2

VAI LATVIJA BEIDZOT IEVIESĪS STABILITĀTI NODOKĻU SISTĒMĀ?

2016. gada 6. maijā

3

LATVIJAS NODOKĻU SISTĒMAS RAKSTUROJUMS

Uldis RutkasteMonetārās politikas pārvaldes vadītājs

NODOKĻU IETEKME UZ TAUTSAIMNIECĪBU

Arnold (2009), OECD (2010): Analīze liecina, ka uzņēmumu ienākuma nodoklis tautsaimniecības izaugsmei ir viskaitīgākais, kam seko iedzīvotāju ienākuma nodoklis un patēriņa nodokļi, kamēr nekustamā īpašuma nodokļi ekonomikai ir mazāk kaitīgi.

Widmalm (2001): Jo lielāks ir ienākuma nodokļa īpatsvars, jo zemāka ir ekonomikas izaugsme. Pastāv negatīva sakarība starp iedzīvotāju ienākuma nodokļa progresivitāti un ekonomisko izaugsmi.

4

Arnold, Jens., Do Tax Structures Affect Aggregate Economic Growth? Empirical Evidence From A Panel Of OECD Countries, OECD Economics Department Working Paper no. 643 (2008)OECD., Tax Policy Reform And Economic Growth, OECD Tax Policy Studies No. 20 (2010) Widmalm, Frida., Tax Structure And Growth: Are Some Taxes Better Than Others?, Public Choice, June 2001, Volume 107, Issue 3, pp 199-219

NODOKĻU CELŠANA NEGATĪVI IETEKMĒ LATVIJASTAUTSAIMNIECĪBAS ATTĪSTĪBU

PVN standarta likmes palielināšanas par 1%-punktu efekts uz makroekonomiskajiem rādītājiem Latvijā, novirzot papildus ieņēmumus budžeta deficīta segšanai (% pret

bāzes scenāriju)

1. gadā 2. gadā 3. gadāReālais IKP -0.33 -0.20 -0.15Reālais privātais patēriņš -0.61 -0.57 -0.55Reālais valsts patēriņš -0.25 -0.11 -0.06Reālās investīcijas -0.25 -0.19 -0.17Reālais eksports -0.02 0.17 0.24

Budžeta bilance (% no IKP) 0.15 0.17 0.19

Avots: Beņkovskis, Goluzins un Tkačevs (2015) “Latvia’s CGE model with a fiscal sector”, Latvijas Bankas pētījums, publikācijā.

5

LIELĀKS NODOKĻU SLOGS MAZINA EKONOMISKO AKTIVITĀTI,PAT JA PAPILDUS IENĀKUMI TIEK IZTĒRĒTI

PVN standarta likmes palielināšanas par 1%-punktu efekts uz makroekonomiskajiem rādītājiem Latvijā,gadījumā, ja budžeta bilance

saglabājas nemainīga (% pret bāzes scenāriju)

1. gadā 2. gadā 3. gadāReālais IKP -0.23 -0.14 -0.10Reālais privātais patēriņš -0.49 -0.45 -0.44Reālais valsts patēriņš 0.41 0.58 0.63Reālās investīcijas -0.18 -0.14 -0.12Reālais eksports -0.24 -0.13 -0.09

Budžeta bilance (% no IKP) 0.00 0.00 0.00

Avots: Beņkovskis, Goluzins un Tkačevs (2015) “Latvia’s CGE model with a fiscal sector”, Latvijas Bankas pētījums, publikācijā.

6

PAPILDUS IZDEVUMU GADĪJUMĀ POZITĪVS EFEKTS TIKAI VALDĪBAS SEKTORĀ, PRIVĀTAIS SEKTORS SARŪK

Efekts uz nozarēm 1. gadā pēc PVN pamatlikmes pacelšanas, % pret bāzes scenāriju

Avots: Beņkovskis, Goluzins un Tkačevs (2015) “Latvia’s CGE model with a fiscal sector”, Latvijas Bankas pētījums, publikācijā.

(01-05) Agriculture, Forestry and Fishing(10-14) Mining and Quarrying

(15-16) Food, Beverages and Tobacco(17-19) Textiles and Textile Products, Leather

(20) Wood and Products of Wood(21-22) Pulp, Paper and Publishing

(24) Chemicals and Chemical Products(25) Rubber and Plastics

(26) Other Non-Metallic Mineral(27-28) Basic Metals and Fabricated Metal

(29) Machinery, n.e.c.(30-33) Electrical and Optical Equipment

(34-35) Transport Equipment(36-37) Manufacturing, n.e.c.

