Kopš Putina nākša-nas pie varas Latvijai ir nepārtraukti pieaugoša konfrontācija ar Krievi-ju. Nespēdama uzbrukt mums militāri kā Gruzi-jas gadījumā, Krievija ir izstrādājusi jaunu stra-

tēģiju, kā mēģināt atgūt varu Latvijā. Šī stratēģija balstās uz Krievijas dabas bagātību radīto ekonomisko spēku un lielo krievu minoritāti, kuras viena daļa ir nelojāla mūsu valstij.

Tiek izmantotas arī krievu skolas, Krievijas kontrolētie mediji un nelie-lā, bet tomēr pastāvošā prokrieviski vai prokomunistiski noskaņotā cilvē-ku grupa vairākās ES valstīs. To visu Krievija izmanto, lai radītu nerimsto-

šu psiholoģisku spiedienu pret mums kā Latvijā, tā dažādās Eiropas institū-cijās un visur citur, kur tikai Krievijai paveras kāda iespēja.

Atšķirīgās demokrātijasRodas jautājums: kāda ir Latvijas

stratēģija šā asimetriskā uzbrukuma atvairīšanai? Šķiet, tādas vispār nav. Ja arī šāda stratēģija pastāv, tad, no malas vērojot, tā izskatās kā mēģinā-jums ar savaldīgu, bieži pat piekāpīgu rīcību panākt attiecību uzlabošanos, paralēli tam paļaujoties uz drošību, ko mums sniedz NATO un ES. Šāda drošība pastāv, bet tā garantē galveno-kārt militāru drošību. Tomēr pastāv arī

Published by Sterling Star Pty Ltd — PO Box 6219, SOUTH YARRA, VIC 3141, AUSTRALIA — Email: redakcija@laikraksts.com

Laikraksts LATVIETIS www.laikraksts.comAustrālijas pirmais latviešu elektroniskais nedēļas laikraksts latviešiem pasaulē — An Australian newspaper for Latvians worldwide

Nr. 203 2012. gada 30. maijā TĪMEKLĪ ISSN 1837-6991

9HRLINH*gjjaac+

SatursAustrālijas ziņas .....1, 2, 3, 4, 5, 8Latvijas ziņas ......1, 6, 7, 8, 11, 14Latvieši pasaulē ..............7, 11, 14Redakcijā ...................................3Vilis Vītols ..............................1, 6Jaunā Gaita Nr. 269 ...................9Atis Skalbergs ..........................10Māc. Raimonds Sokolovskis ........

......................................10, 14Intervija ar Ilzi Jākobsoni ....12, 13Datumi ......................................15Sarīkojumi un ziņojumi .......15, 16Lata kurss ................................16

Zināma „zobu parādīšana“ ir iespējamaVila Vītola pārdomas

Turpinājums 6. lpp.

„Trio Dali“ MelburnāLatvijas vijolniece apbur publiku

Sestdien, 26. maijā, vēsā, lietainā un tumšā Melburnas ziemas vakarā Musica Viva organizētais Trio Dali koncerts Melbourne Recital Centre koncertzālē patiesi sasildīja publiku.

Kas tad ir Trio Dali? Atbilde: Vi-neta Sareika – vijole, Kristians Pjērs Lamarka – čells un Amandīne Sava-rī – klavieres. Trīs jauni, talantīgi mū-ziķi, kas ar aizrautību un prieku mu-

zicē un priecē klausītājus – mūzikas cienītājus un draugus. Šobrīd šī mūzi-ķu apvienība tiek uzskatīta par vienu no ievērojamākajiem savas paaudzes klavieru trio, un ir jau paspējis izcīnīt vairākas prestižas balvas: Pirmo vietu un Zelta medaļu VI Starptautiskajā kamermūzikas konkursā Osakā, Pir-mo vietu Starptautiskajā Klavieru trio konkursā Frankfurtē un Otro vietu

Starptautiskajā jauno izpildītājmāksli-nieku konkursā Ņujorkā. 2012. gadā Vīnē bija Haidna mūzikas konkursa laureāti. Viņi saņēma III balvu, pub-likas balvu un balvu par labāko kāda 20. gadsimta skaņdarba – Ravēla mū-zikas interpretēšanu.

Trio nosaukums: ir vērtīgs Āzi-

Turpinājums 8. lpp.

No kreisās: Ingus Purēns (Maksis), Gunārs Klauss (Inspektors Habards), Matīss Kaziņš (Tonijs). (Skat. rakstu 5. lpp.)

FOTO

Gun

ārs N

āgel

s

2. lpp. Laikraksts „Latvietis“ Trešdien, 2012. gada 30. maijā

ir Imanta Kalniņa Lilioma dziesmu; pirmā liegi romantiska, melanholis-ka, otrā – skaļa, bravūrīga. Arī franču mūzikā ir savi lielīgie tēli, un Aldis ar īstu toreadora lepnumu nodziedāja To-readora dziesmu no Žorža Bizē operas Karmena, franču valodā. Iejūtīga pa-vadītāja izrādījās Elder konservatori-jas absolvente Tālija Dekorso (Tahlia DeCorso).

Starpbrīdī bija iespēja vēl iegādā-ties loterijas biļetes, vai arī ko ēdamu un dzeramu. Vanadzes tirgojās ar kū-kām un kafiju, kamēr Inga Pērkone-Grauze ar dēlu Ēriku dalīja desas un kāpostus. Karstvīna tīkotāji drūzmē-jās ap Jāni Brakovsku un Artūru Ber-

Sarīkojums katrai gaumeiAdelaides Latviešu biedrības 63. gada svētki

Published by Sterling Star Pty LtdABN 54053671855

Redakcija / Editorial Office:Sterling StarPO Box 6219

SOUTH YARRA, VIC 3141AUSTRALIA

Tel/fakss: (03) 98273753redakcija@laikraksts.comlatvietis@netspace.net.au

www.laikraksts.comEditor: Dr. Gunars Nagels

Associate Editor: Ilze NagelaAbonēšanas cena drukātam

laikrakstam: $35 par 10 numuriem, $70 par 20 numuriem vai $180 par 52 numuriem ar piegādi Austrālijā.

Čekus rakstīt uz „Sterling Star Pty Ltd“ vārda.

Sludinājumu cena: $5 par 1 cm telpu vienā slejā vienā numurā.

Content and design:© Sterling Star and individual

authors 2012. All rights reserved.Tīmeklī/Online ISSN 1837-6991

Abonētājiem/Print ISSN 1837-6983Ar autora vārdu vai iniciāļiem parakstītos rakstos izteiktās domas ne katrā gadījumā atbilst redakcijas viedoklim, un redakcija par tām neuzņemas atbildību. Redakcija

patur tiesības manuskriptus un fotogrāfijas rediģēt. Laikraksts honorārus nemaksā.

Smiekli veicina ve-selību, un mūzika vairo labsajūtu; ja tam pie-vieno gardu paēšanu un lustīgu kompāniju, tad nav brīnums, ka Adelai-des Latviešu biedrības (ALB) 63. gada svētki

27. maijā bija tik labi apmeklēti. Jāsa-ka paldies rīkotājiem, kas nāca ar la-bām idejām programmas sastādīšanā: Uldis Siliņš un Lija Veikina viesojās no Sidnejas, lai mūs smīdinātu ar sa-viem asprātīgajiem skečiem; basba-ritons Aldis Sils iepriecināja gan ar latviešu, gan franču augsto mākslu, un pūtēju orķestris ar savu umpā mūziku mums atgādināja, cik jauki dejot za-ļumballē un baudīt lauku priekus.

Ja citus gadus biedrība savus gada svētkus svinēja korektā veidā ar nopietnu koncertu, cēlām runām un formālu pieņemšanu, tad šogad valdīja pavisam cita gaisotne. Viesus sagaidīja balti klāti un skaisti deko-rēti galdi, kāpostu un desiņu aromāts un grezns kūku klāsts. Aukstā laikā bez karstvīna neiztikt, un tukšās vīna kastes krājās krietni augstā kaudzē, jo ar vienu brūvējumu nepietika. Jau pie ieejas varēja iegādāties loterijas biļetes vērtīgiem laimestiem. Dažkārt gadās, ka loterijas laimesti nemaz nav tik vēlami (vai pat ceļojošās balvas no agrākiem sarīkojumiem!), un biļešu pircējs gandrīz vai vēlas, lai nu viņam šinī reizē tā laime paietu garām. Šo-reiz pat šo rindiņu rakstītāja pavisam labprāt atvēra sava maka stingro slēdzi un nopirka pat veselas trīs (!) biļetes, jo pirmais laimests bija divas biļetes uz Bēthovena operu Fidelio Festivāla Hallē. Varēja laimēt arī $50 ielūgumus uz kārtīgu maltīti dažādos restorānos vai arī lielus grozus, piekrautus ar vi-sādiem gardumiem. Diemžēl trijās bi-ļetēs ieguldītās cerības neattaisnojās, un par operu būs vien jāmaksā pašai.

ALB devīze ir LATVIETIS, LATVIETIM, LATVIJAI. Biedrības priekšnieks Bruno Krūmiņš īsā uzru-nā atgādināja, ka biedrība jau 63 gadus

veicina un atbalsta visu latvisko. Bied-rības paspārnē darbojas jauktais koris, veco ļaužu aprūpes nodaļa Laima un sabiedriskā nodaļa Rosme, bibliotēka, muzejs un grāmatnīca. Grūti iedomā-ties latviešu sabiedrību Adelaidē bez šīm organizācijām, kas visas darbojās ar to pašu devīzi, atbalstot visu latvis-ko. Biedrība apsveica savu nodaļu va-dītājus ar sarkanām un baltām neļķēm, un visi kopīgi nodziedāja Nevis slinko-jot un pūstot.

Uldis Siliņš un Lija Veikina sen ne-bija redzēti Adelaidē, tātad beidzamais laiks viņus atkal ielūgt. Viņš – smīno-ši ironisks, viņa – koķetīgi šarmanta. Uzliek citu cepuri, uzreiz gatavs cits tēls. Pirmo reizi sastopam viņus 5EBI radio studijā, kur Siliņš vada prog-rammu, iepazīstinot ar dažādām vieš-ņām, piemēram, dāmu, kuras uzskatā, latviešu literatūrā trūkst erotikas. Ja viņš, punktainā kokvilnas pidžamā tērpies, gultā lasa grāmatu par lielga-baliem, un viņa, kaut vai caurredzamā naktskreklā, viņam blakus gulēdama, lasa pavārgrāmatu, tad nav brīnums, ka latviešiem ir tik zema dzimstība, jo tāda lasāmviela nekādā ziņā neiero-sina pareizo šaušanu un cepšanu. Arī mūsu klasika dzimumu attiecību lietās izsakās ļoti atturīgi, tā kā var rasties nesaprašana par to, kur īsti tā jaunā latviešu audze rodas.

Nākošā intervijā, krievu izcelsmes skolotāja, pati tikko nolikusi latvie-šu valodas eksāmenu, stāsta, kā viņa apmācīs savus skolniekus: vedīšot uz laukiem, lai bērni skatās, kā dzērvenes lido pa gaisu! Arī par diētu dzirdējām visādas gudrības. Tik ļoti nāca smiekli par visu, bet bailes, ka smejoties, ne-palaiž kaut ko garām. Vajadzēja klau-sīties ļoti uzmanīgi, jo diemžēl tieši šinī reizē Tālavas skaņu sistēma nebija uzdevuma augstumos, un visiem runā-tājiem Tālavas lielajā zālē bija jāiztiek ar savu balsi vien.

Pie latviešu muzikas klasikas pie-der Alfrēda Kalniņa solo dziesma Brī-nos es, ko dzirdējām Alda Sila izpil-dījumā. Šai dziesmai spilgts kontrasts

Turpinājums 3. lpp.

Uldis Siliņš un Lija Veikina.

FOTO

Pēt

eris

Str

azds

Bruno Krūmiņš un Geņa Janmeija vada kopīgi nodziedāto „Pūt, vējiņi“ orķes-tra pavadījumā.

FOTO

Pēt

eris

Str

azds

Trešdien, 2012. gada 30. maijā Laikraksts „Latvietis“ 3. lpp.

RedakcijāSveicināti, lasītāji!Latvieši ir kultūras

tauta – Jaunā Rīgas teāt-ra režisors Alvis Her-manis šomēnes iekļuvis topa desmitniekā Švei-ces kultūras žurnāla DU

veiktajā aptaujā par desmitgades ietek-mīgākajām Eiropas teātra personībām; šogad pirmo reizi Latvijas kino vēsturē festivāla Kannu kinofestivāla oficiālajā (pilnmetrāžas filmu) konkursa prog-rammā ir iekļauta filma no Latvijas – Miglā. Latvijas kultūras nesēji arī nav Austrālijai sveši – Kanberas Starptau-tiskā mūzikas festivāla vieskomponists bija pasaulē pazīstamais Pēteris Vasks; koncerttūri patlaban veic Trio Dali, kura vijolniece ir latviete Vineta Sareika.

Un tad ir Eirovīzija...Astoņās reizēs, kad Latvijai ir bi-

jis jāpiedalās pusfinālā, tikai trīs reizes esam tikuši līdz finālam (Valters un Kaža, Bonaparti.lv un Pirates of the Sea). Kad izgāžamies, tad to darām ar vērienu. Šogad Azerbaidžānā Latviju pārstāvēja gulbeniete Linda Amantova, lietojot skatuves vārdu Anmary. Es do-māju, ka dziesma bija laba, dziedājums labs, bet priekšnesums vājš. Rezultātā Latvija pusfinālā ierindojās 16. vietā (aiz mums bija tikai Beļģija un Austrija).

