoni­j a s ordeni . Līdz a r t o muižniek i i e g ū t u p i ln īgā p r i v ā t ī p a š u m ā n e t ika i s a v a s lēņu m u i ž a s , bet arī l īdzš inē jās b ī s k a p u un o r d e ņ a ze­mes . L u t e r ā ņ u gar īdzniek i bija arī d a u d z a t k a r ī g ā k i no vietē j iem m u i ž n i e k i e m n e k ā k a t o ļ u g a r ī d z n i e k i . T ā v a r ē t u p a s t i p r i n ā t muiž­nieku ietekmi uz zemniek iem. S a k a r ā a r to l u t e r ā n i s m s s ā k a s t r a u j i izp lat ī t ies m u i ž n i e c ī b a s v idū.

Luter t ic ībā muižn iek i ierakst ī ja a r ī s a v u s z e m n i e k u s , n e p r a s o t v i ņ u p i e k r i š a n u . Ap XVI gs. v i d u l ie lākā d a l a Livoni jas iedzīvotā ju formāli j a u bija p i e ņ ē m u š i luter t ic ību. 1554. g a d ā l a n d t ā g s pas lu­dinā ja t ic ības brīvību l u t e r ā ņ i e m v i sā Livoni jā . Tikai b ī s k a p i un o r d e ņ a pavē lnieki pa l ika katoļ t ic ībā līdz p a t Livoni jas k a r a m .

Reformāci ja nekā n e d e v a t r ū c ī g a j i e m pi l sētu iedzīvotā j iem un zemniecība i . Tā t ika r e a l i z ē t a t u r ī g o šķiru — m u i ž n i e k u un pi l sētu b i r ģ e ļ u in teresēs .

6 . L I V O N I J A S A T T I E C Ī B A S A R K R I E V Z E M I X V U N XVI G A D S I M T Ā .

X V g a d s i m t a o t r a j ā p u s ē M a s k a v a s l i e l k ņ a z s I v a n s I I I apvie-noja kr ievu k ņ a z i s t e s v i e n ā c e n t r a l i z ē t ā va l s t ī a r M a s k a v u priekš­g a l ā . S a k a r ā a r t o ievēro jami p a l i e l i n ā j ā s K r i e v z e m e s m i l i t ā r a i s spēks u n n o s t i p r i n ā j ā s t ā s s t a r p t a u t i s k a i s s tāvok l i s . Krievu c e n t r a ­l izē tās v a l s t s i z v e i d o š a n ā s u n u z p l a u k u m s pi lnīg i i zmainī ja kr ievu zemju u n Livoni ja s l īdzš inē jās a t t iec ības . K a d Livoni jas o r d e n i s t r a u c ē j a kr ievu t i r g o t ā j u s v i ņ u ce ļo jumos c a u r Livoniju, kr ievu k a r a s p ē k s v a i r ā k a s re izes i e l a u z ā s Livoni jā u n v e i k s m ī g i c īnī jās a r o r d e ņ a k a r a s p ē k u . Kļuva r e d z a m a kr ievu m i l i t ā r ā v a r e n ī b a u n o r d e ņ a v ā j u m s . Livoni jas o r d e n i s s ā k a d r u d ž a i n i meklē t sab iedro­tos . O r d e ņ a m e s t r a m P l e t e n b e r g a m i z d e v ā s n o s l ē g t m i l i t ā r u savie­nību a r L ie tuvu u n Pol i ju . O r d e ņ a k a r a s p ē k s i ebruka Kr ievzemē, t o m ē r k a u j ā s vācieš i cieta neve iksmi . P ē c 1503. g . m i e r a l ī g u m a Livoni ja s o r d e n i s bija sp ies t s a t te ikt ies no m i l i t ā r a s s a v i e n ī b a s a r L ie tuvu u n Pol i ju . T ē r b a t a s b ī s k a p s a p ņ ē m ā s m a k s ā t Krievu c e n t r a ­l izētai va l s t i j m e s l u s p a r t ā s s e n o ter i tor i ju, ko vācieš i bi ja sa­g r ā b u š i X I I I g a d s i m t ā .

33

7 . L I V O N I J A S K A R Š ( 1 5 5 8 . — 1 5 8 3 . g . ) U N T Ā S E K A S .

B a l t i j a s j ū r a v i e n m ē r i r bi jusi ļoti s v a r ī g s s a t i k s m e s ceļš s t a r p A u s t r u m e i r o p u u n R i e t u m e i r o p u . P a r k u n d z ī b u Ba l t i j a s j ū r ā c īn ī jā s D ā n i j a , Zviedri ja, Pol i ja un Lie tuva . Šo v a l s t u n o l ū k s bija s a g r ā b t z e m e s pie B a l t i j a s j ū r a s u n n o s t i p r i n ā t s a v u ie tekmi p l a š a j o s A u s t r u m e i r o p a s t i r g o s . P r e t š iem c e n t i e n i e m u z s t ā j ā s Krievi ja. A u g o š a j a i Krievi jas va l s t i j bija n e p i e c i e š a m s n o d i b i n ā t c iešus s a k a ­r u s a r R i e t u m e i r o p u . Izeju u z B a l t i j a s j ū r u a i z s p r o s t o j a L i v o n i j a s v a l s t i ņ a s . Š īs v a l s t i ņ a s gr ibē ja b ū t v ienīg ie s t a r p n i e k i Kr iev i jas t i r d z n i e c ī b ā a r R i e t u m e i r o p u . T ā s arī apz in īg i kavē ja kr ievu z e m e s k u l t ū r a s s a k a r u s a r R i e t u m e i r o p u u n n e l a i d a u z Krievi ju speciā l i s­t u s , k a s b r a u c a n o Vāci jas .

K a d 1551. g a d ā m i e r a l ī g u m s s t a r p Livoni ju un Krievi ju t ika p a g a r i n ā t s u z 1 5 g a d i e m , a b a s p u s e s a p ņ ē m ā s n e s l ē g t m i l i t ā r a s sa­v ien ības a r Poli ju, Lie tuvu un Zviedri ju. Bez t a m Livoni jas p ā r ­stāv j i apsol ī ja, k a v iņ i s a m a k s ā s t o s p a r ā d u s , k a s u z k r ā j u š i e s pē­dējo 5 0 g a d u la ikā, k a d T ē r b a t a s b ī s k a p s nepi ldī ja s a v a s s a i s t ī b a s . L ivoni jas o r d e n i s t o m ē r ies tā jās pret Krievi ju v ē r s t ā m i l i t ā r ā sa­v ienībā ar Lietuvu. Tā Livoni ja bija p ā r k ā p u s i l ī g u m a n o t e i k u m u s , u n I v a n s I V t o uzskat ī j a p a r p i e t i e k a m u iemes lu k a r a s ā k š a n a i .

1558. g a d a s ā k u m ā kr ievu k a r a s p ē k s p ā r g ā j a Livoni jas r o b e ž u . G a l v e n i e spēki i e l a u z ā s T ē r b a t a s b ī skapi jā . Krievu k a r a s p ē k s n e k u r n e s a s t a p a n o p i e t n u pre tes t ību . Livoni jā va ld ī ja v i s p ā r ē j s a p j u k u m s u n s ā k ā s iekšē jas ķ i ldas . Krievi i e ņ ē m a N a r v u u n T ē r b a t u . L a n d ­t ā g ā s p r i e d a , v a i meklē t k a u t kur p a l ī d z ī b u va i p a d o t i e s bez c ī ņ a s . K a i m i ņ u v a l s t u v a l d n i e k i , n e g r i b ē d a m i s a n a i d o t i e s a r Krieviju, sā­k u m ā n e s n i e d z a pa l īdz ību Livoni ja i .

N ā k a m a j ā g a d ā s ā k ā s j a u n s liels kr ievu k a r a g ā j i e n s pret Livo­ni ju. Krievu k a r a s p ē k s n o n ā c a pie R ī g a s , bet Rīgu i e ņ e m t n e i z d e v ā s .

P ē c g a d a kr ievu k a r a s p ē k s t r e š o reizi p ā r g ā j a Livoni jas r o b e ž u un i e ņ ē m a o r d e ņ a s t i p r ā k o c ietoksni a u s t r u m u pierobežā — Alūk­s n e s pili. P ē c t a m krievi ga l īg i s a k ā v a o r d e ņ a k a r a s p ē k u n e t ā l u n o Ē r ģ e m e s pi ls . Krievu k a r a s p ē k s i e ņ ē m a o r d e ņ a v a r e n ā k o c ie toksni V i l a n d i , i zgā ja c a u r i v i sa i Ziemeļv idzemei u n i e ņ ē m a d a u d z a s ap­d z ī v o t a s v i e t a s u n p i l sē tas . Vienīg i C ē s ī m i z d e v ā s n o t u r ē t i e s .

L ivoni jas k a r š a t s e d z a šķ i r i skās u n n a c i o n ā l ā s p r e t r u n a s Livo­nijā. L ivoni ja s zemniek i apsve ica kr ievu k a r a s p ē k u kā v e c ā s kār­t ī b a s i z n ī c i n ā t ā j u u n a t b r ī v o t ā j u n o v ā c u k a k l a k u n g i e m . Krievu k a r a s p ē k a pavēlniec ība i e m a n t o j a z e m n i e k u uzt ic ību u n s i m p ā t i j a s a r to, ka s n i e d z a c ie tuša j iem pal īdz ību. Krievu n e s a u d z ī g ā r īcība pre t v ā c u m u i ž n i e k i e m radī ja z e m n i e k o s ie spa idu, k a v i ņ u s a tbr īvo n o d z i m t b ū š a n a s j ū g a . Z e m n i e k i s ā k a a t k l ā t u c īņu pre t sav iem ver­d z i n ā t ā j i e m . V a i r ā k ā s v i e t ā s s ā k ā s s a c e l š a n ā s . Z e m n i e k i p a z i ņ o j a k a viņi gr ib b ū t brīvi u n n e v ē l a s v a i r s k l a u s ī t k u n g i e m .

Arī p i l sē tu n e m a n t ī g i e iedzīvotā j i cerēja k a r a la ikā u z l a b o t s a v u s tāvokl i . Viņi t ā p a t bija ie interesēt i i zn īc ināt veco Livoni jas i e k ā r t u u n t ā p ē c d a ž ā s v i e t ā s a t b a l s t ī j a s a c ē l u š o s z e m n i e k u s .

34

Šķiru un nac ionā lo p r e t r u n u , kā arī s a r e ž ģ ī t ā s pol i t i skas s i tuā­ci jas dēļ Livoni jas va ldniekiem nebija ie spē jams t u r p i n ā t c īņu pre t krieviem. S ā m s a l a s - V ī k a s b ī s k a p s , k a m toreiz piederē ja arī Kurze­m e s bīskapi ja, bija j a u a g r ā k (1559. g.) p ā r d e v i s s a v a s v a l s t i ņ a s D ā n i j a s k a r a l i m . Z i e m e ļ i g a u n i j a s m u i ž n i e k i u n T a l l i n a s p i l sē ta p a k ļ ā v ā s Zviedri ja i . 1561. g . p ā r ē j ā s Livoni jas feodāļi, lai sag la­bātu s a v a s pr iv i lēģ i jas , p a k ļ ā v ā s L i e t u v a s l i e l k ņ a z a m u n P o l i j a s k a r a l i m S i g i s m u n d a m I I A u g u s t a m .

Livoni jas z e m e s u z z iemeļ iem n o D a u g a v a s n o n ā c a t iešā P o l i j a s un L i e t u v a s p ā r v a l d ī š a n ā . R ī g a s p i l sē ta līdz 1581. g . bija p a t s t ā ­v ī g a , bet t a d p a k ļ ā v ā s Pol i ja i u n Lie tuva i . P ē d ē j a i s L ivoni ja s or­deņa m e s t r s G o t h a r d s K e t l e r s t ika iecelts p a r K u r z e m e s u n Z e m g a ­l e s h e r c o g u u n k ļuva p a r S i g i s m u n d a I I A u g u s t a v a s a l i . L ivoni ja s p a d o š a n ā s l īgumi n o d r o š i n ā j a m u i ž n i e k i e m a g r ā k ā s t ie s ības u n pri­vi lēģi jas . Visa Livoni jas p ā r v a l d e pa l ika vāc iešu r o k ā s .

P ē c Livoni jas v a l s t i ņ u s a i r š a n a s k a r š t u r p i n ā j ā s vēl a p m ē r a m 20 g a d u . Krievi ja c īnī jās ar L ie tuvu un Pol i ju un v ē l ā k arī ar Zviedri ju. C ī ņ ā s Livoni ja t ika s m a g i izpost ī ta . D a u d z ā s u n i l g ā s c ī ņ ā s n o v ā j i n ā t ā Krievi ja bija s p i e s t a n o s l ē g t m i e r a l ī g u m u ar P o ­liju. I v a n s IV a t s t ā j a Pol i j a i V idzemi, L a t g a l i un D i e n v i d i g a u n i j u . 1583. g a d ā Krievi ja n o s l ē d z a p a m i e r u arī ar Zviedri ju. P ē d ē j a i pa­lika Z i e m e ļ i g a u n i j a un v a i r ā k i kr ievu n o v a d i pie S o m u j ū r a s līča. D ā n i j a p a t u r ē j a S ā m s a l u u n d a ž u s a p g a b a l u s K u r z e m ē .

L a t v i j a s ter i tor i ja arī pēc k a r a bija pol i t i ski s a d r u m s t a l o t a un s a d a l ī t a s t a r p k a i m i ņ v a l s t ī m . I e k a r o t ā j i , k a s bija s a g r ā b u š i Livo­ni jas zemes, c e n t ā s d a b ū t s a v ā p u s ē v ietē jos v ā c u m u i ž n i e k u s , pie­šķirot v iņ iem d a ž ā d a s p r i e k š r o c ī b a s . Z e m n i e k u dzīvība u n m a n t a t ika a t s t ā t a m u i ž n i e k u v a r ā . L a t v i e š u t a u t a p a l i k a arī t u r p m ā k d z i m t b ū t n i e c i s k a j ā a t k a r ī b ā , k a s p i e ņ ē m a arv ien s m a g ā k u veidu.

Krievi jas v a l s t s c īņa i p a r izeju uz B a l t i j a s j ū r u bija p r o g r e s ī v a n o z ī m e la tv iešu t a u t a s dzīvē. Livoni jas k a r ā kr ievu k a r a s p ē k s s a g r ā v a u n iznīc inā ja Livoni jas o r d e n i u n b ī s k a p u v a l s t i ņ a s . Līdz ar to t ika i z n ī c i n ā t a v i d u s l a i k u Livoni ja, k a s bi ja r a d u s i e s XII un X I I I gs . v ā c u a g r e s i j a s r e z u l t ā t ā .

V n o d a ļ a .

L I E T U V A S U N P O L I J A S V A L D Ī Š A N A S L A I K S LATVIJĀ. K U R Z E M E S H E R C O G I S T E .

1 . P O Ļ U V A L D Ī B A S P O L I T I K A U N Z E M N I E K U S T Ā V O K L I S P Ā R D A U G A V A S H E R C O G I S T Ē .

Lietuvai un Pol i ja i p iev ienoto Livoni jas da ļu , k a s a t r a d ā s zie­m e ļ o s n o D a u g a v a s , s a u c a p a r P ā r d a u g a v a s hercog i s t i . T ā s i e k ā r t u g a l ī g i note ica t ika i pēc Livoni jas k a r a . P ā r d a u g a v a s h e r c o g i s t e s p r i e k š g a l ā a t r a d ā s k a r a ļ a iecelts p ā r v a l d n i e k s jeb g u b e r n a t o r s . H e r c o g i s t e t ika s a d a l ī t a t r ī s a p r i ņ ķ o s (Cēsu, T ē r b a t a s u n P ē r n a v a s ) ;

35

t o p r i e k š g a l ā a t r a d ā s p r e z i d e n t i , k u r u s v ē l ā k p ā r d ē v ē j a p a r va iva-diem. Apr iņķi dal ī jās pils n o v a d o s jeb s t ā r a s t i j ā s a r s t ā r a s t i e m p r i e k š g a l ā . K a r a l i s iecēla a m a t p e r s o n a s , k a s rea l izē ja P o l i j a s poli­t iku Livoni jā .

A g r ā k ā l a n d t ā g a v ietā P ā r d a u g a v a s h e r c o g i s t ē d a r b o j ā s sei-m i k s . Noteicēj i se imikā bija muižn iek i . S e i m i k a u z d e v u m s bija ievē­lēt p ā r s t ā v j u s Pol i j a s se imā, a p s p r i e s t se imā iesn iegtos k a r a ļ a p r i e k š l i k u m u s u n iesniegt s e i m a m v a i k a r a l i m l ū g u m u s u n sūdzī­b a s . Se imikā n e v a r ē j a p iedal ī t ies zemnieki , jo v iņi bija pol i t i ski bez­t ies īgi .

A p r i ņ ķ o s p a s t ā v ē j a z e m e s t iesas , k a s bija d o m ā t a s t ikai muiž­niekiem. Z e m n i e k u s t iesā ja p a g a s t a t iesa, k u r ā noteicē js bija muiž­nieks va i s t ā r a s t s .

P ē c 1561. g a d a p a d o š a n ā s l ī g u m i e m v a l s t s a m a t o s P ā r d a u g a v a s h e r c o g i s t ē v a r ē j a iecelt t ika i v ā c i e š u s . Šo so l ī jumu P o l i j a s v a l d ī b a nepi ldī ja, bet s ā k a iecelt a u g s t ā k a j o s a m a t o s v ienīgi p o ļ u s un lie­t u v i e š u s . M a t e r i ā l u l a b u m u dēļ d a ļ a v ā c u m u i ž n i e k u p ā r p o ļ o j ā s . S a v u s tāvokl i P ā r d a u g a v a s h e r c o g i s t ē P o l i j a s k a r a l i s bez t a m vēl c e n t ā s n o s t i p r i n ā t arī š ā d ā v e i d ā : m u i ž a s iz lēņoja poļu un lietu­v iešu m u i ž n i e k i e m un v i s p ā r t ika i t iem muižniek iem, k a s bija poļu piekritēj i .

Z e m n i e k u s a i m n i e c ī b a s Livoni jas k a r ā bija ļoti i zpos t ī ta s . D a u ­d z ā s s a i m n i e c ī b ā s nebi ja n e v i e n a z i rga . Zemnieki , k a s bija bez poli­t i s k ā m t ies ībām, arī poļu la ikā nespē ja pre to t ie s d z i m t b ū š a n a s j ū g a p a s t i p r i n ā š a n a i . Arī t a i s m u i ž ā s , kur v ā c u m u i ž n i e k u v ie tā n ā c a poļi un lietuvieši, z e m n i e k u s tāvok l i s n e u z l a b o j ā s . Tikai v a l s t s m u i ž u zemnieku s tāvokl i s bija m a z l i e t l a b ā k s .

Z e m n i e k i Livoni jā, t ā p a t kā a g r ā k , bija apv ienot i p a g a s t o s a r pa­g a s t a vecāka j iem p r i e k š g a l ā . P a g a s t a vecāko poļu la ikos s a u c a arī p a r s t ā r a s t u jeb voitu,_kas n a v j ā s a j a u c a r pi ls n o v a d a pr iekšnieku, k u r u arī s a u c a p a r s t ā r a s t u . P a g a s t a s t ā r a s t a p i e n ā k u m i bija t ā d i p a š i k ā a g r ā k : p ā r r a u d z ī t k l a u š u d a r b u s m u i ž a s l a u k o s u n ievākt n o d e v a s n o zemniek iem. P a g a s t a v e c ā k a i s bija va i n u p a v i s a m atbrī­v o t s n o k l a u š ā m u n n o d e v ā m , v a i m a k s ā j a t ika i nel ie lu n a u d a s r e n t i .

Tā kā l a b ī b a s c e n a s R i e t u m e i r o p a s t i r g o s XVI g a d s i m t a o t r a j ā p u s ē arv ien p i e a u g a , m u i ž ā s s ā k a r a ž o t v a i r ā k l a b ī b a s t i r g u m . M u i ­ž a s t ī r u m u s n e p ā r t r a u k t i p a p l a š i n ā j a . N o z e m n i e k i e m pras ī ja ar­v ien l ie lākas k l a u š a s un n o d e v a s . Vidēja l ie luma ( p u s a r k l a ) zem­nieka s a i m n i e c ī b a i bija j ā s ū t a m u i ž a s d a r b o s 6 d i e n a s n e d ē ļ ā v i e n s s t r ā d n i e k s a r z i rgu, bez t a m bija j ā d o d arī s t r ā d n i e k s v a s a r a s sezo­n a s darb iem. K l a u š u d a r b s k ļuva p a r m u i ž a s ī p a š n i e k a labklā j ības p a m a t u . T ā p ē c k l a u š u d a r b ā p a t p a r s īkiem p ā r k ā p u m i e m zem­niekus n e s a u d z ī g i sodīja a r m i e s a s sodu. S v a r ī g a v ie ta m u i ž a s i e n ā k u m o s bija ar ī n a t u r ā l a j ā m n o d e v ā m , k a s a t s e v i š ķ ā s m u i ž ā s bija d a ž ā d a l ie luma.

V i s n e s a u d z ī g ā k feodālo rent i p iedz ina p r i v ā t o m u i ž u muižniek i . Z e m n i e k i e m nebi ja viegl i a p s t r ā d ā t m u i ž a s t ī r u m u s un dot vēl lie­l a s n a t u r ā l ā s n o d e v a s . V iņ iem bija j ā a p s t r ā d ā m u i ž a s lauki, bet

lašu labība pa to l a i k u b i e z i a izgā ja b o j a . P a r k l a u š u u n n o d e v u ne izp i ld ī šanu uzlika s o d u s v a i n u p a t s muižnieks , va i p a g a s t a vecā­k a i s v a i v a g a r s . S a d o s a p s t ā k ļ o s z e m n i e k i neret i a t s t ā j a s a v u Iedzīvi u n bega u z c i t ā m z e m ē m . K ā d ā revīz i jas protokolā_ i e r a k s t ī t s :

Zemnieku i r m a z , un tie paš i , k a d v i ņ i e m pal iek p a r g r ū t u , a i z b ē g p.ui robeža i M a s k a v a s p u s ē . . . Viņi dzīvo t rūc īg i un ir ļoti n a b a ­dzīgi.»

Vidzemes z e m e s t ies ību pro jekts , ko XVI g a d s i m t a b e i g a s s a s t ā ­di ļa D ā v i d s H i l h e n s , p ie l īdz inā ja dz imtci lvēku r o m i e š u v e r g a m . Kādā t iesību pro jekta p a r a g r ā f ā te ik t s : « D z i m t ļ a u d i s u n tie, k a s n o viņiem dz imuš i , l īdz a r s a v u m a n t u u n ī p a š u m i e m i r p a d o t i s a v a k u n g a v a r a i u n n e d r ī k s t bez v i ņ a p i e k r i š a n a s k a u t k o a t s a v i n ā t va i e i tur doties.»

2 . R Ī G A X V I G S . O T R A J Ā P U S Ē . « K A L E N D Ā R A N E M I E R I » .

R ī g a s e k o n o m i s k ā n o z ī m e XVI gs. o t ra jā p u s ē t u r p i n ā j a a u g t . Rīga t i r g o j ā s g a l v e n a m k ā r t ā m a r N ī d e r l a n d i . La i s a m a k s ā t u p a r lab ības p ievedumiem, D i e n v i d n ī d e r l a n d e s p ā r v a l d n i e k s A lber t s

1598. g a d ā s ā k a k a l t ī p a š u s s u d r a b a d ā l d e r u s . Šie t ā s a u c a m i e Alber ta d ā l d e r i XVII u n X V I I I g a d s i m t ā k ļ u v a Latv i jā p a r g a l v e n o m a k s ā š a n a s l īdzekli .

S v a r ī g a v ieta R ī g a s e k s p o r t ā j o p r o j ā m bija r u d z i e m . P o ļ u la ikā i e v ē r o j a m ā d a u d z u m ā c a u r Rīgu e k s p o r t ē j a p e l n u s ( tos izl ietoja k r ā s o t a v ā s , l inu a u d e k l u b a l i n ā š a n a i u n ziepju v ā r ī š a n a s u z ņ ē m u ­m o s ) . Rīga izveda arī l inus, k a ņ e p ā j u s u n d a r v u . N o i m p o r t p r e c ē m j ā m i n sā l s , s i ļķes, dzelzs, v a d m a l a , vīni, g a r š v i e l a s un c i t a s t . s . k o l o n i ā l p r e c e s . P a r i z v e s t ā m u n i e v e s t ā m p r e c ē m ņ ē m a m u i t u , k a s d e v a p r ā v u s i e n ā k u m u s k ā R ī g a s p i l sē ta i , t ā arī P o l i j a s va l s t i j .

37

Ārē jās t i r d z n i e c ī b a s u z p l a u k u m s ve ic inā ja a m a t n i e c ī b a s a t t ī s ­t ību Rīgā. R a d ā s j a u n a s , a r ā rē jo t i r d z n i e c ī b u s a i s t ī t a s a m a t n i e c ī ­b a s n o z a r e s , p i e m ē r a m , k a ņ e p ā j u š ķ i r o t ā j u cunfte. XVI g a d s i m t a b e i g ā s iz ra i s ī jās a s ā k a c īņa la tv ie šu u n v ā c u a m a t n i e k u s t a r p ā . Bla­k u s v ā c u cunf tēm jeb a m a t i e m n o o r g a n i z ē j ā s arī l a tv iešu jeb n e v ā c u a m a t i . V a j a d z ī b a pēc d a r b a r o k ā m p iesp ieda R ī g a s r ā t i u n v ā c u cunf tes p iekāpt ies la tv iešu a m a t n i e k u pr iekšā .

I e v ē r o j a m ā k a i s XVI g a d s i m t a o t r ā s p u s e s n o t i k u m s R ī g ā bi ja t ā dēvēt ie « k a l e n d ā r a nemier i» (1584.—1589. g . ) . P r e t r u n a s s t a r p R ī g a s r ā t i u n ģ i l d ē m s a s n i e d z a ša i l a ikā a u g s t ā k o p a k ā p i . R ā t e gri­bēja p a t u r ē t s a v ā s r o k ā s v i su p i l s ē t a s p ā r v a l d i , bet n a m n i e k u opozī­cija, ko vadī ja a b a s ģ i ldes , c īnī jās p a r t i r g o t ā j u un a m a t n i e k u tie­s ībām. R ā t e cerē ja, k a P o l i j a s k a r a l i s a t b a l s t ī s t o c ī ņ ā p r e t ģ i ldēm, u n t ā p ē c d a ž o s j a u t ā j u m o s p i e k ā p ā s k a r a l i m . Tā, p i e m ē r a m , r ā t e a t d e v a la tv iešu J ē k a b a b a z n ī c u k a t o ļ i e m (poļi bi ja k a t o ļ i ) . Ģ i l ž u p ā r s t ā v j i s ā k a aģ i tāc i ju p r e t k a t o ļ i e m u n P o l i j a s va ld ību. ī s t e n ī b ā tā t o m ē r bija c īņa p a r r ā t e s t ies ību i e r o b e ž o š a n u . Ģi lžu v a d o ņ i gai­dīja izdevīgu brīdi, lai i z v ē r s t u c īņu vēl p l a š ā k . Šāds br īd i s r a d ā s s a k a r ā a r k a l e n d ā r a r e f o r m u Rīgā; t ā p ē c arī šie n e m i e r i n o s a u k t i p a r « k a l e n d ā r a n e m i e r i e m » .

P ā v e s t s G r e g o r i j s X I I I bi ja note ic i s j a u n o k a l e n d ā r u «vecā», J ū l i j a C ē z a r a k a l e n d ā r a vietā. P o l i j a s k a r a l i s pavē lē ja ieviest j a u n o k a l e n d ā r u arī P ā r d a u g a v a s h e r c o g i s t ē . R ā t e g a n s ā k u m ā p r e t o j ā s , bet be idzot p iekr i ta j a u n ā k a l e n d ā r a i ev ie šana i Rīgā. Ģi lžu v a d o ņ i iz tu lko ja t o k ā u z b r u k u m u n a m n i e k u t ie s ībām u n i e j a u k š a n o s v i ņ u t ic ības l ietās . K a d 1584. g a d a Z i e m s v ē t k o s (pēc j a u n ā s t i la) ka to ļ i n o t u r ē j a d i e v k a l p o j u m u J ē k a b a b a z n ī c ā , t u r i e l a u z ā s p i l sē tnieki u n sar īko ja g r a u t i ņ u . Kad k ā d u n o p i l sē tn ieku v a d o ņ i e m apc ie t inā ja , s ā k ā s nemier i . N e m i e r o s aktīvi p ieda l ī jā s R ī g a s t r ū c ī g ā k o iedzīvo­tā ju s lāņi , k a s i zdemolē ja r ā t e s locekļu, b a g ā t ā k o n a m n i e k u u n a u g s t ā k ā s g a r ī d z n i e c ī b a s dz īvokļus . T ā v iņi izteica p r o t e s t u p r e t e k s p l u a t a t o r i e m .

N e m i e r i v ē r s ā s p l a š u m ā . Kust ību vadī ja t i r g o t ā j s B r i n k e n s u n j u r i s t s Gīze. P a r n e m i e r u k u s t ī b a s m ē r ķ i v iņ i u z s k a t ī j a r ā t e s poli­t i sko t ies ību i e r o b e ž o š a n u . N e m i e r n i e k i n o s l ē d z a p i l s ē t a s v ā r t u s , s a g r ā b a p i l s ē t a s kas i u n izteica r ā t e i neuzt ic ību. V a r a p ā r g ā j a ap­b r u ņ o t o n e m i e r n i e k u r o k ā s .

J a u n o k a l e n d ā r u a tcē la . Note ica , k a r ā t e s u n ģ i lžu locekļ iem t u r p m ā k kopīg i j ā p ā r v a l d a p i l s ē t a s ī p a š u m i u n u z ņ ē m u m i u n t o i e n ā k u m i j ā i e m a k s ā p i l s ē t a s k a s ē . V i s a s s v a r ī g ā k ā s p i l s ē t a s l ie tas r ā t e i bija j ā a p s p r i e ž kopīg i a r ģ i lžu p ā r s t ā v j u komisi ju . K a t r u g a d u bi ja j ā i z d a r a p i l s ē t a s k a s e s revīzi ja. N e v i e n a m r ā t s k u n g a m nebi ja t i e s ības p a t v a ļ ī g i ņ e m t n a u d u n o p i l s ē t a s kases .

R ā t e s ū d z ē j ā s P o l i j a s k a r a l i m . K a r a l i s pavē lē ja g a l v e n o s ne­m i e r n i e k u v a d o ņ u s — Gīzi, B r i n k e n u un c i tus t i e sā t k a r a ļ a t iesā . T a d n e m i e r i v ē r s ā s p r e t poļ iem. S ā k ā s poļu piekr i tē ju v a j ā š a n a . Da­ž u s r ā t s k u n g u s sodī ja a r nāv i . To uzz inā j i s , P o l i j a s k a r a l i s izslu­d i n ā j a Gīzi u n B r i n k e n u ā r p u s l i k u m a . P o ļ u k a r a s p ē k s g a t a v o j ā s

38

Rīgas a p l e n k š a n a i . Rātes u n p o ļ u p i e k r i t ē j i t a g a d s a k a p a š ā R ī g ā i t k l ā t i uzs tā t ie s p r e t nemieru v a d o ņ i e m . A r k a t r u d ienu p i e a u g a opozīci ja, k a s t i e c a s izlīgt a r k a r a l i . Ģi lžu v a d o ņ u s Gīzi u n Br in­k e n u a p c i e t i n ā j a u n sodī ja a r nāv i .

V i s u m ā t ika a t j a u n o t a r ā t e s v a r a a g r ā k a j ā a p j o m ā . Ģ i l d e s t o m ē r p a n ā c a , k a v i s p ā r ē j o p i l s ē t a s l ietu a p s p r i e š a n a i arī t u r p m ā k s a n ā c a k a l e n d ā r a n e m i e r u la ikā ieceltā komis i ja . P i l s ē t a s i e n ā k u m u pār­v a l d ī š a n a p a l i k a r ā t e s r o k ā s .

N a m n i e k u jeb ģ i lžu opozīci ja k a l e n d ā r a n e m i e r o s t ika s a k a u t a . S a l ī d z i n o t ar R i e t u m e i r o p u , b i r ģ e ļ u opozīc i jas c īņa Rīgā n o t i k a sa­m ē r ā vēlu, jo ģ i ldes un cunftes bija n o v ā j i n ā t a s p a s t ā v ī g ā c īņā p r e t lai viešu a m a t n i e k i e m un t i r g o t ā j i e m .

3 . Z V I E D R U U N P O Ļ U K A R Š ( 1 6 0 0 . — 1 6 2 9 . g . ) .

J a u Livoni jas k a r a la ikā r a d ā s a s a s p r e t r u n a s Zv iedr i j a s u n P o ­li jas s t a r p ā p a r k u n d z ī b u B a l t i j a s j ū r ā . Tik lab Pol i ja , k ā Zviedr i ja c e n t ā s s a g r ā b t s a v ā s r o k ā s pēc iespē jas v a i r ā k p i e k r a s t e s zemju u n o s t u Bal t i jā . Vēl v a i r ā k šīs p r e t r u n a s s a a s i n ā j ā s XVI gs. b e i g ā s , un t a s bija p a r cēloni p o s t o š a j a m zviedru u n poļu k a r a m .

1600. g a d ā zviedri no I g a u n i j a s i e l a u z ā s Vidzemē, t o m ē r Rīgu zv iedr iem n e i z d e v ā s ieņemt. P ā r ē j ā s p i l s ē t a s u n n o c i e t i n ā t ā s pi l i s V i d z e m ē gā ja no r o k a s rokā . V i d z e m i s t ipr i izpost ī ja . Tā kā p a š ā k a r a s ā k u m ā bija n e r a ž a , i e s tā jās b a d s . Līdz a r b a d u s ā k ā s d a ž ā d a s s l i m ī b a s . Sevišķi lielu p o s t u n o d a r ī j a m ē r i s . I e i l g u š a i s k a r š vēl pa­l ie l ināja iedzīvotā ju pos tu . L a u k i n e t i k a a p s t r ā d ā t i . K ā d s l a i k a b i e d r s a p r a k s t a s tāvok l i V i d z e m ē š ā d i : « S t ā v o k l i s V i d z e m ē i r t ik b ē d ī g s , ka pos t ī jumi p ā r s p ē j v i s a s a s a r a s . . . V i s a s pi l is un k ā d r e i z p l a š ā s m u i ž a s t a g a d i r i z p o s t ī t a s u n a i z a u g u š a s bieziem k r ū m i e m , pār­v ē r z d a m ā s p a r p a t v ē r u m u m e ž a zvēr iem. N o d a u d z a j i e m iedzīvotā­j iem m a z i r pa l ikuš i dzīvi.»

Kad poļi un zviedri iebruka Krievijā, k a r a d a r b ī b a V i d z e m ē t i k a p ā r t r a u k t a . P ē c t a m k a r š a t j a u n o j ā s . Zv iedr i j a s k a r a ļ a G u s t a v a I I Ādolfa v a d ī b ā zviedri 1621. g a d a r u d e n ī i e ņ ē m a Rīgu. Ar to zviedr i bi ja i eguvuš i i e v ē r o j a m u a t b a l s t a bāz i u n o s t u pie B a l t i j a s j ū r a s . K a r š a r p ā r t r a u k u m i e m t u r p i n ā j ā s vēl l īdz 1629. g a d a m , k a d Pol i j a n o s l ē d z a ar Zviedr i ju A l t m a r k ā ( P r ū s i j ā ) p a m i e r u uz 6 g a d i e m . Vē­lāk t o p a g a r i n ā j a . R ī g a u n l ie lākā d a ļ a V i d z e m e s l īdz Aiv ieks tes upe i p a l i k a Zviedri ja i , bet V i d z e m e s d i e n v i d a u s t r u m i — Pol i ja i . S a d a l o t V i d z e m i d i v ā s d a ļ ā s , t ika n o š ķ i r t i l a tv iešu a p d z ī v o t i e a p ­g a b a l i , k a s k ā d r e i z bija v ē s t u r i s k i v ienot i . P o ļ u V i d z e m e jeb Inf lan-t i ja, k o vē lāk s ā k a s a u k t p a r L a t g a l i , p a k ā p e n i s k i a t s v e š i n ā j ā s n o zv iedru V i d z e m e s . Š ā d a L a t v i j a s ne l ie lās t e r i t o r i j a s s a d r u m s t a l o ­š a n a n e g a t ī v i ie tekmēja v isu la tv iešu t a u t ī b a s t ā l ā k o a t t ī s t ību . K a t r s a p g a b a l s s ā k a dzīvot s a v u n o š ķ i r t u dzīvi divu d a ž ā d u v a l s t u s a s t ā v ā . Zviedr i ja i un Pol i ja i šie a p g a b a l i bija n o m a ļ u p r o v i n c e s , ko k a r a g a d ī j u m ā v a r ē j a a t k a l z a u d ē t , t ā p ē c t ā s n e s a u d z ī g i e k s p l u a t ē j a .

4 . K U R Z E M E S H E R C O G I S T E S I Z V E I D O Š A N Ā S . « G O T H A R D A P R I V I L Ē Ģ I J A » .

P ē c 1561. g a d a p a d o š a n ā s l ī g u m a v i s a s b i jušās Livoni jas z e m e s d ienvidos n o D a u g a v a s izveidoja K u r z e m e s hercogis t i . K u r z e m e s h e r c o g i s t ē iet i lpa arī Z e m g a l e . D a ž i K u r z e m e s a p g a b a l i a t r a d ā s D ā n i j a s u n P r ū s i j a s r o k ā s . G r o b i ņ a s n o v a d u K u r z e m e s h e r c o g i at­g u v a XVII gs . s ā k u m ā , bet a g r ā k ā K u r z e m e s b ī skapi ja l ā g i e m iet i lpa K u r z e m e s h e r c o g i s t ē , bet a t s e v i š ķ o s la ika p o s m o s bija pa­k ļ a u t a tieši Pol i ja i .

P i r m ā h e r c o g a G o t h a r d a K e t l e r a s t ā v o k l i s h e r c o g i s t ē nebi ja v ieg ls . Lie lākā d a ļ a m u i ž n i e k u bija a g r ā k ā Livoni jas o r d e ņ a locekļi . T a g a d viņi n e g r i b ē j a a tz ī t Ket leru p a r s a v u v a l d n i e k u . K u r z e m ē ne­bija lielu pi l sētu, kas h e r c o g u v a r ē t u a t b a l s t ī t c īņā pre t muiž­niekiem. Muižniek i p a d z i n a n o l a n d t ā g a p i l sē tu p ā r s t ā v j u s u n pār­v ē r t a t o p a r s a v a s k ā r t a s c e n t i e n u rea l izē tā ju . I z m a n t o j o t s a v u s tāvokl i , muižn iec ība p iespieda h e r c o g u 1570. g a d ā p a r a k s t ī t tā sau­c a m o « G o t h a r d a privi lēģi ju». S a s k a ņ ā a r š o pr iv i lēģi ju visi o r d e ņ a la ika s a ņ e m t i e lēņi k ļūs t p a r šo lēņu v a l d ī t ā j u p r i v ā t ī p a š u m u . Tā muižniek i k ļuva p a r ne ierobežot iem d z i m t k u n g i e m s a v ā s m u i ž ā s . M u i ž n i e k a p i e n ā k u m s bija dot h e r c o g a m t ikai uz t ic ības un p a k l a u ­s ības z v e r a s t u , kā arī k a r a g a d ī j u m ā dot k a r a v ī r u s . T u r p r e t i m m u i ž n i e k i n e k ā d u s n o d o k ļ u s n e m a k s ā j a . H e r c o g s g u v a i e n ā k u m u s t ika i n o t ā m m u i ž ā m , k a s a g r ā k a t r a d ā s t iešā o r d e ņ a p ā r v a l d ī š a n ā .

M u i ž n i e k i e m piederē ja arī t i r d z n i e c ī b a s u n k r o ģ ē š a n a s t ies ības , t a č u s v a r ī g ā k ā pr iv i lēģ i ja bija p i l n a t i e s a s v a r a p ā r zemniek iem. Šī pr iv i lēģ i ja ļāva ne ierobežot i p a s t i p r i n ā t z e m n i e k u e k s p l u a t ā c i j u . Z e m n i e k i a r s a v u dzīvību un m a n t u bija p i ln īg i a t k a r ī g i no m u i ž ­nieka, jo m u i ž n i e k s bija v i e n ī g a i s t i e snes i s .

5 . K U R Z E M E S H E R C O G I S T E S M U I Ž N I E C Ī B A .

G o t h a r d a Ket le ra dēlu F r i d r i h a u n V i l h e l m a v a l d ī š a n a s la ikā izra i s ī jās a s a pol i t i skā c īņa h e r c o g u u n m u i ž n i e k u s t a r p ā . M u i ž n i e c ī b a ša i c īņā g u v a u z v a r u . P a r v ienīgo h e r c o g u t ika i z s l u d i n ā t s m u i ž n i e c ī b a i v a i r ā k p i e ņ e m a m a i s F r i d r i h s . P a r h e r c o g i s t e s g a l v a s p i l s ē t u k ļuva J e l g a v a . 1617. g . poļu feodāļu komis i ja i z s t r ā d ā j a K u r z e m e s h e r c o g i s t e i s a t v e r s m i ( « V a l d ī b a s for­m u l u » ) , kā arī k r i m i n ā l o un civilo l ikumu k r ā j u m u — K u r z e m e s s t a t ū t u s . P a l i k a spēkā arī m u i ž n i e k i e m izdev īgā « G o t h a r d a pr iv i lē­ģi ja».

H e r c o g s t a g a d bija p i ln īg i a t k a r ī g s n o m u i ž n i e c ī b a s . Tika nodi­b i n ā t a ī p a š a h e r c o g a p a d o m e ar 6 locekļiem. Bez š ā s p a d o m e s her­c o g s n e d r ī k s t ē j a izšķir t s v a r ī g u s po l i t i skus j a u t ā j u m u s . Kad h e r c o g s a t r a d ā s ā r z e m e s v a i h e r c o g a t r o n i s bija v a k a n t s , p a d o m n i e k i izpil-dīja v a l d n i e k a p i e n ā k u m u s h e r c o g i s t ē . H e r c o g a p a d o m e , p i e a i c i n o t k l a t d a ž u s c i tus locekļus, s a s t ā d ī j a h e r c o g i s t e s a u g s t ā k o jeb g a l m a t iesu. H e r c o g i s t e s ter i tor i ju iedalī ja č e t r ā s d a ļ ā s , k u r u p r i e k š g a l ā bija v i r s p i l s k u n g i . Šīs d a ļ a s t ā l ā k dal ī jās iec i rkņos ar p i l s k u n g i e m

40

pr iekšga lā . H e r c o g a muižu z e m n i e k u s t iesāja p i l skung i , bet pr ivāt-muižu zemniekus paši muižnieki . Arī visi p ieminēt ie a m a t i a t r a ­d ā s vietējo m u i ž n i e k u rokās .

L a n d t ā g s h e r c o g i s t ē bi ja t i p i s k a m u i ž n i e k u k ā r t a s ies tāde._Te muižnieki v ienotā f rontē a i z s t ā v ē j a s a v a s pr iv i lēģ i jas . L a n d t ā g s bija arī ierocis, lai n o d r o š i n ā t u m u i ž n i e k u k u n d z ī b u p a r z e m n i e k u m a s ā m . XVI gs. l a n d t ā g o s vēl p ieda l ī jā s p i l sē tu u n g a r ī d z n i e k u d e p u t ā t i , bet XVII gs . l a n d t ā g o s v a r ē j a p iedal ī t ies t ika i vē lēt i muižnieku pār s tāv j i .

Ar 1617. g a d a s a t v e r s m e s l i k u m u h e r c o g i s t e s muižn iec ība i e g u v a tik lielu pol i t i sko v a r u , ka t u r ē j a s a v u s s ū t ņ u s V a r š a v a un X V I I I gs . arī P ē t e r b u r g ā . Lai s a g l a b ā t u v i s a s s a v a s pr iv i lēģ i jas , XVII g s . p i r m a j ā p u s ē t ika s a s t ā d ī t s ī p a š s m u i ž n i e k u s a r a k s t s , k o s a u c a p a r m a t r i k u l u . Tikai šai s a r a k s t ā u z ņ e m t a j ā m m u i ž n i e k u d z i m t a m bija v i s a s K u r z e m e s m u i ž n i e c ī b a s t i e s ības u n pr iekš roc ības .

6 . D Z I M T B Ū T N I E C I S K Ā V E R D Z Ī B A K U R Z E M E S H E R C O G I S T Ē .

K u r z e m e s h e r c o g i s t e s e k o n o m i s k a i s p a m a t s bija feodālā lauk­sa imniec ība . S v a r ī g ā k a i s l a u k s a i m n i e c ī b a s r a ž o j u m s bija labība, ko e k s p o r t ē j a arī uz R i e t u m e i r o p u . Kā m u i ž ā s , tā z e m n i e k u sa imniecī­bās l a u k s a i m n i e c ī b a s t e h n i k a s l īmeni s bija z e m s . Arī r a ž a s nebi ja a u g s t a s . M u i ž u zemi a p s t r ā d ā j a a r k l a u š u d a r b a s p ē k u . K a m ē r her­c o g a m u i ž ā s p a s t ā v ē j a daži n o t e i k u m i , k a s nosac ī ja k l a u š u u n no­devu a p m ē r u s , p r i v ā t m u i ž ā s z e m n i e k u k l a u š u u n n o d e v u l ie lumu m u i ž n i e k s n o t e i c a p i ln īg i pēc s a v a s g r i b a s . M u i ž n i e k u s v i ņ u rīcība ierobežoja v ienīgi a p s v ē r u m s , k a p ā r ā k s m a g a s k l a u š a s u n n o d e v a s v a r ē t u z e m n i e k u s t ā i z p u t i n ā t , k a m u i ž n i e k i z a u d ē t u d a r b a s p ē k u . Bez t a m zemnieki v a r ē j a a i z b ē g t pie c i t iem m u i ž n i e k i e m va i p a t p ā r i robeža i . T ā d ā g a d ī j u m ā ciestu p a t s m u i ž n i e k s , j o v i ņ a m n e b ū t u , k a s p i lda k l a u š a s u n m a k s ā n o d e v a s .

Ļoti s v a r ī g s feodālās r e n t e s ve ids bija k l a u š a s . Ark lu lielai zem­nieku s a i m n i e c ī b a i ( a p m . 2 7 h a a r a m z e m e s ) h e r c o g a m u i ž a s bi ja j ā s ū t a d a r b o s v i su g a d u v iens k l a u š i n i e k s a r z i r g u u n v a s a r a s pe­r i o d ā arī v i e n s kā jnieks . P a s t ā v ē j a vēl ā r k ā r t ē j ā s k l a u š a s , ko pra­sīja m u i ž n i e k s , p i e m ē r a m , m ē s l u v e š a n a s , s iena p ļ a u j a s , k u l š a n a s laikā, kā arī pie b ū v d a r b i e m u. c.

L ī d z ā s k l a u š ā m p a s t ā v ē j a n a t u r ā l ā ( p r o d u k t u ) r e n t e . T a s a p m ē r i bi ja d a ž ā d i k ā p r i v ā t ā s , t ā h e r c o g a m u i ž ā s . D a ļ a feodālās r e n t e s bi ja j ā s a m a k s ā arī n a u d ā . Arī n a u d a s m a k s ā j u m i a t s e v i š ķ ā s m u i ž a s bija d a ž ā d i . N o d o k ļ u s ievācot, a m a t p e r s o n a s p i e l a i d a d a u d z ļ a u n ­p r ā t ī b u . A m a t p e r s o n a s p a t v a ļ ī g i pa l ie l inā ja n o d e v a s , k ā arī a p l a u ­pīja z e m n i e k u s , l ietojot n e p a r e i z u s m ē r u s u n s v a r u s .

T ā p a t k ā a g r ā k , zemnieki dzīvoja m u i ž a i p a k ļ a u t o s p a g a s t o s . P a g a s t a p r i e k š g a l ā bi ja p a g a s t a v e c ā k a i s , k o s a u c a p a r v a g a r u . P a g a s t a v e c ā k a i s nor īko ja z e m n i e k u s k l a u š u d a r b o s u n sekoja t o i z p i l d ī š a n a i . V a g a r s a iz s tāvē ja m u i ž n i e k u i n t e r e s e s , p ieda l ī jā s

41

a i z b ē g u š o zemnieku m e k l ē š a n ā u n feodā lās r e n t e s p i e d z ī š a n ā . P a ­g a s t a m bija v iens va i v a i r ā k i šķ i l ter i ( v ē s t n e š i ) .

P a g a s t a . z e m n i e k i nebi ja v i e n g a b a l a i n a m a s a . E k o n o m i s k i spē­c ī g ā k i e p a g a s t a iedzīvotāj i bi ja s a i m n i e k i . D a ž ā s s ē t ā s , k u r a s e k o n o m i s k i bija v ā j ā k a s , s a i m n i e k o j a tā dēvēt ie pušelnieki , t . i . , divi s a i m n i e k i v ienā sa imniec ībā . D i e z g a n d a u d z bija s ī k z e m n i e k u jeb iebūviešu, k a s pildī ja m u i ž ā t ika i kā jnieku k l a u š a s .

S a i m n i e k u v ietā k l a u š u d a r b u s m u i ž ā l ielāko t iesu veica v i ņ u nol īg t ie ka lpi . 1606. g a d ā l a n d t ā g s n o t e i c a k a l p u a l g u a p m ē r u s . A l g u k a l p i e m note ica ļoti z e m u . Viņi s a ņ ē m a n o s a i m n i e k a t r ū c ī g u u z t u r u u n n e p i e c i e š a m o a p ģ ē r b u . N e p i l n g a d ī g a j i e m k a l p i e m deva t i k a i a p ģ ē r b u u n u z t u r u , bet a l g u n e m a k s ā j a . G a d a k a l p s d a b ū j a g a b a l u zemes, t ā s a u c a m o b a n d u . P a g a s t o s dzīvoja vēl bez­zemniek i — vaļ inieki . Viņi p a r a s t i m i t i n ā j ā s pirt ī va i r i jas p iebūvē. Va ļ in iek i s t r ā d ā j a g a d ī j u m a d a r b u s va i n o l ī g a pie s a i m n i e k i e m t ika i p a r v a s a r a s ka lp iem.

Vēl bija ī p a š s s t a r p s l ā n i s — tā s a u c a m i e br īvzemnieki . Tie bija zemnieki , k a s p a k ļ a u t i nevis m u i ž a i , bet p i l s k u n g a m . Viņi bi ja per­s o n ī g i brīvi ļ a u d i s , m a k s ā j a n o d o k ļ u s va i pi ldī ja k ā d u s s p e c i ā l u s p i e n ā k u m u s u n n e s t r ā d ā j a k l a u š u d a r b u s . Z e m e v iņ iem bija pr ivā t­ī p a š u m ā , u n t o v a r ē j a a t s t ā t m a n t o j u m ā . Br īvzemniek i bija a g r ā k o l e i m a ņ u pēcnācē j i , kas cēlušies no bi juša j iem sīkaj iem o r d e ņ a vasa­ļiem, kā arī tie zemnieki , k a m k a u t kā bija izdevies a tbr īvot ies no d z i m t b ū š a n a s j ū g a .

« G o t h a r d a pr iv i lēģi ja» u n l a n d t ā g a l ē m u m i p a v ē r a p l a š ā k a s iespē jas m u i ž n i e k u p a t v a ļ a i . P a r t o l iecina d a u d z i e n ā v e s sodi, k a s p iespr ies t i m u i ž ā s pēc pr iv i lēģ i ja s i z d o š a n a s .

P a r zemnieku d z i m t b ū t n i e c i s k o v e r d z ī b u s p i l g t u liecību dod_ Kur­z e m e s s t a t ū t i , k a s izdoti 1617. g a d ā . K u r z e m e s s t a t ū t i a t t i e c i n ā j a u z z e m n i e k i e m t ā d a s j u r i d i s k a s n o r m a s , k ā d a s s e n a j ā R o m ā t ika att ieci­n ā t a s u z v e r g i e m . S t a t ū t i note ica, k a zemnieki a t r o d a s s a v a k u n g a v a r ā t ā p a t k ā lopi u n c i ta m a n t a . P i e l ī d z i n o t z e m n i e k u s v e r g i e m , K u r z e m e s s t a t ū t i a t z i n a , k a z e m n i e k u s v a r pirkt , p ā r d o t , d ā v i n ā t , a p m a i n ī t u n ieķīlāt t ā p a t k ā j e b k u r u ci tu lietu. S t a t ū t i n o r ā d a , k a p a r dz imtc i lvēk iem k ļ ū s t visi bērn i , k a s p i e d z i m u š i no dzimtci l­vēkiem. D z i m t b ū š a n a pēc s t a t ū t i e m t ika u z l ū k o t a p a r v isu z e m n i e k u m a n t o j a m u u n m ū ž ī g u s tāvokl i . S a s k a ņ ā a r s t a t ū t i e m m u i ž n i e k u t ie s ības p i e p r a s ī t a i z b ē g u š o s z e m n i e k u s v i e n m ē r p a l i k a spēka. I z b ē g u š o s z e m n i e k u s v a r ē j a v a j ā t 100 g a d u s līdz p a t p iekta ja i pa­a u d z e i . S t a t ū t i piešķīra p a t m u i ž n i e k i e m t ies ības izdot l i k u m u s s a v u m u i ž u d z i m t ļ a u d ī m .

I z m a n t o j o t s a v u ne ie robežoto v a r u , m u i ž n i e k i sodī ja z e m n i e k u s u n m u i ž a s ļ a u d i s a r a p k a u n o j o š i e m sodiem. P a r a s t a i s s o d s bi ja mie­s a s sods, k o l iekulīgi dēvēja p a r « m ā j a s p ā r m ā c ī b u » . P a r n iec īgāko p ā r k ā p u m u z e m n i e k u s p ē r a a r r ī k s t ē m va i s i ta n ū j ā m . A r m i e s a s s o d u sodī ja g a l v e n a m k ā r t ā m z e m n i e k u s u n t o s c i lvēkus, k a s nep iederē ja pie m u i ž n i e k u k ā r t a s .

Š ā d a s d z i m t b ū t n i e c i s k ā s v e r d z ī b a s a p s t ā k ļ o s z e m n i e k o s b r i e d a

42

n a i d s p r e t saviem apspiedē j iem — m u i ž n i e k i e m . Šķ i ru c ī ņ a s v i s izpla-t ī t ā k ā i z p a u s m e tore izē jos a p s t ā k ļ o s bija z e m n i e k u m a s v e i d a b ē g š a n a .

7 . A M A T N I E C Ī B A S U N T I R D Z N I E C Ī B A S A T T Ī S T Ī B A K U R Z E M E S H E R C O G I S T Ē X V I G A D S I M T Ā U N X V I I G A D S I M T A S Ā K U M Ā . P I L S Ē T A S .

K u r z e m e s h e r c o g i s t ē a r a m a t n i e c ī b u n o d a r b o j ā s g a l v e n a m kār­t ā m u z laukiem. P i l s ē t a s K u r z e m ē nebi ja l ielas, u n t ā m k ā a m a t ­niecības c e n t r i e m bija m a z ā k a n o z ī m e .

P i l s ē t ā s a m a t n i e k i g a t a v o j a a p ģ ē r b u s , m ā j s a i m n i e c ī b a s pr iekš­m e t u s , d a r b a r īkus, cēla n a m u s u n g ā d ā j a p a r p ā r t i k a s p r o d u k t i e m (maizniek i , a l d a r i ) . Uz lauk iem to l ie lāko t iesu veica paš i zemnieki . P i l s ē t ā s i z g a t a v o j a ar ī g r e z n u m a p r i e k š m e t u s , s t r ā d ā j a ze l tka l i . P i e k r a s t e s p i l s ē t ā s a p s t r ā d ā j a d z i n t a r u . M e ž o s s a g a t a v o j a kok­m a t e r i ā l u s , t e c i n ā j a d a r v u .

R a d ā s arī l ielāki u z ņ ē m u m i — k l a u š u m a n u f a k t ū r a s . Šādi uz­ņ ē m u m i bija ķieģeļu un ka ļķu cepļi pie J e l g a v a s un dzelzs a p s t r ā d ā ­š a n a s r ū p n ī c a T u r l a v ā , kur lēja l i e l g a b a l u s , k a l a n a g l a s .

XVI gs. o t r a j ā p u s ē un XVII gs. s ā k u m ā K u r z e m e s h e r c o g i s t ē pa­m a z ā m at t ī s t ī j ā s iekšējā t i rdzniec ība . Muižniek i g r ibē ja s a g l a b ā t sev p r i e k š r o c ī b a s t i rdzniec ībā, t ā p ē c viņi c e n t ā s a iz l iegt zemniek iem tir­got ies . Arī t i r g o t ā j i e m a t ļ ā v a iepirkt l a u k s a i m n i e c ī b a s p r o d u k t u s t ika i m u i ž ā s u n t ikai v a i r u m ā . Vienīg i h e r c o g a m u i ž u zemnieki u n zvejnieki t u r p i n ā j a t i r g o t i e s a r l a u k s a i m n i e c ī b a s r a ž o j u m i e m u n zivīm.

Ārējā t i r d z n i e c ī b a a t r a d ā s h e r c o g a , m u i ž n i e k u u n p i l sē tu t i rgo­t ā j u rokās . I z v e d a g a l v e n a m k ā r t ā m d a r v u , labību, k o k m a t e r i ā l u s . K u r z e m e s zvejnieki m ē d z a p ā r d o t arī zivis P r ū s i j a s o s t ā s .

XVI gs. o t r a j ā p u s ē l ie lākā p i l sē ta K u r z e m ē bija K u l d ī g a . Kā o s t a s p i l sē ta bija p a z ī s t a m a V e n t s p i l s . J e l g a v a izve idojās p a r ievē­r o j a m u pi l sē tu XVII gs., k a d tā bija v ien īgā h e r c o g u rez idence . XVI gs. o t r a j ā p u s ē un XVII gs . s ā k u m ā p a r p i l s ē t ā m izveidojās arī B a u s k a u n Liepāja .

P i l s ē t u iedzīvotāj i bija t i rgotā j i , a m a t n i e k i u n d i e n a s s t r ā d n i e k i . P i l s ē t u p ā r v a l d e bija o r g a n i z ē t a pēc R ī g a s p a r a u g a .

8 . L A T V I E Š U K U L T Ū R A N O X I I I L Ī D Z X V I I G A D S I M T A M .

P ē c t a m kad v ā c u iebrucēj i X I I I g a d s i m t ā bija iz laupī juš i un iz­p o s t ī j u š i L a t v i j a s ter i tor i ju, s ā k ā s la tv iešu m a t e r i ā l ā s u n g a r ī g ā s k u l t ū r a s p a g r i m u m s . Arheoloģ i sk ie i z r a k u m i l iecina, k a r o t a s l ietas, s a l ī d z i n o t a r t ā m , k a s i z g a t a v o t a s a g r ā k , i r k ļ u v u š a s v i e n m u ļ a s , n e g l ī t a s , m a z v ē r t ī g a s . Z e m n i e k i e m v a i r s nebi ja arī s u d r a b a .

G a l v e n i e z e m k o p ī b a s d a r b a rīki bija sp ī ļu a r k l s un ecēšas , ar ko z e m n i e k i a p s t r ā d ā j a s a v u s l a u k u s j a u sen p i r m s v ā c u i e b r u k u m a . K a u t arī j a u sen p i r m s v ā c u i e b r u k u m a la tv ieš iem bija sav i a m a t ­nieki, p i e m ē r a m , kalēj i , podnieki , mucin iek i u . c , t o m ē r pēc B a l t i j a s

43

I e k a r o š a n a s XIII g a d s i m t ā p i l s ē t ā s a m a t n i e c ī b u s a g r ā b a s a v ā s r o k ā s vācu a m a t n i e k i . P ē d ē j o ie tekmē la tv iešu v a l o d ā r a d ā s j a u n i v ā r d i , kā cunfte, m e i s t a r s , zell is un citi, k a s bi ja a i z g ū t i no v ā c u v a l o d a s .

I e k a r o t ā j u v a r a s la ikā p ā r m a i n ī j ā s arī t a u t a s dzīves a p s t ā k ļ i . M a i n ī j ā s a p m e t ņ u veids . Visā z e m ē v a i r o j ā s m u i ž u ska i t s , k u r a s iz­n īc inā ja a g r ā k ā s c iema k o p i e n a s . A p m u i ž ā m r a d ā s z e m n i e k u vien­s ē t a s . V ā c u feodāļi cēla m ū r a pil is, k u r u c e l š a n a i d a r b a s p ē k s bi ja j ā d o d la tv iešu zemniekiem. Tā feodāļu pi l is u z c ē l a p a š i u z v a r ē t i e .

L i t e r a t ū r ā z i ņ a s p a r zemnieku dzīves ve idu p a r ā d ā s t ika i k o p š XVI g a d s i m t a . T ā s l iecina p a r z e m n i e k u ā r k ā r t ī g i g r ū t o s tāvok l i . Bieži v ien zemniek iem bija j ā g u ļ t ieši uz k lona, jo g u l t a s nebi ja . A p ģ ē r b u zemnieki g a t a v o j a p a š i n o v i l n a s u n l iniem. L a t v i e š u zem­nieku a p ģ ē r b s ša jā la ikā l ielāko t iesu bija pe lēkā k r ā s ā . K ā j ā s v iņ i va lkā ja n o l iel lopu ā d a s š ū t a s p a s t a l a s va i lūku vīzes.

S k o l a s Latv i jā n o X I I I līdz XVII g a d s i m t a m bija liels r e t u m s . U z l a u k i e m skolu nebi ja n e m a z . P i r m ā skola la tv ieš iem t ika n o d i b i n ā t a Rīgā pie J ē k a b a b a z n ī c a s t ika i XVI gs . o t r a j ā pusē . Tur b ē r n i e m mācī ja dz iedāt b a z n ī c a s d z i e s m a s . Kopš XVI gs. b e i g ā m b ē r n i e m s ā k a m ā c ī t arī las ī t . R ī g ā vēl d a r b o j ā s c i t a s sko las , bet t a n ī s m ā c ī j ā s v ā c u feodāļu u n t u r ī g o n a m n i e k u dēli. P ē c t a m viņi s t u d ē j a V ā c i j a s a u g s t ­s k o l ā s un, a t g r i e z u š i e s Latvi jā , k a l p o j a p a r m ā c ī t ā j i e m vai i e ņ ē m a c i tus labi a t a l g o t u s a m a t u s . Ļoti d a u d z g a r ī d z n i e k u n e m a z n e p r a t a la tv iešu v a l o d u va i p r a t a t o ļoti vāji. G a r ī d z n i e k i c e n t ā s i e a u d z i n ā t z e m n i e k o s d z i m t ļ a u d ī s v e r d z i s k u p a k l a u s ī b u u n p a d e v ī b u s a v i e m k u n g i e m . G a r ī d z n i e c ī b a cīnī jās a r ī pret la tv iešu z e m n i e k u s e n a j ā m p a r a š ā m u n t icē jumiem. V ā c u g a r ī d z n i e k i s ā k a la tv iešu z e m n i e k u s nežēl īg i apsp ies t , r a d ā s j a u n i nodokļ i u n k l a u š a s p a r labu b a z n ī c a i u n m ā c ī t ā j i e m . T a s s a c ē l a la tv iešos n a i d u p r e t b a z n ī c u , u n viņi iz­va i r ī j ā s n o b a z n ī c a s d i e v k a l p o j u m u a p m e k l ē š a n a s .

Lai i z n ī c i n ā t u s a v u s p r e t i n i e k u s , g a r ī d z n i e c ī b a i z m a n t o j a t a sau­c a m ā s burv ju u n r a g a n u p r ā v a s . K a t o ļ u b a z n ī c a p laš i a t b a l s t ī j a R i e t u m e i r o p ā i z p l a t ī t o m ā ņ t i c ī b u , i t kā d a ž i e m ci lvēkiem esot pār­d a b i s k s spēks ; v iņi v a r o t a r v ā r d i e m va i s k a t i e n u n o d a r ī t J a u n u cit iem ci lvēkiem. B a z n ī c a v i s ā d i s e k m ē j a š ā d u m e ž o n ī g u t icē jumu i z p l a t ī š a n o s u n a ic inā ja i zn īc ināt b u r v j u s u n r a g a n a s . A p s ū d z ē t o s a p v a i n o j a s a k a r o s a r ve lnu, sp īdz inā ja , lai i z sp ies tu a t z ī š a n o s u n pēc t a m p iespr ie s tu n ā v e s sodu s a d e d z i n o t . T ā d ā ve idā t ika mocīti,, s p ī d z i n ā t i u n n o t i e s ā t i d a u d z i la tv iešu zemnieki u n zemnieces , k a s bija i e m a n t o j u š i m u i ž n i e k u u n g a r ī d z n i e k u d u s m a s u n n e ž ē l a s t ī b u . R a g a n u u n burv ju s a d e d z i n ā š a n a s g a d ī j u m i Latv i jā s a s n i e d z a vis­l ielāko s k a i t u XVII g a d s i m t ā .

V i svecākā iespies tā g r ā m a t a la tv iešu v a l o d ā , k a s s a g l a b ā j u s i e s l īdz m ū s u d i e n ā m , i r t u l k o t a i s P ē t e r a Kāniz i ja k a t o ļ u k a t ķ i s m s ; g r ā m a t a i z n ā k u s i 1585. g a d ā . T ā bija r o k a s g r ā m a t a k a t o ļ u kul ta v a j a d z ī b ā m . G a d u vē lāk izdeva l īdzīgu r o k a s g r ā m a t u arī p r o ­t e s t a n t i . A b a s g r ā m a t a s p ā r t u l k o t a s ļoti s a k r o p ļ o t ā la tv iešu v a l o d ā .

T a u t a rad ī ja s a v u m u t v ā r d u l i t e r a t ū r u — t a u t a s d z i e s m a s , tei­kas , p a s a k a s , s a k ā m v ā r d u s , p a r u n a s u n m ī k l a s . T a u t a s l i t e r a t ū r ā

44

a t s p o g u ļ o j ā s zemnieku šķ i ru c īņa, i z p a u d ā s a s s n a i d s p r e t apspie­dēj iem u n e k s p l u a t a t o r i e m , t ā p ē c arī v ā c u b a z n ī c k u n g i i z t u r ē j ā s n a i d ī g i p r e t la tv iešu t a u t a s d a i ļ r a d i . T a u t a s d z i e s m a s a t s p o g u ļ o z e m n i e k u s m a g ā s g a i t a s m u i ž a s d a r b o s . S a k ā m v ā r d i u n paru­n a s s a v u k ā r t u z s v ē r a z e m n i e k u bez t ie s īgo s tāvokl i .

V ā c u d z i m t k u n g i n e ļ ā v a la tv ieš iem t ikt pie i zg l ī t ības un kavē ja v i ņ u k u l t ū r a s a t t ī s t ību. Viņi s lēpa n o t a u t a s z i ņ a s p a r t ā s v ē s t u r i s ­ka j iem s a k a r i e m a r kr ievu t a u t u u n š o t a u t u k o p ī g a j ā m s l a v e n a j ā m v ē s t u r i s k a j a m c ī ņ ā m pre t v ā c u iebrucēj iem.

Lai g a n v ā c u iebrucēj iem X I I I g a d s i m t ā bija izdevies iekarot Latv i ju , la tv iešu dzīvē vēl i e v ē r o j a m a ie tekme bija kr ievu k u l t ū r a i . K u l t ū r a s s a k a r i s t a r p la tv iešu u n kr ievu t a u t ā m n e i z b e i d z ā s . Vēl v i e n m ē r p a s t ā v ē j a dzīva t i r d z n i e c ī b a Livoni jas u n K r i e v z e m e s s t a r p ā . Krievu t i rgotā j i v e d a p r e c e s p a D a u g a v u u n s a u s z e m e s ceļ iem c a u r L a t v i j a s te r i tor i ju uz Rīgu. Zemnieki , sevišķi L a t v i j a s a u s t r u m u daļā , labi p a z i n a kr ievu t a u t a s dzīvi.

