laikraksts 'latvietis' 586 · 2. lpp. laikraksts „latvietis“ otrdien, 2020. gada 10. martā...

Valsts prezidents Egils Levits jau vairākkārt ir aicinājis vērtēt ilgos kriminālprocesus un rast tam pienācīgus risinājumus. Lai rastu šos risinājumus, Valsts prezidents pie sevis 4. martā rīkoja tieslietu piecinieku, uzaicinot tieslietu ministru Jāni Bor-dānu, Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētā-

ju Jutu Strīķi, Saeimas Juridiskās komisijas Tiesu politikas apakškomisijas priekšsēdētāju Inesi Lībiņu-Egneri, Saeimas Juridiskās komisijas Krimināl-tiesību politikas apakškomisijas priekšsēdētāju Andreju Judinu.

Par sarunā secināto Valsts prezidents pēc tikšanās informēja plašsaziņas līdzekļus.

LV prezidenta kanceleja4.03.2020.

Valsts prezidenta komentāru atreferējumsŠodien mums bija, ko es varētu nosaukt par tieslietu piecinieka tikšanos, kur

mēs pārrunājām aktuālus jautājumus sakarā ar Tieslietu ministrijas iesniegtajiem likumprojektu priekšlikumiem, lai uzlabotu mūsu kriminālprocesu tādā veidā, ka būtu daudz grūtāk vai pat neiespējami vilkt atsevišķus procesus garumā.

Man jāsaka, ka labā ziņa ir tā, ka 96% no visiem kriminālprocesiem tiek

PBLA un Latvijas vadītājiNotikušas tradicionālās tikšanās

Nu jau par tradīciju ir kļuvušas ikgadējās Pasaules Brīvo latviešu apvienības (PBLA) va-dības un Latvijas valsts vadītāju tikšanās feb-ruāra mēnesī, kuras dod iespēju kopīgi izru-

nāt gada prioritātes un nospraust mēr-ķus visās sadarbības sfērās.

Šīs gadskārtējās tikšanās sniedz PBLA iespēju informēt Latvijas valdī-bu par padarīto darbu, vērienīgākajām, aizvadītajā gadā notikušajām aktivitā-tēm latviešu mītņu zemēs pasaulē, kā arī ar valsts vadītājiem saskaņot plā-nus un kopīgi veidot idejas. Šīs idejas pārtop par darba uzdevumiem, tā, lai PBLA un visas tās dalīborganizācijas turpinātu strādāt Latvijas attīstībai.

PBLA priekšsēde Kristīne Saulīte uzsver, ka viņas vadībā apvienība stingri turas pie tās darba pamatvērtībām – iz-glītības, kultūras, valsts drošības un visa veida sadarbības ar Latviju. Bet laikiem mainoties, nāk līdzi arī citas, ne mazāk svarīgas jomas, kā Latvijas ekonomis-kā izaugsme, latviskās piederības un

Published by Sterling Star Pty Ltd — PO Box 6219, SOUTH YARRA, VIC 3141, AUSTRALIA — Email: [email protected]

Laikraksts LATVIETIS www.laikraksts.comAustrālijas pirmais latviešu elektroniskais nedēļas laikraksts latviešiem pasaulē — An Australian newspaper for Latvians worldwide

Nr. 586 2020. gada 10. martā TĪMEKLĪ ISSN 1837-6991

9HRLINH*gjjaac+

SatursAustrālijas ziņas ....................2, 3, 4, 5, 6, 14Latvijas ziņas ...............1, 3, 6, 7, 8, 9, 11, 12Latvieši pasaulē .................... 1, 7, 10, 11, 12Redakcijā .............................................................3PBLA ...........................................................1, 7, 11LV prezidenta kanceleja .............................1LV prezidents ............................................... 1, 6Astra Kronīte ................................................2, 4Anita Andersone ............................................4Ingrīda Biezaite ...............................................5Jānis Purvinskis ........................................ 6, 14Māris Brancis .....................................................8Sanita Dāboliņa ..............................................9Vera Volgemute Rozīte ..................... 10, 11Astrīda ................................................................12Guntars Saiva ......................................... 13, 14 Datumi ....................................................... 14, 15Sarīkojumi, ziņojumi........................... 15, 16Eiro kurss ...........................................................16

Turpinājums 7. lpp.

Valsts prezidentsIestājas pret kriminālprocesu novilcināšanu

Jūra pie Lornas (Lorne), Viktorijā, Austrālijā, 2020. gada februārī.

FOTO

Ilze

Nāg

ela


2. lpp. Laikraksts „Latvietis“ Otrdien, 2020. gada 10. martā

FOTO

Pēt

eris

Str

azds

Šogad, 7. martā, Daugavas Vanagu Ade-laides nodaļa savā namā noturēja O. Kalpaka un Leģiona piemiņas sarī-kojumu, kur viesu runā-tājs bija vēsturnieks un

Latvijas armijas atvaļinātais pulkvedis Jānis Hartmanis.

Pēc svinīgās karoga ienešanas, nodaļas biedrs Rūdis Dancis uzsauca Daugavas Vanagi, sasauksimies uz ko, apmēram, 60 klātesošie braši atbil-dēja: Jā, sasauksimies!

Kopīgi nodziedot valsts himnu, nodaļas priekšniece Ilga Vēvere, kā ievadrunu nolasīja plkv. Viļa Januma uzrunu 1948. gadā Latvijas dibināša-nas atceres aktā Vācijā.

Viesu runātāja referāts bija par ma-zāk zināmiem faktiem Oskara Kalpa-ka dzīvē, ko tikai vēsturnieki, kuriem pieejami īpaši dokumenti, var izlobīt. Piemēram, ņemot vērā, ka Kalpaka militārā karjera vairākumā saistījās ar cariskās Krievijas armiju, dokumenti par Kalpaku glabājas grūti pieejamos arhīvos Krievijā.

Pēc manas izpratnes, vēsturē bieži izšķirošas lietas notiek likteņa sakri-tības dēļ, varētu teikt pat nolemtības dēļ. Tāda sakritība piemita arī Oskara Kalpaka dzīves stāstam. Kā vienu pie-mēru referents deva Oskara Kalpaka izvēli, sekot karavīra karjeru. Būdams

jaunākais dēls savā ģimenē, par Liepsalu saimnie-ku nekad nebūtu kļuvis. 1919. gada 6. marts, kad Kal-paks tika nāvējoši ievainots, arī bija liktenīgi miglains, pilns cilvēciskām kļūdām un pārpra-tumiem.

J a u t ā j u m s , kādēļ Kalpaks, izskolojies caris-kās Krievijas kara skolā Irkutskā un jau neparasti jaunā 36 gadu vecumā norūdīts un iecienīts kāj-nieku pulka vadonis cariskās Krievijas armijā, revolūcijas laikā atgriezās Lat-vijā un nepalika cīnīties par Krieviju, ir pilns ar niansēm. Vai tāpēc, ka Kal-pakā nekad neizdevās iedvest lojalitāti lielai Krievijas impērijai? Vai tāpēc, ka nekad neizvēlējās savu dzīves biedri ne krievu, ne poļu izcelsmes sievieti, ņe-mot vērā, ka lielāko mūža posmu viņš pavadīja Polijā un Krievijā? Vai tāpēc, ka iepazinās ar Latvijas laikā visiem pazīstamo ģenerāli un Latvijas Skau-tu kustības prezidentu Kārli Gopperu, kuru sauca par savu krusttēvu un pieņē-ma kā savu ideoloģisko padomdevēju?

1918. gadā, pēc revolūcijas, Krie-vijas armija tika demobilizēta, un

FOTO

Pēt

eris

Str

azds

Kalpaks atgriezās Latvijā. Viņš ātri izprata vēsturiskos pagriezienus, bija jau piedzīvojis lielinieku ietekmi, kas veidojās ap viņu, un nolēma būt tur, kur viņam bija jābūt t.i. Latvijā: veidot partizāņu armiju pret boļševismu.

Referents arī pievērsās jautājumam, kā politika 20. un 30. gados veidoja Kal-paka tēlu, sākot pat ar viņa uzvārda pār-latviskošanu no Kolpaks uz Kalpaku.

Jaunākās izziņas no Latvijas, – ka drīzumā Liepsalas nonāks Aizsardzības

Tur kur viņam bija jābūt...Plkv. Oskaru Kalpaku pieminot

Published by Sterling Star Pty LtdABN 54053671855

Redakcija / Editorial Office:Sterling StarPO Box 6219

SOUTH YARRA, VIC 3141AUSTRALIA

Tel/fakss: (03) [email protected]@netspace.net.au

www.laikraksts.comEditor: Dr. Gunars Nagels

Associate Editor: Ilze NagelaAbonēšanas cena drukātam

laikrakstam: $55 par 10 numuriem, $105 par 20 numuriem vai $260 par 52 numuriem ar piegādi Austrālijā.

Čekus rakstīt uz vārda:„Sterling Star Pty Ltd“.

Sludinājumu cena: $7 par 1 cm telpu vienā slejā vienā numurā.

Content and design:© Sterling Star 2020.All rights reserved.

Tīmeklī/Online ISSN 1837-6991Abonētājiem/Print ISSN 1837-6983Ar autora vārdu vai iniciāļiem parakstītos rakstos izteiktās domas ne katrā gadījumā atbilst redakcijas viedoklim, un redakcija par tām neuzņemas atbildību. Redakcija

patur tiesības manuskriptus un fotogrāfijas rediģēt. Laikraksts honorārus nemaksā.

Jānis Hartmanis un Ilga Vēvere.

FOTO

Pēt

eris

Str

azds

Sarīkojuma publika.

DV vīru koris „Daugava“ diriģenta Matīsa Reinharda vadībā.


Otrdien, 2020. gada 10. martā Laikraksts „Latvietis“ 3. lpp.

2020. gada 4. martā Rīgas Latviešu biedrī-bas jaunievēlē-tā Dome (pilns domnieku sa-raksts pieejams http://rlb.lv/par-rlb/dome-un-val-

de), kuru 2020. gada 22. februārī ievēlēja Rīgas Latviešu biedrības piln-sapulce, ievēlēja Rīgas Latviešu biedrī-bas valdi 7 locekļu sastāvā, tajā iekļau-jot režisoru un sabiedrisko darbinieku Gunti Gailīti, filoloģi, muzeju nozares eksperti Gaidu Jablovsku, juristi Ma-riju Heisleri-Celmu, uzņēmēju Ivaru Strautiņu, uzņēmēju un grāmatizde-vēju Skaidrīti Naumovu, sociologu, vadībzinātņu speciālistu Jāni Briedi, restauratoru, arheologu Valdi Gavaru. Turpmākos trīs gadus Rīgas Latviešu biedrības vadīšanu uzticēts turpināt Guntim Gailītim. Par priekšsēdētāja vietnieci ievēlēta Gaida Jablovska.

Rīgas Latviešu biedrības Val-de nodrošina statūtos paredzēto mērķu īstenošanu, biedru pilnsapulces un Do-mes lēmumu izpildi. Atbild par biedrī-

bas saimniecisko darbību. RLB Valde darbojas 7 cilvēku sastāvā, tai skaitā RLB priekšsēdētājs un viņa vietnieks. Valdi uz 3 gadiem ievēl RLB Dome.

Rīgas Latviešu biedrības Dome ir lēmējstruktūra pilnsapulču starplai-kā. Dome ievēlē no sava vidus RLB priekšsēdētāju un viņa vietnieku, ievē-lē RLB Valdi. Sasauc biedru pilnsapul-ci un izvirza apspriežamos jautājumus. Organizē statūtos paredzēto mērķu īstenošanu un pilnsapulces lēmumu iz-pildi. RLB Dome darbojas 36 cilvēku sastāvā. Domi ievēl RLB pilnsapulce. Domes locekļa pilnvaru laiks ir 3 gadi.

Oksana SvikleRīgas Latviešu biedrības

Publicitātes un reklāmas projektu vadītāja

RedakcijāSveicināti, lasītāji!Sestdien Rīgas cen-

trā satiksmei tika slēgta daļa no Ģertrūdes ielas. Tās ir jaunākais no ceļu slēgšanas izmēģināju-miem – pēdējās nedēļās

uz dienu ir tikušas slēgtas arī citas ie-las. Mērķis, acīmredzot, ir, lai cilvēki atnāktu dienas garumā lielākā skaitā un baudītu iespēju brīvi pastaigāties pa braucamo daļu. (Jāpiebilst gan, ka Ģertrūdes ielas bruģis nav vispatīka-mākā virsma, pa ko staigāt). Tirgoņi cer uz lielāku peļņu.

Sauklis varētu būt: „Sanāksim kopā un priecāsimies!“ Tieši šāds sauklis nāk prātā, jo kopš 1955. gada tieši šajā pašā laikā (šogad no 6. līdz 9. martam) Melburnā notiek gadskār-tējais Mumba (Moomba) festivāls. Brīvi koncerti, atrakcijas, gājiens un uguņošana. Tiek arī iecelti Mumba karalis un karaliene. Un kā tad bez lat-viešiem? Latviete Aurora Lauriņa bija 1975. gada Mumba karaliene.

