krāslavas novada attīstības programma 2012. 2018 faili/inga... · krāslavas novada attīstības...

Apstiprināts Krāslavas novada domes

2012. gada 21. jūnija sēdē

(prot.Nr 10, 1§)

Rediģēts 2014. gada decembrī ,

apstiprinot 2014. gada 23. decembra

sēdē (prot.Nr 16, 24§)

Gala redakcija

Krāslavas novada dome

2012

2014. gada redakcija

Krāslavas novada attīstības programma

2012. – 2018.gadam

Krāslavas novada attīstības programma 2012. – 2018.gadam

Krāslavas novada dome, 2014

2

SATURS

Izmantotie saīsinājumi ..................................................................................................................... 5

Terminu skaidrojums ....................................................................................................................... 7

Krāslavas novada vizītkarte ............................................................................................................. 9

Ievads ............................................................................................................................................. 10

1. PAŠREIZĒJĀS SITUĀCIJAS RAKSTUROJUMS .............................................................. 10

1.1 Vispārīgs teritorijas raksturojums ............................................................................ 10

1.1.1. Ģeogrāfiskais un fiziskais raksturojums .................................................................. 14

1.1.2. Vēsturiskā attīstība .................................................................................................. 16

1.1.3. Iedzīvotāju un demogrāfiskās situācijas raksturojums ............................................ 16

1.2. Komunālā saimniecība ............................................................................................ 19

1.2.1. Ūdenssaimniecība .................................................................................................... 20

1.2.2. Atkritumu saimniecība ............................................................................................ 21

1.2.3. Siltumapgāde ........................................................................................................... 22

1.2.4. Energoapgāde .......................................................................................................... 23

1.3. Transports, loģistika un sakari ................................................................................. 24

1.3.1. Autoceļi ................................................................................................................... 24

1.3.2. Dzelzceļš .................................................................................................................. 27

1.3.3. Velotransports .......................................................................................................... 27

1.3.4. Sabiedriskais transports ........................................................................................... 27

1.3.5. Ūdens transports ...................................................................................................... 28

1.3.6. Loģistika .................................................................................................................. 28

1.3.7. Sakari ........................................................................................................................... 29

1.4. Dzīvojamais fonds ................................................................................................... 30

1.5. Dabas un kultūras vērtības ....................................................................................... 31

1.7. Tūrisms .................................................................................................................... 51



3

1.8. Sociālie pakalpojumi un sociālā palīdzība............................................................... 56

1.9. Sports ....................................................................................................................... 58

1.10. Veselības aprūpe ...................................................................................................... 60

1.11. Sabiedriskā drošība .................................................................................................. 63

1.12. Uzņēmējdarbības vide ............................................................................................. 63

1.12.1. Ražošana .............................................................................................................. 65

1.12.2. Mežsaimniecība ....................................................................................................... 70

1.12.3. Lauksaimniecība .................................................................................................. 71

1.12.4. Ieguves rūpniecība ............................................................................................... 72

1.12.5. Tirdzniecība un pakalpojumi ............................................................................... 73

1.13. Cilvēkresursu attīstība ............................................................................................. 73

1.13.1. Izglītība un tālākizglītība ..................................................................................... 73

1.13.2. Jaunieši ................................................................................................................. 79

1.13.3. Nodarbinātība ....................................................................................................... 80

1.14. Novada pārvalde ...................................................................................................... 84

1.14.1. Budžeta analīze .................................................................................................... 87

1.14.2. Sabiedrības līdzdalība .............................................................................................. 89

1.15. Pašreizējās situācijas analīzes kopsavilkums .......................................................... 91

2. Stipro un vājo pušu, iespēju un draudu analīze (SVID) ......................................................... 94

3. Stratēģiskā daļa ...................................................................................................................... 99

3.1. Telpiskais konteksts attīstībā .......................................................................................... 99

3.2. Krāslavas novada attīstības vīzija ................................................................................. 104

3.3. Stratēģiskie mērķi, ilgtermiņa un vidējā termiņa prioritātes, rīcības virzieni .............. 105

3.4. Attīstības programmas saskaņotība un pēctecība ......................................................... 115

4. Programmas īstenošanas uzraudzība un novērtējums ............................................................ 117

5. Programmas izstrādes process un sabiedrības iesaistīšanās ................................................... 118



4

Pielikumi ...................................................................................................................................... 121

1. PIELIKUMS. Iedzīvotāju aptauju rezultāti (2010. un 2014. gads) ...................................... 122

2. PIELIKUMS. Uzņēmumu apgrozījuma dinamika pa gadiem (2010. – 2013. gads) ............ 133

3. PIELIKUMS. Aktīvākās nevalstiskās organizācijas novadā (2012. – 2014. gads) ............. 138

4. PIELIKUMS. Investīciju plāns (2012. – 2014. gads) .......................................................... 164

5. PIELIKUMS. Aizsargājamie kultūras pieminekļi Krāslavas novadā (2014. gads) ............. 180

6. PIELIKUMS. Rīcības plāns (2012. – 2018. gadam) ............................................................ 188

7. PIELIKUMS. Investīciju plāns (2015. – 2017. gads) .......................................................... 231

8. PIELIKUMS. Degradēto teritoriju/ objektu saraksts, kas prioritāri virzāmi uz 3.3.1. un 5.6.2.

aktivitātēm ................................................................................................................................... 255

9. PIELIKUMS. Derīgo izrakteņu atradnes krāslavas novadā (2014. gads) ........................... 269



5

Izmantotie saīsinājumi

AP Attīstības programma

ATR Administratīvi teritoriālā reforma

BSRC Bērnu sociālās rehabilitācijas centrs

BJC Bērnu un jauniešu centrs

CO2

Oglekļa dioksīds

CSDD Ceļu satiksmes drošības direkcija

CSP Centrālā statistikas pārvalde

ERAF Eiropas Reģionālās attīstības fonds

ELFLA Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai

ESF Eiropas Sociālais fonds

ES Eiropas Savienība

FVP Feldšeru vecmāšu punkts

GMI Garantētais minimālais ienākums

IIN Iedzīvotāju ienākuma nodoklis

Iedz. Iedzīvotāji

IKP Iekšzemes kopprodukts

ĪADT Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas

LAD Lauku atbalsta dienests

LIAA Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra

LIAS Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija

LR MK Latvijas Republikas Ministru kabinets

LVC Latvijas Valsts ceļi

NĪNA Nekustamo īpašumu uzskaites un nodokļu administrēšanas apakšsistēma

NMP Neatliekamā medicīniskā palīdzība

NVA Nodarbinātības Valsts aģentūra

NVO Nevalstiskā organizācija

P/A Pašvaldības aģentūra

PII Pirmsskolas izglītības iestāde

PIPP Publiskie interneta pieejas punkti

p.m.ē. Pirms mūsu ēras

PVN Pievienotās vērtības nodoklis

SF Struktūrfondi

SIA Sabiedrība ar ierobežotu atbildību

SM Stratēģiskais mērķis

SVID analīze Stipro, vājo pušu, iespēju un draudu analīze

TAVA Tūrisma attīstības valsts aģentūra

TEN-T Eiropas transporta tīkls

TIC Tūrisma informācijas centrs

U Uzdevums

VAS Valsts Akciju sabiedrība

VID Valsts ieņēmumu dienests

vjl. Virs jūras līmeņa



6

VKPAI Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija

VSAA Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra

VTP Vidēja termiņa prioritāte

VUGD Valsts ugundrošības un glābšanas dienests



7

Terminu skaidrojums

1. Aizsargājamā teritorija – teritorija, kas izveidota, lai aizsargātu un saglabātu dabas

vērtības, piemēram, retus vai izzūdošus putnus, dzīvniekus vai augus, to dzīvesvietas, kā

arī savdabīgas un skaistas ainavas, izcilus kokus, akmeņus, avotus u.tml. Šīs teritorijas

atrodas īpašā valsts aizsardzībā.

2. Attīstības centrs – apdzīvota vieta, kurā koncentrējas izaugsmes resursi (tajā skaitā

cilvēkresursi), sociālā un ekonomiskā aktivitāte un pakalpojumi, kas veicina apkārtējo

teritoriju attīstību.

3. Attīstības programma – vidēja termiņa plānošanas dokuments, kurā noteiktas attiecīgās

pašvaldības attīstības prioritātes1.

4. Bezdarba līmenis – Nodarbinātības valsts aģentūrā reģistrēto un bezdarbnieku statusu

ieguvušo iedzīvotāju īpatsvars ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaitā procentos (%).

5. Ekonomiski aktīvie iedzīvotāji – abu dzimumu personas, kas pārskata periodā piedāvā

savu darbu materiālo vērtību ražošanai vai pakalpojumu sniegšanai. Ekonomiski aktīvie

iedzīvotāji sastāv no nodarbinātajiem un nestrādājošiem iedzīvotājiem, kuri aktīvi meklē

darbu.

6. E-pārvalde – šaurākā likumdošanas aktu nozīmē tā ir sabiedrisko pakalpojumu

sniegšana, izmantojot elektroniskos līdzekļus (internetu). Plašākā nozīmē e-pārvalde tiek

lietota visaptverošu valsts pārvaldes darba pilnveidošanas programmu kontekstā, kur

papildus pakalpojumu sniegšanas elektronizācijai tiek risināti arī citi valsts pārvaldes

darbības pilnveidošanas jautājumi.

7. Ilgtspējīga attīstība – Attīstība, kura apmierina šodienas vajadzības, neradot draudus

nākotnes paaudžu vajadzību apmierināšanai.2

8. Integrēt – iesaistīt kādā kopumā, veselumā, apvienot elementus, daļas, lai izveidotu

vienu veselu kopumu, sasaistīt vienā veselumā ar ko citu3.

9. Korelācija jeb saistība – ir mērījums, kas parāda divu vai vairāku mainīgo saistību.4

10. LEADER – ir mērķtiecīgas un savstarpēji koordinētas aktivitātes lauku attīstībai, kuras

rosina sabiedrību meklēt jaunus risinājumus esošajām lauku problēmām. LEADER būtība

ir uzlabot dzīves kvalitāti cilvēkam laukos, domājot par ekonomiskajiem, sociālajiem

uzlabojumiem un vides saglabāšanas iespējām.5

11. Mikroliegums – nelielas teritorijas (meža nogabals, lauce, nogāze), kas izveidotas, lai

aizsargātu un saglabātu vietas, kur atrastas aizsargājamas sugas vai aizsargājami biotopi.

Šīs teritorijas ir valsts aizsardzībā.