V I n o d a ļ a .

V Ē L A I S F E O D Ā L I S M S U N L A T V I J A S P I E V I E N O Š A N A K R I E V I J A I .

1 . L A T V I J A — P O L I J A S U N Z V I E D R I J A S K O L O N I J A X V I I G A D S I M T Ā .

P o l i j a s v a r ā pa l ikus ī L a t g a l e da l ī jās č e t r ā s s t ā r a s t i j ā s — D a u ­g a v p i l s , Rēzeknes , L u d z a s u n Vi ļakas . L a t g a l e s p r i e k š g a l ā a t r a d ā s P o l i j a s k a r a ļ a iecelts p ā r v a l d n i e k s , k o s a u c a p a r v a i v a d u . V a i v a d s dzīvoja D a u g a v p i l ī . L a t g a l e bija i enes īga koloni ja, jo tā deva Pol i j a s va l s t i j l ielus i e n ā k u m u s . No L a t g a l e s s a ņ ē m a ne v ien preces, bet arī n a u d u .

L a t g a l e i bija s a v s se imiks, k a s s a n ā c a D a u g a v p i l ī . Se imiks bija m u i ž n i e c ī b a s i n t e r e š u a izs tāv i s , jo ta jā p iedal ī jās t ikai muižniek i . M u i ž n i e k i e m bija v i s a s p o l i t i s k ā s t ies ības, un t ikai m u i ž n i e k i v a r ē j a t ikt ievēlēti P o l i j a s se imā. M u i ž n i e k u r o k ā s bija L a t g a l e s p ā r v a l d e u n t iesa, k o v iņ i i z m a n t o j a s a v a s š ķ i r a s in te resēs .

V i d z e m e bija Zviedr i ja s koloni ja, un Zviedr i ja s v a r ā tā pa l ika g a n d r ī z s imt g a d u . Zviedri ja ša i la ikā bija m a z a p d z ī v o t a un sa­m ē r ā n a b a d z ī g a zeme. T ā meklē ja j a u n u s i e n ā k u m u a v o t u s . Viens no t ā d i e m i e n ā k u m u avot iem bija Vidzeme, ko dēvēja p a r «Zvied­r i jas m a i z e s klēti».

S ā k u m ā zviedr i uz l ika Vidzemei kontr ibūci ju, no k u r a s v ē l ā k iz­v e i d o j ā s j a u n s p a s t ā v ī g s n o d o k l i s : uz l a u k i e m — s tac iņš , bet pil­s ē t a s — l icences. S t a c i ņ u ņ ē m a no z e m n i e k u z e m e s p a r a s t i g r a u d ā . Licences bija n a u d a s nodokl i s , k o zviedri ņ ē m a n o i e v e d a m ā m u n i z v e d a m ā m p r e c ē m Rīgā u n c i tās o s t ā s . Licences l ie lums bija 2 — 5 % n o preču v ē r t ī b a s . Bez t a m zviedri s a ņ ē m a l ielus i e n ā k u m u s n o v a l s t s m u i ž ā m u n ā r k ā r t ē j i e m nodokļ iem. T ā i e k a r o t ā V i d z e m e k ļuva p a r Zv iedr i j a s s v a r ī g ā k o i e n ā k u m u avotu.

45

2 . L A T V I J A S E K O N O M I K A , Z E M N I E K U S T Ā V O K L I S U N P I L S Ē T A S

X V I I G A D S I M T Ā .

L a t v i j a s s a i m n i e c i s k ā s dzīves p a m a t s XVII g a d s i m t ā , t ā p a t k ā a g r ā k , bija feodālā l a u k s a i m n i e c ī b a . A g r o t e h n i k a s l īmenis bija z e m s , t ā p ē c arī r a ž a s nebi ja a u g s t a s . M u i ž a s l a u k u a p s t r ā d ā š a n a i i z m a n t o j a z e m n i e k u k l a u š u d a r b u . M u i ž a s p i e g ā d ā j a iekšē jam u n ā r ē j a m t i r g u m labību, ko ieguva kā no s a v i e m laukiem, tā arī s a ņ ē m a no z e m n i e k i e m n a t u r ā l ā s r e n t e s ve idā . Liela n o z ī m e bija arī l in iem u n k a ņ e p ā j i e m , k a s bija n o z ī m ī g ā k ā R ī g a s e k s p o r t a prece XVII g a d ­s i m t ā . Audzē ja arī a p ī ņ u s v ie tē jām v a j a d z ī b ā m u n p ā r d o š a n a i .

Z i n ā m s a t b a l s t s sa imniec ībā bija medniec ība , zveja u n d r a v n i e -cība. XVII g a d s i m t ā m e ž o s vēl bija d a u d z k a ž o k ā d u zvēru: c a u n u , b e b r u u . c . M e d u l ietoja ēd ienu un d z ē r i e n u s a l d i n ā š a n a i . L a t g a l ē d a u d z v a s k a p a t ē r ē j a b a z n ī c a s u n k los ter i , j o n o v a s k a lēja sveces.

Liela n o z ī m e bija k o k m a t e r i ā l u s a g a t a v o š a n a i . T o s izl ietoja v a i n u v ie tē jām v a j a d z ī b ā m , v a i p l u d i n ā j a p a u p ē m u z Rīgu. M e ž o s i e g u v a vēl ogles , p e l n u s un tec inā ja d a r v u .

A m a t n i e c ī b a l a u k o s bija vāji a t t ī s t ī t a . Kā z e m n i e k u s ē t ā m , tā m u i ž ā m n e p i e c i e š a m o s a m a t n i e c ī b a s i z s t r ā d ā j u m u s p a g a t a v o j a zem­nieku s a i m n i e c ī b ā s . Vienīgi m u i ž ā s t ika t u r ē t i daži v a j a d z ī g i e a m a t n i e k i : kalēji, drēbnieki , segl inieki , a l d a r i u. c.

M u i ž n i e k i e m piederē ja ne t ika i zeme, bet arī d a u d z a s c i ta s ekono­m i s k ā s pr iekšroc ības . Viņ iem bija m e d ī b u un zve jas t ies ības , t i e s ī b a s ierīkot d z i r n a v a s u n k r o g u s , c i r s t m e ž u s , t e c i n ā t d a r v u . M u i ž a s z e m e bija br īva no v a l s t s nodokļ iem, t u r p r e t i m z e m n i e k u rīcībā esošā z e m e bija ap l ik ta vēl a r d a ž ā d i e m nodokļ iem. Ī p a š s n o d o k l i s zem­niekiem bija j ā m a k s ā k a r a s p ē k a u z t u r ē š a n a i . Bez t a m z e m n i e k i e m bija j ā u z t u r gar īdzniek i , b a z n ī c a s u n k los ter i . K l a u š u , n o d e v u u n n o d o k ļ u n a s t a s m a g i g ū l ā s u z zemniek iem.

Z e m n i e k u s tāvokl i s k ļ u v a a izvien s l ik tāks . D z i m t c i l v ē k s bi ja m u i ž a s n o v a d a p i e d e r u m s . V iņš nedr īks tē ja t o a t s t ā t . Dzimtc i lvēk i bija pi lnīgi bezt ies īg i un p a k ļ a u t i feodāla ja i e k s p l u a t ā c i j a i .

L a t g a l ē zemnieku g a l v e n ā m a s a dal ī jās d ivās g r u p ā s : k l a u š u u n gobas_zemniekos . K l a u š u zemniek i feodālo rent i a t k a l p o j a a r d a r b a k l a u š ā m m u i ž a s laukos . K l a u š a s bija k ā r t ē j a s u n ā r k ā r t ē j a s . Bez k l a u š ā m z e m n i e k i e m bija j ā d o d n o d e v a s g r a u d ā u n j ā k ā r t o nelieli m a k s ā j u m i n a u d ā . G o b a s z e m n i e k i m a k s ā j a g a l v e n a m k ā r t ā m g r a u d ā ( n o d e v ā s ) u n n a u d ā .

Zviedr i ja rea l izē ja s a v ā s a i z j ū r a s koloni jās , arī V idzemē, kolo­n i ā l a s e k s p l u a t ā c i j a s pol i t iku. T a s sp i lg t i i z p a u d ā s a g r ā r a j ā j a u t ā ­j u m a . V i d z e m e s zemniek i cerēja, k a pēc zv iedru i e n ā k š a n a s v i ņ u s t ā v o k l i s uz labos ies , bet šīs cer ības nepiepi ld ī jās . Zv iedru v a l d ī b a s i n t e r e s ē s bija d a b ū t s a v ā p u s ē muižniec ību, t ā p ē c t ā c e n t ā s i z t a p t m u i ž n i e k i e m . T a s nosac ī ja arī zv iedru a g r ā r o pol i t iku V i d z e m ē . G u s t a v s I I Ādolfs a r v i e g l u roku izdal ī ja s a v i e m p a l ī g i e m un k a r a ­v ī r iem v a l s t s z e m e s u n m u i ž a s i ekarota jos a p g a b a l o s . T ā Zviedr i ja s m u i ž n i e k u r o k ā s n o n ā c a g a n d r ī z 6 0 % n o v i sa V i d z e m e s a r k l u s k a i t a .

4 6

T a s bija sevišķi s v a r ī g s i e n ā k u m u avots zv iedru muižniec ība i . T ā p ē c s a p r o t a m s , ka visi zv iedru p a s ā k u m i Vidzemē t ika rea l izē t i muiž­niecības interesēs . Šis Zv iedr i j a s a g r ā r ā s pol i t ikas v i rz iens V i d z e m ē bija ļoti izdevīgs arī v ā c u m u i ž n i e k i e m , lai n o s t i p r i n ā t u muižniecī­b a s šķ i r i skās in tereses .

Zemnieki V i d z e m ē arī t u r p m ā k p a l i k a d z i m t ļ a u d i s . M u i ž a s k lau­š a s un nodokļ i vēl p i e a u g a . M u i ž n i e k i e m tika p i e š ķ i r t a s arī « m ā j a s

p ā r m ā c ī b a s » t ies ības m u i ž a s n o v a d ā . Š īs « m ā j a s p ā r m ā c ī b a s » tie­s ī b a s p a v ē r a p l a š a s iespē jas p a t v a r ī b ā m u n v a r m ā c ī b ā m . _

XVII g a d s i m t ā t u r p i n a a t t ī s t ī t ies a m a t n i e c ī b a p i l sē tās , r o d a s m a n u f a k t ū r a s , p a p l a š i n ā s t i rdzniec ība .

I e v ē r o j a m ā k ā s V i d z e m e s p i l s ē t a s XVII gs. bija Rīga, K o k n e s e , C ē s i s u n V a l m i e r a . P i l s ē t u a t t ī s t ību s t ipr i t r a u c ē j a d z i m t b ū š a n a s i e k ā r t a , jo p i l sē tu iedzīvotā ju ska i t s ša i s a p s t ā k ļ o s p i e a u g a leni. Koknese , Cēs i s un V a l m i e r a bija r a d u š ā s pie feodāļu pi l īm un bija a t k a r ī g a s no šo piļu k u n g i e m . Šīm p i l s ē t ā m bija s a v a r ā t e , s a v a s pr iv i l ēģ i j a s u n ierobežota p a š v a l d ī b a .

P a D a u g a v u , G a u j u u n Lielupi XVII g a d s i m t ā p l ū d a u z Rīgu e k s p o r t p r e c e s n o Vidzemes, L a t g a l e s , Z e m g a l e s , L i e t u v a s u n Bal t­kr ievi jas . U p ē m a izsa l s to t , p i e a u g a s a u s z e m e s ceļu n o z ī m e . G a r D a u g a v u v e d a ceļš uz Polocku, Vi tebsku, S m o ļ e n s k u ; c a u r B a u s k u — uz Vi ļņu; c a u r C ē s ī m — uz P l e s k a v u ; t ā d ā k ā r t ā Rīga bija p l a š a s t e r i t o r i j a s os ta .

K a d R ī g a 1621. g a d ā p a d e v ā s Zviedr i ja i , Zv iedr i j a s k a r a l i s G u s t a v s I I Ādolfs sv inīg i apsol ī ja n e s a š a u r i n ā t R ī g a s t ie s ības u n

47

pr iekšrocības , bet g a n vēl p a p l a š i n ā t t ā s . T o m ē r zviedri n e t u r ē j a šo sol ī jumu. D z e n o t i e s pēc i e n ā k u m i e m , Zviedr i ja uz l ika m u i t u p r e c ē m , ko ieveda no Krievi jas, L i e t u v a s un c i t ā m z e m ē m . T a s bija p a s t ā v ī g u n e s a s k a ņ u cē lonis s t a r p R ī g a s r ā t i u n t i rgotā j i em, n o v i e n a s , u n Zviedr i jas va ld ību, n o o t r a s puses .

R ī g a ar sav iem 10—15 t ū k s t o š i e m iedzīvotā ju XVII gs . bija v iena n o l ie lāka jām B a l t i j a s j ū r a s o s t ā m . R ī g a s p i l s ē t a s iedzīvotāj i bi ja t i rgotā j i , a m a t n i e k i un p i l s ē t a s plebej i — n e m a n t ī g ā un beztie­s ī g ā iedzīvotāju m a s a . P ē c k a l e n d ā r a n e m i e r i e m c īņa r ā t e s u n n a m n i e k u opozīc i jas s t a r p ā n e m i t ē j ā s . Š i s konfl ikts t u r p i n ā j ā s g a n ­drīz v isu XVII g a d s i m t u . G a d s i m t a pēdē jā c e t u r k s n ī ģ i ldēs apvieno­tie t i rgotā j i u n a m a t n i e k i t o m ē r i e g u v a t ies ības p iedal ī t ies R ī g a s p i l s ē t a s p ā r v a l d ē . A r t o i zbe idzās r ā t e s u n n a m n i e k u opozīc i jas c īņa, k u r a s t a g a d cieši a p v i e n o j ā s šķ i ru c īņa i p r e t R ī g a s iedzīvotā ju z e m ā k a j i e m s l ā ņ i e m .

K ā j a u m i n ē t s , u z l a u k i e m u n m u i ž ā s bi ja sav i a m a t n i e k i , t ā p ē c R ī g a s a m a t n i e k i e m t r ū k a p l a š ā k a t i r g u s s a v u r a ž o j u m u p ā r d o š a n a i . I e r o b e ž o t a i s t i r g u s bija v iens n o iemesl iem, k a s p a m u d i n ā j a R ī g a s cunftes noteikt , k ā d a s preces u n k ā d ā v a i r u m ā j ā r a ž o . C u n f t e s ne­ļāva ieviest r a ž o š a n ā j a u n i n ā j u m u s , t ā p ē c R ī g a s a m a t n i e c ī b a XVII g a d s i m t ā bija s t ipr i a t p a l i k u s i . XVII gs . Rīgā n o d i b i n ā j ā s arī m a n u f a k t ū r a s : z ā ģ ē t a v a s , dze lzs m a n u f a k t ū r a , k u ģ u b ū v ē t a v a s , ziepju v ā r ī t a v a , e ļ ļas s p i e s t u v e u. c.

L a t g a l e s l ielākā p i l sē ta XVII g a d s i m t ā bija D a u g a v p i l s . P ē c Alt-m a r k a s p a m i e r a D a u g a v p i l s k ļ u v a p a r L a t g a l e s a d m i n i s t r a t ī v o c e n t r u . D a u g a v p i l i v a i r ā k a s re izes nopost ī ja kar i , bet s a v a izdev īgā ģ e o g r ā f i s k ā s t ā v o k ļ a dēļ tā v i e n m ē r a t k a l u z p l a u k a . D a u g a v p i l s pil­sē ta i bija s a v a r ā t e , k a s bija p a k ļ a u t a D a u g a v p i l s s t ā r a s t a m . P ā r ē ­j ā s d ivas L a t g a l e s l ie lākās p i l s ē t a s — R ē z e k n e un L u d z a bija s m a g i c i e t u š a s k a r o s u n XVII g a d s i m t ā bija t ikai nelieli mies t iņ i .

L a t g a l e s t i rdzniec ība bija cieši s a i s t ī t a a r D a u g a v a s t i rdzniecī­b a s ceļu un R ī g a s p i l sē tu . D a u g a v p i l s un citi L a t g a l e s sīkie ekono­misk ie centr i , l īdzīgi V i d z e m e s p i l s ē t ā m , s a v ā c a preces R ī g a s t i r g u m u n p ā r d e v a n o R ī g a s a t v e s t ā s preces , lai g a n L a t g a l e p iederē ja Pol i ja i , bet Rīga — Zviedr i ja i . Ar Rīgu u z t u r ē j a s a k a r u s arī Kur­z e m e s h e r c o g i s t e s p i l sē tas . T ā L a t v i j a s pol i t iski s a d r u m s t a l o t ā te r i tor i j a XVII g a d s i m t ā s ā k a ekonomisk i a p v i e n o t i e s ap Rīgu.

3 . K L A U Š U M A N U F A K T Ū R A U N M E R K A N T I L I S M S K U R Z E M E S

H E R C O G I S T Ē .

XVII g a d s i m t a v idū K u r z e m e s h e r c o g i s t ē v ē r o j a m s e k o n o m i s k s u z p l a u k u m s . H e r c o g s J ē k a b s i z m a n t o j a T r ī s d e s m i t g a d u k a r a radī­t ā s g r ū t ī b a s R i e t u m e i r o p ā u n p ā r d e v a t u r p a r i z d e v ī g ā m c e n ā m h e r c o g i s t e s r ū p n i e c ī b a s u n l a u k s a i m n i e c ī b a s r a ž o j u m u s .

H e r c o g s J ē k a b s rea l izē ja m e r k a n t i l i s m a pol i t iku. Š ā v i rz iena piekritē j i a t z i n a , ka v a l s t s g a l v e n ā b a g ā t ī b a i r n a u d a . Tā v i sv ieg lāk

i e g ū s t a m a , a t t ī s t o t rūpniec ību un t i rdzniec ību. V a i r ā k preču jā izved, m a z ā k jāieved, lai va l s t ī u z k r ā t o s m e t ā l a n a u d a .

J ē k a b s a ic ināja u z K u r z e m i h o l a n d i e š u m e i s t a r u s , u n tie vadī ja d a r b u s h e r c o g a V e n t s p i l s k u ģ u b ū v ē t a v ā . J ē k a b a v a l d ī š a n a s la ikā (1642.—1682. g.) uzbūvē ja 44 k a r a k u ģ u s un 79 t i r d z n i e c ī b a s k u ģ u s . Lielāko da ļu k u ģ u p ā r d e v a ā r z e m ē m . H e r c o g a t i r d z n i e c ī b a s kuģ i v e d a u z ā r z e m ē m h e r c o g i s t e s r a ž o j u m u s u n ieveda K u r z e m ē ā r z e m j u preces . Ros īg i t i r g o j ā s a r lab ību u n k u ģ u b ū v m a t e r i ā l i e m .

S t r a u j i a t t ī s t ī j ā s lopkopība. I e v e d a h o l a n d i e š u s u g a s govis . Au­dzēja v ē r t ī g a s s p ā n i e š u s u g a s a i t a s . H e r c o g a m u i ž u i e n ā k u m i XVII gs . v idū v a i r ā k k ā r t p i e a u g a . Visi šie p a s ā k u m i bija sa i s t ī t i a r zemnieku p a s t i p r i n ā t u e k s p l u a t ā c i j u . I e g ū t o s l īdzekļus izl ietoja kuģ­niec ības un r ū p n i e c ī b a s t ā l ā k a i i z v e i d o š a n a i . Tika ierīkoti dze lzs cepļi, e n k u r u u n n a g l u k a l t u v e s , l i e l g a b a l u l ietuves, ieroču darbnī­cas . Cepļ i p ā r s t r ā d ā j a vietējo p u r v a r ū d u , p ie jaucot ta i k lā t no ārze­m ē m ievestu dzelzi. D a r b o j ā s m e ž r ū p n i e c ī b a s u n k o k r ū p n i e c ī b a s uz­ņ ē m u m i ( z ā ģ u g a t e r i , m u c i n i e k u d a r b n ī c a s , d a r v a s cepļi, p a p ī r a d z i r n a v a s ) . K u r z e m e s a u d u m u s p ā r d e v a zv iedru V i d z e m ē , Lie tuvā, Pol i jā u n p a t Krievi jā. M a n u f a k t ū r ā s d a r b u veica a p k ā r t ē j o h e r c o g a m u i ž u zemnieki k l a u š u ve idā; t ā p ē c ar ī š īs m a n u f a k t ū r a s s a u c p a r k l a u š u jeb d z i m t b ū t n i e c i s k ā m m a n u f a k t ū r ā m .

M a n u f a k t ū r u u n t i r d z n i e c ī b a s a t t ī s t ī b a ve ic inā ja p i l sē tu izveido­š a n o s h e r c o g i s t ē , kur s a v a n o z ī m e bija ar ī la tv iešu t i r g o t ā j i e m u n d a ž i e m la tv iešu a m a t i e m (audē ju , drēbnieku, miesn ieku a m a t a m ) .

M e r k a n t i l i s m a pol i t ika i bija p r o g r e s ī v a n o z ī m e . Tā s e k m ē j a na­t u r ā l ā s s a i m n i e c ī b a s s a i r š a n u . XVII gs . v i d ū u n o t r a j ā p u s ē herco­g i s tē s ā k a s īkās n o d e v a s ( m ā j p u t n u s , s ienu u. c.) ievākt no zem­niekiem n a u d ā . Bez d z i m t ļ a u d ī m h e r c o g a m a n u f a k t ū r ā s p i e ņ ē m a arī a l g o t u s s t r ā d n i e k u s . L ī d z ā s ā r z e m j u m e i s t a r i e m p a r a l g o t i e m s t r ā d ­niekiem u n m e i s t a r i e m m a n u f a k t ū r ā s s t r ā d ā j a ar ī vietēj ie zemnieki . D r ī z t o m ē r iz rādī jās , k a h e r c o g i s t e s r ū p n i e c ī b a n e s p ē j a t ā l ā k at t ī s t ī­t ies, j o t ā bija a t r a u t a n o p l a š ā k a A u s t r u m e i r o p a s t i r g u s , p a r k ā d u XVII gs. s ā k a izveidot ies Viskr iev i jas iekšē ja is t i r g u s . K l a u š u m a ­n u f a k t ū r a n e s p ē j a arī s a c e n s t i e s a r k a p i t ā l i s t i s k o R i e t u m e i r o p a s m a n u f a k t ū r u . N e g a t ī v i u z rūpniec ību a t s a u c ā s j a u n s poļu u n zv iedru k a r š XVII gs . p i e c d e s m i t a j o s g a d o s . S a k a r ā a r š iem a p s t ā k ļ i e m r ū p n i e c ī b a u n t i r d z n i e c ī b a K u r z e m e s h e r c o g i s t ē pēc ī s l a i c ī g a u z p l a u k u m a s t r a u j i p a n ī k a .

4 . Z V I E D R U V A L D Ī B A S P O L I T I K A V I D Z E M Ē X V I I G A D S I M T A .

Zviedr i ja i p a k ļ a u t o zemju v i d ū V i d z e m e bija v iena no ienes īgā­k a j ā m . R ī g a e k o n o m i s k ā z iņā bija s a i s t ī t a a r p l a š ā m t e r i t o r i j ā m , tā­pēc Vidzemei un Rīga i bija liela n o z ī m e Zviedr i ja s c īņā p a r k u n d z ī b u B a l t i j a s j ū r ā . Z a u d ē j o t V idzemi u n Rīgu, Zviedr i ja i b ū t u j ā z a u d ē s a v a v a r a B a l t i j a s j ū r ā . N o s t i p r i n ā j u s i e s V i d z e m ē , Zv iedr i j a s val­dība s ā k a r e a l i z ē t d a ž a s r e f o r m a s , lai n o d r o š i n ā t u š e s a v u v a r u

i:

un t u v i n ā t u Vidzemi Zviedr i ja i . V i d z e m e s p ā r v a l d e s p r i e k š g a l ā k a r a l i s iecēla ģ e n e r ā l g u b e r n a t o r u , k a s bija k a r a ļ a v ie tnieks Vid­zeme. V i ņ a m piederē ja v i sa m i l i t ā r ā u n civilā v a r a . Ģ e n e r ā l g u b e r ­n a t o r s iecēla V i d z e m ē a u g s t ā k o s i e r ē d ņ u s u n t i e s n e š u s , sekoja v a l s t s n o d o k ļ u u n m u i t a s i e v ā k š a n a i . K a r a ļ a ierēdņi V i d z e m ē real i­zēja s a v a s v a l d ī b a s poli t iku. P a r a t a l g o j u m u viņi s a ņ ē m a m u i ž a s . T ā d ā k ā r t ā a u g s t ā k ā p ā r v a l d e V i d z e m ē a t r a d ā s zviedru m u i ž n i e k u r o k ā s .

G u s t a v s II Ādolfs p ā r k ā r t o j a arī t iesu i e s t ā d e s V i d z e m ē . Tika n o d i b i n ā t a s z e m e s t ie sas , pi l s t i e sas u n g a l m a jeb hoft iesa. Z e m e s t i e s ā m t a g a d bija jā iz lemj kā m u i ž n i e k u , tā arī z e m n i e k u l ie tas . Z e m n i e k i e m t ika p i e š ķ i r t a s t ie s ības s ū d z ē t i e s hoft iesa. T o m ē r zv iedru i z d a r ī t ā t iesu r e f o r m a n e m a z n e s a t r i c i n ā j a m u i ž n i e k u š ķ i r a s s tāvokl i , jo t ie sneš i n ā c a g a l v e n o k ā r t no m u i ž n i e k u v i d u s , bet t iesu u z d e v u m s bija n o s t i p r i n ā t v a l d o š ā s š ķ i r a s v a r u .

M u i ž n i e k i i e g u v a t ie s ības a p s p r i e s t l a n d t ā g ā V i d z e m e s s a i m n i e ­ciskos u n c i tus j a u t ā j u m u s . L a n d t ā g ā v a r ē j a p ieda l ī t ie s t ika i muiž­nieki. Z v i e d r u lielie m u i ž u va ld ī tā j i v a i r ā k u z t u r ē j ā s Zviedri jā, t ā p ē c p ā r s v a r s l a n d t ā g ā bija vietē j iem v ā c u m u i ž n i e k i e m .

K ā Zviedri ja, t ā V i d z e m ē muižniek i bija p a r a d u š i r īkot ies a r lēņu m u i ž ā m k a a r s a v u ī p a š u m u . T ā k ā v a l s t s i e n ā k u m i n e s p ē j a

l e g l va l s t s p ā r v a l d e s i z d e v u m u s , zv iedru v a l d ī b a s t ā j ā s pie m u i ž u redukci jas , t . i., bi jušo v a l s t s un lēņu m u i ž u a t s a v i n ā š a n a s . T a s nozīmēja, ka v is iem muižniek iem, k a s k ā d r e i z no z e m e s va ldnie­kiem bija s a ņ ē m u š i s a v a s m u i ž a s p a r lēņiem, t . i., t ika i l i e t o š a n ā , t a g a d t ā s a t k a l bija j ā a t d o d a t p a k a ļ v a l d ī b a s rīcībā. J ā a t d o d a t p a k a ļ bija arī t ā s m u i ž a s , k u r a s daži Zv iedr i j a s k a r a ļ i bi ja i zdāvā juš i m u i ž ­niekiem. 1680. g. m u i ž u redukci ju a t t iec inā ja arī uz Vidzemi, n e r a u -

got ies u z V i d z e m e s m u i ž n i e c ī b a s p r o t e s t u . M u i ž u r e d u k c i j a s komi­sija u z s ā k a d a r b u u n p ā r b a u d ī j a v i su m u i ž n i e k u ī p a š u m a t ies ības u z v i ņ u m u i ž ā m . Lie lākā d a ļ a m u i ž n i e k u n e v a r ē j a p ie rād ī t s a v a s īpa­š u m a t ies ības . T ā a p m ē r a m 8 0 % n o v i sa V i d z e m e s a r k l u s k a i t a p ā r ­gā ja Zv iedr i j a s v a l d ī b a s r o k ā s . A t ņ e m t a j ā s m u i ž ā s b i jušos dz imt­k u n g u s a t s t ā j a p a r n o m n i e k i e m u n d z i m t b ū š a n a n e t i k a a t c e l t a .

La i n o s k a i d r o t u i e g ū t o v a l s t s m u i ž u i e n e s ī g u m u , V i d z e m ē uz­s ā k a a r k l u revīzi ju. Revīz i jas u z d e v u m s bija note ik t z e m n i e k u k l a u š u u n n o d e v u l ie lumu, lai precīz i z i n ā t u v a l s t s i e n ā k u m u s . K l a u š u u n n o d e v u l ie lumu m ē ģ i n ā j a note ik t a tb i l s toš i k a t r a s zem­nieku m ā j a s z e m e s p l a t ī b a i u n l a b u m a m . V i s a s z e m n i e k u k l a u š a s u n n o d e v a s p ā r r ē ķ i n ā j a n a u d ā . P a r p a m a t u ņ ē m a t ā d u z e m n i e k u sētu, k a s deva m u i ž a i 60 d ā l d e r u lielu i e n ā k u m u g a d ā . Š ā d u zem­nieku m ā j u p ie l īdz inā ja v i e n a m revīz i jas a r k l a m . Viss v a i r u m s z e m n i e k u m ā j u bija m a z ā k a s p a r v ienu a r k l u (1/2, 1/4, 1/8 u t t . a r k l a l i e l a s ) . Z e m n i e k u zemi mērī jot u n vērtē jot, s a s t ā d ī j a v a k u 1 g r ā m a ­t a s , k u r ā s ieraks t ī ja z e m n i e k u k l a u š a s u n n o d e v a s . J a n o m n i e k s p r a -

1 P a r v a k u j e b p a g a s t u f e o d ā l i s m a l a i k a s a u c a a r ī z e m n i e k u n o d e v a s .

50

sīja v a i r ā k , n e k ā i e r a k s t ī t s v a k u g r ā m a t ā , z e m n i e k i e m bija t i e s ī b a s sūdzēt ie s . T a č u m ē ģ i n ā j u m a m a r v a k u g r ā m a t u pa l īdz ību p a s a r g ā t k r o ņ a z e m n i e k u s n o m u i ž a s n o m n i e k a p ā r m ē r ī g a s e k s p l u a t ā c i j a s bi ja niecīgi p a n ā k u m i . P i e a u g a ā r k ā r t ē j ā s k l a u š a s . D a u d z a s zem­nieku s ū d z ī b a s r ā d a , k a d z i m t b ū t n i e c i s k a i s j ū g s k ļuva arv ien s m a ­g ā k s . P a r v a k u g r ā m a t ā s p a r e d z ē t o n o r m u n e i z p i l d ī š a n u va i k ū t r u m u k l a u š u d a r b ā z e m n i e k u s sodī ja a r r īks tēm. Z e m n i e k u sodī­š a n a i l ietoja arī ī p a t n ē j u p a ņ ē m i e n u — ies lēdza z e m n i e k a m k ā j a s t ā s a u c a m a j ā k l a u š u bluķī jeb s iekstā .

Att iecībā uz p r i v ā t m u i ž ā m zv iedru v a l d ī b a p a z i ņ o j a , ka tā ne­ie jauksies m u i ž n i e k u u n z e m n i e k u s a v s t a r p ē j ā s a t t iec ībās . T ā t a d la tv iešu b u r ž u ā z i s k o v ē s t u r n i e k u l e ģ e n d a p a r « laba j iem zv iedru la ik iem» i r r u p j š v ē s t u r e s v i l t o j u m s .

5 . Z I E M E Ļ U K A R Š ( 1 7 0 0 . — 1 7 2 1 . g . ) .

Krievi jai bi ja n e p i e c i e š a m a izeja B a l t i j a s j ū r ā . Lie lāko d a ļ u B a l t i j a s j ū r a s p i e k r a s t e s bi ja s a g r ā b u s i Zviedri ja, k a s c e n t ā s s a v u k u n d z ī b u B a l t i j a s p i e k r a s t ē vēl p a p l a š i n ā t . B a l t i j a s j ū r a s a u s t r u m u p i e k r a s t e s te r i tor i j a v a r ē j a b ū t ar ī i zdev īgs p l a c d a r m s i e b r u k u m a m Krievi jā. T ā p ē c Krievi jas c a r s P ē t e r i s I v i su s a v u u z m a n ī b u pie­v ē r s a B a l t i j a s j a u t ā j u m a a t r i s i n ā š a n a i .

XVII gs . b e i g ā s n o d i b i n ā j ā s Krievi jas , P o l i j a s u n D ā n i j a s mili­t ā r a sav ienība, k a s bija v ē r s t a pre t Zviedr i jas k u n d z ī b u B a l t i j a s j ū r ā . B a l t i j a s j ū r a s a u s t r u m u p i e k r a s t e s t ā l ā k a i s l ik tenis t ika iz­š ķ i r t s b r u ņ o t ā c īņā — tā s a u c a m a j ā Ziemeļu k a r ā .

Z iemeļu k a r š s ā k ā s 1700. g a d ā a r s a k š u k a r a s p ē k a u z b r u k u m u Rīgai . T o m ē r Rīgu s a k š i e m n e i z d e v ā s ieņemt . Z v i e d r u k a r a l i s Kār­lis XII a r s a v u k a r a s p ē k u d e v ā s v i s p i r m s p r e t D ā n i j u , s a k ā v a d ā ņ u s u n p iesp ieda D ā n i j u n o s l ē g t mieru . P ē c t a m zviedr i d e v ā s a tbr īvot N a r v a s c ietoksni, ko bija a p l e n k u š i krievi. Te zv iedr iem i z d e v ā s g ū t u z v a r u p ā r j a u n o Krievi jas a rmi ju, k u r a i vēl nebi ja k a u j a s pie­r e d z e s .

N ā k a m ā g a d a v a s a r ā zv iedru k a r a s p ē k s pie R ī g a s p ā r c ē l ā s p ā r D a u g a v u u n Spi lves l ī d z e n u m ā s a k ā v a s a k š u k a r a s p ē k u . S a i k a u j ā a r sevišķu v a r o n ī b u izcē lās nel ie la kr ievu k a r a s p ē k a da ļa , k a s sar­gā ja L u c a v a s a l ā p ā r e j u p ā r D a u g a v u . T e k a u j ā p r e t zv iedr iem k r i t a visi 400 š ā s k a r a s p ē k a d a ļ a s k a r a v ī r i (1701. g . 10. j ū l i j ā ) . K a u j a s v ietā v iņ iem u z c e l t s p ieminekl i s (1891. g . ) . P ē c u z v a r a s pie R ī g a s zv iedr i d e v ā s u z K u r z e m i u n t a d t ā l ā k u z Pol i ju .

K a r ā v i s v a i r ā k cieta zemnieki . V i ņ u s s m a g i e k s p l u a t ē j a k ā muižnieki,_tā ar ī Zv iedr i j a s k a r a s p ē k a v a d ī b a , k a s p r a s ī j a no zem­niekiem p ā r t i k u u n arī d a u d z p a j ū g u šķūt īm. Zviedr i p a t m ē ģ i n ā j a i z d a r ī t V i d z e m ē z e m n i e k u mobi l izāci ju, bet t ā b e i d z ā s n e s e k m ī g i .

P ē c a r m i j a s r e o r g a n i z ā c i j a s krievi i e ņ ē m a T ē r b a t u u n N a r v u u n g u v a l ielus p a n ā k u m u s arī K u r z e m ē ; zv iedrus p a d z i n a n o J e l g a v a s .

52

1709. g a d ā P o l t a v a s k a u j ā kr ievu a r m i j a g u v a spožu u z v a r u p a r zviedriem. Zviedr i ja s m i l i t ā r ā s v a r e n ī b a s s a g r ā v e izšķir īgi ietek­mēja arī s tāvokl i Latv i jā . Krievu k a r a s p ē k s a p l e n c a un 1710. g a d a 4. jū l i jā p iespieda k a p i t u l ē t Rīgu. P ē c R ī g a s k a p i t u l ā c i j a s notei­kumiem, zv iedru k a r a s p ē k s un visi Zv iedr i ja s p a v a l s t n i e k i v a r ē j a at-

s t a t Rīgu, bet p a š a i p i l sē ta i t ika n o d r o š i n ā t a s v i s a s a g r ā k a s tiesī­b a s u n p r i e k š r o c ī b a s .

Tā 1710. g a d ā Krievi jas v a r ā faktiski n o n ā c a v i sa V i d z e m e . K a r š g a n vēl t u r p i n ā j ā s v a i r ā k u s g a d u s , bet t a s v a i r s n e n o r i s i n ā j ā s V i d z e m e s ter i tor i jā . Beidzot Zviedr i ja a t z i n a sevi p a r u z v a r ē t u u n 1 7 2 1 . g a d a p a r a k s t ī j a N ī š t a t ē m i e r a l ī g u m u a r Krieviju. V i d z e m e un I g a u n i j a iek ļāvās Krievi jas v a l s t s s a s t ā v ā .

53

6 . Z E M N I E K U S T Ā V O K L I S U N Š Ķ I R U C Ī Ņ A S S A A S I N Ā Š A N Ā S V I D Z E M Ē

P Ē C Z I E M E Ļ U K A R A .

Z e m n i e k u s tāvokl i s V i d z e m ē X V I I I g a d s i m t ā bija s m a g ā k s nekā d z i m t ļ a u ž u s tāvokl i s kr ievu z e m ē s . M u i ž n i e k i e m a t d e v a v i s a s zv iedru v a l d ī b a s r e d u c ē t ā s m u i ž a s . Arī l ie lāko d a ļ u k r o ņ a m u i ž u i z d ā v i n ā j a muižniek iem. M u i ž n i e k i s ā k a pievienot m u i ž ā m zem­nieku m ā j a s , k a s k a r a la ikā bija p a l i k u š a s bez iedzīvotā j iem. M u i ž u l a u k u p a p l a š i n ā š a n a solīja m u i ž n i e k i e m j a u n u s i e n ā k u m u s . T ā k ā ci lvēku laukos pēc k a r a bija m a z , m u i ž n i e k i pa l ie l inā ja z e m n i e k u k l a u š a s , lai v a r ē t u a p s t r ā d ā t p a p l a š i n ā t o s l a u k u s .

Muižniek i m ē ģ i n ā j a s a g r ā b t s a v ā s r o k ā s v i s u s i e n ā k u m u s n o l a u k s a i m n i e c ī b a s . A r d r a u d i e m u n sodiem viņi sp ieda z e m n i e k u s pār­dot m u i ž a i s a v u s r a ž o j u m u s u n p i rkt t ika i n o m u i ž n i e k i e m p i l s ē t a s preces , kā sāli, s i ļķes, dzelzi u. c. Muižniek i u z p i r k t o s r a ž o j u m u s a r i e v ē r o j a m u pe ļņu p ā r d e v a t ā l ā k t i r g o t ā j i e m . N o š ā d a s m u i ž n i e k u r īc ības cieta kā zemnieki , tā t i rgotā j i . T a s v i s s s a a s i n ā j a šķ i ru cīņu.

B a l t i j a s m u i ž n i e k u r e a k c i o n ā r o s u z s k a t u s p a r d z i m t ļ a u d ī m u n v i ņ u m a n t u sp i lg t i p a r ā d a V i d z e m e s m u i ž n i e c ī b a s p ā r s t ā v j a R o z e n a s a s t ā d ī t ā d e k l a r ā c i j a (1739. g . ) , a tb i ldot uz c e n t r ā l o v a l s t s i e s tāžu j a u t ā j u m u p a r m u i ž n i e k u t i e s ībām u z zemniekiem. R o z e n s a p g a l v o j a , ka zemnieki j a u kopš XII gs., k a d vācieš i iebruka Livoni jā, n e e s o t v a i r s brīvi cilvēki, bet verg i . Zemniek i i r p iesa i s t ī t i m u i ž ā m , v i ņ u s v a r pirkt, p ā r d o t , d ā v i n ā t , m a n t o t u t t . R o z e n s saka , k a m u i ž n i e k i e m esot ī p a š u m a t ies ības arī uz z e m n i e k a m a n t u , ko viņi v a r o t pal ie­l ināt va i s a m a z i n ā t pēc s a v a s p a t i k a s . T ā p a t m u i ž n i e k i e m esot tie­s ī b a s ne ierobežot i p r a s ī t n o sav iem dz imtc i lvēk iem k l a u š a s .

Š ā d o s a p s t ā k ļ o s v i s v a i r ā k i z p l a t ī t a i s z e m n i e k u c ī ņ a s ve ids p r e t d z i m t b ū š a n a s j ū g a p a s t i p r i n ā š a n o s X V I I I gs . p i r m a j ā p u s ē bija b ē g š a n a , k a u t arī bija p a r e d z ē t i b a r g i sodi kā bēg ļ iem, tā arī t iem zemniek iem, k a s s lēpj b ē g ļ u s ( m i e s a s sodi, k a u n a z ī m e s iededzinā­š a n a pierē a r n o k a i t ē t u dzelzi, a u s u u n d e g u n a n o g r i e š a n a ) . O t r s z e m n i e k u š ķ i r a s c ī ņ a s ve ids bija s ū d z ī b a s p a r m u i ž n i e k i e m ; zem­nieki iesniedza š īs s ū d z ī b a s v ie tē jām t iesu un v a l d ī b a s i e s t ā d ē m . T ā k ā s ū d z ī b a s izmeklē ja p a š i muižniek i , t a d g a n d r ī z v i e n m ē r t ā s a t z i n a p a r n e p a m a t o t ā m u n s ū d z ī b u iesniedzē jus sodī ja a r b a r g i e m m i e s a s sodiem.

X V I I I gs. p i r m a j ā p u s ē z i n ā m a n o z ī m e z e m n i e k u c īņā p r e t d z i m t b ū š a n u bija h e r n h ū t i e š u kus t ība i . H e r n h ū t i s m s ieviesās V i d z e m ē no Saks i jas . H e r n h ū t i e š i apv ienojās d r a u d z ē s bez m ā c ī t ā ­j iem. Zemniek i n e u z t i c ē j ā s l u t e r ā ņ u mācī tā j i em, jo m ā c ī t ā j i bija vācieši u n mācī ja k l a u s ī t k u n g u s ; m ā c ī t ā j i e m bija s a v a s m u i ž a s , u n v iņ i p a š i arī e k s p l u a t ē j a z e m n i e k u s . N e r e t i zemniek i p a š i vadī ja h e r n h ū t i e š u d r a u d z e s u n s a u c a cits citu p a r b r ā ļ i e m , t ā d ē ļ arī p a š u a p v i e n ī b u s ā k a s a u k t p a r «brā ļu d r a u d z i » .

G a l v e n a i s h e r n h ū t i e š u k u s t ī b a s c e n t r s V i d z e m ē bija V a l m i e r a s a p r i ņ ķ i s . Lai s e k m ē t u h e r n h ū t i s m a m ā c ī b a s i z p l a t ī š a n o s , 1737. g a d ā V a l m i e r ā n o d i b i n ā j a la tv iešu skolotā ju s e m i n ā r u .

54

K a d h e r n h ū t i s m a k u s t ī b a s dal ībnieki s ā k a atbr īvot ies n o mācī­t ā j u u n m u i ž n i e k u ie tekmes u n k u s t ī b a vēl p i e ņ ē m ā s spēkā, t a d h e r n ­h ū t i e š u k u s t ī b a s p a n ā k u m i s a t r a u c a m ā c ī t ā j u s u n m u i ž n i e k u s . Mācī­tāji sūdzē jās , ka b r ā ļ u d r a u d z e s apv ieno jot z e m n i e k u s o r g a n i z ā c i j ā s , k a s neesot v a i r s p a k ļ a u t a s m ā c ī t ā j u kontro le i . 1743. g a d ā h e r n h ū ­t iešu kust ību a iz l iedza. P r e t h e r n h ū t i e š u k u s t ī b a s v a d ī t ā j i e m s ā k ā s r e p r e s i j a s . H e r n h ū t i e š u k u s t ī b a V i d z e m ē t o m ē r n e n o r i m a , j o zemnieku s tāvokl i s n e u z l a b o j ā s . B r ā ļ u d r a u d z e s s a d a l ī j ā s m a z o s p u l c i ņ o s u n rīkoja s l e p e n a s s a n ā k s m e s . Š ā d a s s l e p e n a s s a n ā k s m e s , ko vadī ja p a š i zemnieki , bija v i sa i b ī s t a m a s p a s t ā v o š a j a i d z i m t b ū t -nieciska ja i i ekār ta i . K a d X V I I I gs . o t r a j ā p u s ē V i d z e m ē s ā k ā s z e m n i e k u nemier i , p a r n e m i e r u c e n t r i e m k ļuva tie apvidi , kur v i s v a i r ā k bija izplat ī jus ies h e r n h ū t i e š u m ā c ī b a , kā, p i e m ē r a m , Val­m i e r a s , Cēsu, R a u n a s u . c . n o v a d i .

7 . Z E M N I E K U N E M I E R I X V I I I G S . O T R A J Ā P U S E .

Š ķ i r u c ī ņ a arv ien p a s t i p r i n ā j ā s u n sevišķu a s u m u s a s n i e d z a X V I I I gs . 70. un 80. g a d o s . Lai p a l i e l i n ā t u s a v u s i e n ā k u m u s , muiž­nieki d a ž ā d i u z l a b o j a s a v a s s a i m n i e c ī b a s . S ā k a p ievērs t u z m a n ī b u lopkopībai , p l a š ā k o r g a n i z ē t d a ž ā d u s r ū p n i e c ī b a s u z ņ ē m u m u s , k a s r a ž o j a preces t i r g u m , p i e m ē r a m , d e g v ī n a d e d z i n ā t a v a s , k a ļ ķ u cep­ļus u . c . J a u n i e p a s ā k u m i bija sa i s t ī t i ar d z i m t ļ a u ž u p a s t i p r i n ā t u e k s p l u a t ā c i j u . V i d z e m e s t i e s a s a i z s t ā v ē j a m u i ž n i e k u š ķ i r a s in tere­s e s u n neievēro ja z e m n i e k u s ū d z ī b a s , k a u t arī t ā s bija p a m a t o t a s . T u r k l ā t s ū d z ī b a s iesniedzēju vēl sodī ja. Lai p a n ā k t u s a v u p r a s ī b u i e v ē r o š a n u , zemnieki s a c ē l ā s p r e t m u i ž n i e k i e m . 1771. g a d ā s ā k ā s p l a š ā k i z e m n i e k u nemier i V i d z e m ē , k a d izp la t ī j ā s b a u m a s , ka Vid­z e m ē iebrucis poļu k a r a s p ē k s . A l ū k s n e s n o v a d a zemnieki a t t e i c ā s iet k l a u š u d a r b o s . Z e m n i e k u n e m i e r i bija arī c i tā s p i e r o b e ž a s mui­ž ā s . Muižniek i un m ā c ī t ā j i lielā s t e i g ā b ē g a uz p i l s ē t ā m . Ar k a r a ­s p ē k a pa l īdz ību zemnieku n e m i e r u s t o m ē r drīz vien a p s p i e d a u n n e m i e r n i e k u s b a r g i sodīja.

N ā k a m a j o s g a d o s uz l ie smoja j a u n i z e m n i e k u nemier i , n o k u r i e m i e v ē r o j a m ā k i e bija t ā s a u c a m i e g a l v a s n a u d a s n e m i e r i 1784. g a d ā . Š ie zemnieku n e m i e r i s k ā r a v a i r ā k n e k ā 100 m u i ž u , un n e m i e r u k u s t ī b a izp la t ī j ā s kā V i d z e m e s latv iešu, tā arī i g a u ņ u da ļā . N e m i e r u k u s t ī b a s a s n i e d z a v i s p l a š ā k o a p j o m u C ē s u apr iņķī , kur zemnieki s a c ē l ā s 22 m u i ž ā s . C a r a v a l d ī b a bija uz l ikus i v i s iem vīr iešu k ā r t a s z e m n i e k i e m g a l v a s n a u d u . N o d o k ļ a i e v ā k š a n u u z d e v a muižnie­kiem. T o i z m a n t o d a m i , muižn iek i pa l ie l inā ja z e m n i e k u k l a u š a s u n n o d e v a s . Z e m n i e k o s r a d ā s pār l iecība, k a galva_s n a u d a v iņ iem j ā m a k s ā v a l d ī b a i tieši, bez m u i ž n i e k u s t a r p n i e c ī b a s . Zemnieki cerē ja , k a t ā v iņi a tbr īvos ies n o m u i ž n i e k u v a r a s u n k ļūs p a r v a l s t s jeb « k r o ņ a » zemniek iem. Z e m n i e k u n e m i e r i s a v u k u l m i n ā c i j u sa­s n i e d z a 1784. g a d a v a s a r ā . V i d z e m e s ģ e n e r ā l g u b e r n a t o r s z iņoja p a r n e m i e r i e m u z P ē t e r b u r g u u n p r a s ī j a s t e i d z a m i a t s ū t ī t k a r a -

spēku. 1784. g a d a r u d e n ī V i d z e m ē i e r a d ā s l ie lākas k a r a s p ē k a d a ļ a s . N o o r g a n i z ē j a s o d a ekspedīc i jas , k a s vietējo m u i ž n i e k u v a d ī b ā nežēl īg i i z r ē ķ i n ā j ā s a r n e m i e r n i e k i e m . Z e m n i e k u v a d o ņ u s sodī ja a r s m a g i e m m i e s a s sodiem u n izsūt ī ja u z i lg iem g a d i e m s p a i d u d a r ­bos . Z e m n i e k u kus t ība bija s t ih i ska , t ā p ē c tā cieta neve iksmi . T o m ē r , n e r a u g o t i e s u z n e v e i k s m ē m , X V I I I gs . o t r ā s p u s e s z e m n i e k u n e ­mier i s a t r i c i n ā j a u n g r ā v a d z i m t b ū t n i e c i s k ā s i e k ā r t a s p a m a t u s .

8 . XVIII G A D S I M T A 80. G A D U A D M I N I S T R A T Ī V Ā S U N

T I E S U R E F O R M A S V I D Z E M Ē .

L a i s t i p r i n ā t u c e n t r a l i z ē t o v a r u , c a r a v a l d ī b a 80. g a d o s rea l i ­zēja V i d z e m ē v a i r ā k a s a d m i n i s t r a t ī v ā s u n t iesu r e f o r m a s , k a s iero­bežoja v ā c u m u i ž n i e k u pr iv i lēģ i ja s u n l ikvidēja V i d z e m e s m u i ž n i e ­c ības pol i t i sko a u t o n o m i j u . 1783. g a d ā v a l d ī b a a t t iec inā ja uz V i d z e m i Krievi jas g u b e r ņ u p ā r v a l d e s re formu. Tāpat_ k ā a g r ā k , V i d z e m e s a d m i n i s t r ā c i j a s p r i e k š g a l ā a t r a d ā s ģ e n e r ā l g u b e r n a t o r s , t o m ē r v i ņ a v a r a t ika ievēro jami p a p l a š i n ā t a . V a l d ī b a t a g a d iecēla a u g s t ā ­kos p ā r v a l d e s u n t iesu i e r ē d ņ u s , k a m ē r a g r ā k v i ņ u s ievēlēja muiž­nieki. K a t r ā apr iņķī n o d i b i n ā j a z e m ā k o z e m e s t iesu a r a p r i ņ ķ a pr iekšn ieku p r i e k š g a l ā un ar pieciem piesēdētā j iem, no k u r i e m di­v u s ievēlēja no v a l s t s z e m n i e k u v i d u s . M u i ž n i e k i gan_ m ē ģ i n ā j a p a n ā k t , lai atceļ z e m n i e k u p iesēdētā jus , bet t a s n e i z d e v ā s . P ā r v a l ­des z iņā V i d z e m e k ļuva p a r p a r a s t u Krievi jas v a l s t s g u b e r ņ u , k u r v i sa v a r a p iederē ja ģ e n e r ā l g u b e r n a t o r a m .

A r X V I I I gs . v i d u c a r a v a l d ī b a s ā k a p a k ā p e n i s k i ierobežot R ī g a s v ā c u n a m n i e k u pr iv i lēģ i jas . P a r n a m n i e k i e m Rīgā pavēlē ja u z ņ e m t v a i r ā k u s la tv iešu m a s t u šķ i rotā jus , lai g a n a g r ā k v ā c i s k ā r ā t e at te i­c ā s u z ņ e m t l a t v i e š u s p a r n a m n i e k i e m . 1785. g a d ā v a l d ī b a izs ludi­n ā j a R ī g ā j a u n u p i l s ē t a s p ā r v a l d e s l ikumu. P i l s ē t a s g a l v a s u n p i l sē tas d o m e s ( r ā t e s ) v ē l ē š a n ā s v a r ē j a p iedal ī t ies vis i R ī g a s sabied­r ības m a n t ī g i e locekļi, k a s m a k s ā j a n o d o k ļ u s n e m a z ā k p a r 5 0 rub­ļiem g a d ā u n k a s bija s a s n i e g u š i 2 5 g a d u v e c u m u . Ģi ldes u z ņ ē m a locekļus n e a t k a r ī g i n o v i ņ u t a u t ī b a s , bet g a n pēc v i ņ u m a n t a s s tā­vokļa . N e i z c e l š a n ā s v a i t a u t ī b a , bet k a p i t ā l s izšķīra u z ņ e m š a n u t i r g o t ā j u ģ i ldēs v a i i evē lēšanu p i l s ē t a s p a š v a l d ī b a s o r g ā n o s . R ī g a s iedzīvotā ju p l a š ā k a s m a s a s arī t u r p m ā k n e v a r ē j a p iedal ī t ies pil­s ē t a s p a š v a l d ī b ā .

Šīm r e f o r m ā m t o m ē r bija p r o g r e s ī v a n o z ī m e . T ā s ierobežoja V i d z e m e s m u i ž n i e c ī b a s a u t o n o m i j u , sekmēja R ī g a s t i r d z n i e c ī b a s u n r ū p n i e c ī b a s a t t ī s t ību u n p a v ē r a ceļu R ī g a s t o p o š ā s b u r ž u ā z i j a s a t t ī s t ība i .

9. L A T G A L E S P I E V I E N O Š A N A KRIEVIJAI (1772 . g . ) .

K a d pēc Ziemeļu k a r a zv iedru V i d z e m e i e k ļ ā v ā s Krievi jas impē­r i jas s a s t ā v ā , D a u g a v a s t i r d z n i e c ī b a s ceļa n o s l ē g u m s piederē ja Krie­vi jai . T a č u Pol i ja, k a m piederē ja L a t g a l e u n Bal tkr iev i ja , t r a u c ē j a

56

Krievi jai i z m a n t o t šo s v a r ī g o i e k š z e m e s t i r d z n i e c ī b a s ceļu. K a d X V I I I g a d s i m t a o t r a j ā p u s ē c a r a v a l d ī b a c e n t ā s izveidot Rīgu p a r n o z ī m ī g u v a l s t s ostu, Krievi jas v a l s t s iekšē jās un ā r ē j ā s t i rdzniecī­b a s in teresēs iet i lpa L a t g a l e s p i e v i e n o š a n a Krievi jas impēri ja i .

Pol i jā X V I I I g a d s i m t a o t r a j ā p u s ē t u r p i n ā j ā s v a l s t s iekšējā sa­i r u m a process . To i z m a n t o j a k a i m i ņ u va l s t i s . 1772. g a d ā pēc i lgā­k ā m s a r u n ā m P r ū s i j a s , A u s t r i j a s u n Krievi jas s t a r p ā t ika n o s l ē g t s l ī g u m s p a r a t sev i šķu P o l i j a s t e r i t o r i j a s d a ļ u p i e v i e n o š a n u . To dē­vēja p a r p i r m o P o l i j a s s a d a l ī š a n u . P ē c š ā s d a l ī š a n a s Krievi ja da­būja L a t g a l i u n d a ž a s c i t a s z e m e s . T ā t u r p i n ā j ā s la tv iešu a p d z ī v o t o a p g a b a l u a p v i e n o š a n a Krievi jas i m p ē r i j a s s a s t ā v ā . L a t g a l i v ē l ā k iekļāva V i t e b s k a s g u b e r ņ ā , k u r a s s a s t ā v ā t ā pa l ika l īdz Liela jai O k t o b r a sociā l i s t i ska ja i revolūci ja i , k a d a r p a d o m j u v a l d ī b a s dek­r ē t u 1917. g a d a decembrī to pievienoja Vidzemei .

10. K U R Z E M E S H E R C O G I S T E S P I E V I E N O Š A N A KRIEVIJAI ( 1 7 9 5 . g . ) .

Ziemeļu k a r š izmainī ja K u r z e m e s h e r c o g i s t e s s t a r p t a u t i s k o s tā­vokl i p a š o s p a m a t o s . Kopš 1710. g a d a K u r z e m e a t r a d ā s Kr iev i jas p o l i t i s k ā s ie tekmes sfērā. X V I I I g a d s i m t ā K u r z e m e s h e r c o g i s t e s v a s a ļ a t k a r ī b a no P o l i j a s bija t ika i n o m i n ā l a . C a r s P ē t e r i s I pa­n ā c a , k a n o d i b i n ā j ā s r a d n i e c ī g a s a t t iec ības s t a r p Krievi jas impē­r i jas g a l m u u n K u r z e m e s h e r c o g i e m . K u r z e m e s h e r c o g s apsol ī ja k a r a g a d ī j u m ā ie turēt Krievi jai l abvē l īgu n e i t r a l i t ā t i , t ā p a t arī a p ­ņ ē m ā s n o d r o š i n ā t kr ievu t i r g o t ā j i e m br īvu ceļu c a u r hercog i s t i u z R i e t u m e i r o p u .

K u r z e m e s h e r c o g i s t ē v i e n m ē r bija n e s a s k a ņ a s s t a r p h e r c o g u u n muižniec ību. Š ī s n e s a s k a ņ a s c e n t ā s i z m a n t o t Pol i ja, k a s t i e c ā s h e r c o g i s t i l ikvidēt un K u r z e m i pi lnīg i pievienot Pol i ja i . P o l i j a s s e i m s t o m ē r bija sp ies t s pēc Krievi jas p i e p r a s ī j u m a at te ikt ies no K u r z e m e s h e r c o g i s t e s p i l n ī g a s p i e v i e n o š a n a s P o l i j a s va l s t i j , u n p a r K u r z e m e s h e r c o g u k ļ u v a Krievi jas ķ e i z a r i e n e s favorīts E r n e s t s Bī-r o n s (1737. g . ) . M u i ž n i e c ī b a c īnī jās k ā p r e t h e r c o g u E r n e s t u B ī r o n u , ta arī pre t v i ņ a pēcteci — v i ņ a dēlu P ē t e r i .

H e r c o g i s t e s s a i r u m s s a s n i e d z a s a v u pēdējo s tad i ju X V I I I gs, 80. g a d u b e i g a s u n 90. g a d u s ā k u m ā . H e r c o g a u n m u i ž n i e c ī b a s kon­flikti arv ien p a d z i ļ i n ā j ā s . Liela n o z ī m e bija arī p i l sētu iedzīvotā ju z e m ā k o s l ā ņ u un z e m n i e k u nemier iem. P o l i j a s v a l d ī b a bija t ik vā ja , ka nespē ja v a i r s ie jaukt ies K u r z e m e s l ietās, jo 1793. g a d ā n o t i k a o t r a P o l i j a s d a l ī š a n a . K u r z e m e s muižniec ība i l ikās, k a v i s l a b ā k t ā s pr iv i lēģ i jas a i z s t ā v e s Krievi jas m u i ž n i e k u impēr i ja . K u r z e m e s m u i ž ­nieki t ā p ē c ievadī ja P ē t e r b u r g ā s a r u n a s p a r h e r c o g i s t e s p a k ļ a u š a ­nos Krievi jai . 1795. g a d a m a r t ā P ē t e r i s B ī r o n s p a t s a t t e i c ā s n o t r o ņ a . Ķ e i z a r i e n e K a t r ī n a I I a p s t i p r i n ā j a v i s a s l īdzš inē jās muiž­nieku t ie s ības u n pr iv i lēģ i jas . T ā K u r z e m e s h e r c o g i s t e k ļuva p a r Krievi jas i m p ē r i j a s K u r z e m e s g u b e r ņ u . T a g a d v i sa L a t v i j a s ter i to­ri ja bija a p v i e n o t a Krievi jas i m p ē r i j a s s a s t ā v ā .

57

11. L A T V I J A S T E R I T O R I J A S A P V I E N O Š A N A S P R O G R E S Ī V Ā N O Z Ī M E .

P ē t e r a I u z v a r a Ziemeļu k a r ā bija s ā k u m s la tv iešu t a u t a s ap­d z ī v o t ā s te r i tor i j a s a p v i e n o š a n a i , k a s n o r i s i n ā j ā s la ikā no 1710. l īdz 1795. g a d a m .

C a r i s m s bija labvēl īg i n o s k a ņ o t s v ā c u muižniec ība i , t ā p ē c ta i i z d e v ā s vēl i lgi s a g l a b ā t s a v a s pr iv i lēģ i jas . T o m ē r Latv i jas iekļau­š a n a i Krievi jas impēri jā bija m i l z ī g a n o z ī m e la tv iešu t a u t a s vēs­t u r ē , jo visi l a tv iešu apdzīvot ie a p g a b a l i be idzot bija apv ienot i vie­n a s v a l s t s s a s t ā v ā . Līdz a r t o t ika r a d ī t a v ienota ter i tor i ja u n n o s t i p r i n ā t a e k o n o m i s k ā s dzīves u n k u l t ū r a s kopība, k a s ļāva lat­v iešu t a u t a i ve idot ies p a r b u r ž u ā z i s k u nāci ju, t ā a iz sn iedzot n ā k o š o t a u t a s a t t ī s t ī b a s p a k ā p i .

Līdz t a m L a t v i j a s ter i tor i jā v a i r ā k u s g a d s i m t u s bija n o r i s i n ā j u ­š ies a s i ņ a i n i kar i . P ē c k a r i e m Latv i ja v i e n m ē r pa l ika polit iski sa­d r u m s t a l o t a . N e m i t ī g i e k a r i d r a u d ē j a p a t pi lnīgi i zn īc ināt m a z o la tv ie šu t a u t u . M i l i t ā r i v a r e n ā Krievi jas impēr i ja n o d r o š i n ā j a ta i i l g s t o š u mieru, k a s bija t ik n e p i e c i e š a m s t a u t a s t ā l ā k a i a t t ī s t ība i . X V I I I g a d s i m t ā la tv iešu t a u t a a t j a u n o j a c iešus pol i t i skus, ekono­m i s k u s un k u l t ū r a s s a k a r u s a r lielo kr ievu t a u t u . Arī t a m bija pro­g r e s ī v a n o z ī m e la tv iešu t a u t a s v ē s t u r ē .

1 2 L A T V I E Š U T A U T A S D Z Ī V E S V E I D S U N K U L T Ū R A X V I I U N X V I I I G A D S I M T Ā .

M a t e r i ā l ā k u l t ū r a .

L a t v i e š u t a u t a s m a t e r i ā l ā k u l t ū r a XVII u n XVIII g a d s i m t ā bija g a l v e n o k ā r t d z i m t b ū š a n a s la ika z e m n i e c ī b a s k u l t ū r a .

L a t v i e š u zemnieki ša jā la ika p o s m ā dzīvoja nel ie los c iemos un ar ī v i e n s ē t ā s . P a p l a š i n o t m u i ž u s a i m n i e c ī b a s , ša jā la ikā ciemi bieži t i k a iznīc ināt i . D a u d z i e m zemniek iem bija j ā a t s t ā j ciemi u n j ā a p ­m e t a s u z dzīvi a t s e v i š ķ ā s v i e n s ē t ā s .

Z e m n i e k u sē tā p a r a s t i bija d z ī v o j a m ā ēka, kūt s , k lēts , ri ja, p i r t s u n m a l t u v e . Cē la ne l ie las gu ļkoku ē k a s a r s a l m u va i lubu j u m t u .

5 8

I s t a b ā m nebi ja d ū m e ņ u , logu vietā bija nelieli, č e t r s t ū r a i n i c a u r u m i , k a m pr iekšā a i z b ī d ā m i dēlīši. I s t a b a s l ie tas u n t r a u k i , i z ņ e m o t k a t l u , bi ja p a g a t a v o t i no koka. Telpu a p g a i s m o š a n a i l ietoja ska lus . La­bību zemniek i kal tē ja u n kūla r i jās, g r a u d u s m a l a r o k a s d z i r n a v ā s . V i d z e m e s z e m n i e k i a t šķ i r ībā n o K u r z e m e s u n L a t g a l e s zemniek iem dzīvoja nev i s d ū m i s t a b ā s , bet r i jās . T a s v i s s r ā d a , ka XVII gad­s i m t ā la tv iešu zemniek i bi juši ļoti t rūcīg i , sevišķi Vidzemē.

N a t u r ā l ā s a i m n i e c ī b a u n a r t o s a i s t ī t ā n o r o b e ž o š a n ā s p a nova­d i e m bija p a m a t ā lielai z e m n i e k u t ē r p u d a ž ā d ī b a i . Zemnieces iz-

g a t a v o j a a u d u m u s t ē r p i e m p a š a s , j o v ē r p š a n a , a u š a n a u n a u d u m u k r ā s o š a n a bija p laš i i z p l a t ī t a s m ā j a m a t n i e c ī b a s n o z a r e s .

G a l v e n i e z e m k o p ī b a s d a r b a rīki XVII u n XVIII g a d s i m t ā bi ja spī ļu a r k l s u n ecēšas . Zemniek i p a g a t a v o j a a r k l u n o koka, t a leme­sis bija no dzelzs v a i a p k a l t s ar dzelzi, va i arī p i ln īg i no koka. La­bību un s ienu p ļ ā v a a r i z k a p t ī m .

Zemniek i p a g a t a v o j a no koka arī t r a n s p o r t a l īdzekļus — r a t u s un r a g a v a s . Vēl X V I I I gs . o t r a j ā p u s ē zemniek i bi ja t ik n a b a d z ī g i , ka nespē ja n o p i r k t dzelzi r a t u a p k a l š a n a i . Tikai p i l s ē t ā s u n R ī g a s a p ­k ā r t n ē l ietoja a r dzelzi a p k a l t u s r a t u s .

Tā kā la tv iešu zemnieki p a š i p a g a t a v o j a sev t ē r p u s , d a r b a r ī k u s , t r a n s p o r t a l īdzekļus u n m ā j s a i m n i e c ī b a s p r i e k š m e t u s , t a d z e m n i e k u m ā j a m a t n i e c ī b a XVII u n X V I I I g a d s i m t a bi ja s a s n i e g u s i s a m ē r ā a u g s t u a t t ī s t ī b a s l īmeni .

S k o l a s u n izgl ī t ība.

XVII g a d s i m t ā la tv iešu v a l o d ā i z n ā c a n e d a u d z a s g r ā m a t a s , gal­v e n o k ā r t re l iģ i ska s a t u r a . T ā p a t k ā d ivas g r a m a t i k a s , v ā r d n ī c u u n dze jas mācību, v i s a s t ā s izdeva g a l v e n o k ā r t m ā c ī t ā j u v a j a d z ī b ā m , lai v iņi m ā c ī t o s la tv iešu v a l o d u un s e k m ī g ā k v a r ē t u veikt re l iģ i sko p r o p a g a n d u . B a z n ī c a s u n n o t ā s a t k a r ī g ā s s k o l a s u z d e v u m s bija t u r ē t p a k l a u s ī b ā z e m n i e k u m a s a s , k o e k s p l u a t ē j a v a l d o š ā š ķ i r a .

