Elita Benga Lauku attīstības novērtēšanas nodaļas vadītāja

Pēteris LakovskisLauku attīstības novērtēšanas nodaļas vides eksperts

Latvijas Valsts Agrārās ekonomikas institūts (LVAEI)

1. LAP pasākumu ekonomiskais izvērtējums saskaņā ar intervenci

2. Nodarbinātība laukos un LAP pasākumu ietekme

3. Investīciju un to atdeves analīze LAP pasākumos

4. MLA maksājumu ietekme uz l/s ražošanu, uzņ. attīstību

5. Darbi saistībā ar nākošo plānošanas periodu (ZM pasūtījums)

6. ADVZ novērtēšanai nepieciešamie pasākumi

7. L/s neizmantojamās zemes pirmreizējā apmežošanas analīze

8. 2.2.6.pasākuma analīze

9. VPM, NATURA 2000 maksājumu nozīmes

10. VRG darbību analīze un pašnovērtējuma rokasgrāmata

Sabiedriskā atbalsta loma l/s produkcijā un ienākumos 2001.-2011.g.

0

100

200

300

400

500

600

700

800

2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011(p)

Produkcijas vērtība Lauksaimniecības ienākumi S ubsīdijas (ienākumiem)

Nodarbinātības līmenis uz izmantoto LIZ un produkcijas vērtības vienību Latvijā un ES

(pilna laika vienībās)

9,48,1

6,04,9

6,2

4,3

26,2

18,6

10,39,3

3,11,8

0,0

5,0

10,0

15,0

20,0

25,0

30,0

LV 2003 LV 2005 LV 2007 LV 2010 ES-27 (2010.) ES-15 (2010.)

L/s nodarbinātības līm enis uz 100 ha LIZ Nod.līm enis uz 100 000 EUR produkcijas

1%

31%

70%

81%

0%

10%

20%

30%

40%

50%

60%

70%

80%

90%

Mazas Vidējas Vidēji lielas Lielas

Atbalsta saņēmēju īpatsvars investīciju projektos attiecīgās grupas saimniecību

kopskaitā (%)

Pasākuma “Lauku saimniecību modernizācija” klientu apgrozījuma pieaugums 2009.-2011.g

dalījumā pa lieluma grupām

74%

39%

25%

56%

121%

83%80%

100%

0%

10%

20%

30%

40%

50%

60%

70%

80%

Mazas Vidējas Vidēji lielas Lielas

Ap

gro

zīju

ma

pie

aug

um

s

0%

20%

40%

60%

80%

100%

120%

140%

Ap

rgro

z.p

ieau

gu

ms

pre

t sa

ņem

to

sab

.fin

ansē

jum

u

Apgrozījuma pieaugums Apgroz.pieaugums pret saņemto finansējumu

Bezdarbnieki

MLA precizēšana (fine tuning)Analizētie ražošanas kritēriji (8):

Standarta bruto segums / Standarta izlaide (SI) Aramzemes laukaugu vidējā ražība LIZ kvalitatīvais novērtējums ballēs Vidējais lauku saimniecību lielums (ha LIZ). Ganāmpulka blīvums var tikt raksturots ar liellopu vienību (LLV) daudzumu uz

lauksaimnieciski izmantojamās zemes hektāru (LIZ ha). Neapstrādātās LIZ īpatsvars, (neapstrādātā LIZ % pret visu teritorijas LIZ) Vidējā neto pievienotā vērtība uz darbaspēka vienību

Izvēlētie sociāli ekonomiskie kritēriji (3):bezdarba līmenis Iekasētais iedzīvotāju ienākuma nodoklis uz 1 pašvaldības iedzīvotāju iedzīvotāju skaita izmaiņas.

Ražošanas kritēriji

Aramzemes laukaugu vidējā raža var tikt raksturota ar kviešu (pašreiz galvenās lauksaimniecības kultūras Latvijā) vidējo ražību attiecīgajā teritorijā.

