O.G.Torsunovs

LAIMĪGAS DZĪVES

LIKUMI

Ceturtā grāmata:

Visuma varenais spēks

(trešā daļa)

2007.gads

2

– Pirmā nodaļa –

Mūsu dzīves apstākļi

Tagad parunāsim par apstākļiem, kuriem esam pakļauti likteľa ačgārnību ietekmē. Visi mūsu

dzīves apstākļi rodas izvēles brīvībai mijiedarbojoties ar:

mūsu pagātnes vēlmēm;

mūsu pagātnes rīcību;

mūsu šī brīţa vēlmēm;

mūsu šī brīţa rīcību.

Visus dzīves apstākļus vada:

mūţīgais laiks;

materiālās dabas gunas.

Gan gunas, gan laiku kontrolē Dieva Augstākā Personība, kurš savā Virsdvēseles aspektā

ir blakus atsevišķajai dvēselei katras dzīvās būtnes ķermenī, arī katrā atomā, turklāt vērīgi seko

līdzi taisnīguma likuma realizācijai (karmas likumam).

Jāatzīmē, ka daţreiz cēlu personību un Dieva ţēlastība, saskaras ar mums bez jebkāda

karmiska iemesla, mainot visu dzīves gaitu. Kaut kādos retos gadījumos apstākļi var nebūt tieši

atkarīgi no mūsu karmas.

Visi dzīves apstākļi rodas tāpēc, ka darbojas dievišķie taisnības likumi, kas pie mums

atnāk kā karma vai kā nekarmiska, Dieva un līdzcietīgu svēto bezcēloľu ţēlastība. Lai kādos

apstākļos nokļūtu, jebkurā gadījumā mums vienmēr ir izvēles brīvība, kā uz tiem reaģēt.

Lasītājs: Šo tēmu par izvēles brīvību, par kuru Jūs tik daudz runājiet, es nesen nopietni

izanalizēju un skaidrības vietā man radās šaubas. Ideja par izvēles brīvību man nav īsti

saprotama. Ja dzīvi ierobeţo mūsu ķermeľa noteiktas iespējas, tad par kādu izvēles brīvību var

būt runa?

Cilvēciskais ķermenis ar tā ierobeţotajām iespējām ir ielikts stingros funkcionēšanas

rāmjos. Es saprotu šādi: izvēles brīvība nozīmē to, ka es izvēlos cik ilgi dzīvošu, kādā ķermenī

dzīvošu un kā rīkošos. Taču, ja pats pēc savas gribas nevaru paildzināt dzīvi, neesmu spējīgs

mainīt ķermeni, turklāt manu rīcību kontrolē laiks un gunas, kā tādā gadījumā izpauţas mana

izvēles brīvība?

Autors: Jūs variet to visu izvēlēties, bet ne tagadnē, bet gan nākotnē. Daţās dzīvības

formās dzīvās būtnes var pēc pašu gribas ātri transformēt sava ķermeľa ārējo izskatu.

Lasītājs: Ko nozīmē: „transformēt sava ķermeľa ārējo izskatu”?

Autors: Tas nozīmē, ka dzīvajām būtnēm daudz attīstītākajās dzīvības formās ir lielāka

izvēles brīvība kā ārēji izskatās. Daţas, daudz saprātīgākas par mums, dzīvās būtnes spēj pēc

pašu vēlēšanās mainīt savu ārieni.

Lasītājs: Kādā jomā mums nav izvēles brīvības?

Autors: Mums nav izvēles brīvības, kā pārvarēt laika ietekmi, un nav arī izvēles tajā, ko

jau esam saľēmuši, un tieši: cilvēka ķermeni, kā mūsu dzīvesvietu. Taču mums ir izvēles brīvība

3

dzīves apstākļos. Varam iet dzīves apstākļu pavadā vai arī varam censties rīkoties tā, lai nebūtu

no tiem atkarīgi.

Tāpēc no vienas puses mums ir iespēja pārvarēt dzīves apstākļus, bet no otras puses, ne

laiku, ne vietu, kurā mēs šobrīd dzīvojam (mūsu ķermeni), nevaram izvēlēties. Laiks un vieta,

kurā dzīvojam, iemieso mūsu pagātnes karmu, bet mūsu dzīves apstākļi iemieso šī brīţa un

nākotnes karmu.

Lasītājs: Piekrītiet, ka tie ir diezgan dzelţaini rāmji. Kur gan šeit ir brīvība?

Autors: Jāzina, lai cik ierobeţota arī nebūtu eksistence, mums vienmēr ir tiesības

noskaľoties garīgi. Garīgs noskaľojums vienmēr dāvā patiesu laimi un pakāpeniski iznīcina visas

robeţas, kurās mūs ievieto gunas. Tāpēc izvēles brīvība ir absolūta: vai nu izvēlamies garīgo

laimi, vai nu materiālās ciešanas.

Lasītājs: Ja pareizi saprotu visu teikto, tad gan laiks (piedzimšanas, dzīves), gan dzīves

vieta mums tiek dota saskaľā ar pagātnes vēlmēm un rīcību. Tāpēc tās neatstāj izvēles iespēju un

nākas piedzimt tur, kur piedzimstam, saľemt to ķermeni, kuru esam pelnījuši. Izvēle, kā rīkoties

sākas tikai tajā brīdī, kad nolemjam, kā reaģēt uz tiem vai citiem apstākļiem. Piemēram, mēs uz

tiem varam reaģēt ar negatīvu vai pozitīvu rīcību. Vai es Jūs pareizi sapratu?

Autors: Jā, viss ir pareizi. Tā izpauţas mūsu ierobeţotās iespējas būt brīviem šajā

materiālajā pasaulē un neierobeţotās spējas būt brīviem garīgajā darba laukā.

Lasītājs: Kā gan var uzvarēt visus dzīves apstākļus un iegūt spējas vienmēr rīkoties

pareizi?

Autors: Kā jau runājām, tikai cilvēks, kura saprāts ir nostiprināts ar tīrām zināšanām par

šīs pasaules taisnīgumu un vienotību, spēj saprast, kā pareizi reaģēt uz visiem negaidītajiem

apstākļiem. Bet pat cilvēku ar septiľām rievām pierē liktenis daţreiz noliek ļoti sareţģītā

situācijā un tādos gadījumos, bez garīgā skolotāja neiztikt. Tāpēc īstai izvēles brīvībai vēl

nepieciešams arī labs skolotājs.

Lasītājs: Vai tiešām arī saprātīgs cilvēks daţreiz iet likteľa pavadā?

Autors: Jā, tā daţreiz mēdz būt. Piemēram, ļoti spēcīga ir dzimumtieksme. Bieţi

precējies cilvēks, par pārsteigumu pašam, iemīlas un sāk uzskatīt, ka tieši to viľš arī patiesībā

vēlējās. Taču patiesībā šī negaidītā mīlestība radās sliktas karmas rezultātā un tās sekas būs lielas

nesaskaľas vai ģimenes izjukšana. Ja cilvēkam ir skolotājs, kuru viľš bez ierunām klausa, tad

skolotājs spēs viľu pārliecināt, ka tā ir ļoti slikta ideja un ka to vajag izbeigt. Tā ar skolotāja

palīdzību iespējams pārvarēt ļoti sliktu karmu, kuru pašam pārvarēt nav pa spēkam.

Lasītājs: Vai tiešām pat, ļoti spēcīgi iemīlot, cilvēks, kuram ir skolotājs, spēj rīkoties

nevis tā, kā pats vēlas, bet tā, kā vēlas skolotājs?

Autors: Skolotājs – tas nav sunītis saitītē, ko vari vest, kur pats vēlies. Ja attiecības ar

skolotāju ir pietiekami nopietnas, tad nāksies izvēlēties starp skolotāju un jauno mīlu. Saprātīgs

cilvēks priekšroku dos attiecību saglabāšanai ar skolotāju, jo šīs attiecības viľam ir dārgākas par

paša dzīvību.

Lasītājs: Bet ģimenes attiecības? Vai tiešām šādā situācijā tās nevar kaut kā atskurbināt?

Autors: Mēs apskatam gadījumu, kad cilvēks ir sievietes apmāts un pats mīda kājām

ģimenes attiecības.

Lasītājs: Vai tiešām pat saprātīgs cilvēks var nokļūt sievietes apmātībā?

Autors: Tieši par to mēs tagad arī runājam. Saskaľā ar Vēdām sieviete spēj nozagt pat

saprātīga cilvēka saprātu. Tāpēc īsteni brīvs savā rīcībā ir tikai tas cilvēks, kuram ir patiesas

attiecības ar labu skolotāju (cildenu gudro). Mēs savā dzīvē varam nokļūt neparedzamās

situācijās. Tādi ir mūsu dzīves apstākļi.

4

Lasītājs: Lai arī Jūs esiet jau vairākas reizes runājis par to, kas ir mūsu dzīves apstākļi, es

to ne pārāk labi saprotu. Tāpēc, lūdzu, paskaidrojiet sīkāk, kas tas ir par spēku – „mūsu dzīves

apstākļi” un kā cilvēks ar tīru saprātu var pārvarēt to ietekmi, lai vienmēr rīkotos pareizi?

Autors: Labi, parunāsim par to, kā mūs ietekmē apstākļi, kas pastāvīgi rodas un par to,

kā iemācīties tos pārvarēt.

Materiālās eksistences apstākļi pastāvīgi mainās visumā notiekošo procesu cikliskuma

iespaidā. Ap mums kustas daudz planētas (Saule, Mēness, Marss, u.c.) un tām visām ir savs

neatkārtojams raksturs. Ar savu raksturu tās mūs ietekmē tādā vai citādā veidā.

Katrai no šīm planētām ir savs kustību cikls. Katru visuma punktu planēta ietekmē

savādāk. Tā rezultātā mainās planētas psihiskā ietekme uz mūsu apziľu. Šīs planētas, kas kustas,

katrā dzīves brīdī rada neatkārtojamas kombinācijas, kuras iedarbojas uz cilvēka psihi un stimulē

viľu rīkoties noteiktā veidā.

Planētu kombinācijas, kas nepārtraukti rodas, ietekmē mūsu noskaľojumu, psihisko un

fizisko stāvokli, kā arī visu notiekošo. Tas viss arī veido negaidīti radušos mūsu dzīves apstākļus.

Lasītājs: Tātad visi apstākļi, lai kā arī tie iegrozītos, ir atkarīgi tikai un vienīgi no planētu

kombinācijām? Bet līdz šim Jūs uzstājīgi runājāt par nepārvaramā laika un materiālās dabas gunu

varenību. Kā gan savstarpēji saskaľojas tik pretrunīgi apgalvojumi?

Autors: Ļoti vienkārši. Gan uz planētām, gan uz mūsu prātu iedarbojas laiks un

materiālās dabas gunas. Varenā laika un neuzvaramo materiālās dabas gunu ietekmē visas

planētas iegūst noteiktu psihisko noskaľojumu, ar kura palīdzību tās ietekmē mūsu apziľu.

Gan laikam, gan gunām mums jāparāda, kas dzīvē notiks pagātnes vēlmju un pagātnē

izdarītā iespaidā. Ik brīdi Zemi ietekmē nepārvaramais laiks. Laiks ar planētu un telpas palīdzību

rada neatkārtojamas materiālās dabas gunu kombinācijas. Katra no šīm kombinācijām apziľu

ietekmē savādāk, piespieţot mūs gan priecāties, gan ciest.

Telpa un laiks ietekmē lielu cilvēku grupu psihisko stāvokli. Šie spēki vienlaicīgi maina

masu noskaľojumu, radot kopēju noskaľojumu. Tā rezultātā cilvēkos palielinās tieksme rīkoties

tādā vai citādā veidā. Tas viss arī veido mūsu dzīves apstākļus.

Lasītājs: Tātad iemesls kāpēc nonākam tajās vai citās situācijās, ir gunu un laika

mijiedarbība ar ārējo pasauli, kas rada noteiktu psihisko vidi?

Autors: Jā, tā tas ir. Taču jāzina, ka laiks un gunas mijiedarbojas ne tikai ar telpu, bet arī

ar mūsu ķermeni, prānu, jūtām, prātu, saprātu un egoismu. Neuzvaramais laiks un varenās gunas

ietekmē arī mūsu iekšējos apstākļus.

Taču jebkurās situācijās, ja cilvēks sāk nekavējoties domāt par garīgām lietām, viľš kaut

kādā mērā atbrīvojas no laika un gunu ietekmes.

Lasītājs: Cik lielā mērā cilvēks, domājot par Dievu, atbrīvojas no laika un gunu

kontroles?

Autors: Jo vairāk dzīve piepildās ar garīgo spēku, jo mazāk viľa eksistenci ietekmē

matērija. Sākumā no materiālo likumu ietekmes atbrīvojas psihe. Tas izpauţas tā, ka cilvēks

saglabā pilnīgu mieru jebkuros dzīves apstākļos. Pēc tam arī viľa ķermenis kaut kādā mērā

pārstāj pakļauties gunu ietekmei. Un tomēr pat tādam cēlam svētajam kaut kādā brīdī nāksies

pamest ķermeni, kurā viľš dzīvo.

Mūsu dzīvē eksistē nepārvarami apstākļi, bet tas nenozīmē, ka šajā situācijā nav izvēles

brīvības. Garīgi noskaľots cilvēks pat uz nāves gultas neaizmirst par Dievu un rezultātā, pēc

ķermeľa nāves, viľš dodas uz garīgo pasauli.

Lasītājs: Bet tas ir ļoti augsts līmenis, mums līdz tam vēl tālu. Sakiet, cik ļoti cilvēks,

kurš vēl nav sasniedzis tādu garīgo līmeni, ir spējīgs pretoties dzīves apstākļiem?

5

Autors: Jo mazāk cilvēkā ir tieksmes pēc garīgā, jo mazāk viľš spēs pretoties apstākļiem.

Lasītājs: Ja cilvēks ļoti tiecas pēc garīgā, cik ļoti viľa dzīve atbildīs horoskopam?

Autors: Jo spēcīgāk cilvēks tiecas pēc garīgā, jo mazākā mērā viľa horoskops var norādīt

uz to, kā sakārtosies viľa dzīve.

Lasītājs: Tātad šim cilvēkam astrologs pēc viľa kartes neko jēdzīgu nepateiks?

Autors: Jā, cilvēks, kas nopietni nodarbojas ar garīgo praksi, ir pilnībā atkarīgs no Dieva

ţēlastības un viľa astroloģiskā karte var nedarboties. Tādam cilvēkam pat miršanas laiks,

pateicoties Dieva ţēlastībai, var tikt pārbīdīts uz vēlāku laiku, nemaz nerunājot jau par citiem,

daudz maznozīmīgākiem notikumiem. Dabīgi, ka šis apgalvojums neattiecas uz cilvēkiem, kas

nenodarbojas ar garīgo praksi.

Lasītājs: Vai horoskopā ir atspoguļota iespēja saľemt Dieva ţēlastību?

Autors: Dievs nav atkarīgs no planētu un materiālā laika kustības, Viľš stāv tam pāri.

Horoskopā var būt atspoguļotas cilvēka garīgās noslieces, taču Dieva ţēlastība ir ārpus jebkāda

horoskopa.

Lasītājs: Bet, atvainojiet, tad jau iznāk, ka garīgajā jomā neattīstītam cilvēkam apstākļi

kā tādi nemaz neeksistē, bet ir tikai gunu un laika ietekme. Vienkārši atliek pieľemt kā faktu visu

to, kas ar mums notiek. Ja jau šie spēki tik tiešām ir nepārvarami, tad jau nekādas izvēles iespējas

mums nav un nevar būt.

Autors: Ne gluţi. Laiks un gunas mūsu dzīvē rada noteiktus eksistences apstākļus

(dzīves apstākļus). Taču bez tiem eksistē arī cits apstāklis, kas ietekmē mūsu dzīvi. Tā ir izvēles

brīvība – iet vai neiet radušos vēlmju un dzīves apstākļu pavadā, vai vēlēties kaut ko citu. Mums

ir visas tiesības rīkoties atbilstoši savām šī brīţa, nevis pagātnes vēlmēm un pārliecībai.

Tā arī ir mūsu izvēles brīvība. Taču jāzina, ka patiesi liela izvēles brīvība mēdz būt tikai

cilvēkiem, kuriem ir spēcīgs saprāts, vai kuriem ir skolotājs ar spēcīgu saprātu.

Lasītājs: Bet es tomēr domāju savādāk. Man šķiet, ka apstākļi pārsvarā ir atkarīgi no

apkārtējo cilvēku rīcības un no ārējiem faktoriem: sabiedrības iekārtas, dabas apstākļiem. Tas

viss mūs ļoti ierobeţo un nekāda lielā izvēle nepaliek. Kad atnāk ziema mums nākas salt, kad

atnāk vasara, mēs sasildāmies. Ko šajos apstākļos varam mainīt?

Autors: Apkārt esošo cilvēku rīcība un ārējie faktori bez šaubām nosaka mūsu

eksistences apstākļus. Jūs pareizi atzīmējāt, ka tas viss mūs noteiktā veidā ierobeţo. Gan cilvēku

darbība, gan ārējie faktori savukārt ir atkarīgi no nepārvaramās mūţīgā laika ietekmes, no

materiālās dabas gunām un arī no viľu darbības rezultāta – no planētu cikliskās kustības pa

debesjumu.

Visas planētas, atrodoties laika un materiālās dabas gunu kontrolē, pastāvīgi visu

ietekmē, tajā skaitā katra cilvēka ķermeni, psihisko enerģiju, jūtas, prātu un saprātu. Tās ietekmē

sabiedrības psihisko stāvokli kopumā un atsevišķi katru no mums, ienesot dzīvē gan harmoniju,

gan haosu. Mūsu dzīve atrodas visu šo spēku ciešā kontrolē. Tāpēc tad, kad spīd Saule, mēs

daţreiz sildāmies, bet daţreiz salstam.

Telpai un laikam ietekmējot apziľu mēs brīţiem priecājamies, brīţiem ciešam, atbilstoši

liktenim. Vienmēr ir ļoti grūti uzminēt, kas ar mums pēc mirkļa, stundas vai dienas notiks. Šo

notikumu virkne ir mūsu dzīves apstākļi materiālajā pasaulē.

Lai ko arī liktenis negatavotu, mums vienmēr ir izvēle, kā uz to visu reaģēt. Savukārt

pateicoties pareizai (nesavtīgai, garīgai, atbilstoši svētajiem rakstiem) reakcijai uz notikumiem,

pat uz ļoti sliktiem, mūs sāk ietekmēt dievbijības guna. Tā rezultātā sākumā uzlabojas iekšējie

dzīves apstākļi (noskaľojums), bet pēc tam arī ārējie (sabiedrība). Taču ne katrs cilvēks spēj uz

to visu pareizi reaģēt.

6

Tikai tas, kurš velta dzīvi saprāta stiprināšanai un attīrīšanai, spēj ar savu pareizo izpratni

pretoties visām dzīves likstām. Tāpēc tīrs un spēcīgs saprāts ir vienīgais dzīves apstāklis, kas

vienmēr darbojas, lai palielinātu izvēles brīvību. Iespēja dzīvot saprātīgā cilvēciskā ķermenī ir

būtisks mūsu dzīves apstāklis.

Lasītājs: Vai saprātīgi cilvēki ziemā nesalst un vasarā nepārkarst?

Autors: Šāda cilvēka ķermenis var salt, taču iekšienē viľš pret to izturas absolūti

nesatricināmi. Tādus cilvēkus Vēdas sauc par dhirām – izturīga saprāta cilvēkiem.

Lasītājs: Kur par to ir rakstīts?

Autors: Par stingra saprāta cilvēku spējām pretoties dzīves apstākļiem Vēdās ir ļoti

daudz rakstīts, piemēram, par to tiek runāts „Bhāgavad- gītā” (2.56-2.66):

„Kunga, Dieva Augstākā Personība sacīja: O, Pārtha (Ardžuna), kad cilvēks atmet

visas vēlmes, kas saistītas ar jūtu apmierināšanu, kas ir viņa paša radītas, un tādā veidā attīrot

prātu, rod apmierinājumu tikai savā patiesajā būtībā, par viņu saka, ka tas atrodas tīrā

pārpasaulīgā apziņā.

To, kurš nezaudē prāta līdzsvaru arī trijādu ciešanu priekšā un nepriecājas par laimi,

to, kurš brīvs no pieķeršanās, bailēm un dusmām, sauc par nesatricināmu gudro.

Kas, atrodoties materiālajā pasaulē, vienādi izturas pret labo un ļauno, nepriecājas un

nebēdājas, tam pieder patiesas zināšanas.

Kas spēj novērst jutekļus no jūtu priekšmetiem tāpat, kā bruņurupucis ievelk locekļus

bruņās, tam pieder pilnīga apziņa.

Dvēsele, kas atrodas ķermenī, var atturēties no jutekļu baudām, kaut gan tieksme pēc

tām saglabājas. Taču, izjutusi augstāku garšu, tā zaudē visa zemiskā garšu un nostiprinās

Dieva apziņā.

O, Ardžuna, jūtas ir tik spēcīgas un nevaldāmas, ka tās ar varu aizrauj sev līdzi pat tā

cilvēka prātu, kam ir zināšanas, un kurš pieliek lielas pūles, lai pakļautu prātu sev.

Tas, kurš atrauj savas jūtas no jūtu objektiem un turot tās savā pakļautībā,

sakoncentrē savu apziņu uz Mani (Dievu), sauc par cilvēku ar stingru saprātu.

Kad cilvēks apcer jūtu objektus, viņš tiem pieķeras. No šīs pieķeršanās rodas iekāre,

kas vēlāk transformējas dusmās.

Dusmas cilvēku iegrūž ilūziju tumsā, bet ilūzijas rada atmiņas zudumus. Kopā ar

atmiņu zūd saprāts un tas, kurš zaudējis saprātu, atkal nokļūs materiālo ciešanu okeānā.

Taču tas, kurš ir pilnīgi brīvs no pieķeršanās un neko nenoliedz, kurš seko

regulējošiem principiem (neapreibinās, neēd gaļu, nenodarbojas ar izvirtībām un melnā tirgus

mahinācijām), tas sasniedz atbrīvi, pakļauj jūtas sev un iegūst visu Dieva žēlastību.

Tam, kurš tādā veidā (garīgajā apziņā) ieguvis apmierinājumu, pārstāj eksistēt trīs

veidu materiālās ciešanas (ciešanas, kas saistītās ar ķermeni, sabiedrību un dabu). Tādā

apmierinātā apziņā cilvēks sāk darboties saprāta līmenī.

Tam, kurš nav saistīts ar Visaugstāko (nenodarbojas ar garīgo praksi), nekad

nepadarīt savu saprātu transcendentālu (garīgu), bet prātu noturīgu, bet bez tā nav iespējams

iegūt mieru. Kā gan var būt laimīgs tas, kuram nav miera?”.

Lasītājs: Jā, tā ir vesela „manuskriptēta” lekcija! Paldies par sīku šī jautājuma

izskaidrojumu. Taču es tomēr ne visai saprotu, kā darbojas mūsu izvēles brīvība esot uz nāves

gultas. Ja apstākļi ir tādi, ka nenovēršami atnāk nāve, kā šajā bezizejas gadījumā izpauţas izvēles

brīvība?

7

Autors: Dvēselei bezizejas situācijas neeksistē, tieši tāpat kā nāve. Tas, kurš pirms nāves

atnākšanas ir paspējis apzināties, ka viľš ir dvēsele, ķermeľa nāves brīdī nejutīs nekādas

ciešanas. Ja dzīves beigās tā rīkosimies, tātad esam pareizi izmantojuši mums dāvāto izvēles

brīvību.

Taču, ja cilvēks līdz sava ķermeľa nāves brīdim nav sapratis, ka viľš ir dvēsele, tad viľš

izjutīs spēcīgas bailes. Tāpēc, ka šis cilvēks sevi identificē ar ķermeni, tad nāves brīdī viľš

domās: „Es – ķermenis”. Tāpēc viľš arī uzskata, ka mirst. Protams, ka viľam ir bail.

Paliekot ķermeniskajā apziľas platformā, cilvēks, guļot uz nāves gultas, spēcīgi ierobeţo

izvēles brīvību ar savu nepareizo noskaľojumu. Diemţēl tas, kurš ar laimi saprot kā tā saucamo

ķermenisko laimi, šajā kritiskajā laikā sevi uzskatīs par mirstošo matēriju.

Lasītājs: Piekrītiet, ka arī tam, kurš sapratis, ka viľš ir dvēsele, un tam, kurš to vēl nav

sapratis, dzīves apstākļi būs vienādi – nāve atnāks pie abiem. Es šeit neredzu nekādu izvēles

brīvību. Kāpēc Jūs sakiet, ka cilvēkam, kurš sevi ir apzinājies kā dvēseli, nāves brīdī ir kaut

kādas priekšrocības? Kāds labums, ka nāves brīdī cilvēks apzinās, ka mirst viľa ķermenis?

Manuprāt, ka viľi abi laimīgi nomirst, un tā arī ir visa viľu izvēles brīvība.

Autors: Izskatās, ka mēs to vien darām, kā apsprieţam izvēles brīvības tēmu, bet Jūs tik

un tā ar šo jautājumu kā nākas neesiet ticis skaidrībā. Cilvēks, kas atrodas garīgajā platformā

nejutīsies kā mirstošais.

Cilvēks, kurš sevi apzinājies kā mūţīgo dvēseli un sapratis, ka nav jēgas uztraukties par

ķermenisko laimi, pēc ķermeľa nāves iegūst pavisam citu rezultātu, nekā cilvēks ar ķermenisku

laimes koncepciju. Ja nāves brīdī cilvēks nepārtraukti iegrimst garīgajā realitātē, tad nākošajā

dzīvē viľš saľem garīgu ķermeni. To nojaušot, viľš vairs neuztraucas par pārmaiľām, kas notiek

ar viľa ķermeni nāves brīdī.

Cilvēks, kurš nodarbojas ar garīgo praksi, iegūst spējas nejust nāves šausmas. Sasniedzot

pašizziľas virsotni, gudrais, kas atrodas garīgajā platformā, esot garīgajā transā, praktiski

neievēro, kā nāve paľem viľa ķermeni.

Tiklīdz tāda cēla dvēsele pamet ķermeni, tā nekavējoties apzinās sevi garīgajā ķermenī un

nokļūst garīgajā pasaulē. Tāpēc viľa beigas būs pavisam savādākas, nekā vairums citiem

cilvēkiem, kas dzīvo, īpaši neaizdomājoties par savas eksistences jēgu. Ķermenis jebkurā

gadījumā nomirs, bet tas, uz kurieni pēc tam dosies dvēsele, ir patiesā izvēles brīvības būtība

nāves brīdī.

Lasītājs: Sprieţot pēc tā, ko Jūs teicāt, šie divi cilvēki iegūs absolūti atšķirīgus

rezultātus. Cilvēks, kurš pēc nāves nenokļūs garīgajā pasaulē, uzskatīs, ka liktenis ir rīkojies

netaisnīgi?

Autors: Jums taisnība, tāda netaisnības sajūta rodas daudziem cilvēkiem, bet tā

acīmredzami nenes viľiem laimi. Ja cilvēks visu mūţu sevi uzskata par ķermeni un rūpējas tikai

par to, tad dzīves laikā viľš jūt, ka ar viľu rīkojas netaisnīgi. Cilvēks, kurš tā dzīvo nevar cerēt ne

uz veiksmīgu nākošo pārdzimšanu, ne uz mieru un iekšējo harmoniju šajā dzīvē.

Lasītājs: Paskaidrojiet, kāpēc rūpējoties par savu ķermeni, cilvēks obligāti jutīs

pastāvīgu pret viľu vērstu netaisnību?

Autors: Kaut vai tāpēc, ka ķermenis pastāvīgi tuvojas vecumam. Kuram gan tas šķitīs

taisnīgi? Cilvēkam, kurš sevi uzskata par ķermeni, visu laiku šķiet, ka vecums un neveiksmes

tuvojas un tāpēc dzīve viľu it kā apdala. Jauna meitene pat 20 gados jūt, ka skaistums viľu

pamazām pamet un tas ir lielu ciešanu avots.

Cilvēks, kurš spēcīgi pieķēries savas eksistences ķermeniskajai koncepcijai, t.i.,

pārliecināts par to, ka viľš ir materiāls ķermenis, pastāvīgi cieš. Nāves brīdī viľš, uzskatot sevi

8

par ķermeni un tāpēc atrodoties pilnīgā ilūzijā, izjutīs šausmas sajūtot savu nāvi. Piekrītiet, ka

nemirstīgā dvēsele nekad nespēs pieľemt savas nāves faktu kā taisnīgu. Tāpēc ķermeľa nāves

brīdī mūţīgā dvēsele, kas neīstā ego ietekmē uzskata sevi par iznīcīgo ķermeni, spēcīgi cieš.

Lasītājs: Jā, izskatās, ka būs grūti neredzēt atšķirības šo divu cilvēku likteľos, kuri ir

atšķirīgi koncentrējušies: pirmais – uz dvēseli, otrais – uz ķermeni.

Autors: Taču tas vēl nav viss. Nākotnē to otro gaida vēl lielākas ciešanas. Izejot no

mirušā ķermeľa, bet paliekot smalkajā ķermenī, viľš sapratīs, ka ir maldināts, ka ir dzīvs, lai gan

visi apkārtējie domā, ka viľš ir miris un tāpēc vaimanā. Atrodoties smalkajā ķermenī, viľš

spēcīgi pārdzīvos to, ka visi apkārtējie nesaprot, kas ar viľu noticis.

Tālāk, pēc kāda laika, atrodoties smalkajā ķermenī, viľš izjūt neizmērāmu sarūgtinājumu.

Viľš saprot, ka nenodarbojoties ar savas patiesās garīgās dabas izpēti, ir nodzīvojis savu

saprātīgo cilvēcisko dzīvi veltīgi. Tā rezultātā radīsies nevis garīgā laime, bet gan jauni materiāli

pārbaudījumi jaunā ķermenī. Šī apziľa vēl vairāk pastiprinās viľa ciešanas. Pēc tam viľam

jādodas turp, kur būs jāatstrādā sava sliktā rīcība. Bet šis attīrīšanās process no grēkiem parasti

rada tik lielas mocības, ka tās nevar salīdzināt ar visām iepriekšējām ciešanām kopā ľemtām.

Lasītājs: Kāpēc nepieciešamas tik lielas ciešanas! Vai tiešām tikai no atšķirīga

noskaľojuma nāves brīdī šie divi cilvēki iegūs tik atšķirīgas sekas? Vai ir pieļaujama tik

vienreizēja atšķirība tālākajā liktenī tikai tāpēc, ka nāves brīdī viľi atšķirīgi domāja? Kā tad tā,

viens iegūst mūţīgo laimi, bet otram uzkrīt vienas vienīgas ciešanas!?

Tagad es saprotu, tieši tajā arī slēpjas mūsu eksistences lielā netaisnība. Iedomājieties,

vienkārši par kaut ko domājot, viens saľems laimi, bet otrs – bēdas. Ja nu nāve būs tik smaga, ka

neizdosies padomāt par Dievu? Tas taču ir kaut kāds sportloto... Ja tas, par ko Jūs šobrīd runājiet

ir taisnība, tad kādēļ gan dzīvot?

Autors: Jā, pirmajā acumirklī var šķist, ka šī pasaule ir netaisnīga. Taču, ja papēta dziļāk,

tad nekādas netaisnības nav. Liktenis, ja ne pa labam, tad ar sliktu māca mūs, pēc kā vajag

tiekties. Neskatoties uz laika varenību, neskatoties uz diezgan ierobeţoto materiālo dzīvi, Dievs

tik un tā dod iespēju mums pārvarēt jebkādus dzīves apstākļus. Nedomājiet, ka viss ir atkarīgs

tikai no viena pēdējā dzīves brīţa.

Cilvēkam jānodzīvo visa dzīve tā, lai pirms nāves prātu varētu sakoncentrēt uz Dievu. Šo

pūļu rezultātā, ar Dieva ţēlastību, viľš saľems garīgo ķermeni. Ja cilvēks dzīvojis ar garīgiem

nodomiem, tad nekas nespēs viľam traucēt noturēt pareizu noskaľojumu. Neatkarīgi no ķermeľa,

pat no laika un materiālās dabas gunām mēs varam sasniegt mūţīgo laimi, ja vienmēr rīkosimies

pareizi. Tāpēc nekādas netaisnības liktenī nav.

Lasītājs: Jūs apgalvojiet, ka saľemtās laimes daudzums ir atkarīgs no mūsu iztēles

trenētības? No tā likumsakarīgi izriet, ka pats labākais ir neko nedarīt, bet vienkārši pastāvīgi

domāt par Dievu?

Autors: Jūsu pārdomas kaut kādā mērā ir pareizas. Tomēr, saprotiet, ka pastāvīgi domāt

par Dievu, neko citu nedarot, nav tik vienkārši un tas tik tiešām ir pats pilnīgākais apziľas

līmenis. Tam nav nekāds sakars ar iztēli, jo domājot par Dievu, mēs prātā reāli ar Viľu

kontaktējamies. Tādā augstā apziľas līmenī cilvēkam vairs nav nekādu citu pienākumu. Taču

ziniet, ka pat visā visumā, nemaz nerunājot par mūsu Zemi, ir pavisam nedaudz šādu svēto, kas

spēj dzīvot iegremdējot prātu garīgajā pasaulē.

Tādas pakāpes apziľas tīrība iespējama tikai tajā gadījumā, ja cilvēks savu prātu

iegremdējis garīgajā pasaulē tik ļoti, ka viľu jau vairs neuztrauc ne bads, ne aukstums. Izmaiľas,

kas notiek ķermenī, viľu vispār neuztrauc. Ja kāds vēlēsies imitēt šo augsto apziľas stāvokli, tad

lai pamēģina negulēt, neēst, palikt bez pajumtes un turklāt par to neskumt.

9

Gudrajam, kurš patiesi iegremdējis apziľu garīgajā realitātē, vairs nekas nav

nepieciešams. Tas tad arī ir pamats pārtraukt visas rūpes, kas saistītas ar ķermeľa uzturēšanu un

ar tīro garīgo prātu pastāvīgi atcerēties Dievu. Bez tādas augstas apziľas tīrības līmeľa nav

iespējams pilnībā iegrimt garīgajā pasaulē, jo agrāk vai vēlāk radīsies trauksme, ko radīs

izsalkums, slāpes un slimības.

Lasītājs: Nu, lūk, tagad Jūs pats atzināt, ka nav iespējams dzīvot ar vienām vienīgām

domām par Dievu, jārūpējas arī par ķermeni.

Autors: Jā, tā tas ir, bet, rūpējoties par ķermeni, vienmēr jādomā par Dievu.

Lasītājs: Vai tiešām tas ir tik svarīgi?

Autors: No visa tā, ko Jūs šajā pasaulē variet atzīt par svarīgu, tas ir vissvarīgākais.

Pastāvīgas domas par Dievu maina visu dzīvi.

Lasītājs: Pagaidiet, sākumā Jūs teicāt, ka viss ir atkarīgs no noskaľojuma. Pēc tam teicāt,

ka noskaľojums atkarīgs no rīcības. Tagad apgalvojiet, ka viss atkarīgs no domām. Es Jūs

pavisam nesaprotu.

Autors: Jebkādas rīcības grēcīgumu nenosaka tikai pats grēcīgās rīcības process, bet arī

domas. Tāpēc domas un vēlmes ir galvenā rīcība, lai arī to ir ļoti grūti saprast.

Šajā pasaulē visa cilvēka darbība noris prātā. Vēlmes, kas pastāvīgi parādās prātā, nosaka

nākotnes ķermeni. Tieksme pēc laimes saprātā ģenerē vēlmes, kuras pēc tam nokļūst prātā un tur

dzīvo, kamēr piepildās. Ja līdz dzīves beigām mūsu vēlmes nepiepildās, tad tās noteikti ietekmēs

jauna ķermeľa veidošanos.

Nāves brīdī prātā palikušās vēlmes izraisa veselu domu spietu. Savienojoties, tās visas

veido noteiktu noskaľojumu. Atbilstoši tam cilvēks nākošajā dzīvē saľem tādu ķermeni, kas būs

piemērots, lai realizētu to, ko viľš vēlējās nāves brīdī. Tāpēc ľemot lielos vilcienos, nav īpašas

atšķirības starp vēlmēm, domām un rīcību.

Taču, ja runājam par secību, tad sākumā rodas nodoms, kas nāk no dziļās atmiľas, pēc

tam mainās noskaľojums, pēc tam rodas domas, pēc tam rodas vēlmes, un tikai pēc tam mēs

rīkojamies. Visas šīs prāta un saprāta uzskaitītās darbības noved pie viena un tā paša rezultāta –

mēs saľemam to ķermeni un to likteni, ko esam pelnījuši.

Lasītājs: Ja pati svarīgākā darbība noris prātā, tad mūsu domām un vēlmēm jātiecas pēc

tā, par ko mums savā dzīvē būtu visvairāk jārūpējas?

Autors: Jūs pareizi domājiet.

Lasītājs: Tad es turpināšu. Tātad tie, kuri dzīvo bezrūpīgi un pret visu izturas nevērīgi,

atrodas labākā stāvoklī. No Jūsu apgalvojumiem izriet, lai kā es arī rīkotos, ja mana iztēle

darbojas pareizi, tad rezultātā iegūšu mūţīgo laimi. Es zinu, ka šizofrēniķi, lai ko arī darītu,

vienmēr domā par kaut ko citu. Iznāk, ka tikai viľi ir mūţīgās laimes cienīgi? Ar ko tādā

gadījumā šizofrēniķi atšķiras no svētajiem?

Autors: Tagad Jūsu loģika iebrauca auzās. Pasarg’ Dievs, salīdzināt svētus cilvēkus ar

šizofrēniķiem. Šizofrēniķa domas ir tik egoistiskas, ka viľam ir vienalga, kā rīkoties, un viľš ne

pārāk pievērš uzmanību tam, kas ap viľu notiek. Egoisms nekad nerada laimi, tāpēc šāds apziľas

stāvoklis ir nelabvēlīgs.

Egocentrisks cilvēks novērsies no ārējās pasaules tikai tāpēc, ka ir ļoti aizľemts ar sevi.

Taču eksistē cilvēki, kuri patiešām ir pastāvīgi novērsušies no nevajadzīgā un maznozīmīgā viľu

dzīvē. Un tomēr viľi neizrāda šādu egocentrismu, bet gluţi pretēji, svēti cilvēki vienmēr ir

absolūti nesavtīgi gatavi jebkuram palīdzēt. Viľus vienmēr caurstrāvo spēcīgs entuziasms padarīt

mūsu dzīvi laimīgāku.

10

Lasītājs: Piekrītiet, ka tiem, kuri ir sakoncentrējušies uz materiālām lietām, arī var rasties

spēcīgs entuziasms padarīt mūsu dzīvi laimīgāku.

Autors: Materiālais entuziasms ātri beidzas, ja to nestimulē ar naudu. Tāpēc patiesībā to

nevar uzskatīt par spēcīgu. Patiesi spēcīgs entuziasms var būt tikai cilvēkam ar tīru, nesavtīgu

saprātu. Tāpēc nesavtība uzreiz rada mērķtiecību, bet mērķtiecība rada iespēju kontrolēt domas

un vēlmes, kas, savukārt, ļauj veiksmīgi pamest ķermeni, kad pienāk laiks.

Domājot nesavtīgi, gudri cilvēki pārvar postoši apziľu ietekmējošo kaislību un gara

tumsības gunu un pat paša laika ietekmi, kas darbojas materiālajā pasaulē. Cilvēkam, kurš

pastāvīgi domā par Dievu, apziľu aizsargā garīgais laiks. Laiks, kas plūst garīgajā pasaulē,

iedarbojas tā, ka dzīvajām būtnēm, kas atrodas tā ietekmē, laime pastāvīgi pieaug.

Tādi cilvēki visu dzīvi cenšas sakoncentrēt prātu uz garīgo realitāti. To spēj tikai tie, kuri

ne pārāk vērš uzmanību uz materiālajām problēmām, kas pastāvīgi rodas mūsu dzīvē. Taču

neiegrimšana šādās problēmās nenozīmē, ka nesavtīgs cilvēks necenšas tās risināt. Viľš visu dara

pienākuma pēc, nevis tāpēc, ka tas viľu uztrauktu. Pateicoties tādam garīgam noskaľojumam

viľš saľem labu balvu – nākošajā dzīvē piedzimšanu garīgajā pasaulē. Dievam uzticīgie tiecas ar

mīlestību domāt par Dievu, nevis par sevi, tādā veidā iegūstot dievišķas rakstura īpašības.

Šizofrēniķis ir tik egocentrisks, ka neuztver ne vienu uz viľu vērstu vārdu. Tāpēc viľam

ir lemts degradēt līdz brīdim, kamēr ciešanas piespiedīs nebūt tik noslēgtam. Uzticīgie Dievam

savukārt, lai arī nav pieķērušies materiālajam, vienmēr ir atvērti labiem padomiem un darbiem.

To cilvēku domas, kuri ir uzticīgi Dievam, pamazām kļūst aizvien nesavtīgākas. Viľi sevī

attīsta nesavtību pret visiem cilvēkiem. Ar katru dienu viľu optimisms kļūst spēcīgāks un

jebkādās dzīves situācijās viľi nebēdājas. Tāpēc Jūsu svēto cilvēku salīdzinājums ar

šizofrēniķiem ir nevietā.

Lasītājs: Vai tiešām tikai sakoncentrēšanās uz mērķi un vienkārša dzīves jēgas izpratnes

maiľa var tik ļoti izmainīt likteni?

Autors: Viss Jums ir tik vienkārši. Pamēģiniet kaut tikai vienu minūti sakoncentrēties uz

Dievu un Jūs redzēsiet, ka tas nav tik viegli, kā Jums šķiet. Mūsu koncentrēšanās ir varens spēks,

kas spēj pārvarēt visus dzīves apstākļus. Tieši tāpēc ir tik grūti sakoncentrēties uz svarīgāko un

nepievērst uzmanību sīkumiem. Nepieciešams vairot sevī koncentrēšanos uz Dievu – lūk, ceļš uz

uzvaru pār slikto karmu.

Lasītājs: Tātad pats svarīgākais dzīvē – trenēt uzmanības koncentrēšanu?

Autors: Nav svarīga uzmanības koncentrēšana, bet gan koncentrēšanās uz svarīgāko vai,

citādāk sakot, mērķtiecība. Uzmanības koncentrēšana ir prāta darbība, bet mēs runājam par

saprāta koncentrēšanu. Vajag nevis vienkārši trenēt uzmanības koncentrēšanu, jātrenē pareiza

laimes izpratne. Vienkārša uzmanības koncentrēšanas trenēšana neattīra apziľu no grēkiem un

nedod spēku pirms nāves domāt par nodzīvotās dzīves mērķi. Kamdēļ tad vajadzīga šī lielā

uzmanības koncentrēšana, ja nepietiek saprāta to izmantot?

Lasītājs: Es kaut kā pagaidām neredzu atšķirību starp prāta un saprāta koncentrēšanu.

Autors: Spēcīgi nevaldāma prāta uzmanība (koncentrēšanās) vienmēr vērsta turp, kur

vilina nepiesātināmās, egoisma aptraipītās jūtas. Ja trenējam prāta koncentrēšanos uz ārējiem

materiāliem objektiem (uz māju, mašīnu, ienākumiem), tad jūtas spēcīgi pieķeras tiem un kļūst

absolūti nevadāmas.

Nevadāmās jūtas plosa prātu ar neskaitāmām materiālām vēlmēm. Tāpēc prāts, kas pārāk

sakoncentrējies uz materiālām lietām, padara dzīvi arvien grūtāku. Vienkārša uzmanības

trenēšana (prāta treniľš) bez dzīves jēgas pētīšanas (treniľš un saprāta attīrīšana) rada lielāku

postu nekā labumu.

11

Lasītājs: Tātad saprāta treniľš ir laimīgas dzīves likumu pētīšana un tiekšanās domāt

pozitīvi?

Autors: Pilnīgi pareizi, laimīgas dzīves likumu pētīšana, ko apraksta Vēdas, padara

saprātu spēcīgu un tīru. Tāpēc tas sāk tiekties meklēt augstāko patiesību un pozitīvu (garīgu)

pasaules uztveri.

Lasītājs: Kas jādara, lai dominētu vēlme koncentrēt prāta uzmanību un saprāta

mērķtiecību tieši uz garīgām lietām?

Autors: Nepieciešams, pirmkārt, trenēt saprāta tīrību un spēku. Parasti cilvēki, to

nezinot, cenšas lasīt pēc iespējas vairāk visvisādu grāmatu. Taču tas trenē prātu, nevis saprātu.

Saprāts trenējas tikai garīgās prakses laikā.

Lasītājs: Lūdzu, paskaidrojiet, kā rīkojoties var praktiski nostiprināt saprātu? Kāpēc no

grāmatu lasīšanas nostiprinās tikai prāts?

Autors: Ja cilvēks, pārbaudot praksē apgūto informāciju, izjūt laimi, viľam uzreiz rodas

ticība izlasītajam (nostiprinās saprāts). Dziļi pētot daţādu literatūru to nepārbaudot, prāts kļūst

spēcīgs un ambiciozs, tāds, kas pretendē uz viszinību. Tāpēc tādu grāmatu lasīšana, kas satur

lielu daudzumu informācijas, nemaina dzīvi.

Visiem nopietniem cilvēkiem Vēdas iesaka trenēt praktiski vērsto saprātu un pastāvīgi

koncentrēties uz Dieva Svēto Vārdu atkārtošanu, kuri, piemītot garīgai dabai, pastiprina

koncentrēšanos uz Dievu, tādā veidā paaugstinot saprāta spēku.

Lasītājs: Bet es pat nemāku pareizi izrunāt Dieva Vārdus, kā gan es no tiem saľemšu

garīgu spēku?

Autors: Pārsteidzoši, bet Svētie Dieva Vārdi paši dod apziľas tīrību, kas nepieciešama

pareizai to uztverei. Pietiek katru dienu atkārtot Svētos Vārdus (pat neesot dziļai izpratnei, kas

tas ir), un saprāta tīrība un spēks aizvien pieaug. Lai iegaršotos medus, jāsaprot, ka tas ir saldāks

par cukuru. Garīgās garšas uztvere iespējama tikai tad, ja cilvēks praktizē Dieva Vārdu

atkārtošanu. Tāpēc nepietiek ar grāmatu lasīšanu, nepieciešama arī garīgā prakse.

Lasītājs: Jūs gribiet teikt, ka atkārojot Dieva Vārdus, mēs tādā veidā attīrām savu apziľu,

lai vēl labāk atkārtotu Dieva vārdus? Sekojot Jūsu loģikai, dzīvē ne ar ko vairāk vispār nevajag

nodarboties.

Autors: Mēs tikko apspriedām šo jautājumu. Ja variet dzīvot bez ēdiena, miega, seksa un

dzīvokļa, tad bez Svēto Vārdu atkārtošanas, Jums tik tiešām neko citu darīt nav nepieciešams.

Taču, ja Jums ir nepieciešamība uzturēt savu ķermeni un ģimeni, tādā gadījumā ar visiem

spēkiem jācenšas izpildīt savus materiālos pienākumus pret radiniekiem un sabiedrību. Bet tajā

pat laikā nedrīkstiet aizmirst pastāvīgi domāt par Dievu. Tā ar laiku Jūs sasniegsiet pilnību

laimes izpratnē.

Nospiedošais cilvēku vairums nespēj saprast, kāpēc dzīvot, ja nerūpējies par savu

ķermeni. Tādiem cilvēkiem ir pienākums pildīt visus pienākumus pret sabiedrību, lai nodrošinātu

savam ķermenim normālu materiālo eksistenci. Taču saprātīgam cilvēkam pienākumu pildīšana

nebūt netraucē koncentrēt prātu uz Dievu.

Lasītājs: Es sapratu Jūsu ideju: viss, dēļ kā mēs dzīvojam, jādara tā, lai nāves brīdī spētu

sakoncentrēt domas uz Dievu. Iznāk, ka mēs dzīvojam tikai tādēļ, lai normāli nomirtu?

Autors: Nāve ir dzīves eksāmens. Students mācās, lai veiksmīgi nokārtotu eksāmenus, jo

no tā ir atkarīga viľa profesionālā laime. Taču tas nebūt nenozīmē, ka viľš dzīvo tikai tādēļ, lai

noliktu eksāmenu. Vienkārši katra dzīvē jābūt mērķim, jo citādāk nebūs spēka dzīvot. Jo cēlāks

mērķis, jo lielāka enerģija mums piemīt, lai sasniegtu šo mērķi un, tātad, lai realizētu arī visus

pārējos darbus.

12

Visu dzīvi jāatceras, ka pirms nāves jācenšas maksimāli sakoncentrēt domas uz garīgām

lietām. Šis atbildīgais brīdis ietekmē nākošās piedzimšanas likteni. Nāves brīdī mūsu izvēles

brīvība izpauţas pareizā mērķtiecībā.

Ja cilvēks spēj dzīvot, pastāvīgi domājot par Dievu, tad ne tikai nāves brīdī, bet arī visu

dzīvi viľš dabīgi izjutīs laimi. Nekādi karmas sliktie notikumi nevarēs viľu izsist no laimes

stāvokļa. Kas attiecas uz nāvi, tad jebkurā gadījumā, ja liktenis ir nolēmis, ka ir laiks mirt, tad no

nāves neizbēgsi. Pēdējā doma nāves brīdī ir izšķirošais eksāmens, tā nosaka, kāds būs ķermenis

nākošajā dzīvē.

Lasītājs: Ja jau Jūs par to tik pārliecinoši runājiet, tātad par nāves brīdi ir jābūt kaut kam

rakstītām svētajos rakstos?

Autors: Tas ir apstiprināts „Bhāgavad-gītā” (8.6):

„Par kādu esamības stāvokli cilvēks atceras (domā), pametot ķermeni, o, Kuntī dēls,

tādu stāvokli viņš neapšaubāmi sasniegs nākošajā dzīvē”.

Lasītājs: Lieliski, tātad es varu dzīvot, kā vēlos, bet nāves brīdī vienkārši nodomāšu par

kaut ko garīgu, tā apmānīšu likteni un došos uz garīgo pasauli.

Autors: Ne viss ir tik vienkārši, kā šķiet pirmajā brīdī. Ja cilvēks dzīvo, pastāvīgi

rīkojoties slikti, tad viľa izvēles brīvība – par ko domāt nāves brīdī – ir šo slikto vēlmju un

rīcības ierobeţota. Tā notiek tāpēc, ka nepareizas vēlmes un rīcība samazina saprāta spēku,

kuram patiesībā pieder mūsu izvēles brīvība.

Ķermeľa nāves momentā visas nodzīvotās dzīves vēlmes un rīcība ar milzu spēku uzbrūk

ķermenim un prātam. Tāpēc tikai cilvēks ar ļoti spēcīgu saprātu spēj sakoncentrēties tā, kā

uzskata par pareizu. Tikai tas cilvēks, kurš visu dzīvi kultivējis mērķtiecību, saprāta tīrību un

savu saikni ar Dievu, spēj stāties pretī šim izšķirošajam likteľa triecienam, ko sauc par ķermeľa

nāvi.

Izvēles brīvība ir mūsos ielikta. Jautājums tikai, vai vēlamies to lietot vai nē. Patiesi sevi

cienīt nozīmē mācīties izmantot savu izvēles brīvību. Cilvēks, kurš atbildīgi izturas pret savu

dzīvi, vienkārši nevar iet apstākļu pavadā. Tāpēc saprātīgs cilvēks labi apzinās, lai eksāmenu

noliktu spīdoši visu dzīvi nepieciešams strādāt, bet cerēt, ka varbūt izdosies kaut kā tāpat, ir ļoti

bīstami.

Vēlme pastāvīgi nodarboties ar pašpilnveidošanos – ir pats pirmais noteikums, kas

nepieciešams, lai attīstītu saprātu un iegūtu mūţīgo laimi.

Lasītājs: Kas attiecas uz nāves brīdi, tad ar to viss ir vairāk vai mazāk skaidrs. Bet, kas

attiecas uz vietu, laiku un apstākļiem, tad man galvā viss ir sajucis un es vēlētos ar to tikt

skaidrībā. Ja pareizi saprotu, tad pret vietu, laiku un apstākļiem jāizturas šādi:

1.Vienmēr jāseko līdzi laikam un tam jāpakļaujas.

2.Jāiziet uz kompromisu ar to materiālo vietu, kurā dzīvojam (materiālo ķermeni),

cenšoties tā materiālo darbību ievirzīt garīgā gultnē.

3.Taču ar apstākļiem, ko dāvā liktenis, jārīkojas pilnīgi savādāk. Mums vienmēr jācenšas

pretoties to ietekmei.

Vai esmu pareizi sapratis, kā jāizturas pret spēkiem, kas ietekmē dzīvi?

Autors: Jā, Jums ir lielas analītiskās spējas! Kā Jūs teicāt, tā arī ir jārīkojas, turklāt

neaizmirstot par dzīves galveno mērķi. Ja savu dzīvi nevelta garīgai praksei, tad visas Jūsu

zināšanas par vietu, laiku un apstākļiem būs absolūti nelietderīgas. Vēl jāpiebilst, ka, pirmkārt,

13

jāľem vērā laiks, otrkārt – vieta un, tikai treškārt – apstākļi. Bez tam, ja apstākļi ir progresam

labvēlīgi, tad nav nekādas nepieciešamības ar tiem cīnīties, gluţi pretēji, vislabāk ir tos pieľemt.

Lasītājs: Tā ir veiksme, vai ne?

Autors: Jā, tā ir tā pati veiksme, par kuru visi pastāvīgi sapľo. Bet vairums cilvēku vēlas

iegūt materiālu veiksmi, tāpēc visa viľu dievbijība iztērējas, lai attīstītu spēju būt materiāli

veiksmīgiem. Savukārt saprātīgi cilvēki vēlas tikai garīgu veiksmi, tāpēc viľu dievbijība ir vērsta

uz to, lai palielinātu garīgo laimi.

Lasītājs: Ar ko garīgā veiksme atšķiras no materiālās?

Autors: Garīgā veiksme ne vienmēr sev līdzi nes materiālo labklājību. Tā, gluţi pretēji,

var cilvēku iegrūst materiālo neveiksmju joslā. Taču svarīgi saprast, ka visu grūtību rezultātā,

garīgi veiksmīgs cilvēks, iegūst augstāko – garīgo – laimi.

Materiālā veiksme, gluţi pretēji, var pārvērsties par sodu. Ja cilvēks saľem materiālo

labumu pārpilnību un turklāt vēl nepelnīti, tad visbieţāk viľš sāk domāt, ka tā arī ir laime un

nomierinās. Tā viľā zūd stimuls pašpilnveidoties, kas atšķirībā no materiāliem labumiem rada

nevis pārejošu laimi, bet mūţīgu.

Lasītājs: Vai var ľemt vērā apstākļus, neľemot vērā laiku?

Autors: Var, bet nekas labs no tā nesanāks. Piemēram, veselībai der kaut kāds labs

ēdiens, un apstākļu ietekmē, Jūs to esiet saľēmis. Taču, ja to ēdīsiet neīstajā laikā, tad no tās

radīsies vienas vienīgas problēmas. Piemēram, daţi cilvēki vakaros mīl ēst maizi vai citu

graudaugu ēdienu. Lietojot šos produktus, lai gan tie paši par sevi ir labi, neievērojot laika

reglamentu, tas pārtop par indes baudīšanu. Maizes un zirľu ēšana vakaros rada vielmaiľas

traucējumus un fosfāta akmeľu veidošanos nieru bļodiľās.

Lasītājs: Vai ľemt vērā apstākļus, neľemot vērā vietu arī ir nejēdzīgi?

Autors: Jā. Piemēram, apstākļi Jums ēšanai dod gaļu, taču šis ēdiens nav domāts tai

vietai, kurā mēs dzīvojam (cilvēka ķermenī). Tāpēc, neskatoties uz to, ka gaļa labi rada sāta

sajūtu un dod spēkus, tomēr cilvēka ķermenī to lietot nedrīkst. Saskaľā ar Vēdu autoritāti gaļas

ēdieni nav domāti saprātīgai eksistencei tajā vietā (cilvēka ķermenī), kurā mēs dzīvojam.

Lasītājs: Bet Jūs pats tikko teicāt, ka gaļa dod spēku, kāpēc tad to nedrīkst ēst?

Autors: Tā kā gaļa ir vardarbības produkts, tad šie „gaļas” spēki nepalielinās mūsu laimi,

bet gan veicinās apziľas degradāciju un ciešanu pastiprināšanos.

Lasītājs: Jūs ar savu piemēru, kas liedz lietot gaļu, atkal aizskārāt manu jūtīgo vietu. Kas

gan tas ir par humānismu – visu laiku runāt par cilvēka trūkumiem?

Autors: Piedodiet, man gluţi vienkārši cits piemērs neienāca prātā.

Lasītājs: Jūs labi izstāstījāt, kā ēšanā ľemt vērā laiku, bet neko nepateicāt par to, kā ľemt

vērā vietu. Varbūt ir vērts par to parunāt sīkāk?

Autors: Citreiz, detalizēti apsprieţot dievbijīga ēdiena gatavošanas noteikumus, mēs

pietiekami sīki parunāsim par uzturu. Šobrīd var atzīmēt, ka pareizi ľemt vērā vietu, kurā

dzīvojam, nozīmē, pirmkārt tikt skaidrībā, kāda darbība veicina progresu cilvēciskā ķermenī.

Pareiza uztura piemeklēšana – tā arī ir darbība, kas saskaľota ar vietu, kurā dzīvojam. Tāpēc

uzturā vajag lietot tādus produktus, kas veicina tās dzīvās būtnes progresu, kas atrodas cilvēciskā

ķermenī. Bez tam, jāizvēlas tādi produkti, kas der Jūsu klimata zonai.

Izanalizējot visu saskaľā ar vietu un laiku, tālāk ľemiet vērā apstākļus: kādi produkti

Jums ir pa kabatai, kas būs jādara pēc ēšanas, kāds ir veselības stāvoklis ēšanas brīdī, kādi

cilvēki ir ap Jums ēšanas laikā, apstākļi, kā ēdiens ir pagatavots, cik daudz laika ir tā apēšanai

utt. Daţādu apstākļu var būt pietiekami daudz.

14

Ja ēdam kaut kādu ēdienu neīstajā laikā un ja tas nav domāts cilvēka ķermenim, tad nav

jēgas domāt par visiem šiem apstākļiem, jo nekāda labuma no tāda ēdiena tik un tā nebūs.

Lasītājs: Nu labi, ja ľemu vērā gan vietu, gan laiku, bet apstākļi tomēr nav man

labvēlīgi. Piemēram, ja nepieciešams paēst ātri vai ēdiens nav pietiekami kvalitatīvi pagatavots,

kā rīkoties?

Autors: Šādos gadījumos nāksies pieľemt tos ēšanas apstākļus, kurus diktē liktenis.

Jāzina, ka cilvēks, kurš ēd īstajā laikā ir enerģisks un disciplinēts. Tāpēc visbieţāk viľš nekur

nekavē. Cilvēks, kurš visu cenšas darīt īstajā laikā, pakāpeniski iegūst pieredzi, spējas un beigu

beigās arī iespējas labāk orientēties apstākļos.

Tas, kurš saprot, ka visu vajag darīt īstajā laikā un saprot kādā vietā viľš dzīvo

(saprātīgas dzīvās būtnes ķermenī), tas nopietni izturēsies pret pagatavotā ēdiena kvalitāti

(apstākļiem). Tāpēc, jo precīzāk ľemam vērā laiku un vietu, jo lielākas iespējas ľemt vērā arī

apstākļus.

Lasītājs: Paldies par izsmeļošu paskaidrojumu.

Autors: Ja Jums šajā sareţģītajā tēmā viss ir vairāk vai mazāk skaidrs, tad izdarīsim

mūsu sarunas secinājumus.

SECINĀJUMS: Šīs pasaules taisnīguma likums pakļauj mūs visu iespējamo apstākļu ietekmei.

Liktenis var sagatavot pašas neticamākās situācijas un mēs ne vienmēr spējam no tām iziet veseli

un laimīgi. Liktenis uz prātu iedarbojas tā, ka tas spēj izjust lielu spriedzi, stresu un pat nervu

sabrukumu. Turklāt neesam apdrošināti ne pret smagu slimību, ne pret cietumu. Visi šie apstākļi

mums māca saprast, kur atrodas laimes avots.

Cilvēka dzīve ir ciešanu un grūtību pilna. Taču, ja viņš spēj nopietni sakoncentrēties uz

laimes avotu – Dieva Augstāko Personību, tad visas šīs ciešanas vai nu pilnībā iet secen, vai nu

skar tikai nedaudz. Dažreiz apstākļi cilvēkam absolūti atņem spēju saprast, kā pareizi rīkoties.

Ar šādām situācijām tikt galā un pieņemt pareizo lēmumu var tikai ar skolotāja palīdzību.

Patiesi saprātīgs cilvēks visus dzīves apstākļus – gan labos, gan sliktos – pieņem kā

veiksmi un cenšas no tiem gūt mācību. Saprātīgs cilvēks, saprotot visu bīstamību – dzīvot

materiālā ķermenī, meklē metodi, kas garantētu uzvaru pār likteni ķermeņa nāves brīdī.

Visiem saprātīgiem cilvēkiem, kuri saprot šo jautājumu svarīgumu, Vēdas iesaka rast

patvērumu Svēto Dieva Vārdu atkārtošanā. Tas, kurš nodarbojas ar cēlu garīgās prakses metodi

– Svēto Vārdu daudzināšanu, spēj viegli pārvarēt pašas smagākās likteņa ačgārnības un pat

nāves mokas viņu neskar.

Tā rīkojoties, cilvēks izmanto savu darbības lauku (cilvēka ķermeni) pēc nozīmes un

dzīves beigās kā balvu iegūst sajūtu, ka dzīve nav nodzīvota veltīgi. Šī sajūta vainagosies ar

labvēlīgu piedzimšanu jaunā materiālā ķermenī un nodrošinātiem labvēlīgiem apstākļiem, lai

nodarbotos ar garīgo praksi. Ja cilvēka izpratne par viņa garīgo dabu ir bijusi pilnīga, tad viņa

dzīves rezultāts būs garīgā ķermeņa un kopā ar to arī mūžīgās garīgās laimes iegūšana.