Tas ir, protams, labāk nekā veicās Intara Busulim 2009. gadā Maskavā. Latvijas konkursā Eirodziesma viņš uzvarēja ar dziesmu latviešu valodā Sastrēgums, bet, ierodoties Maskavā, dziesma bija pārkrievojusies uz Prob-ka (Пробка), un Latvija ieguva pēdējo, 19. vietu pusfinālā.

Ko darīt? Pamest Eirovīziju, kā daži tagad aģitē? Vai mums patiešam būtu vēlamāks Jūrmalā notiekošais ikgadējais Krievijas un Latvijas kon-kurss Jaunais Vilnis? Eiropas Parla-menta deputāte Inese Vaidere saka: „Nevienam nav noslēpums, ka Latvija tiek apzināti virzīta Krievijas kultūras laukā, notiek propagandas veicināšana zem kultūras izkārtnes arī Latvijas vir-zienā. Konkurss Jaunais Vilnis ir viens no šī propagandas kompleksa balstiem, kas ārēji neuzkrītoši, taču būtībā mērķ-tiecīgi mēģina iebīdīt Latviju atpakaļ postsovjetisma ideoloģiskās ietekmes zonā. Atsakoties no Eirovīzijas, mēs atsakāmies no Rietumeiropas kontek-sta šajā – masu kultūras – jomā.“

Mums patiešam nav iemesls mest plinti krūmos. Kultūras izpausme nav tikai mūsu pašu iepriecināšanai – tā ir svarīgs ārpolitikas līdzeklis, ko Latvi-jas valsts ir parasti pārāk zemu vērtē-jusi un pārāk maz atbalstījusi. Bet Lat-vijas pirmais ārlietu ministrs Zigfrīds Anna Meierovics izmantoja latviešu gleznu reprodukcijas albumu, lai vei-cinātu Latvijas atzīšanu.

Mums ir ar ko lepoties!GN

ķi. Tik daudz krāsu, tik daudz kustību!Ja cilvēkam ir laba balss, viņš var

būt solists, bet, ja viņš nav tik apdāvi-nāts, viņam būs vieta korī. Koristam laba balss nav nepieciešama, jāmāk ti-kai kopā ar citiem sākt un beigt. Savu mūža garo pieredzi ar koristiem un dziedāšanu klāstīja Uldis Siliņš. Lijai Veikinai nākot palīgā, mēs tikām ap-gaismoti, cik plaši jāver mute vaļā, kā jāstāv, utt. Korim nav nepieciešams arī diriģents, jo koristi uz viņu tā vai tā ne-skatās. Ir taču daudz svarīgāk pa dzie-dāšanas laiku iegremdēties notīs vai sameklēt publikā savus radus un drau-gus, lai ar tiem sasveicinātos, un no-skatīties, kas katram mugurā vai kurš kuram blakus sēž. Diriģenta vienīgais uzdevums ir uzdot korim toni, lai visi sāktu no vienas vietas. Vispār, diriģen-ti ir iedomīgi, jo vienalga, vai koris no-dzied labi vai slikti, diriģents vienmēr sagaida ziedus par sasniegumu.

Siliņš iztirzā arī mūzikas termi-noloģiju: kam vajadzīgi itāļu termini? Kas tas par forte fortissimo vai pia-no pianissimo? Kāpēc nevar rakstīt skaidri latviski bļauj cik var (saīsi-nāts uz bcv) un kp, kas nozīme knapi pīksti? Maestoso atgādina kādu zos-ti, ko lej uz makaroniem. Un tad vēl par tautas dziesmām; cik tās dažas neloģiskas un cik sliktā gaismā tās nostāda latviešu sievieti. No tās tautu meitu dziedāšanas dienu un nakti var

tautu dēlam ausis aizkrist, un kādēļ tie vainadziņi mūžīgi jāmet ūdenī vai kaut kur jānozaudē. Gatavā nolaidība un nerūpēšanās par mantu. Un tad lai tautu dēls taisa visādas laivas un brauc pakaļ. Kāds tas vainadziņš izskatīsies, kamēr viņu sameklēs?

Un tā joprojām. Siliņš ar savu no-pietno ģīmi un satracinošiem apgalvo-jumiem smīdināja publiku un lika par tautas dziesmām domāt pavisam citā-dāk nekā ierasts.

Pūtēju orķestris Stīva Garīja (Steve Garie) vadībā iepriecināja publiku ar vairākiem pazīstamiem gabaliem arī no latviešu mūzikas krājumiem. Pirms daudziem gadiem šo orķestri dibināja latviešu mūziķi, un tā sastāvā bija tikai latvieši, bet gadu tecējumā, visi latvie-ši aizgājuši pie senčiem un atvietoti ar citiem. Taču viņi paliek uzticīgi savām saknēm, vēl arvien saucās Adelaide Village Band kā sākumā, un, ja viņus aicina, tad viņi ļoti labprāt spēlē lat-viešu sarīkojumos no oriģinālām lat-viešu notīm. Lepojamies ar viņiem, jo viņi taču ir mūsējie, un turklāt, viņi ļoti labi spēlē.

Beigās notika izloze, kur daži bija laimīgi, bet citi ļoti nelaimīgi, un tad visi kopīgi nodziedāja Pūt, vējiņi or-ķestra pavadījumā un Bruno Krūmiņa un Geņas Janmeijas vadībā. Sarīkoju-mu vadīja Astra Kronīte un Valdis Tomanis. Bagātīgs, vērtīgs sarīko-jums. Paldies.

Gunta R.Laikrakstam „Latvietis“

Sarīkojums katrai gaumeiTurpinājums no 2. lpp.

Skolu „Eirovīzijas“ sarīkojumsSestdien Melburnas Latviešu namā notika jestra ballīte

Ceļojot no Latvijas un iegriežoties Latviešu namā Melburnā sestdien, 26. maijā, biju pārsteigts, cik labi vie-tējie latvieši spēj priecāties. Netrūka ne gaumīgu joku, ne garšīgu ēdienu, ne skaistu sieviešu, ne galantu kungu. Dažs labs bija pat izmālējis seju, uz-licis sievas vai draudzenes parūku vai apģērbis visraibāko kreklu, kas atra-dies skapī. Netrūka arī Latvijas hokeja komandas līdzjutēja tērps.

Vakaru vadīja divi asprāši, viens liels un garš, otrs mazs – ar sprogai-niem matiem un melnām brillēm, – kā no filmas The Blues Brothers. Savu lielo dibenu aktīvi kustināja arī kāda vecmāmiņa, kuru sākumā noturēju par udmurtu sirmmāmuļu no Krievijas, taču tai pāri visiem spilveniem mugu-rā bija uzvilkts tautastērps un ballītes gaitā šī būtne ieskandēja dažas rindas no kādas latviešu tautasdziesmas. Kaut ko tādu nebiju redzējis ne Latvi-jā, ne arī citur Eiropā!

Vienā brīdī zāle pārvērtās par pel-dētavu, tika ienests ūdens un vesela komanda ar sinhronām peldētājām metās tajā iekšā. Reizē kustējās kādas 13 kājas, 15 rokas un 12 galvas.

Tas vēl nebija viss. Pēc tam dejas placī iedrāzās liels bars ar pirātiem, taču tai brīdī pēkšņi notika ķibele ar mūzikas fonogrammu, pirāti apstājās un plātīja rokas un zobenus. Acīmre-dzot režija bija aizmirsusi pateikt, ko tādos brīžos darīt, bet nekas, tā mēdz gadīties pat īstajā Eirovīzijā. Drīz mū-zika jau skanēja un latviski pirātiskā zobendeja varēja sākties. Pirāti rikšoja un lēca, zobenus vicinādami katrs ķēra savu pirātieni. Beigās plīvoja pat mel-nais karogs ar galvaskausu.

Pēc priekšnesumiem jautrā draugu pulkā skatījāmies Eirovīzijas koncer-tu, pēc tam videoierakstus ar latviešu priekšnesumiem no agrāko gadu Ei-rovīzijas koncertiem, sākot no Prāta Vētras, beidzot ar Musiqq. Varēja iz-dejoties gan vecs, gan jauns pēc sirds patikas.

Vakars bija izdevies uz goda un nākošreiz iesaku to apmeklēt arī Jums!

Visa bija gana, ja nu vienīgi trūka pīrāgu un mazliet trūka arī Latvijas uzvaras, bet uz to varbūt varētu sa-ņemties nākamgad!

Miks KalmanisLaikrakstam „Latvietis“

4. lpp. Laikraksts „Latvietis“ Trešdien, 2012. gada 30. maijā

Pirmdien, 21. maijā pie Līgas un Dāvida Dārziņiem pulcējās Pē-tera Vaska mūzikas un Dzintras Gekas doku-mentālo filmu cienītāji. Bija plānots, ka Ade-

laides Simfoniskā orķestra pirmais čellists Jānis Laurs mūs iepazīstinās tuvāk ar šiem izciliem māksliniekiem.

Pēc Jāņa īpatnēji īsā, bet interesan-tā ievada, kur viņš mums pastāstīja par Pētera piedalīšanos Kanberas Starptau-tiskā mūzikas festivālā, sekoja jautāju-mi, kurus Jānis nolasīja. Personīgi man visvairāk imponēja Pētera atbilde uz jautājumu par daudzu latviešu neapmie-

rinātību ar pašreizējo stāvokli brīvībā. Pēteris izskaidroja, ka cietumā cietum-niekam dod ēst, dod gultu, dod siltumu, dod medicīnisku aprūpi utt. Cietumnie-kam nav īpaši vai vispār par sevi jārū-pējas. Viņam visu sagādā. Vienīgi cie-tumnieks nevar iet un darīt ko viņš grib un baudīt pasaules skaistumu! Bet kad cietumnieku izved no cietuma un pa-saka: „nu tu esi brīvs,“ tad viņam jāsāk domāt un rūpēties par sevi. Diemžēl ir daudzi, kas grib brīvību, bet negrib par to maksāt ar darbu, piepūli un atbildību.

Otrā lieta, kas man imponēja bija, ka Pēterim neļāva iestāties Latvijas Universitātē, bet ļāva iestāties Lietuvas Universitātē. Vēlāk viņš man paskaid-

roja, ka Latvijā bija pie varas latvieši, kas latviski nerunāja, Latviju necienīja un darīja visu, lai izpatiktu komunistu varai Maskavā. Turpretī Lietuvā bija pie varas lietuvieši, kas cienīja Lietu-vu un mācēja ar Maskavas varas vī-riem tikt galā tā, kā Lietuva palika cik iespējams pirmā vieta. Tāpēc ar šaus-mām lasu Laikrakstā Nr. 202, ka Lat-vijas Saeima nesargā latviešu valodu.

Pēc intervijas sekoja gardi uzkoža-mie un lielisks vīns. Vakaru noslēdza ar kliņģeri un slavas dziesmu Irēnei Ziedarei, lai atzīmētu viņas dzimša-nas dienu.

Kārlis ĀtrensLaikrakstam „Latvietis“

Pēteris Vasks un Dzintra Geka MelburnāPēteris stāsta par mūziku

No kreisās: Pēteris Vasks, Jānis Laurs, Dzintra Geka.

FOTO

Gun

ārs N

āgel

s

Daļa vakara viesu. Mājas saimnieks Dāvids Dāziņs stāv kreisā pusē.

FOTO

Gun

ārs N

āgel

s

Ik gadus, atzīmējot Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kame-ras Austrālijā (LTRKA) dibināšanu, valde rīko plašas pusdienas aici-nātiem viesiem, kuri

pārstāv baltiešus un citu tautu kolē-ģus. Šogad 11. maijā Latviešu namā pusdienoja turpat pussimts dalībnieku, kuru vidū netrūka ne sabiedrības vadī-tāju, ne profesiju un biznesa pārstāvju. Par viesu runātāju bija aicināts Dien-vidaustrālijas (DA) parlamentārietis, opozīcijas ēnu ministrs ģimeņu lietās Džons Gardners (John Gardner MP).

Pēc glāzes šampanieša iebaudī-šanas, kameras prezidents Dr. Valdis Tomanis aicināja viesus pie galda, ko

saimniece Gunta Rudzīte bija krāšņi de-korējusi gan ar ziediem, gan $100 zīmju replikām, tā raksturojot pusdienu sais-tību ar rīkotāju komerciālam interesēm.

Dr. V. Tomanis savā uzrunā svei-ca klātesošos un nedaudz pakavējās pie kameras sākumiem. Vairāk vērī-bas viņš veltīja kameras darbam un nākotnes iecerēm. Šī gada pieņemša-na Latvijā būs savienota ar informā-ciju par tūrisma iespējām Austrālijā. Tā notiks 11. jūlijā, Rīgā, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) telpās, 35 Kr. Valdemāra ielā, plkst. 17.30, un tajā var piedalīties ik-viens, iepriekš palūdzot rīkotājiem ie-lūgumu. Kamera turpina informācijas sagādi Latvijas rūpniekiem un aktīvi piedalās šejienes kameru apvienībā.

Dž. Gardners galda runā sirsnīgi pateicās latviešu sabiedrībai par iespēju piedalīties mūsu lielajos sarīkojumos, kā arī priecājās satikt savus bijušos skolas biedrus. Runātājs pakavējās pie DA sa-dzīves problēmām un bija norūpējies, ka arvien vairāk jaunie augstskolu beidzēji dodas projām no pavalsts meklēt darbu citur, tā radot vecākās paaudzes un ap-rūpējamo kategoriju palielināšanos.

Pateicību runātājam teica Bruno Krūmiņš.

Sarīkojuma noslēgumā izlozēja Latvijas ražojumus, pie kam galvenais vinnests bija Latvijā austa liela linu galdsega. Tam sekoja kafija ar Guntas specialitāti – cepumiem un šokolādēm.