(40-41) Electricity, Gas and Water(45) Construction

(50) Sale of Motor Vehicles, Fuel(51) Wholesale Trade

(52) Retail Trade(55) Hotels and Restaurants

(60) Inland Transport(61) Water Transport

(62) Air Transport(63) Other Transport Activities

(64) Post and Telecommunications(65-67) Financial Intermediation

(70) Real Estate Activities(71-74) Renting of Mach.&Equip., Other Business Activities

(75) Public Administration and Defence(80) Education

(85) Health and Social Work(90-93) Other Services

-0.8 -0.6 -0.4 -0.2 0 0.2 0.4

7

KĀ MĒRĪT NODOKĻU SLOGU?

1. Iekasētais nodokļu apjoms % no IKP – taču to ietekmē ēnu ekonomika – iekasējot relatīvi nelielu nodokļu apjomu, tas nenozīmē, ka nodokļu maksātāja slogs ir zems (compliance gap);

2. Papildus ēnu ekonomikai, iekasēšanas apjomu ietekmē arī nodokļu sistēmā iestrādāto atlaižu un pazemināto likmju apjoms (policy gap);

3. Aprēķinot, cik nodokļos samaksā tipisks uzņēmējs vai darba ņēmējs (tax wedge), var iegūt reālu ainu par nodokļu slogu ekonomiskās aktivitātes veicējiem.

8

IEKASĒTO NODOKĻU APJOMS LATVIJĀ IR STARPZEMĀKAJIEM EIROPAS SAVIENĪBĀ

Avots: Eurostat

Dānija

Francija

Beļģija

Somija

Zvied

rijaItā

lija

Austrija

Eirozo

na

Eiropas

Savien

ība

Islande

Norvēģij

aVācija

Luksem

burga

Ungārija

Nīderlan

de

Horvātija

Slovē

nija

Grieķij

aKipra

Portugā

leČeh

ijaMalta

Lielbritā

nija

Spān

ija

Igaunija

Polija

Slovā

kija

ĪrijaLat

vija

Bulgārija

Rumānija

Lietuva

Šveic

e-5

5

15

25

35

45

55Iekasētais nodokļu apjoms, % no IKP

2008 2014

9

TOMĒR EIROPAS SAVIENĪBA IR IZTEIKTI AUGSTU NODOKĻU REĢIONS: VAI LABĀKĀ MĒRAUKLA LATVIJAI?