Festivāla nosaukums bija izvēlēts tāds, jo ticēja, ka vietējo iedzimto valodā tas nozīmē „Sanāksim kopā un priecāsimies!“ Tikai vēlāk izrādī-jās, ka vārda „Mumba“ īstā nozīme ir rupjš izteiciens. Tas izskaidrojams ar to, ka nosaukuma piedāvātājs, iedzim-tais Bils Onuss (Bill Onus), ir gribējis atspēlēties pilsētas vadībai par to, ka tā sarīkojusi festivālu tieši tajā laikā, kad iepriekšējos gados notika strādnieku gājiens, atzīmējot Strādnieku dienu (Labour Day) un Astoņu stundu dienu (Eight Hour Day – astoņas darba stun-das, 8 izpriecas stundas un 8 atpūtas stundas.

Tas noved pie jautājuma – kas ir sasniegts ar ielas slēgšanu uz vienu dienu? Noteikti zināms apjukums, jo autovadītāji varēt nezināt, kura iela ir slēgta kurā dienā. Nākamajā paralēlā ielā – Lāčplēša ielā – bija ievērojams liels sastrēgums.

Ja ielu slēdz satiksmei, tad tas va-rētu būt kāda festivāla dēļ. Ģertrūdes ielas „festivāls“ likās ļoti trūcīgs. Ci-tādi var pastāvīgi slēgt ielu satiksmei un veidot gājēju zonu. Tāda ir prakse citās pilsētas, un tas noņem pārsteigu-ma momentu.

Ir iespējama arī tāda dīvaina prakse kā Melburnā – pastāvīgi slēdz satiksmei ielu pašā pilsētas centrā, BET – atļaut tramvajus, takšus, au-tobusus, divriteņus. Rezultātā notiek avārijas ar cilvēku upuriem.

Vai Rīgas pilsēta slēpj īstos iemes-lus ielu slēgšanai? Vai tā cenšas no-vērst uzmanību no kā cita? Šaubos.

Bet nākamreiz būtu vēlams kaut kādā veidā tomēr kāpināt iedzīvotāju interesi par pasākumu. Lai patiešām varētu „Sanākt kopā un priecāties!“

GN

Melburnas Latviešu biedrībasMLS Inc. pilnsapulce

Šī gada pilnsapulce notiks 2020. gada 28. martā, plkst. 12.00, Braunšteina istabā, Melburnas Latviešu namā, 3 Dickens Street, Elwood.Darba kārta:

1. Pilnsapulces atklāšana, sapulces vadības ievēlēšana.2. 2019. gada pilnsapulces protokola nolasīšana un pieņemšana (protokolu

izdalīs pirms pilnsapulces, un to var arī iepriekš saņemt, zvanot MLB sekretāra vietniekam Jānim Saltupam – 9853 9142).

3. Valdes un nozaru ziņojumi.4. Revīzijas komisijas ziņojums5. Kasiera ziņojums (ieskaitot Akta 30. punkta 3. apakšpunktu) un nākamā

gada budžeta pieņemšana.6. Nākamā gada darba plāna pieņemšana.7. Nākamā gada, gada maksas un iestāšanās maksas pieņemšana. 8. Valdes (office holders) vēlēšanas.9. Dažādi jautājumi un ierosinājumi.

Ir paredzēts, ka valde sastāvēs no 9 personām. Personām, kas vēlās kandidēt uz MLS Inc. (MLB) valdes amatiem, rakstiski jāpiesakās pie sekretāra vietnieka Jāņa Saltupa: 14 Banool Avenue, Kew, VIC 3101 (ar viena MLB biedra rakstisku atbalstu) līdz 2020. gada 19. martam, kā paredzēts mūsu statūtu punktā 23.1. Ja vēlaties vēl informāciju, lūdzu zvaniet I. Lainei, telefona nr. – 98761448.Sakarā ar kvorumu – pilnsapulce notiks, atsaucoties uz MLS Inc. (MLB) statūtu 14. punktu, kas nosaka pilnsapulces kvorumu.

MLB valde

Rīgas Latviešu biedrība ievēl valdiGuntis Gailītis turpinās to vadīt

Guntis Gailītis.

FOTO

Pub

licitā

tes f

oto


MLOA meklē NĀKAMOMELBURNAS Kultūras dienu vadītājuValde pārrunā gada darbību

Savā šī gada 22. feb-ruāra sapulcē Melbur-nas Latviešu organizā-ciju apvienības (MLOA) valde pieņēma lēmumu uzsākt nākamo Kultūras dienu Melburnā vadības

izraudzīšanas procesu. Nākamās Aus-trālijas latviešu Kultūras dienas Mel-burnā notiks 2022. gada decembrī. Pēc LAAJ statūtiem, KD vadību izrau-ga ne vēlāk, kā 18 mēnešus pirms svēt-kiem, kaut parasti nākamais KD vadī-tājs saņem Kultūras dienu karogu jau iepriekšējās KD, kuras šajā gadījumā būs Sidnejā šī gada beigās. Vadītāju vai vadītājus izraudzīs MLOA kopsapulcē, kura paredzēta jūnijā. Tuvāka infor-mācija reklāmā Aicinājums pieteikties vadīt AL 59. KD Melburnā 2022. gadā.

Starp citiem jautājumiem tika ap-spriesti šī gada paredzētie MLOA rīkotie sarīkojumi – ik gada baltiešu apvienotais Aizvesto piemiņas akts, kuru šogad rotā-cijas kārtībā ar lietuviešiem un igauņiem rīkos latvieši (sestdien, 13. jūnijā, plkst. 14.00 Latviešu namā), un Valsts svētku atzīmēšana, kas notiks svētdien, 15., vai sestdien 21. novembrī. Par šiem sarīkoju-miem tiks ziņots tuvāk datumiem.

Iespējams notiks arī Latvijas rakst-nieka viesturneja. LAAJ pārsūtījis pie-

dāvājumu no Latvijas Kultūras minis-trijas (caur PBLA) dāvināt Austrālijas latviešu bibliotēkām grāmatu sēriju Mēs. Latvija. XX gadsimts. ar iespēju arī personīgi iepazīties ar kādu no grā-matu sērijas rakstniekiem. Piedāvā-jums ir pieņemts, un patreiz tiek kopēji apspriests, kurš no sērijas 13 rakstnie-kiem varētu viesoties Austrālijā.

Tiek pārrunātas vēl citas lietas ar MLOA darbību saistītas, tostarp gadskār-tējais atbalsts Latviešu apvienības Aus-

trālijā un Jaunzēlandē līdzekļu vākšanas akcijai, kuru ļoti veiksmīgi daudzus ga-dus ir vadījis – un turpmāk vadīs – Ivars Neiburgs, un vietēji iecienītais ik mēneša izdevums Melburnas sarīkojumu kalen-dārs, kuru rūpīgi izstrādā un katra mēne-ša sākuma dienās izplata Jānis Kārkliņš.

Priekšsēde pateicās valdei par jauku un veiksmīgu sadarbību, un ar prieku gaida kopā pilnveidot 2020. gada ieceres.

Anita Andersone,MLOA priekšsēde

Aicinājums pieteikties vadīt AL 59. KD Melburnā 2022. gadāAustrālijas latviešu 59. Kultūras dienas notiks Melburnā, 2022. gada decembrī.

Melburnas Latviešu organizāciju apvienības valde aicina ieinteresētas personas stāties sakarā ar MLOA priekšsēdi Anitu Andersoni, rakstot uz [email protected] vai zvanot 0411 263 973. Interesenti varēs saņemt sekojošos materiālus:

• „AL59. KD vadītāja iecelšanas process un KD rīkošanas pārskats“;

• LAAJ „Kultūras dienu rīkošanas instrukcija“.

Lūdzu pieteikties ne vēlāk, kā līdz šī gada 30. aprīlim.

AL 59. KD vadītāju (vai vadītājus) izraudzīs MLOA kopsapulcē, kura paredzēta šī gada jūnijā.

Anita Andersone,MLOA priekšsēde

MLOA valde. No kreisās: Kalvis Švolmanis, Jānis Dēliņš, Anita Andersone, Jā-nis Kārkliņš un Lija Andersone. Trūkst: Ivars Neiburgs, Linda Graudiņa.

FOTO

Mār

a K

aziņ

a

ministrijas īpašumā un Rudbāržos, Kur-zemē, vietā, kas arī saistīta ar Kalpaku, tiks iekārtota armijas kadetu skola.

Pēc īsa starpbrīža, sekoja priekš-nesumi. Uzstājās Vanadžu ansamblis

un DV vīru koris Daugava, diriģentes Ineses Laines vadībā. Jaunais diri-ģents Matīss Reinhards novadīja di-vas dziesmas: Bruno Skultes Aijā un strēlnieku dziesmu Ak, Latvija, kur tavi dēli ar labām sekmēm. Dažādību ienesa Jāņa Lindberga iejūtīgi no-deklamētie dzejoļi.

Sekoja Vanadžu sarūpētais kafijas galds, un jauks un sirsnīgs nodaļas biedra Ulda Jankovska suminājums 90. dzimšanas dienā. Meita Valda sveica tēvu ar savu pašcepto kliņģeri, ko mēs visi varējām baudīt.

Astra KronīteLaikrakstam „Latvietis“

Tur kur viņam bija jābūt...Turpinājums no 2. lpp.


Kļūst arvien mājīgākPar skaistajām, ērtajām, jaunajām mēbe-

lēm Latviešu ciemā laikrakstā Latvietis jau tika rakstīts, bet nu pienācis laiks izcelt skais-tos logu noformējumus un skaisto, jaunizvei-doto atpūtas telpu Vidzemes spārnā.

Visus 1. ēdamzāles logus rotā skaistas uz-līmes ar latviešu spēka zīmēm.

Putnu istabas logus tagad ir pārklājusi bērzu birze ar daudziem putniem, kas satupuši zaros, un arī lidinās birzē...

Īpaši skaista, krāšņa un eksotiska ir izveidota istaba Vi-dzemes spārnā. Ērtie krēsli un skaistie ziedi visapkārt šo kluso telpu ir pārvērtuši īstā miera saliņā.

Uzklausot iedzīvotāju vēlēšanos, visi Latviešu Ciema gaiteņi ir tikuši pie papildus – lielākām norādēm, lai zinātu, kurā Ciema spārnā atrodies. Visi četri gaiteņi ir nosaukti Latvijas novadu vārdos - Kurzeme, Vidzeme, Latgale un Zemgale!

Ķīnas lauvas un ValentīndienaLatviešu Ciemā vienmēr tiek kaut kas svinēts vai pie-

minēts. Ne jau vienmēr notiek lielas svinības ar dziedāšanu un īpaši klātiem galdiem, bet noskaņa svinamajā dienā tiek radīta!

Tā 28. janvārī, kad pasaulē iestājas ĶĪNIEŠU JAU-NAIS GADS, kas šajā gadā ir žurkas gads, uz Ciemu izdancoties bija iera-dusies liela lauva. Par bungu šķīvjiem kalpoja no virtuves paņemtie vāki, un lauva varēja uzsākt danci pie viena skaļi dziedot mandarīnu valodā Gong xi fa chai..., kas tulkojumā nozīmē: Lai ir laime un nauda!

14. februārī, kad visā pasaulē svin Valentīna dienu, tad Latviešu Ciemu rotāja baloni, un ļaudis visas dienas garumā saņēma šokolādes un pastilas sirsniņas, kas tika pasniegtas kā lai-mesti kādā no daudzajām Ciema no-darbībām!

Tā, ka esam priecīgi par to, ka Lat-viešu ciemā gads ir sācies labi – gan ar skaļiem laimes un naudas vēlējumiem, gan saldiem mīlestības apliecināju-

Jaunumi Melburnas Latviešu ciemāMēbeles, latviešu spēka zīmes, lauvas un Valentīndiena

PĀRDOŠANĀ

Melburnas Latviešu ciemā

Saulaina, labi uzturēta un ārkārtīgi tīra 2 guļamistabu mājiņa ar jauku dārziņu gaida jaunu īpašnieku.

Cena – $ 300 000

Interesenti lūgti sazināties ar Ingrīdu Houku Latviešu ciemā (03) 9800 2371.

Unit 5/61 Fraser Crescent Wantirna South

Valentīna dienas svinēšana.

FOTO

no

Latv

iešu

cie

ma

arhī

va

Ķīniešu Jaunā gada svinības.FO

TO n

o La

tvie

šu c

iem

a ar

hīva

miem!

Paziņojums!Latviešu ciema Ciemiņu diena ģi-

menēm un draugiem 28. martā ir at-celta saskaņā ar Austrālijas valdības Koronavīrusa noteikumiem!

Ingrīda BiezaiteLaikrakstam „Latvietis“

Abonējiet laikraksta „Latvietis“ drukāto izdevumu krāsās!

Abonements $55 par 10 numuriem, $105 par 20 numuriem vai $260 par 52 numuriem ar

piegādi Austrālijā.

Dāviniet sev vai citam!Sterling Star Pty Ltd, PO Box 6219,

South Yarra, Vic. 3141.Čeki rakstāmi: „Sterling Star“

E-pasts: [email protected]


Kaut gan nupat ne-sen Pertu bija piemek-lējusi spēcīga negaisa vētra, 1. marta svētdie-nas rīts bija skaists un saulains ar mīlīgu vēs-miņu. Es to rītu pacen-tos Karakattas kapsētā

nokļūt laikus, lai vēl varētu apmeklēt manus kapiņus, kur guldīti tēvs ar māti, mana māsiņa un pirms pieciem gadiem mana mīļā sieviņa.

