pardaugavas vesture md

Īss ieskats Pārdaugavas vēsture.Īss ieskats Pārdaugavas vēsture.Kultūras dzīve.Kultūras dzīve.

RCB Imantas filiālbibliotēkaRCB Imantas filiālbibliotēkaSastādīja:Sastādīja: Tamāra Minajeva Tamāra Minajeva 2006. gads 2006. gads

Lielā platā Daugava gadu simteņiem Lielā platā Daugava gadu simteņiem ilgi ir šķīrusi abas pilsētas daļas. No ilgi ir šķīrusi abas pilsētas daļas. No īstās Rīgas atdalītā Pārdaugava ir īstās Rīgas atdalītā Pārdaugava ir veidojusi savu pasauli tikai sev īpatnēju veidojusi savu pasauli tikai sev īpatnēju vidi ar savu izskatu un ļaudīm.vidi ar savu izskatu un ļaudīm.

Skats uz Daugavu un abiem krastiem 18.gs. Johana Skats uz Daugavu un abiem krastiem 18.gs. Johana Kristofa Broces skatījumā…Kristofa Broces skatījumā…

… … un mūsdienāsun mūsdienās

Pārdaugavas kultūras dzīvePārdaugavas kultūras dzīve

Gar Pārdaugavas mājām lētām,Gar Pārdaugavas mājām lētām, Kur ceriņi un klusums plaukstKur ceriņi un klusums plaukst Kad sirds man pilna dziļām bēdām,Kad sirds man pilna dziļām bēdām, Gar viņas miermīlīgām sētāmGar viņas miermīlīgām sētām Pat ziemā staigāt man nav auksts.Pat ziemā staigāt man nav auksts. A.ČaksA.Čaks


Salīdzinājumā ar Vecrīgu un pilsētasSalīdzinājumā ar Vecrīgu un pilsētas centru Pārdaugava kā kultūrvide ir bijusi centru Pārdaugava kā kultūrvide ir bijusi

mazāk attīstīta, kopta un uzturēta. mazāk attīstīta, kopta un uzturēta. Un tomēr Pārdaugava nebija tik atpalikusi Un tomēr Pārdaugava nebija tik atpalikusi

kā tas ir pieņemts domāt.kā tas ir pieņemts domāt.


Pārdaugava ne vien tika izmantota Pārdaugava ne vien tika izmantota saimnieciskiem mērķiem, bet arī deva saimnieciskiem mērķiem, bet arī deva iespēju pilsētniekiem izrauties no iespēju pilsētniekiem izrauties no ciešā mūru un vaļņu ieloka un ciešā mūru un vaļņu ieloka un atpūsties brīvajā dabā. Vai vēl kur pie atpūsties brīvajā dabā. Vai vēl kur pie Rīgas ir bijis tik daudz muižiņu: Rīgas ir bijis tik daudz muižiņu: Anniņmuiža, Bišumuiža, Švarcmuiža, Anniņmuiža, Bišumuiža, Švarcmuiža, Mellera muiža utt. Mellera muiža utt.

Mellera muiža. Skats galma padomnieka un Mellera muiža. Skats galma padomnieka un Rīgas Robežu un ostas muitas virsdirektora Rīgas Robežu un ostas muitas virsdirektora Hermaņa Fridriha fon Mellera dārzā. 1793. Hermaņa Fridriha fon Mellera dārzā. 1793. gadāgadā


Pārdaugavai piederēja augstākais Pārdaugavai piederēja augstākais kalns Rīgā – Dzegužkalns, skaistākais kalns Rīgā – Dzegužkalns, skaistākais parks Arkādija, Botāniskais dārzs, un parks Arkādija, Botāniskais dārzs, un Alises ūdenstornis.Alises ūdenstornis.


Sava nozīme Pārdaugavai bija arī Sava nozīme Pārdaugavai bija arī Rīgas latviešu garīgajai dzīvei.Rīgas latviešu garīgajai dzīvei.

17.gs. otrajā pusē darbojās četras 17.gs. otrajā pusē darbojās četras latviešu skolas - Torņakalnā, Zundā, latviešu skolas - Torņakalnā, Zundā, Āgenskalnā un Iļģuciemā.Āgenskalnā un Iļģuciemā.