Avots: OECD, Eurostat

Eiro zona Eiropas Savienība

OECD Latvija Kanāda Japāna Austrālija Šveice ASV Koreja Čīle15

20

25

30

35

40

45

Iekasētais nodokļu apjoms, % no IKP

2008 2014

10

DARBASPĒKA NODOKĻOS IEKASĒTAIS APJOMS LATVIJĀIR ŠĶIETAMI ZEMS…

Avots: Eurostat

DānijaBeļģ

ija

Francija

Somija

Austrija

Vācija

Itālija

Eirozo

na

Eiropas

Savien

ība

Nīderlan

de

Lukse

mburga

Spān

ija

Norvēģij

a

Slovēnija

Portugā

le

Grieķij

aČeh

ija

Zvied

rija

Ungārija

Polija

Islande

Igaunija

Slovākij

a

Lielbritā

nija

Serbija

Horvātija Īrij

aŠv

eice

Lietuva

Latvija

Malta

Rumānija

Kipra

Bulgārija

05

101520253035

Iekasētais nodokļu apjoms (2014), % no IKP

Sociālās apdrošināšanas iemaksas Iedzīvotāju ienākuma nodoklis

11

… TOMĒR NODOKĻU SLOGS DARBA ŅĒMĒJAM IR AUGSTS

Avots: Eurostat, OECD

Beļģija

Vācija

Francija

Somija

Čehija

Slovē

nija

Portugā

le

Eiropas

Savienība

Spān

ija

Igaunija

Dānija

Luksem

brugaOEC

D

Islande

Japān

a

Kanāda

Austrālij

aMalta

Koreja

Meksika Čīle

0

10

20

30

40

50

60Nodokļu plaisa: vienai personai, kas saņem vidējo algu, %

2008 2014

12

PĒC NESENAJĀM IZMAIŅĀM LATVIJA PIEVIENOJUSIES VISAUGSTĀKO IEDZĪVOTĀJU IENĀKUMA NODOKĻU VALSTU GRUPAI

Latv

ija

Zvie

drija

Port

ugāl

e

Dāni

ja

Beļģ

ija

Nīde

rland

e

Som

ija Īrija

Vāci

ja

Fran

cija

Aust

rija

Slov

ēnija

Itālij

a

Grie

ķija

Horv

ātija

Spān

ija

Liel

britā

nija

Luks

embu

rga

Mal

ta

Kipr

a

Polij

a

Slov

ākija

Čehi

ja

Igau

nija

Ungā

rija

Rum

ānija

Liet

uva

0

10

20

30

40

50

60

Nodokļi uz iedzīvotāju ienākumiem ES valstīs (maksimālās likmes, 2015)

%

Avots: Eurostat

13

ARĪ IIN MINIMĀLO LIKMJU ZIŅĀ LATVIJA KRIETNI APSTEIDZ KAIMIŅVALSTIS

Aust

rija

Nīde

rland

e

Dāni

ja

Zvie

drija

Itālij

a

Som

ija

Beļģ

ija

Fran

cija

Latv

ija

Grie

ķija

Īrija

Igau

nija

Liel

britā

nija

Kipr

a

Spān

ija

Vāci

ja

Slov

ākija

Polij

a

Ungā

rija

Slov

ēnija

Rum

ānija

Liet

uva

Mal

ta

Čehi

ja

Luks

embu

rga

Port

ugāl

e

Horv

ātija

0

5

10

15

20

25

30

35

40Nodokļi uz iedzīvotāju ienākumiem ES valstīs (minimālās likmes, 2015)

%

Avots: Eurostat

14

IEKASĒTAIS UZŅĒMUMU IENĀKUMU NODOKĻA APJOMS STARP ZEMĀKAJIEM ES …

Avots: Eurostat

KipraMalta

Lukse

mburgaČehija

Beļģija

Slovā

kija

Portugāle

Zviedrija

Dānija

Francij

a

Nīderlande

ĪrijaVācij

a

Eiropas S

avienība

Lielbrit

ānijaItā

lija

Austrija

Rumānija

Spānija

Bulgārija

Grieķij

a

Somija

Horvātija

Polija

IgaunijaLa

tvija

Ungārija

Lietuva

Slovē

nija0

1

2

3

4

5

6

7UIN iekasēšana ES un Latvijā (2014), % no IKP

15

UIN VIDĒJĀS LIKMES ZEMAS, BET LĪDZĪGAS KĀ CITUR AUSTRUMEIROPĀ

Avots: ZEW pētījums Eiropas Komisijai

Francij

a

Spānija

MaltaVācij

a

Grieķij

a

Beļģija

Portugāle

Lukse

mburgaItā

lija

Austrija

Nīderlande

Lielbrit

ānijaDānija

Slovā

kija

Zviedrija

Ungārija

Somija

PolijaČehija

Horvātija

Igaunija

Slovē

nijaKipra

RumānijaLa

tvija Īrij

a

Lietuva

Bulgārija05

10152025303540

UIN vidējās likmes ES valstīs (2015)