L a t v i e š u skolu bija p a v i s a m m a z . Lai n o s t i p r i n ā t u s a v u v a r u Vidzemē, zv iedru v a l d ī b a g a n izsacī jās, ka arī z e m n i e k i e m v a j a g o t a p m e k l ē t s k o l a s u n m ā c ī t i e s a m a t u s . T o m ē r zviedr i m a z g ā d ā j a p a r

60

l a t v i e š u zemnieku i z g l ī t o š a n u . Z e m n i e k i v i s u m ā bija un pa l ika a n a l ­fabēti . Zviedri g a n n o d i b i n ā j a R ī g ā ģ i m n ā z i j u u n T ē r b a t ā univers i­tā t i ( 1 6 3 2 . g . ) , bet zemnieki bija n a b a d z ī g i un n e v a r ē j a sūt ī t s a v u s b ē r n u s a u g s t ā k a s skolās . Rīgā XVII g a d s i m t ā la tv ieš iem tika noor­g a n i z ē t a s d a ž a s ne l ie las skolas , kur b ē r n i e m mācī ja las ī t u n rak­st ī t , ka arī b a z n ī c a s d z i e s m a s . K a t r ā š ā d ā skolā bija t ikai v iens sko­lotā j s . V i d z e m e u z l a u k i e m XVII gs . p i r m a j ā p u s ē skolu vēl nebi ja . G a d s i m t a o t r a j ā p u s ē b a z n ī c u d r a u d ž u ķes ter iem u z d e v a a p m e k l ē t zemnieku m ā j a s un m ā c ī t b ē r n i e m lasī t . Š i s d a r b s t o m ē r neveicās , jo ķes ter iem n e m a k s ā j a a lgu . Tikai XVII gs . b e i g ā s v a l d ī b a piešķīra k a t r a i d r a u d z e i 1 / 4 a rk la z e m e s s k o l a s i e r ī k o š a n a i u n skolotā ju uztu­r ē š a n a i . Bija j ā a t v e r t ā s a u c a m ā s d r a u d z e s skolas . T o m ē r v i s ā V i d z e m e vel X V I I I gs . s ā k u m ā d r a u d z e s skolu bija ļoti m a z . D a ļ a šo skolu bija ie r īkotas d z ī v o j a m ā s r i jās .

K u r z e m e s h e r c o g i s t ē XVII g a d s i m t ā nebi ja n e v i e n a s la tv iešu sko las . V a l d o š o šķiru bērni m ā c ī j ā s v ā c u skolās , k a s a t r a d ā s herco­g i s t e s l ie lāka jās p i l sē tās . Z e m n i e k u b ē r n u s š a j ā s s k o l ā s n e u z ņ ē m a .

X V I I I g a d s i m t a o t r a j ā p u s ē Latv i jā p i e a u g a skolu u n l a s ī t p r a -te ju ska i t s . R a d ā s v a j a d z ī b a pēc la ic īga s a t u r a la tv iešu g r ā m a t ā m . T a s sacerē ja v ā c u mācī tā j i . Tika i z d o t a s ābeces, k a l e n d ā r i u . c . Ka­l e n d ā r o s bija s a k o p o t a s arī z i ņ a s p a r g a d a t i r g i e m u n d a ž ā d a s pa­m ā c ī b a s , pa l ie lākai d a ļ a i ar re l iģ i sku n o k r ā s u . S ā k a i z n ā k t arī pe­riodiska izdevumi, p i e m ē r a m , «Latv ie šu G a d a G r ā m a t a » . G r ā m a t u s a c e r ē t ā j i — v ā c u m ā c ī t ā j i c e n t ā s s a v o s r a k s t o s s a m i e r i n ā t zemnie­k u s a r p a s t ā v o š o d z i m t b ū š a n a s iekār tu .

Ies tā jo t ie s d z i m t b ū š a n a s s a i r u m a m X V I I I gs . o t r a j ā pusē, atse­v i š ķ i e m m u i ž n i e k i e m u n m ā c ī t ā j i e m r a d ā s u z s k a t s , k a d z i m t ļ a u ž u d a r b a r a ž ī g u m u v a r pacel t , i zp la to t z e m n i e k u v idū p r a k t i s k a s z inā­š a n a s z e m k o p ī b a u n lopkopībā. Š a i n o l ū k ā p a r ā d ī j ā s g r ā m a t i ņ a s , k a s p r o p a g a n d ē j a k a r t u p e ļ u u n ā b o l i ņ a a u d z ē š a n u , p i e m ē r a m , bro­š ū r a « P a d o m s v i s iem arā j iem dots, k a m t r ū k u m s pie lopu ē d a m i e m ira id». T ā d ā m p a š ā m p r a k t i s k ā m v a j a d z ī b ā m t ika izdota g r ā m a t i ņ a « G u d r a m ā c ī š a n a v i s iem s a i m n i e k i e m u n m o d e r ē m p a r labu, k ā v i ņ i e m v a j a g c ū k a s b a r o t u n iekš s l i m ī b a s kopt». Z e m n i e k u m a s a vel m a z p r a t a lasīt , t ā p ē c iespiest ie r a k s t i n e v a r ē j a j ū t a m i ie tekmēt d z i m t b ū š a n a s j ū g ā n o s p i e s t o s z e m n i e k u s . Š ie r a k s t i arī n ā c a no v a l d o š a j ā m š ķ i r ā m , k a m zemnieki n e u z t i c ē j ā s .

G a l v e n a i s avots , n o k u r a la tv iešu t a u t a s m a s a s s m ē l a s a v a s z i n ā š a n a s p a r d a b u u n sabiedr ību, bija te ikas , p a s a k a s u n t a u t a s d z i e s m a s . Ša jos t a u t a s m u t v ā r d u s a c e r ē j u m o s r e d z a m la tv iešu at­t i e k s m i p r e t tā la ika sociālo iekār tu, pre t v a l d o š a j ā m š ķ i r ā m , ap­k ā r t n i , k a i m i ņ u t a u t ā m ut t . Sevišķi sp i lg t i te ikās , p a s a k ā s u n t a u t a s d z i e s m ā s i z p a u ž a s la tv iešu n a i d s pret v a l d o š o šķiru — m u i ž n i e k i e m u n m ā c ī t ā j i e m . V ā c u m ā c ī t ā j i u n n o v i ņ u v i d u s n ā k u š i e r a k s t n i e k i (kā, piem., Veca i s S t e n d e r s ) t ā p ē c i t sevišķi c e n t ā s i z s k a u s t lat­

v iešu t a u t a s d z i e s m a s d ē v ē d a m i t ā s p a r «b lēņu d z i e s m ā m » . Zemnie­k u s t a s t o m ē r nespē ja a t s v e š i n ā t n o s e n a j ā m t a u t a s t r a d ī c i j ā m .

61

V I I n o d a ļ a .

F E O D Ā L I D Z I M T B Ū T N I E C I S K Ā S S A I M N I E C Ī B A S S A I R Š A N A U N K A P I T Ā L I S T I S K O A T T I E C Ī B U V E I D O Š A N Ā S

X V I I I G S . B E I G Ā S U N XIX G S . P I R M A J Ā P U S Ē .

1 . L A T V I J A S E K O N O M I S K Ā A T T Ī S T Ī B A U N D Z I M T B Ū Š A N A S K R Ī Z E

X V I I I G S . B E I G Ā S U N X I X G S . S Ā K U M Ā .

K o p š X V I I I gs . v i d u s u n i t ī p a š i X V I I I gs . b e i g ā s t i r g ū p i e a u g a p i e p r a s ī j u m s pēc l a u k s a i m n i e c ī b a s r a ž o j u m i e m . M u i ž n i e k i c e n t a s iegūt iespē jami l ie lākus i e n ā k u m u s n o s a v ā m m u i ž ā m . Līdz a r t o X V I I I gs. b e i g ā s arv ien l ie lākos a p m ē r o s s ā k a a t ņ e m t z e m n i e k i e m zemi, lai p a p l a š i n ā t u m u i ž u l a u k u s . Lie lāko d a ļ u k l a u š u s a i m n i e ­cības p r o d u k t u p ā r d e v a iekšējā t i r g ū v a i izveda u z ā r z e m ē m . M u i ž u l a u k o s v i s v a i r ā k a u d z ē j a g r a u d a u g u s va i l inus . XIX gs. s a k u m a s ā k a v a i r ā k a u d z ē t arī k a r t u p e ļ u s . XIX gs . p i r m a j ā p u s e m u i ž n i e k i a t s a c ī j ā s n o n o v e c o j u š ā s t r ī s l a u k u s i s t ē m a s u n p ā r g ā j a u z d a u d z -l a u k u s i s t ē m u . P ē c j a u n ā s s i s t ē m a s zemi v a i r s n e a t s t ā j a p a p u v e , bet t u r sēja l o p b a r ī b a s z ā l ā j u s u n a u d z ē j a s a k ņ a u g u s .

Bet m u i ž ā s p a p l a š i n ā t o l a u k u r a ž ī b a dr īz v ien s ā k a m a n ā m i pa­z e m i n ā t i e s , j o p l a š o l a u k u a p s t r ā d ā š a n a nebi ja s a v i e n o j a m a a r d z i m t ļ a u ž u piespiedu d a r b u . Muižniek i žē lo jās , ka dz imtc i lvēku d a r b s i r m a z r a ž ī g s , ka d z i m t ļ a u d i s i r s l inki, nevīžīgi , zag l īg i , so­dīja v i ņ u s ar r īks tēm un ci t iem m i e s a s sodiem, ka ar ī p a l i e l i n ā j a k l a u š u dienu ska i tu . Bet zemnieki , nežē l īg i e k s p l u a t ē t i , n o n ā c a aiz­v ien l ie lākā t r ū k u m ā . G a l v e n a i s i emes l s l a u k u m a z r a ž ī b a i bi ja t a s , k a d a u d z l a u k u s i s t ē m a , ābol iņa u n k a r t u p e ļ u a u d z ē š a n a pras ī j a la­b ā k u s d a r b a r īkus, k ā d u nebi ja d z i m t b ū š a n a s j ū g a n o s p i e s t a j i e m zemniek iem. T r ū k a arī k ū t s m ē s l u p a p l a š i n ā t o l a u k u m ē s l o š a n a i . I z p u t i n o t z e m n i e k u s , kā arī l a b ī b a s c e n ā m krītoties,_ m u i ž n i e k u i e n ā k u m i s a m a z i n ā j ā s . D a u d z i m u i ž n i e k i iekr i ta p a r ā d o s . S a k a ieķīlāt m u i ž a s ; d a u d z a s n o t ā m t ika p ā r d o t a s . L a i s a ņ e m t u a izde­v u m u , ieķīlāja arī d z i m t ļ a u d i s , g a n v e s e l ā m ģ i m e n ē m , g a n p a vie­n a m . D z i m t ļ a u d i s bija k ļ u v u š i p a r t i r g u s preci : p ā r d e v a k ā v ī r i e š u s , t ā s ievietes u n b ē r n u s .

La i p a l i e l i n ā t u n a u d a s i e n ā k u m u s , muižn iek i n e t ika i p ā r d e v a labību t i r g ū , bet p ā r s t r ā d ā j a t o arī d e g v ī n ā va i a lū. L a u k o s r a d ā s m a n u f a k t ū r a s . Tā, p i e m ē r a m , t ika n o d i b i n ā t a s m a n u f a k t ū r a s c ie tes ( s tērķe les) i z g a t a v o š a n a i . A r X V I I I gs . b e i g ā m p i e a u g a piepras ī­j u m s pēc ķieģeļ iem, ka ļķ iem u n ci t iem b ū v m a t e r i ā l i e m , j o m u i ž ā s u n p i l s ē t ā s s ā k a celt m ū r a ēkas . S a v u i e n ā k u m u p a v a i r o š a n a s n o ­lūkā d a u d z i m u i ž n i e k i J e l g a v a s a p k ā r t n ē uzcē la ķ ieģe ļu cepļus .

K l a u š u jeb d z i m t b ū t n i e c i s k a j ā s m a n u f a k t ū r ā s , t ā p a t k ā muižnie­ku s a i m n i e c ī b ā s , g a l v e n o k ā r t i z m a n t o j a z e m n i e k a - d z i m t c i l v ē k a bez­m a k s a s d a r b u . K a u t arī k l a u š u s a i m n i e c ī b a bija j a u s a t r i c i n ā t a s a v o s p a m a t o s , t o m ē r ša jā la ika p o s m ā vēl n e v a r ē j a izveidot ies k a p i t ā l i s t i s ­k a i s r a ž o š a n a s ve ids , j o n e p a s t ā v ē j a br īva, a l g o t a d a r b a s i s t ē m a .

62

2 . P I R M I E P R O T E S T I L I T E R A T Ū R Ā P R E T D Z I M T B Ū Š A N U .

J a u X V I I I gs. o t ra jā p u s ē da ļa m u i ž n i e k u u n t o p o š ā s b u r ž u ā z i ­j a s p ā r s t ā v j i kr i t izē ja p a s t ā v o š o d z i m t b ū š a n a s iekār tu, jo tā ka­vēja k a p i t ā l i s t i s k ā s l a u k s a i m n i e c ī b a s a t t ī s t ību. V iņu kr i t ika t o m ē r bija m ē r e n a un a p r o b e ž o j ā s t ika i a r l ū g u m i e m c a r a v a l d ī b a i refor­m ē t d z i m t b ū š a n u .

S a m ē r ā asi u n n e s a u d z ī g i d z i m t b ū š a n a s iekār tu V i d z e m ē kri t i­zēja G a r l ī b s Merķe l i s s a v ā d a r b ā , k a s i znāca 1796. g a d ā v ā c u va­lodā ar n o s a u k u m u «Latvieš i , i t sevišķi Vidzemē, filozofiskā gad­s i m t a be igās» . G . M e r ķ e l i s ( 1 7 6 9 . — 1 8 5 0 . g . ) j a u n ī b a s g a d o s s t r ā ­dāj is p a r m ā j s k o l o t ā j u kā m ā c ī t ā j u , t ā m u i ž n i e k u ģ i m e n ē s . Te v i ņ š v a r ē j a labi n o v ē r o t z e m n i e k u dzīves s m a g o s a p s t ā k ļ u s . V i ņ a m bija arī cieši s a k a r i a r R ī g a s v ā c u i z g l ī t o t a j ā m b r ī v d o m ā t ā j u a p r i n d ā m , k a s p a z i n a f r a n č u b u r ž u ā z i s k ā s revolūci jas idejas, kā arī R a d i š č e v a r e v o l u c i o n ā r o s u z s k a t u s .

S a v ā d a r b ā «Latvieš i» M e r ķ e l i s sp i lg t i p a r ā d a d z i m t b ū š a n a s i e k ā r t a s d r a u s m ī g o r a k s t u r u . V iņš n o r ā d a , k a t ika i k a r a s p ē k s l īdz š i m i r u z t u r ē j i s v ā c u d e s p o t u k u n d z ī b u . V i ņ š r a k s t a : « D z i m t b ū š a n a r u n a p r e t i m laika g a r a m un g u d r a i p o l i t i k a i . . . Z e m n i e k u šķira i r pa t i s v a r ī g ā k ā , u n v a l s t s v a r u t ika i t ik tā l v a r u z s k a t ī t p a r p i ln īg i n o d r o š i n ā t u , ciktāl t ā a i z s a r g ā u n a t b a l s t a zemkopjus .» M e r ķ e l i s secina, ka d z i m t b ū t n i e c i s k ā v e r d z ī b a p i ln īg i j ā a t c e ļ , lai i zva i r ī tos n o n e n o v ē r š a m ā s zemnieku revolūci jas . P ē c v iņa d o m ā m , d z i m t b ū ­š a n u atcels g u d r s u n izg l ī tots v a l d n i e k s . N e i z p r a z d a m s c a r a va l­d ības šķir i sko b ū t ī b u u n vāji o r i e n t ē d a m i e s e k o n o m i s k a j o s j a u t ā ­j u m o s , M e r ķ e l i s nespē ja a i c i n ā t z e m n i e k u s u z r e v o l u c i o n ā r u c īņu; v i ņ š t ika i b r ī d i n a n o revolūci jas . T e i z p a u ž a s M e r ķ e ļ a d a r b a «Lat-v i e š b ierobežotā js r a k s t u r s . D z i m t b ū t n i e c i s k o att iecību a t m a s k o ­š a n a M e r ķ e ļ a g r ā m a t a i t o m ē r bija liela n o z ī m e .

3 . R Ū P N I E C Ī B A S A T T Ī S T Ī B A U N T I R D Z N I E C Ī B A .

XIX gs. s ā k u m ā r ū p n i e c i s k ā r a ž o š a n a Rīgā u n a p r i ņ ķ u p i l s ē t ā s a t r a d ā s g a l v e n o k ā r t a m a t n i e k u r o k ā s . L ie lākā d a ļ a rūpniec ībā no­d a r b i n ā t o cilvēku bija cunftu a m a t n i e k i — m e i s t a r i , zeļļi un m ā ­cekļi. C u n f t u a m a t n i e k i cīnī jās p r e t j a u n i e v e d u m i e m r ū p n i e c i s k a j ā r a ž o š a n a u n p r e t o j a s k a p i t ā l i s t i s k u r ū p n i e c ī b a s u z ņ ē m u m u dibinā­š a n a i . Cunf tes p a n ā c a , ka t ika izdoti n o t e i k u m i , k a s a iz l iedza di­b i n ā t p i l s ē t a s r o b e ž a s m a n u f a k t ū r a s . M a n u f a k t ū r a s va i f a b r i k a s bija a t ļ a u t s d i b i n ā t t ikai tad, ja šie u z ņ ē m u m i n e s k ā r a k ā d a s cunf­tes in te reses . Tā, p i e m ē r a m , cunftes n e p r e t o j ā s , j a Rīgā v a i t ā s a p k ā r t n e n o d i b i n ā j a c u k u r a m a n u f a k t ū r a s , k a s p ā r s t r ā d ā j a n o ār­z e m ē m i e v e s t a s izejvielas .

La i g a n p a s t ā v ē j a k a p i t ā l i s t i s k ā s r ū p n i e c ī b a s ie robežojumi, cunftu a m a t n i e c ī b a p i l s ē t ā s p ā r d z ī v o j a s m a g u krīzi. P a p l a š i n o t i e s t i rdzniecībai , v ietē ja t i r g ū arv ien v a i r ā k p a r ā d ī j ā s n o ā r z e m ē m v a i

63

n o Iekškr iev i jas ievestie m a n u f a k t ū r u i z s t r ā d ā j u m i , k u r u s p ā r d e v a p a r l ē t ā k ā m c e n ā m n e k ā cunftu a m a t n i e k u r a ž o t a s preces . P ē c t a m k a d Angl i jā r a ž o š a n ā s ā k a i z m a n t o t m a š ī n a s , Latv i ja ieveda loti l ē tus a n g ļ u r ū p n i e c ī b a s r a ž o j u m u s . A r v a c u c u n f t u a m a t n i e k i e m k o n k u r ē j a a r ī la tv iešu l a u k u a m a t n i e k i . Lai g l ā b t u s tāvokl i , cunftes m ē ģ i n ā j a «noslēgt ies», s t i n g r i note icot m e i s t a r u , zeļ ļu un m ā c e k ļ u

s k a i t u k a t r ā cunftē. P a r m e i s t a r i e m cunftēs p i e ņ ē m a v ienīg i meis­t a r u dē lus va i arī zeļ ļus, k a s a p p r e c ē j a m e i s t a r u a t r a i t n e s v a i m e i t a s .

P a g r i e z i e n s v ie tē jās r ū p n i e c ī b a s a t t ī s t ībā s a k a s a r 1785. g a d a p i l sē tu re formu. A m a t n i e k u cunftes t ika s a g l a b ā t a s , bet t a j ā s va­rē ja iekļūt visi, k a s n o d a r b o j ā s a r a m a t n i e c ī b u . V a l d ī b a s m ē r ķ i s bi ja ā t r ā k p a l i e l i n ā t m e i s t a r u u n zeļ ļu ska i tu . I z b e i d z a s cunftu nos lēg­t ība u n d a u d z i e ierobežojumi, k a s a g r ā k n e ļ ā v a a m a t n i e c ī b a s u z ņ ē ­m u m a m p ā r v ē r s t i e s p a r k a p i t ā l i s t i s k u u z ņ ē m u m u u n m e i s t a r a m — p a r k a p i t ā l i s t u .

U z k a p i t ā l i s t i s k ā s a t t ī s t ī b a s ceļa a g r ā k p a r c i t ā m cunf tēm n o s t ā ­j ā s la tv iešu cunftes jeb b r ā l ī b a s , k a s bi ja n o o r g a n i z ē t a s R ī g a s t i rdz­niec ības a p k a l p o š a n a i . L a t v i e š u brāl ības_ ( m a s t u šķirotā ju, l inu u n k a ņ e p ā j u šķ i rotā ju, pārcē lā ju , l iģeru, nesē ju u. c.) ar la iku p ā r v ē r t a s p a r u z ņ ē m ē j u o r g a n i z ā c i j ā m . T ā s e k s p l u a t ē j a n e v ien p a s t ā v ī g o s s t r ā d n i e k u s , bet arī l ie lāku s k a i t u s e z o n a s s t r ā d n i e k u . Tikai nel ie la d a ļ a p a s t ā v ī g o u n s e z o n a s s t r ā d n i e k u bija n o d a r b i n ā t a rūpniec ība , jo Rīgā vēl nebi ja k a p i t ā l i s t i s k ā s l ie l rūpniec ības . V a i r u m s s t r ā d n i e ­k u bija n o d a r b i n ā t i t i rdzniec ībā u n preču t r a n s p o r t a . P r e c u t r a n s ­p o r t s , k ā j a u iepr iekš m i n ē t s , a t r a d ā s la tv iešu b r ā l ī b u r o k a s . S a j ā s b r ā l ī b ā s arī r a d ā s p i r m i e la tv iešu b u r ž u ā z i j a s p ā r s t ā v j i .

64

Rīgai bija i e v ē r o j a m a l o m a Krievi jas ārē jā t i rdzniec ībā . Ārē jās t i r d z n i e c ī b a s a p g r o z ī j u m a z iņā Rīga a t r a d ā s p i r m a j ā v ietā aiz Pēter­b u r g a s . R ī g a s ostā XIX gs. s ā k u m ā k a t r u g a d u i e r a d ā s a p m ē r a m 800 kuģu. Sevišķi izcila v ie ta Rīga i bija l a u k s a i m n i e c ī b a s p r o d u k t u e k s p o r t a . C a u r Rīgu izveda K u r z e m e s , Z e m g a l e s , L i e t u v a s u n Balt­kr ievi jas labību, i t sevišķi r u d z u s . L inu e k s p o r t ā Rīga i e ņ ē m a p i r m o

v ietu Krievi jas ostu vidū. C a u r Rīgu izveda arī k o k m a t e r i ā l u s , pie­m ē r a m , k u ģ u m a s t u kokus u . c .

Apriņķu_ p i l sē tas bija iekšē jās t i r d z n i e c ī b a s centr i . Vietējie t i r g o t ā j i p ā r d e v a iepirktos p r o d u k t u s g a l v e n o k ā r t o s t a s p i l sētu v a i r u m t i r g o t ā j i e m .

4 . K A P I T Ā L I S T I S K Ā M A N U F A K T Ū R A U N P R I E K Š P R O L E T A R I Ā T S .

X I X gs. p i r m a j ā p u s ē k a p i t ā l i s t i s k ā rūpniec ība d z i m t b ū š a n a s u n cunftu i e k ā r t a s i e robežo jumu dēļ Latv i jā a t t ī s t ī jās l ē n ā k n e k ā dažos c i tos Krievi jas a p g a b a l o s . Nebi ja arī p l a š ā k a iekšējā t i r g u s , jo d z i m t b ū š a n a s j ū g a nosp ies ta j i em z e m n i e k i e m nebi ja n a u d a s , lai i e g ā d ā t o s preces . Tikai v a l d o š ā s š ķ i r a s p iepras ī ja l ie lākā v a i r u m ā p a t ē r i ņ a p r i e k š m e t u s u n i t īpaš i g r e z n u m a p r i e k š m e t u s . Tieši s a k a r ā a r g r e z n u m a p r i e k š m e t u p i e p r a s ī j u m u Rīgā r a d ā s arī p i r m ā s kapi­t ā l i s t i s k a s m a n u f a k t ū r a s .

Šīs m a n u f a k t ū r a s faktiski bija l ie las a m a t n i e k u d a r b n ī c a s , k u r ā s s t r ā d ā j a t ika i daži desmit i s t r ā d n i e k u . T o m ē r šīs d a r b n ī c a s nebi ja p a k ļ a u t a s cunftu n o t e i k u m i e m .

XIX gs. s ā k u m ā Rīgā bija kokv i lnas m a n u f a k t ū r a , dzelzs izs trā­d ā j u m u m a n u f a k t ū r a , t a b a k a s m a n u f a k t ū r a , v a i r ā k a s c u k u r a m a n u ­f a k t ū r a s u . c . C u k u r a m a n u f a k t ū r a s p ā r s t r ā d ā j a j ē lcukuru, ko ieveda n o t a m z e m ē m , kur a u d z ē j a c u k u r n i e d r e s . V a l d o š o šķiru m ā j t u r ī b ā

c u k u r s j a u bija a izs tā j i s m e d u , t ā p ē c c u k u r a rūpniek i g u v a l ie lu pe ļņu. T o m ē r XIX gs. o t r a j ā c e t u r k s n ī š a d a ve ida c u k u r a m a n u f a k ­t ū r a s p ā r s t ā j a Rīgā darbot ie s , j o c u k u r u s a k a i z g a t a v o t n o c u k u r ­bietēm.

XIX gs. p i r m ā c e t u r k š ņ a b e i g ā s Rīgā p a p l a š i n ā j ā s k o k v i l n a s u n v i l n a s i z s t r ā d ā j u m u r a ž o š a n a , k ā arī k o k a p s t r a d a š a n a . M e t a l a p -s t r ā d ā š a n a šai la ikā bija vāji a t t ī s t ī t a . U z ņ ē m u m i vēl n e r a ž o j a r a ­ž o š a n a s l īdzekļus vai d a r b a r īkus.

M a n u f a k t ū r ā s n o d a r b i n ā t o s t r ā d n i e k u s k a i t s X V I I I gs . b e i g ā s u n XIX gs. s ā k u m ā bija d a u d z m a z ā k s p a r cunftu m e i s t a r u , zeļ ļu u n m ā c e k ļ u skai tu. P r i e k š p r o l e t a r i ā t s m a n u f a k t ū r u la ika Latv i ja , t ā p a t k ā c i t ā s zemēs, s t ipr i a t š ķ ī r ā s n o v ē l ā k ā fabriku p r o l e t a r i ā t a . M a n u f a k t ū r ā s g a l v e n o k ā r t s t r ā d ā j a v ā c u m e i s t a r i , zeļļi u n m ā ­cekļi. No p a r a s t a j i e m a m a t n i e k i e m v iņi a t š ķ ī r ā s ar to, ka bija pil­nīg i a t k a r ī g i no m a n u f a k t ū r a s ī p a š n i e k a — k a p i t ā l i s t a , k a s mak­sāja v i ņ i e m d a r b a a l g u . D a u d z ā s m a n u f a k t ū r a s n e m a z nebi ja l a tv ie šu s t r ā d n i e k u .

M a n u f a k t ū r ā s a p m ā c ī t o s t r ā d n i e k u roku d a r b s arv ien v a i r ā k v i e n k ā r š o j ā s . D a r b u m a n u f a k t ū r ā v a r ē j a veikt k a t r s ci lvēks. Līdz a r to k a p i t ā l i s t s g u v a iespēju a p m ā c ī t o s s t r ā d n i e k u s a izvietot a r ne­a p m ā c ī t i e m . N e a p m ā c ī t a j i e m s t r ā d n i e k i e m m a n u f a k t ū r a s ī p a š n i e k s m a k s ā j a d a u d z m a z ā k u d a r b a a lgu . A p m ā c ī t o s v ā c u s t r ā d n i e k u s a izs tā ja a r kr ievu un la tv iešu s t r ā d n i e k i e m , k a s s t r ā d ā j a p a r ievē­ro jami z e m ā k u a lgu. M a n u f a k t ū r ā s n o d a r b i n ā j a arī s ievietes u n b ē r n u s , k a m a t a l g o j u m s bija vēl z e m ā k s . T a s v i s s pa l ie l inā ja ma­n u f a k t ū r a s ī p a š n i e k u pe ļņu.

66

5 . 1802. G A D A K A U G U R U Z E M N I E K U N E M I E R I .

Vēsts p a r b u r ž u ā z i s k ā s revolūci jas u z v a r u F r a n c i j ā izp la t ī jās ar ī Latvi ja . R e v o l u c i o n ā r o s n o t i k u m u s p ā r r u n ā j a muižn iek i un n a m n i e k i , ka lpotā j i u n zemnieki . N e n o t e i k t ā s z i ņ a s p a r brīvību u n v ienl īdz ību n e p ā r t r a u k t i i zp la t ī jās K u r z e m ē , Z e m g a l ē u n Vidzemē. Z e m n i e k u m a s a s p i e a u g a p r e t e s t ī b a muižniek iem, kur i j o p r o j ā m pal ie l inā ja k l a u š a s .

S a k a r ā ar pēdējo g a d u lielo n e r a ž u c a r a v a l d ī b a 1801. g a d a bei­g a s izdeva r īko jumu, ar k u r u atcē la tā dēvēto s t a c i ņ u , ko zemnieki m a k s ā j a a r labību u n s ienu. T ā v ie tā bija j ā m a k s ā n a u d a s n o d e v a , ko ieskait ī ja g a l v a s n a u d ā . P a v ē l i s l ik tā la tv iešu t u l k o j u m ā nola­sīja zemniekiem. Tika a p g a l v o t s , ka pēc šīs pavē les zemnieku pie­n ā k u m i n e m a i n o t i e s . T o m ē r zemniek i t a m neticēja. Viņi r u n ā j a , k a v a l d ī b a tos a tbr īvojus i n o v i s ā m k l a u š ā m u n n o d e v ā m m u i ž n i e k u labā; g a l v a s n a u d a esot j ā m a k s ā p a t s t ā v ī g i , bez m u i ž n i e k u s t a r p ­niecības . P i e r u n ā š a n a u n d r a u d i nel īdzē ja . D a u d z ā s m u i ž ā s zem­nieki p ā r t r a u c a k l a u š u d a r b u s . S i e n s p ļ a v ā s u n labība m u i ž u l a u k o s pa l ika n e n o v ā k t i .

Muižniek i ne t ika g a l ā a r z e m n i e k u pre tes t ību un piepras ī ja pa­l īdzību n o V i d z e m e s g u b e r n a t o r a . G u b e r n a t o r s nosūt ī ja kare iv ju ap­s a r d z ī b ā z e m e s t iesu uz t ā m v i e t ā m , kur bija izcēlušies nemier i . Š ā d a t iesa k a r a s p ē k a p a v a d ī b ā i e r a d ā s arī K a u g u r u m u i ž ā (pie Val­m i e r a s ) . Z e m n i e k i e m pavēlē ja s a p u l c ē t i e s m u i ž ā . Tos, k a s p r e t o j ā s u z s ā k t darbu,_ apc ie t inā ja . Bet K a u g u r u zemnieki neizbi jās . Viņi a ic inā ja p a l ī g a a p k ā r t ē j o m u i ž u z e m n i e k u s , lai a tbr īvotu a p c i e t i n ā t o s b i e d r u s . S a p u l c ē j a s ap 3000 zemnieku, k a s bija a p b r u ņ o j u š i e s ar miet iem, r u n g ā m , a k m e ņ i e m u n d a ž ā m bisēm. Tiesa u z s ā k a a r zem­niekiem s a r u n a s , lai pa to la iku v a r ē t u a t a i c i n ā t sev p a l ī g ā art i lē­ri ju. Š a u t e ņ u u g u n s u n p i e v e s t ā s a r t i lē r i ja s š ā v i ņ u spiest i , sacēlu­šies z e m n i e k i be idzot a t k ā p ā s , a t s t ā d a m i s a d u r s m e s v ietā 4 n o g a ­l i n ā t u s un 18 i e v a i n o t u s , no k u r i e m 10 v ē l ā k n o m i r a . P ē c n e m i e r u a p s p i e š a n a s d a u d z u s z e m n i e k u s apc ie t inā ja u n not iesā ja . Diviem z e m n i e k i e m p iespr ieda uz m ū ž u s p a i d u d a r b u s , diviem — i z s ū t ī š a n u uz Sibīr i ju un d a u d z i e m cit iem — m i e s a s sodu.

K a u g u r u nemier i s a t r a u c a u n nobiedē ja m u i ž n i e k u s . Viņi pra­sīja b a r g i sodīt d z i m t ļ a u d i s p a t p a r m a z ā k o n e p a k l a u s ī b u . C a r a v a l d ī b a t o m ē r bija sp ies ta u z l a b o t z e m n i e k u s tāvokl i .

6 . 1804. G A D A V I D Z E M E S Z E M N I E K U L I K U M I .

S a k a r ā ar s t a r p t a u t i s k o s tāvokl i z e m n i e k u nemier i Krievi jas rie­t u m u a p g a b a l o s bija sevišķi ne izdevīg i c a r a va ld ība i . T ā d ē ļ val­dība n o r a d ī j a V i d z e m e s m u i ž n i e c ī b a s p ā r s t ā v j i e m , lai v iņi t u v ā k a j ā l a n d t ā g ā apspr iež zemnieku stāvokl i . Muižniek i 1803. g a d a l a n d t ā g ā pēc v a l d ī b a s p r i e k š l i k u m a a t z i n a , ka n e p i e c i e š a m s «uz labot» zem­nieku s tāvokl i . P ē t e r b u r g a t ika n o d i b i n ā t a komisi ja, k a s i z s t r ā d ā j a

67

ī p a š u l ikumpro jektu . 1804. g a d a 20. februārī c a r s to a p s t i p r i n ā j a . J a u n i e l ikumi t ika n o s a u k t i p a r « V i d z e m e s z e m n i e k u l ikumiem».

J a u n o l ikumu i e v a d ā bija n o r ā d ī t s , ka z e m n i e k s n e v a r izkļūt no s a v a s k ā r t a s . P a r t o ievadā l iecina šād i v ā r d i : «Zemnieks v i e n m ē r pal iek zemnieks .» J a u n i e l ikumi n e p i e š ķ ī r a arī v i e n ā d a s t ies ības vi­s iem zemniek iem. N o d z i m t ļ a u ž u m a s a s bi ja i zda l ī ta «viena ī p a š a ļ a u ž u k ā r t a » , k u r u s s a u c a p a r m u i ž a s ļ a u d ī m vai m u i ž a s sa imi . P a r m u i ž a s ļ a u d ī m uzskat ī ja n e t ikai z e m n i e k u s , k a s ka lpo ja mui­ž ā s , bet arī k a l p o t ā j u s , k a s p iederē ja t ā d i e m k u n g i e m , k u r i e m m u i ž u nebi ja . J a u n i e l ikumi m a z a tv ieg lo ja m u i ž a s l a u ž u d z i m t b ū t n i e c i s k o j ū g u , j o k u n g s j o p r o j ā m v a r ē j a v i ņ u s a t d ā v i n ā t , novēlēt v a i p a t p ā r d o t . M u i ž a s ļ a u d i s v a r ē j a sodīt arī ar m i e s a s sodu — l īdz 15 spieķa va i r ikšu s i t ieniem.

O t r a z e m n i e k u g r u p a bija t ā s a u c a m i e arā j i . J a u n i e l ikumi ne­d a u d z u z l a b o j a v i ņ u s tāvokl i . M u i ž n i e k i e m nebi ja t iesību v i ņ u s dāvi­n ā t , p ā r d o t , kā a r ī i e ķ ī l ā t bez z e m e s , uz k u r a s v iņi dzīvoja. Zemnie­kiem bija t ies ības ievēlēt s a v u s t i e s n e š u s d r a u d z e s un z e m e s t i e sas . Bet arā j i nebi ja v i e n g a b a l a i n a m a s a . Viņi s a d a l ī j ā s s a i m n i e k o s , k a l p o s un va ļ in iekos . S a i m n i e k u s , k a s k ā r t ī g i izpildīja s a v u s pie­n ā k u m u s , muižniek i nedr īks tē ja p a d z ī t n o m ā j ā m . S a i m n i e k s v a r ē j a a t s t ā t m ā j a s arī m a n t o j u m ā , v i ņ u n e v a r ē j a n o d o t r e k r ū š o s . Tur­p r e t i m k a l p u s l ikums n e a i z s a r g ā j a . P a g a s t a t iesa v a r ē j a k a l p u s izvietot p a t ā d ā m m ā j ā m , kur v i ņ u t r ū k a . P a r va ļ in iek iem l ikuma bija note ik t s , ka v i ņ u s v a r izvietot d a r b ā p a r k a l p i e m pie s a i m n i e ­kiem, v a r sūt ī t arī m u i ž a s d a r b ā v a i a t l a i s t u z pi lsētu. P a r a t l a i š a n u u z pi l sētu bija j ā m a k s ā m u i ž n i e k a m note ik ta n a u d a s s u m m a .

1804. g a d a l ikumi n e r a d ī j a i e v ē r o j a m a s p ā r m a i ņ a s d z i m t b ū š a n a s a g r ā r a j ā i ekār tā . M u i ž n i e k a m , t ā p a t k ā a g r ā k , bija t ie s ības u z zemnieku b e z m a k s a s d a r b u . Viņi t ikai v a i r s n e v a r ē j a p a t v a ļ ī g i n o -teikt k l a u š u a p m ē r u s . Visa zemnieku z e m e bija j ā i z m ē r ī u n j ā n o ­vēr tē . A t k a r ī b ā n o zemes i e n e s ī g u m a noteica k l a u š a s u n n a t u r ā l ā s n o d e v a s , u n t ā s ierakst ī ja v a k u g r ā m a t ā s . M u i ž n i e k s t a g a d varē ja p i e p r a s ī t k l a u š a s u n n o d e v a s t ikai v a k u g r ā m a t ā s ierak­s t ī ta jā a p m ē r ā . T o m ē r m u i ž n i e k i e m j o p r o j ā m bija t ies ības sodīt k l a u š u ļ a u d i s . Vienīgi s a i m n i e k u s m u i ž n i e k i v a i r s n e v a r ē j a sodīt bez t i e s a s .

Šie l ikumi nea tbr īvo ja arī z e m n i e k u s no m u i ž n i e k u v a r a s , t o m ē r lielā m ē r ā ierobežoja m u i ž n i e k u p a t v a ļ u . Bez t a m v i e n a i d a ļ a i zem­nieku šie l ikumi n o d r o š i n ā j a l ie lāku sa imniec i sku p a t s t ā v ī b u neka a g r ā k . T ā t a d 1804. g a d a l ikumu i z d o š a n a v i s u m ā bija p r o g r e s ī v a p a r ā d ī b a .

L i k u m o s c a r a v a l d ī b a a r n o d o m u bija p a r e d z ē j u s i s a i m n i e k u s t ā v o k ļ a n o d r o š i n ā š a n u , lai r a d ī t u zemnieku v idū t u r ī g u s lāni . Li­k u m i n o d r o š i n ā j a arī s a i m n i e k i e m t ies ības e k s p l u a t ē t k a l p u s u n c i tus b e z z e m n i e k u s . Š ā d i r ī k o d a m ā s , c a r a v a l d ī b a gr ibē ja p a n ā k t , lai s a i m n i e k i k ļ ū t u p a r m u i ž n i e k u u n i e r ē d ņ u p a l ī g i e m iekšē jās k ā r t ī b a s n o s t i p r i n ā š a n ā .

T o m ē r 1804. g . l ikumi n e a p m i e r i n ā j a ne m u i ž n i e k u s , ne zemnie­kus . M u i ž n i e k i e m n e p a t i k a , ka tiek ierobežota d z i m t ļ a u ž u eksplua­tāci ja . Viņi p r e t o j ā s z e m n i e k u z e m e s m ē r ī š a n a i u n v ē r t ē š a n a i v a i arī m ē ģ i n ā j a ā r k ā r t ī g i a u g s t u n o v ē r t ē t zemnieku zemi, lai v a r ē t u p r a s ī t l ie lākas k l a u š a s u n n o d e v a s .

S a v u k ā r t zemnieki bija cerē juši , ka j a u n i e l ikumi a tv ieg los v i ņ u s t ā v o k l i u n s a m a z i n ā s k l a u š a s u n n o d e v a s , bet šīs cer ības neat­t a i s n o j ā s . Zemniek i j u t ā s p i e k r ā p t i u n s ā k a at te ikt ies n o j a u n a j ā m v a k u g r ā m a t ā m . Z e m n i e k u pre tes t ība i z p a u d ā s arī z e m n i e k u d u m p j o s .

1809. g a d ā t ika publ icēt i p a p i l d u p a n t i pie 1804. g a d a zemnieku l ikumiem. S a k a r ā a r k a l p u akt īvo p r e t e s t ī b u p a p i l d u p a n t i m a z l i e t u z l a b o j a k a l p u s tāvokl i . Tie note ica k a l p u d a r b a a l g a s l ie lumu un ierobežoja d a r b a d i e n a s i l g u m u k l a u š u d a r b o s līdz 12 s t u n d ā m . K a t r a n a k t s d a r b a s t u n d a t ika p i e l ī d z i n ā t a 1,5 d i e n a s d a r b a s t u n d ā m .

7 . 1812. G A D A T Ē V I J A S K A R Š U N L A T V I E Š U T A U T A S L Ī D Z D A L Ī B A C Ī Ņ Ā

P R E T I E B R U C Ē J I E M .

No 1805. l īdz 1807. g a d a m Krievi ja p iedal ī jās k a r ā pret N a p o ­leonu. M i e r s pēc t a m nebi ja i lgs, un j a u pēc p ā r i s g a d i e m bija s k a i d r s , ka N a p o l e o n s s ā k s a tka l k a r u ar Krieviju. Krievi ja g a t a v o ­j a s a i z s a r d z ī b a s k a r a m — cēla j a u n u s un s t ipr inā ja vecos nociet inā­j u m u s , kā arī pa l ie l inā ja ar t i lēr i ju . A i z s a r d z ī b a s d a r b ā bija jāpie-

68

d a l ā s arī zemniekiem. Z e m n i e k i deva a rmi ja i d a u d z p a j ū g u šķū­t īm. K u r z e m e s zemniek i v ien deva a p m ē r a m 25 000 p a j ū g u . Bez t a m zemniek i p i e g ā d ā j a a r m i j a i labību, m i l t u s , p u t r a i m u s , g a ļ u u n c i tus p r o d u k t u s .

J a u 1812. g a d a p a v a s a r ī f ranču u n v i ņ u s a b i e d r o t o a r m i j a s s a k a pulcēt ies Vāci jā un v i rz ī t ies uz Krievi jas r o b e ž ā m . N a k t ī uz 12. jū­ni ju iebrucēju a r m i j a bez k a r a p i e t e i k š a n a s p ā r g ā j a Krievi jas ro­bežu u n s ā k a k a r a darb ību.

P r e t i n i e k a g a l v e n i e spēki iebruka Lietuvā u n Bal tkr iev i ja . J a u jūni ja b e i g ā s f ranču k a r a s p ē k s p a r ā d ī j ā s pie D a u g a v p i l s . Bet uz­b r u k u m s t ika a t s i s t s , u n f ranču spēki v i rz ī jās u z D a u g a v a s a u g š ­teci. N a p o l e o n a a r m i j a s k re i sa i s s p ā r n s , k a s s a s t ā v ē j a g a l v e n o k ā r t no p r ū š u un poļu pulkiem, v i rz ī jās t ieši uz L a t v i j a s ter i tor i ju . I e n a i d n i e k a m i z d e v ā s s a g r ā b t K u r z e m i u n Z e m g a l i , bet Rīgu t a s nespē ja ieņemt. Ceļā uz Rīgu i e n a i d n i e k u i z d e v ā s a p t u r ē t j a u pie Ķ e k a v a s , O l a i n e s u n S lokas . Ģ e n e r ā l g u b e r n a t o r s , i e n a i d n i e k a m uz­b r ū k o t , lika n o d e d z i n ā t R ī g a s pr iekšp i l sē tas . Š ā d a r ī k o j u m a p a m a t a bija pol i t i ska r a k s t u r a a p s v ē r u m i , jo uzskat ī ja , ka R ī g a s priekšpi l­s ē t a s i r f ranču b u r ž u ā z i s k ā s revolūci jas piekri tē ju perēkl i s .

L a u k o s zemnieki s ā k u m ā gaidī ja f r a n č u s . Viņi cerēja, ka franči a tce l s d z i m t b ū š a n u . D a u d z ā s v ie tās zemniek i a t t e i c a s n o k l a u š u d a r b i e m . T o m ē r z e m n i e k u cer ības bija v e l t ī g a s . N a p o l e o n s nedo­m ā j a p a r d z i m t b ū š a n a s a t c e l š a n u , bet t iecās s a d a r b o t i e s a r v ietē jo muižniec ību, jo K u r z e m e s muižniek i nebi ja Krievi jas p a t r i o t i un p ā r g ā j a i e n a i d n i e k a pusē .

70

Iebrucēj i a p l a u p ī j a la tv iešu z e m n i e k u s u n a t ņ ē m a v iņ iem labību, g a ļ u u n c i tus p r o d u k t u s . S a l a m iestā jot ies, kareiv j i n o p l ē s a zem­nieku ēkas u n s a d e d z i n ā j a t ā s m a l k ā . K u r z e m e s g u b e r ņ a i uz l ika lielu kontr ibūci ju . Tā K u r z e m e s z e m n i e k i e m bija p i e n ā k u š i ļoti g r ū t i laiki.

T ā p ē c Z e m g a l ē u n K u r z e m ē z e m n i e k i u z s ā k a pre t o k u p a n t i e m p a r t i z ā ņ u cīņu. P a r t i z ā n i veikli s l ē p ā s p laša jos m e ž o s u n u z b r u k a p r e t i n i e k a k a r a t r a n s p o r t a m , ne l ie lām k a r a s p ē k a n o d a ļ ā m u n at­sevišķiem kareiv j iem.

Arī V i d z e m e s zemnieki o r g a n i z ē j a ne l ie las b r u ņ o t a s n o d a ļ a s u n p a l ī d z ē j a kr ievu k a r a s p ē k a d a ļ ā m , k a s s a r g ā j a D a u g a v a s l abo k r a s t u . Doles s a l a s zvejnieki p a r pa l īdz ību kr ievu armi ja i s a ņ ē m a v a l d ī b a s a p b a l v o j u m u s . R ī g a s a i z s t ā v ē š a n ā sevišķi izcēlās la tv iešu t r a n s p o r t a s t r ā d n i e k u b r ā l ī b a s . K a ņ e p ā j u šķirotā j i pa l īdzē ja apkal­p o t R ī g a s n o c i e t i n ā j u m o s nov ie to tos l i e l g a b a l u s . S a v u k ā r t b r ā l ī b ā a p v i e n o t i e R ī g a s pārcēlā j i kopš k a r a s ā k u m a bez m a k s a s p ā r v a d ā j a k a r a s p ē k u u n k a r a k r a v u n o k u ģ i e m u z k r a s t u , k ā arī n o S l o k a s u n B o l d e r ā j a s u z Rīgu.

T ā d ē j ā d i 1812. g a d a Tēvi jas k a r ā pret svešzemju iebrucēj iem aktīvi p iedal ī jās p l a š a s la tv iešu t a u t a s m a s a s , p a r ā d o t s a v u pat r io­t i s m u . L a t v i e š u t a u t a s m a s a s s a p r a t a , k a k a r ā pre t Krievi jā iebru-k u š o i e n a i d n i e k a a r m i j u t iks i z lemts arī la tv iešu t a u t a s l iktenis . K a d lielā kr ievu t a u t a k a r a v a d o ņ a K u t u z o v a v a d ī b ā s a k ā v a N a p o ­l e o n a a r m i j a s pie M a s k a v a s , t a d l īdz ar to atbr īvoja ar ī l a tv iešu t a u t u n o f ranču u n p r ū š u o k u p a n t u j ū g a .

8 . Z E M N I E K U N E M I E R I U N D Z I M T B Ū Š A N A S « A T C E L Š A N A » L A T V I J Ā .

1804. g a d a V i d z e m e s zemnieku l i k u m u p a p i l d u p a n t i , k a s t ika izdot i 1809. g a d ā , note ica, ka « s t r ā d n i e k u n o d a r b i n ā š a n a k u l š a n a s d a r b o s p i e ļ a u j a m a v a k a r o s , bet ne n a k t ī un v ienīg i tā , lai v i s s zem­nieka d a r b s m u i ž n i e k a m kopā ar k u l š a n u n e p ā r s n i e g t u 12 s t u n d a s d i e n n a k t ī » . T a č u muižniek i sp ieda k a l p u s s t r ā d ā t k l a u š u d a r b o s arī n a k t ī s . Arī v ie tē jās t iesu i e s t ā d e s u n V i d z e m e s g u b e r ņ a s v a l d e igno­rē j a šos l i k u m u s . T a s izrais ī ja d a u d z ā s m u i ž ā s k a l p u a t k l ā t u pre to­š a n o s . Kalp i a t t e i c ā s izpi ldī t m u i ž n i e k u n e l i k u m ī g ā s p r a s ī b a s . Gu­b e r ņ a s v a l d e labi s a p r a t a , ka m u i ž n i e k u r īcība i r n e l i k u m ī g a un zemniek i p a m a t o t i p r e t o j a s , t o m ē r n o s t ā j ā s m u i ž n i e k u p u s ē u n izsūt ī ja u z n e m i e r u v i e t ā m z a l d ā t u s , k a s « d u m p j u s » a p s p i e d a . Zem­n i e k u s b a r g i sodīja k ā b ī s t a m u s d u m p i n i e k u s , k a s a p d r a u d pa­s t ā v o š o iekār tu . T o m ē r v a i r ā k ā s m u i ž ā s ka lp i t u r p i n ā j a cīnīt ies p a r s a v ā m t ies ībām.

C ī ņ a m u i ž n i e k u u n zemnieku s t a r p ā u z l i e s m o j a arī s a k a r ā a r to, k a zemniek i t ika n e k a u n ī g i a p k r ā p t i , s a s t ā d o t j a u n ā s v a k u grā­m a t a s . M u i ž n i e k i iesniedza revīz i jas komis i ja i n e p a r e i z u s d a t u s p a r z e m n i e k u m ā j u i e n e s ī g u m u . Līdz a r to z e m n i e k u k l a u š a s , s a l ī d z i n o t a r a g r ā k a j ā m , t ika s t ipr i p a l i e l i n ā t a s , v i e t ā m p a t d i v k ā r š o t a s . Z e m ­nieki t ā p ē c a t t e i c ā s p i e ņ e m t j a u n ā s v a k u g r ā m a t a s u n pras ī ja , lai

71

v i ņ u z e m e s pare iz i i zmēr i u n n o v ē r t ē . Š o zemnieku p r e t e s t ī b u m u i ž ­nieki iztēloja p a r b ī s t a m i e m d u m p j i e m , k u r u s v a r o t apsp ies t t ika i a r k a r a s p ē k a pa l īdz ību u n v i s s m a g ā k a j i e m m i e s a s sodiem.

B a r g ā i z r ē ķ i n ā š a n ā s rad ī ja z e m n i e k o s dzi ļu s a š u t u m u u n iededza aizvien j a u n a s n e m i e r u l i e smas , ko bija i e s p ē j a m s a p s p i e s t t ika i ar b r u ņ o t a spēka pal īdz ību.

P ē c 1812. g . Tēvi jas k a r a p i e a u g a p i e p r a s ī j u m s pēc l a u k s a i m n i e ­c ības p r o d u k t i e m . Muižniek i g r ibē ja vēl p a p l a š i n ā t m u i ž u l a u k u s . T o m ē r pēc 1804. g . l ikuma m u i ž n i e k i n e d r ī k s t ē j a pēc s a v a s p a t i k a s n o p l ē s t z e m n i e k u m ā j a s u n pievienot zemnieku zemi m u i ž a s lau­kiem. T a d m u i ž n i e k i e m r a d ā s d o m a p a r zemnieku b r ī v l a i š a n u bez zemes, lai v a r ē t u p a ņ e m t sev v i su z e m n i e k u zemi. Šādu l ikumu p a r I g a u n i j a s zemnieku b r ī v l a i š a n u bez z e m e s ķ e i z a r s A l e k s a n d r s I a p s t i p r i n ā j a 1816. g a d ā .

K u r z e m e s muižn iec ība m ē ģ i n ā j a s a g l a b ā t a g r ā k o d z i m t b ū t n i e -cisko iekār tu . T o m ē r v a l d ī b a s a p r i n d a s P ē t e r b u r g ā lika n o p r a s t , k a K u r z e m e s m u i ž n i e k i e m vai n u j ā p i e ņ e m l ikums p a r z e m n i e k u brīv­l a i š a n u pēc I g a u n i j a s p a r a u g a , va i j ā a t t i e c i n a arī u z K u r z e m i 1804. g a d a V i d z e m e s zemnieku l ikumi. K u r z e m e s muižn iek i i z s t rā­dāja l i k u m p r o j e k t u pēc I g a u n i j a s z e m n i e k u b r ī v l a i š a n a s l i k u m a p a r a u g a . Š o l i k u m p r o j e k t u c a r s a p s t i p r i n ā j a 1817. g a d ā .

S ā k o t i e s zemnieku b r ī v l a i š a n a i I g a u n i j ā u n K u r z e m ē , V i d z e m e s m u i ž n i e c ī b a bija nobažī jus ies , ka s a k a r ā a r to V i d z e m ē v a r p a s t i p r i ­n ā t i e s z e m n i e k u nemier i . T ā p ē c l a n d t ā g s iecēla komisi ju, k a s iz s t rā­dāja l i k u m p r o j e k t u p a r zemnieku b r ī v l a i š a n u . 1819. g a d ā ķ e i z a r s a p s t i p r i n ā j a arī l ikumu p a r V i d z e m e s z e m n i e k u b r ī v l a i š a n u .

L i k u m o s p a r K u r z e m e s u n V i d z e m e s g u b e r ņ u zemnieku brīv lai­š a n u jeb d z i m t b ū š a n a s « a t c e l š a n u » bija šād i g a l v e n i e n o t e i k u m i .

Zemniek i t ika atzī t i p a r p e r s o n ī g i br īv iem ci lvēkiem, t o m ē r t ika ierobežota v i ņ u p ā r v i e t o š a n ā s brīvība u n n o d a r b o š a n ā s izvēle. Z e m n i e k u zemi a t z i n a p a r m u i ž n i e k u ī p a š u m u , u n t ā zemnieki z a u ­dēja v i s a s t ie s ības u z zemi. L i k u m s g a n a t ļ ā v a z e m n i e k i e m n o m ā t zemi no m u i ž n i e k a , s lēdzot n o m a s l ī g u m u ( k o n t r a k t u ) , va i arī zemi pirkt . Zemniek i ska i t ī jā s p a r p a g a s t a s a b i e d r ī b a s locekļiem, b e t p a g a s t u v a l d e s u n p a g a s t u t i e s a s a t r a d ā s s t i n g r ā m u i ž n i e k u u z r a u ­dzībā. M u i ž n i e k i e m t ika a t s t ā t a s t ie s ības sodīt m u i ž a s ļ a u d i s u n k l a u š i n i e k u s a r m i e s a s sodu.

Z e m n i e k u b r ī v l a i š a n a n o t i k a p a k ā p e n i s k i . Bija p a r e d z ē t s z i n ā m s laiks, lai z e m n i e k u s s a g a t a v o t u b r ī v l a i š a n a i u n n o d i b i n ā t u p a g a s t u v a l d e s u n p a g a s t u t i e s a s . Z e m n i e k u s sada l ī j a g r u p ā s , lai k a t r u g a d u v a r ē t u d a ļ u zemnieku p ā r s k a i t ī t t ā s a u c a m a j ā « p a g a i d u s tāvokl ī» . V i s p i r m s « p a g a i d u s tāvokl ī» p ā r g ā j a sa imnieki , pēc t a m ka lp i . S ā k u m ā z e m n i e k u p ā r v i e t o š a n ā s t ies ības bija s t ipr i i e robežotas . Ti­kai, k a d ie s tā jā s « g a l ī g ā brīvība» K u r z e m ē 1833. g a d a un V i d z e m ē 1832. g a d a J u r ģ o s , zemniek iem a t ļ ā v a pārv ie tot ies pa visu g u b e r ņ u , i z ņ e m o t p i l s ē t a s , u n z e m n i e k s v a r ē j a a t s t ā t p a g a s t u t ikai tad, j a m u i ž n i e k a m u n p a g a s t a t iesai nebi ja p r e t v iņu n e k ā d u p r a s ī b u . Zem­nieku p a k ā p e n i s k a a t b r ī v o š a n a bija p a r e d z ē t a tādē ļ , lai n o d r o š i n ā t u

72

m u i ž n i e k u s a r d a r b a s p ē k u z e m e s a p s t r ā d ā š a n a i . Bez t a m , a t b r ī v o š a ­n a s la ikā s a d a l ī d a m i z e m n i e k u s g r u p ā s , l ikumdevēj i c e n t ā s s a š ķ e l t zemnieku s p ē k u s u n t ā d ā ve idā n o v ē r s t zemnieku s a c e l š a n o s .

Z e m n i e k u b r ī v l a i š a n a s l ikumi note ica j a u n u p a g a s t a t iesu vēlē­š a n u kār t ību, lai t i e sas vēl v a i r ā k p a k ļ a u t u muižniek iem. P a g a s t a tie­s a s s a s t ā v ā iet i lpa p r i e k š s ē d ē t ā j s un divi piesēdētāj i . P a g a s t a sa­pulce ievēlēja k a t r a m a m a t a m t r ī s k a n d i d ā t u s , n o k u r i e m v i e n u a m a t ā a p s t i p r i n ā j a m u i ž n i e k s . J a m u i ž n i e k a m n e v i e n s n o izv i rz ī ta­j iem k a n d i d ā t i e m n e p a t i k a , v i ņ š v a r ē j a p iepras ī t , lai ievēlē c i tus . T ā d a i e v ē l ē š a n a s k ā r t ī b a n o d r o š i n ā j a m u i ž n i e k a m lielu v a r u p ā r p a g a s t a t ie sām.

K a t r ā p a g a s t ā t ika n o d i b i n ā t a arī p a g a s t a v a l d e a r diviem pa­g a s t a vecāka j iem. P a g a s t a v e c ā k o s a m a t ā a p s t i p r i n ā j a muižnieki.. P a g a s t a vecākie p ā r z i n ā j a p a g a s t a kas i ( « n a u d a s l ā d i » ) , p a g a s t a m a g a z ī n u 1 , bija a tb i ld īg i p a r n o d o k ļ u s a d a l ī š a n u u n i e v ā k š a n u u n sekoja k l a u š u d a r b u u n citu p i e n ā k u m u p i l d ī š a n a i . T ā d ā k ā r t ā pa­g a s t a v a l d e bija ies tāde, k a s n o d r o š i n ā j a n o d o k ļ u u n citu i e n ā k u m u s a m a k s u k ā muižniek iem, t ā va l s t i j .

P ē c « b r ī v l a i š a n a s » zemnieki v a i r ā k ā s v i e t ā s paz iņo ja , k a v iņ i t u r p m ā k a t s a k ā s pildīt m u i ž n i e k i e m k ā d u s p i e n ā k u m u s ; zemniek i nevē lē jā s arī s lēg t l ī g u m u s ar m u i ž n i e k i e m . Tikai a r r e p r e s i j ā m un k a r a s p ē k a pa l īdz ību vietēj iem v a r a s o r g ā n i e m u n v a l d ī b a s iestā­d ē m i z d e v ā s n o v ē r s t zemnieku a t k l ā t u s a c e l š a n o s .

P ē c « b r ī v l a i š a n a s » zemnieki bija ieguvuš i t ā s a u c a m o « p u t n a brīvību», jo v i sa zemnieku zeme t a g a d p iederē ja muižniek iem. Muiž­nieki i z m a n t o j a s a v a s ī p a š u m a t ies ības uz zemnieku zemi, pievie­nojot d a u d z a s m ā j a s m u i ž u laukiem. V i d z e m e s muižn iek i g a l ī g i p ā r g ā j a u z t ā s a u c a m o r iežu s i s tēmu. M u i ž u l a u k u s u n p ļ a v a s sada l ī ja g a b a l o s — r iežas , ko a p s t r ā d ā j a k a t r a zemnieku sēta a t sev i šķ i . P ā r e j o t u z r iežu s i s tēmu, k l a u š u darb i ā r k ā r t ī g i p i e a u g a . Z e m n i e k i e m nebi ja v a i r s i e s p ē j a m s p ienācīg i a p s t r ā d ā t s a v u s l a u k u s .

Ar « b r ī v l a i š a n a s » l ikumiem zemniek iem g a n bija p i e š ķ i r t a s tie­s ības aiziet no p a g a s t a , bet zemnieki šīs t ies ības n e v a r ē j a izlietot, jo v iņi v i e n m ē r bija m u i ž a i va i p a g a s t a m p a r ā d ā . Tā kā bez m u i ž n i e k a un p a g a s t a a t ļ a u j a s z e m n i e k s nedr īks tē ja pārce l t ie s uz dzīvi citur,, t a d B a l t i j a s muižniek i faktiski a t j a u n o j a a tce l to d z i m t b ū š a n u .

9 . D E K A B R I S T I U N V I Ņ U A T T I E K S M E P R E T Z E M N I E K U « B R Ī V L A I Š A N U » L A T V I J Ā .

L a t v i j a s zemnieku « b r ī v l a i š a n a s » l ikumi t ika izdoti la ikā, k a d Krievi jā j a u r a d ā s p i r m ā s d e k a b r i s t u b iedr ības . D e k a b r i s t u kust ība a t s p o g u ļ o j a d z i m t b ū t n i e c i s k ā s s a i m n i e c ī b a s s a i r u m u , kā arī l iecināja, ka n e p i e c i e š a m s n o m a i n ī t d z i m t b ū t n i e c i s k o iekār tu ar

1 P a g a s t a m a g a z ī n a bi ja ī p a š a ēka, k u r p a g a s t a z e m n i e k i e m bi ja j ā s a b e r n o t e i k t s d a u d z u m s l a b ī b a s n e r a ž a s g a d i e m . N o m a g a z ī n a s z e m n i e k i v a r ē j a a r ī a i z ņ e m t i e s l a b ī b u , b e t r u d e n ī t ā bi ja j ā a t d o d u z uzv i ju .

73

j a u n u , p r o g r e s ī v ā k u iekār tu . D e k a b r i s t i bija muižniek i revo lu­c i o n ā r i . Viņi p i r m o r e i z Krievi jas v ē s t u r ē n o d i b i n ā j a r e v o l u c i o n ā r u o r g a n i z ā c i j u , k a s g a t a v o j a b r u ņ o t u s a c e l š a n o s pre t c a r i s m u . T a č u , c īnot ies pret d z i m t b ū š a n u u n p a t v a l d ī b u , dekabr i s t i ba id ī jās n o t a u ­t a s a t b a l s t a , v iņi bija «br iesmīgi t ā l u . . . no t a u t a s » (V. I. Ļ e ņ i n s ) . Te sp i lg t i i z p a u d ā s šo m u i ž n i e k u - r e v o l u c i o n ā r u šk ir i skā ierobežo­tība.

D e k a b r i s t u Dienv idu b i e d r ī b a s v a d ī t ā j s P e s t e l i s bija n e s a m i e r i ­n ā m s d z i m t b ū š a n a s p r e t i n i e k s . V iņš labi s a p r a t a , k ā d a b ū t ī b ā i r t ā d ē v ē t ā z e m n i e k u « b r ī v l a i š a n a » Bal t i jā . P e s t e l i s raks t ī ja , ka lat­viešu zemnieki , « n e r a u g o t i e s uz v iņ iem d ā v ā t o š ķ i e t a m o brīvību, a t r o d a s d a u d z n e l a b v ē l ī g ā k ā s tāvokl ī k ā kr ievu zemnieki» . V i ņ š a t z i n a , k a n e p i e c i e š a m s i zdar ī t d a u d z r a d i k ā l ā k a s r e f o r m a s , k a s i z n ī c i n ā t u v i s a s d z i m t b ū t n i e c i s k ā s i e k ā r t a s pa l iekas . V i s v a i r ā k n o d e k a b r i s t i e m a r zemnieku a t b r ī v o š a n a s j a u t ā j u m i e m n o d a r b o j ā s e k o n o m i s t s Nikola j s T u r g e ņ e v s . T u r g e ņ e v s a t z i n a , k a z e m n i e k u a t b r ī v o š a n a i bez z e m e s i r n e g a t ī v a s sekas , un asi nosodī ja B a l t i j a s m u i ž n i e k u s , ka v iņi a tbr īvo juš i z e m n i e k u s bez z e m e s .

Arī kr ievu s a b i e d r i s k a i s d a r b i n i e k s un z i n ā t n i e k s V. K a r a z i n s nosodī ja z e m n i e k u a t b r ī v o š a n u bez z e m e s . V iņš r a k s t ī j a : « A t s t ā t muižn iec ība i z e m i ! . . . A t ņ e m t to t a u t a i , k a s to j a u kopš t ē v u t ē v u la ik iem sv iedr iem v a i g ā k o p u s i ! P ē c m a n a s s a p r a š a n a s t u r k l iedzoša n e t a i s n ī b a s lēp jas zem ž ē l s i r d ī b a s m a s k a s , n a b a g a t a u t u p a l a i ž brīvībā kā p u t n u . » P ē c K a r a z i n a ie skata , «zeme pieder z e m n i e k i e m t ā p a t k ā muižniek iem».

10. K A P I T Ā L I S M A A T T Ī S T Ī B A L A U K S A I M N I E C Ī B Ā . K L A U Š U N O M A

U N Z E M N I E K U D I F E R E N C Ē Š A N Ā S .

V. I . Ļ e ņ i n s m ā c a , ka v ē s t u r e p a z ī s t d ivus k a p i t ā l i s m a a t t ī s t ī b a s c e ļ u s l a u k s a i m n i e c ī b ā — re formis t i sko un r e v o l u c i o n ā r o . Ejot pa p i r m o ceļu, u z v a r muižniec ība . T a d vecā m u i ž n i e k u s a i m n i e c ī b a , k a s bija s a i s t ī t a a r d z i m t b ū š a n u , s a g l a b ā j a s u n lēni p ā r v ē r š a s p a r t ī r i k a p i t ā l i s t i s k u sa imniec ību . Ejot pa r e v o l u c i o n ā r o ceļu, u z v a r zemniec ība . V. I. Ļ e ņ i n s m ā c a , ka «.. . veco m u i ž n i e k u s a i m n i e c ī b u l a u ž revolūci ja, n o ā r d ī d a m a v i s a s d z i m t b ū š a n a s a t l i ekas u n vis­p i r m s — lielos z e m e s ī p a š u m u s » . M u i ž n i e k u z e m e e k s p r o p r i ā c i j a s (p iespiedu a t s a v i n ā š a n a s ) ceļā n o n ā k zemnieku r o k ā s . Z e m n i e k u s a i m n i e c ī b a s s ā k u m ā n a v l ielas, t ā s s a g l a b ā s ī k b u r ž u ā z i s k u r a k s t u r u . Tikai vēlāk, a t t ī s t o t i e s k a p i t ā l i s m a m , z e m n i e c ī b a s sair­š a n a s p r o c e s ā r o d a s l ie las k a p i t ā l i s t i s k a s s a i m n i e c ī b a s .

L a t v i j a s a g r ā r ā a t t ī s t ī b a gā ja p a re formis t i sko ceļu, u n š ā d a s a t t ī s t ī b a s s e k a s bija zemniec ība i ļoti s m a g a s .

Z e m n i e k u b r ī v l a i š a n a bez z e m e s u n t ā s a u c a m i e brīvie n o m a s l ī g u m i n ā c a p a r labu t ika i nel ielai zemnieku d a ļ a i . K r o g u u n dzir­n a v u n o m n i e k i u n l a u k u t i rgotā j i i z m a n t o j a p e r s o n ī g o brīvību, lai

74

k ļ ū t u tur īg i , e k s p l u a t ē j o t a p k ā r t ē j o s z e m n i e k u s . Bez k r o g u u n d z i r n a v u n o m n i e k i e m bija vēl arī ķieģeļu un ka ļķu cepļu n o m n i e k i . Šie ļ a u d i s ar ī ve idoja t o p o š o la tv iešu l a u k u b u r ž u ā z i j u .

T ā p a t k ā p i r m s b r ī v l a i š a n a s , arī X I X g a d s i m t a p i r m a j ā p u s ē z e m n i e k u m a s a dal ī jās t r i j ā s g a l v e n a j ā s g r u p ā s : s a i m n i e k o s jeb m ā j u n o m n i e k o s , k a l p o s u n va ļ in iekos .