Aizbraucu pie katra kapiņa noskai-tīju mazu lūgšanu un uz kapiņa uzliku svaigu puķu ziediņu. Savai sieviņai aizdedzināju svecīti, nobirdināju vēl kādu asaru un tikai tad devos pie Pertas nodaļas Daugavas vanagu pieminekļa, kur mēs parasti pulcējamies Kapusvēt-ku svinēšanai. Arī šogad bija salasījies tas pats parastais bariņš Pertas latvie-šu, lai atcerētos mūžībā aizgājušos ra-dus un draugus un varbūt padomātu, ka drīz arī paši būsim jau viņu pulkā. Viens otrs no klātesošajiem bija, tāpat

kā es, aizklīduši pie miruša drauga vai rada kapu kopiņas, lai varbūt pakavē-tos pagātnes atmiņās vai sveicienam, lai noliktu kādu ziediņu. Cits varbūt domās vēl pakavējās tālā pagātnē un at-miņās par laiku, kad vēl visi bijām kopā un varbūt pat šeit pat kapsētā, pavadot kādu citu mīļu dvēseli. Lai atceramies, ka citi varbūt nāks apmeklēt arī mūsu

kapiņu un atcerēsies, ka mēs šeit paši esam aizlūguši par saviem mīļajiem.

Ap plkst. 10.30 Pertas latviešu mācī-tājs Gunis Balodis noturēja kapusvētku aizlūgumu par mūžībā aizgājušajiem. Mācītājs savā uzrunā mums atgādināja, ka mēs esam šeit, lai svinētu un priecātos

Kapusvētki PertāPulcējās pie Pertas nodaļas Daugavas vanagu pieminekļa

Kapusvētku apmeklētāji Karakattas kapsētā.

FOTO

Jāni

s Pur

vins

kis

noslēgti divu gadu laikā, kas ir Eiro-pā viens no īsākajiem termiņiem, kādā veidā tiek pabeigti kriminālprocesi.

Tātad principā normāli krimināl-procesi mums iet ātrāk līdz ļoti ātri, un ir svarīgi zinātu to, lai mēs varētu novērtēt tiesu sistēmas darbību kopumā. Vienlai-cīgi mums ir atsevišķi procesi, arī atse-višķi skaļi procesi, kas velkas ļoti ilgi, gadiem ilgi, un tur ir jāidentificē attie-cīgie trūkumi Kriminālprocesa likumā, kas pieļauj šādu vilcināšanos. Un šeit atkal man jāsaka ir divi avoti: viens ir tas, ka mūsu kriminālprocess attiecīgos vai dažos gadījumos ir pārāk smagnējs un arī no tiesneša viedokļa ir jāaizpilda tādas darbības, kas nav nepieciešamas, lai izpildītu likumu. No otras puses – arī

veikliem advokātiem ir iespējama šāda veida obstrukcija atsevišķos gadījumos.

Bet Tieslietu ministrija lielā mērā ir identificējusi šos trūkumus pašrei-zējā Kriminālprocesa likumā, ir ie-sniegusi grozījumu priekšlikumus, un tie tiek apspriesti Saeimas Juridiskajā komisijā. Par šiem likumprojektiem, par šiem grozījumiem, un kāds varētu būt to efekts, mēs arī šodien runājām. Es tiku informēts, cik tālu tas ir – ta-gad jau otrais lasījums iet, un es domā-ju, ka tuvākā laikā arī šie grozījumi, kas nepieļauj šāda veida kriminālpro-cesu vilkšanu, stāsies spēkā.

Mēs diskusijas gaitā konstatējam, ka, protams, nepieciešami ir grozījumi attiecīgajā likumā, taču tie prasa daļē-ji arī no tiesām līdzšinējās pieejas un līdzšinējo ieradumu maiņu. Vislabāk, lai veicinātu to, būtu sagatavotas vadlī-

nijas, kā šos jaunos grozījumus piemē-rot praksē. Man jāsaka, ka vadlīnijas ir plaši pazīstams tiesību instruments tiesiskās valstīs, bet mums vadlīnijas līdz šim ir maz izmantotas kā instru-ments. Mums vienkārši ir jāizmanto arī tas, kas pieder pie tiesiskas valsts komplekta. Tas nozīmētu, ka arī šeit konkrēti būtu jāpadomā par to veidot kādu projektu, kas sagatavotu šādas vadlīnijas – labās prakses vadlīnijas – kā šos jauninājumus pielietot praksē.

Tā kā pirmais, mēs apspriedām šos grozījumus, kas apgrūtinātu vai pat, cerams, varbūt likvidētu iespējas vilkt procesu garumā, un otrs – mēs arī nā-cām pie secinājuma, ka būtu labi sa-gatavot šādas vadlīnijas pēc tam, kad grozījumi stāsies spēkā. Šāds projekts būtu vēlamas ierosināt, un, es domāju, tas arī tiks veikts. Paldies. ■

Valsts prezidentsTurpinājums no 1. lpp.

No kreisās: Valsts prezidenta (VP) padomniece saziņai ar sabiedrību Aiva Rozenberga, VP kancelejas vadītājs Andris Teik-manis, Valsts prezidents Egīls Levits, VP padomnieku biroja vadītāja, padomniece tiesiskuma un Eiropas Savienības tiesību politikas jautājumos Irēna Kucina, VP padomnieks tiesību politikas jautājumos, Saeimas Juridiskās komisijas Tiesu politikas apakškomisijas priekšsēdētāja Inese Lībiņa-Egnere, Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Juta Strīķe, tieslietu mi-nistrs Jānis Bordāns, Saeimas Juridiskās komisijas Krimināltiesību politikas apakškomisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins.

FOTO

Ilm

ārs Z

notiņ

š, V

alst

s pre

zide

nta

kanc

elej

a



identitātes stiprināšana, remigrācija. Šis paplašinātais darba lauks prasa no orga-nizācijas vadības un darbiniekiem aktīvi sekot līdzi notikumiem valstī un spēt izsvērt patieso un noderīgo informāciju.

Tāpēc 2020. gada februāra otra-jā pusē Rīgā no Sanfrancisko ieradās PBLA jaunievēlētais vicepriekšsēdis Mārtiņš Andersons, lai kopā ar valdes priekšsēdi Kristīni Saulīti, izpilddi-rektoru Raitu Eglīti un pārstāvniecī-bas vadītāju Jāni Andersonu tiktos ar Valsts augstākajām amatpersonām – Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu, Valsts prezidentu Egilu Levitu, Saei-mas priekšsēdētāju Ināru Mūrnieci, ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču, Izglītības un zinātnes ministri Ilgu Šuplinsku un Ekonomikas ministru Ralfu Nemiro un jauniecelto LIAA vadītāju Kasparu Rožkalnu, VARAM ministru Juri Pūci un Kultūras minis-tru Nauri Puntuli. Katrā no šīm tikša-nās reizēm tik pārrunāts PBLA darbs un diasporas potenciālais ieguldījums Latvijas valsts attīstībā un drošībā, meklētas jaunas sadarbības iespējas.

Šo tikšanos fakti jau tika atspoguļoti latviešu presē pirms divām, trim nedē-ļām. Šī raksta mērķis ir apkopot un darīt sabiedrībai zināmas galvenās atziņas un ieteikumus mūsu darbam, kas izskanēja katrā no mūsu tikšanās reizēm.

Gandrīz katra saruna iesākās ar to, cik ārkārtīgi svarīgi ir turpināt strā-dāt pie organizētas latviešu sabiedrī-bas uzturēšanas ārvalstīs. „Ir daudz vērtīgas pieredzes, ar kuru „vecās trimdas“ organizācijas var dalīties ar jaunajām latviešu mītņu zemju orga-nizācijām, tā, lai lieki nav jāizgudro lietas no jauna,“ saka K. Saulīte.

Viena no sarunu caurvijošajām tē-mām skāra projektus un valsts finan-sējumu tiem. PBLA vadītāji uzsvēra, ka projekti ir īslaicīgs skatījums, kas faktiski balstās uz valsts līdzekļu pie-šķīrumu. „Tie pastāv tikai uz uzstādī-jumu, ja naudu kāds iedos, tad darī-sim, ja nebūs nauda, tad arī paši neko nedarīsim,“ uzsver PBLA priekšsēde. „Mums, diasporā, sevišķi jaunākajās paaudzēs, jāsāk pašiem aktīvāk dot, nevis gaidīt, ka mums tiks dots.“

Katra saruna noslēdzās ar jautāju-mu, kādos veidos PBLA vēl var palī-dzēt Latvijai, uzsvēra K. Saulīte.

PBLA vadībai, tiekoties ar prem-jerministru Krišjāni Kariņu tika at-zīts, ka PBLA labi piekopj horizontālo sadarbības modeli, pārrunājot un virzot idejas ar līdzīgi domājošām organizā-cijām Latvijā un ārvalstīs. Šāda pieeja būtu jāturpina attīstīt arī Latvijas valsts iestādēm – dalīšanās ar informāciju, savstarpējā komunikācija visiem kopā. K. Kariņš uzsvēra, ka Amerikas Lat-viešu apvienībai (ALA) ir zelta loma di-asporas organizāciju starpā, un Latvijai ir ļoti svarīgi, ka ASV latvieši turpina paplašināt Baltijas atbalsta grupu ASV

senātā un kongresā (Baltic Caucus), rīko Baltic Advocacy Days un mobili-zē ASV latviešus nacionālpolitiskajam darbam ar ALA Call to Action Unit pa-līdzību. Sakarā ar PBLA atbalstu aug-stākās izglītības pārvaldes reformai, PBLA tika aicināti apzināt un dalīties ar pieredzes stāstiem no akadēmiskajā vidē strādājošiem latviešiem diasporā.

Tiekoties ar Valsts prezidentu Egi-lu Levitu, tikām aicināti turpināt izgais-mot iespējamos birokrātiskos šķēršļus, kas kavē darba spējīgiem tautiešiem un jaunajām ģimenēm remigrēt, pārcelties uz dzīvi Latvijā; caur PBLA dalīborgani-zācijām un kontaktiem censties attālinā-ti palīdzēt Latvijas tautsaimniecībai un ekonomikas attīstībai; atbalstīt diasporas medijus un komunikāciju platformas, palīdzēt tiem pieteikties dažādām Lat-vijas valsts atbalsta programmām. Valsts prezidents aicināja atbalstīt centienus pietuvināt Latvijas mediju telpu Eiropas mediju videi tādējādi, mazinot Krievijas politisko un informatīvo ietekmi.

Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece ieteica turpināt PBLA/ALA darbu, koordinējot ASV, Kanādas un Austrālijas jauniešu vasaras prakses programmu Latvijā, censties piesais-tīt arī Eiropas latviešu jauniešus; cen-sties iesaistīt diasporas tautiešus darbā valsts institūcijās Latvijā, izmantojot viņu starptautisko pieredzi; dalīties ar pieredzi un veicināt strukturētas sa-biedrības uzturēšanu ārvalstīs, jo orga-nizētā sabiedrībā ir lielāks spēks. Viņa aicināja PBLA iestāties par to, lai tiktu stiprināts izglītības saturs valsts valo-dā; izteica atziņu, ka atbalstot diaspo-ras medijus, PBLA un tās dalīborgani-zācijas netieši stiprina valsts drošību.

Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs atzina, ka jāturpina darbs pie Diasporas likuma iedzīvināšanas un dažu tā aspek-tu pilnveidošanas, darbojoties Diasporas konsultatīvajā padomē. Viņš teica, ka PBLA caur tās dalīborganizācijām jā-turpina Latvijas valsts interešu aizstā-vība dažādos starptautiskos forumos, pasākumos, it sevišķi šajā ASV vēlēšanu gadā. Runājot par ALA darbu, ministrs

uzsvēra, ka ir svarīgi turpināt paplašināt Baltijas atbalsta grupu ASV senātā un kongresā (Baltic Caucus), rīkot Baltic Advocacy Days un turpināt ALA Call to Action Unit darbu. Ministrs ieteica organizāciju vadītājiem domāt par kvali-tatīvu paaudžu maiņu, piesaistot sabied-riskajam darbam jaunus, spējīgus, pat-riotiski noskaņotus tautiešus, stiprināt un paplašināt Latvijas goda konsulu tīk-lu. E. Rinkēvičs uzsvēra, ka vēstniecība Austrālijā paliek ĀM prioritāte. PBLA jāturpina nu jau plaši iecienītie atbalsta pasākumi Latvijas ekonomiskajai izaug-smei kā PLEIF un Spotlight Latvia.

Sarunā ar Aizsardzības ministru Arti Pabriku PBLA tika aicināti sniegt iespējamo atbalstu ne tikai jau notieko-šajai militārajai sadarbībai starp Latviju un Mičiganas pavalsti, bet censties at-tīstīt arī civilo partnerību. Ministrs lū-dza PBLA atbalstīt visaptverošās valsts aizsardzības sistēmas izveidošanu, ie-stāties par militāro apmācību Latvijas skolās un visos iespējamos veidos at-balstīt valsts stratēģisko komunikāciju, kiberdrošību, censties apzināt tautiešus diasporā, kuri vēlētos kļūt par kiberze-messargiem ārpus Latvijas. 2020. gads ir komunikāciju un kiberdrošības gads, sarunā uzsvēra ministrs A. Pabriks.