12. Natura 2000 teritorija – Natura 2000 ir Eiropas Savienības dabas daudzveidības

saglabāšanai izveidoto aizsargājamo teritoriju tīkls. Tā mērķis ir (no 2010.gada) apturēt

bioloģiskās daudzveidības samazināšanos, to balstot uz diviem pamata dokumentiem:

putnu un biotopu direktīvām. No direktīvu sarakstos iekļautajām sugām un biotopiem

Latvijā atrodamas un tiek aizsargātas 20 augu, 20 bezmugurkaulnieku, 5 zīdītāju, 3

rāpuļu, 11 zivju, 70 putnu sugas un 60 biotopu veidi.6

1 Reģionālās attīstības likums, Attīstības plānošanas sistēmas likums 2 ANO Pasaules Vides un attīstības komisijas 1987. gada ziņojums “Mūsu kopējā nākotne” 3 http://www.ldf.lv/pub/?doc_id=28426 4 http://termini.lza.lv/term.php?term=korel%C4%81cija&list=korel%C4%81cija&lang=LV 5 http://www.zm.gov.lv/?sadala=886 6 Akadēmiskā terminu datubāze, http://termini.lza.lv/

http://europa.eu.int/comm/environment/nature/nature_conservation/eu_nature_legislation/birds_directive/index_en.htm

http://europa.eu.int/comm/environment/nature/nature_conservation/eu_enlargement/2004/habitats/annexi_lv.pdf

http://www.ldf.lv/pub/?doc_id=28426

http://termini.lza.lv/term.php?term=korel%C4%81cija&list=korel%C4%81cija&lang=LV

http://www.zm.gov.lv/?sadala=886

http://termini.lza.lv/



8

13. Pašvaldības profils – pašvaldības specializācija un loma apdzīvojuma struktūrā, kas

noteikta reģiona mēroga un vietējās pašvaldības plānošanas dokumentos. Pašvaldības

profilu izstrādā, ņemot vērā pašvaldībā pieejamos izaugsmes resursus, kā arī ģeogrāfisko

izvietojumu, un tajā tiek noteiktas pašvaldības attīstības prioritātes un specializācija.

14. Pastāvīgie iedzīvotāji – iedzīvotāji, kuru reģistrētā dzīvesvieta ir attiecīgā administratīvā

teritorija.

15. Rehabilitācija – iepriekšējo tiesību, arī iepriekšējā sociālā stāvokļa atjaunošana,

pasākumu komplekss, kas cilvēkam pēc saslimšanas vai ievainojuma palīdz atgūt

darbaspējas, fizisko, garīgo un profesionālo pilnvērtību.

16. Rekreācija – indivīda fizisko, garīgo un emocionālo spēju atjaunošana brīvajā laikā,

sabiedriski atzītas un organizētas darbības. Rekreācijas galvenās funkcijas ir

dziednieciskā (cilvēka veselības atjaunošana), izglītojošā (garīgā potenciāla attīstība) un

sporta funkcija (fizisko spēju attīstība).7

17. Rekultivācija – ainavas sakopšana, zemes auglības atjaunošana pēc saimnieciskās

darbības izraisītiem postījumiem.

18. Respondents – persona, kas, piedaloties aptaujā vai intervijā, sniedz atbildes uz

noteiktiem jautājumiem.

7 Akadēmiskā terminu datubāze, http://termini.lza.lv/




9

Krāslavas novada vizītkarte

Krāslavas novads sākas vietā, kur Dvina pārtop Daugavā, koka mežģīņu skautos logos

spoguļojas saule un „Labrīt!” atskan daudzās valodās.

Savstarpēji mijiedarbojoties, vietējo vidi veidojušas daudzas tautības un etniskās grupas.

Ļaudis ir novada galvenā vērtība. Vietējo cilvēku dvēseļu radošums izpaužas mākslā,

amatniecībā un pašdarbībā, savukārt uzņēmība – stiprās ģimenēs.

Krāslavas novada iedzīvotājs ir kā amatnieks – darbīgs, ģimenisks, tradīcijas un apkārtējo

vidi cienošs.

Novada kultūras mantojumu pārstāv valsts aizsardzībā esoši izcili arhitektūras, mākslas,

arheoloģijas, kultūras un pilsētbūvniecības pieminekļi. Kultūrainavā harmoniski iekļaujas no

Plāteru dzimtas mantotais pils komplekss un mūra baznīca, vairāku muižu ēkas un izcili parki

visā novada teritorijā, kā arī dažādu konfesiju baznīcas, sabiedriskās ēkas, ceļmalu krucifiksi,

vairāk par 100 ezeriem un lauku viensētas.

Latgales etnogrāfiskās tradīcijas un dzīvesgudrību iemieso vietējās folkloras kopas

„Aulejas sievas”, „Rudzutaka” un „Izvoltīši”.

Novadnieki lepojas ar dziļāko ezeru Baltijā Drīdzi, likteņupi Daugavu, Augšdaugavas

aizsargājamo ainavu apvidu un dabas parku „Daugavas loki”.

Novads sevi pozicionē kā „Novadu Daugavas lokos”.

Īpašo smeķi piešķir kulinārais mantojums. Savdabīga novada vizītkarte ir vietējo ražotāju

maize, sviests, zāļu tējas, linsēklu eļļa, medus, gurķi un tomāti, keramika, koka izstrādājumi,

nobraucieni pa Daugavu un izjādes ar zirgiem.

Izcilākie novadnieki – latgaliešu literārās valodas aizsācējs, jezuīts Jōņs Lukaševičs,

rakstniece un pedagoģe Neaizmērstule, filosofs Nikolajs Loskis, tēlnieks Naums Aronsons,

dzejniece Anna Rode, žurnālists Konstantīns Makņa, literāte Cecīlija Dinere, dzejnieks Valdis

Krāslavietis, filoloģijas doktore Lidija Leikuma, gleznotājs Pāvils Glaudāns, sportistes Valentīna

Gotovska un Ineta Radeviča.

Pašreiz Krāslavas novadā dzīvo un savu darbu iegulda novada attīstībā - keramiķiValdis

Pauliš, kultūras darbinieks Edmunds Gekišs, novadpētniece Janīna Gekiša, māksliniece Daiga

Lapsa, gleznotājs Eduards Pustovoitovs, fotomākslinieks Anatols Kauškalis un daudzi citi sirds

cilvēki.



10

Ievads Krāslavas novada attīstības programma 2012. – 2018. gadam ir pirmais Krāslavas novada

plānošanas dokuments pēc administratīvi teritoriālās reformas (turpmāk ATR) īstenošanas, kurā

noteiktas un apkopotas rīcības pašvaldības prioritāšu īstenošanai, identificēti finanšu resursi un

izpildītāji. Dokuments ir pamats pašvaldības rīcību un investīciju mērķtiecīgai plānošanai, valsts

atbalsta plānošanai vietējā līmenī, kā arī vietējo un ārvalstu investīciju piesaistei.

Tajā analizēta esošā situācija novadā, darba grupās izstrādāta SVID analīze, stratēģiskā

daļa ar konkrētiem stratēģiskajiem mērķiem un rīcībām to sasniegšanai, sastādīts investīciju

plāns un noteikti uzraudzības un novērtēšanas mehānismi. Dokumenta pirmā redakcija izstrādāta

un apstiprināta 2012. gadā, 2014. gadā veikta pašreizējās situācijas, rīcības un investīcijas plānu

aktualizācija. Dokuments jaunajā redakcijā apstiprināts 2014. gada 23. decembrī.

1. PAŠREIZĒJĀS SITUĀCIJAS RAKSTUROJUMS

1.1 Vispārīgs teritorijas raksturojums

Krāslavas novads ir pašvaldība Latgales dienviddaļā un Sēlijas austrumdaļā. Novads ir

izveidots 2001.gadā, apvienojoties Krāslavas pilsētai un Krāslavas pagastam, kas tobrīd ietilpa

Krāslavas rajona teritorijā. 2009. gadā pēc administratīvi teritoriālās reformas īstenošanas

novadam pievienojās vēl 10 pagasti - Aulejas, Indras, Izvaltas, Kalniešu, Kaplavas, Kombuļu,

Piedrujas, Robežnieku, Skaistas un Ūdrīšu pagasti ar mērķi nodrošināt kvalitatīvākus sociālās

aprūpes un veselības, izglītības un transporta pakalpojumus, piesaistīt lielākas investīcijas, kas

radītu jaunas darbavietas, realizēt lielākus projektus, kā arī racionālāk izmantot esošos resursus.

http://lv.wikipedia.org/wiki/S%C4%93lija

http://lv.wikipedia.org/wiki/Kr%C4%81slava

http://lv.wikipedia.org/wiki/Kr%C4%81slavas_pagasts

http://lv.wikipedia.org/wiki/Kr%C4%81slavas_rajons

http://lv.wikipedia.org/wiki/Aulejas_pagasts

http://lv.wikipedia.org/wiki/Indras_pagasts

http://lv.wikipedia.org/wiki/Izvaltas_pagasts

http://lv.wikipedia.org/wiki/Kalnie%C5%A1u_pagasts

http://lv.wikipedia.org/wiki/Kaplavas_pagasts

http://lv.wikipedia.org/wiki/Kombu%C4%BCu_pagasts

http://lv.wikipedia.org/wiki/Piedrujas_pagasts

http://lv.wikipedia.org/wiki/Robe%C5%BEnieku_pagasts

http://lv.wikipedia.org/wiki/Skaistas_pagasts

http://lv.wikipedia.org/wiki/%C5%AAdr%C4%AB%C5%A1u_pagasts



11

1.1.1. attēls. Krāslavas novada teritorija; Avots: Krāslavas novada apvienošanās plāns, 2008

Novada administratīvais centrs ir Krāslavas pilsēta, tajā atrodas arī novada

administrācija. Krāslava atrodas 275 km attālumā no valsts galvaspilsētas Rīgas, 44 km attālumā

no Daugavpils un 87 km attālumā no Rēzeknes. Pašvaldības teritorija robežojas ar Aglonas,

Dagdas, Daugavpils novadiem un Baltkrievijas Republiku, līdz ar to Krāslavas novads veido arī

Eiropas Savienības ārējo robežu.

1.1.2.attēls. Krāslavas novads Latvijā; Avots: www.wikipedia.org , 2010

Kopējā teritorijas platība ir 100 790 ha (1007,90 km2)8. Krāslavas novada teritorijā

pārsvarā ir lauksaimniecībā izmantojamā zeme (52% no teritorijas), 35% no teritorijas aizņem

meži, samērā liels ir virszemes ūdeņu tīkls (aptuveni 9,5 % no teritorijas).9 Visi Krāslavas

novada pagastu ciemi ir starp 750 apdzīvotajām vietām Latvijā, kurās iedzīvotāju skaits ir

mazāks par 2000. Teritorijas atrodas upju vai ezeru krastos un ir potenciālas tūrisma vietas. Šīm

apdzīvotām vietām ir raksturīgs neliels iedzīvotāju skaits, augsts bezdarba līmenis, zema

uzņēmējdarbības aktivitāte, kas negatīvi ietekmē pašvaldību budžetus un ierobežo attīstības

iespējas.

Teritorijas attīstības līmeņa indeksa tendence skatāma 1.1.3. attēlā. Indekss pakāpeniski

palielinājās laika periodā no 2010. līdz 2012. gadam, savukārt 2013. gadā samazinājās, nokrītot

zem 2010. gada līmeņa.