K a p i t ā l i s m a m at t ī s to t ie s , s ā k ā s z e m n i e k u šķ i r i ska diferencē­š a n ā s : ve ido jās l a u k u b u r ž u ā z i j a u n l a u k s t r ā d n i e k i .

S a i m n i e k i m ā j a s s a ņ ē m a k l a u š u n o m ā . K l a u š u n o m a bija rak­s t u r ī g a p a r ā d ī b a per iodā, k a d n o t i k a p ā r e j a u z k a p i t ā l i s m u . P a s t ā ­vot k l a u š u n o m a i , s a i m n i e k s a r s a v i e m ļ a u d ī m u n savu dzīvo u n nedz īvo i n v e n t ā r u a p s t r ā d ā j a m u i ž a s l a u k u s . K l a u š u a p m ē r i a r v i e n p i e a u g a , jo «brīvie» lī­g u m i a t ļ ā v a m u i ž n i e k i e m k l a u š u n o m u p a a u g s t i n ā t .

Kalp i no l īga pie s a i m n i e k i e m uz vese lu g a d u vai t ika i uz va­s a r u . N e p r e c ē t o s k a l p u s s a u c a p a r puiš iem, bet n e p r e c ē t ā s kal­p o n e s p a r m e i t ā m . P u i s i s s a ņ ē ­m a n o s a i m n i e k a u z t u r u , apģēr­b u u n d a ž u s p ū r u s r u d z u va i ze­m e s g a b a l u z iemāju s ē š a n a i ( « b a n d u » ) . Tikai r e t o s gadī ju­

m o s puiš i s a ņ ē m a a t a l g o j u m u n a u d ā . M e i t a s bez u z t u r a u n ap­ģ ē r b a s a ņ ē m a n e d a u d z n a u d a s v a i labību. K l a u š u n o m a s no­m ā k t i e s a i m n i e k i n e v a r ē j a dot. s a v i e m k a l p i e m n e p i e t i e k a m u u z t u r u , ne arī p i e n ā c ī g u a t a l g o ­j u m u p a r d a r b u . Lai g a n j a u pa­

s t ā v ē j a p r e t r u n a s s t a r p s a i m n i e ­kiem un ka lp iem, v i ņ u s vēl j o p r o j ā m vienoja k o p ī g ā c īņa p r e t m u i ž n i e k i e m .

Ar v ā r d u «vaļ inieki» tore izē jos a p s t ā k ļ o s a p z ī m ē j a kā b i jušos s a i m n i e k u s , t ā b i jušos k a l p u s , k a s n e v a r ē j a a t r a s t d a r b u pie sa im­niekiem. Vaļ in iek i dzīvoja b ū d i ņ ā s va i p i r t ī s . V a s a r u viņi gā ja p a r d i e n a s s t r ā d n i e k i e m . M a z ā k o s b ē r n u s tie a t d e v a p a r g a n i e m , bet p u s a u d ž u s — p a r pui š iem un m e i t ā m .

Z e m n i e k u b r ī v l a i š a n a bez z e m e s ievēro jami pa l ie l inā ja k a l p u u n v a ļ i n i e k u s k a i t u . T o m ē r muižn iek i t ikai r e t o s g a d ī j u m o s i z m a n t o j a a l g o t u s s t r ā d n i e k u s . M u i ž u l a u k u a p s t r ā d ā š a n a i i z d e v ī g ā k bija i z m a n t o t k a l p u s , k u r u s u z t u r ē j a un a l g o j a s a i m n i e k i — m ā j u nom­nieki.

75

11. 1841. G A D A Z E M N I E K U N E M I E R I U N P Ā R E J A P A R E I Z T I C Ī B Ā .

A r «brīvaj iem» l ī g u m i e m u n s m a g a j ā m k l a u š ā m zemnieki no­n ā c a g a l ī g ā n a b a d z ī b ā . N e r a ž a s v a i r ā k u s g a d u s n o v i e t a s vēl pa­s l ik t inā ja z e m n i e k u s tāvokl i . N e r a ž u cē lonis zemnieku l a u k o s bi ja z e m a i s z e m k o p ī b a s l īmenis , jo s m a g o k l a u š u dēļ zemniek iem ne­bija la ika s a v u l a u k u a p s t r ā d ā š a n a i . A p z i n ā d a m i e s s a v u postu, zem­nieki teica, k a v i ņ u s g a n s a u c o t p a r br īv iem ļ a u d ī m , t o m ē r ī s t e n ī b ā v iņi no br īv ības nekā nez inot , bet esot p a k ļ a u t i vācu m u i ž n i e k u va­ra i . V i d z e m e s zemnieki gr ibē ja izceļot uz ci t iem Krievi jas a p v i d i e m , lai a t b r ī v o t o s no d z i m t b u t n i e c i s k ā s e k s p l u a t ā c i j a s . 1841. g a d a p a v a s a r ī u n v a s a r ā V i d z e m e s zemnieki b a r i e m p l ū d a u z Rīgu u n l ū d z a g u b e r ņ a s va lde i a t ļ a u j u izceļot uz Krievi jas d ienvidu guber­ņ ā m , kur zemniek i cerē ja a t r a s t l a b ā k u s dzīves a p s t ā k ļ u s . S ā k u m ā ša i k u s t ī b a i bija m i e r ī g s r a k s t u r s , bet muižn iec ība u n c a r a v a l d ī b a a t z i n a zemnieku kust ību p a r b ī s t a m u v a l d o š a j a i šķ i ra i . J a u v a s a r ā v a l d ī b a s ā k a v a j ā t tos , k a s gr ibē ja izceļot. Z e m n i e k u s apc ie t inā ja , sodīja a r m i e s a s sodu u n pēc t a m n o s ū t ī j a a t p a k a ļ u z p a g a s t i e m .

Zemniek i s ā k a pre tot ies . L a u k o s i e r a d ā s z e m e s t iesneš i b r u ņ o t u z a l d ā t u p a v a d ī b ā . C ē s u a p r i ņ ķ a t i e snes i s k a z a k u p a v a d ī b ā i e r a d ā s V e s e l a v a s m u i ž ā u n apcie t inā ja d a ž u s z e m n i e k u s . P ā r ē j i e zemnieki , a p b r u ņ o j u š i e s ar miet iem, a p c i e t i n ā t o s a tbr īvo ja . 1841. g. 8. sep­t e m b r ī J a u n b e b r u m u i ž ā i e r a d ā s s o d a ekspedīc i ja a r a p r i ņ ķ a t iesne­šiem p r i e k š g a l ā . Ša i la ikā m u i ž a s k a r t u p e ļ u l a u k o s s t r ā d ā j a d a u d z zemnieku. Viņi s o d a ekspedīc i jas u z b r u k u m u sekmīg i a t s i t a . S a d u r ­s m ē v ienu n o t ie sneš iem s m a g i ievainoja . S a š u t u š i e zemnieki pra­sīja izdot o t ru t iesnes i , k a s s l ē p ā s m u i ž ā . P a n a k t i t i e snes i s u n z a l d ā t i bija a izbēguš i . T ā s ā k ā s J a u n b e b r u « k a r t u p e ļ u d u m p i s » , k u r a a p s p i e š a n a i izsūt ī ja 7 r o t a s z a l d ā t u un 40 k a z a k u ar diviem l ie lgabal iem. N e m i e r n i e k i e m p iespr ieda b a r g u m i e s a s sodu. V i ņ u s d z i n a c a u r «s t ro ju» — s t a r p d ivās r i n d ā s n o s t ā d ī t i e m kareiv j iem, k a s v i ņ u s s i ta a r n ū j ā m .

V i d z e m e s muižniek i m ē ģ i n ā j a p ā r l i e c i n ā t c a r a va ld ību, ka 1841. g a d a n e m i e r o s v a i n o j a m i ļ a u n p r ā t ī g i kūdītā j i , bet nev i s V i d z e m e s a g r ā r i e a p s t ā k ļ i .

Tiešs iemes l s j a u n i e m zemnieku n e m i e r i e m bija 1844. g a d a nera­ža un ta i seko joša i s b a d s . D a u d z ā s zemnieku s ē t ā s i z m i r a visi iedzī­votāj i . S ā k ā s j a u n a z e m n i e k u kust ība . Zemniek i m a s ā m p ā r g ā j a pa­reizt ic ībā un b a r i e m d e v ā s uz Rīgu, lai pār ie tu «krievu t icībā». Lat­viešu t a u t a tā cerē ja a tbr īvot ies no ienīs tā v ā c u m u i ž n i e k u j ū g a a r l ielās kr ievu t a u t a s pa l īdz ību. Ša jā kus t ībā i z p a u d ā s la tv iešu nesa­m i e r i n ā m a i s n a c i o n ā l a i s n a i d s pret v ā c u m u i ž n i e k i e m u n m ā c ī t ā j i e m .

V ā c u muižn iek i u n l u t e r ā ņ u mācī tā j i c e n t ā s v i sād i kavēt zem­nieku p ā r i e š a n u pare iz t ic ībā . Arī c a r a v a l d ī b a s ā k a s a p r a s t , ka p ā r i e š a n a pare iz t ic ībā re izē bija z e m n i e k u c īņa p a r v i ņ u s t ā v o k ļ a u z l a b o š a n u . T ā p ē c arī c a r a v a l d ī b a s ā k a šo kus t ību p a k ā p e n i s k i apsp ies t . Kust ību ga l īg i l ikvidēja, k a d s ā k ā s 1848. g a d a revolūci ja R i e t u m e i r o p ā .

76

12. 1849. G A D A V I D Z E M E S Z E M N I E K U P A G A I D U L I K U M I .

B a l t i j a s a g r ā r i e a p s t ā k ļ i p ievēr sa v i s a s kr ievu s a b i e d r ī b a s uz­m a n ī b u . Krievu publ ic i s t s S a m a r i n s a t z ī m ē j a n e ž ē l ī g o s s p a i d u s un eksp luatāc i ju , k a s jācieš la tv iešu zemniek iem v ā c u m u i ž n i e k u j ū g ā . Viņš pierādī ja, ka v ā c u pr iv i lēģ i ja s Bal t i jā i r k a i t ī g a s Krie­vi jas v a l s t s i n t e r e s ē m , jo ve ic ina s e p a r ā t i s m u . Latv ie šu zemniek iem labvēl īgā kr ievu s a b i e d r i s k ā d o m a , kā arī z e m n i e k u n e m i e r i sp ieda c a r u Nikola ju I n o r ā d ī t V i d z e m e s muižniek iem, lai v iņi n e d a u d z u z l a b o zemnieku s tāvokl i . P ē t e r b u r g ā s a s a u c a ī p a š u Bal­t i jas lietu komite ju . K o m i t e j a s i z s t r ā d ā t o l i k u m p r o j e k t u a p s t i p r i ­nā ja 1849. g a d ā kā p a g a i d u l i k u m u s uz 6 g a d i e m .

P ē c 1849. g a d a l ikumiem n o m u i ž a s z e m e s t ika a t d a l ī t a t ā sau­c a m ā v a k a s jeb z e m n i e k u zeme. V a k a s zemi m u i ž n i e k s v a r ē j a i z n o m ā t va i p ā r d o t zemniekiem, va i arī a t s t ā t n e a p s t r ā d ā t u , bet v iņš n e d r ī k s t ē j a to pievienot m u i ž a s zemei . T o m ē r l ikumi a t ļ ā v a d a ļ u zemnieku z e m e s pievienot m u i ž a s laukiem. T o s a u c a p a r kvotes zemi, un p a r to a t šķ i r ībā no p ā r ē j ā s m u i ž a s z e m e s bija j ā m a k s ā t ā d i paš i nodokļ i , k ā d u s uz l ika zemnieku zemei.

L ikumi a t ļ ā v a m u i ž n i e k i e m s a d a l ī t zemnieku zemi m a z o s gaba­l iņos (līdz 1/12 a r k l a ) i z n o m ā š a n a i va i p ā r d o š a n a i . Š ā d a s īka ze­m e s g a b a l i ņ a n o m n i e k s va i ī p a š n i e k s bija sp ies t s iet p a r a l g ā d z i , dodot lētu d a r b a s p ē k u m u i ž a s l a u k u a p s t r ā d ā š a n a i . T ā m u i ž n i e k i uz s īkaj iem z e m e s g a b a l i ņ i e m r a d ī j a l a u k u p u s p r o l e t a r i ā t u .

L ikumdevē j i g r ibē ja ie interesē t m u i ž n i e k u s ā t r ā k pār ie t n o k l a u š u n o m a s u z n a u d a s n o m u u n izveidot k a p i t ā l i s t i s k u m u i ž a s sa imniec ību . T ā p ē c l ikumi p a r e d z ē j a d i b i n ā t ī p a š u «zemnieku no­m a s b a n k u » , k u r a i v a j a d z ē j a i z sn ieg t zemniek iem a i z d e v u m u s m ā j u i e p i r k š a n a i . S t r ī d o s , k a s izcēlās m u i ž n i e k u v idū s t a r p k l a u š u n o m a s u n n a u d a s n o m a s a izs tāv j iem, a tk lā jā s , k a j a u n o l ikumu n o l ū k s bi ja nev i s a i z s t ā v ē t z e m n i e k u i n t e r e s e s , bet n o d r o š i n ā t m u i ž n i e k i e m l a b u s i e n ā k u m u s . N o zemnieku m ā j u p ā r d o š a n a s iegūt ie lielie i e n ā k u m i dotu m u i ž n i e k i e m iespēju i e g ā d ā t i e s l a u k s a i m n i e c ī b a s i n v e n t ā r u u n d a r b a lopus, sekmējot a r t o p ā r e j u u z k a p i t ā l i s m u l a u k s a i m n i e c ī b ā .

13. L A T G A L E S Z E M N I E K U S T Ā V O K L I S X I X G S . P I R M A J Ā P U S Ē .

S a k a r ā a r K u r z e m e s u n V i d z e m e s a g r ā r a j ā m r e f o r m ā m arī Lat­g a l ē s ā k a a p s p r i e s t j a u t ā j u m u p a r z e m n i e k u b r ī v l a i š a n u bez zemes . M u i ž n i e k u izvēlētā komis i ja i z s t r ā d ā j a a t t iec īgu l ikumpro jek tu , ko m u i ž n i e c ī b a s v a i r ā k u m s t o m ē r nora id ī ja . L a t g a l e s lielie muižn iek i p a r a s t i i z n o m ā j a s a v a s m u i ž a s a r v is iem z e m n i e k i e m u z i lgu la iku. Z e m n i e k u b r ī v l a i š a n a v iņ iem l ikās ne izdev īga , jo tā r a d ī t u p ā r g r o ­z ības n o m a s n o t e i k u m o s .

XIX g a d s i m t a p i r m a j ā p u s ē arī L a t g a l ē z e m n i e k u e k s p l u a t ā c i j a p a s t i p r i n ā j ā s s a k a r ā a r n a u d a s s a i m n i e c ī b a s a t t ī s t ī b u u n l a u k s a i m ­niecības p r o d u k t u r a ž o š a n u t i r g u m . I z n o m ā t o va i ieķī lāto m u i ž u

77

zemnieki a t r a d ā s sevišķi g r ū t ā s tāvokl ī , j o m u i ž a s n o m n i e k s v a i ķ ī las v a l d ī t ā j s c e n t ā s izspies t n o z e m n i e k i e m iespē jami v a i r ā k k l a u š u u n n o d e v u .

Lai i e g ū t u v a i r ā k n a u d a s , m u i ž n i e k i s ā k a a t d o t s a v u s zemnie­k u s d a r b ā d a ž ā d i e m u z ņ ē m ē j i e m , ceļu m e i s t a r i e m u n ci tos d a r b o s g a n savā, g a n arī a t t ā l ā k ā s g u b e r ņ ā s . T ā p a t k ā P o l i j a s v a r a s la ikā, L a t g a l e s m u i ž n i e k i e m bija t i e s ības p ā r d o t , d ā v i n ā t va i c i t ā d i a t s a v i n ā t s a v u s z e m n i e k u s bez z e m e s .

S m a g ā e k s p l u a t ā c i j a u n a p s p i e š a n a izra is ī ja zemnieku c īņu p r e t d z i m t b ū š a n u . T ā i z p a u d ā s z e m n i e k u b ē g š a n ā n o m u i ž ā m u n sūdzī­b ā s p a r muižniek iem. Z e m n i e k i a t t e i c ā s izpi ldī t m u i ž n i e k u p a v ē l e s u n iet k l a u š ā s . Reizēm c īņa p ā r g ā j a a t k l ā t o s z e m n i e k u n e m i e r o s , k u r u s a p s p i e d a a r k a r a s p ē k a pa l īdz ību .

14. L A T V I E Š U K U L T Ū R A , I Z G L Ī T Ī B A U N L I T E R A T Ū R A X I X G S .

P I R M A J Ā P U S Ē .

P ē c « b r ī v l a i š a n a s » zemnieki j o p r o j ā m dzīvoja lielā t r ū k u m ā . N a u d a s bija m a z , u n t ā bija v a j a d z ī g a , lai s a m a k s ā t u g a l v a s n a u d u u n n o r ē ķ i n ā t o s a r m u i ž n i e k u . Z e m n i e k i va i r ī j ā s izdot n a u d u p a t v i s n e p i e c i e š a m ā k o p r i e k š m e t u iegādei . Z e m n i e k i n a u d a s t r ū k u m a dēļ n e i z m a n t o j a p i l sē tu a m a t n i e k u p a k a l p o j u m u s . Viņi i z g a t a v o j a p a š i d a r b a r īkus u n c i tus p r i e k š m e t u s , t ika i r e t o s g a d ī j u m o s pieai­c inot p a l ī g ā l a u k u a m a t n i e k u s . L a u k o s v i s u r l ietoja n o koka i z g a t a ­v o t u s d a r b a r īkus . Koks z e m n i e k a m bija g a l v e n a i s m a t e r i ā l s k ā z e m k o p ī b a s d a r b a rīku u n iedzīves p r i e k š m e t u i z g a t a v o š a n a i , t ā arī d z ī v o j a m o u n s a i m n i e c ī b a s ēku c e l š a n a i . D z e l z s i z s t r ā d ā j u m u s zemnieki p i r k a m a z . Z e m n i e k i p a r a s t i iemainī ja p r e t l a u k s a i m n i e c ī ­b a s p r o d u k t i e m t ā s p i l sē tā r a ž o t ā s preces , k a s v iņ iem bija ļoti n e p i e c i e š a m a s u n k o n e v a r ē j a r a ž o t z e m n i e k a sē tā .

XIX gs . p i r m a j ā p u s ē K u r z e m e s u n V i d z e m e s zemnieki l ie lāko t iesu dzīvoja v i e n s ē t ā s . L a t g a l ē t u r p r e t i m bija s a g l a b ā j u š i e s ciemi. Z e m n i e k u s ē t ā s bez r i jas, k lēts , k ū t s u n p i r t s p a r ā d ā s arī š ķ ū n i s . Z e m n i e k i e m bija arī a t s e v i š ķ a d z ī v o j a m ā m ā j a , bet d a ļ a L a t v i j a s z e m n i e k u l īdz XIX g a d s i m t a o t ra ja i puse i dzīvoja r i jās . Ri jās ar ī k a l t ē j a u n kū la labību. J a u a r XVIII gs . b e i g ā m K u r z e m ē u n Zem­g a l ē s ā k a p a r ā d ī t i e s arī labāki zemnieku mājokļ i , pie t a m ar dūm­v a d i e m . K l a u š u s a i m n i e c ī b a s s a i r š a n a s p e r i o d ā — XIX gs. p i r m a j ā p u s ē — arī V i d z e m e s un L a t g a l e s zemnieki s ā k a celt i s t a b a s ar d ū m v a d i e m . Ē k u cēlāju g a l v e n i e d a r b a rīki l īdz XIX g a d s i m t a v i d u m bija cirvis, k a l t s un s v ā r p s t s .

T ā p a t k ā iepr iekšē jos g a d s i m t o s , g a l v e n i e z e m k o p j a d a r b a rīki bija spī ļu ark l s , e c ē š a s un i z k a p t s .

Arī X I X g a d s i m t a s ā k u m ā bija m a z la tv iešu skolu. P a r skolo­tā j iem p i e ņ ē m a f iz i skam d a r b a m n e d e r ī g u s i n v a l ī d u s , k a s p r a t a las ī t u n d a ž k ā r t ar ī r a k s t ī t .

K u r z e m e s u n V i d z e m e s z e m n i e k u « b r ī v l a i š a n a s » l ikumos bija n o t e i k t s , k a jā ier īko t a u t s k o l a s . Skolu i e r ī k o š a n a u n u z t u r ē š a n a

78

t i k a u z d o t a p a g a s t a sab iedr ība i , bet skolu p ā r z i n ā š a n a , v a d ī š a n a un skolotā ju i z r a u d z ī š a n a — m u i ž n i e k i e m un m ā c ī t ā j i e m . Skolu u z t u r ē š a n a i nebi ja n e k ā d u l īdzekļu. A g r ā k s k o l ā m piešķir t ie z e m e s g a b a l i ( p a r a s t i c e t u r t d a ļ a r k l a l i e lumā) bija p ā r g ā j u š i p i l n ī g ā muiž­nieku ī p a š u m ā . P a g a s t i e m nebi ja l īdzekļu skolu u z t u r ē š a n a i , t ā p ē c arī XIX g a d s i m t a 30. g a d u b e i g ā s d a u d z a s z e m n i e k u s k o l a s t ika s l ē g t a s .

Lie lāka jā d a ļ ā t a u t s k o l u m ā c ī j a t ika i l a s ī š a n u , b a z n ī c a s l ū g š a ­n a s u n d z i e s m a s . Muižniek i u n m ā c ī t ā j i uzskat ī ja , k a s k o l a s uz­d e v u m s i r a u d z i n ā t zemnieku b ē r n u s l u t e r ā n i s m a g a r ā u n s t i n g r ā p a k l a u s ī b ā m u i ž a s d z i m t k u n g a v a r a i .

V i s ā s d r a u d z ē s o r g a n i z ē j a t ā s a u k t o m ā j mācību, k o p ā r r a u d z ī j a mācī tā j i . No vecākiem pras ī ja , lai v iņi i e m ā c a sav iem b ē r n i e m las ī t , d a ž a s l ū g š a n a s u n b a z n ī c a s d z i e s m a s . T ā d ā ve idā p a n ā c a , k a lie­l ā k ā d a ļ a zemnieku iemācī jās las ī t iespies tu teks tu , bet t ika i r e t a i s p r a t a r a k s t ī t vai las ī t r a k s t ī t u teks tu .

S a k a r ā a r z e m n i e k u n e m i e r i e m XIX g a d s i m t a 40. g a d o s u n pār­eju pare iz t ic ībā muižniek i s ā k a baidī t ies , ka zemnieki izs l īdēs no l u t e r ā ņ u m ā c ī t ā j u g a r ī g ā s a izb i ldniec ības . T ā p ē c v ā c u m u i ž n i e k i s ā k a p ievērs t l ielāku u z m a n ī b u skolu a t v ē r š a n a i un skolotā ju sa­g a t a v o š a n a i . 1849. g a d ā V i d z e m e s zemnieku l i k u m o s bija a tka l pa­r e d z ē t s d i b i n ā t t a u t s k o l a s . Š o t a u t s k o l u g a l v e n a i s u z d e v u m s bija p a s a r g ā t la tv iešus no kr ievu k u l t ū r a s ie tekmes. Līdz XIX gs . 40. g a d i e m latv iešu b ē r n i e m n e ļ ā v a m ā c ī t i e s vācu v a l o d u , bet 50. g a d o s m u i ž n i e c ī b a s ā k a v i s ā d i e m l īdzekļ iem ve ic inā t la tv iešu p ā r v ā c o ­š a n u . Šie cent ieni t o m ē r i z rād ī jā s n e s e k m ī g i . Latv ieš i 40. g a d u n o t i k u m o s p a r ā d ī j a , k a v iņi t i ecas t u v i n ā t i e s kr ievu t a u t a i .

L a t g a l e s s k o l ā s liela ie tekme bija k a t o ļ u gar īdzniec ība i , k a s t ā s i z m a n t o j a p ā r p o ļ o š a n a s n o l ū k o s . C a r a v a l d ī b a cīnī jās p r e t p ā r p o ļ o ­š a n a s t i e k s m ē m s k o l ā s u n 1835. g a d ā a iz l iedza s k o l ā s m ā c ī t poļu v a l o d u .

Arī L a t g a l ē z e m n i e k u b ē r n i p a r a s t i p a l i k a bez s k o l a s i zg l ī t ības . M ā j m ā c ī b a s ceļā viņi iemācī jās n e d a u d z las ī t un raks t ī t , kā ar ī d a ž a s k a t o ļ u l ū g š a n a s .

S k o l o t ā j u s a g a t a v o š a n a i 1829. g a d ā pie T ē r b a t a s u n i v e r s i t ā t e s n o d i b i n ā j a skolotā ju s e m i n ā r u . V i d z e m e s m u i ž n i e k i u n mācī tā j i s k o l o t ā j u s e m i n ā r a n o d i b i n ā š a n u uzskat ī j a p a r b ī s t a m u p a s ā k u m u . V a r ē j a r a s t i e s izg l ī tot i zemnieki , k a s m u i ž n i e k i e m u n m ā c ī t ā j i e m l ikās n e u z t i c a m i un b ī s t a m i cilvēki. Kopš 1839. g a d a V i d z e m ē d a r ­b o j ā s J ā ņ a C i m z e s v a d ī t ā skola, k o vē lāk p ā r v e i d o j a p a r skolotā ju s e m i n ā r u . 1840. g a d ā K u r z e m ē a t v ē r a I r l a v a s skolotā ju semi­n ā r u . T ā p a m a z ā m s ā k a s a g a t a v o t arī l a tv ie šu sko lotā jus .

La i p a t u r ē t u la tv iešu z e m n i e k u s s a v ā ie tekmē, i z m a n t o j a n e t ika i re l iģ i sko, bet arī la ic īgo l i t e r a t ū r u . V ā c u m ā c ī t ā j u l i t e r ā r ā s d a r b ī b a s u z d e v u m s bija n o s t i p r i n ā t b a z n ī c a s ideoloģi ju u n muiž­nieku š ķ i r a s k u n d z ī b u . N o v ā c u v a l o d a s la tv iešu v a l o d ā tu lko ja t ā d u s s a c e r ē j u m u s , k a s p a l ī d z ē t u i e a u d z i n ā t la tv iešu z e m n i e k o s p a k l a u s ī b u u n p a d e v ī b u k u n g i e m u n p a m ā c ī t u la s ī tā jus , k ā v iņiem

79

j ā d z ī v o . Lai v a r ē t u s p ē c ī g ā k ie tekmēt l a s ī tā jus , v ā c u mācī tā j i s ā k a izdot la tv iešu v a l o d ā k a l e n d ā r u s u n l a i k r a k s t u s . 1822. g a d ā s ā k a izdot «Latv iešu Avīzes». L a i k r a k s t a s a t u r s bi ja ļoti sekls un nevei­c i n ā j a la tv iešu t a u t a s a u d z i n ā š a n u u n i z g l ī t o š a n u . «Latv iešu Avī­zes» c e n t ā s p ā r l i e c i n ā t la s ī tā jus , ka n e v i e n a m «tik labi» n e k l ā j a s k ā la tv iešu z e m n i e k a m v ā c u m u i ž n i e k u v a r ā .

P i r m i e la tv iešu t a u t ī b a s r a k s t n i e k i XIX g a d s i m t a p i r m a j ā p u s e bi ja s t i p r ā v ā c u m ā c ī t ā j u ie tekmē. V i ņ u s a c e r ē j u m i pi lnīg i a t b i l d a b a z n ī c a s u n m u i ž n i e c ī b a s p r a s ī b ā m . Tā, p i e m ē r a m , la tv iešu t a u t ī b a s dze jn ieks N e r e d z ī g a i s I n d r i ķ i s (1783.—1828. g.)_ s lavē ja n e t i k a i dievu, bet ar ī v i s u s la ic īgos k u n g u s , a i z s t ā v ē d a m s p a s t ā v o š o iekār tu . T ā p a t A n š a L ī v e n t ā l a (1803.—1878. g.) dzejoļos i z p a u ž a s v e r d z i s k a p a d e v ī b a v ā c u k u n g i e m . T o m ē r d a ž o s dzejoļos, k u r o s L ī v e n t ā l s reā l i s t i sk i a t tē lo j i s e k s p l u a t ē t o la tv iešu k a l p u un gājē ju t r ū c ī g ā s dzīves a i n a s , pav īd t ā la ika d r ū m ā dzīves ī s tenība . A n s i s L e i t ā n s (1815.—1874. g.) g a l v e n o k ā r t p a z ī s t a m s kā s t ā s t u un ro­m ā n u tu lkotā j s . V iņa t u l k o j u m i e m n a v l i t e r ā r a s vēr t ības , t o m ē r tie daļē j i a p m i e r i n a tā la ika las ī tā ju p r a s ī b a s pēc l a i c ī g ā s l i t e r a t ū r a s .

Šo p i r m o la tv iešu t a u t ī b a s r a k s t n i e k u v idū r a d ā s arī tād i , k a s n e g ā j a v a i r s vācu m ā c ī t ā j u p a v a d ā u n m ē ģ i n ā j a p r o t e s t ē t p r e t v ā c u k u n g u v a r m ā c ī b ā m . Viens n o š ā d i e m r a k s t n i e k i e m i r J ā n i s Ru-ģ ē n s (1817.—1876. g . ) . V a i r ā k o s R u ģ ē n a dzejoļos i e s k a n a s pa t r io­t i s m a j ū t a s , p r o t e s t s pre t t a u t a s apspiedē j iem, piem., dzejolī « K a d a t n ā k s la tv ieš iem tie laiki».

O T R Ā D A Ļ A .

LATVIJA KAPITĀLISMA LAIKMETĀ

( n o XIX gads imta vidus līdz 1917. g a d a m a r t a m ) .

V I I I n o d a ļ a .

K A P I T Ā L I S M A A T T Ī S T Ī B A LATVIJĀ XIX G A D S I M T A OTRAJĀ P U S Ē U N S T R Ā D N I E K U K U S T Ī B A S S Ā K U M S .

/1. 60. G A D U R E V O L U C I O N Ā R Ā S I T U Ā C I J A U N B U R Ž U Ā Z I S K Ā S R E F O R M A S K R I E V I J Ā .

XIX g a d s i m t a 50.—60. g a d o s d z i m t b ū š a n a s i ekār ta c a r i s k a j ā Krievi ja p ā r d z ī v o j a dzi ļu e k o n o m i s k u un pol i t i sku krīzi. M a z r a ž ī -g a i s nebr īvo d z i m t ļ a u ž u d a r b s k ā rūpniec ībā, t ā l a u k s a i m n i e c ī b ā v a i r s n e a p m i e r i n ā j a p i e a u g o š ā s p r a s ī b a s . Visa e k o n o m i s k ā s att īs t ī­b a s g a i t a sp ieda l ikvidēt d z i m t b ū š a n u , j o k a p i t ā l i s m a a t t ī s t ī b a i bija n e p i e c i e š a m s a l g o t s d a r b a s p ē k s . K r i m a s k a r š (1853.-—1856. g.) sevišķi sp i lg t i p a r ā d ī j a c a r i s k ā s Krievi jas s a t r u n ē j u š o v a l s t s i e k ā r t u .

Muižniek i vēl p a s t i p r i n ā j a z e m n i e k u e k s p l u a t ā c i j u un ne­s a u d z ī g i p iedz ina n o v iņ iem v i s u s p a r ā d u s , "kaut arī bija bi juši n e r a ž a s g a d i . Šķiru c īņa z e m n i e k u u n m u i ž n i e k u s t a r p ā ļoti s a a s i n ā j ā s . P ā r i v i sa i Krievi jai v ē l ā s z e m n i e k u n e m i e r u v i ln i s . Zemniek i pras ī ja zemi un d z i m t b ū š a ­n a s a t c e l š a n u .

60. g a d o s kā z e m n i e k u in­t e r e š u a izs tāv j i u z s t ā j ā s krie­v u r e v o l u c i o n ā r i e d e m o k r ā t i N. G. C e r n i š e v s k i s un N. A. D o b r o ļ u b o v s . Viņi a t m a s k o j a c a r a p a t v a l d ī b a s b i r o k r ā t i s k o

81

s i s t ē m u , u z s t ā j ā s p r e t d z i m t b ū š a n u u n c a r a p a t v a l d ī b u u n s l u d i ­n ā j a z e m n i e k u revolūci ju Krievi jā.

Arī l iberā lā b u r ž u ā z i j a p iepras ī j a d z i m t b ū š a n a s a t c e l š a n u , b e t g r ibē ja t o p a n ā k t ie robežotu b u r ž u ā z i s k u r e f o r m u ceļā, j o b a i d ī j ā s n o t a u t a s m a s ā m u n n o revo lūc i ja s .

XIX g a d s i m t a 60. g a d o s Krievi jā izve ido jās r e v o l u c i o n ā r a s i t u ā ­cija. Zemniek i n e g r i b ē j a v a i r s dzīvot p a v e c a m , m u i ž n i e k i n e b i j a spēj īg i v a l d ī t kā a g r ā k . C a r a p a t v a l d ī b a bi ja sp ies ta 1861. g . a t c e l t d z i m t b ū š a n u .

2 . L A T G A L E XIX G S . OTRAJĀ P U S Ē .

K u r z e m ē u n V i d z e m ē d z i m t b ū š a n a bi ja a t c e l t a j a u 1 8 1 7 . — 1819. g. T ā p ē c 1861. g a d a Kriev i jas z e m n i e k u r e f o r m a t ieši skārām t ika i L a t g a l i , k a s t a j ā la ikā ie t i lpa V i t e b s k a s g u b e r ņ a s s a s t ā v ā .

V i d z e m ē 1860. g . c a r a v a l d ī b a a p s t i p r i n ā j a 1849. g . p a g a i d u l i k u m u s , ko 1863. g . a t t i ec inā ja ar ī uz K u r z e m i . Līdz ar to m u i ž ­nieki V i d z e m ē u n K u r z e m ē s a g l a b ā j a ī p a š u m a t ie s ības u z z e m n i e k u zemi bez o b l i g ā t a p i e n ā k u m a p ā r d o t k ā d u d a ļ u zemniek iem. T u r ­p r e t i m z e m e s p ā r d o š a n a z e m n i e k i e m L a t g a l ē n o t i k a pēc t ā p a š a p r i n c i p a kā c i tur Krievijā.

M u i ž n i e k i e m L a t g a l ē p iederē ja mi lz īg i z e m e s ī p a š u m i , t u r p r e t i m v i e n a i z e m n i e k u s a i m n i e c ī b a i re t i k a d bija v a i r ā k p a r 2 — 4 deset ī­n ā m z e m e s ( d e s e t ī n a n e d a u d z l ie lāka p a r h e k t ā r u ) . P i e a u g o t iedzī­v o t ā j u s k a i t a m , š ī s j a u t ā s īkās s a i m n i e c ī b a s t ika vēl t ā l ā k s a d a l ī t a s ,

82

T ā d ā k ā r t ā v i e n a s z e m n i e k u s a i m n i e c ī b a s z e m e s p l a t ī b a vēl v a i r ā k s a m a z i n ā j ā s .

Zemniek i s a v u s l a u k u s a p s t r ā d ā j a t r ī s l a u k u s i s t ē m ā . S a i m n i e ­k o š a n u ļoti a p g r ū t i n ā j a t a s , ka ikvienai sē ta i p iederoš ie lauki bija izkais ī t i g a r ā s u n š a u r ā s s t r ē m e l ē s jeb š ņ o r ē s p a v isu c iema ter i tor i ju . Z e m n i e k u s a i m n i e c ī b ā s lopkopība bija vāji a t t ī s t ī t a , t ā p ē c nemēs lo t ie , nopl ic inā t ie un sl ikti a p s t r ā d ā t i e lauki deva ļoti z e m a s r a ž a s . Z e m n i e k i e m nebi ja i e s p ē j a m s u z l a b o t s a v u sa imniec ību, j o bi ja j ā p i l d a s m a g a s k l a u š a s u n j ā d o d l ielas n o d e v a s m u i ž a i , k ā arī j ā m a k s ā va l s t i j g a l v a s n a u d a .

L a t g a l e s dz imtci lvēki cerē ja, ka 1861. g a d a r e f o r m a a tbr īvos v i ņ u s n o k l a u š ā m u n n o d e v ā m m u i ž n i e k u l a b ā u n viņi i egūs s a v ā ī p a š u m ā zemi. T o m ē r zemniek i v ī lā s s a v ā s cer ībās . Ar l ikumu zemnieki k ļuva p e r s o n ī g i brīvi, k a u t ar ī a r d a ž ā d i e m ierobežoju­miem. Tikai d a ļ a zemnieku t ika tū l ī t a t b r ī v o t a , un arī uz t iem t ika a t t i e c i n ā t s « p a g a i d u s tāvokl i s» , t . i., p ā r i s g a d u viņi j o p r o j ā m pa­lika a t k a r ī g u z e m n i e k u stāvokl ī . Z e m e s j a u t ā j u m s n e t i k a a t r i s i n ā t s . D a ļ a b e z z e m n i e k u n e m a z n e i e g u v a zemi, u n 9 / 1 0 zemnieku, t ā p a t k ā v i s ā Krievi jā, s a ņ ē m a t ikai ne l ie lus z e m e s g a b a l i ņ u s a r p a g a l m u u n s a k ņ u d ā r z u . P a r š o zemi bija j ā m a k s ā liela i z p i r k š a n a s n a u d a m u i ž n i e k i e m . P a g a i d u s t ā v o k ļ a la ikā zemniek iem j o p r o j ā m bija j ā p i l d a k l a u š a s m u i ž n i e k i e m .

K l a u š u s a g l a b ā š a n a v i s v a i r ā k s a r ū g t i n ā j a z e m n i e k u s . D a u d z o s g a d ī j u m o s L a t g a l e s zemnieki a t s a c ī j ā s pi ldī t k l a u š a s . S ā k ā s z e m n i e k u nemier i , k a s p i e ņ ē m a tik p l a š u s a p m ē r u s v i sā L a t g a l ē , k a c a r a v a l d ī b a sūt ī ja p r e t n e p a k l a u s ī g a j i e m k a r a s p ē k a v ienības . S a d u r s m ē s s t a r p z a l d ā t i e m u n n e m i e r n i e k i e m ieva inoja v a i r ā k u s z e m n i e k u s . A p c i e t i n ā t o s z e m n i e k u s s p ī d z i n ā j a u n s i ta līdz nāve i . Tika i arī b r u ņ o t a s p ē k a pa l īdz ību m u i ž n i e k i e m i z d e v ā s a p s p i e s t z e m n i e k u s a c e l š a n o s .

Z e m n i e k u n e m i e r i L a t g a l ē , Lie tuvā, Bal tkr iev i jā , kā arī poļu s a c e l š a n ā s 1863. g a d ā p iespieda c a r a v a l d ī b u m a i n ī t s a v u pol i t iku arī L a t g a l ē . 1863. g a d ā ar ī p a š u r ī k o j u m u ( u k a z u ) l ikvidēja L a t g a ­les z e m n i e k u « p a g a i d u a t k a r ī b a s s tāvokl i» un p a s l u d i n ā j a , ka zem­nieki t iek a tbr īvot i n o k l a u š ā m u n n o d e v ā m m u i ž n i e k i e m ( o b r o k a ) . A r t o p a š u g a d u bija j ā s ā k izpirkt p iešķ i r tā z e m e . Z e m e t ika novēr­t ē t a d i v k ā r t u n t r ī s k ā r t a u g s t ā k p a r t ā s ī s t e n o vēr t ību . M u i ž n i e k i e m v a l d ī b a i z m a k s ā j a 8 0 % n o i z p i r k š a n a s s u m m a s , k o zemniek iem v a j a d z ē j a dzēs t 4 9 g a d o s , m a k s ā j o t vēl ar ī 6 % g a d ā p a r a i z d e v u m u .

Tā kā z e m e s bija m a z , zemnieki bi ja sp ies t i vēl ar ī n o m ā t zemi. M u i ž n i e k i pras ī j a p a r š o zemi k l a u š a s m u i ž a s l a u k o s . Z e m n i e k a m bija j ā a t s t r ā d ā m u i ž ā tik d a u d z d a r b a d ienu a r s a v u i n v e n t ā r u , cik m u i ž n i e k s p r a s ī j a . T ā d ā k ā r t ā s m a g a k l a u š u n o m a p a s t ā v ē j a Lat­g a l ē g a n d r ī z l īdz p a t Liela jai O k t o b r a soc iā l i s t i ska ja i revolūci ja i . Z e m e s t r ū k u m a dēļ j a u 70. g a d o s d a u d z i L a t g a l e s zemniek i d e v ā s u z Iekškr iev i jas g u b e r ņ ā m u n vēl t ā l ā k u z Sibīr i ju.

K a p i t ā l i s m a m at t ī s to t ies , XIX gs. o t r a j ā p u s ē L a t g a l ē s ā k ā s z e m n i e k u di ferenciāci ja . L ī d z ā s m u i ž n i e k i e m r a d ā s ar ī b a g ā t i

zemnieki — lauku b u r ž u ā z i j a . Viņiem p r e t s t a t ā bija n a b a d z ī g i e zemnieki — t o p o š a i s l a u k u p r o l e t a r i ā t s un p u s p r o l e t a r i ā t s .

XIX gs. o t ra jā pusē d a u d z s īko zemnieku izputē ja un izveidoja p l a š u b e z z e m n i e k u s lāni . Š ie b e z z e m n i e k i d e v ā s p e ļ ņ ā uz k a i m i ņ u g u b e r ņ ā m Krievijā, u z M a s k a v u u n P ē t e r b u r g u . D a u d z i n o v iņ iem meklē ja d a r b u arī L a t v i j a s r ū p n i e c ī b a s p i l s ē t ā s , i t īpaš i Rīgā.

3 . Z E M N I E K U K U S T Ī B A V I D Z E M Ē U N K U R Z E M Ē .

K u r z e m e s un V i d z e m e s zemniek i cerē ja, ka 1861. g a d a zemnieku r e f o r m a s k a r s arī v iņu g u b e r ņ a s . Viņi g r ibē ja iegūt zemi p a r valdī­b a s n o t e i k t ā m c e n ā m , j o Kriev i jas g u b e r ņ ā s z e m e bija d a u d z lē tāka n e k ā Latvi jā . Z e m n i e k i arī cerēja, ka 60. g a d u r e f o r m a s aiz­l iegs b a r o n i e m izdzīt n o m ā j ā m s a i m n i e k u s u n l ikvidēs v i d u s l a i k u t ies ību un m u i ž n i e k u pr iv i lēģi ju a t l i e k a s .

Tā kā šīs z e m n i e k u cer ības nepiepi ld ī jās , p l a š a z e m n i e k u ne­m i e r u kus t ība 60.—70. g a d o s p ā r ņ ē m a K u r z e m i u n Vidzemi . J a u p i r m s r e f o r m a s 1860. g a d a p a v a s a r ī D u n d a g a s zemnieki u n zvej­nieki a t t e i c ā s pi ldīt k l a u š a s u n p a r a k s t ī t m u i ž n i e k a s a s t ā d ī t o s n o m a s l ī g u m u s , k u r o s bija p a r e d z ē t a s k l a u š a s . Šos n e m i e r u s a p s p i e d a a r k a r a s p ē k a pa l īdz ību, d a u d z u s z e m n i e k u s p a d z i n a n o m ā j ā m , d a u d z u s ares tē ja , d a u d z i e m a t ņ ē m a arī v i su m a n t u — l o p u s un i n v e n t ā r u i t kā p a r n o m a s l ī g u m u n e p i l d ī š a n u . Tā ka 1861. g . r e f o r m a n e t i k a K u r z e m ē r e a l i z ē t a un zemnieku s tāvok l i s n e u z l a b o j ā s , n e m i e r i pēc t r i m g a d i e m u z l i e s m o j a n o j a u n a .

1863. g a d ā p laš i z e m n i e k u n e m i e r i n o t i k a kā V i d z e m ē ( Ā d a ž o s ) , t ā arī K u r z e m ē ( M a z b e r ķ e n ē , V e c m u i ž ā , V e c a u c ē u n c i t u r ) . Zem­nieki d a ž ā s v ie tās a t t e i c ā s pi ldī t k l a u š a s u n p r a s ī j a a i z s t ā t t ā s a r n a u d a s n o m u . K u r z e m ē s a v u k ā r t z e m n i e k u n e m i e r i s ā k ā s t ā p ē c , k a n a u d a s n o m a bija p ā r ā k liela u n zemnieki t o n e k ā d i n e s p ē j a n o m a k s ā t . N e muižniek i , n e c a r a v a l d ī b a n e d o m ā j a a p m i e r i n ā t zem­nieku p r a s ī b a s , bet u z n e m i e r ī g a j i e m n o v a d i e m nosūt ī ja k a r a ­s p ē k a d a ļ a s . D a u d z o s n o v a d o s zemnieki bezba i l īg i p r e t o j ā s zal­dāt iem. Š a j ā z i ņ ā sevišķi a t z ī m ē j a m a Dvie tes ( I l ū k s t e s a p r i ņ ķ ī ) z e m n i e k u s a c e l š a n ā s . Kad t u r i e r a d ā s k a r a s p ē k a d a ļ a s u n apcieti­n ā j a v a i r ā k u s z e m n i e k u s , pārē j ie zemnieki p ā r r ā v a kare iv ju ķēdi, a tbr īvo ja s a v u s b i e d r u s u n izkl īda a r s a u c i e n i e m : « U r ā ! Br īv ība ! Brīv ība!»

C a r a v a l d ī b a a r v i s n e ž ē l ī g ā k a j i e m sodiem a p s p i e d a z e m n i e k u ne­m i e r u s , k a s n e p ā r t r a u k t i uz l ie smoja v i sos L a t v i j a s n o v a d o s , t o m ē r t ā nespē ja a p s l ā p ē t z e m n i e k u s a v i ļ ņ o j u m u . T a n ī p a š ā la ikā not ika p laš i z e m n i e k u n e m i e r i arī Lietuvā. Viens no L i e t u v a s z e m n i e k u sa­c e l š a n ā s v a d o ņ i e m bija S i g i s m u n d s S e r a k o v s k i s , C e r n i š e v s k a d o m u b iedrs . S e r a k o v s k a p l ā n s bija ar divi t ū k s t o š i v ī ru lielu z e m n i e k u n o d a ļ u n o k ļ ū t K u r z e m ē u n apv ienot ies a r la tv iešu z e m n i e k i e m bru­ņ o t a i c īņa i p a r s a v a s t ā v o k ļ a u z l a b o š a n u . T a č u u z K u r z e m e s u n L i e t u v a s r o b e ž a s v a l d ī b a s k a r a s p ē k s s a k ā v a S e r a k o v s k a n o d a ļ u u n to izkl īdināja . I e v a i n o t o S e r a k o v s k i s a g ū s t ī j a un sodī ja a r nāv i .

84

Z e m e s t r ū k u m s , a u g s t ā s n o m a s u n p ā r m ē r ī g ā s k l a u š a s muiž­nieku labā, kā arī v ā c u b a r o n u p a t v a ļ a — tie bija cēloņi K u r z e m e s u n V i d z e m e s zemnieku m a s v e i d a i z c e ļ o š a n a s kus t ība i pēc 1861. g a d a . Zemniek i devās u z N o v g o r o d a s , S a m a r a s , S a r a t o v a s u n c i t ā m Iekškr iev i jas g u b e r ņ ā m , kur z e m e bija d a u d z lē tāka. T u r zemniek i n o d i b i n ā j a d a u d z a s la tv iešu koloni jas . Muižniek i c e n t ā s a izkavēt z e m n i e k u i z c e ļ o š a n u : n e i z d e v a p a s e s , p ras ī j a u z r ā d ī t l ie las n a u d a s s u m m a s ceļa i zdevumiem, i t kā r ū p ē s p a r zemniekiem, va i v iņ iem piet iks l īdzekļu, lai n o k ļ ū t u l īdz ceļa m ē r ķ i m . N e a t l a i d ī g ā k o s zem­niekus sodīja a r m i e s a s s o d u va i a r e s t ē j a i t kā p a r n o m a s l ī g u m a n e i z p i l d ī š a n u . D a ž ā s v ie tās z e m n i e k u i z c e ļ o š a n a s kus t ību a p s p i e d a p a t a r k a r a s p ē k a pa l īdz ību.

T ā p a t kā p ā r ē j ā Krievijā, ar ī L a t v i j ā zemnieku k u s t ī b a XIX gs. 60. g a d o s n e i z v ē r s ā s o r g a n i z ē t ā r e v o l u c i o n ā r ā c īņā p r e t muižnie­kiem un c a r a p a t v a l d ī b u . Ša jā la ikā s t r ā d n i e k u š ķ i r a vēl t ika i vei­dojās u n n e v a r ē j a b ū t p a r v a d o n i m a s u r e v o l u c i o n ā r ā kust ībā .

4 . B U R Ž U Ā Z I S K Ā S R E F O R M A S V I D Z E M Ē U N K U R Z E M Ē 60. U N 70. G A D O S .

B ī d a m ā s n o z e m n i e k u revolūci jas , c a r a va ld ība izdar ī ja d a ž a s b u r ž u ā z i s k ā s r e f o r m a s arī B a l t i j a s g u b e r ņ ā s . B a l t i j a s m u i ž n i e k i sa­p r a t a , k a b u r ž u ā z i s k ā s r e f o r m a s ierobežos v iņu t ies ības u n privi lē­ģi jas, t ā p ē c v iņi d a ž ā d i e m l īdzekļ iem kavē ja šo re formu r e a l i z ē š a n u , c e n t ā s n o s a r g ā t v i s a s s a v a s feodālās p r i e k š r o c ī b a s . T o m ē r c a r a val­dība bija sp ies ta ņ e m t vērā , ka tieši ša jā la ikā p a s t i p r i n ā j ā s zem­nieku c īņa p a r s a v ā m t ies ībām, t ā p a t arī v a l d ī b a bija sp ies ta ievērot a u g o š ā s b u r ž u ā z i j a s e k o n o m i s k ā s p r a s ī b a s .

XIX gs . o t r a j ā p u s ē r ū p n i e c ī b a i un dzelzceļu būvei bi ja v a j a d z ī g i s t r ā d n i e k i . Arī d a u d z a s m u i ž a s p ā r g ā j a n o k l a u š u n o m a s u z n a u d a s n o m u , t ā p ē c m u i ž ā m bija n e p i e c i e š a m i l a u k s t r ā d n i e k i . S a k a r ā a r to 1863. g a d ā v a l d ī b a izdeva p a s u l ikumu. P ē c š ī l i k u m a k a t r s zem­nieks, k a s n o k ā r t o j i s v i s a s s a i s t ī b a s a r p a g a s t u , v a r ē j a s a ņ e m t p a s i un dot ies arī p ā r i s a v a s g u b e r ņ a s r o b e ž ā m . 1865. g a d ā t ika ie robežots m i e s a s sods . P a g a s t s u n d r a u d z e s t ie sa v a r ē j a p iespr ies t m i e s a s sodu t ikai ka lp iem. S a i m n i e k i bija a tbr īvot i no m i e s a s soda.

1866. g a d ā t ika izdoti j a u n i p a g a s t a p a š v a l d ī b a s l ikumi. P ē c šiem l ikumiem visi p a g a s t a iedzīvotāj i bija s a d a l ī t i t r i j ā s g r u p ā s : p i r m a j ā g r u p ā — g r u n t n i e k i , o t r a j ā g r u p ā — n o m n i e k i jeb rent­nieki, t r e š a j ā g r u p ā — visi pārē j ie p a g a s t a iedzīvotāj i . P a g a s t a s a p u l c e ievēlēja v ie tn iekpulku, p a g a s t a v a l d i u n p a g a s t a vecāko g a l v e n o k ā r t n o m a n t ī g ā s z e m n i e c ī b a s v i d u s . K a t r s p i l n g a d ī g s v ī r ie t i s n o g r u n t n i e k u u n n o m n i e k u v i d u s bija b a l s s t i e s ī g s p a g a s t a s a p u l c ē . T u r p r e t i m ik desmi t p i l n g a d ī g i e b e z z e m n i e k i (kalpi , p u s g r a u d n i e k i , va ļ in ieki) iepriekš ievēlēja p a g a s t a s a p u l c ē v ienu p ā r s t ā v i . P a g a s t a v a l d ē iekļuva ļoti n iec īgs n a b a d z ī g ā s zemniecī­b a s p ā r s t ā v j u ska i t s , k a s n e s p ē j a a i z s t ā v ē t s a v a s i n t e r e s e s .

85

K a p i t ā l i s m a a t t ī s t ību z e m k o p ī b ā ve ic inā ja arī 1863. g a d a l ikums, k a s noteica, ka a r 1868. g a d a J u r ģ i e m i z b e i d z a m a k l a u š u n o m a , k a s a t v i e t o j a m a a r n a u d a s n o m u . S ā k ā s m ā j u p ā r d o š a n a z e m n i e k i e m .

K a p i t ā l i s t i s k ā s r ū p n i e c ī b a s a t t ī s t ī b a i n o z ī m ī g s bija vēl 1866. g a d a l ikums. P ē c š ā l i k u m a a r a m a t n i e c ī b u bija t ies ības n o d a r b o t i e s ikv ienam, k a s n o p i r k a p a t e n t i u n m a k s ā j a nodokl i . Nebi ja svar īg i , v a i v i ņ š bija a m a t n i e k u cunftes loceklis vai ne. S a v u k ā r t ar 1877. g . uz B a l t i j a s p i l s ē t ā m at t iec inā ja Kriev i jas 1870. g a d a pi l sētu l ikumu, pēc k u r a v a r ē j a ievēlēt p i l sē tas d o m ē arī la tv iešu b u r ž u ā z i j a s p ā r s t ā v j u s .

Real izē jot šīs b u r ž u ā z i s k ā s r e f o r m a s Bal t i jā , c a r a p a t v a l d ī b a t o m ē r n e s k ā r a B a l t i j a s m u i ž n i e c ī b a s m i l z ī g o s z e m e s ī p a š u m u s u n v iņu pr iv i lēģ i jas . J o p r o j ā m p a s t ā v ē j a l a n d t ā g s , k ā arī b r u ģ u t iesa, a p r i ņ ķ a t iesa, p i l s t iesa u n c i tas t i e s a s u n a d m i n i s t r a t ī v ā s i e s tādes , k u r ā s muižn iek i bija noteicēj i . B a r o n i p a l i k a ar ī noteicēj i p a r skolu u n b a z n ī c a s l ie tām.

Tomēr, lai g a n 60.—70. g a d o s r e f o r m a s Latv i jā bija ļoti ierobe­ž o t a s , t ā s sekmēja k a p i t ā l i s m a a t t ī s t ī b u l a u k s a i m n i e c ī b ā u n r ū p n i e ­cībā. Ar XIX g a d s i m t a 60. g a d i e m s t rau j i a t t ī s t ī j ā s k a p i t ā l i s m s mui­ž ā s . Muižniek i p ā r g ā j a u z a l g o t u d a r b a s p ē k u . Tika izdar ī t i d a ž ā d i s a i m n i e c ī b a s uz labo jumi . M u i ž ā s a u d z ē j a j a u n a s lopu s u g a s , i e g ā d ā ­j ā s l a u k s a i m n i e c ī b a s m a š ī n a s . Labību v a i r s nekūla m u i ž a s r i jās a r s p r i g u ļ i e m , bet i e g ā d ā j ā s k u ļ m a š ī n a s , k u r a s d a r b i n ā j a s ā k u m ā a r z i r g u spēku, bet kopš 80.—90. g a d i e m — ar tva ika lokomobi lēm.

M u i ž n i e k i e m t o m ē r t r ū k a a p g r o z ī b a s k a p i t ā l a p l a š ā k a i m u i ž u sa imniec ību p ā r k ā r t o š a n a i . T ā p ē c b a r o n i k o p š 60. g a d i e m u z s ā k a z e m n i e k u m ā j u p ā r d o š a n u p l a š ā a p m ē r ā . T ā k ā a r A m e r i k a s i e s a i s t ī š a n o s p a s a u l e s l a b ī b a s t i r g ū s ā k a kr i s t ies l a b ī b a s c e n a s , b a r o n i baidī jās , ka s a m a z i n ā s i e s i e n ā k u m i no zemes , t ā p ē c arī muižn iek i s t e i d z ā s p ā r d o t z e m n i e k u m ā j a s .

1860. g a d a l ikumi a t ļ ā v a z e m n i e k i e m iepirkt p a r d z i m t u ne v a i r ā k p a r 200 u n n e m a z ā k p a r 2 5 d e s e t ī n ā m z e m e s . M ā j u iepirk­š a n a s n o t e i k u m i bija ļoti s m a g i . B a r o n i p a š i note ica z e m e s v ē r t ī b u u n s a s t ā d ī j a l ī g u m u s . A r a m z e m e s d e s e t ī n a s cena Latv i jā v a i r ā k ­k ā r t p ā r s n i e d z a z e m e s c a u r m ē r a c e n a s Iekškr iev i ja s g u b e r ņ ā s . T ā k a zemniek iem nebi ja n a u d a s m ā j u i e p i r k š a n a i , t a d m ā j u p ā r d o ­š a n u muižnieki k ā r t o j a a r V i d z e m e s k r e d ī t b a n k a s u n K u r z e m e s m u i ž n i e k u k r e d ī t b i e d r ī b a s s t a r p n i e c ī b u . P a r ā d s z e m n i e k i e m bija j ā n o k ā r t o 15—30 g a d u laikā. N e r a u g o t i e s u z s m a g a j i e m noteiku­miem, zemnieki c e n t ā s iepirkt m ā j a s . T a č u p a r k a t r u m a z ā k o pirk­š a n a s l ī g u m a n o t e i k u m u p ā r k ā p u m u zemnieku m ā j a s t ika p ā r d o t a s v a i r ā k s o l ī š a n ā . Ī p a š i XIX g a d s i m t a 70. g a d u b e i g ā s z e m n i e k u m ā j u i z u t r u p ē š a n a n e n o m a k s ā t o p a r ā d u dēļ p i e ņ ē m a m a s v e i d a r a k s t u r u . Tikai 5 g a d o s , no 1878. l īdz 1882. g a d a m , V i d z e m ē vien t ika p a d z ī t i no m ā j ā m 2500 sa imniek i . I z p u t i n ā t i e zemnieki k ļuva p a r rokpeļ­ņiem ka lp iem. 80. g a d o s Latv i jā 3 / 4 no v i s iem lauku iedzīvotā j iem bija bezzemniek i .

P ā r d o d o t z e m n i e k u m ā j a s , muižn iek i i eguva n e p i e c i e š a m o k a p i t ā l u s a v u s a i m n i e c ī b u p ā r k ā r t o š a n a i , bet, i zput inot d e s m i t i e m

86

t ū k s t o š u sīko zemnieku sa imniec ību, — lētu d a r b a s p ē k u s a v ā m m u i ž ā m .

I z p u t ē j u š o zemnieku m ā j a s n o p i r k a b a g ā t ā k i e zemnieki . Tur īg ie s a i m n i e k i arī v i s v a i r ā k i z m a n t o j a a l g o t u d a r b a s p ē k u — k a l p u s un k a l p o n e s . L ie lākās m ā j ā s bi ja p a t p r i e k š s t r ā d n i e k i . K a l p u dzīve bija ļoti g r ū t a . D a r b a d iena i lga no g a i s m a s līdz g a i s m a i — 18—19 s t u n d u , bet d a r b a a l g a bija ļoti z e m a . K a l p u s s a i m n i e k s va i b a r o n s n o l ī g a uz v isu g a d u vai d a r b a l a i k a m — v a s a r a i .

S m a g o s a p s t ā k ļ o s dzīvoja arī citi bezzemniek i — vaļ in ieki un p u s g r a u d n i e k i . Vaļ inieki p a r i s t a b a s k a k t u , s a k ņ u d ā r z u u n govs g a n ī b ā m a t s t r ā d ā j a s a i m n i e k a m va i b a r o n a m m u i ž ā n o t e i k t u dienu s k a i t u . P a v a s a r ī , v a s a r ā u n r u d e n ī va ļ inieki s t r ā d ā j a p a r a lgā­dž iem. Beidzot ies s e z o n a s l a u k u d a r b i e m , v a ļ i n i e k s pe lnī jās ka m e ž a cir tē js va i arī p a l i k a bez d a r b a .

S a i m n i e k i u n m u i ž n i e k i bieži v ien d a ļ u z e m e s n o d e v a a p s t r ā d ā ­š a n ā p u s g r a u d n i e k i e m . P u s g r a u d n i e k s a p s t r ā d ā j a l a u k u s a r s a v u i n v e n t ā r u , bet r u d e n ī a t d e v a pus i r a ž a s s a i m n i e k a m vai m u i ž a i . P u s g r a u d n i e k i , lai g a n n o d a r b i n ā j a v i s u s s a v u s ģ i m e n e s locekļus, n o p e l n ī j a t ik m a z , ka bieži dzīvoja p u s b a d ā .

G r ū t a dzīve bija arī k a l p u u n va ļ in ieku b ē r n i e m . T r ū k u m a spiest i , vecāki j a u 7 un 8 g a d u s v e c u s b ē r n u s n o d e v a pie s a i m n i e ­kiem p a r g a n i e m , bet 15 g a d u v e c u m ā zēni j a u s t r ā d ā j a p a r pus­puiš iem. G a n u u n p u s p u i š u dzīve bi ja ļoti s m a g a . P a r s a v u d a r b u v iņi s a ņ ē m a niec īgu a t a l g o j u m u .

' M ā j u n o m n i e k i un l ie lākais v a i r u m s g r u n t n i e k u p i e s k a i t ā m i pie v idē jā z e m n i e c ī b a s s l ā ņ a . Viņi sapstrādāja zemi paš i kopa ar sa­v iem ģ i m e n e s locekļiem, p i e ņ e m o t d a ž k ā r t d i e n a s va i s e z o n a s s t r ā d ­n i e k u s . P a r ā d u u n n o d o k ļ u n a s t a k ā s m a g s s l o g s g ū l ā s u z vidē­j i e m zemniek iem; d a u d z i n o v iņ iem t ika i z p u t i n ā t i u n p a v a i r o j a l a u k u p r o l e t ā r i e š u ska i tu .

Lielie g r u n t n i e k i , m u i ž u u n d z i r n a v u nomniek i , l a u k u t i r g o t ā j i un krodziniek i izveidoja t u r ī g o z e m n i e c ī b a s s l ā n i — l a u k u b u r ž u ā ­ziju. K a u t g a n pie t ā s p iederē ja nel ie la z e m n i e c ī b a s d a ļ a , š is virsē­ja i s s l ā n i s i e g u v a s a v ā ī p a š u m ā z e m n i e k u z e m e s l ielāko d a ļ u Lat­vijā. B u r ž u ā z i j a e k s p l u a t ē j a la tv iešu z e m n i e c ī b a s n a b a d z ī g o s slā­ņ u s vēl n e ž ē l ī g ā k n e k ā v ā c u muižniek i .

Tā XIX g a d s i m t a 60. un 70. g a d o s z e m n i e c ī b a s d i ferenciāci jas r e z u l t ā t ā izve idojās la tv iešu l a u k u b u r ž u ā z i j a , vidēj ie u n n a b a ­dzīg ie zemnieki , kā ar ī l a u k u p u s p r o l e t a r i ā t s (vaļ inieki un pus­g r a u d n i e k i ) u n p r o l e t a r i ā t s ( k a l p i ) .

5 . S T R A U J A K A P I T Ā L I S T I S K Ā S R Ū P N I E C Ī B A S U N T I R D Z N I E C Ī B A S

A T T Ī S T Ī B A L A T V I J Ā X I X G A D S I M T A O T R A J Ā P U S Ē .

P ē c 60. g a d u r e f o r m ā m visā Krievi jā s t r a u j i a t t ī s t ī j ā s k a p i t ā l i s ­t i skā r ū p n i e c ī b a u n t i rdzniec ība . L a t v i j a s s a i m n i e c ī b a s a t t ī s t ī b ā liela n o z ī m e bija t ā s ģ e o g r ā f i s k a j a m s t ā v o k l i m B a l t i j a s j ū r a s pie-

87

k r a s t e . C a u r L a t v i j a s o s t ā m Rīgu, Liepā ju u n Ventsp i l i u z Rie tum-e i r o p u i z v e d a d a ž ā d u s z e m k o p ī b a s r a ž o j u m u s . Krievi jas ārē jā t i rdz­niecībā īpaš i Rīga i bija ļoti l iela n o z ī m e . T ā p ē c c a r a v a l d ī b a c e n t ā s

L a t v i j a s o s t a s s a v i e n o t a r Krievi jas izejvielu b ā z ē m un iekšējo t i r g u . Šajā n o l ū k ā būvē ja j a u n a s dzelzceļa l īni jas. 1858.—1861. g a d ā u z b ū v ē j a R ī g a s - D a u g a v p i l s dzelzceļu, v ē l ā k o s g a d o s t o pa­g a r i n ā j a l īdz Vi tebska i — O r l a i — C a r i c i n a i ( S t a ļ i n g r a d a i ) . Līdz

89

¡60. g a d u b e i g ā m uzbūvē ja vēl R ī g a s - J e l g a v a s dzelzceļu, bet 70. g a d u v i d ū L i e p ā j a s - R o m n u dzelzceļu. Ļoti l iela n o z ī m e bija R ī g a s - O r l a s un L i e p ā j a s - R o m n u dzelzceļ iem, jo tie sav ieno ja L a t v i j a s o s t a s a r Krievi jas c e n t r ā l a j i e m n o v a d i e m . P ē c izves to un ievesto preču vēr­t ī b a s R ī g a s os ta i e ņ ē m a p i r m o v ie tu Ba l t i j a s j ū r a s os tu v idū tū l ī t a i z P ē t e r b u r g a s .

D z i m t b ū š a n a s a t c e l š a n a Krievi jā, 60. u n 70. g a d u b u r ž u ā z i s k ā s r e f o r m a s un dzelzceļu b ū v e sekmēja arī k a p i t ā l i s t i s k ā s l ie l rūpnie­c ī b a s a t t ī s t ību. F a b r i k a s t a g a d i e ņ ē m a m a n u f a k t ū r u u n a m a t n i e k u d a r b n ī c u vietu. Rīgā n o d i b i n ā j ā s Kr ievu-Bal t i j a s v a g o n u fabr ika, L a n g e s k u ģ u b ū v ē t a v a , R i h a r d a P o l e s č u g u n l i e t u v e u . c . l ie l rūp­niecības u z ņ ē m u m i . Rīgā s t rau j i a t t ī s t ī jās m a š ī n b ū v e s , k o k a p s t r a -d ā š a n a s , m e t ā l a p s t r ā d ā š a n a s u n c i t a s k a p i t ā l i s t i s k ā s r ū p n i e c ī b a s n o z a r e s .

K a p i t ā l i s t i s k ā l a u k s a i m n i e c ī b a arv ien v a i r ā k p iepras ī ja lauk­s a i m n i e c ī b a s m a š ī n a s . T ā d ē ļ izve idojās arī l a u k s a i m n i e c ī b a s m a ­š ī n u r a ž o š a n a , k a s j a u XIX g a d s i m t a 70. g a d o s i e ņ ē m a r e d z a m u v ie tu L a t v i j a s rūpniec ībā .

1873. g . E i r o p a s un A S V rūpniec ībā ie s tā jā s krīze. Ta ne lab­vēl īg i a t s a u c ā s arī u z Latv i j a s r ū p n i e c ī b a s a t t ī s t ību. Krīzes g a d o s d a u d z i u z ņ ē m u m i s a š a u r i n ā j ā s , s a m a z i n ā j a r a ž o š a n u u n d a u d z i sīkie u z ņ ē m u m i l ikvidējās. T o m ē r 70. g a d u o t r a j ā pusē, k a d izbei­d z ā s krīze, L a t v i j a s rūpniec ība a tka l s t r a u j i a t p l a u k a . G a n d r ī z 3/ 4

v i s a s L a t v i j a s r ū p n i e c ī b a s a t r a d ā s Rīgā . Rīga k ļuva p a r L a t v i j a s r ū p n i e c ī b a s u n līdz a r t o arī p a r k u l t ū r a s c e n t r u . P e c r u p n i e c ī b a s s t r ā d n i e k u s k a i t a Rīga i e ņ ē m a t r e š o v ietu Krievi jā (pēc P ē t e r b u r ­g a s u n M a s k a v a s ) .