Tiekoties ar Ekonomikas minis-tru Ralfu Nemiro un LIAA direktoru Kasparu Rožkalnu sarunas dalībnie-ki uzsvēra, ka PBLA, EM un LIAA ir kopējs mērķis – Latvijas valsts izaug-smes un ekonomiskās attīstības nodro-šināšana. Sarunas dalībnieki sprieda, ka jāveicina horizontālā sadarbība starp IZM, EM un Latvijas zinātniekiem, jā-veicina laba sadarbība starp LTRK un ārvalstu tirdzniecību palātām Latvijā un LIAA. R. Nemiro un K. Rožkalns uzsvēra, ka tirdzniecības misiju laiki ir beigušies un darbinieki saprot, ka eko-nomiskie sakari jāveido intensīvi, bet at-bildīgi par ieguldīto laiku un līdzekļiem. Latvijas pārstāvji izteica lūgumu PBLA turpināt veidot ekonomikā ieinteresētu cilvēku tīklu ārpus Latvijas, kuri ar dar-

PBLA un Latvijas vadītājiTurpinājums no 1. lpp.

PBLA vadības pārstāvji, kuri piedalījās vizītēs pie Latvijas valdības. No krei-sās: PBLA izpilddirektors Raits Eglītis, vicepriekšsēdis Mārtiņš Andersons, valdes priekšsēde Kristīne Saulīte, pārstāvniecības vadītājs Jānis Andersons.

FOTO

PB

LA



Ģ. Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas mu-zejā līdz 22. martamsavu darbu izstādi Uz ze-mes šīs sarīkojusi viena no savdabīgākajām Jel-gavas un Latvijas glezno-tājām Silvija Meškone.

Viņa piedzima kara laikā pilsētā pie Lielupes, kas kā bijusī Kurzemes un Zemgales hercogistes galvaspilsēta to-brīd slavējās ar īpašo kultūras, mākslas un senatnes garu, gaisotni, smaržu, ne-runājot par īpatno arhitektūru un cilvē-kiem. Silvija kā maza meitene piedzīvo-ja tās 1944. gada jūlija beigu un augusta sākuma dienas, kad gadsimtu krāto vēsturi kara bezsirdības, nežēlības un necilvēcības dēļ aprija abu pušu artilē-rijas šāviņu izraisītā uguns un aviācijas uzlidojumi, un pārvērta pilsētu drupu kaudzē. Pieredzēto viņa pat iemūžināja gleznā, kas atainoja šo traģēdiju.

Tagad tas pieder pagātnei, taču lie-kas, ka viņā joprojām gruzd šī sāpe, ne jau attēlojot kara šausmas, taču vai ik gleznā, pat vissaulainākajā, jaušams dramatisms. Silvija Meškone nav ie-domājama gleznojam smukas bildītes vai inerti stāvam malā, kad jādarbojas, paužot savu aktīvo pozīciju. Bez nervanav īstas mākslas.

Jelgavas izstādi ir rosinājusi 50 gadu jubileja, kopš viņa ar saviem darbiem pie-dalās Latvijas un visas cilvēces mākslas procesā. 1969. gadā Silvija Meškone bei-dza Lietuvas mākslas institūtu Viļņā un atgriezās dzimtenē. Viņas glezniecības krāsu piesātinājuma, īpatnējās formas, pigmentu uzliciena, faktūras un virsmas vibrāciju pamatā ir lietuviešu gleznie-cības skola, ko bija apguvusi, līdz ar to ienesdama latviešu tonālās glezniecības

mierīgumā košu akcentu.

Mākslinieces gleznas balstās uz trim vaļiem – tel-plaiku, gaismu un krāsu. Viņa nevis kā impresionisti attēlo mirkļa iespaidus, bet viņu interesē šībrīža un mūžības sabalsojums. Šajā ilglaicības un acu-mirkļa krustpunktā rodas tā maģija, ko gaidām no mākslas.

Kaut arī var šķist, ka Silviju Meškoni diez vai pievelk daba, taču tieši gleznošana dabā māksliniecei ir nepieciešama, daba viņai ir svētnīca: tur saule atklāj telpas dimensijas, tur saules gaismas iespaidā lūzt visvienkār-šākie krāsu toņi un tur sāk vibrēt gaiss un atdzīvojas ēnas. Šīs grūti tveramās kustības var attēlot tikai krāsas. Krāsas ir arī tās, kurām bieži jākļūst par kustības fiksētājām un galvenais – grūti nolasāmā sižeta aizstājējām. Krāsas ataino glezno-tāja pārdzīvojumus, emocionālo uztveri, tādējādi kļūst par vadošo komponenti kā autora iekšējās pasaules atklājēju, tā ska-tītāja uztveres jūtīguma pārbaudītāju.

Mākslinieces uzmanību piesaista, piemēram, dažādi atspulgi uz durvīm (Atspulgi, 2008). Ar jūtīgi izraudzītiem krāsu toņiem viņa ataino rudens laika drēgnumu un ziemas tuvošanos (Novem-bris, 2015). Turpretim Jāņu diena (2019) ataino vasaras svētku augstāko

krāšņumu, pie reizes vēstot par šīs die-nas burvīgo maģiju, kas gleznā atklājas kā telpas klātbūtne. Gleznā Veču saru-nas (2016) saaužas gaisma, ēnas un krāsa vienotā kamolā, tiešāk vai netiešāk liekot atcerēties Svēto vakarēdienu, kad vīri veido savu sadraudzību, pārspriež dzīves jautājumus. Tikpat satricinoši noslēpu-mains ir Ecce homo (2020), glezna, kas spiež atcerēties Jēzus Kristus un Poncija Pilāta konfliktu, kas turpinās joprojām – kurš ir spēcīgāka miesa vai gars.

Arī pati izstāde ir tāda, kas uzdod jautājumu skatītājam – kas tev ir būtis-kāks? Ar šo jautājumu ik reizes sa vos darbos vēršas māksliniece, nekad neie-dama vieglāko ceļu uz skatītāju sirdīm.

Māris BrancisLaikrakstam „Latvietis“

Māra Branča skatījumsBez nerva nav īstas mākslas!

Silvija Meškone. „Ecce homo“. 2020.

FOTO

Mār

is B

ranc

is

Silvija Meškone. „Pašportrets“. 2009.

FOTO

Mār

is B

ranc

is

Silvija Meškone. „Novembris“. 2015.

FOTO

Mār

is B

ranc

is

AL58. KD nav tikai viens sarīkojums, ar ko atklās KD,bet visa diena – „Atklāšanas diena“!


Biedrība Latgolys Studentu centrs februāra beigās izdevusi sen lo-lotu grāmatu – līdz šim apjomīgāko latgaliešu dziesmu krājumu Muna dzīšmu gruomota, tajā

apkopotas 300 dziesmas latgaliski – gan tautasdziesmas, gan autordzies-mas, kuras aptver aptuveni 100 gadu ilgu periodu no 20. gs. sākuma līdz pat 2019. gada otrai pusei.

Dziesmu krājuma Muna dzīšmu gruomota sastādītāja Edīte Husare tajā apkopojusi 120 dažādu Latgales vietu tautasdziesmas (to vidū arī Si-bīrijas latgaliešu dziesmas) un 180 dažādu laiku autoru dziesmas lat-galiski – nu tām pieejami gan vārdi, gan notis, gan arī akordi. Tikai nelie-lai dziesmu daļai līdz šim bijis nošu pieraksts, tādēļ jaunais izdevums jau ir ar vēsturisku vērtību, sniedzot dziesmām iespēju saglabāties ne tikai audio versijās kādos mūzikas nesējos vai digitāli (turklāt tie nav pieejami visām dziesmām), bet arī plaši lietoja-majā nošu rakstā. Ja līdz šim bijuši iz-doti atsevišķi latgaliešu tautasdzies-mu krājumi un daži pašu dziesmu autoru dziesmu nošu apkopojumi, Muna dzīšmu gruomota ir visplašākā un apjomīgākā retrospekcija par lat-galiešu dziesmu materiāla dažādību, kāda jebkad ir izdota.

Ideja par krājumu biedrībai La-golys Studentu centrs radusies jau aptuveni pirms desmit gadiem, taču dziesmu savākšana un materiāla sa-gatavošana publicēšanai izrādījās ļoti apjomīgs darbs. Krājuma sastādītāja un izdošanas darbu vadītāja ir Edīte Husare, māksliniece Daina Salmiņa,

bet notīs lielāko daļu dziesmu ma-teriāla iemūžinā-jusi Solvita Iva-nova.

P r i e c ā j o -ties par paveikto darbu, krājuma sastādītāja Edī-te Husare saka: „Krājumā ap-tverto dziesmu materiālu varētu raksturot kā no „Auga, auga rū-žeņa“ līdz „Jis i jī, kam nav bolsa“ radītajam skaņ-darbam „Donats“ jeb kā ļoti plašu žanru dažādībā. Izdevuma mērķis ir popularizēt dziedāšanu latgalis-ki gan ģimenes svētkos, neformālos pasākumos, gan arī būt kā materiā-lam publisko pasākumu programmu gatavošanai, izmantošanai skolās un citviet. Mans sapnis ir, ka mēs paši gan Latgalē, gan citviet pasau-lē dziedam latgaliski kaut par mazu kripatiņu vairāk nekā to darām šo-brīd.“ Savukārt nošu materiāla vei-dotāja Solvita Ivanova aicina pašus mūziķus palikt ne tikai pie koncer-tizpildījuma un dziesmu ierakstiem dažādajos audio formātos, bet arī iemūžināt nošu rakstā, kas dod lielā-ku iespējamību dziesmai saglabāties pieejamai un tehniski saprotamai arī turpmākajām paaudzēm.

Svinīgā latgaliešu dziesmu krā-juma Muna dzīšmu gruomota iedzie-dāšana notiks 25. aprīlī Latgales vēstniecībā GORS pirms dzejniecei

Annai Rancānei veltītā koncertuz-veduma Latgolys freska pirmizrādes. Tāpat grāmatai un latgaliešu dziesmu popularizēšanai ir izveidota sociālā tīkla Facebook.com lapa facebook.com/dziisme, kurā tiks publicēti pla-šāki stāsti un arī audio materiāls par krājumā iekļautajām dziesmām. Nā-kotnē plānots izdoto materiālu padarīt pieejamu arī kāda digitālā risinājuma veidā. Grāmatu ikviens interesents var iegādāties latgaliešu grāmatu in-ternetveikalā taiseitslatgols.lv, tāpat tā būs pieejama grāmatnīcās visā Lat-vijā.

Dziesmu krājuma izdošanu atbals-tījusi Valsts kultūrkapitāla fonda Lat-gales kultūras programma ar AS Lat-vijas valsts meži un Latgales reģiona attīstības aģentūras atbalstu.

Edīte HusareBiedrība „Latgolys Studentu centrs“

28.02.2020.

„Muna dzīšmu gruomota“Izdots līdz šim apjomīgākais latgaliešu dziesmu krājums

„Muna dzīšmu gruomota“.

FOTO

Pub

licitā

tes f

oto

Atbildu uz jautājumu: ATPAKAĻ vai PIRMS? Abi ir literārās valodas vārdi, katram ir sava nozīme un vieta.

ATPAKAĻ lietojam, runājot par vietu, par iepriekšējā stāvokļa atjaunošanu, piemē-ram, to pašu es saņēmu atpakaļ; atpakaļ ejot, sarunājāmies pusčukstus; akmens tika sviests atpakaļ.

PIRMS norāda uz laiku, uz secību laikā, piemēram, tas viss notika vēl pirms; pirms 100 gadiem; pirms neilga laika; viņš to izdarī-ja, pirms vēl draugs paspēja iebilst.

Visbiežāk kļūdāmies, runājot par laiku un PIRMS vietā lietojot ATPAKAĻ. Reizu-mis ATPAKAĻ vispār ir lieks – to pašu no-zīmi izsaka darbības vārda priedēklis. Pār-frāzēsim!

• Piecus gadus atpakaļ.PAREIZI: pirms pieciem gadiem.

• Kādu laiku atpakaļ.PAREIZI: pirms kāda laika.

• Reizēm es atskatos atpakaļ.PAREIZI: reizēm es atskatos (atskatīties „pa-skatīties atpakaļ“); vai: reizēm es paskatos atpakaļ.

Sanita DāboliņaLaikrakstam „Latvietis“

#latviešuvaloda#dzimtāvaloda#raksti #rakstītprieks#komunikācijakākvalitātesinstruments#ceļāuztavugrāmatu#valodairkāupe

Valoda, valodiņa...Laikā ATPAKAĻ neiekāpt!


Šogad Lielais Gavēņa laiks sakrīt ar Corona vī-rusa uzbrukumu, un tas liek domāt, ka daudzi fa-nātiskie kristieši ir uzsā-kuši fizisko mērdēšanos, nemaz nedomājot par to,

ka tieši šajā laikā nepieciešams organis-mu stiprināt ar pilnvērtīgu uzturu.

Jēzus Marka evaņģēlijā teicis: „Vai jūs nesaprotat, ka nekas, kas no ārpu-ses ieiet cilvēkā, viņu nevar apgānīt? Jo tas neiet viņu sirdī, bet vēderā, un iziet laukā.“

Bet viņš sacīja: „Kas no cilvēka iziet, tas apgāna cilvēku. Jo no iek-šienes, no cilvēka sirds, iziet ļaunas domas, nešķīstība, zādzība, slepkavī-ba, laulības pārkāpšana, mantkārība, blēdība, viltība, ienaidība, skaudība, Dieva zaimošana, lepnība, vieglprātī-ba. Viss tāds ļaunums iziet no iekšie-nes un apgāna cilvēku.“

Atmiņā palicis kāda, nu jau sen mūžībā aizsaukta mācītāja reiz teiktais: „Ir divas lietas, ko Dievs nespēj piedot: tā ir liekulība un mīlestības trūkums...“

Bet tieši izbadējies cilvēks visbie-žāk ir nīgrs, neapmierināts un neiecie-tīgs. Tādā sadrūmušā sejā var daudz ko izlasīt, tikai ne mīlestību.