Pašvaldība Teritorijas attīstības līmeņa indekss (vienības, VRAA)

2010 2011 2012 2013

Krāslavas novads -1,009 -1,000 -0,968 -1,035

1.1.3. attēls. Teritorijas attīstības līmeņa indekss Krāslavas novadā; Avots: Reģionālās attīstības indikatoru

modulis, http://raim.gov.lv/pub/#/ ,2014

Līdz 2010. gada beigām Krāslavas novadam bija īpaši atbalstāmās teritorijas statuss.

8 www.csb.gov.lv 9 Krāslavas novada apvienošanās plāns, 2008

http://www.wikipedia.org/

http://raim.gov.lv/pub/#/

http://www.csb.gov.lv/



12

Novada stiprā puse ir septiņas īpaši aizsargājamās dabas teritorijas, 12 valsts nozīmes

arhitektūras pieminekļi, 93 arheoloģiskie pieminekļi, 12 arhitektūras pieminekļi, 60 mākslas

pieminekļi un 1 pilsētbūvniecības piemineklis.

Teritoriju caurauž vienots autoceļu tīkls, kura „mugurkauls” ir A6 valsts nozīmes ceļs

Rīga –Daugavpils – Krāslava – Baltkrievijas robeža (Paternieki).

2011. gadā Latvijas dzelzceļš (LDz) sadarbībā ar Baltkrievijas dzelzceļu atklāja jaunu

pasažieru vilciena maršrutu Rīga-Minska, kurš Krāslavas novadā apstājas Indras stacijā.

1.1.4. attēls. Krāslavas novada ceļu tīkls. Avots: SIA „Reģionālie projekti”, 2011



13

1.1.5. attēls. Iedzīvotājiem pieejamie pakalpojumi 2011. gadā. Avots: SIA „Reģionālie projekti”, 2011

Novada iedzīvotājiem ir iespējas saņemt samērā plašu pašvaldības pakalpojumu klāstu

tuvu dzīves vietai. Visu pagastu centros, kā arī Skuķu un Varnaviču ciemos, ir pieejami dažādi

izglītības, kultūras, veselības aprūpes, sporta un sakaru pakalpojumi.

Valsts iestāžu piedāvātos (VID, VSAA, PMLP, NVA, Zemes dienests utt.) pakalpojumus

iedzīvotāji saņem Krāslavā. Sākot ar 2015. gadu VARAM plāno Valsts un pašvaldību vienoto



14

klientu centru izveidi, kas paredz iedzīvotājiem un uzņēmējiem darīt pieejamus pieprasītāko

valsts un pašvaldības iestāžu pakalpojumus. 2014. gadā Krāslavā darbojas SEB bankas filiāle,

kuru 2015. gadā plānots slēgt.

1.1.1. Ģeogrāfiskais un fiziskais raksturojums

Krāslavas novads atrodas Latvijas dienvidaustrumu daļā, Latgalē. Daugavas kreisajā

krastā iestiepjas Augšzemes augstienes austrumu stūris, taču pārsvarā novada teritorija atrodas

Latgales augstienes dienvidaustrumos. Teritorijai raksturīgs sarežģīts, paugurains reljefs, ko

šķērso vairāki lieliem ezeriem bagāti pazeminājumi, kā arī subglaciālās vagas, kurās atrodas

visdziļākie ezeri. Vairākās nelielās subglaciālajās vagās iegūluši Garā un Gusena ezeri, šādas

vagas šķērso arī augstienes dienvidu nomali, piemēram, gultne ar Asaru ezeru (pie Skaistas

stacijas) utt. Zemes reljefs galvenokārt paugurains. Sīvera ezera apkaimē atrodas lielu pauguru

masīvs (tā absolūtais augstums 180 - 229 m), kur apaļi, līdz 15 m augsti pauguri mijas ar

plakanpauguriem (piemēram, Suveizdišķos, Aišpuros u.c. vietās), kas ir līdz 40 m augsti un 2 km

diametrā. Visi pauguri atdalīti cits no cita ar šaurām, bieži vien sausām ieplakām. Lielākie

kalni/pauguri novadā ir arī Dagdas pauguraines augstākie pauguri Asaru kalns (229,3 m vjl,

Kombuļu pagastā), tūristu iecienītais Sauleskalns (210 m vjl., Kombuļu pagastā), Romuļu kalni

(221,3 m vjl., Ūdrīšu pagastā).

Latgales augstienes klimats ir kontinentāls un nedaudz atšķiras no tuvējo zemieņu

klimata. Krāslavas novads, tāpat kā visa Latvijas Republika, atrodas mēreni mitrajā atlantiski

kontinentālajā klimata apgabalā, teritorija ir pārāk maza, lai būtu novērojamas makroklimatisko

rādītāju atšķirības. Ziemas ir aukstas - janvārī vidējā temperatūra apmēram -7, -7,5°C,

temperatūras minimums dienviddaļā var pat sasniegt -33°C. Jūlija vidējā temperatūra dienvidos -

līdz + 17,4°C, maksimums + 35°C.

1.1.1.1. attēls. Daugava pie Krāslavas; Avots: Tūrisma informācijas centrs, 2010

Novadam cauri plūst otra garākā Latvijas upe (352 km) ar lielāko baseina platību (24 700

km2) un gada noteci (20, 45 km

3) – Daugava. Daugava Latvijai un tās tautai ir ne tikai liela un

skaista upe, bet arī simbols. Tā tiek apdziedāta dziesmās, saukta par latviešu tautas likteņupi un

tieši ar cīņu pret Daugavpils HES būvniecību, kā rezultātā tiktu applūdināta Daugavas ieleja

http://lv.wikipedia.org/wiki/Klimats

http://lv.wikipedia.org/wiki/Ziema

http://lv.wikipedia.org/wiki/Janv%C4%81ris

http://lv.wikipedia.org/wiki/Temperat%C5%ABra

http://lv.wikipedia.org/wiki/J%C5%ABlijs



15

starp Daugavpili un Krāslavu, sākās tautas atmoda, kas atnesa Latvijai neatkarību. Latvijas

teritorijā tā plūst starp Augšzemes un Latgales augstienēm, veidojot 8 plašus lokus. No Latvijas

robežas līdz Daugavpilij ir saglabājusies Daugavas dabiskā ieleja, kurā sastopami vērtīgi un

interesanti biotopi. Augu sugu sastopamības ziņā tā ir viena no augstvērtīgākajām teritorijām

Latvijā. Dabiskā ieleja ir interesanta arī tūristiem. Vizuāli pievilcīgās ainavas, daudzie pilskalni

un savdabīgā arhitektūra rada priekšnoteikumus dažāda veida tūrisma un atpūtas attīstībai. Te ir

izveidots aizsargājamais ainavu apvidus “Augšdaugava” (Natura 2000 teritorija) un dabas parks

„Daugavas loki”.10

2011. gada sākumā dabas parks Dabas parks "Daugavas loki" ir iekļauts

UNESCO Pasaules mantojuma Latvijas nacionālajā sarakstā.

Nozīmīgi novada teritorijas attīstības resursi ir ezeri. Tiem ir liela nozīme apdzīvoto

vietu, tūrisma un rekreācijas, zivsaimniecības un citu tautsaimniecības nozaru attīstībā. Ezeri

piešķir ainavai sevišķu izteiksmīgumu. Pēc rajona sadalīšanās ir zudis 273 ezeru zemes statuss,

šobrīd Krāslavas novadā ir 119 ezeri. Subglaciālajās vagās novietojušies novada ezeri ir ļoti

dziļi, piemēram, Gusena ezera (Robežnieku, Indras pagastos) platība ir 1,2 km2, dziļums - 40 m,

Drīdža ezera (Aulejas, Kombuļu, Skaistas pagastos) platība 7,5 km2, dziļums - 65 m (tas ir

dziļākais ezers Baltijas valstīs). Novadā atrodas platības ziņā devītais lielākais ezers Latvijā –

Sīvers, kurā 2014. gadā atrasta reta ūdensauga - smalkās najādas, lielākā atradne pasaulē.

1.1.1.2 attēls. Lielais Gusena ezers Krslavas novada Robežnieku pagastā; Avots: http://www.wikipedia.org/2010

10

http://latvijas.daba.lv/ainava/

http://www.wikipedia.org/2010

http://latvijas.daba.lv/ainava/



16

1.1.2. Vēsturiskā attīstība

Otrajā gadu tūkstotī p.m.ē. tagadējo novada teritoriju jau apdzīvoja baltu ciltis.

12.gadsimtā novads ietilpa latgaļu Jersikas valstī. 13.gadsimtā, pēc vācu krustnešu iebrukuma

teritorija nonāca Livonijas ordeņa pakļautībā. Pēc Polijas-Zviedrijas kara (1600.-1629.) Krāslava

un visa apkārtējā teritorija tika iekļauts Inflantijā (Poļu Vidzeme), bet pēc Polijas dalīšanas un

Latgales pievienošanas Krievijai 1772.gadā – Vitebskas guberņā.

1.1.2.1. attēls. Krāslava Mazajā Vidzemē jeb Poļu Vidzemē; Avots: http://www.letonika.lv, 2010

Pirmo reizi vēstures dokumentos Krāslava minēta 1558.gadā, tomēr pilsētas attīstības

pirmsākumi vairāk saistāmi ar grāfa Ludviga Plātera vārdu, kurš 1729.gadā ieguva Krāslavu savā

īpašumā. Grāfu Plāteru dzimta gandrīz divus gadsimtus noteica teritorijas saimniecisko, kultūras

un garīgo dzīvi. Plāteriem īpašumi piederēja gandrīz visā tagadējā novada teritorijā.

1880.gadā Daugavpils apriņķī bija Izabelinas (no 1925.gada – Skaistas), Izvoltas (Izvaltas),

Krāslavas pagasti. 1917.gadā Latgales padomju kongresā tika nolemts novadu pievienot pārējai

Latvijas teritorijai. Līdz 1946.gadam Latvijas administratīvajā teritorijā bija 19 apriņķi;

1947.gadā, nodalot teritorijas no kaimiņu apriņķiem, izveidoja Krāslavas apriņķi, kas kļuva par

Krāslavas rajonu. 1950.gadā Krāslavas rajona teritorija tika sadalīta, izveidojot divus rajonus –

Krāslavas un Dagdas rajonu. 1962.gadā Dagdas rajons tika likvidēts un teritorija iekļauta

Krāslavas rajonā.

Diskusijas par jaunu Administratīvi teritoriālo reformu (ATR) valdībā sākās pēc

neatkarības iegūšanas un vainagojās ar pirmā novada izveidi Latvijā 1996. gadā. Reformas

beigu termiņus valdība vairākkārt pārcēla, pilnībā ATR tika īstenota tikai 2009. gadā 1. jūlijā.

Krāslavas novads izveidojās 2001.gadā, apvienojoties Krāslavas pilsētai un Krāslavas

pagastam, pirms 2009.gada pašvaldību vēlēšanām tam pievienojās 10 Krāslavas rajona pagasti.

Šobrīd bijušā Krāslavas rajona teritorija sadalīta trijos novados – Aglonas, Dagdas un Krāslavas.