15

–Otrā nodaļa –

Materiālās dabas gunu darbības principi

Materiālās dabas gunas iedarbojas trijos veidos:

1.piesaista sev;

2.rada daudzveidību;

3.aptver visas visuma eksistences izpausmes (visuresošas).

GUNAS MŪS PIESAISTA SEV

Par šo faktu liecina „Bhāgavad-gīta” (14.6):

„Materiālā daba sastāv no trijām gunām – dievbijības, kaislību un gara tumsības. Šīs

gunas, stipriniek Ardžuna, ierobežo (piesaista) dzīvo būtni, kad tā saskaras ar materiālo

dabu”.

Mēģināsim saprast, kā gunas mūs sev piesaista. Šī izpratne norādīs ceļu uz atbrīvošanos

no to ietekmes.

Dzīvojot sava darba augļiem, mēs esam kaislību gunas savaţoti.

Visu dzīvi pavadām cīnoties ar spēkiem, kas katru dienu bojā mūsu noskaľojumu. Šie

spēki, kā mēs jau zinām, ir materiālās dabas gunas. Tās ir varenas un nepārvaramas, bet tik un tā

vienmēr esam pārliecināti, ka tās uzvarēsim. Katru dienu domājam: „Šodien neizdevās nopelnīt

vairāk naudas, vinnēt loterijā, izārstēties, nopirkt labu lietu, garšīgi paēst utt., bet tas nekas, rīt

gan izdosies”. Un kad beidzot iegūstam vēlamo, tad šķiet, ka tā ir laimes virsotne, tāpēc jāturpina

rīkoties tieši tāpat. Tā domā praktiski visi.

Bieţi ticam, ja mazliet vairāk papūlēsimies, tad visas finansiālās un psiholoģiskās

problēmas atrisināsies. Taču parasti dzīvē viss mēdz notikt savādāk. Citādāk visi jau sen būtu

miljonāri un supermeni.

Lasītājs: Kas mums traucē kļūt par miljonāriem?

Autors: Gunas mūs piesaista noteiktam cilvēku lokam. Vecums, dzimums, intereses,

nodarbošanās, valodas barjera parasti ierobeţo saskarsmes loku. Mūsu saskarsmes loks norāda

uz pārticību un sociālo aizsargātību.

Izrādās, ka cilvēku dalīšana daţādās grupās saistīta ar materiālās dabas gunu darbību.

Sadalot cilvēkus sociālajās grupās, gunas nosaka līdzekļu daudzumu, kurus nodod to rīcībā. Tās

piesaista noteiktam veselības stāvoklim, reakcijām, kas rodas uz daţādiem notikumiem,

noteiktām attiecībām ģimenē, darbā utt.

Lasītājs: Bet var taču papūlēties un izrauties no apburtā loka? Kas, piemēram, var man

traucēt iepazīties ar citiem cilvēkiem?

Autors: Gunu ietekme uz apziľu ir līdzīga purva slīkšľai: jo vairāk tai pretojamies, jo

spēcīgāk tā mūs ievelk dziļāk. Jo vairāk cenšamies cīnīties ar gunām, jo spēcīgāk tās mūs

ietekmē.

16

Tā vietā, lai cīnītos ar gunām, jāmācās novērsties (pārslēgties) uz daudz cēlāku darbību

un tādā veidā pakāpeniski atbrīvoties no vareno gunu ietekmes. Pārmērīgas pūles, kas veltītas

materiālo labumu sasniegšanai, kā likums, nerada vēlamo rezultātu. Tādas pūles atľem brīvo

laiku, veselību un labas attiecības ar draugiem un radiem.

Protams, kaut kādās robeţās mēs spējam uzlabot savus materiālos dzīves apstākļus. Taču

cilvēkiem, kuri ir kaislībās un gara tumsībā, vienmēr gribas vairāk, kā pēc likteľa pienākas.

Tāpēc viss beidzas ar ļoti dārgiem, nevajadzīgiem pirkumiem, pārslodzi un slimībām. Tur arī

slēpjas problēma.

Lasītājs: Mani neviens neierobeţo izvēlēties noteiktu cilvēku loku. Ja vēlos, es to viegli

varu mainīt. Ja gribēšu, tad varēšu nopelnīt vairāk, nekā pelnu tagad. Es nesaprotu, ko nozīmē

Jūsu izteikums: „šie spēki piesaista mūs noteiktam dzīvesveidam”?

Autors: Jūsu apgalvojums ir maldīgs. Patiesībā mūs visus diezgan spēcīgi ierobeţo valsts

likumi, sabiedriskā doma, finanšu barjera, attiecības ģimenē, izglītība utt.

Gunas prātu ietekmē tā, lai kur mēs arī ietu, uz visiem cilvēkiem reaģēsim tikai caur savu

uztveres prizmu, kuru vada gunas. Pats interesantākais, ka arī uz mums cilvēki reaģēs atbilstoši

tām gunām, kuru vadībā atrodamies. Tāpēc vieniem šķiet, ka visi visapkārt ir slikti un slikti pret

viľiem izturas, bet citi uzskata, ka visi visapkārt ir labi un labi pret viľiem izturas.

Lasītājs: Bet, ja vēlos varu domas par sevi mainīt.

Autors: Ļoti ierobeţoti. Nevaram ik mirkli mainīt savu kvalifikāciju, bērnus, draugus,

dzimto pilsētu utt. Visas dzīves apstākļus diktē gunas. Taču mums šķiet, ka to visu sev radījām

paši un vēloties varam arī ātri paši mainīt.

Lasītājs: Kurš, pēc Jūsu domām, to visu ir radījis?

Autors: Mūsu pagātnes karma ir visu problēmu iemesls, un par savu pagātnes rīcību

nāksies atbildēt. Gunas ir atbildīgas par to, lai par katru darbu mēs saľemtu pēc nopelniem. Ar

vienām vienīgām pūlēm, lai arī pārmērīgām, nevarēsim izmainīt visu, kas atnāk saskaľā ar

karmu. Lai rastos reālas pārmaiľas jāmaina sava dzīves jēgas izpratne un jāseko tai ne tikai

vārdos, bet arī darbībā.

Lasītājs: Jums nav taisnība, ja ļoti sasprindzinās var visu mainīt.

Autors: Visi, kas tā uzskata, lauţ kaklu. Katram savs. Pārspēt gunas vienkārši nav

iespējams. Tikai dzīves jēgas izpratnes maiľa radīs spēcīgu pārmaiľu grūdienu. Citu variantu

nav. Jāsaprot, ka mainoties gunām, kas mūs ietekmē, viss dzīvē mainās it kā pats no sevis.

Daudzi cilvēki strādā 12 stundas diennaktī un cer izrauties no nabadzības. Taču, jo skopāki tie

būs, jo nabadzīgāki kļūs. Visa nopelnītā nauda iztērēsies sīkumos.

Lasītājs: Tātad jau atkal Jūs apgalvojiet, ka tikai savādāka dzīves jēgas izpratne ļaus reāli

tikt galā ar visām dzīves grūtībām.

Autors: Jā, cita ceļa nav. Egoistiski vēloties būt laimīgiem, mēs nokļūstam savas karmas

slazdā. Tiklīdz vēlamies, lai radinieki mums kalpotu, izpildītu mūsu iegribas, no šī brīţa sākas

ģimenes problēmas. Patiesībā to nebūtu, ja mēs radiniekus uztvertu kā objektus, pret kuriem

jāizpilda visi savi pienākumi. Mēs nesabojātu attiecības, ja samierinātos ar to raksturu, kas piemīt

radiniekiem un paziľām, ja pieľemtu jebkādas grūtības kā likteľa mācību stundas. Tas viss jau

attiecas uz dievbijības, nevis kaislību gunu.

Lasītājs: Ja nepievērsīsim uzmanību radiniekiem, tad ciešanu nebūs?

Autors: Nē, vajag nevis nepievērst radiniekiem uzmanību, bet gan mainīt pret viľiem

attieksmi. Laime jāgūst pildot savus pienākumus pret viľiem, nevis baudot viľu ķermeľus vai

rūpes par mums. Ja saglabājas savtīgums un turpina darboties kaislību guna, tad, atbrīvojoties no

17

šiem radiniekiem, mēs neizbēgami pieķersimies kādiem citiem, jauniem radiniekiem un gaidīsim

baudu jau no viľiem.

Tā rezultātā dzīve īpaši nemainīsies (sākumā it kā būs labāk, bet pēc tam visas problēmas

atkal atgriezīsies). Tādā veidā, kamēr nenomainīsim kaislību gunu pret dievbijības gunu un

nesāksim pieķerties nesavtīgai pienākumu pildīšanai pret radiniekiem un Dievu, nespēsim tikt

vaļā no problēmām.

Lasītājs: Kāpēc tomēr ir tik grūti vērst savu apziľu uz dievbijības gunas pusi?

Autors: Tāpēc, ka mainīt laimes izpratni ir ļoti, ļoti grūti. Sākumā nepieciešams

piebremzēt sava nemierīgā saprāta vilcienu, kurš, atrodoties kaislību gunā, traucas lielā ātrumā.

Kaislībās un gara tumsībā esoša cilvēka laimes koncepcija mudina vēlēties arvien vairāk

materiālu panākumu (naudu, varu un cieľu). Tas piespieţ cilvēku visu savu mērķtiecību virzīt uz

to sasniegšanu. Neiegūstot pozitīvu rezultātu, viľš tā vietā, lai aizdomātos par to, ko savā dzīvē

vajadzētu mainīt, sāk visas neveiksmes piedēvēt tuviniekiem, apkārtējiem cilvēkiem vai sliktai

valstij un izlēmīgi iesaistās cīľā par savām tiesībām. Tāda cīľa par savām tiesībām iegūt laimi

kaislību gunā visbieţāk noved pie gara tumsības gunas.

Lasītājs: Tātad visas demonstrācijas par cilvēku tiesībām un bada streiki vienkārši ir

laika veltīga tērēšana?

Autors: Jācenšas mainīt saprāta virzība, tad pret mums izmainīsies arī apkārtējo cilvēku

attieksme. Taču kaislību guna atľem cilvēkam iespēju saprast, ka esot pašam nesavtīgam, arī

apkārtēji pret viľu izturētos pavisam savādāk. Visbieţāk cilvēki, kurus vilina nauda, pašiem

nemanot, sāk cīnīties ar likteni (gunām) par savām tiesībām uz materiālu laimi, kas atkal noved

pie jaunām problēmām un konfliktiem ar apkārtējiem cilvēkiem.

Protams, par savām tiesībām varam cīnīties pienākuma pēc. Taču, nemainot attieksmi

pret dzīvi, kļūt laimīgam vienkārši nav iespējams. Lai kādi arī būtu ārējie apstākļi, nepareizi

noskaľots cilvēks cietīs.

Lasītājs: Tātad labāk sabāzt rokas tukšajās kabatās un skatīties kā tevi apšmauc?

Autors: Nē, jāturpina strādāt, bet savā darbībā vienkārši jācenšas būt nesavtīgam. Tāda

noskaľojuma rezultātā cilvēks nokļūst dievbijības gunas ietekmē, kur neeksistē konkurence, bet

ir tikai sadarbība un miers. Tāpēc tur nav pārmērīgas spriedzes. Ja paši esam noskaľoti nesavtīgi,

tad apkārtējie arī ar mums veidos tādas attiecības. Pateicoties dievbijīgai darbībai un mīlestībai

pret darbu, cilvēks viegli sasniedz materiālu labklājību un visās jomās laimīgu dzīvi.

Lasītājs: Jūs pastāvīgi sakiet vienu un to pašu – jābūt nesavtīgam, jābūt nesavtīgam.

Taču es droši varu teikt, ka Jūs nemaz nepazīstiet dzīvi. Ja kādam kaut ko nesavtīgi izdarīsi, tad

viľš, dabīgi, to izmantos savos savtīgajos nolūkos. Ja nesavtīgumu izpaudīsi bieţi, tad visi tevi

izmantos. Vai tad Jūs savā dzīve ne reizi neesiet ar to saskāries?

Autors: Lai neviens Jūs neizmantotu, jārīkojas ne tikai nesavtīgi, bet arī ar zināšanām, kā

veidot attiecības ar daţādu kategoriju cilvēkiem. Es pastāvīgi runāju par vienu un to pašu, bet Jūs

pagaidām vēl nespējiet saprast manu vārdu jēgu. Redziet, cik šī tēma ir grūti saprotama.

Kas attiecas uz Jūsu jautājumu, protams, vairums cilvēku cenšas izmantot cita

nesavtīgumu. Taču dievbijības guna, bez laimes no nesavtīgas rīcības, dod cilvēkam arī

zināšanas, kā uzvesties ar savtīgiem cilvēkiem un kā – ar nesavtīgiem.

Dievbijības guna piesedz sava lolojuma aizmuguri un ar zināšanu palīdzību pasargā no

visām likstām. Kaislību guna padara cilvēku virspusēju un stereotipisku gan uzvedībā, gan

domāšanā. Vienīgais, ko viľš var iemācīties, ir deţūrfrāzes un amerikāniskā veidā izstiept lūpas

falšā smaidā. Tāds cilvēks meklē aizsardzību, tiecoties iegūt stāvokli sabiedrībā un panākt

finansiālu nodrošinātību, bet aizsardzības vietā viľš iegūst vienas vienīgas problēmas.

18

Lasītājs: Es tā arī nesapratu, kā dievbijīgs cilvēks var aizsargāties no tiem, kuri tiecas

viľam uzsēsties uz kakla?

Autors: Viľa aizsardzība ir zināšanas, pozitīva pasaules uztvere un nesavtība. To visu

var iegūt pētot Vēdas un komunicējot ar dievbijīgiem cilvēkiem.

Lasītājs: Ko konkrētā gadījumā Jūs domājāt ar vārdu „zināšanas”?

Autors: Šajā gadījumā runājam par zināšanām, kā pareizi nesavtīgi rīkoties, lai iegūtu

dievbijības gunas aizsardzību.

Lasītājs: Lūdzu, paskaidrojiet sīkāk, ko nozīmē „zināšanas, kā pareizi nesavtīgi

rīkoties”?

Autors: Nonākot dievbijības gunas ietekmē, cilvēks sāk saprast, ka nav tik vienkārši darīt

labus darbus un, lai tos realizētu, ar katru cilvēku jāveido noteiktas attiecības. Tā ir vesela

zinātne. Tāpēc sākumā apskatīsim, kā veidot attiecības ar daţādām cilvēku kategorijām.

1. Ar tiem, kuriem piemīt nedaudz savtīguma jāveido attiecības un atklāti jāizpauţ

draudzība. Dievbijīgs cilvēks cenšas saprast, kā šo cilvēku kategoriju atpazīt kopējā

cilvēku masā un šo komunikāciju ļoti augstu vērtē.

2. Ar savtīgiem cilvēkiem jāveido formālas attiecības, bet sirds dziļumos pret tiem

jāizturas labi. Jācenšas viľi iedvesmot rīkoties dievbijīgi un jāpalīdz tikt ar visu

skaidrībā, ja viľiem ir tāda vēlme.

3. No bezkaunīgiem un familiāriem cilvēkiem jāturas pa gabalu, bet tik un tā pret tiem

jāizturas labvēlīgi.

Ja mums pret nosauktajām cilvēku kategorijām ir kaut kādi pienākumi, tie stingri jāpilda,

nevēloties par to kaut kādas balvas vai cieľu.

Lasītājs: To visu es saprotu. Jebkurš cilvēks cenšas pret citiem izturēties atbilstoši

nopelniem, sabiedriskajam stāvoklim un naudas maka izmēriem.

Autors: Saprotiet... cik redzu, ne gluţi saprotiet. Arī kaislīgi ļaudis diferencē saskarsmi,

bet nevis ar mērķi kādu darīt laimīgu, bet gan ar mērķi pareizi izmantot to savu savtīgo mērķu

sasniegšanā. Tāpēc vissvarīgākās viľiem ir ārējās īpašības (stāvoklis sabiedrībā, bagātība,

specialitāte), nevis cilvēka iekšējās rakstura īpašības (patiesīgums, labsirdība, nesavtīgums, darba

mīlestība). Atbilstoši tam viľi veido savas attiecības.

1. Pret dievbijīgiem cilvēkiem kaislīgi cilvēki izturas ar iekšēju cieľu, bet vairumā

gadījumos tomēr tos nesaprot. Daţreiz, kaislību gunas ietekmē, viľi aiz skaudības sāk

aprunāt dievbijīgus cilvēkus, sakot, ka tie „nav no šīs pasaules”, tādā veidā paši sev

piesauc nelaimi.

2. Pret tādiem pašiem kaislīgiem cilvēkiem kā viľi, kaislīgi cilvēki izturas formāli un

„ciena” tos atbilstoši naudas maka izmēram.

3. Pret gara tumsībā esošiem „degradantiem” kaislīgi cilvēki izturas ar neslēptu naidu

vai bailēm.

Kaislīgam cilvēkam nosauktās cilvēku kategorijas ir tikai objekti, no kuriem jāgūst kāds

labums, kaut gan viľš spēj kaismīgi runāt par savu „dziļo mīlestību” pret tiem. Kaislīgs cilvēks

nespēj saprast, kā patiesībā jāizturas pret cilvēkiem. Savās attiecībās viľš, pirmkārt, meklē

izdevīgumu, nevis patiesu saskarsmi. Tāpēc viľam ir grūti saskarsmē pieturēties pie kaut kādiem

stingriem tikumiskiem principiem. Viľam neinteresē pētīt to, kas nenes materiālu labumu.

Piemēram, kāds no kaislīgiem cilvēkiem izlasīs šo materiālu un atvērs „dārgus” kursus, kas

mācīs sasniegt laimi pēc jaunas sistēmas.

19

Lasītājs: Jā, es zinu daudzus šādus maksas kursus.

Autors: Kaislīgiem cilvēkiem patīk pelnīt ar visu, pat ar tikumību un reliģiju. Viľi ir

neprātīgi laimīgi studējot lietišķu attiecību principus un gatavi par to maksāt jebkādu summu.

Tomēr, lai arī ko viľi „studētu”, tas nemaina viľu dzīves pozīciju, tāpēc viľi vien lieki tērē savu

laiku.

Lasītājs: Kāpēc lieki tērē savu laiku, vai tad tādas studijas nerada dzīvē nekādas

pārmaiľas?

Autors: Jā, protams, šādu studiju rezultātā viľi var iegūt daudz augstāku statusu

sabiedrībā, tādā veidā palielinot prestiţu, naudas daudzumu un varu. Līdzcietības, sirsnīguma un

attiecību siltuma no tā nekļūs vairāk, taču tieši šīs īpašības mūsu dzīvē ienes laimi. No

kvalifikācijas paaugstināšanas studijām laimes daudzums nepalielināsies, savukārt patiesas

zināšanas ļauj cilvēkam iegūt pilnīgu laimi.

Lasītājs: Paskaidrojiet sīkāk, ko Jūs domājāt ar studijām kaislību gunā?

Autors: Kaislību gunas ietekmē cilvēks no jebkuras apmācības vēlas iegūt tikai materiālu

labumu. Tie ir visvisādi biznesa, kvalifikācijas paaugstināšanas kursi utt. Pat pēc ilgstošas

apmācības kaislīgi cilvēki joprojām uzskata, ka vispirms visiem apkārtējiem jākļūst nesavtīgiem

un tikai pēc tam viľi spēs izturēties pret tiem tieši tāpat. Mainīt sevi un dzīvi ar elitāru

psiholoģisko kursu palīdzību nav iespējams, turklāt šie kursi parasti māca kaut kādas jaunas

uzvedības shēmas. Lai sasniegtu laimi, jāmaina sava laimes koncepcija no savtīgas uz nesavtīgu.

Tāpēc nepieciešams pēc iespējas vairāk komunicēt nevis ar biznesmeľiem un „maksas”

psihologiem, bet gan ar „bezmaksas” svētajiem un tās jau būs studijas dievbijībā.

Lasītājs: Nav tiesa, mūsdienu mācību grāmatās par lietišķām attiecībām daudz tiek

runāts par to, kā sevī vairot labsirdību, pieklājību un draudzīgumu.

Autors: Piekrītu, bet kaislīgiem cilvēkiem tas viss ir pakļauts naudai, varai un prestiţam.

Tāpēc visas viľu izstrādātās rakstura īpašības ir virspusējas un formālas. Tiklīdz kaislību gunas

ietekmē esošiem cilvēkiem sākas finansiāli pārpratumi, visa viľu labsirdība un draudzīgums

uzreiz kaut kur pazūd. Kaislību guna vienmēr piesedzas ar labām rakstura īpašībām un aicina arī

citus būt tādiem. Taču šo „elitāro” „sabiedrības krējuma” attiecību centrā nav viss nesavtība un

patiesa mīlestība, bet gan tieksme pēc naudas un prestiţa.

Lasītājs: Nu labi, kas attiecas uz patiesu sirsnību, Jūs iesakiet praktiski to pašu. Kur gan

te ir godīgums, ja Jūs iesakiet man pret daţādiem cilvēkiem izturēties atšķirīgi? To sauc par

diplomātiju, nevis par godīgumu.

Autors: Tā šķiet tikai pirmajā acumirklī. Nevar izdarīt kaut kādus secinājumus par

savstarpējām attiecībām, nenoskaidrojot uzvedības motīvus. Atšķirības attiecībās ar daţādu gunu

ietekmē esošiem cilvēkiem nav diplomātija. Dievbijīgs cilvēks pret visiem tik tiešām izturas

vienādi – labi un draudzīgi. Taču ar daţādu kategoriju cilvēkiem jāveido atšķirīgas attiecības.

Lasītājs: Arī kaislīgs cilvēks vienus ciena vairāk, citus mazāk. Ar ko gan viľš atšķiras no

dievbijīga?

Autors: Dievbijīgs cilvēks vienkārši visus ciena vienlīdz dziļi. Taču ar savu rīcību viľš

cenšas neveicināt apkārtējo cilvēku grēcīgo darbību. Komunicējot ar jebkuras kategorijas

cilvēkiem viľš vienmēr baidās kādam kaitēt.

Lasītājs: Kā gan var kaitēt ar nesavtīgu rīcību?

Autors: Daţreiz arī nesavtība var izdarīt lāča pakalpojumu. Ja cenšas pēc iespējas vairāk

attiecībā pret kaislīgu cilvēku rīkoties nesavtīgi, tad viľš kļūs vēl skopāks. Tāpēc labāk ārēji

veidot ar viľu tīri formālas, lietišķas attiecības, bet iekšēji no visa spēka vēlēt viľam laimi un

labklājību. Kaislīgam cilvēkam var palīdzēt tikai ar labu padomu un draudzīgumu. Tāpēc ar

20

kaislīgiem cilvēkiem jābūt ieturētām attiecībām, saskarsmē jāievēro noteikta distance, bet sirdī

attiecībā pret viľiem jākultivē sirsnīgums un draudzīgums.

Lasītājs: Kā jāveido attiecības ar gara tumsībā esošiem cilvēkiem?

Autors: Ja cenšas tuvināties gara tumsībā esošam cilvēkam, tad aiz tieksmes būt

vardarbīgam pret cilvēku, kas ir viľam uzticējies, viľš kļūst vēl sliktāks. Bez tam, viľš spēj ļoti

cietsirdīgi izrīkoties ar tiem, kas vēl viľam labu. Attiecības ar gara tumsībā esošu cilvēku jāveido

no attāluma un arī laime un progress tādam cilvēkam jāvēl no tāluma. Tādam cilvēkam var

palīdzēt ar padomu, ja viľš pats to vēlas.

Lasītājs: Ja ar gara tumsībā esošu cilvēku jārisina kopēji darba jautājumi, kā tādā

gadījumā rīkoties?

Autors: Vajag pēc iespējas mazāk ar viľu brīvi komunicēt un nevajag gaidīt, ka

sadarbojoties gūsiet lielu prieku. Taču savus pienākumus pret viľu jāpilda nesavtīgi un bez

ambīcijām. Saskarsme ar gara tumsībā esošu cilvēku vienmēr ir izturības pārbaude.

Kopumā tādas situācijas liecina par to, ka liktenis ar šo cilvēku palīdzību, vai tie ir

radinieki, vai darbabiedri, piespieţ atstrādāt slikto karmu. Tāpēc gara tumsībā esoša cilvēka

izlēcieni ir jāpacieš. Laimes izpratnes maiľas redzama pazīme būs tāda, ka Jūsu saskarsmes lokā

gara tumsībā esošu cilvēku kļūs aizvien mazāk un mazāk. Tiem, kuri paliks vai nu mainīsies lietu

izpratne, vai arī liktenis viľus aizvedīs tālāk. Dievbijības guna darbojas bez kompromisiem,

tāpat, kā zemākās gunas. Tā savus lolojumus sargā no visiem maldus ceļiem.

Lasītājs: Tātad tomēr dievbijīgi cilvēki cenšas nesasmērēties ar gara tumsībā esošiem,

bet tā taču ir savtīguma pazīme.

Autors: Nē, dievbijīgi cilvēki pārāk neuztraucas sastopot gara tumsībā esošu cilvēku, jo,

redzot svešus trūkumus, viľos rodas līdzcietība, nevis naids. Taču jāatzīmē, ka viľi bīstas

pārľemt kaislībās un gara tumsībā esošu cilvēku mentalitāti. Tāpēc, ja gara tumsībā esošs cilvēks

no sirds lūdz palīdzību, tad dievbijīgs cilvēks ar prieku viľam palīdz. Savukārt, ja palīdzību

nelūdz, tad ir ļoti bīstami gara tumsībā esošam cilvēkam uzspiest savu palīdzību.

Lasītājs: Vai tad eksistē tāda bīstamība?

Autors: Jā, pārmērīga tieksme tukši pļāpāt noved pie kaislībās un gara tumsībā esošu

cilvēku mentalitātes pārľemšanas.

Lasītājs: Vai tiešām pietiek rīkoties tā, kā Jūs teicāt, un attiecībās iestāsies miers un

harmonija?

Autors: Jā, tā tas ir. Taču, ja eksistē vēlme rast izdevīgumu, vai ir egoistisks

noskaľojums attiecībā pret citiem, tad ideālas (iepriekš minētas) attiecības nav iespējamas.

Iekšējā neapmierinātība, ko rada egoisms, piespieţ domāt, ka visi ir slikti un pastāvīgi pret mums

nepilda savus pienākumus. Tāpēc visa kaislīgu cilvēku labvēlība ir vienkārši formalitāte. Ja

rīkojas patiešām nesavtīgi, tad liktenis dāvā ne tikai laimi attiecībās, bet arī pārticību.

Lasītājs: Lieliski, vai mazāk strādājot, man būs vairāk naudas?

Autors: Nē, dievbijīgam cilvēkam nepiemīt slinkums, visu brīvo laiku viľš velta

pašpilnveidei. Esot labām attiecībām ar cilvēkiem un pēc savas būtības nesavtīgam, viľš visus

līdzekļus vienmēr izmanto labos nolūkos. Tā rezultātā liktenis, bez šaubām, dāvā pārticību. Pēc

karmas likuma, to ko atdodam, saľemam arī atpakaļ.

Lasītājs: Tātad dievbijīga cilvēka dzīve ir skaidra un mierīga kā pasakā? Bet, ja godīgi,

es savā dzīvē tādus cilvēkus neesmu saticis.

Autors: Kaislību guna traucē ievērot dievbijīgus cilvēkus un turklāt traucē tos arī saprast.

Kas attiecas uz Jūsu jautājumu, tad dievbijīgam cilvēkam arī saskaľā ar likteni var būt kaut kādas

grūtības ar naudu vai darbu. Taču dievbijības gunas ietekmē šīs grūtības tikai norūda viľa

21

raksturu un padara gudrāku. Nauda, vara un reputācija dievbijīgiem cilvēkiem nav pirmajā vietā,

tāpēc kaut kā tāda trūkums viľiem nerada ciešanas.

Dievbijības gunas ietekmē dievbijīga cilvēka dzīve visās jomās (gan materiālajā, gan

garīgajā) pamazām kļūst labāka un labāka. Taču tas nebojā viľa raksturu, jo pieaugošās finanšu

iespējas dievbijīgs cilvēks vienmēr izmanto, lai vairotu kopējo laimi un cilvēki atbildot veicina

viľa labklājību. Viľš savām vajadzībām cenšas netērēt daudz naudas, jo tās viľu īpaši neinteresē.

Lasītājs: Man šķiet, ka sākumā jāiegūst daudz naudas, jo tad būs vairāk iespēju palīdzēt

citiem, nevis pretēji – sākumā visiem palīdzi, bet pēc tam ceri, ka radīsies nauda. Eksistē taču

biznesa likums – nauda – prece – nauda.

Autors: Svētajos rakstos ir teikts, ka tā domāt mums liek kaislību guna. Dievbijīgiem

cilvēkiem sākumā izpauţas nesavtība un tikai pēc tam rodas bagātība, tāpēc viľiem nekad

nešķiet tā, kā Jūs teicāt.

Visiem, kas kaut mirkli nokļūst kaislību gunas ietekmē, neskatoties uz veselo saprātu,

šķiet, ka dzīvē galvenā ir nauda. Kaislību guna ar savu varu naudu mūsu saprātā noliek pirmajā

vietā. Tāpēc, ja ticēsim, ka pār pasauli valda nauda, tad no kaislību gunas vaļā netiksim.

Apziľas stāvokli, kurā cilvēks par dzīves mērķi izvirza naudu un uz to koncentrē visu

uzmanību, Vēdas sauc par „pieķeršanos sava darba augļiem”. Pieķeroties ienākumiem kaislību

guna piesaista cilvēku noteiktam cilvēku lokam, finanšu un sociālam stāvoklim, attiecībām ar

radiniekiem. Tā kaislību guna, cilvēkam nemanot, to sasaista.

Lasītājs: Tātad domāt, ka nauda atvieglo dzīvi, ir bīstami maldi?

Autors: Jā, ļoti lieli un grūti pārvarami maldi. Taču saprast mums, kas dzīvo uz planētas,

kur dominē kaislību guna, to ir ļoti, ļoti grūti. Tikai šī iemesla dēļ, mēs sarunā atkal un atkal

atgrieţamies pie kaislību gunas pārvarēšanas tēmas.

Ja kāds uztraucas nevis par to, cik daudz mīlestības viľš ieguldījis savā darbā, bet par to,

cik viľš par to saľems, tad viľš izdara nopietnu filozofisku kļūdu, kas nolemj viľu neveiksmei.

Rūpējoties par sava darba augļiem, cilvēki uzskata, ka šādas domas un rīcība radīs vairāk naudas,

nekā liktenis viľiem lēmis. Taču materiālās dabas gunas nav pārvaramas un dabūt no tām

materiālos labumus vairāk, kā lemts, vienkārši nav iespējams.

Lasītājs: Vai Jūs variet savu apgalvojumu apstiprināt ar citātu no svētajiem rakstiem?

Autors: Protams, par to runāts „Bhāgavad-gītā” (3.26-27):

„Gara tumsībā esošie cilvēki pienākumus pilda darba augļu dēļ, gudrie to dara, lai

vestu cilvēkus pa pareizo ceļu.

Materiālās dabas gunu maldināti, gara tumsībā esošie cilvēki nodarbojas tikai ar

materiālu darbību un tai pieķeras. Bet, neskatoties uz to, ka šādu cilvēku rīcība, viņu

nezināšanas dēļ, ir zemiska, gudrs cilvēks viņus nesatrauc”.

Lasītājs: Jā, izsmeļoša atbilde. Kāpēc tomēr nedrīkst darba laikā domāt par naudu?

Godīgi sakot, es nevaru tik vaļā no šī ieraduma, lai gan mēs jau diezgan ilgi šo jautājumu

apsprieţam.

Autors: Vēdiskajā kultūrā pieľemts grūtu jautājumu apspriest atkal un atkal, līdz tas tiek

dziļi izprasts. Šis jautājums par pieķeršanos sava darba augļiem patiešām ir sareţģīts. Tāpēc

atkārtoju vēlreiz, ka Jūs nespēsiet tikt vaļā no spēcīgās pieķeršanās naudai, līdz nesapratīsiet, kas

ir dievbijīga laime.

22

Lasītājs: Man pastāvīgi šķiet, ka mēs apsprieţam vienus un tos pašus jautājumus no

daţādām pusēm, bet kā noskaidrojas, es vienmēr kaut ko līdz galam nesaprotu. Kāds spēks

traucē man dziļāk saprast šo tēmu?

Autors: Jums ne tikai šķiet, bet tā patiešām ir. Tas spēks, kas Jums traucē saprast, kā

sasniegt dievbijības gunu, ir neuzvaramā kaislību guna, uz kuras āķa uzķēries joprojām tas pats

tārpiľš – egoisms. Taču tas, ka Jūs to saprotiet, jau ir ļoti liels panākums. Kas attiecas uz Jūsu

iepriekšējo jautājumu, tad darba laikā nevajag domāt par naudu, kaut vai tā iemesla dēļ, ka tas

kopējā prāta vidē ienes vardarbības elementu pār to cilvēku apziľu, kas ir ap Jums.

Lasītājs: Ko, ko? Vai tiešām manas domas par naudu rada apkārtējiem cilvēkiem

ciešanas?

Autors: Jā, bet reti kurš to saprot. Visos kolektīvos, kuros dominē kaislību guna, kopējā

atmosfēra ir pastāvīgu rūpju, apvainojumu un savstarpējās neizpratnes apgānīta. Tas viss rodas

darba laikā, domājot nevajadzīgas domas par personīgā labuma gūšanu. Visi kaislīgi cilvēki, bez

izľēmuma, vēlas iegūt pēc iespējas vairāk labuma, nekā pēc likteľa pienākas, un tāpēc viľi ir

nolemti ciešanām.

Lasītājs: Iznāk, ka, ārēji nevienam nevēlot ļaunu (jo viľi cenšas uzvesties pareizi),

iekšienē viľi tomēr tiecas rīkoties vardarbīgi?

Autors: Kaislīgi cilvēki ne tikai tiecas rīkoties vardarbīgi, bet bieţi tā arī rīkojas, daţreiz

pat to nesaprotot. Pats egoistiskais noskaľojums jau ir vardarbība, ko tad lai saka par to, par ko

tas var pārvērsties.

Lasītājs: Ja Jūs nejokojiet, tad, lūdzu, paskaidrojiet to sīkāk.

Autors: Egoists zemapziľā (prāta saiknes līmenī) iedarbojas uz citu cilvēku psihi, visu

laiku no viľiem vēloties iegūt personīgu labumu. Tādā veidā visus pret sevi noskaľo naidīgi.

Tiklīdz situācija kļūst saspringta, viľš visus vaino tajā, ka tie pret viľu slikti izturas.

Lasītājs: Jūs tikko teicāt, ka domas par naudu rada ciešanas, bet tagad pie visa vainīgs

izrādās nepareizais noskaľojums?

Autors: Noskaľojums ir problēmu galvenais iemesls, bet domas par naudu nenovēršami

rodas no šī noskaľojuma.

Lasītājs: Vai tiešām visi cilvēki domā par naudu egoistisku tieksmju vadīti?

Autors: Kāpēc tad domāt par naudu? Ja cilvēks ir pārliecināts, ka saľems tik, cik viľam

pienākas, vai tad nav labāk domāt par savu darbu!? Domas par naudu diktē vai nu netaisnība

attiecībā pret sevi (man pietrūks), vai attiecībā pret citiem (jāpaľem sev pēc iespējas vairāk). Gan

viens, gan otrs noskaľojums nav nekas vairāk, kā psihiskā vardarbība. Kaislību gunas ietekmē

cilvēki vienkārši nespēj saprast, ka neviens nevarēs iegūt vairāk naudas, kā pēc likteľa pienākas.

Tāpēc ieciklēties uz naudu (sava darba augļiem) jebkurā gadījumā ir laika veltīga

tērēšana, turklāt ļoti bīstama psihiskajai un fiziskajai veselībai. Tomēr, atrodoties kaislību gunas

ietekmē, cilvēki vienkārši nespēj neieciklēties uz naudu un prestiţu.

Lasītājs: Kas gan slikts var notikt ar manu veselību vienkārši no kaut kādām domām,

kaut vai no domām par naudu?

Autors: Nauda – tas ir spēks, kas palielina cilvēka pieķeršanos nevajadzīgiem

ieguvumiem. Pārmērīgas rūpes par savu finanšu stāvokli rada neremdējamu skopumu (jūtu

spēcīgu pieķeršanos vēlmju objektam). Tā rezultātā apziľā nekavējoties rodas fiziskā un psihiskā

spriedze.

Pēc tam rodas nemiers un pārslodze. Vēlme atslābināties (esot saspringtam) vai

paaugstināt tonusu (pie pārslodzes) rada intoksikācijas tieksmi (cigaretes, kafija, tēja), kas uz

kādu brīdi mākslīgi nomierina prātu.

23

Tad no spriedzes novājē prāta smalkais ķermenis, kas rada spēcīgu bada sajūtu (īpaši

vakaros), kā rezultātā, rada vielmaiľas traucējumus – vai aptaukošanos, vai novājēšanu.

Ja skopums pēc naudas arī turpmāk pieaugs, tad drīzumā no pārslodzes darbā radīsies

mugurkaula, locītavu slimības, iekaisumu procesi kuľģa-zarnu traktā, kā arī pazemināsies

imunitāte un radīsies visas iespējamās saaukstēšanās slimības.

Lasītājs: Jā, tik tiešām, no skopuma rodas daudzas problēmas. Bet kāpēc Dievs pieļauj,

ka cilvēks, kuram nav vēlamais naudas daudzums, tik ļoti cieš? Jūs taču teicāt, ka Dievs izpilda

visas mūsu vēlmes, kāpēc tad Viľš nedod mums tik daudz naudas, cik vēlamies?

Autors: Tāpēc, ka mūsu vēlmes tiek izpildītas atbilstoši mūsu nopelniem. Nekas

nenotiek tāpat vien. No debesīm nauda un citi labumu tāpat vien nekrīt. Ja viss notiks pretēji, tad

pasaulē nebūs nekādas taisnības.

Lasītājs: Ja kāds ar viltu iegūst vairāk naudas, nekā viľam pienākas, kur tad skatās Dievs

un kur gan te ir taisnīgums?

Autors: Tieši tāpat kā jebkura cita, arī vēlme sajusties kā krāpniekam un iegūt

nelikumīgus labumus obligāti tiks izpildīta. Taču patiesībā visu nozagto cilvēks saľem

pateicoties savas karmas dievbijības krājumiem. Tāpēc nekādas netaisnības nav.

Lasītājs: Ko nozīmē „saľem pateicoties savas karmas dievbijības krājumiem”?

Autors: Citiem vārdiem, tas, kurš nozadzis, nākotnē kaut ko nesaľems. Interesanti, ka

viľš patiesībā krāpj to, kuram pēc karmas likuma lemts būt apkrāptam. Krāpnieks ir tikai

marionete apkrāptā likteľa rokās. Zaglis vienmēr iegūst tik daudz naudas, cik pienākas atbilstoši

viľa dievbijīgajai rīcībai pagātnē, kaut gan viľš patiesi tic, ka ieguvis vairāk.

Lasītājs: Kas zagli nākotnē sagaida?

Autors: Viľu sagaida tas pats, ko jau saľēma apzagtais. Par šādu grēcīgu rīcību viľš tiks

sodīts. Pēc karmas likuma viľš drīzumā sastapsies ar tādu pašu „netaisnību”. Tam, kurš nozaga,

savā laikā (nākotnē) arī „netaisnīgi” atľems viľa, šajā gadījumā jau godīgi nopelnīto, naudu. Tā

kā arī šajā gadījumā naudas zaudējums notiek tikai pateicoties taisnīgā likteľa ietekmei, nevis

netaisnības rezultātā.

Lasītājs: Kas notiek tādā gadījumā, ja zaglim pietrūkst dievbijīgās rīcības pagātnē, lai

iegūtu to, ko viľš iekārojis?

Autors: Tādā gadījumā vai nu viľš vienkārši nespēj nozagt, vai pazaudē nozagto. Nav

izslēgts arī, ka viľa noziegums atklāsies un viľš nekavējoties saľems sodu.

Lasītājs: Vai mēdz būt tā, ka zaglis paliek nesodīts?

Autors: Mēdz būt, ka noziegums netiek atklāts, bet jebkurā gadījumā pēc karmas

likumiem viľš par visiem grēkiem atbildēs.

Lasītājs: Es sapratu Jūsu domu. Jūs gribiet teikt, ka mums nav nekādu izredţu iegūt

naudu, kuru pēc karmas neesam pelnījuši. Tātad uztraukties vispār nav par ko, pat ja tevi aplaupa

un atstāj bez biksēm, vai arī tas ir likteľa nolemts?

Autors: Jā, lai cik sarkastiski Jūs arī nerunātu, bet patiešām tā ir. Taču saprast šīs

noslēpumainās patiesības nespēj kurš katrs. Tomēr jau pat tikai teorētiska šī jautājuma izpratne

kaut kādā mērā mazina ciešanas, kas saistītas ar naudas zaudēšanu.

Lasītājs: Es pazīstu vienu cilvēku, kurš aizľēmās lielu naudas summu un nespēj to atdot.

Kā viľam pareizi noskaľoties, lai iegūtu iespēju atdot parādu?

Autors: Tā ir tipiska situācija, ko rada kaislību guna. Cilvēks aizľemas vairāk naudas,

nekā viľam pēc likteľa pienākas, jo viľš slikti orientējas savās fiziskajās un psihiskajās iespējās.

Viľam vienmēr šķiet, ka viľš spēj gāzt kalnus, taču bieţi dzīvē viss iznāk savādāk.

24

Tas, kurš, balstoties uz piemēriem no dzīves, patiešām apzinās patiesību par nesavtīgas

laimes eksistenci, nekad vairs nesatraucas ne par zaudēto, ne par iegūto. Tieši šāds cilvēks ir

patiesi laimīgs savā darbā. Viľu sargā dievbijības guna, tāpēc nekādas nepatikšanas viľam nespēj

sajaukt galvu.

Lasītājs: Jūs tagad runājiet par kaut kādu pārcilvēku, kuram ir vienalga, vai viľš ir

kādam parādā, vai nē. Es jums jautāju par to, kā rīkoties parastam cilvēkam situācijā, kad viľam

ir liels parāds?

Autors: Pirmais, kas tādam cilvēkam jādara ir jāsaprot, ka visas domas par naudu rada

ciešanas. Tā kā šim cilvēkam bijušas ļoti daudz domu par naudu, tad viľš saľēmis rezultātu –

nauda viľu paverdzinājusi un padarījusi nelaimīgu. Taču tā vietā daudzi cilvēki, nonākot

sareţģītā situācijā, gluţi pretēji, vēl vairāk iegrimst domās par naudu. Rezultātā viľus pārľem

izmisums, dusmas, vēlme par jebkādu cenu dabūt naudu. Tā viľi grimst gara tumsības gunā.

Taču, ja šāds cilvēks sapratīs, ka ar viľu notikušais ir likumsakarība, nevis nejaušība (līdzīgi

nelaimes gadījumam), tad tas būs pirmais posms atbrīvošanā no parāda.

Tālāk, neskatoties uz parādu, viľam jāsāk nodarboties ar labdarību un ar tās palīdzību

jāmēģina pārvarēt savu slikto karmu (spēcīgo skopumu, kas saistīts ar naudu), kas viľu

padarījusi par nabagu. Ja viľam tas izdosies, viľš negaidīti atklās, ka cilvēki, kuriem viľš ir

parādā, kļuvuši viľam daudz lojālāki.

Lasītājs: Par kādu gan labdarību var būt runa tam, kuram nav pat maizes gabala? Bez

tam, cilvēks, kuram neatdod parādu, vienkārši tāpat nekļūst lojālāks, nepieciešams kaut ko reāli

izdarīt. Kādus soļus attiecību uzlabošanai reāli sper cilvēki, kuri atrodas dievbijības gunas

aizsardzībā?

Autors: Neesot naudai pat maizes kumosam, cilvēks var pastāvīgi visiem vēlēt laimi

(atkārtot „Es vēlu visiem laimi”). Tam nav nepieciešama nauda, šāda labdarība neprasa nekādus

finanšu tēriľus. Kas attiecas uz dievbijīgiem cilvēkiem, kuri kādam ir parādā, tad viľi nemānās,

slēpjot naudas pārpalikumu un atsakās no saviem plāniem kļūt bagātiem. Tāpēc ikreiz, tiklīdz

parādās kaut kāda nauda, viľi tūlīt pat to atdod parāda dzēšanai. Pamazām viľi atkaro uzticību.

Lasītājs: Ja parāda dzēšanai nepietiks dzīves, kā tad dievbijības guna viľus paglābs?

Autors: Dievbijības guna parasti sūta labus draugus, kuri, vēloties palīdzēt, dzēš parādu,

bet pēc tam vēl palīdz ātri nopelnīt nepieciešamo naudas summu.

Lasītājs: Vārdos viss skan ļoti skaisti, nu gluţi kā pasakā. Bet dzīvē viss mēdz būt

savādāk.

Autors: Visi Jūsu piemēri no dzīves saistīti ar kaislību un gara tumsības gunas darbību.

Cilvēki, kas dzīvo kaislību un gara tumsības gunas vaţās, patiešām var savu dzīvi uzskatīt par

absolūti bezcerīgu. Tāpēc dievbijīgu cilvēku dzīve viľiem šķiet kā pasaka. Taču tiem cilvēkiem,

kuri apguvuši laimes sasniegšanas noslēpumu, dzīve norit pēc citiem likumiem un piemēri no

dzīves jau ir pavisam citi.

Lasītājs: Kas gan tas ir par noslēpumu?

Autors: Noslēpums ir pareizā laimes izpratnē. Cilvēkam jāsaprot, ka laimi var sasniegt

nevis tiecoties pēc naudas un varas, bet tiecoties darboties nesavtīgi, kalpot cilvēkiem un beigu

beigās, apjēgt nepieciešamību veltīt sevi kalpošanai Dievam.

Lasītājs: Ja jau nauda rada tik daudz ciešanu, tad kāpēc vairums cilvēku domā tikai par

naudu un ne par no citu?

Autors: Tāpēc, ka viľu prātus kontrolē kaislību guna, kas čukst: „Jo vairāk par naudu

uztrauksies, jo tev būs vairāk laimes”.

25

Lasītājs: Iznāk, ka man kaislību guna to pastāvīgi čukst. Kā gan tik vaļā no šīm

uzspiestajām domām?

Autors: Rūgtā naudas garša pazudīs bez pēdām, tiklīdz sajutīsiet nesavtīgas saskarsmes

garšu ar svētiem cilvēkiem un Dievu, bet sirdī radīsies mīlestība pret nesavtīgu darbu.

Lasītājs: Kā sajust šo nesavtīgo garšu, lai tiektos pēc saskarsmes? Tiklīdz kaut ko sāc

nesavtīgi darīt, tā cilvēki sāk izmantot tevi savu mērķu sasniegšanai. Man šķiet, ka apkārt dzīvo

tikai kaislībās un gara tumsībā esoši cilvēki. Tāpēc es neredzu izeju no radušās situācijas.

Autors: Es Jums piekrītu, nomācošais cilvēku vairākums uz mūsu planētas atrodas

valdošajā kaislību un gara tumsības ietekmē. Taču ir uz zemes vietas, kur var sastapt dievbijīgus

cilvēkus, piemēram, dievnamos, garīgās kopienās. Tomēr kaislīgiem cilvēkiem tas viss nav

saprotams un neinteresē.

Bieţi kaislīgi cilvēki klačojas par reliģisku cilvēku it kā amorālo rīcību. Ja tāda rīcība tik

tiešām ir notikusi, tad tomēr ne tik bieţi, kā par to runā kaislīgi cilvēki, jo amorāla rīcība

dievbijīgiem cilvēkiem nav norma, bet gan izľēmums.

Ļaudīm šķiet, ka dievbijīgu cilvēku uz zemes vienkārši vairs nav. Tas notiek tāpēc, ka

sociālais loks, kurā komunicē dievbijīgi cilvēki, kaislīgiem un gara tumsībā esošiem cilvēkiem

zināmā mērā nav pieejams.

Lasītājs: Kur gan tomēr var sastapt dievbijīgus cilvēkus?

Autors: Dievnamā. Bet līdz tam laikam, kamēr Jūs nesāksiet patiesi interesēties par

pašpilnveidi, Jums praktiski neizdosies atrast ar viľiem kopīgu valodu. Tāpēc Jums šobrīd šī

saskarsme, var teikt, ir nepieejama.

Lasītājs: Ko, ko Jūs teicāt? Kā gan tas var būt, ka mūsdienās kaut kāda saskarsme nebūtu

pieejama? Tagad jau vairs nav tie laiki, lai kaut kas būtu nepieejams.

Autors: Nu labi, tad tūlīt pat ejam uz dievnamu, kur slavēsim Dieva Vārdus.

Lasītājs: Vai man ir izvēles brīvība, iet turp vai nē?

Autors: Es domāju, ka ir.

Lasītājs: Nu tad es labāk neiešu.

Autors: Kāpēc gan? Viss taču ir atvērts un neviens neliedz Jums iet uz dievnamu, kur

pielūdz Dievu?

Lasītājs: Jūs dodiet mājienu, ka kaislību un gara tumsības guna traucē komunicēt ar

dievbijīgiem cilvēkiem mūsu pašu paradigmu un izvēles brīvības nepareizas lietošanas dēļ?

Autors: Tieši tā. Komunicēt ar dievbijīgiem cilvēkiem neļauj mūsu pašu vēlmes, kas

atrodas kaislību un gara tumsības ietekmē. Tāpēc, atrodoties šo spēku ietekmē, ir ļoti grūti

noticēt, ka uz zemes var komunicēt ar dievbijīgiem cilvēkiem.

Lasītājs: Un kur gan šie dievbijīgie cilvēki mājo, izľemot dievnamus un klosterus?

Autors: Tur, kur nodarbojas ar garīgo praksi.

Lasītājs: Šobrīd tā saucamo garīgo prakšu ir ļoti daudz, kā lai savos meklējumos

nekļūdās?

Autors: Nepieciešams atrast cilvēkus, kuri savu dzīvi veltījuši kalpošanai Dievam. Ja

viľi dzīvo Dievam, tas nozīmē, ka pēc savas būtības šie cilvēki ir simtprocentīgi nesavtīgi. Tāpēc

atrodiet saskarsmi ar ticīgiem cilvēkiem un nesavtīgi palīdziet tiem kalpot Dievam. Ar viľiem

komunicējot, Jūs viegli izvairīsieties no krāpšanas (Jūsu iesaistīšanas kādā sektā) un ātri

sajutīsiet saldo nesavtīgas kalpošanas Dievam garšu.

Lasītājs: Ar ko atšķiras sektanti no cilvēkiem, kuri patiešām iet pa garīgā progresa ceļu?

Autors: Sektanti vienmēr lamā visus garīgās attīstības ceļus, izľemot savu. Tāpēc parasti

viss viľu sprediķis ir vērsts uz klačošanos un citu reliģisko konfesiju apmelošanu. Viľi vienmēr

26

pierāda, ka izľemot viľu ceļu, cita ceļa nav. Bieţi reliģija, kurai seko sektanti, pati par sevi ir

pietiekami progresīva, bet, nesaprotot tās patieso jēgu, viľi ievelk cilvēkus tādā izkropļotā ticībā,

kas atrodas kaislību un gara tumsības gunas ietekmē. Pakāpeniski, sliktas saskarsmes rezultātā,

sektā ievilktie cilvēki kļūst tādi paši fanātiķi, kā viľu līderi.

Lasītājs: Tātad tik tiešām ir cilvēki, kuri tikai runā, ka nodarbojas ar garīgo praksi, bet

patiesībā ir īsteni krāpnieki?

Autors: Tādus cilvēkus var satikt diezgan bieţi, un parasti viľi krāpj ne tikai apkārtējos,

bet arī paši sevi. Šo cilvēku sabiedrībā nekad netiek runāts par Dievu kā par Personību, vai arī

viľi paziľo, ka mēs visi esam dievi. Daţreiz var sastapt arī tādus, kuri pasludina sevi par Dievu.

Lasītājs: Kāpēc Dievam noteikti jābūt Personībai?

Autors: Kas ir labāk, būt personībai, vai būt bezformīgam un nejust sevi kā personību?

Lasītājs: Es domāju, ka labāk būt personībai.

Autors: Kāpēc tad Jūs domājiet, ka Dievs nav personība? Tādā veidā Jūs pēc būtības

Viľu vērtējiet zemāk, nekā sevi. Ja Jūs esiet personība, bet Viľš nav, tātad Jūs sevi lieciet

augstāk par Dievu.

Lasītājs: Saprotu, laba atbilde. Bet kāpēc gan lai visus neuzskatītu par dieviem?

Autors: Dievs saka, ka jebkurā Savā iemiesojumā Viľš var parādīt visus Savus

iepriekšējos iemiesojumus. Ja Jūs esiet Dievs, tad, lūdzu, pārvērtieties par savu iepriekšējo

iemiesojumu, es Jūs par to pazemīgi lūdzu, lai sāktu Jums ticēt.

Lasītājs: Jā, veikli Jūs mani nolikāt uz lāpstiľām.

Autors: Ne jau es Jūs noliku uz lāpstiľām, bet Vēdas, kas izskaidro ne tikai to, ka Dievs

ir Personība, bet arī to, kā Viľš uzvedas, kad atnāk materiālajā pasaulē, un kā katram no mums

jāveido attiecības ar Viľu.

Lasītājs: Ko var iebilst cilvēkam, kurš iedomājas, ka viľš pats ir Dievs?

Autors: Vajag viľam vienkārši pateikt, ka mūsu laikmetā (kali jugā) Dievs, iemiesojoties

nekad nesaka, ka Viľš ir Dievs, bet gan sauc Sevi par Dieva kalpu. Tā ir rakstīts Vēdās.

Lasītājs: Tas ir diezgan revolucionārs apgalvojums. Iznāk, ka visi, kuri šobrīd sevi

atklāti pasludina par Dievu, patiesībā ir šarlatāni?

Autors: Jā, tā tas ir. Parasti šādiem cilvēkiem tik tiešām ir kādas neparastas spējas un to

apţilbināti viľi sāk sevi uzskatīt par Dievu. Parasti viľi sola ātru garīgo progresu un visvisādus

labumus. Tāpēc tādiem „dieviem” ir ļoti daudz sekotāju, kuri diemţēl nav uzmanīgi lasījuši

Vēdas, kas brīdina par daţādām šarlatānu krāpšanām.

Lasītājs: Kā starp ticīgajiem atrast īstenus svētos?

Autors: Tiem ticīgajiem, kuri attiecībā pret citām reliģiskajām tradīcijām nav noskaľoti

agresīvi un kas nenoliedz citu reliģisko konfesiju svēto autoritāti, tik tiešām piemīt dievbijīga

ticība un viľi ir cienīgi saukties par svētajiem.

Lasītājs: Vai tad neticīgi cilvēki nevar būt nesavtīgi?

Autors: Laimi var saľemt vai nu no Dieva, vai no naudas, trešā ceļa nav. Tāpēc cilvēki

tic vai nu Dievam, vai – naudai. Ticība Dievam rada mūţīgo laimi, bet ticība naudai – laicīgu

laimi. Tie, kuri tic naudai, nevar būt nesavtīgi, jo pati viľu ticība naudai ir savtīga.

Lasītājs: Kāpēc tad mums visiem nesākt ticēt Dievam, jo sprieţot pēc Jūsu teiktā, tas ir

izdevīgāk, nekā ticēt naudai?

Autors: Tie, kuri meklē izdevīgumu, nevis kalpošanu, nekad nesapratīs savu patieso

izdevīgumu – dzīvot nesavtīgu garīgo dzīvi. Tāpēc šādi cilvēki nokļūst nelokāmā kaislību un

gara tumsības gunas ietekmē. Atrodoties šo spēku ietekmē un nevēloties neko mainīt, apgūt

noslēpumainās īstenās laimīgās dzīves patiesības praktiski nav iespējams. Kaislīgiem un gara

27

tumsībā esošiem cilvēkiem visa dzīve norit smagā cīľā par savu eksistenci. Tādas dzīves

rezultāts ir vilšanās cilvēkos, valdībā, radiniekos un beigu beigās, arī savā liktenī.

Lasītājs: Ja Dievs ir taisnīgs, kāpēc tad Viľš neapbalvo cilvēkus par viľu milzīgajām

pūlēm, kas vērstas uz laimes meklēšanu, lai arī ar tieksmes pēc materiāliem labumiem palīdzību?

Kas gan tas ir par taisnīguma likumu, ja nodarbojoties ar smagu darbu, cilvēks nesaľem vēlamos

labumus?

Autors: Tur jau tā lieta, ka viľš iegūst vēlamo. Taču kaislību gunā vēlmju parasti ir

daudz vairāk, nekā dievbijības. Šis fakts rada lielas problēmas. Ja cilvēks nav paveicis tikpat

daudz labo darbu, cik daudz viľš vēlas bagātību, tad viľa vēlmes vienkārši izrādās nepamatotas.

Daudz ko mēs gribam!

Lasītājs: Es arī uzskatu, ka beigu beigās, mēs par savu darbu saľemam tik, cik melns aiz

naga. Jūs, savukārt, apgalvojiet, ka Dievs kaislīgam cilvēkam dod visus vēlamos labumus. Kur

gan tie rodas, ja pēc taisnības likuma cilvēks tos nav pelnījis? Tajā pat laikā es nesaprotu, kāpēc

kaislībās un gara tumsībā esoši cilvēki, beigu beigās paliek neapmierināti? Jūs teicāt, ka Dievs

viľiem dod vēlamo.

Autors: Necentieties uzdot pārāk daudz jautājumus, ar laiku visu sapratīsiet. Jā, tik

tiešām, Dievs, neskatoties ne uz ko, kaislīgam cilvēkam dod visu vēlamo. Kā jau iepriekš teicu,

kaislīgs cilvēks sava egoistiskā noskaľojuma iespaidā vienmēr vēlas vairāk, nekā viľam

pienākas. Tāpēc liktenis sadala visus labumus nevis atbilstoši nepieciešamībai, bet saskaľā ar

viľa nevaldāmajām vēlmēm.

Lasītājs: Lūdzu, paskaidrojiet sīkāk, es šo domu kaut kā nesaprotu.

Autors: Cilvēkam ir noteikts dievbijības uzkrājums, kas ir tik liels, cik daudz labus

darbus viľš ir pagātnē paveicis. Tieši no labo darbu daudzuma atkarīgs, cik daudz labā cilvēks

saľems šajā dzīvē un nākošajā. Tāpēc dzīves laikā mēs saľemam noteiktu daudzumu labas

veselības, brīvā laika, ģimenes laimes, bagātības, cieľas utt. Taču liktenis šīs proporcijas var

izmainīt atbilstoši mūsu vēlmēm.

Piemēram, mums ir noteikts daudzums veselības un brīvā laika. Ja vēlamies vairāk

naudas, nekā pēc likteľa pienākas (tā vienmēr mēdz būt tiem, kuri atrodas kaislību un gara

tumsības gunas ietekmē), tad būs vairāk jāstrādā. Rezultātā samazinās brīvā laika daudzums, kas

domāts mūsu laimei. Ja nevēlamies sev atľemt brīvo laiku, tad nāksies strādāt intensīvāk, nekā

parasti, bet galu galā tas radīs veselības traucējumus.

Tādā veidā kopējais pienākošos labumu daudzums nemainās, mainās tikai to procentuālās

attiecības. Saľemam vairāk naudas, bet tāpēc zaudējam veselību vai brīvo laiku. Taču naudas

kāru cilvēku tas ne pārāk uztrauc. Viľš priecājas, saľemot pēc iespējas vairāk naudas, nedomājot

par iespējamām sekām. Taču negatīvās pārmērīgo vēlmju sekas agrāk vai vēlāk izpaudīsies. Tad

šis kaislīgais cilvēks sapratīs, ka pārmērīgā darba rezultātā viľš zaudējis veselību un dārgo laiku.

Lasītājs: Te gan atļaujiet Jums nepiekrist. Bez sabeigtās veselības un darbam iztērētā

laika, mēs iegūstam arī vēlamo. Piemēram, labi pacenšoties var nopelnīt mašīnai, vasarnīcai vai

dzīvoklim ar uzlabotu plānojumu. Kāpēc Jūs par to neko nestāstiet? Visi cilvēki tā dēļ arī strādā.

Viľi cer, ka tādā veidā varēs apmierināt vajadzības, un materiālās vajadzības tik tiešām eksistē.

Vai tad ir slikti, piemēram, iegūt dzīvokli, kurā ir par vienu istabu vairāk? Domāsim skaidri,

atbilstoši reālajai dzīvei – neziedojot kādu daļu veselības, nevar cerēt uz komfortu.

Autors: Kāpēc nepieciešams ilgi gaidītais komforts, ja nav vairs veselības un nav

iespējams atgriezt veltīgi iztērēto laiku?

28

Lasītājs: Nu, piedodiet, mums ir izvēles brīvība, katram ir tiesības izlemt pašam, kādai

laimei dot priekšroku. Katrs pats izvēlas labumus: vieni – lielu dzīvokli, citi – brīvo laiku un

veselību mazā dzīvoklī.

Autors: Kamdēļ slimam un turklāt pastāvīgi darbā aizľemtam cilvēkam nepieciešama

viena lieka istaba?

Lasītājs: To ir grūti saprast, taču daudzi par katru cenu vēlas iegūt nedaudz lielāku

dzīvojamo platību. Vai jūs tam nepiekrītiet?

Autors: Tam ir grūti nepiekrist, tā uz prātu iedarbojas kaislību guna. Tāpēc, vēloties

iegūt vēl vienu lieku istabu, bieţi līdz galam neizprotam, kamdēļ tā ir vajadzīga, lai arī šķiet, ka

tā tik tiešām ir nepieciešama (visiem ir, bet man nav).

Lasītājs: Nu labi, bet kā Jūs domājiet, kādēļ mums tā tomēr ir nepieciešama?

Autors: Lai pirms nāves vaimanātu, ka visu dzīvi nesaprotami kam esi strādājis.

Lasītājs: Bet bērni? Vai tad viľi nav cienīgi saľemt dzīvokli dāvanā no vecākiem?

Autors: Saprātīgs cilvēks saprot, ka kāds cits, pats nestrādājot, nespēs cienīgi novērtēt to,

ko saľēmis pateicoties, piemēram, smagam radinieku darbam. Tāpēc par velti iegūts dzīvoklis

lielu laimi bērniem nenes. Bieţi mēdz būt tā, ka visu vecāku iekrāto bērni ātri notriec. Tāpat

jāzina, ka ar laiku šie labumi gan morāli, gan fiziski noveco un visbieţāk ir miskastes cienīgi.