Marka evaņģēlijā Jēzus, runājot par farizejiem, veltījis viņiem vārdus, ku-rus tikpat labi varētu attiecināt uz dau-dziem mūsdienu kristiešiem: „Pareizi, Jesaja par jums, liekuļiem, ir pravieto-jis, kā ir rakstīts: šī tauta godā ar lūpām Mani, bet viņu sirds ir tālu no Manis. Bet tie Mani velti cienī, mācīdami tādas mācības, kas ir cilvēku pavēles. Jo, Die-va bausli atmetuši, jūs turat cilvēku li-kumus... un daudz tādu lietu jūs darāt.“

Pirmie Kristum sekotāji turēja svē-tā piemiņā Jēzus mācību, savā ikdienas dzīvē centās Viņu atdarināt un ar sā-pēm pārdomāja Jēzus Kristus mokpilno nāvi. Sākotnēji viņi pat nesauca sevi par kristiešiem, nebija krucifiksa ar izmocī-to Jēzu pie krusta, nebija gavēņa laika noteikumi un stingrās regulas, kas at-tīstījās vēlākajos gadsimtos. Bet BIJA neviltota Kristus mīlestība, BIJA gods sekot savam Pestītājam pat spīdzināša-nās un nāves mokās. Un BIJA tādas pir-mās kristīgās draudzes, kurās valdīja savstarpēja mīlestība un liela uzticība.

Pulcējoties kopējās lūgšanās, ko pa-vadīja skanīgas dziesmas, viņi, Dievu slavēdami, gāja pēc tam katrs savās gai-tās Svētā Gara stiprināti un iepriecināti.

Tieši tāpēc ir vērts palūkoties uz šo pirms Lieldienu laiku mazliet no cita skatu leņķa.

Un pirmais jautājums, ko varam uz-dot katrs sev: kāds es esmu Dieva priek-šā? Vai caur mani Kristus Gaisma staro tā, ka tā sasilda manus tuvākos, manus

kolēģus darbā, manā draudzē? Kā es ar savu dzīvi esmu godinājis Dievu? Var-būt tomēr – „esmu spodrinājis tikai bļo-das ārpusi, bet iekšā manī pašā mudž lērums „tārpu“, kuri nebeidz grauzt“?...

Varbūt vairāk nekā badošanos un ārēju mērdēšanos, Dievs no manis sagai-da manu DZĪVES SAKĀRTOŠANU?

Atceros, kad 70to gadu vidū sāku strādāt par skolotāju, manā pirmajā D klasē bija 40 bērnu. Tie bija no A, B un C klasēm atlasītie nelabvēlīgo ģimeņu bērni. Toreiz skolotājam bija pienā-kums apmeklēt mājās katru bērnu, lai redzētu viņu ģimenes mājas apstākļus. Es domāju, ka tā bija vislabākā no to-reiz izvirzītajām prasībām klases au-dzinātājam. Kaut arī skolotājam tas prasīja lielu piepūli un laiku.

Par pirmo algu iegādājos sev divri-teni, un tā katru dienu pēc stundām apciemoju vienu bērnu.

Pieredzi, ko toreiz guvu, es neva-rētu iegūt nevienā pasaules augstskolā, jo tā bija reālās dzīves skola ar visiem tiem sāpju un ciešanu bezdibeņiem, ko cilvēki stiepj sev līdzi aiz vairāk vai mazāk piegulošas ikdienas maskas. Šīs dramatiskās pieredzes būtībā ir tās, kas turpmākajos gados ir virzīju-šas manu dzīvi, meklējot atbildes uz jautājumiem: kāpēc cilvēki dzīvo tā kā dzīvo, un kāpēc īstā dzīve drīzāk atgā-dina teātri? Un kas ir tas, kas cilvēkus padarītu labestīgus un mīlēt spējīgus?

Bet tolaik biju vēl pavisam jauna, mazliet pāri divdesmit, ar to dzīves pieredzi, kas bija, un ar tām zināša-nām, kas toreiz bija. Bet bija jāprot tikt galā ar 40 visdažādākajām ģimeņu problēmām. Tur pat nevarēja attiecināt tādu vārdu kā audzināšana. Izņemot

dažas ģimenes, visiem bērniem un vēl jo vairāk viņu vecākiem, bija nepiecie-šama pāraudzināšana.

Netīrība un haoss, ko redzēju, tālu pārsniedza jebkurus priekšstatus. Dau-dzreiz brīnījos, kā bērns, kurš nāk no šādas vides, spēj vēl būt tāds, kāds viņš ir? Ja nebūtu savām acīm to redzējusi, es neticētu, jo mātes, kuras nāca uz skolu, bija vairāk vai mazāk sakoptas, un dažas no viņām atstāja gluži labu iespaidu, ja neskaita sīvo smārdu, kas iesūcies apģērbā no cigarešu dūmiem un alkohola, ko nespēja slēpt pat bagā-tīgi uzlietais lētais odekolons.

Ar laiku mātes un pa retam arī tēvi, redzēdami, kā no sirds pūlos palīdzēt bērniem, vedot pie sevis mājās, nomaz-gājot, atbrīvojot no utīm un sakopjot, pamazām sāka man uzticēties. Nāca prasīt padomus, kā tikt galā ar alkoho-lismu, depresiju, bezcerību, naidu...

Notika brīnums – vecāki pat sāka nākt uz klases vecāku sapulcēm, līdzi nesot katrs savu krūzīti tējai. Salikām galdus aplī un, tēju dzerot, runājām par bērniem, par vecāku pašu problēmām, stingri pirms tam vienojoties, ka nevie-na no mūsu sarunām neizies ārpus kla-ses sienām. Tā auga savstarpēja uzticē-šanās, un vecāki paši sāka dalīties savās pieredzēs, kā ar vienu vai citu problēmu tikuši galā. Bieži šīs sapulces ievilkās pāri pusnaktij. Bija vienkārši labi būt tā kopā. Un priecāties par katru, kurš pamazām kārpījās no savas bedres ārā.

Vēlāk šo pieredzi pielietoju, vadot Svētdienas skolas un Kristīgo skolu.

Uzticēšanās un piederības sajūta – tie ir pamatstūrakmeņi, lai cilvēkā vis-

Saknes meklējot (8)Citādāks Lielā Gavēņa laiksSeptītais turpinājums. Sākums LL570, LL571, LL573, LL576, LL578, LL579, LL582.

Mākslinieces Ievas Krūmiņas zīmējums „Viesis no nākotnes“.



pār sakustētos kaut vai vismazākā vē-lēšanās pašam savu dzīvi sākt no viena stūra sakārtot.

Un vispirms šo sakārtošanu ie-sākt ar savas mājvietas iztīrīšanu un sakārtošanu. Reiz kāda bērna māte, kurai vairākus gadus mājās netīrumu kaudzes bija kārtu kārtām uzaugušas, kā no Ērkšķrozītes miega pamodusies, man jautāja: kā es ar to tikšu galā?!

„Sāciet ar visnetīrāko vietu, kuru jūs gribat redzēt tīru un kārtīgu. Attīriet katru dienu, apmēram, vienu kvadrāt-metru. Un tīrot, domājat par to, ka jūs tikpat spodru iztīrāt savu sirdsprātu no viena sava sliktākā paraduma. Domājiet tikai labas domas! Un katru vakaru pati priecājieties par to! Jūsu dēliņš var pa-līdzēt. Arī viņam vakarā būs prieks!“ – šo padomu esmu devusi daudziem, un tas ir bijis un turpina būt izejas punkts no iestingušas bezcerības gan jauniem, gan gados vecākiem cilvēkiem.

Vārdam grēks visatbilstošākais si-nonīms ir netīrība. Tā ir gan fiziska, gan garīga netīrība. Grēks – tā ir no-ziedzība pret savu iekšējo tīro būtību. Jo katrs cilvēks, katrs bez izņēmuma, ir radīts ar dzidru, Dievišķu dzirksti savas būtības centrā.

Lasot aprakstus par mūku dzīvi dažādos laikos, varam sastapt piemē-rus, kad daži nav mazgājušies, nav rū-pējušies par savu fizisko ķermeni.

Tikai Dievs vien zina, kādi ir bijuši viņu patiesie garīgie sasniegumi, jo at-stāsti ne vienmēr ir patiesi, un rakstītais ne reizi vien ticis uzlabots... Bet vien-nozīmīgi – tie ir bijuši konkrētu cilvēku

garīgie meklējumi. Mēs no tiem varam mācīties, bet savu dzīvi mums katram jāizdzīvo pašam, un katram no mums noteikti IR SAVAS garīgās pieredzes un domas par savu nemirstīgo dvēseli.

Nesen kāds krievu aktieris intervi-jā stāstīja par to, cik grūti viņam bijis, filmējoties iegulties zārkā. Viņš teica: „Es nevarēju. Vairākas reizes lēcu aug-šā! Tu apgulies tajās četrās šaurajās sienās, un vāks virsū. Nekas tev nav lī-dzi. Nekas. Neviens. Tikai tu pats, tāds, kāds tu esi. Ne nauda, ne mājas, ne bēr-ni, nekas. Absolūti nekas. Šaurs zārks un zārka vāks. Pilnīga tumsa. Punkts.“

Bet kas ir tā Gaisma, par kuru tiek runāts Svētajos Rakstos? Tā ir tā vienī-gā ļoti personīgā pieredze šajā dzīvē, ko ir vērts iegūt. Tā ir vienīgā, kas vedīs Mūžības Gaismā. Un tieši šo Ciešanu laiku ir vērts izdzīvot tā, lai izļodzīju-šies dvēseles spēki tiktu safiksēti, nosta-bilizēti un attīrīti no visa tā, kas šķir no spēcinošās, starojošās Kristus Gaismas.

Jāatzīst, ka vairākas vasaras vientu-lībā Ainažos esmu praktizējusi dažādus askētiskos vingrinājumus, tai skaitā arī visatturīgāko pārtikas uzņemšanu vie-nu reizi dienā, dažādus lūgšanas veidus un prāta vingrinājumus. Esmu izlasī-jusi neskaitāmas grāmatas un rakstus no seniem avotiem un no mūsdienu autoriem. Un secinājums ir pavisam vienkāršs – nekādi mākslīgi pārspīlēju-mi nav nepieciešami, lai sirdī iemājotu Dieva miers un drošība. Skaidra, nelie-kuļota, mīloša sirds ir priekšnoteikums. Garīgā disciplīna arī ir patiesā askēze.

Kā jau iepriekš esmu aprakstījusi, vispirms nepieciešams veikt rūpīgu savas līdzšinējās dzīves inventarizā-ciju – grēksūdzi Dievam. Un pēc tam

laiku pa laikam pārskatīt savus jaunos kritienus un par tiem Dieva priekšā izlūgties piedošanu. Bet pēc tam tos nekad vairs neatcerēties.

Tā kā Vecā Derība ir simbolisks vai noslēpumains vēstījums par cilvē-ka dvēseli, tad 1. Mozus grāmatā va-ram izlasīt par to, ka Lata sieva, paska-tījusies atpakaļ, kļuva par sāls stabu.

Par tādiem sālsstabiem dzīves laikā kļūst lielākā cilvēces daļa, jo skatieni tiek mesti nemitīgi atpakaļ, sākot ar savām paša ļaunajām atmiņām, ģime-nes drāmām, draugu attiecībām, valstu attiecībām, kaimiņu nebūšanām... un tas nekas, ka pēc gada varbūt lielais ie-naidnieks jau sen projām vai kļuvis par labāku cilvēku, naidīgo atmiņu rats tur-pina malt, un, skatoties atpakaļ, neatliek spēka ne tikai skatīties uz priekšu, kur nu vēl iet. Tā visa dzīve tiek pavadīta kā dubļos iestigušiem, kā sālsstabiem.

Ar laiku pievienojas bezmiegs, un domas: „Nu kā viņš tā varēja?! ...?“, kas naktīs liek valstīties no vieniem sāniem uz otriem.

Šodienas ziņu portālā izlasīju par cilvēku uzbrukumiem saviem līdzcil-vēkiem, kuri vesti uz Corona karan-tīnas vietu. Tas nozīmē, ka šim vīru-sam seko panikas un naida epidēmija. Neviens negrib iedomāties, ka es pats jebkurā brīdī varu atrasties to vidū, kurus šobrīd nomētāju ar akmeņiem.

Tāpēc izmantosim šo Dieva doto laiku, sevi stiprinādami fiziski un ga-rīgi, lai mēs varētu kļūt par stipriem balstiem tiem, kuriem kādā dzīves brī-dī tas būtu nepieciešams.

Vera Volgemute RozīteEslingena, 29. februāris 2020.

Laikrakstam „Latvietis“

Saknes meklējot (8)Turpinājums no 10. lpp.

bu un kontaktiem būtu gatavi palīdzēt Latvijas attīstībai un izaugsmei.

Sarunā ar VARAM ministru Juri Pūci tika atzīts, ka jāveicina un jāat-balsta remigrācijas koordinatoru darbs. PBLA pārstāvji teica, ka principā at-balsta vienojošā, jeb virskoordinatora posteņa izveidi, ja tas tiek atzīts par ne-pieciešanu, lai koordinētu darbu. Tāpat tika pārrunāta iespēja veikt remigrāci-jas koordinatoru apmācības. VARAM ministrs teica, ka mainīs stratēģiju no dārgu pasākumu rīkošanas (tirdznie-cības misijas) uz pieslēgšanos jau plā-notiem un gatavotiem pasākumiem pasaulē. PBLA izteica savu atbalstu digitālās pārvaldes modeļa ieviešanai, darbam pie Latvija.lv pārbūves un re-ģionālajai reformai. PBLA aicināja val-sti laikus sākt plānot diasporas dalību nākamajās Saeimas vēlēšanās.