1.1.3. Iedzīvotāju un demogrāfiskās situācijas raksturojums

Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem 2014.gada 1.jūlijā bija 18 124

iedzīvotāju, kas deklarējuši savu dzīvesvietu Krāslavas novadā, no tiem 9365,53 jeb 53% dzīvoja

Krāslavas pilsētā. Lielākie pagasti pēc iedzīvotāju skaita ir Ūdrīšu (1 568 jeb 9%) un Indras (1

http://www.letonika.lv/



17

183 jeb 7%). Pārējo pagastu teritorijas iedzīvotāju kopums ir līdz 1000 iedzīvotājiem (skat.

1.1.3.1.attēlus).

Analizējot iedzīvotāju skaita izmaiņas, redzams, ka pēdējos gados iedzīvotāju skaits

novadā ir pakāpeniski samazinājies. 2009. gada sākumā novadā bija 20 243 iedzīvotāji, 2012.

gada sākumā – 19 227, savukārt 2014. gada sākumā – 18 336 pastāvīgie iedzīvotāji, respektīvi,

pastāvīgo iedzīvotāju skaits piecu gadu laikā ir samazinājies par 1907 cilvēkiem jeb 9,42 %.

1.1.3.1. attēls. Avots: Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, 2014

Analizējot Krāslavas novada Dzimtsarakstu nodaļas datus un iedzīvotāju aptaujas rezultātus,

var secināt, ka iedzīvotāju skaita izmaiņas ietekmē divi faktori – negatīvs dabiskais pieaugums

(skat. 1.1.3.2.attēlu), un negatīvs migrācijas saldo.

1.1.3.2. attēls. Avots: Krāslavas novada domes Dzimtsarakstu nodaļa, 2013

Pēc Pilsonība un migrācijas lietu pārvaldes datiem, 2014.gadā novadā dzīvoja 2612 bērni,



18

to skaitā 859 bērni vecumā līdz 6 gadiem un 1753 bērni vecumā no 7 līdz 17 gadiem (skat.

1.1.3.3.attēlu). Vīriešu un sieviešu īpatsvars abās vecuma grupās ir līdzīgs. Salīdzinot ar 2010.

gadu, bērnu skaits novadā ir samazinājies par 25,9 % jeb 917 cilvēkiem.


Pasaules bankas pētījumi liecina, ka daudzās Eiropas valstīs vērojama strauja vecākā

gadagājuma iedzīvotāju īpatsvara palielināšanās. Sabiedrības novecošanās būtiski ietekmē

ekonomisko izaugsmi, uzkrājumus, investīcijas, patēriņu, darba tirgu, pensijas, nodokļu politiku,

veselības aprūpi, ģimenes sastāvu un dzīves apstākļus.

Iedzīvotāju novecošanās rezultātā pieaugs sociāli aizsargājamā sabiedrības daļa, kuras

nodrošināšanai nākotnē būs nepieciešami arvien lielāki līdzekļi, lai ieviestu korekcijas veselības

aizsardzības sistēmā, sociālās aprūpes dienesta pakalpojumos, sociālajā infrastruktūrā,

reģionālajā pārvaldē utt.

Pēc LR Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem, arī Latvijas iedzīvotāji noveco –

samazinās bērnu un pieaug vecākā gadagājuma personu īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā. Attēlā

redzama iedzīvotāju vecuma struktūra Krāslavas novada griezumā 2014. gadā (skat. 1.1.3.4.

attēlu). Iedzīvotāju (bērnu) skaits līdz darbspējas vecumam (līdz 14 gadiem) ir gandrīz uz pusi

mazāks nekā iedzīvotāju pēc darbspējas vecuma (virs 62 gadiem) skaits.




19


Apkopojot informāciju par Krāslavas novada iedzīvotāju etnisko sastāvu, redzams, ka

lielāka grupa ir latvieši, kuri veido 45% no iedzīvotāju kopskaita, krievi veido 22%, bet

baltkrievi 20% (skat.1.1.3.5.attēlu). Latgales vēsturiskā attīstība poļu Inflantijas pakļautībā

sekmējusi salīdzinoši lielo poļu tautības pārstāvju īpatsvaru. Krāslavas novadā poļi veido 8 % no

iedzīvotāju kopskaita.

Iedzīvotāju etnisko sastāvu ietekmē novada ģeogrāfiskais novietojums un vēstures

notikumi. Pierobežā vērojama daudzkulturāla vide. Krāslavas novada iedzīvotāju etniskais

sastāvs pēdējo gadu laikā būtiski nav mainījies. Tāpat kā citur Latgalē, lielākā konfesija ir katoļi.

Krāslavas pilsētas 5 pamattautības (latvieši, krievi, baltkrievi, poļi un ebreji) pilsētas

ģerbonī simboliski ataino laiva ar pieciem airiem. Novada iedzīvotāji, skaidrojot ģerboņa nozīmi,

mēdz teikt: „Vienā laivā esot, kopā jāairē!”.

1.2. Komunālā saimniecība

Krāslavas novada dome un pagastu pārvaldes nodrošina iedzīvotājiem dažādus

komunālos pakalpojumu – centralizēto ūdensapgādi, kanalizāciju, siltumapgādi un atkritumu

apsaimniekošanu. Pakalpojumu apjomu plānots palielināt un uzlabot esošo tīklu stāvokli.

Krāslavas pilsētā ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumus nodrošina SIA „Krāslavas

ūdens”, atkritumu savākšanu – SIA „DOVA”, siltumenerģijas piegādi un ražošanu – SIA

„Krāslavas nami” un vietējās katlumājas. Pagastos par komunālo pakalpojumu pieejamību,

izņemot atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu, gādā pagastu pārvaldes. Tikai Robežnieku

ciemā saglabājusies centralizētā siltumapgāde divās daudzdzīvokļu mājās, citur siltumenerģiju

iedzīvotāji nodrošina pašu spēkiem. Ezerkalnā ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas

apsaimnieko pašvaldības aģentūra „Ūdensserviss K”. Krāslavas novada pašvaldības aģentūra

„Labiekārtošana K” sniedz plašu pakalpojumu klāstu Krāslavas pilsētas iedzīvotājem - ielu

apgaismojuma tīklu apkalpošanu un uzturēšanu, trotuāru, laukumu, stāvvietu uzkopšanu, zaļās

zonas uzturēšanu, kapsētu uzkopšanu, pilsētas rotāšanu svētkiem utt.



20

1.2.1. Ūdenssaimniecība

Centralizētā ūdensapgāde novada lauku teritorijā ir pieejama tikai ciemos – Aulejā (~280

iedzīvotāji), Indrā (~750 iedz.), Vaivodos (~50 iedz.), Kalniešos (~ 240 iedz.), Pakuliškos (~ 20

iedz.), Kaplavā (~ 260 iedz.), Kombuļos (~ 370 iedz.), Aleksandrovā (~ 175 iedz.), Piedrujā

(~145 iedz.), Lupandos (~ 140 iedz.), Robežniekos (~ 380 iedz.), Skuķos (~ 170 iedz.), Skaistā

(~ 260 iedz.), Veterovkā (~ 45 iedz.), Ezerkalnā (~ 500 iedz.) un Augstkalnē (~ 475 iedz.).

Tikai 30 % lauku teritoriju iedzīvotāju ir pieejams centralizētais pakalpojums, pārējie

iedzīvotāji būvē vietējās kanalizācijas sistēmas un akas. Centralizētās ūdenssaimniecības

infrastruktūras rekonstrukcija praktiski nepieciešama lielākajā daļā lauku ciematu.

Neapmierinošā stāvoklī ir kanalizācija un ūdensvadi. Krāslavā 2010.gadā darbu uzsāka jauna

notekūdens attīrīšanas stacija (attīra arī Ūdrīšu un Krāslavas pagastu notekūdeņus). Pārējās

apdzīvotajās vietās notekūdeņus attīra ar smilšu filtru palīdzību vai arī uzkrāj izsmeļamajās

bedrēs. Katrā ciematā ir 2 vai 3 ūdenstorņi, 75% no tiem ir neapmierinošā stāvoklī. Artēzisko

urbumu vecums svārstās no 10 - 44 gadiem. Atdzelžošanas stacijas ir Indrā, Aulejā, Kalniešos,

Ezerkalnā un Skuķos.11

Lietusūdens kanalizācija Krāslavas pilsētā ir attīstīta nepilnīgi. Pilsētas centrālajā daļā

kanalizācija faktiski darbojas pēc kopsistēmas principa, tas ir, novada kā sadzīves, tā arī

lietusūdeņus. Kopējais lietusūdens kanalizācijas tīklu garums Krāslavā ir 11,9 km. Attīrītie

notekūdeņi tiek ievadīti Daugavā un Persteņa ezerā. 12

No 2006. – 2013. gadam vairākos pagastos veikti ūdenssaimniecības attīstības projekti,

piesaistot Kohēzijas fonda, Eiropas reģionālā attīstības fonda (ERAF) un valsts budžeta

līdzekļus. Ar Kohēzijas fonda līdzekļiem Krāslavā ir veikta ūdens un kanalizācijas tīklu

renovācija un jaunu pieslēgumu izbūve, uzbūvētas jaunas dzeramā ūdens atdzelzošanas stacijas

un modernas notekūdens attīrīšanas iekārtas. Kombuļu ciemā izbūvēta jauna artēziskā aka un

dzeramā ūdens attīrīšanas stacija, veikta ūdensapgādes tīklu rekonstrukcija un paplašināšana (4.3

km), izbūvēts jauns kanalizācijas tīkls 2.3 km garumā. Krāslavas novada Ezerkalna ciemā ERAF

līdzfinansētā projekta ietvaros izbūvēta ūdens atdzelžošanas iekārta, atjaunots artēziskais ūdens

urbums, rekonstruēts vairāk nekā 2.8 km ūdensvada un 1.9 km kanalizācijas tīkls, izbūvēta jauna

kanalizācijas sūkņu stacija. Vērienīgi ieguldījumi ūdenssaimniecības infrastruktūrā veikti

Kaplavas ciemā - ūdensapgādes (2.9 km) un kanalizācijas (1.8 km) tīklu rekonstrukcija un

paplašināšana, NAI rekonstrukcija; Izvaltas ciemā - veikta notekūdeņu attīrīšanas iekārtas

rekonstrukcija, kanalizācijas (1.3 km) un ūdensapgādes (2.3 km) tīklu rekonstrukcija un

paplašināšana; Aulejas ciemā - veikta NAI rekonstrukcija, ūdensapgādes (1 km) un kanalizācijas

(0.451 km) tīklu rekonstrukcija un paplašināšana; Skaistas ciemā - veikta ūdensapgādes (0.845

km) un kanalizācijas (0.8 km) rekonstrukcija un paplašināšana; Kalniešu ciemā - veikta

ūdensapgādes tīklu rekonstrukcija un paplašināšana 3.4 km garumā13

.

Īstenojot projektus, sasniegti vairāki vides kvalitātes uzlabojumi: ciemu iedzīvotāji

saņems atbilstošas kvalitātes dzeramo ūdeni, kanalizācijas tīklu paplašināšana nodrošinās

efektīvu notekūdeņu savākšanas sistēmu un novērsīs grunts un grunts ūdeņu piesārņošanu un

samazinās ūdens zudumus.