Āgenskalnā zēnu skola (dib. 1688. g.) viena Āgenskalnā zēnu skola (dib. 1688. g.) viena no vecākajām skolām valstī un pirmā skola no vecākajām skolām valstī un pirmā skola Rīgā Daugavas kreisajā krastā. Rīgā Daugavas kreisajā krastā.

1904. gadā Lavīzes ielā 2a sāka darboties 1904. gadā Lavīzes ielā 2a sāka darboties ŠvarzmuižasŠvarzmuižas meiteņu skola, 1906. gadā meiteņu skola, 1906. gadā apvienojoties abām skolām, kā arī apvienojoties abām skolām, kā arī Āgenskalna meiteņu skolai un Svēta Lūkasa Āgenskalna meiteņu skolai un Svēta Lūkasa zēnu skolai, izveidojās Rīgas pilsētas zēnu skolai, izveidojās Rīgas pilsētas Švarcmuižas savienota elementārskola. Švarcmuižas savienota elementārskola.


Skola joprojām atrodas Lavīzes ielā 2a Skola joprojām atrodas Lavīzes ielā 2a un cauri visiem juku laikiem saglabājusi un cauri visiem juku laikiem saglabājusi savu stilu. Pašlaik Pārdaugavas skola savu stilu. Pašlaik Pārdaugavas skola lepojas ar Āgenskalna ģimnāzijas lepojas ar Āgenskalna ģimnāzijas statusu. 1997. gadā skolai piešķirta statusu. 1997. gadā skolai piešķirta Izglītības un Zinātnes ministrijas balva Izglītības un Zinātnes ministrijas balva “Mazā Pūce” par izciliem mācību “Mazā Pūce” par izciliem mācību olimpiāžu darba sasniegumiem.olimpiāžu darba sasniegumiem.


Ļaužu garīguma izkopšanu veicināja Ļaužu garīguma izkopšanu veicināja ne tikai skolas un baznīcas. Kā ne tikai skolas un baznīcas. Kā visur Rīgā, arī Pārdaugavā tika visur Rīgā, arī Pārdaugavā tika dibinātas biedrības, kuras biedriem dibinātas biedrības, kuras biedriem sniedza palīdzību grūtā brīdi.Te arī sniedza palīdzību grūtā brīdi.Te arī spēlēja teātri un dziedāja koros. spēlēja teātri un dziedāja koros.


Mārtiņa un Slokas ielas stūrī, 18.gs. Mārtiņa un Slokas ielas stūrī, 18.gs. sākumā darbojas “Jonatāna sākumā darbojas “Jonatāna biedrība”, kādreizējais Pārdaugavas biedrība”, kādreizējais Pārdaugavas kultūras centrs. Par to daudz kultūras centrs. Par to daudz rakstīja Augusts Deglavs, Andrejs rakstīja Augusts Deglavs, Andrejs Upīts.Upīts.


Jonatana biedrībā notika Jonatana biedrībā notika Aspazijas lugu izrādes, jautājumu Aspazijas lugu izrādes, jautājumu vakari kuros piedalījās Rainis un vakari kuros piedalījās Rainis un Aspazija.Aspazija.

Es gribu palikt jums atmiņāEs gribu palikt jums atmiņā

Ak, palikt jūsu mīlā vēl... Ak, palikt jūsu mīlā vēl...


Altonavas ielā 6 darbojās Torņakalna Altonavas ielā 6 darbojās Torņakalna latviešu palīdzības biedrība (dib. 1800.g.)latviešu palīdzības biedrība (dib. 1800.g.)

1882.g. biedrības pārziņā sāka darboties 1882.g. biedrības pārziņā sāka darboties pirmmācības skola. Šis nams bija plašākais pirmmācības skola. Šis nams bija plašākais apkaimes kultūras centrs.apkaimes kultūras centrs.

20. gs. 20. un 30. gados te darbojās Latvijas 20. gs. 20. un 30. gados te darbojās Latvijas Tautas universitātes Pārdaugavas nodaļa Tautas universitātes Pārdaugavas nodaļa un Latvijas Tautas universitātes valodu un Latvijas Tautas universitātes valodu kursi, mūzikas studija, L. Liberta zīmēšanas kursi, mūzikas studija, L. Liberta zīmēšanas un gleznošanas studija. un gleznošanas studija.