Ilmārs LūsisLaikrakstam „Latvietis“

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera AustrālijāPusdienas Adelaidē un pieņemšana Rīgā

Sidnejas Vienības draudzes piln-sapulces dalībnieki svētdien, 2012. g. 27. maijā ievēlēja sekojošu jaunu valdi: priekšniece diakone Gundega Zariņa, sekretāre Ingrida Rehbauma, kasieris Voldemārs Dūšelis, valdes

locekļi Marita Lipska, diakone Biruta Klarka (Clark), Arnolds Jumiķis.

Mācītājs Raimonds Sokolovskis pateicas par valdes un draudzes lo-cekļu darbību un garīgo un finansiālo atbalstu. Jo draudzes locekļu skaits ir

krietni sarucis, draudzes budžets nā-kamajam gadam ir stingri ierobežots, un draudzes nodevas paaugstinātas uz $100 un $60, sākot jau ar šo gadu.

Gundega ZariņaLaikrakstam „Latvietis“

Sidnejas Vienības draudzes pilnsapulce 2012Jauna valde un paaugstinātas draudzes nodevas

Trešdien, 2012. gada 30. maijā Laikraksts „Latvietis“ 5. lpp.

ALT izrāde Melburnā

Austrālijas latvie-šu teātra (ALT) izrādes Melburnā nebijām re-dzējuši kopš Austrālijas Latviešu 53. Kultūras dienām. Pēc ilgāka lai-

ka, svētdien, 27. maijā bija atkal tik-šanās ar šīs saimes dalībniekiem; pro-ti, bija tā izdevība skatīties: režisores Ievas Kainas vadībā, asistējot Valdai Rubei, uzvesto Frederika Nota (Fre-derick Knott) lugu Burts M – Mīles-tība, Burts S – Slepkvība (Dial M for Murder).

Pirmizrādi piedzīvojuši jau Sid-nejā – Austrālijas Latviešu 51. Teātru festivālā, ALT saime pirmo reizi šo lugu spēlēja mājās uz savas – Melbur-nas Latviešu nama skatuves.

Plkst. 14, vēsā ziemas dienā izrāde bija labi apmeklēta, zālē bija ap 200 skatītāju.

Jaunā aktieru maiņa: Gita Meie-re-Nestecka (Šīla Vendisa), Matīss Kaziņš (Tonijs Vendiss), Ingus Pu-rēns un Daris Leimanis pierādīja, ka ļoti labi tiek galā ar savu – nebūt ne vieglo uzdevumu; labs atbalsts bija pieredzējušā aktiera Gunāra Klausa līdzdalība izrādē. Lai viss ritētu gludi, palīdzīga bija Māra Kaziņa kā suflie-re un vēl daudz mazu darbiņu veicē-ja. Izrāde nav iedomājama bez Jāņa

Ceturtdien, 24. mai-ja vakarā, Latviešu Kre-dītkooperatīva telpās notika sēde par Jāņu rī-košanu sestdien, 23. jū-nijā gaidu un skautu nometnes vietā Tērvetē. Klāt bija pārstāvji no

Daugavas skolas, kā arī no gaidām un skautiem, proti: Anita Vējiņa, Arnis Vējiņš, Jolanta Lārmane un Kārlis Ātrens. Neieradās Viktors Brenners, bet viņš savus ieteikumus bija uzticē-jis Anitai.

Sēdāmies pie lielā konferenču galda un sākām plānot. Nolēmām, ka Jāņu dienas svinības notiks līdzīgā veidā kā citus gadus, bet sāksies maz-liet agrāk. Jāņu bērnus gaidīsim jau no plkst. 11.30 vainagu vīšanai un Jāņu sētas pušķošanai, lai plkst. 12.30 va-rētu nākt pie izgreznotiem Jāņu sētas vārtiem, kur viņus sagaidīs Jāņu Tēvs, Jāņu māte un mājas ļaudis.

Pēc sasveicināšanās dziesmām un mīklu minēšanas, Jāņu bērnus aicinās sētā, kur tos pacienās ar sieru un alu,

lai būtu spēks iet rotaļās. Pēc rotaļām būs pusdienas no plkst. 13.30 līdz 14.30. Tad sekos ugunskura iedegšana, vēl rotaļas, apdziedāšanās un uguns-kuram pāri lēkšana.

Vēlamies, lai pēcpusdienas prog-rammai sekotu arī vakara programma. Lai tā veiksmīgi izdotos, nepieciešami vairāki elementi: vakariņas, muzikan-ti, dzērieni, dziedātāji, dejotāji, lāpu gaisma, pamatīgs ugunskurs un pats svarīgākais – papardes ziedu meklē-tāji.

Kārlis pieteicās gatavot vakariņas. Plkst. 18.00 būs frikadeļu zupa un kotletes ar piedevām, tad sekos lustīgi danči, dejas un dziesmas.

Ja dabūsim atļauju, ap pagalmu ap-liksim lāpas, pagalma vidū uzcelsim pūdeli un ugunskuru sakurināsim tā, lai silda visu pagalmu.

Melburnā ir daudz talantīgu muzi-kantu un kapelu – lūdzam visus ņemt līdzi instrumentus, lai pavadītu dzie-dāšanu un veicinātu dancošanu. Sarī-kosim ballīti zālē un pagalmā tā, lai rīb visa skautu zeme un lai rīb skautu

istabiņ‘!Plānošanas nolūkos būtu vēlams

zināt, cik papardes ziedu meklētājus gaidām, lai varam attiecīgi iepirkties un sagatavoties. Lūdzu, piesakieties Anitai un Arnim Vējiņiem, ja Jūs iekārdina šī vakara programma un vēlaties aizrunāt vietiņu pie vakariņu galda, kā arī kādu stūrīti naktsmājām.

Uz tikšanos Tērvetē!Kārlis Ātrens

Laikrakstam „Latvietis“

Jāņu vakariņas „Tērvetē“!Norise izplānota

Priekšā no kreisās: Anita Vējiņa, Jo-lanta Lārmane. Stāv no kreisās Arnis Vējiņš, Kārlis Ātrens.

FOTO

Kār

lis Ā

tren

s

Turpinājums 8. lpp.

6. lpp. Laikraksts „Latvietis“ Trešdien, 2012. gada 30. maijā

citu veidu riski, un tos mēs sākam ar-vien vairāk izjust ikdienas dzīvē. Tos redzam visādu lindermanu izdarībās, absurdos referendumos, uzņēmumu (ieskaitot valsts uzņēmumu) piekopta-jā divvalodībā, latviešu diskriminācijā darba tirgū un vēl daudz un dažādos ikdienas sīkumos.

Demokrātijas var būt ļoti atšķirīgas gan savā formā, gan būtībā. Visi piekri-tīs, ka Zviedrijas demokrātija nav gluži tas pats, kas Baltkrievijas. Demokrāti-jas varētu klasificēt pēc dažādiem kri-tērijiem – pastāvēšanas ilguma, tautas akcepta, sasniegumiem utt. Šoreiz vē-lētos tās iedalīt pēc stingrības, ar kādu tās stājas pretī izaicinājumiem. Vienā galā tad varētu likt tās, kas neļauj sevi apcelt ne iekšējiem, ne ārējiem ienaid-niekiem. Šajā grupā būtu jāiekļauj Izra-ēla, Singapūra, ASV, arī Igaunija. Otra-jā galā būtu demokrātijas, kas ļauj sevi apcelt – piemēram Rietum- un Dien-videiropas valstis un viņu nespēja tikt galā ar nelegālajiem iebraucējiem un dažādiem iekšējiem ienaidniekiem. Tās izskatās nespēcīgas, pašas sev sasēju-šas rokas ar pārspīlētiem likumiem. Šajā ļengano demokrātiju grupā diem-žēl atrodas arī mūsu Latvija – bezspēcī-ga pret valstij un latviešiem atklāti nai-dīgiem ārzemniekiem, pret Krievijas medijiem, diplomātiem un aģentiem.

Tāpat valsts ir bezzobaina pret visādu veidu ekonomiskiem pārkāpu-miem, sākot ar aplokšņu algām, oligar-hiem, kurus tiesā gadiem ilgi un nevar notiesāt, un beidzot ar negodīgiem baņķieriem, par kuru noziedzīgās rīcī-bas sekām Latvijas nodokļu maksātāji maksās vēl daudzus gadu desmitus.

Aiz pieklājības pret krievu mino-ritāti nekad netiek pieminēts, ka visi šie dižie baņķieri nākuši no Krievi-jas. Bankas Baltija, Parex bankas un Krājbankas bijušos īpašniekus esam saņēmuši kā dāvanu no šīs brīnišķī-gās austrumu gaismas, lielās kultūras un bezgalīgā biznesa valsts. Rietumu virzienā bieži ļaujam sevi apcelt ar pā-rāk lielu paklausību Briseles noteiku-miem, kurus laiku pa laikam atļaujas pārkāpt pārējās ES valstis.

Tagad Latvijā briest atkārtota prasība piešķirt visiem nepilsoņiem Latvijas pilsonību. Izsniegt to bez va-lodas, vēstures, likumu zināšanas un, galvenais, labi zinot dažu šo nepilso-ņu lojalitātes trūkumu valstij, kurā viņi dzīvo. Nekur pasaulē tāda kārtī-ba nepastāv. Daudzi lasītāji nezinās, ka Vācijā no miljonos skaitāmajiem turku izcelsmes iedzīvotājiem mazāk nekā trešā daļa ir varējusi iegūt Vācijas pilsonību (sk. The Economist šā gada 7. janvāra numura 68. lpp.). Tieši tagad vairākās valstīs tiek ieviesti stingrāki noteikumi pilsonības iegūšanai. Tomēr mums mēģina uzspiest citas prasības. Izmeklēti eksperti atkal brauc mūs pamācīt. Tipisks bija nesenais EDSO

novērotāju Armīna Rabitša un Tamā-ras Otiašvili apciemojums, pieprasot elastīgāku pieeju un tiesības čekistiem un interfrontes aktīvistiem kandidēt vēlēšanās. Kādēļ gan gudrais Rabitša kungs, būdams austrietis, vispirms ne-pieprasa no savas kaimiņvalsts Vācijas elastīgāku pieeju turku minoritātei?

Ķīnas piemērsKā uz šādām lietām reaģē tās de-

mokrātijas, kas neļauj sevi apcelt? Latvijas Avīzes šā gada 13. janvāra numura 8. lpp. lasām: „Izraēlas Aug-stākā tiesa atstājusi spēkā Izraēlas par-lamenta 2003. gada jūlijā apstiprināto likumu, kas liedz palestīniešiem iegūt Izraēlas pavalstniecību, neskatoties uz stāšanos laulībā ar Izraēlas arābiem... Tiesa atzīst ģimenes apvienošanās tie-sības, kas atbilst cilvēktiesībām, taču (..) cilvēktiesības nav svarīgākas par drošības apsvērumiem un nedrīkst būt par priekšrakstu nacionālajai pašnāvī-bai.“ Šādi, lūk, lemj demokrātija, kas rūpējas par savu valsti un kam ir ne-lokāma stingrība svarīgos jautājumos.

Par valsts rīcību domājot, vēlos pieminēt bijušā ASV ārlietu ministra Henrija Kisindžera nesen izdoto grā-matu Par Ķīnu (Henry Kissinger, On China). Atgādināšu, ka Kisindžers bija amerikāņu diplomāts, kurš prezidenta Niksona uzdevumā izvilka ASV no Vjetnamas kara bezcerīgās situācijas. Niksons atjaunoja stratēģisku, kaut ne-formālu sadarbību ASV un Ķīnas star-pā, ar ko iesākās Krievijas ģeopolitis-kās varenības noriets. Autors ir lielisks Ķīnas un tās vēstures pazinējs. Ķīna šā gadsimta laikā kļūs par pasaules ietek-mīgāko valsti kā ekonomiskā, tā poli-tiskā un varbūt pat militārā ziņā, tādēļ ir vērts iedziļināties šajā ārpuskārtas vērtīgajā grāmatā. Iespaidīgi ir apraksti par ķīniešu nacionālismu, izsmalcināto diplomātiju un milzīgo pieredzi valdī-šanas mākslā. Kisindžers mums atgā-dina, ka beidzamo 20 gadsimtu laikā, izņemot tikai divus pēdējos, Ķīna ir bijusi pasaules pirmā valsts – lielākā, bagātākā, visādā ziņā varenākā. Paš-laik tā ir ceļā uz šā statusa atjaunošanu.

Grāmatā aprakstītas Ķīnas stra-tēģijas savu interešu aizstāvēšanai. No plašā klāsta pieminēšu tikai vienu piemēru, kas varētu būt pārdomu ob-jekts arī mūsu valsts vadītājiem. Tā ir Ķīnas stratēģu atšķirīgā domāšana no rietumniekiem, kad valsts intereses ir apdraudētas.

Runa ir par gatavību šādā situācijā dot arī daudz spēcīgākam pretiniekam preemptīvu sitienu (preemptīva sitiena tulkojums varētu būt: pirmais sitiens bez brīdinājuma ar nodomu likvidēt kādu pretinieka draudu, pirms tas kļūst grūtāk novēršams). Šāda sitiena svarīgākais panākums ir psiholoģis-kais efekts, ko tas atstāj uz pretinieku.

Rietumnieku reakcija situācijās, kad pretinieks ir spēcīgāks, ir citāda. Tā ir piesardzība, otras puses nekai-tināšana, mēģinājumi risināt jautāju-

mus, kuros nepastāv domstarpības, vai arī risinājumu meklēšana ar sarunām (un nelielu piekāpšanos nepieciešamī-bas gadījumā). Kā jau pieminēju, līdzī-ga šķiet Latvijas stratēģija attiecībā uz Krieviju.