Tiekoties ar Izglītības un Zinātnes ministri Ilgu Šuplinsku, tika ieteikts turpināt uzsākto sadarbību ar Latviešu valodas aģentūru un Valsts Izglītības satura centru, kopīgi sekot līdzi, izvēr-tēt esošās programmas un to lietderību,

kā arī efektīvu līdzekļu ietaupījumu, pakāpeniski pārejot uz latviešu valodas eksāmenu kārtošanu attālināti. Ministre aicināja PBLA sekot līdzi, lai projekti un materiālu sagatavošana notiek laicīgi un kvalitatīvi, atbilstoši diasporas skolu va-jadzībām. Puses atzina, ka jāstiprina iz-glītības saturs valsts valodā un IZM jā-sniedz pilnīgāks un detalizēts diasporas atbalsta finansējuma pārskats PBLA.

Sarunā ar Kultūras ministru Nauri Puntuli, PBLA LAAJ vārdā ielūdza ministru uz Austrālijas Lat-viešu Kultūras dienām 2020. gada no-galē. Pārrunājot Latvijas mākslinieku aizokeāna turnejas, ministrs uzsvēra, ka svarīgi izmantot māksliniekus garā-kās tūrēs, vairākos latviešu centros, tajā skaitā ASV rietumkrastā, lai padarītu braucienus efektīvākus kā līdzekļu iz-mantošanas ziņā, tā arī sasniegto klau-sītāju skaitā. Ministrs ieteica arī trīs-pusēju tikšanos starp PBLA, Kultūras ministrijas un Sabiedrības Integrācijas fonda vadītājiem, lai atklāti izrunātu nākotnes sadarbību. Viņš arī izteica atzinību par PBLA viedokli mediju jautājumos, atbalstot Valsts prezidenta centienus tuvināt Latvijas mediju telpu Eiropas informācijas zonai. KM aicina

PBLA publiski aicināt Latvijas sabied-rību, ģimenes, skolēnus un jauniešus kā otro svešvalodu apgūt angļu, vācu vai franču valodas, tādējādi arī jauniešus tuvināt Eiropas informācijas telpai.

Tikšanās dalībnieki atzinīgi no-vērtēja faktu, ka iestrādātās program-mas, kādas savā laikā bija tikai vecajā trimdā, piemēram – 3x3 un 2x2 kustī-bas ir atradušas spēcīgu turpinājumu mūsdienās arī Eiropā un Skandināvijā.

Šīs piesātinātās nedēļas laikā, PBLA vadītāji tikās arī ar Michigan National Guard pārstāvjiem Latvijā, lai pārrunātu kopējo darbu Latvijas drošī-bas stiprināšanā, kā arī ar Sabiedrības Integrācijas fonda jauniecelto vadītāju Zaigu Pūci, lai iepazītos un apspriestu turpmākās sadarbības iespējas.

PBLA priekšā mājasdarbu pilns gads. Ar jūsu atbalstu un palīdzību mēs centīsimies visu uzdoto pēc labākās sirdsapziņas izpildīt! Par atsevišķajiem uzdevumiem un sabiedrības iesaistes iespējām turpināsim informēt nākotnē ar rakstiem un PBLA informāciju lat-viešu presē visā pasaulē, kā arī sociāla-jos tīklos un PBLA mājas lapā.

Raits Eglītis,PBLA izpilddirektors

PBLA un Latvijas vadītājiTurpinājums no 7. lpp.


Piektdien, 17. jan-vārī, man ir paredzēts tikties ar vienu no Dr. Aivara Sluča sti-pendiātiem. Nu viņš ir atnācis un stāsta.

„Mani sauc Dāvis Priede. Esmu dzimis

1989. gadā Cēsīs, bet augu Rūjienā. Līdz 9. klasei mācījos Rūjienas vi-dusskolā, bet pēc tam mācības tur-pināju Valmieras Pārgaujas ģimnāzi-jā. Kad pabeidzu ģimnāziju, gribēju iestāties Rīgas Tehniskajā universi-tātē (RTU), Būvniecības fakultātē. Mani uzņēma, pie kam tiku budžeta nodaļā, tā uzsāku savas patstāvīgās dzīves gaitas. Es uzzināju, ka ir tāds Vītola Fonds, kas palīdz jauniešiem studiju laikā. Manas sekmes bija pie-tiekoši labas, lai saņemtu stipendiju. Man tika piešķirta Dr. Aivara Sluča stipendija.

Sākumā neko vairāk nezināju par savu labdari, bet pēc laika man izdevās ar dakteri arī iepazīties. Pir-mo reizi mēs tikāmies Jaunā Rīgas teātra pagalma kafejnīcā. Bija ļoti interesanti tikties ar cilvēku, kurš ir izlēmis man, sev nepazīstamam cil-vēkam, ziedot no savas algas. Uzzinā-ju, ka viņš nav nekāds miljonārs, bet ārsts radiologs, kurš joprojām strādā, lai gan pensijas vecums jau sasniegts. Tā bija ļoti interesanta iepazīšanās, jo man vienmēr ir bijusi liela interese par Latvijas vēsturi – īpaši 20. gs. Tad arī varēju viņu izjautāt, par to, kāda ir bijusi viņa dzīve kā latviešu bērnam svešā zemē, un kā viņš tomēr jopro-jām ir saglabājis savas tēvzemes mī-lestību. Un galvenais, kā viņš varēja tikt tur, kur tagad ir.

Tas mani mudināja mācīties vēl labāk, bet mēs ar Aivaru tikāmies katru reizi, kad viņš bija Latvijā. Tas bija katru gadu ap 18. novembri. Viņš mūs uzaicināja uz kādu restorānu un vienmēr trīs sekmīgākos no mums apbalvoja ar speciālu naudas balvu. Pēdējā tikšanās reizē viņa stipendiātu skaits bija ap 40. Pēc vakariņām res-torānā gājām uz Brīvības pieminekli, kur nolikām visas Aivaram nestās puķes.

Pēdējā reizē mūsu tikšanās bija Benjamiņu nama restorānā, kad es jau studijas biju beidzis un sācis sa-vas darba gaitas. 2017. gada 1. martā Dr. Aivars Slucis beidza savas gaitas šajā pasaulē, un es šajā brīdī, viņu atceroties, gribu novēlēt mums vi-siem tādu tēvzemes mīlestību, kura izpaužas ne tikai vārdos, bet reālos darbos.

Aivars palīdzēja ne tikai Latvijas studentiem, viņš Latvijā palīdzēja arī daudzbērnu ģimenēm un palī-dzēja arī veciem un slimiem leģionā-

riem. Viņam bija tēvzemes mīles-tība un rūpes par tēvzemi līdz pat mūža vakaram. To var saprast ti-kai cilvēks, kurš pats tam ir cauri gājis. Manai pa-audzei to ir grūti saprast, jo mēs nekad neesam dzīvojuši kara laikā un neesam neko tamlīdzīgu piedzīvojuši. Tas par šo manu zie-dotāju; paldies viņam, cilvēkam, no kura es daudz varēju mācīties.

Pēc universitātes beigšanas ieguvu profesionālo bakalaura grādu būvnie-cībā, pēc tam maģistra grādu vadības zinātnē, visbeidzot maģistra grādu būvniecībā.

Trešajā kursā atradu prakses vietu, un pēc tam šajā vietā turpināju savas darba gaitas. Tā ir akciju sabiedrība Būvuzņēmums Restaurators. Tur sāku strādāt kā būvdarbu vadītāja palīgs. Šobrīd strādāju jau 8 gadus un esmu būvniecības nodaļas vadītājs.

Kad sāku strādāt, uzņēmums bija krietni mazāks; tas bija tieši pēc krī-zes. Tagad uzņēmums ir veiksmīgi attīstījies, un kopā esam vairāk nekā simts cilvēku. Esam lielākais restau-rācijas uzņēmums Latvijā. Jāsaka paldies uzņēmuma vadībai – Mare-kam un Valdim, ar kuriem man ir bijusi ļoti laba un pozitīva sadarbība. Viņi ir man palīdzējuši iegūt profe-sionālo pieredzi, nodrošinājuši ar vidi, kurā augt un attīstīties. Esmu daudz mācījies un ieguvis, strādā-jot viņu vadībā. Visu pārdomājot, ir cilvēki, kuri man ir daudz devuši un ir mani atbalstījuši. Tas man ir palī-dzējis kļūt par to, kas es tagad esmu, un nākotnē dot to tālāk un palīdzēt citiem.

Mēs abi ar sievu esam darbojušies kā brīvprātīgie vairākās vietās un mē-ģinām arī citus iedvesmot uz pozitī-vām pārmaiņām. Manuprāt, ir ļoti sva-rīgi dot latviešiem un cilvēkiem vispār cerību un prieku, ar labestību parādīt labu piemēru.

Studiju laikā apprecējos ar Ievu Rudzīti no Naukšēniem. Ievai bija 18 gadu, man – 22. Šobrīd man ir 30 gadu, esam savā dzīvē nostabi-lizējušies, uzbūvējuši savu māju, un dzīves vieta nav no svešiem jāīrē. Mana sieviņa izmācījās un divus gadus nostrādāja par medmāsu, bet gribēja veikt vairāk procedūras, tā-pēc šobrīd viņa mācās par fiziote-rapeiti.

Mūsdienās Rietumu kultūrā lie-lai daļai cilvēku ir mazkustīgs dzī-ves veids, un fizioterapeita darbs ir tāds, kas māca cilvēkiem par kustī-bu nozīmi. Tas nebija viegls lēmums vēlreiz iet uz augstskolu, bet es viņu atbalstīju, un tagad tas jau tas gan-drīz paveikts, no četrgadu kursa vairs palicis tikai viens. Gadi paiet ļoti ātri.

Pirms pāris gadiem mūsu uz-ņēmums izlēma, ka arī vēlas ziedot Vītolu Fondam un nodibināja savu, AS Būvuzņēmums Restaurators sti-pendiju. Uzņēmuma vadītājs atce-rējās no mana CV, ka esmu Vītolu Fonda stipendiāts, un nolēma Fondu atbalstīt. Uzņēmums stipendijas dod diviem studentiem. Kopā ar uzņēmu-ma valdes priekšsēdētāju Mareku ar iespējamiem stipendiātiem satieka-mies un izvēlamies, kuram stipendija tiks piešķirta. Mūsu studenti studē Restaurāciju Celtniecības koledžā vai Mākslas akadēmijā.

Tas ir tāds ļoti jauks turpinājums attiecībām ar Vītolu Fondu, jo šādā veidā arī mana ikdienas darba rezul-tāts aiziet stipendijām. Esmu priecīgs, ka uzņēmuma vadība tik pozitīvi no-vērtēja Vītolu Fondu. Paldies Vītolu Fonda vadītājai Vitai, kura Fondu vada profesionāli augstā līmenī. Uzņē-muma vadība bija patīkami pārsteigta, piedaloties pasākumos, uz kuriem šo gadu laikā esam bijuši uzaicināti. Pal-dies, ka tāds Vītolu Fonds vispār ek-sistē, paldies Vītola kungam un viņa ģimenei!“

Ar to mana saruna ar šo fantastis-ko jauno cilvēku beidzas, un arī man gribas pateikt Vītolu Fondam vienu ļoti pelnītu lielu PALDIES, jo bez tā, nezin vai man būtu bijusi iespēja iepa-zīties un priecāties par šo burvīgo jau-no ģimeni, kurai Vītolu Fonds ir devis iespēju tikt pie izglītības un sasniegt tādu līmeni, lai varētu palīdzēt citiem. Fantastiski!

AstrīdaLaikrakstam „Latvietis“

Trimdas izskolotie (14)Dāvis Priede

Dāvis Priede ar sievu Ievu.

FOTO

no

Dāv

ja P

ried

es p

erso

nīgā

arh

īva


1944. gada vasaras otrajā pusē un rudenī, nevēloties piedzīvot otr-reizējo padomju okupā-ciju, tūkstošiem latviešu atstāja savu dzimteni un meklēja pagaidu patvē-

rumu dažādās Vācijas malās.1941. gada vasarā padomju okupāci-

ju bija nomainījusi vācu okupācija, kas dažādā ziņā nebija mazāk nežēlīga. Jau 17. jūlijā Hitlers nodibināja īpašu minis-triju okupētajiem austrumu apgabaliem ar Alfredu Rozenbergu (Baltijas vācieti, kas savā laikā bija studējis Rīgas Politeh-niskajā institūtā) kā tās vadītāju. Latvija, Lietuva, Igaunija un Baltkrievija veidoja Austrumzemi (Ostland) – administratī-vo vienību, ko pārvaldīja Austrumze-mes valsts komisārs H. Loze (Heinrich Lohse), kam savukārt bija pakļauti četri ģenerālkomisāri. Par Latvijas ģenerāl-komisāru iecēla Dr. O. Drehsleru (Oto Heinrich Drechsler).

Blakus šai vācu civilai pārvaldei darbojās arī latviešu pašpārvalde ar ļoti ierobežotām tiesībām. Pašpārval-de sastāvēja no ģenerāldirekcijām, ku-ras vadīja ģenerāldirektori, kas katrs pārzināja savu resoru. Lopkopības darbu pārraudzīja Lauksaimniecības ģenerāldirekcija. Pašpārvaldes darbs galvenokārt izpaudās vācu iestāžu doto rīkojumu izpildē.