Lasītājs: Varbūt labāk ir vispār neiespringt un dzīvot neko nedarot?

Autors: Nē, labāk ir vispār par to nedomāt. Jāstrādā ar mīlestību pret darbu, bet visus

iegūtos līdzekļus sadalīt atbilstoši noteikumiem, kas rakstīti svētajos rakstos.

Lasītājs: Ja nezinu šos noteikumus, kas tad?

Autors: Tad vajag šos svētos rakstus pētīt.

Lasītājs: Kad šos svētos rakstus pētīt, ja nav laika pat saskarsmei ar sievu?

Autors: Sākumā jāatsakās no nevajadzīgiem pirkumiem. Tas izbrīvēs laiku, kas tika

veltīts pārmērīgam darbam. Kad parādīsies no pārmērīga darba brīvais laiks, tad arī radīsies

iespēja tos pētīt.

Lasītājs: Ziniet, ja godīgi, atteikties no papildus pirkumiem vienkārši nav iespējams. Jo

dzīvoklī pastāvīgi nākas kaut ko pielabot. Vai nu jādara pašam, vai arī jāmaksā, lai to izdarītu

kāds cits. Tam nepieciešama nauda, kas no gaisa nekrīt. Tāda ir mūsu dzīve, kas sastāv no

vienām vienīgām rūpēm. Tāpēc es nevaru atteikties no domām par papildus naudas iegūšanu.

Autors: Tas ir tāpēc, ka Jūs nesaprotiet, kur atrodas patiesā laime. Mēs pēc savas dabas

esam garīgi un tāpēc vēlamies, lai laime nepārtraukti pieaugtu. Tas ir iespējams, bet tikai garīgās

laimes gadījumā un garīgajā pasaulē. Problēma ir tāda, ka savas neaptveramās garīgās vēlmes

pārnesam uz materiālo dabu, kas spēj dot tikai ierobeţotus labumus. Kāpēc, iegādājoties arvien

vairāk un vairāk lietu, mēs atklājam, ka atkal kaut ko nepieciešams pirkt?

Lasītājs: Protams, periodiski kaut ko ir nepieciešams pirkt. Laiks iet un priekšmeti

nolietojas. Ja agrāk pēc kaut kā nebija nepieciešamība, tad kādā brīdī tā var rasties.

Autors: Tas viss tā ir. Bet daudzus pirkumus cilvēki izdara cita iemesla dēļ. Patiesībā

mūţīgās domas par pirkumiem pastāvīgi neliek mieru pat tajā gadījumā, ja mums jau ir viss

nepieciešamais. Piemītot mūţīgai dabai nekad nebūsim apmierināti ar to, kas mums ir. Tāpēc

tiekšanās izpildīt visas materiālās vēlmes padara mūs vēl nelaimīgākus, slimākus un atľem brīvo

laiku, kas domāts, lai atbrīvotos no šīm ciešanām. Kā piemēru apskatīsim, ko Jums ir

nepieciešams iegādāties steidzami, ja, protams, tas nav noslēpums?

Lasītājs: Man steidzami nepieciešams jauns televizors un ledusskapis.

Autors: Es pieļauju domu, ka Jums nav ne viena, ne otra?

29

Lasītājs: Nē, man ir gan ledusskapis, gan televizors, bet uz tiem jau ir bail pat skatīties.

Ja ciemos atnāks draugi, viľi par mani smiesies un teiks, ka, esot labai algai es tomēr dzīvoju kā

nabags. Vai tad ir patīkami draugu acīs izskatīties pēc plikatas?

Autors: Jā, draugi, tas ir svarīgs iemesls. Bet Jūs vecais ledusskapis un televizors, es

ceru, apmierina?

Lasītājs: Godīgi sakot, ne pārāk.

Autors: Vai tie sākuši slikti darboties?

Lasītājs: Nē, vienkārši laiks iet un tie ir morāli novecojuši.

Autors: Bet agrāk tie taču Jūs apmierināja, kāpēc gan tagad neapmierina?

Lasītājs: Tāpēc, ka jādzīvo līdzi laikam.

Autors: Vai tiešām Jūs domājiet, ka nomainot ledusskapi un televizoru, Jūs nevēlēsieties

nomainīt, piemēram, sienu?

Lasītājs: Es jau par to domāju, bet tā ir vairāk vai mazāk ciešama.

Autors: Lūk, redziet, Jums tā arī visu dzīvi nāksies dzīvot pārpūloties, jo vēlmju vienmēr

ir vairāk, nekā iespēju. Visu laiku nāksies kaut ko mainīt, piepirkt utt. Patiesībā tas Jums laimi

nenesīs, jo pārmērīga darba rezultāts būs slimības un nogurums no dzīves.

Lasītājs: Pēc kā tad dzīvē jātiecas?

Autors: Ja vēlamies laimi, tad par dzīves mērķi nevajag izvirzīt materiālu vēlmju

apmierināšanu. Jācenšas saprast, kas jādara, lai izkļūtu no zemāko gunu ietekmes un nokļūtu

augstāko gunu ietekmē, kas pašas atnesīs šo laimi. Pirms pielikt pūles, lai apmierinātu vēlmes,

jātiek skaidrībā, kādu gunu ietekmē šī vēlme atrodas.

Lasītājs: Kas mainīsies manā dzīvē no šādas analīzes?

Autors: Sākumā parādīsies kaut kāda skaidrība kādas sekas no savas darbības gaidīt.

Cilvēki, kas dzīvo kaislību gunas vaţās, nolemti pārāk smagam darbam. Cilvēkam, kurš atrodas

tās valdošā ietekmē, nevajag pārāk cerēt uz to, ka nākotnē viľam būs vairāk brīva laika. Gluţi

pretēji, kaislību guna darbojas tā, ka brīvā laika kļūs aizvien mazāk un mazāk. Zināšanas par to

atskurbina, tās vedina uz domām, ka tālāk tā vairs nevar dzīvot.

Cilvēks, kurš atrodas gara tumsības gunas ietekmē, patiesi tic, ka ar viľu rīkosies taisnīgi.

Tā ir tipiska ilūzija. Gara tumsības guna savam lolojumam nelaiţ klāt godīgus cilvēkus, tāpēc

gara tumsībā esošu cilvēku noteikti apmānīs. Tikai dievbijības gunā var justies nedaudz brīvāk,

taču arī tai ir savas robeţas.

Lasītājs: Ja gunas mūs tā ierobeţo un, kā Jūs sakiet, to spēks ir nepārvarams, tad kāda

jēga ir rīkoties, varbūt labāk sēdēt un neko nedarīt, gunas mūsu vietā visu pašas izdarīs?

Autors: Jums visu laiku ir viens un tas pats arguments – neko nedarīt un neko nedarīt. Uz

šo Jūsu uzmācīgo domu man gribas atbildēt ar alegoriju.

Ir divi varianti, lai no istabas izietu koridorā. Pirmais variants – iziet pa durvīm. Otrais –

censties ar pieri izsist sienu. Turklāt otrajā variantā ir liela izvēle, kurā vietā izsist sienu, jo siena

taču ir plata. Ja kaut kādu iemeslu dēļ sienu neizdosies izsist, tad varbūt pa durvīm labāk vispār

neiet un neko nedarīt?

Tā mēs parasti domājam. Tā vietā, lai saprastu, kā darbojas gunas un kā atbrīvoties no to

ietekmes (pētīt kā iziet pa durvīm), mēs visādi cenšamies tām pretoties (sitamies ar pieri sienā).

Ja visi mēģinājumi izrādās veltīgi, izeja ir vienkārša – piedzerties un aizmirsties vai, neko

nedarot, skatīties televizoru.

Lasītājs: Bet Jūs taču pastāvīgi sakiet, ka gunas ierobeţo mūsu iespējas. Tāpēc iznāk, ka

vilšanās ir gluţi dabīga lieta. Kas gan cits atliek, nākas vienkārši sēdēt un skatīties televizoru.

30

Autors: Nevajag sēdēt, rokas klēpī salikušam, bet mācīties izturēt visas grūtības un

vienlaicīgi, pētot svētos rakstus un komunicējot ar dievbijīgiem cilvēkiem, pārskaľot apziľu,

virzot to garīgā gultnē.

Lasītājs: Man šķiet, kurš dzimis, lai rāpotu, lidot nevar.

Autors: Tik tiešām, gunas mūs savaţo. „Kurš dzimis, lai rāpotu, lidot nevar”, bet tie, kas

dzimuši, lai rāpotu izdomāja lidmašīnu. Lai izmērītu ziloľa tilpumu, cilvēkam jāpūlas gadiem –

jāizgatavo ziloľa kopija, pēc tam jānomēra visi nepieciešamie izmēri. Bet var arī vienkārši

iesēdināt ziloni nelielā ūdens tilpnē un izmērīt par cik palielinās ūdens līmenis un pēc tam ātri

aprēķināt. Rīkoties pareizi mūs māca zināšanas un vajadzīgā saskarsme, bet zem guloša akmens

ūdens netek.

Bieţi cilvēki nevēlas mācīties, kā dzīvot pareizi. Bet katram no mums vajag aizdomāties,

kādā virzienā nepieciešams pielikt pūles un kādā nevajag. Iegūstot Vēdu zināšanas mēs vai nu

spēsim iziet pa durvīm, vai arī nāksies dzīvot „kā visi” un turpināt sisties ar pieri sienā.

Cilvēks, kurš cenšas izmainīt savu laimes izpratni atbilstoši Vēdu rekomendācijām,

darbojas saprāta līmenī. Tāds cilvēks noteikti atradīs izeju no pašas sareţģītākās situācijas. Ja

iesiet likteľa pavadā un rīkosieties tā, kā ienāks prātā, tad pastāvīgi nāksies sisties ar pieri sienā,

ko uzbūvējušas kaislību un gara tumsības guna.

Lasītājs: Es zinu šos piemērus, bet nesaprotu, kā tie ir saistīti ar pieķeršanos naudai un

materiāliem panākumiem. Kāds tam sakars ar skriešanu sienā?

Autors: Kaislību guna no cilvēkiem slēpj problēmas patieso iemeslu – alkas pēc naudas

un to radītais noskaľojums sapūderē mums smadzenes ar visvisādām idejām par bagātību, eliti,

slavu un cieľu. Tāpēc cilvēkiem šķiet, ka viľu problēma neatrodas iekšienē, bet kaut kur ārpusē.

Piemēram, bieţi šķiet, ka valdība vai uzľēmuma vadība nemaz par mani nerūpējas. Bet es taču

tik smagi viľiem strādāju.

Lasītājs: Kas gan tur slikts? Lai tā arī šķiet. Man arī šķiet, ka apkārtējie cilvēki nespēj

novērtēt manas pūles, kuras veicu viľu labā.

Autors: Iluzoras idejas ietekmē, ka problēmās vainojams kāds cits, nevis viľš pats,

cilvēks neizbēgami kļūst nelaimīgs. Šāda doma pakāpeniski iznīcina jebkuras cerības uz laimi.

Tā vietā, lai no autoritatīviem avotiem (svētajiem rakstiem) mācītos, kā pareizi dzīvot, cilvēki,

kas atrodas kaislību un gara tumsības gunas ietekmē, lasa visādus lētus izdevumus, kas

pieskaľoti kopējam noskaľojumam. Tādas „pētniecības” rezultātā viľos nostiprinās doma, ka šī

pasaule ir netaisnīga.

Nepiemītot zināšanām, kā mainīt dzīvi, viľi pretojas spēkam (cilvēkam, apstākļiem), kas

kā viľiem šķiet, rada problēmu. Piemēram, ja vainīga sieva, tā jāaudzina, ja beidzas nauda – tā

jādabū, sāp aknas – tās jāārstē.

Cilvēki, kuri uzskata, ka viľu problēmās vainojam kāds cits, nesaprot, ka maciľa

iztukšošanās patiesībā nav ārēja, bet iekšēja. Taču kaislību guna viľu saprātam diktē: „Dabū

naudu un tu būsi laimīgs. Visās tavās problēmās vainojama nabadzība”. Šādi maldi piespieţ

cilvēkus sisties ar pieri sienā un domāt nevis par iekšējām problēmām, bet par ārējām, piemēram,

par naudu.

Tieši tāpat, nesaprotot aknu sāpju iekšējo iemeslu, cilvēks vienkārši cīnās ar sāpēm

aknās. Pastāvīgi domājot par aknu ārstēšanu, cilvēks tās uzskata par vienīgo savu problēmu

iemeslu. Tā rezultātā viľš uzskata, ka visās ar veselību saistītajās problēmās vainīgas slimās

aknas, kuras sliktie ārsti nespēj izārstēt. Negatīvi koncentrējoties uz aknām, cilvēks, kaislību

gunas ietekmē, beigu beigās, iegūst vēl smagāku aknu slimību.

31

Bet uzskatot, ka kāds viľam traucē kļūt bagātam, viľš, negatīvi noskaľojoties, bojā ar

visiem attiecības un ar laiku kļūst nabags.

Tādā veidā kaislību guna, ievedot ilūzijā, norāda mūsu pūliľu maldus mērķi. Tā piespieţ

vērst jūtas uz āru un savas neapmierinātības iemeslus meklēt apkārtējā pasaulē un cilvēkos. Taču

visas problēmas atrodas saprāta iekšienē un ir nepareizas laimes izpratnē, iedvešot mums

mīlestību pret naudu, nevis pret nesavtību un Dievu.

Lasītājs: Kādai jābūt pareizai domu uzbūvei, lai izārstētu aknas? Kā noskaľoties pareizi,

lai viss būtu labi un nebūtu nabadzības?

Autors: Vēdas par to saka, ja beidzas nauda, tad jāpārvar skopums. Lai sevī attīstītu

nesavtību, nopietni jāpēta, kā to darīt un jāmācās ziedot. Ja sāp aknas, jāpēta, kā pārvarēt

dusmošanos, uzstājību un jātrenējas piedot (lūgt piedošanu).

Pirmajā acumirklī, šādos spriedumos grūti saskatīt loģiku, bet pakāpeniski pētot to, kā

iespējams atbrīvoties no materiālo gunu ietekmes, loģika pamazām parādās. Atbrīvoties no gunu

ietekmes var pārstājot reaģēt uz problēmām kā uz kaut ko ārēju. Visas problēmas atrodas mūsos.

Ja būsiet nesavtīgs, tad pamazām kļūsiet bagāts, ja būsiet pazemīgs, tad saľemsiet veselas aknas,

bet ja sliktās ģimenes attiecībās vainosiet sevi, tad attiecības ar sievu pakāpeniski uzlabosies.

Dievbijības guna norāda patieso mūsu problēmu iemeslu. Piemēram, gadījumā ar finanšu

problēmām, to rašanās iemesls tiek noformulēts šādi: „Tiecoties pēc naudas (sava darba

augļiem), cilvēks, kas atrodas kaislību gunā, domā, ka visas ciešanas rodas no tā, ka viľa kabatās

nauda nu nekādi neparādās. Taču visas finanšu problēmas slēpjas pašā pieķeršanās (naudai)

faktā, ko sauc par skopumu un vienmēr noved cilvēku pie slimībām, laika zaudēšanas, vilšanās

un nabadzības”.

Lasītājs: Jā, mūţu dzīvo, mūţu mācies un kā muļķis nomirsi.

Autors: Viss atkarīgs no tā, ko mācaties. Ja mācaties garīgas zināšanas, tad dzīves beigās

būsiet gudrais.

SECINĀJUMS: Visas materiālās dabas gunas mūs sev piesaista. Ja dievbijības guna piesaista

laimes un erudīcijas sajūtām, tad kaislību guna piesaista ticībai nākotnes pārticībai. Ticība tam,

ka nauda atnesīs laimi, mums piemīt praktiski jau no autiņiem. Tas saistīts ar to, ka mūsu

planēta domāta tieši šai laimes garšai, un vairums cilvēku uz tās piedzimst tikai ar vienu mērķi –

sajust to. Tāpēc vairumam cilvēku nav pat domas par to, ka šāds prāta noskaņojums var būt

kļūdains. Kaislību guna pilnībā izslēdz jebkuru iespēju sajust nesavtīgas laimes garšu, kas piemīt

dievbijīgiem cilvēkiem.

Apkārt redzam daudz cilvēku, kuri vīlušies cīņā par pārticību. Taču pašu egoisms mums

saka: „Ar mani tā nenotiks, jo es nemaz neesmu tik slikts”. Cerībās uz nākotnes finanšu

panākumiem mēs dzenamies pēc naudas un prestiža. Taču kaislību guna reizē ar naudas

daudzumu palielina arī mūsu vajadzības, skopumu, konkurenci un konfliktēšanu, kas atņem

mums gan naudu, gan reputāciju, kas iegūti smagā darbā. Rezultātā, lai arī cik cilvēks, kas

noskaņots savtīgi, nestrādātu, dzenoties pēc pārticības, visas viņa pūles nedod papildus laimi.

Pieliekot aizvien lielākas un lielākas pūles, cilvēks neievēro, kā pamazām zaudē veselību

un brīvo laiku. Zaudējot dabīgos materiālās laimes avotus (veselību un brīvo laiku), vecumā viņš

pašam negaidot atklāj, ka viss mūžs, pavadīts pārmērīgās pūlēs un tā bijusi laika veltīga

tērēšana. Pastāvīgi vajājošo izmisuma pilno domu rezultātā viņa saprātā iezogas gara tumsības

guna, kas apgalvo, ka visa pasaule sastāv no vieniem vienīgiem meliem un vardarbības.

32

NOSPRIEŢOT, KA BEZ KRĀPŠANĀS UN VARDARBĪBAS NEIZDZĪVOT,

CILVĒKS ĻAUJ SEVI SAVAŢOT GARA TUMSĪBAS GUNAI

Nemainot savu attieksmi pret dzīvi, neviens nevarēs turēties pretī kaislību gunai, kas

palielina problēmas un konfliktēšanu. Tāpēc cilvēks, kas nolēmis dzīvi veltīt naudas pelnīšanai,

agrāk vai vēlāk sāk dusmoties uz likteni. Šīs dusmas izpauţas kā arvien pieaugošs naids pret

radiniekiem, darbabiedriem (viľi nespēj mani saprast), apkārtējiem cilvēkiem, valsti, nāciju,

valdību utt. Cilvēkam, kas iestidzis savtīgās vēlmēs, agrāk vai vēlāk nāksies baudīt vilšanās

garšu. No tā brīţa viľu ietekmēs ne tikai kaislību guna, bet arī gara tumsības guna.

Lasītājs: Kas tās par nekārtībām – tā vietā, lai nelaimīgajam, kas iegrimis rūpēs,

palīdzētu un dotu patiesas zināšanas par to, kā iegūt laimi, liktenis viľu piespieţ vēl vairāk

degradēt!

Autors: Jebkuras ciešanas, ar kurām cilvēks saskaras, norāda uz to, ka viľš rīkojas

nepareizi. Taču, ja viľš ietiepjas un joprojām ir noskaľots egoistiski, cenšoties par jebkādu cenu

nopelnīt pēc iespējas vairāk naudas, dievbijības guna, pat ļoti vēloties, nespēj viľam palīdzēt.

Lasītājs: Ko nozīmē „ietiepjas”? Vai tiešām ir cilvēki, kuri ļoti ciešot, nevēlas mainīt

dzīvi, lai kļūtu laimīgi?

Autors: Protams, visi vēlas būt laimīgi, bet daţādā veidā. Dievbijības guna var palīdzēt

visiem, taču ir viens noteikums – tā jāizvēlas brīvprātīgi. Dabas likumi ir tik taisnīgi, ka nekad

cilvēkam neatľem izvēles brīvību, kur meklēt laimi. Tik ilgi, kamēr nevilsimies savā egoistiskajā

laimes koncepcijā, mēs nevarēsim nokļūt dievbijības gunas aizsardzībā. Bet tie, kuri spītīgi vēlas

iegūt materiālo laimi, nonāk kaislību gunas ietekmē. Ja arī šis spēks viľiem neiemācīs, ka

nepieciešams tiekties pēc garīgā, tad radīsies gara tumsības guna.

Lasītājs: Kur gan skatās visuma gaišie spēki? Kāpēc viľi nesūta uz Zemi savus gudros,

lai glābtu cilvēkus, kas pagrimuši grēkos?

Autors: No augstākajām planētām pastāvīgi ierodas daţādi gudrie, kuri ar garīgo

zināšanu palīdzību cenšas zemi atbrīvot no ciešanām. Taču vairums cilvēku nevēlas viľos

klausīties un nepievērš uzmanību viľu sludināšanai. Iemesls – nepareiza izvēles brīvības

izpratne. Daudziem šķiet, ka īsta brīvība nozīmē sekot savām neremdējamām vēlmēm.

Lasītājs: Es kaut kā neesmu dzirdējis, ka uz Zemes dzīvo kaut kādi citplanētieši un

nodod mums savas zināšanas.

Autors: Mēs visi šeit esam „citpanētieši”. Vairums Zemes iedzīvotāju iepriekšējās dzīvēs

šajā Visumā dzimuši uz daţādām planētām, turklāt miljoniem reiţu. Piedzimstot uz kaut kādas

planētas, mēs iegūstam to ķermeľa tipu, kas piemērots, lai uz tās dzīvotu. Tieši tāpat arī diţenie

gudrie, kas atnākuši no augstākajām planētām, uz Zemes piedzimst cilvēku ķermeľos.

Lasītājs: Kā viľus var atšķirt no parastiem cilvēkiem?

Autors: Pēc viľu nevainojamās rīcības, cēlajām rakstura īpašībām, tādām kā pazemība,

līdzcietība, izlēmīga vēlme darīt mūs laimīgus. Visiem šiem cilvēkiem piemīt izteikta vēlme

veltīt dzīvi kalpošanai Dievam un sabiedrībai, nevis personīgajām un ģimenes lietām. Tādas ir

bezgrēcīgu no dzimšanas, cēlu gudro pazīmes. Tās visas ir dievbijības gunas ietekmes pazīmes.

Cilvēki ar tādām rakstura īpašībām vienkārši tāpat (savas karmas ietekmē) uz Zemes

nepiedzimst. Ja uz Zemes piedzimst personība, kuru vada tikai mīlestība pret Dievu un

nesavtīgums, tad visdrīzāk, tā atnākusi no augstākajām planētām (vai pat no garīgās pasaules)

tieši tāpēc, lai palīdzētu mums iegūt laimi.

Lasītājs: Ja viľi ir gudrie, tad lai visiem mums, gara tumsībā esošiem cilvēkiem,

paskaidro, kā pareizi jādzīvo. Vai tiešām līdzcietīgs cilvēks nevar visu paskaidrot saprotami?

33

Autors: Gara tumsībā esoši cilvēki ir zaudējuši sirdsapziľas balss izpratnes spēju.

Konfliktējot ar savu sirdsapziľu, gara tumsībā esošam cilvēkam vienmēr ir ļoti grūti dzirdēt tos,

kas runājot vadās pēc sirdsapziľas. Tāpēc gara tumsībā esošam cilvēkam gudra cilvēka runa rada

tikai aizvainojošu noskaľojumu un dusmas. Protams, kādreiz likteľa ietekmē un ar gudru cilvēku

ţēlastību viľi nāk pie saprašanas, bet tas nenotiek bieţi.

Lasītājs: Kas ar visiem šiem cilvēkiem, kuri ir apmaldījušies, notiks tālāk?

Autors: Vīlušies godīgā naudas pelnīšanā, šie cilvēki visiem spēkiem centīsies to iegūt ar

viltu, vardarbību un cietsirdību. Viľi meklēs cilvēku vājās puses ar mērķi valdīt pār tiem.

Piemēram, lai biznesā gūtu vieglu peļľu, viľi bieţi izmanto cilvēku pieķeršanos cigaretēm,

narkotikām un spirtam. Daţreiz cilvēki visā viļas un atrod savu muļķīgo laimi izvirtībās, šľabī un

narkotikās.

Lasītājs: Kā cilvēks nonāk šajos slazdos? Piekrītiet, ka katram cilvēkam ir kaut nedaudz

veselā saprāta, lai aizdomātos un nenodarbotos ar visādām muļķībām.

Autors: Grēcīgas darbības sākumā gara tumsības guna bieţi ļauj sajusties tā, it kā

atriebes par slikto rīcību nebūs. Šīs šķietamības dēļ cilvēks, kurš veļas gara tumsības gunā, zaudē

pēdējās veselā saprāta paliekas. Tā rezultātā tam, kurš nostājies uz grēcīga ceļa, dzīve pārvēršas

pilnīgā murgā.

Lasītājs: Kāpēc nevar notikt pretēji – ļaut cilvēkam uzreiz sajust atriebes spēku? Katram

jāzina, kas viľu nākotnē sagaida.

Autors: Daţreiz tā arī notiek. Vēl ne tik ļoti sabojāts cilvēks par savu slikto rīcību cieš

uzreiz. Tas liecina par to, ka viľam nebija izteiktas vēlmes ļauties gara tumsības laimei.

Taču ir cilvēki, kuri sākumā spēj izvairīties no likteľa soda. Tas izdodas tikai tāpēc, ka

viľu apziľā pastāvīgi ir spēcīga vēlme turpināt rīkoties ļauni un dzīvot nesodītiem. Kā Jūs jau

ziniet, jebkura spēcīga vēlme tiks izpildīta, tāpēc arī rodas tāda situācija, kurā šķiet, ka it kā viss

ir atļauts.

Lasītājs: Cik ilgi gara tumsībā esošam cilvēkam tiks atļauts viss?

Autors: Līdz brīdim, kamēr vien viľam būs kaut nedaudz labas karmas. Tiklīdz labās

karmas krājumi beigsies, nekavējoties atnāks ciešanas.

Lasītājs: Tātad tādiem cilvēkiem nākotnē atliek tikai viens – ciešanas?

Autors: Tā iznāk. Nosprieţot, ka bez krāpšanas un vardarbības nevar izdzīvot, gara

tumsībā esoši cilvēki ļauj sevi sagūstīt gara tumsības gunai. Tādā veidā dievbijīgi draugi

pamazām pazūd un rodas nedievbijīgi.

Pēc tam bojājas attiecības ar radiniekiem, pastiprinās kaitīgie ieradumi un muļķīgas

aizraušanās (kazino, pornogrāfiskas filmas, prieka mājas). Vēl pēc kāda laika uzturs, ārējais

izskats, lietu būtības izpratne arī nokļūst gara tumsības ietekmē. Rodas izteikta nepieciešamība

pēc gaļas ēdieniem, šľabja, narkotikām utt. Pamazām gara tumsības guna pārľem savā kontrolē

visas cilvēka dzīves sfēras.

Lasītājs: Jā, pazīstams stāsts. Šāda situācija pašreiz ir vienam manam paziľam. Sākumā

viľš pastāvīgi cieta no konfliktiem darbā. Pēc tam, aizgājis no darba, sāka nodarboties ar kaut

kādām tumšām lietām, saistījās ar sliktu kompāniju un tagad nekādi nespēj atteikties no

narkotikām. Pakāpeniski no viľa novērsās visi draugi, radinieki un beigu beigās izjuka viľa

ģimene. Taču izskatās, ka viľš līdz galam neizprot sava stāvokļa bīstamību un joprojām dzīvo pa

vecam. Nesen viľam sākās aknu ciroze, taču pat neskatoties uz to, viľš turpina durties. Ārsti

saka, ka dzīvot viľam atlicis maz.

34

Autors: Tā arī notiek. Cilvēks, kura apziľa atrodas gara tumsības gunas ietekmē, nespēj

saprast, ka viľš degradē. Šī iemesla dēļ labprātīgi atteikties no dzīves gara tumsībā nav nemaz tik

viegli, ka šķiet pirmajā mirklī.

Bez tam, vairumam cilvēku vispār nav priekšstata par to, ko konkrēti darīt, lai mainītu

savu dzīvi. Atrodoties stingrā gara tumsības gunas ietekmē, viľi cenšas ar gara tumsībā esošām

metodēm uzlabot savu stāvokli, patiesi ticot savai varenībai un vardarbības uzvarai. Taču

mīlestību nevar iegūt ar naida palīdzību. Cilvēkus pret sevi nevar labvēlīgi noskaľot ar negatīvas

attieksmes palīdzību. Un domājot par viľiem ar dusmām, neizdosies atbrīvoties no saviem

kaitīgajiem ieradumiem.

Lasītājs: Tātad par saviem kaitīgajiem ieradumiem jādomā ar mīlestību.

Autors: Tas ir vēl sliktāk.

Lasītājs: Tad es vispār nesaprotu, kā šajā situācijā rīkoties.

Autors: Arī vairums cilvēku to nesaprot. Pārsvarā cilvēki uzskata, ka pret kaitīgajiem

ieradumiem jāizturas vai nu ar naidu, vai ar mīlestību. Taču jāzina, ka palielinot pozitīvo vai

negatīvo uzmanību pret kaitīgo ieradumu, mēs tādā veidā tam pieķeramies vēl vairāk. Tāpēc

vislabāk censties pēc iespējas mazāk par to domāt, bet vairāk domāt par to darbību, kas var ātri

un reāli novest pie cēla apziľas stāvokļa, attīstīt cēlas laimes garšu.

Lasītājs: Cik es sapratu, tad smēķētājam nevajag pārdzīvot par to, ka viľš nespēj atmest

smēķēšanu, bet visi spēki jākoncentrē, lai attīstītu sevī pareizu noskaľojumu?

Autors: Pilnīgi pareizi.

Lasītājs: Bet tas taču nav aptverams! Kā gan, esot problēmai, spēt par to nedomāt? Vai

tiešām tas ir iespējams?

Autors: To nespēj aptvert visi, kas atrodas kaislību gunas ietekmē, bet dievbijīgie cilvēki

tieši tā arī rīkojas.

Lasītājs: Satriecoši! Un, protams, Jūs atkal teiksiet, ka tādos gadījumos pats labākais ir

vērst savas domas uz kalpošanu Dievam, un tad visi jautājumi atrisināsies ļoti ātri un bez

problēmām.

Autors: Jā, Jums taisnība, tas ir pats labākais, ko šādās situācijās var izdarīt un sarkasms

te ir nevietā. Taču nevajag domāt, ka, sākot nodarboties ar garīgo praksi, visas problēmas uzreiz

pazudīs. To atrisināšanai kāds laiks būs nepieciešams.

Jāpiezīmē, ja cilvēks sāk regulāri atkārtot Dieva Vārdus, tad viľš savam kaitīgajam

ieradumam nepievērš vairs tik lielu uzmanību. Tā rezultātā viľš pārstāj uz to koncentrēties un

mazāk par to domā. Pakāpeniski, pēc ilgstošas nodarbošanās ar garīgo praksi – koncentrējot

apziľu uz Dievu, viľam nemanot pazūd vēlme iet sava kaitīgā ieraduma pavadā. Šādi cilvēki

bieţi brīnās par to, ka no viľu pieķeršanās kaitīgajam ieradumam vairs nav ne miľas.

Lasītājs: Jūs tā reklamējiet Dieva Vārdu atkārtošanu it kā tā būtu visu problēmu

panaceja. Man šķiet nedaudz dīvaini, ka visi Jūsu ieteikumi vienmēr beidzas ar vienu un to pašu

rekomendāciju.

Autors: Es tikai nododu tālāk Vēdu rekomendāciju, kas apgalvo, visu saprāta slimību

ārstēšanai un nelaimīga likteľa pārvarēšanai pats labākais veids – ar mīlestību un uzticību

atkārtot Dieva Svētos Vārdus. Bez tam, es zinu simtiem piemēru, kad narkomāni, sākot šo cēlo

apziľas attīrīšanas ceļu, ātri un praktiski nesāpīgi atbrīvojušies no aizraušanās ar narkotikām.

Es Jums stāstu par pašām efektīvākajām metodēm, ar kurām atbrīvoties no daţādiem

kaitīgiem ieradumiem, bet, ja Jūs tas kaitina, tad varu piedāvāt arī citas metodes, kuras ir mazāk

efektīvas par iepriekš minēto. Piemēram, no narkotiku atkarības var ārstēties kodējoties vai

35

narkoloģiskajā dispanserā. Ļoti cenšoties, arī tas var palīdzēt. Taču, lai šī palīdzība būtu efektīva,

nepieciešams ļoti spēcīgi un pāri saviem spēkiem cīnīties ar kaitīgo ieradumu.

Lasītājs: Jūs gribiet teikt, ka atkārtojot Dieva Vārdus, var iztikt bez cīľas?

Autors: Ko nozīmē „Jūs gribiet teikt”? Es to esmu teicis, droši vien, ne mazāk kā simts

reizes un Jūs tik un tā neko neesiet sapratis.

Lasītājs: Kāpēc gan es šīs gudrības nesaprotu?

Autors: Ir tikai viens spēks, kas traucē noticēt Svēto Vārdu varenībai – tie ir mūsu grēki,

kas slāpē sirdsapziľas balsi. Tāpēc izprast un sajust šo noslēpumaino gudrību var tikai tajā

gadījumā, ja, neskatoties uz ticības trūkumu, to pārbauda praksē. Sākumā iesaka atkārtot Svētos

Vārdus, lai arī nav nepieciešamās izpratnes. Pakāpeniski apziľa attīrīsies un šīs garīgās prakses

varenības izpratne pati atnāks.

Lasītājs: Kas gan man traucē nodarboties ar šo garīgo praksi?

Autors: Es Jums jau par to stāstīju. Jums traucē visām dzīvajām būtnēm, kas dzimušas

materiālajā pasaulē, raksturīgā tieksme apskaust Dieva Augstāko Personību.

Lasītājs: Jūs gribiet teikt, ka es apskauţu Dievu?

Autors: Ja cilvēks neapskauţ Dievu tad, kas gan cits var viľam traucēt pārbaudīt Dieva

Svēto Vārdu atkārtošanas varenību?

Lasītājs: Drīzāk man ir kaut kādas baţas.

Autors: Tā arī ir skaudība. Piekrītiet, ka nebūt nav grūti ar mīlestību atkārtot, kaut simts

reizes, savu paša vārdu. Taču, ja mums kāds nepatīk, tad ar mīlestību atkārtot viľa vārdu mūs

piespiest neizdosies.

Lasītājs: Varbūt Jums ir taisnība. Tā vai savādāk sevi nevar mainīt vienā mirklī. Jūs pats

teicāt, ka raksturs mainās lēni.

Autors: Jums ir absolūta taisnība. Taču piekrītiet, ka tas nav iemesls, lai par šīm

efektīvajām metodēm, kas reāli mums var palīdzēt, pārstātu runāt. Pieľemot patvērumu

dievbijības gunā, var sasniegt visus labumus bez cīľas. Vai tad tas nav uzmanības vērts?

Vienīgais, kas tādā gadījumā jādara, ir regulāri jākomunicē ar dievbijīgiem cilvēkiem un

jāpadara Dieva Vārdu atkārtošana par savu ik rīta noteikumu. Šādā gadījumā arī jebkuram

narkomānam pozitīvs rezultāts ir garantēts.

Lasītājs: Bet atvainojiet, Jūsu teikto nav tik vienkārši izpildīt. Es mēģināju kaut ko darīt

regulāri, bet agrāk vai vēlāk pieķeru sevi domājot, ka gribās no tā atpūsties.

Autors: Regularitāte rodas tikai tajā gadījumā, ja spējam sajust savas darbības saldo

garšu. Tāpēc, paklūpot ir jāceļas un jāmēģina atkal. Taču, ja darbībām, kuras veicam, nemaz

nepiemīt saldā garša, tad, bez šaubām, agrāk vai vēlāk tās apnīk.

Lasītājs: Kā iemācīties noteikt, kādām darbībām piemīt salda garša un kādām nepiemīt?

Autors: Es domāju, ka Jūs neveltiet pietiekami daudz laika svēto rakstu pētīšanai. Tas arī

ir iemesls Jūs neinformētībai. Tā rezultātā, Jūs uzľemieties solījumus, kas īstenībā nav

uzmanības vērti – nenes laimi un nerada entuziasmu to iegūt. Lai dziļāk izprastu dievbijīgas

darbības cēlo garšu, nepieciešama laba saskarsme. Man šķiet, ka Jums trūkst šādas saskarsmes.

Tikai saskarsme ar cēlām personībām spēj cilvēku iedvesmot pildīt pienākumus un attur viľu no

nenovēršamas degradācijas.

Lasītājs: Kāpēc Jūs pēkšľi nospriedāt, ka es apľemos solījumus, kuri nav uzmanības

vērti?

Autors: Ja cilvēks kaut ko apľemas, kas tiešām ir uzmanības vērts, tad viľš saľem

pietiekami daudz iedvesmas, lai turpinātu ievērot apľemšanos. Savukārt Jūs teicāt, ka ilgi

nespējat pildīt savus solījumus.

36

Lasītājs: Vai tiešām pareiza apľemšanās pati par sevi iedvesmo uz to, lai to turpinātu

ievērot?

Autors: Jā, tā tas ir. Ja cilvēks pareizi izvēlējies (saskaľā ar svētajiem rakstiem) savu

darbības veidu, reāli un dziļi piepildās ar laimi, tad viľa solījumos, bez šaubām, radīsies

stabilitāte. Parasti izvēlei jāatbilst cilvēka psihiskajām īpatnībām. Taču pats galvenais, lai

izvēlētai darbībai būtu garīgs spēks ir nesavtīgi motīvi, kas vērsti uz augstākās patiesības

apgūšanu.

Lasītājs: Kāds ir iemesls, ka šādi izvēlēta darbība nerada apnikumu? Cik es saprotu,

jebkurš darbs agri vai vēlu apnīk.

Autors: Pašpilnveidojoties ar entuziasmu diez vai kāds to uzskatīs par darbu. Tas, ko

patīk darīt, kļūst par baudu, nevis darbu. Rezultātā ne psihiskam nogurumam, ne

neapmierinātībai nav vietas. Gluţi pretēji, esot tādā noskaľojumā, parādīsies dziļa apmierinātība.

Lasītājs: Kādas apľemšanās ir pašas labākās?

Autors: Vislabāk ir dot sev solījumu pēc iespējas vairāk komunicēt ar svētiem cilvēkiem

un katru dienu atkārtot noteiktu daudzumu Svētos Vārdus, arī dienas reţīma ievērošanas nenāks

par ļaunu.

Lasītājs: Jūs vienmēr dodiet vienus un tos pašus padomus – dievbijīga saskarsme un

Dieva Vārdu atkārtošana, it kā pasaulē nekā cita nebūtu. Varbūt ir vēl kādi ieteikumi?

Autors: Slavenajā vēdiskajā darbā „Čaitanja-Čaritamrita” (Adi Līla, 17.21) ir teikts:

„Šajā kalī laikmetā nav cita ceļa, nav cita ceļa, nav cita ceļa, lai pilnveidotos, kā vienīgi

Svēto Vārdu daudzināšana, Svēto Vārdu daudzināšana, Svēto Dieva Vārdu daudzināšana”.

Lasītājs: Vai tiešām tajā tā arī trīs reizes atkārto?

Autors: Jā, jo citādāk tādi, kā Jūs, kas šaubās, atradīs attaisnojumus, lai ar to

nenodarbotos.

Lasītājs: Ja tas ir tā, tad kāpēc neviens ar to nenodarbojas?

Autors: Visi, kas ar to nodarbojas, atrodas dievbijības gunas ietekmē un viľiem ir savs

saskarsmes loks, kas nešķērso kaislīgu cilvēku saskarsme loku. Viľi visi labi saprot, ka

mūsdienās Dieva Vārdu daudzināšana ir pats efektīvākais veids pilnībā izkļūt no gunu ietekmes.

Lasītājs: Kāpēc Jūs visu laiku norādiet uz to, ka man nav dievbijīga saskarsmes loka?

Lai arī mani paziľas nelūdz Dievu, es tik un tā uzskatu savu saskarsmes loku par pašu

dievbijīgāko.

Autors: Nu labi, lai tā arī būtu.

Lasītājs: Ko nozīmē – lai tā arī būtu? Atkal jau Jūs spēlējiet paslēpes. Kad Jūs beidzot

saprotami man paskaidrosiet, kāpēc pats galvenais ir komunicēt ar svētajiem un atkārtot Dieva

Vārdus? Turklāt es nesaprotu, kāpēc Jūs nemaz nestāstiet par citām pašpilnveidošanās metodēm?

Autors: Izskatās, ka Jums kāds šodien ir sabojājis garastāvokli. Es pastāvīgi runāju par

šo divu garīgās prakses metoţu priekšrocībām, tomēr Jūs tā arī neesiet sapratis, ka ar to palīdzību

dzīvi ļoti vienkārši var mainīt uz labo pusi. Kāda gan jēga runāt par vēl kaut ko, ja pašus

vienkāršākos un efektīvākos veidus Jūs neuztveriet nopietni, turklāt visas pārējās metodes

acīmredzami daudz vājākas par šīm divām.

Lasītājs: Kāpēc Jūs domājiet, ka es tās neuztveru nopietni?

Autors: Ja Jūs visu, par ko mēs runājam uztvertu nopietni, tad nokļūstot valdošajā

dievbijības gunas ietekmē, Jūs neminētu man argumentus un maldīgos uzskatus, kas raksturīgi

kaislību gunai.

37

Lasītājs: Jā, izskatās, ka Jums ir taisnība. Jūs gribiet teikt, ka, pateicoties komunikācijai

ar svētiem cilvēkiem, mana lietu izpratne pilnībā mainīsies?

Autors: Labdien un Laimīgu Jauno gadu! Es Jums par to esmu stāstījis jau droši vien

1000 reizes. Tas ir pats drošākais veids, kā nokļūt dievbijības gunas ietekmē, to pat nepamanot.

Šajā izmainītajā apziľas stāvoklī visas problēmas atrisināsies pašas.

Lasītājs: Iznāk, ka dievbijības guna automātiski rada savādāku lietu izpratni un tādā

veidā veicina jautājumu intuitīvu risināšanu?

Autors: Jā, dievbijības guna apmirdz cilvēku ar zināšanu gaismu no iekšienes un viľam

rodas izpratne, kā ātri atrisināt uzkrātās problēmas. Ir pieci, pietiekoši viegli veidi, kā nokļūt tās

ietekmē:

1. Kalpošana Dievam.

2. Dieva Svēto Vārdu daudzināšana.

3. Komunikācija ar svētiem cilvēkiem.

4. Garīgā skolotāja pieľemšana un sekošana viľa norādījumiem.

5. Svēto rakstu pētīšana pareizā uzraudzībā.

Lasītājs: Bet kalpošana cilvēkiem?

Autors: Arī kalpošana cilvēkiem paceļ līdz dievbijības gunai, bet tikai tādā gadījumā, ja

to dara saskaľā ar svēto rakstu norādījumiem. Pēc tam, kad cilvēks, pateicoties šīm piecām

varenajām metodēm, spēs nokļūt dievbijības gunas ietekmē, tikai tad viľš varēs iemācīties kalpot

cilvēkiem. Ja sāk ar kalpošanu cilvēkiem, neizpētot, kā to darīt pareizi, tad var iekļūt

nepatikšanās un ļoti ātri visā vilties.

Lasītājs: Tas, par ko Jūs tagad runājiet, gara tumsībā esošiem cilvēkiem vienkārši ir

neizpildāms. Jūs taču pats teicāt, ka gara tumsībā esošs cilvēks neklausīs nekādiem padomiem un

kur nu vēl pētīs svētos rakstus. Ja starp viľiem atradīsies kaut viens tāds, kas sekos Jūsu

padomam, tad tik un tā nepieciešamībai komunicēt ar svētiem cilvēkiem viľam būs ļoti grūti

noticēt.

Autors: Jums taisnība, parasti gara tumsībā esošie cilvēki neieklausās padomos. Viľus

izārstēt faktiski var tikai ciešanas. Tāpēc, kad gara tumsībā esošs cilvēks savās slimībās vai

likteľa ačgārnībās nonāk līdz galējībai, tikai tajā brīdī viľam iespējams kaut ko pazemīgi

paskaidrot. Bet pat tādos gadījumos labs padoms ne vienmēr darbojas.

Ja gara tumsībā esošs cilvēks cietis tik daudz, ka pats lūdz padomu, kā viľam dzīvot

tālāk, tādos gadījumos palīdzība ir daudz efektīvāka. Šajā brīdī viľš tik tiešām ir gatavs pieľemt

palīdzību un sekos visam teiktajam. Taču, ja viľam pietrūks pozitīvas saskarsmes, tad nav

nekādas garantijas, ka atkal neizpaudīsies tendence degradēt.

Lasītājs: Kā tomēr šiem nelaimīgajiem palīdzēt?

Autors: Ja, komunicējot ar gara tumsībā esošiem cilvēkiem, Jūs nebūsiet pārmērīgi

nepielaidīgs un neuzspiedīsiet savu viedokli, tad brīdī, kad pienāks īstais laiks, viľš palūgs Jums

palīdzību. Jābūt ļoti pacietīgam un līdzcietīgam, lai izpildītu šo vienīgo noteikumu.

Lasītājs: Jā, gara tumsības guna gan ir barga. Kā lai iegūst aizsardzības garantiju no tās

ietekmes?

Autors: Tikai tas cilvēks, kurš visiem spēkiem tiecas komunicēt ar dievbijīgiem

cilvēkiem, var pilnībā novērst gara tumsības gunas ietekmi uz savu saprātu. Visi pārējie ir

nolemti saskarties ar tās iznīcinošo spēku. Grūti pateikt, kāds būs tā cilvēka liktenis, kurš

nokļuvis gara tumsības gunas ietekmē. Varbūt viľš ātri attapsies un sapratīs, ka nostājies uz

maldus ceļa, bet varbūt, pirms to saprast, viľš ilgstoši degradēs un cietīs.

Lasītājs: Ja radinieki ir gara tumsībā, kā viľiem palīdzēt?

38

Autors: Lai gara tumsībā esošiem radiniekiem palīdzētu nemanāmi pārslēgt apziľu uz

dievbijību, eksistē tikai divi efektīvi veidi:

ēdināt viľus ar svētītu ēdienu,

ieslēgt mājās atskaľotāju ar cēlas personības Dieva Vārdu slavināšanu.

Lasītājs: Vai tiešām tas garantēs, ka mainīsies gara tumsībā esoša cilvēka apziľa?

Autors: Jā, bet negaidiet ātru rezultātu. Pat ļoti vēloties mainīties uz labo pusi, gara

tumsībā esošs cilvēks nav spējīgs uzreiz atbrīvoties no gara tumsības gunas ietekmes.

Lasītājs: Es atkal nesaprotu Jūsu loģiku. No vienas puses, Jūs visu laiku uzstājiet, ka

visas mūsu vēlmes obligāti tiks izpildītas. No otras puses, tagad Jūs apgalvojiet, ka ar vienkāršu

vēlmi nenokļūt gara tumsības gunas ietekmē ir par maz, vēl obligāti nepieciešama arī pozitīva

saskarsme. Kā šie abi apgalvojumi sader kopā?

Autors: Ja vēlme nenokļūt gara tumsības gunas ietekmē būs vājāka par slikto karmu, kas

ietekmē cilvēka apziľu no pagātnes, tad šajā gadījumā, bez šaubām, prātu pārľems gara tumsības

domas un vēlmes. Tāpēc ar vēlmi vien būs par maz, lai tā piepildītos. Nepieciešams, lai ar

pareizu saskarsmi šī vēlme kļūtu spēcīgāka par visām pārējām vēlmēm, kas mūsu dzīvē ienāk

saskaľā ar pagātnes karmu.

Taču, ja cilvēks patiešām nevēlas nonākt to ietekmē, tad viľš sapratīs, ka vienatnē ar

gunām cīnīties ir vienkārši bezjēdzīgi. Pateicoties tādai atklāsmei, viľš vienmēr tieksies pēc

iespējas vairāk komunicēt ar dievbijīgiem cilvēkiem. Esot līdzcietīgiem, diţi svētie vienmēr

gatavi būt ţēlsirdīgi un atbrīvot cilvēku no iespējamās degradācijas.

Lasītājs: Jūs teicāt, ka no gara tumsības gunas ietekmes gandrīz neviens nav pasargāts.

Vai tas nozīmē, ka kādam tas tomēr izdodas?

Autors: Izdodas tam, kurš:

regulāri komunicē ar svētiem cilvēkiem,

vienmēr izpilda viľu ieteikumus,

visiem spēkiem cenšas viľus neaizvainot, pat prātā,

nopietni pēta svētos rakstus,

cenšas tos pielietot praksē.

Šāds cilvēks vienmēr ir nodrošināts pret neapdomātu rīcību, kas mūsu dzīvei pievērš gara

tumsības gunu. Pat ja viľš kaut ko izdara, tad tomēr ātri apzinās kļūdu un noţēlo izdarīto.

Lasītājs: Iznāk, ka saskarsme ar svētajiem un svēto rakstu pētīšana ir pati lielākā

aizsardzība no neveiksmēm?

Autors: Jā, tā tas ir, bet vēl lielāku aizsardzību rada Pats Dievs, turklāt visbieţāk tiem,

kuri Viľam kalpo, atkārtojot Viľa Vārdus. Tādas pašas spējas aizsargāt ir gudrajiem, kas uzticīgi

Dievam.

Lasītājs: Tēma par kalpošanu Dievam man pagaidām nav īsti skaidra, tomēr es domāju,

ka nekas man netraucēs izpētīt to, kas rakstīts Vēdās. Domāju drīzumā sākt pētīt Vēdas.

Autors: Tad vislabāk Vēdu pētīšanu sāciet ar „Bhāgavad-Gītu”.

Lasītājs: Paldies, Jūs jau man to teicāt. No visas sarunas neskaidrs man tomēr palicis

viens jautājums. Kā sevī var atpazīt to apziľas stāvokli, kas nāk no pagātnes karmas un

nenovēršami rada kaislību un gara tumsības gunas ietekmi?

Autors: Labi, šai tēmai veltīsim mūsu nākamo sarunu, bet tagad izdarīsim kopsavilkumu.

39

SECINĀJUMS: Jebkuram cilvēkam, kas nepēta svētos rakstus un nekomunicē ar svētajiem, ir

tieksme savā dzīvē pieļaut nopietnas kļūdas. Ja to ir daudz, cilvēkam karmas ietekmē laiku pa

laikam nākas nokļūt gara tumsības gunas ietekmē.

Nokļūstot tās ietekmē, sāk šķist, ka šī pasaule ir netaisnības pilna un vienīgā izeja ir

vardarbība, ar kuras palīdzību visiem pierādīt savu taisnību. Tā ar vardarbības kulta palīdzību,

kas balstās uz ticību savai varenībai, gara tumsības guna mūs sev piesaista.

Katra cilvēka dzīvē mēdz būt situācija, kad taisnības vārdā jābūt stingram un kāds pat ir

jāsoda. Lai izvairītos no kļūdām, nepieciešams skolotājs, kurš varētu dot kvalificētu padomu.

Labāk par citiem situāciju spēj saprast tas, kurš visus padomus dod tikai balstoties uz svētajiem

rakstiem.

Taču dažos gadījumos, kad gara tumsības guna ļoti spēcīgi ietekmē apziņu, pat kvalificēti

un noderīgi padomi nespēj palīdzēt. Šādās situācijās glābiņš ir tikai vienā – saskarsmē ar

Dievam paklausīgiem cilvēkiem. Piedaloties kopīgā Dieva Vārdu slavināšanā un citos reliģiskos

rituālos, pat cilvēks, kuram nav nekādu garīgu zināšanu, pašam nemanot, atbrīvojas no gara

tumsības gunas ietekmes un pārstāj degradēt.

Cilvēki, kuri uzskata, ka spēj izvairīties no visdažādākajām likstām tikai ar pašu spēkiem

un valdot pār citiem, nolemti pilnībā nogrimt gara tumsības dūksnājā. Taču spēcīgas ciešanas

palīdzēs arī viņiem atbrīvoties no maldīgām šaubām, agrāk vai vēlāk (varbūt pēc vairākām

dzīvēm dzīvnieku ķermeņos) viņi beidzot iegūs izredzes un spēju sadzirdēt svēta cilvēka padomus.

PRAKTISKI PADOMI, KAS PALĪDZ MAINĪT LAIMES IZPRATNI

Ja Jūs vairāk vai mazāk saprotiet, kā var atbrīvoties no kaislību un gara tumsības gunas

ietekmes, tad nostiprināsim to atmiľā, sakārtojot pa punktiem mūsu darbības plānu.

1. Jāmeklē cēli, svēti cilvēki un jājautā, pēc kādiem svētajiem rakstiem viľi dzīvo

(jebkurā lietā nepieciešams dzīvs piemērs, nepieciešams pārliecināties par to, ka

zināšanām, pēc kurām viľi vadās, ir praktiska vērtība).

2. Izvēloties noteiktus svētos rakstus, svētu cilvēku virsvadībā jāsāk pētīt likumi, kurus

tie sludina.

3. Noticot, ka likumi, kas minēti svētajos rakstos, nav izdoma, jācenšas tos pieľemt kaut

vai tikai teorētiski.

4. Pieľemot tos, nepieciešams izpildīt noteikumus, kas ieteikti Jūsu izvēlētajos svētajos

rakstos.

5. Tādā veidā pārliecinoties, ka tas viss darbojas, nepieciešams piespiest sevi sākt dzīvot

savādāk.

6. Pēc tam, nesteidzoties un nevienu netraucējot, jācenšas rīkoties izvēlētajā virzienā,

attiecinot to uz visām dzīves sfērām.

7. Lai šajā ceļā nostātos uz kājām, vēlams no visa spēka censties izpildīt visus

noteikumus, gaidot, kad parādīsies laba iespēja mainīt dzīvi. Kad pienāks laiks

liktenis noteikti mainīsies uz labo pusi

8. Drīzumā, šo darbību rezultātā, radīsies cēlas dzīves garša un reizē ar to arī izpratne,

ka dzīvot tā, kā agrāk, vairs nedrīkst. Lai bez īpašām problēmām ievirzītu dzīvi jaunā

gultnē, jākultivē sevī zināšanas, kā sākt dzīvot savādāk, darot to nesāpīgi apkārtējiem

cilvēkiem (radiniekiem, draugiem, darbabiedriem).

40

9. Tikai tas cilvēks, kurš izgājis visus šos iepriekšminētos etapus, iegūst garantiju, ka uz

viľa apziľu pārsvarā iedarbosies dievbijības guna. Tātad pakāpeniska dzīves apstākļu

maiľa viľam ir garantēta. Drīzumā mainīsies viľa attiecības ar radiniekiem,

uzlabosies veselība, kļūs garīgajam progresam labvēlīgāki darba apstākļi un attiecības

kolektīvā, optimizēsies iekšējais psihiskais stāvoklis.

10. Tam, kurš izgājis iepriekšminētos etapus un nonācis dievbijības gunas ietekmē, ar

laiku radīsies reālas iespējas pozitīvi ietekmēt savus bērnus, radiniekus, darbabiedrus,

uzlabot veselību utt.

11. Nostiprinot psihiskos un fiziskos spēkus un iegūstot pieľemamus ārējos apstākļus

turpmākajam progresam, nepieciešams paaugstināt garīgas prakses intensitāti. Katru

savas garīgās dzīves jaunievedumu jāapsprieţ ar garīgo skolotāju (kuru līdz šim

laikam vēlams izvēlēties).

Visas pārmaiľas, kā likums, notiek lēni un svarīgi atzīmēt, it kā pašas no sevis.

Nekompetentam cilvēkam var šķist, ka liktenis vienkārši mainījies un viss. Vienkārši, bet tomēr

nē – jo pirms tam notika nopietns darbs ar sevi. Tāpēc tā nav nejaušība, ka uz apziľu sāk

iedarboties citas gunas.

Lasītājs: Bet tomēr, cik ilgi pārmaiľas apziľā norisināsies? Vai eksistē kaut kādas

likumsakarības šajā jautājumā?

Autors: Kopumā pārmaiľu ātrums atkarīgs no cilvēka saprāta tīrības un spēka. Var

izdalīt trīs tipu cilvēkus, kuriem pārmaiľas uz labo pusi notiks daţādā ātrumā.

Pirmais tips: ja cilvēks viegli pārvar iepriekš apskatītos dzīves apstākļu maiľas etapus un

ātri atbrīvojas no slikta likteľa, kā arī no daudziem trūkumiem raksturā, tātad viľš ir ļoti

saprātīgs.

Lasītājs: Kā tādu cilvēku var pazīt?

Autors: Tāds cilvēks, neskatoties uz nelielo garīgās prakses pieredzi, spējīgs ne tikai

klausīties vecāko (krievu valodā – старших) padomos, bet arī tos pildīt, kā arī vest sev līdzi

cilvēkus.

Otrais tips: ja cilvēks ar grūtībām atbrīvojas no saviem trūkumiem un kaitīgajiem

ieradumiem, tātad viľa saprāts joprojām atrodas kaislībās un ir pārāk vājš. Tāpēc nevajag cerēt

uz ātrām pārmaiľām ārējos dzīves apstākļos (attiecībās ģimenē, darbā). Šādā apziľas stāvoklī

nevajag cerēt arī uz ātru veselības uzlabošanos. Cilvēkam, kurš atrodas kaislībās nevajag

uztraukties par pārmaiľām, jo, lai arī kā dzīvē nenotiktu, jāturpina rīkoties tikai saprāta

nostiprināšanas virzienā. Savas domas un vēlmes jācenšas mainīt, pirmkārt, ar saprāta palīdzību.

Lasītājs: Kā gan lai iztur tik garu ceļu?

Autors: Kad cilvēks brauc ar vilcienu, tad, lai cik ceļš būtu tāls, viľš tik un tā aizbrauc

līdz nepieciešamai stacijai. Tieši tāpat, ja cilvēks rod cēlu cilvēku dievbijīgas saskarsmes

patvērumu, tad viľam nav nepieciešams uztraukties par to, vai viľš sagaidīs dievbijības gunu vai

nē. Svarīgākais – neizkāpt no vilciena (nezaudēt šo dievbijīgo saskarsmi).

Un visbeidzot, trešais tips: ja cilvēks vispār nespēj atbrīvoties no saviem trūkumiem un

kaitīgajiem ieradumiem, tātad viľa saprāts turpina palikt gara tumsībā un tāpēc ir ļoti vājš.

Šādam cilvēkam jāľem vērā, ka viľa vienīgā cerība ir regulāra saskarsme ar svētiem un

dievbijīgiem cilvēkiem. Bez šīs komunikācijas degradācija ir neizbēgama. Pat komunicējot

veiksmīgi, viľa dzīves ārējie apstākļi ļoti ilgi nemainīsies, taču, kad liktenī iestāsies labvēlīgs

periods, tad notiks diezgan ātrs progress (otrā punkta sakarā).

Lasītājs: Kā uzzināt, kad iestāsies šis labais periods?

41

Autors: To viegli var izskaitļot vēdiskais astrologs. Vienkārši vajag aiziet pie viľa uz

konsultāciju un visu uzzināt.

Svarīgāko lomu likteľa maiľā spēlē darbs ar sevi.

Lasītājs: Ko Jūs ieteiksiet tam, kuram ir vājš saprāts un raksturs mainās ļoti lēni?

Autors: Pacietību. Jāsaprot, ka raksturs nevar mainīties ātri, jo mēs to esam veidojuši

vairāku dzīvju ilgumā. Vienkārši, neskatoties ne uz ko, to jāturpina mainīt. Nevajag cīnīties ar

likteni, jācīnās ir ar sevi.

Lasītājs: Man parādījās tādas rakstura īpašības, par kurām domāju, ka esmu jau ar tām

ticis galā. Taču liktenis iegrozījās tā, ka tās atkal negaidīti izpaudās tieši tad, kad vismazāk to

gaidīju. Ko Jūs par to variet teikt?

Autors: Daţas rakstura īpašības noslēptas dziļi mūsos un ir ļoti grūti saprast, ka tās vēl

nav iznīdētas. Jebkura rakstura īpašība spēkus rod mūsu pagātnes rīcībā. Tāpēc, tik ilgi, kamēr

mēs nesadedzināsim visus grēkus, kas saistīti ar šīm rakstura īpašībām, tās laiku pa laikam

parādīsies. Acīmredzama to rašanās no apziľas dzīlēm ir negaidīti notikumi, kas aktivizē šīs

sliktās rakstura īpašības.

Lasītājs: Man šķiet, ka šīs sliktās rakstura īpašības pie manis atnāk no ārienes. Es nemaz

neesmu tik sabojāts. Tāpēc man šķiet, ka jāpieliek vēl tikai nedaudz pūļu, lai atjaunotu pareizas

attiecības un viss kļūtu daudz labāks.

Autors: Tā šķiet ne tikai Jums. Cilvēka jūtas, kurš atrodas kaislību gunas ietekmē, cenšas

visu problēmu iemeslus atrast tikai ārpusē (apkārtējā pasaulē). Dabīgi, ka tādā apziľas stāvoklī ir

ļoti grūti saprast, cik liels trūkumu slānis mūsos atrodas. Sākot kaut nedaudz strādāt pie sava

rakstura, var viegli atklāt, ka sliktās rakstura īpašības pazūd gauţi lēnām.

Cilvēki, kas atrodas kaislību gunā, var iemācīties kaut kā sevi savaldīt, bet patstāvīgi viľi

nespēj saprast pat metodi, kas ļauj ātri mainīt raksturu. Tāpēc, neskatoties pat uz pārmērīgu

pašpārliecinātību un aizľemtību, cilvēkam, kas atrodas kaislību gunas ietekmē, jāatrod sevī spēks

un vēlme rast patvērumu pie svēta cilvēka. Cilvēkam, kurš iestidzis gara tumsībā, tas nav

izdarāms, viľš nespēj patstāvīgi kontrolēt jūtas un attīstīt sevī saprātīgumu. Saskaroties ar

problēmām, gara tumsībā esošs cilvēks nervozē un vēl vairāk sabojā visu, kas viľam ir,

sasniedzot zemāko iespējamo punktu. Tikai tad viľam rodas iespēja kaut ko savā dzīvē mainīt.

Lasītājs: Kas jādara gara tumsībā esošam cilvēkam, kurš sapratis, ka dzīvo ne tā, kā

vajag?

Autors: Vienīgais, ko viľš saprātīgu var izdarīt – ir noţēlot visas izdarītās muļķības un

pazemīgā prāta stāvoklī mēģināt meklēt palīdzību pie tiem, kuriem jau ir kaut kādi panākumi

cīľā ar dabas gunām. Viľam steidzami jāatrod cilvēki dievbijībā un jāuzturas viľu sabiedrībā.