Kisindžers apraksta, kā salīdzinoša nespēka situācijā Ķīna deva preemptī-vu sitienu Padomju Savienībai Usuri upes konflikta laikā, neskatoties uz to, ka ķīnieši bija informēti par PSRS no-pietnu gatavošanos pilna mēroga karam pret viņiem. Arī robežkonfliktā ar Indi-ju Himalaju kalnos Ķīna veica līdzīgu preemptīvu sitienu pret indiešu kara-spēku, pēc tam atkāpjoties, bet ar savu stingro rīcību tie indiešu pretenzijas ir iesaldējuši līdz pat šai dienai. Krievi ir mācījušies no ķīniešiem. Ja paskatā-mies uz valodas un priekšā stāvošo pil-sonības referendumu, visiem, īpaši labi informētajai Maskavai, ir skaidrs, ka šādi referendumi Latvijā nav uzvarami. To vienīgais mērķis ir nepārtrauktais psiholoģisks spiediens uz latviešiem.

Kaitniekus izraidīt!Latvija, protams, nav Ķīna. Mūsu

mērogs un iespējas ir pilnīgi citādas, bet vai tomēr nevaram mācīties no viņu 2000 gadu ilgās pieredzes? Kā-das citas mazas valsts sekmīgu stingru rīcību nesen redzējām mūsu tuvumā. Tā bija bronzas karavīra pārvietoša-na Tallinā. Arī mūsu sabiedrība vēlas stingrāku rīcību, kā labi redzējām, kad prezidents Zatlers atlaida 10. Saeimu. Nemēģinu ieteikt pārgalvību, kas ne-atbilst mūsu reālajām iespējām, tomēr zināma zobu parādīšana ir iespējama, un nekas ļauns no tās mums nenotiks. Drīzāk iegūsim lielāku cieņu gan citu, gan pašu acīs.

Saprātīgs preemptīvs sitiens varē-tu būt, piemēram, pāris kaitīgu cilvē-ku izraidīšana no valsts. Visādā ziņā būtu lietderīgi izraidīt Lindermanu, Osipovu un Gapoņenko. Tas, protams, izraisīs visskaļākos protestus no Krie-vijas puses un droši vien arī no dažām ES institūcijām. Tomēr vairāk Krievija savā šodienas situācijā nespēj.

Šaubos arī, vai pārējās ES valstis būs gatavas uz kādu nosodošu rīcību pret Latviju. Liela daļa Eiropas politiķu arvien labāk sāk izprast mūsu vēsturi un īpašo situāciju. Šāda stingra rīcība atstātu lielu psiholoģisko efektu uz vi-sām iesaistītajām pusēm, celtu mūsu iedragāto pašapziņu, vairotu prestižu un simpātijas daudzu citu valstu acīs (arī Ķīnas). Tas nāktu par labu krievu minoritātei Latvijā – situācija ilgtermi-ņā būs mierīgāka un vispārējā stāvokļa uzlabošanās nesīs augļus visiem, arī Latvijas krieviem. Politiķiem, kas veik-tu šo izraidīšanu, būtu nodrošināta uz-vara nākamajās Saeimas vai pašvaldību vēlēšanās, jo latviešiem ir līdz kaklam apnikusi mūsu nepārtrauktā pazemoša-nās, piekāpšanās, mūsu apcelšana.

Vilis VītolsPirmpublicējums „Latvijas avīzē“

la.lv 28.05.2012

Zināma „zobu parādīšana“Turpinājums no 1. lpp.

Trešdien, 2012. gada 30. maijā Laikraksts „Latvietis“ 7. lpp.

Zatlera Reformu partija pārdēvētaUzņēmumu reģistrā apstiprināti iesniegtie statūtu grozījumi

Latviešu biedrībai Norvēģijā 60 gadi„Mūs šodien visus neredzama saite sien,– Būt latviešiem“

Sestdien, 12. maijā Latviešu bied-rības Norvēģijā biedri, atbalstītāji un draugi pulcējās jubilejas sarīkojumā, lai atskatītos uz aizvadītiem 60 darba gadiem. Sarīkojumu ievadīja Kasta-ņa skoliņas bērnudārza un skolnieku priekšnesumi. To nobeigumā skolotāja Sandra Smiltniece minēja, ka maijā ir ģimenes jeb mātes diena un ka skoli-ņai arī ir sava Māte – Anda Nordmo, kura pirms gadiem ierosināja un noor-ganizēja skoliņu. Pateicībā Anda saņē-ma skaistus ziedus.

Valdes priekšsēde Ieva Melbārde savā uzrunā minēja kā radās biedrī-ba. Pie amerikāņu diplomātiem Oslo kā mājkalpotāji strādāja Hermanis un Paula Dzelzkalni. 1951. gadā viņi bija iegādājušies motociklu, ar to ceļoja pa Norvēģiju un apciemoja viņiem zinā-mos vecos latviešus, kuri bija izvietoti norvēģu veco ļaužu mītnēs.

Mana piezīme – pēc 2. pasaules kara Norvēģija no Vācijas bēgļu no-metnēm uzņēma daļu tā sauktos mīnus bēgļus – tuberkulozes slimus – tos iz-vietoja sanatorijās, vecus cilvēkus bez apgādniekiem – tos izvietoja veco ļau-žu mītnēs dažādos pagastos, precētus pārus kopā, vieniniekus pa vienam. Lielās valstis meklēja darbaspēku un mīnus bēgļus neuzņēma, – piezīme beidzas.

Vecie ļaudis bija ļoti priecīgi par Dzelzkalnu apciemojumu, varēja parunāties latviski, jo ikdienā bija valodas grūtības vietējā vidē. Tā Dzelzkalniem radās doma, ka va-jadzētu latviešu organizāciju, kura varētu iespēju robežas palīdzēt šiem bēgļiem.

1952. gada sākumā H. Dzelzkalns ierosināja dibināt Latviešu palīdzības biedrību Norvēģijā, un 11. maija sapul-cē biedrība uzsāka darbu.

Hermanis Dzelzkalns tagad dzīvo Siguldā, viņam decembrī piepildījās 102 gadi. Valde bija sarūpējusi ap 15 minūtes garu video interviju ar viņu, un sarīkojuma dalībnieki varēja redzēt un dzirdēt sirmā vīra atmiņas par to-reiz notikušo.

Uzrunas turpinājumā I. Melbārde pateicās vecbiedriem, kuri ir darbo-

jušies un uztu-rējuši biedrību visus šos gadus, minēja savas do-mas par turpmā-ko, kā blakus gal-venam – rūpēties par latviskuma un latvietības sagla-bāšanu svarīgi arī ir iespēja satikties un būt kopā, kā šo-vakar. Savu uzru-nu Ieva nobeidza ar pašas sacerētu dziesmu biedrības 60. gadadienā. Dziesmā piemēro-ti tautas dziesmu panti un piedzie-dājums:Margrietiņu baltos ziedosIemirdzas 60.Mūs šodien visus neredzama saite

sien,–Būt latviešiem.Lai prieks mums visiem šodien kopā

būtTāpat vien, tāpat vien kopā būt.

Pēc šis uzrunas sekoja apsveiku-mi. Pirmais apsveicējs bija LR vēst-nieks Norvēģijā Andris Sekacis. Viņš pateicās par sadarbību un izteica vēl-mi, lai šī sadarbība kļūtu vēl ciešāka nākotnē. Bija apsveikums no Eiropas Latviešu apvienības un no Andreja Eglīša Latviešu Nacionālā Fonda, kā arī daži personīgi apsveikumi. Kultū-ras biedrība Norvēģija-Latvija sveica biedrību ar saulespuķes stādu un ie-priekšējos valdes priekšsēžus – Andu Nordmo, Solveigu Viju Ventu (Wendt) un Kārli Valdmani – ar dzīvu, augošu rozi. Tādu rozi saņēma ar Harijs Vald-manis, viņš nav bijis valdes priekšsē-dis, bet esot ilggadējs latviskās kultū-ras un latviešu tautas gara stiprinātājs Norvēģijā.

Ar apsveikumiem beidzās svinīgā daļa, sekoja saviesīgā daļa, mielojo-ties ar kopīgi sanesto groziņu saturu. Par mūziku gādāja Latvijas mūziķi – grupa Nakts vārdi; varēja dejot vai klausīties, katrs pēc savām iespējām.

Sarīkojums sirsnīgā, omulīgā gaisotnē turpinājās līdz vēlai vakara stundai.

Harijs Valdmanis, OsloLaikrakstam „Latvietis“

Red.: Latviešu biedrības Norvēģijā tī-mekļa vietne: http://www.latviesi.no/

Elīze un Viesturs Kerans no Kultūras biedrības Latvija-Norvēģija apsveic biedrības agrākos valdes priekšsēdē-tājus un pasniedz ziedus. Arī apsveic tagadējo valdi un kā simbolisku dāvanu pasniedz saulespuķes pumpurus, lai arī biedrība, kā saules puķes aug un zied.

FOTO

Kār

lis V

aldm

anis

Biedrības skoliņas pārzine Sandra Smiltniece (no kreisās) pasniedz ziedus agrākai Biedrības priekšsēdētājai Andai Nordmo (ar ziediem), kura savā laikā skoliņu dibināja. Arī pasniedz viesu grāmatu patreizējai valdes priekšsēdētājai Ievai Melbardei (no labās).

FOTO

Kār

lis V

aldm

anis

Otrdien, 15. maijā, Latvijas Re-publikas Uzņēmuma reģistrā apstip-rināti Zatlera Reformu partijas ie-sniegtie statūtu grozījumi, kas paredz partijas nosaukuma maiņu – turpmāk partija sauksies Reformu partija (RP).

Jaunie statūti paredz arī izmaiņas partijas valdes amatpersonu sastāvā. Kopsapulcē valdē ievēlēts ārlietu mi-

nistrs Edgars Rinkēvičs. Tāpat parti-jas valdes sastāvu papildinās reģionālo nodaļu apvienību pārstāvji – Edmunds Jurēvics (Zemgale), Romualds Ražuks (Vidzeme), Jānis Vilnītis (Kurzeme) un Juris Viļums (Latgale).

Statūtu grozījumi paredz jaunas pārvaldes institūcijas – domes izveidi, kuras kompetencē būs partijas politis-

kās darbības apspriešana, priekšliku-mu sagatavošana partijas valdei par kopsapulces darba kārtības jautāju-miem un ieteikumi deputātu kandidātu apstiprināšanai vēlēšanām. Tāpat dome apspriedīs valdes piedāvātās priekšvē-lēšanu programmas, kā arī statūtu un

Turpinājums 14. lpp.

8. lpp. Laikraksts „Latvietis“ Trešdien, 2012. gada 30. maijā

jas marmors, kas nāk no Dali pilsētas Ķīnā; ilgā un rūpīgā darbā no tā tiek radīti izsmalcināti mākslas darbi. Ne-atlaidīgs darbs, radoši meklējumi rak-sturo arī Trio Dali, un būtiskākais vi-ņiem ir muzikālās vērtības. Dalībnieku dažādie raksturi un temperamenti, kā arī viņu ciešās draudzības saites, ko ne-var nepamanīt, piešķir šai trijotnei gan līdzsvaru, gan ļoti savdabīgu raksturu.

Koncertējuši pasaulēTrio Dali koncertējis daudzās pa-

saules valstīs un piedalījies dažādos nozīmīgos mūzikas festivālos – Ek-sanprovansas starptautiskajā festivālā, Francijas Radio festivālā Monpeljē, Mentonas festivālā, Veksēnas festi-vālā, Starptautiskajā garīgās mūzikas festivālā Rīgā u.c. Viņi arī regulāri uz-stājas dažādos klasiskās mūzikas ra-dio un televīzijas kanālos. Nesen Lon-donas filharmonijas orķestris Trio Dali piešķīra prestižo Kamermūzikas balvu par sadarbību ar šo slaveno orķestri. Trio Dali dalībnieki papildinās meis-tarībā pie vijolnieka Ogistēna Dimē Karalienes Elizabetes mūzikas kole-džā Briselē, slavenā Beaux Arts Trio pianista Menahema Preslera, kā arī kvarteta Artemis dalībniekiem. Viņi sadarbojas arī ar Berlīnes filharmoni-jas orķestra solistiem. Nesen apgādā Fuga Libera – Harmonia Mundi trio iznācis arī Morisam Ravelam veltīts CD, ko augsti novērtējuši gan klausī-tāji, gan mūzikas kritiķi.

Koncerti AustrālijāAustrālijas koncerttūrē Trio Dali

uzstājās Adelaidē, Kanberā, Melburnā (divreiz), Ņūkaslē, Pertā, Sidnejā (div-reiz), Hobartā un Kofsharborā (Coffs Harbour).

Sestdienas vakara koncerta Mel-burnā ievadvārdus teica komponists Gordon Kerry, kura skaņdarbs Im Win-de atklāja koncerta programmu. Sekoja izcili un savdabīgi interpretētais Mori-sa Ravela Klavieru trio la minorā; tas izskanēja ļoti smeldzīgi, pat dramatis-ki vietām, vienlaicīgi saviļņojot klau-sītājus. Koncerta otrā daļā atskaņotais Franča Šūberta Klavieru Trio no. 2 mi bemol mažorā, op 100 bija, manuprāt, īsts dzīvesprieka apliecinājums. Ar tādu degsmi, sajūsmu un dzīvesprieku mūziķi to spēlēja, ka šķiet vienaldzīgu

neatstāja nevienu klausītāju. Pro-tams, aplausi ne-varēja un nevarēja vien rimties, un klausītāji saņēma vēl piedevām brī-nišķīgu Šūmaņa skaņdarbu.

Vineta SareikaPēc koncerta

bija izdevība sa-tikties un pārmīt dažus vārdus ar 26 gadus veco vijol-nieci no Jūrmalas – Vinetu Sareiku; viņa bija ieprie-cināta, ka visās pilsētās Austrālijā satiek latviešus; viņa teica: Cik daudz latviešu te esat! Tiksimies Latvijā! – aicināja Vineta.