K a p i t ā l i s m a m r a k s t u r ī g ā s r ū p n i e c ī b a s kr īzes a t k ā r t o j ā s per io­diski, pēc t ā m s ā k ā s a tka l j a u n s r ū p n i e c ī b a s u z p l a u k u m s . T ā p ē c 1881. un 1882. g a d a kr īzes t ika n o d i b i n ā t i d a u d z i j a u n i l ie l rūpnie­c ī b a s u z ņ ē m u m i , s t a r p t iem i e v ē r o j a m ā k a i s bija « P r o v o d ņ i k s » — l ie lākā g u m i j a s fabr ika Krievi jā.

K u r z e m ē l ie l rūpniecība a t t ī s t ī jās , t ika i s ā k o t ar 80. g a d i e m , k a d t ika n o d o t i e k s p l u a t ā c i j ā j a u n b ū v ē t i e dzelzceļi .

At t ī s to t ie s rūpniec ība i u n p a p l a š i n o t i e s t i rdzniec ība i , n o d i b i n ā ­j ā s k r e d ī t i e s t ā d e s ( b a n k a s ) , k a s a p k a l p o j a k a p i t ā l i s t i s k o r ū p n i e c ī b u u n t i rdzniec ību.

70. g a d o s Krievi ja p a a u g s t i n ā j a m u i t a s n o d o k ļ u s i m p o r t a pre­cēm, u n ā r z e m j u k a p i t ā l i s t i e m t a g a d bija d a u d z i z d e v ī g ā k nodi­b i n ā t s a v u s u z ņ ē m u m u s Krievi jā n e k ā ievest t u r s a v u fabriku ražo­j u m u s . T ā p ē c arī L a t v i j a s r ū p n i e c ī b ā p l a š o s a p m ē r o s i e p l ū d a ā r z e m j u , sevišķi V ā c i j a s k a p i t ā l i .

60.—80. g a d o s L a t v i j a s rūpniecība a t r a d ā s v ie tē jās v ā c u bur­ž u ā z i j a s u n ā r z e m j u k a p i t ā l i s t u r o k ā s . L a t v i e š u b u r ž u ā z i j a i vēl nebi ja lielu k a p i t ā l u , u n t ā n e v a r ē j a k o n k u r ē t a r v ā c u u n ā r z e m j u k a p i t ā l i s t i e m . T ā p ē c la tv ie šu b u r ž u ā z i j a s a v u s vēl nel ie los k a p i t ā ­lus ieguldī ja t i rdzniec ībā, n a m u celtniecībā, s īkos r ū p n i e c ī b a s uz­ņ ē m u m o s u n a m a t n i e c ī b ā .

9 0

Att ī s tot ies rūpniec ība i , L a t v i j a s p i l sē tās , i t sevišķi Rīgā un Lie­pā jā ievēro jami p i e a u g a iedzīvotā ju s k a i t s .

Tā pēc 60. g a d u r e f o r m ā m arī Latv i jā s t rau j i a t t ī s t ī j ā s k a p i t ā ­l i s m s u n Latv i ja k ļuva p a r i e v ē r o j a m u Krievi jas r ū p n i e c ī b a s ra­j o n u . A r k a t r u g a d u p a l i e l i n ā j ā s L a t v i j a s r ū p n i e c ī b a s a p m ē r i . Att īs­tot ies k a p i t ā l i s t i s k a j a i rūpniec ība i , v e i d o j ā s L a t v i j a s s t r ā d n i e k u šķira — p r o l e t a r i ā t s . Pēc k l a u š u n o m a s i z b e i g š a n ā s sa imniek i s a m a ­z i n ā j a k a l p u ska i tu . D a u d z l a u k s t r ā d n i e k u pa l ika bez d a r b a . T ā ra­d ā s m i l z ī g a s s t r ā d n i e k u rezerves k a p i t ā l i s t i s k a j a i rūpniec ība i , j o i z p u t i n ā t i e zemnieki u n kalpi d e v ā s u z p i l s ē t ā m meklēt d a r b u u n k ļ u v a p a r r ū p n i e c ī b a s s t r ā d n i e k i e m . Arī n o L i e t u v a s u n Bal tkr iev i­j a s g u b e r ņ ā m Latv i jā i ep lūda d a u d z s t r ā d n i e k u , kas , t ā p a t k ā lat­v iešu lauku p r o l e t a r i ā t s , meklē ja d a r b u k a p i t ā l i s t i s k a j ā rūpniec ībā .

T ā p a t kā v i sā c a r i s k a j ā Krievi jā, arī Latv i jā p r o l e t a r i ā t s veido­j ā s g r ū t o s a p s t ā k ļ o s u n n e a t l a i d ī g ā c īņā pret k a p i t ā l i s t i s k o e k s p l u a t ā c i j u . XIX g a d s i m t a 60.—70. g a d o s d a r b a diena i lga 1 2 — 14 s t u n d u , bija j ā s t r ā d ā s v ē t d i e n ā s un p a t svētku d i e n ā s . D a r b a a l g a bija m a z a , u n s t r ā d n i e k s nespē ja u z t u r ē t s a v u ģ imeni . F a b r i ­k a n t i a tv i lka n o a l g a s vēl d a ž ā d a s soda n a u d a s , u n s t r ā d n i e k s d a ž k ā r t s a ņ ē m a t ikai pus i n o m ē n e š a i z p e ļ ņ a s .

No lauk iem p i l sē tās ieceļoja krodzinieki , dz i rnavniek i , v a g a r i , m u i ž u n o m n i e k i un citi la tv iešu lauku b u r ž u ā z i j a s pārs tāv j i , k a s a rv ien v a i r ā k s ā k a ieguldī t s a v u s k a p i t ā l u s p i l s ē t a s r ū p n i e c ī b a s u n t i r d z n i e c ī b a s u z ņ ē m u m o s .

Tā XIX gs . o t r a j ā p u s ē la tv iešu t a u t ā izveidojās k a p i t ā l i s t i s k ā s s a b i e d r ī b a s d ivas g a l v e n ā s š ķ i r a s : l a tv iešu s t r ā d n i e k u šķira — p r o l e t a r i ā t s u n la tv iešu b u r ž u ā z i j a .

6 . K R I E V U R E V O L U C I O N Ā R O D E M O K R Ā T U P I E K R I T Ē J I L A T V I J Ā .

J A U N L A T V I E Š U K U S T Ī B A .

P a r Ba l t i j a s z e m n i e k u s tāvokl i dzīvi i n t e r e s ē j ā s kr ievu revolu­c i o n ā r i e d e m o k r ā t i — N. Č e r n i š e v s k i s , N. D o b r o ļ u b o v s , A. H e r c e n s , N . O g a r e v s u n citi. Viņi s a v o s r a k s t o s a t m a s k o j a B a l t i j a s zemnieku d r a u s m ī g o e k s p l u a t ā c i j u , v ā c u b a r o n u p a t v a ļ u , protes tē ja pret z e m n i e k u bezt ies īgo s tāvokl i un a ic inā ja z e m n i e k u s c īņā p a r zemi un brīvību. Ž u r n ā l s « S o v r e m e ņ ņ i k » , ko vadī ja kr ievu revoluc ionā­rie d e m o k r ā t i , bija i z p l a t ī t s arī Latv i jā .

L a t v i e š u p r o g r e s ī v ā sab iedr ība dzīvi i n t e r e s ē j ā s p a r revolucio­n ā r i d e m o k r ā t i s k ā s k u s t ī b a s a t t ī s t ību Krievi jā. D a ž i 60. g a d u pro­gres īv ie la tv iešu darbinieki bija cieši sa i s t ī t i ar kr ievu revoluc ionā­ra j iem d e m o k r ā t i e m . Viens no t iem bija P ē t e r i s B a l o d i s ( 1 8 3 9 . — 1918. g.). M ā c ī d a m i e s P ē t e r b u r g a s u n i v e r s i t ā t ē , B a l o d i s d a r b o j ā s n e l e g ā l a s t u d e n t u p u l c i ņ ā . V i ņ š o r g a n i z ē j a n e l e g ā l u — tā s a u k t o « k a b a t a s » t ipogrāf i ju, k u r ā iespieda p r o k l a m ā c i j a s , k a s bija v ē r s t a s pre t c a r a v a l d ī b u u n m u i ž n i e k i e m . P l a š ā k a s r e v o l u c i o n ā r ā s darbī­b a s n o l ū k ā bija n o d o m ā t s sūt ī t Balodi uz Latvi ju, lai v i ņ š a ģ i t ē t u

91

pret c a r a v a l d ī b u z e m n i e k u u n s t r ā d n i e k u v idū. D a ž u a p s t ā k ļ u dēļ B a l o d i s pa l ika P ē t e r b u r g ā , kur 1862. g a d ā v i ņ u ares tē ja un sodīja a r 15 g a d i e m k a t o r g a . L a t v i e š u p r o g r e s ī v ā s s a b i e d r ī b a s p ā r s t ā v ­j iem bija s a k a r i arī ar r e v o l u c i o n ā r o o r g a n i z ā c i j u «Zemļa i v o ļ a » («Zeme u n br īv ība») , k u r u vadī ja S ļepcovs u n b r ā ļ i Serno-Solov-

jeviči. O r g a n i z ā c i j a p ievērsa lielu u z m a n ī b u z e m n i e k u kust ība i L a t ­vija. Lai a t b a l s t ī t u s a c e l š a n ā s kus t ību Lie tuvā, Latv i jā un Pol i jā , «Zemļa i vo ļa» dal ībnieki p ā r c ē l a s a v u p a g r ī d e s t ipogrāf i ju no P ē t e r b u r g a s a p k a i m e s uz Vi ļaku L a t g a l ē . «Zemļa i vo ļa» s ā k a ga­t a v o t s a c e l š a n o s pret c a r a p a t v a l d ī b u , bet A . H e r c e n s u n N . O g a -revs i z s t r ā d ā j a b r u ņ o t ā s s a c e l š a n ā s p l ā n u , k u r ā r e d z a m u v ie tu i e ņ ē m a arī Latv i ja . 1863. g a d ā c a r a ž a n d a r m i e m i z d e v ā s a t r a s t s lepeno t ipogrāf i ju Vi ļakā, t ā s d a r b i n i e k u s a res tē ja u n D a u g a v p i l s k a r a t i e s a v iņ iem p iespr ieda i l gus g a d u s k a t o r g ā .

XIX gs. 50.—60. g a d o s s ā k a s la tv iešu n a c i o n ā l ā a t b r ī v o š a n ā s kust ība, k a s bija v ē r s t a pre t B a l t i j a s vāc ieš iem. I e v ē r o j a m ā k i e t . s . j a u n l a t v i e š u p ā r s t ā v j i — - J u r i s A l u n ā n s , K r i š j ā n i s V a l d e m ā r s , Kas­p a r s B iezbard i s , K r i š j ā n i s B a r o n s , A n d r e j s S p ā ģ i s , Atis K r o n v a l d s un citi bija cē luš ies no la tv iešu l a u k u b u r ž u ā z i j a s v i d u s . J a u n ­la tv iešu pol i t i skā aģ i tāc i ja v ē r s ā s pre t v ā c u b a r o n u p l a š a j ā m tie­s ī b ā m u n d z i m t b ū š a n a s a t l i e k ā m Latvi jā . J a u n l a t v i e š i u z s t ā j ā s par la tv iešu t a u t a s e k o n o m i s k ā m u n p o l i t i s k ā m t i e s ī b ā m u n p a r lat­v iešu k u l t ū r a s p a t s t ā v ī g u a t t ī s t ību.

Sā jos g a d o s Latv i jā nor i sē ja p l a š a z e m n i e k u n e m i e r u kus t ība, t o m ē r la tv iešu n a c i o n ā l ā s k u s t ī b a s ideologi n e s l u d i n ā j a z e m n i e k u revolūci ju, n e u z s t ā j ā s p a r c a r a p a t v a l d ī b a s g ā š a n u , k ā t o darī ja kr ievu revo luc ionār ie d e m o k r ā t i — H e r c e n s , Beļ inskis , Cerni šev-skis un D o b r o ļ u b o v s . J a u n l a t v i e š u ideologi s a v o s u z s k a t o s izvirzī ja d o m u , ka la tv iešu t a u t a s a s n i e g s labklā j ību, veic inot izgl ī t ību. Viņi cerē ja iegūt po l i t i skās u n e k o n o m i s k ā s t ies ības g a l v e n o k ā r t a r b u r ž u ā z i s k o r e f o r m u pal īdz ību.

N e r a u g o t i e s uz to, ka j a u n l a t v i e š u ideologu pol i t iskie u z s k a t i bija ierobežoti un tie a t t u r ē j ā s no r e v o l u c i o n ā r ā s p r o p a g a n d a s , v ā c u muižniek i un mācī tā j i uzskat ī ja n a c i o n ā l o kust ību, k a s bija cieši s a i s t ī t a a r z e m n i e k u n e m i e r u i z p a u s m i , p a r b ī s t a m u p a s t ā v o š a j a i i e k ā r t a i . Visa Latv i jā s ā k ā s j a u n l a t v i e š u v a j ā š a n a . J a u n l a t v i e š i mek­lēja u n a t r a d a a t b a l s t u kr ievu p r o g r e s ī v ā s s a b i e d r ī b a s a p r i n d ā s .

J a u 1856. g a d ā Rīgā s ā k a iznākt la tv iešu l a i k r a k s t s « M ā j a s Vie­sis», k u r a r e d a k t o r s bija A n s i s L e i t ā n s . J a u n a j ā avīzē s a v u s d a r b u s p a r v a l o d a s , l i t e r a t ū r a s u n k u l t ū r a s j a u t ā j u m i e m , k ā arī r a k s t u s p a r s t a r p t a u t i s k a j i e m n o t i k u m i e m s a k a ievietot T ē r b a t a s ( T a r t u ) univer­s i t ā t e s s t u d e n t i l a tv iešu s t u d e n t u pu lc iņa dal ībnieki V a l d e m ā r s , A l u n ā n s , B a r o n s un citi. Avīzes s le jās p a r ā d ī j ā s arī p iez īmes p a r a g r ā r a j a m a t t i e c ī b ā m B a l t i j a s g u b e r ņ ā s u n la tv iešu z e m n i e k u bez­t ies īgo s tāvokl i . P a t e i c o t i e s p r o g r e s ī v ā s la tv iešu i n t e l i ģ e n c e s pār­s tāv ju l īdzdal ība i , l a i k r a k s t s k ļuva p o p u l ā r s arī l a u k o s . V ā c u ba­roni un mācī tā j i uzskat ī ja , ka « M ā j a s Viesis» i r b ī s t a m s m u i ž n i e k u i n t e r e s ē m . R e d a k t o r s L e i t ā n s u n izdevējs P l a t e s s , i z t a p d a m i v ā c u

92

b a r o n i e m , a t sac ī j ā s n o j a u n l a t v i e š u l ī d z d a l ī b a s « M ā j a s Viesī» u n neievietoja v a i r s V a l d e m ā r a , A l u n ā n a u n citu r a k s t u s .

T ā p ē c j a u n l a t v i e š u k u s t ī b a s da l ībniek iem bija n e p i e c i e š a m s cits p r e s e s o r g ā n s . 60. g a d u s ā k u m ā la tv iešu in te l iģences pu lc iņš g r i e z ā s pie V i d z e m e s ģ e n e r ā l g u b e r n a t o r a a r l ū g u m u a t ļ a u t n o d i b i n ā t Rīgā la tv iešu l i t e r a t ū r a s biedrību. B i e d r ī b a s g a l v e n a i s u z d e v u m s bija iz­dot s a v u l a i k r a k s t u . V a l d ī b a uzskat ī ja , ka la tv iešu l i t e r a t ū r a s bied-

rība n a v v a j a d z ī g a , u n l ū g u m u noraidī ja . T ā p ē c V a l d e m ā r s u n A l u n ā n s 1862. g a d ā P ē t e r b u r g ā a r kr ievu s a b i e d r ī b a s a t b a l s t u no­o r g a n i z ē j a la tv iešu l a i k r a k s t u « P ē t e r b u r g a s Avīzes», k a s k ļuva p a r j a u n l a t v i e š u k u s t ī b a s idej isko k a r o g u . L a i k r a k s t s a t m a s k o j a Bal t i­j a s b a r o n u , v ā c u b u r ž u ā z i j a s u n g a r ī d z n i e c ī b a s r e a k c i o n ā r o poli­t iku, t u m s o n ī b u u n atpal ic ību, s l u d i n ā j a z i n ā t n e s a t z i ņ a s , u z s t ā j a s p a r la tv iešu t a u t a s t i e s ī b ā m u n p a r p a t s t ā v ī g a s k u l t ū r a s a t t ī s t ību. A l u n ā n s s a v o s r a k s t o s izsacī ja pārliecību,_ ka la tv ie šu t a u t a atbrī­vos ies no s a v i e m apspiedē j iem k o p ī g ā c īņa a r kr ievu t a u t u .

« P ē t e r b u r g a s Avīzes» i znāca reizi nedē ļa 4 t ū k s t o š o s e k s e m p l ā r u , t ika i z p l a t ī t a s g a l v e n o k ā r t z e m n i e k u v i d ū un drīz v ien k ļuva vis­p o p u l ā r ā k a i s la tv iešu l a i k r a k s t s . Tā redakc i ja s a ņ ē m a ik d i e n a s d a u d z v ē s t u ļ u , ko raks t ī ja la tv iešu zemnieki . V ē s t u l e s zemnieki l ū d z a p a d o m u s u n žē lo jās p a r v ā c u b a r o n u p a t v a ļ u u n n e l i k u m ī g o rīcību.

B a l t i j a s vācieš i sacē la v i s u s reakc i ja s s p ē k u s pret « P ē t e r b u r g a s Avīzēm». Viņi i z b a z ū n ē j a , ka avīze esot b ī s t a m a « t a u t a s lapele», ta i z ra i sot iedzīvotā ju v idū n e a p m i e r i n ā t ī b u pret p a s t ā v o š o iekār tu .

B a l t i j a s vācieš i p a n ā c a , k a « P ē t e r b u r g a s Avīžu» c e n z ū r u n o d e v a B a l t i j a s ģ e n e r ā l g u b e r n a t o r a m , bet pēc n e i l g a la ika — 1865. g a d a š ā d u s p a i d u dēļ t ika p ā r t r a u k t a l a i k r a k s t a i z d o š a n a .

J a u n l a t v i e š i p iepras ī ja arī s k o l a s la tv iešu b ē r n i e m , k u r ā s m ā c ī t u kr ievu v a l o d u . Viņi izdeva la tv iešu g r ā m a t a s u n c e n t ā s izveidot l a tv ie šu l i t e r ā r o v a l o d u Šajā z i ņ ā lieli nope ln i bija A l u n ā n a m , B i e z b a r d i m un i t sevišķi B a r o n a m , k a s v i su s a v u m ū ž u veltī j is t a u t a s d z i e s m u s a v ā k š a n a i u n s a k o p o š a n a i .

J a u n l a t v i e š u k u s t ī b a i bi ja p r o g r e s ī v a n o z ī m e la tv iešu t a u t a s at­t ī s t ī b a s v ē s t u r ē : j a u n l a t v i e š i a t k l ā t i u z s t ā j ā s p r e t f eodā l i sma pa­l iekām, a t m a s k o j a m ā c ī t ā j u u n v ā c u b a r o n u r e a k c i o n ā r o pol i t iku u n p a s v ī t r o j a , ka la tv iešu t a u t a i i r t i e s ības uz p r o g r e s u un izgl ī t ību tā­p a t k ā v i s ā m c i t ā m t a u t ā m . Viņi u z s t ā j ā s p a r ciešu s a d a r b ī b u a r kr ievu t a u t u . J a u n l a t v i e š u k u s t ī b a ve ic inā ja k a p i t ā l i s m a at t ī s t ību u n la tv iešu b u r ž u ā z i s k ā s n ā c i j a s i z v e i d o š a n o s .

7. L A T V I E Š U B U R Ž U Ā Z I S K Ā NĀCIJA.

M a r k s i s m s - ļ e ņ i n i s m s a t z ī s t p a r nāci ju t ā d u ci lvēku kopību, k a s izveidojus ies u z k o p ī g a s v a l o d a s , te r i tor i j a s , e k o n o m i s k a s dzīves u n k u l t ū r a s p a m a t a .

B u r ž u ā z i s k ā s n ā c i j a s v e i d o j a s n o t e i k t ā v ē s t u r i s k ā p e r i o d ā , k a d s a i r s t f e o d ā l i s m s u n a t t ī s t ā s k a p i t ā l i s m s . ī p a t n ē j o s v ietē jos a p s t ā k ­ļos la tv iešu n ā c i j a s i z v e i d o š a n ā s bija s a i s t ī t a a r c īņu p a r a tbr īvoša­n o s n o B a l t i j a s v ā c u m u i ž n i e k u u n b u r ž u ā z i j a s e k o n o m i s k ā s u n p o l i t i s k ā s k u n d z ī b a s .

L a t v i e š u b u r ž u ā z i s k ā s nāc i j a s , t ā p a t k ā ci tu nāci ju e lement i , v e i d o j ā s j a u feodā l i sma la ikā. T e r i t o r i j a s kopību n o s t i p r i n ā j a Lat­v i ja s p i e v i e n o š a n a Krievi ja i X V I I I g a d s i m t ā . K a p i t ā l i s m a a t t ī s t ī b a

94

ar ī ga l īg i n o s t i p r i n ā j a s a i m n i e c i s k o kopību. Att īs t ī jās t i rdzniec ība , r ū p n i e c ī b a u n s a t i k s m e s ceļi. Rīga p i lnā m ē r ā k ļuva p a r la tv iešu t a u t a s s a i m n i e c ī b a s u n k u l t ū r a s c e n t r u .

Ve ido jās arī la tv iešu l i t e r ā r ā v a l o d a . X I X gs. p i r m a j ā pusē pa­r ā d ī j ā s p i rmie la tv iešu r a k s t n i e k u darb i , i z n ā c a p i rmie la tv iešu laik­r a k s t i . Tika a t v ē r t a s s k o l a s la tv iešu b ē r n i e m , a t t ī s t ī jā s t a u t a s m ā k ­s l a un m u z i k a . XIX gs. v i d ū la tv ie šu v a l o d a s t ā l ā k u a t t ī s t ību vei­c i n ā j a j a u n l a t v i e š u k u s t ī b a s p ā r s t ā v j i — skolotāj i , publicist i , r a k s t ­nieki. Ve ido jās la tv iešu i n t e l i ģ e n c e u n n a c i o n ā l ā k u l t ū r a .

Tā XIX gs. 60. un 70. g a d o s , k a d s t r a u j i a t t ī s t ī j ā s k a p i t ā l i s m s , j a u bija n o s t i p r i n ā j u š ā s v i s a s n ā c i j a s p a z ī m e s . Līdz ar to bija izvei­do jus ies la tv iešu b u r ž u ā z i s k ā nāci ja, k u r ā a t t ī s t ī j ā s k a p i t ā l i s m a m r a k s t u r ī g ā s d ivas g a l v e n ā s a n t a g o n i s t i s k ā s š ķ i r a s — b u r ž u ā z i j a un p r o l e t a r i ā t s .

S ā k u m ā la tv iešu b u r ž u ā z i j a i bija p r o g r e s ī v a n o z ī m e , jo tā cīnī­j ā s p r e t feodā l i sma p a l i e k ā m . T o m ē r XIX gs . 70. un 80. g a d o s , k a d la tv ie šu s t r ā d n i e k i kopā a r Krievi jas p r o l e t a r i ā t u s ā k a c īņu pre t s a v i e m apspiedē j iem, la tv iešu b u r ž u ā z i j a k ļuva arv ien r e a k c i o n ā ­r ā k a . 1868. g a d ā t ika n o d i b i n ā t a R ī g a s L a t v i e š u biedr ība, k a s k ļ u v a p a r la tv iešu b u r ž u ā z i j a s pol i t i sko c e n t r u . Tai p a š ā g a d ā s ā k a i z n ā k t avīze «Bal t i j a s Vēs tnes i s» , k a s k a l p o j a l a u k u u n p i l s ē t a s b u r ž u ā z i j a s i n t e r e s ē m .

L a i s t r ā d n i e k u s u n z e m n i e k u s p a k ļ a u t u s a v a i ideo loģ i ska ja i va­dībai u n n o v i r z ī t u n o po l i t i skās c ī ņ a s ceļa, b u r ž u ā z i j a a r « t a u t a s v i e n o t ī b a s » l o z u n g u l a u k o s u n p i l s ē t ā s o r g a n i z ē j a d a ž ā d u s kul tū­r a s p a s ā k u m u s . P i l s ē t ā s u n p a g a s t o s d i b i n ā j ā s b iedr ības , k a s a t d a ­r i n ā j a R ī g a s L a t v i e š u biedrību. R ī g a s L a t v i e š u b iedr ība k ļ u v a vi­s ā m c i t ā m b i e d r ī b ā m p a r « m ā m u ļ u » .

L a t v i e š u b u r ž u ā z i j a s g a l v e n a i s m ē r ķ i s bija ā t r ā k s a r a u s t kapi­t ā l u s , k ļūt p a r b a g ā t i e m k o m e r s a n t i e m u n n a m u ī p a š n i e k i e m . T o v a r ē j a p a n ā k t , e k s p l u a t ē j o t u n apsp iežot s a v a s t a u t a s d a r b a ļ a u d i s . B u r ž u ā z i j a s ā k a « a i z m i r s t » u n p a t a p k a r o t j a u n l a t v i e š u p r o g r e ­s ī v ā s ide jas . Arv ien v a i r ā k la tv iešu b u r ž u ā z i j a s a p r a t ā s a r vietē­j i e m vāc ieš iem u n c a r i s k a j i e m ie rēdņiem, k u r u pr iekšā t ā k l a n ī j ā s , n o d o d o t la tv iešu t a u t a s in te reses .

80. u n 90. g a d o s p r e t la tv iešu r e a k c i o n ā r o b u r ž u ā z i j u u n «mā­m u ļ a s » d a r b ī b u u z s ā k a c īņu vis i l a tv iešu s a b i e d r ī b a s p r o g r e s ī v i e spēki .

8 . S T R Ā D N I E K U U N Z E M N I E K U K U S T Ī B A 7 0 . — 8 0 . G A D O S .

80. G A D U B U R Ž U Ā Z I S K Ā S R E F O R M A S .

XIX gs . 70. un 80. g a d o s v i sā Krievi jā bi ja r ū p n i e c ī b a s un a g r ā ­r ā s kr īzes, k a s m i j ā s a r u z p l a u k u m a p o s m i e m . Kr īžu la ikā kapi tā­l ist i u z ņ ē m ē j i s a m a z i n ā j a s t r ā d n i e k u d i e n a s a l g u u n p a l i e l i n ā j a s o d a n a u d a s . S ā k ā s b e z d a r b s , u n p i e a u g a c e n a s v i s v a i r ā k nepiecie­š a m a j ā m precēm, n o v e d o t s t r ā d n i e k u s p i l n ī g ā bez ize jas s tāvokl ī .

Krīzes a p s t ā k ļ o s car i ska jā Krievi jā ļoti s a a s i n ā j ā s šķiru pret­r u n a s s t a r p r ū p n i e c ī b a s s t r ā d n i e k i e m u n kap i tā l i s t i em, s t a r p zem­niekiem un muižniek iem. L ī d z ā s z e m n i e k u kus t ība i n o t i k a rūpniecī­b a s p r o l e t a r i ā t a c īņa pret k a p i t ā l i s t i s k o e k s p l u a t ā c i j u . S ā k ā s streiki .

S m a g a j o s e k o n o m i s k a j o s a p s t ā k ļ o s 80. g a d o s Krievi jā izveido­j ā s r e v o l u c i o n ā r a s i tuāci ja .

S t re iku kus t ība s ā k ā s arī Latv i jā . P i r m i e s t r ā d n i e k u streiki no­t ika v a i r ā k o s R ī g a s u z ņ ē m u m o s : 1874. g a d ā — K u z ņ e c o v a fabrikā, V ē r m a ņ a k o k z ā ģ ē t a v ā u n ci tur . S t re iko ja arī L iepā jas s t r ā d n i e k i . Z a u d ē j u š i paciet ību, s t r ā d n i e k i l a u z a m a š ī n a s , izdemolē ja u z ņ ē m u ­m u s u n ķ e r r ā s i z s t ū m a aiz v ā r t i e m ienīs tos m e i s t a r u s .

K a u t arī tā bija vēl n e o r g a n i z ē t a , s t ih i ska s t r ā d n i e k u kust ība, t o m ē r tā l iecināja, ka s t r ā d n i e k u šķ i ra i r mi lz īg s spēks c īņā pret k a p i t ā l i s m u u n c a r a p a t v a l d ī b u . Ļ e ņ i n s , novēr tē jo t s t r ā d n i e k u kus­t ību Krievi jā 80. g a d o s , n o r ā d ī j a , ka arī Krievi jā p r o l e t a r i ā t s u z s t ā ­j ā s k ā k a p i t ā l i s m a k a p r a c i s .

XIX gs . o t r a j ā p u s ē i e v ē r o j a m s s k a i t s L a t v i j a s b e z z e m n i e k u pa l ika bez d a r b a , jo pēc k l a u š u n o m a s i z b e i g š a n ā s sa imniek i s t ipr i s a m a z i n ā j a k a l p u ska i tu . S m a g o s a p s t ā k ļ o s n o k ļ u v a va ļ in ieki . P a r p a j u m t i u n s a k ņ u d ā r z u , p a r govs u n s īk lopu g a n ī b ā m va ļ in iek iem bija j ā n o s t r ā d ā m u i ž a i v a i s a i m n i e k a m n o t e i k t s d a r b a d ienu ska i t s , pie t a m p a r z e m u at l īdz ību. Tai p a š ā la ikā g a l v a s n a u d a t ika ievē­r o j a m i p a a u g s t i n ā t a . Lielu p o s t u a t n e s a arī n e r a ž a s gad i , j o t a d l ie lākā da ļa zemnieku, sevišķi bezzemniek i , cieta b a d u . M u i ž n i e k i vel p a a u g s t i n ā j a n o m a s m a k s u . Atka l d a u d z la tv iešu z e m n i e k u de­v a s ne t ikai uz k a i m i ņ u , bet arī uz t ā l ā k ā m g u b e r ņ ā m — Ufas , O r e n b u r g a s , S i m b i r s k a s , S a r a t o v a s g u b e r ņ u , p a t u z Z i e m e ļ k a u k ā z u un Sibīri ju, lai t ik tu pie zemes, k a s t u r bija lē tāka.

D a ļ a zemnieku s ā k a akt īvu c īņu p r e t muižniek iem. U z l i e s m o j a z e m n i e k u n e m i e r i : 1872. g a d ā V e n t s p i l s apr iņķī , 1881. g a d ā — I l ū k s t e s apriņķī, bet 1882. g a d ā n e m i e r u kus t ība p ā r ņ ē m a v a i r ā k u s V i d z e m e s u n K u r z e m e s a p r i ņ ķ u s . Z e m n i e k i d e d z i n ā j a m u i ž a s , k ā ar ī u z b r u k a v ā c u b a r o n i e m u n m ā c ī t ā j i e m .

Nobi juš ies n o t a u t a s d u s m ā m , m u i ž n i e k i 1882. g a d ā piepras ī ja , lai v a l d ī b a i z s l u d i n ā t u Latv i jā k a r a s t ā v o k l i un n e s a u d z ī g i izrēķi­n ā t o s ar «dumpiniek iem». Polici ja pēc m u i ž n i e k u n o r ā d ī j u m i e m iz­dar ī ja k r a t ī š a n a s u n apc ie t inā ja a i z d o m ā s t u r ē t o s z e m n i e k u s . D a u ­d z u s ieslodzī ja c i e t u m o s , d a u d z u s a i z d z i n a k a t o r g ā .

C a r a v a l d ī b a a p s p i e d a a r b r u ņ o t a spēka pa l īdz ību 70. un 80 g a d u z e m n i e k u n e m i e r u s . Š ī z e m n i e k u kust ība n e g u v a l ie lākus p a n ā ­k u m u s , jo tā bija j o p r o j ā m vēl n e o r g a n i z ē t a , s t ih i ska kus t ība . Tā nebi ja vel s a i s t ī t a ar r ū p n i e c ī b a s p r o l e t a r i ā t a c īņu pret kapi tā l i s ­t i sko eksp luatāc i ju .

N e s k a t o t i e s u z to, k a p i t ā l i s m a a t t ī s t ība u n z e m n i e k u nemier i p iesp ieda c a r a v a l d ī b u pievērs t sevišķu u z m a n ī b u B a l t i j a s guber­ņ ā m . 1882. u n 1883. g a d ā K u r z e m ē u n V i d z e m ē n o t i k a s e n a t o r a M a n a s e i n a revīzi ja. K a u t arī p a t v a l d ī b a s m ē r ķ i s bija vēl v a i r ā k

9 6

n o s t i p r i n ā t m u i ž n i e k u v a r u , tomēr , lai a p s l ā p ē t u z e m n i e k u u n s t r ā d ­nieku kust ību, v a l d ī b a pēc revīz i jas bi ja sp ies ta rea l izē t arī d a ž a s b u r ž u ā z i s k a s r e f o r m a s .

1888. g a d ā Latv i jā t ika r e o r g a n i z ē t a s polici jas i e s tādes , la i t ā s s e k m ī g ā k v a r ē t u cīnīt ies pret r e v o l u c i o n ā r o kust ību. P i l s ē t a s poli­c i jas l ie tas t a g a d p ā r z i n ā j a pol ic i jmeis tar i u n iec i rkņu pr i s tav i .

1889. g a d ā Latv i jā ieveda arī Krievi jas t iesu l i k u m u s : zem­nieku un pi l sētnieku l ie tas izt iesā ja v a l d ī b a s ieceltie mier t iesneš i , bet p a g a s t u p a š v a l d ī b a s l ie tās v a l d ī b a iecēla zemnieku lietu komi­s ā r u s . Z e m n i e k u lietu k o m i s ā r i e m t ika d o t a s p l a š a s t ies ības . Viņi v a r ē j a atcel t p a g a s t a v a l d e s l ē m u m u s u n a t s t ā d i n ā t n o d a r b a pa­g a s t a a m a t p e r s o n a s .

K a u t g a n 70. un 80. g a d u r e f o r m a s bija ļoti v i e n p u s ī g a s un iero­b e ž o t a s , t o m ē r t ā m bija z i n ā m a pozi t īva n o z ī m e . R e f o r m a s deva t r iec ienu v ā c u « īpaša ja i k ā r t ī b a i » Bal t i jā , jo t ā s pa d a ļ a i ierobežoja B a l t i j a s m u i ž n i e c ī b a s pr iv i lēģ i jas . I e s t ā d ē s u n s k o l ā s v ā c u v a l o d a s v ie tā ieveda kr ievu v a l o d u . Ieceļot i e r ē d ņ u s , pr iekš roku deva krie­v iem. P a s t i p r i n o t p ā r k r i e v o š a n a s pol i t iku v a l s t s n o m a l ē s , c a r i s m s c e n t ā s n o s t i p r i n ā t p a t v a l d ī b a s r e ž ī m u v i sā Krievi jā. T o m ē r kr ievu v a l o d a i kā v a l s t s i e s tādēs , tā arī s k o l ā s pretēj i c a r i s m a n o l ū k i e m bija s a v a pozit īva l o m a la tv iešu t a u t a s m a s u i e p a z ī s t i n ā š a n a a r kr ievu l i t e r a t ū r u u n c i t ā m k u l t ū r a s b a g ā t ī b ā m . Krievu v a l o d a s p r a š a n a vel v a i r ā k t u v i n ā j a u n apv ieno ja la tv iešu d a r b a ļ a u d i s u n kr ievu prole­t a r i ā t u kopēja i c īņa i pret p a t v a l d ī b u , m u i ž n i e k i e m u n b u r ž u ā z i j u .

9 . S T R Ā D N I E K U R E V O L U C I O N Ā R Ā K U S T Ī B A 90. G A D O S U N

« J A U N Ā S T R Ā V A » .

Līdz a r k a p i t ā l i s m a a t t ī s t ību v e i d o j ā s u n i z a u g a p a r o r g a n i z ē t u r e v o l u c i o n ā r u spēku Krievi jas p r o l e t a r i a t s . Cīņā p a r s a v a m tiesī­b ā m s t r ā d n i e k i o r g a n i z ē j a s t r e i k u s . N o d i b i n ā j ā s s t r ā d n i e k u n e l e g ā ­lie m a r k s i s t i s k i e pulc iņi . Tie vadī ja s t r ā d n i e k u r e v o l u c i o n ā r o kust ību. 1895. g a d ā Ļ e ņ i n s apv ieno ja a p m ē r a m 2 0 P ē t e r b u r g a s m a r k s i s t i s ­kos s t r ā d n i e k i p u l c i ņ u s u n n o d i b i n ā j a « C ī ņ a s sav ien ību s t r ā d n i e k u š ķ i r a s a t b r ī v o š a n a i » . S a v i e n ī b a s locekļu u z d e v u m s bija c iešāk sais­t ī t ies a r s t r ā d n i e k u m a s ā m , t ā s v a d ī t u n a u d z i n ā t pol i t i ski .

P ē t e r b u r g a s « C ī ņ a s sav ienība s t r ā d n i e k u š ķ i r a s a t b r ī v o š a n a i » vad ī ja P ē t e r b u r g a s p r o l e t a r i ā t a c īņu u n p i r m o reizi Krievi jā savie­noja s o c i ā l i s m u ar s t r ā d n i e k u kust ību.

Ļ e ņ i n a r e v o l u c i o n ā r ā s ide jas ie tekmēja ar ī s o c i ā l d e m o k r ā t i s k o k u s t ī b u u n s t r ā d n i e k u kus t ību Latv i jā .

P i r m i e L a t v i j a s n e l e g ā l i e m a r k s i s t i s k i e s t r ā d n i e k u pulc iņi ra­d ā s Liepā jā — 1892. g a d ā d r ā š u fabrikā, m ē b e ļ u un p a r k e t a fab­r ikā, kā arī v ie tē jās dzelzceļu d a r b n ī c ā s . T ā p ē c Liepāju m ē d z s a u k t p a r la tv iešu s t r ā d n i e k u r e v o l u c i o n ā r ā s k u s t ī b a s šūpul i . 1893. g a d ā L i e p ā j a s s t r ā d n i e k i k o p ā a r skolu j a u n a t n i n o d i b i n ā j a « S t r ā d n i e k u b ib l io tēkas b iedr ību», k a s bija s t r ā d n i e k u izg l ī t ības c e n t r s .

97

I n t e l i ģ e n t ā k i e s t rādniek i izplat ī ja m a r k s i s t i s k o l i t e r a t ū r u n o t u ­rē ja p r i e k š l a s ī j u m u s , o r g a n i z ē j a s t r e i k u s . 1896. g a d ā n e l e g ā l a s t r ā d n i e k u pu lc iņu v a d ī b ā L i e p ā j a s s t r ā d n i e k i sv inē ja P i r m o M a i j u , k u r a p ieda l ī jā s liela da ļa L iepā jas s t r ā d n i e k u

1895.—189g. g a d ā arī R ī g ā r a d ā s s t r ā d n i e k u n e l e g ā l i e pu lc iņ i , k a s n o d i b i n ā j a s a k a r u s a r R ī g a s P o l i t e h n i s k ā i n s t i t ū t a s t u d e n t u m a r k s i s t i s k a j i e m pulc iņ iem. P ē d ē j i e m s a v u k ā r t bija s a i t e s a r M a s ­k a v a s u n P ē t e r b u r g a s m a r k s i s t i s k a j i e m pulc iņ iem, j o p o l i t e h n i s k a j ā i n s t i t ū t ā m ā c ī j ā s s t u d e n t i , k a s p a r r e v o l u c i o n ā r o d a r b ī b u bi ja iz­s lēg t i n o P ē t e r b u r g a s u n M a s k a v a s u n i v e r s i t ā t ē m . R e v o l u c i o n ā r a s t u d ē j o š ā j a u n a t n e lasī ja V. I . Ļ e ņ i n a un G. V. P ļ e h a n o v a d a r b u s u n d a u d z u z m a n ī b a s velt ī ja šķ i ru c ī ņ a s j a u t ā j u m i e m . S t u d e n t i las ī ja

9 8

r e f e r ā t u s s t r ā d n i e k i e m , iepazīs t i­n ā j a v i ņ u s a r s o c i ā l d e m o k r ā t i s k a ­j ā m ide jām. 1896. g a d a b e i g ā s Rī­g ā n o t i k a p i r m ā R ī g a s u n Liepā­j a s n e l e g ā l o s t r ā d n i e k u p u l c i ņ u p ā r s t ā v j u konference. Konferencē p ieda l ī jā s arī J ā n i s P e l ū d e , k a m bija s a k a r i ar V. I . Ļ e ņ i n a o r g a ­nizē to « C ī ņ a s sav ienību s t r ā d n i e ­ku š ķ i r a s a t b r ī v o š a n a i » . Te t ika a p s p r i e s t s j a u t ā j u m s p a r n e l e g ā ­las m a r k s i s t i s k ā s s t r ā d n i e k u orga­n i z ā c i j a s n o d i b i n ā š a n u Latv i jā . Šis p i r m a i s m ē ģ i n ā j u m s cieta ne­ve iksmi . N ā k o š ā g a d a p a v a s a r i s ā k ā s p laš i m a s u a r e s t i u n d a u d z i pu lc iņu b iedr i t ika a p c i e t i n ā t i .

T o m ē r 90. g a d o s s t r ā d n i e k u re­v o l u c i o n ā r ā kus t ība Latv i jā vēr­s ā s a rv ien p l a š ā k a . V i d z e m e s gu­b e r ņ ā čet ru g a d u la ikā ( 1 8 9 5 . — 1898. g.) r e ģ i s t r ē t i 33 s treiki . 1896. g a d a s t re ikoja R ī g a s o s t a s s t r ā d n i e k i , Kr ievu-Bal t i j a s v a g o n u r ū p n ī c a s , korķu fabr ikas u n k o k z ā ģ ē t a v u s t r ā d n i e k i . S t re ikotā j i p iepras ī ja p a a u g s t i n ā t d a r b a a l g u . Liepā jā Til ica fabrikā s t re iks

i lga d i v a s n e d ē ļ a s u n t o vadī ja ī p a š a s t re ika komite ja . St re iko­j o š o s s t r ā d n i e k u s m a t e r i ā l i at­ba l s t ī ja « S t r ā d n i e k u b i b l i o t ē k a s b iedr ība», ko t ā p ē c dēvēja p a r «St re iku kas i» . 1897. g a d ā R ī g a s l ie lākajos u z ņ ē m u m o s s t r ā d n i e k i P i r m ā M a i j a d ienā n e u z s ā k a d a r b u u n p iepras ī ja a l g a s pa­a u g s t i n ā š a n u .

S t r ā d n i e k u š ķ i r a s c ī ņ a s t iešā ie tekmē izveidojās la tv iešu inte­l iģences p r o g r e s ī v a i s n o g r u p ē ­j u m s , k a s p a z ī s t a m s a r n o s a u ­k u m u « J a u n ā s t r ā v a » . 80. g a d u b e i g ā s u n 90. g a d u s ā k u m ā P ē t e r b u r g a s , M a s k a v a s u n Tēr-b a t a s ( T a r t u ) u n i v e r s i t ā t ē m ā ­cījās l a tv ie šu j a u n a t n e , k a s no­dibinā ja v a i r ā k u s z i n ā t n i s k i l ite­r ā r u s p u l c i ņ u s . P u l c i ņ u locekli

s a d a r b o j ā s a r Kr iev i jas revolu-

c i o n a r o s t u d e n t u pulc iņiem, i e p a z i n ā s ar kr ievu r e v o l u c i o n ā r o de­m o k r ā t u - - H e r c e n a , Beļ inska, Č e r n i š e v s k a , D o b r o ļ u b o v a progre­s īva jām ide jām u n kr ievu k la s i sko l i t e r a t ū r u , lasī ja M a r k s a , E n ge l sa , L ībknehta , B e b e ļ a u n P ļ e h a n o v a d a r b u s .

« J a u n a s s t r ā v a s » i e v ē r o j a m ā k i e p ā r s t ā v j i bija E d u a r d s Ve iden b a u m s , J ā n i s R a i n i s ( P l i e k š ā n s ) , P ē t e r i s S t u č k a , Fr ic i s R o z i n š P a u l s D a u g e , J ā n i s Kovaļevsk i s , J ā n i s J a n s o n s - B r a u n s u n citi

J a u n s t r ā v n i e k i lasī ja lekci jas s t r ā d n i e k u n e l e g ā l a j o s p u l c i ņ o s , r īkoja j a u t ā j u m u v a k a r u s , izplat ī ja s t r ā d n i e k u v idū n e l e g ā l o m a r k s i s t i s k o l i t e r a t ū r u . N o p r o p a g a n d i s t i e m j a u n s t r ā v n i e k i e m , k a s d a r b o j ā s R ī g a s s t r ā d n i e k u v idu, a t z ī m ē j a m i D . B u n d ž a , F . Roz iņš , K. Šulcs un no L i e p ā j a s n ā k u š a i s J . D r i e g a .

_Tērbatas_ la tv iešu s t u d e n t u p u l c i ņ š i zdeva r a k s t u k r ā j u m u « P ū r s » , k u r a ievietoja r a k s t u s p a r filozofijas, d a b a s z i n ā t ņ u , ķ īmi jas u n fizikas j a u t ā j u m i e m .

1886. g a d ā Rīgā s ā k a i z n ā k t l a i k r a k s t s « D i e n a s L a p a » , ap ko g r u p ē j a s r a d i k ā l a la tv iešu in te l iģence . A r 80. g a d u b e i g ā m u n 90. g a d u s a k u m u « D i e n a s L a p a » P . S t u č k a s u n J . R a i ņ a v a d ī b ā publ icē ja a rv ien v a i r ā k r a k s t u p a r s t r ā d n i e k u dzīvi u n šķ i ru cīņu, u n t a k ļ u v a p a r « J a u n a s s t r ā v a s » o r g ā n u . L a i k r a k s t s s a v ā s s le jās a t m a s k o j a la tv iešu n a c i o n a l i s t i s k o b u r ž u ā z i j u , t ā s r e a k c i o n ā r o būt ību, rad ī ja d a r b a ļ a u d ī m , k a la tv iešu b u r ž u ā z i j a nev i s a i z s t ā v d a r b a ļ a u ž u i n t e r e s e s , bet c e n š a s p a s t i p r i n ā t d a r b a ļ a u ž u e k s p l u a t ā ­ciju. « D i e n a s L a p a » bija p i r m a i s l a i k r a k s t s Latv i jā , k a s p l a š i ap-

100

g a i s m o j a s t r ā d n i e c ī b a s j a u t ā j u m u s , p r o p a g a n d ē j a šķ i ru c ī ņ a s ide jas , u z s t ā j ā s p a r s ievietes t i e s ī b ā m . « D i e n a s L a p a » bija loti i z p l a t ī t a s t r ā d n i e k u vidū, un t a i bi ja liela n o z ī m e p r o l e t a r i ā t a p a s a u l e s u z s k a t a v e i d o š a n ā .

K a d 90. g a d u o t r a j ā p u s ē s t r a u j i p i e a u g a s t re iku kus t ība , c a r a v a l d ī b a a t z i n a « J a u n ā s s t r ā v a s » u n « D i e n a s L a p a s » d a r b ī b u p a r b ī s t a m u p a s t ā v o š a j a i i ekār ta i . 1897. g a d ā s lēdza « D i e n a s L a p u » . A r e s t ē j a u n n o d e v a t iesa i izc i lākos « J a u n a s s t r ā v a s » p ā r s t ā v j u s l īdz ar s t r ā d n i e k u n e l e g ā l o p u l c i ņ u b iedr iem, p a v i s a m 138 cilvē­kus . D a u d z u s ieslodzī ja c i e t u m ā , c i t u s izsūtī ja no L a t v i j a s uz Iekškr iev i jas g u b e r ņ ā m . « D i e n a s L a p a s » a t b i l d ī g o s r e d a k t o r u s S t u č k u un R a i n i izsūt ī ja uz 5 g a d i e m no L a t v i j a s uz V j a t k a s g u b e r ņ u .

D a u d z i j a u n s t r ā v n i e k i u n n e l e g ā l o s t r ā d n i e k u p u l c i ņ u izci lākie darb in iek i e m i g r ē j a u z ā r z e m ē m , kur t u r p i n ā j a r e v o l u c i o n ā r o dar­bību. Tā D. B u n d ž a 1898. g a d ā s ā k a B o s t o n ā izdot p i r m o m a r k s i s ­t i sko ž u r n ā l u la tv iešu v a l o d ā a r n o s a u k u m u «Auseklis».

J a u n s t r ā v n i e k u d a r b ī b a i i r i e v ē r o j a m a v ē s t u r i s k a n o z ī m e : v iņi p i r m i e izplat ī ja Latv i jā m a r k s i s m a ide jas , s t i p r i n ā j a s t r ā d n i e k u k u s t ī b ā š ķ i r a s a p z i ņ u un līdz a r to ve ic inā ja s o c i ā l d e m o k r ā t i s k o o r g a n i z ā c i j u n o d i b i n ā š a n u Latv i jā .

10. R Ī G A S D U M P I S .

1899. g a d ā n o t i k a l ie lākais XIX gs. s t r ā d n i e k u s t re iks Latv i jā , k a s iegāj is v ē s t u r ē a r n o s a u k u m u « R ī g a s d u m p i s » . 1898. g a d a Rīga Ķīšezera m a l ā s ā k a s t r ā d ā t l inu u n d ž u t a s fabrika. F a b r i k a n o d a r b i ­n ā j a ap 800 s t r ā d n i e k u , no t iem ap 500 sieviešu, k u r a s s a ņ ē m a z e m u a t a l g o j u m u . F a b r i k a s p ā r v a l d n i e k s g a n apsol ī ja a l g u p a a u g ­s t i n ā t , t o m ē r s a v u so l ī jumu nepi ldī ja . 1899. g. 1. m a i j a s t r ā d n i e c e s n o j a u n a p iepras ī j a a l g a s p a a u g s t i n ā j u m u . T ā k a a d m i n i s t r ā c i j a p r a s ī b u t o m ē r nepi ldī ja , s t r ā d n i e c e s u z s ā k a s t re iku . F a b r i k a s va­dība i z s a u c a polici ju un k a r a s p ē k u , lai a p s p i e s t u « d u m p i n i e k u s » . 5 . m a i j ā s t r ā d n i e c e s gr ibē ja doties ar s a v ā m p r a s ī b ā m pie V i d z e m e s g u b e r n a t o r a . P i e A l e k s a n d r a v ā r t i e m b r u ņ o t i pol icis t i u n kareiv j i ie lenca s t r ā d n i e c e s u n s a d z i n a t ā s A l e k s a n d r a d ā r z a , kur v i ņ a m so­līja i z sn iegt a p r ē ķ i n u . S t r ā d n i e c ē m s ā k a ņ e m t n o s t d a r b a g r ā m a t i ­ņ a s . A p k ā r t ē j o fabriku s t r ā d n i e k i d e v ā s a tbr īvot i e l e n k t a s s t r ā d n i e ­ces. D a ž ā s m i n ū t ē s s a l a u z a ž o g u u n a t s v a b i n ā j a s ievietes. Pol i­cist i u n k a r a s p ē k s s ā k a š a u t u z s t r ā d n i e k i e m , k a s a i z s t ā v ē j ā s a r n ū j ā m u n a k m e ņ i e m . C ī ņ a t u r p i n ā j ā s l īdz vē la i n a k t i j . P ē t e r b u r g a s šose jā u n a p k ā r t ē j ā s ie lās p l ū d a k r i t u š o u n i e v a i n o t o as in i s . Ie lu c ī ņ a s t u r p i n ā j ā s arī n ā k a m a j ā s d ienās . A r k ā d i j a s d ā r z ā n o t i k a n a k t s s a p u l c e , k u r ā p iedal ī jās v a i r ā k i t ū k s t o š i s t r ā d n i e k u n o v i s ā m R ī g a s r ū p n ī c ā m u n n o l ē m a sar īkot ģ e n e r ā l s t r e i k u . S a k a s t re ikot d a u d z a s R ī g a s fabr ikas . Bet R ī g ā j a u bija i e rad ies p ā r i par_ 6000 v ī r u liels k a r a s p ē k s . S ā k ā s a s i ņ a i n s t e r o r s . A p c i e t i n ā t o bija t ik

101

d a u d z , ka t iem nepiet ika v i e t a s c i e t u m o s . C i e t u m u vietā i z m a n t o j a p r e č u n o l i k t a v a s . M a i j a o t r a j ā p u s ē « R ī g a s d u m p i s » bija a p s p i e s t s . V ienā la ikā ar « R ī g a s d u m p i » s p ē c ī g s s t re iku v i lnis p ā r š a l c a ar ī Liepāju. Visā Latv i jā s t re ikoja ap 12 000 s t r ā d n i e k u , t . i., 3 0 % no v i s a s Krievi jas s t re ikojošo s t r ā d n i e k u s k a i t a ša jā g a d ā . Ar s t re i­kiem s t r ā d n i e k i p a n ā c a , k a d a u d z o s u z ņ ē m u m o s t ika p a a u g s t i n ā t a a l g a u n s a ī s i n ā t a d a r b a d iena.

« R ī g a s d u m p i s » l iecināja, ka s t r ā d n i e k u šķ i ra spēj s t ā t i e s at­k l ā t a c īņa p r e t apsp iedē j iem u n a i z s t ā v ē t s a v a s t ie s ības u n k a t ika i a r kopīg iem spēkiem n e s a u d z ī g ā c īņā s t r ā d n i e k u šķ i ra s a r a u s e k o n o m i s k a s u n po l i t i skas v e r d z ī b a s v a ž a s . Lai c īņā u z v a r ē t u , bija n e p i e c i e š a m a s a v a š ķ i r a s o r g a n i z ā c i j a , kau j in iec i ska r e v o l u c i o n ā r a p a r t i j a , k a s a p v i e n o t u s t r ā d n i e k u š ķ i r a s s p ē k u s u n v a d ī t u t o s cīņā p a r k a p i t ā l i s t i s k a s v e r d z ī b a s i z n ī c i n ā š a n u .

11. L A T V I E Š U T A U T A S K U L T Ū R A XIX GS. OTRAJĀ P U S Ē ,

XIX gs. o t r a j ā p u s ē la tv iešu t a u t a s k u l t ū r a a t t ī s t ī j ā s n e m i t ī g ā c īņa, lai a t b r ī v o t o s no r e a k c i o n ā r ā s a izb i ldnības , k ā d ā to t u r ē j a v ā c u m u i ž n i e k i u n mācī tā j i . Z e m n i e k u u n s t r ā d n i e k u šķiru c īna,

102

kr ievu t a u t a s s a b i e d r i s k ā s k u s t ī b a s u z p l ū d i u n m a r k s i s t i s k o ideju i z p l a t ī š a n ā s sekmēja š o a t b r ī v o š a n o s .

XIX gs. v i d ū la tv iešu t a u t a s i zg l ī t ības l īmenis bi ja zems . S k o l u bi ja m a z . P i r m s s k o l a s izg l ī t ību b ē r n i i e g u v a m ā j m ā c ī b a s ceļā. Bēr­n u s u z ņ ē m a skolā, j a v iņi p r a t a las ī t u n z inā ja n o g a l v a s b a u š ļ u s u n d a ž u s bībeles s t ā s t u s . D r a u d z e s m ā c ī t ā j s la iku p a l a i k a m ap­b r a u k ā j a p a g a s t u s , s a a i c i n ā j a s k o l a s v e c u m a b ē r n u s u z « p ā r k l a u s ī ­š a n u » ( p ā r b a u d ī š a n u ) . M ā c ī t ā j s bi ja a p m i e r i n ā t s , j a b ē r n i p r a t a las ī t u n z inā ja n o g a l v a s l ū g š a n a s u n bībeles s t ā s t u s . B a z n ī c a u n m u i ž n i e c ī b a uzskat ī j a , k a la tv iešu zemniek iem pietiek a r š ā d u «izgl ī t ību».

Tikai pēc 60. g a d u zemnieku r e f o r m ā m Latv i jā t ika uzce l t s l i e lāks s k a i t s p a g a s t s k o l u . Rīgā a t v ē r a v i d u s s k o l a s arī a r kr ievu m ā c ī b a s v a l o d u : A l e k s a n d r a v ī r iešu ģ i m n ā z i j u u n L o m o n o s o v a s ieviešu ģ im­nāzi ju . 1870. g . Rīgā t ika a t v ē r t s B a l t i j a s sko lotā ju s e m i n ā r s , ko v ē l ā k pārcē la uz K u l d ī g u . Kā Bal t i j a s , tā arī V a l k a s skolotā ju se­m i n ā r s ( d i b i n ā t s XIX gs. p i r m a j ā pusē) s a g a t a v o j a t a u t s k o l o t ā j u s .

V i d u s s k o l ā s m ā c ī j ā s m a n t ī g ā s š ķ i r a s b ē r n i , j o p ā r ā k a u g s t o sko­l a s n a u d u nespē ja s a m a k s ā t n e n a b a d z ī g a i s zemnieks , n e s t r ā d n i e k s .

A u g s t ā k ā s izg l ī t ības c e n t r s Ba l t i j ā bija T ē r b a t a s ( T a r t u ) u n i ­v e r s i t ā t e . U n i v e r s i t ā t ē va ldī ja B a l t i j a s vāc iešu t r a d ī c i j a s u n l ikumi, m ā c ī b a s n o t i k a v ā c u v a l o d ā . S t u d e n t u dzīve n o r i s ē j a r e a k c i o n ā r a ­j ā s k o r p o r ā c i j ā s , k a s v i ņ u s a u d z i n ā j a B a l t i j a s vāc iešu s a v r u p ī b a s ideju g a r ā . J a u XIX gs. p i r m a j ā p u s ē T ē r b a t a s u n i v e r s i t ā t e p a r m ā c ī b a s spēkiem bija t ā d i izcili z i n ā t n i e k i kā ķ i r u r g s N. I . P i r o -govs , a s t r o n o m s V . J . S t r ū v e u n citi. A p m ē r a m 1 / 3 s t u d e n t u bi ja iebraucēj i n o v i s a t t ā l ā k ā m Krievi jas n o m a l ē m . XIX gs. o t r a j ā p u s ē T ē r b a t a s u n i v e r s i t ā t ē m ā c ī j ā s j a u d i e z g a n liels s k a i t s l a tv iešu s t u d e n t u , kur i 1856. g a d ā n o d i b i n ā j a la tv iešu s t u d e n t u p u l c i ņ u a r K. V a l d e m ā r u , K. B a r o n u un J . A l u n ā n u p r i e k š g a l ā . No T ē r b a t a s la tv iešu s t u d e n t u p u l c i ņ a i z a u g a p i r m i e la tv iešu p r o g r e s ī v i e darb i­nieki, z i n ā t n e s p a m a t l i c ē j i Latv i jā . J . A l u n ā n a r a k s t i p a r v a l o d u , K. V a l d e m ā r a r a k s t i p a r kuģniecību, kā arī K. B i e z b ā r ž a , A. S p ā ģ a u. c . j a u n l a t v i e š u d a r b i n i e k u z i n ā t n i s k i e r a k s t i bija p i rmie z ināt­nisk ie pēt ī jumi la tv iešu v a l o d ā .

1862. g a d ā Rīgā t ika a t v ē r t s arī P o l i t e h n i s k a i s i n s t i t ū t s , jo kapi­t ā l i s t i s k a j a i r ū p n i e c ī b a i bija v a j a d z ī g i inženier i , a r h i t e k t i , ķīmiķi .

Bet B a l t i j a s v ā c u m u i ž n i e c ī b a u n l u t e r ā ņ u b a z n ī c a cīnī jās, lai p a t u r ē t u s a v ā s r o k ā s la tv iešu j a u n a t n e s a u d z i n ā š a n u l u t e r ā ņ u b a z n ī c a s u n v ā c u g a r ā , a t v a i r o t kr ievu k u l t ū r a s ie tekmi. T a s v iņ iem k ā d u la iku arī i zdevās , j o 1865. g a d ā c a r a v a l d ī b a a t s t ā j a p a g a s t a u n d r a u d z e s s k o l a s m u i ž n i e k u u n m ā c ī t ā j u p ā r r a u d z ī b a . D r a u d z e s sko lās , s ā k o t a r o t r o m ā c ī b u g a d u , mācī ja v ā c u v a l o d u .

60. g a d o s p r e t la tv iešu p ā r v ā c o š a n u u n p a r la tv iešu l i terā­r ā s v a l o d a s a t t ī s t ī b u u z s t ā j ā s j a u n l a t v i e š u k u s t ī b a s p ā r s t ā v j i : A l u n ā n s , B i e z b ā r d i s , V a l d e m ā r s , B a r o n s u n citi. 60. u n 70. g a d o s At is K r o n v a l d s asi kr i t izē ja skolu s i s t ē m u un p iepras ī ja , lai b ē r n u s s k o l ā s m ā c ī t u d z i m t a j ā v a l o d ā .

103

J . A l u n ā n a m i r lieli n o p e l n i l a tv iešu v a l o d a s i z k o p š a n ā 50. un 60. g a d o s . Viņš c e n t ā s a tbr īvot la tv iešu v a l o d u n o ģ e r m ā n i s k i e m e l e m e n t i e m , ar kur iem to bija p i e s ā r ņ o j u š i v ā c u mācī tā j i . V i e n s n o v i s a k t ī v ā k a j i e m j a u n l a t v i e š u k u s t ī b a s darb in iek iem, k a s tur­p i n ā j a J . A l u n ā n a d a r b ī b u v a l o d a s l a u k ā , bija A . K r o n v a l d s ( K r o n -v a l d u A t i s ) . B ū d a m s skolotā j s , v i ņ š d a u d z pūlē jās , lai o r g a n i z ē t u skolotā ju a p s p r i e d e s , k u r ā s skolotā j i da l ī jās s a v ā p ieredzē. 1873. g a d ā n o t i k a p i r m ā v i s p ā r ē j ā la tv iešu skolotā ju konference, k o vadī ja K r o n v a l d s .

XIX gs . 70.—80. g a d o s r a d ā s A u s e k ļ a u n P u m p u r a dzeja. T ā bi ja dziļ i s a i s t ī t a ar t a u t a s dzīvi un t ā s a t b r ī v o š a n ā s c īņu. Šo dze jnieku d a i ļ r a d e s g a l v e n a i s t e m a t s i r la tv iešu t a u t a s c ī ņ a p r e t v ā c u m u i ž n i e k i e m . P u m p u r s r a k s t ī j a n e t ika i dze joļus, bet r a d ī j a e p o s u «Lāčplēs i s» . «Lāčplēs ī» P u m p u r s notē lo j i s la tv iešu t a u t a s c īņu p r e t v ā c u iebrucēj iem X I I I gs . P u m p u r a n o t ē l o t ā t a u t a s va­r o ņ a v ē s t u r i s k a i s u z d e v u m s — a tbr īvot t a u t u no v e r d z i n ā t ā j i e m .

P r o z a s l a u k ā p i r m o s izci los p a n ā k u m u s g u v a b r ā ļ i K a u d z ī t e s , Re in i s un M a t ī s s . Viņu r o m ā n ā « M ē r n i e k u laiki» (1879. g.) t ē l o t a z e m n i e k u dzīve t a i la ikā, k a d n o t i k a z e m n i e k u m ā j u i z p i r k š a n a u n k a d l a u k s a i m n i e c ī b ā v e i d o j ā s k a p i t ā l i s m s . T e p a r ā d ī t i m a n t k ā r ī g i e b u d ž u tēli, i z smie ta n a c i o n ā l i s t i s k ā b a l a m u t ī b a , k ā r k l u vāc ie t ība, m ā ņ t i c ī b a u n d a u d z a s c i t a s n e g a t ī v a s p a r ā d ī b a s .

XIX gs . 80. g a d o s c a r a v a l d ī b a , lai v e i c i n ā t u p ā r k r i e v o š a n u , a t v ē r a v a i r ā k a s s k o l a s a r kr ievu m ā c ī b u v a l o d u , bet 1885. g a d ā v i s a s L a t v i j a s s k o l a s p a k ļ ā v a Krievi jas T a u t a s i zg l ī t ības m i n i s t r i ­ja i . M ā c ī t ā j u u n v ā c u b a r o n u vietā s k o l a s p ā r r a u d z ī j a t a u t s k o l u k u r a t o r s u n t a u t s k o l u inspektor i . P ā r k r i e v o š a n a s pol i t ika t o m ē r n e a t t a i s n o j a c a r a v a l d ī b a s cer ības , j o la tv iešu j a u n a t n e , i emācot ie s kr ievu v a l o d u , s t ā j ā s ciešos s a k a r o s arī a r kr ievu p r o g r e s ī v o inte l iģenci , l i t e r a t ū r a s , m ā k s l a s u n z i n ā t n e s p ā r s t ā v j i e m .

M ā c o t i e s P ē t e r b u r g a s , M a s k a v a s u n c i t ā s Krievi jas a u g s t s k o l ā s , la tv iešu p r o g r e s ī v ā j a u n a t n e a p g u v a kr ievu k u l t ū r a s b a g ā t ī b a s . S ā k o t a r j a u n l a t v i e š i e m , kr ievu l i t e r a t ū r a u n m ā k s l a spēcīg i ietek­m ē j a la tv iešu r a k s t n i e c ī b u , m ā k s l u u n m ū z i k u .

J a u n ā s s t r ā v a s p ā r s t ā v j i J . R a i n i s u n P . S t u č k a , s t u d ē j o t P ē t e r ­b u r g a s u n i v e r s i t ā t ē , bija cieši sa i s t ī t i a r kr ievu s t u d e n t u revolucio­n ā r o kust ību. P ē t e r b u r g ā v iņi i e p a z i n ā s a r m a r k s i s m a ide jām u n las ī ja m a r k s i s t i s k o l i t e r a t ū r u .

E . V e i d e n b a u m s , F . R o z i ņ š u n P a u l s D a u g e , s t u d ē j o t T ē r b a t a s u n i v e r s i t ā t ē , t ieši n o kr ievu r e v o l u c i o n ā r a j i e m s t u d e n t i e m s a ņ ē m a p i r m o m a r k s i s t i s k o l i t e r a t ū r u .

90. g a d o s , r e v o l u c i o n ā r ā s s t r ā d n i e k u k u s t ī b a s u z p l ū d u l a i k ā , p a s t i p r i n ā j ā s p r o g r e s ī v ā s s a b i e d r ī b a s ie tekme s k o l ā s u n t a u t a s iz­gl ī t ībā. R a d ā s j a u n i p r o g r e s ī v i skolotāj i . V i d u s s k o l ā s n o d i b i n ā j ā s d e m o k r ā t i s k ā s j a u n a t n e s pulc iņi , k a s sa is t ī ja s a v u d a r b ī b u a r nele­g ā l a j i e m s t r ā d n i e k u pu lc iņ iem u n j a u n s t r ā v n i e k u « D i e n a s L a p u » . Skolu j a u n a t n e i e p a z i n ā s a r m a r k s i s t i s k o l i t e r a t ū r u . Latv i jā s ā k a izp la t ī t ie s s o c i ā l d e m o k r ā t i s k ā s ide jas .

104

Arī 80.—90. g a d u l i t e r a t ū r a p a u ž j a u n a s ide jas u n ta jā a t s p o g u ­ļo jas šķiru c ī ņ a s motīvi un a i c i n ā j u m i . Ide j i skā un m ā k s l i n i e c i s k ā z i ņ ā j a u n s p a g r i e z i e n s l i t e r a t ū r ā s ā k ā s a r E . V e i d e n b a u m u u n J . Rain i . Liela n o z ī m e la tv iešu l i t e r a t ū r a s a t t ī s t ībā bija J . J a n s o n a -B r a u n a d a r b a m « D o m a s p a r j a u n l a i k u l i t e r a t ū r u » , k u r ā v i ņ š as i kr i t izē ja t a u t i s k o r o m a n t i s m u u n izvirzī ja domu, k a l i t e r a t ū r a jā­s a i s t a a r t a u t a s dzīvi u n t ā s s o c i ā l a j ā m p r o b l ē m ā m .