Pārdaugavas kultūrasPārdaugavas kultūras dzīvedzīve

Torņakalna Latviešu palīdzības Torņakalna Latviešu palīdzības biedrība vadīja vienu no lielākajām biedrība vadīja vienu no lielākajām publiskajām bibliotēkām Latvijā (1909. publiskajām bibliotēkām Latvijā (1909. g. - 2424 vienības), organizēja teātra g. - 2424 vienības), organizēja teātra izrādes, sarīkojumus, piedalījās izrādes, sarīkojumus, piedalījās pieminekļa celtniecībā Lucavsalā pieminekļa celtniecībā Lucavsalā Ziemeļu karā kritušajiem.Ziemeļu karā kritušajiem.

Piemineklis Lucavsalā Ziemeļu karā Piemineklis Lucavsalā Ziemeļu karā kritušajiemkritušajiem


Pārdaugavā notika Rīgas Pārdaugavā notika Rīgas Patrimoniālās ugunsdzēsēju biedrības Patrimoniālās ugunsdzēsēju biedrības rīkotās ikgadējās Mārtiņa balles, Mis rīkotās ikgadējās Mārtiņa balles, Mis “Pārdaugava” vēlēšanas, Latvijas “Pārdaugava” vēlēšanas, Latvijas sieviešu Nacionālas Līgas sieviešu Nacionālas Līgas Pārdaugavas nodaļas pēcpusdienas Pārdaugavas nodaļas pēcpusdienas tējas un priekšlasījumi, uzstājas tējas un priekšlasījumi, uzstājas dažādi teātri, notika koncerti.dažādi teātri, notika koncerti.


1861.gadā 7.septembrī sēdes protokols 1861.gadā 7.septembrī sēdes protokols un sastādītais statūtu projekts un sastādītais statūtu projekts liecināja par pirmo latviešu liecināja par pirmo latviešu inteliģences sanāksmi, kas notika inteliģences sanāksmi, kas notika Baltajā muižā un centieniem nodibināt Baltajā muižā un centieniem nodibināt latviešu valodas un literatūras latviešu valodas un literatūras biedrību.biedrību.


Pārdaugavā rosīgi darbojās Rīgas Pārdaugavā rosīgi darbojās Rīgas Nomaļu Savienības nodaļas (Nomaļu Savienības nodaļas (dib. dib. 1917.g.): 1917.g.): Bieriņos, Iļģuciemā, Bieriņos, Iļģuciemā, Ziepniekkalnā, Bišumuižā, Nordeķos, Ziepniekkalnā, Bišumuižā, Nordeķos, Bolderajā. Savienība izdeva savu Bolderajā. Savienība izdeva savu laikrakstu “Nomaļnieku Vēstnesis”, kas laikrakstu “Nomaļnieku Vēstnesis”, kas iznāca reizi mēnesī. Tajā lasāmi iznāca reizi mēnesī. Tajā lasāmi nopietni raksti par pilsētas izbūves nopietni raksti par pilsētas izbūves plāniem, satiksmi utt.plāniem, satiksmi utt.


Pārdaugavā atradās arī Rīgas brāļu Pārdaugavā atradās arī Rīgas brāļu draudzes centrs, tās vadītājs bija draudzes centrs, tās vadītājs bija Jānis Šteinhauers.Jānis Šteinhauers.


18. gadsimta pēdējos gadu desmitos Pārdaugavas 18. gadsimta pēdējos gadu desmitos Pārdaugavas

kultūras dzīvē iezīmējās jauna parādība. Pie kultūras dzīvē iezīmējās jauna parādība. Pie savstarpējās palīdzības biedrībām izveidojās savstarpējās palīdzības biedrībām izveidojās dramatiskie pulciņi, kas sāka rīkot izrādes. Īpaši rūpīgi dramatiskie pulciņi, kas sāka rīkot izrādes. Īpaši rūpīgi šis darbs izvērtās Jonatana biedrībā, kur par režisoru šis darbs izvērtās Jonatana biedrībā, kur par režisoru kopš 1886. gada strādāja J. Steglavs. Šajā kopš 1886. gada strādāja J. Steglavs. Šajā pašdarbnieku trupā skatuves gaitas iesāka vairāki pašdarbnieku trupā skatuves gaitas iesāka vairāki vēlāk ievērojami aktieri, viņu vidū arī A. Mierlauks un vēlāk ievērojami aktieri, viņu vidū arī A. Mierlauks un A. Freimanis. 1895. gadā vasarā Torņakalnā Kleina A. Freimanis. 1895. gadā vasarā Torņakalnā Kleina parkā latviešu izrādes organizēja M. Stinuss, parkā latviešu izrādes organizēja M. Stinuss, nosaukdams vasaras teātri par “Arkādiju”.nosaukdams vasaras teātri par “Arkādiju”.