Vinetas Sareikas mājas lapā lasām, ka viņa sāka savu karjeru gan kā so-liste un kamermūziķe, gan arī kā or-ķestra koncertmeistare pēc vairākām uzvarām starptautiskos konkursos. 2009. gadā Briselē viņa iekļuva presti-žā Karalienes Elizabetes Starptautiskā Vijolnieku konkursa laureātu vidū.

Vineta dzimusi Jūrmalā un jau 5 gadu vecumā sākusi vijoļspēles stu-dijas Jūrmalas mūzikas skolā. Latvijā Vineta skolojusies pie Anetes Zvaig-znes, Ojāra Kalniņa, Havivas Dimen-šteines, Ludmilas Girskas un Gaļinas Akuļičas. 16 gadu vecumā Vineta ie-stājas Žerāra Pulē klasē Parīzes Aug-stākajā Konservatorijā, un pēc četriem gadiem absolvēja to ar augstāko no-vērtējumu un īpašo žūrijas atzinību. Vineta turpināja meistarstudijas Ka-ralienes Elizabetes Mūzikas Kapellā Beļģijā pie profesora Ogistēna Dimē un Artemis Kvarteta mūziķiem.

Vineta Sareika regulāri spēlē ar tā-diem orķestriem, kā Beļģijas Nacionā-lais orķestris, Londonas Filharmonijas orķestris, Karaliskā Flāmu Filharmo-nija, Londonas, Valonijas un Briseles kamerorķestri, Ljēžas Filharmonija, Latvijas un Lietuvas Nacionālie Simfo-niskie orķestri un uzstājas uz nozīmī-gām starptautiskām skatuvēm Francijā (Luvras auditorija, Mogadora teātris, Korto zāle, Invalīdu nams, Monpeljē Korums, Parīzes Radio zāle), Lielbri-tānijā (Southbank Centrs, Kings Place, St John’s Smith Square, Duke’s Hall),

Beļģijā (Bozārs, Briseles Karaliskā opera, Flažē koncertzāle, Karalienes Elizabetes koncertzāle Antverpenē), Amerikā (Kaufmana zāle Ņujorkā, Kenedija Centrs Vašingtonā, Ingra-ma Zāle Nešvilā), Japānā (Izumī zāle Osakā, Tsudas zāle Tokijā), Monako (Garnjē Opernams), Spānijā (Madri-des Nacionālā Auditorija, Santanderas Festivālu Pils), Šveicē, Itālijā, Portugā-lē, Vācijā un Lībijā. Vinetas kamermū-zikas partneru vidū bijuši tādi mūziķi, kā Ogistēns Dimē, Mišels Portāls, Pī-ters Donahjū, Abdels-Rāmans El Baša, Pols Meiers, Lorenss Pauers un citi.

Vineta ir bieža viešņa arī Eiropas nozīmīgākajos kamermūzikas festivā-los, kā arī citos prestižos pasākumos, piemēram Karalienes Elizabetes Mu-zikālajā Kruīzā.

Latvijā Vinetas Sareikas spēle vai-rākas reizes novērtēta ar Latvijas Kul-tūras Ministrijas gada balvu, Jūrmalas pilsētas Gada Mūziķa titulu 2006. gadā, Latvijas Radio Gada Instrumentālis-ta nosaukumu 2009. gadā un valsts augstāko apbalvojumu kultūrā – Lielo Mūzikas Balvu 2010. gadā. Latvijas Republikas valdība, kā arī vēstniecības Parīzē, Madridē un Vašingtonā Vinetu Sareiku nereti lūgušas muzicēt dažādu valstiski nozīmīgu pasākumu ietvaros.

Vineta spēlē 1793. gadā darinātu Džozefa Gvadanīni vijoli, ko viņai uz laiku uzticējis privāts sponsors.

IN

http://www.triodali.comhttp://www.vineta-sareika.com

„Trio Dali“ MelburnāTurpinājums no 1. lpp.

„Trio Dali“ dalībnieki pēc koncerta. No kreisās Vineta Sareika, Amandīne Savarī, Kristians Pjērs Lamarka. Stāv laikraksta „Latvietis“ palīgredaktore Ilze Nāgela.

FOTO

Gun

ārs N

āgel

s

Kārkliņa, kurš bija gan gaismas, gan skaņas meistars, gan arī zelta rokas pie dažādiem citiem darbiem. Melburnas izrādei liels palīgs pie dekorāciju sa-gatavošanas un montāžas bija Petras Nesteckis.

Skatītāji sirsnīgi un ar ilgiem ap-lausiem pateicās par izrādi.  ■

ALT izrāde MelburnāTurpinājums no 5. lpp.

Gita Meiere-Nestecka (Šīla).

FOTO

Gun

ārs N

āgel

s

Daris Leitmanis (Kapteinis Lesgeits).

FOTO

Gun

ārs N

āgel

s

Trešdien, 2012. gada 30. maijā Laikraksts „Latvietis“ 9. lpp.

Pilnīgi saskaņā ar tās jauneklīgo stilu, Jaunās Gaitas jaunā numura vāku rotā acīs lecošs jeb pret sauli pār-droši spārnus vēcinošs mākslas darbs, šoreiz Ilgvara Šteina (1925-2011) glez-nas Ikars fragments. Lindas Treijas piemiņas rakstu par Ilgvaru Šteinu pavada mākslinieka darbu reproduk-cijas krāsās un dēla, arī mākslinieka, Jāņa Šteina veiktais tēva fotoportrets. Treija iepazīstina ar mākslinieci Ināru Matīsu, kuras divi darba eksemplā-ri reproducēti. Mākslas nodaļā Māra Branča apceres par Johanu Valteru (1869-1932) un JG lasītājiem labi pa-zīstamo un iecienīto Laimoni Mieriņu (1929-2011).

Indras Gubiņas septiņi dzejoļi vei-do meditāciju par dabas untumaino skaistumu, par mūžlaika īsumu, par vārdu varu un par nāvi:

Kad spuldžu gaismā acis žilbst,var daudz ko neredzēt.Un Lielā roka priekškaruvelk lēnām ciet.Juris Zommers dzejolī Grāmatu

tārps nopūšas saskaita savā īpašumā 5270 grāmatu, „Vismaz puse neizlasī-tas. Dabiski.“

Gundara Ignata īsstāstā Lapsas un dzinējsuņi stāsta varonis romantiski aizsapņojies saņem sāpīgu sitienu, kad brutālā peintbola cīņā viņu nomedī darba kolēģes.

Dzejniece, tulkotāja, ¼ satori re-daktore Ingmāra Balode ar amatabrā-li, literatūrkritiķi Māri Salēju pārrunā, salīdzina un kontrastē Ulda Bērziņa un poļu-leišu Nobela laureāta Česlava Miloša dzejisko ražu.

Jāņa Liepiņa Šķiršanās spēle ir vēstule Aleksandram Čakam no Mil-das Grīnfeldes, daļa no dzejiska uz-veduma, kas veltīts Čaka 110 gadu jubilejai. Liepiņš arī dalās atmiņās par šogad Dieva mierā aizgājušo dzejnie-ci Broņislavu Martuževu: „Visur viņa staigāja, itin kā tautas tērpu nēsāda-ma.“ Viņas dzejoļu kopojuma Ceļu krusti redaktores Laimas Līvenas vēs-tule Mīļā Broņa! atgādina, cik smagu nastu nesusi un cik lielu upuru devusi dzejniece ar savu mūžilgo bezkompro-misa nostāju pret padomju režīmu.

Ingmāra Balode veltī kodolīgus vārdus Nobela laureātei, poļu tautības dzejniecei Vislavai Šimborskai (1923-2012). Ulda Bērziņa tulkojumā viņas dzejolis Naids liecina par viņas smalki ironisko, dzēlīgo stilu:

Paraugieties, cik funkcionāls,cik labā formā vēlmūsu gadsimtā naids.Pārrakstītā TV videoklipā Knuts

Skujenieks uz Ilmāra Latkovska jau-tājumu „Vai latvieši kā kultūras nācija šobrīd ir uz tādas katastrofālas robe-žas, kā daži uztraucas,“ atbild: „Ir uz diezgan slidenas robežas... Cilvēkiem būtu vajadzīga kaut kāda katarse, bet viņi to negrib pieņemt. Viņi grib tikai atslogoties, izlādēties... Katarses mo-ments pienāks tad, kad sabiedrība sāks reāli apzināties savu situāciju.“

Juris Šlesers dziļi ieskatās Andra Kadeģa biogrāfiskā memuārā Izrakte-ņi. Atmiņas un liecības. XX gadsimts. Kadeģis trimdas gaitas uzsācis ASV, izglītojies par ārstu, pārcēlies uz Vā-ciju, kur, Minsterē, aktīvi atdevies Latvijas/latviešu lietai svarīgajos un zīmōgajos 1980. gados.

Maija Meirāne atvadās no šogad mūžībā aizgājušās fotomākslinieces Helēnas Hofmanes, apraksta viņas mūža veikumu un piedāvā gan viņas fotomākslas eksemplārus, gan foto iz-lasi Latviešu literāti šeit un tur, saulē un aizsaulē. Meirāne vēstī arī par Lat-vijas Universitātes filoloģijas fakultātē tapušu Trimdas literatūras pētniecībai veltītu telpu/auditoriju. Telpas skapjos glabājas trimdas rakstnieku darbi un tās sienas rotā viņu fotoattēlu klāsts, šai numurā atdarināts.

Pagājušā Jaunās Gaitas numurā uzsākto stāstījumu par padomjlaika politiķi/žurnālistu Kārli Ozoliņu tur-pina Laimonis Purs. Ivars Aļķis ieska-tās brīvības cīņu dalībnieka, publicista Arvīda Valtera Avota mūža pētījumā, ko uz plaša 20. gs. pirmās puses vēstu-res fona veicis Avota dēls Alnis. Rolfa Ekmaņa vēstures nu jau 17. turpināju-mā par starptautiskiem raidījumiem latviešu valodā 20. gs. otrā pusē runa ir, cita vidū, par cīņām par Radio Brī-vā Eiropa / Radio Brīvība latviešu va-lodas raidījumu finansēšanu 1970. ga-dos.

Kiberkambara nodaļā interneta Sveiks kopas dalībnieki pārrunā ne-pieciešamību Latvijas bērniem mācīt savas tautas vēsturi. Nodaļā Dažos vārdos plašā klāstā īsziņas par jaun-izdevumiem, apbalvojumiem/cildinā-jumiem, mūziku, teātri, tēlotājmākslu, tradīciju veicināšanu, cīņu par dubult-pilsonības atzīšanu, valodu, ērmīgām būšanām, notikumiem Latvijā sendie-

Jaunā Gaita Nr. 269Rakstu krājums kultūrai un brīvai domai

nās, viņdienās, mūsdienās, kā arī par notikumiem citur ģeopolitiskajā telpā.

Grāmatu recenzijas: Ināra Klekere par 2009. g. Ernsta

Glika 300. nāves dienai veltītās konfe-rences referātu apkopojumu, red. Māra Grudule un Kristiāne Šillere, „Mach dich auf und werde licht / Celies nu, topi gaišs“; Sandra Milevska par Mod-ra Medņa dzejoļu izlasi Tavā baltā dārzā; Aleksandrs Kiršteins par paša rediģēto rakstu krājumu Nezināmais karš: Latviešu nacionālo partizānu cīņas pret padomju okupantiem 1944-1956; Aina Siksna par Veronikas Strē-lertes tulkoto Makjavelli Valdnieku; Lāsma Ģibiete par Māras Rūmnieces tulkoto Lorensa Darela Baltazaru; Biruta Sūrmane par Laimas Kalniņas Runci Timiānu un Annu; Gundars Ķe-niņš Kings par Journal of Baltic Stu-dies 2011. gada decembra numuru.

* * *Jaunās Gaitas atsevišķu numuru

par 10 ASV dolāriem varat pasūtīt, rakstot vai zvanot Jurim Žagariņam, tālr.: +1-413-732-3803, e-pasts: juris.zagarins@gmail.com;

Galvenā redaktora Rolfa Ekmaņa e-pasta adrese: rekmanis@gmail.com un rolfs.ekmanis@asu.edu.

Divu gadu abonements (astoņi nu-muri) maksā $76, vienu gadu − $39 (vienādi ASV un Kanādas valūtās).

Sūtiet čeku Jauna Gaita, Inc. vārdā (vēlams ASV dolāros, bet va-ram pieņemt arī jebkurā citā valūtā pēc pastāvošā valūtas kursa) Tijai Kārklei, 616 Wiggins Road, St. Paul, MN 55119, USA. Atsevišķus vasaras numura rakstus, kā arī Jaunās Gaitas rakstu krājuma e-arhīvu varat apskatīt JG mājas lapā: www.zagarins.net/JG.

Juris Žagariņš

Abonējiet laikraksta „Latvietis“ drukāto izdevumu!$70 par 20 numuriem vai $180 par 52 numuriem ar piegādi Austrālijā.

Sterling Star Pty Ltd, PO Box 6219, South Yarra, Vic. 3141Čeki rakstāmi: „Sterling Star“

Abonementu var pieteikt vai pagarināt tīmeklī – http://www.laikraksts.com

10. lpp. Laikraksts „Latvietis“ Trešdien, 2012. gada 30. maijā

Jaunā Laika (New Age) apziņa savienojas ar Kristīgo doktrīnu ļoti labi.

Jaunais Laiks pama-tā ir Apziņas kustība. Kristīgā doktrīna pama-

tā ir Ticības kustība. Ticība ar Apzi-ņu savienojas ļoti labi, tāpēc Jaunais Laiks savienojas ar Kristīgo doktrīnu ļoti labi. Ja abus papēta dziļāk, tad top redzams, ka Jaunais Laiks ir radies un stāv uz Kristīgās doktrīnas pamatiem. Tieši tādēļ Jaunais Laiks kā kustība aptver vispirms Rietumu pasauli, kļūst

arvien iecienītāks un populārāks, jo Rietumu mūsdienu pasaule ir dibināta uz Kristīgās doktrīnas pamatiem. No tā arī izriet, ka Jaunais Laiks zināmā mērā ir Kristīgās doktrīnas nākamais posms.