1868. g a d ā Rīgā n o t i k a p i r m ā la tv iešu t e ā t r a i z r ā d e . D i v u s ga­d u s vē lāk s ā k a s a v u d a r b u R ī g a s L a t v i e š u t e ā t r i s . L a t v i e š u t e ā t r a tēvs un d i b i n ā t ā j s bija Ādolfs A l u n ā n s (1848.—1912. g . ) . Ā. Alu-n ā n s p r o p a g a n d ē j a s k a t u v e s m ā k s l ā kr ievu t e ā t r a r e ā l i s m a t rad ī­ci jas, c īnī jās p r e t b a n ā l o , tukšo, m i e t p i l s o n i s k o s a t u r u d r a m a t u r ­ģijā. XIX gs . b e i g ā s i z a u g a ievēro jami la tv iešu s k a t u v e s m ā k s l i n i e ­ki: D. A k m e n t i ņ a , B . R ū m n i e c e , J . D u b u r s , A . M i e r l a u k s un citi .

L a t v i e š u r e a k c i o n ā r ā b u r ž u ā z i j a p iespieda Ādolfu A l u n ā n u at­s t ā t R ī g a s L a t v i e š u t e ā t r i , jo n e v a r ē j a s a m i e r i n ā t i e s a r Ā. A l u n ā n a p r o g r e s ī v a j ā m ide jām. V i ņ a v ietā p a r t e ā t r a v a d ī t ā j u iecēla vāciet i Rodi-Ebel ingu, k a s n e p r a t a n e v ā r d a la tv i sk i u n g a l v e n o vēr ību p ievēr sa m a z v ē r t ī g ā m , s e n t i m e n t ā l ā m v ā c u l u g ā m , k o tu lko ja l a tv ie šu v a l o d ā .

Liels i e g u v u m s la tv iešu m ū z i k ā bija A. J u r j ā n a , K. B a u m a ņ a , E. V ī g n e r a un J. Vītola s k a ņ d a r b i , bet g lezniecībā — S. Rozes , K . H ū n a u n J . F e d e r a m ā k s l a s d a r b i .

IX n o d a ļ a.

LATVIJA 1905.—1907. G. REVOLŪCIJAS PRIEKŠVAKARĀ.

1 . S A I M N I E C Ī B A , S T R Ā D N I E K U U N Z E M N I E K U S T Ā V O K L I S

R E V O L Ū C I J A S P R I E K Š V A K A R Ā .

XIX un XX gs. mi jā k a p i t ā l i s m a a t t ī s t ī b a Krievi jā iegāja impe­r i ā l i s m a s tad i jā . M o n o p o l i s t i s k a i s k a p i t ā l i s m s n o m a i n ī j a p i r m s m o -n o p o l i s t i s k o k a p i t ā l i s m u . XX gs. s ā k u m ā Latv i ja bija v i e n s no v i s v a i r ā k a t t ī s t ī t i em n o v a d i e m Krievi jā a r a u g s t u r ū p n i e c ī b a s kon­centrāc i ju . J a u 90. g a d u b e i g ā s rūpniec ība Latv i jā bija lielā m ē r ā m o n o p o l i z ē t a . Lielākie u z ņ ē m u m i p iederē ja akciju s a b i e d r ī b ā m , k u r a s s a v u k ā r t iet i lpa vai nu Krievi jas s i n d i k ā t o s , va i arī ā r z e m j u m o n o p o l a p v i e n ī b ā s .

Tā, p i e m ē r a m , lielie v a g o n u b ū v e s akci ju u z ņ ē m u m i « F e n i k s s » un B a l t i j a s v a g o n u r ū p n ī c a iet i lpa s i n d i k ā t ā « P r o d v a g o n » . Š i s sin­d i k ā t s a p v i e n o j a 14 l ie lākās v a g o n u b ū v e s r ū p n ī c a s Krievi jā. Ak­ciju sab iedr ība «Vispārē jā e lek t r ības k o m p ā n i j a » (bij. « U n i o n s » ) p iederē ja m o n o p o l a p v i e n ī b a i Ber l īnē .

P i r m o v ietu L a t v i j a s rūpniec ībā i e ņ ē m a m e t ā l a p s t r ā d ā š a n a s u n v a g o n b ū v e s u z ņ ē m u m i . At t ī s t ī jās t o m ē r arī t ā d a s s v a r ī g a s rūpnie­c ības n o z a r e s k ā g u m i j a s , teks t i la u n p ā r t i k a s rūpniec ība .

105

L ī d z ā s a u g s t i a t t ī s t ī t a i r ū p n i e c ī b a i L a t v i j ā s t r a u j i u z p l a u k a t i r d z n i e c ī b a , ī p a š i ārē jā . C a u r L a t v i j a s o s t ā m g ā j a 2 0 % Kriev i jas i m p o r t a u n 2 2 % e k s p o r t a . L i e l ā k ā s t i r d z n i e c ī b a s f i rmas u n k a n t o r i L a t v i j ā arī bi ja p ā r v ē r s t i p a r akci ju u z ņ ē m u m i e m .

Krievu, ā r z e m j u u n v ie tē jās b a n k a s f inansē ja u n k o n t r o l ē j a r ū p ­niec ības un t i r d z n i e c ī b a s akci ju u z ņ ē m u m u s . Rīgā d a r b o j ā s 3 lie­l a s akci ju b a n k a s . Šo b a n k u k a p i t ā l i a t r a d ā s g a l v e n o k ā r t v ā c u r o k ā s . Liela l o m a L a t v i j a s r ū p n i e c ī b ā u n t i rdzniec ībā bija ā r z e m j u k a p i t ā l a m . D a u d z i akci ju s a b i e d r ī b u u z ņ ē m u m i bija t ika i ā r z e m j u k a p i t ā l i s t u u z ņ ē m u m u fil iāles.

K a p i t ā l i s t i s k ā s l i e l rūpniec ības a t t ī s t ī b a s e k m ē j a s t r a u j u r ū p n i e ­c ī b a s p r o l e t a r i ā t a a u g š a n u u n s a l i e d ē š a n o s . R ū p n i e c ī b a s s t r ā d n i e k u s k a i t s 1900. g a d ā Latv i jā p ā r s n i e d z a 62 000. V a i r ā k n e k ā p u s e r ū p n i e c ī b a s s t r ā d n i e k u bija n o d a r b i n ā t i l ielajos u z ņ ē m u m o s , k u r s t r ā d n i e k u s k a i t s bija 500 u n v a i r ā k . V i s s v a r ī g ā k a j ā r ū p n i e c ī b a s c e n t r ā — Rīgā k o n c e n t r ē j ā s 7 5 % v i sa L a t v i j a s r ū p n i e c ī b a s pro le ta­r i ā t a . S t r ā d n i e k u ska i ta z iņā (1900. g. — 47 000)_ Rīga bija t r e š a j ā v ie tā aiz P ē t e r b u r g a s u n M a s k a v a s . P i e s k a i t o t r ū p n i e c ī b a n o d a r b i ­n ā t i e m dzelzceļniekus, b ū v s t r ā d n i e k u s , s īko u z ņ ē m u m u s t r ā d n i e k u s u n a m a t n i e c ī b ā n o d a r b i n ā t o s , kopē ja i s s t r ā d n i e k u s k a i t s Latv i ja bi ja ap 147 000.

L a t v i j a s p i l sē tu p r o l e t a r i ā t s s a s t ā v ē j a n o d a u d z u t a u t ī b u s t r ā d n i e k i e m . V a i r u m s s t r ā d n i e k u bija latvieš i , bet l ielajos r ū p n i e ­c ī b a s u z ņ ē m u m o s s t r ā d ā j a arī d a u d z kr ievu, l ie tuviešu u n i g a u ņ u s t r ā d n i e k u . Kopš XIX gs. 60. g a d u r e f o r m ā m iedzīvotā ju s k a i t s R ī g ā p i e a u g a g a l v e n o k ā r t u z l a u k u iedzīvotā ju p i e p l ū d u m a rēķ ina . 1867. g a d ā Rīgā bija 103 tūks t , iedzīvotā ju, bet 1905. g a d a — p ā r i p a r 300 tūks t , iedzīvotā ju.

Krievi jas 1900.—1903. g . r ū p n i e c ī b a s kr īze s k ā r a arī Latv i ju un k r a s i p a s l i k t i n ā j a s t r ā d n i e k u s tāvokl i . K a t a s t r o f ā l i s a m a z i n ā j ā s ra­ž o š a n a . Krīzes r e z u l t ā t ā b a n k r o t ē j a d a u d z a s akci ju s a b i e d r ī b a s . Sīkie r ū p n i e c ī b a s u n t i r d z n i e c ī b a s u z ņ ē m u m i n e i z t u r ē j a konku­renci u n izputē ja . S a m a z i n ā j ā s ce l tn iec ības darb i .

Ātri p i e a u g a b e z d a r b n i e k u s k a i t s , u n d a u d z a s s t r ā d n i e k u ģ ime­n e s cieta b a d u ; Rīgā v ien bija ap 10 tūks t , b e z d a r b n i e k u .

U z ņ ē m ē j i c e n t ā s uzve l t s t r ā d n i e k i e m kr īzes s m a g u m u . S t r ā d n i e ­kiem p a z e m i n ā j a d a r b a a lgu, bet p a g a r i n ā j a d a r b a dienu. B a l t i j a s v a g o n u r ū p n ī c ā kval i f icēts s t r ā d n i e k s v i s i n t e n s ī v ā k a j ā d a r b a spē ja n o p e l n ī t t ika i 90 k a p e i k a s d ienā a g r ā k o 2 r u b ļ u vietā.

E k s p l u a t ē j a s ieviešu u n b ē r n u d a r b a s p ē k u . D a u d z ā s fabr ikas s ievietes pelnī ja t ika 2 5 — 5 0 k a p e i k a s dienā.

K a p i t ā l i s m a a t t ī s t ī b a L a t v i j a s l a u k s a i m n i e c ī b ā X X gs. s ā k u m ā t u r p i n ā j ā s k ā m u i ž n i e k u , t ā zemnieku s a i m n i e c ī b ā s . L a u k s a i m n i e ­cībā bija ieviesta d a u d z l a u k u s i s t ē m a , p laš i l ietoja lauksa imniec ī­b a s m a š ī n a s u n m i n e r ā l m ē s l u s . Lab i a t t ī s t ī t a l a u k s a i m n i e c ī b a s n o z a r e bija lopkopība .

L a u k o s izve idojās s p ē c ī g s b u r ž u ā z i j a s s l ā n i s , k a s i z m a n t o j a al­g o t u d a r b a s p ē k u u n c e n t ā s p a p l a š i n ā t s a v u sa imniec ību, p iepērkot

106

zemi n o m u i ž n i e k a va i p a r pusve l t i i e g ū s t o t i z p u t ē j u š a t r ū c ī g ā z e m n i e k a ī p a š u m u .

L a u k o s t o m ē r j o p r o j ā m vēl bija s a g l a b ā j u š ā s d a u d z a s feodā­l i s m a p a l i e k a s . Tikai m u i ž n i e k i e m piederē ja m e d ī b u un zve jas tie­s ī b a s . Tikai muižniek i dr īks tē ja uz s a v a s zemes ierīkot d z i r n a v a s u n c i tus r ū p n i e c ī b a s u z ņ ē m u m u s , a t v ē r t t i r g o t a v a s , k ā ar ī n o t u r ē t

g a d a t i r g u s . Z e m n i e k i e m uz v i ņ u zemes t a s bija a iz l iegts . Tot ies ceļu l a b o š a n a p i lna mērā g u ļ a s uz z e m n i e k u pleciem. L a t v i e š u l a u k u b u r ž u ā z i j a cīnī jās, lai p a n ā k t u m u i ž n i e k u privi lēģi ju a t c e l š a n u .

M u i ž n i e k i e m piederē ja g a n d r ī z p u s e L a t v i j a s t e r i t o r i j a s — p ā r i p a r 4 8 % , bet zemniek iem nepi ln i 4 0 % . L a b ā k ā z e m e u n mež i pie­d e r ē j a m u i ž n i e k i e m .

, XX g a d s i m t a s ā k u m ā Latv i jā bija ap 250 tūks t , l a u k s t r ā d n i e k u , bet kopa ar d i e n a s s t r ā d n i e k i e m , g a n i e m , p u s g r a u d n i e k i e m , kā arī l a u k u a m a t n i e k i e m bija 500 tūks t , l auku p r o l e t ā r i e š u un p u s p r o l e t ā -riešu, t . i., 2 5 % no v i s a s L a t v i j a s iedzīvotā j iem.

V a i r u m s b e z z e m n i e k u s t r ā d ā j a p a r k a l p i e m b a r o n u m u i ž ā s va i pie b a g ā t a j i e m s a i m n i e k i e m — «pelēkaj iem b a r o n i e m » .

Kalp i t ika i d a ļ u a t a l g o j u m a s a ņ ē m a n a u d ā . Viss v a i r u m s mui­ž a s k a l p u bija t ā s a u c a m i e d e p u t ā t n i e k i , kur i a t a l g o j u m a l ielāko d a ļ u s a ņ ē m a g r a u d ā , nel ielu z e m e s g a b a l u k a r t u p e ļ i e m , i s t a b u k a l p u m ā j ā , m a l k u , b a r ī b u govij u n a p 2 5 r u b ļ u s . N a u d ā a p r ē ķ i n o t , t a d s m u i ž a s l a u k s t r ā d n i e k s s a ņ ē m a a p t u v e n i 160 r u b ļ u g a d ā , t . i.,

107

p u s r u b l i dienā, a r s a v u u z t u r u . S a i m n i e k u k a l p u a l g a bija vēl m a z ā k a ; 60—80, ret i 100 r u b ļ u g a d ā , k a l p o n ē m ne v a i r ā k kā 50 r u b ļ u kopā a r u z t u r u . T u r k l ā t s a i m n i e k a d o t a i s u z t u r s bija s l ikts .

Muižniek i n o t e i c a loti a u g s t a s z e m e s i z p i r k š a n a s m a k s a s . Šo i z p i r k š a n a s m a k s u , k ā a r ī u z s m a g i e m n o t e i k u m i e m n o s l ē g t o no­m a s l ī g u m u dēļ d a u d z i s a i m n i e k i n o n ā c a n e n o m a k s ā j a m o s p a r ā ­dos u n v iņu s a i m n i e c ī b a s t ika i z ū t r u p ē t a s . I z p u t i n ā t i e t r ū c ī g i e zemnieki a izk l īda uz p i l s ē t ā m .

D a r b a zemnieku u n s t r ā d n i e k u s m a g o s tāvokl i vēl n e c i e š a m ā k u p a d a r ī j a n a c i o n ā l i e spa id i . B a l t i j a s m u i ž n i e k i kavē ja la tv iešu t a u ­t a s k u l t ū r a s a t t ī s t ību, va jā ja la tv iešu d e m o k r ā t i s k o l i t e r a t ū r u , izglī-

t ī b a s u n k u l t ū r a s o r g a n i z ā c i j a s , i z m a n t o j a p a t r o n ā t a t ies ības , lai u z s p i e s t u la tv iešu d r a u d z ē m n e v ē l a m u s m ā c ī t ā j u s . V ā c u muiž­niecībai u n v ā c u b u r ž u ā z i j a i p iederē ja p l a š a s v ie tē jās p a š v a l d ī b a s t ies ības .

V ā c u m u i ž n i e c ī b a s s p a i d u s p a p i l d i n ā j a c a r a p a t v a l d ī b a s s p a i d i , k a s i z p a u d ā s p ā r k r i e v o š a n a s cent ienos , b a r g ā c e n z ū r ā u n i e r ē d ņ u p a t v a ļ ā . Latv ie š iem n e ļ ā v a ieņemt i e r ē d ņ u v ie tas .

Arī L a t g a l e s iedzīvotāj i cieta d i v k ā r š ā j ū g ā : v i ņ u s a p s p i e d a poļu p a n i u n c a r a p a t v a l d ī b a .

L a t g a l e s n a b a d z ī g i e zemnieki v i s v a i r ā k iz juta z e m e s t r ū k u m u . Lai u z t u r ē t u s a v u ģ i m e n i , v iņi bija spiest i a r s m a g i e m n o t e i k u m i e m n o m ā t zemi n o m u i ž n i e k a va i doties pe ļņā, meklē jot d a r b u ā r p u s L a t g a l e s . I k g a d u s n o L a t g a l e s u z c i tur ieni d e v ā s m e k l ē t d a r b u v a i r ā k i desmi t i t ū k s t o š i ci lvēku.

108

N a c i o n ā l i e spa id i p r e t l a t g a l i e š i e m i z p a u d ā s t ā d ā veidā, ka vi­ņ i e m ierobežoja t ie s ības iepirkt zemi, ieņemt a m a t u s v a l s t s d i e n e s t ā u n a iz l iedza izdot l a t ī ņ u b u r t i e m iesp ies tas g r ā m a t a s u n l a i k r a k s t u s a u g š z e m n i e k u d ia lektā .

2 . L A T V I E Š U S O C I Ā L D E M O K R Ā T I S K Ā S S T R Ā D N I E K U P A R T I J A S

N O D I B I N Ā Š A N Ā S .

S t r ā d n i e k u k u s t ī b a s u z p l ū d i Latv i jā 1899. g a d ā un sevišķi «Rī­g a s d u m p i s » p a ā t r i n ā j a r e v o l u c i o n ā r ā s s o c i ā l d e m o k r ā t i s k ā s o r g a n i ­zāc i ja s n o d i b i n ā š a n o s Latvi jā .

J a u 1899. g a d a v a s a r ā d a u d z u s a g r a u t o n e l e g ā l o s t r ā d n i e k u p u l c i ņ u v ietā r ū p n i e c ī b a s u z ņ ē m u m o s s ā k a n o d i b i n ā t i e s j a u n i s o c i ā l d e m o k r ā t i s k i e pulc iņ i Rīgā, Liepājā, J e l g a v ā , Ventspi l ī . Atšķi­r ībā n o a g r ā k a j i e m , š a u r i n o s l ē g t a j i e m p r o p a g a n d a s pu lc iņ iem j a u n d i b i n ā t i e pulc iņ i sa i s t ī jās a r p l a š ā m s t r ā d n i e k u m a s ā m u n t o m ē r ķ i s bija v a d ī t s t r ā d n i e k u šķ i ru c īņā.

1899. g a d a a u g u s t ā R ī g a s n e l e g ā l o s o c i ā l d e m o k r ā t i s k o p u l c i ņ u p ā r s t ā v j u konferencē n o t i k a a p v i e n o š a n ā s , izvēlēja p u l c i ņ u c e n t r u u n n o d i b i n ā j a R ī g a s la tv iešu s o c i ā l d e m o k r ā t i s k o o r g a n i z ā c i j u . Visu p u l c i ņ u d a r b ī b a bija p a k ļ a u t a v a d o š a j a m c e n t r a m .

N o d i b i n ā j ā s s a k a r i a r la tv iešu r e v o l u c i o n ā r o e m i g r a n t u (sociāl­d e m o k r ā t u ) g r u p ā m A m e r i k ā u n R i e t u m e i r o p ā . N e l e g ā l i ieveda ā r z e m ē s i z d o t o s s o c i ā l d e m o k r ā t u ž u r n ā l u s u n g r ā m a t a s .

109

M a r k s i s t i s k ā l i t e r a t ū r a pa l īdzē ja š ķ i r a s a p z i ņ a s i z k o p š a n ā . P l a š i i z p l a t ī t a bija p r o k l a m ā c i j a a r n o r ā d ī j u m u , k a p r o l e t a r i ā t a š ķ i r a s g a l v e n a i s u z d e v u m s i r po l i t i skā c īņa p r e t c a r i s k o p a t v a l d ī b u un ka­p i tā l i s t i sko iekār tu . P r o k l a m ā c i j ā a ic inā ja s t r ā d n i e k u s s a l i e d ē t i e s a p s o c i ā l d e m o k r ā t i j u u n apv ienot ies a r v i s a s Krievi jas p r o l e t a r i ā t u .

L a t v i e š u s o c i ā l d e m o k r ā t u o r g a n i z ā c i j u a k t i v i z ē š a n a u n ide j i ska

n o s t i p r i n ā š a n ā s v a r ī g a n o z ī m e bija V. I . Ļ e ņ i n a Viskr iev i jas pol i t i s­k a j a m c ī ņ a s l a i k r a k s t a m «Iskra» , k a s s ā k a i z n ā k t ā r z e m ē s 1900, g a d a decembrī .

1900. g a d a p a v a s a r ī Ļ e ņ i n s i e r a d ā s Rīgā s a k a r ā a r « I s k r a s » iz­d o š a n u u n i z p l a t ī š a n u . Rīgā Ļ e ņ i n s s a s t a p ā s a r la tv iešu sociāl­d e m o k r ā t i s k ā s o r g a n i z ā c i j a s darb in iek iem u n a p s p r i e d ā s p a r s t r ā d n i e k u r e v o l u c i o n ā r ā s k u s t ī b a s u z d e v u m i e m .

Rīgā Ļ e ņ i n a « I s k r a s » v i rz iena kr ievu s o c i ā l d e m o k r ā t u g r u p a n o d i b i n ā j ā s 1900. g a d a b e i g ā s R ī g a s P o l i t e h n i s k ā i n s t i t ū t a s tu­d e n t a V . Kol iškeviča v a d ī b ā , k u r š o r g a n i z ē j a « I s k r a s » i z p l a t ī š a n u kā krievu, tā arī l a tv iešu s o c i ā l d e m o k r ā t u v idū.

P a r la tv iešu s o c i ā l d e m o k r ā t i s k ā s k u s t ī b a s c e n t r u k ļ u v a Rīga, kur bija k o n c e n t r ē j u s i e s l ie lākā d a ļ a L a t v i j a s p r o l e t a r i ā t a .

R ī g a s la tv iešu s o c i ā l d e m o k r ā t u o r g a n i z ā c i j u p r i e k š g a l ā a t r a d ā s R ī g a s komite ja , bet Liepājā, J e l g a v ā un V e n t s p i l ī — a t t i ec īgo pil­sē tu k o m i t e j a s . Ta jā p a š ā la ikā Rīgā r a d ā s « B u n d a » R ī g a s o r g a n i ­zāci ja, k a s g a l v e n o k ā r t d a r b o j ā s ebre ju a m a t n i e k u v idū.

110

S t r a u j i i z a u g a s o c i ā l d e m o k r ā t u o r g a n i z ā c i j a s u n š ū n i ņ a s ap­r i ņ ķ u p i l s ē t ā s u n p a g a s t o s . S t r ā d n i e k u k u s t ī b a s t ā l ā k a i a t t ī s t ī b a i bi ja n e p i e c i e š a m a a t s e v i š ķ o o r g a n i z ā c i j u a p v i e n o š a n ā s . T ā p ē c 1902. g a d a aprī l ī s a s a u k t a j ā k o p ī g a j ā R ī g a s konferencē la tv iešu s o c i ā l d e m o k r ā t u o r g a n i z ā c i j a s a p v i e n o j ā s u n n o d i b i n ā j a B a l t i j a s la tv iešu s o c i ā l d e m o k r ā t i s k o s t r ā d n i e k u o r g a n i z ā c i j u .

S o c i ā l d e m o k r ā t u r i n d a s n e m i t ī g i p i e a u g a — g a l v e n o k ā r t n o fabr iku s t r ā d n i e k u u n l a u k u p r o l e t a r i ā t a v i d u s . B a l t i j a s l a tv iešu s o c i ā l d e m o k r ā t i s k ā s t r ā d n i e k u o r g a n i z ā c i j a veica lielu pol i t i sku d a r b u , sa l iedē jot s o c i ā l d e m o k r ā t u o r g a n i z ā c i j a s u n v a d o t s t r ā d ­nieku cīņu,

1903. g a d a a u g u s t ā R ī g a s s t r ā d n i e k i n o o r g a n i z ē j a p i r m o l ie la pol i t i sko d e m o n s t r ā c i j u R ī g a s s taci jā, i z v a d o t 10 n o t i e s ā t o s revolu­c i o n ā r u s uz Sibīr i ju. Ap 500 ci lvēku lielā d e m o n s t r ā c i j a p iesp ieda polici ju a t k ā p t i e s , k a d t ā i e r a d ā s i zk l īd ināt d e m o n s t r a n t u s .

B a l t i j a s la tv iešu s o c i ā l d e m o k r ā t i s k ā s t r ā d n i e k u o r g a n i z ā c i j a iz­p la t ī ja l a u k u u n p i l sē tu b a z n ī c ā s p r e t v a l d o š o šķ i ru v ē r s t a s prok­l a m ā c i j a s , kā arī izp lat ī ja s t r ā d n i e k u v i d ū u z s a u k u m u s , k u r o s aici­n ā j a u z c īņu pre t p a t v a l d ī b u . S t r ā d n i e k u s o l i d a r i t ā t e i z p a u d ā s pie­a u g o š a s t re iku kus t ībā .

Š ķ i r u c ī ņ a s a t t ī s t ī b a p i l s ē t ā s i e tekmēja a r ī l a u k u p r o l e t a r i ā t u . A r s o c i ā l d e m o k r ā t u pa l īdz ību K u r z e m e s g u b e r ņ ā ka lp i cīnī jās p a r a l g a s p a a u g s t i n ā š a n u u n nomniek i p a r n o m a s p a z e m i n ā š a n u .

111

L a t v i e š u s o c i ā l d e m o k r ā t i s k ā s s t r ā d n i e k u p a r t i j a s I k o n g r e s a sa­g a t a v o š a n ā u n s o c i ā l d e m o k r ā t u g r u p u a p v i e n o š a n a izcila l o m a bija n e l e g ā l a j a i avīzei «Cīņa», ko s ā k a izdot 1904. g a d a m a r t a . « C ī ņ a » p r o p a g a n d ē j a Ļ e ņ i n a r e v o l u c i o n ā r ā s c ī ņ a s p a r t i j a s p r i n c i p u s .

Latv ie šu s o c i ā l d e m o k r ā t i s k ā s o r g a n i z ā c i j a s n o s t i p r i n ā j ā s ide­j iski u n o r g a n i z a t o r i s k i , u n t a s rad ī ja p r i e k š n o t e i k u m u s v i e n o t a s p a r t i j a s n o d i b i n ā š a n a i .

Visā Latv i jā bija a p m ē r a m 4000 s o c i ā l d e m o k r ā t i s k ā s p a r t i j a s b iedru, bet t ā d u l īdz jutē ju s k a i t s , k a s las ī ja p a r t i j a s l i t e r a t ū r u u n izplat ī ja s k r e j l a p a s , bija 4 — 5 re izes l ie lāks .

L a t v i e š u s o c i ā l d e m o k r ā t i s k ā s s t r ā d n i e k u par t i jas_ ( L S D S P ) I k o n g r e s s s a n ā c a Rīgā 1904. g a d a jūni jā . K o n g r e s ā p iedal ī jās d e l e g ā t i n o R ī g a s , J e l g a v a s , L iepā jas , V e n t s p i l s , T a l s u o r g a n i z ā c i ­j ā m u n n o K u r z e m e s g r u p a s .

L S D S P I k o n g r e s s a p s p r i e d a p a r t i j a s p r o g r a m a s pro jektu, pie­ņ ē m a p a r t i j a s s t a t ū t u s , k ā arī izšķīra o r g a n i z a t o r i s k o s j a u t ā j u m u s u n note ica a t t iec ības pre t c i tu t a u t ī b u s o c i ā l d e m o k r ā t i s k a j a m par­t i j ām. L S D S P I k o n g r e s s apv ieno ja la tv iešu s o c i ā l d e m o k r ā t i s k a s o r g a n i z ā c i j a s v i e n ā par t i jā un ievēlēja C e n t r ā l o Komite ju 5 ci lvēku s a s t ā v ā . P a r p a r t i j a s c e n t r ā l o o r g ā n u a t z i n a «Cīņu».

P r o g r a m a s pro jek tu p i e ņ ē m a p a r p a m a t u u n n o d e v a k o n g r e s a ievēlētai komisi ja i , lai to g a l ī g i i z s t r ā d ā un iesniedz a p s t i p r i n ā t par­t i j a s I I k o n g r e s a m . P r o g r a m a s pro jekt s virzī ja l a tv iešu p r o l e t a r i ā t u

UZ po l i t i skās v a r a s i e k a r o š a n u , Krievi jas te r i tor i jā dzīvojošo t a u t u p a š n o t e i k š a n ā s t ies ību i e g ū š a n u , u z p a t v a l d ī b a s g ā š a n u u n demo­k r ā t i s k ā s r e p u b l i k a s n o d i b i n ā š a n u , u z v ā r d a , preses , s a p u l č u u n s t re iku br īv ības n o d r o š i n ā š a n u .

S t a t ū t u 1. p a r a g r ā f u p i e ņ ē m a Ļ e ņ i n a f o r m u l ē j u m a . T a s bija l iels i e g u v u m s la tv iešu marksist iem., «Cīņas»_5. n u m u r ā 1904. g a d a jū­lijā n o r ā d ī t s , ka L a t v i e š u s o c i ā l d e m o k r ā t i s k a j ā s t r ā d n i e k u par t i j a v a r b ū t t ika i t ā d i b iedr i , k u r u s v a r j e b k u r a brīdī s a u k t u z c īņu u n kur i p a s t ā v ī g i p i e d a l ā s o r g a n i z ā c i j a s d a r b a , p a k ļ a u j a s t a s lēmu­m i e m .

L S D S P I k o n g r e s a n o z ī m e s t r ā d n i e k u k u s t ī b ā bija ļoti l iela: no­d i b i n ā j ā s l a tv ie šu p r o l e t a r i ā t a m a r k s i s t i s k a par t i j a , p a r k u r u 1904. g . « C ī ņ a s » 5 . n u m u r ā r a k s t ī t s , ka tā «ir t a g a d j a u spēks, k u r u n e v a r v a i r s n e tr iekt, n e l a u z t n e k ā d a t u m š a v a r a . U n , k a š is spēks vēl p i e a u g s u n p i e ņ e m s i e s p l a š u m ā u n d z i ļ u m a , p a r t o g a n bus n e š a u b ā m i p ā r l i e c i n ā t s k a t r s p a r t i j a s b iedrs .» S o c i ā l d e m o k r ā t i s k ā kus t ība Latv i jā i z a u g a p a r p l a š u m a s u kus t ību . P a r t i j a k ļuva p a r v a d ī t ā j u s t r ā d n i e k u kus t ība i , k a s revolūci jas p r i e k š v a k a r ā nor i sē ja a rv ien o r g a n i z ē t ā k u n arv ien b iežāk izvirzī ja po l i t i skas p r a s ī b a s . 1904. g a d a r u d e n ī s t re iko ja L i e p ā j a s k u ģ u krāvē j i un dzelzceļnieki p r e č u n o l i k t a v ā s . R ī g ā s t re ikotā j i i zgā ja d e m o n s t r ā c i j ā a r lozun­g i e m : «Nost p a t v a l d ī b u ! » , « N o s t e k s p l u a t a t o r u s ! » . S t r e i k o t a j i e m i z n ā c a s a d u r s m e s a r k a r a s p ē k a d a ļ ā m .

L S D S P izplat ī ja u z s a u k u m u «Visiem r e z e r v i s t i e m ! » (kara­d i e n e s t a m p a k ļ a u t a j i e m ) . U z s a u k u m s n o s k a i d r o j a k r i e v u - j a p ā ņ u

112

k a r a _ i m p e r i ā l i s t i s k o r a k s t u r u un a ic ināja boikotēt mobi l izāci ju, a ic inā ja iedz īvotā jus p iedal ī t ies p r e t k a r a d e m o n s t r ā c i j ā s . D e c e m b r ī p l a š a s R ī g a s s t r ā d n i e k u m a s a s i zgā ja d e m o n s t r ā c i j ā s a r l o z u n g i e m : «Nost p a t v a l d ī b u ! » , «Nost mobi l izāc i ju !» . R e z e r v i s t u n e m i e r i tu rp i­n ā j ā s a p r i ņ ķ u p i l s ē t ā s V a l m i e r ā , Cēs ī s , kā arī l aukos . Sekmīg i no­r isē ja s o c i ā l d e m o k r ā t u p r o p a g a n d a s d a r b s D a u g a v g r ī v a s c i e t o k š ņ a k a r a s p ē k a d a ļ a s .

P a r t i j a s u z d e v u m ā « C ī ņ a s » 9 . n u m u r ā v a r ē j a z iņot : «Ja t a g a d p a c e ļ a m s o c i ā l d e m o k r ā t u s a r k a n o k a r o g u , t a d a p t o s te idz b a r i e m s t ā t p ro le tā r ie š i n o v i s ā m f a b r i k ā m u n d a r b n ī c ā m . . . Šie fakti vēl­reiz u n vē l re iz p ā r l i e c i n a v i s u s n e d r o š o s u n g u r d e n o s , k a n ā k o t n e u n u z v a r a pieder m u m s . »

Lai s t i p r i n ā t u u n o r g a n i z ē t u s o c i ā l d e m o k r ā t u s Rīgā vēl labāk, o r g a n i z ē j a s F e d e r a t ī v ā komite ja , k u r a s s a s t ā v ā iet i lpa L S D S P R ī g a s o r g a n i z ā c i j a u n « B u n d a » R ī g a s o r g a n i z ā c i j a .

Laitvijas p r o l e t a r i ā t s g ā j a kopsol ī a r kr ievu p r o l e t a r i ā t u c īņā p r e t k a p i t ā l i s t i s k o e k s p l u a t ā c i j u u n c a r i s m a p a t v a ļ u , t a s a t r a d ā s revolu­c i o n ā r a s k u s t ī b a s p r i e k š g a l ā u n v e d a sev l īdzi zemniec ību.

X n o d a ļ a .

1905.—1907. g. REVOLŪCIJA LATVIJĀ.

1. R E V O L Ū C I J A S S Ā K U M S . R E V O L U C I O N Ā R Ā C Ī Ņ A 1905. G A D A V A S A R Ā .

P ē t e r b u r g a s a s i ņ a i n i e n o t i k u m i 1905. g a d a 9 . j a n v ā r ī sav i ļņo ja v i s a s Krievi jas p r o l e t a r i ā t u . P r o t e s t ē j o t pre t p a t v a l d ī b a s v a r m ā c ī b u , t a s u z s a k a c īņu.

Z i ņ u p a r P ē t e r b u r g a s s t r ā d n i e k u a p š a u š a n u R ī g ā s a ņ ē m a 10. j a n v ā r i . F e d e r a t ī v a komite ja izplat ī ja u z s a u k u m u , k u r a a ic inā ja s ā k t v i s p ā r ē j u s t re iku. A t s e v i š ķ ā s fabr ikās s t r ā d n i e k i p ā r t r a u c a d a r b u j a u 11. j a n v ā r ī , bet 12. j a n v ā r ī s ā k ā s v a r e n s v i s p ā r ē j s s t re iks a r p l a š a m m a s u d e m o n s t r ā c i j ā m u n m ī t i ņ i e m .

13. j a n v ā r a n o v a k a r ē D a u g a v m a l ā pie dze lzs t i l ta s a p l ū d a de­m o n s t r a n t u m a s a s , k a s v i rz ī jās u z p i l s ē t a s c e n t r u . P ē k š ņ i t u v u m ā e s o š a s polici jas v i e n ī b a s u n unterof ic ieru r o t a bez k ā d a br īd inā­j u m a a t k l ā j a u g u n i u z d e m o n s t r a n t i e m . N o g a l i n ā j a 70, s m a g i ievai­noja 200 ci lvēkus. Bija kr i tuš i d a u d z i akt īvākie p a r t i j a s b iedri .

P ē c s t r ā d n i e k u a p š a u š a n a s L S D S P C K k o p ā a r K S D S P R ī g a s komite ju a ic inā ja s t r ā d n i e k u s b r u ņ o t i e s , lai d o t u p i e n ā c ī g u pret­s p a r u u z b r u k u m a m .

R ī g a s s t re iks i lga 8 d i e n a s — līdz 20. j a n v ā r i m . L iepā jas , Jel­g a v a s , V e n t s p i l s u n D a u g a v p i l s s t r ā d n i e k i sa r īko ja kauj in iec i ska r a k s t u r a p r o t e s t a s t r e i k u s . D a u g a v p i l ī d e m o n s t r a n t u s izkl īd inā ja a r šāv ien iem, bija k r i tuš ie un ievainot ie . Z e m n i e k i sekoja s t r ā d n i e k i e m u n r īkoja p r o t e s t a d e m o n s t r ā c i j a s a t sev i šķos p a g a s t o s .

J a n v ā r a s t re ik iem, k a s n o t i k a s o c i ā l d e m o k r ā t u v a d ī b ā , bija liela

113

pol i t i ska n o z ī m e : t ie ievadī ja revo lūc i ja s s ā k u m u Latv i jā , v ē l v a i r ā k t u v i n ā j a la tv iešu p r o l e t a r i ā t u kr ievu p r o l e t a r i ā t a m c īņā p r e t k o p ī g o i e n a i d n i e k u — c a r a p a t v a l d ī b u .

Stre iki p i l s ē t ā s t u r p i n ā j ā s arī februār ī u n m a r t ā . D a r b a devēji p i e k ā p ā s , s a ī s i n ā j a d a r b a d ienu u n p a a u g s t i n ā j a a l g u .

V i s ā s L a t v i j a s r ū p n i e c ī b a s p i l s ē t ā s P i r m o M a i j u a t z ī m ē j a a r p laš iem streikiem, mīt iņ iem u n d e m o n s t r ā c i j ā m . Rīgā u n Liepā jā s t re ikotā j i em bija a s i ņ a i n a s s a d u r s m e s a r policiju.

R e v o l u c i o n ā r a j a i kus t ība i p i l sē tās p iev ienojās r e v o l u c i o n ā r ā k u s ­t ība l a u k o s . R ī g a s a p k a i m e s zemnieki s a v ā s s a p u l c ē s n o l ē m a n e m a k ­s ā t m u i ž n i e k i e m n o m u . C i t u r V i d z e m ē zemnieki n o t u r ē j a p l a š a s sa­pulces u n i z s t r ā d ā j a p r a s ī b a s — atcelt m u i ž n i e k u pr iv i lēģ i jas , p a z e ­m i n ā t n o m a s m a k s u u n note ik t m ē r e n u cenu vēl n e i z p i r k t a j a i z e m n i e k u zemei . Z e m n i e k i pras ī j a n o d i b i n ā t vietējo p a š v a l d ī b u u z d e m o k r ā t i s k u v ē l ē š a n u p a m a t i e m . K u r z e m e s g u b e r ņ ā (Ventspi ls» G r o b i ņ a s u n A i z p u t e s a p r i ņ ķ o s ) s ā k ā s m u i ž u l a u k s t r ā d n i e k u s t re ik i . P l a š a j o s m ī t i ņ o s l a u k s t r ā d n i e k i pras ī ja p a l i e l i n ā t a lgu, s a ī s i n ā t d a r b a dienu.

M u i ž n i e k i i z s a u c a k a r a s p ē k u , lai a r e s t ē t u u n sodī tu s t re ikotā­j u s . Atb i ldot u z v a j ā š a n ā m , s ā k ā s m u i ž u s a i m n i e c ī b a s ēku dedzi­n ā š a n a . S o c i ā l d e m o k r ā t u v a d ī b ā l a u k s t r ā d n i e k u streiki g u v a u z ­v a r u . L a u k s t r ā d n i e k i p a n ā c a a l g a s p a a u g s t i n ā š a n u .

1905. g a d a p a v a s a r ī Vidzemē, K u r z e m ē u n I g a u n i j ā s ā k ā s t ā s a u k t ā s b a z n ī c u d e m o n s t r ā c i j a s . B a z n ī c u d e m o n s t r ā c i j a s bi ja speci­fisks d a r b a ļ a u ž u c ī ņ a s veids . S o c i ā l d e m o k r ā t u a ģ i t a t o r i u z s t ā j ā s d i e v k a l p o j u m a la ikā, izplatī ja r e v o l u c i o n ā r u s u z s a u k u m u s , dz iedā ja b a z n ī c a s m e l o d i j a s s a c e r ē t a s r e v o l u c i o n ā r a s d z i e s m a s u n n o t u r ē j a

114

m ī t i ņ u s . Bieži v ien m ī t i ņ u dal ībnieki a r s a r k a n i e m k a r o g i e m d e v ā s u z m u i ž u iesniegt b a r o n a m s a v a s p r a s ī b a s . B a z n ī c u d e m o n s t r ā c i j a s bija v ē r s t a s pre t c a r a p a t v a l d ī b u , m u i ž n i e k i e m u n l u t e r ā ņ u m ā c ī t ā ­j iem, kuri a izs tāvē ja b a r o n u i n t e r e s e s . La i izva i r ī tos n o š ā d a v e i d a d e m o n s t r ā c i j ā m , 1905. g a d a p a v a s a r ī n ā c ā s s lēgt ap 20 b a z n ī c u .

L a t g a l e s zemnieki , sekojot V i d z e m e s u n K u r z e m e s z e m n i e k u p a r a u g a m , arī pras ī ja s a m a z i n ā t n o m u , bet l a u k s t r ā d n i e k i p r a s ī j a p a l i e l i n ā t a l g u u n s a ī s i n ā t d a r b a dienu. L a t g a l ē zemnieki m a s -

ve id īg i izcir ta m u i ž n i e k u m e ž u s , ieročiem r o k ā s p r e t o j ā s m e ž u s a r d z e i u n policijai. Muižniek i i z s a u c a k a r a s p ē k u , k a s š ā v a u z zemniek iem. V a i r ā k nekā 800 z e m n i e k u ares tē ja un t iesā ja .

P a t v a l d ī b a g a t a v o j a u z b r u k u m u revolūc i ja s spēkiem. T ā o r g a n i ­zēja m e l n ā s s o t ņ a s u n k u r i n ā j a n a c i o n ā l o n a i d u Krievi jas t a u t u s t a r p ā , r īkoja ebre ju g r a u t i ņ u s .

B a l t i j a s muižn iek i o r g a n i z ē j a « p a š a i z s a r d z ī b a s » n o d a ļ a s s a v u m u i ž u a p s a r g ā š a n a i . Muižniek i v a i r s n e p a ļ ā v ā s u z va ld ību, k a s ne­spēja t ikt g a l ā n e a r zemniekiem, n e s t r ā d n i e k i e m . T ā d ā k ā r t ā Bal­t i jas b a r o n i v i sā nopie tn ībā o r g a n i z ē j a p i l s o ņ u k a r u .

T a g a d bija n e p i e c i e š a m a revolūc i ja s b r u ņ o t u spēku o r g a n i z ē ­š a n a . L a t v i j a s p r o l e t a r i ā t s s ā k a b r u ņ o t i e s , n o d i b i n ā j a k a u j a s druži-n a s , s t ā j ā s s o c i ā l d e m o k r ā t u p a r t i j a s r i n d ā s . Kauj in ieki i e g u v a iero­čus, g a n p a š i i z g a t a v o j o t tos fabr ikās ( a u k s t o s ieročus, b u m b a s ) , g a n konfiscējot t o s ieroču ve ika los , g a n a t b r u ņ o j o t g o r o d o v o j u s p i l s ē t ā s , c a r a a r m i j a s oficierus u n u r a d ņ i k u s l a u k o s . I e r o č u t o m ē r vēl nepie t ika . O r g a n i z ē j a arī ieroču i e v e š a n u no ā r z e m ē m .

K a u j a s d r u ž i n a s s ā k a v a r o n ī g u c īņu a r k o n t r r e v o l ū c i j a s spē­k iem: a p s a r g ā j a m ī t i ņ u u n d e m o n s t r ā c i j u da l ībniekus pret pol ic i s tu u n ž a n d a r m u u z b r u k u m i e m , a t k l ā j a b a r o n u spiegus, t ā d ā k ā r t ā sa­g a t a v o j o t b r u ņ o t o s a c e l š a n o s p i l s ē t ā s u n l a u k o s . Kauj in ieku v a r o ­nība revolucionizē ja m a s a s u n s e k m ē j a p a r t i j a s b iedru s k a i t a vēl s t r a u j ā k u p i e a u g š a n u .

1905. g a d a 7 . jūni jā Rīgā s a n ā c a L S D S P II k o n g r e s s . Ša jā la ikā p a r t i j ā bija 10 tūks t , b iedru un d i b i n ā j ā s arv ien j a u n a s p a r t i j a s or­g a n i z ā c i j a s , sevišķi Vidzemē.

I I k o n g r e s s p i e ņ ē m a p a r t i j a s p r o g r a m u . G a l v e n o s v i lc ienos t ā s a s k a n ē j a a r K S D S P p r o g r a m u . P r o g r a m a p a r e d z ē j a g ā z t patva l­dību u n n o d i b i n ā t d e m o k r ā t i s k u republ iku . T o m ē r L S D S P p r o g r a m ā n e t i k a p r a s ī t a m u i ž n i e k u un b a z n ī c a s zemju konf i scēšana, ka arī z e m e s p i e š ķ i r š a n a zemniek iem, k a s u z s k a t ā m s p a r šīs p r o g r a m a s t r ū k u m u . K o n g r e s s a t z i n a , k a n e p i e c i e š a m s apv ienot ies a r K S D S P , t o m ē r gr ibē ja s a g l a b ā t n a c i o n ā l o nošķi r t ību . Apvienot ies gr ibē ja pēc n a c i o n ā l i federat īvā p r i n c i p a , bet ne pēc p a r e i z ā t e r i t o r i ā l ā pr inc ipa, k a s a p v i e n o t u v i e n a s te r i tor i j a s d a ž ā d u t a u t u s o c i ā l d e m o k r ā t u s .

S v a r ī g a n o z ī m e i r k o n g r e s a l ē m u m i e m p a r r e v o l u c i o n ā r ā s c ī ņ a s tak t iku . K o n g r e s s a ic ināja p r o l e t a r i ā t u b r u ņ o t i e s , g a t a v o t b r u ņ o t u s a c e l š a n o s u n o r g a n i z ē t n e p ā r t r a u k t u p a r t i z ā ņ u cīņu. K o n g r e s s ieteica r īkot s t r e i k u s p i l s ē t ā s un l a u k o s , kā arī izvērst_ p l a š u revolu­c i o n ā r o aģ i tāc i ju k a r a s p ē k a d a l ā s . K o n g r e s s n o s t ā j a s pret s a d a r ­bību ar l iberā lo b u r ž u ā z i j u un soc iā l i s t i em-revo luc ionar iem (sīk-b u r ž u ā z i s k ā s p a r t i j a s b i e d r i e m ) .

I e v ē r o j a m ā k i e darb in iek i no la tv ie šu s o c i ā l d e m o k r ā t u v i d u s re­volūc i ja s la ikā bija J . Ozols , ko 1907. g a d ā ievēlēja p a r II V a l s t s d o m e s d e p u t ā t u , u n P . S t u č k a , k a s bija v i e n s n o r e d z a m ā k a j i e m L a t v i j a s K o m u n i s t i s k ā s p a r t i j a s v a d ī t ā j i e m līdz s a v a m ū ž a bei­g ā m (mir i s 1932. g . ) . Liela n o z ī m e bija arī dze jn iekam R a i n i m , k u r a d a r b i i edvesmoja r e v o l u c i o n ā r u s c ī ņ ā s .

1905. g a d a r e v o l u c i o n ā r i e n o t i k u m i I v a n o v o - V o z ņ e s e n s k a , Lo-dzā, M e l n ā s j ū r a s flotē, k ā arī L S D S P I I k o n g r e s a l ē m u m i ietek­m ē j a revolūci jas g a i t u L a t v i j a s p i l s ē t ā s u n l a u k o s .

P l a š i s t re iki 1905. g a d a v a s a r ā n o t i k a v i s ā s l i e lāka jās L a t v i j a s p i l sē tā s .

V a s a r a s s t re iku r e z u l t ā t ā s t r ā d n i e k i g u v a u z v a r u — p a n ā c a d a u d z o s u z ņ ē m u m o s d a r b a a l g a s p a a u g s t i n ā š a n u u n d a r b a d i e n a s s a ī s i n ā š a n u .

R ī g a s l ie lākajos u z ņ ē m u m o s v e i d o j ā s s t r ā d n i e k u d e l e g ā t u pado­m e s . A u g u s t ā Rīgā s a n ā c a d ivas p l a š a s s t r ā d n i e k u d e l e g ā t u sapul­ces. S t r ā d n i e k u m a s ā s n o s t i p r i n ā j ā s L S D S P u n K S D S P R ī g a s boļ-šev i s t i sko o r g a n i z ā c i j u a u t o r i t ā t e . P a r t i j a s b iedr i bija enerģ i s­kākie a ģ i t a t o r i u n s t re iku o r g a n i z ē t ā j i .

Arī l a u k u d a r b a ļ a u d i s a p v i e n o j ā s s t re iku k u s t ī b ā . V i d z e m ē jūli ja v i d ū 17 m u i ž ā s s ā k ā s l a u k s t r ā d n i e k u streiki . K u r z e m ē , k u r s t re ikoja g a n d r ī z v i su m u i ž u l a u k s t r ā d n i e k i , s treiki i eguva r e v o l u c i o n ā r u rak­s t u r u . S t r e i k o t ā j i e m piev ienojās d a r b a zemnieki u n sīkie n o m n i e k i .

116

Stre ikotā j i devās uz m u i ž ā m , kur pras ī ja 10 s t u n d u d a r b a dienu, a l g a s p a a u g s t i n ā š a n u , n o m a s p a z e m i n ā š a n u u n m u i ž n i e k u privi lē­ģiju a t c e l š a n u . M a s u d e m o n s t r ā c i j u la ikā s o c i ā l d e m o k r ā t i a t b r u ­ņoja muižnieku s a r d z e s , d e d z i n ā j a m u i ž u s a i m n i e c ī b a s ēkas , pa­veica 25 p a g a s t u v a l ž u « t ī r ī šanu», iznīcinot z e m e s ak tus , k a r a d i e ­n e s t ā i e s a u c a m o s a r a k s t u s u n t i e s a s d o k u m e n t u s , c a r a p o r t r e t u s

u n v a l s t s ģ e r b o ņ u s . Lai a i z k a v ē t u k a r a s p ē k a i e r a š a n o s , dzelzceļ iem i z ņ ē m a s l iedes.

P ā r b i e d ē t i e muižniek i b ē g a uz p i l s ē t ā m vai uz ā r z e m ē m un pa­n ā c a , ka va ld ība 6 . a u g u s t ā i z s lud inā ja K u r z e m ē k a r a s t ā v o k l i . Muižniek i sāka a t r iebt ies zemniekiem. S ā k ā s v a j ā š a n a s u n s p ī d z i n ā ­š a n a s . Arī la tv iešu b u r ž u ā z i j a asi nosodī ja l a u k s t r ā d n i e k u s t re ikus .

1905. g . v a s a r a s s t re ik iem bija ekonomisk i p a n ā k u m i . Lauk­s t r ā d n i e k i e m p a a u g s t i n ā j a a l g a s un s a ī s i n ā j a d a r b a dienu. Bet se­višķi lieli p a n ā k u m i s t re ik iem bija pol i t i skā z iņā. Tie sa l iedēja m a s a s b r u ņ o t a i c īņa i pret b a r o n i e m , policiju u n v a l d ī b a i u z t i c ī g ā m k a r a s p ē k a d a ļ ā m .

R e v o l u c i o n ā r ā s c ī ņ a s a t t ī s t ība u n Krievi jas n e v e i k s m e k a r ā pret J a p ā n u ie tekmēja arī Latvi jā e s o š ā s k a r a s p ē k a d a ļ a s . Latv ie šu so­c i ā l d e m o k r ā t i s k ā s t r ā d n i e k u par t i j a u n K S D S P R ī g a s komite ja sek­mēja s o c i ā l d e m o k r ā t i s k u š ū n i ņ u n o d i b i n ā š a n o s D a u g a v g r ī v a s ,

117

L i e p ā j a s u n D a u g a v p i l s g a r n i z o n o s . Izp la t ī ja n e l e g ā l a s avīzes, uz­s a u k u m u s , b i ļe tenus , k a s v ē r s ā s pre t c a r i s m u u n pret mobi l izāci ju .

P l a š a m a t r o ž u s a c e l š a n ā s n o t i k a L i e p ā j a s k a r a os tā . 15. jūn i jā m a t r o ž i u z l a u z a a r s e n ā l u , s a g r ā b a ieročus, izdemolē ja v i r s n i e k u k lubu. A d m i r ā l i s u n v i r sn iek i p a n i k ā iebēga m e ž ā . T o m ē r sacelša­n a s bija s t ih iska, n e o r g a n i z ē t a , u n p a t v a l d ī b a t o a p s p i e d a . T ā l ā k a j ā revolūci jas g a i t ā Liepājā k u ģ u būv ju d a r b n ī c u s t r ā d n i e k i u n m a t ­roži s a v s t a r p ē j i a tba l s t ī j a v iens o t r u c īņā p r e t p a t v a l d ī b u .

D a u g a v g r ī v a s c ie tokšņa k a r a v ī r i , so l idar izē jot ies a r s a c e l š a n o s u z b r u ņ u k u ģ a « P o t j o m k i n s » , n o o r g a n i z ē j a 23. jūni ja v a k a r ā ( J ā ņ u v a k a r ā ) d e m o n s t r ā c i j u , k u r ā piedal ī jās a p z i n ī g ā k i e k a r a v ī r i . A r s a u c i e n i e m «Lai dzīvo v a r o n i s — b r u ņ u k u ģ i s « P o t j o m k i n s » ! » , «Lai dzīvo S a t v e r s m e s s a p u l c e u n kons t i tūc i ja !» pārb iedē ja u n piespieda b ē g t d ā r z a svē tkos s a a i c i n ā t o s c i e t o k š ņ a k o m a n d a n t a v iesus . S a v u d e m o n s t r ā c i j u k a r a v ī r i n o s l ē d z a ar m ī t i ņ u pie Lie lupes .

2 . O K T O B R A V I S P Ā R Ē J A I S P O L I T I S K A I S S T R E I K S .

1905. g a d a r u d e n ī M a s k a v a k ļuva p a r v i s a s Krievi jas revolucio­n ā r o c e n t r u . T u r s ā k ā s spēcīga m a s u kus t ība , k u r a i p ieb iedro jās P ē t e r b u r g a s u n pārē jo Krievi jas p i l sē tu p r o l e t a r i ā t s .

R u d e n ī r e v o l u c i o n ā r o s n o t i k u m u s Latv i jā ievadī ja v a r o n ī g a i s k a u j a s d r u ž i n a s u z b r u k u m s R ī g a s C e n t r ā l c i e t u m a m n a k t ī no 6 . uz 7 . s e p t e m b r i , lai a tbr īvotu t u r ies lodzī tos b i e d r u s . U z b r u k u m ā pieda­lī jās 52 kauj inieki . 17 kauj inieki iekļuva c i e t u m ā . Kauj in iek iem izde­v ā s ie lauzt ar dzelzi a p k a l t ā s k a m e r u durv i s un a tbr īvot 2 b i e d r u s , k u r i e m d r a u d ē j a n ā v e s sods . P a r u z b r u k u m u R ī g a s C e n t r ā l c i e t u ­m a m ziņoja Krievi jas u n ā r z e m j u prese .

Ļ e ņ i n s kau j in ieku r e v o l u c i o n ā r a j a m p a s ā k u m a m piešķīra izcilu n o z ī m i : «Sveic iens R ī g a s r e v o l u c i o n ā r ā pu lka v a r o ņ i e m ! Lai v i ņ u p a n ā k u m i n o d e r p a r u z m u d i n ā j u m u u n p a r a u g u s o c i ā l d e m o k r ā t i s ­ka j iem s t r ā d n i e k i e m visā Krievi jā ! Lai dzīvo t a u t a s r e v o l u c i o n ā r ā s a r m i j a s c e l m l a u ž i ! »

L a t v i e š u b u r ž u ā z i j a ša jā la ikā a t k l ā t i n o s t ā j ā s p a t v a l d ī b a s pusē . T ā pa l īdzē ja a p c i e t i n ā t u n nomocī t r e v o l u c i o n ā r u s .

Oktobr ī v i sā va l s t ī mi lzu a p m ē r o s p i e a u g a s t re iku kus t ība . Dzelzce ļn ieku s t re iks i z v ē r t ā s p a r v i s p ā r ē j u pol i t i sku s tre iku.

Stre iko ja arī L a t v i j a s dzelzceļnieki, un v i ņ u s t re iks p ā r a u g a vis­p ā r ē j ā s t re ikā . T a s a p t v ē r a v i s a s Latv i j a s p i l sē tas .

S t r e i k u la ikā n o t i k a plaš i mīt iņi , d e m o n s t r ā c i j a s u n s t r ā d n i e k u s a d u r s m e s a r policiju un k a r a s p ē k a d a ļ ā m . St re ikotā j i pras ī ja Sa­t v e r s m e s s a p u l c e s s a s a u k š a n u , k a r a s t ā v o k ļ a a t c e l š a n u , s a p u l č u , v ā r d a , p r e s e s brīvību, 8 s t u n d u d a r b a dienu un b e z m a k s a s izgl ī t ību sko lās .

V i s p ā r ē j a i s p o l i t i s k a i s s t re iks p iespieda c a r u izdot 17. oktobrī m a n i f e s t u , k u r a bija a p s o l ī t s dot t a u t a i p i l soni skās br īv ības un sa­s a u k t l ikumdevē ju domi.

118

P a r c a r a «p iekāpšanos» un 17. oktobra mani fes tu Rīgā u z z i n ā j a d i e n u vēlāk. B a l t i j a s b a r o n i u n m ā c ī t ā j i nosodī ja m a n i f e s t a izdo­š a n u . L a t v i e š u l ie lburžuāzi ja a p s v e i c a m a n i f e s t u , arī s ī k b u r ž u a z i j a s a m i e r i n ā j ā s a r c a r i s m u .

L S D S P aic ināja m a s a s t u r p i n ā t c ī ņ u u n net icēt c a r a sol ī jumiem. L S D S P izvirzī ja l o z u n g u s : « N o s t p a t v a l d ī b u ! » , «Lai dzīvo revolū­ci ja !» . D a r b a ļ a u d i s sekoja L S D S P a ic inā jumiem.

P l a š a s t a u t a s m a s u s a p u l c e s u n mīt iņ i n o t i k a J a u n a t e ā t r a tel­p ā s ( t a g a d ē j ā D a i l e s t e ā t r ī ) , L ē ģ e r u _ ( N o m e t ņ u iela) l a u k u m a , G r ī z i ņ k a l n ā ( t a g a d ē j ā 1905. g . p a r k a ) , pulcējot v a i r ā k n e k a 100 tūkst , da l ībnieku. D e m o k r ā t i s k i e l a i k r a k s t i s a k a i z n ā k t bez cen­z ū r a s a t ļ a u j a s arī c i t ā s L a t v i j a s p i l s ē t ā s u n a p r i ņ ķ o s . Arī t u r p l a š o s m a s u m ī t i ņ o s iedzīvotāj i p r a s ī j a a tbr īvot pol i t i skos ies lodzī tos, pra­sī ja n o d r o š i n ā t v ā r d a un s a p u l č u brīvību, 8 s t u n d u d a r b a d ienu un S a t v e r s m e s s a p u l c e s v ē l ē š a n a s .

R e d z ē d a m a , ka s t re iku kus t ība n e b e i d z a s , v ietē jā pol ic i ja o r g a n i ­zē ja n o s a b i e d r ī b a s p a d i b e n ē m t ā s a u c a m ā s « m e l n ā s so tņas» ,_kas u z b r u k a r e v o l u c i o n ā r i e m u n rīkoja ebre ju g r a u t i ņ u s . F e d e r a t ī v a ko­m i t e j a sūtī ja pret « m e l n a j ā m s o t ņ ā m » kau j in iekus u n v e i k s m ī g i a t s i t a u z b r u k u m u s .

O k t o b r a s t re iku la ikā izve idojās spēku l ī d z s v a r s s t a r p revolucio­n ā r i e m u n va ld ību. Iedz īvotā ju v a i r u m s a tba l s t ī j a s o c i ā l d e m o k r ā ­t u s , bet v a l d ī b a s r o k ā s p a l i k a v a r a , j o t ā s p u s ē bija k a r a s p ē k s . C a r i s m s nespē ja apsp ies t revolūci ju, be t revolūci jas spēki vēl ne­s p ē j a g ā z t c a r i s m u .

R ī g a s F e d e r a t ī v ā komite ja daļēj i pildī ja r e v o l u c i o n ā r ā s v a r a s funkci jas. T ā n o o r g a n i z ē j a ie lās s t r ā d n i e k u p a t r u ļ a s , r ū p ē j ā s p a r k ā r t ī b u pi l sētā, t iesā ja h u l i g ā n u s u n sp iegus , k ā arī s t r ā d n i e ­kiem p a r labu note ica ī res m a k s u u n s t a b i l a s c e n a s p ā r t i k a s pro­d u k t i e m .

V i s p ā r ē j a i s po l i t i ska i s s t re iks Latv i jā n o t i k a o r g a n i z ē t i — par­t i jas v a d ī b ā . Vienot i c īnī jās d a ž ā d u t a u t ī b u s t r ā d n i e k i — latvieš i , krievi, l ietuvieši, i g a u ņ i u. c.

P ē c o k t o b r a s t re ik iem s t r ā d n i e k u r e v o l u c i o n ā r ā c īņa j o p r o j ā m p i e a u g a . G a t a v o j o t b r u ņ o t u s a c e l š a n o s , s t r ā d n i e k i v ā c a l īdzekļus ieroču iegādei , m ā c ī j ā s š a u t u n d ib inā ja s t r ā d n i e k u milici ju.

3 . R E V O L U C I O N Ā R Ā K U S T Ī B A U N V I S P Ā R Ē J A I S P O L I T I S K A I S S T R E I K S

1905. G . N O V E M B R Ī . B R U Ņ O T Ā S A C E L Š A N Ā S .

L S D S P C K 1905. g . n o v e m b r a s ā k u m ā izplat ī ja u z s a u k u m u «Vi­s iem z e m n i e k i e m ! » . Ta jā a ic inā ja z e m n i e k u s d i b i n ā t j a u n u s v a r a s o r g ā n u s . P a g a s t u s a p u l c ē s s a n ā k u š i e zemniek i ievēlēja r īc ības ko­m i t e j a s p a g a s t u v a l ž u v ietā . Rīcības k o m i t e j a s bija r e v o l u c i o n ā r ā s v a r a s o r g ā n i , k a s u z l a u k i e m izpi ldī ja p a d o m j u lomu. Rīcības komi­te ju v a d ī b ā zemniek i boikotēja v a l d ī b a s i e s t ā d e s , n e m a k s ā j a nodok­ļus, n o m u , p a r ā d u p r o c e n t u s u n p a d z i n a u r a d ņ i k u s u n t i e s n e š u s ,

119

nodib inā ja t a u t a s milici ju un ievēlēja t a u t a s t iesu. Milici ja a i z s a r ­gā ja i e d z ī v o t ā j u s n o b a r o n u « p a š a i z s a r d z ī b n i e k u » u z b r u k u m i e m u n , m a s u a t b a l s t ī t a , veica m e ž s a r g u , u r a d ņ i k u u n « p a š a i z s a r d z ī b n i e k u » a t b r u ņ o š a n u .

K a d t a u t a s milici ja s ā k a o r g a n i z ē t i e s d a u d z o s p a g a s t o s , a t b r u ­ņoja m u i ž n i e k u s u n v i ņ u a p s a r d z i , V i d z e m e s g u b e r n a t o r s g r i e z ā s P ē t e r b u r g ā a r l ū g u m u sūt ī t u z Rīgu vēl p a p i l d u k a r a s p ē k u u n tva i­koni, u z k u r a v a j a d z ī b a s g a d ī j u m ā v a r ē t u novie tot v a l s t s u n vie­tējo b a n k u k a p i t ā l u s .

Revolūci jas la ikā s v a r ī g s j a u t ā j u m s bi ja skolu d e m o k r a t i z ā c i j a . L S D S P izvirzī ja š ā d a s p r a s ī b a s : a tbr īvot t a u t s k o l a s n o p a t v a l d ī b a s

. u z r a u d z ī b a s ; ieviest o b l i g ā t u b e z m a k s a s a p m ā c ī b u b ē r n i e m 8—14 g a d u v e c u m ā ; i z s l u d i n ā t d z i m t o v a l o d u t a u t s k o l ā s p a r m ā c ī b u va­lodu, bet kr ievu v a l o d u p a r m ā c ī b u p r i e k š m e t u ; šķirt b a z n ī c u n o skolas , atcelt t ic ības m ā c ī b u ; a u d z i n ā t b ē r n u s d e m o k r ā t i s k ā garā» lai v iņi k ļ ū t u p a r a p z i n ī g i e m pi l soņiem.

N o v e m b r ī Rīgā n o t i k a L a t v i j a s t a u t s k o l o t ā j u k o n g r e s s , k u r ā pie­dal ī jās ap 1000 skolotā ju. K o n g r e s s izvirzī ja p l a š u p r o g r a m u skolu d e m o k r a t i z ā c i j a i ; t ā s p a m a t ā bija L S D S P iz te ik tās p r a s ī b a s izglī­t ī b a s u n a u d z i n ā š a n a s p ā r k ā r t o š a n ā . K o n g r e s s p i e ņ ē m a pol i t i ski s v a r ī g u rezolūci ju: «Atzīs tot s t r ā d n i e k u š ķ i r a s lielo n o z ī m i v i s a s cilvēces ideā lu labā, k o n g r e s s i z s a k a s o l i d a r i t ā t i a r s o c i ā l d e m o k r ā ­t i s k ā s s t r ā d n i e k u p a r t i j a s cent ien iem u n ideāl iem u n a p ņ e m a s a r v i s iem spēkiem ve ic ināt t ā s cīņu.» Revolūci jas t ā l ā k a j ā g a i t ā pie­rād ī jā s , k a skolotā j i a t r a d ā s a k t ī v ā k o c īnī tā ju r i n d ā s .

N o v e m b r a v idū a t k a l s ā k ā s p l a š a s t re iku kus t ība . S t r e i k o j a p a s t a u n t e l e g r ā f a ka lpotā j i v i sā Krievi jā.

S t re iku la ikā Rīgā s a n ā c a K u r z e m e s u n V i d z e m e s p a g a s t u p ā r ­s tāv ju k o n g r e s s . K o n g r e s s n o l ē m a r e v o l u c i o n ā r ā ceļā p ā r k ā r t o t vie­tē jos p a š v a l d ī b a s o r g ā n u s . Visos p a g a s t o s , kur vēl bija p a l i k u š a s p a g a s t u v a l d e s , v a j a d z ē j a ievēlēt z e m n i e k u r īc ības k o m i t e j a s u z d e m o k r ā t i s k i e m p a m a t i e m . V ē l ē š a n u t ie s ības bija abu d z i m u m u pi l soņiem, k a s s a s n i e g u š i p i l n g a d ī b u .

I z s t r ā d ā j a s īku ins t rukci ju p a r r īc ības komite ju t i e s ī b ā m un pie­n ā k u m i e m . I n s t r u k c i j a p a r e d z ē j a l a u k s t r ā d n i e k u s t ā v o k ļ a u z l a b o ­š a n u . Rīcības k o m i t e j ā m u z d e v a o r g a n i z ē t p a š a i z s a r d z ī b u u n valdī­b a s a r e s t ē t o p a g a s t a iedzīvotā ju a t b r ī v o š a n u .

Rīcības k o m i t e j a s n e d r ī k s t ē j a s tā t ie s n e k ā d o s s a k a r o s a r c a r a v a l d ī b u u n t ā s i e r ē d ņ i e m vai izpi ldīt c a r a v a l d ī b a s u n i e r ē d ņ u r īko­j u m u s . Bija n o r ā d ī t s , k a t u r p m ā k z e m e s j a u t ā j u m u izšķirs « s a s k a ņ ā a r k a l p u š ķ i r a s p a t i e s ā m v a j a d z ī b ā m » .