11 SIA „Technical partners international” informācija, 2009 12 Krāslavas novada teritorijas plānojums, 2008 – 2021 13 Krāslavas novada domes Attīstības nodaļas informācija, 2014



21

Ūdensapgādes pakalpojumu novērtējums Krāslavas novadā

1.2.1.1. attēls. Avots: Krāslavas novada domes Attīstība nodaļa, 2014

Ieguldījumus ūdenssaimniecībā pozitīvi novērtējuši novada iedzīvotāji. 80% jeb

astoņdesmit 2014. gadā veiktās Krāslavas novada iedzīvotāju aptaujas respondentu ir apmierināti

ar ūdensapgādes kvalitāti (1.2.1.1. attēls), savukārt ar kanalizācijas pakalpojumu kvalitāti ir

apmierināti 83% respondentu jeb 86 iedzīvotāji (1.2.1.2 attēls).

Kanalizācijas pakalpojumu novērtējums Krāslavas novadā

1.2.1.2. attēls. Avots: Krāslavas novada domes Attīstība nodaļa, 2014

1.2.2. Atkritumu saimniecība

Sadzīves atkritumu efektīvu un kvalitatīvu apsaimniekošanu visā novada teritorijā

nodrošina pašvaldības izvēlēts komersants SIA „Dova”. Bīstamo atkritumu savākšana notiek

SIA „Dova” teritorijā, Indras ielā 37a, Krāslavā, jo uzņēmums ir kolektīvās bīstamo atkritumu

apsaimniekošanas sistēmas SIA „Ekogaisma” pārstāvis novadā14

.

Pētījumi liecina, ka nedēļas laikā viens Latvijas iedzīvotājs rada ~5 kg atkritumu, mēneša

laikā ~20 kg, bet gadā ~240 kg atkritumu.15

Saskaņā ar SIA „Dova” sniegtajiem datiem, tikai

Krāslavas pilsētas iedzīvotāji katru dienu saražo aptuveni 7 tonnas jeb 16,3 m3 sadzīves

atkritumu, kurus nogādā uz Dienvidlatgales reģiona sadzīves atkritumu poligonu Daugavpils

novada Demenes pagastā. Vidi saudzējošs poligons tika atklāts 2007. gadā, likvidējot visas

nelielās sadzīves atkritumu izgāztuves. Pagastos sadzīves atkritumi tiek savākti un centralizēti

izvesti tikai no pagastu centriem, viensētas šajā sistēmā iekļautas daļēji (atkarībā no īpašnieka

informētības un iniciatīvas). Tā rezultātā ar atkritumiem tiek piegružoti meži, gravas, ūdeņi un

augsne. Par zemes dzīļu, augsnes, mežu, ūdens vai gaisa piegružošanu ar atkritumiem pašvaldība

14 http://kraslava.lv/zinas/pilns-raksts/?tx_ttnews[tt_news]=2967&cHash=ad977f6d10baa7eae3f06e93faf160b8 15 Valsts pētījumu programma “Klimata maiņas ietekme uz Latvijas ūdeņu vidi”, www.kalme.daba.lv

Apmierina 83 80%

Neapmierina 15 14%

Nav pieejams 0 0%

Neizmantoju 4 4%

Apmierina 86 83%

Neapmierina 10 10%

Nav pieejams 0 0%

Neizmantoju 7 7%

http://kraslava.lv/zinas/pilns-raksts/?tx_ttnews%5btt_news%5d=2967&cHash=ad977f6d10baa7eae3f06e93faf160b8

http://www.kalme.daba.lv/



22

var piemērot naudas sodu fiziskajām personām, tomēr praksē tas notiek reti, jo Atkritumu

apsaimniekošanas likums paredz sodīšanu tikai tad, ja kāds atkritumu radītājs atsakās slēgt

līgumu ar apsaimniekotāju. Tamdēļ ļoti svarīga ir iedzīvotāju regulāra informēšana par atkritumu

šķirošanu un pārstrādi, kā arī sadarbība ar vietējām NVO. Svarīga ir cieša sastrādāšanās ar

atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu, kas darbojas konkrētajā pašvaldībā.

ERAF projekta ietvaros Krāslavā tika izveidoti un aprīkoti 20 atkritumu savākšanas

punkti. Nākotnē plānota atkritumu šķirošanas centra izveide.

1.2.3. Siltumapgāde

Krāslavas pilsētā centralizēto siltuma apgādi daudzdzīvokļu dzīvojamām mājām,

sabiedriskajām ēkām, kā arī nelielam skaitam individuālo māju nodrošina SIA „Krāslavas nami”.

SIA „Krāslavas nami” piegādā siltumu 57 daudzdzīvokļu dzīvojamām mājām (100% no

centralizētai siltumapgādes sistēmai pieslēgto daudzdzīvokļu dzīvojamo māju) un ap 40 juridisko

personu (tajā skaitā pilsētas skolas un bērnudārzi). Visos objektos ir nodrošināta patērētās

siltumenerģijas uzskaite (uzstādīti siltumskaitītāji daudzdzīvokļu dzīvojamo māju un citu objektu

ievados), kā to paredz esošā likumdošana. 2012.-2013. gadā projektu ietvaros pilsētā tika veikta

daļēja četrcauruļu siltumtīklu sistēmas nomaiņa pret divcauruļu sistēmu un individuālo

siltummezglu uzstādīšana objektos.

Projektu īstenošanas rezultātā tika rekonstruēti siltumtrašu posmi 4 km garumā, izbūvēti

jauni posmi 1,2 km garumā jaunu objektu pieslēgšanai, kā arī 48 daudzdzīvokļu mājās un

vairākos pašvaldības objektos tika ierīkoti automātiskie individuālie siltuma mezgli, kas

nodrošina automātisku siltumapgādes režīma uzturēšanu dzīvojamās mājās un objektos atkarībā

no āra gaisa temperatūras, kā arī iespēju attālināti vadīt un uzraudzīt objekta siltumenerģijas

apgādes sistēmas darbību. 2008. gadā nacionālās programmas „Siltumapgādes sistēmu

uzlabošana, samazinot sēra saturu kurināmajā” ietvaros par 4,195 miljoniem latu Krāslavas

novada dome daļēji rekonstruēja pašvaldībai piederošu koģenerācijas staciju Latgales ielā 14,

kas nodrošina siltumenerģijas ražošanu visiem centralizētai siltumapgādes sistēmai pieslēgtiem

objektiem. Rekonstrukcijas ietvaros tika uzstādīta katla iekārta ar kurināmā padeves sistēmu, kas

darbojas ar koksnes šķeldu un nodrošina pusi no centralizētai siltumapgādes sistēmai

nepieciešamās jaudas.

Patērētās siltumenerģijas ekonomijai pašvaldība veic publisko ēku siltināšanu, un 2008.-

2013.gadu laikā tika nosiltinātas apmēram 90% no centralizētajai siltumapgādes sistēmai

pieslēgtajām publiskajām ēkām (skolu un pirmsskolas izglītības iestāžu ēkas, sociāla dienesta

ēka, kultūras nama ēka).

Bez centralizētās siltumapgādes sistēmas pilsētā ir arī vairākas vietējās katlumājas, kas

nodrošina siltumenerģiju atsevišķām organizācijām, piemēram, AS „Krāslavas piens”, SIA

„Krāslavas slimnīca”, Krāslavas novada domei, turklāt 12 Krāslavas daudzdzīvokļu dzīvojamās

mājas nav pieslēgtas centralizētajai siltumapgādes sistēmai (māju dzīvokļos ir ierīkota alternatīvā

apkure un dzīvokļu īpašnieki paši apkurina dzīvojamās telpas), kā arī lielāka daļa individuālo

māju tiek apkurināta patstāvīgi.

Pagastu pašvaldības iedzīvotājiem siltumapgādes pakalpojumus nesniedz (izņēmums -

Robežnieku pagasts, kas apkurina divas daudzdzīvokļu mājas), bet nodrošina pašvaldības

administratīvo ēku, izglītības un kultūras iestāžu siltumapgādi. Iedzīvotāji daudzdzīvokļu mājās



23

un viensētās paši nodrošina siltumapgādi ar krāsns vai ar vietējo centrālo apkuri, kurai izmanto

malku vai kokskaidu granulas.

Novadā nav pieejama dabasgāzes infrastruktūra, līdz ar to tā netiek izmantota

siltumapgādē. Saskaņā ar valsts plānošanas dokumentiem dabasgāzes infrastruktūru Krāslavas

novadā tuvākajā laikā būvēt nav paredzēts.

2010. – 2014. gadā lielākajā daļā pašvaldības iestāžu veikti energoefektivitātes uzlabojoši

pasākumi.

1.2.4. Energoapgāde

Krāslavas novadu šķērso viena 110 kV elektropārvades līnija, kuru apkalpo VAS

„Augststsprieguma tīkls". Lai mazinātu elektroenerģijas pārrāvumus vētru laikā, 2011. gadā,

uzņēmums uzsāka vērienīgus koku zāģēšanas darbus zem elektrotrasēm visā Latvijā.

1.2.4.1. attēls. 330 kV un 110 kV elektrolīniju pieejamība. Avots: AS ”Augstsprieguma tīkls”, 2011

Krāslavas novada dome 2006. gadā noslēdza līgumu ar VAS „Latvenergo” par ielu

apgaismojumu tīklu pirkšanu – pārdošanu. Pašvaldība iegādājās un šobrīd apsaimnieko 56,668

km ielu apgaismojuma kailvadu tīklu, 0,324 km ielu apgaismojuma piekarkabeļu tīklu un 6,48

km kabeļu apgaismojuma tīklu līniju Krāslavas pilsētā. Krāslavas ielu apgaismojuma tīklā

ietilpst 65 metāla, 418 betona un 22 koka apgaismojuma stabi.

Iegādājoties apgaismes tīklus no Latvenergo, tika uzsākta apgaismojuma kvalitātes

uzlabošana un modernizācija – kvēlspuldžu nomaiņa pret nātrija spuldzēm, kas ir

ekonomiskākas. Uz 2011. gada sākumu ir nomainītas 183 spuldzes no esošajām 1187 (31 no tām

uz 70W nātrija spuldzēm, bet 152 – uz 100W). 2012. gadā projekta «Siltumnīcefekta gāzu

emisiju samazināšana Krāslavas pilsētas apgaismojuma infrastruktūrā» pilsētas ielās demontēja

657 apgaismes ķermeņus, to vietā uzstādot 14 LED laternas, 643 nātrija apgaismes ķermeņus, un

ieliekot 4170 m kabeļu. LED laternas deg Prospekta ielā – uz tilta pār Daugavu, Lāčplēša,

Brīvības, Tirgus, Baznīcas ielās, savukārt nātrija laternas apgaismo 70 pilsētas ielas. Aprēķināts,



24

ka, veco apgaismes ķermeņus nomainot ar jauniem, tiks ietaupīti 147 000 kilovatu

elektroenerģijas, bet ogļskābās gāzes izmeši atmosfērā samazināsies par 58 tonnām.