Dažus vārdus par abiemKristīgā doktrīna Kristīgā dok-

trīna balstās uz ticību Jēzum Kristum, ka Viņš būdams Dieva Dēls ir nācis kā Mesija zemes virsū pie cilvēkiem – no cilvēka mātes piedzimdams. Viņš ir mūsu Pestītājs no grēka un nāves, lai mēs varētu skaidrībā un Mūžīgi dzīvot jaunā, apskaidrotā Augšāmceltā mie-

sā. Tālab Viņš ir cietis un miris mūsu dēļ, un Augšāmcēlies un valda Debesu godībā. Viņš ir atstājis mums žēlastī-bas līdzekļus – Savus Vārdus un Sa-kramentus, lai mēs caur tiem mantotu Svēto Garu, kas mūs vada un stiprina, un ar ko Viņš pats ir pie mums dienu dienā līdz pat mūsu ieiešanai Jaunajā pasaulē, kuru mēs sagaidām.

Jaunais Laiks Jaunais Laiks bals-tās uz ārkārtīgi plašu izpratni par Die-vu, Universu, Cilvēku un Dievišķām būtnēm, kam ir tieša saskare ar cilvē-

Atgriezušies no Atbrīvošanās kara, 1922. gadā 26 latviešu virsnieki, uzsākdami studijas Latvijas Uni-versitātē, nolēma dibi-nāt savu korporāciju. Tai deva nosaukumu

Tervetia, kas ir Zemgales senlatviešu pils Tērvete latinizēts nosaukums. Šo vārdu izvēlējās ar simbolisku jēgu, jo zemgaļi turpat 90 gadus cīnījās par savu brīvību pret vācu krustnešiem un neuzvarēti atkāpās uz leišu zemēm.

Tervetia dibināta 1922. gada 30. aprīlī. Tās devīzes ir Visu par Lat-viju! Visi viens! Par korporācijas krā-sām izvēlējās oranžu, sudrabu un zilu. Tās simbolizē Tēvzemes mīlestību, godaprātu un mūža draudzību. Krā-su motīvs skaidrojams tā: pēc sārtota rīta lec sudrabota saule pie Tēvzemes zilajām debesīm. Tervetiešu vapenī ir skaists simbols: degošu lāpu viena roka nodod otrai. Tas ir simbols cīņas garam, nerimtībai, cerībām, ticībai. Tā karavīrs karavīram, students studen-tam, viena paaudze otrai paaudzei at-dod savu drosmi, vīrišķību, zināšanas un brīvības ilgas.

Tervetiešu gars bija dzīvs visus kara, okupācijas un trimdas gadus. Kad 1940. gada vasarā PSRS okupēja Latviju, daudzus tervetiešus apcieti-nāja, izsūtīja un iznīcināja. Tā notika ar ģenerāļiem Jāni Indānu, Mārtiņu Hartmani, admirāli Teodoru Spādi. Pavisam 42 tervetieši gāja bojā kara laukā un vergu nometnēs. 1982. gada 2. oktobrī Ņujorkas štatā Katskiļu kalnos Rotas Brāļu kapos tika atklāta piemiņas plāksne, kur ierakstīti viņu vārdi. Šīs piemiņas plāksnes kopija novietota arī Tervetias Konventa dzī-voklī Rīgā, Tērbatas ielā 28.

Daudzi tervetieši tika iesaukti Lat-viešu leģionā. Viņi cīnījās par Latvi-jas brīvību. Kapteinis Roberts Dāvids

Timermanis kara beigās 1945. gada 25. decembrī, cīnīdamies nacionālo partizānu rindās, krita varoņa nāvē Madonas apkārtnē 36 gadu vecumā. Viņa dēls ar ģimeni dzīvo Sidnejā. Fi-listrs Voldemārs Baumanis kara laikā Pomerānijā izveda no Kolbergas pilsē-tas aplenkuma 400 latviešu karavīrus. Es cienījamo tervetieti satiku Čikāgā 1991. gadā.

Trimdā dažādās zemēs izkaisītos tervetiešus saturēja kopā piederības apziņa Latvijai. Viņi centās pulcināt ap sarkanbaltsarkano karogu latvju jauniešus, lai tos saglabātu Latvijai. Lai cik grūtas bija bēgļu gaitas, kor-porācijas gars bija dzīvs. 1946. gada 27. jūlijā tervetieši Vācijas bēgļu no-metnē Eslingenā pie Nekāras tikās ko-pējā sanāksmē un pakāpeniski atjau-noja savu darbību. Bēgļu gaitas viņus aizveda uz dažādām valstīm – ASV, Kanādu, Zviedriju, Angliju, Austrāli-ju, Venecuēlu, daļa palika Vācijā, bet sadarbība turpinājās gadu desmitiem. Trimdā Tervetias konventā ienāca jaunā latviešu paaudze, biedru skaits sasniedza pat 428. Daudzi tervetieši savās mītnes zemēs ziedojuši naudu un paši strādājuši, lai uzceltu latviešu centrus, kur veicināt latvietības nosar-gāšanu. Tervetieši palīdzēja tautiešiem dzimtenē, savai korporācijai.

Tervetia savu darbību atjaunoja 1989. gada jūnijā, kad Rīgā no Bal-timoras ieradās sava laika globālais oldermanis un iedrošināja Latvijā dzīvojošos tervetiešus atsākt darbību. Vēl komunisti bija pie varas, bet filistri Voldemārs Tambaks, Augusts Spil-ners, Artūrs Sliede, Kārlis Leiboms, Arnolds Dzirne, Mārtiņš Rumpis un Jānis Znotiņš uzsāka korporācijas at-jaunošanu.

Daudzi trimdā dzīvojošie tervetie-ši finansiāli palīdzēja korporācijai un visai Latvijai. Pēteris Lapsa organizē-jis jaunas medicīniskās aparatūras un

instrumentu vākšanu no amerikāņu slimnīcām un ziedojumu veidā asto-ņos sūtījumos tos nogādājis Medicī-nas akadēmijai Rīgā. Šīs palīdzības vērtība pārsniegusi 79 000 USD. Viņš pārliecinājis septiņas latviešu ģimenes uzņemt savās mājās Latvijas ārstus, kamēr tie apgūst pieredzi ASV klīni-kās. Par nopelniem Latvijas labā viņš apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni.

Tervetiešu vēsture iedvesmo tās jaunākos biedrus. 14 tervetieši apbal-voti ar Lāčplēša kara ordeni. Korpo-rācijā tika uzņemti daudzi Aizsardzī-bas akadēmijas studenti. Leitnants Mārtiņš Gaigals kā rotas komandieris 2004. gadā piedalījās miera uzturē-šanas operācijās Irākā. Daudzi terve-tieši dramatiskajās barikāžu dienās 1991. gada janvārī kopā ar citu korpo-rāciju biedriem sargāja Saeimas ēku, Radio un citus objektus Vecrīgā un apbalvoti ar Barikāžu dalībnieka pie-miņas zīmi. Tervetieši godam aplieci-na uzticību savām devīzēm VISU PAR LATVIJU! VISI VIENS!

2012. gada 30. aprīlī tervetieši svi-nēja 90 gadu jubileju.

Tervetia filistrs Atis SkalbergsLaikrakstam „Latvietis“

Korporācijai „Tervetia“ 90Visu par Latviju! Visi viens!

Garīgais komentārs – māc. Raimonds SokolovskisKā Jaunā Laika apziņa savienojas ar Kristīgo doktrīnu?

Turpinājums 14. lpp.

Trešdien, 2012. gada 30. maijā Laikraksts „Latvietis“ 11. lpp.

Kopš 2011. gada rudens Latvijā un Fi-ladelfijā (ASV) aktīvi norisinās skolēnu un abu valstu muzeju sa-darbības projekts Apa-ļais galds (At the Table).

Projektu īsteno Latvijas Nacionālais vēstures muzejs Rīgā un Nacionālais Konstitūcijas centrs (National Consti-tution Center) Filadelfijā (ASV).

Projekts notiek ASV Valsts de-partamenta finansētās un Amerikas Muzeju asociācijas administrētās programmas Museums & Community Collaborations Abroad (MCCA – Mu-zeju un sabiedrības sadarbība ārze-mēs) ietvaros. Tā kā šīs programmas mērķis ir ne tikai starpkultūru un starpvalstu kontaktu veicināšana, bet arī muzeju un sabiedrības dialoga attīstība, muzeji abās valstīs ir tikai aktivitāšu ierosinātāji – projektā lielu darbu pēc savas brīvprātīgas inicia-tīvas veic skolēni. Latvijā projektā iesaistījušies vidusskolu audzēkņi no Rīgas 10. vidusskolas, Rīgas Kultūru vidusskolas un Lizuma vidusskolas. Šīs skolas projektā uzaicinātas ar no-lūku iekļaut gan Rīgas skolas, gan arī skolēnus, kuri dzīvo ārpus pilsētām, tāpat arī vidusskolu audzēkņus gan ar latviešu, gan krievu valodu kā dzimto.

Projekta mērķis ir aktīvas sabied-rības idejas veicināšana caur pagātnes pieredzes izpēti. Latvijā projektā Apa-ļais galds iesaistīto skolu skolēni iz-zina Trešās Atmodas vēstures norises un pilsoniskās līdzdalības pieredzi, ierakstot un apstrādājot video formāta intervijas, turklāt iekļaujot vēsturiskās pieredzes, etniskās piederības, vecu-ma un dzīvesvietas ziņā atšķirīgus in-tervējamos. Īstenojot projektu, būtisks ir tajā iesaistīto dalībnieku daudzvei-dīgais, individuālais skatījums uz ne-seno vēsturi un mūsdienu sabiedrību Latvijā. Ir svarīgi arī mūsu ārzemju partneriem atgādināt to pasaules mē-roga nevardarbīgās pretošanās piemē-ru, kas Austrumeiropā risinājās tikai

mazliet vairāk kā divdesmit gadu at-pakaļ.

Lai sagatavotos interviju ierakstī-šanai un to montēšanai, pagājušā gada nogalē ar Latvijas skolēniem strādāja Tiziano Project grupas jauno mediju speciālisti no Losandželosas (ASV). Skolēni apguva intervēšanas pamatus, darbu ar foto un video tehniku, kā arī video montāžas programmām. Ļoti in-tensīvo apmācības programmu skolēni Rīgā un Lizumā uzņēma ar lielu inte-resi un atzina, ka iegūtās zināšanas ir patiešām vērtīgas.

Zināšanas tūdaļ tika liktas lietā arī praktiskā darbā – kopā katrs no pro-jektā iesaistītajiem skolēniem saga-tavoja trīs video darbus par aktīviem sabiedrības locekļiem mūsdienās, kā arī Trešās Atmodas līdzgaitniekiem, galvenokārt interesējoties par Atmo-das nozīmi šo cilvēku dzīvēs, pagrie-zieniem un pārmaiņām, ko Latvijas neatkarības atgūšanas laiks iezīmēja.

Kopumā uzņemti vairāk kā 60 vi-deo materiāli. Uzfilmētais materiāls 2012. gadā tiks izvietots projekta mājas lapā, daļa video materiālu tiek ievietoti arī video apmaiņas portālā

YouTube.com.Līdzīgas intervijas ierakstījuši arī

ASV skolēni Filadelfijā, interesējoties galvenokārt par savu kopienu vēsturi, savstarpējiem konfliktiem vai līdzās-pastāvēšanas pieredzi.

2012. gada pavasarī tika sarīkotas arī vairākas Svētdienas vakariņas – skolēnu organizēti neformāli pasā-kumi kurā pie viena galda sapulcējās projekta ietvaros skolēnu intervētie cilvēki un dalījās atmiņās par Trešās Atmodas norisēm, pārdomās par sa-sniegto un vēl nepaveikto divdesmit gados, kas pagājuši pēc Latvijas neat-karības atjaunošanas.

Vakariņu laikā skolēni viesiem rā-dīja savus sagatavotos video stāstus, un visos trijos pasākumos Rīgā un Li-zumā raisījās interesantas un emocio-nālas sarunas par Latvijas sabiedrības noieto ceļu un atšķirīgajām individu-ālajām pieredzēm.

Projekta ietvaros šādi pasākumi tiek rīkoti arī Filadelfijā (ASV) da-žādās šīs pilsētas kopienās. Kopējais Svētdienas vakariņām mērķis abās

„Apaļais galds“Aktīvi turpinās Latvijas-ASV skolēnu un muzeju sadarbības projekts

Projekta „ Apaļais galds” preses konference Latvijas Nacionālā vēstures mu-zejā (LNVM). No labās: LNVM direktors Arnis Radiņš; Kultūras ministrijas Valsts sekretāra vietnieks Uldis Lielpēters; LNVM pētnieks un projekta „Apa-ļais galds” vadītājs Latvijā Toms Ķikuts, ASV vēstnieka pienākumu izpildītāja Karina Maklelanda. 2011. gada 22. novembrī.

FOTO

Lat

vija

s Nac

ionā

lais

vēs

ture

s muz

ejs

Toms Ķikuts iepazīstina Nacionālā Konstitūcijas centra pārstāvjus un Filadelfijas skolēnu grupu ar LNVM ekspozīciju.

FOTO

Lat

vija

s Nac

ionā

lais

vēs

ture

s muz

ejs

Latvijā pavasaris! Putnu būrīšu izgatavošana Āraišu arheoloģiskajā muzejparkā.