Taču visbieţāk gara tumsībā esoši cilvēki, pat noţēlojot grēkus, paļaujas tikai uz saviem

spēkiem. Tāpēc visas viľu pūles lemtas neveiksmei.

Lasītājs: Paskaidrojiet, kāpēc gara tumsībā esošiem cilvēkiem visbieţāk mēdz būt tieši

šāds noskaľojums?

Autors: Tā iemesls ir neremdināms egoisms. Egoisms piespieţ cilvēku būt pārāk

pašpārliecinātam cīľā ar materiālās dabas gunām. Nesaprātīguma dēļ, domājot, ka visas

problēmas atrodas ārpusē, mēs bieţi pretojamies „sliktai attieksmei pret mums un sliktiem dzīves

apstākļiem”.

Nesaprotot, kā kaislību un gara tumsības guna ietekmē apziľu, mēs līdz pulsa pazušanai

strādājam trijos darbos, domājot, ka tas dod vairāk naudas, bieţi ar visiem strīdamies, esam rupji

pret saviem bērniem un radiniekiem, pārmetot viľiem sliktu rīcību. Mēs vēlamies izmainīt

apkārtējo attieksmi pret mums, iedarbojoties uz viľiem ar saviem spēkiem, un domājam, ka tas ir

42

iespējams. Tā rīkojas vairums cilvēku, un viľus visus sagaida sakāve. Tikai mainot sevi,

iespējams mainīt attieksmi pret sevi.

Lasītājs: Paskaidrojiet sīkāk, kā, mainot sevi, mainām apkārtējo attieksmi?

Autors: Patiesībā mēs nespēsim mainīt attieksmi pret sevi, ja nemainīsies gunas, kas

ietekmē mūsu apziľu. Tiklīdz mainīsies laimes izpratne, uzreiz uz mums sāks iedarboties cita

(augstāka) guna. Tā rezultātā arī attieksme pret mums mainīsies pati par sevi.

Lasītājs: Mūsdienu psiholoģija apgalvo, ka attieksmi pret sevi var mainīt, ja maina

uzvedību. Pat vēl vairāk, jāsāk sevi ļoti cienīt, tad arī visi apkārtējie tevi cienīs. Tāda izpratne

atšķiras no tā, ko apgalvo Vēdas.

Autors: Jā, Jums taisnība, ja mēs mākslīgi, nemainot ne savu laimes izpratni, ne raksturu,

mēģināsim uzvesties kaut kā savādāk, tad arī apkārtējie cilvēki skata pēc izstieps mutes

amerikāľu smaidā. Taču no tā ne mums, ne viľiem laimes nebūs vairāk. Visi šie savstarpējo

attiecību uzlabošanas treniľi, kas aicina palielināt sevī neīstā ego spēku (uzskatīt sevi par

labāku), atrodas simtprocentīgā kaislību gunas ietekmē un nepalīdz pašos pamatos mainīt

raksturu. Tie māca cilvēkam spēlēt kaut kādas lomas un „kaut kā uzvesties” sabiedrībā.

Lasītājs: Vai tiešām, nemainot laimes garšu, nevar tā vienkārši ľemt un izmainīt

raksturu?

Autors: Prāts pats sevi neizmainīs, to var izdarīt tikai saprāts. Cilvēka saprāts atrodas to

zināšanu vadībā, kuras māca – kas ir laime. Ja cilvēks uzskata, ka laime ir nauda, viľš nespēs

rīkoties nesavtīgi un atradīsies pilnīgā kaislību gunas ietekmē. Tieši tāpēc viľš nespēj sevī attīstīt

kaut vienu dievbijīgu rakstura īpašību.

Šāds cilvēks, lai cik arī viľš trenētos, nespēs kļūt patiešām godīgs, labsirdīgs,

smalkjūtīgs, vienkāršs, pazemīgs. Taču viľš ātri iemācīsies tēlot visas šīs rakstura īpašības.

Rezultātā visa viľa dzīve būs viena liela izrāde, kurā ir spēle un lomas, bet nav laimes.

Lasītājs: Tātad tikai saprotot, ka dzīves mērķis nav pārticības uzkrāšana, cilvēks var

cerēt uz pārmaiľām savā raksturā?

Autors: Jā, tāds ir Vēdu secinājums.

Lasītājs: Bet tie ir pārāk revolucionāri apgalvojumi. Ja tas tā tiešām ir, tad vairums

cilvēku uz Zemes nespēj ietekmēt savu raksturu, mainot to uz labo pusi?

Autors: Jā, tā tas ir. Taču jāľem vērā, ka daudzi cilvēki var ātri iemācīties tēlot „labu

raksturu”, un tieši ar šādu lomu mācīšanu nodarbojas vairums maksas kursu, kuros māca „sevi

uzlabot”.

Lasītājs: Lūdzu, pastāstiet par to visu sīkāk.

Autors: Laime atrodas harmonijā, nevis falšumā. Pats pārsteidzošākais, ka, spēlējot šajā

teātrī labu cilvēku, kādam, kaislību gunas ietekmē, patiešām sāk šķist, ka viľš kļūst godīgs,

labsirdīgs, maigs un pazemīgs. Gūstot no tā iedvesmu, bet joprojām atrodoties kaislību gunas

ietekmē, cilvēks pastāvīgi visiem par to skaļi stāstīs. Ja viľam iebildīs, tad, ar putām uz lūpām,

viľš sāks pierādīt, ka patiešām ir labs.

Savukārt dievbijīgs cilvēks, kuram piemīt patiešām labas rakstura īpašības, nekad tās

neizliks apskatei. Viľš pat nepievērš savām labajām rakstura īpašībām īpašu vērību, uzskatot sevi

par ne pārāk progresējušu, tajā pat laikā, kaislīgs cilvēks, kam patiesībā nepiemīt labas rakstura

īpašības, vienmēr zīmējas ar savu lielisko raksturu.

Lasītājs: Jūs gribiet teikt, ka dievbijīgs cilvēks, atšķirībā no kaislīga, kurš sevi augstu

vērtē, nesaprot, ka viľam piemīt labas rakstura īpašības? Bet, atvainojiet, neredzot savu

pārākumu, izskatās, ka viľš atrodas ilūzijās.

43

Autors: Nē, es vēlos teikt, ka dievbijīgs cilvēks labi iegaumējis, ka tiklīdz viľš sāks

domāt par savām priekšrocībām, tieši no tā brīţa viľu ietekmēs kaislību guna. Tāpēc viľš visiem

spēkiem cenšas vairāk domāt par saviem trūkumiem un nepievērst uzmanību labajām rakstura

īpašībām. Tāds apziľas stāvoklis tiek saukts par vienkāršību.

Lasītājs: Sapratu. Jūs vienmēr sakiet, ka kaislību gunas ietekmē notiek patstāvīgs grūtību

pieaugums. Bet man šķiet, ka pat kaislīgiem cilvēkiem mēdz būt kaut kādi panākumi virzībā uz

labo pusi. Vai tiešām Jūs to noliegsiet?

Autors: Jā, apziľas degradācija kaislīgiem cilvēkiem notiek viļľveidīgi. Periodiski viľi

nokļūst savas dievbijīgās karmas ietekmē un izbauda laimes stāvokli. Bet kāda jēga ir no šiem

laimīgajiem dzīves brīţiem, ja pēc tam dzīve atkal mainās, kļūstot arvien smagāka un smagāka.

Vēdas apgalvo, ka gunas ir nepārvarami spēki, un tos pārspēt, cīnoties ar ārējām

grūtībām, nav iespējams. Tiem, kuri dzīvo domās par pārticību, tikai cerot uz to labāko, bet

nemainot sevi, viss notiks tā, kā paredz viľu kaislīgais un gara tumsībā esošais liktenis. Tieši

tāpēc visapkārt ir tik daudz neveiksminieku un vīlušos cilvēku.

Tā gunas sev spēcīgi piesaista un piespieţ dzīvot pēc to likumiem. Taču, mainot dzīves

jēgas izpratni, cilvēks spēj izmainīt visu dzīvi. Šo apgalvojumu visi nespēs saprast, taču to

mēģināt darīt ir vērts katram.

Lasītājs: Pieľemsim, es atrodos kaislību gunā, un arī visi manas darbības rezultāti

atrodas kaislību gunā. Tādā veidā visa mana darbība rada vienas vienīgas problēmas. Man nav

zināšanu, kā rīkoties dievbijīgi, un nav pareizas laimes koncepcijas. Tāpēc visa mana rīcība jau

iepriekš nolemta neveiksmei. Kā tādā situācijā rīkoties?

Autors: Tas ir labs praktisks jautājums. Lai kādās gunās mēs atrastos, tāpat nāksies

turpināt izpildīt savus pienākumus un paciest to pašu dzīves situāciju, kurā atrodamies. Jācenšas

visu darīt pareizi. Taču nevajag pārcensties, domājot, ka no tā laimes kļūs vairāk. Mūsu darbības

rezultāti ne vienmēr būt tādi, kā gaidām. Rezultāti atkarīgi ne tikai no mūsu pūlēm, bet arī no

patiesības izpratnes, no gunām, kurās atrodamies. Tāpēc cilvēkam, kurš atrodas kaislībās vai gara

tumsībā, nevajag cerēt uz pārāk labiem rezultātiem savu sabiedrisko un ģimenes pienākumu

pildīšanā. Turklāt arī viľa apziľa nemainīsies uzreiz. Taču, neskatoties uz visu, viľam jāturpina

izpildīt savus pienākumus, vienlaicīgi mainot apziľu.

Tikai tajā brīdī, kad viľa apziľa mainīsies uz dievbijības pusi, cilvēks sākumā sajutīs

iekšēji, ka dzīve kļuvusi labāka, bet ar laiku, viľa dzīvē radīsies arī ārējas pārmaiľas (uzlabosies

savstarpējās attiecības darbā un mājās).

Lasītājs: Ko lai iesāk ar neapmierinātību, ko rada neveiksmes?

Autors: Kaislīgs cilvēks nekad nebūs apmierināts ar savu materiālo stāvokli. Tieši tāpēc

arī naudas viľam nekad nepietiek. Taču to saprast ir ļoti, ļoti grūti. Visiem šķiet, ka tas, kas

viľiem pieder, ir pats minimums, lai izdzīvotu.

Lasītājs: Tātad algas palielināšana kaislīgam cilvēkam neko neatrisinās?

Autors: Jā, veiksmi darbā nenosaka algas izmērs, bet gan to spēku daba, kuri mūs vada.

Kaislību guna var vienā dienā iztērēt visu algu maznozīmīgās lietās, kuras jau pēc mēneša

izrādīsies nevajadzīgas un neinteresantas.

Viss teiktais nenozīmē, ka tuneļa galā nav gaismas. Ja cilvēks sāk nodarboties ar

pašpilnveidošanos, tad drīzumā viss mainīsies uz labo pusi. Tiklīdz dievbijības guna pārspēs

kaislību gunu, neapmierinātība apziľā tūlīt pat pazudīs. Pārsteidzoši, ka naudas daudzums un

materiālais ieguvums nekļūs lielāks, bet varbūt pat īslaicīgi būs mazāks.

Lasītājs: Man liekas naudas vienkārši nemēdz būt. Taču bieţi nākas zaudēt pat to, ko

nopelni ar godīgu darbu. Tad inflācija, tad likumu maiľa – tam visam grūti izsekot līdz. Izskatās,

44

ka mūsu valstī kļūt par dievbijīgu cilvēku vienkārši nav iespējams. Vai dievbijības guna var

izdarīt tā, lai cilvēks izvairītos no šīs vispārējās inflācijas?

Autors: Inflācija var skart arī dievbijīgu cilvēku, bet tā kā nauda viľam nav pats

svarīgākais dzīvē, tad visas finanšu peripetijas viľu pārāk neuztrauc. Saprotiet, dievbijīgs cilvēks

ir laimīgs pret visiem, izpildot savus pienākumus. Tāpēc pat tad, ja viľu skar nelaime, tad

radinieki, draugi un labvēļi viľam vienkārši neļauj krist izmisumā un sērās. Ar laiku viľa finanšu

situācija, kā arī stāvoklis sabiedrībā, uzlabojas pats no sevis un kļūst daudz labāks, kā cilvēkam

ar skopu sirdi, kurš dzīvo tikai dēļ naudas.

Lasītājs: Bet man nav paveicies ar radiniekiem un tāpēc ir ļoti grūti izpildīt pret viľiem

pienākumus. Domāju, ka grūtā brīdī viľi man ar naudu nepalīdzēs.

Autors: Bieţi kaislību guna cilvēkiem rada tādas situācijas, kurās, lai ko arī darītu,

viľiem visu laiku neveicas. Patiesībā, viss, kas mums pieder, atnācis saskaľā ar karmu par

pagātnes rīcību. Kaislību guna tur mūs sliktās karmas ţľaugos, radot, pirmajā acumirklī,

bezizejas situāciju. Taču tas nenozīmē, ka vajag salikt rokas un negūstot atbalstu, pārstāt pildīt

pienākumus vispārējās labklājības labā. Patiesībā katram jācenšas tos izpildīt, minimums trijos

virzienos:

pret Dievu;

pret sabiedrību;

pret ģimeni.

Ja dzīvo, ievērojot šos noteikumus, tad absolūti bezizejas situācija (kā var šķist kaislību

gunas ietekmē), pēkšľi kļūst vairāk vai mazāk pieľemama.

Lasītājs: Kā, turpinot dzīvot kā iepriekš, kad nav nemaz brīvā laika, pēkšľi, ne no tā, ne

no šā, var nokļūt dievbijības gunas ietekmē un vēlēties darboties vispārējās labklājības labā?

Autors: Vienkārši pareizi jāpilda tie pienākumi, kurus Jūs jau pildiet. Tamdēļ nenāksies

meklēt papildus brīvo laiku.

Lasītājs: Lūdzu, paskaidrojiet, kā tos pareizi pildīt. Varbūt arī man tā būs laba izeja no

radušās situācijas.

Autors: Lai pienākumu pildīšanā pakāpeniski nonāktu dievbijības gunas ietekmē, jāľem

vērā sekojošais:

1. Jācenšas visu darīt ar pienākuma sajūtu, atceroties, ka rezultāts ir atkarīgs ne tikai no

pūlēm, bet arī no likteľa labvēlības. Pastāvīgi jāmācās visu darīt Dieva un svētā

likuma vārdā. Taču, rīkojoties nesavtīgi, kaislīgam cilvēkam nevajag cerēt, ka visi

sāks viľu par to cienīt.

2. Cik vien tas ir iespējams, jācenšas darbības rezultātus izmantot ne tikai savās

personīgajās interesēs, bet lai palīdzētu apkārt esošajiem cilvēkiem. Īpaši labvēlīgi ir

daļu nopelnītās naudas ziedot dievnamam.

3. Lai ar ko cilvēks nodarbotos, viľam jebkāda materiāla rezultāta iegūšanai nevajag

pārmērīgi pūlēties (no tā kļūst tikai sliktāk). Ja paliek no darba brīvs laiks, tas jāvelta

pašpilnveidei. Tieši tas padarīs gan garīgo, gan materiālo dzīvi laimīgāku.

4. Ja dzīvē kaut kas neapmierina vai neizdodas, vai nesanāk tā, kā gribētos,

nepieciešamas papildus pūles. Taču tās jāvirza nevis uz to, lai palielinātu darba

apjomu, bet lai palielinātu laiku un spēku svēto rakstu pētīšanai, dzīves koncepcijas

maiľai, patiesu zināšanu meklēšanai, saskarsmei ar svētiem cilvēkiem. Citiem

vārdiem, papildus pūles jāvirza uz citas jēgas piešķiršanu laimes izpratnei.

45

Ja cilvēks strādā, ievērojot šos noteikumus, viľa dzīve pamazām pati no sevis mainās, un

ļoti drīz radīsies arī brīvais laiks.

Lasītājs: Un tomēr es neticu, ka, bez pārmērīgas piepūles sava materiālā stāvokļa

uzlabošanai, es spēšu normāli eksistēt.

Autors: Ja cilvēks ir neveiksmju nohipnotizēts un pārmērīgi pūlas, lai sasniegtu savus

materiālos mērķus, tad viľš, bez šaubām, agrāk vai vēlāk pārpūlēsies. Pēc tam viľš visā vilsies

un, iespējams, sāks domāt, ka labāk ir visu pamest un vispār vairāk neko nedarīt. Tāpēc

pārmērīgas pūles beigu beigās nekad neuzlabo materiālo stāvokli. Pārpūloties no spēkiem

nepiemērota darba, daudzi cilvēki sāk domāt tikai par atpūtu un ne par ko vairāk.

Bez tam psihiska pārpūle katrā ziľā beidzas ar tādām slimībām kā poliartrīts, hormonālie

traucējumi, bruka, sirds un aknu slimības. Tas savukārt rada papildus darbaspēju zudumu.

Tādā veidā tieksme neko nedarīt nerodas no apceres par šīs pasaules iekārtojumu un

materiālās dabas gunu īpašībām, bet visdrīzāk, no bezizejas, kas radusies no neatlaidīgiem un

nesekmīgiem mēģinājumiem cīnīties ar gunām.

Lasītājs: Bet es sajutu bezizeju mācoties visu šo materiālu. Ko tas nozīmē?

Autors: Šī nav tā bezizeja, kas noved gara tumsībā. Jūsu bezizeja ir tikai neliels

apjukums. Jūs vienkārši sapratāt, ka tā dzīvot tālāk vairs nevar. Turpiniet pētīt Vēdas un Jūs

sapratīsiet, kā pareizi rīkoties. Tad bezizejas sajūta pazudīs bez pēdām.

Tiem, kas pēta materiālās pasaules spēku darbību, diezgan ātri kļūst skaidrs, kā jāpilda

pienākumi. Un tas nenozīmē, ka, tos pildot, noteikti jāsitas ar naudas trūkumu. Lieciet mieru

izmisīgiem centieniem atrisināt savas finansiālās problēmas un sāciet meklēt tās durvis, kas ved

pie garīgās laimes, ko sauc par dievbijības vareno spēku. Tā rezultātā, materiālā labklājība ar

laiku pati radīsies.

Lasītājs: Kāpēc tad visi, kurus es pazīstu, cenšas ar pieri sasist rūpju sienu, ja ir laimes,

mīlestības pret darbu, nesavtīgas savu pienākumu pildīšanas un pašpilnveidošanās durvis?

Autors: Tāpēc, ka zemākās gunas neļauj saprast, kas ar mums notiek un kā pareizi

rīkoties. Tās tur mūs ilūzijās, diktējot savu laimes izpratni: „tiklīdz radīsies nauda, viss būs labi”.

Lasītājs: Ar kāda spēka palīdzību un kādā veidā gunas traucē tikt ar visu skaidrībā?

Autors: Gunām ir ļoti smalka daba. Tās pieķeras cilvēka saprātam un prātam un tur tos

savas ietekmes sfērā, kā vēršu dzinējs pavadā tur vērsi. Materiālās dabas gunām ir divas

funkcijas:

1. vilkt mūs sev līdzi (piesaistīt),

2. ievest mūs ilūzijās (noslēpt lietu patieso dabu).

Šī otrā materiālās dabas gunu funkcija noslēpj mūsu skatienam patieso garīgo laimi. Tā

rezultātā, domājot, ka laime iespējama tikai gūstot materiālus panākumus, mēs atkal un atkal

mēģinām sasist savas materiālās neapmierinātības sienu.

Lasītājs: Lūdzu, paskaidrojiet visu sīkāk, jo es nesaprotu, kur slēpjas mana ilūzija. Es

vēlos zināt, uz kāda āķa kaislību guna mani tur ilūzijās par maniem tā saucamajiem „nākotnes

materiālajiem panākumiem”.

Autors: Labi, bet sākumā izdarīsim mūsu sarunas secinājumus.

SECINĀJUMS: Lai mainītu laimes izpratni, nepieciešams tikt skaidrībā ar to, kādas pārmaiņas

notiek apziņā tieši pirms dzīves pozīcijas (laimes koncepcijas) galīgās maiņas. Tāpat nav

mazsvarīgi zināt, cik ilgi jāgaida tās vai citas dzīves pārmaiņas. Cilvēkam, kurš iet pa garīgās

laimes meklējumu ceļu, šādas zināšanas ātri pastiprina ticību panākumiem.

46

GUNAS IEVED MŪS ILŪZIJĀS, SKATIENAM SLĒPJOT LIETU PATIESO DABU

Jau pietiekami detalizēti esam apsprieduši, kā gunas mūs velk aiz sevis, piesaista sev,

neļauj izrauties no savas ietekmes, piespieţ dzīties pēc materiāliem panākumiem un pat liek

atmest visas pieklājības normas materiālā mērķa sasniegšanai.

Tagad parunāsim par to, kā tās pārklāj saprātu vai, citiem vārdiem, ieved mūs ilūzijās,

visu laiku čukstot, ka ejam pareizu ceļu. Tās ieved ilūzijās, radot sajūtu, ja „vēl nedaudz

iespringsi, tad viss izmainīsies uz labo pusi” un „cita ceļa nav un nevar būt, visi tā dzīvo”. Šāds

apziľas stāvoklis rodas gunu iluzoras ietekmes rezultātā. To vienmēr uztur paaugstināts

egocentrisms un ir klupšanas akmens ceļā uz pašpilnveidošanos.

Lasītājs: Kā šī pārmērīgā pārliecinātība par saviem spēkiem, kas ieved mūs ilūzijās

attiecībā uz nākotnes panākumiem, iekļūst prātā?

Autors: Šī muļķīgā savas varenības ideja rodas, kad saprātu ietekmē materiālās dabas

gunu maldināšanas spējas. Tieši gunas rada pārmērīgu pašpārliecinātību cīľā ar tām. Mums

vienmēr šķiet, ka drīz dzīve kļūs labāka. Tāpēc visu dzīvi sitamies, kā zivis pret ledu, cenšoties

iegūt materiālus panākumus.

Lasītājs: Vai Jūs varētu vēl sīkāk paskaidrot, kādā veidā gunas cilvēkam rada pārmērīgu

pašpārliecinātību cīľā ar tām? Kā tas, piemēram, izpauţas cilvēku uzskatos, viľu spriedumos?

Autors: Tiklīdz atnāk materiālie panākumi, kaislību un gara tumsības guna nekavējoties

pārklāj mūsu egoisma aptraipīto saprātu. Tās rada saprātā ilūziju, it kā cilvēks būtu sava likteľa

pavēlnieks un visas dabas kungs.

Lasītājs: Kā šī maldus pārliecība izpauţas domās?

Autors: Par šo tēmu ir ļoti daudz izcilu cilvēku izteicienu, kā, piemēram, „cilvēks –

dabas pavēlnieks”, „pagriezīsim upes pretējā virzienā”, „mums nav jāgaida dabas ţēlastība,

paľemt no tās visu – lūk, tas ir mūsu uzdevums” un citi. Tie visi norāda uz acīmredzamu

kaislības gunas ietekmi uz saprātu un prātu. Tādu „revolucionāru” domu rezultāts ir neskaitāmas

nelaimes, kas uzbrūk cilvēkiem, kas bezrūpīgi maina Zemes ekoloģiju.

Lasītājs: Jūsu minētie izteicieni pieder ļoti gudriem un talantīgiem cilvēkiem. Kā gan šie

gudrie un talantīgie cilvēki uzķeras uz kaislību gunas āķa?

Autors: Jau runājām par to, ka ir neīstais ego, kas piepilda mūsu eksistenci ar

egoistiskām vēlmēm. Neīstais ego ietekmē ne tikai vēlmes un prātu, bet, lai cik nebūtu dīvaini,

arī cilvēka saprātu, radot tajā ilūziju par personīgo nozīmīgumu un varenību. Gunu aptraipītam

cilvēkam tādas izpausmes, kā mīlestība pret kalpošanu citiem cilvēkiem un vēlme strādāt pie

sava rakstura, kļūst praktiski neaizsniedzama.

Pārmērīgi lepojoties ar sasniegumiem, cilvēks nespēj saprast savu garīgo dabu. Tā

zemākās gunas cilvēkam rada paša varenības un taisnības ilūziju, pastāvīgi piebarojot viľu ar

materiāliem panākumiem un sapľiem par tiem. Tādā veidā pastiprinot lepnību, kas dzīvo saprātā,

kurš ir piemānīts ar cerībām uz materiālo laimi.

Lasītājs: Vai tas skar arī lielus zinātniekus?

Autors: Jebkurš, kam piemīt plašas zināšanas daţādās zinātnes nozarēs un kurš tajā pašā

laikā nekultivē sevī patiesu saprātīgumu (pazemību), saskaľā ar Vēdām, ir nolemts arvien

pieaugošai iedomībai. Tā kā šādam cilvēkam rodas vēlme sevi uzskatīt par varenu, kaislību un

gara tumsības guna izpilda šo sava lolojuma vēlmi. Tās cilvēkam piedāvā visas iespējas tādam

sajusties. Kaislību un gara tumsības guna rada situāciju, kurā ļoti grūti neuzskatīt sevi par tādu,

kurš spēj mainīt dzīves apstākļus. „Ja jau spēju padarīt savu dzīvi laimīgāku, tātad drīz man

radīsies nauda, vara, stāvoklis sabiedrībā, slava utt. Vienkārši nepieciešams pastrādāt, mācīties

47

un tas ir tikai laika jautājums, kad es iegūšu vēlamo”, – tā domā ikviens, kas pakļauts kaislību

gunas ietekmei. Visi, kas paļaujas vienīgi uz saviem spēkiem, lai arī viľiem ir septiľas krunkas

pierē, nokļūst nelokāmo zemāko gunu ietekmē, un viľu liktenis – ciešanas un, beigu beigās,

degradācija.

Lasītājs: Tātad jācenšas iet kāda pavadā?

Autors: Nē, labāk būt patstāvīgam un atbildīgam par savu rīcību, bet lēmumu rīkoties

pieľemt atbilstoši svētajiem rakstiem un svēta cilvēka padomiem. Pretējā gadījumā pat lielākā

erudīcija nepalīdzēs, jo tiekšanās pēc absolūtas neatkarības ir egoisma, nevis saprātīguma

pazīme.

Lasītājs: Kas jādara, lai, pētot zinātniskus materiālus un ieviešot tos dzīvē, neiekristu

šajā iluzorajā lepnībā?

Autors: Vienlaicīgi ar ārējās pasaules izzināšanu jāpēta arī likumi, pēc kuriem noris

iekšējās pasaules – mūsu pašu smalkā ķermeľa (prāta, saprāta un neīstā ego) darbība. Protams,

šāda pašpilnveidošanās nav iespējama bez pienācīgas virsvadības un bez svēto rakstu pētīšanas.

No visa spēka jācenšas kultivēt sevī pazemību, kas ir tīra saprāta objektīva pazīme un

garīgo mērķtiecību, kas ir tīra saprāta spēka pazīme. Jebkāda, pat visnenozīmīgākā, iedomības

klātbūtne norāda uz to, ka cilvēka saprāts ir egoisma pārklāts. Tādā apziľas stāvoklī apjēgt

patiesību un atbrīvoties no zemāko gunu ietekmes vienkārši nav iespējams.

Lasītājs: Ko nozīmē: „kultivēt sevī pazemību”? Ja ir nopelni, tad to neľemt vērā

vienkārši nav iespējams.

Autors: Par kādiem nopelniem Jūs runājiet? Jebkuru patiesību apziľai padara redzamu

Virsdvēsele, kas reizē ar individuālo dvēseli atrodas mūsu ķermenī. Tāpēc visi atklājumi notiek

ar Dieva ţēlastību. Vēdas apgalvo, ka tas, kurš uzskata, ka kaut ko sasniedzis pateicoties pats

sev, dziļi maldās. Lai izvairītos no šādiem maldiem, jāatrod skolotājs, kurš viegli ievēro pat

pašas nenozīmīgākās lepnības pazīmes, kas parādās viľa skolniekā.

Lasītājs: Vai tiešām cilvēks nespēj pats ievērot, ka sāk ar sevi lepoties?

Autors: Vēdas apgalvo, ka visbieţāk tas noris cilvēka apziľai absolūti nepamanāmi.

Tāpēc arī saka, ka tikai sekojot cilvēku norādījumiem, kuri iepazinuši patiesību, un kalpojot

tiem, ir iespējams progresēt ātri un bez kritieniem.

Lasītājs: Kur par to ir rakstīts, ja tas nav noslēpums?

Autors: Protams, „Bhāgavad-gītā” (4.34):

„Pacenties saprast patiesību, vēršoties pie garīgā skolotāja. Pazemīgi jautā un kalpo

viņam. Sevi apzinājušās dvēseles spēj atklāt tev zināšanas, jo tās pašas jau ir redzējušas

patiesību”.

Lasītājs: Ja cilvēks, piemēram, ir liels zinātnieks un par nopelniem visi viľu ciena, vai

tiešām gunas nepaţēlos arī viľu?

Autors: Visi, kas nespēj sevī attīstīt pazemību, lai cik plašas zināšanas viľiem piemistu,

lai cik slaveni arī būtu, nokļūst stingrā kaislību un gara tumsības gunas ietekmē un viľu liktenis –

ir neizbēgama degradācija.

Taču jāľem vērā, ka visi mūsu planētas iedzīvotāji, bez izľēmuma, atrodoties kaislību un

gara tumsības gunas ietekmē, lielākā vai mazākā mērā lepojas ar sevi. Šī iemesla dēļ, mums,

Zemes iedzīvotājiem, ir ļoti grūti saprast savu mūţīgo garīgo dabu. Lepnība traucē sajust šīs

pasaules varenību un harmoniju. Lepns cilvēks ir cieši piekalts savai varenībai un „ar visām

tiesībām” uzskata sevi par Zemes valdnieku.

48

Savas garīgās dabas izpratne (Dieva kalpa stāvoklis) kļūst iespējama tikai tad, kad

cilvēka saprāts pilnībā atbrīvojas no lepnības un savtīguma. Neremdējamas lepnības stāvoklī mēs

neapzināti sākam sevi faktiski jaukt ar Dievu. Daţi cilvēki zemāko gunu iluzoro iespēju spēcīgās

ietekmes rezultātā sāk „nopietni” sevi uzskatīt par Dievu. To nepieļaut var tikai skolotājs, kura

autoritāte cilvēka saprātā ir nesatricināma.

Lasītājs: Kā izpaudīsies tāda cilvēka apziľas degradācija, kurš sācis lepoties ar savām

zināšanām? Vai Jūs variet paskaidrot, kā šādus cilvēkus daţādos degradācijas posmos ietekmē

zemākās gunas?

Autors: Mācīta cilvēka apziľas degradācija, ko nosaka viľa lepnības palielināšanās, iziet

sekojošas stadijas:

Parasti tā sākas ar arvien pieaugošu vēlmi saľemt daţādus pagodinājumus.

Kā atbilde tam seko sākumā neapzināts, bet pēc tam apzināts apkārtējo cilvēku protests.

Bez harmonijas ar Dievu un apkārtējiem cilvēkiem mīlestība nevar eksistēt. Bet bez

mīlestības un draudzības nav saskaľas un miera. Tāpēc savas degradācijas nākošajā

posmā cilvēkam, kurš kļuvis lepns, neesot draudzībai un mīlestībai, sāk izjust

neapmierinātību un satraukumu.

Ar laiku šī neapmierinātība pārvēršas par dusmīgumu un nekaunību. Tā viľš kļūst par

asu skabargu savu tuvinieku, sekotāju un draugu acīs.

Rezultātā vienīgais laimes avots paliek personīgie nopelni, uz ko ieciklējas visa viľa

uzmanība.

Tādā pat mērā, kā tā cilvēka saprāts, kurš uzskata sevi par varenu, arvien vairāk un

vairāk piepildās ar egoismu, pieaug arī lepnība par saviem sasniegumiem, kas ar laiku

pilnībā atľem spēju ieklausīties jebkurā citā viedoklī.

Traucētais pazemīgās klausīšanās process nenovēršami noved pie saprāta degradācijas

un ir iemesls jebkāda progresa pārtraukumam.

Tādā veidā pat piemītot spēcīgam saprātam, cilvēks, kas padevies iedomības ietekmei,

paliek kaislību gunas kontrolē. Tāpēc, lai progresētu nepietiek tikai ar saprāta spēku. Pats

svarīgākais atbrīvotības no zemāko gunu ietekmes rādītājs ir saprāta tīrība (brīvība no egoisma).

Eksistē tikai viens saprāta tīrības kritērijs – pazemība. Tāpēc neviens zinātnieks, nodarbojoties ar

zinātni, nespēj izvairīties no degradācijas (saprāta aptraipīšanas, t.i., tā piepildīšanos ar egoismu),

ja viľš sevī nekultivē pazemību.

Lasītājs: Ja cilvēkam ir nopelni un viľš ieľem augstu stāvokli sabiedrībā, cilvēki tik un tā

cenšas izturēties pret viľu ar cieľu.

Autors: Jebkuram cilvēkam ir garīga daba un jau tāpēc vien viľš ir pelnījis cieľu. Mums

nav iemesla kādu necienīt. Taču savas muļķības dēļ, daţi cilvēki ir gatavi cienīt augstprāti par

viľa iedomību, nevis par viľa garīgo dabu. Kā saka, „viľš piespieda sevi cienīt”. Taču visbieţāk

nav pat tā, un zem cieľas aizsega slēpjas liekulība vai lišķība, kas ne tikai nepalielina laimes

daudzumu, bet arī rada tenkas un strīdus.

Lasītājs: Cik ilgi var noritēt cienījama cilvēka apziľas degradācijas process?

Autors: Viss ir atkarīgs no tā, cik ļoti lepnība ir skārusi saprātu, ko savukārt nosaka cilvēka

panākumu pakāpe. Tāpēc daţreiz tas ilgst gadiem, bet daţreiz psihiskam un garīgam kritienam

pietiek ar daţiem mēnešiem.

Lasītājs: Iznāk, jo cilvēks ir cienījamāks, jo viľam ir lielāka tieksme degradēt?

Autors: Jā, tā tas ir – jo atzītāks, jo lielāks risks un iespēja degradēt. Taču, neskatoties uz

nopelniem, jebkurš saprātīgi domājošs cilvēks spēj sākt sevī kultivēt pazemību un, ejot šo ceļu,

49

pamazām spēs uzvarēt iedomību un tādā veidā pacelties. Esošo nopelnu pārbaude tautā tiek

saukta pārbaudi „ar vara caurulēm” vai vēl savādāk – par pārbaudi ar slavu.

Lasītājs: Zināšanas taču nostiprina saprātu, bet no Jūsu spriedumiem, nezin kāpēc izriet, jo

spēcīgāks saprāts un jo lielākas zināšanas tam piemīt, jo lielākai degradācijai tas pakļauts. Esmu

pavisam apjucis.

Autors: Jā, saprātā ir zināšanas par laimi. Taču, ja cilvēks tiecas nevis pēc garīgās vai

dievbijīgās laimes, tad tās jau būs zināšanas par kaut ko citu, un tās neved pretī progresam (nevis

pretī laimei, bet nelaimei). Tāpēc, ja cilvēkam tik tiešām ir zināšanas, tad viľš pacentīsies

saprast, kādas zināšanas ir svarīgas, bet kādas – otršķirīgas. Patiesi mācīts cilvēks atšķiras ar

varenu pazemību un ar milzīgu izlēmību veltīt sevi garīgajai praksei (vissvarīgākajām

zināšanām). Par tādu iespējams kļūt tikai tādā gadījumā, ja saprāts no iedomības būs

pieredzējuša skolotāja pasargāts.

Cilvēks, kurš, būdams zinātnieks, neattīsta sevī labās rakstura īpašības, beigu beigās

pieķeras materiālo zināšanu padziļināšanai. Tas viľu nolemj saiknei ar zemākajām gunām un

degradācijai.

Lasītājs: Ja nav noslēpums, kuras zināšanas Vēdas uzskata par pašām svarīgākajām?

Autors: Tikai garīgas zināšanas ir cienīgas būt par vissvarīgākajām.

Lasītājs: Bet piekrītiet, ka ar garīgām zināšanām katrs saprot kaut ko citu, ir tik daudz

garīgo virzienu un katram ir sava filozofija.

Autors: Jā, tā tas ir, katram cilvēkam garīgās zināšanas izskatās savādāk, jo katram no

mums ir savādākas attiecības ar Dievu. Taču pašas garīgās zināšanas no tā nemainās.

Lasītājs: Es šo apgalvojumu nesapratu, lūdzu, izskaidrojiet to.

Autors: Rozei visas ziedlapiľas pēc formas un izmēra atšķiras viena no otras, bet pati roze

(garīgās zināšanas) paliek roze. Katrs cilvēks apgūst garīgo zināšanu ziedu sēţot uz savas

ziedlapiľas (no sava redzes leľķa). Taču tas nenozīmē, ka visi cilvēki atrodas uz daţādiem

ziediem. Visiem cilvēkiem garīgo zināšanu zieds ir viens un tas pats.

Lasītājs: Vai arī šī zieda uztveres dziļums katram atšķiras?

Autors: Jā, tā tas ir. Garīgo zināšanu uztveres dziļums atkarīgs no apziľas tīrības līmeľa.

Lasītājs: Var teikt, ka daţādos apziľas līmeľos garīgās zināšanas tiek uztvertas atšķirīgi.

Tieši tāpēc eksistē tik daudz garīgo novirzienu.

Autors: Jā, nav slikti teikts. Var noteikt daţādus garīgo zināšanu apguves etapus.

Atrodoties katrā no tiem, cilvēks saľem milzīgu labumu. Garīgo zināšanu apguves etapi ir šādi:

1. Tam, kurš nostājies uz patiesības apguves ceļa, pats galvenais ir zināšanas par saprāta

tīrību (pazemība). Esot pazemīgam, var iemācīties klausīties patiesību, ko sludina

svētie.

2. Uzzinot no viľiem, ka patiesībai ir mūţīga, nezūdoša (garīga) daba, cilvēkam

jāaizdomājas par savas dzīves jēgu. Tās tad arī būs vissvarīgākās zināšanas. Šajā

apziľas attīrīšanas etapā cilvēkam kaut vai tikai teorētiski jāsaprot, ka viľam piemīt

garīga daba.

3. Tālāk no svētiem cilvēkiem iegūstot nelielu priekšstatu par garīgām lietām, cilvēkam

kalpojot un paklausot viľu norādījumiem jātiek skaidrībā, kas tad ir dvēseles galvenā

nodarbošanās. Citiem vārdiem, jāsaprot kāda darbība ir raksturīga viľa mūţīgajai

garīgajai dabai. Šīs zināšanas nevar apgūt bez garīgā skolotāja palīdzības.

4. Kad cilvēks saprot, ka garīgās dzīves augstākā jēga – kalpošana Dievam, no šī brīţa

pats svarīgākais viľam kļūst zināšanas par to, kā attīstīt mīlestību un uzticību

kalpošanai Dieva Augstākajai Personībai.

50

Lasītājs: Tātad tajā etapā, kurā atrodos es, svarīgākās zināšanas ir zināšanas par

pazemību?

Autors: Tas Jums jāizlemj pašam, es nevēlos noteikt Jūsu apziľas tīrības līmeni.

Atgriezīsimies pie mūsu tēmas. Gunas ar egoisma palīdzību pārklāj saprātu ar ilūzijām,

traucējot sajust mūsu garīgo dabu. Tā rezultātā kaislību un gara tumsības guna pastāvīgi rada

pārmērīgu pārliecību par to, ka mums ir taisnība. Šķiet, ka par savu taisnību pārliecinātam,

patstāvīgam cilvēkam jābūt ļoti izvēlīgam un uzmanīgam attiecībā pret to, kādu informāciju

izmantot. Taču viss sanāk pretēji. Lai cik tas nebūtu dīvaini, iedomība rada lētticību attiecībā pret

jebkuriem masu informācijas līdzekļiem un visām iespējamām tenkām. Augstprātīgs cilvēks

ieklausās to cilvēku lišķīgos vārdos, kas izdabā viľam, gluţi kā zivs, kam iepatīkas tārpiľš, kā

rezultātā tā uzķeras uz āķa.

Augstprātīgo cilvēku īpatnību – klausīties lišķīgas runas un tenkas – izmanto masu

informācijas līdzekļi, kas runā tieši par to, ko šādi cilvēki vēlas dzirdēt. Masu informācijas

līdzekļu galvenais uzdevums ir sniegt informāciju tādā veidā, lai tā tiktu atbilstoši uztverta.

Augstprātīgs cilvēks patiesi tic, ka dzirdētais, redzētais vai izlasītais ir patiesība. Kaislību gunas

ietekmē nemaz negribas dzirdēt to, kas var atmodināt sirdsapziľas balsi. Šāds cilvēks sprieţ: „Kā

mani, solīdu cilvēku, var dezinformēt, es taču viľiem redzu cauri. Pat ja kāds ţurnālists kaut ko

nedaudz piemelo klāt, es jau nu gan spēšu ar visu tikt skaidrībā un izdarīt pareizos secinājumus”.

Komunicējot ar uzmanības necienīgiem informācijas līdzekļiem, cilvēks, pašam nemanot,

nokļūst iluzoru zināšanu ietekmē. Problēmas nav tikai pašās zināšanās, bet arī tajā, kas un kā to

pasniedz. Personība, kas nodod zināšanas klausītājam, skatītājam vai lasītājam, bez visa pārējā,

vienlaicīgi nodod arī savu laimes izpratni. Pašiem nemanot, daudzi cilvēki, izturoties lētticīgi

pret lētu informāciju, pilnībā saprātu pārklāj ar iluzoru lietu izpratni.

Lasītājs: Jūs vainojat masu informāciju līdzekļus?

Autors: Nē, masu informācijas līdzekļi var pateikt arī kaut ko svarīgu. Taču vairumā

gadījumu (kaislību gunas ietekmē) tie stāsta tikai par to, par ko izdevīgi informēt no finansiālā

viedokļa, vai to, kas palielina prestiţu.

Lasītājs: Kā masu informācijas līdzekļi var izvairīties no šīm komerciālajām lamatām?

Autors: Pirmkārt, Vēdas apgalvo, ka masu informācijas līdzekļiem jāklausa svēti cilvēki

vai tā valdība, kas ieklausās svētu cilvēku viedoklī. Otrkārt, jebkuru materiālu, ko piedāvā lielai

auditorijai, vienmēr vajag salīdzināt ar svēto rakstu viedokli, kā absolūtās patiesības avotu.

Tādas analīzes rezultātā kļūst skaidrs, kas ir kas. Visu var iepazīt salīdzinot, šajā

gadījumā ar patiesu zināšanu avotu. Tikai šādi rīkojoties, masu informācijas līdzekļi spēs

atrasties dievbijības gunas kontrolē un veicinās cilvēku progresu.

Lasītājs: Kādi ir kritēriji, pēc kuriem var noteikt, ka masu informācijas līdzekļi atrodas

kaislību un gara tumsības gunas kontrolē?

Autors: Ja masu informācijas līdzekļi dara to, kas viľiem izdevīgi, tātad tos kontrolē

kaislību guna. Šādi masu informācijas līdzekļi ir dārga izprieca – tā ir viľu lielākā atšķirība.

Ja masu informācijas līdzekļi propagandē murgainas idejas – seksuālo revolūciju,

bojeviku, trilleru, šausmu kultu, tad tie bez šaubām atrodas gara tumsības gunas ietekmē. To

īpašā atšķirība ir absolūta nekaunība.

Iedomājieties, cik sliktu karmu uzkrāj tie cilvēki, kas izplata visas šīs blēľas, apmierinot

kaislīgu un gara tumsībā esošu cilvēku jūtas?

Lasītājs: Bet ir taču iespējams kaut kā palīdzēt šiem nelaimīgajiem ţurnālistiem un

kinoreţisoriem, lai tie dāvātu cilvēkiem kaut ko patiesi derīgu?

51

Autors: Diemţēl mūsu planēta atrodas valdošajā kaislību gunas ietekmē. Tāpēc nav tik

vienkārši aizklauvēties līdz to cilvēku sirdīm, kas atrodas informācijas biznesa galvgalī. Šķiet, ka

masu informācijas līdzekļiem būtu mums jāatver acis. Taču dzīvē redzam pavisam citu ainu.

Bieţi masu informācijas līdzekļos lētticīgam lasītājam kāda cilvēka viedoklis šķiet patiesība, lai

gan tā nav pārbaudīta ne ilgstošā praksē, ne salīdzināta ar svētajiem rakstiem, ne izturējusi laika

pārbaudi. Daudzos gadījumos materiāla autors nemaz nerūpējas par to, vai viľa piedāvātā

informācija maz ir patiesa.

Lasītājs: Es domāju, ja cilvēks par kaut ko runā, tātad viľš uzľemas vismaz kaut kādu

atbildību par saviem vārdiem.

Autors: Par kādu atbildību Jūs runājiet? Lai tā piemistu, jābūt vismaz priekšstatam, kas

tas tāds ir. Kaislību un gara tumsības gunas ietekmē cilvēki pārstāj saprast, kas ir karmas likumi

un viľiem vārdam „atbildība” ir tikai formāla jēga. Par atbildību var daudz runāt, taču, ja cilvēks

nesaprot, ka par jebkādu rīcību viľam būs jāatbild, nevis „morāli”, bet pilnīgi reāli, tad viľš nav

spējīgs atbildēt ne par saviem vārdiem, ne darbiem.

Lasītājs: Tātad morāle nav vienkārši jēdziens, bet pilnīgi reāls sodošs spēks?

Autors: Jā, morāle ir likums, kuru nepildot cilvēks nākotnē saľems sodu. To saprast var

tikai atrodoties dievbijības gunas ietekmē, kad sirdsapziľas balss skan skaļi un skaidri.

Lasītājs: Iznāk, ka vairums cilvēku nesaprot, kas viľus nākotnē sagaida par to, ko viľi

runā vai dara?

Autors: Pilnīgi pareizi. Tāpēc cilvēki, kas strādā masu informācijas līdzekļos (pareizāk,

tie no viľiem, kas atrodas kaislību un gara tumsības gunas ietekmē), pārāk nerūpējas par to, ko

dara, nesaprotot, ka katrs publiski pateikts vārds, ietekmē viľu likteni. No vienas puses viľus

vada tieksme pēc slavas un vieglas peļľas, bet no otras puses – lasītāja un klausītāja pārmērīga

ziľkāre pēc baumām. Viss kopā neļauj skaidri novērtēt gan nodoto, gan saľemto informāciju.

Gan informācijas devēju, gan saľēmēju maldus rada zemāko materiālās dabas gunu iluzorās

spējas.

Lasītājs: Iznāk, ka šo gunu ietekmes dēļ mums trūkst skaidrības apkārtējās pasaules

uztverē un novērtēšanā?

Autors: Ne tikai apkārtējās pasaules, bet sevis paša novērtēšanā un uztverē arī trūkst

skaidrības.

Lasītājs: Kā tas izpauţas?

Autors: Kaislīgs cilvēks vienmēr skopojas un nepareizi nosaka savus materiālos mērķus,

pārmērīgi tos paaugstinot. Tāpēc uzstādot ļoti augstu vēlamās labklājības latiľu, t.i., minimālo

materiālo laimi, kas viľam nepieciešama, kaislīgs cilvēks smagi strādā un bieţi, pārpūloties, bojā

attiecības ar visiem tuviniekiem vai arī savu veselību. Tāpēc materiālās laimes viľam tik un tā

trūkst.

Kas attiecas uz gara tumsībā esošu cilvēku, tad viľš domā, ka nav nekādu likumu, kā arī

sareţģītu šķēršļu, lai sasniegtu izvirzīto mērķi.

Lasītājs: Tas viss ir tā, taču man šķiet, ka personīgi es vairāk vai mazāk savus spēkus

aprēķinu pareizi.

Autors: Mēs visi drosmīgi paziľojam, ka savus spēkus sadalām pareizi. Pieľemot šo

apgalvojumu par patiesību, varam domāt, ka atrodamies jau dievbijības gunā. Likumsakarīgi

rodas jautājumi, ja pareizi sadalām savus spēkus un virzāmies uz pareizo pusi, tad kāpēc tik bieţi

mēdzam būt nelaimīgi? Ja viss, ko vēlamies vai pēc kā tiecamies ir pareizs, tad no kā rodas

neveiksmes un vilšanās? Bet patiesībā dievbijības guna neļauj būt nelaimīgiem!

52

Izrādās viss ir gluţi pretēji. Ja atrodamies kaislībās un gara tumsībā, tad visbieţāk

pārvērtējam savus spēkus un kļūdaini izvirzām mērķus. Saprotamu iemeslu (zemāko gunu

iluzorās ietekmes) dēļ mēs praktiski nespējam to apzināties. Tāpēc neveiksminieku pasaulē ir

vairāk, nekā to, kuri nāves priekšvakarā ir apmierināti ar likteni (atrodas dievbijības gunā). Uz to

daudzi atbildēs: „Tieši es – esmu izľēmums. Man viss ir labi, bet ja nu kas, tad, labi pastrādājot,

viss atkal drīz būs labi”.

Tieši tā domā cilvēki, kas atrodas kaislībās. Šādu spriedumu iznākums Vēdu zinātājiem

redzams uzreiz – cilvēkiem, kas tā sprieţ, dzīve pamazām kļūs arvien saspringtāka un

saspringtāka. Rezultātā drīzumā būs ciešanas, bet pēc tam, iespējams, vilšanās un bēdas. Guļot

uz nāves gultas, no cilvēka saprāta nokrīt kaislību un gara tumsības gunu plīvurs un viľš ar

šausmām atskārst, ka dzīvi nodzīvojis veltīgi.

Lasītājs: Vai tiešām dievbijīgs cilvēks uzskata, ka viľam viss ir slikti?

Autors: Lai gan viľš tā nedomā, tomēr dievbijīgs cilvēks pret sevi noskaľots ir kritiski

un stingri kontrolē vēlmes, kas rodas prātā. Viľa viedoklis vienmēr balstās nevis uz paša

argumentiem, bet gan uz svēto rakstu secinājumiem. Tāpēc viľš nekļūdās savā iespēju

noteikšanā un pareizi izvirza mērķus.

Lasītājs: Pagaidiet, pieľemsim, es atrodos kaislībās, bet man viss tik tiešām ir labi. Lai

arī ģimenē ir nelielas problēmas, taču naudas man, vairāk vai mazāk, pietiek. Bet mani motīvi

vienmēr ir bijuši pietiekami savtīgi, jo neesmu mecenāts. Visu naudu esmu nopelnījis tikai

kaislību gunas ietekmē. Tāpēc, vai nu vēdiskie uzskati kaut kur kļūdās, vai arī mani nākotnē

gaida grūtības. Vai es pareizi domāju?

Autors: Par grūtībām nākotnē Jūs domājiet pareizi. Jo cilvēks, kas atrodas kaislību gunas

ietekmē, kļūst vecāks, jo lielākas grūtības viľu piemeklē. Taču sevi Jūs ne pārāk pareizi

novērtējāt. Cilvēks, kas atrodas kaislību gunas ietekmē, nekad patiesi neuzdod šādu jautājumu:

”vai es pareizi domāju?”. Šādu jautājumu uzdod cilvēks, kuram jau ir kādas dievbijības gunas

pazīmes.

Tas, kurš atrodas kaut daļējā dievbijības gunas ietekmē, ir jau diezgan saprātīgs. Tāpēc

viľš pret savām spējām izprast patiesību izturas pieticīgi. Par sevi viľš domā: „Protams, es kaut

ko saprotu, taču svarīgākais, ko esmu sapratis, ir tas, ka visdrīzāk es gandrīz neko vēl nesaprotu”.

Lasītājs: Šobrīd mani vairāk interesē tas, kā domā cilvēki, kuri atrodas zemāko gunu

ietekmē, un paši to nesaprotot, pakāpeniski kļūst neveiksminieki.

Autors: Labi, parunāsim par šīs kategorijas cilvēkiem. Cilvēks kaislībās vienmēr domā:

„Es pietiekami labi izprotu situāciju un esmu pietiekami gudrs, taču, lai sasniegtu laimi,

nepieciešams vēl nedaudz pastrādāt”. Šādas domas norāda, ka drīz viľš kļūs neveiksminieks.

Cilvēks gara tumsībā domā: „Es, protams, esmu gudrāks par visiem šiem svētuļiem un

darbaholiķiem. Es zinu, ja „neapmānīsi – neizdzīvosi”, un „lai strādā zirgs – tam vairāk spēka”.

Šīs kategorijas cilvēki, pašiem to nesaprotot, degradēs un viľu liktenis nākotnē – dzīvnieku

dzīvības formas.

Tādā veidā kaislību un gara tumsības guna rada ilūzijas par laimi nākotnē.

No vienas puses gunas (smalkie dabas spēki) mums nešķiet nemaz tik varenas.

No otras puses, mēs pārvērtējam paši savas spējas.

Lasītājs: Kā praktiski rodas ilūzijas?

Autors: Ilūzijās nonākam domājot par to, ka „man šobrīd viss ir labi, un arī nākotnē,

domāju, viss būs labi”, „ja nedaudz iespringšu, tad mana dzīve kļūs vēl labāka”. Šādas idejas

53

rodas neīstā ego skartajam saprātam mijiedarbojoties ar kaislību un gara tumsības gunu. Tieši no

šīs gunu sadarbības ar egoisma piepildīto saprātu rodas ilūzijas.

Vairums cilvēku, kas kaut kādā mērā ir atbrīvojušies no grūtībām un dzīvo „uz viļľa”,

patiesi uzskata, ka viss sliktais jau palicis pagātnē. Taču viľi nesaprot, ka drīz likteľa „vilnis”

laidīsies uz leju, un radīsies nepatikšanas un ciešanas.

Laba un slikta karma atnāk cikliski. Šos ciklus rada planētu kustības, kas ietekmē prātu,

piespieţot to ieiet miera stāvoklī, vai arī radot satraukumu. Tā darbojas materiālās dabas gunas.

Ar savu nepārvaramo spēku tās rada nākotnes laimes ilūziju, tādā veidā noslēpjot nākotnes

ciešanas.

Lasītājs: Bet kāpēc daba par mums tā smejas? Kāpēc rodas sajūta, ka viss ir daudzmaz

normāli? Man, piemēram, tik tiešām šķiet, ja kādreiz ciešanas arī nāks, tad kad tas vēl būs?

Šobrīd viss ir normāli.

Autors: Arī man daţubrīd tā šķiet, un tas nozīmē, ka drīz būs grūtības. Tieši tā gunas

aizsargā mūsu vēlmes baudīt to laimi, ko kādreiz pagātnē izvēlējāmies. Ja mēs neatrastos šajā

iluzorā komforta stāvoklī, tad gunas nevarētu rast iespēju apmierināt mūsu pagātnes kaislību un

gara tumsības vēlmes.

Kas attiecas uz gunu spējām radīt ilūzijas, tad gribu minēt piemēru, kas reāli noticis ar

svēto caru Judhišthiru pirms 5100 gadiem. Reiz viľam jautāja: „Kas, pēc Jūsu domām, šajā

pasaulē ir vispārsteidzošākais?” Svētais cars Judhišthira bez domāšanas atbildēja: „Pats

pārsteidzošākais šajā pasaulē ir tas, ka vairums cilvēku nesaprot, ka visi viľu materiālie plāni

beigsies ar to, ka beigu beigās, viľi nomirs. Cilvēki būvē laimīgus tālejošus plānus par nākotni,

nesaprotot, ka nāve vai nelaime var notikt jebkurā brīdī un pilnībā iznīcināt visas viľu cerības”.

Šī izteikuma iespaidā es reiz sāku aptaujāt savus klausītājus zālē: „ Kuri ir pārliecināti par

to, ka rīt, iespējams, būs jāmirst?”. Aptauja parādīja, ka lielais vairums cilvēku ir pārliecināti par

to, ka rītdien viľi vēl būs dzīvi. Daţi uzskata, ka tāda iespēja pastāv, taču ne pārāk liela. Taču

tādu, kas būtu pārliecināti par to, ka nāve var ierasties jebkurā brīdī, praktiski nebija.

Lasītājs: Bet vai Jūs pats jūtiet, ka rīt variet nomirt?

Autors: Arī man nav tādas pārliecības, lai arī zināmā mērā es saprotu, ka tā patiesībā arī

ir. Iespējams, kāds vēlēsies sev un citiem pierādīt, ka viľu neietekmē zemākās gunas. Tā gribas

kādreiz teikt: „Es uzskatu, ka varu nomirt jebkurā mirklī”.

Lasītājs: Arī es nenoliedzu, ka rīt ar mani var kaut kas notikt. Tāpēc uz sevi es

neattiecinu šo zemāko gunu ietekmi, par kuru Jūs runājiet.

Autors: Lieta tāda, ja šāda pārliecība par nāves tuvumu cilvēkam tik tiešām piemīt, tad tā

rada domu, ka ne mirkli nevar kavēties un jādara kaut kas, kas ir dzīvē vissvarīgākais. Tas

nozīmē, ka tāda cilvēka dzīvē nebūs ne minūtes, ko viľš pavadītu izpriecās. Šāds cilvēks pilnībā

izprot laika varenību. Taču tas ir ļoti augsts apziľas tīrības līmenis. Citiem vārdiem, tādu cilvēku

vairs neietekmē materiālo dabas gunu iluzorais spēks. Vai daudz tādu cilvēku pazīstam?

Lasītājs: Personīgi es tādus vispār neesmu sastapis.

Autors: Tomēr tādi cilvēki eksistē. Tos sauc par svētajiem. Piemēram, Sergejs

Radoneţskijs – kristiešu svētais. Viľam cellē stāvēja zārks, un katru nakti viľš tajā gulēja. To

viľš darīja tāpēc, ka saprata – nāve var atnākt jebkurā brīdī un nevēlējas par to aizmirst pat

miegā. Haridas Thakurs – vaišnavisma tradīcijas svētais – katru dienu atkārtoja Dieva Svētos

Vārdus 300 tūkstošus reiţu. Diennaktī viľam atlika tikai pāris stundas, lai paēstu un pagulētu.

Viľš labi saprata, ka visas pārējās nodarbes – ir laika tukša tērēšana, turklāt laika kļūst arvien

mazāk.

54

Piekrītiet, ka maz cilvēku, kuriem ir šāda lietu izpratne, turklāt daudziem no mums tas

šķiet vājprāts.

Lasītājs: Tik tiešām, kāda gan ir laime gulēt zārkā?

Autors: Tomēr, Sergeja Radoneţskija līdzgaitnieki apgalvoja, ka laimīgāka cilvēka par

viľu nav bijis. Pat vēl vairāk, visi, kas ar viľu komunicēja, arī kļuva laimīgi. Pierādījumi ir tādi,

ka drīz apkārt viľa cellei tika uzcelta pilsēta. To pašu var teikt par svēto Haridasu. Viľš bija

prieka avots daudziem svētceļniekiem, kas nāca uz viľu palūkoties.

Lasītājs: Kāpēc tomēr ir tik grūti noticēt, ka šāda dzīve, atsakoties no pasaulīgām lietām,

var būt laimīga?

Autors: Tāpēc, ka mums ir citādāka laimes koncepcija. Kaislību un gara tumsības guna

neļauj saprast, kā būt laimīgam savādākā veidā. Tās aptumšo saprātu un uzstāj: „Laime – ir tad,

kad cilvēkam ir materiālā labklājība, laba veselība, panākumi, veiksme utt.”. Apkārt mūsu

planētai viss atrodas valdošajā kaislību un gara tumsības ietekmē un piespieţ ticēt, ka, rīkojoties

saskaľā ar to norādījumiem, nākotnē iegūsim to, ka materiālajās lietās viss būs kārtībā. Lai gan,

paskatoties patiesībai acīs, materiālā nākotne – ir nopietnākas slimības, vecums un, visbeidzot,

nāve.

Lasītājs: Ja jau gunas tik nepielūdzami rada ilūzijas un piespieţ baudīt kaislību un gara

tumsības karmas augļus, ja tās ir absolūti neuzveicamas, varbūt vienkārši ar to visu jāsamierinās

un mierīgi jāgaida, līdz visa sliktā karma beigsies?

Autors: Daţi cilvēki tā arī domā, bet tā vietā, lai sagaidītu, kad beigsies sliktā karma,

viľi sev papildus rada jaunu slikto karmu. Tāpēc jāmācās dzīvot pareizi, nevis jāgaida labāks

laiks. Laimes koncepcijas maiľa – nav viegls darbiľš.

Saskaľā ar vēdiskajiem rakstiem, kamēr cilvēks nemainīs savus priekšstatus par laimi,

viľš nespēs atbrīvoties no kaislību un gara tumsības gunas ietekmes. Un līdz tam laikam viľa

liktenis ir – sapľot par laimi nākotnē, neskatoties uz realitāti ar laika trūkumu, pārslodzi,

ciešanām, vilšanos un daţreiz ar apziľas degradāciju.

Lasītājs: Tomēr, ja visi materiālie plāni beigsies ar to, ka mēs nomirsim, tad kāpēc vispār

pēc kaut kā tiekties? Varbūt labāk peldēt pa straumi?

Autors: Saprast, pēc kā tiekties, ir ļoti vienkārši. Dvēselei nāve neeksistē, un pēc

ķermeľa nāves sekos jauna dzimšana, un visi nopelni paliks ar mums. Tāpēc nesaprotu, pa kādu

straumi Jūs vēlaties peldēt? Vai pa sliktās karmas straumi?

Lasītājs: Es kaut kā nevēlos nākošajā dzīvē dzīvot tikpat slikti, kā šajā.

Autors: Ja dzīvē neko nemainīsim, tad tieši tā arī notiks. Tieši tāpēc jātiecas nevis pēc

materiālā, bet pēc garīgā. Materiālos panākumus (māju, mašīnu, naudu, slavu) nepaľemsi sev

līdz pēc ķermeľa nāves. Savukārt, sasniegumi strādājot ar sevi, piemēram, rakstura izmaiľas,

saglabājas smalkajā ķermenī, kas nemirst līdz ar raupjo ķermeni, bet kopā ar dvēseli iemājo

nākošajā ķermenī.

Lasītājs: Tad vēl jo vairāk nav jēgas pildīt materiālos pienākumus pret ģimeni un

sabiedrību. Nezaudējot laiku veltīgi, vajag nodarboties ar pašizziľu un netērēt spēkus tam, ko

nepaľemsim sev līdzi nākotnē.

Autors: Jūs tā spriediet, jo nesaprotiet, ka mēdz būt arī neīsta atteikšanās no pasaulīgām

lietām. Neīsta (pāragra) atteikšanās nenovēršami rada degradāciju, jo neļauj cilvēkam attīstīt

saprātīgumu, kas rodas izpildot ikdienas pienākumus.