Arkādija parks ar teātri 20.gs. 20.gadosArkādija parks ar teātri 20.gs. 20.gados


Ļoti iecienīts pārdaugaviešiem bija Ļoti iecienīts pārdaugaviešiem bija Torņakalna teātris ( 1922. g. – 1927. g), kurš Torņakalna teātris ( 1922. g. – 1927. g), kurš darbojās aktiera F. Liča vadībā.darbojās aktiera F. Liča vadībā.

1929. g. Lielajā Nometņu ielā 62 Igauņu 1929. g. Lielajā Nometņu ielā 62 Igauņu biedrības telpās darbojās Pārdaugavas biedrības telpās darbojās Pārdaugavas teātris. Izrādes tika rīkotas arī citās telpās teātris. Izrādes tika rīkotas arī citās telpās Rīgas nomalēs. Pārdaugavas teātris Rīgas nomalēs. Pārdaugavas teātris izveidojās no Torņakalna tautas teātra, kas izveidojās no Torņakalna tautas teātra, kas darbojās 1926. g. – 1929. g.darbojās 1926. g. – 1929. g.


Trupā bija aktieri A. Alksne, M. Trupā bija aktieri A. Alksne, M. Gornice, E. Rozentāls.Gornice, E. Rozentāls.

Repertuāru galvenokārt sastādīja Repertuāru galvenokārt sastādīja latviešu oriģināllugu iestudējumi: latviešu oriģināllugu iestudējumi: Aspazijas “Vaidelote”, R. Blaumaņa Aspazijas “Vaidelote”, R. Blaumaņa

” ”Ugunī”, J. Raiņa ”Pūt vējiņi”, ”Zelta Ugunī”, J. Raiņa ”Pūt vējiņi”, ”Zelta zirgs”, A. Upīša ”Atraitnes vīrs”, “Balss zirgs”, A. Upīša ”Atraitnes vīrs”, “Balss un atbalss”, E. Zālītis “Maldu Mildas un atbalss”, E. Zālītis “Maldu Mildas sapņojums”.sapņojums”.


Mirdza GorniceMirdza Gornice


Ap Pārdaugavu dzīve saistās ar Ap Pārdaugavu dzīve saistās ar daudziem kultūras darbiniekiem, kam daudziem kultūras darbiniekiem, kam ierādītas goda vietas latviešu un Rīgas ierādītas goda vietas latviešu un Rīgas vēsturē.vēsturē.


Juris Caunītis Juris Caunītis ( 1826. g. -1861. g.)( 1826. g. -1861. g.) Viens no rosīgākajiem latviešu nacionālās Viens no rosīgākajiem latviešu nacionālās

atmodas darbiniekiem. J. Caunīša ierīkotā atmodas darbiniekiem. J. Caunīša ierīkotā strādnieku bibliotēka ir pirmā pašu latviešu strādnieku bibliotēka ir pirmā pašu latviešu nodibinātā grāmatu krātuve Rīgā un otra Latvijā. nodibinātā grāmatu krātuve Rīgā un otra Latvijā. Pirmā – Kr. Voldemāra – Ēdolē. 1856. gadā sāk Pirmā – Kr. Voldemāra – Ēdolē. 1856. gadā sāk iznākt “Mājas Viesis”. J. Caunītis kļūst par šī iznākt “Mājas Viesis”. J. Caunītis kļūst par šī laikraksta autoru. Viņam ir 146 publikācijas. Labi laikraksta autoru. Viņam ir 146 publikācijas. Labi pazīstams kā literatūras kritiķis. pazīstams kā literatūras kritiķis.