Standarta bruto segums kopš 2010.gada datu apkopošanas vairs netiek izmantots

ES FADN (SUDAT) darbībā, un tas ir aizstāts ar Standarta izlaidi (SI). Standarta izlaide ir mazāk salikts lielums nekā SBS, jo SI veido tikai produkcijas vērtību, atšķirībā no SBS, kur no produkcijas vērtības tika atņemtas mainīgās izmaksas konkrētā produkta ražošanai.

Lauku saimniecību vidējais lielums. Ganāmpulka blīvums var tikt raksturots ar liellopu vienību (LLV)

daudzumu uz lauksaimnieciski izmantojamās zemes hektāru (LIZ ha).

Neizmantotās LIZ īpatsvars (neizmantotā LIZ % pret visu teritorijā esošo LIZ).  

MLA iedalījums vadoties no ražošanas un soc.ek. kritērijiem (iespējamais)

Iespējamās izmaiņas pagastu līmenī

MLA precizēšana (fine tuning)

iespējamais

Situācijas analīze par AER Izanalizēti statistikas dati par energoresursiem Latvijā kopumā

un AER Elektroenerģijas ražošanā AER segmentu veido 33,5%,(plānojam 2020.g.40%) :

lielās hidroelektrostacijas (nodrošina gandrīz 95% no AER), mazās hidroelektrostacijas, vēja elektrostacijas, biogāzes elektrostacijas, biomasas elektrostacijas.

Sagatavota SVID analīzeSagatavoti priekšlikumi:

Biogāze -Latvijā joprojām pastāv biogāzes ražošanas potenciāls no kūtsmēsliem, sadzīves atkritumiem un notekūdeņiem, dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un pārtikas rūpniecības atkritumiem

Biodegviela - Perspektīva ir „otrās paaudzes” biodegviela vai biosintētiskā degviela, (bioūdeņradis, biodimetilēteris u.c.), kuras iegūst no lauksaimniecības un mežsaimniecības atkritumiem, kā arī speciāliem kultūraugiem.

Ieteikumi AER attīstībai saistībā ar LAP Atbalsta lietderības izvērtējums un intensitātes noteikšana(ja projektam jau eksistē atbalsts

elektroenerģijas obligātā iepirkuma veidā, nepieciešams izvērtēt un pamatot atbalsta sniegšanu vēl arī investīciju veidā.

Projektu vērtēšanas kritērijos būtu nepieciešams ņemt vērā arī konkrēto teritoriju, kurā projekts tiek realizēts un biomasa iegūta vai audzēta.

Elektroenerģijas ražošanas (koģenerācijas) projektos nepieciešams noteikt lietderīgās siltumenerģijas izmantošanu, jo pretējā gadījumā resursi tiek izmantoti ļoti neefektīvi. Šeit pieļaujami izņēmumi, ja izejviela elektroenerģijas ražošanai ir pamatdarbības atkritums, piemēram, kūtsmēsli.

Biomasas un biogāzes izmatošana elektroenerģijas ražošanā ir lietderīga tikai koģenerācijas stacijās, ņemot vērā ievērojamo siltuma slodzes ietekmi uz stacijas ekonomiskajiem rādītājiem.

Biogāzes izmantošanā tehnoloģiski pastāv iespējas ne tikai izmantot saražoto biogāzi uz vietas enerģijas ražošanai, bet arī ievadīt to dabasgāzes tīklā.

Latvijā ir nepieciešams izvērtēt iespējas attīstīt iekārtu ražošanu ar enerģētikas sektoru saistītos projektos, kuru valsts sākotnējas ieguldītās investīcijas ilgtermiņā radītu augstu pievienoto vērtību un veicinātu enerģētikas sektora konkurētspēju.