Lasītājs: Vai tiešām šie ikdienas pienākumi ir tik svarīgi?

Autors: Sprieţot pēc Jūsu jautājuma, iesaku Vēdās palasīt par to, ko cilvēkam dod savu

pienākumu pildīšana ikdienā. Tiem, kuri sākuši nodarboties ar garīgo praksi, pienākumu

55

pildīšana ļauj uzlabot raksturu un attīrīt apziľu no grēkiem ātrāk, kā neīsta atteikšanās no rūpēm.

Tāpēc ikdienas materiālie pienākumi pret ģimeni un sabiedrību obligāti jāpilda, tā ir

nepieciešamība. Mums nav tiesības padarīt savus radiniekus nelaimīgus. Tas ne viľiem, ne

mums neradīs nekādu garīgu progresu. Taču, pildot pienākumus, jāapgūst, kā to darīt pareizi.

Izpildot ikdienas pienākumus, cilvēkam dziļi dvēseles iekšienē jādomā, ka to visu viľš dara, lai

apmierinātu Dievu un dievbijīgus svētos.

Lasītājs: Bet tā taču ir laika veltīga šķiešana. Jūs taču pats sakiet, ka pastāvīgi

jānodarbojas ar garīgo praksi.

Autors: Uzskatīt, ka nav iespējams savienot ikdienas praktisko darbību ar garīgo praksi –

tipiski diletantu maldi garīgo zināšanu jomā. Darbs Dieva vārdā ģimenes un sabiedrības labā – tā

nav laika veltīga tērēšana. Tas audzina pašas svarīgākās rakstura īpašības, kas veicina progresu –

ticību Dievam, atbildības sajūtu un nesavtīgumu.

Lasītājs: Tādā gadījumā es vispār nesaprotu, ar ko parasti dievbijīgi cilvēki, kas pilda

pienākumus, atšķiras no garīgi progresējušiem?

Autors: Ja spēsiet, izpildot ikdienas pienākumus, pastāvīgi domāt par Dievu, tad pēc

Vēdu uzskatiem, kļūsiet garīgi progresīvs.

Lasītājs: Ko Jūs neteiksiet?! Vai tiešām tik vienkārši kļūt par garīgi progresīvu cilvēku?

Autors: Vienkārši, bet nemaz tik vienkārši tas nav. Viss atkarīgs no tā, kādā

noskaľojumā pildiet pienākumus, bet pareizs noskaľojums – nav viegla padarīšana. Turklāt

mērķtiecībai jābūt vērstai nevis uz ārējo (materiālo) bagātību un slavas vairošanu, bet gan uz

cieľu un prestiţu, ko nevar paľemt līdzi (jo vienmēr nomirstam plikiľi) – iekšējo garīgo bagātību

uzkrāšanu. Ja cilvēks pienākumus pilda izjūtot pienākumu pret Dievu un sabiedrību, tad viľš

pastāvīgi sevī attīsta labas rakstura īpašības, dziļu pasaules izpratni, un, beigu beigās, var iegūt

nenovērtējamu dāvanu – mīlestību pret Dievu. Nākošajā dzīvē tas viss pilnībā saglabāsies viľa

raksturā.

Lasītājs: Godīgi sakot, es tik un tā nesapratu, kā dzīvojot ikdienas dzīvi, var sasniegt

pilnību?

Autors: Ja cilvēks visus pienākumus izpilda tikai ar vienu mērķi – apmierināt Dievu, tad

tādā gadījumā, viľš, bez šaubām, sasniegs garīgo pilnību un pat var iegūt retu dāvanu – mīlestību

pret Visaugstāko.

Lasītājs: Labi, es domāju, pakāpeniski ar to tiksim skaidrībā. Tagad, lūdzu, īsumā

paskaidrojiet, kā kļūstot lepnam un egoistiskam, cilvēks pašam nemanot sāk degradēt?

Autors: Shēma ir vienkārša:

Sākumā rodas ideja, ka, lai iegūtu laimi nepieciešams uzzināt, kā vislabāk no

matērijas gūt baudu. Tas mudina mācīties, lai iegūtu prestiţu specialitāti, kuru

apgūstot, būs grūti izsargāties no lepnības.

Apgūstot materiālas zinātnes, cilvēkam rodas pārliecība, ka viľš jau zina, kā kļūt

laimīgam. Nepieciešams tikai papūlēties un pastrādāt.

- Sākot strādāt un nevaldāmi tiecoties pēc bagātībām, cilvēks beigu beigās kļūst

skops.

- Skopums rada aizvien saspringtākas attiecības ar apkārtējiem un arvien pieaugošu

psihisku un fizisku pārslodzi.

- Tas savukārt rada nogurumu, slimības, konfliktus un strīdus.

- Pēc tam bojājas attiecības ģimenē, kolektīvā, ar draugiem.

- Pakāpeniski, liela skopuma rezultātā, rodas nopietnas slimības, psihisks

pārgurums un daţos gadījumos arī nabadzība.

56

- Tas viss rada vilšanos, izmisumu un ļaunumu, kas savukārt piesaista gara

tumsības gunu (dzeršanu, izvirtību, ģimenes izjukšanu, narkotikas, depresiju,

trulumu un pieķeršanos informācijai gara tumsībā – pornogrāfijai, šausmu

filmām, bojevikiem utt.).

Tādā veidā tas, kurš tiecas pēc bagātībām, beigu beigās, kļūst nabags un slims. Citādāk ir

ar cilvēku, kurš:

kultivē sevī dāsnumu,

pēta, kā pareizi izturēties pret Dievu un apkārtējiem cilvēkiem,

tiecas uzzināt, kā pareizi dzīvot saskaľā ar svētajiem rakstiem,

izvēlas sev skolotāju un seko tā norādījumiem,

sāk pašaizliedzīgi strādāt pie saviem trūkumiem, vienlaicīgi izpildot visus savus

pienākumus.

Dzīvojot pēc šiem principiem, cilvēks pamazām:

kļūs dārgs visiem paziľām,

ar laiku viľu sāk cienīt tie, kuri agrāk radīja vienas vienīgas nepatikšanas, tajā skaitā

arī viľa priekšnieki,

tā rezultātā, apkārtējie cilvēki atbalsta visu, ko viľš uzsāk,

tāpēc viľš iegūst papildus iespējas iegūt līdzekļus, kas nepieciešami dzīvei un labu

attiecību nodibināšanai ar cilvēkiem,

pamazām viľu sāk atzīt un cienīt, kas viľam garantē gan garīgo, gan materiālo

uzplaukumu (tikai tad, ja viľš nekļūst lepns).

Kā redzam, dāsnums ved pie bagātības, bet tiekšanās pēc bagātības rada nabadzību.

Tāpēc nav jēgas tiekties pēc balvas, jātiecas iemīlēt savus pienākumus pret Dievu un cilvēkiem

(savu darbu). Pēc tam jācenšas pilnībā apzināties, ka pati lielākā laime iespējama tikai tajā

gadījumā, ja iemācās dzīvot nesavtīgi. Pie cilvēkiem, kas tā rīkojas, materiālais uzplaukums ar

laiku nāk kā balva. Tomēr viľus vairāk par balvu piesaista ar mīlestību paveikts darbs un

nesavtīga dzīve.

Lasītājs: Bet kāpēc tas notiek ar viľiem, nevis ar mani?

Autors: Tāpēc, ka Jūs vēl neziniet, ka nesavtīgas dzīves garša ir daudz saldāka, bet viľi

to jau zina. Kā teicienā, „labāk simts draugi, nekā simts lati”. Taču tie, kuri nezina saldo

dievbijības gunas garšu pārveido parunu šādi: „labāk simts lati, nekā simts draugi”. Tas pats

notiek ar citiem izteicieniem dievbijības gunā. Piemēram, parunu „ne jau naudā ir laime” daudzi

saka savādāk: „ne jau naudā ir laime, bet tās daudzumā”. Redziet, patiesības uztvere ir atkarīga

no tā, ko mēs saprotam ar vārdu „laime”.

Lasītājs: Ja ir izteikta tieksme pēc sakariem un iespējām, nevis pēc pirkumiem, vai arī

tas ir kaislību un gara tumsības gunas iluzoro spēku produkts?

Autors: Jūs trāpījāt desmitniekā, bet tā jau ir nākošās sarunas tēma.

SECINĀJUMS: Lai dzīvās būtnes varētu mierīgi baudīt vēlamo materiālās laimes veidu,

materiālās dabas gunas paslēpj no viņiem zināšanas par citu, daudz augstāku (garīgu) laimes

garšu. Tomēr tas neatņem dzīvajām būtnēm izvēles brīvību un iespēju atbrīvoties no savas dzīves

mērķa iluzorās neizpratnes ietekmes.

Lai atbrīvotos no ilūziju ietekmes uz saprātu (es dzīvoju pareizi), ko uzspiež zemākās

gunas, pirmkārt, mums no visa spēka jācenšas atbrīvoties no lepnības un iedomības. Tāpēc

57

jāmēģina pēc iespējas labāk pildīt pienākumus pret Dievu, sabiedrību un tuviniekiem (balstoties

uz svētot rakstu zināšanām). Šāda pazemīga dzīve nav iespējama bez skolotāja. Progresa sākuma

pazīme ir dabiski radusies vēlme ieklausīties svešā (pat pirmajā mirklī nepatīkamā) viedoklī.

Taču uzklausīt visus pēc kārtas nebūt nav droši. Tāpēc, lai zaudētu ilūzijas, Vēdas iesaka

mācīties pazemīgi klausīties tos, kuri savos spriedumos balstās tikai uz svētajiem rakstiem un

paši neko neizdomā.

SKOPUMS ATTIECĪBĀ PRET NAUDU

Skopums attiecībā pret naudu ir ilūzija, kas rada pārmērīgu sasprindzinājumu, laika

trūkumu, nogurumu, slimības un vilšanos. Cilvēki kaislībās nevar kļūt laimīgi. Tikai darbs, kas

patīk, var radīt patiesu laimi, tajā pašā laikā tieksme pēc naudas pakāpeniski, bet nenovēršami

iznīcina tās darbības garšu, kas nes naudu. Rezultātā cilvēks tā vietā, lai darbotos ar mīlestību un

nesavtīgi, sāk „vilkt zem sevis” un zaudē mieru. Tādā veidā viľš nonāk kaislību gunas ietekmē,

citiem vārdiem, konkurences pasaulē un cīľā par izdzīvošanu. Tas attiecas ne tikai uz darba

attiecībām, bet arī uz attiecībām ģimenē.

Lasītājs: Kāpēc Jūs esiet pret skopumu attiecībā uz naudu, bez taupīguma naudu

neiekrāsi? Ja es nenestu naudu mājās, tad sieva mani bez sāls apēstu.

Autors: Taupīgums un skopums nav viens un tas pats. Skops cilvēks nevar būt taupīgs.

Skops cilvēks ir ļoti pieķēries visam, kas viľu interesē un tiecas to iegūt, attiecīgi viľa

ietaupījumi kūst. Viľš pastāvīgi baidās par savu īpašumu un to sauc par skopumu. Skopums

neļauj viľam kļūt laimīgam, un ne pa velti ir paruna: „skopais maksā divreiz”. Izteiciens, kas

raksturo dievbijības gunu: „čaklais trūkumu nepazīst”. To teicis diţais gudrais Čanakje Pandits.

Lasītājs: Kāds sakars izteicienam „čaklais trūkumu nepazīst” ar to, ka šobrīd runājam

par skopumu?

Autors: Skopums un darba mīlestība ir nesaderīgas lietas. Cilvēks var būt skops un mīlēt

naudu vai var būt nesavtīgs un mīlēt savu darbu. Pirmajā gadījumā viľš, beigu beigās, kļūst

nabags, otrajā – iegūst gan garīgus, gan materiālus labumus.

Lasītājs: Jūs gribiet teikt, ka, tiecoties krāt naudu, beigu beigās, mēs kļūstam nabagi?

Autors: Tieši tā. Minētais izteikums runā pats par sevi.

Lasītājs: Lūdzu, paskaidrojiet sīkāk šī izteikuma nozīmi.

Autors: Patiešām, strādīgs ir tas, kurš mīl darbu, bet nabadzība ir rezultāts skopumam un

mīlestībai pret naudu. Mums ir izvēles brīvība: vai nu kļūt bagātiem, bet tajā pašā laikā mīlēt

darbu, nevis bagātību, vai mīlēt bagātību un strādāt naudas dēļ un, beigu beigās, kļūt nabagiem.

Lasītājs: Tagad saprotu, kāpēc nabagu ir vairāk kā bagāto – vairums cilvēku tik tiešām

vairāk par darbu mīl naudu.

Autors: Jūsu domas ir uz pareizā ceļa. Tiešām tas, kurš domā par naudu, nevar ar

mīlestību domāt par darbu, jo viľu sāk ietekmēt kaislību guna. Kaislību guna piespieţ strādāt

nevis ar mīlestību, bet pāri saviem spēkiem un pastāvīgi domāt par to, kā šis darbs tiks novērtēts

un apmaksāts. Tāpēc ļoti vēloties iegūt vairāk naudas, cilvēks, pašam nemanot, sāk strādāt bez

prieka. Tas, kurš strādā ar mīlestību, darbā nepiekūst, bet atpūšas. Cilvēks, kurš darbā domā par

naudu, ļoti piekūst un ar laiku zaudē par to jebkādu interesi. Viľa intereses – ir nauda.

Lasītājs: Vai iespējams mīlēt vienlaicīgi gan darbu, gan naudu?

Autors: Nē, šīs jūtas vairs nebūs mīlestība pret darbu, bet mīlestība pret izdevīgu darba

vietu.

58

Lasītājs: Vai var vienlaicīgi mīlēt darbu un būt pārticis?

Autors: Tieši tā arī vienmēr notiek. Vienīgais noteikums – jāsaprot, ka jācenšas nedomāt

par naudu, jo no tādām domām pārľem skopums un par pašu darbu zūd interese.

Lasītājs: Kāds tādā gadījumā ir dievbijīgu cilvēku darba mērķis?

Autors: Dievbijīgi cilvēki strādā, lai apmierinātu Dievu un par prieku visām dzīvajām

būtnēm.

Lasītājs: Bet, ja tādā gadījumā trūks naudiľas? Piemēram, kāds mēģinās izmantot manu

nesavtību un piekrāps mani?

Autors: Šādā gadījumā nepārvaramā dievbijības guna par Jums parūpēsies. Ja kāds

piemāna dievbijīgu cilvēku, tad no tā neko labu neiegūst. Vēl vairāk, tādam krāpniekam turpmāk

nāksies to ļoti noţēlot.

Lasītājs: Es pazīstu daudz cilvēku, kuri strādā naudas dēļ, bet savā darbā viľi ir ļoti

centīgi un strādīgi.

Autors: Arī kaislīgs cilvēks strādā centīgi un turklāt ļoti nopūlas, taču viľš nemīl ne

darbu, ne savu darba vietu. Darbs bez mīlestības ir nekam nederīgs un rada vienas vienīgas

ciešanas.

Lasītājs: Lūdzu, nosauciet šīs ciešanas.

Autors: Lūk, daţas no tām:

Naudaskārs cilvēks pastāvīgi domā, kad beidzot beigsies maiľa un viľš varēs iet

mājās. Jau pati šī gaidīšana rada ciešanas.

Pamazām uzkrājas neapmierinātība.

Šīs neapmierinātības dēļ, cilvēks sāk domāt, ka neviens viľa darbu nenovērtē. Tā

attīstās aizvainojums pret priekšniekiem, darbabiedriem, radiniekiem, likteni un dzīvi.

Tas rada konfliktus gan darbā, gan mājās.

Savukārt konflikti rada izmisumu, kaitīgos ieradumus un rezultātā – apziľas

degradācija un ģimenes izjukšana.

Mīlestība pret naudu rada ciešanas, bet mīlestība pret darbu dara laimīgu.

Lasītājs: Man vienmēr šķita, ka godbijīga attieksme pret naudu rada labklājību.

Autors: Jums taisnība, pret naudu jāizturas godbijīgi. Cienīt naudu tas nozīmē nesavtīgi

to izmantot Dieva vārdā, lai visiem būtu kāds labums. Jāsaprot, ka nauda ir Dieva enerģija, kas

domāta, lai mums būtu materiāli līdzekļi, kas nepieciešami pašu un apkārtējo cilvēku garīgās

dzīves organizēšanai. Skopums attiecībā pret naudu nerada labklājību, kā tas šķiet pirmajā

mirklī. Tāpēc kaislību gunas ietekmē radies noskaľojums – „nauda atrisina visas problēmas” ir

ilūzija.

Laime ir tiekšanās dzīvot citiem, mīlēt darbu, būt godīgam, līdzcietīgam, labam,

pazemīgam utt. Laime dievbijībā ir daudz pievilcīgāka par laimi, kas rodas tiecoties pēc

personīgā komforta, bagātības, panākumiem, slavas utt. It kā teorētiski tas viss ir skaidrs, taču

praktiski saprast gunu darbību ir ļoti grūti.

Lasītājs: Kāpēc ir tik grūti saprast gunu darbību?

Autors: Tāpēc, ka kaislību un gara tumsības guna ir spēki, kas mūsu saprātu ietekmē

selektīvi. Tās pārklāj cilvēka saprātu ar ilūzijām un piespieţ domāt, ka „mēs pareizi izprotam

situāciju”. Gunas rada iespaidu, ka mēs zinām, kā sakārtot savu dzīvi. Tās cilvēka apziľā

nostiprina „patiesības”, ko diktē kaislību guna: „vairāk domā par izdevīgumu, par naudu un tad

būsi laimīgs”. Šai šķietamajai paša kompetences sajūtai (kā pareizi rīkoties) nav nekāda sakara ar

mūsu patieso dabu, to uzspieţ ilūzijas un noved pie ciešanām.

59

Lasītājs: Vai šī iluzorā sajūta, it kā es bez svētu cilvēku palīdzības tāpat visu saprotu, var

pazust pati no sevis?

Autors: Jā, daţos gadījumos iespējama atklāsme, bet tikai pēc garas neveiksmju rindas

vai arī spēcīga stresa iespaidā. Taču to pašu var sasniegt kultivējot sevī pazemību. Pazemība ātri

un dabīgi ved mūs pie dievbijības gunas un attīra saprātu no iluzoras iedomības.

Lasītājs: Man ir jautājums, kas skar bagātību uzkrāšanu. Apkārt redzu tik daudz bagātu

un vienlaicīgi skopu cilvēku. Daudzi no viľiem tā arī nomirst bagāti, nesaprotot, ka viľi atrodas

kaislībās. Jūs apgalvojiet, ka, tiecoties pēc naudas, rodas nabadzība. Šie fakti kaut kā neatbilst

vēdiskajiem priekšstatiem. Ko Jūs par to teiksiet?

Autors: Jums taisnība, tāds fenomens eksistē. Šie cilvēki agrāk ļoti vēlējās kļūt bagāti un

tā dēļ bija gatavi atdot visu. Tāpēc viľi visu dievbijību, kas uzkrāta daudzu dzīvju laikā, lika uz

vienu likteľa kārti. Pateicoties visai uzkrātajai dievbijībai, viľi uz kādu laiku kļuva bagāti. Taču,

kad visi dievbijības krājumi beigsies, viľus nenovēršami gaida nabadzība. Tas var nenotikt

vienas dzīves laikā, bet vairāku.

Lasītājs: Tātad, ja ir ļoti spēcīga vēlme, tad lai to realizētu, gunas sakopo visu dievbijību

vienkopus, pat to, kas paredzēta nākotnē?

Autors: Jā, tieši tā.

Lasītājs: Es nespēju tam noticēt. Vai tiešām cilvēks, kam ir spēcīga vēlme realizēt kaut

kādus muļķīgus plānus, var piesaistīt visus savu dievbijību?

Autors: Bet no kurienes, Jūsuprāt, tad rodas veiksme vai negaidīta vēlmju piepildīšanās –

no griestiem, vai?

Lasītājs: Sapratu, tātad tas, kurš šobrīd ir bagāts, pēc tam, skopuma dēļ iztērējot visu

savu dievbijību, nākotnē nolemts nabadzībai?

Autors: Jums taisnība, daudziem cilvēkiem nav lemts saprast, ka viľu izvēlētais virziens

uz laimi nav īstais. Viľi nespēj to saprast, jo viľi patiesībā nemaz nevēlas to saprast. Cilvēki

vairāk par visu vēlas kļūt bagāti un gatavi visu par to atdot. Tāpēc līdz pat dzīves beigām liktenis

neko viľiem nesāks mācīt. Tādu cilvēku dzīve vairāk vai mazāk būs bez mākoľiem līdz tam

laikam, kamēr pietiks iepriekš uzkrātās dievbijības.

Tiklīdz iepriekšējās dzīvēs uzkrātā dievbijība beigsies, šiem „bagātajiem” cilvēkiem

uzreiz gadīsies daţādas likstas (izputēšana, neārstējamas slimības, ģimenes izjukšana, laupīšanas

utt.). Viľi var domāt, ka nelaimes saistītas ar kaut kādu ārēju iemeslu (neveiksmīgu darījumu,

līdzekļu, veselības, ģimenes laimes netīšu zaudēšanu utt.). Viľiem var šķist, ka nepieciešams

nedaudz vairāk iespringt un tad viss atkal būs labi. Taču bieţi šādās ilūzijās viľi arī nomirst.

Patiesībā, kad viľu dievbijība beidzas, mainās uzvedība, ārējais izskats, veselības

stāvoklis, attiecības ar cilvēkiem utt. Kļūst grūti skatīties uz tādiem, kādreiz respektabliem,

cilvēkiem.

Lasītājs: Man ir zināmi daţi tādi piemēri un tik tiešām, sāpīgi uz viľiem skatīties.

Autors: Cilvēkiem, kas iztērējuši visu savu dievbijību, gunas neatstāj nekādu iespēju

atgūt iepriekšējās bagātības. Tie, kuriem dievbijības pietiek visas dzīves garumā, būs bagāti līdz

tās beigām, bet cik daudz naudas būs nākošajā dzīvē, rādīs atlikušie dievbijības krājumi.

Lasītājs: Iznāk, ka bez dievbijības krājumiem kļūt bagātam vienkārši nav iespējams?

Autors: Jā, bez labiem darbiem bagātības nemēdz būt. Cilvēks kļūst bagāts tikai

pateicoties dievbijīgiem darbiem iepriekšējās dzīvēs. Viľš piedzimst un viľa horoskopā jau ir

planētas, kas norāda uz bagātību.

Lasītājs: Ja esi bagāts, laimīgs nevari būt?

60

Autors: Tie gan ir Jūsu maldi. Viss atkarīgs no tā, kā šo naudu lieto. Pati par sevi

bagātība nav nepārvarams šķērslis, lai sasniegtu dievbijības gunu un laimi. Problēma ir tikai tajā,

kā cilvēks šo bagātību izmanto. Bagātam cilvēkam ir izvēles brīvība: izmantot bagātību savtīgos

nolūkos un kļūt nabagam, vai ar šīs bagātības palīdzību padarīt visus laimīgus un palikt bagātam

arī nākotnē. Otrajā gadījumā cilvēku ietekmē valdošā dievbijības guna, tāpēc, prātīgi izmantojot

bagātības, viľš neko nezaudē. Bagātība ir pārbaudes veids, kuras rezultātā cilvēks kļūst vai nu

ļoti labs un laimīgs, vai nu ļoti slikts un nelaimīgs.

Lasītājs: Kad runājiet par naudu, nezinu, kāpēc Jūs vienmēr iekrītiet galējībās.

Autors: Visa kaislību guna sastāv no vienām vienīgām galējībām. Liela bagātība spēcīgi

ietekmē cilvēka apziľu un tāpēc šajā gadījumā vidusceļa nav: vai nu cilvēks pakāpeniski kļūst

ļoti dāsns, vai – ļoti skops. Bagātība tā nav tikai pārticība, kā mēs domājam, tā ir arī liela

atbildība pret sabiedrību, kā arī pārbaudījums.

Tas, kurš izvēlējies savtīgumu, sevī kultivē skopumu, tādā veidā zaudē dievbijību un var

degradēt jau šajā dzīvē, zaudējot visas bagātības. Ja viľam pietiks dievbijības no iepriekšējās

dzīves, lai šajā dzīvē visu laiku būtu bagāts, tad, mirstot pārticībā un ar skopumu sirdī, nākošajā

dzīvē viľš neizbēgami piedzims jau nabags. Tas, kurš nodarbojas ar labdarību un nesavtību,

paliek bagāts kā šajā dzīvē, tā arī nākošajā un tāpat kā iepriekš – piedzimst bagāts un nesavtīgs.

Taču tādus cilvēkus var satikt ļoti reti. Bieţāk bagātība cilvēkus bojā un padara skopus.

Lasītājs: Vai Jūs variet shematiski parādīt, kā, palielinoties skopuma ietekmei, mainās

cilvēka psihe?

Autors: Jā, skopuma ietekmē var novērot pakāpeniskas izmaiľas psihē. Shematiski tas

izskatās šādi:

1. Tiklīdz skopums iefiltrējas apziľā, cilvēks pieķeras savu vēlmju objektam un ar

interesi to apcer.

2. Tālāk cilvēks pieķeras baudas objektam prātā, t.i., sāk pastāvīgi par to domāt.

3. Pēc tam parādās akla izlēmība (skopums saprātā) un vēlme par katru cenu iegūt savu

vēlmju objektu.

4. Saspringtas prāta koncentrēšanas uz vēlmju objektu rezultātā tiek traucēta atpūta

(miegs).

5. Tad cilvēkam pakāpeniski uzkrājas psihisks nespēks.

6. Novājināts cilvēks zaudē interesi par apkārt notiekošo (iekrīt depresijā).

7. Nespējot iegūt pieķeršanās objektu ar parastām metodēm, cilvēks zaudē sirdsapziľu

un kaunu (cenšas vēlamo objektu iegūt nelikumīgā veidā).

8. Ja arī tas nelīdz izvirzītā materiālā mērķa sasniegšanai, tad iestājas garīgais

sabrukums un cilvēks zaudē adekvātu apkārtējās pasaules uztveri.

9. Ja pieķeršanās objekts ir absolūti nesasniedzams, cilvēkam pēc kāda laika iestājās

pilnīgs orientācijas zudums, traumatiskā psihoze.

10. Daţreiz (īpaši nelaimīgas mīlestības gadījumos) neapmierinātais skopums baudīt rada

psihisku sastingumu, murgus, neadekvātu pasaules uztveri un var pat izraisīt nāvi

(psihiskā nespēka vai pašnāvības gadījumā).

Gunas palīdz mums saprast, ja jūtas ir spēcīgas un cilvēkam ir tieksme būt skopam,

nepieciešams šo skopumu virzīt nevis materiālā, bet garīgā gultnē.

Lasītājs: Tātad savu skopumu var izmantot arī garīgajam progresam?

Autors: Jā, par laimi, var.

61

Lasītājs: Es nepārstāju brīnīties cik viltīgi un bez kompromisiem viss šajā pasaulē

iekārtots.

Autors: Es arī.

SECINĀJUMS: Spēcīgu pieķeršanos naudai rada kaislību un gara tumsības gunas iluzorais

spēks. Kļūstot naudaskārs, cilvēks piesauc sliktu likteni un vienas vienīgas ciešanas. Taču tas

nenozīmē, ka ciešanas radīsies tiklīdz cilvēks kļūs skops.

Visbiežāk sākumā skopums atņem visu iepriekšējās dzīvēs uzkrāto dievbijību un ārēji,

šajā brīdī, viss izskatās pietiekami labi. Pēc tam, kad beidzas dievbijība, nāk neveiksmes,

finansiālas problēmas, nabadzība, slimības un ciešanas.

Bez dievbijības naudu neiegūsi, bet skopums neļauj nopelnīt jaunu dievbijību. Tāpēc

skopa cilvēka laime pastāvīgi kūst, kā „aisbergs okeānā”, un neviens nezina, kad šis aisbergs

sagriezīs visu dzīvi kājām gaisā.

VAI VAJAG CĪNĪTIES AR GUNĀM

Lasītājs: Es nolēmu cīnīties ar kaislību gunu un gribu, lai Jūs man palīdziet. Tāpēc,

lūdzu, paskaidrojiet vēlreiz un sīkāk, kā cīnīties ar zemākajām gunām?

Autors: Pirmais, kas jāsaprot – mums šajā pasaulē nav nekādu iespēju izvairīties no to

ietekmes un pretojoties mēs nekad tās neuzvarēsim.

Lasītājs: Te tev nu bija! Un ko tagad darīt?

Autors: Neskatoties uz grūtībām, katram cilvēkam jāizrāda psihiska pretestība

uzbrūkošajām kaitīgajām vēlmēm un ieradumiem.

Lasītājs: Citiem vārdiem, jādara viss, kas mūsu spēkos, bet nevajag cerēt, ka tādā veidā

uz visiem laikiem iznīcināsim kaitīgo ieradumu vai slikto rakstura īpašību. Vai esmu Jūs pareizi

sapratis?

Autors: Jā, zināmā mērā tā tas ir. Tikai ar pūļu palīdzību kaitīgo ieradumu nevar

pārvarēt. Tomēr jācenšas pārvarēt kaislību un gara tumsības gunas ietekmi uz apziľu, zināmu

laiku mums ir pienākums un mēs varam tām pretoties. Taču, cīnoties ar gunām, nevajag

pārpūlēties, tāpēc, ka, akli cīnoties, mēs nespējam uzvarēt kaitīgo ieradumu. Kaut kādā mērā var

likt šķēršļus tā attīstībai. Savu spēku robeţās jācīnās ar zemāko gunu ietekmi uz apziľu. Taču

nevajag domāt, ka cīľa ir galvenais paľēmies, kā pārvarēt to ietekmi. Tikai iegūstot augstākas

(garīgas) zināšanas, cilvēks atbrīvojas no zemāko gunu ietekmes, tā arī neuzveicot tās ar savu

bezrūpīgo cīľu. Pārsteidzoši, bet tos, kuri ieguvuši priekšstatu par daudz cēlāku garšu, zemākās

gunas pašas, bez kādas cīľas, pārstāj ietekmēt.

Lasītājs: Šādu zināšanu man pagaidām nav. Tāpēc, lūdzu, paskaidrojiet ar kādu piemēru

no dzīves, kā iespējams, kaut vai īslaicīgi, cīnīties ar gunām?

Autors: Labi, apskatīsim, kā atrodoties daţādu gunu ietekmē, cilvēki katrs savā veidā

cenšas tikt galā ar slimībām.

Lasītājs: Vai cilvēki, kas atrodas dievbijības gunas ietekmē, arī cīnās ar slimībām?

Autors: Arī dievbijīgi cilvēki reizēm slimo. Taču organisms dievbijības gunas ietekmē

vienmēr strādā, lai radītu, tāpēc atveseļošanās šādam cilvēkam atnāk pati par sevi. Kaislībās

62

organisms strādā saspringti un līdz spēku izsīkumam. Bet, ja cilvēks atrodas gara tumsībā, tad

viľa organisms virzās pretī degradācijai.

Lasītājs: Vai var ārstēties, neľemot vērā šos trīs spēkus?

Autors: Var, bet nebūs nekādas jēgas – bezjēdzīga darbība.

Lasītājs: Kāpēc bezjēdzīga, Jūs taču nenoliegsiet, ka ir efektīvas zāles, kas spēj uzvarēt

slimību?

Autors: Protams, ir efektīvas zāles. Kurš gan to apstrīd? Taču jāzina, ka gunas iedarbojas

daudz smalkāk, nekā paši efektīvākie medicīniskie preparāti. Tās visu saliek pa vietām.

Organismam būs tās homeostāze, t.i. visu funkciju pastāvība, kas atbilst gunām, kurās viľš

atrodas. Ja organisms atrodas kaislību gunas ietekmē, tad visas funkcijas darbosies līdz spēku

izsīkumam, lai cik arī neārstētos. Ja cilvēks atrodas gara tumsības gunas ietekmē, tad, lai cik

efektīva būtu ārstēšana, viľa organisma funkcijas tik un tā būs noskaľotas uz iznīcību.

Lasītājs: Vairums cilvēku atrodas kaislību gunas ietekmē, un tomēr es zinu daudzus, kuri

ir izārstējušies.

Autors: Mēs jau runājām, ka kaislību guna speciāli darbojas tā, lai jebkurā gadījumā

cilvēks sākumā justu īslaicīgu atvieglojumu, bet pēc tam likteľa triecieni uzbrūk ar jaunu sparu.

Tas pats attiecas arī uz ārstēšanu. Ārstēšanās kaislībās rada īslaicīgu atvieglojumu, bet pēc tam

slimības no jauna uzbrūk.

Lasītājs: Vai varam un kā tām pretoties?

Autors: Varam un tas ir pienākums – ārstēt savu organismu un pretoties slimībām.

Piemēram, dzert toniku, zāļu uzlējumus vai medikamentus. Protams, tas radīs kādus īslaicīgus

rezultātus, tāpēc būs neliels atvieglojums. Bet pēc kāda laika organisms atgriezīsies savā

sākotnējā, slimīgajā stāvoklī.

Lasītājs: Kāpēc tā notiek?

Autors: Izdzertās zāles nevar izmainīt planētu slikto ietekmi, sliktas attiecības mājās un

darbā. Bet tieši šie faktori ir slimību pamatiemesli, cilvēkiem, kas atrodas kaislību gunas

ietekmē. Tāpēc pēc kāda laika kaislību guna atkal cilvēkam rada ciešanas. Un, lai cik arī nebūtu

dīvaini, mēs paši tai palīdzam.

Lasītājs: Ko nozīmē – mēs paši tai palīdzam? Apskatīsim pēc kārtas jautājumus, kas

saistīti ar ārstēšanu. Un tātad, pēc ārsta padoma dzeram ajūrvēdisko toniku, un kas notiek? Kur

ārstēšanas laikā slēpjas mūsu nepareizā ietekme uz organismu?

Autors: Nemainot dienas reţīmu un savu apziľu, mēs cenšamies mākslīgi izraut

organismu no tās zemākās gunas ietekmes, kura to vada. Kas gan notiek ar organismu? Ja zāles

piemeklētas pareizi, tad rodas īslaicīgs pašsajūtas uzlabojums. Taču jāsaprot, ka slimība

cilvēkam ir kā sods, lai apvaldītu viľa nepareizo uzvedību. Nevajag aizmirst, ka izveseļošanās

palielina mūsu iespēju rīkoties muļķīgi (lamāties ar sievu, dzert alkoholu, smēķēt, neievērot

dienas reţīmu). Turklāt īslaicīgs atvieglojums cilvēku maldina, ka viľš cieš nevis savu trūkumu

dēļ, bet tāpēc, ka nav labu zāļu. Tādā veidā nepareiza pieeja ārstēšanai pacienta apziľu vēl vairāk

iegrūţ kaislību gunā.

Lasītājs: Ko tas nozīmē?

Autors: Piemēram, ja cilvēkam no smēķēšanas sāp aizkuľģa dziedzeris, tad intuitīvi,

stipru sāpju gadījumā, viľš smēķēs mazāk. Ja pēc ārsta norādījuma viľš sāks dzert auzu

novārījumu, tad aizkuľģa dziedzera sāpes rimsies un tas dos iespēju smēķēt vairāk. Taču, ja šis

cilvēks nesaľemtu labas zāles, tad saprastu daudz ātrāk, ka steidzami jāatmet smēķēšana.

Lasītājs: Cits variants: smēķējošs cilvēks, kuram nav zāļu un kurš turpina smēķēt, paliek

pavisam slims. Jūs taču pats teicāt, ka cīnoties ar gunām, tās nevar uzvarēt.

63

Autors: Jā, Jums taisnība, ja neārstējas, tad caur ciešanām var saprast, ka jāmaina dzīve.

Taču tādā gadījumā pastāv risks sabojāt veselību. Tāpēc neārstēties – tā ir galējība. Tajā pat laikā

cilvēkam, kas atrodas kaislību gunas ietekmē, labas zāles ir jauna iespēja turpināt bendēt savu

veselību. Tāpēc vienīgā izeja ir ārstēties un vienlaicīgi apgūt, kā pareizi dzīvot. Grozies kā gribi,

bez garīgām zināšanām neizārstēsies.

Lasītājs: Cik viss ir sareţģīti!

Autors: Ja apgūst zināšanas, kā dzīvot pareizi, tad sevi izārstēt nav sareţģīti. Zināšanas

(daudz augstākas laimes garša) pašas rada entuziasmu mainīt dzīvi un aicina atmest kaitīgos

ieradumus. Ja dzenas pakaļ brīnumnūjiľai – spēcīgas darbības preparātiem – tad pat, atvieglojot

savu stāvokli, cilvēks atbrīvosies no ciešanām tikai īslaicīgi un pēc tam vēl vairāk visā vilsies.

Lasītājs: Vai tas attiecas uz visām slimībām, vai tikai uz tām, ko rada kaitīgi ieradumi?

Autors: Visas slimības rodas mūsu grēcīgās darbības rezultātā. Ja cilvēks visiem spēkiem

cenšas izārstēties, bet nevēlas izprast to, kā dzīvot pareizi, tad viľš sevi nolemj vēl lielākām

ciešanām.

Lasītājs: Jūs gribiet teikt, ka nevajag ārstēties, bet vajag turpināt ciest?

Autors: Nē, tās ir muļķības. Bez šaubām jāārstējas, taču pati svarīgākā ārstēšanās ir

cenšanās attīrīt apziľu no grēkiem. Bieţi šādai darbībai nepieciešami spēki. Ja slimība atľem

spēkus, kas nepieciešami pašpilnveidei, tad nekavējoties jāārstējas ar jebkādiem pieļaujamiem

līdzekļiem un, pats galvenais, visiem spēkiem jācenšas nodarboties ar garīgo praksi.

Pretējā gadījumā, ja netieksimies apgūt garīgās zināšanas, bet piebāzīsim sevi ar spēcīgas

iedarbības preparātiem vai ārstnieciskām zālītēm, tad izārstējoties izdarīsim sev lāča

pakalpojumu, tāpēc, ka turpināsim dzīvot to dzīvi, kas radīja slimību.

Lasītājs: Likumsakarīgi rodas jautājums: „Kāpēc medicīna cilvēkus ārstē ar

ārstnieciskiem preparātiem uz zālītēm”? Tādā veidā ārstējot, tā nemaz nepievērš uzmanību

slimības pirmcēlonim.

Autors: Kāpēc tā notiek? Tā darbojas kaislību guna, kas ietekmē gan medicīnu, gan

ārstus, gan pacientus. Atrodoties kaislību gunas ietekmē, medicīna mums saka: „Dzīvo kā

dzīvoji, efektīvas zāles tevi izglābs, pats galvenais – maksā naudu”. Šādu „efektīvo zāļu

līdzekļu” reklāmu var redzēt uz katra soļa. Ja ārstējas kaislību gunas ietekmē, tad, kā redziet,

beigu beigās, no tā nekas labs nesanāk. Tomēr šāda pieeja slimību ārstēšanai šobrīd ir ļoti

populāra un tāpēc farmakoloģiskā rūpniecība ir tik attīstīta.

Lasītājs: Izskatās Jūs esiet nikns medikamentozās ārstēšana pretinieks.

Autors: Nē, vaina nav medikamentozajā ārstēšanā. Lai darbotos dievbijībā, jebkurai

medicīnai, vienlaicīgi ar medikamentozo ārstēšanu, jāpiedāvā daţādas veselīga dzīvesveida un

progresīvas domāšanas metodes.

Lasītājs: Kā, pēc Vēdu domām, izskatās efektīva ārstēšana?

Autors: Smagas slimības efektīvai ārstēšanai nepieciešamas nopietni nodarboties ar

pašpilnveidi, ievērot dienas reţīmu, jāveic fiziskie vingrinājumi (hatha jogas asanas, elpošanas

vingrojumi, dinamiskie vingrojumi). Neskatoties uz slimību, jāsāk nodarboties ar garīgo praksi:

katru rītu jāatkārto Svētie Vārdi un lūgšanas, jāsvēta ēdiens, jākomunicē ar svētiem cilvēkiem.

Vienlaicīgi ar labu, dievbijīgu zālīšu vai efektīvu zāļu palīdzību jākoncentrē spēki cīľai ar

slimību. Šādi rīkojoties, cilvēks tik tiešām spēs atjaunot, stabilizēt veselību un pilnībā atbrīvoties

no sliktās karmas, kas radīja slimību. Pretējā gadījumā, lietojot zāles un turpinot iztapt saviem

kaitīgajiem ieradumiem, viľš sevi tikai māna.

Lasītājs: Ar ārstēšanu viss it kā ir skaidrs, bet kā rīkoties gadījumā, ja ir sabojātas

attiecības ģimenē un konflikti darbā? Cik sapratu, tas viss rodas kaislību gunas ietekmē?

64

Autors: Jā, Jūs visu esiet pareizi sapratis. Līdzīgi kā ar slimību ārstēšanu, var saprast arī

to, kā pārvarēt zemāko gunu ietekmi uz citām dzīves sfērām. Ja gunas piespieţ pie sienas, tad,

protams, nepieciešams kaut kā tām pretoties. Piemēram, jācenšas nesmēķēt, nedusmoties,

nepārēsties, nestrīdēties ar tuviniekiem un cienīt priekšniekus. Taču pat to saprotot, ar vienu

mehānisku pretošanos neko nevar izmainīt, vienlaicīgi jāmaina arī kaislībā vai gara tumsībā

esošā laimes garša pret dievbijības laimes garšu. Citādāk cīľa ar netikumiem nenovēršami

beigsies ar neveiksmi.

Lasītājs: Lūdzu, paskaidrojiet mehānismu, kā tas notiek?

Autors: Gunas var salīdzināt ar gumijām, kas ir piesietas un tur mūs noteiktā stāvoklī,

bet mēs cenšamies aiz tām vilkt. Ja tās nostiepjam un nemainām savas vēlmes un laimes izpratni,

bet pretojamies, kas tad notiks? Sākumā saspringstam, arvien vairāk pretojamies gunām, jo

mums ir spēks, bet pēc tam, kad spēki zūd, atlaiţam gumiju un tā mūs atmet atpakaļ pie sasistas

siles. Beigu beigās, lai cik nebūtu dīvaini, viss notiek ne tā, kā cerējām.

Lasītājs: Uzskatāmībai, lūdzu, miniet kaut kādu piemēru, kas apstiprinātu Jūsu teikto.

Autors: Piemēram, nemainot attieksmi pret dzīvi, cilvēks sāk badoties. Liekais svars

rodas no skopuma, bet nevēloties mainīt rakstura īpašības, viľš stūrgalvīgi badojas, pretojoties

gunām. Tādam cilvēkam nav zināms, ka badošanās ir cīľa ar jūtām, kas vēlas paēst. Tieši tajās,

izsalkušajās jūtās, rodas skopums.

Skopums ir spēcīga vēlme iegūt baudas objektu. Skopuma daudzumu kontrolē mūsu

pagātnes vēlmes un rīcība, un tātad – materiālās dabas gunas. Ja neiegūstam savu iegribu

objektu, tad vēlmes uzkrājas prāta atmiľas dziļumā, gaidot, kad tās tiks apmierinātas. Gadījumā,

ja apmierinājums nerodas, lai kompensētu psihiskā zaudējuma sajūtu, prāta smalkais ķermenis

pastiprina izsalkuma sajūtu. Skopiem cilvēkiem bada sajūta īpaši aktivizējas vakaros, kas noved

pie bagātīgām vakariľām. Tas savukārt stimulē tauku uzkrāšanos. Tāpēc neapmierināts skopums

neizbēgami rada lieko svaru un gremošanas orgānu slimības.

Lasītājs: Kāpēc ēšana vakaros stimulē tauku uzkrāšanos? Man, piemēram, ir ļoti smags

darbs, un tāpēc viss ēdiens pa nakti pārstrādājas.

Autors: Lai kāds būtu Jūsu darbs, ja ēdiet pēc plkst. 18:00, tad Jūsu vielmaiľa nonāk

Mēness ietekmē. Mēness organismā atbild par jaunu audu sintēzi un barības vielu uzkrāšanos.

Tāpēc, ēdot vakarā, ēdiens pārvēršas taukos un to nekādi nevar mainīt.

Lasītājs: Bet man sieva to vien dara, kā ēd uz nakti, tagad es viľai pateikšu, kā pareizi

jāvājē.

Autors: Tikai, lūdzu, runājiet bez ľirgāšanās, citādāk zināšanas viľas saprātā neiekļūs,

un viss turpināsies pa vecam.

Lasītājs: Labi, pacentīšos. Vai izsalkums rodas tikai no skopuma pret ēdienu vai no

jebkura cita veida skopuma?

Autors: Jebkura neapmierināta vēlme iztērē prāta smalkā ķermeľa enerģijas krājumus, tā

rezultātā gluţi dabiski rodas vēlme paēst.

Lasītājs: Ja iztērējas prāta, nevis ķermeľa enerģija, vai arī tad rodas izsalkums?

Autors: Tieši šajā gadījumā rodas izsalkums, tāpēc pilnīgi cilvēki, kuriem ķermenī ir

liels barības vielu uzkrājums, kaislību gunas ietekmē arī ātri kļūst izsalkuši.

Lasītājs: Bet pēc tam viľi uz nakti pieēdas un pieľemas svarā, es pareizi sapratu?

Autors: Pareizi.

Lasītājs: Kā lai pabaro izsalkušo prātu, kurš tik viltīgi provocē lieko svaru?

Autors: Vienkārši to pašu ēdienu vajag ēst agrāk. Ja tas tiks pārstrādāts Saules ietekmē

(no 11:00 līdz 14:00), tad prāts saľems darbībai nepieciešamo enerģiju un uzreiz nomierināsies.

65

Lasītājs: Vai tad ēdiens var piesātināt prātu?

Autors: Jā, protams, ēdiens vienmēr piesātina prātu. Tāpēc arī jūtam mieru ēšanas laikā.

Jebkuram ēdienam – dzīvnieku izcelsmes vai augu – ir noteikts raksturs (arī augiem ir raksturs,

un tātad arī prāta smalkais ķermenis). Tāpēc jebkurš ēdiens ietekmē prātu. Interesanti, ka pats

izsalkums (vēlme piesātināties) nerodas no ķermeľa, bet no prāta. Tāpēc izsalkuma laikā bojājas

noskaľojums, parādās uztraukums un psihiskā spriedze. Pārmērīgas vēlmes rada nepiesātināmu

izsalkumu. Neremdējamas skopuma jūtas piespieţ cilvēkam just neciešamu izsalkumu un tā

rezultātā, pārēsties un kļūt resnākam.

Lasītājs: Atgādiniet, kas ir jūtas?

Autors: Tās ir smalkā prāta ķermeľa taustekļi, kas saistītas ar apkārtējās pasaules baudu

objektiem. Mums ir piecas jūtas, ar kuru palīdzību uztveram šo pasauli: dzirdes sajūta, taustes

sajūta, redzes sajūta, garšas sajūta un oţas sajūta. Tās nevajag jaukt ar ausīm, acīm, mēli, degunu

un taustes receptoriem, tie visi ir orgāni, ar kuru palīdzību jūtas darbojas šajā materiālajā pasaulē.

Pašām jūtām ir smalka materiāla daba un tās pieder prāta smalkajam ķermenim.

Visām jūtām ir pārsteidzošas spējas, tās iegaumē, vai mums kaut kādā mērā izdevās

apmierināt prātu. Piemēram, jūtu atmiľa precīzi atceras cik daudz un kurā dienā nepietika ēdiena,

lai tās tiktu pilnībā apmierinātas. Atšķirībā no mums, jūtas neko neaizmirst. Cilvēks, kurš izlēmis

cīnīties ar jūtām, sprieţ apmēram tā: „Es varu neēst. Es trenējos to darīt pēc iespējas ilgāk, es ēdu

maz, bet jūtos ļoti labi, es badojos, tātad varu novājēt (uzvarēt gunas). Urrā! Es varu pretoties

savam liekajam svaram!”

Tajā pat laikā gunu gumija stiepjas arvien vairāk un vairāk un jūtas kļūst arvien

saspringtākas. Atbilstoši – griba kļūst arvien vājāka un vājāk. Pamazām jūtās uzkrājas atmiľas

par neapmierinātību, kas stimulē prātu uz ēdienu. Tādā veidā izsalkuma sajūta kļūst arvien

spēcīgāka un spēcīgāka. Pēc kāda laika, gribas gumija ir maksimāli iestiepta un jūtas pārspēj

saprāta gribas spēju valdīt izsalkumu. Tā rodas sajūta, ka šo mākslīgo ēšanas reţīmu turpmāk

ievērot vienkārši nav iespējams, ka tam nepietiek spēka.

Lasītājs: Kas notiek tālāk?

Autors: Nekas īpašs, vienkārši gumija jūtu ietekmē, kas atrodas kaislību gunā, strauji

maina virzienu uz pretējo pusi un cīnītājs par slidu figūru sāk pārēsties. Atmiľas par badošanos

saglabājas. Tāpēc būs jāapēd tik daudz ēdiena, cik viľš badošanās laikā neapēda. Vienlaicīgi no

šādas pārmērīgas ēšanas bojājas veselība.

Lasītājs: Šausmas!

Autors: Paiet laiks un cilvēks saprot, ka vairāk tā pārēsties nedrīkst. Tāpēc viľš atkal sāk

stiept gumiju un visiem spēkiem pretojas gunām. Sākumā cilvēks badojas, cenšoties izārstēties,

bet pēc tam pārēdas un atkal sāk slimot. Tas ir muļķīgi, vienkārši muļķīgi!

Lasītājs: Amizants stāsts, jāizstāsta sievai, lai ar šādām muļķībām vairs nenodarbojas.

Autors: Viľa nespēs uzreiz to pārtraukt. Ja Jūsu sieva ir ļoti pieķērusies savai slaidajai

figūrai, tad vēlme novājēt vienmēr viľu stimulēs veikt askēzes kaislībās. Taču, ja viľa sapratīs,

kā pareizi (īstajā laikā) ēst, tad pat ēdot tik, cik vien gribas, viľas svars nepieaugs.

Lasītājs: Kā jāēd, lai ēdot, cik vien gribas, nekļūtu resnāks?

Autors: Par ēšanu īstajā laikā mēs jau daudz runājām iepriekš, kad apspriedām laika

spēku. Vēlreiz palasiet par pareizu ēšanas reţīmu.

Lasītājs: Jūs uzskatiet, ka badoties ir kaitīgi?

Autors: Nē, vienas dienas badošanās, ar mērķi garīgi progresēt, gluţi pretēji, ir derīga

gan psihei, gan fiziskajai veselībai. Visu šo badošanās dienu vajag ar mīlestību atkārtot Dieva

Vārdus un nodarboties ar citas garīgās prakses veidiem. Tā rezultātā prāts un jūtas nekļūs

66

izsalkušas, bet gluţi pretēji, piesātināsies ar garīgo garšu. Ja Jūs nākošajā dienā nejutīsiet

izsalkumu un vēlmi pārēsties, tātad būsiet visu izdarījis pareizi.

Lai garīgi progresētu, vislabāk badoties ir vienpadsmitajā dienā pēc jauna un pilna

Mēness. Šīs dienas sanskritā sauc par ekadaši. Badoties ekadaši ir ļoti labi, lai garīgi progresētu.

Lasītājs: No Jūsu teiktā saprotu, ka badošanās ir divas reizes mēneša laikā (28 dienās)?

Autors: Jā, iesaku Jums uzzināt pie astrologa, kad pēc Mēness kalendāra ir ekadaši, kas

ir ļoti labvēlīgi, lai badotos. Šajās dienās badoties der visiem un to neizdomāju es, tā ir Vēdu

gudrība.

Lasītājs: Paldies par vērtīgu informāciju, ceru, ka sieva, par to uzzinot, būs apmierināta.

Tagad viľa varēs mazāk badoties, turklāt būs lielāks efekts un labums gan veselībai, gan figūrai.

Vai ģimenes dzīvē cīľa ar gunām notiek pēc tās pašas nostieptās gumijas principa?

Autors: Ģimenes dzīvē mēdz būt tā, ka nevēloties mainīt attieksmi pret tuviniekiem,

cenšamies mākslīgi atturēties no konflikta. Bieţi cīnoties ar ģimenes grūtībām, mēs sev pavēlam:

„Es nestrīdēšos ar sievu, es valdīšos, neizrādīšu jūtas (pretošos gunām)”. Tā var izturēt daţas

dienas, bet pēc tam ziepju burbulis plīsīs. Un kas tālāk? Loţmetēja uguns pa sievu un

radiniekiem. Šāda uzvedība atgādina šūpoles, tā ir tā pati gumija, un tur neko nevar līdzēt. Mēs

tik bieţi darām muļķības. Ziniet kāpēc? Tāpēc, ka nezinām, kā darbojas šie spēki – materiālās

dabas gunas.

Lasītājs: Tātad sevi savaldīt nevajag?

Autors: Jāmēģina atturēties no konflikta, kas tomēr neatrisinas problēmu pašos pamatos.

Tāpēc vienlaicīgi visus spēkus jāvelta, lai laimes izpratnei piešķirtu citu jēgu.

Lasītājs: Esmu ievērojis, ka šādi veidoti daudzi humoristiski siţeti – mēs kaut ko darām

un pēc tam to pašu saľemam pretī.

Autors: Jā, jā no malas gunu darbība izskatās smieklīgi. Cilvēks izliek slazdu, bet pēc

tam pats tajā iekrīt. Klausoties humoristu, esam pārliecināti, ka mūsu dzīvē tādas muļķības

nenotiks. Taču, ja nopietni aizdomājas par dzīvi kaislību gunā, tad tā viscaur sastāv no šādiem

kūleľiem. Tad skopums – tad nabadzība; tad pērkam vairāk kā vajag – tad ekonomējam; vienu

ārstējam – otru kropļojam; panākam savu un tādā veidā bojājam attiecības; tad badojamies – tad

pārēdamies; tad dzeršana – tad paģiras; tad pārpūlamies – tad atpūšamies „līdz bezsamaľai”. Tā

apziľu ietekmē skopums pret materiālo laimi. Laimi vienmēr gribas pēc iespējas vairāk, tāpēc

tādi pārspīlējumi.

Lasītājs: Ko lai ar to visu iesāk? Jūs pats teicāt, ka ātri sliktās rakstura īpašības nevar

izlabot. Kur lai liek skopumu?

Autors: Nekur to nevajag likt. Vienkārši saprotiet, ja ar tādu skopumu tiecas nevis pēc

materiālas, bet pēc garīgas laimes, tad rezultāts būs gluţi pretējs. Jo vairāk nesavtības, jo vairāk

cieľas; jo vairāk smaidam, jo vairāk mums smaida pretī; jo vairāk labsirdības, jo vairāk

uzticības; jo vairāk patiesīguma, jo lielāka saliedētība; jo vairāk garīgās izlēmības, jo lielāks

garīgais progress; jo vairāk garīgās darbības, jo vieglāk un laimīgāk dzīvot.

Lasītājs: Bet, ja darbojas izlēmīgi un skopi materiālajā jomā, tad var gūt materiālas

sekmes.

Autors: Līdz ar to vēl vairāk palielināsies skopums, kas radīs lepnību, dusmīgumu,

skaudību, cietsirdību, strīdus un degradāciju.

Lasītājs: Vai tiešām tā notiek vienmēr?

Autors: Jā, zemākās gunas vienmēr paliek nelokāmas.

Lasītājs: Jūs ar savām runām neatstājiet nekādas cerības uz materiālo laimi, bet teicāt, ka

šīs sarunas domātas tam, lai padarītu mūs laimīgākus. Kur te ir veselais saprāts?

67

Autors: Tas, kurš tiecas pēc garīgās laimes, vienlaicīgi saľem gan garīgo, gan materiālo

laimi, bet tas, kurš tiecas pēc materiālās laimes, saľem gan materiālo, gan garīgo nelaimi. Ja

cilvēks to saprot, tas nozīmē, ka viľam piemīt veselais saprāts.

Lasītājs: Man šķiet, ka tāda lietu izpratne diez vai varēs iekarot daudzu sirdis. Cilvēki

nespēs tik vienkārši atteikties no novecojušiem uzskatiem par dzīvi.

Autors: Jā, Jums taisnība, ja kaut viens cilvēks tiks skaidrībā ar visu teikto, tad tā būs

liela veiksme. Garīgās zināšanas ir diţens noslēpums. Materiālās dabas gunas, šķietami

apmierinot mūsu laimes meklējumus materiālajā pasaulē, patiesībā rūpīgi slēpj patieso laimi.

Taču, ja cilvēks tik tiešām tiecas saprast, kas ir laime, tad viľš spēs ar visu tikt skaidrībā un

pareizi izmantot Vēdu zināšanas praktiski.

SECINĀJUMS: Cīņa apziņā ar zemākajām gunām vienkārši ir nepieciešama. No visa spēka

jācenšas cīnīties ar savām sliktajām rakstura īpašībām un ar kaitīgajiem ieradumiem. Taču,

pretojoties zemāko gunu darbībai ķermenī, prātā un saprātā, jāsaprot, ka tāda uzvedība var

radīt tikai īslaicīgu rezultātu. Tāpēc strādājot ar sevi un cīnoties ar saviem trūkumiem, jāmeklē

arī spēks, kas pats, bez liekas spriedzes, atbrīvo no nepārvaramās kaislību un gara tumsības

gunas enerģijas ietekmes.

Tas cilvēks ir veiksmīgs, kurš meklē patvērumu dievbijības gunā, iegūstot unikālu

pieredzi ātri atbrīvoties no visiem satraukumiem, ko rada kaislību un gara tumsības guna. Pētot

svētos rakstus un komunicējot ar svētiem cilvēkiem, viņš ar izbrīnu atskārš, ka bez īpašas

piepūles dzīve pakāpeniski mainās uz labo pusi. Lai to sasniegtu pietiek vienkārši saprast

nesavtīgas dzīves Dieva vārdā un garīgā progresa jaukumu. Ar zināšanu palīdzību, kas smeltas

no svētajiem rakstiem un no gudro padomiem šāds cilvēks, bez šaubām, pārvarēs visas grūtības

savā ceļā.

Ja cilvēks ir tik saprātīgs un gatavs veltīt dzīvi visaugstāko zināšanu apguvei – kā attīstīt

mīlestību pret Dievu, tad viņš vienkārši pārstāj ievērot jebkādas grūtības un neveiksmes.

MATERIĀLĀS DABAS GUNAS RADA DAUDZVEIDĪBU

Materiālās pasaules gunu uzdevums ir apmierināt dzīvo būtľu visas iespējamās vēlmes

baudīt materiālo dabu. Visumā dzīvajām būtnēm iespējamas ļoti daţādas laimīgas dzīves

koncepcijas – tieši tik daudz, cik eksistē dzīvības formu varianti. Katrai dzīvības formai ir savs

laimes veids. Saskaľā ar Vēdām, visumā ir 8 400 000 dzīvības formu, no kurām 400 tūkstoši

formas ir saprātīgas. Cilvēce arī ir saprātīga dzīvības forma, bet saprātīgo dzīvo būtľu

klasifikācijā ieľem vienu no zemākajām vietām.

Eksistē daţādas vēlmes būt laimīgiem. Atbilstoši tām materiālās dabas gunas rada

daţādas dzīvās būtnes, kas apdzīvo visumu. Katra vieta visumā paredzēta noteiktam laimes

veidam. Daţādu planētu daba, klimats, pat daţādas vietas uz vienas planētas gunu ietekmes

rezultātā, atšķiras viena no otras, taču vienmēr ir domātas tur dzīvojošām dzīvajām būtnēm.

Citiem vārdiem, daba vienmēr atrodas tajās pašas gunās, kādās atrodas tur dzīvojošās dzīvās

būtnes, jo uz katru visuma punktu iedarbojas noteikts gunu spektrs.

Visas dzīvās būtnes cenšas izprast to, kas ir laime. Tāpēc eksistē daţādi zināšanu veidi un

daţādi patiesības izpratnes veidi. Tas nenozīmē, kā daţi domā, ka eksistē daudz daţādu

68

patiesību. Patiesas zināšanas un arī patiesība ir viena. Arī Dievs ir viens, taču izprot Viľu katrs

savādāk. Atbilstoši daţādai Dieva izpratnei eksistē daudz daţādu reliģiju.

Lai sasniegtu laimi, ir jārīkojas. Tāpēc eksistē daţādi darbību veidi – garīga darbība,

dievbijīga, kaislīga un gara tumsībā esoša darbība. Pat tie spēki, kas pārvalda mūsu veselību un

organisma funkciju darbības, arī pakļaujas materiālās dabas gunu ietekmei.

Lai pārvarētu grūtības, jāveic askēzes (labprātīgi no kaut kā jāatsakās). Arī tās atrodas

daţādās gunās. Kaislību un gara tumsības guna rada visas iespējamās problēmas un ciešanas.

Eksistē daţādu veidu ciešanas un atbilstoši eksistē arī daudz daţādu veidu, kā atbrīvoties no

ciešanām.

Eksistē daudz ārstēšanās veidu. Jāzina, ka ārstēšana var būt garīga vai atrasties dievbijībā,

kaislībās vai gara tumsībā. Ārstēšanās kaislību gunas ietekmē neizārstē, bet nomaina vienu

problēmu pret citu.

Savu eksistenci mums jāuztur ar ēdiena palīdzību, tāpēc eksistē daţādi ēdienu veidi:

garīgais, dievbijīgais, kaislīgais un gara tumsībā esošais. Tāpēc arī uzturs ir saistīts ar materiālās

dabas gunām.

Arī saskarsme mēdz būt daţāda. Sods var būt pelnīts un nepelnīts, kas jau atkal atbilst

dabas gunām. Valstis, kurās dzīvo cilvēki, mēdz būt dievbijīgas, kaislīgas un gara tumsībā

esošas. Māksla, zinātne, izklaide, mīlestība, morāle, likumi, vēstures izpratne – var būt

dievbijīga, kaislīga vai gara tumsībā esoša.

Lasītājs: Viss, ko Jūs stāstiet, man atgādina akvāriju ar zivtiľām. Katrai zivtiľu sugai

nepieciešams noteikts akvārija izmērs, ainava, uzturs, sabiedrība, apgaismojums un skābekļa

nodrošinājums.

Autors: Patiesībā šīm zivtiľām akvārijā gunas jau visu ir radījušas, mēs tikai kopējam

zivtiľu dabīgos dzīves apstākļus. Jebkurai dzīvības formai nepieciešami noteikti dzīves apstākļi

un par to pastāvīgi rūpējas materiālās dabas gunas.