2010. un 2014. gada iedzīvotāju aptaujas rezultāti parāda, ka ielu apgaismojums ir viens

no kritiskāk novērtētajiem pašvaldības pakalpojumiem. Ja 2010. gadā apgaismojuma kvalitāte

apmierināja vien 20% respondentu jeb 22 iedzīvotājus, tad 2014. gadā tikai 12% jeb 12

iedzīvotājus. Sākoties krīzei, Krāslavas novada dome pieņēma lēmumu, kas ir spēkā arī šobrīd

(2014. gadā), apgaismojumu nodrošināt izlases kārtībā, praktiski apgaismojuma tīklā deg tikai

katra otrā spuldze noteiktā laikā (no plkst. 5:00 līdz 23:00 darba dienās un no plkst. 5:00 līdz

2:00 brīvdienās un svētku dienās).

Lauku teritorijā ielu apgaismojums ir tikai dažos ciemos, projektu ietvaros pamazām

apgaismojuma infrastruktūra tiek atjaunota. Vislabāk apgaismotas ir Augstkalnes ciema Dārza

un Kalna ielās, kur pavisam uzstādīti 25 stabi ar nātrija spuldzēm, kopējais tīklu garums nedaudz

pārsniedz 1 km. Apgaismes ķermeņi ir noregulēti atbilstoši dienasgaismai, tie ieslēdzas

nepietiekama apgaismojuma apstākļos atkarībā no gadalaika. 2011. gadā, rekonstruējot Avotu,

Dīķu un Celtnieku ielas Augstkalnē, tika uzstādīti 42 apgaismes stabi. Indrā apgaismojums ir

saglabājušies 20 apgaismojuma stabos, no kuriem darbojas tikai astoņi. 2010. gadā ELFLA

veikti apgaismojuma rekonstrukcijas darbi Izvaltas ciemā.

1.3. Transports, loģistika un sakari

1.3.1. Autoceļi

Krāslavas novada teritoriju caurauž blīvs valsts un pašvaldības autoceļu (ieskaitot ielas)

tīkls, kas nodrošina labas sasniedzamības iespējas. Novadā ir 968,90 km grants seguma ceļi un

182,99 km melnā seguma ceļi.

Autoceļu sadalījums pa segumu tipiem Krāslavas novadā

1.3.1.1. attēls. Avoti: Latvijas Valsts ceļi, Krāslavas novada dome, 2014

Novada teritoriju šķērso vairāki nozīmīgi autoceļi - valsts autoceļš A6 šķērso Krāslavu

(pilsētas robežās Augusta, Rīgas ielas) 5,364 km garumā. Vidējā satiksmes gada intensitāte

diennaktī ir 1990 automašīnas (posmā “P65 – Krāslava” gada vidējā satiksmes intensitāte ir 2646

a/m, 19% - kravas transports, posmā “Krāslava – LV robeža” – 1259 a/m, 30% - kravas

transports), tajā skaitā tranzīta satiksme - 318 automašīnas. 25% no tām ir kravas transports.16

A6

ir iekļauts Eiropas transporta tīklā (TEN-T).17

Novadu šķērso vairāki reģionālie autoceļi. P61

Krāslava – Dagda šķērso Krāslavas un Skaistas pagastus, autoceļš P69 Skrudaliena – Kaplava –

16 Latvijas Valsts ceļi, 2010 17 Latgales plānošanas reģions, 2011



25

Krāslava šķērso Kaplavas pagasta teritoriju, savukārt P62 šķērso Ūdrīšu un Kombuļu pagastus.

Novada teritoriju šķērso vairāk nekā 20 valsts vietējie autoceļi.

Valsts autoceļu kopgarums Krāslavas novadā

1.3.1.2. attēls. Avots: Latvijas Valsts ceļi, 2010

Novada ielu tīklu veido Krāslavas pilsētas, Aulejas, Augstkalnes, Ezerkalna, Indras,

Izvaltas, Kalniešu, Kaplavas, Krāslavas, Skaistas, Skuķu, Kombuļu, Robežnieku, Piedrujas,

Ūdrīšu, Vaivodu un Varnaviču ciemu ielas. Krāslavas pilsētā reģistrēto asfaltbetona ielu kopējais

garums ir 47,591 km, savukārt grants seguma ielas ir 41.695 km garumā. Novada teritorijā ir 11

ceļu inženierbūves (tilti), garākā no tām ir Prospekta iela (tilts pāri Daugavai) Krāslavas pilsētā

(286 metri). LVC dati liecina, ka tikai 15,11 % valsts autoceļu novadā ir labā stāvoklī, 22,03% -

apmierinošā, savukārt 62,86 % ir sliktā stāvoklī. Līdzīga situācija vērojama arī uz pašvaldības

valdījumā esošajiem ceļiem. Autoceļu bēdīgais stāvoklis palielina reālo sasniedzamības laiku.

Vairāki ceļu posmi no pagastu centriem līdz Krāslavai nav asfaltēti (Izvalta – Krāslava,

Sauleskalns – Auleja, Kalnieši - Robežnieki), A6-Indra, Skaista – Robežnieki, tādēļ daudz

izdevīgākā pozīcijā ir tās apdzīvotās vietas, kas atrodas valsts galvenā autoceļa (Kalnieši) un

reģionālo autoceļu tuvumā (Augstkalne, Skaista, Kombuļi, Kaplava). 2010. gadā iedzīvotāji

transportam paredzēto ielu un ceļu infrastruktūru vērtēja neapmierinoši (67% respondentu jeb 75

cilvēki). Tā tika raksturota kā nedroša, bedraina, nozīmīgi bojā pilsētas tēlu. Iedzīvotāji uzskata,

ka pilsētā vajag vairāk autostāvvietu, novada lauku teritoriju krustojumos izgriezt krūmus, laicīgi

kopt grants ceļus un izvest sniegu no pilsētas, sakārtot auto stāvēšanu ielu malās.

Kopš 2010. gada Krāslavas novada administrācijas dienaskārtībā tika iekļauta pašvaldības

valdījumā esošo ceļu infrastruktūras sakārtošana, izmantojot ES finansējumu. Ir īstenoti četri

satiksmes drošības projekti Krāslavas pilsētā, piesaistīts 2,2 miljoni latu liels finansējums

Krāslavas Rīgas un Augusta tranzītielu rekonstrukcijai. 2010. – 2013. gadā tika sakārtoti

pašvaldības ceļi un ielas sešos novada pagastos, rekonstruējot gandrīz 30 km grants seguma. Ir

identificētas prioritārās ielas Krāslavas pilsētā, kas nodrošina uzņēmumu pieejamību, tranzīta

plūsmu un ietekmē pilsētas tēlu – Aglonas, Vasarnieku, Sauleskalna, Vītolu, Rēzeknes, Izvaltas,

Lielā, Latgales, Vienības, kā arī aktualizēts renovējamo ceļu saraksts pagastos.

2012. un 2013.gada laikā Krāslavas pilsētas teritorijā veikta Rēzeknes un Aglonas ielu

rekonstrukcija (kopējās rekonstrukcijas darbu izmaksas sastādīja 1.2 miljonus latu).

Uzņēmējdarbībai nozīmīgs projekts īstenots laika posmā no 2012.gada septembra līdz 2014.gada

oktobrim, tā rezultātā pilsētas teritorijā veikta Izvaltas, Rīgas, Vienības, Latgales, Vasarnieku,

Sauleskalna, Vītolu, Augusta un Lielā ielu posmu rekonstrukcija (kopējās rekonstrukcijas



26

darbu vērtība ir 4.5 miljoni eiro). Robežas pieejamības uzlabošanai caur vienkāršotās

robežšķērsošanas punktu Kaplava – Pļusi 2014. gadā Latvijas – Lietuvas - Baltkrievijas

pārrobežu sadarbības programmas ietvaros rekonstruēts Kaplavas pagasta ceļš Vecborne –

Matuļišķi 1,65 kilometra garumā.

Prioritārie nākotnes projekti saistīti ar transporta infrastruktūras attīstību uzņēmējdarbībai,

un pierobežas ceļu sakārtošanu. Jāatzīmē, ka, sākot ar 2012. gadu, pieaauga transporta plūsma

Kaplavas pagastā sakarā ar vienkāršoto robežšķērsošanas procedūru.

Uz 01.01.2014. Krāslavas novadā reģistrētie (uzskaitē esošie) transportlīdzekļi

1.3.1.3.attēls. Avots: Ceļu satiksmes drošības direkcija, 2014

Ceļu satiksmes drošības direkcijas dati liecina, ka novadā 2007. gadā bija reģistrēti 4313

transporta līdzekļi, savukārt 2014. gadā novadā reģistrēti 6423 transporta līdzekļi.

CSDD pētījumi liecina, ka ~ 78% automašīnu Latvijā ir vecākas par 11 gadiem, jauno

automašīnu skaits ir salīdzinoši niecīgs, šī tendence ir vērojama arī novadā

2014. gadā veiktā iedzīvotāju aptauja liecina, ka ar transportam domāto ceļu un ielu

infrastruktūru apmierināti ir 79% respondentu jeb 82 iedzīvotāji. Vienlaikus iedzīvotāji norāda

uz nepieciešamību asfaltēt ceļus uz pagastu centriem, turpināt grants ceļu rekonstrukciju, uzlabot

satiksmes drošību.

Rekonstruētā Aglonas iela

1.3.1.4.attēls. Avots: Krāslavas novada dome, 2014



27

1.3.2. Dzelzceļš

Paralēli autoceļam A6 Krāslavas novada teritoriju šķērso starptautiskas nozīmes

dzelzceļa līnija Rīga – Minska, kas nodrošina kravas pārvadājumus. Diemžēl Latvijā liela daļa

dzelzceļa pasažieru maršrutu tika slēgti un daudzi no tiem nav atjaunoti arī vēl līdz šim brīdim.

2011. gadā, pēc 4 gadu pārtraukuma, maršrutā Rīga – Minska, ar pieturām Daugavpilī un Indrā,

tika atsākti pasažieru pārvadājumi. Indra ir arī no Baltrievijas ienākošo vilcienu muitas

kontrolpunkts. Stāvošo vilcienu izmeši rada kaitējumu videi un cilvēku veselībai, tādēļ ir

nepieciešami risinājumi situācijas uzlabošanai.

Lai gan vilciens ir viens no videi draudzīgākajiem transporta veidiem (aprēķini rāda, ka

CO2 emisijas uz 1 pasažiera kilometru dzelzceļam ir robežās no 45 līdz 130 g, savukārt

automašīnām tās virs 100 gramiem uz vienu nobraukto pasažieru kilometru), Latvijā dzelzceļa

satiksme nav īpaši populāra, jo gadā dzelzceļa pasažieru skaits ir nedaudz virs 26 miljoniem

cilvēku, savukārt satiksmes autobusu pasažieru skaits tuvojas 200 miljoniem. Kravu

pārvadājumu ziņā dzelzceļš ieņem pirmo vietu. 2008. gadā pa dzelzceļu tika pārvadāti 19 581

miljoni tonnkilometri, savukārt ar kravas automašīnām tikai 12 344 miljoni tonnkilometri.18

Dzelzceļa pieejamība ir priekšrocība uzņēmējdarbības attīstībai.