P ē c oficiālaj iem dat iem, Latv i jā v iena m ē n e š a la ikā n o d i b i n ā j ā s a p 350 p a g a s t u r īc ības k o m i t e j a s u n t a u t a s t i e sas . T ā l ā k a j ā r e v o l ū c i j a s g a i t ā l a u k o s t ā m bija sevišķa n o z ī m e l a u k u iedzīvotā ju a k t i v i z ē š a n ā .

1905. g a d a 24. n o v e m b r ī Rīgā s a ņ ē m a z iņu p a r k a r a s t ā v o k ļ a iz­s l u d i n ā š a n u Vidzemē. L S D S P aicināja u z v i s p ā r ē j u s t re iku, k a s s ā k ā s t ā s p a š a s d i e n a s v a k a r ā . O t r ā d ienā v i s a s fabr ikas p ā r t r a u c a d a r b u , s t re iko ja t r a m v a j n i e k i , o r m a ņ i , v e i k a l u s s lēdza. S t r ā d n i e k i

121

sar īko ja R ī g a s ie lās b r u ņ o t a s d e m o n s t r ā c i j a s . G u b e r n a t o r s s t e i g š u s izvietoja a t sev i šķos k v a r t ā l o s 4 l i e l g a b a l u s , izveda ie lās k a r a s p ē k u u n g a t a v o j ā s kau ja i .

Vienla ic īg i a r R ī g a s p r o l e t a r i ā t u s t re iko ja s t r ā d n i e k i J e l g a v a , Liepājā, Ventspi l ī .

S t r ā d n i e k u n o s k a ņ o j u m s bi ja ļoti kauj iniecisks , t a d e ļ v a r ē j a sa­g a i d ī t , k a s t re iks p ā r a u g s b r u ņ o t a s s a c e l š a n a s kus t ība . G u b e r n a ­t o r s z iņoja iekšl ietu m i n i s t r a m : « . . . k a t a s t r o f a i r tuvu, u n t o iespē­j a m s novērs t , v ienīg i ā t r i a t s ū t o t k a r a s p ē k u . »

L a i g a n boļševiki p iepras ī ja s ā k t sacelšanos,_ F e d e r a t ī v a ko­m i t e j a m e ņ š e v i k u , b u n d i s t u u n izl īdzēju ie tekme 29. n o v e m b r i ieteica izbeigt v i s p ā r ē j o s t re iku. T ā d ē j ā d i izdevīgā r e v o l u c i o n a r a s i tuāc i ja n e t i k a i z m a n t o t a , la i t ā p ā r a u g t u b r u ņ o t a s s a c e l š a n ā s k u s t ī b ā .

R e v o l u c i o n ā r ā s c ī ņ a s t o m ē r n e i z b e i d z ā s . R e v o l u c i o n ā r i R ī g ā pa­ra l izē ja pol ici jas u n ž a n d a r m ē r i j a s darb ību, l a u k o s b r u ņ o t i e zem­nieki p a d z i n a v ā c u b a r o n u s n o m u i ž ā m , d e d z i n ā j a t ā s , c īnī jās a r k a r a s p ē k a d a ļ ā m .

Vienu n o i e v ē r o j a m ā k ā m t a u t a s u z v a r a m izcīnīja Skr iveru-L i e l v ā r d e s r a j o n ā . P ē c K o k n e s e s u n Skr īveru pi ls i e ņ e m š a n a s bru­ņ o t i e r e v o l u c i o n ā r i jeb t a u t a s mil iči kopīg i a r R e m b a t e s un Lielvār­d e s mi l ič iem 28. n o v e m b r ī pie L i e l v ā r d e s k r o g a a i z s p r o s t o j a b ē g o š a ­j ā m b a r o n u ģ i m e n ē m ceļu u z Rīgu u n u z s ā k a k a u j u a r d r a g ū n i e m . D r a g ū n u e k s k a d r o n a m i z d e v ā s iz lauzt ies , p a m e t o t i eva inoto ko­m a n d i e r i S t e r n u , 5 k r i t u š o s un 18 s a g ū s t ī t u s k a r a v ī r u s , ka arī 17 b a r o n u ģ i m e n e s , k a s p a d e v ā s t a u t a s milici jai . Milici ja Skr īveru-L i e l v ā r d e s r a j o n ā ares tē ja arī a p k ā r t ē j o m u i ž u b a r o n u s . P a v i s a m mil ic i jas g ū s t ā a t r a d ā s 3 6 b a r o n u ģ i m e n e s . A p c i e t i n ā t o s b a r o n u s a i z v e d a u z K o k n e s e s pili. V i d z e m e s m u i ž n i e k u l a n d t ā g a p i l n v a r o t i e ievadī ja R ī g ā s a r u n a s a r F e d e r a t ī v o komite ju p a r b a r o n u atbr īvo­š a n a s n o t e i k u m i e m .

Nekavē jo t ie s uz Lie lvārdi i z b r a u c a divi m u i ž n i e k u p ā r s t ā v j i un div i F e d e r a t ī v ā s k o m i t e j a s pār s tāv j i . T a u t a s s a p u l c ē b a r o n s R o z e n s p a z i ņ o j a , ka m u i ž n i e k i dar ī s v isu, lai t ik tu a tce l t s k a r a s t ā v o k l i s . M u i ž n i e k u v ā r d ā v i ņ š solī jās, k a t u r p m ā k n e t u r ē s v a i r s m u i ž a s k a r a ­spēku, ka muižn iek i i z s tās ies no b r ī v p r ā t ī g ā polici jas d ienes ta .

F e d e r a t ī v ā s k o m i t e j a s p ā r s t ā v j i p i e ņ ē m a šos so l ī jumus un pie­kr i ta b a r o n u u n v i ņ u ģ i m e ņ u a t b r ī v o š a n a i . Atbr īvot ie b a r o n i n e m a z n e d o m ā j a t u r ē t so l ī jumus, bet g a t a v o j ā s a t r iebt ies revolu­c i o n ā r i e m .

V e i k s m ī g u u z b r u k u m u k a r a s p ē k a d a ļ ā m , k a s a p s a r g ā j a b a r o n u s ce ļā uz Cēs īm, i z d e v ā s n o o r g a n i z ē t V e c p i e b a l g a s mil ici jai .

Rūj ienā u n M a z s a l a c ā a r t a u t a s mil ici jas akt īvu pa l īdz ību revo­l u c i o n ā r i p ā r ņ ē m a v a r u s a v ā s r o k ā s . R ū j i e n a s m i e s t i ņ ā d a r b o j ā s s o c i ā l d e m o k r ā t i s k ā o r g a n i z ā c i j a «Liesma». Še bija n o d i b i n ā t a rīcī­b a s komite ja un spēcīga, 600 cilvēku liela t a u t a s milici ja. To vadī ja akt īvs boļševiks, R ī g a s s t r ā d n i e k s K r i š j ā n i s Bočs. R ū j i e n a s milici ja ve ica u z b r u k u m u s a p k ā r t ē j ā m m u i ž ā m , cīnī jās a r k a r a s p ē k a d a ļ ā m ,

122

a t b r u ņ o j a m u i ž n i e k u s u n policiju. I z d e v ā s p ā r ņ e m t mil ic i jas r o k ā s p a t vietējo dzelzceļa līniju. R ū j i e n a s r īc ības komite ja i , k u r u a t b a l ­st ī ja m a s a s , decembrī p iederē ja v i sa fakt iskā v a r a m i e s t i ņ ā .

Arī M a z s a l a c ā , kur izve idojās 700 cilvēku liela t a u t a s milici ja, v a r a a t r a d ā s r e v o l u c i o n ā r u r o k ā s .

N o v e m b r a b e i g ā s u n d e c e m b r a s ā k u m ā s o c i ā l d e m o k r ā t u v a d ī b ā v i sa Latv i ja not ika d a r b a z e m n i e k u c īņa a r k a r a s p ē k a d a l ā m , de­d z i n o t m u i ž a s , p a d z e n o t m u i ž n i e k u s u n m ā c ī t ā j u s .

K u r z e m e s g u b e r ņ ā i e v ē r o j a m ā k ā s b r u ņ o t ā s s a c e l š a n ā s n o t i k a T u k u m ā , T a l s o s , Ventspi l ī , Aizputē u n Vecaucē. T u k u m a s a c e l š a n ā s i r v i e n a no izc i lāka jām c ī ņ ā m , ko vadī ja 300 b iedru lielā sociā lde­m o k r ā t i s k ā o r g a n i z ā c i j a . P ē c s o c i ā l d e m o k r ā t i s k ā s o r g a n i z ā c i j a s ai­c i n ā j u m a pi l sētā i e r a d ā s 3000 z e m n i e k u n o T u k u m a a p k ā r t n e s . Sa­c e l š a n ā s s ā k ā s pēc iepriekš i z s t r ā d ā t a p l ā n a 1 . d e c e m b r a r ī tā . R e v o l u c i o n ā r i u z v a r ē j a ielu c ī ņ ā s u n pacē la p ā r pi l sētu s a r k a n o k a r o g u . Ares tē ja policiju, a tbr īvoja no c i e t u m i e m pol i t i skos ieslo­dzī tos un iznīc ināja i z m e k l ē š a n a s l ietas .

N o J e l g a v a s a t s ū t ī t ā s k a r a s p ē k a d a ļ a s a p s p i e d a s a c e l š a n o s Tu­k u m ā pēc p i l s ē t a s a p š a u d e s a r l i e lgaba l iem. L ī d z ī g ā k ā r t ā a r pār­spēku u n ar t i lēr i ju a p s p i e d a s a c e l š a n o s T a l s o s .

Arī Ventsp i l ī n o v e m b r ī t ika gūt i lieli p a n ā k u m i . R e v o l u c i o n ā r i p a n ā c a k a r a s p ē k a i z v e š a n u n o p i l sē tas . G a n d r ī z m ē n e s i v a r a a t r a ­d ā s p a r t i j a s V e n t s p i l s k o m i t e j a s r o k ā s , k a s kont ro lē ja o s t a s u n b a n k u ie s tāžu d a r b u . V e n t s p i l s apr iņķī j a u n i e v ē l ē t ā s r īc ības komite­j a s d a u d z ā s v i e t ā s p a d z i n a m u i ž n i e k u s u n n o d e d z i n ā j a m u i ž a s . Re­v o l u c i o n ā r ā kus t ība Ventspi l ī i zbe idzās d e c e m b r a be igās , k a d Vents­pilī i e r a d ā s k a r a k u ģ i u n soda ekspedīci ja, k a s n o g a l i n ā j a akt īvā­kos s o c i ā l d e m o k r ā t u komite ja s locekļus :

P a r m a s u r e v o l u c i o n ā r o akt iv i tā t i A i z p u t ē l iecināja lauk-

123

s t r ā d n i e k u s tre iki u n d e m o n s t r ā c i j a s . D e m o n s t r a n t i p iepras ī ja at­br īvot a p c i e t i n ā t o s u n izbeigt t ā l ā k a s a p c i e t i n ā š a n a s . A i z p u t e s ap­k a i m ē n o t i k a s a d u r s m e s a r k a r a s p ē k a d a ļ ā m . Vecaucē 500 a p b r u ­ņ o t i e m l a u k s t r ā d n i e k i e m i z d e v ā s a r b r u ņ o t u c īņu piespiest k a r a ­spēka d a ļ a s aiziet u z J e l g a v u , u n pēc t a m t u r n o d i b i n ā j a z e m n i e k u r īc ības komite ju .

V i d z e m ē u n K u r z e m ē zemnieku m a s u kust ība, k a s s a i s t ī t a a r m u i ž u d e d z i n ā š a n u u n g r a u š a n u , nor i sē ja t ik p l a š o s a p m ē r o s k ā n e k u r c i tur Krievi jā. No 1095 b a r o n u m u i ž ā m 1905.—1906. g a d ā t ika i z p o s t ī t a s u n n o d e d z i n ā t a s 459. V i s v a i r ā k u z b r u k a t ā m mui­ž ā m , k u r u ī p a š n i e k i turē ja k a r a s p ē k u u n va jā ja iedzīvotā jus .

L a t g a l e s zemnieki sekoja V i d z e m e s p a r a u g a m — dib inā ja rīcī­b a s k o m i t e j a s u n sacē lās . M u i ž n i e k u s tāvokl i s L a t g a l ē bija t i k p a t n e d r o š s k ā Vidzemē. V i t e b s k a s g u b e r n a t o r a m v a j a d z ē j a iesniegt v a l d ī b a i pr iekš l ikumu, lai D a u g a v p i l s , R ē z e k n e s u n L u d z a s apr iņ­ķos ieved k a r a s t ā v o k l i , p a k ļ a u j o t tos p a g a i d ā m Bal t i j a s ģ e n e r ā l ­g u b e r n a t o r a m .

B r u ņ o t ā c īņa Latv i jā bija cieši sa i s t ī ta ar revolūci jas g a i t u v i sā Krievi jā. K a d M a s k a v ā decembrī s ā k ā s v i s p ā r ē j a i s pol i t i ska i s s t r e i k s u n s ā k a celt p i r m ā s b a r i k ā d e s , L a t v i j a s p r o l e t a r i ā t s s o l i d a r i z ē j ā s ar Krievi jas p r o l e t a r i ā t u un 12. decembrī u z s ā k a pol i t i sko s t re iku. B a i d ī d a m i e s n o b r u ņ o t a s s a c e l š a n ā s , vietēj ie v a r a s o r g ā n i mēģi­n ā j a r e v o l u c i o n ā r o kus t ību a p t u r ē t a r p l a š i e m m a s u ares t iem. R ī g a s boļševiki gr ibē ja s ā k t b r u ņ o t u s a c e l š a n o s , bet v i ņ u p r i e k š l i k u m u F e d e r a t ī v a komite ja b u n d i s t u un izl īdzēju ie tekmē nora id ī ja , ietei­cot v i s p ā r ē j o s t re iku izbeigt .

Arī D a u g a v p i l ī u n Liepājā m a s u s t re ika la ikā g a n d r ī z s ā k ā s s a c e l š a n a s , bet n e v a j a d z ī g o v i l c i n ā š a n o s i z m a n t o j a va ld ība, p l a š o s a p m ē r o s apc ie t inot r e v o l u c i o n ā r u s .

R e v o l u c i o n ā r ā kus t ība Latv i jā k u l m i n ā c i j u s a s n i e d z a n o v e m b r a b e i g ā s u n d e c e m b r a s ā k u m ā . Tajā p iedal ī jās p l a š a s t a u t a s m a s a s . R e v o l u c i o n ā r o c īnī tā ju p i r m a j ā s r i n d ā s gā ja p i l s ē t a s p r o l e t a r i ā t s r e v o l u c i o n ā r o s o c i ā l d e m o k r ā t i s k o o r g a n i z ā c i j u v a d ī b ā . Lieli n o p e l n i b r u ņ o t u akciju o r g a n i z ē š a n ā bija p a g a s t u r īc ības k o m i t e j ā m u n z e m n i e k u milici jai, k a s v a j a d z ī b a s g a d ī j u m ā a p v i e n o j ā s p a v a i r ā ­kiem p a g a s t i e m .

T o m ē r s l ikta is , n e p i e t i e k a m a i s s a c e l š a n ā s da l ībnieku a p b r u ņ o ­j u m s , m e ņ š e v i k u o p o r t ū n i s m s , kā arī u z t i c ē š a n ā s i e n a i d n i e k a solī­j u m i e m bija neve iksmju cēlonis .

Novēr tē jo t la tv iešu p r o l e t a r i ā t a ak t iv i tā t i 1905. g a d ā , Ļ e ņ i n s n o r ā d a , k a V i d z e m e s g u b e r ņ a i e ņ ē m a p i r m o v ie tu p r o l e t ā r i s k ā s s t re iku c ī ņ a s n e a t l a i d ī b a s z iņā. K a t r s fabr ikas va i r ū p n ī c a s s t r ā d n i e k s V i d z e m e s g u b e r ņ ā i r s t re ikoj i s c a u r m ē r ā piecreiz g a d ā . P ē c Ļ e ņ i n a v ē r t ē j u m a , la tv iešu p r o l e t a r i ā t s gā ja a v a n g a r d ā s t re iku c ī ņ ā s , b r u ņ o t ā s s a c e l š a n ā s kus t ībā u n l a u k u p r o l e t a r i ā t a u n z e m n i e c ī b a s i e s a i s t ī š a n ā c īņā p r e t c a r i s m u u n m u i ž n i e k i e m .

124

4 . R E V O L U C I O N Ā R Ā C Ī Ņ A R E V O L Ū C I J A S A T P L Ū D U P E R I O D Ā .

P ē c M a s k a v a s b r u ņ o t ā s s a c e l š a n ā s a p s p i e š a n a s s ā k ā s revolū­ci jas a t k ā p š a n ā s per iods . C a r a v a l d ī b a s t e i d z ā s l ikvidēt revolucio­n ā r o kust ību v i sā va l s t ī . D e c e m b r ī Bal t i jā i z s lud inā ja k a r a s t ā v o k l i . N o d i b i n ā j a Bal t i ja s p a g a i d u ģ e n e r ā l g u b e r n a t o r a p o s t e n i a r uzde­v u m u apsp ies t r e v o l u c i o n ā r o kust ību I g a u n i j ā , V i d z e m ē u n K u r z e m ē . U z Bal t i ju a t sūt ī ja vēl j a u n a s k a r a s p ē k a d a ļ a s u n o r g a n i z ē j a soda ekspedīc i jas . Bal t i jā d a r b o j ā s 3 g a l v e n ā s un v a i r ā k a s s ī k ā k a s s o d a ekspedīci ju v ienības . Ģ e n e r ā l g u b e r n a t o r a rīcībā j a u 1906. g a d a m a r t ā a t r a d ā s v a i r ā k n e k ā 1 9 t ū k s t o š u z a l d ā t u .

Fakt i sk ie s o d a ekspedīci ju v a d ī t ā j i bija Ba l t i j a s b a r o n i . Ap 300 b a r o n u pildīja g o d a pol ic is tu p i e n ā k u m u s u n p e r s o n ī g i va jā ja , mocī ja un n o g a l i n ā j a z e m n i e k u s . Bieži b a r o n i e m likās,_ka kr ievu v i r sn iek i r īkojas p ā r ā k s a u d z ī g i , t ā p ē c b a r o n i sūtī ja s ū d z ī b a s u z P ē t e r b u r g u , p iepras ī ja p a s t i p r i n ā t repres i ja s , p a n ā c a , k a ģ e n e r ā l ­g u b e r n a t o r a S o l o g u b a v ietā iecēla b a r o n u M e l l e r u - Z a k o m e l s k i . Val­dība nol iedza t iesu i e s t ā d ē m p i e ņ e m t s ū d z ī b a s n o iedzīvota j iem p a r s o d a ekspedīci ju n e l i k u m ī g o rīcību. I e d z ī v o t ā j u s sodīja pēc b a r o n u ieskat iem bez t i e s a s i z m e k l ē š a n a s u n v a i n a s n o s k a i d r o š a n a s . Ak­t īvos r e v o l u c i o n ā r u s šāva, k ā r a , s i ta, s a k r o p ļ o j a . T ū k s t o š i e m cilvēku sodī ja a r m i e s a s sodu, pēr ieniem, nežēlojot p a t s ievietes, b ē r n u s u n g luži v e c u s ci lvēkus. D a u d z u s z e m n i e k u s izsūtī ja, d a u d z i e m n o d e d z i n ā j a m ā j a s ar v i su iedzīvi. V i s v a i r ā k cieta t ieši lauk­s t r ā d n i e k i .

K a d ā r z e m j u d e m o k r ā t i s k ā p r e s e protes tē ja p r e t zvēr ībām Bal t i jā , s ā k a d a r b o t i e s l a u k u k a r a t iesa, lai p iešķ i r tu s l e p k a v ī b ā m « l ikumīgu» r a k s t u r u . P l a š i p r a k t i z ē j a a p c i e t i n ā t o n o g a l i n ā š a n u «bēgot» .

Z e m n i e k u s ap laupī ja a r s o d a n a u d ā m un_rekviz īc i jām. P a r k r o ņ a d e g v ī n a t i r g o t a v u u n m u i ž n i e k u k r o g u s l ē g š a n u revolūci jas la ikā zemnieki d a b ū j a m a k s ā t ap 100 000 rub ļu . L a t g a l ē ar zemnie­kiem l īdzīgi r īko jās poļu muižniek i .

Muižniek i a t j a u n o j a revolūci jas la ika l ikv idētas pr iv i lēģ i jas . T ika a t j a u n o t a s a g r ā k ā s p a g a s t u v a l d e s .

B a r o n i sevišķi zvērīgi i z r ē ķ i n ā j ā s ar skolota j iem. Līdz 1906. g a d a r u d e n i m n o š ā v a 25, p a k ā r a 5 , a i z m u g u r i s k i p i e s p r i e d a n ā v e s s o d u 6 skolotā j iem. D a u d z u s sodīja ar m i e s a s sodu, i z s ū t ī š a n u , ī p a š u m a s a d e d z i n ā š a n u . P a v i s a m bija ap 700 c ie tušo skolotā ju.

Bez t i e s a s i z m e k l ē š a n a s n o g a l i n ā t o r e v o l u c i o n ā r u s k a i t s 1906. un 1907. g a d ā bija ap 2000 cilvēku. P i e s k a i t o t ar k a r a t i e s a s l ē m u m u u z n ā v i n o t i e s ā t o s , k a t o r g ā iz sūt ī tos u n s o d a ekspedīci ju sodī tos , k o p s k a i t ā bi ja p ā r i p a r 10 t ū k s t o š u c ietušo.

P i l s ē t a s s lepenpol ic i ja kopā a r k a r a s p ē k u te ror izē ja iedzīvotā jus , izdar ī ja k r a t ī š a n a s u n m a s v e i d a a r e s t u s . S lepenpol ic i ja ie lenca atse­v i š ķ u s k v a r t ā l u s , meklē ja ieročus, s p ī d z i n ā j a a p c i e t i n ā t o s kauj inie­k u s u n dauz ī ja v i ņ u s līdz n e s a m a ņ a i , lai v iņi i zdotu s a v u s c ī ņ a s b i e d r u s .

125

C a r a v a l d ī b a l ikvidēja i e k a r o t ā s d e m o k r ā t i s k ā s br īv ības, kā ar ī a iz l iedza s t re ikus , m ī t i ņ u s u n s a p u l c e s . P a s t i p r i n ā j a repres i j a s p r e t d e m o k r ā t i s k o presi , i zk l īd inā ja u n s lēdza s t r ā d n i e k u o r g a n i z ā c i j a s .

F a b r i k a n t i s a v u k ā r t u z b r u k a p r o l e t a r i ā t a e k o n o m i s k a j i e m iekaro­j u m i e m : p a z e m i n ā j a d a r b a a l g u , p a g a r i n ā j a d a r b a dienu, nepie­ņ ē m a d a r b a pēc soda. i z c i e š a n a s no c i e t u m a a tbr īvotos s t r ā d n i e k u s u n a t l a i d a n o fabr ikām s t r ā d n i e k u s akt īv i s tus .

S o d a ekspedīci ju d i e n ā s d a ļ a la tv iešu pi lsētu u n l a u k u b u r ž u ā ­zi jas r īko jas k a la tv iešu d a r b a t a u t a s n o d e v ē j a : pa l īdzē ja i z sp iegot u n n o d o t r e v o l u c i o n ā r u s u n izteica uzt ic ību u n p a d e v ī b u c a r i s m a m ,

L S D S P a t m a s k o j a b u r ž u ā z i j u u n a ic inā ja m a s a s g a t a v o t i e s j a u ­n ā m c ī ņ ā m .

D e c e m b r a b r u ņ o t ā s s a c e l š a n ā s a p s p i e š a n u M a s k a v ā boļševiki novēr tē ja k a k o n t r r e v o l ū c i j a s spēku p ā r e j o š u p a n ā k u m u . P r o l e t a ­r i ā t a r e v o l u c i o n ā r a c īņa n e n o r i m a . T u r p i n ā j ā s zemnieku s a c e l š a n ā s , k a s l iecināja, ka ie spē jami j a u n i revo lūc i ja s u z p l ū d i . Boļševiki t ā ­pēc n e a t l a i d ī g i g a t a v o j a m a s a s b r u ņ o t a i c īņai . Arī la tv iešu revolu­c i o n ā r i e s o c i ā l d e m o k r ā t i velt ī ja v i su u z m a n ī b u p r o l e t a r i ā t a a p b r u -ņ o š a n a i .

K a r a s t ā v o k ļ a u n soda ekspedīci ju t e r o r a a p s t ā k ļ o s 1906. g a d ā bija d a u d z g r ū t ā k n o o r g a n i z ē t s t re ikus . T o m ē r s t r ā d n i e k i a r s trei­kiem a tz īmēja 9 . j a n v ā r i . Aprīlī n o t i k a v i s p ā r ē j s p r o t e s t a s t r e i k s pre t p o l i t i s k o ies lodzī to s p ī d z i n ā š a n u u n n o g a l i n ā š a n u . P i r m ā M a i j a d iena Rīgā, Liepājā, J e l g a v ā s t re ikoja g a n d r ī z v i su fabriku u n r ū p ­nīcu s t r ā d n i e k i . D a ž o s a p r i ņ ķ o s s t re iko ja arī l a u k s t r ā d n i e k i .

G a t a v o j o t i e s j a u n a m revolūci jas k ā p i n ā j u m a m , la tv iešu revolu­c i o n ā r i e s o c i ā l d e m o k r ā t i o r g a n i z ē j a k a u j a s d r u ž i n a s u n a t b a l s t ī j a p a r t i z ā ņ u , tā dēvēto m e ž a b r ā ļ u kus t ību laukos .

B r u ņ o t a s c ī ņ a s s ā k u m ā 1905. g a d ā d r u ž i n ā s o r g a n i z ē t i e kauj i­nieki k ļuva p a r i e v ē r o j a m u spēku c īņā a r kontr revolūc i ju . K a u j a s d r u ž i n u a k t i v i t ā t e 1906. g a d ā p a t p a l i e l i n ā j ā s . K a u j a s d r u ž i n a s u z b r u k a R ī g a s pol ici jas p ā r v a l d e i u n atbr īvoja d a ž u s p o l i t i s k o s a p c i e t i n ā t o s . Kauj inieki n e m i t ī g i c īnī jās a r p r o v o k a t o r i e m , s p i e g i e m , v ā c u « p a š a i z s a r d z ī b n i e k i e m » un policiju.

La i i e g ū t u l īdzekļus ieroču iegāde i u n p a r t i z ā ņ u a t b a l s t ī š a n a i , kauj inieki izdar ī ja n a u d a s e k s p r o p r i ā c i j u ( a t s a v i n ā š a n u ) b a n k ā s , fabr ikās u n p a s t a k a n t o r o s .

Pol ic i ja izsolī ja a u g s t a s « g o d a l g a s » p a r kau j in ieku n o g a l i n ā ­š a n u vai s a g ū s t ī š a n a Tieši a r s a g ū s t ī t a j i e m kau j in iek iem p a t v a l ­d ības b e n d e s i z r ē ķ i n ā j ā s v i s n e ž ē l ī g ā k : s i ta v i ņ u s l īdz nāve i a r g u m i j a s n u j a m , v i ņ i e m ie lauza r i b a s u n p ā r s i t a g a l v a s k a u s u s , sa­kropļo ja l īdz n e p a z ī š a n a i .

1905.—1907. g . revolūci jas g a i t ā kauj inieki akt iv izē ja un g a t a ­voja d a r b a ļ a u ž u m a s a s u z b r u ņ o t u s a c e l š a n o s , s t ā j ā s s a c e l š a n ā s p r i e k š g a l a u n a r d r o s m ī g u rīcību atvair ī ja k o n t r r e v o l ū c i j a s u z b r u ­k u m u .

L a u k o s p r e t s o d a ekspedīc i jām, b a r o n i e m u n b a r o n i e m labvēlī-

126

g ā m p a g a s t u a m a t p e r s o n ā m , k ā arī k u l a k i e m nodevē j iem g a l v e n o ­k ā r t cīnī jās m e ž a b r ā ļ i .

Kad i e r a d ā s soda ekspedīc i jas u n s a k a s a s i ņ a i n a i z r ē ķ i n ā š a n a s a r r e v o l u c i o n ā r i e m , m e ž o s a i z g ā j a akt īvākie r e v o l u c i o n ā r i e c īnī tā j i . M e ž a b r ā ļ u s a s t ā v ā i e t i l p a s o c i ā l d e m o k r ā t i , r īc ības komite ju locekļi, t a u t a s mil ici jas darb in iek i u . c . P a r t i z ā ņ u p a m a t k o d o l s bija k a u ­j inieki, k a s bija cīnī jušies d a ž ā d o s L a t v i j a s p a g a s t o s .

M e ž a b r ā ļ u d a r b ī b a i z p a u d ā s la tv ie šu t a u t a s n a i d n i e k u u n n o d e ­vēju i z n ī c i n ā š a n ā , ieroču u n n a u d a s ekspropr iāc i ja , u z b r u k u m o s pa­g a s t u v a l d ē m , p a s t a k a n t o r i e m , v ī n a t i r g o t a v ā m , k a arī b a r o n u pi ļu u n s a i m n i e c ī b a s ēku d e d z i n ā š a n ā .

M e ž a b r ā ļ u k u s t ī b a s g a l v e n i e r a j o n i V i d z e m e s g u b e r ņ a bija Rī­g a s un C ē s u apr iņķ i , bet K u r z e m e s g u b e r ņ ā — T u k u m a , D o b e l e s ( v ē l ā k a i s J e l g a v a s ) , T a l s u , K u l d ī g a s u n V e n t s p i l s apr iņķ i .

P l a š u a t b a l s t u p a r t i z ā n i e m s n i e d z a d a r b a zemnieki : m e ž u ielenk-š a n a s u n p ā r m e k l ē š a n a s la ikā v iņi s lēpa p a r t i z ā n u s , a p g ā d ā j a t o s a r pār t iku, drēbēm, z iņoja p a r k a r a s p ē k a d a ļ u kust ību.

T u r p r e t ī lielo m ā j u īpašn iek i («pelēkie b a r o n i » ) , v a i r u m s pa­g a s t a vecāko, u r a d ņ i k i u n m e ž s a r g i n o s t ā j ā s k o n t r r e v o l ū c i j a s p u s ē , s a s t ā d ī j a akt īv i s tu s a r a k s t u s u n u z r a d ī j a v i ņ u a t r a š a n a s v i e t a s . N o d e v ē j u s p a r t i z ā n i b a r g i s o d ī j a :

Ļ e ņ i n s a u g s t u vēr tē ja p a r t i z ā ņ u kus t ību Latv i jā , s a v ā r a k s t ā « P a r t i z ā ņ u k a r š » n o r ā d ī d a m s , k a š is c ī ņ a s ve ids v i s v a i r ā k a t t ī s t ī t s l a tv iešu a p d z ī v o t ā ter i tor i jā .

P a r t i z ā n i e m v a j a d z ē j a cīnīt ies p r e t a p b r u ņ o j u m a ziņā d a u d z pā­r ā k u pret in ieku. Viņi c īnī jās l īdz pēdējai iespējai, z i n ā d a m i , ka sa­g ū s t ī t o s s a g a i d a m o k u pi lna n ā v e . D a u d z o s g a d ī j u m o s , k a d k a r a ­spēka d a ļ a s n e v a r ē j a i e ņ e m t m ā j a s , k u r ā s a t r a d ā s p a r t i z ā n i , t ā s n o d e d z i n ā j a kopā ar v i s iem ci lvēkiem.

O r g a n i z ē t a m e ž a b r ā ļ u c īņa Latvi jā t u r p i n ā j ā s l īdz 1906. g a d a d e c e m b r i m . L a u k u s o c i ā l d e m o k r ā t i s k o o r g a n i z ā c i j u n o v e m b r a kon­ferencē n o l ē m a c īņu izbeigt, jo nebi ja s a g a i d ā m s tūl ī tē j s r e v o l ū c i j a s k ā p i n ā j u m s .

P a t i r e v o l u c i o n ā r ā s c ī ņ a s p ieredze p a r ā d ī j a , k a i r n e p i e c i e š a m s sa l i edēt s o c i ā l d e m o k r ā t i j a s spēkus . 1906. g . aprī l ī S t o k h o l m ā s a n ā c a K S D S P I V k o n g r e s s , k u r ā n o t i k a la tv iešu u n poļu s o c i ā l d e m o k r ā ­t i sko par t i ju , k ā arī B u n d a a p v i e n o š a n ā s a r K S D S P .

L S D S P I I I k o n g r e s s a p s t i p r i n ā j a a p v i e n o š a n o s a r K S D S P . K ā K S D S P s a s t ā v d a ļ a L S D S P t u r p m ā k s a u c ā s p a r L a t v i j a s Sociā lde­m o k r ā t i j u ( L S D ) , bet k o n g r e s s t ika n o s a u k t s p a r L S D I k o n g r e s u .

Revolūc i jas a t k ā p š a n ā s la ikā L a t v i j a s S o c i ā l d e m o k r ā t i j a s a g l a ­b ā j a kau j in iec i sko g a r u un, t ā p a t k ā P ē t e r b u r g a s , M a s k a v a s u n c e n t r ā l ā r ū p n i e c ī b a s r a j o n a o r g a n i z ā c i j a s , pa l ika uz t ic īga boļ šev iku t a k t i k a i .

K a d c a r a v a l d ī b a , p a d z i n u š i I domi, g a t a v o j a II d o m e s velēša­n a s , boļševiki n o l ē m a piedal ī t ies v ē l ē š a n ā s , lai d o m e s t r ib īn i i z m a n ­t o t u cīņai pre t c a r i s m u . R ī g a s p r o l e t a r i ā t a m i z d e v ā s t e r o r a a p s t ā k ļ o s un s o d a ekspedīci ju d a r b ī b a s la ikā ievēlēt V a l s t s d o m ē sociālde-

127

m o k r ā t u J . Ozolu, L a t v i j a s S o c i ā l d e m o k r ā t i j a s CK locekli. Ozol s i z m a n t o j a d o m e s t r ib īni , lai a t m a s k o t u p a t v a l d ī b a s u n v ā c u b a r o n u v a r d a r b ī b u Latvi jā pret l a tv ie šu d a r b a ļ a u d ī m .

N e r a u g o t i e s uz s o d a ekspedīc i jām un t e r o r u , Latv i jā bija ap 14 000 p a r t i j a s b iedru. Uz L o n d o n a s K S D S P V un L S D II k o n g r e s u izvēlēja 26 d e l e g ā t u s .

Ļ e ņ i n s p e r s o n ī g i p ievērsa d a u d z u z m a n ī b a s L S D , d o d a m s pa­d o m u s u n tieši p i e d a l ī d a m i e s L S D I I k o n g r e s ā . K o n g r e s s p i e ņ ē m a rezolūci ju, ka b u r ž u ā z i s k i d e m o k r ā t i s k ā revolūci ja j ā n o v e d l īdz ga­l a m , līdz p i ln īga i u z v a r a i p ā r c a r a p a t v a l d ī b u . L S D I I k o n g r e s s p a r ā d ī j a , ka boļševiku pozīci jas L a t v i j a s S o c i ā l d e m o k r ā t i j ā vēl vai­r ā k n o s t i p r i n ā j u š ā s . J a u n i e v ē l ē t a j ā C K v a i r ā k u m ā bija boļšev i s t i sk i n o s k a ņ o t i e s o c i ā l d e m o k r ā t i .

5 . 1905.—1907. G A D A R E V O L Ū C I J A S R A K S T U R S U N V Ē S T U R I S K Ā

N O Z Ī M E LATVIJĀ.

Revolūci ja Latv i jā u z l ū k o j a m a p a r Krievi jas 1905.—1907. g. pir­m ā s b u r ž u ā z i s k i d e m o k r ā t i s k ā s revolūc i ja s s a s t ā v d a ļ u . G a l v e n a i s v i r z ī t ā j s spēks ša jā revolūci jā bi ja p r o l e t a r i ā t s , tā t u v ā k a i s sabied­r o t a i s — zemniecība .

L a t v i e š u b u r ž u ā z i j a , t ā p a t k ā kr ievu b u r ž u ā z i j a , v a i r ā k b a i d ī j ā s n o revolūci jas n e k ā n o reakc i ja s . T ā nevē lē jā s c a r a p a t v a l d ī b a s gā­š a n u . L ie lburžuāz i ja , k a s g r u p ē j ā s a p R ī g a s L a t v i e š u biedrību, j a u revolūc i jas p r i e k š v a k a r ā n o s t ā j ā s p r e t s t r ā d n i e k u kus t ību u n va­jā ja s o c i ā l d e m o k r ā t u s . Revolūc i jas g a i t ā b u r ž u ā z i j a pa l īdzē ja pat­v a l d ī b a i a p s p i e s t m a s u kust ību.

A m a t n i e k i , d a r b a zemniecība u n p r o g r e s ī v ā in te l iģence s i m p a t i ­zēja r e v o l u c i o n ā r a j a i c īņai un k ļuva aktīvi t ā s dal ībnieki . L a t v i e š u t a u t a cīnī jās p a r c a r a p a t v a l d ī b a s u n v ā c u b a r o n u k u n d z ī b a s gā­š a n u .

Revolūci jas p r i e k š g a l ā gā ja p r o l e t a r i ā t s boļšev iku v a d ī b a , kur i c īn ī jās p a r revolūci jas p a p l a š i n ā š a n u u n t u r p i n ā š a n u l īdz g a l ī g a i u z v a r a i .

P r o l e t a r i ā t a ie tekmē u n v a d ī b ā zemnieku k u s t ī b a l a u k o s izvēr­t ā s ī s tā z e m n i e k u k a r ā pre t v ā c u b a r o n i e m , p a g a s t a v a l ž u v ieta iz­vēlē ja r īc ības komite ja s , n o d i b i n ā j a t a u t a s milici ju. Latv i jā n o t i k a t a i ī p a t n ē j ā s «baznīcu d e m o n s t r ā c i j a s » , l a u k s t r ā d n i e k u s t re ik i u n 1906. g a d ā — « m e ž a b r ā ļ u kus t ība» .

Izci lu v ē r t ē j u m u la tv iešu p r o l e t a r i ā t a m u n s o c i ā l d e m o k r ā t i j a i dev i s Ļ e ņ i n s « C ī ņ a s » jub i le jas n u m u r a m (100. n u m . ) ve l t ī ta jā rak­s t ā : «Revolūci jas la ikā la tv iešu p r o l e t a r i ā t s u n la tv iešu sociālde­m o k r ā t i j a i e ņ ē m a v i e n u n o v i s r e d z a m ā k ā m p i r m a j ā m v i e t ā m c īņā p r e t p a t v a l d ī b u un v i s iem v e c ā s k ā r t ī b a s spēk iem . . .»

« N e a p š a u b ā m i , k a s t a r p t iem cēloņiem, kur i i z s k a i d r o L a t v i j a s S o c i ā l d e m o k r ā t i j a s p a n ā k u m u s , j ā n o s t ā d a p i r m ā v ie tā a u g s t ā k a k a p i t ā l i s m a a t t ī s t ība t ik lab pi l sētā, kā uz laukiem, l ie lāka ska idr ība

128

u n note ikt ība šķiru p r e t r u n a s , t o p a a s i n ā š a n ā s n a c i o n ā l o s p a i d u dēļ, la tv iešu iedzīvotā ju k o n c e n t r ā c i j a u n a u g s t ā k a k u l t u r ā l ā s a t t ī s t ī b a s pakāpe.»

I z m a n t o j o t 1905. g a d a r e v o l u c i o n ā r a j ā c īņā g ū t o pieredzi, lat­v iešu p r o l e t a r i a t s kopā ar kr ievu p r o l e t a r i ā t u 1917. g a d ā g u v a uz­v a r u p a r c a r i s m u u n b u r ž u ā z i j u .

X I n o d a ļ a.

LATVIJA STOLIPINA REAKCIJAS GADOS ( 1 9 0 7 . - 1 9 1 0 . g .)

UN REVOLUCIONĀRĀS K U S T Ī B A S J A U N I U Z P L Ū D I

(1910.—1914. g . ) .

S t o l i p i n a reakci jas g a d o s la tv iešu t a u t a s dzīvē i e s tā jā s d r ū m s p ā r b a u d e s la iks . V i s u r n o t i k a r e v o l u c i o n ā r u ares t i u n a s i ņ a i n a spī­d z i n ā š a n a . A r a p c i e t i n ā t a j i e m piepildī ja c i e t u m u s u n m u i ž u p a g r a ­b u s . K a r a t iesa p a s l u d i n ā j a d a u d z u s n ā v e s s p r i e d u m u s , s i m t i e m r e v o l u c i o n ā r u aizsūt ī ja k a t o r g ā . Latv ieš i bija 1,5% no v i s a s Krievi­j a s iedzīvotā ju k o p s k a i t a , bet pēc revolūci jas i z sūt ī to v i d ū Sibīr i jā 1 0 — 1 2 % bija latvieši . K a r a s t ā v o k l i s Latv i jā i lga līdz 1909. g a d a m .

Reakci ja ša jā la ikā va jā ja un s lēdza s t r ā d n i e k u a r o d b i e d r ī b a s , k u l t ū r a s un p a l ī d z ī b a s b iedr ības . Sevišķi asi c a r a p a t v a l d ī b a vēr­s ā s pret s t r ā d n i e k u presi , jo « C ī ņ a » un citi n e l e g ā l i e soc iā ldemo­k r ā t u i z d e v u m i pa l īdzē ja s a g a t a v o t j a u n u s r e v o l u c i o n ā r ā s k u s t ī b a s u z p l ū d u s .

S t o l i p i n a a g r ā r r e f o r m a i z p u t i n ā j a d a u d z a s t r ū c ī g o z e m n i e k u s a i m n i e c ī b a s L a t g a l ē u n p a s t i p r i n ā j a l a u k u iedzīvotā ju diferenciā­ciju. I z d a l o t i e s v i e n s ē t ā s , t rūc īg ie zemniek i bieži v ien p ā r d e v a s a v u z e m e s g a b a l u kulakiem. Š i e zemnieki t a d d e v ā s meklēt d a r b u u z c i t ā m Krievi jas g u b e r ņ ā m . S ā k ā s a t k a l l a tv ie šu i z c e ļ o š a n a u z Sibī­riju. Līdz p i r m ā p a s a u l e s k a r a s ā k u m a m uz Sibīr i ju bija pārv ie to­j u š i e s v a i r ā k n e k ā 20 tūks t , l a t g a l i e š u .

L a t v i e š u l a u k u b u r ž u ā z i j u V i d z e m ē u n K u r z e m ē c a r a v a l d ī b a m ē ģ i n ā j a n o s k a ņ o t s a v ā l a b ā a r v a l d ī b a s p i e m a k s ā m , k u r a s iz­s n i e d z a l a u k s a i m n i e c ī b a s b iedr ību s a v i e n ī b ā m , kur v a d o š o s a m a t o s a t r a d ā s la tv iešu l i e lburžuāz i j a s pār s tāv j i . L a u k s a i m n i e c ī b a s bied­r ību s a v i e n ī b a s veic ināja l a u k s a i m n i e c ī b a s m a š ī n u u n m ā k s l ī g o m e s l u s a g ā d i , sv ies ta e k s p o r t u u n r ū p ē j ā s p a r l a u k s a i m n i e c ī b a s skolu n o d i b i n ā š a n u .

S to l ip ina reakc i ja s g a d o s b u r ž u ā z i j a p a s t i p r i n ā j a s a v u uzbru­k u m u p r o l e t a r i ā t a m . U z ņ ē m u m u vadītāji_ i ekār to ja « m e l n o s s a r a k ­s tus» a r s t r ā d n i e k u akt īv i s tu u z v ā r d i e m . S ā j o s s a r a k s t o s i ek ļuvušos s t r ā d n i e k u s a t l a i d a n o d a r b a u n n e p i e ņ ē m a ci tos u z ņ ē m u m o s . F a b ­r i k a n t i p iemēro ja s t re ikotā j iem l o k a u t u s . P a g a r i n ā j a d a r b a dienu, t a m p a š a la ika p a z e m i n o t a lgu .

Arī l a u k o s t u r p i n ā j ā s i z r ē ķ i n ā š a n ā s a r revolūc i jas l īdzdal ībnie­kiem. M u i ž a s n o d a r b a a t l a i d a k a l p u s , k u r u s t u r ē j a a i z d o m ā s p a r

129

r e v o l u c i o n ā r u a t b a l s t ī š a n u ; v i ņ u v ie ta n o P i e v o l g a s va i Dienvid-krievi jas ieveda v ā c u kolonistus» Līdz p i r m ā p a s a u l e s k a r a sāku­m a m ieveda a p m ē r a m 18 t ū k s t , v ā c u ko loni s tu . _

Revolūc i jas s a k ā v e r a d ī j a a p m u l s u m u b u r ž u ā z i s k o l īdzskrē jē ju v idū. N o revolūci jas a t t e i c ā s daudzi_ s a i m n i e k i u n s a i m n i e k d ē l i . D a ļ a s ī k b u r ž u ā z i s k ā s i n t e l i ģ e n c e s p ā r s t ā v j u p a t a t k l ā t i p ā r g ā j a reakc i ja s pusē .

Lai g a n d a u d z i L S D biedr i tika_ n o š a u t i , d a u d z i a t r a d ā s cietu­m o s , k a t o r g ā , t r i m d ā u n t u r p i n ā j ā s s o c i ā l d e m o k r ā t u v a j ā š a n a s , p a r t i j a s r i n d ā s t o m ē r pa l ika u z t i c a m ā k i e s t r ā d n i e k u š ķ i r a s p a r s t a v j i . L S D b i e d r u s k a i t s bi ja s a m a z i n ā j i e s no 16 000 1907. g a d a s ā k u m ā l īdz 3500 1909. g a d ā .

L S D s m a g a j o s r e a k c i j a s a p s t ā k ļ o s t u r p i n ā j a a t j a u n o t p a r t i j a s r i n d a s , r e g u l ā r i s a s a u c a p a r t i j a s konferences , izplat ī ja revolucio­n ā r u s u z s a u k u m u s v i sā Latv i ja .

Ļ e ņ i n s , v ē r t ē d a m s L a t v i j a s S o c i ā l d e m o k r ā t i j u , n o r ā d ī j a , ka tā p r a t u s i k o n t r r e v o l ū c i j a s la ikā s a g l a b ā t r e v o l u c i o n ā r a s c ī ņ a s t r a d ī ­ci jas u n pulcēt spēkus j a u n ā m k a u j a m . T a p r a t a apv ienot J e g a l o s u n n e l e g ā l o s d a r b ī b a s ve idus , lai u z t u r ē t u s a k a r u s a r m a s ā m u n no­s t i p r i n ā t u n e l e g ā l o p a r t i j a s o rganizac i ju .

J a reakc i ja s p i r m a j o s g a d o s s a m a z i n ā j ā s s t re iku u n s t re iko jošo s k a i t s , t a d 1911. g a d ā s t re iku k u s t ī b a ievēro jami p i e a u g a . P i r m a j ā M a i j ā , k ā v i e n m ē r , uzv i lka s a r k a n o s k a r o g u s , izplat ī ja s k r e j l a p a s . M i r u š ā s o c i ā l d e m o k r ā t a J . P e l ū d e s p a v a d ī š a n a i z v ē r t ā s p a r p l a š u pol i t i sku d e m o n s t r ā c i j u ar 2000 da l ībniekiem.

S t o l i p i n a r e a k c i j a s la ika m a s u k u s t ī b a L a t v i j a s l a u k o s n e a t t ī s ­t ī jās, bet s o c i ā l d e m o k r ā t i s k o o r g a n i z ā c i j u v a d ī b a l a u k s t r ā d n i e k i e m v a i r ā k o s p a g a s t o s i z d e v ā s ievēlēt s a v u s p ā r s t ā v j u s p a g a s t a v a l d e s u n p a g a s t a t i e sās .

P ē c i l g s t o š a s depres i jas , k a s sekoja g a d s i m t a s ā k u m a krīzei , t ika i 1909. g a d ā Latv i jā s ā k ā s ros ība d a ž a s r ū p n i e c ī b a s n o z a r e s . A r 1911. g a d u j ū t a m i a t d z ī v o j ā s r ū p n i e c ī b a u n t i rdzniec ība .

Kr iev i jas r ū p n i e c ī b a s un t i r d z n i e c ī b a s ros ība ievēro jami paliel i­n ā j a L a t v i j a s o s t u n o z ī m i Krievi jas ārē jā t i rdzniec ība . L a t v i j a s o s t u a p g r o z ī j u m i pēdējos 20 g a d o s p i e a u g a p ieckārt . 1913. g a d a R ī g a s o s t a a p g r o z ī j u m u z i ņ ā izvirzī jās p i r m a j ā v ie ta Krievi ja. V i s v a i r ā k ekspor tē ja kokus u n k o k m a t e r i ā l u s , l inus, k a ž o k ā d a s , sv iestu. Lat­v i ja s s a i m n i e c i s k a i s u z p l a u k u m s bija t ieši a t k a r ī g s no Kriev i jas e k o n o m i s k ā u z p l a u k u m a .

S a k a r ā a r r ū p n i e c ī b a s u n t i r d z n i e c ī b a s u z p l a u k u m u s t r a u j i a u g a iedzīvotā ju s k a i t s p i l sē tā s . 1897. g a d a p i l s ē t a s dzīvoja 2 9 % Lat­v i ja s iedzīvotā ju, bet 1914. g a d ā — 4 0 % . V i s a s L a t v i j a s iedzīvotā ju s k a i t s 1897. g a d ā bija nepi ln i 2 milj ., bet 1914. g a d ā p ā r i p a r 2 1/ 2 mi l j . ci lvēku. L a t v i j a s b u r ž u ā z i j a s a k a s t rau j i celt n a m u s Rīga , Liepājā, J e l g a v ā u n c i t ā s p i l sē tās . P i l s ē t a s iedzīvotā ju s k a i t a m pie­a u g o t , p a l i e l i n ā j ā s p i e p r a s ī j u m s pēc l a u k s a i m n i e c ī b a s p r o d u k t i e m . S a k a r ā ar to s t r a u j ā k a t t ī s t ī j ā s l a u k s a i m n i e c ī b a . _

L a u k s a i m n i e c ī b ā p ā r g ā j a u z in tens īvu, r a c i o n ā l u zemkopību a r

130

a t t ī s t ī t u lopkopību. I e n e s ī g a s , r a c i o n ā l a s z e m k o p ī b a s u n l o p k o p ī b a s p r i e k š g a l a gā ja t u r ī g ā k ā s z e m n i e k u s a i m n i e c ī b a s u n k a p i t ā l i s t i s k i v a i r ā k a t t ī s t ī t a s m u i ž a s , kur arv ien p l a š ā k i z m a n t o j a l a u k s a i m ­niecības m a š ī n a s u n l ietoja m ā k s l ī g o s m i n e r ā l m ē s l u s r a ž u cel­š a n a i . La i izveidotu ienes īgu lopkopību, d ib inā ja lopkopības pār­r a u d z ī b a i b iedr ības , pa l ie l inā ja ā b o l i ņ a u n zā lā ju s ē j u m u s lopbarī­bai , t a d ē j a d i ievēro jami p a a u g s t i n o t p iena i z s l a u k u m u .

K a p i t ā l i s m a a t t ī s t ība L a t v i j a s l a u k o s p a ā t r i n ā j a l a u k u iedzīvo­tā ju šķir i sko diferenciāci ju. At t ī s to t ie s s p ē c ī g ā m k a p i t ā l i s t i s k ā m s a i m n i e c ī b ā m , izputē ja d a ļ a vidējo z e m n i e k u sa imniec ību. Šķi ru at­t iecības sevišķi k r a s i s a a s i n ā j ā s L a t g a l ē , kur liela d a ļ a t r ū c ī g o z e m n i e k u pa l ika bez d a r b a .

N e k ā d a s c a r i s m a repres i j a s t o m ē r nespē ja g l ā b t v a l d o š o šķ i ru n o j a u n i e m r e v o l u c i o n ā r ā s s t r ā d n i e k u k u s t ī b a s u z p l ū d i e m , k a s vēr­t a s p l a š u m ā , s ā k o t a r 1912. g a d u . R ī g a s s t r ā d n i e k i s t re iko ja u n izgā ja d e m o n s t r ā c i j ā s 1912. g a d a 9 . j a n v ā r ī , a tz īmē jot P ē t e r b u r g a s s t r ā d n i e k u a p š a u š a n a s g a d a d i e n u . L a t v i j a s s t r ā d n i e k i boļ šev iku v a d ī b a n o o r g a n i z ē j a aprī l ī s t re ikus , protes tē jo t pret Ļ e n a s ze l ta r a k t u v j u s t r ā d n i e k u a p š a u š a n u . S t r e i k o s p iedal ī jās a p 2 5 t ū k s t o š i R ī g a s s t r ā d n i e k u ; p r o t e s t a m ī t i ņ u s n o t u r ē j a ar ī Liepā jā u n J e l g a v ā . M a i j a s t re ikos Rīgā p iedal ī jās 50 t ū k s t o š i s t r ā d n i e k u . Apr ī ļa un m a i j a s tre iki o r g a n i z ā c i j a s u n pol i t i ska r a k s t u r a z i ņ ā l iecināja, k a s a k a s m a s u r e v o l u c i o n ā r a s k u s t ī b a s u z p l ū d u laiks.' A r g r a n d i o z u s t re iku L a t v i j a s p r o l e t a r i ā t s arī 1913. g a d ā a t z ī m ē j a 9 . j a n v ā r i un P i r m ā M a i j a dienu. Bez t a m s t r e i k u s sar īko ja , protes tē jo t pret t o B a l t i j a s flotes m a t r o ž u t i e s ā š a n u , k a s bija g a t a v o j u š i s a c e l š a n o s .

B u r ž u ā z i j a u n p a t v a l d ī b a p a s t i p r i n ā j a s t r ā d n i e k u v a j ā š a n u : sā­k a s m a s v e i d a ares t i , s lēdza l e g ā l ā s a r o d b i e d r ī b a s u n c i tas s t r ā d n i e k u o r g a n i z ā c i j a s . T a č u 1914. g a d ā m a s u kus t ība piedzīvoja vēl spēcī­g ā k u k ā p i n ā j u m u . J a n v ā r a u n m a i j a s t re ikos p iedal ī jās l ie lāks s k a i t s s t r ā d n i e k u n e k ā iepr iekšē jos g a d o s . R ī g a s C e n t r ā l c i e t u m ā n o m o c ī t a I n d r i ķ a A s a r a b ē r e s i z v ē r t a s pol i t i skā d e m o n s t r ā c i j ā , k u r u polici ja nespē ja izk l īd ināt . S t r ā d n i e k u s a i n d ē š a n ā s R ī g a s g u m i j a s r ū p n ī c a « P r o v o d ņ i k s » u n P ē t e r b u r g a s g u m i j a s r ū p n ī c ā «Treugoļ-ņik» izrais ī ja p l a š u s p r o t e s t a s t re ikus , k u r u s a tba l s t ī j a a r so l idar i­t ā t e s s t re ik iem M a s k a v a s , Ki jevas u n R o s t o v a s s t r ā d n i e k i . Stre iko­tā ju s k a i t a z i ņ ā 1914. g a d ā V i d z e m e s g u b e r ņ a i e ņ ē m a otro v ie tu Krievi ja, a iz P ē t e r b u r g a s .

S t r e i k o t ā j u p r i e k š g a l ā gā ja m e t ā l i s t i , v i ņ u bija p u s e no Vidze­m e s g u b e r ņ a s s t re ikota j iem, u n v iņi izcēlās s a v o s s t re ikos a r n e a t ­la idību u n i l g s t o š u n e p i e k ā p ī b u .

R e v o l u c i o n ā r ā kus t ība p i l s ē t ā s ie tekmēja arī l a u k u d a r b a ļ a u d i s . L a t v i j a s l a u k s t r ā d n i e k i a t k a l s a k a c īņu pre t m u i ž n i e k i e m . St re iko ja D u n d a g a s , S v i r l a u k a s , A i z k r a u k l e s u . c . m u i ž u l a u k s t r ā d n i e k i , p r a ­sot d a r b a a l g a s p a a u g s t i n ā š a n u . Atsev i šķos g a d ī j u m o s k u l š a n a s va i citu s t e i d z a m u d a r b u la ika s a k a s t re ikot arī pie s a i m n i e k i e m s t r ā d ā j o š i e l a u k s t r ā d n i e k i .

Boļševiki a t r a d ā s v i s a s Krievi jas r e v o l u c i o n ā r ā s k u s t ī b a s priekš-

131

g a l ā . Meņšev ik i l ikv idator i a t t e i c ā s n o n e l e g ā l ā s p a r t i j a s u n n o s t ā ­j ā s pre t r e v o l u c i o n ā r a j i e m l o z u n g i e m , k u r o s t ika p r a s ī t a d e m o k r ā ­t i ska republ ika un m u i ž n i e k u z e m e s konfiskāci ja. B o ļ š e v i s m s L a t v i j a s S o c i ā l d e m o k r ā t i j ā bija v a l d o š a i s v i rz iens , t ika i t a s nebi ja o r g a n i z a t o r i s k i n o f o r m ē t s frakcijā, nebi ja norobežoj ies no m e ņ š e -vikiem. C ī ņ a i pret m e ņ š e v i s t i s k o CK Latv i ja s boļševiki 1912. g . v idū n o d i b i n ā j a s a v u v a d o š o c e n t r u , k u r ā d a r b o j ā s E . Zvi rbul i s ( P u t n s ) , J . Silfs ( J a u n z e m s ) u. c .

S t r ā d n i e k i s o c i ā l d e m o k r ā t i iz te icās p a r v ienību ar kr ievu boļše-v i s t i s k a j ā m o r g a n i z ā c i j ā m c īņā p r e t l ikv idator iem.

Krievu boļševiki u n p e r s o n ī g i Ļ e ņ i n s u z t u r ē j a c iešus s a k a r u s a r la tv iešu boļševik iem u n pa l īdzē ja n o s t i p r i n ā t p a g r ī d e s o r g a n i z ā ­cijas. R e v o l u c i o n ā r ā s k u s t ī b a s u z p l ū d u la ikā t ā p ē c i zdevās ga l īg i u z v a r ē t l ikv idatorus .

S v a r ī g a loma p r o l e t a r i ā t a o r g a n i z ē š a n ā u z r e v o l u c i o n ā r u c ī ņ u pret c a r i s m u bija bo ļ šev i s t i ska ja i avīzei « P r a v d a » , k a s s ā k a i z n ā k t pēc Ļ e ņ i n a i e r o s i n ā j u m a 1912. g a d a 5. mai jā . Arī Latv i jā « P r a v d a » bija p laš i i zp la t ī ta un pa l īdzē ja boļšev ik iem iekarot m a s a s .

1914. g . j a n v ā r ī Br i se lē s a n ā c a L S D IV k o n g r e s s . Ar Ļ e ņ i n a t iešu p i e d a l ī š a n o s u n v i ņ a ie tekmē k o n g r e s s ga l īg i sa t r ieca l ikvida-t o r i s m u u n a t s t ū m a m e ņ š e v i k u s n o p a r t i j a s v a d ī b a s . P ē c k o n g r e s a a r boļševik iem a p v i e n o j ā s L a t v i j a s s o c i ā l d e m o k r ā t i s k o s t r ā d n i e k u v a i r ā k u m s .

Boļševiku v a d ī t ā r e v o l u c i o n ā r ā kus t ība sevišķi p i e a u g a 1914. g a d a v a s a r ā . S a k a r ā a r B a k u n a f t a s r ū p n i e c ī b a s s t r ā d n i e k u v ispā­rēju s t re iku u n P ē t e r b u r g a s s t r ā d n i e k u b a r i k ā d u c ī ņ ā m izra i s ī jās Rīgā v i s p ā r ē j s s o l i d a r i t ā t e s s t re iks . 90 t ū k s t o š u cilvēku l ielais s trei­kotā ju s k a i t s rādī ja, ka r e v o l u c i o n ā r ā k u s t ī b a Latv i jā p i r m ā p a s a u ­les k a r a p r i e k š v a k a r ā bija p laš i izvērsus ies un ieguvus i pol i t i sku r a k s t u r u .

X I I n o d a j a .

LATVIJA P I R M Ā P A S A U L E S KARA G A D O S (1914.—1917. g.) U N F E B R U Ā R A B U R Ž U Ā Z I S K I

D E M O K R Ā T I S K Ā R E V O L Ū C I J A .

1 . I M P E R I Ā L I S T I S K Ā KARA S Ā K U M S , B O Ļ Š E V I K U C Ī Ņ A P A R

I M P E R I Ā L I S T I S K Ā K A R A P Ā R V Ē R Š A N U P I L S O Ņ U KARĀ.

P i r m ā p a s a u l e s k a r a s ā k š a n ā s 1914. g . 1 . a u g u s t ā s a m a z i n ā j a s t re iku s k a i t u un p ā r t r a u c a r e v o l u c i o n ā r o kust ību, jo lielu d a ļ u re­v o l u c i o n ā r o s t r ā d n i e k u mobil izē ja a rmi jā .

G r ū t o s a p s t ā k ļ o s n o n ā c a L a t v i j a s p i l sē tu p r o l e t a r i ā t s . G a n d r ī z pi lnīgi izbeidza d a r b ī b u v ā c u flotes b l o ķ ē t ā s L a t v i j a s o s t a s , d a u d z i e o s t a s s t r ā d n i e k i p a l i k a bez d a r b a u n m a i z e s . Ci ta pēc c i t a s d a r b u p ā r t r a u c a l ie lās r ū p n ī c a s « P r o v o d ņ i k s » , b i juša i s « U n i o n s » u . c .

133

D a u d z a s fabr ikas d a r b u a p j o m u ievēro jami s a m a z i n ā j a ; t ā s s t r ā ­dā ja t ika i d a ž a s d i e n a s n e d ē ļ ā . K a r a r ū p n i e c ī b a s u z ņ ē m u m i R ī g ā n e s p ē j a v i s u s s t r ā d n i e k u s n o d r o š i n ā t a r d a r b u . B e z d a r b a , d r a u d o š ā b a d a u n p ā r t i k a s p r o d u k t u d ā r d z ī b a s dēļ p r o l e t a r i ā t ā a u g a pret-k a r a n o s k a ņ o j u m s . Aizvien v a i r ā k g a n p i l sē tās , g a n l a u k o s izplat ī­j ā s boļšev iku i z d o t ā s p r e t k a r u v ē r s t ā s p r o k l a m ā c i j a s .

P a s a u l e s k a r š sp i lg t i a tk lā ja šķiru s a v s t a r p ē j ā s a t t iec ības Lat­vi jā. K a m ē r d a r b a ļ a u d i s p ā r c i e t a k a r a p o s t u — b e z d a r b u , b a d u u n p i e a u g a v i ņ u s a š u t u m s p r e t c a r i s m u , la tv iešu b u r ž u ā z i j a stei­d z ā s izteikt uzt ic ību c a r i s m a m . L a t v i e š u b u r ž u ā z i j a cerēja i e ņ e m t L a t v i j a s e k o n o m i s k a j ā un pol i t i ska jā dzīvē to vietu, k a s l īdz š im piederē ja B a l t i j a s vāc ieš iem. L a u k u b u r ž u ā z i j a i z m a n t o j a k a r a si­tuāc i ju u n p ā r t i k a s p r o d u k t u d ā r d z ī b u , la i s a r a u s t u b a g ā t ī b a s . Bur­ž u ā z i j a c e n t ā s s a i n d ē t p r o l e t a r i ā t u a r n a c i o n ā l i s m u , izvirzot ideju p a r « tēvzemes a i z s t ā v ē š a n u » , b e t š im š o v i n i s m a m pret ī s t ā j ā s boļ­ševiku p r e t k a r a laģitācija»

P r o l e t a r i ā t a v a d o n i s Ļ e ņ i n s i z s t r ā d ā j a boļšev iku teorē t i sko u n t a k t i s k o n o s t ā j u k a r a u n revolūc i jas j a u t ā j u m o s . L a t v i j a s Sociāl­d e m o k r ā t i j a j a u n o p i r m a j ā m k a r a d i e n ā m i e ņ ē m a boļ šev i s t i sku no­s tā ju p a r i m p e r i ā l i s t i s k ā k a r a p ā r v ē r š a n u p i l s o ņ u k a r ā .

P a š ā k a r a s ā k u m ā , 1914. g a d a a u g u s t ā , n e l e g ā l i s a n ā c a L S D X konference. G a l v e n a i s d a r b a k ā r t ī b a s j a u t ā j u m s bija a t t i e k s m e pre t k a r u u n p a r t i j a s u z d e v u m i k a r a la ikā. Konference a t z ī m ē j a k a r a i m p e r i ā l i s t i s k o r a k s t u r u u n norādī ja , k a p r o l e t a r i ā t s n a v iein­t e r e s ē t s k a r ā u n k a p r o l e t a r i ā t a g a l v e n a i s u z d e v u m s i r p ā r v ē r s t k a r u revolūci jā . Konference u z d e v a p a p l a š i n ā t u n n o s t i p r i n ā t n e l e g ā l ā s p a r t i j a s o r g a n i z ā c i j a s , kā arī izvērs t p l a š u aģi tāci ju, lai s a g a t a v o t u m a s a s i z šķ i r īga jām k a u j ā m , sev išķu u z m a n ī b u p ievēršot a ģ i t ā c i j a i k a r a s p ē k a d a ļ ā s .

Boļševiki veica p l a š u a ģ i t ā c i j a s d a r b u , i zp la tot kr ievu un lat­v iešu v a l o d ā p r o k l a m ā c i j a s a r v i r s r a k s t i e m «Nost k a r u ! » , « T a u t a , a t topies !» . P r o k l a m ā c i j a s izkaisī ja pie fabr ikām un r ū p n ī c ā m , ie lās u n l a u k u m o s , p i l s ē t ā s u n laukos . P r o k l a m ā c i j ā s L a t v i j a s boļševiki n o s k a i d r o j a k a r a i m p e r i ā l i s t i s k o r a k s t u r u , a ic inā ja u z c īņu pret pat­v a l d ī b u , a ic inā ja p ā r v ē r s t i m p e r i ā l i s t i s k o k a r u p i l s o ņ u k a r ā — revolūci jā . A i z s t ā v o t p r o l e t ā r i s k o i n t e r n a c i o n ā l i s m u , L a t v i j a s boļ­ševiki n e m i t ī g i c īnī jās pret b u r ž u ā z i s k o n a c i o n ā l i s m u u n š o v i n i s m u , a t m a s k o d a m i m e ņ š e v i k u l o z u n g u p a r tēv i jas a i z s a r g ā š a n u .

L a t v i e š u b u r ž u ā z i j a aktīvi a tba l s t ī ja boļšev iku v a j ā š a n u . 1915. g a d ā c a r a ž a n d a r m i e m a r p r o v o k a t o r u pa l īdz ību i z d e v ā s a p c i e t i n ā t g a n d r ī z v i s u s L S D C K locekļus. Lai g a n bo ļ šev ikus va jā ja, t o m ē r v iņi n e p ā r t r a u c a r e v o l u c i o n ā r o darb ību. R a d ā s p a t j a u n a s revolu­c i o n ā r a s o r g a n i z ā c i j a s la tv iešu s t rē ln ieku pulkos .

1916 . g a d a jūl i jā L S D izdeva m a n d ā t u l ie la jam p a s a u l e s prole­t a r i ā t a v a d o n i m V . I . Ļ e ņ i n a m , p i l n v a r o j o t v i ņ u u z s t ā t i e s s t a r p t a u ­t i skos soc iā l i s tu k o n g r e s o s u n a p s p r i e d ē s L S D v ā r d ā . C a r i s m a t e r o r s u n m e ņ š e v i k u n o d e v ī g a i s s o c i ā l š o v i n i s m s n e s p ē j a iz jaukt v a i

134

m a z i n ā t la tv iešu boļšev iku rīcību m a s u s a l i e d ē š a n ā c īņai p r e t c a r i s m u , m u i ž n i e k i e m u n k a p i t ā l i s t i e m , cīņu p a r i m p e r i ā l i s t i s k a k a r a p ā r v ē r š a n u p i l s o ņ u k a r ā .

2 . L A T V I J A P I R M Ā P A S A U L E S K A R A L A I K Ā .