Lasītājs: Tātad gunas nemaz nav tik slikti spēki?

Autors: Materiālās dabas gunas ir dievišķi spēki un tāpēc tās nedrīkst uzskatīt par

sliktām. Sliktas ir egoistiskās vēlmes, kuras piespieţ gunas mūs sodīt. Ja izdabājam savam

egoismam, tad izpauţas gara tumsības guna, ja samierināmies ar tām, tad – kaislību guna, bet ja

cīnāmies – dievbijības guna.

Tikai tas cilvēks, kurš to ir sapratis un sācis rīkoties saskaľā ar iegūtajām zināšanām,

spējīgs kļūt patiesi laimīgs. „Bhāgavad-gītā” (16.24) teikts:

„Tāpēc, sekojot šastru (patiesu svēto rakstu) norādījumiem, cilvēkam jāsaprot, kas

viņam jādara un ko nevajag darīt. Izstudējot noteikumus un priekšrakstus, viņam jārīkojas tā,

lai ar laiku sasniegtu pilnību (uzvarētu gunu ietekmi un saprastu savu garīgo dabu)”.

Vienā no „Bhāgavad-gītas” pantu brīnišķīgajiem komentāriem A.Č.Bhaktivedanta Svami

Praphupāda norāda uz nepieciešamību tikt skaidrībā ar gunu daudzveidīgo ietekmi uz mūsu

apziľu (17.7. komentārs):

„Tam, kurš, izanalizējot dažādus darbības veidus, spēj noteikt, kādās dabas gunās tie

atrodas, tik tiešām piemīt zināšanas.

Tie, kuri novienādo dažādu veidu ziedošanas, ēdienus vai labdarību, nav spējīgi redzēt

lietas tādas, kādas tās ir, tāpēc viņus sauc par muļķiem”.

69

Cilvēka dzīves jēga ir tikt skaidrībā ar to, kā kļūt patiesi laimīgam. Visi, kas nevēlas

izprast, kas ir patiesa laime un kā jārīkojas, lai kļūtu laimīgs, nevarēs vairākas dzīves pēc kārtas

palikt cilvēka ķermenī. Ar laiku viľiem nāksies iemiesoties daudz zemākās dzīvības formās.

Cilvēciskā (saprātīgā) dzīvības forma domāta, lai rīkotos saprātīgi – meklētu zināšanas par

augstāko laimi.

Lasītājs: Jūs visu aprakstiet ļoti loģiski un tam visam var pat noticēt. Taču vai tas

nozīmē, ka man, noticot Vēdām, jānoliedz citus zināšanu avotus?

Autors: Kaislību guna vienmēr rosina pretnostatīt vienas zināšanas pret otrām.

Dievbijības guna mudina meklēt patiesību jebkurā zināšanu avotā.

Lasītājs: Tātad vienādā mērā jāpieľem visi zināšanu avoti un jāmeklē tajos patiesība?

Autors: Sākumā jāiedziļinās zināšanu avotos un jāizvēlas no tiem tas, kuram vēlaties

sekot. Pēc tam garīgā skolotāja vadībā nepieciešams koncentrēties viena, patiesi cēla, svēto

rakstu avota izpētei.

Lasītājs: Kādus zināšanu avotus Jūs iesakiet pētīt?

Autors: Es iesaku pētīt tikai cēlus svētos rakstus, kas pārbaudīti ar laiku un daudzus

cilvēkus aizveduši līdz pilnībai. Mēs jau iepriekš apspriedām šo jautājumu. Kas attiecas uz citu

avotu pētīšanu, tad viss ir atkarīgs no tā, ko Jūs uzskatiet par zināšanām.

Ja vēlaties noliegt zināšanu avotus, kas nāk no Dieva un Viľa kalpiem, kas pārbaudīti ar

laiku un daudziem cilvēkiem, kuri ar to palīdzību sasnieguši pilnību, tad tas vienkārši ir vājprāts.

Tos nekādā gadījumā nevajag noliegt. Taču, ja kāds kaut ko uzrakstījis un nosaucis to par

patiesām zināšanām, tad tas vēl nenozīmē, ka uzrakstītais ir patiesība.

Jāatrod cilvēks, kurš ar šo zināšanu palīdzību sasniedzis pilnību. Ja Jums kāds saka, ka,

pateicoties kaut kādām zināšanām, viľš sasniedzis pilnību, tad jātiek skaidrībā, vai viľš tik

tiešām ir sasniedzis pilnību. Ja kāds paziľo, ka tās zināšanas, tā misija, tā ticība utt., kurai viľš

pieder, ir tikko radusies un ir pilnīgi jauna, pret to jāizturas ļoti piesardzīgi. Ja jauno zināšanu

sekotāji stāsta, ka šīs zināšanas tikai nākotnē viľus aizvedīs pie pilnības, tad patiesībā viľi paši

nezina, pēc kā tiecas. Šie cilvēki tā vietā, lai progresētu, riskē agrāk vai vēlāk degradēt.

Lasītājs: Kā šos cilvēkus, kuri mēģina dot savu patiesības izpratni, var pārbaudīt?

Autors: Vienkārši jātiek skaidrībā, vai vismaz vienam no viľiem ir pilnīgs raksturs, vai

šīs zināšanas praktiski ved viľu pretī laimei, cik lielā mērā tās sakrīt ar patiesu zināšanu avotu

filozofiju. Visi patiesie zināšanu avoti raksta par vienu un to pašu, tikai daţādi.

Lasītājs: Kāpēc daţādi? Varēja rakstīt vienādi un nebūtu nekāda jucekļa.

Autors: Tas viss saistīts ar atšķirībām cilvēku apziľā. Tāpēc cilvēki seko daţādu garīgo

zināšanu veidiem.

Lasītājs: Ja es vienlaicīgi atzīstu vairāku svēto rakstu autoritāti?

Autors: Ja Jums iepatīkas uzreiz vairāki svētie raksti, tad tas nav nekas slikts. Tomēr ar

laiku Jūs izvēlēsieties vienu no tiem, kam arī sekosiet.

Lasītājs: Citiem vārdiem, pamazām es kļūšu sektants?

Autors: Nē, vienkārši nevar kalnā uzkāpt pa divām takām vienlaicīgi.

Lasītājs: Kāpēc daudzi cilvēki nevis vienkārši noliedz visus pārējos svētos rakstus,

izľemot pašu izvēlētos, bet arī atklāti vai slēpti neieredz citu svēto rakstu piekritējus? Tāda

uzvedība man ļoti nepatīk, tā norāda uz dusmu, naida un egoisma pazīmju klātbūtni šķietami

reliģiozos cilvēkos, kas pats par sevi nekādi nesaskan ar ticības un taisnīguma jēdzienu izpratni.

Autors: Jums taisnība. Vēdās ir tāds jēdziens kā ticība dievbijībā, kaislībās un gara

tumsībā. Piemēram, cilvēks, kas tic kaislībās, uzskata visus svētos rakstus, izľemot tos, kas viľu

70

piesaista, par viltus un pat naidīgiem patiesām zināšanām. Tie ir ļoti kaitīgi maldi. Agri vai vēlu

tie noved pie reliģioziem kariem, terorisma, atriebes utt.

Cilvēks, kas tic dievbijībā, var norādīt uz to vai citu svēto rakstu izpratnes trūkumu, taču

viľš nenoliegs pašus svētos rakstus un ticīgos cilvēkus. Noliegt, ienīst un neieredzēt pašu ideju,

kas vērsta uz patiesības apguvi – tā ir pazīme ticībai kaislībās.

Cilvēkiem, kas atrodas spēcīgā kaislību gunas ietekmē, ir tieksme pretoties visiem

viedokļiem, kas atšķiras no pašu. Viľus vada egoisms, nevis nesavtība. Egoisms un garīgā prakse

ir nesaderīgi. Tāpēc izrādot neiecietību pret citām konfesijām un svētajiem, viľi izdara nopietnu

apvainojumu, kas neizbēgami radīs apziľas degradāciju. Tāda pati pieeja liek viľiem domāt, ka

pieľemot kaut kādas zināšanas par patiesām, viľiem jānoliedz visi pārējie zināšanu veidi. Taču

neeksistē augstākas zināšanas par patiesību. Ja kaut kādās zināšanās ir kaut pilīte patiesības, tad

uz to nevajag pievērt acis.

Lasītājs: Kā gan līdzās var pastāvēt šīs daţādās reliģijas?

Autors: Visas reliģijas ir viena kalna daţādas nogāzes un tās visas ved pie Dieva, bet pa

daţādiem ceļiem. Kāpēc tā? Tāpēc, ka arī visi cilvēki ir daţādi. Šo daudzveidību radījis Pats

Dievs ar materiālās dabas gunu palīdzību un tas, kurš – lai arī uzskata sevi par svētu – nevēlas to

atzīt, patiesībā vienkārši ir vai nu krāpnieks, vai apkrāptais.

Lasītājs: Ir taču cilvēki, kuri, atsaucoties it kā uz svētajiem rakstiem, aicina pielūgt nevis

Dievu, bet kādu citu, piemēram, garus, dēmonus vai paši sevi. Vai arī pret viľiem jāizturas

lojāli?

Autors: Nē, ar tādiem cilvēkiem jācīnās nesamierināmā filozofiskā cīľā. Patiesībā nav

lielāka grēka, kā svēto rakstu likumu sagrozīšana. Cilvēkam, kas sagroza svētos rakstus, jāatzīst

sava vaina un publiski jāpaziľo par to, ka viľš kļūdījās savā laimes izpratnē. Ja viľš to neizdarīs,

tātad viľš ir šarlatāns, kas nav saskarsmes cienīgs, kuram nav vietas krietnu cilvēku sabiedrībā.

Lasītājs: Jūs visu laiku akcentējat materiālās dabas gunu izpēti un sakiet, ka šīs zināšanas

darīs mani laimīgu. Vai, pēc Jūsu domām, cita veida zināšanas nav uzmanības vērtas, atrodas

zemāk par šīm zināšanām un nespēj padarīt mani laimīgu? Un vai visi zinātnieki, kas apguvuši

citus zināšanu veidus, Jūsuprāt, nodarbojas ar muļķībām?

Autors: Visi zināšanu veidi domāti, lai palīdzētu cilvēkam kaut ko saprast. Mēs vēlamies

kaut ko saprast, lai kļūtu laimīgāki. Taču pārsvarā tas, ko domājam ar vārdu „zināšanas”, parasti

apskata materiālās dabas darbību no iekšpuses, neļaujot atbrīvoties no tās vaţām.

Lasītājs: Ko nozīmē „apskata materiālās dabas darbību no iekšpuses”?

Autors: Tas nozīmē, ka eksistē visvisādas zinātnes un tās visas no daţādām pusēm pēta,

kā uzbūvēta materiālā pasaule. Šīs izpētes mērķis ir viens – valdīt pār matēriju. Nav nekādas

atšķirības starp vēlmi valdīt un egoismu. Tāpēc iedziļināšanās materiālo likumu izpētē, cilvēkā

rada lepnību par sasniegumiem, kas pati par sevi saistīta ar muļķību, ko radījis egoisms, kas

aptraipījis saprātu, tajā pat laikā, zināšanas par materiālās dabas gunu darbību cilvēkam norāda

ceļu uz garīgo pasauli un atbrīvo viľu no materiālās verdzības. Tāds ir Vēdu viedoklis.

Citiem vārdiem, vairākums zināšanu veidu neļauj mums izprast principus, uz kuriem

balstās materiālās dabas darbība. Tie ir – fizikas, ķīmijas, matemātikas, elektronikas utt. likumi.

Lasītājs: Tātad pētīt materiālās zinātnes nav nepieciešams? Jūs aiciniet cilvēkus palikt

par meţoľiem?

Autors: Nē, es neaicinu cilvēkus palikt vai kļūt par analfabētiskiem meţoľiem. Visi

materiālo zināšanu veidi ir nepieciešami, taču tie ir mazāk svarīgi, kā garīgās zināšanas.

Lasītājs: Bet piekrītiet, ka bez materiālajām zinātnēm nekāds progress nav iespējams.

71

Autors: Nav jēgas akli atteikties no zinātniskas matērijas apguves. Visi šie materiālo

zināšanu veidi domāti, lai padarītu mūsu dzīvi komfortablāku. Tomēr tās nedrīkst būt

vissvarīgākās, jo neatbrīvo mūs no kaislību un gara tumsības gunas ietekmes. Tāpēc nevar teikt,

ka tieši tajās ir progresa jēga.

Mūsu civilizācija, šī vārda materiālajā nozīmē, ar katru gadu kļūst aizvien attīstītāka, un

tas notiek pateicoties materiālās zinātnes progresam kopumā. Taču tādi netikumi kā izvirtība,

narkomānija, cietsirdība, sadisms, mazohisms, kanibālisms, homoseksuālisms un citi, no gada

gadā kļūst aizvien izplatītāki.

Lasītājs: Es nesaprotu, kā to visu var sasaistīt ar materiālo zinātľu meklējumiem?

Autors: Problēma ir tajā, ka mūsu civilizācija materiālās zinātnes ir nolikusi augstāk par

garīgām. Tāpēc bieţi pašā materiālajā zinātnē kājām mīda godīguma (piemēram, eksperimenta),

humānisma (zinātniskās izpētes) un veselā saprāta (ikdienišķo problēmu risināšanas) principus.

Mums jāsaprot, kas jāpēta pirmkārt, un kas otrkārt, tad visa Zeme pārvērtīsies par paradīzi.

Lasītājs: Iznāk, ka visiem zinātniekiem, pirmkārt, jānodarbojas ar garīgo praksi, bet

otrkārt – ar zinātni?

Autors: Jā, tas ir ideāls variants patiesības apgūšanai. Ja runājam par zināšanām, tad ar to

domājam, ka jāuzzina kaut kas ļoti noderīgs, kam patiecoties, palielināsies mūsu laime.

Neskatoties uz to, ka ir tik daudzi zināšanu veidi, jautājums par laimīgu dzīvi uz Zemes joprojām

nav atrisināts.

Apskatot materiālās dabas gunu darbību, mēs uzskatāmi pārliecināmies par to, ka

vispirms vajag apgūt, kā atbrīvoties no kaislībām un gara tumsības. Var dzīvot dievbijībā bez

liela (tehniska) progresa, bet bez dievbijības nevar runāt par progresu.

Tas viss nenozīmē, ka vajag akli noliegt zinātnieku pētījumus, kas vērsti uz šīs pasaules

izpēti. Tie ir vajadzīgi un derīgi. Piemēram, sagatavojot šo grāmatu, es lietoju datoru – materiālā

progresa lolojumu – un tas man palīdz strādāt. Taču pamatmērķim – palīdzēt tikt skaidrībā, kā

kļūt laimīgākam – jābalstās tikai uz garīgām zināšanām.

Mums visiem, tajā skaitā arī zinātniekiem, kas pēta materiālo dabu, bez dzīves

labiekārtošanas, jāpēta arī tas, kā darbojas smalkie materiālie spēki, kas mudina mūs rīkoties,

piemēram, kaut ko pētīt, un kā var izvairīties no šo spēku negatīvās ietekmes. Taču pats

galvenais, kas visiem jāzina, ka galējais šīs pasaules izpētes mērķis ir mūsu mūţīgās garīgās

dabas un mūţīgo garīgo attiecību ar Augstāko Dieva Personību izpratne.

Zināšanas par materiālās dabas gunu darbību ir augstākas par tām zināšanām, kuras

atrodas šo pašu gunu ietekmē, bet tādas ir visas zinātnes, kas pēta matēriju. Augstāk par

materiālās dabas gunu zināšanām, ir zināšanas, kā pilnībā atbrīvoties no to ietekmes. Tāpēc ir

daţādas zināšanas. Taču tas nenozīmē, ka vajag visu pamest un sākt pētīt kaut ko vienu. Bez

šaubām, cilvēkiem jābūt speciālistiem visā, bet tomēr, tikai apgūstot garīgās zināšanas, katrs no

mums spēs nokļūt augstākajā mājoklī – garīgajā pasaulē, kur nav ne miľas no materiālajām

ciešanām. Par to tiek runāts „Bhāgavad-gītā” (13.35.):

„Tie, kuri uz pasauli skatās zināšanu (augstāko garīgo zināšanu) acīm, redz atšķirību

starp ķermeni (matēriju) un to, kurš zina ķermeni (dvēseli un Virsdvēseli) un var norādīt ceļu,

kas atbrīvo no materiālā gūsta. Beigu beigās viņi visi sasniedz Visaugstāko (garīgo pasauli)”.

Par to, ka garīgās zināšanas ir vissvarīgākās, runāts „Bhāgavad-gītas” 14.nodaļā (1.-

2.pantā):

72

„Dievs, Augstākā Dieva personība, teica: „Es atkal tev stāstīšu par šo augstāko

gudrību, visu zināšanu pērli, kuru iepazīstot, visi diženie gudrie sasniedza augstāko pilnību.

Tas, kurš ieguvis šīs zināšanas, sasniedz transcendentālu (garīgu) līmeni, kurā atrodos

Es Pats. Tāds cilvēks vairs neradīsies uz šīs pasaules tās radīšanas laikā un netiks iznīcināts

kopā ar materiālo visumu (citiem vārdiem, viņš nokļūs garīgajā pasaulē)””.

Tāpēc, pirmkārt, mums jāuzzina tas, kādu vietu dzīvē jāieľem daţādām zināšanām, lai

pareizi sadalītu laiku to izpētei. Jāapgūst ne tikai tās zināšanas, kas ļauj iegūt specialitāti, bet

jāvelta pietiekami daudz laika, lai dziļi izpētītu tās fundamentālās patiesības, kas atklāj saprātīga

cilvēka eksistences mērķi. Tās ir zināšanas par savu garīgo dabu.

Lasītājs: Mūsu sarunas sākumā Jūs runājāt par daţādām saprātīgām un nesaprātīgām

dzīvajām būtnēm. Vai Vēdās vispār ir tādas ziľas – kuras dzīvās būtnes ir vairāk un kuras mazāk

saprātīgas?

Autors: Jā, vēdiskajos rakstos par to tiek runāts diezgan bieţi.

Lasītājs: Vai uzskatāmības labad Jūs varētu minēt kādas liecības, kas attiecas uz šo

zināšanu sfēru?

Autors: Labi, iepazīstināšu Jūs ar klasifikāciju, kas minēta svētajos rakstos, kurā labi

parādīta cilvēka atrašanās vieta dzīvības pamatformu evolūcijas līknē. Par to pavēstīja Pats

Kungs Dievs „Šrīmad Bhāgavatamā” (5.05.21-22):

1. Viszemāko stāvokli no visām matērijas un gara izpausmēm ieņem nedzīvā matērija

(akmeņi, zeme utt.).

2. Struktūras, kurās ir dzīvības spēks (zāle, dārzeņi, koki u.c. augi), jau ieņem daudz

augstāku stāvokli.

3. Augstāk par augiem un citām nekustīgām būtnēm ir tārpi un čūskas (rāpuļi), jo tie

spēj pārvietoties.

4. Augstāk par tārpiem un čūskām ir dzīvnieki, jo tiem piemīt daudz attīstītāks

saprāts.

5. Augstāk par dzīvniekiem ir cilvēki (jo piemīt intelekts).

6. Vēl augstāk ir spoki, kuriem nav raupjais materiālais ķermenis (domāti augstāk

attīstītas dzīvās būtnes, kuras spēj darboties bez raupjā materiālā ķermeņa).

7. Augstāk par spokiem ir gandharvas (debesu dziedoņi, dzejnieki, mūziķi). Viņi spēj

pārvietoties no vienas planētas uz otru.

8. Augstāk par viņiem ir siddhi. Viņi spēj ne tikai pārvietoties no vienas planētas uz

otru, bet pēc pašu vēlēšanās mainīt ķermeņa tipu.

9. Augstāk par siddhiem ir kinnāri (pārcilvēki, kam piemīt milzīga varenība).

10. Augstāk par viņiem ir asuras. Viņi spēj sasniegt daudzas mistiskās pilnības un, bez

tam, tiem ir dievišķi ieroči.

11. Augstāk par asurām ir pusdievi, visuma menedžeri.

12. No pusdieviem galvenais ir Indra, debesu valdnieks (visuma augstāko planētu

sistēmas galvenais menedžeris).

13. Augstāk par Indru ir Brahnas dēli, tādi kā cars Dakša, četri Kumāri, Kardama

Muni un citi.

14. Starp tiem diženākais – Šiva.

73

15. Tā kā Šiva ir Brahmas dēls, tad tiek uzskatīts, ka Brahma salīdzinājumā ar viņu

ieņem augstāku stāvokli. Taču pats Brahma ir pakļauts Man, Augstākajam

Dievam.

16. Bet augstāk par visiem ir brahmani (cildeni svētie, kas dzīvo gan uz augstākajām

planētām, gan uz Zemes), jo tie Man ir īpaši dārgi.

Lasītājs: Ko nozīmē „dzīvības forma”?

Autors: Piemēram, cilvēki – ir viena no dzīvības formām. Vienas dzīvības formas

ietvaros iespējamas daudzas variācijas, piemēram, ir daţādu nacionalitāšu cilvēki.

Lasītājs: Kāpēc daţādu nacionalitāšu cilvēki atšķiras gan pēc rakstura, gan pēc ārējā

izskata?

Autors: Tas, kā arī daudz kas cits, ir saistīts ar noteiktu atšķirību viľu laimes izpratnē.

Katrai dzīvības formai domāta noteikta vieta visumā, kur tai radīti nepieciešamie dzīves apstākļi.

Taču, lai apmierinātu visas daţādās laimes garšas, Dievs, pat vienas dzīvības formas ietvaros,

radīja daţādus variantus. Tāpēc katrai nacionalitātei ir savas neatkārtojamās rakstura un

uzvedības īpatnības.

Lasītājs: Cik ļoti dzīves apstākļi var apmierināt to dzīvo būtľu materiālās vajadzības,

kuru dēļ tie tika radīti?

Autors: Tikai zināmā mērā. Mums, garīgām un pilnīgām būtnēm, šeit (materiālajā

pasaulē) grūti atrast to, kas pilnībā apmierinātu visas vajadzības. Tāpēc dzīvās būtnes, kas mīt

šajā pasaulē, laimes meklējumos pastāvīgi maina garšas un intereses. Ľemot to vērā, materiālās

dabas gunas vada daudzveidīgas dzīvības formas un rada neskaitāmas situācijas, kuru ietekmē šīs

dzīvības formas var nonākt.

Vēdas apgalvo, lai arī kā mēs netiektos pēc pilnības mijiedarbībā ar matēriju, tik un tā

pastāvīgi nespēsim būt apmierināti. Ja iegūstam kaut ko labu, tad pēc kāda laika tas tik un tā

apnīk. Pat tādām spēcīgām dzejnieku apdziedātām jūtām kā mīlestībai starp vīrieti un sievieti,

piemīt tā pati likumsakarība – ar laiku tā noplok. Diemţēl tas ir visādu ķildu, nesapratnes un

laulāto šķiršanās iemesls.

Tomēr gunu iluzorā ietekme liek domāt, ka baudot matēriju, mēs kaut kad tomēr kļūsim

laimīgi. Tikai dievbijīgi cilvēki daudz necer uz materiālo laimi. Dievbijīgi cilvēki vienmēr

apmierināti ar to, kas tiem ir un visiem spēkiem cenšas dzīvot pēc svēto rakstu likumiem. Tāpēc

viľi ir saprātīgi, mērķtiecīgi un saglabā savas pārliecības pastāvīgumu.

Lasītājs: Vai ilūzija skar arī dievbijīgus cilvēkus?

Autors: Ilūzija skar arī viľus, taču nenozīmīgi. Dzīvās būtnes, kas atrodas dievbijības

gunas ietekmē un tiecas iepazīt Dievu Kungu, tik tiešām atrodas uz progresa ceļa, jo nepārtraukti

pilnveidojot laimes garšu, viľi pastāvīgi attīra un nostiprina savu saprātu. Tas ir apstiprināts

„Bhāgavad-gītā” (2.41):

„Tie, kuri atrodas uz šī ceļa, ir stingri savos nolūkos un viņiem ir viens mērķis. O’

mīļotais Kuru dēls, izvairīgs ir to saprāts, kuri ir neizlēmīgi”.

Šis kaislību un gara tumsībā esošo cilvēku izvairīgais saprāts piespieţ viľus lasīt pēc

iespējas vairāk visādu grāmatu un vākt pēc iespējas vairāk informācijas. Tā viľi pastāvīgi maina

savu laimes izpratni. Tā vai cita laimes izpratne rada noteiktu dzīvības formu, kas agrāk vai

vēlāk novedīs kaislībās un gara tumsībā esošus cilvēkus pie arvien jaunām dzīvības formām,

74

visbieţāk – nesaprātīgām. Tādā veidā kaislību guna pazemina saprāta tīrību, bet gara tumsības

guna paľem tā spēku.

Lasītājs: Es to nesaprotu. Saskaľā ar Jūsu spriedumiem, tas, ka es lasu daudz grāmatu,

nozīmē, ka atrodos kaislību gunas ietekmē, tāpēc man pazemināsies saprāta tīrība un vēlāk man

nāksies piedzimt kaut kādās nesaprātīgās dzīvības formās. Lūdzu, paskaidrojiet vēlreiz savu

apgalvojumu sīkāk.

Autors: Cilvēks pēc nāves maina savu dzīvības formu (ķermeni) uz zemāku tikai tādā

gadījumā, ja viľa laimes koncepcija nav cilvēciska, t.i., tai nav nepieciešams saprāts, kas aktīvi

darbotos. Piemēram, ja cilvēks dzīvo šādā laimes koncepcijas iespaidā – „guli pēc iespējas

vairāk”, tad viľam nāksies pieľemt citādāku ķermeľa tipu, kas būs piemērotāks ilgstošam

miegam, piemēram, lāča ķermeni. Lācis var gulēt pus gadu un nekādu problēmu. Cilvēka

ķermenī pus gadu bez pārtraukuma nepagulēsi.

Jo vairāk muļķību mēs lasām avīzēs un ţurnālos, skatāmies pa televizoru un klausāmies,

jo lielāks risks nepareizi noskaľoties un nomainīt savu laimes koncepciju pret mazāk saprātīgu.

Tā apziľai nemanot, var sākties tās degradācija. Tāpēc ir tik daudz nelaimīgu puišu, kuru apziľu

izkropļojuši bojeviki, tik daudz nelaimīgu, pavedinātu meiteľu, kas saskatījušās pornogrāfiskās

filmas, tik daudz narkomānu, kas noticējuši iluzorai halucināciju laimei!

Lasītājs: Ja neko nelasīšu un neskatīšos filmas, dzīve kļūs garlaicīga un neinteresanta.

Autors: Citiem vārdiem, Jūs gribiet teikt, ja kaislīgs cilvēks pārstāj ar to visu

nodarboties, tad viľš izjūt neapmierinātību? Es piekrītu, tā arī ir. Ar lētu izklaides informāciju

kaislību guna tur savus lolojumus pastāvīgā informatīvi izklaidējošā psihozē, tādā veidā arvien

vairāk un vairāk sev piesaistot.

Lasītājs: Iznāk, ka masu informācijas līdzekļi ir kaislību gunas ieroči, ar kuru palīdzību

tā mūs sev piesaista?

Autors: Mūsdienās tā bieţi notiek. Tomēr masu informācijas līdzekļi var būt arī

dievbijības gunas ieroči. Ar to palīdzību var diskutēt par tikumību, televīzijā var rādīt filmas par

svētu cilvēku dzīvi, par ceļojumiem uz svētām vietām, radio var translēt lūgšanas, garīgo

dziesmu dziedāšanu, Dieva Svēto vārdu slavināšanu, garīgās dzīves jaunumus, reportāţas no

garīgiem svētkiem utt. Vai mums šobrīd ir daudz šādu radio un televīzijas raidījumu?

Lasītājs: Ļoti maz.

Autors: Nu tad izdariet secinājumus, kādas gunas šobrīd ietekmē masu informācijas

līdzekļus. Tas viss nenotiek netīšām. Mūsu planēta Zeme, kā jau daudzas reizes minēju, atrodas

valdošajā kaislību gunas ietekmē. Tāpēc visa priekšmetu, dzīvības formu, darbības un lietu

izpratnes daudzveidība lielā mērā ir pielāgota, lai dzīvotu kaislībās.

Lasītājs: Ko lai dara tie, kas noskaľojušies dzīvot dievbijībā?

Autors: Ja kādam pēkšľi radīsies vēlme dzīvot dievbijībā, tad arī tāda iespēja uz Zemes

ir paredzēta. Taču visiem dievbijīgiem cilvēkiem uz Zemes nākas rūpīgi izvēlēties saskarsmi,

lasāmvielu, uzturu un nodarbošanos. Ja cilvēka apziľu pilnībā iekaro dievbijības guna, tad to

visu var atrast bez īpašas piepūles. Kaislīgiem cilvēkiem šķiet, ka dzīve uz Zemes dievbijībā

vienkārši nav iespējama un tā ir kārtējā ilūzija, kurā mūs ievelk kaislību guna.

SECINĀJUMS: Lai mums nebūtu garlaicīgi dzīvot materiālajā pasaulē, materiālās dabas

gunas rada milzīgu formu, sugu un dzīves apstākļu izvēli. Faktiski vienā visuma punktā dzīves

apstākļi vienmēr atšķiras no dzīves apstākļiem citā visuma punktā.

Šīs pasaules dzīvās būtnes pāriet no vienas dzīvības formas citā, meklējot savu laimi.

Taču visi materiālās laimes veidi ir īslaicīgi. Tāpēc patiesu, arvien pieaugošu laimi spēj meklēt

75

vienīgi tie, kas izlēmīgi virza saprātu uz garīgām vērtībām. Tādu cilvēku saprāts kļūst stingrs un

tam ir tikai viens mērķis – garīgs, un tieši – attīstīt augstāko mīlestību pret Dievu.

GUNAS IR CAURSTRĀVOJOŠAS – APTVER VISAS VISUMA EKSISTENCES

IZPAUSMES

Materiālās dabas gunas savā daudzveidībā caurstrāvo visu, kas eksistē materiālajā

pasaulē. Materiālās dabas gunas caurstrāvo visu dzīvo būtľu organismu katru šūnu, dzīvības

enerģiju, prātu un pat saprātu, kas savā veidā tiecas pēc materiālās laimes. Nepaspējam atvērt

muti, kad materiālās dabas gunas jau ir mūsu vārdos un domās. Iekļūstot prātā, tās ietekmē

cilvēku savstarpējās attiecības. Mēdz būt tā, ka vēlamies pateikt kaut ko labu, taču gara tumsības

ietekmē, sanāk gluţi pretēji un pasakām kaut ko sliktu.

Lasītājs: Ar mani daţreiz mēdz notikt šādi: gribu pateikt kaut ko sliktu, bet visi to uztver

labsirdīgi. Iznāk, ka tajā brīdī materiālās dabas gunas mani neietekmē?

Autors: Nē, pēc Jūsu karmas likuma šādā brīdī Jūsu runu pārsvarā ietekmē dievbijības

guna.

Lasītājs: Ja vēlos pateikt kaut ko labu, bet pēc tam viss beidzas ar bāršanos, tātad tajā

brīdī apziľu pārsvarā ietekmē kaislību guna?

Autors: Nē, ja viss beidzas ar bāršanos, tad tajā brīdī darbojas gara tumsības guna. Kad

apziľu ietekmē kaislību guna, cilvēki noslēdz komerciālus darījumus, klačojas, burkšķ, runā par

politiku, būvē kaut kādus roţainus plānus.

Lasītājs: Jūs apgalvojiet, ka gunas visu šajā pasaulē caurstrāvo. Vai tiešām pat

vismazākā organisma šūna atrodas to gunu ietekmē, kas iespaido mūsu apziľu?

Autors: Tieši tāpat kā apziľa caurstrāvo visu organismu, tā arī gunas caurstrāvo egoisma

aptraipīto apziľu un līdz ar to arī visu organismu.

Lasītājs: Es to nespēju aptvert.

Autors: No kurienes, pēc Jūsu domām, rodas daţādas iekaisuma slimības, traucējumi

organismā, vielmaiľas problēmas? Vai tiešām mēs tik ļoti vēlamies slimot? Lai realizētu mūsu

karmu, kaislību un gara tumsības gunai ir daudz daţādu izpausmes variantu. Atkarībā no tā, kāda

guna ietekmē cilvēka apziľu, tā viľš arī izturas. Pateicoties noteiktiem uzskatiem par dzīvi,

saľemam noteiktu raksturu. Savukārt rakstura (prāta smalkā ķermeľa) ietekme uz organismu

rada noteiktas slimības.

Lasītājs: Tas ir interesanti. Mans draugs slimo ar bronhiālo astmu. Pateicoties kādām

rakstura īpašībām viľš saslima ar šo slimību?

Autors: Nosaukšu psihiskos pamattrūkumus, kas izraisa šīs slimības attīstību:

nesavaldība, paaugstināts jūtīgums, pārmērīgs paštaisnums, uzstājība, kategoriskums,

nelokāmība, cietsirdība, neprasme atpūsties. Katra no šīm rakstura īpašībām var radīt bronhiālo

astmu. Atkarībā no tā, kura no rakstura iezīmēm bija iemesls tam, lai rastos slimība, tā noritēs

atšķirīgi.

Lasītājs: Vai tiešām jebkura slimība ir saistīta ar negatīvām rakstura īpašībām?

Autors: Jā, visas slimības ir atkarīgas no cilvēka pasaules redzējuma, kā arī no viľa

dzīvesveida, uzvedības un rakstura.

Lasītājs: Vai arī vienkārša saaukstēšanās ir saistīta ar kaut kādu prāta darbību?

76

Autors: Kā gan savādāk. Piemēram, ja cilvēks nicīgi izturas pret apkārtējiem cilvēkiem

vai arī ir ļoti jūtīgs, tad viľš var saslimt ar angīnu. Nemierīgums, aizkaitināmība, konfliktēšana

rada akūtas resperatoras slimības.

Lasītājs: Interesanti, iznāk, ja sāksim labot raksturu, tad automātiski uzlabosies veselība?

Autors: Pareizi, taču izlabot savu slikto raksturu var tikai mainot uzskatus par dzīvi.

Pētot Vēdas teorētiski un praktiski, mūsos arvien vairāk rodas cēla interese. Nopietni strādājot ar

sevi, nokļūstam dievbijības gunas ietekmē, kas pamazām padara mūs veselus.

Lasītājs: Tātad slikts raksturs ir mūsu ciešanu galvenais cēlonis?

Autors: Nē, visu ciešanu cēlonis ir tīru zināšanu trūkums apziľā, t.i., zināšanu par to, kas

ir patiesa laime. Slimības var rasties te tikai slikta rakstura ietekmes rezultātā. Lai nebūtu

slimību, mums jārīkojas apzinoties, tieši kāda rīcība rada noteiktu rezultātu. Dievbijīgām

zināšanām ir daudz virzienu un tie visi domāti, lai darītu mūs laimīgus.

Lasītājs: Kādi dievbijīgi zināšanu veidi palīdz pareizi rīkoties un tikt vaļā no slimībām?

Autors: Piemēram, zināšanas par to, kā pareizi ēst, var diezgan ātri atvieglot ciešanas un

pat pilnībā atbrīvot no kādas slimības.

Lasītājs: Lūdzu, pastāstiet par to sīkāk.

Autors: Produkti, kā viss šajā pasaulē, atrodas daţādās gunās. Dievbijīgi produkti

pārsvarā ir augu valsts produkti. Piena produkti arī atrodas dievbijības gunas ietekmē. Visiem

augiem ir prāta smalkais ķermenis, tāpēc katram augam ir savs raksturs. Ja par augiem runā

vispārīgi, tad augļi ir labvēlīgāki kā dārzeľi. Dārzeľiem, kas aug uz zemes piemīt vairāk

dievbijības spēka kā sakneľiem. Ziediem un putekšľlapām ir vairāk dievbijības spēka kā

augļiem. Ja augs atrodas gara tumsībā, tad arī tā augļi atrodas gara tumsībā. Ja ēdīsim tikai tos

augus, kas atrodas dievbijībā, arī mūsu raksturs kļūs dievbijīgs.

Lasītājs: Lūdzu, miniet piemēru, kā dievbijīgs produkts var ietekmēt raksturu?

Autors: Piemēram, vīnogas palielina pievilcību, maigumu, ķirši rada mieru, optimismu,

bumbieri – izturību, dzīvesprieku, kvieši attīsta pazemību un koncentrēšanās spējas, rīsi –

rakstura stingrību, gribu un askētismu.

Katram augam piemīt savs neatkārtojams raksturs. To pašu var teikt arī par jebkuru

produktu, kas nav augu izcelsmes. Piens attīra prātu un saprātu un dod cilvēkam spēku būt

maigam un mierīgam. Gunas ietekmē visus produktus. Tāpēc mums jāsaprot, kādu produktu

lietošana atnesīs laimi un kādu – ciešanas.

Lasītājs: Iznāk, ka visa apkārtējā vide atrodas materiālās dabas gunu ietekmē?

Autors: Jā, tā tas ir. Jebkuru visuma punktu caurstrāvo noteiktas gunu kombinācijas.

Vienā apgabalā dominē dievbijība, citā – kaislības, bet vēl citā – gara tumsība. Piemēram,

zemienes atrodas gara tumsībā, līdzenumi – kaislībās, bet augstienes – dievbijībā. To pašu var

teikt par upēm un kalniem: katru no tām ietekmē neatkārtojamas gunu kombinācijas. Piemēram,

Himalaji atrodas dievbijībā. Ir svētas upes, tādas kā Ganga un Jamuna. Pat meţi mēdz būt

daţādās gunās. Piemēram, augļu dārzi atrodas dievbijībā, skuju koku meţi – kaislībās, bet apšu

meţi – gara tumsībā.

Lasītājs: Vai visi cilvēki, kas dzīvo zemienē apšu meţa malā atrodas pilnīgā gara

tumsības gunas ietekmē?

Autors: Nē, vietā, ko ietekmē gara tumsība var dzīvot arī dievbijīgi cilvēki. Taču tādās

vietās viľiem būs ļoti grūti saglabāt laimes stāvokli un optimismu. Tajā pašā laikā, gara tumsībā

esoši cilvēki var dzīvot dievbijīgā apvidū (piemēram, Himalajos). Cilvēkam, kurš dzīvo

dievbijīgā apvidū, bieţi dievbijīgas rakstura īpašības parādās pašas no sevis. Bez šaubām,

77

apvidus, kurā dzīvojam, ietekmē mūsu apziľu. Tāpēc, daudzus gadus dzīvojot noteiktos

apstākļos, cilvēks zināmā mērā maina ieradumus un raksturu.

Lasītājs: Tas izskatās pēc vardarbības izpausmēm attiecībā pret mūsu izvēles brīvību. Ja

es tiecos pēc dievbijības, bet apvidus, kurā dzīvoju, atrodas valdošajā gara tumsības ietekmē, tad,

ietekmējot saprātu, tas traucē man progresēt. Iznāk, ka man ir daudz grūtāk sasniegt izvirzīto

mērķi kā cilvēkiem, kas dzīvo apvidū, kur dominē dievbijības gunas ietekme?

Autors: Jā, dzīvot un nodarboties ar pašpilnveidošanos nelabvēlīgā apvidū vienmēr ir

grūtāk. Taču nekādas netaisnības nav. Mēs jau apspriedām, ka ārējo darbības lauku (apvidu, kurā

cilvēks dzīvo) pilnībā nosaka viľa pagātnes karma. Tāpēc katrs piedzimst un dzīvo tajā apvidū,

kuru ir pelnījis.

Lasītājs: Ja mainu dzīvesvietu, vai tas arī notiek atbilstoši karmai?

Autors: Jā, dzīvesvietas maiľā, atbilstoši Jūsu liktenim, tiks ľemtas vērā ne tikai vēlmes,

kas nāk no iepriekšējām dzīvēm, bet arī rīcība un vēlmes, kas radušās šajā dzīvē. Tāpēc, ja

dzīvojam dievbijīgu dzīvi, tad pastāv iespēja, ka turpmāk liktenis mūs apbalvos un radīs iespēju

dzīvot, piemēram, svētā vietā.

Lasītājs: Vai es varu aizbraukt uz visiem laikiem dzīvot svētā vietā?

Autors: Jūs variet mēģināt, taču ja apziľā vēl neesiet tam gatavs, tad garīgās prakses

vietā tur nodarbosieties ar biznesu, klačošanos utt., kas apvaino svēto vietu un svētos cilvēkus,

kuri tur dzīvo. Tādā veidā pāragra pārcelšanās uz svētu vietu var radīt vairāk nepatikšanas nekā

labumu. Taču, ja Jūs mājās izveidosiet altāri, lūgsieties, tādējādi ikdienas centīsieties domāt par

Dievu, gatavosiet Viľam ēst, iesvētīsiet ēdienu, atkārtosiet Dieva Vārdus, tad Jūsu dzīvoklis kļūs

par svētu vietu. Tādā veidā Jūs daudz iegūsiet.

Lasītājs: Kādu vietu var uzskatīt par svētu?

Autors: Vieta, kurā iemiesojas un darbojas Augstākais Dievs Kungs, vienmēr saglabā

svētumu, neatkarīgi no tā, kas tur dzīvo pēc tam. To pašu var teikt par vietu, kur savus garīgos

varoľdarbus veica diţenie svētie. Vēdas apgalvo, ka svētums ir visur, kur pielūdz Dievu.

Saprātīgi cilvēki nepavada atvaļinājumus, braukājot uz pasaulē slavenām pludmalēm, kur

plaukst kaislību guna, krogos vai prieka mājās, kur zeļ gara tumsības guna, bet brauc

svētceļojumos, kur vienmēr dominē dievbijība.

Lasītājs: Kā var iegūt kaut kādu labumu, apmeklējot svētas vietas?

Autors: Svētā vietā obligāti dzīvo svēti cilvēki un, klausoties viľu norādījumos, var iegūt

vislielāko labumu. Taču mēdz būt tā, ka kaut kādu iemeslu dēļ, atrodoties svētā vietā, nevar

satikt svētu personību. Šādā gadījumā iesaka dziļā cieľā iet apkārt svētajai vietai pulksteľa

rādītāja virzienā.

Ja, atrodoties svētvietā, cilvēks katru dienu iet tai apkārt ar plikām pēdām, pazemīgi

klanoties svētajiem, kurus viľš satiek ceļā, un ar dziļu cieľu izturas pret visiem sastaptajiem

cilvēkiem, tad, nešaubīgi, viľa apziľa ātri attīrīsies no daudzu dzīvju grēkiem.

Taču jebkurš apzināts svēta cilvēka apvainojums vai necienīga izturēšanās pret svēto

vietu, nekavējoties spēcīgi degradē apziľu.

Lasītājs: Tātad svētvietu apmeklējumā pastāv zināma bīstamība?

Autors: Jā, tā tas ir. Bet tiem, kas noskaľoti godbijīgi, nekāda bīstamības nepastāv un

pastāvēt nevar. Svētās vietās augstākie spēki droši aizsargā pazemīgi noskaľotu svētceļnieku no

negaidītas apziľas piesārľošanās. Tāda piesārľošanās notiek zemāko gunu iespaidā. Taču

zemākās gunas nevar ietekmēt cilvēku, kurš atrodas pazemīgā stāvoklī, tic svētai vietai un lūdz

tai aizsardzību.

78

Lasītājs: No Jūsu teiktā izriet, ka, dzīvojot svētā vietā un pareizi pret to izturoties, var

atbrīvoties no daţādām likstām?

Autors: Jā, tādā noskaľojumā iespējams vienas dzīves laikā sadedzināt visus grēkus.

Lasītājs: Vai tas attiecas uz visām svētām vietām, neatkarīgi no garīgās tradīcijas?

Autors: Jā, tas attiecas uz visām īstām svētām vietām, kurās bijis Pats Dievs vai

dzīvojuši svētie, Dievam uzticīgi cilvēki.

Lasītājs: Un tomēr no Jūsu stāstītā nesapratu, cik ļoti parasts apvidus un iedzīvotāji

ietekmē tā cilvēka psihisko stāvokli, kurš tur dzīvo?

Autors: Viss atkarīgs no noskaľojuma, tomēr arī slikta saskarsme nelabvēlīgi ietekmē

apziľu un no tās vajag izvairīties. Ja dzīvo starp alkoholiķiem, tad neskatoties ne uz ko, var ļoti

ātri degradēt. Taču, pareizi noskaľojoties, kaut kādā mērā ir iespējams pretoties viľu negatīvajai

ietekmei uz mūsu apziľu. Diemţēl bieţi jādzīvo blakus tādiem cilvēkiem un jāpilda pret viľiem

visi pienākumi. Tikai Dievs var aizstāvēt cilvēka tīrību, kuram pēc likteľa gribas jādzīvo

degradējušu cilvēku sabiedrībā.

Lasītājs: Cik reāli var pretoties sliktas saskarsmes negatīvai ietekmei?

Autors: Reti kurš šajā pasaulē tiešām pilnā mērā kalpo Dievam un tāpēc ir pilnībā

pasargāts. Tikai tas, kurš kalpo Dievam un ievēro Viľa svētos likumus, ir reāli spējīgs pretoties

aptraipošajai draugu, radinieku un darbabiedru ietekmei.

Lasītājs: Ja cilvēkam vēl ir nepietiekama ticība Dievam, kā tādā gadījumā viľš var

pretoties gara tumsībā esošu cilvēku ietekmei uz viľa apziľu?

Autors: Diezgan vienkārši. Jācenšas aptvert augstāko patiesību, no visiem spēkiem

jātiecas komunicēt ar svētiem cilvēkiem un daudz laika jāvelta Dieva Vārdu atkārtošanai. Svēto

Vārdu koncentrētas atkārtošanas brīdī cilvēku no jebkādas aptraipīšanās droši sargā dievbijības

guna.

Lasītājs: Vai tagad man tos būs jāatkārto visu dienu?

Autors: Būs ļoti labi, ja Jūs iemācīsieties tos atkārtot visu dienu, taču tas nav tik

vienkārši, kā šķiet pirmajā acumirklī. Šā vai tā, nepieciešams līdz minimumam ierobeţot

saskarsmi ar gara tumsībā esošiem cilvēkiem, tajā pat laikā, izpildot pret viľiem visus

pienākumus. Tā rīkojoties, cilvēks atradīsies Dieva aizsardzībā un karmas aptraipošā ietekme būs

minimāla.

Kas attiecas uz vietas ietekmi, tad tā nevar iedarboties uz apziľu ar tādu pašu spēku kā

cilvēki. Taču cilvēku aptraipītās vietās, piemēram, bāros, kazino, prieka mājās utt., pat neilga

uzturēšanās ļoti aptraipa saprātu. Atrodoties tajās pat neilgu laiku, pat ja tur nav neviena cilvēka,

kas aptraipītu Jūsu saprātu, pašam nemanot, sāksiet interesēties par to pašu, ko cilvēki, kas šajās

iestādēs nodarbojas ar savu pretīgo darbību.

Vislielāko ietekmi uz apziľu atstāj nevis apvidus, kurā dzīvojam, bet gan cilvēki, īpaši

tajos gadījumos, ja starp mums ir ļoti tuvas vai draudzīgas attiecības. Tomēr, ja ar viľiem

nepārsprieţam daţādas muļķības un cenšamies nesavtīgi un bez naida pildīt savus pienākumus,

tad dievbijības guna obligāti palīdzēs izvairīties no degradācijas.

Lasītājs: Vai gara tumsībā esoši cilvēki var ietekmēt apziľu arī no attāluma, piemēram,

cauri sienām?

Autors: Jūs domājiet kaimiľus paneļu daudzdzīvokļu mājā?

Lasītājs: Jā, man ir kaimiľš, kas mīl iedzert. Domāju, ka daţreiz viľš negatīvi ietekmē

manu vēlmi nodarboties ar pašpilnveidošanos.

Autors: Vai Jūs neesiet mēģinājis atrast likumsakarības, konkrēti kādos gadījumos viľš

aptraipa Jūsu apziľu?

79

Lasītājs: Visdrīzāk tā aptraipās, kad viľš skaļi lamājas ar savu sievu vai kad dzen

kandţu. Tajās dienās man ir ļoti slikts noskaľojums un nav iedvesmas nodarboties ar

pašpilnveidošanos.

Autors: Jūs esiet pareizi novērojis. Apskatīsim sīkāk kā apziľu aptraipa ārējie faktori.

Pēc dabas smalkais prāts parasti ir ar kaut ko ļoti aizľemts, tāpēc pats nenoskaľosies uz kaimiľu

aptraipošo ietekmi. Lai gan runājot par prāta spējām mijiedarboties, tad jāatzīmē, ka tas var

aptraipīties, pat atrodoties no sava uzmanības objekta ļoti tālu. Piemēram, var rasties nemiers no

pastāvīgi negatīva kontakta ar cilvēku, kas atrodas pat pretējā Zemeslodes pusē.

Lasītājs: Vai var izveidoties negatīvs kontakts ar citu cilvēku neatkarīgi no manas

gribas?

Autors: Mums piemīt izziľas jūtas, kuras var veicināt negaidīta kontakta rašanos.

Materiālās jūtas: dzirdes, taktilās, redzes, garšas un oţas – tās pastāvīgi ir noskaľotas uztvert

apkārtējo informāciju. Visas šīs jūtas kā taustekļi apkārtējā vidē meklē kaut kādu informāciju.

Uztverot informāciju, jūtas tās izpētē uzreiz iesaista prātu, lai gan tas šajā brīdī var būt

aizľemts ar kaut ko citu. Ja cilvēka saprāts ir vājš un egoisma aptraipīts, tad tas nonāk egoistiski

noskaľoto jūtu ietekmē. Tādā veidā cilvēks kļūst savu jūtu vergs un nokļūst zemāko gunu

ietekmē.

Jūsu kaimiľš aiz sienas nav spējīgs nekādi Jūs traucēt, ja Jūs par viľu nedomājiet slikti, ja

neredziet un nedzirdiet viľu. Šādā gadījumā Jūsu prāts un viľa prāts darbojas daţādās gunās.

Taču tajā gadījumā, ja kaut kādas skaľas no viľa istabas tomēr sasniedz Jūsu dzirdi, tad, bez

šaubām, sākumā dzirde, bet pēc tam jūtām paklausīgais prāts nekavējoties tam pievērsīsies.

Prātam piemīt divi dabīgi reakcijas veidi, kā tas reaģē uz informāciju – vai nu pieľem to, vai

noraida.

Gadījumā, ja Jūs pārľemiet kaimiľa mentalitāti, tad atkal nonākat gara tumsības gunas

ietekmē.

Lasītājs: Vai tad man nav jāpretojas skaľām, kas nāk no kaimiľa?

Autors: Kopā ar pretošanos, piemēram, pret skaľām, kas nāk no kaimiľa dzīvokļa, mēs,

atrodoties kaislību gunā, bieţi atstumjam pašu cilvēku – šo skaľu cēloni. Tā rezultātā attiecībā

pret viľu rodas negatīvs noskaľojums. Citiem vārdiem, ar viľu atkal nodibinās saikne, bet nu jau

ar mīnuss zīmi, kas rada niknumu, naidu, negatīvismu. Šo apziľas stāvokli, kurā prāts nokļūst no

ārpuses ienākošās negatīvās informācijas iespaidā, sauc par prāta aptraipīšanu.

Lasītājs: Manās attiecībās ar kaimiľu Jūs uzzīmējāt diezgan bezcerīgu bildi un es tam

pilnībā piekrītu. Pēc kārtējā kaimiľa trača man vienmēr sabojājas garastāvoklis. Es mēģināju to

daţādos veidos uzlabot, bet diemţēl no tā nekas nesanāca. Kāda gan ir izeja no radušās

situācijas?

Autors: Šī situācija nav bezcerīga. Lai novērstu negatīvo saikni, jāatrauj aptraipītās jūtas

no objekta, kurš tās aptraipa. Tā rīkojoties, var ātri attīrīt prātu un iegūt mieru. Pats vienkāršākais

un efektīvākais veids, kā atraut dzirdes jūtas no kaimiľa, kurš lamājas – ieslēgt atskaľotāju un

klausīties garīgo mūziku vai svēta cilvēka iedvesmas pilnu Dieva Vārdu slavēšanu vai lūgšanas.

Lamāšanās skaľas pilnībā jāslāpē. Jūtas saskaľā ar savu dabu vienmēr izvēlas „daudz cēlāku

garšu”. Tāpēc pēc kāda laika dzirdes jūtas pilnībā pārslēgsies uz garīgo mūziku un prāts pārstās

pievērst uzmanību kaimiľam.

Lasītājs: Es mēģināju tā darīt, bet man bija nepieciešams ļoti daudz laika, lai prāts

pilnībā atrautos no dzirdi aptraipošās lamāšanās.

Autors: Tādā gadījumā Jums ar Dieva Vārdiem vēl nav radušās pārāk dziļas attiecības.

Lai palielinātu garīgo garšu, nepieciešams, lai Svētie Vārdi nepārtraukti, lai arī ļoti klusu,

80

skanētu Jūsu dzīvoklī. Rezultātā dzirde pastāvīgi pievērsīsies šai skaľai un, pat ja aiz sienas

skanēs skaļi piedzērušā kaimiľa kliedzieni, tad tie Jūs pārāk neaptraipīs.

Lasītājs: Ko nozīmē „nepārtraukti”? Varbūt arī naktīs, ja kaimiľi sāk plēsties, jāslēdz

atskaľotājs?

Autors: Jā, ja Jūsu atskaľotājā ir reverss, tad var skanēt arī naktī. Tas dod ļoti labus

rezultātus apziľas attīrīšanā. Es zinu daudz piemērus, kad laulātie, pastāvīgi atskaľojot Dieva

Vārdus dzīvoklī, pilnībā mainījuši savstarpējas attiecības. Jau vairākus gadus es pastāvīgi šādi

rīkojos, lai aizsargātos no tādas ārējās ietekmes, kas aptraipa apziľu. Šī metode ir laba arī, lai

pārvarētu iekšējo piesārľojumu, kas izpauţas kā nevajadzīgu tieksmju un domu uzplaiksnījumi

atmiľā.

Lasītājs: Ja kādam nav atskaľotāja, kā tādā gadījumā rīkoties?

Autors: Tad cilvēkam skaļā balsī jāatkārto Dieva Vārdi un tā būs pati drošākā

aizsardzība no jebkādas aptraipīšanās. Iespējams, pateicoties šādai rīcībai, ar laiku viľam

izdosies iegādāties atskaľotāju.

Lasītājs: Jūs iesaistiet kaislību gunā un piedāvājiet pārmērīgi nopūlēties, lai iegūtu

materiālus labumus?

Autors: Nē, es iesaistu Jūs Dievam tīkamā darbībā, kas atrodas ārpus jebkādām gunām.

Ja cilvēks strādā, lai sava darba augļus veltītu garīgai praksei, tad jau ar pašu šo darbību viľš

attīrās no visiem grēkiem, nemaz nerunājot par to, kā turpmāk šīs darbības augļi viľam var

palīdzēt (piemēram, nopirktais atskaľotājs ar reversu).

Lasītājs: Labi, kā rīkoties, lai aizsargātos no kaimiľa lamāšanās, es sapratu, bet kā lai

aizsargājos, kad viľš sāk dzīt kandţu? Šādos brīţos viľš parasti klusē un dara, es domāju, ka

aizsardzība ar skaľu te nelīdzēs.

Autors: Skaľai piemīt pats lielākais spēks un tā aizsargā no visu veidu apziľas

piesārľošanas. Taču vēl lielākai drošībai dzīvoklī var kūpināt smarţkociľus, kas pagatavoti no

dievbijīgām zālītēm. Ar dūmiem tie pilnībā iznīcina sliktas smakas aptraipošo ietekmi, kas nāk

no kaimiľa dzīvokļa. Efekts būs tikai tādā gadījumā, ja Jūs pirms tam altāra priekšā iesvētīsiet

smarţkociľus. Iesvētītiem smarţkociľiem piemīt garīgs spēks un to smarţa spēj tikt galā ar

jebkādu apziľas piesārľojumu.

Lasītājs: Es nezinu, kā iesvētīt smarţkociľu.

Autors: Ļoti vienkārši. Sākumā nepieciešams to aizdegt, pēc tam apdzēst liesmu un tad

koncentrējoties daţas reizes izrunāt Dieva Vārdus, tajā pašā laikā apļojot to pulksteľa rādītāja

virzienā altāra vai Dieva attēla priekšā. Šis process aizľem tikai 20-30 sekundes. Pēc tam ar šo

smarţkociľu var izkūpināt visu dzīvokli.

Lasītājs: Lūdzu, nosauciet smarţkociľus, kas pagatavoti no dievbijīgām zālītēm.

Autors: Parasti, lai efektīvi iznīcinātu smaku aptraipošo ietekmi, lieto smarţkociľus no

vīraka, sandala, piparmētras, baldriāna, safrāna, roţlapiľām, mirres, jasmīna, lavandas. Visas šīs

zālītes atrodas valdošajā dievbijības gunas ietekmē. Ja ikdienā dedzina dievbijīgus smarţkociľus,

tas uzlabo kopējo psihisko atmosfēru dzīvoklī, tādā veidā radot noskaľojumu, kas veicina garīgo

progresu.

Lasītājs: Ja klausīšos nevis svēta cilvēka balsī, bet, piemēram, laba estrādes dziedātāja,

kurš man patīk, maigajā balsī, vai tādā veidā varēšu iznīcināt prāta aptraipījumu?

Autors: Diez vai, turklāt tas ir ļoti riskanti. Pastāvīgi klausoties kāda balsi, mēs tādā

veidā pilnībā pārľemam balss īpašnieka laimes garšu. Tā izmainām likteni nezināmā virzienā.

Nevaram taču zināt visas šī cilvēka rakstura īpatnības. Tāpēc ir ļoti riskanti regulāri klausīties

tāda cilvēka balsī. Bez tam, populāri dziedātāji dzied dziesmas, kam nav nekāda sakara ar

81

apziľas tīrības paaugstināšanu. To tematika parasti aprobeţojas ar visām iespējamām materiālās

laimes garšām (mīlestība, prestiţs, bagātības, komforts utt.). Tāpēc vislabāk klausīties svēta

cilvēka balsī, par kura apziľas tīrību Jūs esiet pārliecināts.

Lasītājs: Vai tas atvieglos manu dzīvi?

Autors: Kad Jūs nopietni, ar ticību sāksiet šādi rīkoties, jau pēc nedēļas ciešanas var

samazināties uz pusi. Taču, ja pārtrauksiet klausīties ierakstus ar Svētajiem Vārdiem, tad pēc

neilga laika Jūsu noskaľojums kļūs tāds pats kā iepriekš. Apziľas attīrīšanas procesu vajag

padarīt par savu ikdienas noteikumu.

Lasītājs: Jūs diezgan drosmīgi paziľojāt par tik ātru un efektīvu iedarbību...

Autors: Tam pamatā ir paša un arī daudzu citu cilvēku pieredze, kuri lieto šo padomu.

Turpināsim apspriest mūsu pamattēmas. No sarunas par gunu caurstrāvošanas spējām

mums jāatceras viena būtiska lieta.

Prāts atrodas visu iespējamo laimes garšu pastāvīgā uzbrukumā. Visas piecas jūtas aktīvi

kontaktējas ar pasauli, kuru caurstrāvo visas iespējamās gunu kombinācijas. Tāpēc saprātīgs

cilvēks zina, ka viľš ir praktiski neaizsargāts pret apziľas piesārľošanu, kas var notikt jebkurā

brīdī.

Tiklīdz izejam uz ielas uzreiz redzam cigarešu, alkoholisko dzērienu, izklaidējošu iestāţu

reklāmu ar atkailinātām vieglas uzvedības sievietēm. Visas šīs reklāmas ir veidotas ar tādu

aprēķinu, lai rosinātu jūtu maksimālu interesi. To pašu var teikt par televīziju un internetu.

Vairums cilvēku uzskata, ka tajā neslēpjas nekas bīstams, tāpēc blenţ uz visu, kas tā vai

citādi piesaista skatienu. Pēc tam, pašiem nemanot, viľu apziľa piesārľojas, bet attiecības ar

darbabiedriem, radiniekiem un draugiem bojājas.

Lasītājs: Tātad, reklāma un izklaidējošās programmas patiesībā ir pati īstākā tautas

zombēšana?

Autors: Es līdz galam neizprotu šo vārdu. Domāju, ka to lieto gara tumsībā esoši cilvēki,

lai apgalvotu to, ka vardarbības princips šajā pasaulē ir augstāks kā taisnīguma princips. Tāpēc

šinī gadījumā tas ir nevietā. Taču tas, ka šādu pasākumu ietekmē notiek apziľas aptraipīšana –

tas ir fakts un par to nav jāšaubās.

Un tā, kas attiecas uz visādiem apziľas piesārľošanas veidiem, kas nāk no ārienes,

jāsaprot, ka to pārvarēšanai nepieciešams, pirmkārt, neblenzt uz to, kas nav dievbijīga cilvēka

uzmanības cienīgs. Ja cilvēks, kas dzīvo mūsdienu pasaulē, spēs šādi rīkoties, tad viľam

pastāvīgi būs labs noskaľojums. Novēršanās no ielas ietekmes apziľas aptraipīšanā kļūs

iespējama tikai tādā gadījumā, ja savu uzmanību nodarbināsiet ar kaut ko dievbijīgu, kas rada

garīgu laimi.

Lasītājs: Varbūt Jūs piedāvājiet staigāt pa ielām ar aizvērtām acīm?

Autors: Protams, skatiens pats pieķeras daţādām bezgaumīgām reklāmām un pret to ir

ļoti grūti cīnīties. Taču, ja cilvēks ir dziļi apzinājies, ka jāsargājas no reklāmām, skatienu

aptraipošiem skatiem, muļķīgas mūzikas un tamlīdzīgām lietām, tad viľa prāts būs tīrs un

mierīgs.

Zināšanas par to, ka gunas ir caurstrāvojošas un bīstamas, palīdz cilvēkam būt modram

un uzmanīgi izturēties pret pārmaiľām apziľā, kas rodas, komunicējot ar apkārtējo pasauli.

Lasītājs: No kurienes vēl, bez jau minētā, var gaidīt nejaušu aptraipīšanos?