FOTO

Lat

vija

s Nac

ionā

lais

vēs

ture

s muz

ejs

Turpinājums 14. lpp.

12. lpp. Laikraksts „Latvietis“ Trešdien, 2012. gada 30. maijā

Ilze Nāgela: Priecājos Jūs sveikt laikraksta Latvietis redakcijā! Lūdzu, iepazīstiniet ar sevi mūsu lasītājus un pastāstīt, ar kādiem nolūkiem esat atli-dojusi uz Austrāliju.

Ilze Jākobsone: Paldies! Man ir divas sajūtas: ne tikai apskatīt vienu no bērnības sapņu zemēm, bet arī pabūt kopā ar cilvēkiem, kas ir radinieki un pabūt tur, kur radinieki ir jau apbedīti – Foknera kapsētā, Melburnā. Patīkami ir tikties ar tiem cilvēkiem, kas manus ra-diniekus ir labi pazinuši, kas ir viņu bi-jušie kursa biedri, kas kopā ar maniem radiem gājuši baznīcā. Tā ir tāda sajūta, ka nejūtos atbraukusi uz gluži svešu vietu, bet gan – jau uz zināmu vietu. Piemēram, Daugavas Vanagu namā satiku kundzi, kas atrada zināmas lī-dzības man ar maniem radiem sejā, vaibstos. Man grūti šīs savas sajūtas ap-rakstīt, tās galvenokārt ir emocionālas.

I.N.: Kāda radniecība Jums bija ar šeit Melburnā dzīvojušiem radiem?

I.J.: Mana vectētiņa māsa ar vīru un viņas bērni – divas mammas māsīcas.

I.N.: Ar ko Jūs nodarbojaties Lat-vijā?

I.J.: Es strādāju Latvijas Nacio-nālajā vēstures muzejā. Manā aprūpē ir ļoti nopietnas lietas: muzeja pe-dagoģija, sabiedriskās attiecības un izstāžu un pasākumu organizēšana. Uzdevums ir ļoti liels, bet mana darba komanda ir ļoti neliela. Mēs esam tikai pieci cilvēki. Kad strādājam, gatavo-jot izstādes, tad esam darbā līdz vēlai naktij; var piezvanīt plkst. 10 – 11 va-karā, un visi esam darbā.

I.N.: Cik daudz izstāžu gadā vēs-tures muzejs sagatavo saviem apmek-lētājiem?

I.J.: Pirmais, no kā tas ir atkarīgs, ir nauda, t.i., budžets. Izstādes mēs varam dalīt: pirmās ir tādas ilgstošākas, ko iz-stādām Rīgas pilī un tās būtu 3 – 4 gadā, otrās ir tā saucamās mobilās – ceļojošās izstādes. Piemēram, skolas mums pie-sakās, un mēs šīs izstādes tad aizve-dam. Tās ir par dažādiem tematiem, piemēram: Brīvības cīņas, Latvijas kā valsts veidošanās un pastāvēšana u.c.

Muzejam ir divas nodaļas – Ārai-šu arheoloģiskais muzejs-parks, kas ir mūsu pārraudzībā. Arī tur tiek or-ganizētas tādas nelielas izstādītes da-žādos svētkos; otra vieta ir Sarkandau-gavā Dauderi – bijusī Kārļa Ulmaņa rezidence. Patreiz tur atrodas Gaida Graudiņa, Vācijā dzīvojošā jurista, kolekcija. Daļu savas kolekcijas viņš ir uzdāvinājis Latvijas valstij. Dauderos ir pastāvīga ekspozīcija, bet arī tur vei-dojam nelielas izstādītes. Tur ir apska-tāma Kārļa Ulmaņa dzīve – Pirmā un pēdējā diena, t.i., Kārļa Ulmaņa rīcība

1918. gada 18. novembrī un 1940. gada vasarā, jūnijā. Izstādē izsekots, kā šī personība ir mainījusies, transformē-jusies, un tur ir milzīgas atšķirības.

Gunārs Nāgels: Ko Latvijas Na-cionālais vēstures muzejs piedāvā Austrālijā dzīvojošiem latviešiem?

I.J.: Latvijas Vēstures muzejs savā pārraudzībā ir pārņēmis visu to laika periodu, kas saistās ar latviešu tautu un Latvijas vēsturi. Ja mēs skatāmies uz jaunāko periodu, jaunākiem lai-kiem, tad mēs cenšamies apgūt to in-formāciju, materiālās vērtības, kas ir saistītas ar trimdu. Jaunākie laiki būtu no 1945. gada līdz mūsdienām. Ilgstoši mēs to nevarējām zināmu iemeslu dēļ darīt, bet tagad nav absolūti nekādu šķēršļu vākt un, protams, sistematizēt, t.i., nodrošināt šiem priekšmetiem, do-kumentiem, fotogrāfijām kvalitatīvu at-rašanās vietu. Tas ir ļoti svarīgi, lai tās nebojājās. Un, protams, nodrošinot tām pieejamību. Viens ir šo priekšmetu no-dot, bet otrs – arī to piedāvāt. Kur mēs saskatām to Austrālijas latviešu piene-sumu? Tās būtu vēstures liecības Latvi-jas Nacionālajā muzejā, ka šī Austrāli-jas kopa ir bijusi un ir pietiekoši spēcīga ar savām tradīcijām, uzskatiem, ar savu kultūras dzīvi, sporta dzīvi, politisko darbību, un lai tas atspoguļojās.

I.N.: Bet kā tas notiek praktiski? Piemēram, man ir kāda lieta, priekš-mets vai kāds periodisks izdevums; es vedu vai sūtu to uz muzeju? Kā tas notiek? Kā novērtēt, cik interesants tas varētu būt muzejam?

I.J.: Secība būtu sekojoša: vēstule Latvijas Nacionālām vēstures muzeja direktoram Arnim Radiņam un būtu vēlams šajā vēstulē arī minēt, kādi priekšmeti muzejam tiek piedāvāti, un vēl labāk būtu, ja pievienotu priekšme-tu fotogrāfijas; lai būtu ne tikai nosau-kums, stāsts, no kurienes tas priekš-mets nācis, kādus ceļus tas ir gājis, bet arī vizuālais izskats.

I.N.: Kādas lietas tieši varētu in-teresēt muzeju, vai vari nosaukt kādu piemēru?

I.J.: Tās būtu, pirmkārt, fotogrāfi-jas – pilnīgi dažādu periodu; tie varētu būt visdažādākie priekšmeti, kuri caur Vācijas nometnēm atceļojuši šurp no Latvijas. Varētu pat būt jūsu minētais ziepju gabaliņš. (Red.: Ziepju gabaliņš, ko Dr. G. Nāgels rādija Aizvesto piemi-ņas sarīkojumā Sidnejā 2011. gadā – to Rīgā iegādājās redaktora māte, gatavo-joties 1941. g. jūnija otram izsūtījumam, kas tomēr nenotika, Vācijas uzbrukuma dēļ.) Tas jau ir ar savu kultūrvēsturisku pieskaņu. Pastāstīšu par vienu piemēru, kaut arī pilnīgi no citas pasaules. Šo mēs uzskatām par vienu no lielākajiem sava

muzeja dārgumiem. (Mums ir sastādīts muzeja dārgumu pirmais simtnieks.) Viena kundze nodeva muzejam savas mammītes līgavas kleitu, bet mammītes līgavas kleitai svārku daļa ir izgriezts četrstūris. Kāpēc? Tāpēc, ka šī mam-mīte bija paņēmusi līdzi šo kleitu izsū-tījumā uz Sibīriju. Viņa bijusi stāvoklī, gaidījusi bērniņu, kurš piedzimis neve-sels un miris. Mirušo zīdainīti apbedīja Sibīrijā, viņa ir izgriezusi kleitas gaba-lu, ietinusi viņu tajā un guldījusi zemē. Mums muzejā ir šī līgavas kleita, kas at-kal atceļojusi atpakaļ uz Latviju, mam-mīte ir palikusi dzīva un ar meitu at-braukusi atpakaļ, tētis – nav atgriezies. Un blakus šai kleitai ir kāzu fotogrāfija.

G.N.: Vai muzejam interesē sarī-kojumu programmas lapiņas, afišas?

I.J.: Jā, afišas un programmas, tiešām interesē: kādi koncerti, kādi di-riģenti, kādi mākslinieki... viss, kas ir saistīts ar šo kultūras dzīvi. Kad mēs muzejā veidojām grāmatu Latvijas 90 gadi, mums tiešām trūka šo materiālu, jo padomju laikos tas nevarēja ienākt, un nu mums jāaizpilda šis robs.

G.N.: Kādā veidā jūs atšķiraties no trimdas arhīva?

I.J.: Tas būtu laikam tas, ka mēs uzsvaru liekam uz materiāliem – uz priekšmetiem, jo mēs veidojam un mums ir paredzētas šīs ekspozīcijas, un jebkurš cilvēks var atnāk un aplū-kot šos priekšmetus.

I.N.: Tas nozīmē, ka jums galveno-kārt interesē taustāma lieta?

I.J.: Tas varbūt čemodāns, tas var būt pieminētais ziepju gabaliņš, tas var būt kauss vai vāze, jo ņemot vērā, ka muzejam ir plānota un būs milzī-ga rekonstrukcija, tad tajā ir paredzēta trimdas daļa.

I.N.: Bet vai jūs nedublējieties ar eksponātiem, jo ir Okupācijas muzejs,

Intervija ar Ilzi Jākobsoni Mūsu visu kopīgās vēstures apzināšana, vākšana un glabāšanaLaikraksta „Latvietis“ redakcijā viesojās Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Muzejpedagoģijas un izstāžu departamen-ta vadītāja Ilze Jākobsone. Piedāvājam mūsu lasītājiem interviju ar viņu.

Turpinājums 13. lpp.

Ilze Jākobsone laikraksta „Latvietis“ redakcijā.

FOTO

Ilze

Nāg

ela

Trešdien, 2012. gada 30. maijā Laikraksts „Latvietis“ 13. lpp.

ir LaPa muzejs, kuri arī vāc un apko-po līdzīgas lietas? Kāda savstarpēji ir atšķirība?

I.J.: Pavisam vienkārši ir tā, ka mēs esam Valsts muzejs un arī palik-sim Valsts muzejs. Mums ir vēsture no 1869. gada, un mēs visus šos gadus esam izturējuši, saglabājuši un pat ta-jos trakajos gados – padomju laikos mēs esam spējuši vākt priekšmetus, apbalvojumus, grāmatas par Latvijas Republikas laiku. Mēs to esam darīju-ši. Ir tādi priekšmeti, par kuru eksisten-ci daudzi muzeja darbinieki nezināja, bet fondos tie bija. Mūsu muzejs inte-resējas ne tikai par Rīgu, bet par visu Latviju – no Zilupes līdz Ventspilij, no Bauskas pierobežas līdz par Valkai.

I.N.: Kāda ir paša Vēstures muzeja rašanās vēsture? Kad un kādēļ tas tika dibināts? Kas bija tas ierosinājums, pirmais grūdiens, lai tāds rastos? Kam ienāca prātā, ka Latvijai vajag savu vēstures muzeju?

I.J.: Šūpuli muzejam kāruši jaun-latvieši 19. gadsimta otrajā pusē. 1868. gadā Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisija pieņēma lēmumu, ka jāsāk krāt un apzināt viss, kas saistās ar latviešu vēsturi un kultūru. Mums ir arī saglabājušās pirmās šīs grāmatas, kurās ierakstīts: Nr. 1 – akmens cirvis, kuru nodevis tāds un tāds. Šīs visas vērtības ir saglabājušās. Pirms pāris gadiem mēs atzīmējām mūsu muzeja 140 gadu jubi-leju; par godu tai Latvijas Pasts marku izdeva. Pirmajos gadu desmitos, līdz 1912. gadam muzejam nav bijušas atse-višķas telpas. Eksponāti atradušies Lat-viešu biedrības telpās, un pat Aspazija savā laika esot smējusies, ko tā Latvie-šu biedrība tādus apputējušus graus-tus tur glabā... No 1920. gada Latvijas Vēstures muzejs atrodas Rīgas pilī. 1922. gadā Pilī ienāk Valsts prezidents līdz 1940. gadam, pēc tam seko okupā-cijas gadi, kad pilī bija arī visiem zinā-mā pionieru pils, bet tagad kopš Latvijas neatkarības atgūšanas, atkal prezidents.

I.N.: Kādas ir nākotnes idejas par muzeja paplašināšanu, jaunām telpām?

I.J.: Jā, idejas ir. Krīze izjauca skaistos plānus, jo projekti jau tika iz-strādāti. Bija tāds brīdis, kad mūsu dar-binieki jau sāka domāt, kur katram jau-najās telpās galds stāvēs. Īpaši svarīgs ir apgaismojums mūsu restauratoriem, jo mums ir ļoti laba darbnīca, kurā restau-rē metālu, koku, papīru, ādu; mums ir izcili restauratori. Par Pils restaurāciju ir skaidrs, ka vispirms jāsaved kārtībā Pils prezidenta telpu daļa. Atsevišķas telpas, kas tagad mums – muzejam pie-der, ir nākotnē paredzētas prezidenta kancelejai. Patreiz prezidents pārcelsies uz citām telpām, bet atgriezīsies jau uz plašākām telpām. Arī mums ir paredzē-tas plašākas telpas: patreiz mums ir tre-šais stāvs Pilī, tad paredzēti – ceturtais, trešais, otrais, pirmais un apakšstāvs, un izstāde sāksies no ceturtā stāva uz

leju, t.i., no šodienas ies atpakaļ laikā – vēsturē nevis klasiskais variants, kad sāk no pitekantropu laikiem uz šodienu.

G.N.: Kā muzejam ir ar finansēm? Vai ir labi, šausmīgi vai pilnīgi šaus-mīgi?