Lai uzlabotu tirgus nosacījumus biomasas un biogāzes tehnoloģijām svarīgi ir veicināt centralizētās siltumenerģijas patēriņu arī vasarā, kas palielinātu koģenerācijas potenciālu.(rūpniecisko patērētāju pieslēgšana)

Paveiktais un plānotais LAP nepārtrauktās novērtēšanas sistēmas ietvaros (pamatā 2. ass pasākumu)

ietekmes uz vidi novērtējumā • Augstas dabas vērtības zemju (ADVZ) novērtēšanai veicamie pasākumi – esošās situācijas izpēte, sagatavoto priekšlikumu un datu apkopošana, ADVZ noteikšana 2 paraugteritorijās

• Platībmaksājumu izpēte, lai noteiktu pieteicēju aktivitāti, VPM nozīmi un saistību ar LAP pasākumiem laika periodā no 2004. līdz 2011. gadam

• Izpēte par Natura 2000 maksājumu pasākumiem (213, 224)

• Lauksaimniecībā neizmantojamās zemes pirmreizējās apmežošanas (223) pasākuma analīze balstoties uz VMD un LAD datiem

• Mežsaimniecības ražošanas potenciāla atjaunošana un preventīvo pasākumu ieviešanas (226) pasākuma analīze

Tematiskais pētījums: „LAP 2007-2013 pasākumu ietekme uz Mazā ērgļa barošanās biotopiem monitoringa parauglaukumos”

Augstas dabas vērtības zemes (ADVZ)

Eiropā ADVZ jēdziens radies 1990-to gadu sākumā Lai gan sākotnēji ADVZ vairāk saistīja ar lauksaimniecību (ADVLZ), mūsdienās ADVZ ietver arī mežu zemes/mežsaimniecību (ADVMZ)

ADVZ būtisks indikators ES Kopējā lauksaimniecības politikā

ADVZ Latvijā

• 2010. gadā tika sagatavoti priekšlikumi ADVLZ un ADVMZ noteikšanai – t.i. kritēriji kā atlasīt ADVZ teritorijas

• Taču joprojām ADVZ noteikšana nav veikta (t.sk. LAP 2007-2013 vidustermiņa novērtējuma ziņojumā)

ADVZ Eiropā

ADVZ noteikšanaApzināt ADVZ kartēšanai nepieciešamos datus

Pieprasīt nepieciešamos datus no dažādām institūcijām

Veikt paraugteritoriju izvēli

Pēc noteiktiem ADVZ kritērijiem, atlasīt nepieciešamos datus

Sagatavot ADVZ kartes paraugteritorijām

Aprakstīt izvēlētos risinājumus ADVZ karšu sagatavošanā

Iepazīstināt ieinteresētās puses ar paveikto un saņemt priekšlikumus par ADVZ noteikšanu

• 1. Tips: Zemes ar lielu daļēji dabiskas veģetācijas īpatsvaru

• 2. Tips: Ekstensīvi apsaimniekotu zemju, dabiskās veģetācijas un ainavas struktūras elementu mozaīka

• 3. Tips: Zemes, kuras nozīmīgas retām sugām vai uztur kādas sugas Eiropas vai pasaules populācijas lielu īpatsvaru

ADVZ

ADVLZ kartēšana

Ainavu elementi!

Ainavu elementi!

Atziņas un secinājumi• ADVZ kritēriju definēšanai/precizēšanai ZM jāizveido darba grupu, paralēli veicama ADVZ kartēšana un iegūto rezultātu vērtēšana darba grupā

• ADVZ kā rādītājam jāraksturo LAP ietekmi uz vidi, lai, analizējot attiecīgos pasākumus, būtu iespējams noteikt, kurš no pasākumiem sniedz negatīvu un/vai pozitīvu ietekmi, kas nozīmē, ka par ADVZ netiek veikti papildu maksājumi.

• Lai veiktu precīzu ADVZ kartēšanu Latvijā, trūkst telpisko datu par dabas vērtībām, ainavu elementiem, lauksaimniecības un meža zemju stāvokli plašās teritorijās. Daļa no nepieciešamajiem datiem nav pieejami vienādā pārklājumā visai Latvijas teritorijai (piemēram, dati par ES un Latvijas aizsargājamiem biotopiem pieejami praktiski tikai aizsargājamās dabas teritorijās).

• Pilnvērtīgai ADVZ noteikšanas metodoloģijas aprobācijai, nepieciešams veikt lauku apsekojumus, novērtējot pļavu, zālāju un mežu, kā arī citu ainavas elementu bioloģisko daudzveidību, kvalitāti un nozīmi ekosistēmu funkcionēšanā.