1.3.3. Velotransports

Velotransports novadā tiek popularizēts galvenokārt tūrisma aspektā. Novada teritorijā

nav speciāli ierīkotu velosipēdu ceļu, maršruti plānoti pa esošajiem auto ceļiem vai takām,

piemēram, 7 Baltijas ezeru zemes velotūrisma maršruti. Iedzīvotājiem un viesiem ir iespēja

iepazīties ar dabas ainavām, kultūru un vēsturi, kā arī atpūsties. Visi maršruti ir marķēti ar

parastajām ceļa zīmēm, kā arī speciālu maršrutu marķējumu lauku teritorijās. Ir izstrādāti

ceļveži, kurā atrodamas maršrutu shēmas un apskates objektu raksturojumi. Lai veicinātu

velosipēdu drošu izmantošanu ikdienā, nepieciešams rast tehniskos risinājumus velobraukšanas

uzlabošanai un attīstībai, izveidojot vai pielāgojot esošo celiņu segumu un platumu, kā arī

izvietojot ceļa zīmes un nodrošinot velosipēdu novietošanas iespējas.

Plānojot ielu rekonstrukciju, iespēju robežās tiek plānoti arī velo celiņi, piemēram, 2011.

gadā ar ERAF atbalstu rekonstruētajā Augusta - Rīgas ielā ir uzbūvēts apvienotais gājēju – velo

celiņš.

1.3.4. Sabiedriskais transports

Krāslavas novada iedzīvotājiem ir pieejams autobusu sabiedriskais transports. Pasažieru

pārvadājumus ar autobusiem galvenokārt veic SIA ”Daugavpils autobusu parks”, kas nodrošina

komfortablus un mūsdienīgus pasažieru pārvadājumus. Tikai divus maršrutus Krāslavas novada

teritorijā apkalpo pārvadātājs SIA „Robežnieki AP”, kas ļauj lauku iedzīvotājiem viņiem

izdevīgā laikā apmeklēt novada centru, valsts un pašvaldības iestādes.

Lielākas sabiedriskā transporta priekšrocības ir Krāslavas pilsētas iedzīvotājiem, jo katru

dienu kursē autobusi uz Rīgu, Daugavpili, Aglonu, Dagdu un uz apdzīvotajām vietām novada

teritorijā. Divas reizes nedēļā autobuss kursē uz Rēzekni. Krāslavas novadu apkalpo gan

reģionālie vietējās nozīmes maršruta reisi, gan starppilsētu nozīmes maršruti.

Krāslavas autoosta atrodas Rīgas ielā pilsētas centrā pie valsts galvenā autoceļa A6

(pilsētas robežās Rīgas iela).

18 http://www.ldz.lv/texts_files/2008_parskats_lv.pdf

http://www.ldz.lv/texts_files/2008_parskats_lv.pdf



28

Ik dienu no Krāslavas kursē autobusi uz Indru, kur plānotais reisu skaits maršrutā ir 8, uz

kaimiņu novada centru Dagdu ir 12 reisi, kas kursē gan caur Skaistas staciju, gan caur Geibiem.

Tāpat ir arī iespēja tikt uz Aglonu, uz Baltkrievijas pierobežu Patarniekiem. Vasaras periodā ir

samazināts reisu skaits uz Lielborni un Varnavičiem, jo skolēnu brīvdienās samazinās pasažieru

skaits un tas ir ekonomiski neizdevīgi, radot lielus zaudējumus, kurus nesedz pat valsts dotācija.

Mācību gada laikā tiek organizēts skolēnu sabiedriskais transports, kas pārvadā skolēnus

no Skaistas, Kombuļiem, Ūdrīšiem un Kalniešiem uz skolām Krāslavā. 2010.gadā Latvijas –

Šveices programmas ietvaros Krāslavas novada Skaistas un Kombuļu pamatskolas saņēma

jaunus autobusus skolēnu pārvadājumiem. Pagastu pārvaldes organizē skolēnu pārvadājumus

pagastu teritorijās.

Līdz ar finansējuma trūkumu, pēdējo gadu laikā Krāslavas novada iedzīvotājiem ir

samērā neliela iespēja izmantot dzelzceļa transportu (pasažieru vilciens maršrutā Rīga – Minska

pietur tikai Indrā), kas ir videi draudzīgāks, nav pakļauts iespējamajiem automobiļu

sastrēgumiem. Pie tam vieglo automobiļu skaita pieaugums un videi draudzīgāku transporta

pārvadājumu samazināšanās var pasliktināt ekoloģisko situāciju.

Krāslavā nav pilsētas maršruta autobusu, kas apgrūtina pensionāru un cilvēku ar īpašām

vajadzībām pārvietošanos pa pilsētu. Jāņem vērā, ka no pilsētas centra līdz, piemēram,

poliklīnikai ir vairāk kā 1,5 km. 2009. gadā sabiedriskais transports tika atjaunots, tomēr valsts

SIA "Autotransporta direkcija" nav piekritusi iekļaut eksperimentālos pilsētas maršrutus

pamatmaršrutu tīklā, tādēļ tie atkal tika slēgti.

1.3.5. Ūdens transports

Daugavu un ezerus novada teritorijā var izmantot atpūtas ūdens transportam. Atpūtas

transports nozari reglamentējošo MK noteikumu izpratnē ir sportam un atpūtai paredzēts

kuģošanas līdzeklis, kura garums ir no 2,5 līdz 24 metriem, kuru neizmanto komerciālos nolūkos

un kuram nav profesionālas apkalpes. Daugava un ezeri ir nozīmīgs novada attīstības resurss. Ir

izstrādāts tehniski ekonomiskais pamatojums un izstrādāti tehniskie risinājumi Daugavas labā

krasta Krāslavā izmantošanai rekreatīvām vajadzībām. Labā krasta labiekārtošana un ūdens

maršruta izveide ir labs potenciāls tūrisma attīstībai. Aizsardzības plāni Dridža un Daugavas loku

dabas parkiem paredz arī motorizēto transporta līdzekļu kustības ierobežošanu, kas ir tūrisma

attīstības risks. Ūdens transporta izmantošana komerciāliem nolūkiem ar laiku varētu tikt

īstenota Piedrujā, atjaunojot prāmju satiksmi ar Baltkrieviju. Idejas ekonomiskā izpēte nav

veikta.

Vairāki tūrisma pakalpojumu sniedzēji piedāvā ūdens maršrutus pa novada ezeriem un

Daugavu, smailīšu un laivu nomu. Nobraucieni pa Daugavu ir viens no populārākajiem aktīvā

tūrisma maršrutiem.

1.3.6. Loģistika

2010. gadā, parakstot protokolu valdību līmenī starp Latviju un Baltkrieviju, uzsākts

darbs pie muitas un loģistikas centra izveides Latvijas un Baltkrievijas robežā Piedrujas pagasta

Patarniekos. Muitas un loģistikas centra izveide sekmēs tranzīta, loģistikas, informatīvās

infrastruktūras un ekonomiskās sadarbības uzlabošanu abu valstu pierobežas teritorijās. Plānots,

ka centrā Baltkrievijas uzņēmēji reklamēs savus ražojumus, tādējādi attīstītot sadarbību ar

Eiropas Savienības valstīm. Piesaistot privātās investīcijas, Krāslavas novada iedzīvotājiem

centrā būs jaunas darba vietas.



29

Ir izstrādāts projekta tehniski ekonomiskais pamatojums, turpinās darbs ar iespējamajiem

projekta atbalstītājiem – Valsts Robežsardzi, VARAM, Latgales plānošanas reģionu un citām

organizācijām.

1.3.7. Sakari

Svarīgu lomu uzņēmējdarbības vides attīstībai ieņem sakaru infrastruktūra – gan fiksētie,

gan mobilie. Mobilo sakaru pārklājums Latvijas tirgus līderim LMT ir labs gandrīz visā

Krāslavas novadu teritorijā. Kā izņēmums minami Latvijas un ES ārējās robežas/pierobežas

teritorijas, kur sakaru kvalitāti ietekmē gan zemā apdzīvotība (nav pamata tīkla attīstības

investīcijām no operatora puses), gan sarežģītais ģeogrāfiskais reljefs.

Attēls 1.3.7.1 LMT tīkla pārklājuma karte. Avots: SIA „LMT”, 2010.gads

Krāslavas novadā ir pieejami vairāki interneta pakalpojumu sniedzēji, gan lokālie, gan

valsts lielie pakalpojumu sniedzēji ar sekojošu sadalījumu un maksimālajiem datu pārraides

ātrumiem:

Triatel, līdz 2Mbit, taču ļoti ierobežotā novada teritorijā ir labs un stabils pārklājums,

LMT pakalpojuma kvalitāte būtiski samazinājusies pēc reklāmas akciju uzsākšanas un

klientu skaita palielināšanās,

Tele2 tīkla pārklājums nav liels, interneta kvalitāte nav apmierinošana lietošanai datorā,

Lattelecom, internets pieejams tikai Krāslavā un Ūdrīšu un Skaistas ciematos,

Kraisnet, Iviks, pieejams Krāslavā un pagastu centros ar ātrumu līdz 5 mbit/sek.

Interneta pieejamība būtiski uzlabosies pēc Satiksmes ministrijas īstenotās nacionālās

programmas „Platjoslu sakaru infrastruktūras attīstība lauku apvidos”, kas par pieņemamu cenu

80%-95% valsts teritorijas nodrošinās kvalitatīvu platjoslas sakaru infrastruktūru. 2011. gada

nogalē uzsākta platjoslu sakaru infrastruktūras izbūve Krāslavas pilsētā.

Interneta pieejamībai ir izšķiroša nozīme informācijas sabiedrības potenciālo iespēju

īstenošanā: e-pārvaldē, e-izglītībā, e-veselībā, interaktīvo pakalpojumu sniegšanā un

izmantošanā. Tā ir arī jauna iespējas nodarbinātības veicināšanā.

Pamats būtiskam uztraukumam ir virszemes televīzijas apraides, kas nenoliedzami ir 1.

vietā lauku mājsaimniecībās, abonentu skaits un virszemes televīzijas pārklājums Krāslavas

novadā. Nepieciešamība iegādāties papildu iekārtas Latvijas TV kanālu uztveršanai, to cena,

apraides signāla sliktā kvalitāte kļuva par pamatu tam, ka liela daļa mājsaimniecību Krāslavas

novada pierobežas teritorijā var uztvert tikai Baltkrievijas un Krievijas apraides operatora

televīzijas programmas, un līdz ar to trūkst iedzīvotāju, uzņēmēju sasaite ar vienoto valsts

informatīvo plūsmu.



30

Attēls 1.3.7.2 Lattelecom virszemes apraides pārklājums. Lattelecom dati, 2010.gads

Pozitīvais aspekts ir pasta pakalpojumu pieejamība visā Krāslavas novada teritorijā,

pasta nodaļas 2011. gadā darbojās visos pagastu centros, izņemot Augstkalni un Kalniešus.