Augusts DombrovskisAugusts Dombrovskis 1845.g. – 1927.g.1845.g. – 1927.g. Sabiedriskais un politiskais darbinieks, rūpnieksSabiedriskais un politiskais darbinieks, rūpnieks filantrops. Dibinājis un finansējis vairākas kultūras un izglītības filantrops. Dibinājis un finansējis vairākas kultūras un izglītības

iestādes. Vācu publicists O. Grosbergs, jau pēc Dombrovska iestādes. Vācu publicists O. Grosbergs, jau pēc Dombrovska nāves 1927.g. rakstīja avīzē “Rigasche Rundschau”:nāves 1927.g. rakstīja avīzē “Rigasche Rundschau”:

“ “Gadu desmitiem vecais Dombrovskis piederēja pie Latvijas Gadu desmitiem vecais Dombrovskis piederēja pie Latvijas populārākajiem cilvēkiem it īpaši labi ieredzēts viņš bija populārākajiem cilvēkiem it īpaši labi ieredzēts viņš bija mākslinieku aprindās. Ar viņu, laikam gan no šīs pasaules mākslinieku aprindās. Ar viņu, laikam gan no šīs pasaules aiziet latviešu nacionālo ideālistu goda vīru pēdējais pārstāvis”.aiziet latviešu nacionālo ideālistu goda vīru pēdējais pārstāvis”.

Augusts DombrovskisAugusts Dombrovskis


Ansis LeitānsAnsis Leitāns 1815. g. – 1874.g.1815. g. – 1874.g. A. Leitāns visu mūžu bija aizvadījis Pārdaugavā. Pirmais A. Leitāns visu mūžu bija aizvadījis Pārdaugavā. Pirmais

latviešu tautības redaktors laikrakstam “Mājas viesis”, latviešu tautības redaktors laikrakstam “Mājas viesis”, žurnālists, tulkotājs. Sarakstījis un tulkojis virkni praktiska žurnālists, tulkotājs. Sarakstījis un tulkojis virkni praktiska satura darbu: “Kas – jūras braucējiem vērā jāliek”, “Īsa satura darbu: “Kas – jūras braucējiem vērā jāliek”, “Īsa pamācība kā bites jākopj un jāaudzina”, reliģiska satura pamācība kā bites jākopj un jāaudzina”, reliģiska satura grāmatas un arī stāstus, kas veicināja latviešu interesi par grāmatas un arī stāstus, kas veicināja latviešu interesi par daiļliteratūru. Vispopulārākais no tiem – no vācu valodas daiļliteratūru. Vispopulārākais no tiem – no vācu valodas lokalizētais “Grāfa lielmāte Genovera”. lokalizētais “Grāfa lielmāte Genovera”.

A. Leitāns bija arī viens no tiem, kas dibināja Latviešu A. Leitāns bija arī viens no tiem, kas dibināja Latviešu biedrību, kas bija latviskuma veicinātājs. Viņš mēģināja arī biedrību, kas bija latviskuma veicinātājs. Viņš mēģināja arī sistematizēt ētikas principus, to ieviešanu latviešu kultūra.sistematizēt ētikas principus, to ieviešanu latviešu kultūra.

Ansis LeitānsAnsis Leitāns


Kārlis ZariņšKārlis Zariņš 1889. g. – 1978.g.1889. g. – 1978.g. K. Zariņš, kuru visbiežāk atceramies ka vēsturiska romāna K. Zariņš, kuru visbiežāk atceramies ka vēsturiska romāna

“Kaugurieši” autoru, bet kurš ir 9 romānu, 13 stāstu krājumu, 10 lugu “Kaugurieši” autoru, bet kurš ir 9 romānu, 13 stāstu krājumu, 10 lugu un ap 200 recenziju autors. 4 reizes saņēmis Kultūras fonda godalgu. un ap 200 recenziju autors. 4 reizes saņēmis Kultūras fonda godalgu. Lielu daļu sava mūža nodzīvojis Pārdaugavā un savā daiļradē Lielu daļu sava mūža nodzīvojis Pārdaugavā un savā daiļradē aprakstījis Pārdaugavu. Stāstā “Anita Rožkalne Pārdaugavā” parādās aprakstījis Pārdaugavu. Stāstā “Anita Rožkalne Pārdaugavā” parādās rakstnieka K. Zariņa dzīves vēsturiskais un literārais konteksts. rakstnieka K. Zariņa dzīves vēsturiskais un literārais konteksts.

K. Zariņa tēlotā Pārdaugava pasaules izjūtas līmenī fiksē viduspunktu K. Zariņa tēlotā Pārdaugava pasaules izjūtas līmenī fiksē viduspunktu starp cilvēka pilnīgu izzušanu dabas un darba ritumā,starp cilvēka pilnīgu izzušanu dabas un darba ritumā,

un viņu nespēju atrast pat visminimālāko saskaņu ar apkārtni. Cilvēks un viņu nespēju atrast pat visminimālāko saskaņu ar apkārtni. Cilvēks Pārdaugavā jūtas līdzsvarā ar sevi un vidi.Pārdaugavā jūtas līdzsvarā ar sevi un vidi.