• ADVZ kartēšanā nepieciešams izmantot atšķirīgus kritērijus dažādos reģionos, piemēram, Vidzemē un Zemgalē, jo dabas apstākļi un saimnieciskās darbības intensitāte ir būtiski atšķirīga.

LAP 2.1.3. pasākuma (Natura 2000 maksājumi un maksājumi, kas saistīti ar Direktīvu 2000/60/EKK) un 2.2.4. pasākuma (Natura 2000 maksājumi meža īpašniekiem) izpētes darba uzdevums:

• sagatavot pasākumu aprakstu (2007-2011) • izvērtēt LAP pasākumu 2.1.3. un 2.2.4. nosacījumus Natura 2000 teritorijās• izvērtēt pasākumu 2.1.3. un 2.2.4. intervences loģikā ietvertos rādītājus, to atbilstību pasākuma mēŗķiem un praktisko pielietojumu ietekmju vērtēšanā• sagatavot novērtējumu par pasākumiem, kartogrāfisko materiālu un secinājumus• sniegt atbildes uz pasākumu īstenošanas ietekmes vērtēšanas jautājumiem• sniegt ieteikumus turpmākām 2.1.3. un 2.2.4. pasākumu izmaiņām un uzlabojumiem.

Natura 2000 maksājumiLAP pasākumi (213, 224)

Privātie meži N2000 ~ 130 961 ha

• Aprakstīt zemes lietojuma veidu (t.sk. lauksaimniecības un mežsaimniecības) un citu faktoru nozīmi Mazā ērgļa (Aquila pomarina) ekoloģijā

• Aprakstīt zemes lietojuma veidu izmaiņu no 2007. līdz 2011. gadam ietekmi uz Mazā ērgļa (Aquila pomarina) populāciju parauglaukumos

• Balstoties uz monitoringa datiem parauglaukumos, novērtēt LAP pasākumu nozīmi  un ietekmi uz Mazā ērgļa (Aquila pomarina) populāciju parauglaukumos

Pētījums LAP pasākumu ietekmes uz bioloģisko daudzveidību novērtēšanai

LAP 2007-2013 pasākumu ietekme uz Mazā ērgļa barošanās biotopiem monitoringa parauglaukumos

Lauksaimniecībā neizmantojamās zemes pirmreizējās apmežošanas (2.2.3) pasākuma novērtējums

Pasākums realizēts no 12.2008. - 02.2010., kad tas tika apturēts, jo pieteiktais sabiedriskais finansējums ievērojami pārsniedza pasākumam atvēlēto finansējumu

2.2.3. pasākuma mērķis ir veicināt meža ieaudzēšanu lauksaimniecībā neizmantojamā zemē, palielinot zemes efektīvāku izmantošanu, saglabājot bioloģisko daudzveidību un izmantojot lauku ainavas rekreācijas un estētiskās īpašības. Pasākuma aktivitātes:• Meža ieaudzēšana lauksaimniecībā neizmantojamajā zemē• Dabiski ieaugušo mežaudžu kopšana un papildināšana uz lauksaimniecībā neizmantojamās zemes

RādītājsSasniedzamais rezultāts

Sasniegtais

2008 - 2010

% no sasniedza

mā rezultāta

Sabiedriskais finansējums 20 181 422 13 607 963 67

Atbalstītās saimniecības, skaits 720 1288 179

Apmežotā platība, ha 23 834 13 750 58

2.2.3 pasākumā sasniedzamie rādītāji un to izpilde

* Novērtējums sagatavots balstoties uz LAD un VMD izsniegtajiem datiem

Apmežotā platība

Izmaksātais finansējums

Rezultāti

Meža ieaudzēšana krūmājos deklarēta 18% no kopējās platības jeb 2 452 ha

Zemēs virs 30 ballēm apmežošana pieteikta 25% no pieteiktās platības (aptuveni 30% platību balles nav norādītas)

47% no platības kā valdošā suga norādīti skujkoki mistraudzē, 10% - lapukoki, 9% - skujkoki