Autors: Visbieţāk tā ienāk prātā spontāni no pagātnes nedievbijīgās karmas. Tā rezultātā

noskaľojums pats no sevis sabojājas. Ja vēl vakar uz kaut ko reaģējām mierīgi, tad šodien tas

nezin kāpēc vairs neizdodas. Šāds apziľas stāvoklis liecina par to, ka prāts nakts laikā paspējis

82

piesārľoties no iekšienes. Lai izvairītos no šādas aptraipīšanās, visi dievbijīgie cilvēki katru rītu,

uzreiz pēc pamošanās iet dušā.

Otrs veids, kā ātri sabojāt savu dievbijīgo noskaľojumu – paēst sabiedriskā vietā. Pat ja

sabiedriskā vietā gatavo ēdienus, kas sastāv no dievbijīgiem produktiem, tik un tā apziľas

aptraipīšanas risks ir ļoti liels. Pavārs vienmēr nodod pagatavotajam ēdienam savu psihisko

stāvokli un pēc tam tas spontāni ietekmē tos, kuri ēd viľa pagatavoto ēdienu. Taču, ja ēdienu

kafejnīcā gatavo reliģiski noskaľoti cilvēki, tad to ēst ir ļoti svētīgi.

Lasītājs: Es kaut kā neesmu redzējis tādas kafejnīcas.

Autors: Patiesībā tādas pamazām parādās, taču pagaidām ne visur.

Lasītājs: Kas vēl var spēcīgi ietekmēt cilvēka noskaľojumu?

Autors: Pat laika maiľas piespieţ mainīt pasaules uztveri. Saulains un skaidrs laiks

atrodas dievbijības gunas ietekmē, vējains – kaislību gunas ietekmē, bet lietains un mākoľains

laiks – gara tumsības ietekmē. Tāpēc sliktā laikā cilvēki parasti ir drūmi. Patiesa saprātīguma

pazīme ir spēja pat lietainā laikā pareizi koncentrēt prātu un tādā veidā, neskatoties ne uz ko,

palikt dievbijības stāvoklī.

Notikumus, kas notiek pasaulē arī ietekmē gunas, kurās dzīvojam. Netaisnīgi kari saistīti

ar pasaulē dominējošu gara tumsības gunu (tā dominē šo karu laikā), liels pacēlums

uzľēmējdarbībā saistīts ar kaislību gunas palielināšanos, bet tikumības un reliģiozitātes

palielināšanās – ar dievbijības gunas pastiprināšanos.

Lasītājs: Man rodas iespaids, ka dzīvojam uz lielas pannas un vārāmies kaut kādā

šausmīgā putrā.

Autors: Faktiski tā arī ir. Materiālās dabas gunas ir caurstrāvojošas un to ietekme

pastāvīgi mainās. Tāpēc nevaram absolūti precīzi zināt, kas ar mums notiks jau nākošajā minūtē.

Lasītājs: Kā šādā gadījumā tomēr var iegūt prāta stabilitāti?

Autors: Bez darba ar sevi to izdarīt vienkārši nav iespējams. Faktiski tikai tas, kurš

pastāvīgi domā par Dievu, ir spējīgs pastāvīgi atrasties ārpus aptraipošās gunu ietekmes. Visi

pārējie cilvēki, vairāk vai mazāk, atrodas gunu ietekmē un nevar būt garantija, ka jau rītdien viľu

apziľa netiks aptraipīta.

Lasītājs: Nu paldies, Jūs man iedevāt cerības!

Autors: Patiesība, lūk, pašas labākās zāles pret visiem pārsteigumiem.

Lasītājs: Visām Jūsu zālēm ir rūgta garša.

Autors: Dziedējošais amalaka auglis sākumā pēc garšas šķiet rūgts, taču pēc tam

pakošļājot to, garša mutē kļūst salda. „Bhāgavad-gītā” teikts, ka tas, kurš tiecas pēc patiesām

zināšanām, sākumā no tām jutīs rūgtu garšu, taču pēc tam, bez šaubām, garša mainās uz saldu.

SECINĀJUMS: Materiālās dabas gunas atrodas nepielūdzamā mūžīgā laika ietekmē. Varenais

laiks ar gunu palīdzību, nepārtraukti mainot savu ietekmi uz materiālo pasauli, noliek mūs

absolūti negaidītās situācijās.

Gunu aptraipošā ietekme darbojas ne tikai uz prātu un jūtām, bet arī uz saprātu. Tā

rezultātā, neskatoties uz ikdienā notiekošām nozīmīgām pārmaiņām apziņā, cilvēki to praktiski

neievēro. Tāpēc vairumam šķiet, ka viņi brīnišķīgi orientējas visās viņu apziņā notiekošajās

pārmaiņās.

Tikai saprātīgs cilvēks zina, ka viņa apziņa nav pasargāta no visu caurstrāvojošām

zemākajām gunām. Cilvēks, kurš apzinās šo gudrību, spēj ievērot pārmaiņas savā apziņā, kas

notiek gunu ietekmē. Tāda cilvēka rakstura pazīme ir pastāvīga tiekšanās kontrolēt savas jūtas

83

un neļaut tām spontāni pievērsties nevajadzīgai informācijai. Necenšoties iziet no aptraipošās

gunu ietekmes, nav iespējams iegūt stabilitāti un pārliecību par rītdienu.

Daudzi diženi svētie mācēja dažādus paškontroles paņēmienus, lai izietu no apziņu

aptraipošas zemāko gunu ietekmes un lai tādā veidā kļūtu laimīgi. Daži izvēlējās ļoti sarežģītus

un grūti izpildāmus pašpilnveides ceļus, tādus kā astoņu pakāpju joga vai meditācija uz tukšumu

(gaismu). Viņi progresēja ar lielām grūtībām, pārvarot dažādus šķēršļus.

Vēdās ir praktiski padomi, kurus realizējot šo pašpilnveidošanās ceļu var padarīt

vienkāršāku un pieejamāku katram. Pietiek koncentrēt uzmanību uz Dieva Personību un gunu

ietekme uz apziņu nekavējoties sāk vājināties. Mūsu degradācijas un strīdu laikmetā Vēdas

pašpilnveidei piedāvā pašu vienkāršāko koncentrēšanās veidu, kam nav nepieciešama kaut kāda

īpaša sagatavošanās – Dieva Svēto Vārdu atkārtošanu.

APKOPOSIM PRIEKŠSTATUS PAR TRIJĀM MATERIĀLĀS DABAS GUNĀM

Autors: Un tā, mēs jau esam pietiekami daudz runājuši par gunu ietekmi uz cilvēka

apziľu un es vēlos Jūs palūgt izstāstīt par to, kā Jūs uztveriet gunas un kā tagad pret tām

izturieties?

Lasītājs: Es zināmā mēra noticēju gunu eksistencei, taču, man šķiet, būs nepieciešams

vēl daudz laika, lai es patiešām spētu pieľemt to eksistences faktu. Ziniet, vakar man prātā ienāca

satriecoša doma. Es domāju par to, kā gunas caurstrāvo visu dzīvi un lūdzu augstākos spēkus

sūtīt man gunu noslēpumu izpratni. Es ļoti dziļi par to aizdomājos un pēkšľi man atklājās, ka

paša gunas ir augstākais saprāts un tā kā tās visu vada, tad patiesībā gunas ir tās, ko mēs saucam

par Dievu.

Autors: Pārsteidzoši, ka arī Jums prātā ienāca šī doma.

Lasītājs: Vai arī Jūs tā domājiet?

Autors: Nē, šādi maldi rodas daudzu cilvēku prātos, bet paši par sevi tie liecina par to, ka

Jūs esiet diezgan dziļi sapratis gunu dabu. Kas attiecas uz mani, tad es cenšos domāt tā, kā raksta

gadsimtiem pārbaudīti zināšanu avoti. Vēdas apgalvo, ka Dievs ir personība, bet gunas – Viľa

varenās enerģijas izpausmes. Tādā veidā gunām piemīt dievišķa daba, bet tās nevar saukt par

Dievu.

Lasītājs: Jūs vienmēr sakiet, ka Jūsu viedoklis sakrīt ar Vēdu viedokli. Izskatās, ka Jums

vienkārši nav pašam sava viedokļa, bet man atklājās kaut kas patiešām svarīgs. Es sapratu, ka

viss šajā pasaulē ir daudz vienkāršāk un Dievs ir spēki, kas vada pasauli. Ja būsiet ļoti vērīgs, tad

šos spēkus var saprast. Es sapratu, ka tie pa daţādiem ceļiem ved mūs pretī laimei. Paskatieties,

cik viss apkārt ir sakārtots. Nešaubīgi, tie rīkojas absolūti saprātīgi un pat man, maz izglītotam

vēdiskajos rakstos cilvēkam, acīmredzams, ka tiem piemīt dievišķa daba. Jūs taču pats daudzas

reizes teicāt, ka, tiem noticot, iegūsim visus nepieciešamos labumus.

Autors: Jā, Jums taisnība, gunām tik tiešām piemīt dievišķa daba un to darbība ir absolūti

pilnīga. Piekrītu, ka, noticot to dievišķajai dabai, mēs iegūstam labumu.

Lasītājs: Nu, re, tagad Jūs nevarēsiet noliegt manu taisnību, Jūs pats apstiprinājāt, ka

manas atklāsmes ir patiesība: gunas – ir Dievs un, tām noticot, mēs iegūstam mūţīgo laimi.

Autors: Gunām tik tiešām ir dievišķa izcelsme, taču patiesībā tās ir Dieva enerģijas

izpausme – tieši tāpat, kā spēks, kas piemīt cilvēkam, nav pats cilvēks, bet norāda, ka viľam

piemīt šī īpašība (spēks).

Lasītājs: Tas taču ir muļķīgi – salīdzināt Dievu ar cilvēku.

84

Autors: Patiesībā visam šajā pasaulē ir savas analoģijas. Piemēram, saskaľā ar Vēdām,

cilvēka ķermenī ir ielikts visa visuma uzbūves noslēpums. Cilvēks, kurš atminēs šo noslēpumu,

spēs saprast, kāda ir visuma uzbūve. Tieši tāpat, kā Dievam garīgajā pasaulē ir garīgs ķermenis,

tā arī mums, pēc viľa līdzības, ir materiāls ķermenis. Dievam piemīt garīgas enerģijas, un arī

mums piemīt enerģijas, tikai materiālas.

Lasītājs: Kā radās tādas analoģijas, manuprāt, tas oţ pēc primitīvisma. Vai Vēdās nav

pārāk primitīvs priekšstats cilvēka atbilstībai Dievam?

Autors: Tāda līdzība rodas tāpēc, ka visa materiālā pasaule – tā ir izkropļota garīgās

pasaules kopija. Tāpēc viss materiālajā pasaulē notiek kā garīgās pasaules spoguļa atspīdumā.

Vienīgā atšķirība ir tāda, ka tur procesi noris uz vienu pusi, bet šeit – uz citu. Tāpēc viss

materiālajā pasaulē pastāvīgi noveco un iznīkst, bet garīgajā pasaulē laimes daudzums ar katru

sekundi palielinās. Garīgajā pasaulē laiks neiznīcina to, uz ko iedarbojas, tāpēc tur nav nāves.

Lasītājs: Tas viss izklausās pēc fantastikas.

Autors: Pirms simts gadiem arī datori bija fantastika. Vienkārši mēs paši ar saviem

spēkiem maz ko varam saprast, taču, neskatoties ne uz ko, Vēdas dod mums savas

noslēpumainās patiesības. Tas tiek darīts, cerot uz cilvēkiem, kuriem raksturīgi sākumā pieľemt

ideju, bet pēc tam to izpētīt, nevis uz tiem, kuri to uzreiz noliedz, paziľojot, ka svētie raksti ir

primitīvi.

Lasītājs: Bet vai tad es nepieľēmu šo ideju? Esmu pieľēmis ideju par svēto rakstu un

Dieva eksistenci un pētu tos. Vienkārši, tos pētot, es jūtu, ka Dieva Personības eksistences ideja

man ir nedaudz sveša, viss ir pārāk vienkārši, kā multenē: Dievs līdzīgs cilvēkam, cilvēks līdzīgs

Dievam. Vai arī uz citām visuma planētām, kuras apdzīvo dzīvās būtnes ar savādāku ķermeľa

formu, Dievs ir līdzīgs cilvēkam?

Autors: Nē, uz citām planētām Dievs dzīvajām būtnēm parādās atbilstoši viľu dzīves

uzskatiem. Tādā veidā Dievam ir vieglāk nodot viľiem garīgās zināšanas.

Lasītājs: Kam gan vajadzīgs tāds teātris, kāpēc Dievs parādās daţādos ķermeľos? Vai

tiešām Dievs nevar mums parādīties tajā izskatā, kādā ir garīgajā pasaulē?

Autors: Jā, bieţi vien tā arī notiek. Daudzu cilvēku priekšā, kuri bijuši tā cienīgi, Viľš

parādās tajā izskatā, kādā ir garīgajā pasaulē.

Lasītājs: Tātad Dievs pēc savas vēlēšanās var mainīt ķermeľa formu?

Autors: Jā, var, bet tas nav nemaz tik pārsteidzoši. Mūsu visumā ir planētu sistēma

(galaktika) ar nosaukumu Siddhaloka, kur visas dzīvās būtnes pēc savas vēlēšanās var mainīt

ķermeľa formu. Arī tas ir aprakstīts Vēdās. Un pat uz mūsu planētas ir cilvēki, kuri pēc pašu

vēlēšanās var mainīt ķermeľa formu. Taču šīs spējas var sasniegt vairākas dzīves pēc kārtas

nopietni nodarbojoties ar jogu un mūsdienās to sastapt var ļoti reti.

Lasītājs: Vai tiešām katrs cilvēks var iemācīties mainīt savu ķermeľa formu?

Autors: Jā, tas ir iespējams, bet Vēdas uzskata, ka tiekties pēc šādām lietām ir laika

veltīga šķiešana. Cilvēciskā (saprātīgā) dzīvības forma domāta, lai pašpilnveidotos. Kāpēc

vairākas dzīves pēc kārtas mācīties mainīt ķermeľa formu, ja pēc materiālā ķermeľa nāves mēs

tik un tā to mainīsim? Ja jau Jums tik ļoti gribas mainīt ķermeľa formu, tad ziniet – mēs jau tāpat

to mainām. Ar katru brīdi mūsu ķermenis noveco un tāpēc tā forma mainās.

Lasītājs: Jā, izskatās, Jums taisnība.

Autors: Mēs nedaudz novirzījāmies no šīsdienas sarunas pamattēmas. Piedāvāju

atgriezties pie materiālās dabas gunu noslēdzošās apspriešanas.

Un tā, atkārtosim materiālās dabas gunu pamatfunkcijas. Gunas darbojas trijos veidos:

1. piesaista sev;

85

2. rada daudzveidību;

3. aptver visas visuma eksistences izpausmes (visuresošas).

Lasītājs: Vai Jūs varētu vēlreiz precizēt šos jēdzienus?

Autors: Labi.

1. Gunas sev piesaista divos veidos:

a) Velk mūs aiz sevis. Savādāk šo funkciju sauc novelkošo. Tiklīdz mums rodas

egoistiskas vēlmes, nekavējoties sāk darboties gunu novelkošā funkcija.

b) Ieved mūs ilūzijā (noslēpj lietu patieso būtību). Šo gunu funkciju savādāk sauc

par nosacīto. Ilūzija ir tajā, ka pieķeroties materiālajai laimei, mēs sākam dzīvot

šīs primitīvās laimes pasaulē, pieķeramies tai un pat nesaprotam, ka var būt arī

kaut kas labāks.

2. Gunas rada daudzveidību un visa šī gunu daudzveidība domāta, lai apmierinātu

daţādas materiālās laimes garšas.

3. Gunas ir visuresošas. Tas nozīmē, ka, pat ļoti pacenšoties, mēs materiālajā pasaulē

nespēsim atrast kaut vai vienu materiālu objektu, kas būtu brīvs no trīs materiālās

dabas gunu ietekmes.

Lasītājs: Es nesaprotu, ko nozīmē „gunas ieved mūs ilūzijā”? Vai tiešām, jūtot kaut kādu

laimi, grūti iedomāties, ka bez šīs laimes, eksistē arī vēl cita? Piemēram, es, jūtot kaut kādu

laimes veidu, vienmēr sapľoju par vēl lielāku laimi.

Autors: Tieši tā jau arī ir Jūsu laimes izpratnes nosacītības (iluzoriskuma) pazīme.

Redzot matērijā garīguma atspulgu, mēs dzenamies tam pakaļ, kā mirāţai tuksnesī, vēloties

arvien jaunas un jaunas materiālās baudas. Šajās sacensībās pēc īslaicīgas materiālās laimes

aizmirstam, ka ir īsta garīgā laime, kas nekad nebeidzas.

Lasītājs: Vai, nonākot dievbijības gunas aizsardzībā mēs nekavējoties iegūstam garīgo

laimi?

Autors: Ne gluţi tā. Dievbijības guna dod iespēju saprast, ka eksistē garīgā laime. Taču

tikai atbrīvojoties no visu gunu ietekmes, var sasniegt garīgo laimi. Mēs šo jautājumu jau

daudzas reizes apspriedām. Atgādināšu, ka mēdz būt katras gunas nosacītība (to klāj ilūzijas):

dievbijības, kaislību un gara tumsības. Taču Vēdas uzskata, ka dievbijības guna, lai arī pēc savas

būtības materiāla, tomēr tā ir vislabākā, un, lai sasniegtu laimi jātiecas tieši pēc tās.

Dievbijības gunas priekšrocības:

1. Tā attīra. Dievbijības guna ir daudz tīrāka par pārējām gunām.

2. Tā atbrīvo no grēku sekām, kas izdarīti arī šajā dzīvē.

3. Dievbijības guna veicina apgaismību, dodot patiesas zināšanas. Tā rezultātā laime ar

katru dienu pieaug.

4. Dievbijības guna atbrīvo gan no psihiskām, gan fiziskām ciešanām.

Lasītājs: Tas viss, protams, ir labi, bet Jūs tikko teicāt, ka dievbijības guna, tāpat kā

zemākās gunas, ieved mūs ilūzijās. Kā lai to saprot? Saskaľā ar Jūsu teikto iznāk, ka tā tāpat, kā

zemākās gunas, liek mums degradēt.

Autors: Jā, tik tiešām, dievbijības guna arī var ievest mūs ilūzijās un pakāpeniski novest

līdz kaislību un pat gara tumsības gunai. Ja cilvēks, kurš atrodas dievbijības gunā, nepareizi

uzvedas, zemākās gunas viľu sasaista divos veidos:

1. Ar pieķeršanos materiālām zināšanām;

86

2. Ar pieķeršanos materiālai laimei.

Lasītājs: Še tev lūdzu! Visas sarunas laikā Jūs vairākkārtīgi atkārtojāt, ka jācenšas

sasniegt dievbijības guna, bet tagad sanāk, ka arī tas nav droši. Ko tad lai dara, kā šajā pasaulē

atrast pilnīgas laimes garantiju?

Autors: Lai garantētu to, ka visu laiku būsiet laimīgs, ir jānostājas uz garīgās laimes

izpratnes platformas un no visas sirds jāmīl Dievs. Bez šaubām, ka šis apziľas stāvoklis ir daudz

augstāks, nekā atrašanās materiālās dievbijības gunas ietekmē.

Lasītājs: Nostāties uz garīgās platformas! Jūs pastāvīgi par mani ľirgājieties. Izskatās,

ka, iemīlējis Dievu, Jūs lepojieties un pastāvīgi ar to lielieties, tādā veidā uzsverot, ka citi to

nespēj.

Autors: Man vēl ir tālu līdz tam līmenim, kuru Jūs man piedēvējāt. Cilvēks, kurš

iepazinis augstāko laimi, izskatās savādāk nekā es un nekad nelielās. Taču, ja sarunas par Dievu

Jūs nedaudz kaitina, tad labāk vēlreiz parunāsim par dievbijības gunas priekšrocībām. Es

vienmēr tā esmu uzskatījis un uzskatu arī tagad, ka nebūtu slikti, ja mēs sasniegtu dievbijības

gunu.

Lasītājs: Jūs tomēr esiet kaislīgs cilvēks – sākumā teicāt, ka dievbijības gunā ir risks

iekrist ilūzijās, bet tagad mani, kā bērnu, pierunājiet tomēr pēc tās tiekties. Jūs taču pats mācījāt,

ka sarunās par patiesību galvenais – būt godīgam.

Autors: Jā, Jums taisnība, sarunās par patiesību vienmēr jārunā patiesība, bet bez

dievbijības gunas patiesīguma nebūs. Tāpēc, skatieties no kuras puses gribiet, bet mums

jāsasniedz dievbijības guna, pat neskatoties uz to, ka arī no tās var iekrist zemākajās gunās. Lai

neiekristu, jāizpēta visas briesmas, kas draud esot dievbijības gunā. Taču uzreiz saprast, kā

darbojas dievbijības guna, nav tik vienkārši. Tāpēc Jums šķiet, ka manis teiktajā ir tik daudz

pretrunu.

Lasītājs: Jūs man galīgi sajaucāt prātu. Pasakiet godīgi, vai ir iespējams sasniegt kaut

kādu dievbijības gunas līmeni, kurā atrodoties vairs nedraud iekrišana zemākajās gunās?

Autors: Var jau, var, bet, ja runājam godīgi, tad materiālajā pasaulē absolūti tīra

dievbijība praktiski nav sastopama un pilnībā tāda tā ir tikai garīgajā pasaulē. Tomēr cilvēki, kas

uzticīgi kalpo Dievam, sasniedz tīru dievbijību. Atrodoties materiālajā pasaulē, viľi nekad

nepievēršas matērijai, bet savā sirdī pastāvīgi nodarbojas ar kalpošanu Dievam, Augstākajai

garīgajai patiesībai, kam piemīt esības forma.

Visiem pārējiem, tajā skaitā arī dzīvajām būtnēm, kas atrodas valdošajā dievbijības gunas

ietekmē, apziľā ir kaut kādi kaislības un gara tumsības piemaisījumi. Tieši šie piemaisījumi liek

viľiem nepareizi uztvert tos labumus, kurus dāvā dievbijības guna.

Lasītājs: Vai Jūs varētu sīkāk aprakstīt, kādā veidā dievbijīgs cilvēks, kas ir laimīgs un

kam piemīt cēlas laimes izpratne, pēc kuras jātiecas, tomēr tiek zemāko gunu aptraipīts?

Autors: Ja cilvēks, kas atrodas dievbijības gunas ietekmē, pieķeras laimei, kuru viľš savā

dzīvē jau ir sasniedzis, tas nekavējoties viľu ierauj ilūzijās. Sākumā mainās laimes izpratnes

garša, bet pēc tam arī cilvēka dzīves mērķa patiesā izpratne. Tā rezultātā, neskatoties uz visu

savu gudrību, pašam nemanot, viľš sāk rūpēties par to, lai saglabātu savu stāvokli sabiedrībā,

sakarus, prestiţu. Tajā pašā laikā, ar katru dienu tuvojas vecums un dabīgā veidā viľam visu

atľem. Cīnoties par savām tiesībām, dievbijīgs cilvēks nepamana, kā nonāk zemāko gunu

valdošajā ietekmē.

Lasītājs: Ko Jūs ar to domājāt? Jūs gribiet teikt, ka visi sasniegumi dievbijības gunā

vecumā tiks zaudēti? Kāpēc tad mocīties un strādāt ar sevi?

87

Autors: Jā, ja mērķis darbam ar sevi ir stāvoklis sabiedrībā, prestiţs, cieľa un citi

materiāli labumu, tad vecumā to visu nenovēršami zaudēsi. Taču, ja padzīvojis cilvēks, kas

sasniedzis dievbijību, saprot, ka viľa vecumā svarīgākais uzdevums ir atteikties no visa

materiālā, tad viľš iegūs patiesu gudrību, kas ir viľa cienījamo gadu vērta. Interesanti, ka,

tiecoties pēc atteikšanās, viľš tomēr nezaudē savu stāvokli sabiedrībā un visi nopelni paliek kopā

ar viľu.

Lasītājs: Atkal jau vecā dziesma – ja vēlies, lai tev kaut kas būtu, tad no tā ir jāatsakās.

Bet padomājiet pats, tas taču vienkārši ir absurds. Kā var vienlaicīgi gribēt materiālo laimi un to

negribēt?

Autors: Pareizi, tāpēc, pat esot materiāli laimīgam, vislabāk ir nepievērst tam nekādu

uzmanību. Vēl jo vairāk nav jēgas pēc tās tiekties. Mūsu vēlmēm jābūt tikai garīgām.

Lasītājs: No Jūsu teiktā sapratu, ka vecīšiem, lai saglabātu uzkrāto laimi, no visa

jāatsakās un jāiet klosterī?

Autors: Nav obligāti jāiet klosterī, vienkārši pavecākam cilvēkam vienmēr jāľem vērā,

ka tā vai citādi, bet drīz nāksies mirt. Tā kā visus šos materiālos labumus sev līdzi nepaľemsi, tad

par tiem uztraukties arī nav jēgas. Vai vecumā tevi cienīs, vai nē, patiesai laimei svarīgākais, lai

neskatoties uz visiem pārbaudījumiem, pietiktu garšas nodarboties ar garīgo praksi.

Lasītājs: Kāpēc tad bija nepieciešams visu mūţu krāt šos labumus? Vai tiešam tikai

tāpēc, lai saprastu, ka tie nav vajadzīgi?

Autors: Tā arī mēdz būt. Visu mūţu krājot naudu, saprātīgs cilvēks vecumā sāk saprast,

ka drīz tā viľam vairs nebūs nepieciešama. Bet visbieţāk mēdz būt pilnīgi savādāk. Vairums

cilvēku pat pirms nāves domā nevis par nenovēršamo nākotni, bet par to, kas notiks ar viľu

uzkrātajiem materiālajiem labumiem, kas parūpēsies par viľu prestiţu pēc nāves, kas aprūpēs

viľu uzkrātos labumus utt. Tā viľi kaislību gunas ietekmē nemierā pamet savu materiālajā

pasaulē dzīves nomocīto ķermeni.

Lasītājs: Pēc šīm sarunām gribas aizbēgt no visiem materiālajiem pienākumiem uz

klosteri un dzīvot tur mierīgi dievišķā aizsardzībā.

Autors: Bet tā būs pāragra atteikšanās, kas ir vēl sliktāka, kā just ģimenes dzīves

grūtības. Patiesībā vispareizāk ir netiekties ne pēc kādiem materiāliem labumiem, bet tomēr,

nodarboties ar materiālām lietām, darīt to tikai pienākuma pēc un lai sasniegtu Dievu.

Cilvēks, kurš tā rīkojas, tuvojoties vecumam, atbrīvosies no visām problēmām un ar

izpildīta pienākuma sajūtu pret radiniekiem un sabiedrību, mierīgi atteiksies no visa nevajadzīgā

un veltīs sevi garīgai praksei. Tāpēc jebkurā vecumā vislabāk ir tiekties tikai pēc garīgiem

labumiem. Taču nekādā gadījumā nevajag pavirši izturēties pret saviem materiālajiem

pienākumiem.

Lasītājs: Jūs esiet briesmīgs cilvēks! Sarunājoties ar Jums pamazām zūd sapratne kādēļ

tad vispār dzīvot? Iedziļinies garīgajās lietās – slikti, iedziļinies materiālajās – atkal slikti. Vai

visu dzīvi jākarājas tādā bezsvara stāvoklī?

Autors: Tā arī ir mūsu sarunas būtība – mums jāpadziļina un jānoformulē izpratne par to,

kāpēc dzīvojam. Nav tik vienkārši tikt skaidrībā, kā pareizi apvienot savus materiālos un garīgos

pienākumus.

Lasītājs: Vai, esot dievbijības gunā, bez pieķeršanās saviem panākumiem eksistē vēl arī

kāda cita bīstamība, kas sevī slēpj aptraipīšanās iespēju ar kaislību un gara tumsības gunas

piemaisījumiem?

Autors: Jā, ir vēl viena liela bīstamība – lepnība par savām zināšanām.

Lasītājs: Man šķiet, ka Jums jāsargājas tieši no šīs bīstamības.

88

Autors: Jums taisnība, uzmanība nenāks par skādi.

Lasītājs: Varbūt nenāks par skādi, bet es neredzu lielu jēgu uzmanīties tiem cilvēkiem,

kuri jau nostājušies uz garīgā ceļa. Pirms tam mēs runājām par to, ka, nodarbojoties ar

materiālām zinātnēm, ļoti viegli ir kļūt lepnam. Bet vai tad tas ir kas slikts, ja cilvēks ciena sevi

par to, ka kaut ko sasniedzis Vēdu izprašanā? Vai tiešām, dziļi izpētot Vēdas, cilvēks nav

pasargāts no iedomības, no tā, ar ko viľš visu mūţu cīnījās?

Autors: Diemţēl lepnība par savām zināšanām uzglūn pat tad, kad cilvēks kļuvis ļoti

zinošs un sasniedzis ļoti augstu dievbijības pakāpi. Tāpēc, kultivējot pazemību, vienmēr savus

sasniegumus vajag piedēvēt Dieva ţēlastības izpausmei.

Lasītājs: Vai tad mums nav nekādu nopelnu?

Autors: Varbūt arī ir, bet domas par tiem nekad neveicina progresu. Tāpēc labāk

sakoncentrēties uz Tā izpratni, pateicoties kura ţēlastībai radās visi mūsu sasniegumi un nopelni.

Lasītājs: „Viss notiek pateicoties Dieva ţēlastībai!”, laba deţūrfrāze. Ja nevari izskaidrot

mehānismu, kā rodas labs liktenis vai veiksme, tad tā uzreiz visu izskaidro. Lai nu paliek, bet

man šobrīd vairāk interesē kas cits. Kā pazīt cilvēku, kurš, atrodoties dievbijības gunā, ir

pietiekami noturīgs pret kaislību un gara tumsības ietekmi?

Autors: „Viss notiek pateicoties Dieva ţēlastībai” – tā nav deţūrfrāze, bet gan svēts

noslēpums. Kas attiecas uz Jūsu pēdējo jautājumu, tad tādu cilvēku var atpazīt pēc viľa rīcības

un runas. „Bhāgavad-gītā” (16.3 un 12.14-20) aprakstītas 26 cilvēka rakstura īpašības, kas

atrodas dievbijībā un 26 gudrā rakstura īpašības, kurš jau ir atbrīvojies no visu gunu ietekmes un

atrodas tīrā dievbijībā (garīgā apziľas stāvoklī).

Lasītājs: Vai tiešām man tagad katram cilvēkam, kurš atrodas dievbijībā, nāksies

pārbaudīt rakstura īpašības? Vai nav kaut kādi vienkāršāki veidi, lai noteiktu, kurš ir progresējis

un kurš – nav?

Autors: Var noteikt arī vienkāršāk, bet tam nepieciešama pieredze. Piemēram, jābūt

vērīgam un jāievēro cilvēkos īpatnības, kas apliecinātu viľu apziľas attīstību. Vēdās

(Hitopadešā) atzīmētas četras brīnišķīgas īpašības, kas norāda uz to, ka cilvēks diezgan stabili

atrodas dievbijības gunā:

1. Ja cilvēks spēj daudz ziedot un tajā pašā laikā teikt labus, par rūpēm liecinošus

vārdus, tātad viľa dievbijība ir pietiekami tīra.

2. Ja dievbijīgs cilvēks kļuvis izlēmīgs un bezbailīgs un tajā pašā laikā palicis pacietīgs,

tad viľš tik tiešām pašpilnveidē ir daudz panācis.

3. Ja cilvēks, kurš ir ļoti bagāts, saglabā neticamu dāsnumu – tas norāda uz lielu apziľas

tīrību.

4. Un, visbeidzot, ja cilvēku visi ciena par viľa zināšanām un viľš ar to nelepojas – tā ir

visaugstākās tīrības pazīme.

Vispārinot šos apgalvojumus, var secināt, ka cilvēka apziľa, kurš koncentrējies uz savu

laimi, nevis uz to, kam šo laimi atdot, ir ar kaislību un gara tumsības piemaisījumiem.

Lasītājs: Vai eksistē kaut kādi paľēmieni, lai noteiktu to, ka laimīgs cilvēks ir nesavtīgs,

un domā par to, kā izmantot savu laimi citu labumam?

Autors: Ja, atrodoties dievbijībā, cilvēks iegūstot laimi:

atslābinās,

kļūst pļāpīgs,

ar mazāku entuziasmu pilda savus pienākumus,

zaudē modrību,

89

tas nozīmē, ka šajā cilvēkā kaut kādā mērā vēl ir savtīgums. Tāpēc, pēc karmas likuma, viľš vēl

nav pastāvīgas laimes cienīgs. Šāds cilvēks atrodas nelielā zemāko gunu ietekmē, kas jebkurā

brīdī var pastiprināties. Dēļ savas pazudinošās tieksmes atslābināties, tiklīdz kļuvis nedaudz

laimīgs, cilvēks atslābinās un aizmirst par savu pienākumu. Šajā brīdī viľa laimes sajūtu

nomaina slinkums un atslābums.

Lasītājs: Tagad nedaudz kļuva saprotamāks, kā var noteikt, kad dievbijības gunas kļūst

mazāk. Uz to norāda vēlme atslābināties un nodoties slinkošanai. Ar mani tā arī parasti notiek.

Iznāk, ka dotajā pašpinlveidošanās posmā es nevaru izvairīties no negaidītiem kritieniem?

Autors: Nav teikts, viss atkarīgs no tā, kāda būs Jūsu saskarsme.

Lasītājs: Lai nu paliek saskarsme, es vēlētos saprast, kā dievbijīgam cilvēkam izpauţas

tikko redzamu kaislību un gara tumsības gunas pazīmju palielināšanās? Vai Jūs varētu īsumā

izskaidrot, kā var sevī ievērot zemāko gunu pieaugošo ietekmi?

Autors: Protams, protams, tūlīt paskaidrošu. Ērtības labad vispirms parunāsim par

pazīmēm, kas liecina par kaislību gunas palielināšanos, bet pēc tam pāriesim pie gara tumsības

gunas.

Pirmais, kas norāda uz kaislības gunas klātbūtni, ir negaidīti spēcīgas materiālas vēlmes

parādīšanās, kas atľem mieru.

Otrais – spēcīga pieķeršanās tam, kas mums jau pieder, un tas rada bailes to visu

pazaudēt.

Lasītājs: Kādā veidā šīs īpatnības sevī un apkārtējos cilvēkos var pamanīt?

Autors: Tiklīdz tās parādās, sākumā prāts, bet pēc tam arī pats cilvēks iesaistās vētrainā,

nevaldāmā, intensīvā materiālā darbībā, kuras mērķis ir iegūt kaut kādu materiālu rezultātu.

Lasītājs: Es kaut kā nesaprotu, kā tas notiek otrajā gadījumā, kad cilvēks pieķeras tam,

kas viľam jau pieder. Ja man jau kaut kas pieder, tad kāpēc gan tiekties pēc tā, kas jau ir?

Autors: Ļoti vienkārši. Cilvēkam, kurš ieguvis noteiktu reputāciju un ir tai pieķēries,

nākas smagi strādāt, lai to uzturētu. Prestiţs pieprasa mēbeļu, drēbju, iekārtojuma maiľu uz

arvien mūsdienīgākiem. Bez tam, visu laiku nākas arī uzturēt paša reputāciju, jo citādāk tā

nenovēršami bojājas. Tāpēc cilvēks, kas sasniedzis materiālos panākumus un prestiţu, tomēr visu

laiku ir saistīts ar nesamērīgi smagu darbu.

Lasītājs: Bet vai tad šajā dzīvē kaut ko var sasniegt bez naudas un prestiţa?

Autors: Protams, prestiţs visiem ir svarīgs, bet dievbijīgs cilvēks pēc tā netiecas.

Jāzina, ka dievbijīgs cilvēks ir cieľas vērts ar savu tiekšanos pēc patiesības, tieši par to

viľu ciena. Ja dievbijīgs cilvēks pārstās nodarboties ar pašpilnveidi, tad zaudēs patiesu cieľu. To

saprotot, dievbijīgs cilvēks pastāvīgi ir aizľemts ar pašpilnveidošanos un nepievērš uzmanību

tam, vai viľam ir prestiţs vai nē. Dievbijīgs cilvēks saprot, ja prestiţa nav, tātad viľš ar

pašpilnveidošanos nenodarbojas pietiekami nopietni. Tāpēc prestiţs viľam ir kā patiesības

izzināšanas „barometrs”, bet nav pašpilnveides mērķis. Kaislīgam cilvēkam prestiţs ir dzīves

mērķis. Tāpēc, iegūstot prestiţu, viľš darbā ar sevi automātiski atslābinās un tā rezultātā to

(prestiţu) zaudē.

Lasītājs: Tātad, nodarbojoties ar pašpilnveidošanos, dievbijīgs cilvēks tomēr slepeni

tiecas pēc prestiţa. Bet tā taču ir īstenā kaislību guna?

Autors: Jā, Jums taisnība, daţi cilvēki ar pašpilnveidošanos nodarbojas tikai prestiţa dēļ

un tāpēc atrodas acīm redzamā kaislību gunas ietekmē. Interesanti, ka visbieţāk viľi par to

nemaz nenojauš un uzskata sevi par ļoti progresīviem. Tomēr īsteni dievbijīgi cilvēki vienmēr no

sirds cīnās ar savu lepnumu un uzskata, ka viľi nav tās uzmanības vērti, kuru viľiem pastāvīgi

90

izrāda. Ja dievbijīgu cilvēku ciena, tad viľš tajā saskata Dieva gribu un uzľemas rūpes par to

cilvēku, kurš izrāda savu cieľu.

Lasītājs: Es sapratu, kā atšķirt dievbijīgu cilvēku no kaislīga. Ja, iegūstot prestiţu,

cilvēks turpina patiesi rūpēties par apkārtējiem, tātad viľš atrodas dievbijībā, bet, ja viľš, iegūstot

prestiţu, rūpējas vienīgi par to, lai šo prestiţu palielinātu, tātad viľš atrodas kaislību gunas

ietekmē.

Autors: Brīnišķīgs secinājums. Vienīgais, kas jāpiebilst, ir tas, ka dievbijīgs cilvēks,

pirmkārt, vienmēr rūpējas par apkārtējo cilvēku garīgo izaugsmi. Bet, kad apkārtējo cilvēku

cieľu izmanto ļaudis, kuru dievbijība zināmā mērā ir zemāko gunu aptraipīta, tad viľi, pirmkārt,

cenšas apkārtējiem cilvēkiem palīdzēt materiālajā, nevis garīgajā aspektā.

Lasītājs: Nu, lūk, Jūs jau atkal man sajaucāt galvu. Agrāk Jūs teicāt, ka patiesi dievbijīgs

cilvēks vienmēr gan garīgi, gan materiāli rūpējas par saviem radiniekiem, tagad Jūs sakiet, ka

dievbijīgs cilvēks rūpējas tikai par radinieku garīgo dzīvi. Atkal jau kaut kādas pretrunas.

Autors: Jā, Jums taisnība, bez izskaidrošanas to ir grūti saprast. Taču patiesībā viss ir

gauţi vienkārši. Dievbijīgs cilvēks visiem spēkiem cenšas izpildīt materiālos pienākumus pret

radiniekiem, bet sirds dziļumā viľš tomēr vairāk rūpējas par viľu garīgo izaugsmi.

Lasītājs: Domājiet, ka visus šos smalkumus ir viegli saprast? Kā vēl var atšķirt patiesi

garīgi progresējušus cilvēkus no tiem, kuri, lai arī atrodas dievbijībā, tomēr nav pietiekami

attīrījušies?

Autors: Patiesi dievbijīgi cilvēki sevi nekad neuzskata par garīgi ļoti progresējušiem, bet

vienlaicīgi ļoti atbildīgi izturas pret rūpēm par citu cilvēku prestiţu. Viľi vienmēr patiesi cenšas

izpildīt pienākumus pret radiniekiem un sabiedrību. Turklāt uz apkārtējo cieľu viľi atbild ar

pazemību.

Protams, mēdz būt arī liekuļi, kuri, lai izskatītos pazemīgi, vienmēr visiem stāsta, ka viľi

ir nekam nederīgi un nav garīgi progresējuši. Patiesībā šie cilvēki atrodas vēl dziļākos maldos,

nekā tie, kuri patiesi nenojauš par savu lepnību. Tādi nomaldījušies cilvēki parasti nenopietni

izturas pret saviem garīgajiem pienākumiem attiecībā uz citiem cilvēkiem. Tāpēc apkārtējos

cilvēkos tie īpašu iedvesmu neizraisa.

Lasītājs: Pateicos, es par to visu padomāšu. Taču man ir vēl viens jautājums, kas attiecas

uz kaislību gunas ietekmes pastiprināšanos. Lai veiksmīgi ielāgotu visu teikto, es gribētu zināt,

kā svētajos rakstos ir apstiprināts tas, ka arvien pieaugošas kaislību gunas ietekme ir negaidīta

spēcīgas materiālās vēlmes izpausme un pieķeršanās palielināšanās tam, kas tev jau pieder?

Autors: Tas ir apstiprināts, piemēram, „Bhāgavad-gītā” (14.7):

„Kaislību guna ir nevaldāmas iekāres un alkatības izpausme. Tāpēc tā, o, Kuntī dēls,

saslēdz nosacīto dvēseli materiālās karmiskās darbības važās”.

Eksistē divas pieķeršanās formas darbībai:

1. Pieķeršanās pašai darbībai rada vienpusēju, bezcerīgu aizraušanos ar nepareizu darbu.

2. Pieķeršanās darba augļiem rada psihisku un fizisku spēku izsīkumu.

Pieķeršanās pašai darbībai izpauţas vēlmē pēc iespējas vairāk strādāt, lai iegūtu

materiālos labumus nākotnē. Pieķeršanās sava darba augļiem bieţi izpauţas kā pieķeršanās tam,

kas šobrīd mums jau pieder: labs dzīvoklis, liela alga, stipra veselība utt.

Lasītājs: Šādām vēlmēm parasti nav ne gala, ne malas.

91

Autors: Tā arī ir – kaislību gunai nav gala un tās daba ir tāda, ka tā pastāvīgi palielina

mūsu pieķeršanos. Visa materiālā civilizācija pamatojas uz kaislību gunas palielināšanos.

Saskaľā ar Vēdām par attīstītu uzskata tādu civilizāciju, kas atrodas valdošajā dievbijības

gunas ietekmē. Savukārt šobrīd, piemēram, ja salīdzina divas valstis, tad kritērijs parasti ir

raţošanas attīstības līmenis un iedzīvotāju labklājība. Kaislību gunas vērtības ir tās, cik daudz

iedzīvotājiem ir naudas, lielu, ērtu dzīvokļu un krutu mašīnu.

Vēdiskajos laikos civilizācijas pamatvērtības bija iedzīvotājiem piedāvātās iespējas

garīgajam progresam. Par civilizāciju liecināja sekojoši rādītāji: patiesi progresējuši garīdznieki,

svēti valdnieki, kā arī pilsētas, kas bija projektētas pēc īpašiem principiem, kas maksimāli

palielināja iedzīvotāju apziľas tīrību un, visbeidzot, tīrs, dievbijīgs uzturs. Vēdiskajos laikos

bērnu garīgajai izglītošanai pievērsa maksimālu uzmanību. Tas viss veicināja kultūras progresu.

Lasītājs: Paldies par paskaidrojumu. Interesanti zināt, kāda atšķirība starp mūsdienu un

pagātnes civilizāciju. Taču, ja runājam godīgi, ar visu cieľu pret vēdiskām zināšanām, es tomēr

sliecos domāt, ka pagātnē uz Zemes dzīvoja pirmatnējie cilvēki.

Autors: Jā, protams, daudzi tā domā. Ļoti ērti ir tā domāt. No tā automātiski izriet, ka

mēs esam gudrāki par saviem senčiem, ka nav īpašu problēmu, jo mēs veiksmīgi progresējam.

Pati ideja par to, ka mūsdienu zināšanas ir labākas par senajām, likumsakarīgi rada domu: „kāpēc

vispār nepieciešamas šīs senās zināšanas?”.

Lasītājs: Jā, Jums taisnība, man prātā bieţi pazib līdzīgas domas.

Autors: Un ne tikai Jums, šāds viedoklis šobrīd ir ļoti izplatīts. Tā mēs sev atľemam visu

pagātnē uzkrāto gudrību.

Lasītājs: Labi, es par to padomāšu, bet šobrīd man ir jautājums par tēmu. Kā noteikt, ka

apziľā nenovēršami pieaug gara tumsības guna?

Autors: Sāksim ar to, ka galvenā gara tumsības pazīme ir pastāvīga atrašanās šāda veida

ilūzijās:

neprātā, dusmās, naidā, skopumā, krāpšanā, izvirtībās;

slinkumā, pesimismā, alkoholiskā un narkotiskā reibumā;

miegainībā, trulumā un izmisumā.

Lasītājs: Kā cilvēks, pašam nemanot, iegūst visus šos trūkumus?

Autors: Mēs jau šo jautājumu apspriedām. Gara tumsība rodas no pilnīga zināšanu

trūkuma par laimi. No vienas puses, gara tumsība rada nepareizu laimes izpratni, no otras –

nepareiza laimes izpratne rada gara tumsību. Rodas apburtais loks, kas noved cilvēku pie

pilnīgas apziľas degradācijas.

Lasītājs: Jā, atceros, Jūs to vēl kaut kā saistījāt ar sirdsapziľas balsi?

Autors: Atrodoties dievbijības gunas ietekmē, cilvēkam ir sirdsapziľas balss un viľš spēj

paskatīties uz savu rīcību no malas. Savukārt tiem, kuri atrodas kaislību gunas ietekmē,

sirdsapziľas balss izraisa pretrunīgas jūtas: tā ir patīkama, kad kaut ko nepareizi dara kāds cits un

nepatīkama, ja nepareizi rīkojies pats. Spilgta gara tumsības gunas ietekmes pazīme ir pilnīgs

antagonisms ar sirdsapziľas balsi, kas rada dziļus un nenovēršamus maldus.

Lasītājs: Tātad pamatrādītājs ieslīgšanai gara tumsības gunā ir antagonisms ar

sirdsapziľas balsi, slinkuma palielināšanās un agresijas pieaugums?

Autors: Jūs esiet labi sapratis mūsu sarunas jēgu.

Lasītājs: Tas viss ir tā, bet no iepriekšējām sarunām esmu ielāgojis vēl vienu svarīgu

domu: paši mēs nespējam līdz galam novērtēt, kā darbojas sirdsapziľas balss, kas mūsos dzīvo.

Jūs apgalvojiet, ka gara tumsībā esoši cilvēki, nekontaktējoties ar sirdsapziľas balsi, uzskata, ka

92

viľiem viss ir kārtībā un īpašu problēmu nav. Savukārt kaislīgi cilvēki izdomā savu sirdsapziľas

izpratni. Bet vai vienmēr dievbijīgi cilvēki rīkojas saskaľā ar sirdsapziľas balsi, vai arī viľi,

pašiem nemanot, var noiet no šī ceļa?

Autors: Gunas apziľu vienmēr ietekmē nemanāmi, tāpēc pat dievbijīgi cilvēki bieţi

nokļūst kaut kādā zemāko gunu ietekmē.

Lasītājs: Sapratu, tā jau es arī domāju. Saskaľā ar Jūsu teikto, cilvēks pats nespēj saprast

to, ka kaut kādā brīdī viľa prātā pastiprinās gara tumsības gunas ietekme.

Autors: Atkal jau ļoti labs secinājums, tikai es nesaprotu, kāpēc Jūs esiet tik izbrīnījies?

Lasītājs: Kas gan te nesaprotams! Ja es pats nespēšu noteikt, ka esmu zaudējis harmoniju

ar sirdsapziľas balsi, kādas gan man ir cerības, lai ar saviem spēkiem pretotos negaidītai

degradācijai?

Autors: Nekādas.

Lasītājs: Tad par kādu labā uzvaru pār ļauno Jūs runājiet? Kāpēc tad visu šo filozofiju

pētīt, ja jau iepriekš zināms, ka nav iespējams sasniegt stabilu pašpilnveidošanos un laimi?

Autors: Jums tikai šķiet, ka Vēdas nenorāda patieso ceļu pie laimes. Es, gluţi pretēji,

uzskatu, ka zināšanas par to, ka cilvēks nav apdrošināts pret negaidītu kritienu, norāda uz labā

uzvaru pār ļauno. Zināšanās par to, ka pat dievbijīgs cilvēks nav apdrošināts pret negaidītu

kritienu zemākajās gunās, mudina pastāvīgi meklēt palīdzību un atbalstu. Tas cilvēkā attīsta

pazemību. Pazemība – ir pats lielākais tikums un neieľemot pazemīgu stāvokli, stabili progresēt

vienkārši nav iespējams. Tas ļoti iedvesmo un liecina par pasaules likumu dziļumu un pilnību.

Lasītājs: Kāds tam sakars ar pazemīgu stāvokli? Esi vai neesi pazemīgs, saskaľā ar Jūsu

vārdiem, gara tumsības guna tik un tā nemanāmi ieies saprātā, bet tā kā gunām piemīt

nepārvarama varenība, visi mēģinājumi to atklāt nolemti neveiksmei.

Autors: Lieliski teikts. Tik tiešām, tā tas arī notiek. Varenās gunas vienmēr ir spēcīgākas

par mūsu saprašanu. Taču tas nenozīmē, ka esam nolemti degradēt.

Lieta tāda, ka, ieľemot pazemīgu stāvokli, cilvēks, pateicoties sava garīgā skolotāja

norādījumu paklausīšanai, iegūst pieeju komunikācijai ar patieso savas sirdsapziľas balsi. Ja

netiecas pēc pazemības, tad skolotāja balss cilvēkam nevar palīdzēt atskurbt un atbrīvoties no

zemāko gunu ietekmes. Tāpēc pazemīgs cilvēks, kuram ir pienācīga vadība, vienmēr ir aizsargāts

no negaidītas iegrimšanas gara tumsības gunā, jo paša spēkiem atbrīvoties no zemāko gunu

slēptās ietekmes praktiski nav iespējams. Tāpēc tikai tas cilvēks, kurš ieguvis pazemību sava

garīgā skolotāja priekša, ir pilnībā pasargāts no slepenas zemāko gunu ietekmes uz viľa apziľu.

Lasītājs: Tas mani nenomierina. Jūsu jaunais secinājums burtiski nozīmē sekojošo: tiem,

kuriem nav garīgā vadītāja, progresēt un sasniegt laimi vienkārši nav iespējams. Kur gan šeit ir

taisnība? Cilvēks taču var dzīvot tādā vietā, kur vienkārši nav ar ko komunicēt par garīgām

tēmām! Vai tad viľam jāmet pie malas tiekšanās pēc laimes?

Autors: Katrs saskaľā ar savu likteni saľem lielāku vai mazāku iespēju progresēt. Taču,

ja cilvēks ir pareizā noskaľojumā un tiecas pēc patiesības, slikta karma nevarēs viľam atľemt

cēlu saskarsmi. Gluţi pretēji, cilvēkam, kurš tiecas pēc garīgās laimes, liktenis radīs visas

iespējas, lai viľam būtu cēla saskarsme.

Lasītājs: Nav patīkami apzināties, ka savā progresā esi no kāda atkarīgs. Piemēram, man

tas nemaz nepatīk.

Autors: Jā, tā tas ir. Pasaules uzbūves likumi ne vienmēr rada sajūsmu, daţreiz tie šķiet

bargi un nesaprotami. Bet kas tieši Jums nepatīk? Vai tad slikti apzināties, ka pats galvenais

dzīvē ir atrast sev labu garīgo skolotāju?

Lasītājs: Bet, ja nu pēkšľi es to vispār neatradīšu, kur ir garantija, ka atradīšu?

93

Autors: Ja cilvēks ir patiess savā vēlmē atrast gudru garīgo skolotāju, tad viľš no

augstākiem spēkiem saľem aizsardzību un sāk dzirdēt patiesības balsi, pat savu draugu vai

radinieku vārdos. Svētajos rakstos Dievs Pats visiem garantē Savu aizsardzību. Viľš saka, ka tas,

kurš nopietni nostājies uz labā ceļa, nekad nenomaldīsies no progresa ceļa. Tāpēc tas ir tikai

laika jautājums, kad tas, kurš tiecas pēc garīgā progresa kļūs cienīgs, lai iegūtu īsteni cēlu garīgo

skolotāju.

Lasītājs: Konkrēti kur Vēdās par to tiek runāts?

Autors: Piemēram, par to runā „Bhāgavad-gītā” (6.40):

„Dieva Augstākā Personība teica: O, Prihti dēls, transcendentālistam, kas dara

svētīgus darbus, nedraud bojāeja ne materiālajā, ne garīgajā pasaulē. O, Mans draugs,

ļaunums nekad neuzveiks to, kurš dara labu”.

Lasītājs: Pateicos, bet man tik un tā nav skaidrs, kā tas, kuram nav garīgā skolotāja, bet

kurš tiecas progresēt, var izrauties no zemāko gunu neredzamajām ķetnām?

Autors: Ja cilvēks tik tiešām tiecas progresēt, tad pat parastu cilvēku, paziľu vai

radinieku vārdos, viľš spēs sadzirdēt patiesību.

Lasītājs: Vai variet minēt reālus piemērus tam, kā patiess cilvēks var saľemt

norādījumus no savu radinieku vai paziľu vārdiem? Starp citu, maniem radiniekiem nepiemīt

īpaša garīgā attīstība.

Autors: Katra cilvēka dzīvē tādu piemēru ir ļoti daudz. Ir arī klasiski piemēri, kas ir ļoti

uzskatāmi. Piemēram, pirms daţiem simtiem gadu Indijā dzīvoja svētais, kuru sauca

Bilvamangals Thakurs. Jaunībā, vēl esot parasts cilvēks, viľš iemīlējās vieglas uzvedības

sievietē, kura dzīvoja otrā pusē tai upei, pie kuras atradās viľa māja. Reiz viľš gribēja šo sievieti

satikt un tieši tobrīd sākās spēcīga vētra. Riskējot ar dzīvību, viľš tika pāri upei un nostājās savas

mīļotās priekšā. Viľu sarunas laikā, sieviete norādīja viľam, ja viľš tik pat neatlaidīgi tiektos pēc

pašpilnveides, tad, bez šaubām, sasniegtu lieliskus rezultātus. Bilvamangals Thakurs šos vārdus

uztvēra kā norādījumu un, pārtraucot savas zemiskās aizraušanās, sāka aktīvi nodarboties ar

garīgo praksi. Pēc kāda laika, sasniedzot šajā ceļā ievērojamus rezultātus, viľš atzinās, ka viľa

pirmais garīgais skolotājs bija vieglas uzvedības sieviete. Visu dzīvi viľš šo sievieti cienīja kā

personību, kas viľu novirzīja uz garīgā ceļa.

Lasītājs: Man šķiet, ka šādus gadījumus nevajag apskatīt kā kaut ko likumsakarīgu, tie

drīzāk ir izľēmuma gadījumi.

Autors: Protams, šādi gadījumi ir reti, tāpēc ka reti kuram izdodas sasniegt īstu, patiesu

pazemību. Taču tāda likumsakarība tomēr eksistē. Cilvēks, kurš tiecas būt pazemīgs, iegūst spēju

sadzirdēt patiesību pat no garīgi neattīstītiem cilvēkiem. Viľi viegli arī atšķir patiesību no

meliem. Tāpēc vai ir garīgais skolotājs, vai tā nav – pazemīgs cilvēks spēj sadzirdēt padomu, kas

ļauj viľam progresēt. Ar laiku, kad viľš būs tā cienīgs, liktenis atsūtīs atbilstošu garīgo skolotāju.

Lasītājs: Jūs gribiet teikt, ka visi, kam nav laba garīgā skolotāja, to vienkārši vēl nav

pelnījuši?

Autors: Jā, tieši par to ir runa.

Lasītājs: Interesants secinājums, tas rada cerību par laimīgu nākotni. Domāju, ka tas man

palīdzēs uzvesties pazemīgi.

Lasītājs: Lai veicas!

Autors: Pateicos. Esmu nolēmis ar šo tēmu pamatīgi tikt skaidrībā, tāpēc uzdošu vēl

vienu man svarīgu jautājumu. Mani interesē, ar ko, ar kādām parādībām, notikumiem un rīcību

94

gunas visspēcīgāk ietekmē cilvēku? Jūs jau stāstījāt, ka tās spēcīgi maina cilvēka apziľu,

iedarbojoties uz viľu ar skaľu un saskarsmi. Taču es vēlētos uzzināt visus pamatmehānismus, ar

kuriem tās iedarbojas uz cilvēka apziľu.

Autors: Šis ir nopietns jautājums, kas norāda, ka esiet labi apguvis apskatīto tēmu.

Saskaľā ar Šrīmad Bhāgavatamā (11.13.4) eksistē desmit faktori, ar kuriem gunas mūs ietekmē

visspēcīgāk.

Tie ir:

1. Svētie raksti, pēc kuriem savā dzīvē vadāmies:

Svētie raksti dievbijībā – Vēdas, Bībele, Korāns, Tora.

Svētie raksti kaislībās – visas grāmatas par to, kā būt sekmīgam biznesā un sasniegt

materiālo labklājību.

Svētie raksti gara tumsībā – tantrisms, melnā maģija, sātanisms utt.

2. Ūdens un ēdiens:

Uzturs dievbijībā – veģetārs un piena produktu ēdiens, kas gatavots mīlestībā pret

Dievu.

Uzturs kaislībās – ēdiens, kas pagatavots steigā, kā arī pārmērīgi ass, skābs, sāļš,

pārcepts un ļoti salds. Tāpat apziľu ietekmē arī tēja, kafija, sēnes, sīpoli, ķiploki,

mārrutki.

Uzturs gara tumsībā – gaļa, zivis, olas, daļēji sabojājušies produkti vai ar naidu

pagatavots ēdiens. Arī alkohola lietošana ir gara tumsības izpausme.

3. Radinieki, paziľas, tuvi cilvēki:

Dievbijīgiem cilvēkiem pašas svarīgākās attiecības ir ar garīgo skolotāju, ar svētiem

cilvēkiem.

Kaislīgiem cilvēkiem nozīmīgākās ir siltas attiecības biznesa sfērā, kā arī radnieciskās

attiecības.

Gara tumsībā esošiem cilvēkiem vissvarīgākās attiecības ir ar drauģeļiem, kas dzīvo

tumsonīgu dzīvi. Piemēram, tumsonīgas saskarsmes izpausme ir komunikācija

alkoholiķu kompānijā.

4. Vieta, kurā cilvēks dzīvo vai strādā:

Dievbijīgas vietas laika pavadīšanai – dievnami, dzīvoklis, kurā ir altāris, meţs,

ziedoša daba.

Kaislīgas ietas – raţošanās uzľēmumu teritorijas, pilsētas ielas, veikali utt.

Tumsonīgas vietas – kazino, nakts klubi, veikali, kur pārdod alkoholu utt.

5. Laiks un attieksme pret laiku:

Rīta stundas atrodas dievbijībā.

Diena – kaislībās.

Vakars un pirmā nakts puse – gara tumsībā.

Ja runā par dzīves posmiem, tad:

vecums atrodas dievbijībā,

briedums – kaislībās,

bērnība un jaunība – gara tumsībā.

Regulāra darba un atpūtas reţīma ievērošana atrodas dievbijībā.

Ievērot reţīmu laiku pa laikam vai izdomāt sev dabā neeksistējošu dienas reţīmu nozīmē

rīkoties kaislībās, bet nekāda reţīma neievērošana atrodas gara tumsībā.

95

6. Darbība, ko cilvēks veic:

Darbība dievbijībā – mācīšanās, sludināšana, pašizziľa, askētisms un cita darbība, kas

vērsta un apziľas attīrīšanu.

Darbība kaislībās – darbs dēļ peļľas, baudas un jūtu apmierināšanas.

Darbība gara tumsībā – grēcīga, bezjēdzīga dzīve.

7. Dzimšana:

Dzimšana dievbijībā – piedzimšana garīdznieka ģimenē, garīgu vai garīgo pilnību

meklējošu cilvēku ģimenē.

Dzimšana kaislībās – piedzimšana vadītāja, biznesmeľa ģimenē vai ģimenē, kas

dzīvo tāpēc, lai palielinātu savu labklājību.

Dzimšana gara tumsībā – piedzimšana dzērāja, bandīta, narkomāna, liekēţa ģimenē.

8. Meditācija:

Meditācija uz Dievu ir dievbijīga.

Par kaislīgu uzskata meditāciju uz naudu, prestiţu un paradīzes baudām.

Gara tumsībā esoša meditācija ir meditācija uz pretējo dzimumu, vardarbību,

alkoholu.

9. Runa, lūgšanas un noskaľojošās frāzes:

Lūgšanas, mantras, vēršanās pie Dieva, svēto rakstu lasīšana skaļā balsī, vēlēšana

visiem laimi – tas viss atrodas dievbijībā.

Lietišķas sarunas, sarunas par politiku, populāru dziesmu dziedāšana atrodas

kaislībās.

Anekdotes, klačas, lamāšanās, necenzēta valoda atrodas gara tumsībā.

10. Parašas, rituāli un ceremonijas:

Iniciācijas rituāls ir dievbijībā.

Jebkāda biznesa atklāšanas ceremonijas atrodas kaislībās.

Jebkurš rituāls, kurā neķītri lamājas, lieto alkoholu un ēd gaļu, atrodas gara tumsībā.

Lasītājs: Viss, ko Jūs aprakstījāt, ir ļoti interesanti, bet es vēlētos dzirdēt par tiem

faktiem, kas visvairāk ietekmē likteni un mūsu spēju atbrīvoties no zemākajām gunām.

Autors: Parašara Muni – lielākā astroloģijas autoritāte, Vjāsadevas tēvs, kurš pierakstīja

vēdiskos tekstus, ko agrāk nodeva mutiski – nosauc trīs pamatfaktorus, kas ietekmē cilvēka

likteni:

1. Karma.

2. Saskarsme.

3. Audzināšana.

Iepriekš uzskaitītie desmit galvenie faktori, ar kuru palīdzību gunas veic savu darbību,

ietver šos trīs jēdzienus.

Lasītājs: Pirmajā punktā teikts, ka gunas cilvēka apziľā ienāk caur svētajiem rakstiem,

bet pirms tam Jūs teicāt, ka, gluţi pretēji, svētajiem rakstiem jāatbrīvo no gunu ietekmes. Tāpēc

es pirmo punktu nesaprotu.