Pārdaugavas kultūrasPārdaugavas kultūras dzīvedzīve

Mīlējuši un apgleznojuši Pārdaugavu izcilie Mīlējuši un apgleznojuši Pārdaugavu izcilie latviešu mākslinieki.latviešu mākslinieki.

Daudz gleznu ar Torņakalna un Māras dīķa Daudz gleznu ar Torņakalna un Māras dīķa motīviem atstājis Vilhelms Purvītis.motīviem atstājis Vilhelms Purvītis.

K. Ubānam mīļa ir Mūksala, Jelgavas K. Ubānam mīļa ir Mūksala, Jelgavas šosejas Bieriņu apkārtne.šosejas Bieriņu apkārtne.

Savās mājās – M. Altonovas ielā 14 - Savās mājās – M. Altonovas ielā 14 - gleznas izstādīja L. Liberts.gleznas izstādīja L. Liberts.

Kārlis Ubāns. Kārlis Ubāns. Māras dīķisMāras dīķis

Kārlis Miesnieks dzīvojis un gleznojis PārdaugavāKārlis Miesnieks dzīvojis un gleznojis Pārdaugavā

Pašportrets Mežmalā


Gustavs Šķilteris ne tikai kala akmeni, bet Gustavs Šķilteris ne tikai kala akmeni, bet arī gleznoja, ilustrēja grāmatas un žurnālus, arī gleznoja, ilustrēja grāmatas un žurnālus, darināja lietišķās mākslas priekšmetus, darināja lietišķās mākslas priekšmetus, aktīvi rakstīja apcerējumus par kultūras aktīvi rakstīja apcerējumus par kultūras dzīves parādībām, kā arī dzejoļus. Viens no dzīves parādībām, kā arī dzejoļus. Viens no latviešu profesionālās tēlniecības latviešu profesionālās tēlniecības pamatlicējiem.pamatlicējiem.

Dzīvoja Pārdaugavā Daugavgrīvas ielā 9, Dzīvoja Pārdaugavā Daugavgrīvas ielā 9, kur pašlaik atrodas Šķiltera memoriālais kur pašlaik atrodas Šķiltera memoriālais muzejsmuzejs

Un vēl joprojām Pārdaugavā dzīvo un nododas mākslai Un vēl joprojām Pārdaugavā dzīvo un nododas mākslai mūsdienās atzīti skulptori.mūsdienās atzīti skulptori.

Indulis Ranka Indulis Ranka radīšanas laikāradīšanas laikā

Pauls JaunzemsPauls Jaunzems


Dzejnieki mīlējuši un dzejojuši Pārdaugavai. Dzejnieki mīlējuši un dzejojuši Pārdaugavai. Priekšpilsētas mazajās ieliņās atbalsojušies Priekšpilsētas mazajās ieliņās atbalsojušies Raiņa, J. Akurātera, A. Austriņa, Kr. Barona, Raiņa, J. Akurātera, A. Austriņa, Kr. Barona, A. Čaka soļi.A. Čaka soļi.

Pārdaugava – tā ir L. Azarovas, O.Vacieša, Pārdaugava – tā ir L. Azarovas, O.Vacieša, R. Paula. Z. Skujiņa pasaule.R. Paula. Z. Skujiņa pasaule.

Kāda šeit plosījās dzīve, kādi skursteņi, slaidi un daiļiKāda šeit plosījās dzīve, kādi skursteņi, slaidi un daiļi kā priedes, auga pret debesīm, dunēja zeme kā zvans,kā priedes, auga pret debesīm, dunēja zeme kā zvans, drebēja ēkas kā slimniekam rokas no mašīnu gaitas undrebēja ēkas kā slimniekam rokas no mašīnu gaitas un cilvēku darba tad, kad es biju vēl bērns, gāju uz skolu,cilvēku darba tad, kad es biju vēl bērns, gāju uz skolu, mīlēju kauties un zekserus sist, tad, kad vēl es nebijumīlēju kauties un zekserus sist, tad, kad vēl es nebiju pieradis cilvēkus šaut.pieradis cilvēkus šaut. Tagad – tik drupas visu cilvēku sirdī un prātā.Tagad – tik drupas visu cilvēku sirdī un prātā.