%

16

PVN IEKASĒŠANA LATVIJĀ VIRS ES VIDĒJĀ

Avots: Eurostat

Horvātija

Dānija

UngārijaSo

mija

Zviedrija

Bulgārija Kipra

Igaunija

Portugāle

Slovē

nijaMalta

Rumānija

Austrija

Latvi

ja

Lietuva

Čehija

Lukse

mburga

Grieķij

aPolija

Eiropas S

avienība

Vācija

Beļģija

Francij

a

Lielbrit

ānija

Slovā

kija

Nīderlande

Spānija Īrij

aItā

lija0

2

4

6

8

10

12

14

PVN iekasēšana ES un Latvijā 2014. gadā, % no IKP

17

PVN LIKMES ES VALSTĪS: LATVIJĀ GAN SAMĒRĀ AUGSTA LIKME, GAN PLAŠA APLIEKAMĀ BĀZE

ValstsStandarta

likmeSamazinātā

likmeLikme

zem 5%Papildu likme

Ungārija 27 5/18

Dānija 25

Zviedrija 25 6/12

Horvātija 25 5/13

Somija 24 10/14

Polija 23 5/8

Īrija 23 9/13.5 4.8 13.5

Grieķija 23 6/13

Portugāle 23 6/13 13

Itālija 22 5/10 4

Slovēnija 22 9.5

Latvija 21 12

Čehija 21 10/15

Beļģija 21 6/12 12

ValstsStandarta

likmeSamazinātā

likmeLikme

zem 5%Papildu likme

Spānija 21 10 4

Lietuva 21 5/9

Nīderlande 21 6

Austrija 20 10/13 13

Slovākija 20 10

Bulgārija 20 9

Francija 20 5.5/10 2.1

Igaunija 20 9

Rumānija 20 9

Lielbritānija 20 5

Kipra 19 5/9

Vācija 19 7

Malta 18 5/7

Luksemburga 17 8 3 14

18

Avots: Eurostat

TOMĒR LATVIJĀ LIELS POTENCIĀLS PALIELINĀT PVN IEŅĒMUMUS

Latvia, tax revenue % of totalEU-28, tax revenue % of total

19

Spān

ija

Polij

a

Port

ugāl

e

Grie

ķija

Īrija

Mal

ta

Liel

britā

nija

Fran

cija

Itālij

a

Luks

embu

rga

Nīde

rland

e

Slov

ēnija

Aust

rija

Som

ija

Zvie

drija

Beļģ

ija

Vāci

ja

Ungā

rija

Igau

nija

Čehi

ja

Liet

uva

Latv

ija

Bulg

ārija

Slov

ākija

Dāni

ja

Rum

ānija

-10

-5

0

5

10

15

20

25Īstenojamā izņēmumu plaisaLikmes plaisa

%

PVN IEŅĒMUMU PALIELINĀŠANAS IESPĒJAS AR POLITIKAS PĀRMAIŅĀM IR NELIELAS – JĀFOKUSĒJAS UZ IEKASĒŠANAS UZLABOŠANU

Avots: Eurostat

20

RELATĪVI MAZĀK TIEK IEKASĒTS ĪPAŠUMA NODOKĻOS, IT ĪPAŠI NO MĀJSAIMNIECĪBĀM

Francij

a

Lielbrit

ānija

Grieķij

aDānija

Eiropas S

avienība

Itālija

Beļģija Īrija

Spānija

Polija Kipra

Nīderlande

RumānijaLa

tvija

Horvātija

Lukse

mburga

Slovē

nijaVācij

a

Slovā

kija

Lietuva

Austrija

Čehija0.0

0.5

1.0

1.5

2.0

2.5

3.0

3.5

4.0

Īpašuma nodokļi, 2014, % no IKP

21

REGULĀRAS IZMAIŅAS NODOKĻU LIKUMDOŠANĀ APGRŪTINA UZŅĒMĒJDARBĪBAS PLĀNOŠANU

2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017 2018-1

0

1

2

3

4Nodokļu pasākumu ietekme uz budžetu, % no IKP

PVN IIN SAI Citi netiešie

Avots: LB novērtējums

2008.-2012. +1,155 milj. EUR

2013.-2016. -448 milj. EUR2017.-2018. +180 milj. EUR

22

BŪTISKĀKO NODOKĻU PĀRMAIŅU SKAITS PĒDĒJO GADU BUDŽETOS

Avots: Valsts budžeta plāns 2012-2016

IIN Akcīzes nodoklis PVN SAI Citi0

1

2

3

4

5

6

2012 2013 2014 2015 2016 2017

Būtiskāko izmaiņu skaits ar nodokļiem saistītajos normatīvajos aktos

23

Lai gan iekasēto nodokļu apjoms ir starp zemākajiem ES, nodokļu slogs Latvijā ir augsts

Turpmāka nodokļu paaugstināšana bremzēs ekonomikas izaugsmi, pasliktinās konkurētspēju Darbaspēka nodokļu slogs ir nesamērīgi augsts un nākotnē būtu

mazināms Budžeta ieņēmumu palielināšanai jāturpina darbs pie ēnu ekonomikas

apkarošanas un nodokļu iekasēšanas uzlabošanas; izdevumu pusē efektīvāk jāizmanto esošie budžeta resursi

Jāuzlabo nodokļu sistēmas pārskatāmība un stabilitāte, nemainot nodokļu likmes vismaz viena vēlēšanu cikla ietvaros

SECINĀJUMI

24

25

VAI LATVIJA BEIDZOT IEVIESĪS STABILITĀTI NODOKĻU SISTĒMĀ?

2016. gada 6. maijā