Bēgļu gaitās VācijāKāds tad bija šo latviešu liktenis,

kad tie nokļuva Vācijā? Jau 1944. gada augusta vidū Rīgā oficiāli paziņoja, ka nonākot Vācijā, izceļotājus saņems Austrumzemes ministrijas un NSDAP (Nacionālsociālistiskās vācu strādnie-ku partijas), kā arī Latviešu palīdzības pārstāvji. Pēc īsas uzturēšanās kādā pārejas nometnē izceļotājus izdalīs pa novietošanas apgabaliem, lielāko tiesu Pomerānijā un Meklenburgā. Tie, kuri varēs uzrādīt apmešanās iespējas pie radiem vai pazīstamiem pārējos Vā-cijas apgabalos, varēs doties pie tiem.

Bija noteikts, ka ikviens latviešu bēglis, novietojoties Vācijā, pielīdzi-nāms valstvācu evakuētiem. 1944. gada 14. novembrī Okupēto Austrumzem-ju ministrija vēl atkārtoti paziņoja, ka pamatojoties uz augstāko partijas un valsts iestāžu rīkojumu, darba, apgādes, dzīvokļu un pārtikas ziņā ar latviešu bēgļiem ir jāapejas tāpat kā ar vāciešiem (Den lettischen Flüchtlingen ist gemäß dem Grundsatz der obersten Partei- und Reichsbehörden auf dem Gebiet des Arbeits-, Fürsorge-, Wohnungs- und Ernährungsgerechtes die gleiche Behandlung wie Deutchen zu erweisen). Tomēr nebija atcelts iekšlietu ministra rīkojums, ar kuru visiem ārzemju strād-niekiem (arī latviešiem) bija paredzēts izsniegt AZ (dzeltenās) pārtikas karti-

ņas – ar samazinātām uztura devām.Vācijā bija liels skaits ievesto

strādnieku gan no okupētām austru-mu, gan rietumu zemēm. Lielai daļai šo strādnieku nebija vienādas tiesības ar vācu iedzīvotājiem. Oficiālo viedok-li, ka latviešu bēgļi bauda tādas pašas tiesības kā vācieši, diemžēl ne vienmēr ievēroja, vairākos gadījumos ar latvie-šiem apgājās tāpat kā ar pārējiem Aus-trumu strādniekiem (Ostarbeiter) vai, labākā gadījumā, kā ar deportētiem ārzemju civilstrādniekiem (Ausländis-che Zivilarbeiter), kam bija jāstrādā piespiedu darbs norādītā vietā, jādzīvo ārzemju strādnieku nometnēs un jāda-lās savā liktenī ar franču, flāmu, holan-diešu, poļu, ungāru u.c. strādniekiem. Daudziem bija jāvalkā īpašas pazīša-nas zīmes (piemēram, poļiem dzeltens burts „P”), tie arī nesaņēma zaļās vācu pārtikas kartiņas, bet dzeltenās ārzem-nieku kartiņas. Dažu transportu bēgļi pat nonāca darba nometnēs, kur bija ļoti ierobežota personīgā brīvība. No tām izkļūt bija gandrīz neiespējami.

Bēgļu vidū bija arī tādi, kam vēl Latvijā esot, bija izdevies sameklēt dar-ba un apmešanās iespējas. Tie, nokāpuši no kuģa, devās uz savām darba vietām. Bija arī uzņēmīgi cilvēki, kas paši uz savu iniciatīvu cerēja Vācijā iekārto-ties. Ģimenēm ar maziem bērniem tas tomēr bija diezgan liels risks. Vācija bija sabumbota, līdz ar to bija ļoti liels dzī-vokļu trūkums. Lai saņemtu pārtikas kartiņas, bija nepieciešama dzīves vie-ta, respektīvi, adrese. Ja nebija darba, vajadzēja būt līdzi naudai no Latvijas. Tikām redzējuši vairākus, apmainot daudzus tūkstošus okupēto Austrumu apgabalu markas (Ostmark) pret Vāci-jas valsts markām (Reichsmark).

Lielais vairums tomēr nonāca bēgļu nometnēs dažādās Vācijas malās, kur pārtikas apgāde un dzīves apstākļi bija bieži ļoti bēdīgi. Arī no šīm nometnēm sāka izvietot darbos, gan kara rūpnie-cībā, gan arī lauksaimniecībā, citi at-kal tika iesaukti armijā vai gaisa spēku izpalīgos. Ģimenes bieži bija šķirtas, jo nebija iespējams atrast kopīgas ap-mešanās iespējas. Kad austrumu fronte jau bija sasniegusi Vācijas robežas un arvien vairāk virzījās uz rietumiem, daudzu latviešu bēgļu stāvoklis Vācijas austrumu apgabalos kļuva bezcerīgs.

Vairākiem bijušajiem agronomis-kiem un lopkopības darbiniekiem bija izdevies atrast savām spējām piemē-rotu darbu. Starp tiem bija arī pēdējais Lauksaimniecības ģenerāldirekcijas Lopkopības daļas vadītājs agronoms Bruno Plaude. 1944. gada vasarā, kad uz laiku padomju armija sasniedza Rī-gas jūras līci un sadalīja Latviju divās daļās, Br. Plaude bija komandēts uz Liepāju par Lauksaimniecības ģenerāl-direktora pārstāvi Kurzemes apgabalā.

Kad rudenī vācieši latviešu pašpār-valdes darbību Kurzemē praktiski ap-turēja, tad oktobra otrajā pusē Plaude atstāja Liepāju un nokļuva Zīderbrāru-pā (Süderbrarup) Šlēsvigā–Holšteinā, kur viņam bija paziņas jau no pirms-kara laikiem. Tur novada agronomiskā biroja (Landesbauern schaft Schles-wig-Holstein) vadītājs, bija piedāvājis viņam vakanto Šlēsvigas Lopkopības daļas (Tierzuchtamt) vadību, jo tās vadī-tājs Dr. Zells (Sell) bija iesaukts armijā.

Galvenokārt pateicoties Bruno Plau-des iniciatīvai, lielākam skaitam Vācijā nokļuvušajiem bijušajiem lopkopības darbiniekiem, agronomiem, lauksaim-niekiem, citu profesiju pārstāvjiem, vai-rākiem studentiem un pat skolniekiem radās iespēja apmeklēt piena pārraugu (Milchkontrollbeamter) – burtiskā tul-kojumā piena kontroles ierēdņu – saga-tavošanas kursus. Šlēsvigas-Holšteinas novadā šie cilvēki varēja strādāt līdz pat Otrā pasaules kara beigām. Šajā nova-dā latviešu piena pārraugu skaits pār-sniedza 100. Starp tiem bijām arī mēs ar tēvu. Tēvam šis darbs nebija svešs; viņš savu karjeru lopkopības darbā bija sācis kā piena pārraugs, tad kā rajona instruktors, apriņķa lopkopības inspek-tors un beidzot kā vecākais lopkopības inspektors. Es gan biju tikai pirmo ģim-nāzijas klasi pabeidzis pusaudzis. Ja būtu bijis tikai vienu gadu vecāks, tad būtu iesaukts gaisa spēku izpalīgos.

Ja arī šis skaitlis nav liels, salīdzi-not ar kopējo bēgļu skaitu, tad šie kur-si deva iespēju daudzām ģimenēm jau laikus izkļūt no Vācijas austrumu ap-gabaliem, kur jau 1945. gada 12. jan-vārī sākās lielais padomju uzbrukums.

Br. Plaudes organizētos pārraugu

Latviešu bēgļi piena pārraugu darbā Vācijā (1)Pēc kursiem strādā vācu lauksaimniecībās

Agronoms Bruno Plaude.

FOTO

no

Gun

tara

Sai

vas p

erso

nīgā

arh

īva



DatumiVārda dienas, dzimšanas dienas un zīmīgi notikumi10. martsSilvija, Laimrota, Liliāna1920. rakstniece, žurnāliste Ingrīda Vīksna.1930. literatūras un teātra kritiķis, te-ātra zinātnieks Māris Grēviņš.1930. literatūras zinātniece Biruta Kalnača.

11. marts Konstantīns, AgitaLietuvā – Neatkarības atjaunošanas diena1845. rakstn., žurnālists Juris Māters (Māteru Juris).1915. latviešu aktrise Milda Klētniece1935. Nacionālā teātra aktieris Juris Lejaskalns.

1943. ALT aktrise Māra Kaziņa.1985. Mihails Gorbačovs kļuva par PSKP CK ģenerālsekretāru. Viņa va-dībā sākās tā saucamā perestroika.1990. Lietuvas PSR Augstākā Padome pieņēma neatkarības deklarāciju.1990. Padomju karaspēks sāk atstāt Ungāriju.

12. martsAija, Aiva, Aivis1820. visās Vidzemes guberņas baz-nīcās latviešu un igauņu valodā izslu-dināja Vidzemes guberņas zemnieku brīvlaišanu.1900. rakstnieks, publicists Jānis Grī-ziņš (īstajā vārdā Jānis Voldemārs Gri-

ķis).1913. par Austrālijas nākamo galvas-pilsētu tika izvēlēta Kanbera (Mel-burna palika par pagaidu galvaspilsētu līdz 1927. gadam, kamēr jaunā pilsēta tika uzcelta).1920. literatūras kritiķe, publiciste Va-lija Ruņģe.1940. beidzās Ziemas karš; Somija un PSRS paraksta miera līgumu, kurā Pa-domju Savienībai tika atdota Somijas Karēlija; somu bruņotie spēki un vie-tējie iedzīvotāji nekavējoties tika eva-kuēti.1975. jurists un politiķis, LR veselības


kursus biju arī pieminējis manā raks-tā: Latvijas cilvēki pasaulē: Latvijas lopkopības celmlauzis Bruno Plaude. (Latvijas Vēstneša 2002. gada 26. jūli-jā numurā.)

Latviešu bēgļu aprūpe VācijāVācijā nebija nevienas centrālas

organizācijas, kuras tiešais uzdevums bija rūpēties par visiem latviešu bēg-ļiem. No Kurzemes izraidītā Latvijas pašpārvalde Vācijā nedarbojās. Vāci-jā nonākušiem bijušajiem Tautas Pa-līdzības darbiniekiem vācu iestādes neļāva darbu turpināt. Tāpat darbību neatļāva atjaunot Latvijas Sarkanajam Krustam. Arī 1945. gada 20. februārī Potsdamā nodibinātā Latvijas Nacio-nālā Komiteja kara pēdējos mēnešos nekādu reālu palīdzību nespēja sniegt.

No 1944. gada septembra Berlīnē gan darbojās Alfrēda Rozenberga pie Okupēto Austrumzemju ministrijas nodibinātā Latviešu padome (Lettische Leitstelle) baltvācieša Dr. Tēlena (The-len) un bijušā Arodu savienības vadītā-ja Arvīda Rojas vadībā. Bet tā nekādu tiešu palīdzību nesniedza, tās uzde-vums bija palīdzības darba koordinē-šana un organizēšana. Bēgļi gan bija lūgti padomei paziņot savas adreses.

Latviešu bēgļu vienotājs bija kopš 1944. gada novembra Berlīnē divas reizes nedēļā iznākošais laikraksts Latviešu Balss (Lettische Stimme), no 1945. gada janvāra Latvju Balss. Pavi-sam iznāca ap 20 laikraksta numuru. Ar

šī laikraksta palīdzību bēgļi varēja iegūt dažādu informāciju un sameklēt pa visu Vāciju izklīdušos radus un draugus.

Iestāžu darbinieku un fabrikās strā-dājošo aprūpe piekrita Arodsavienībai Deutsche Arbeitsfront, kura bija nodi-binājusi Latviešu pārstāvniecības biro-ju (Lettische Reichsverbindungsstelle).

Karavīru un to ģimeņu aprūpi pār-zināja Karavīru palīdzība (Lettische Soldatenhilfe).

Latviešu lauku bēgļu aprūpēšanai pie Valsts lauksaimniecības organizā-cijas (Reichsnährstand) Berlīnē dar-bojās Lauksaimniecībā nodarbināto latviešu padomēšanas birojs (Betreuer-stelle für lettische landwirdschaftliche Arbeitskräfte beim Reichsnährstand), kuru vadīja bijušais Lauksaimniecī-bas ģenerāldirekcijas agronomiskās palīdzības vadītājs agronoms Belizārs Radziņš. Savukārt vairākos Vācijas novados bija izraudzīti novadu latvie-šu lauksaimnieku bēgļu padomētāji (Betreuer). Kā padomētāji dažādos no-vados strādāja agronomi: R. Brēder-manis, J. Bergs, E. Donis, Z. Sūnaitis, A. Ozols, O. Vilks, V. Grasmanis un jau minētais Br. Plaude.

Vairākos Kurzemē iznākošajos laikrakstos bija paziņojumi, ka aprūpi par latviešu lauku bēgļiem uzņēmies šis Lauksaimniecībā nodarbināto lat-viešu padomēšanas birojs. Tā laik-raksta Kurzemnieka 1944. gada 9. de-cembra numurā ar virsrakstu Latviešu zemnieki Vācijā, varēja lasīt:

„Aprūpību par latviešu lauku iedzī-votājiem Vācijā uzņēmies Lauksaimnie-cībā nodarbināto latviešu padomēšanas

birojs pie Vācijas lauksaimniecības ap-vienības, ko vada agronoms B. Radziņš.