Autors: Pareizi, tā arī ir – patiesi svētie raksti īstenībā pakāpeniski cilvēku atbrīvo no

gunu ietekmes. Taču, lai to panāktu, ļoti svarīgi izveidot ar svētajiem rakstiem pareizas

attiecības. Ja cilvēks noniecina svētos rakstus, tad neizbēgami nonāk gara tumsības gunas

ietekmē. Ja cilvēks svētos rakstus izmanto tā, kā pašam patīk, tad viľš atrodas kaislību gunas

ietekmē. Tāpēc nepareizas attiecības ar svētajiem rakstiem ir varens mehānisms, kas rada acīm

96

neredzamu iegrimšanu zemākajās gunās. Ja cilvēks ieklausās svēto rakstu vārdos un pēta tos

atbilstošā vadībā (garīgā skolotāja vadībā), tad viľš neizbēgami, jau atkal pašam nemanot, nonāk

dievbijībā.

Lasītājs: Interesantas likumsakarības. Lūdzu, paskaidrojiet vēl vienu momentu no otrā

punkta. Tajā teikts, ka tie, kuri lieto gaļu, atrodas gara tumsības gunā. Taču es, neskatoties uz

visiem Jūsu skaidrojumiem, tā arī nesapratu, kāpēc pilnvērtīgs ēdiens, kas bagāts ar visām

organismam nepieciešamajām vielām, var veselu cilvēku novest gara tumsībā?

Autors: Sveiki! Mēs jau tik daudz par šo tēmu esam runājuši, bet izskatās, ka Jums ļoti

patīk gaļas garša, tāpēc vēlaties to uzskatīt par derīgu.

Lasītājs: Nedot Jums ēst, ļaut tikai iebakstīt vārīgajā vietā.

Autors: Atvainojiet, es negribēju Jūs aizvainot. Kas attiecas uz gaļas ēdieniem, tad gara

tumsībā tie noved ļoti vienkārši. Nogalinātā dzīvnieka smalkais ķermenis līdz brīdim, kamēr gaļa

saglabājas svaiga, joprojām ir mums neredzamām saitēm saistīts ar viľa raupjo ķermeni. Tā kā

dzīvnieks nomira vardarbīgā nāvē, tad smalkā ķermeľa saite ar raupjo ķermeni ir šī netaisnības

spēka aptraipīta. Tāpēc visi, kas saskaras ar gaļu, nonāk šī atriebes spēka ietekmē, kas viľu

apziľu ievelk gara tumsības gunas varā. Citiem vārdiem, gaļa nav kaitīga ar savu ķīmisko

sastāvu, bet ar psihisko raksturojumu. Ilgstoši lietojot gaļu šī nogalināto dzīvnieku vardarbības

un netaisnības sajūta arvien vairāk cilvēku ievelk noturīgā zemāko gunu ietekmē.

Lasītājs: Kādas šausmīgas lietas Jūs runājiet! Ja viss tā arī ir, tātad man vispār nav

nekādu iespēju nonākt dievbijības gunas ietekmē. Ziniet cik es savas dzīves laikā jau esmu

paspējis apēst gaļas?

Autors: Ja Jūs turpināsiet tā noţēlot izdarīto un uzľemsieties solījumu lietot tikai

veģetāru ēdienu, tad ar laiku Jūs attīrīsieties, un Jūsu likteni sāks vadīt dievbijības spēks.

Lasītājs: Ja es nepaspēšu attīrīties šajā dzīvē, tad nākošajā dzīve man nāksies atbildēt par

visiem manis apēstajiem dzīvniekiem?

Autors: Ja Jūs nepaspēsiet attīrīties no kaut kādiem grēkiem, tad par tiem tik un tā

nāksies atbildēt. Taču tos, kuri nostājušies uz progresa ceļa, kā jau mēs runājām, dievbijības guna

no paša sākuma atbalsta, tāpēc progresējot cilvēki viegli pārvar visas grūtības. Nav svarīgi, cik

daudz dzīvoklī ir atkritumu, svarīgi, ka radusies vēlme no tiem atbrīvoties.

Lasītājs: Tas viss mierina, lai arī ne pārāk, bet lai nu paliek. Līdz sestajam punktam viss

ir apmēram skaidrs, bet punktā par darbību es aizķēros. Tajā Jūs sakiet, ka visi, kas strādā

rūpnīcās un fabrikās, atrodas kaislību gunas ietekmē. Iznāk, lai nokļūtu dievbijības gunas

ietekmē, visiem jāpamet darbs un jākļūst par garīdzniekiem?

Autors: Jūs ātri aizmirstiet mūsu iepriekšējās sarunas. Mēs jau runājām, ka to kādās

gunās cilvēks atrodas, lielā mērā nosaka nevis nodarbošanās veids, bet gan noskaľojums kādā

viľš dara šo darbību. Ja, ikdienā strādājot, cenšas domāt par Dievu, tad tāda dzīve atrodas

valdošajā dievbijības gunas ietekmē. To pašu var sasniegt, ja daļu no sava darba augļiem atdod

Dievam.

Lasītājs: Tas viss, protams, ir forši, bet septītajā punktā acīm redzami oţ pēc

diskriminācijas. No tā izriet, ka visi mani bērni atrodas kaislību vai pat gara tumsības gunas

ietekmē tikai tāpēc, ka dzimuši vienkārša strādnieka, nevis garīdznieka ģimenē.

Autors: Jūsu secinājumi ir diezgan populāri starp nacionālistiem un tiem, kuriem ir

nosliece uz kastu diskrimināciju. Taču jāzina, ka patiesu piederību pie „garīgās kārtas” patiesībā

nenosaka ne specialitāte, ne cilvēka sociālais stāvoklis sabiedrībā, bet gan laika daudzums, kuru

viľš velta garīgajai praksei. Pat parasts cilvēks, kurš, piemēram, ir strādnieks, var radīt dievnamu

97

savā mājā vai pat savā sirdī. Vai tiešām Jūs domājiet, ka tādam cilvēkam Dievs neatsūtīs

dievbijīgus bērnus?

Lasītājs: Vai patiesi šādā gadījumā dievbijīgu bērnu piedzimšana ir garantēta?

Autors: Simtprocentīgas garantijas nav arī šajā gadījumā, jo dievbijīgam cilvēkam var

būt palikuši nedievbijīgas karmas uzkrājumi, kas var radīt apstākļus, ka piedzims, piemēram,

raksturā nenosvērts bērns. Taču visbieţāk cilvēkiem, kuri nostājušies uz garīgā progresa ceļa,

piedzimst labi, talantīgi bērni.

Lasītājs: Desmitajā punktā Jūs apgalvojiet, ka alkohola lietošana noved pie gara

tumsības gunas ietekmes, bet, ja vienlaicīgi tiek atkārtoti Dieva Vārdi, tad kāda guna šajā

gadījumā dominēs?

Autors: Protams, Dieva Vārdu atkārtošana ir ļoti labvēlīga, taču, ja tur, kur tie tiek

atkārtoti, lieto alkoholu, tad tas, bez šaubām, palielina gara tumsības gunas ietekmi. Kāda guna

uzvarēs ir grūti pateikt. Droši vien daţādos gadījumos notiks daţādi. Bet Jūs jau saprotiet, ka

labāk neapvienot Dieva Vārdu atkārtošanu ar alkohola lietošanu.

Lasītājs: Jā, grūta tomēr ir šī zinātne par gunām, gandrīz visur uzrodas kaut kādas

lamatas.

Autors: Jums taisnība, tikai diţeni gudrie spējīgi pilnībā izprast gunas. Es domāju, ka ir

laiks izdarīt sarunas secinājumus.

SECINĀJUMS: Materiālās dabas gunām piemīt dievišķa daba. Taču nevajag domāt, ka gunas

ir saprātīgas, ka tām piemīt neatkarīgs intelekts un tās ir Pats Dievs. Materiālās dabas gunas –

Dieva enerģijas izpausme. Pati par sevi enerģija nevar darboties neatkarīgi no enerģijas avota.

Arī gunas nevar darboties neatkarīgi, pašas par sevi, bez Dieva gribas.

Tikai diženi gudrie spēj skaidri redzēt tās slēptās pārmaiņas, ko gunas veic cilvēka

apziņā saskaņā ar viņa karmu. Ir desmit faktori, kurus gunas izmanto kā sviras un nemanot īpaši

spēcīgi ietekmē mūsu apziņu. Pie tiem pieder svētie raksti, pēc kuriem savā dzīvē vadāmies;

ūdens un ēdiens; radinieki, paziņas un tuvi cilvēki; vieta, kurā dzīvojam vai strādājam; laiks un

attieksme pret laiku; darbība; dzimšana; meditācija; runa, lūgšanas un noskaņojošās frāzes;

parašas, rituāli un ceremonijas.

Vislielāko ietekmi uz cilvēka dzīvi nosaka trīs faktori: karma, saskarsme un audzināšana.

Veiksmīgs ir tas cilvēks, kurš apzinājies visu gunu ietekmes uz apziņu bīstamību un

sapratis to nepārvaramo varenību. Gudrs cilvēks, kurš aptvēris gunu varenās ietekmes uz viņa

dzīvi noslēpumu, pārtrauc paļauties tikai uz paša spēkiem. Vissaprātīgākie cilvēki, apjēdzot savu

bezspēcīgo stāvokli šajā materiālajā pasaulē, izlēmīgi meklē patvērumu pie dižena Dieva kalpa

pēdām. Pazemīgi kalpojot savam garīgajam skolotājam, viņi ir pilnībā pasargāti no negaidītiem

kritieniem.

Katram cilvēkam nopietni jāaizdomājas par to, kā atrast sev labu garīgo skolotāju un

tverties pie viņa žēlsirdīgās palīdzības cīņa par savu laimi. Visi, kas stingri nostājušies uz cēlas

saskarsmes ceļa, atrodas pilnīgā Dieva aizsardzībā un viņu pūles garīgās laimes meklēšanā

vainagosies ar panākumiem.

98

NOSLĒGUMA SARUNA

Mēs apskatījām tikai mazu daļu to zināšanu, kas attiecas uz materiālās dabas gunām.

Gribas ticēt, ka šī informācija Jums palīdzēs mainīt savu dzīvi uz laimes pusi.

Lasītājs: No mūsu sarunām manī parādījusies kaut kāda neapmierinātība. Jūs apsolījāt

vairāk runāt par praktisko pusi, bet patiesībā visas cikla sarunas – viena vienīga teorija. Bet vai

tad var mainīt savu dzīvi bez praktiskās puses zināšanām? Dzīvē ir tik daudz problēmu – tiklīdz

pārnāc mājās, tā sieva katru dienu izstrādā atkal kaut ko jaunu. Es pat nezinu, kā viľai pareizi

atbildēt.

Autors: Patiesībā mēs runājām tikai par jautājuma praktisko pusi. Parasti ar praksi

cilvēki saprot ķermeľa vai jūtu darbību (sliktākā gadījumā – prāta darbību). Taču mūsu dzīves

galvenajai praksei jānoris saprātā.

Cilvēks, kurš ticis skaidrībā jautājumos, kas saistīti ar saprāta darbību un gatavs pielietot

šīs zināšanas praksē, tik tiešām ir spējīgs kļūt veiksmīgs jebkurā darbībā. Viľam ir daudz

augstāka apziľas platforma, nekā tam, kurš par darbību uzskata ķermeľa darbu (fiziskā darbība)

vai jūtu darbību (ēšana, emocionālā darbība, pretējā dzimuma baudīšana).

Lasītājs: Jūs uzskatiet, ka pati svarīgākā prakse ir sēdēt un domāt par to, kā dzīvot? Tādā

veidā neizpatiksi ne sievai, ne bērnus spēsi uzaudzināt, ne dzīvokli un mašīnu nopirksi, un arī

kuľģis pilnāks nekļūs. Es saprotu, ka jādomā par dzīves jēgu un ka tas ir svarīgi. Bet dzīvot taču

arī vajag. Vai tiešām eksistē svarīgākas lietas, kā rūpes par savu tuvinieku labklājību un par savu

dzīvi? Un bez izklaidēm, kas gan tā par dzīvi?! Es uzskatu, ka daţreiz savā dzīvē varu atļauties

kaut kādus nelielus prieciľus, nevar taču vienmēr domāt tikai par sevis ierobeţošanu.

Autors: Jums taisnība, bez ķermeľa un jūtu darbības, nerūpējoties par tuviniekiem,

fiziski nestrādājot, mēs nevarēsim uzturēt savu dzīvi. Taču ikvienam jāsaprot, kas tieši ir

saprātīgas dzīvās būtnes darbība un kas – bezdarbība. Mums, garīgajām dzīvām būtnēm,

ķermenis ir kā mašīna, lai realizētu mūsu garīgos plānus. Lai cik arī tas dīvaini neskanētu, bet

fakts paliek fakts – dvēsele atrodas ķermenī un ar tā palīdzību realizē savus plānus.

Ja mēs visu dzīvi tērēsim, lai uzturētu šo mašīnu, tad kāpēc gan tā mums vispār ir

vajadzīga? Mašīna mums nepieciešama, lai ar to kaut kur brauktu, tāpēc mēs to kopjam. Tieši

tāpat ir ar ķermeni – tas nepieciešams tikai tādēļ, lai tajā progresētu un nodarbotos ar garīgo

praksi.

Lasītājs: Kāpēc tieši ar garīgo praksi? Kas, vai tad ar mašīnu brauc tikai uz vienu pusi?

Autors: Visa cita darbība, tieši vai netieši, virzīta uz ķermeľa vajadzību apmierināšanu,

kas ir tikai rūpes par mašīnu. Mēs – dvēseles, kuras dzīvo ķermenī, kas radīts, lai apmierinātu

dvēseles vajadzības. Tāpēc mums jānovērš uzmanība no ķermeniskām vajadzībām un jānovirza

tā uz garīgām. Citādāk, kāda gan jēga uzturēt mašīnu (cilvēka ķermeni)? Braukšana ar mašīnu

(nevis vienkāršas rūpes par mašīnu) ir darbība, ar kuras palīdzību mums „jāatbrauc” pie garīgas

(nevis fiziskās) pilnības.

Lasītājs: Es sapratu, ja mēs nodarbosimies ar kaut ko materiālu, tātad mēs ar ķermeľa

mašīnu tajā brīdī nekur nebraucam, jo tas viss ir vērsts tikai uz mašīnas apkopi (ķermeľa

uzturēšanu), ja nodarbojamies ar kaut ko citu, tad tieši to vajag uzskatīt par īsto darbošanos,

kāpēc cilvēks piedzimis. Vai tad Vēdas par īstu praksi uzskata tikai dvēseles darbību?

Autors: Jūs visu esiet sapratis pareizi. Jā, tikai dvēseles darbība – īstā prakse, viss

pārējais – ir tikai gatavošanās. Pati par sevi gatavošanās darbībai nevar novest pie rezultāta, kas

ir laimīga dzīve. Taču mēs esam pārāk pieķērušies ķermenim un pārāk dziļi pārliecināti par to, ka

neesam dvēseles, bet ķermeľi. Tāpēc mēs visu dzīvi pavadām apmierinot ķermeniskās

99

vajadzības (rūpējoties par jumtu virs galvas, veselību, ēdienu, seksu un miegu), kas nepavisam

netuvina patiesai laimei.

Lasītājs: Dzīve taču nav iespējama bez ķermeľa uzturēšanas, bet tam nepieciešams ļoti

daudz laika. Vai tagad iznāk, ka braukt ar mašīnu pēc patiesas laimes vienkārši nav laika?

Autors: Rūpējoties par ķermeľa uzturēšanu, vienlaicīgi nepieciešams praktiski

nodarboties ar to, kas tik tiešām spēj padarīt dvēseli laimīgu. Piemēram, pat darbā prātu var

pilnībā pārslēgt garīgajā gultnē, un nekādas materiālas nodarbes tam nespēs traucēt.

Lasītājs: Lūdzu, paskaidrojiet to ar parasta darba piemēru. Kā, dienas lielāko daļu

pavadot uzľēmumā, es vienlaicīgi varu kaut ko darīt dvēseles labā?

Autors: Labi, apstāsimies pie šī jautājuma, tikai pēc sarunas nesakiet, ka tā bija

teorētiska.

Visi cilvēki kaut ko strādā, bez tā nav iespējams izdzīvot. Taču vieni no viľiem ir laimīgi,

bet citi – nav. Kā Jūs uzskatiet, no kā tas ir atkarīgs?

Lasītājs: Es domāju, ka no algas lieluma, no tā cik patīkams ir darbs un cik labas

kolektīvā izveidojušās attiecības.

Autors: Bet no kā atkarīgi šie faktori?

Lasītājs: Kur nu kurš ir iekārtojies, tādu rezultātu arī saľem.

Autors: Tātad laimīgs būs tas, kurš labāk „izlocīsies” darba meklējumos?

Lasītājs: Tā iznāk.

Autors: Un tomēr Jūs pagaidām vēl neesiet līdz galam apguvis to, ka laime atrodas

cilvēka iekšpusē, nevis ārpusē. Cilvēks var būt laimīgs arī ar mazu algu, pret viľu labi var

izturēties arī sliktā kolektīvā, bet pazemīgam cilvēkam jebkurš darbs sagādā prieku. Tajā pašā

laikā ar lielu algu var būt par maz un labā kolektīvā var ar visiem sabojāt attiecības, un arī labs

darbs var palikt pretīgs. Vai Jūs tam piekrītiet?

Lasītājs: Jā. Kas gan pret to iebildīs!

Autors: Tāpēc jāsaprot, ka laime atkarīga no prasmes sasniegt pareizu iekšējo

noskaľojumu. Tādā veidā iekšējā noskaľojuma izpēte ir daudz nopietnāka prakse, kā visa pārējā

darbība. Cilvēkam darba laikā jāmācās pastāvīgi domāt par Dievu un par Dieva likumiem. Tieši

tāda noskaľojuma sasniegšana kļūs par lielāko viľa dzīves veiksmi. Turklāt ļoti labvēlīgi ir

nesavtīgi rūpēties par visiem darbabiedriem un, Dieva vārdā, ar savu darbu nest labumu

sabiedrībai.

Lasītājs: Par to Jūs jau runājāt. Vai tiešām, ja šādi noskaľošos, tad dzīve izmainīsies

pašos pamatos un kļūs laimīga?

Autors: Bez šaubām. Bet, kamēr nesāksiet šajā virzienā izlēmīgi rīkoties (kaut vai

mēģināt rīkoties) praktiski, līdz tam laikam šāda lietu izpratne Jums paliks tikai sausa teorija.

Tāpēc, lai cik es arī nerunātu, visi mani vārdi bez praktiskas rīcības no Jūsu puses nenesīs nekādu

labumu.

Lasītājs: Labi, es pamēģināšu darbā visiem vēlēt laimi un domāt par Dievu. Es agrāk jau

kaut ko pētīju attiecībā uz to, kā pareizi noskaľoties darbā. Interesanti, ko Jūs jaunu man

pateiksiet par psihisko noskaľojumu darbā?

Autors: Ja runājam par visiem iespējamiem noskaľojumiem darba vietā kopumā, tad

eksistē tikai četri veidi. Atbilstoši trīs materiālās dabas gunu ietekmei uz apziľu un stāvokli, kurā

cilvēks atbrīvojas no to ietekmes, cilvēkiem ir tieksme strādāt četros daţādos veidos:

1.Neapdomāts vai maz apdomāts darbs. Tas ir darbs, ko nosaka vienīgi nepieciešamība

uzturēt savu dzīvi (dzīvo, lai uzturētu mašīnu). Vienkārši strādājot un nedomājot ne par

ko citu, kā tikai par savas dzīvības uzturēšanu, cilvēki, kuri pieder pie šīs kategorijas,

100

tic, ka tā arī ir īsta laime. Darbība, kas nebalstās uz zināšanām par cilvēka dzīves jēgu,

neattīsta saprāta spēku un tāpēc ir pilna ar neskaitāmām problēmām. Dzīvojot bez

mērķa, cilvēks daudz neatšķiras no dzīvnieka. Arī visi dzīvnieki pastāvīgi darbojas, lai

uzturētu dzīvību, taču no šādas rīcības gudrāki netop. Tāds darbs atrodas gara tumsības

gunas valdošajā ietekmē un tāpēc noved cilvēku pie daudzpusējas degradācijas

(bezkaunības, dzeršanas, izvirtības, narkomānijas).

2.Kvalificēts darbs. Pēc būtības tas ir tas pats darbs, bet darīts ar izpratni, kad cilvēkam

rodas iespēja savu darbu darīt daudz kvalitatīvāk un kvalificētāk. Iedziļinoties un

profesionāli organizējot darbu, cilvēks iegūst spēju izmantot tajā savu prātu. Tā

rezultātā viľš pakāpeniski kļūst labs speciālists savā jomā (ļoti labi rūpējas par savu

mašīnu). Tā rīkojas vairums cilvēku. Rezultātā rodas līdzekļi eksistēšanai un viľam sāk

šķist, ka tagad viss viľa dzīvē ir labi. Taču pat ļoti attīstīts prāts nespēj pats sevi attīrīt

no rakstura nepilnībām un nepareiziem uzskatiem par dzīvi. Šāda tipa cilvēkiem der

paruna: „daudz zini, bet maz saproti”. Tāpēc šīs kategorijas cilvēkiem laime beidzas

tajā brīdī, kad rodas savstarpējo attiecību problēmas ar radiniekiem, draugiem un

darbabiedriem. Neattīstot sevī labas rakstura īpašības, laimi nav iespējams sasniegt. Šis

darbošanās veids atrodas valdošajā kaislību gunas ietekmē. Sākumā tas rada

pašapmierinātību, sapľus un prieku, bet pēc tam pazemojumus, vilšanās un ciešanas.

Pat paši sekmīgākie cilvēki šajā jomā, dzīvo bailēs par savu nākotni, kas sola viľiem

vecumu un neaizsargātību.

3.Saprātīgs darbs. Tas ikdienas darbs, kura galvenais mērķis audzināt sevī mīlestību pret

darbu un attīstīt labas rakstura īpašības. Darot darbu, cilvēks lielā mērā uzmanību

koncentrē uz to, lai apkārtējie cilvēki pastāvīgi izjustu apmierinājumu no viľa darbības

un kļūtu laimīgāki (nodarbojoties ar mašīnas uzturēšanu, viľš vienlaicīgi domā arī par

dvēseles laimi). Tā rīkojoties, cilvēks pilnveido un attīra savu saprātu. Atšķirībā no

citiem cilvēkiem, viľš gūst laimi nevis no darba augļiem (naudas), bet gan no paša

darba. Cilvēku vispār var uzskatīt par saprātīgu būtni tikai sākot no šī apziľas līmeľa.

Nesavtīga noskaľojuma rezultātā cilvēks iegūst patiesu cieľu sabiedrības acīs,

pārticību, apmierinājumu un laimīgu dzīvi. Bet patiesa veiksme šīs kategorijas

cilvēkiem atnāk tikai tajā gadījumā, ja viľi sāk nopietni pētīt svētos rakstus patiesa

svētā (Dieva kalpa) vadībā. Šis darbošanās veids atrodas vadošajā dievbijības gunas

ietekmē un sākumā ir saistīts ar noteiktām grūtībām cīľā ar saviem trūkumiem un

neizpratni no apkārtējo cilvēku puses. Taču pēc tam cilvēku, kurš nostājies uz šī ceļa,

gaida laimīgs liktenis (garīgā prakse).

4.Apgarots darbs. Tas ir darbs, kas tiek darīts ar mērķi sasniegt Dieva apzināšanos.

Cilvēks ārēji turpina darīt to pašu, ko iepriekš, taču velta to Dieva Augstākai Personībai

(strādājot viľš rūpējas nevis par mašīnu, bet rīkojas tikai kā dvēsele). Strādājot

vispārējam labumam, viľš koncentrē visas domas uz Dievu un vienkārši nespēj

iedomāties savu dzīvi bez dievišķo likumu izpildīšanas. Tā rīkojoties, viľš sāk dzīvot

saskaľā ar sirdsapziľu un tāpēc gandrīz nekad nepieļauj nopietnas kļūdas. Materiālās

veiksmes vai neveiksmes, kas gadās viľa dzīves ceļā ir otršķirīgas, tāpēc viľa dzīvē

neeksistē vērā ľemami satraukumi. Viľu, pazemīgu un pārpilnu ar dievišķu spēku, nav

iespējams pazemot vai sarūgtināt. Ārēji darot to pašu, ko visi pārējie cilvēki, viľš tomēr

sevī dzīvo ar garīgiem nodomiem. Tāpēc tāds svēts cilvēks ātri sadedzina visus grēkus

ar garīgo zināšanu uguni un visbieţāk savas laimīgās dzīves beigās dodas uz garīgo

pasauli.

101

Lasītājs: Es vēlētos nedaudz apspriest Jūsu izklāstīto klasifikāciju. Piemēram, interesanti

zināt, kāds ir turpmākais liktenis cilvēkam, kurš strādā daudz nedomājot, necenšoties mainīt savu

dzīvi (neapdomāts darbs)?

Autors: Tā dzīvojot, cilvēks neizmanto cilvēcisko ķermeni tam, kam tas domāts. Tāpēc

pilnīgi likumsakarīgi, ka ar laiku viľš sāk just spēcīgu, arvien pieaugošu iekšēju nemieru. Pēc

tam sirdsapziľas balss sāk teikt, ka viľš dzīvo nepareizi, kā rezultātā rodas vēl vairāk baţu un

dzīve kļūst vienkārši neciešama.

Mums vienmēr ir izvēle – vai nu pētīt kā dzīvot pareizi, vai nu censties apslāpēt

sirdsapziľas balsi ar alkoholu, narkotikām, izlaidīgu dzīvi vai nevajadzīgām tieksmēm. Diemţēl

vairums cilvēku izvēlas otro ceļu, nevis pirmo, ko iesaka Vēdas.

Lasītājs: Jūs visu sakiet pareizi, bet es tomēr nesaprotu, kas slikts, ja cilvēks vienkārši

dara savu darbu? Kāpēc tādiem cilvēkiem, kuri turklāt nevienam netraucē, ir lemts ciest?

Autors: Ja mēs tik tiešām izpildām savu sūtību, tad tajā nav nekā slikta. Taču, lai

saprastu tieši kāda darbība ir paredzēta cilvēkam kā saprātīgai būtnei, jāattīra saprāts no gara

tumsības, kaut vai ar pārdomām par to, kā tālāk dzīvot. Protams, šie cilvēki dara derīgu darbu.

Taču cilvēka ķermenis domāts daudz svarīgākam darbam – darbam patiesības izzināšanā.

Neizpildot savu sūtību, cilvēks, pašam nemanot, pavisam zaudē pareizu dzīves jēgas izpratni un

pakāpeniski degradē.

Kas attiecas uz Jūsu otro jautājumu, tad padomājiet pats, kā cilvēks, kurš necīnās ar savu

egoismu, var visiem kļūt par laimes avotu? Mūsu klātbūtne vienmēr atstāj iespaidu uz

apkārtējiem. Nevienam netraucēt var tikai tādā gadījumā, ja māki attiecībā pret viľiem pareizi

noskaľoties – nesavtīgi, garīgi.

Lasītājs: Ľemu Jūsu argumentus vērā, bet tomēr nesaprotu, kāpēc nevainīgam cilvēkam

ir jācieš? Ja vienkāršā, godīgā pienākumu pildīšanā nav nekā slikta, kāpēc tad cilvēks, kurš

nevienam nevēl ļaunu, nepelnīti pakļauts ciešanām un turklāt vēl degradē?

Autors: Tur jau arī slēpjas visa problēma. Pirmajā mirklī šķiet, ka tādu cilvēku liktenis

sastāv no vienas vienīgas ārējas netaisnības. Kāpēc viľiem vienmēr nav normālas algas, kāpēc

attiecībās ar viľiem priekšniecība vienmēr izturas nekaunīgi utt.? Taču, saprotiet, darbs bez

domāšanas (neapdomāts darbs) nav cilvēka pienākums un, dzīvojot nederīgu dzīvi, diez vai var

kļūt laimīgs. Jebkura cilvēka dzīves jēga ir saprāta attīstīšana, nevis – attīstīt sevī spējas ilgi,

pacietīgi un smagi strādāt. Tāpēc šīs kategorijas cilvēkiem (tiem, kas veic neapdomātu darbu)

liktenis vienmēr arī ir nelabvēlīgs.

Nepildot savu sūtību un neapdomāti strādājot, cilvēks sāk zemapziľā just, ka dzīvo

veltīgi. Šī sajūta piespieţ viľu regulāri slāpēt sirdsapziľas balsi ar alkoholu vai muļķīgām

izklaidēm (nekontrolētu televīzijas skatīšanos, pārmērīgu aizraušanos ar seksu, azartspēlēm).

Lasītājs: Bet tādi cilvēki ārēji ir absolūti nekaitīgi, viľi nevienam nedara ļaunu, nevienu

neaiztiek. Kur ir viľu grēks, par ko liktenis pakļauj viľus nenovēršamai degradācijai?

Autors: Viľu grēks ir kaut vai tas, ka ar tādu dzīvi viľi rāda jaunākiem necienīgu

piemēru nepareizas saprātīgas cilvēciskās eksistences izmantošanā. Vai tad tas nav grēks – no

bērnības veidot saviem bērniem nepareizu lietu izpratni, neradot viľos saprātīgas, apdomātas

dzīves garšu? Bet vēl lielāku grēku viľi izdara paši savā priekšā. Ļaujoties nesaprātīgai

eksistencei viľi neizmanto tik reto iespēju – piedzimt cilvēciskā ķermenī, pēc sūtības.

Aprobeţojot apziľu ar dzīvnieciskām interesēm, tādā veidā viľi atsakās no patiesas laimes.

Tādus cilvēkus Vēdas sauc par sava garīgā „es” „slepkavām”.

102

Lasītājs: Tādi cilvēki taču ir galīgi nevainīgi, kāpēc viľus uzskata par savas dvēseles

slepkavām? Viľi taču nezina, ka tā rīkojoties, nolemj sevi degradācijai. Turklāt jebkurā brīdī

viľiem var paskaidrot, kā pareizi jārīkojas.

Autors: Diemţēl vairums no viľiem pat nevēlas dzirdēt svešu viedokli, nemaz nerunājot

par to, lai ľemtu to vērā. Tādi cilvēki vēlas darīt tikai to, kas spēj nekavējoties palīdzēt atrisināt

šī brīţa problēmu. Viľi pat nenojauš, ka dzīves laiks negrozāmi saīsinās un nekavējoties vajag

sākt nodarboties ar kaut ko svarīgāku. Viľu slinkais saprāts nevēlas meklēt laimi, tas iet likteľa

pavadā. Slinks, inerts saprāts, kas nevēlas meklēt augstāku laimi, ir šādu cilvēku galvenais visu

nākotnes ciešanu iemesls.

Lasītājs: Jā, tas ir diezgan skumji. Kas notiks ar tiem, kuri dzīvi velta profesionālo

prasmju pilnveidošanai, bet nerūpējas par sava rakstura audzināšanu (kvalificēts darbs)?

Autors: Arī viľu liktenis nav pats labākais. Interesanti, ka daudzi no viľiem tomēr ļoti

nopietni nodarbojas ar savu raksturu. Taču viľu pašpilnveidošanās mērķis ir tikai viens –

panākumi biznesā. Tādiem cilvēkiem jāsaprot, ka jebkuras īpašības pilnības rādītājs ir nesavtība.

Nemēdz būt savtīgs godīgums, savtīga labsirdība, savtīga līdzjūtība, savtīga pazemība utt. Tāpēc,

ja mērķis pats par sevi ir savtīgs (piemēram, gūt panākumus biznesā), tad izveidot labu raksturu

vienkārši nav iespējams. No savtības nesavtību neiztaisīsi. Tāpēc no tādu lietu izpratnes arī

bizness beigu beigās neiegūs. Mēs par to jau runājām.

Lasītājs: Šie cilvēki taču spēj mainīt raksturu, es pats to esmu daudzas reizes novērojis.

Kā gan viľi varētu to mainīt, ja viľiem sirdī būtu savtīgums, ar kuru, kā Jūs teicāt, raksturu nevar

izmainīt?

Autors: Vienīgais, ko var sasniegt cilvēki, kuri tiecas pēc bagātībām – ir iemācīties ārēji,

formāli izskatīties godīgi, labsirdīgi, līdzcietīgi un pazemīgi. Taču no formālas uzvedības normu

ievērošanas laimes nekļūs vairāk. Uz formālu attieksmi cilvēki atbild ar tādu pašu formālu

attieksmi. Saprātīgam cilvēkam tas viss ļoti ātri apnīk. Tāpēc agrāk vai vēlāk šie cilvēki, kuri par

mērķi izvirza vienīgi savu profesionālo iemaľu paaugstināšanu, sāk lauzt šķēpus attiecībās ar

tuviniekiem, darbabiedriem, kā arī bērnu audzināšanā.

Izstrādājot sevī vienīgi stereotipisku uzvedību, nav iespējams nonākt līdz laimīgai dzīvei.

Patiesai laimei nepieciešams tīrīt savu egoistiski noskaľoto saprātu, padarot to nesavtīgu.

Nepieciešams nopietni, patiesi, bez pašapmāna strādāt ar sevi. Tāpēc bez darba pie sava saprāta

mēs nenesam laimi ne sev, ne apkārtējiem.

Lasītājs: No tā, ko Jūs pateicāt, izriet, ka cilvēks, kurš darbojas savā saprātā, veic daudz

lielāku sabiedrisko labumu, nekā tas, kurš fiziski strādā. Taču piekrītiet, ka visiem gribas ēst un,

lai izaudzētu jebkuru pārtikas produktu, jāpastrādā arī fiziski.

Autors: Vēdas nenoliedz nepieciešamību nopelnīt sev maizei un strādāt vispārējam

labumam, gluţi pretēji, tās uz to mūs pat mudina. Taču, ja tajā pašā laikā nestrādāsiet ar savu

saprātu, tad labumu, kas iegūs no fiziska darba, praktiski neizdosies izmantot pareizi. Visi šie

labumi izzudīs no nepareizas attieksmes pret tiem.

Iznāk, ka neaizdomājoties par cilvēka dzīves jēgu, ļaudis, kurus plosa visas iespējamās

materiālās vēlmes, tērē savu pārticību visādiem niekiem vai arī iegādājas dārgas preces, kuras

patiesībā nevar atļauties. Uzkurinot materiālas vēlmes, viľi pārstāj sevi kontrolēt un neizbēgami

iegūst problēmas ar psihi un veselību.

Lasītājs: Bez iekšējā darba ar sevi, cilvēkiem laimes nekļūs vairāk pat materiāli

progresējot? Bet gandrīz visi cilvēki tā dzīvo, vai tiešām viľi visi kļūdās?

Autors: Es nevaru izdarīt tik skaļu paziľojumu, bet tieši tāds ir Vēdu viedoklis.

103

Lasītājs: Vai tiešām Jūs dodiet mājienu uz to, ka civilizācija iet maldu ceļu un attīstīt

sevī tikai profesionālās iemaľas, nestrādājot pie saprāta – laika veltīga šķiešana?

Autors: Pilnīgi pareizi, bet atkārtoju vēlreiz, tas nav vienkārši mans izdomājums, tā

uzskata Vēdas. Cilvēcei jāsaprot, kāpēc mēs dzīvojam un kas ir mūsu īstenais pienākums. Taču

vairumam cilvēku ir ļoti grūti saprast, kurš patiesībā ir praktiskāks: tas, kurš darbojas saprātā, vai

tas, kurš darbojas fiziski. Saskaľā ar Vēdām, ja visi cilvēki, pildot savus pienākumus, vienlaicīgi

arī pētītu to, kā reāli attīrīt savu saprātu, tad Zeme īsā laikā pārvērstos par paradīzi. Bet kā Jūs

pats tikko teicāt, vairums cilvēku pat nesaprot, kas tā garīgā prakse tāda ir. Kā Jūs, piemēram,

saprotiet, kas ir pareiza garīgā prakse?

Lasītājs: Atkal eksāmens! Ar garīgo praksi es saprotu tās darbības, kas palielina cilvēka

laimi. Jūs apgalvojāt, ka dvēsele tiecas pēc laimes, pēc augstākām zināšanām un mūţības

apjēgsmes. Taču, ja jāsaka godīgi, tad esmu pārliecināts, ka uz lietām jāskatās daudz praktiskāk.

Piemēram, mana garīgā laime nešaubīgi pieaug, ja es iegūstu praktiskas iemaľas par pareizām

(garīgām) attiecībām ģimenē, par pareizu un cēlu bērnu audzināšanu. Taču Jūs pārāk daudz

runājiet teorētiski, neko nesakot par šīm, šķietami, elementārām lietām. Es uzskatu, ka

savstarpējo attiecību praktisko jautājumu apspriešana man šobrīd ir daudz svarīgāka. Varbūt

apskatīsim šos jautājumus sīkāk?

Autors: Protams, Jūsu garīgās laimes izpratne vēl ne tuvu nav pilnīga. Lai gan mani

iepriecina, ka kaut kāda virzība jau ir notikusi. Piemēram, Jūs pareizi teicāt, ka dvēselei, beigu

beigās, jākļūst laimīgai. Izdarīsim, lūk, tā: es apsolu, ka nākošajās grāmatās parunāsim par visām

Jūsu problēmām daudz sīkāk.

Ja atgrieţamies pie mūsu sarunas tēmas, tad Jūs veltīgi mani vainojiet tajā, ka es

neapsprieţu praktiskus Jūsu grūtās ģimenes dzīves jautājumus. Piekrītiet, ja iepriekšēji

nepārliecinās par saprātīgas eksistences nepieciešamību, tad kāda jēga ir pētīt detaļas?

Nesaprotot, kāpēc tas viss ir nepieciešams, ne dievbijīgas (pareizas) attiecības ģimenē, ne

dievbijīga bērnu audzināšana nevienu neieinteresēs. Tikai izmainot lietu izpratni, cilvēks tik

tiešām spēj ar lielu entuziasmu dzīvē uzsākt praktiskus soļus savstarpējo attiecību izmainīšanā.

Lasītājs: Iznāk, ka mūsu sarunu praktiskā puse aprobeţojās tikai ar to, lai izmainītu lietu

izpratni, jo bez tās neviens nesāks strādāt ar sevi. Tajā pašā laikā, Jūs apgalvojiet, ka tieši darbs,

lai lietas izprastu pareizi, ir svarīgākā mūsu dzīves prakse. Sekojot šai loģikai, cilvēks, kurš

pilnībā aizľemts ar iekšējo darbību (sava saprāta attīrīšanu), nekādā gadījumā nav slaists, bet gan

nenogurdināms darba rūķis. Tieši viľš spēj savā dzīvē visu mainīt, turklāt nevis teorētiski, bet

praktiski?

Autors: Jā, tā tas arī ir. Vēdas apgalvo, ka savu pasaules uzskatu izmainīšana ir pati

praktiskākā un pati darbietilpīgākā darbība, taču to saprot tikai paši gudrākie cilvēki. Ārēji tāda

darbība izskatās pēc bezdarbības, bet patiesībā tieši tā spēj visātrāk izmainīt mūsu dzīvi un tieši

tāpēc ir pati aktīvākā darbība.

Lasītājs: Jā, tik tiešām, tas nebūt nav izplatīts viedoklis. Ārēji šķiet, ka cilvēks neko

nedara, bet īstenībā izrādās, ka viľš ir pats aktīvākais, un viľa dzīve, nevienam negaidot, ļoti drīz

mainās uz labo pusi. Man tas šķiet dīvaini.

Autors: Un ne tikai Jums, vispār maz ir cilvēku, kuri spēj to pa īstam saprast. Tāpēc

sabiedrībā bieţi darbs, kas vērsts uz ķermeľa uzturēšanu, tiek vērtēts daudz augstāk, kā darbs pie

sava saprāta. „Bhāgavad-gītā” (4.16-23) ir vesela sērija izteicienu par šo tēmu:

104

„Pat saprātīgi cilvēki nonāk strupceļā, mēģinot noteikt, ko nozīmē darbība un ko

nozīmē bezdarbība. Tūlīt Es tev izstāstīšu par to, kas ir darbība un, piemītot šīm zināšanām, tu

uz visiem laikiem atbrīvosies no ciešanām.

Cilvēkam ir ļoti grūti saprast visus darbības viltīgos nolūkus. Tāpēc viņam jāzina

precīzi, kas ir darbība, aizliegtā darbība un bezdarbība.

Tas, kurš redz darbību bezdarbībā (acu skatam slēpto saprāta un dvēseles darbību) un

bezdarbību darbībā (bezjēdzīgu darbu tikai, lai uzturētu ķermeni), ir pats saprātīgākais starp

cilvēkiem un atrodas transcendentālā līmenī, lai gan nodarbojas ar visdažādākajiem darbiem.

Tam, kurš darbojoties netiecas apmierināt savas jūtas, piemīt pilnīgas zināšanas.

Gudrie saka, ka visas viņa darbības sekas sadeg pilnīgo zināšanu ugunī.

Pilnībā atbrīvojies no pieķeršanās sava darba rezultātiem, vienmēr apmierināts un

neatkarīgs, viņš neapmaldās karmiskās darbības tīklos, lai gan strādā galvu nepaceļot (un

vienlaicīgi nepārtraukti domā par Dievu).

Cilvēks, kam piemīt zināšanas, kurš rīkojas pilnībā kontrolējot prātu un saprātu,

neuzskata sevi par savu lietu īpašnieku un rūpējas tikai par pašu nepieciešamāko ikdienas

vajadzību apmierināšanu. Tāda darbība viņam nerada grēcīgas sekas.

Cilvēks, kurš apmierināts ar to, kas pie viņa atnāk pats par sevi, nevienu neskauž un,

pārvarot divkosīguma ietekmi, vienādi sagaida panākumus un neveiksmes, tāds cilvēks

rīkojoties nekad neapmaldīsies rīcības sekās.

Tā darbība, kurš atbrīvojies no trīs materiālās dabas gunu ietekmes un ieguvis

transcendentālas zināšanas, kļūst pilnībā garīga”.

Lasītājs: Tātad iznāk, ka svēti cilvēki, kas pastāvīgi domā par Dievu, ārēji var

nodarboties ar parastu darbību, bet viľu darba rezultāts (liktenis) pašos pamatos atšķirsies no

rezultāta, ko saľems tie, kas nestrādā pie sava saprāta? Pirmajiem darbības, kas vērstas uz savu

pienākumu izpildīšanu, nesīs tikai laimi, tajā pat laikā otriem tās pašas darbības nesīs ciešanas.

Autors: Jā, Jūs izteicāt varenu gudrību. Šobrīd ir izdoti daudzi mācību līdzekļi praktiskai

ķermeľa ārstēšanai, emociju kontrolēšanai, darbam ar raksturu. Taču ļoti maz ir praktisku

mācību materiālu darbam ar savu saprātu. Vēdas apgalvo, ka saprātīgu dzīvo būtľu galvenā

sūtība ir pētīt to, kā pareizi darboties saprātā un apgūt to, ar ko šāda darbība atšķiras no prāta,

jūtu un ķermeľa darbības.

Lasītājs: Es pamazām sāku kaut ko saprast. Tātad darbība saprātā – ir pētīšana, kā

pareizi rīkoties un kā sasniegt iekšējo koncentrāciju, kas vērsta uz kalpošanu Dievam un Viľa

likumiem. Nepievēršot uzmanību šiem jautājumiem, cilvēks nedarbojas saprātā un tāpēc visu

dzīvi dzīvo bezdarbībā (rūpējas par mašīnu). Paldies, ka Jūs tik pacietīgi man skaidrojāt šīs,

patiešām, sareţģītās zināšanas.

Autors: Patiesībā, skaidrojot es pats ne mazāk mācos. Tāpēc vēl nav zināms, kuram

jāsaka paldies.

Lasītājs: Tiekot skaidrībā ar šo tēmu, es vēlētos atgriezties pie tiem jautājumiem, kuri

mani turpina uztraukt. Jūs apsolījāt nākošajā sarunu ciklā detalizēti runāt par ģimenes attiecību

praktiskajiem jautājumiem un bērnu audzināšanu. Esmu pilnīgā neziľā, kā pareizi runāt ar sievu,

kā komunicēt ar radiniekiem.

Autors: Jā, pēc visa sprieţot, Jūs tiešām vienkārši neziniet, kā izturēties pret sievu. Jums

pastāvīgi šķiet, ka viľa ir vainīga visās Jūsu problēmās.

Lasītājs: Ko? Vai tiešām sieva nevar būt visu manu problēmu vaininiece? Vai tiešām Jūs

uzskatiet, ka visas sievas mēdz būt tikai labas?

105

Autors: Nē, taču, es, protams, tā neuzskatu, vienkārši cilvēki dzīvē sastopas ar saviem

trūkumiem, kas atspoguļojas apkārtējos, piemēram, tuviniekos. Man grūti Jums vienā sekundē

izstāstīt, kā viss notiek, taču vispārinot, pēc karmas likuma ģimenē mēs parasti atstrādājam pašas

smagākās savu grēku sekas. Tāpēc vairumam cilvēku tik daudz problēmu rodas tieši attiecībās

ģimenē.

Lasītājs: Bet no tā, ko Jūs tikko pateicāt, man nekļūst vieglāk. Paldies, jūs apstiprinājāt,

ka manas ģimenes attiecības ir īpaša problēma, bet to es jau arī agrāk zināju. Jebkurai prātošanai

jābeidzas ar kaut kādu pozitīvu kustību. Piemēram, gribētos, lai Jūsu prātojumu rezultātā reāli

uzlabotos manas attiecības ģimenē. Ja godīgi, tad es tam neticu.

Autors: Un pareizi, lai kaut kam noticētu, sākumā tas uz sevis jāpārbauda.

Lasītājs: Protams, es nemaz nešaubos par Jūsu spējām pārliecināt. Bet problēma tik

tiešām ir sareţģīta.

Autors: To var saprast arī bez vārdiem, vienkārši ieskatoties Jūsu izteiksmīgajās acīs.

Lasītājs: Ar nepacietību gaidīšu mūsu nākošo tikšanos.

Autors: Paldies. Nākošajā sarunā detalizēti apskatīsim jautājumus par laimīgu ģimenes

dzīvi. Apsolu, ka tajā būs daudz praktisku padomu. Bet man ir vēl viens noteikums.

Lasītājs: Kāds?

Autors: Šajā sarunā jāpiedalās arī Jūsu sievai.

Lasītājs: Es tikai šeit no viľas atpūšos, bet Jūs gribiet viľu šeit „pierakstīt”. Mūsu siltā,

labvēlīgā saruna to neizturēs. Vai Jūs patiešām vēlaties viľu iesaistīt mūsu ciešajā saskarsmē?

Autors: Pat ļoti.

Lasītājs: Skatieties, ka nav jānoţēlo!

Autors: Labi, centīšos ľemt vērā Jūsu baţas, bet Jūs savukārt padomājiet, kā ieinteresēt

sievu piedalīties mūsu sarunās.

Lasītājs: Man šķiet, ka to nebūs grūti izdarīt. Izlasot, kā es par viľu izsakos, viľa gaidīt

gaida, lai Jums izstāstītu, kādas tās lietas ir „patiesībā”. Tas arī būs labs iemesls, lai viľa šurp

atnāktu. Es, protams, pamēģināšu ar viľu parunāt, bet neko nesolu.

Autors: Sākumā parunājiet, tad redzēsim.

Lasītājs: Labi.

Autors: Izdarīsim mūsu sarunas secinājumus.

SECINĀJUMS: Bezdarbība un slinkums ved cilvēku pie ciešanām. Tāpēc vairums veselīgi

domājošu cilvēku nevēlas būt dīkdieņi un sliņķi. Jebkurš darbs cilvēku padara cildenāku. Taču

pat starp čakliem un izglītotiem cilvēkiem maz kurš saprot, kas garīgai dzīvai būtnei ir īstens

darbs (saprāta darbība) un kas – bezdarbība (nodarbes, kas vērstas tikai un vienīgi, lai uzturētu

un nostiprinātu ķermeni). Tas arī ir iemesls tam, ka daudzi cilvēki pēc būtības ir nelaimīgi.

Garīgajos jautājumos nezinošiem cilvēkiem sarunas par saprāta darbību var šķist sausa

un dzīvei nederīga teorija. Tomēr bez izpētes, kā strādāt saprātā, nav iespējams kļūt laimīgam.

Neskatoties uz grūtībām saprast nepieciešamību tik detalizētas saprāta darbības izpētei, mums,

lai uzlabotu savu likteni, tomēr ir nepieciešams sakoncentrēties tieši uz šo jautājumu.

Vēdas dzīvi bez pašpilnveidošanās salīdzina ar miegu, kurā visas darbības ir neapzinātas

un tāpēc absolūti nederīgas. Sākot dzīvot saprātā, cilvēks faktiski pamostas no gara tumsības

miega un tik tiešām sāk dāvāt visam nenovērtējamu labumu. Tādā veidā vēdiskie raksti aicina

mūs attapties no savu ķermenisko vajadzību apmierināšanas miega un sākt dzīvot pilnvērtīgu,

106

saprātīgu dzīvi, kas piepildīta ar tieksmi pēc garīgā progresa. Tikai tāda dzīvē ved pretī laimei,

cita ceļa pie laimes nav.

107

Pielikums

G u n u s a i s t ī b a a r d a ţ ā d ā m m ū s u d z ī v e s i z p a u s m ē m

Īpašības / gunas dievbijības kaislību gara tumsības

psihe sabalansēta saspringta traucēta

vajadzība pēc miega nenozīmīga 6 stundas vidēja 8 stundas paaugstināta vairāk par 8

stundām

seksuālā aktivitāte zema, tikai bērnu radīšanai mērena augsta

jūtu kontrole laba nenoturīga vāja

runa mierīga nenosvērta rupja, drūma

tīrība augsta nepastāvīga zema

darbaspējas augstas, ar mīlestību pret

darbu

vidējas vai nepastāvīgas,

darbs ar personīgu

ieinteresētību

zemas, darbs ar naidu

dusmas reti daţreiz bieţi

bailes reti daţreiz bieţi

vēlmes materiālās vājas, garīgās

spēcīgas

materiālās spēcīgas,

garīgās vājas

nevaldāmas materiālās,

garīgo nav

pašcieľa kautrīgums pret sevi un

cieľa pret citiem

cieľa pret sevi un citiem cieľa pret sevi un necieľa

pret citiem

krāsas balta sarkana (košas) tumšas (blāvas)

diennakts laiks rīts diena vakars, nakts

cilvēku temperaments sabalansēts kaislīga nenosvērts

kosmosa līmeľi augstākās planētas vidējās planētas zemākās planētas

debess puses austrumi ziemeļi, dienvidi rietumi

dzīvās būtnes pusdievi, riši gandharvas,

čaranas

cilvēki, jakši rakšas, spoki, dzīvnieki,

augi

apvidus kalni, meţi līdzenumi zemienes

apdzīvotas vietas kopienas ap dievnamiem pilsēta ciemats bez dievnama

celtnes dievnams tirgus prieka māja

profesijas mācītājs, skolotājs biznesmenis asenizators, bāra, prieka

mājas darbinieks

nagaiľi govs zirgs, zilonis kamielis

putni gulbis balodis vārna

ūdens iemītnieki delfīni store piranja

kukaiľi circenis skudras tarakāni

lidojošie kukaiľi bites taureľi mušas, odi

augi banāni pipari ķiploki, kaľepes

ūdensaugi lotoss jūras kāposti ūdenslēcas

baktērijas pienskābās zarnu nūjiľas dizentērijas nūjiľas

apziľas stāvokļi mierīgs nemierīgs uzbudināts

degradācija nekad daţreiz vienmēr

mīlestība cēla, vērsta uz

tuviniekiem, apkārtējiem

cilvēkiem, visām dzīvajām

būtnēm un dievu

savtīga, vērsta uz sevi,

tuviniekiem, savu nāciju,

savu ticību un visu pārējo,

kas ir „savs”

tikai pašam pret sevi

rupja uzvedība nekad daţreiz vienmēr

kritika sevis to, kuri nav ar mani visus, izľemot sevi

naudas izmantošana labiem mērķiem, visu

cilvēku labumam un dieva

vārdā

sev, bet bez kaitējuma

citiem

sev un lai kaitētu citiem

apmierinātība pastāvīga nenoturīga reta

108

piedošana viegli ar piepūli nespēj

uzmanības koncentrācija spēcīga koncentrācija uz

labo un garīgo, vāja

koncentrācija uz negatīvo

spēcīga koncentrācija uz

savu materiālo mērķi, vāja

koncentrācija uz pozitīvo

un vidēja uz negatīvo

spēcīga koncentrācija uz

negatīvo, ļoti vāja uz

pozitīvo

atmiľa laba uz pozitīvo laba uz negatīvo slikta

patiesīgums vienmēr atbilstoši

svētajiem rakstiem

patiess tad, kad tas ir

izdevīgi

nekad

radošais potenciāls augsts vidējs, nepastāvīgs zems

garīgās literatūras pētīšana katru dienu, nopietni daţreiz, nenopietni nekad

lasīšana svēto rakstus daiļliteratūru detektīvus, trillerus

darbs radošs labi apmaksāts vai kāds

pagadās

bezdarbs, melnā tirgus

bizness

interese par masu

informācijas līdzekļiem

daţreiz, ja nepieciešams

darbam vai ja tas saistīts ar

tikumību un garīgumu

paaugstināta interese pret

komerciālām programmām

spēcīga interese par

detektīviem, šausmu

filmām, izvirtīgiem

raidījumiem

lūgšanas katru dienu, ar mērķi

kalpot dievam un izzināt

sevi

daţreiz, ar materiālā

izdevīguma mērķi

nekad

citu sodīšana atbilstoši svētajiem

rakstiem, ar labsirdību

sakaitinātā stāvoklī, ľemot

vērā valsts likumus

aiz naida, neľemot vērā

noteikumus un

priekšrakstus, nedomājot

par sekām

likumpārkāpumi nekad daţreiz, ja var izvairīties

no soda

vienmēr

dienas reţīma ievērošana vienmēr daţreiz nekad

uzturs veģetārs un piena

izstrādājumu, kas gatavots

atbilstoši tīrības un

veselības noteikumiem,

lūgšanu svētīts

zivis, olas, putna gaļa,

augu valsts produkti ar

pārmērīgi saldu,

savelkošu, rūgtu, skābu un

sāļu garšu

gaļa, zivis, putna gaļa un

olas lielos daudzumos, ļoti

trekns, pārcepts, nesvaigs

intoksikācijas, psihiskie

stimulatori

nekad smēķēšana, kafija, tēja,

daţreiz alkohols

alkohols, narkotikas

saskarsme cieľa pret vecākiem,

draudzība ar līdzīgiem,

līdzcietība pret jaunākiem

balstās uz lietišķām

attiecībām un izdevīgumu,

bezpersoniska un sausa

rupja, amorāla, ar

izdomātiem noteikumiem,

izkropļotu valodu vai arī

vispār bez noteikumiem

saprāts spēcīgs, tīrs vidēji spēcīgs vājš, aptraipīts

prāts spēcīgs, dievbijīgs spēcīgs, kaislīgs vājš, gara tumsībā esošs

jūtas pieķērušās garīgam pieķērušās materiālam spēcīgi pieķērušās

materiālam

enerģija virzīta uz pašizziľu virzīta uz panākumiem

materiālajā dzīvē

virzīta uz ķermenisku

baudu

ticība dievam, pusdieviem kā

dieva pārstāvjiem

dievam, pusdieviem vai

pat dēmoniem, ar mērķi

iegūt kaut kādus

materiālus labumus

gariem, spokiem,

personībām, kas apveltītas

ar spēku, ateisms

dzīves mērķi tikai viens – garīgs daudz materiālu mērķu bezmērķība vai zemiski

dzīvnieciski mērķi (sekss,

ēdiens, miegs, agresija)

precēšanās pirms dzimumattiecību

uzsākšanas, rūpīgi izpētot

nākamā laulātā rakstura

īpašības

pēc neilgas dzimumdzīves,

ar vēlmi iegūt laulāto ar

mantojumu vai labi

apmaksātu darbu

pēc vētrainas

dzimumdzīves, bez

nākamā laulātā rakstura

izpratnes

109

laulību veids laulāšanās dievnamā, ar

laulāto solījumiem,

sarakstīšanās

dzimtsarakstu nodaļā

sarakstīšanās

dzimtsarakstu nodaļā

civillaulība

laulību iemesli vēlme izaudzināt

dievbijīgus pēcnācējus

vēlme pēc pārticības un

ģimenes mājīguma, pēc

neatkarības no radiniekiem

spēcīga dzimumtieksme,

negaidīta grūtniecība

attieksme pret radiniekiem cieľas pilna, ar mīlestību diplomātiska, ar formālu

interesi un cieľu

necienīga, ar naidu

kopdzīve ar radiniekiem liela draudzīga ģimene mazas ģimenes, kas uztur

attiecības no attāluma

pilnīga izolācija no

radiniekiem

ģimenes dzīve laimīga, stabila nestabila, daţreiz laimīga,

daţreiz nelaimīga

vienmēr nestabila un

nelaimīga

mājokļa jautājums pacietīga izturēšanās pret

sadzīves neērtībām

tieksme iegūt ērtu, lielu

dzīvokli

vēlme iegūt milzīgu

dzīvokli kā izklaides

pritonu ar apkalpotājiem

attieksme pret karjeru nevēlas personīgo karjeru,

bet pēc darbabiedru

lūguma gatavs uzľemties

atbildību

spēcīga vēlme iegūt

paaugstinājumu amatā, ar

ľemot vērā darbabiedrus

spēcīga vēlme pēc varas,

neľemot vērā darbabiedrus

attieksme pret

darbabiedriem

cieľas pilna, ar mīlestību konjunktūras pilna, ar

formālu interesi un cieľu

necienīga, ar naidu

laulāto uzticamība vienmēr ļoti stingra,

krāpšana nenotiek nekad

pieķeršanās tuviniekiem,

kas pāraug antipātijā,

daţreiz iespējama

krāpšana

uzticības un pieķeršanās

tuviniekiem nav, bieţa

krāpšana

bērnu daudzums neliels atkarībā no

nepieciešamības un

sociāliem apstākļiem

neliels

bērnu audzināšana pamatojas uz svētajiem

rakstiem, mīlestība pret

bērnu nevis kā pret

ķermeni, bet kā pret

personību, objektivitāte un

labsirdība

spēcīga ķermeniska

pieķeršanās bērniem un

neobjektivitāte

audzināšanā, ar savām

idejām audzināšanā, kas

nav saskaľotas ar

svētajiem rakstiem

nevēlēšanās audzināt

bērnus, aukstums vai naids

pret tiem

bērnu izglītība tieksme dot tikumisku un

garīgu audzināšanu

tieksme dot izdevīgas

specialitātes kvalifikāciju

nav nekādas tieksmes

izglītot bērnus

ģimenes tradīcijas noturīgas, balstītas uz

svētajiem rakstiem

nenoturīgas, balstītas un

moderniem sabiedriskiem

strāvojumiem

tādas neeksistē

attieksme pret dzīvniekiem labsirdīga, bet no attāluma.

dzīvniekiem tiek iedalīta

sava dzīves teritorija un tā

netiek jaukta ar cilvēku

teritoriju

spēcīga pieķeršanās

mājdzīvniekiem bez

distances ievērošanas un

vienaldzība pret tiem

dzīvniekiem, kurus lieto

uzturā

naids pret dzīvniekiem,

spēcīga pieķeršanās

dzīvnieku gaļai

draudzība stipra formāla neīsta

aizraušanās garīgi svētki, svētceļojumi

uz svētām vietām

sports, izbraucieni brīvā

dabā, kolekcionēšana

azartspēles, skandāli, bāri,

nakts pritoni

atvaļinājums svētvietu apmeklēšana,

garīgā prakse

kūrortu apmeklēšana dzeršana, izklaides

iestādes

ārstēšanās slimību profilakse, vēlme

ārstēties individuāli, ar

ārsta īpašību un

tiekšanās pēc dārgas,

izreklamētas ārstēšanas,

bez vēlmes pildīt ārsta

ārstēšanās izmantojot gara

tumsībā esošus

ārstniecības produktus, kas

110

ārstniecības metoţu izpēti

un ar vēlmi izpildīt ārsta

rekomendācijas

rekomendācijas pagatavoti uz spirta bāzes

un izmantojot vardarbības

produktus ar visām

iespējamām blaknēm, kas

rada risku vēl vairāk kaitēt

veselībai

ārstēšanas rezultāti noturīgi īslaicīgi vienu ārstē, citu bojā

attieksme pret veselību vienmēr nopietna nopietnība atkarīga no

slimības smaguma

nenopietna

dzīves aktivitāte visa dzīve aizrit aktīvā

darbībā

vecumā sākas slimības un

pazeminās darbaspējas

vecumā notiek apziľas

degradācija, nav

darbaspēju

attieksme pret nāvi mierīga, ar sapratni, ka

nomirst tikai ķermenis

ar bailēm ar spēcīgu paniku

nāve bez mokām, miršanas brīdī

pie pilnas apziľas

ar zaudējuma sajūtu un

izmisumu, nāves brīdī

samulsusi apziľa

ar spēcīgām ciešanām

nāves brīdī, neapzināts

stāvoklis

111

Saturs

1.NODAĻA: MŪSU DZĪVES APSTĀKĻI ................................................................................ 2

2.NODAĻA: MATERIĀLĀS DABAS GUNU DARBĪBAS PRINCIPI ................................... 15

Gunas mūs piesaista sev ...................................................................................................... 15

Nosprieţot, ka bez krāpšanās un vardarbības neizdzīvot, cilvēks ļauj sevi savaţot gara

tumsības gunai ..................................................................................................................... 32

Praktiski padomi, kas palīdz mainīt laimes izpratni ........................................................... 39

Gunas ieved mūs ilūzijās, skatienam slēpjot lietu patieso dabu ......................................... 46

Skopums attiecībā pret naudu ............................................................................................. 57

Vai vajag cīnīties ar gunām ................................................................................................. 61

Materiālās dabas gunas rada daudzveidību ......................................................................... 67

Gunas ir caurstrāvojošas – aptver visas visuma eksistences izpausmes ............................. 75

Apkoposim priekšstatus par trijām materiālās dabas gunām .............................................. 83

Noslēguma saruna ............................................................................................................... 98

PIELIKUMS ............................................................................................................................... 107

Tulkojusi Digna Metsaota 2011.gadā, e-pasts atsauksmēm un ierosinājumiem: digna72@inbox.lv