I.J.: Es teikšu – labi. Muzejs strā-dā. Ja muzejs gatavo izstādes, kaut ar jostu sažņaugušies vairākas reizes, tur nav ko liegties, mēs esam to darījuši un varbūt darīsim arī vēl turpmāk, bet mēs dzīvojam un strādājam. Tas, ka muze-ja darbinieki ir savas lietas patrioti, un viņi ir gatavi dažkārt arī bez algas strā-dāt, tas arī ir fakts. Budžets, tiešām, ir ļoti samazinājies, gandrīz vai uz pusi, un no šīs naudas jāsamaksā visi elek-trības, īres, siltuma rēķini, kas pēdējos gados ir bijuši ļoti lieli – ziemas ir biju-šas garas un aukstas, bet mēs dzīvojam. Vienīgais, kas mums mazliet to dzīvo-šanu traucē ir tas, ka mēs esam gatavi izdot grāmatas. Muzejs izdod grāmatas, mūsu mājas lapā tīmeklī var redzēt, ka mēs esam arī grāmatu izdevēji. Mēs izdodam mūsu pašu pētnieku veidotos darbus dažādās vēstures jomās – nu-mismātikā, arheoloģijā, etnogrāfijā; šīs grāmatas ir ļoti pieprasītas. Patreiz ir sagatavotas, ja nemaldos, jau savas pie-cas grāmatas, bet nav finansējuma, lai tās izdotu.

I.N.: Vai jūsu izdotās grāmatas var iegādāties internetā?

I.J.: Var apskatīt grāmatu mājas lapā, uzrakstīt mums pasūtījuma vēs-tuli, un mēs atsūtīsim. Pasūtītājam jā-maksā arī pasta izdevumi.

I.N.: Vai nevar tieši izvēlēties kādu no jūsu izdotām grāmatām interneta mājas lapā un jūsu interneta veikalā ar kredītkarti iegādāties?

I.J.: Tas ir iecerēts, bet pagaidām vēl to nevar. Vispopulārākais un vis-vairāk pirktais gan Latvijā, gan ārze-mēs ir mūsu izdotais Latviešu tautas tērps – 3 sējumos. Interesanti, ka tieši šo izdevumu – mūsu tautas tērpus īpa-ši ir iemīļojuši un daudz pērk japāņi.

I.N.: Vai Austrālijas Nacionālajā bibliotēkā ir šie sējumi?

I.J.: Neesmu pārliecināta, bet, ma-nuprāt, jābūt. Vēl pēdējā laikā publikai ļoti patīk mūsu izveidotie suvenīri. Mēs sadarbojamies ar Latvijas suvenīru ap-vienības kompāniju Nice place un esam jau izveidojuši apmēram 120 suvenīrus.

I.N.: Un ko tieši?I.J.: Mums ir grāmatzīmes, palikt-

nīši glāzēm, krekli, somiņas, kalendā-ri utt.

I.N.: Vai starp suvenīriem ir kādas vēsturiskas lietas vai priekšmeta kopi-ja, ko tiražē un pārdod kā suvenīru?

I.J.: Pagaidām visu uzsvaru liekam uz poligrāfiju, un šie suvenīri ir ļoti no-vērtēti. Par to liecina tas, ka šī kompā-nija Nice place ir saņēmusi kultūras mi-nistrijas balvu par kultūras mantojuma popularizēšanu Latvijā un ārpus tās. 2010. gada 9. septembrī bija godināša-na, jo šīs firmas izstrādājumi dizaina žurnālos tiek atzīmēti kā ļoti labi pa-raugi. Mēs esam gandarīti, ka varam iz-

mantot mūsu pašu cilvēku darbu; mai-siņus šuj Latvijas sievietes, puiši drukā ornamentus un mūsu tipogrāfijas taisa grāmatiņas; ar šiem pasūtījumiem, mēs gribam vairāk savējos atbalstīt.

I.N.: Vai kā muzeja suvenīri ir arī trauki?

I.J.: Nē, trauku nav, bet vienīgais ir krūzītes. Tur nu gan mēs mazliet atgā-jām no savas pamatidejas, jo tās krūzī-tes, ko piedāvā Latvijas rūpnīcas, pārāk dārgi sanāk gala rezultātā. Mēs gribam tā, lai tas cilvēks to suvenīru var no-pirkt. Mēs vēlētos, lai piemēram skol-nieks, kas atnāk ar vienu latu, var kādu suvenīru iegādāties – kādu magnētiņu, kādu grāmatzīmi. Ļoti labi, ka šai kom-pānijai Nice place ir jau tāds veikalu tīkls – visas lielās grāmatnīcas – Val-ters un Rapa, Stokmans u.c., uz kuriem arī aiziet mūsu produkcija. Mums arī muzejā uz vietas ir savs veikaliņš, kur pārdodam ne tikai biļetes, bet arī grā-matas un suvenīrus. Mazliet varu palie-līties ar muzeja suvenīru papildināšanu.

Skatīt: http://www.niceplace.lv/lv/hronika/kruuzhu_ paliktni

G.N.: Cik maksā muzeja apmeklē-jums?

I.J.: Tas mums ir tik demokrātiski: skolniekiem, studentiem un pensionā-riem ekspozīcijas apskate maksā 30 santīmi, strādājošajiem – 1 lats. Ja ir izstāde, tad strādājošiem apmeklētājiem ieeja ir 2 lati (kopā ar pastāvīgo ekspozī-ciju), bet skolniekiem, studentiem, pen-sionāriem, apmēram, 80 santīmi.

G.N.: Un cik maksā apmeklējums bezdarbniekiem?

I.J.: Bezdarbnieki var izmantot mūsu bezmaksas dienas, jo katra mē-neša pēdējā sestdiena ir bezmaksas diena, un šajā dienā visi var nākt ap-meklēt muzeju par brīvu un nav jāgai-da uz maija mēnesī notiekošo Muzeju nakti, kad visi nāk pūļiem.

I.N.: Nu kas tad notiek jūsu muze-jā Muzeju naktī? Vai daudz apmeklē-tāju? Kad šī Muzeju nakts ideja sākās?

I.J.: Jā, tiešām, Muzeju naktī cilvē-ki uz muzeju nāk pūļiem. Muzeju nakts ideja sākās Latvijā pirms sešiem ga-diem. Francija šo ir aizsākusi, bet Lat-vija joprojām ieņem Nr. 1 vietu apmek-lētāju skaita ziņā, kā arī ir vislielākais atvērto muzeju skaits. Francūži saka, nu, jā, Latvija ir pirmā vietā, bet zvied-riem Muzeju naktī bija atvērti tikai trīs muzeji. Pagājušā gadā no plkst. 6 vakarā līdz pusnaktij, t.i., 6 stundās mūsu mu-zejam cauri izgāja 16 tūkstoši cilvēku!

I.N.: Paldies, Ilze, ka atradāt laiku iegriezties redakcijā un iepazīstinājāt mūsu lasītājus ar Latvijas Nacionālo vēstures muzeja darbu. Novēlu Jums un visiem vēstures muzeja darbinie-kiem sekmes, veiksmi, pacietību un panākumus grūtajā, bet tik ļoti visiem latviešiem, Latvijas valstij nozīmīgajā darbā – mūsu visu kopīgās vēstures apzināšanā, vākšanā un glabāšanā. Pateicos par līdzšinējo sadarbību ar laikrakstu Latvietis un uz sadarbību arī nākotnē. Veiksmi visos darbos!  ■

Intervija ar Ilzi JākobsoniTurpinājums no 12. lpp.

14. lpp. Laikraksts „Latvietis“ Trešdien, 2012. gada 30. maijā

valstīs bija arī veicināt izpratni un dia-logu par aktīvas sabiedrības nozīmi vēsturē un mūsdienās.

Savukārt 2012. gada aprīlī un mai-jā notika ASV un Latvijas skolēnu ap-maiņas vizītes.

No 1. līdz 7. aprīlim Latvijā vie-sojās pieci Konstitūcijas vidusskolas skolēni un skolotājs, kā arī Nacionālā Konstitūcijas centra darbinieki no Fi-ladelfijas.

Apmaiņas vizītes laikā viesi iepa-zinās ar Latvijas Nacionālā vēstures muzeja darbu un ekspozīciju, Latvijas skolēnu ikdienu, ASV vēstniecības Latvijā darbu, kā arī piedalījās Rīgas Kultūru vidusskolas skolēnu organi-zētā brīvprātīgā palīdzības projektā Āraišu arheoloģiskajā muzejparkā.

Palīdzības projekta ietvaros pēc skolēnu iniciatīvas Āraišos tika izgata-voti putnu būri, sagatavoti un laminēti ārstniecības augu apraksti, izgatavota velosipēdu novietne muzejparka ap-meklētājiem.

Viesojoties Lizuma vidusskolā, ASV un Latvijas skolēni arī strādā-

ja darba grupās, kurās diskutēja par līdzīgām un atšķirīgām sabiedrības līdzdalības formām Latvijā un ASV.

Savukārt divpadsmit labāko video autori un aktīvākie projekta dalībnieki no Latvijas dosies pie projekta part-neriem Filadelfijā. Apmaiņas vizīte notiks no 28. aprīļa līdz 5. maijam un skolēnus Filadelfijā pavadīs arī Rīgas Kultūru vidusskolas, Rīgas 10. vidus-skolas un Lizuma vidusskolas vēstu-res skolotāji, kā arī LNVM darbinieki, kuri projektu Apaļais galds īsteno Lat-vijā – projekta vadītājs Toms Ķikuts, Astrīda Burbicka un Ilze Zīberte-Ķi-kute.

ASV paredzēta projektā iesaistīto Latvijas pārstāvju iepazīšanās ar Na-cionālā Konstitūcijas centra darbu un ASV skolēnu ikdienu. Tāpat apmaiņas vizītes programmā paredzēts Filadel-fijas Brīvo latvju biedrības apmeklē-jums, kas ir vecākā latviešu biedrība pasaulē ārpus Krievijas impērijas.

Projekta noslēgumā iecerēts izvei-dot ceļojošo izstādi par Trešo Atmodu un sabiedrības līdzdalības pieredzi Latvijā, tāpat projektam veidotā in-terneta lapā tiks publicēti skolēnu uz-ņemtie video materiāli.

Mag. hist. Toms ĶikutsLatvijas Nacionālā vēstures muzeja

Vēstures departamenta pētnieks, projekta „Apaļais galds“ vadītājs

LatvijāLaikrakstam „Latvietis“

Daži no skolēnu uzņemtajiem vi-deo vietnē youtube.com:

http://www.youtube.com/watch?v=DkGr5MWmZo0

http://youtu.be/uuZT_c0K_zwhttp://youtu.be/88S1zZAaoDUhttp://youtu.be/Urqbl4LqcKchttp://www.youtube.com/

watch?v=P2z01nChQ9Ehttp://www.youtube.com/

watch?v=dGcW_KIv1Rwhttp://www.youtube.com/

watch?v=KQr39Ala2Dghttp://www.youtube.com/

watch?v=iPYR9zNDjzshttp://www.youtube.com/

watch?v=BlfLlpBNf40http://www.youtube.com/

watch?v=UWBC7ivFCsUhttp://www.youtube.com/

watch?v=KymM9R0B22ghttp://www.youtube.com/

watch?v=EaTojgGm-to

„Apaļais galds“Turpinājums no 11. lpp.

ku. Jaunais Laiks ietver gan filozofiju, gan reliģiju, gan mākslu, gan zinātni, gan metafiziku. Jaunais laiks atzīst Jēzus dievišķo un cilvēcīgo dabu tieši tāpat, kā Kristīgā doktrīna. Tomēr tas izceļ arī katra cilvēka kā būtnes – die-višķību. Katra cilvēka divejādo dabu – cilvēcīgo un dievišķīgo. Tāpēc tas mazāk runā par taisnumu vai grēku, bet vairāk – harmonijas un disonanses kategorijās. Kur ar to tiek jēdzieniski saprasts tieši tas pats, kas ar taisnumu un grēku, bet – bez it kā tai piemītošās nosodījuma attieksmes. Jaunais Laiks tādējādi savā būtībā ir it kā plurālistis-kāks. Saprotošāks. Tur dažādībai pie-mīt liela vērtība.

Jaunā Laika credo ir – Izvēle. Tu vari izvēlēties un tu esi izvēlējies. To-mēr – vienlaicīgi arī tu esi izvēlēts, un starp tiem ir harmonijas. Jaunais Laiks uzsver, ka katrs cilvēks ir diev-nams jeb – garīga celtne. No katra paša ir atkarīgs – viņa izvēles ietvaros – ar ko tā celtne ir piepildīta: ar pozitīvu gaišu, pelēku vai negatīvu tumšu. Ir jātiecas pēc gaišā, bet arī tumšajam ir savs uzdevums. Katram ir savas kon-sekvences.

Jaunais Laiks mazāk vērtē – parei-zi un nepareizi, bet gan – saskanīgi un nesaskanīgi. Mazāk – melns vai balts,

bet gan – Varavīksne. Jaunais Laiks par visu augstāk tur ticību, bet gandrīz tikpat augstu liek – atziņu. Jaunais Laiks paredz cilvēka kā Dieva bēr-na – vispusīgu attīstību un izaugsmi, pateicīgi pieņemot un lietojot visas žē-lastības, ko Debesis cilvēkam sniedz.

Kā visaugstāko dievišķo personu blakus Dievam Tam Kungam – Jau-nais Laiks tura Jēzu Kristu. Tas pazīst Jēzu ar vairākiem vārdiem, starp tiem arī Ješua un Šananda. Jaunais Laiks ļoti augstu tur Budu, Krišnu, Allahu. Jaunais Laiks augstu tur arī praviešus kā Mozu, Konfūciju, Muhamedu. Jau-nais Laiks augstu tur Cilvēces