Birojs norāda, ka zemniekiem dodoties uz Vāciju nepieciešami silti apģērbi, jo laiks ir vēss un ceļā iznāk uzturēties samērā ilgi. Tāpat ņemams līdzi darba apģērbs. Jāapgādājas visi dokumenti – gan māju īpašuma tiesī-bas, gan personas u.c. apliecības.

Vācijā nodomāts lauku iedzīvotājus novietot lauku saimniecībās – saimnie-kus par saimniecību vadītājiem, pārējos par strādniekiem. Pašreiz lauksaimnie-cībā nav sezona, tāpēc dažiem lauku ie-dzīvotājiem pagaidām jāsamierinās ar citu darbu. Zemniekiem iespējams zinā-šanas papildināt īpašos lauksaimniecī-bas kursos – mašīnu vadītāju, lopkopju, cūkkopju, putnkopju, deģu u.c. kursos.

Pēc padomiem lauku iedzīvotāji var griezties apriņķu agronomiskajos birojos. Ja lauksaimniecībā iesaistī-tajiem rodas grūtības – algas, drēbju, dzīvokļa u.c. ziņā, tad palīdzība mek-lējama Lauksaimniecībā nodarbināto latviešu padomēšanas birojā Berlin SW 11, Dessauerstr. 26.“

Nav zināms, cik daudz bēgļu šim padomēšanas birojam izdevās novie-tot vācu saimniecībās. Kā jau lasījām, ziemas sezonā bija jāsamierinās ar citu darbu. Sākoties vasaras sezonai, kara darbība gan austrumu, gan rietumu frontē jau noritēja uz vācu zemes. Iz-vietošana lauku saimniecībās varēja vienīgi notikt Vācijas ziemeļu daļā.

Guntars SaivaLaikrakstam „Latvietis“

Turpmāk vēl

Latviešu bēgļi ... Vācijā (1)Turpinājums no 13. lpp.

kopā ar aizgājējiem par to, ka caur Jēzu Kristu ir patiesa mūsu grēku atlaišana, un, tātad, īsta cerība uz mūžīgo dzīvoša-nu tur augšā aiz zvaigznēm. Kristus ar savu nāvi mūs atpestīja no mūsu grēku nastas un, uzvarēdams nāvi, mums pa-

vēra cerības uz debesu mājām. Grēks radīja nāvi, tad bez grēka nav arī nāves.

Uz DV pieminekļa ar katru gadu pildās arvien vairāk mirušo vārdu plāksnītes. Bija zīmīgi iegaumēt, ja pusi no pieminekļa plāksnītēm piepil-dīja pirmajos četrdesmit gados, otro pusi piepildīja tikai desmit gados. Tā-tad laikam mūsu pašu plāksnīte nav

pārāk tālu no piestiprināšanas.Paldies mācītājam Balodim par

svētbrīdi un paldies Silvijai Lūks kun-dzei par mūziku, kas mums palīdzēja dziedāt. Jā, mūsu rindas paliek retā-kas, un kapi pildās ar aizvien vairāk mūsu mīļajiem radiem un draugiem.

Jānis PurvinskisLaikrakstam „Latvietis“

Kapusvētki PertāTurpinājums no 6. lpp.


Sarīkojumi, draudzes ziņas un ziņojumiAdelaidēCeturtdien, 12. martā, plkst. 10.00 spēlēsim Scrabble (latviešu un angļu valodā) un ēdīsim siltas pusdienas. Lūdzu pieteikties LAIMAS birojā; mēneša maksa $5.Ceturtdien, 12. martā, plkst. 10.30 ALB namā skatīsimies muzikālu ko-mēdiju Īsa pamācība mīlēšanā (1982). Pēc filmas pasniegsim siltas pusdie-nas, tāpēc lūdzam pieteikties Laimas birojā līdz 10.martam. Dalības maksa $5.Sestdien, 14. martā, plkst. 13.15 Tā-lavas Mazajā zālē Adelaides latviešu skolas pilnsapulce.Svētdien, 15. martā, plkst. 9.30 Tāla-vas Mazajā zālē novuss. Gaidām jau-nus un ne tik jaunus spēlētājus. Esam gatavi dot padomus un palīdzību, ja nav pieredzes.Trešdien, 18. martā, plkst. 10.30 LAIMAS pusdienas; izbrauksim no ALB nama uz The Handorf Old Mill Hotel. Pusdienu cenas senioriem sākas no $21 – salātu bārs ieskaitīts. Pieteik-ties LAIMAS birojā līdz 17. martam. Maksa par autobusu $3.Ceturtdien, 19. martā, plkst. 10.00 spēlēsim Scrabble (latviešu un angļu valodā) un ēdīsim siltas pusdienas. Lūdzu pieteikties LAIMAS birojā; mēneša maksa $5.Sestdien, 21. martā, plkst. 16.00 omu-līga izklaide mūsu dārzā – Sadziedā-šanās pēcpusdiena. Jokus un jautrību garantēs mākslinieki ar lielu pieredzi. Zanda Šulca, Lilita Daenke un Matīss Reinhards Iepriecinās ar dziesmām no Latgales, kā arī citām pazīstamām dziesmām. Ēdienu varēs iegādāties uz vietas. Dzērieni pērkami no bāra. Tuvākai informācijai zvaniet Andrim

0412 601 306.Svētdien, 22. martā, plkst. 9.30 Tāla-vas Mazajā zālē novuss. Gaidām jau-nus un ne tik jaunus spēlētājus. Esam gatavi dot padomus un palīdzību, ja nav pieredzes.Ceturtdien, 26. martā, plkst. 10.00 spēlēsim Scrabble (latviešu un angļu valodā) un ēdīsim siltas pusdienas. Lūdzu pieteikties LAIMAS birojā; mēneša maksa $5.Sestdien, 28. martā, plkst. 11.00 ALB namā LAIMAS pavārmākas kursi – Ulla Gicašvili demonstrēs savu iecie-nīto borčs zupas recepti. Dalības mak-sa $5. Visi laipni aicināti.Svētdien, 29. martā, plkst. 9.30 Tāla-vas Mazajā zālē novuss. Gaidām jau-nus un ne tik jaunus spēlētājus. Esam gatavi dot padomus un palīdzību, ja nav pieredzes.Svētdien, 29. martā, plkst. 14.00 8 Avenue Road, Paradise svinēs tautas tērpu svētkus. Visi mīļi gaidīti un ai-cināti piedalīties ar savu tautas tērpu, pakavēties pie mūsu baltiešu centra latviešiem. Uz vietas varēs iegādāties īstu latviešu, lietuviešu un igauņu alu. Uz redzēšanos svētkos! Adelaides Sv. Pētera draudzePrāv. Dr. J. Priedkalns.Svētdien, 15. martā, plkst. 11.00 Gavēņa laika 3.svētdiena; dievkalpo-jums. Pēc dievkalpojuma – draudzes gadskārtējā pilnsapulce. Visi ir laip-ni aicināti piedalīties, lai izvērtētu, kas darīts, risinātu problēmas un no-spraustu turpmāko darbību.

BrisbanēSestdien, 21. martā, plkst. 12.00 Rummy / zolītes / latviešu Scrabble pēcpusdiena Latviešu namā. Maksa

$10.Sestdien, 28. martā, plkst. 13.00 Nāc, nākdama, Lieldieniņa! – Lieldienu sarīkojums Latviešu namā. Rotaļas un spēles. Pusdienas ($15). Olu krāsošana (dalības maksa $10). Pieteikties līdz 18. martam: [email protected] Kvīnslandes latv. ev. lut. draudzeMāc. Brigita Saiva.

KanberāKanberas latv. ev. lut. draudze

MelburnāOtrdien, 10. martā, plkst. 11.00 Se-nioru saiets Latviešu ciemā.Sestdien, 21. martā, plkst. 11.00 Fawkner kapsētā pie Latviešu karavīra pieminekļa DVMN valdes locekļi no-liks vaiņagu mūžībā aizgājušiem kara-vīriem un ziedus uz nezināmā zaldāta kapu. Visi mīļi lūgti piedalīties.Svētdien, 22. martā, plkst. 11.00 Mā-ras Saulītes Kapsēta fonda pilnsapulce Latviešu ciema Sabiedriskajā namā.Piektdien, 27. martā, plkst. 19.00 Krodziņa vakars DV mītnē.Sestdien, 28. martā, plkst. 12.00 Mel-burnas Latviešu biedrības pilnsapulce Latviešu namā. Melburnas latv. ev. lut. draudze

PertāPertas ev. lut. Sv. Pāvila draudzeMāc. Gunis Balodis.Svētdien, 15. martā, plkst. 10.30 dievkalpojums.


ministrs (2004.g. 25.marts – 2004.g. 2.dec.) Rinalds Muciņš.

13. martsErnests, Balvis1905. dzejnieks, feļetonists Otomārs Gundars.1905. tulkotāja Anna Bauge.1940. beidzās Ziemas karš; PSRS ka-raspēks iegāja Viborgā, Somijā.1955. socioloģe, politiķe Dagmāra Beitnere-Le Galla.

14. martsMatilde, Ulrika1909. žurnālists, sporta vēsturnieks Arnolds Šmits.1920. izveidota Rīgas policija.1985. vēsturnieks Edgars Engīzers.

15. martsAmilda, Amalda, Imalda

Vispasaules patērētāju tiesību diena1890. latviešu komponists, diriģents, ērģelnieks Burhards Sosārs.1915. laikrakstu Brīvā Latvija un Lat-vija Amerikā redaktors Aleksandrs Kundrāts.1920. rakstnieks Jezups Laganovskis.1925. sabiedrisks darbinieks Austrāli-jā Aivars Meisters.1935. rakstniece, tulkotāja Astrīda Stānke.1945. satiksmei atklāj sapieru uzcelto koka pagaidu tiltu pār Daugavu.1961. ALT aktieris Andris Klauss.1985. reģistrēts pirmais interneta do-mēna vārds (symbolics.com).1990. Mihails Gorbačovs tika ievēlēts par pirmo (un pēdējo) PSRS prezidentu.

16. martsGuntis, Guntars, GuntrisLatviešu leģionāru piemiņas diena1615. Daugavas palu ūdeņi pa Rīdze-nes upes gultni ielaužas pilsētā un no-dara lielu postu.

1865. dzejniece Aspazija (īstajā vārdā Elza Pliekšāne, Rozenberga).1875. pulkv., kurelietis Pēteris Liepiņš.1890. (v.s. 4. marts) Latvijā dzimis padomju ebreju aktieris un režisors, PSRS Ebreju antifašistiskās komitejas priekšsēdētājs Solomons Mihoelss. Uz Staļina personīgās pavēles nogalināts komandējuma laikā Minskā 1948.g. janvārī, maskējot atentātu kā ceļa sa-tiksmes negadījumu. Aizvests uz čekas daču un nogalināts kopā ar teātra kriti-ķi un čekas stukaču Sergeju Ogoltsovu. Viņu līķi pamesti ceļmalā Minskā un ar kravas automašīnu sabraukti.1915. rakstnieks Alberts Jansons.1945. Otrais Pasaules karš: Vircburgā, Vācijā, tikai 20 minūšu ilgā britu aviā-cijas uzlidojumā tika sagrauts 90% ēku un nogalināti 5000 cilvēku.1953. sabiedriska darbiniece Inguna Ēbele.1980. dziedātājs, grupas Autobuss de-besīs solists un vadītājs Marts Kris-tiāns Kalniņš. ■

DatumiTurpinājums no 14. lpp.


Eiro kurssEiropas Centrālās bankas atsauces kurss 6. martā.€1 = 1,71030 AUD€1 = 0,87165 GBP

€1 = 1,78580 NZD€1 = 1,13360 USD

SidnejāPiektdien, 13. martā, plkst. 11.00 Se-nioru saiets Latviešu namā.Piektdien, 13. martā – 15. martam, Austrālijas DV delegātu sanāksme DV namā:

Piektdien, 13. martā, no plkst.13.00 novuss; saviesīgais vakars.Sestdien, 14. martā, plkst. 8.00 brokastis un vanadžu reģistrēšanās; plkst. 9.30 – 11.30 Vanadžu salido-jums; plkst. 12.30 Rukvudas kapos, DV nodalījumā Pulkveža Kalpaka un Latviešu leģiona atceres svētbrī-dis. (No DV nama uz kapiem būs sa-gādāts transports); plkst. 14.15 DV namā pusdienas un Kalpaka/Lat-viešu leģiona atceres sarīkojums; pēc sarīkojuma saviesīgais vakars.Svētdien, 15. martā, Austrālijas DV delegātu sanāksme: plkst. 8.00 Bro-kastis un reģistrēšanās; plkst. 9.15 – 14.30 DV delegātu sanāksme. Pēc delegātu sanāksmes izbraukums.

Sestdien, 28. martā, plkst. 14.00 Fil-mu festivāls Latviešu namā. Filma Vectēvs, kas bīstamāks par datoru.Sestdien, 28. martā, plkst. 16.00 Fil-mu festivāls Latviešu namā. Filma Melānijas hronika.Svētdien, 29. martā, plkst. 11.00 Fil-mu festivāls Latviešu namā. Filma Saule brauca debesīs.Svētdien, 29. martā, plkst. 14.00 Filmu festivāls Latviešu namā. Filma Bille. Sidnejas

laikraksts 'latvietis' 586 · 2. lpp. laikraksts „latvietis“ otrdien, 2020. gada 10. martā...

Documents