A. ČaksA. Čaks

Izmantota literatūra:Izmantota literatūra: 1. Caltaks G. Pārdaugava – Rīgas vārti // Rīgas Balss.- 1992.- 3. apr.1. Caltaks G. Pārdaugava – Rīgas vārti // Rīgas Balss.- 1992.- 3. apr. 2. Caune A. Rīgas Pārdaugava pirms 100 gadiem.- Rīga: Zinātne, 2. Caune A. Rīgas Pārdaugava pirms 100 gadiem.- Rīga: Zinātne, 1998 .- 64.-65. lpp.1998 .- 64.-65. lpp. 3. Čaks A. Pārdaugava // Čaks A. Tur, kur bulvāri kūp .- Rīga: Rīgas 3. Čaks A. Pārdaugava // Čaks A. Tur, kur bulvāri kūp .- Rīga: Rīgas Paraugtipogrāfija, 1995.- 50.-52. lpp.Paraugtipogrāfija, 1995.- 50.-52. lpp. 4. Grava V. A. Leitāna piemiņai // Pašvaldības Ziņas.- 4. Grava V. A. Leitāna piemiņai // Pašvaldības Ziņas.- № 9№ 9 (1995) (1995).. 5. Jelgavas priekšpilsēta // Rīgas arhitektūra .- Rīga: Avots, 1989.- 5. Jelgavas priekšpilsēta // Rīgas arhitektūra .- Rīga: Avots, 1989.- 194.-196., 204.-219. lpp.194.-196., 204.-219. lpp. 6. Kapeniece J. Dombrovska nams, Bezdelīga ielā 3 // Pašvaldības 6. Kapeniece J. Dombrovska nams, Bezdelīga ielā 3 // Pašvaldības ziņas.- ziņas.- № 17,18№ 17,18 (1995), (1995), 19 19..-20.-20. lpp. lpp. 7. Klupša I. Lappuses no Pārdaugavas kultūras vēstures // Atmoda 7. Klupša I. Lappuses no Pārdaugavas kultūras vēstures // Atmoda Atpūtai.- Atpūtai.- № № 96 (1994, 14.dec.)96 (1994, 14.dec.)

8. Kolbergs A. Pārdaugava.- Rīga: Lauku apg., 1993.- 8. Kolbergs A. Pārdaugava.- Rīga: Lauku apg., 1993.- 81.-87. lpp.81.-87. lpp. 9. Pārdaugava // Rīgas laiks attēlos: cilvēki, vietas, notikumi.-9. Pārdaugava // Rīgas laiks attēlos: cilvēki, vietas, notikumi.- Rīga: Zvaigzne ABC, 2001.- 30.-33. lpp.Rīga: Zvaigzne ABC, 2001.- 30.-33. lpp. 10. Pārdaugavas nomales// Rīgas arhitektūra.- Rīga: Avots,10. Pārdaugavas nomales// Rīgas arhitektūra.- Rīga: Avots, 1989.- 220.-222. lpp.1989.- 220.-222. lpp. 11. Poriete A. Pārdaugavas mozaīka // Grāmatu apskats.- 11. Poriete A. Pārdaugavas mozaīka // Grāmatu apskats.- №№ 2 (1995, janv.).- 33. lpp.2 (1995, janv.).- 33. lpp. 12. Rīga – 800: Gadagrāmata 1993/94.- Rīga: Rīgas Aģentūra,12. Rīga – 800: Gadagrāmata 1993/94.- Rīga: Rīgas Aģentūra, 1994- 50. lpp.1994- 50. lpp. 13. Rīga – 800: Gadagrāmata 1994/95.- Rīga: Rīgas Aģentūra,13. Rīga – 800: Gadagrāmata 1994/95.- Rīga: Rīgas Aģentūra, 1995.- 50.-52. lpp.1995.- 50.-52. lpp. 14. Viens no pirmajiem: [J.Caunitis – jaunlatviešu kustības 14. Viens no pirmajiem: [J.Caunitis – jaunlatviešu kustības dalībnieks]// Pašvaldības ziņas.- 1995,martsdalībnieks]// Pašvaldības ziņas.- 1995,marts

pardaugavas vesture md

Travel