Apmežošanas pasākumi Latvijā realizēti ar atšķirīgu intensitāti – 118 pagastos mazāk nekā 10 ha platībā, 167 pagastos no 10-50 ha, bet 28 pagastos vairāk nekā 100 ha platībā. Vislielākās platības apmežotas Ludzas novada Isnaudas (718 ha) un Rundēnu (358 ha), kā arī Zilupes novada Pasienes (341 ha) pagastos. Vidzemē ievērojamas platības apmežotas Jērcēnu, Naukšēnu, Raunas, Zaubes, Lizuma pagastos, savukārt Kurzemē - Sakas, Vērgales, Īvandes un Ģibuļu pagastos

Apmežošanas vietas Ludzas novadā

Apmežošanas vietas Zemgalē

Apmežošanas vieta

• Lai uzlabotu apmežošanas pasākuma sasniedzamos rezultātus, nepieciešams precizēt atbalsta saņemšanas nosacījumus - samazināt maksimālo apmežojamo platību, nodefinēt apmežošanai vēlamākās teritorijas un principus

• Pasākumam būtu precizējams mērķis un nosacījumi ar uzsvaru uz zemes efektīvāku izmantošanu (dabā jau pastāvošu krūmāju, derīgo izrakteņu ieguves vietu, rekultivējamu objektu u.c. neizmantotu vietu apmežošanu)

• Pasākums nav sekmējis izvairīšanos no marginalizācijas un zemes pamešanas, līdz ar to 2.2.3. pasākuma mērķis sasniegts tikai daļēji. Pieejamie dati neļauj tieši novērtēt pasākuma ietekmi uz bioloģisko daudzveidību un ainavu rekreatīvo vērtību saglabāšanu.

• Pasākuma novērtējums parādīja, ka apmežotas tiek ne tikai ilgstoši neizmantotas LIZ, bet arī patlaban neapsaimniekotas, bet vēl nesen labā lauksaimnieciskā stāvoklī esošas LIZ

Atziņas un secinājumi

VPM pieteiktās platības

VPM saņēmēju izmaiņas reģionos (LAD/CSP dati)

LIZ apsaimniekošana

Dati: LAD, 2010

VPM pieteiktoplatību īpatsvars Neapsaimniekoto

zemju īpatsvarsīpatsvars

VRG darbību analīze Analīze par VRG darbību tika izsūtīta visiem VRG, lai

komentētu

Pēc komentāru saņemšanas, individuālie VRG tika papildināti un sarīkota tikšanās ar VRG pārstāvjiem (LLKC 6.03.2012.)

Sagatavota VRG pašnovērtējuma rokasgrāmata, nodota VRG izvērtēšanai (saņemti komentāri -ļoti maz)

Nepieciešama diskusija ar ZM, VRG citām ieinteresētajām pusēm vai veikt pilotprojektu vienas VRG analīzei, kas kalpotu kā paraugs (priekšlikums no Latvija Lauku Foruma (LLF)) ZM informējām 3.maijā.)

LEADER līdzekļus saņem par katru iedzīvotāju attiecīgajā VRG teritorijā

Secinājumi un ieteikumiStimulēt LIZ izmantošanu lauksaimniecības produkcijas

ražošanai, kas palielinātu ienākumus, piem., izvēloties augļu un dārzeņu audzēšanu un pārstādi

Kāpināt iegūtās produkcijas apjomu un vērtību

Kooperācija ir pamats konkurētspējas paaugstināšanai

Svarīga ir reģionālās plānošanas dokumentu sasaiste ar lauku attīstības plāniem

Noteikt apmežošanas apjomus katrā pagastā, lai nezaudētu LIZ un mozaikveida ainavas

Sadarbība ar pašvaldībām, VRG un iedzīvotājiem sociālās un ekonomiskās attīstības veicināšanai

Paldies par uzmanību

e-pasts: elita.benga@lvaei.lve-pasts: peteris.lakovskis@lvaei.lv

Mājas lapa: http://www.lvaei.lv/?lang=1&menu=42&itemid=194