P ē c ī s la ic īg iem 1914. g a d a p a n ā k u m i e m c a r a a rmi ja 1915. g a d ā c ieta s m a g a s s a k ā v e s , k a m cēlonis bi ja Krievi jas k a r a r ū p n i e c ī b a s n e s a g a t a v o t ī b a u n n o z i e d z ī g a n o l a i d ī b a k a r a s p ē k a a p g ā d ē , k ā arī

c a r a ģ e n e r ā ļ u nespē j ība u n nodevība . 1915. g a d a m a i j ā p r e t r u n ī g u p a v ē ļ u r e z u l t ā t ā g a n d r ī z bez k a u j ā m bija j ā a t s t ā j Liepāja . Jū l i jā v ā c u a r m i j a t u r p i n ā j a v i rz ī t ies u z pr iekšu K u r z e m ē , i e ņ ē m a V e n t s ­pili u n T u k u m u . R u d e n s k a u j u r e z u l t ā t ā v ā c u a r m i j a i e ņ ē m a g a n ­drīz v i su K u r z e m i , s a s n i e d z o t R ī g a s j ū r a s līci pie S l o k a s . V ā c u k a r a s p ē k u i z d e v ā s a p t u r ē t 2 0 — 3 0 k m n o R ī g a s , T ī re ļa p u r v o s , l īni ja S l o k a — O l a i n e — Ķ e k a v a . T ā l ā k f rontes l īnija gā ja g a r D a u g a v a s k r a s t i e m n o Doles s a l a s līdz D a u g a v p i l i j . A b a s a r m i j a s p a l i k a š inīs pozīci jās līdz 1917. g a d a s e p t e m b r i m . Ziemeļu f rontes u z d e v u m s

135

bija P e t r o g r a d a s a i z s a r g ā š a n a , n o t u r o t i e s D a u g a v a s k r a s t o s u n pa­t u r o t s a v ā s r o k ā s Rīgu u n D a u g a v p i l i .

V a i r ā k n e k ā p u s m i l j o n a k u r z e m n i e k u p a m e t a d z i m t ā s v i e t a s u n d e v ā s bēg ļu g a i t ā s u z c i t ā m Krievi jas g u b e r ņ ā m . V i s g r ū t ā k k l ā j ā s t rūc īga j i em bēg ļ iem — b e z z e m n i e k i e m un ka lp iem. L a t v i e š u b u r ž u ā ­zija i z m a n t o j a bēg ļu g r ū t o s tāvokl i . C a r a v a l d ī b a piešķīra l īdzek ļus b ē g ļ u a t b a l s t ī š a n a i , bet la tv iešu b u r ž u ā z i j a izl ietoja tos , lai pār­v ē r s t u «Latv ie šu b ē g ļ u p a l ī d z ī b a s c e n t r ā l o komite ju» p a r l a tv ie šu b u r ž u ā z i s k o o r g a n i z ā c i j u pol i t i sko c e n t r u .

O k u p ē t ā s K u r z e m e s civilā p ā r v a l d e a t r a d ā s vietējo m u i ž n i e k u r o k ā s . Vācieš i gr ibē ja K u r z e m i p ā r v ā c o t un ieteica šeit n o m e t i n ā t v ā c u k o l o n i s t u s . P a r oficiālo v a l o d u i z s l u d i n ā j a v ā c u v a l o d u . S ā k ā s K u r z e m e s a t k l ā t a i z l a u p ī š a n a , g a n uzl iekot s m a g u s n o d o k ļ u s u n n o ­devas , g a n izcērtot m e ž u s , g a n n e s a u d z ī g i i z d a r o t p ā r t i k a s p r o d u k t u , ādu, l inu u n v i l n a s rekvizīci jas z e m n i e k u s a i m n i e c ī b ā s . V i s u s d a r b a spē j īgos d a r b a ļ a u d i s nosūt ī ja t ā d o s d a r b o s , kur bija g r ū t i j ā s t r ā d ā , bet p ā r t i k a s d e v a s bija ļoti m a z a s .

P ē c f rontes n o s t a b i l i z ē š a n ā s V i d z e m e p ā r v ē r t ā s p ie frontes jos lā . V i d z e m e s ter i tor i jā izvietoja p u s m i l j o n a v ī ru lielo Ziemeļu f r o n t e s 12. a rmi ju ar š t ā b u Rīgā . S t r ā d n i e k i t ika n o d a r b i n ā t i t r a n š e j u rak­š a n a s u n ceļu būves d a r b o s . Lai a p g ā d ā t u a r p ā r t i k u lielo a r m i j u u n k a r a d a r b o s iesa i s t ī tos s t r ā d n i e k u s , a r m i j a s i n t e n d a n t i bieži izdar ī ja lopu un l a b ī b a s rekvizīci jas z e m n i e k u s a i m n i e c ī b ā s . Līdz ar to lauk­sa imniec ība V i d z e m ē p a n ī k a . Lie l lopu u n z i r g u s k a i t s s a m a z i n ā j ā s a p m ē r a m p a r 2/ 3, d a ļ a l a u k u pa l ika n e a p s t r ā d ā t a .

L a u k s t r ā d n i e k i n o n ā c a sevišķi g r ū t ā s tāvokl ī . D a r b u n e v a r ē j a d a b ū t . L a t v i e š u «pelēkie b a r o n i » n e s a u d z ī g i i z m a n t o j a šo s tāvokl i , l iekot k a l p i e m bieži v ien s t r ā d ā t t ikai p a r p ā r t i k u .

Rīga p ā r v ē r t ā s p a r k a r a n o m e t n i u n R ī g a s n o c i e t i n ā t ā r a j o n a c e n t r u . S t e i g ā n o t i k a r ū p n i e c ī b a s u z ņ ē m u m u evakuāci ja , k a s t u r ­p i n ā j ā s v i su 1916. g a d u . N o L a t v i j a s evakuē ja u z M a s k a v u , P e t r o -g r a d u u n c i t ā m Iekškr iev i ja s p i l s ē t ā m 395 r ū p n i e c ī b a s u z ņ ē m u m u s a r v i s ā m m a š ī n ā m , iekār tu, p u s f a b r i k ā t i e m u n g a t a v o produkci ju . P a m e s t o s fabriku u n r ū p n ī c u k o r p u s u s i z m a n t o j a k a r a s p ē k a vaja­d z ī b ā m . U z ņ ē m u m i e m līdzi e v a k u ē j ā s arī s t r ā d n i e k i . Rīgā ievēro­j a m i s a m a z i n ā j ā s c iv i l iedzīvotā ju s k a i t s : no 517 000 1913. g a d ā l īdz 213 000 1916. g a d ā .

L a t v i e š u b u r ž u ā z i j a i z m a n t o j a 1915. g a d a m i l i t ā r o s n o t i k u m u s s a v o s n o l ū k o s u n c e n t ā s d a b ū t a t ļ a u j u la tv iešu b r ī v p r ā t ī g o d a ļ u f o r m ē š a n a i , a p s o l o t va ld ība i , k a t ā s p a d z ī s v ā c i e š u s n o K u r z e m e s . Sevišķi i e in teresē ta s a v u z a u d ē t o ī p a š u m u a t g ū š a n ā bija o k u p ē t ā s K u r z e m e s b u r ž u ā z i j a . A n t a n t e s p ā r s t ā v j i a tba l s t ī j a la tv iešu b u r ž u ā ­zi jas ideju p a r b r ī v p r ā t ī g o v ienību o r g a n i z ē š a n u . A u g s t ā k ā virs­pavē lniec ība 1915. g a d a 19. jūl i jā a t ļ ā v a d i b i n ā t la tv iešu b r ī v p r ā t ī g o s t rē ln ieku b a t a l j o n u s i t kā i z l ū k d i e n e s t a m . Vi r spavē ln iec ība gri­bēja i z m a n t o t l a tv ie šu b r ī v p r ā t ī g o seno n a i d u p r e t Bal t i j a s vācie­šiem, kā arī to, ka latv ieš i labi p a z ī s t v ietē jos a p s t ā k ļ u s , un iesa i s t ī t

136

v i ņ u s i z l ū k o š a n a s d a r b ā i e n a i d n i e k a a i z m u g u r ē u n c īņā pret v ā c u spiegiem.

L a t v i j a s S o c i ā l d e m o k r ā t i j a u z s t ā j ā s pret b r ī v p r ā t ī g o b a t a l j o n u o r g a n i z ē š a n u , j o b a t a l j o n u o r g a n i z ē š a n a bija b u r ž u ā z i j a s in te resēs . Latv ie šu t a u t a p a k l a u s ī j a boļ šev iku a i c i n ā j u m a m : n e n o t i k a brīv­p r ā t ī g o m a s v e i d a i e s t ā š a n ā s b a t a l j o n o s . 1915. un 1916. g a d ā no­dib inā jās 8 la tv iešu b a t a l j o n i . Ta jos bez b r ī v p r ā t ī g a j i e m , k u r u s k a i t ā bija d a u d z i 15—16, g a d u s veci zēni, iesaist ī ja j a u n i e s a u c a m o s un p ā r s k a i t ī j a l a tv ie šus n o c i t ā m k a r a s p ē k a d a ļ ā m . B a t a l j o n u s a s t ā v s bija p r o l e t ā r i s k s u n p u s p r o l e t ā r i s k s . P ē c ī s a s a p m ā c ī š a n a s ba ta l jo­n u s ra idī ja c ī ņ ā s .

Latv iešu s t rē ln ieku b a t a l j o n i p iedal ī jās d a u d z ā s s īvās k a u j ā s R ī g a s f rontē no 1915. l īdz 1917. g a d a m . L a t v i e š u s t rē lnieki bija d r o s m ī g i un iztur īg i . 1915. g a d a r u d e n ī v iņi kopā ar kr ievu z a l d ā ­t iem p a r ā d ī j a l a b a s k a u j a s spē jas , k a d vācu k a r a s p ē k s gā ja u z b r u ­k u m ā pie S l o k a s un T ī r e ļ p u r v ā , cenšot ies i eņemt Rīgu. No 1916. ga­da apr ī ļa l īdz g a d a b e i g ā m 2. ( R ī g a s ) un 3 . ( K u r z e m e s ) b a t a l j o n s kopā ar S ib ī r i jas s t rē ln ieku p u l k i e m v a r o n ī g i a iz s tāvē ja Ikšķ i les pr iekš t i l ta n o c i e t i n ā j u m u s D a u g a v a s kre isa jā k r a s t ā . « N ā v e s s a l u » (2 k v a d r ā t k i l o m e t r u s lielu z e m e s s t r ē m e l i D a u g a v a s lokā) v ā c u k a r a s p ē k s bija ielencis no s a u s z e m e s p u s e s . T u r piekļūt v a r ē j a t ikai n a k t ī s p ā r D a u g a v u . Arī šo ceļu p a s t ā v ī g i a p š a u d ī j a . « N ā v e s s a l ā » k r i ta d a u d z i la tv iešu un kr ievu s t rē lnieki .

M i l z ī g u s z a u d ē j u m u s la tv iešu u n Sibīr i jas pu lku s trē lnieki c ieta tā dēvēto Z i e m s v ē t k u k a u j u la ikā R ī g a s f rontē 1916. g a d a d e c e m b r a b e i g ā s . S a j ā s k a u j ā s v i r s p a v ē l n i e c ī b a sūtī ja k a r a s p ē k u c īņā bez a r t i l ē r i j a s s a g a t a v o š a n a s u n n e p i e c i e š a m a j ā m r e z e r v ē m . U z b r u ­k u m s s ā k ā s 23. decembrī (pēc vecā s t i l a ) . N o B a b ī t e s ezera k a r a ­spēks d e v ā s g a r abiem Lie lupes k r a s t i e m dienvidu v i rz ienā, lai i e ņ e m t u J e l g a v u . Š inīs k a u j ā s iznīc ināja v a i r ā k nekā 10% n o lat­v iešu j a u n d i b i n ā t o pulku s a s t ā v a . K r i t u š o v idū bija d a u d z L S D biedru . Arī kr ievu pulki cieta l ielus z a u d ē j u m u s 1917. g a d a j a n v ā r a k a u j ā s v i sā R ī g a s frontē.

I m p e r i ā l i s t i s k ā k a r a r e z u l t ā t ā Krievi ja 1916. g a d a b e i g ā s bi ja j a u n o n ā k u s i līdz s a i m n i e c i s k a m s a b r u k u m a m . Z a l d ā t i e m bija sveši k a r a mērķi , t ā p ē c arv ien v a i r ā k izplat ī jās p r e t k a r a n o s k a ņ o j u m s u n k a r a v ī r i a rv ien v a i r ā k dezer tē ja n o f rontes .

Ļoti s v a r ī g a j ā Ziemeļu f rontes s e k t o r ā — R ī g a s f rontē p r e t k a r a p r o p a g a n d a s d a r b u vadī ja K S D S ( b ) P P e t r o g r a d a s komite ja u n L a t v i j a s S o c i ā l d e m o k r ā t i j a . T ā s izplat ī ja p r o k l a m ā c i j a s u n izl ika s a r k a n o s k a r o g u s a r p r e t k a r a l o z u n g i e m . Atz īmējot 1916. g a d a P i r m o Mai ju, Rīgā iespieda 5000 e k s e m p l ā r u skre j lapu. Rīga izvēr­t ā s p a r p r e t k a r a u n s t r ā d n i e k u s t a r p t a u t i s k ā s b r ā l ī b a s p r o p a g a n d a s c e n t r u .

K a r a v ī r u n e a p m i e r i n ā t ī b a k ļuva arv ien l ie lāka. D a ž a s S ib ī r i j a s s t r ē l n i e k u d a ļ a s n ā c ā s izformēt, jo t ā s bija a t t e i k u š ā s iet c īņā Ziem­svētku k a u j u la ikā. 1916. g a d ā s ā k a d a r b o t i e s l a u k u k a r a t ie sas , k a s d a u d z i e m z a l d ā t i e m p iespr ieda n ā v e s sodu. P ē c n e v e i k s m ī g a j ā m

137

Z i e m s v ē t k u k a u j ā m la tv iešu s t r ē l n i e k u v i d ū m a z i n ā j ā s b u r ž u ā z i j a s i e v a z ā t a i s šov in i sms . P i e a u g a r e v o l u c i o n ā r a i s n o s k a ņ o j u m s , k a s p r a s ī j a c a r i s m a g ā š a n u u n i m p e r i ā l i s t i s k ā k a r a p ā r v ē r š a n u p i l s o ņ u k a r ā .

3. 1917. G. F E B R U Ā R A B U R Ž U Ā Z I S K I D E M O K R Ā T I S K Ā R E V O L Ū C I J A LATVIJĀ.

Arī la tv iešu p r o l e t a r i ā t s boļ šev iku v a d ī b ā aktīvi p ieda l ī j ā s F e b r u ā r a b u r ž u ā z i s k i d e m o k r ā t i s k a j ā revolūci jā P e t r o g r a d ā u n c i t ā s Kr iev i jas p i l sē tās . 7 . m a r t ā P e t r o g r a d ā s ā k a legā l i izdot « C ī ņ u » P. S t u č k a s v a d ī b ā , bet M a s k a v ā — « S o c i ā l d e m o k r ā t u » .

M i l i t ā r ā s u n a d m i n i s t r a t ī v ā s v a r a s o r g ā n i ve l t īg i m ē ģ i n ā j a izolēt Ziemeļu fronti un piefrontes j o s l a s iedzīvotā jus no revolucio­n ā r ā s P e t r o g r a d a s . Vēs t i s p a r revolūci jas u z v a r u drīz s a s n i e d z a f ront i u n n e o k u p ē t ā s L a t v i j a s d a ļ a s iedzīvotā jus . Armi jā akt iv izē jās r e v o l u c i o n ā r ā d a r b ī b a . M a r t a p i r m a j ā s d i e n ā s Rīgā, P ā r d a u g a v a s r a j o n ā , not ika la tv iešu s t rē ln ieku un polici jas v ienību a s i ņ a i n a sa­d u r s m e , k u r ā policist i p iedzīvoja p i ln īgu sakāv i .

V i d z e m e s g u b e r n a t o r s u n c a r a v a l d ī b a s a u g s t ā k i e ierēdņi, b īda­m i e s n o t a u t a s d u s m ā m , a i z b ē g a . P a g a i d u v a l d ī b a u z d e v a R ī g a s p i l s ē t a s g a l v ā m a d v o k ā t a m A . K r a s t k a l n a m izpildīt V i d z e m e s gu­b e r ņ a s k o m i s ā r a ( g u b e r n a t o r a ) p i e n ā k u m u s . K r a s t k a l n s p a t u r ē j a c a r a i e s tāžu d a r b i n i e k u s , cenšot ies s a g l a b ā t veco kār t ību .

A r boļšev iku p a g r ī d n i e k u inic iat īvu s ā k a o r g a n i z ē t i e s R ī g a s s t r ā d n i e k u d e p u t ā t u p a d o m e , un 7 . (20.) m a r t ā t ika ievēlēts t ā s p i r m a i s s a s t ā v s . P a d o m e p a n ā c a K r a s t k a l n a a t c e l š a n u u n izvirzī ja s o c i ā l d e m o k r ā t u k a n d i d ā t u P r i e d k a l n u V i d z e m e s g u b e r ņ a s komi­s ā r a a m a t a m , bet P a g a i d u v a l d ī b a n e a p s t i p r i n ā j a v i ņ u a m a t ā .

R ī g a s p a r t i j a s o r g a n i z ā c i j a s p i r m a j ā l egā la jā s a n ā k s m ē piedalī­j ā s a p 300 p a r t i j a s b iedru. P a r t i j a s o r g a n i z ā c i j a k ļuva l e g ā l a .

R ī g a s s t r ā d n i e k u d e p u t ā t u p a d o m e s s v a r ī g ā k a i s pol i t i skais sol is b i ja t a u t a s mil ic i jas n o d i b i n ā š a n a . Mil ici ja t ika k o m p l e k t ē t a n o s t r ā d n i e k i e m .

A p r i ņ ķ u p i l s ē t ā s u n m i e s t i ņ o s arī n o d i b i n ā j ā s d e p u t ā t u p a d o m e s . D e p u t ā t u v idū l īdzās s t r ā d n i e k i e m bija arī b e z z e m n i e k u un sīk-z e m n i e k u p ā r s t ā v j i . R e v o l u c i o n ā r ā k u s t ī b a izp la t ī jās arī L a t g a l e s l a u k o s .

M a r t a s ā k u m ā a r m i j a s d a ļ ā s s ā k a o r g a n i z ē t i e s d e p u t ā t u p a d o ­m e s . 12. a r m i j ā p a d o m j u o r g a n i z ē š a n a s v a d ī b u s a g r ā b a s a v ā s r o k ā s eser i un meņšev ik i . Ievē lē tā 12. a r m i j a s z a l d ā t u d e p u t ā t u p a d o m e s i zp i ldkomite ja (12. I skoso l s ) a tba l s t ī ja b u r ž u ā z i s k o P a g a i d u val­dību j a u t ā j u m ā p a r k a r a t u r p i n ā š a n u , u z s ā k a c īņu pre t 12. a r m i j ā esoša j iem boļšev ik iem un u z s t ā j ā s pret 8 s t u n d u d a r b a dienu.

Oficieri o r g a n i z ē j ā s atsevišķi . Viņi ievēlēja oficieru izpildko­m i t e j u (12. I s k o m o f u ) . Bet c īņā pre t boļševik iem viņi gā ja kopā ar 12. I skoso lu un k ļuva p a r k o n t r r e v o l ū c i j a s c e n t r u .

138

Boļševiki a r m i j ā veica r e v o l u c i o n ā r o darbu, izdodot arī boļševis-t i sku l a i k r a k s t u «Br īva i s St rē ln ieks» . L a t v i e š u boļševiki n o d i b i n ā j a p a r t i j a s o r g a n i z ā c i j a s l a tv ie šu s t r ē l n i e k u pulkos . P i r m a i s revolu­c i o n ā r o la tv iešu s t rē ln ieku pu lku p ā r s t ā v j u k o n g r e s s n o t i k a 13. m a r ­t ā V a l m i e r ā . D i v a s n e d ē ļ a s vē lāk o t r a j ā k o n g r e s ā Rīgā ievēlēja la tv iešu s t rē ln ieku pu lku izp i ldkomite ju ( I s k o l a s t r e l u ) .

S t r ā d n i e k u u n z a l d ā t u d e p u t ā t u p a d o m e s Latv i jā v e i d o j ā s k ā p l a š a s m a s u o r g a n i z ā c i j a s , k a s apv ieno ja s t r ā d n i e k u s , z a l d ā t u s u n b e z z e m n i e k u s . T o m ē r m e ņ š e v i k i e m i z d e v ā s iekļūt p a d o m ē s u n pa­n ā k t v i e t u m i s t o s a d a r b ī b u a r b u r ž u ā z i j u .

F e b r u ā r a revolūci jas p o s m ā la tv iešu b u r ž u ā z i j a , k o a t b a l s t ī j a meņšev ik i , c e n t ā s p ā r ņ e m t s a v ā s r o k ā s pol i t i sko v a r u . Rīgā s a p u l ­cē jās 4 8 b u r ž u ā z i s k o o r g a n i z ā c i j u pār s tāv j i u n n o d i b i n ā j a sa­b iedr i sko o r g a n i z ā c i j u « R ī g a s p a d o m i » , la tv iešu p i l s ē t a s b u r ž u ā ­zi jas o r g ā n u , k a s a tba l s t ī j a P a g a i d u va ld ību.

L a u k u b u r ž u ā z i j a s a s a u c a V a l m i e r ā k u l a k u p ā r s t ā v j u s — pa­g a s t u vecākos, skr īverus , b a z n ī c a s d r a u d ž u p ā r s t ā v j u s , a g r o n o m u s u n s a b i e d r i s k o s d a r b i n i e k u s u n ievēlēja V i d z e m e s p a g a i d u « z e m e s p a d o m i » .

P r e t « z e m e s p a d o m i » k r a s i n o s t ā j ā s R ī g a s s t r ā d n i e k u d e p u t ā t u p a d o m e . N e s k a i t ā m o s s t r ā d n i e k u , k a l p u u n b e z z e m n i e k u m ī t i ņ o s , k a s not ika v i sā Vidzemē, p i e ņ ē m a rezolūci jas , k u r ā s protes tē ja p r e t b u r ž u ā z i j a s m ē ģ i n ā j u m u s a g r ā b t v a r u . Arī la tv iešu s t rē ln ieku dele­g ā t u k o n g r e s s n e a t z i n a «zemes p a d o m i » .

L a t v i j a s S o c i ā l d e m o k r ā t i j a s C K kopā a r R ī g a s s t r ā d n i e k u depu­t ā t u p a d o m i n o l ē m a aprī l ī s a s a u k t V a l m i e r ā L a t v i j a s s t r ā d n i e k u u n b e z z e m n i e k u k o n g r e s u . Tika publ icēts u z a i c i n ā j u m s v i s a s L a t v i j a s b e z z e m n i e k i e m ievēlēt k a t r ā p a g a s t ā d ivus d e l e g ā t u s s ū t ī š a n a i u z Vis la tv i ja s b e z z e m n i e k u k o n g r e s u .

K u r z e m e s u n L a t g a l e s l a u k u b u r ž u ā z i j a o r g a n i z ē j a s a v a s «zemes p a d o m e s » . P a g a i d u v a l d ī b a a tba l s t ī j a b u r ž u ā z i j u .

T ā d ē j ā d i F e b r u ā r a revolūci jas g a i t ā Latv i jā izveidojās divval-dība. P r o l e t a r i ā t a v a r a s o r g ā n i bija s t r ā d n i e k u u n z a l d ā t u d e p u t ā t u p a d o m e s , k a s rea l izē ja p a s ā k u m u s t a u t a s in te resēs . B u r ž u ā z i j a s v a r a s p a u d ē j i bija P a g a i d u v a l d ī b a s k o m i s ā r i u n v ie tē jās b u r ž u ā z i ­j a s o r g a n i z ā c i j a s .

Boļšev iku u z d e v u m s bija i z ska idrot m a s ā m b u r ž u ā z i j a s n o l ū k u s u n mobi l izēt t ā s c īņa i p a r p i l n ī g u revolūci jas u z v a r u , p a r v i s a s va­r a s n o d o š a n u s t r ā d n i e k u u n z a l d ā t u p a d o m ē m .

T R E Š Ā D A Ļ A .

LATVIJA LIELĀS OKTOBRA SOCIĀLISTISKĀS R E V O L Ū C I J A S P E R I O D Ā .

X I I I n o d a ļ a ,

LATVIJA L I E L Ā S O K T O B R A S O C I Ā L I S T I S K Ā S R E V O L Ū C I J A S S A G A T A V O Š A N A S P O S M Ā .

1 . V . I . Ļ E Ņ I N A A P R Ī Ļ A T Ē Z E S U N T O N O Z Ī M E L I E L Ā S O K T O B R A

S O C I Ā L I S T I S K Ā S R E V O L Ū C I J A S S A G A T A V O Š A N Ā .

1917. g a d a 3. aprī l ī Krievi jā no e m i g r ā c i j a s a t g r i e z ā s V. I . Ļ e ņ i n s u n s t ā j ā s r e v o l u c i o n ā r ā s k u s t ī b a s p r i e k š g a l ā .

O t r ā d ienā P e t r o g r a d a s boļšev iku s a p u l c ē Ļ e ņ i n s nolas ī ja s a v a s s l a v e n ā s «Aprī ļa tēzes». T a n ī s Ļ e ņ i n s a p k o p o j a p a r t i j a s t e o r ē t i s k o u n p r a k t i s k o pieredzi u n p a r ā d ī j a r a d o š ā m a r k s i s m a g a i s m ā nākot­n e s p e r s p e k t ī v a s , kā arī p a r t i j a s t a k t i k u un s t r a t ē ģ i j u c īņā p a r sociā­l i s t i skās revolūci jas u z v a r u u n p r o l e t a r i ā t a d i k t a t ū r a s n o d i b i n ā š a n u . Aprī ļa tēzes bija d o k u m e n t s ar p a s a u l v ē s t u r i s k u n o z ī m i un deva par­t i ja i ģ e n i ā l u p l ā n u p ā r e j a i n o b u r ž u ā z i s k i d e m o k r ā t i s k ā s revolūci jas uz sociā l i s t i sko revolūci ju. Apr ī ļa tēzēs Ļ e ņ i n s a t m a s k o j a k a r a r a k s t u r u : P a g a i d u v a l d ī b a s la ikā k a r š i r u n pal iek i m p e r i ā l i s t i s k s l a u p ī š a n a s k a r š . T a u t a s m a s a s n e v a r ē j a a t b a l s t ī t P a g a i d u va ld ību, jo tā bija k a p i t ā l i s t u va ld ība . P ē c Ļ e ņ i n a i e r o s i n ā j u m a par t i j a izvir­zīja l o z u n g u : « N e k ā d u a t b a l s t u P a g a i d u v a l d ī b a i ! » Šis l o z u n g s pa­redzē ja revolūc i ja s t ā l ā k u a t t ī s t ību . P a r t i j a s l īnija bija i e k a r o t va i­r ā k u m u p a d o m ē s , mobi l izēt m a s a s , n o d i b i n ā t s t r ā d n i e k u š ķ i r a s u n t r ū c ī g ā s z e m n i e c ī b a s s tab i lu pol i t i sku savienību.

Arī Latvi jā t ika izv irz ī t s Ļ e ņ i n a l o z u n g s : «Visu v a r u p a d o m ē m ! » . Š i s l o z u n g s n o z ī m ē j a — likvidēt d ivvaldību, a t d o t v i su v a r u s t r ā d n i e k i e m u n z e m n i e k i e m u n līdz a r t o m a i n ī t v a l d ī b a s s a s t ā v u un polit iku.

P i r m ā p a s a u l e s k a r a la ikā r ū p n i e c ī b a s u z ņ ē m u m i n o L a t v i j a s t ika evakuēt i u z Iekškrievi ju: u z M a s k a v u , P e t r o g r a d u , V o r o ņ e ž u , H a r k o v u , S a m a n i , S m o ļ e n s k u u n c i t ā m p i l s ē t ā m . T ā d a r ū p n i e c ī b a s i z v i e t o š a n a izkl īdināja arī L a t v i j a s s t r ā d n i e k u s pa v i su Krieviju, jo k a t r a u z ņ ē m u m a s t r ā d n i e k i sekoja s a v a i r ū p n ī c a i . Taču L a t v i j a s r ū p n i e c ī b a s p r o l e t a r i ā t s v i sur aktīvi p iedal ī jās F e b r u ā r a b u r ž u ā z i s k i d e m o k r ā t i s k ā s revolūci jas c ī ņ ā s . Pēc. c a r a p a t v a l d ī b a s g ā š a n a s , k a d l e g a l i z ē j ā s boļševiku par t i ja , Krievi jas p i l sē tās nodi-

140

b i n ā j ā s K S D S ( b ) P la tv iešu g r u p a s . 1917. g a d a aprīl ī M a s k a v ā not ika L S D X I I I konference, k u r ā g a l v e n o k ā r t p iedal ī jās K S D S ( b ) P la tv iešu g r u p u de legā t i . Viņi p ā r s t ā v ē j a konferencē ap 2,5 tūks t , la tv iešu s o c i ā l d e m o k r ā t u , k a s dzīvoja Krievi jā. No n e p i l n i e m diviem t ū k s t o š i e m Latvi jā esošo s o c i ā l d e m o k r ā t u piefrontes i e r o b e ž o j u m u pēc konferencē v a r ē j a p iedal ī t ies t ika i daži de legā t i .

S a v o s l ē m u m o s konference u z s v ē r a Ļ e ņ i n a Apr ī ļa tēzēs izvirz ī to ideju, ka d e p u t ā t u p a d o m e s i r v i e n ī g ā i e s p ē j a m ā r e v o l u c i o n ā r ā s v a l d ī b a s forma.

A g r ā r ā j a u t ā j u m ā konference p i e ņ ē m a l ē m u m u p a r v i s a s z e m e s n a c i o n a l i z ā c i j u u n L a t v i j a s v ā c u b a r o n u u n citu lielo z e m e s ī p a š u m u konfiskāci ju bez a t l īdz ības .

P ē c X I I I konferences L a t v i j a s boļševik i veica p l a š u izska idro­š a n a s d a r b u m a s ā s . S ā k ā s m a s u kus t ība .

141

2 . LATVIJAS B E Z Z E M N I E K U P I R M A I S K O N G R E S S .

S T R Ā D N I E K U , B E Z Z E M N I E K U U N Z A L D Ā T U D E P U T Ā T U P A D O M E S .

Latv i ja s boļševiki u z s ā k a n e s a u d z ī g u c īņu p a r s o c i ā l i s t i s k ā s revolūc i jas u z v a r u u n p r o l e t a r i ā t a d i k t a t ū r a s n o d i b i n ā š a n u . S t r ā d n i e k u šķira v a r ē j a izpi ldīt revolūc i jas h e g e m o n a lomu, t ika i i e sa i s to t sociā l i s t i ska jā revolūci jā d a r b a zemniec ību — s t r ā d n i e k u š ķ i r a s s a b i e d r o t o . V i s p i r m s bija o r g a n i z ē j a m a s u n i e s a i s t ā m a s revo lūc i ja s c ī ņ ā s p l a š ā s b e z z e m n i e k u m a s a s .

S a k a r ā a r t o pēc L a t v i j a s S o c i ā l d e m o k r ā t i j a s C e n t r ā l ā s Komi­t e j a s u n R ī g a s s t r ā d n i e k u d e p u t ā t u p a d o m e s a i c i n ā j u m a 1917. g . a p r ī ļ a v idu V a l m i e r a s a n ā c a L a t v i j a s s t r ā d n i e k u u n b e z z e m n i e k u k o n g r e s s . K o n g r e s ā p iedal ī jās 436 de legāt i , ko n e o k u p ē t ā s L a t v i j a s d a ļ a s t rūc īg ie l a u k u d a r b a ļ a u d i s ievēlēja p a g a s t u sapu lcēs , k ā arī R ī g a s s t r ā d n i e k u d e p u t ā t u p a d o m e s u n la tv ie šu s t r ē l n i e k u p ā r s t ā v j i . K o n g r e s s p i e ņ ē m a rezolūci ju, k u r ā t e i k t s : «1) Revolūci ja Krievi jā vel n a v n o b e i g t a , bet t ā j ā t u r p i n a a r s t r ā d n i e c ī b a s u n r e v o l u c i o n ā r ā s

z e m n i e c ī b a s kopēj iem spēkiem, note ikt i uzs tā jo t ie s pret v i s ā m k o n t r -r e v o l u c i o n ā r ā m š ķ i r ā m u n v i ņ u v a l d ī b ā m . 2 ) T a g a d ē j ā P a g a i d u va ld ība , k u r a s a s t ā v s a v ā v a i r u m ā n o m a n t ī g o šķiru pr iekšs tāv j iem, n a v r e v o l u c i o n ā r ā s t a u t a s g r i b a s izteicēja, bet, v a d ī t a n o s a v a s š ķ i r a s i n t e r e s ē m , s v e r a s j a u u z k o n t r r e v o l ū c i j a s pusi , kādē ļ nepie­c i e š a m a v i s s t i n g r ā k ā k o n t r o l e p ā r v i ņ a s darb ību n o s t r ā d n i e k u u n z a l d ā t u d e p u t ā t u p a d o m ē m , k u r ā m s a p u l c e i z saka s a v u n e d a l ī t u uzt icību. 3 ) Revolūci jas u n v i s a s n o m ā k t ā s t a u t a s t u r p m ā k ā s a t t ī s ­t ī b a s in teresēs i r t a g a d ē j ā k a r a i z b e i g š a n a v i s d r ī z ā k ā l a i k ā . . . » Rezolūci jā p iepras ī ja « p a z i ņ o t v i su v a l s t u t a u t ā m , ka Krievi ja i r g a t a v a s lēg t m i e r u bez k o n t r i b ū c i j ā m u n a n e k s i j ā m , u z v i su t a u t u p a š n o t e i k š a n ā s t ies ībām».

K o n g r e s s p i e ņ ē m a l ē m u m u p a r m u i ž n i e k u u n b a z n ī c a s zemju konfiskāci ju, p a r 8 s t u n d u d a r b a dienu, p a r sociā lo a p d r o š i n ā š a n u , k ā arī s t r ā d n i e k u inspekci jas u n a r o d b i e d r ī b u n o d i b i n ā š a n u . S p e ­c iā lā l ē m u m ā k o n g r e s s k o n s t a t ē j a , k a V i d z e m e s p a g a i d u z e m e s p a d o m e i r t ika i t u r ī g o l a u k u iedzīvotā ju p ā r s t ā v j u o r g ā n s . K o n g r e s s n o l ē m a o r g a n i z ē t k a t r ā p a g a s t ā b e z z e m n i e k u p a d o m e s d a r b a z e m n i e k u in te rešu a i z s t ā v ē š a n a i .

J a u t ā j u m ā p a r t u r p m ā k o c ī ņ a s t a k t i k u k o n g r e s s a t z i n a , k a t i k a i kopējā c īņā a r Krievi jas d a r b a ļ a u ž u m a s ā m u n ciešā sav ienībā a r Kriev i jas r e v o l u c i o n ā r o p r o l e t a r i ā t u L a t v i j a s d a r b a ļ a u d i s u z v a r ē s revolūci jā .

P ē c b e z z e m n i e k u k o n g r e s a v i sos n e o k u p ē t a j o s L a t v i j a s p a g a s t o s d i b i n ā j ā s b e z z e m n i e k u p a d o m e s . L a t v i j a s boļševiki a ic inā ja l a u k u p r o l e t a r i ā t u u n t r ū c ī g o zemniecību a t b a l s t ī t b e z z e m n i e k u p a d o m e s . B e z z e m n i e k u p a d o m e s ieguva d a r b a ļ a u ž u uzt ic ību u n k ļuva p a r r e v o l u c i o n ā r ā s v a r a s o r g ā n i e m u z v i e t ā m . T ā s radī ja p r e t s p a r u Vid­z e m e s p a g a i d u z e m e s p a d o m e i . P i l d o t k o n g r e s a l ē m u m u s , b e z z e m ­nieku p a d o m e s d a u d z o s p a g a s t o s konfiscēja m u i ž n i e k u zemes, iz­šķīra t ie s l ie tas un note ica l a u k s t r ā d n i e k i e m 8 s t u n d u d a r b a d ienu. B e z z e m n i e k u p a d o m e s arī o r g a n i z ē j a u n vadī ja l a u k s t r ā d n i e k u s t r e i k u s .

Šķi ru c īņa l a u k o s s a a s i n ā j ā s . M u i ž n i e k i u n l a u k u b u r ž u ā z i j a s lēpa labību, sacē la c e n a s p ā r t i k a s p r o d u k t i e m , iznīc ināja sēju­m u s , boikotē ja b e z z e m n i e k u p a d o m j u d a r b ī b u u n neievēro ja t o r ī k o j u m u s .

1917. g a d ā L a t v i j a s d a r b a ļ a u d i s p i r m o reizi brīvi sv inēja P i r m o M a i j u . Rīgā un v i sā n e o k u p ē t a j ā L a t v i j a s d a ļ ā 1 . m a i j ā not ika pla­š a s d a r b a ļ a u ž u d e m o n s t r ā c i j a s a r bo ļ šev i s t i sk iem l o z u n g i e m . S a i d ienā n e s t r ā d ā j a r ū p n i e c ī b a s u z ņ ē m u m i u n fabr ikas , s l ē g t a s bi ja i e s t ā d e s u n veikal i . P ē c boļšev iku p r i e k š l i k u m a R ī g a s p a d o m e n o ­l ē m a ar 1 . m a i j u r ū p n i e c ī b a s u z ņ ē m u m o s un p i l s ē t a s i e s t ā d ē s s t r ā ­d ā t 8 s t u n d a s d ienā. L S D C e n t r ā l ā K o m i t e j a izdeva P i r m a j a m M a i ­j a m v e l t ī t u u z s a u k u m u , k a s b e i d z ā s a r v ā r d i e m : «Visu zemju prole­tār ieš i , sav ienoj ie t ies ! N o s t k a r u ! La i dzīvo m i e r s s t a r p t a u t ā m ! L a i dzīvo r e v o l u c i o n ā r ā soc iā l i s t i skā i n t e r n a c i o n ā l e ! N o s t k a l p ī b u ! L a i dzīvo 8 s t u n d u d a r b a la iks ! N o s t k a p i t ā l i s t u s ! La i dzīvo s o c i ā l i s m s ! »

142

Ari la tv iešu s t rē lnieki p ā r g ā j a boļšev iku pusē, un la tv iešu strēl­nieku a p v i e n o t a i s p l ē n u m s s a v ā rezolūci jā izteica neuzt ic ību P a ­g a i d u va ld ība i , pras ī ja n o s l ē g t m i e r u u n izbeigt i m p e r i ā l i s t i s k o k a r u . Viņi pras ī ja arī, lai v i sa v a r a t ik tu n o d o t a p a d o m ē m . L a t v i e š u s t r ē l n i e k u pulku p a d o m e nosūt ī j a a p s v e i k u m a t e l e g r a m u Ļ e ņ i n a m , k u r ā raks t ī j a : «Mēs a p s v e i c a m J ū s — Krievi jas p r o l e t a r i ā t a l ie lāko takt iķ i , r e v o l u c i o n ā r ā s c ī ņ a s p a t i e s o v a d o n i , m ū s u d o m u izteicēju u n i z s a k ā m v ē l ē š a n o s r e d z ē t J ū s s a v ā vidū.»

Visos s t rē ln ieku pulkos n o t i k a m a s u mīt iņ i u n s a p u l c e s , k u r ā s s t rē ln iek i v ienba l s īg i apsve ica p a d o m e s sēdē p i e ņ e m t o rezolūci ju. L a t v i e š u s t rē lnieki k ļuva p a r i e v ē r o j a m u 12. a r m i j a s r e v o l u c i o n ā r u spēku u n t u r p m ā k a j ā s c ī ņ ā s p a r p a d o m j u v a r u pierādī ja s a v u uzt i­cību boļševiku par t i ja i . J a u n i e v ē l ē t ā la tv iešu s t rē ln ieku pulku izpild­komite ja ( I s k o l a s t r e l s ) g r i e z ā s pie L a t v i j a s d a r b a ļ a u d ī m ar u z s a u ­k u m u , apl iecinot, ka la tv iešu s t rē lnieki i r n o s t ā j u š i e s revolūci jas p u s ē u n cīnīs ies kopā a r l a tv ie šu r e v o l u c i o n ā r o p r o l e t a r i ā t u p a r s o c i ā l i s t i s k ā s revolūci jas u z v a r u Latv i jā .

3 . J Ū N I J A U N J Ū L I J A D E M O N S T R Ā C I J A S . D I V V A L D Ī B A S I Z B E I G Š A N Ā S .

18. jūni jā P e t r o g r a d ā n o t i k a d a r b a ļ a u ž u d e m o n s t r ā c i j a , k a s bija v ē r s t a pret k o n t r r e v o l u c i o n ā r o P a g a i d u va ld ību . D e m o n s t r ā c i j a pa­rādī ja m a s u r e v o l u c i o n ā r o n o s k a ņ o j u m u u n uzt ic ību boļšev iku par t i ­ja i ; š o d e m o n s t r ā c i j u Ļ e ņ i n s n o s a u c a « p a r r e v o l u c i o n ā r ā pro le ta­r i ā t a spēku u n pol i t ikas d e m o n s t r ā c i j u , p r o l e t a r i ā t a , k a s r ā d a revo­lūcijai v i rz ienu, k a s r ā d a izeju no s t r u p c e ļ a » .

18. jūni ja d e m o n s t r ā c i j ā Rīgā p iedal ī jās ap 60 t ū k s t o š u s t r ā d n i e ­k u u n z a l d ā t u . D e m o n s t r ā c i j a pierādī ja, k a la tv iešu d a r b a t a u t a a t b a l s t a P e t r o g r a d a s p r o l e t a r i ā t u . R e v o l u c i o n ā r o n o t i k u m u r e z u l t ā t ā ā t r i p i e a u g a boļšev iku p a r t i j a s b i e d r u s k a i t s u n v i ņ u ie tekme Latvi­j a s d a r b a ļ a u ž u u n la tv iešu s t r ē l n i e k u v idū.

T a n ī p a š ā d ienā V a l m i e r ā , V a l k ā , kā arī c i t ā s L a t v i j a s p i l s ē t ā s u n d a ž o s l a u k u a p v i d o s not ika d a r b a ļ a u ž u d e m o n s t r ā c i j a s a r boļše-v i s t i sk iem l o z u n g i e m : «Mieru ! N a v v i e t a s r e v o l u c i o n ā r ā v a l d ī b ā k a p i t ā l a pr iekšs tāv j iem!» , «Visu v a r u s t r ā d n i e k u , z a l d ā t u u n bez­z e m n i e k u p a d o m ē m ! » .

N e r ē ķ i n o t i e s a r d a r b a ļ a u ž u p r a s ī b ā m , 18. jūni jā P a g a i d u v a l d ī b a , lai i z t a p t u sab iedrota j i em, deva pavē l i a r m i j a s v i r s p a v ē l n i e c ī b a i do­t ies u z b r u k u m ā v i sā frontē. P a g a i d u v a l d ī b a s rīcība sacē la m i l z ī g u s a š u t u m u s t r ā d n i e k o s . S t r ā d n i e k i s a p r a t a , k a P a g a i d u v a l d ī b a gr ib t u r p i n ā t i m p e r i ā l i s t i s k o k a r u , n e u z k l a u s o t d a r b a t a u t a s gr ibu. T ā d ē ļ 3 . jūl i jā P e t r o g r a d ā s t ihiski s ā k ā s d a r b a ļ a u ž u d e m o n s t r ā c i j a p r e t P a g a i d u v a l d ī b a s n o d e v ī g o rīcību.

P a g a i d u v a l d ī b a i u z t i c ī g ā s k a r a s p ē k a d a ļ a s a p š a u d ī j a m i e r ī g o d e m o n s t r ā c i j u da l ībniekus , u n a r m i l i t ā r u spēku P a g a i d u v a l d ī b a i i z d e v ā s s a g r ā b t v i su v a r u s a v ā s r o k ā s .

144

Pēc jūl i ja d e m o n s t r ā c i j ā m pol i t i ska i s s tāvokl i s va l s t ī m a i n ī j ā s . B u r ž u ā z i j a s v ienva ld ība n o m a i n ī j a divvaldību.

Sinī p e r i o d ā arī la tv iešu b u r ž u ā z i j a kopā ar k o n t r r e v o l u c i o n ā r a -j iem v i r sn iek iem un ģ e n e r ā ļ i e m organiz_ēja u z b r u k u m u revoluc ionā­r a j a m m a s ā m u n la tv iešu r e v o l u c i o n ā r a j i e m s t rē ln iekiem. Jū l i j ā k a z a k i izkrat ī ja R ī g a s s t r ā d n i e k u d e p u t ā t u p a d o m e s t e l p a s . Aiz­l iedza boļšev i s t i skos l a i k r a k s t u s «Cīņa», «Brīvais S t rē ln ieks» un « O k o p n a j a p r a v d a » .

S a k a s a res t i . F r o n t ē a t j a u n o j a n ā v e s s o d u z a l d ā t i e m u n m a t r o ­žiem, k a s bija a tce l t s pēc F e b r u ā r a revolūci jas . 12. a r m i j a s š t ā b a k o n t r r e v o l u c i o n ā r i e v i r snieki a tk lā t i g a t a v o j ā s r e v o l u c i o n ā r i noska­ņ o t o la tv iešu u n s ibīr iešu p u l k u a t b r u ņ o š a n a i u n i z f o r m ē š a n a i .

L a u k o s k o n t r r e v o l u c i o n ā r o « k a r a g ā j i e n u » pre t b e z z e m n i e k u pa­d o m ē m vadī ja b u r ž u ā z i s k ā L a t v i e š u z e m n i e k u sav ienība . T ā provo­cēja u z b r u k u m u s v ē l ē š a n u s a p u l c ē m . S ā k ā s L a t v i j a s boļšev iku v a j ā š a n a .

1917. g. jūl i jā Rīgā not ika L S D V k o n g r e s s . V k o n g r e s a l ē m u m u p a m a t a bija Ļ e ņ i n a Aprī ļa tēzes u n K S D S ( b ) P V I I Viskr iev i jas konferences l ē m u m i .

K o n g r e s s a p s p r i e d a j a u t ā j u m u s p a r pol i t i sko s tāvokl i u n prole­t a r i ā t a u z d e v u m i e m , p a r s a i m n i e c i s k o s tāvokl i u n r ū p n i e c ī b a s kon­trol i , j a u t ā j u m u s p a r k a r u u n mieru, p a r v a l s t s v a r a s n o d o š a n u s t r ā d n i e k u , z a l d ā t u u n z e m n i e k u d e p u t ā t u p a d o m ē m . K o n g r e s s aici­n ā j a L a t v i j a s d a r b a ļ a u d i s b ū t m o d r i e m , g a t a v o j o t i e s c īņai revolu­c i o n ā r o o r g a n i z ā c i j u v a d ī b ā .

Boļševiki a ic inā ja s t r ā d n i e k u , b e z z e m n i e k u u n s t r ē l n i e k u p a d o -

145

m e s d ib ināt Latv i ja v i e n o t u p a d o m j u c e n t r u revolūci jas spēku sal ie­d ē š a n a i .

22. jūni jā P a g a i d u v a l d ī b a bija a p s t i p r i n ā j u s i «Vidzemes p a š ­v a l d ī b a s l ikumu». P ē c šā l i k u m a v i sa vietē jā polit iski a d m i n i s t r a t ī v ā v a r a p ā r g ā j a g u b e r ņ a s u n a p r i ņ ķ u z e m e s p a d o m j u r o k ā s , k u r a s jā­ievēlē v i s p ā r ē j ā s , v i e n l ī d z ī g ā s u n t i e š ā s v ē l ē š a n ā s . V i d z e m e s guber­ņ a s z e m e s p a d o m e s v ē l ē š a n ā m v a j a d z ē j a not ikt 1917. g a d a a u ­g u s t ā . T ā p ē c L S D V k o n g r e s s p i e ņ ē m a spec iā lu l ē m u m u u n u z d e v a v i s ā m p a r t i j a s o r g a n i z ā c i j ā m n o p i e t n i g a t a v o t i e s z e m e s p a d o m j u v ē l ē š a n ā m . J a u p i r m s v ē l ē š a n u k a m p a ņ a l iecināja, k a l ie lākā vēlē­tā ju da ļa a t b a l s t a boļšev ikus .

A p s t ā k ļ o s , k a d t r a k o j a k o n t r r e v o l ū c i j a s t e r o r s , k a d b u r ž u ā z i j a bija s a g r ā b u s i v i su v a r u , K S D S ( b ) P bija n e p i e c i e š a m s m a i n ī t c ī ņ a s tak t iku . T ā g a t a v o j ā s , lai a r ieročiem r o k ā s g ā z t u k a p i t ā l i s t u v a r u . J a u n o c ī ņ a s t a k t i k u i z s t r ā d ā j a K S D S ( b ) P V I k o n g r e s s , k a s not ika n e l e g ā l i no 26. jūl i ja l īdz 3 . a u g u s t a m P e t r o g r a d ā .

Ļ e ņ i n s , a t r a z d a m i e s dzi ļā p a g r ī d ē , vad ī ja k o n g r e s a d a r b u u n c a u r p a r t i j a s C K deva s a v u s n o r ā d ī j u m u s . K o n g r e s s u z s v ē r a , k a revolūci ja k ļūs t p a r sociā l i s t i sku revolūci ju un ka v i e n ī g a i s ceļš uz soc iā l i s t i skās revolūci jas u z v a r u i r s a g a t a v o t u n izdar ī t b r u ņ o t u s a c e l š a n o s .

P a r t i j a s VI k o n g r e s ā p iedal ī jās arī L a t v i j a s boļševiku p ā r s t ā v j i . L S D p ā r s t ā v i s z iņoja k o n g r e s a m , k a b u r ž u ā z i j a n e s p ē s iz formēt a s t o ņ u s la tv iešu s t rē ln ieku pulkus , jo la tv iešu s t rē ln ieki to n e ­p ie ļaus . G a d ī j u m ā , j a m ē ģ i n ā s izformēt la tv iešu p u l k u s , t a m p r e ­tos ies arī S ib ī r i ja s s t rē ln ieku pulki , jo la tv iešu s t rē ln ieku un Sibī­r i jas pu lku s t a r p ā i r p i ln īga v i e n p r ā t ī b a .

P ē c K S D S ( b ) P V I k o n g r e s a l ē m u m i e m L a t v i j a s boļševiki ve ica p l a š u d a r b u m a s ā s , lai s a g a t a v o t u soc iā l i s t i skās revolūci jas u z v a r u Latv i jā . 12. a r m i j ā ap par t i ju cieši s a l i e d ē j ā s z a l d ā t u m a s a s . N o ­s t i p r i n ā j ā s kr ievu u n la tv iešu r e v o l u c i o n ā r o pulku k a u j a s d r a u ­dzība. N o kr ievu u n la tv iešu z a l d ā t u d r a u d z ī b a s i z a u g a v i e n o t s spēks, k a s a t s i ta k o n t r r e v o l ū c i j a s u z b r u k u m u s u n nepie ļāva P a ­g a i d u v a l d ī b a i u n k o n t r r e v o l u c i o n ā r a j i e m k o m a n d i e r i e m iz formēt 12. a r m i j a s r e v o l u c i o n ā r o s p u l k u s .

Lai a p v i e n o t u r e v o l u c i o n ā r o s s p ē k u s pret k o n t r r e v o l ū c i j u u n s a g a t a v o t u t o s i z š ķ i r o š a j ā m k a u j ā m p a r p a d o m j u v a r u , L S D cen­t ā s a p v i e n o t v i s a s s t r ā d n i e k u u n b e z z e m n i e k u p a d o m e s . Jūl i ja bei­g ā s Rīgā t ika s a s a u k t a p i r m ā L a t v i j a s s t r ā d n i e k u , z a l d ā t u u n bez­z e m n i e k u d e p u t ā t u p a d o m j u s a n ā k s m e , k a s ievēlēja « I s k o l a t u » ( L a t v i j a s s t r ā d n i e k u , z a l d ā t u u n b e z z e m n i e k u d e p u t ā t u p a d o m e s i z p i l d k o m i t e j u ) .

Jū l i ja s ā k u m ā p a r P a g a i d u v a l d ī b a s g a l v u bija k ļuv i s revolū­ci jas i e n a i d n i e k s K e r e n s k i s . A r m i j a s v i r s p a v ē l n i e k a a m a t ā iecēla ģ e n e r ā l i K o r ņ i l o v u . K o r ņ i l o v s p ā r g r u p ē j a k a r a s p ē k a d a ļ a s k a r a ­g ā j i e n a m u z P e t r o g r a d u , lai n o d i b i n ā t u Krievi jā m i l i t ā r u dikta­t ū r u . Lai g ū t u b r ī v a s r o k a s c īņa i p r e t r e v o l u c i o n ā r o P e t r o g r a d u ,

146

Korņi lovs n o d e v ī g ā k ā r t ā a t d e v a vāc ieš iem Rīgu. 19. a u g u s t a r ī tā vācieš i s ā k a u z b r u k u m u Rīgai . P i e Ikšķi les i e n a i d n i e k s p ā r c ē l ā s p ā r D a u g a v u . Krievu k a r a s p ē k a d a ļ a s u n latv iešu s t rē lnieki g a n sīvi p r e t o j ā s , bet a r m i j a s v i r s p a v ē l n i e c ī b a deva pavēl i a t k ā p t i e s . 12. ar­mi jas š t ā b s a izbēga u z Cēs īm. K a r a s p ē k a d a ļ a s pa l ika bez v a d ī b a s un s a k a r i e m . L a t v i e š u s t rē ln iek i bija pa l ikuš i bez ar t i lē r i jas un re­zervēm, t o m ē r viņi 16 km g a r ā f rontes jos lā g a r J u g l a s upi d ivas die­n a s a t s i ta vāc iešu n i k n o s u z b r u k u m u s u n v a r o n ī g i a iz s tāvē ja Rīgu.

21 . a u g u s t ā v ā c u k a r a s p ē k s i e ņ ē m a Rīgu. Aizs tāvot Rīgu, k a u j ā s k r i t a d a u d z i la tv iešu s t rē ln ieku pu lku b o ļ š e v i s t i s k ā s o r g a n i z ā c i j a s b iedri . Rīgā pa l ika g a n d r ī z vis i L S D R ī g a s o r g a n i z ā c i j a s b iedr i , k u r i e m pēc R ī g a s k r i š a n a s v a j a d z ē j a veikt r e v o l u c i o n ā r o d a r b u ā r k ā r t ī g i s m a g o s a p s t ā k ļ o s . P ē c R ī g a s i e ņ e m š a n a s s ā k ā s zvēr i ska i z r ē ķ i n ā š a n ā s a r r e v o l u c i o n ā r a j i e m s t r ā d n i e k i e m u n z a l d ā t i e m , k a s bi ja pal ikuš i p i l sētā . P r e t d a r b a ļ a u d ī m v ē r s t o v ā c u p a v ē l n i e c ī b a s t e r o r u apsve ica la tv iešu b u r ž u ā z i j a .

N e o k u p ē t i pa l ika V a l k a s , V a l m i e r a s un C ē s u apr iņķ i . 20. au­g u s t ā , k a d bija sācies j a u v ā c i e š u u z b r u k u m s Rīgai, n o t i k a guber­ņ a s z e m e s p a d o m e s v ē l ē š a n a s ; k a r a d a r b ī b a iz jauca v ē l ē š a n a s R ī g ā u n R ī g a s apriņķī, t a č u p a r L S D k a n d i d ā t i e m t ika n o d o t s b a l s u v a i r ā k u m s .

Kontr revo lūc i ja t u r p i n ā j a o r g a n i z ē t i e s . P a g a i d u v a l d ī b a va jā ja boļšev iku p r e s e s o r g ā n u s . Tā a iz l iedza izdot la tv iešu s t r ē l n i e k u avīzi «Br īva i s S t rē ln ieks» . A i z l i e g u m s s t rē ln ieku pulkos sacē la vese lu p r o t e s t u v ē t r u . Visos p u l k o s n o t i k a s a p u l c e s , k u r ā s pro­tes tē ja pret avīzes s l ē g š a n u . A i z l i e g u m s t o m ē r n e t i k a a tce l t s . T a d « I s k o l a s t r e l s » s ā k a izdot j a u n u avīzi — «Latv i j a s S t rē ln ieks» . «Latv i j a s S t r ē l n i e k s » veica lielu d a r b u a r m i j a s u n d a r b a ļ a u ž u r e v o l u c i o n ā r o spēku m o b i l i z ē š a n ā c ī ņ a i pre t b u r ž u ā z i j u , p a r sociā­l i s t i s k ā s revolūc i jas u z v a r u .

L a t v i j a s s t r ā d n i e k u , z a l d ā t u u n b e z z e m n i e k u d e p u t ā t u p a d o m e ( I s k o l a t s ) pēc R ī g a s k r i š a n a s p ā r v i e t o j ā s u z V a l m i e r u . T u r publi­

cētā a i c i n ā j u m ā L a t v i j a s s t r ā d n i e k i e m , z a l d ā t i e m u n b e z z e m n i e k i e m te ik t s : « N o t i k u m i R ī g a s f rontē deva m a n ā m u t r iec ienu L a t v i j a s r e v o l u c i o n ā r a j a i kus t ība i , bet L a t v i j a s s t r ā d n i e k u , z a l d ā t u u n bez­z e m n i e k u d e p u t ā t u p a d o m e s I z p i l d u komite ja v i e n o s u n p u l c i n ā s a p sevi v i su L a t v i j a s d a r b a t a u t u , v i ņ a i r t a s c e n t r s , k a s v a d ī s revolu­c i o n ā r o kus t ību Latv i jā , g a t a v o s m a s a s t ā l ā k a i c īņa i , v i ņ a pa l iks s a v ā s a r g a v ie tā . . . k a s arī p ā r Latv i ju lai n e n ā k t u . »

P ē c R ī g a s k r i š a n a s K o r ņ i l o v s sūt ī ja u z P e t r o g r a d u ģ e n e r ā ļ a K r i m o v a 3 . k a v a l ē r i j a s k o r p u s u , bet K o r ņ i l o v a t u r o r g a n i z ē t a i s d u m p i s cieta neve iksmi .

Ļ e ņ i n s n o r ā d ī j a , k a K o r ņ i l o v a d u m p i s a t v ē r a acis t a u t a i u n pa­rād ī ja m u i ž n i e k u un b u r ž u ā z i j a s nodevību, p a r ā d ī j a , ka pēdējie i r g a t a v i p a s t r ā d ā t v i s b r i e s m ī g ā k o s n o z i e g u m u s , a t d o d a m i Rīgu vā­ciešiem, a t v e r o t fronti u z P e t r o g r a d u u n n o d o d o t a p š a u š a n a i bo ļ šev i s t i skos p u l k u s .

X I V n o d a ļ a .

L I E L Ā S O K T O B R A S O C I Ā L I S T I S K Ā S R E V O L Ū C I J A S UZVARA LATVIJĀ.

R e v o l u c i o n ā r ā kus t ība vēl p i e a u g a pēc K o r ņ i l o v a d u m p j a s a g r ā ­ves . S t r a u j i p a s t i p r i n ā j ā s boļšev iku ie tekme. L a u k o s t r ū c ī g i e zem­nieki arv ien c iešāk s a k ļ ā v ā s ap boļševikiem, k a m pies lē jās arī vidē­jie zemnieki . D a r b a zemniek i s ā k a s a p r a s t , ka v ienīg i boļševik i i r spēj īg i i zn īc ināt veco iekār tu , a t d o t m u i ž n i e k u zemi zemniek iem, k ā arī g l ā b t v i ņ u s n o k a r a . T ā p ē c d a r b a zemnieki cē lās c īņa i p a r zemi u n mieru. L a t v i e š u d a r b a ļ a u ž u n o s k a ņ o j u m s i z p a u d ā s a p r i ņ ķ u z e m e s p a d o m j u v ē l ē š a n ā s , k a s not ika 1917. g a d a septembr ī . Vi sa n e o k u p ē t a j ā L a t v i j a s d a ļ ā p a r L S D k a n d i d ā t i e m tika n o d o t s v a i r ā k n e k ā 7 0 % b a l s u ; t u r p r e t i m Z e m n i e k u s a v i e n ī b a s u n eseru izvirzīt ie k a n d i d ā t i s a ņ ē m a m a z ā k o d a ļ u b a l s u . Arī S a t v e r s m e s s a p u l c ē ievē­lēja i e v ē r o j a m ā k o s L a t v i j a s r e v o l u c i o n ā r u s bo ļ šev ikus : P . S t u č k u , F. Roziņu, J . Bērz iņu . V ē l ē š a n u r e z u l t ā t i l iecināja, ka Lie lās O k t o b r a soc iā l i s t i skās revolūci jas p r i e k š v a k a r ā L a t v i j a s d a r b a t a u ­t a s l ie lākā d a ļ a bija boļševiku pusē .

1917. g . o k t o b r a v idū L a t v i j a s boļševiki s a s a u c a V a l k ā L S D X V konferenci, k u r ā p ieda l ī jā s arī K S D S ( b ) P p i l n v a r o t a i s . V i ņ š informēja konferenci p a r s tāvokl i P e t r o g r a d ā , i e p a z ī s t i n ā j a a r Cen­t r ā l ā s K o m i t e j a s 10. o k t o b r a l ē m u m u p a r b r u ņ o t u s a c e l š a n o s . Lat­v i jas boļševiku konference p i e ņ ē m a l ē m u m u a t b a l s t ī t Kriev i jas revo­l u c i o n ā r o p r o l e t a r i ā t u un n o d i b i n ā t 12. a r m i j a s k a r a r e v o l u c i o n ā r o komite ju, k a s k o p ā a r L S D C K u n I s k o l a s t r e l u i z s t r ā d ā t u p l ā n u p a r s t r a t ē ģ i s k o p u n k t u i e ņ e m š a n u Ziemeļ la tv i jā u n I g a u n i j a . P l a n a iz­s t r ā d ā š a n ā liela l o m a bija I s k o l a s t r e l a locekl im J ā n i m Fabr ic iu-s a m . P ē c t a m n o t i k u š a i s l a tv iešu s t r ē l n i e k u k o n g r e s s a t b a l s t ī j a L S D C e n t r ā l ā s K o m i t e j a s p r i e k š l i k u m u p a r g a t a v o š a n o s b r u ņ o t a s s a c e l š a n ā s kus t ība i .

24. oktobrī (6. n o v e m b r ī pēc j a u n ā s t i la) P e t r o g r a d ā s ā k ā s b r u ņ o t a s c ī ņ a s . 25. oktobrī (7. n o v e m b r ī ) P a g a i d u v a l d ī b a t ika g ā z t a . U z v a r ē j a Lielā O k t o b r a soc iā l i s t i skā revolūci ja . 25. o k t o b r a v a k a r ā s a n ā c a Viskr iev i jas s t r ā d n i e k u u n z a l d ā t u d e p u t ā t u pa­domju II k o n g r e s s , k u r ā p iedal ī jās arī L a t v i j a s p ā r s t ā v j i a r P ē t e r i S t u č k u p r i e k š g a l ā . K o n g r e s s dek larē ja , k a v i sa v a r a pieder p a d o ­m ē m . K o n g r e s ā p i e ņ ē m a d e k r ē t u s p a r mieru, p a r zemi u n nodibi­n ā j a p i r m o P a d o m j u v a l s t s v a l d ī b u — T a u t a s K o m i s ā r u P a ­domi ar V. I . Ļ e ņ i n u p r i e k š g a l ā .

Lielā O k t o b r a soc iā l i s t i skā revolūci ja u z v a r ē j a K o m u n i s t i s k ā s p a r t i j a s v a d ī b ā — t a s bija m i l z ī g s p a g r i e z i e n s ci lvēces a t t ī s t ī b a s v ē s t u r ē , bi ja i z n ī c i n ā t a iespēja c i lvēkam e k s p l u a t ē t ci lvēku.

L a t v i j a s d a r b a ļ a u d i s t ā p ē c a r lielu pr ieku u n s a j ū s m u u z ņ ē m a vēs t i p a r p r o l e t ā r i s k ā s revolūci jas u z v a r u P e t r o g r a d ā . Visā Latvi jā n o t i k a p l a š i mīt iņ i , k u r o s d a r b a ļ a u d i s — s t r ā d n i e k i , s t rē ln ieki un b e z z e m n i e k i apsve ica p a d o m j u v a r u .

148

Sociā l i s t i skās revolūci jas u z v a r a P e t r o g r a d ā u n M a s k a v ā n o d r o ­š inā ja arī p a d o m j u v a r a s n o d i b i n ā š a n o s Latvi jā . 12. a r m i j a s k a r a re­v o l u c i o n ā r ā komite ja izdeva u z s a u k u m u L a t v i j a s s t r ā d n i e k i e m u n z a l d ā t i e m , k u r a bija te ikts , ka Latv i jā sākus ies c īņa p a r p a d o m j u v a r u . Latv ie šu s t rē lniekiem, pēc L S D C K n o r ā d ī j u m a , v a j a d z ē j a aiz­kavēt k o n t r r e v o l u c i o n ā r ā k a r a s p ē k a d a ļ u p ā r v i e t o š a n u , k a s n o fron­tes s t e i d z ā s p a l ī g ā K e r e n s k i m a p s p i e s t s a c e l š a n o s P e t r o g r a d ā .

12. a r m i j a s k a r a r e v o l u c i o n ā r ā komite ja izvietoja s a v u s komi­s ā r u s k a r a s p ē k a d a ļ ā s , t e legrā fā , s t a c i j ā s u n i e s t ā d ē s . 2g. u n 27. oktobrī 1. un 2. la tv iešu s t rē ln ieku pu lks i e ņ ē m a Cēsis , kur v a r a p ā r g ā j a 12. a r m i j a s k a r a r e v o l u c i o n ā r ā s k o m i t e j a s r o k ā s . T a n ī p a š ā laikā 7. pu lks i e ņ ē m a V a l m i e r u , bet 6. p u l k s kopā ar r e v o l u c i o n ā r a ­

j ā m krievu k a r a s p ē k a d a ļ ā m virz ī jās u z Valku. Dzelzce ļa līnija n o C ē s ī m līdz S t r e n č i e m a t r a d ā s r e v o l u c i o n ā r o k a r a s p ē k a d a ļ u r o k ā s . V ē l ā k t ika i e ņ e m t a Va lka , T a r t u u n c i t a s s tac i ja s , t ā k a P a g a i d u v a l d ī b a v a i r s nespē ja pārv ie to t ta i p a k l a u s ī g o k a r a s p ē k u u z P e t r o -g r a d u u n M a s k a v u . K a r a r e v o l u c i o n ā r ā komite ja izdeva pavēli p a r v i su k o n t r r e v ō l u c i o n ā r o v i r sn ieku a p c i e t i n ā š a n u , ko z a l d ā t i arī ne­kavē jot ies izpildī ja.

V a l k ā 12. a r m i j a s z a l d ā t u d e p u t ā t u p a d o m e s izp i ldkomite ja mē­ģ i n ā j a s a v ā k t k o n t r r e v o l ū c i j a s spēkus u n n o d i b i n ā j a « D z i m t e n e s u n revolūc i ja s g l ā b š a n a s komite ju». K o m i t e j a s s a s t ā v ā bija la tv iešu meņšev ik i , Z e m n i e k u s a v i e n ī b a s p ā r s t ā v j i un citi l a tv iešu kontr-r e v o l u c i o n ā r i . T o m ē r v iņi nespē ja a p t u r ē t s o c i ā l i s t i s k ā s revolūci jas u z v a r a s ga i tu . Arī šore iz k o n t r r e v o l ū c i j a s n o d o m u s iz jauca revolu­c i o n ā r i e s t rē lnieki . 6. la tv iešu s t rē ln ieku pu lks kopā ar c i t a m 12. ar­m i j a s v i e n ī b ā m i e ņ ē m a Valku. Visā Ziemeļ la tv i jā n o d i b i n ā j ā s p a d o m j u v a r a . « C ī ņ a » publicēja u z s a u k u m u L a t v i j a s d a r b a ļ a u d ī m ,

149