1.4. Dzīvojamais fonds

Saskaņā ar CSB informāciju dzīvojamais fonds bijušajā Krāslavas rajonā 2004. gadā bija

942,5 tūkstoši kvadrātmetru, savukārt 2008. gadā – 931,6 tūkstoši m2. Pēdējos gados jaunas

dzīvojamās ēkas būvē tikai par privātajiem līdzekļiem. 2005.gadā tika uzbūvēti 1,4 tūkstoši

kvadrātmetru, savukārt 2008.gadā - 2,7 tūkstoši m2.

Krāslavas pašvaldības bilancē esošās un dzīvokļu īpašnieku nepārņemtās daudzdzīvokļu

dzīvojamās mājas Krāslavas pilsētā apsaimnieko un pārvalda SIA „Krāslavas nami”. 2014.gada

beigās SIA „Krāslavas nami” apsaimniekoja 70 daudzdzīvokļu dzīvojamas mājas ar kopējo

dzīvojamo fonda platību 123 tūkstoši m2, apmēram 26% no dzīvojama fonda dzīvokļiem

(dzīvokļiem pašvaldības bilancē esošās daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās) nav privatizēti un

pieder Krāslavas novada pašvaldībai. Bez pašvaldības bilancē esošām daudzdzīvokļu

dzīvojamām mājam Krāslavas pilsētā ir 10 daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas, kuru pārvaldīšanu

un apsaimniekošanu nodrošina kooperatīvas sabiedrības. Katrā pagastā ir samērā neliels

pašvaldībai piederošs dzīvojamais fonds - Aulejā (divas 18 dzīvokļu mājas, viena 12 dzīvokļu

māja, 3 Līvānu tipa mājas), Indrā un Robežniekos (katrā divas 18 dzīvokļu mājas), Kaplavā

(viena 18 dzīvokļu māja), Skaistā (viena 24 dzīvokļu dzīvojamā māja), Izvaltā (viena Kirova tipa

māja). Kombuļos un Piedrujā dzīvojamais fonds savulaik ir privatizēts.

CSB dati liecina, ka Latgales reģiona iedzīvotāji 2009. – 2014.gadā nav izmantojuši

valsts līdzfinansējumu energoefektivitātes pasākumiem dzīvojamajās mājās. Kopumā Latvijā ir

noslēgti 52 līgumi par daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumu veikšanu.

Centrālā statistikas biroja apkopotā informācija liecina, ka laikā no 2006. – 2008. gadam

Krāslavas pašvaldība nav izmantojusi mērķdotācijas dzīvojamo māju renovācijai, kā arī neviens

novada iedzīvotājs nav vērsies VAS „Hipotēku un zemes bankā” pēc valsts galvojuma mājokļu

iegādei un būvniecībai. Zemā iedzīvotāju aktivitāte šajā joma skaidrojama ar nestabilo

ekonomisko situāciju un līderu trūkumu.

Namu iekšpagalmi Krāslavas pilsētā un ciemos ir neapmierinošā stāvoklī. Pēdējo 20 gadu

laikā to infrastruktūra ir atjaunota tikai daļēji. Daudzu pagalmu zaļās zonas šobrīd tiek



31

izmantotas automašīnu novietošanai. Kopš padomju laikiem auto skaits ir krietni palielinājies,

bet infrastruktūra strauji noveco. Būtu nepieciešama arī brauktuvju, ietvju un apgaismojuma

atjaunošana, teritorijas apzaļumošana, ceļa zīmju atjaunošana, gājēju celiņu izbūve, atpūtas

infrastruktūras atjaunošana vai izveide. Daudzdzīvokļu dzīvojamo māju pagalmi pārsvarā ir

dzīvokļu īpašnieku un pašvaldības kopīpašums; tā ir gan priekšrocība, gan trūkums kopīgu

jautājumu risināšanā par pagalmu apsaimniekošanu un labiekārtošanu.

Ja 2010. gadā iedzīvotāju anketēšanas rezultātos gandrīz proporcionāli uz pusēm dalījās

ar namu apsaimniekošanas pakalpojumiem apmierinātie (44% respondentu jeb 49 iedzīvotāji) un

neapmierinātie (37% respondentu jeb 41 iedzīvotājs), tad 2014. gadā 60% respondentu jeb 62

iedzīvotāji ir neapmierināti ar namu apsaimniekošanu, 42% respondentu jeb 44 iedzīvotāji – ar

daudzdzīvokļu namu siltināšanu, 53% aptaujāto uzskata, ka namu siltināšanas pasākumus

jāiniciē daudzdzīvokļu namu apsaimniekotājiem. Atzinīgus vārdus iedzīvotāji velta sētniekiem,

taču daži norāda arī uz paviršu namu apsaimniekotāju attieksmi, novecojušu, bērnu veselībai un

dzīvībai bīstamu pagalmu infrastruktūru.

1.5. Dabas un kultūras vērtības

Viena no Krāslavas novada lielākajām vērtībām ir tā daba – ezeri, likteņupe Daugava,

gleznainie pakalni un bagātīgā flora un fauna. Teritorijai raksturīgs sarežģīts, paugurains reljefs

un ielejas, kurās atrodas visdziļākie ezeri. Pat Krāslavas novada teritorijā pauguru veidotās

ainavas atšķiras, tā, piemēram Sīvera ezera apkaimē atrodas lielu pauguru masīvs ar absolūto

augstumu 180 - 229 m, kur apaļi, līdz 15 m augsti pauguri mijas ar plakanpauguriem (piemēram,

Suveidišķos, Aišpuros u.c. vietās), kas ir līdz 40 m augsti un 2 km diametrā. Lielākie

kalni/pauguri novadā ir arī Dagdas pauguraines augstākie pauguri Asaru kalns (229,3 m vjl,

Kombuļu pagastā, tūristu iecienītais Sauleskalns (210 m vjl., Kombuļu pagastā), Romuļu kalni

(221.3 m vjl., Ūdrīšu pagastā). Ne velti Krāslavas apkārtni kādreiz sauc par Latgales Šveici.



32

1.5.1.attēls. Latgales īpašās ainavas un ainaviskie ceļi; Avots: Latgales plānošanas reģions,2010

Esošajā Krāslavas novadā ietilpst vairākas Eiropas nozīmes īpaši aizsargājamās dabas

teritorijas, bet lielākās un būtiskākās no tām - aizsargājamo ainavu apvidus „Augšdaugava”,

dabas parki „Daugavas loki” un „Dridža ezers”.

1.5.2.attēls. Krāslavas novada ĪADT izvietojums; Avots: Dabas aizsardzības pārvalde, 2009



33

Krāslava – krēsls pie Daugavas

Novadam cauri plūst otra garākā Latvijas upe Daugava, kura Latvijai un tās tautai ir ne

tikai liela un skaista upe, bet arī simbols. Tā tiek apdziedāta dziesmās, saukta par latviešu tautas

likteņupi un tieši ar cīņu pret Daugavpils HES būvniecību sākās tautas atmoda, kas atnesa

Latvijai neatkarību. No Latvijas robežas līdz Daugavpilij ir saglabājusies Daugavas dabiskā

ieleja, kurā sastopami vērtīgi un interesanti biotopi. Augu sugu sastopamības ziņā tā ir viena no

augstvērtīgākajām teritorijām Latvijā. Dabiskā ieleja ir interesanta arī tūristiem. Vizuāli

pievilcīgās ainavas, daudzie pilskalni un savdabīgā arhitektūra rada priekšnoteikumus dažāda

veida tūrisma un atpūtas attīstībai. Te ir izveidots aizsargājamais ainavu apvidus “Augšdaugava”

un dabas parks „Daugavas loki”. 2011. gada sākumā dabas parks Dabas parks "Daugavas loki" ir

iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma Latvijas nacionālajā sarakstā.

1.5.3.attēls. Daugavas loki; Avots: Andris Soms, 2014

Aizsargājamo ainavu apvidus „Augšdaugava” (Natura 2000 teritorija) – dibināts

1990.gadā, lai saglabātu izcilas kultūrainaviskas un dabaszinātniskas vērtības Daugavas

ielejā un tās apkārtnē. Kopplatība ir 52 325 ha, teritorijā ietilpst Kalniešu, Kaplavas,

Krāslavas, Piedrujas un Ūdrīšu pagasti, Krāslavas pilsēta un Daugavpils novada

Kalkūnes, Medumu, Naujenes, Salienas, Skrudalienas, Sventes, Tabores un Vecsalienas

pagasti. Teritorijā sastopams liels skaits aizsargājamu augu un dzīvnieku sugu. Teritorijā

konstatēti tādi ES Biotopu direktīvas biotopi kā upju straujteces, klajas iekšzemes kāpas

ar kāpsmildzenes pļavām, minerālvielām bagāti avoti un avotu purvi, nogāžu un gravu

meži, sausas pļavas kaļķainās augsnēs u.c.

Dabas parks „Daugavas loki” (Natura 2000 teritorija) – dibināts 1990.gadā, lai saglabātu

unikālo Daugavas ielejas vidusteces ainavu, vērtīgos dabas kompleksus, dabas

daudzveidību tajos, kā arī kultūrvēsturiskos pieminekļus. Kopplatība ir 12 372 ha. Parks

atrodas Krāslavas novada Kaplavas, Ūdrīšu pagastos un Daugavpils novada Naujenes,

Tabores, Vecsalienas un Salienas pagastos. Teritorija dibināta, lai saglabātu unikālo

Daugavas ielejas vidusteces ainavu, vērtīgos dabas kompleksus, dabas daudzveidību

tajos, kā arī kultūrvēsturiskos pieminekļus. Dabas parkā ietilpst 8 lieli Daugavas līkumi

no Krāslavas līdz Naujenes gravai. Ir izstrādāts un apstiprināts dabas aizsardzības plāns

2010. – 2022.gadam. Dabas parkam 2011.gadā ir izstrādāts tūrisma attīstības rīcības

plāns, top arī mājas lapa www.daugavas-loki.lv.

Ar Daugavu ir saistīti arī atsevišķi dabas pieminekļi:

Dabas piemineklis „Adamovas krauja”, Natura 2000 teritorija. Teritorijas platība 40,3 ha,

http://www.daugavas-loki.lv/



34

dibināta 1977. gadā, atrodas Ūdrīšu pagastā.

Dabas piemineklis „Sproģu gravas”. Natura 2000 teritorija, platība 12,3 ha. Teritorija

atrodas Kaplavas pagastā, dibināta 2001. gadā. Apmēram 1,2 km garā posmā 34 – 38 m

augsto upes pamatkrastu saposmo daudzas gravas un vērojamas nogāžu procesu pēdas.

Ar Daugavu ir saistīti ļoti daudzi Krāslavas novada tūrisma piedāvājumi – raksturīgie

skati ir attēloti skatu kartiņās un bukletos, Interreg projekta ietvaros ir uzstādīts koka skatu tornis

Priedainē. Ar Karņicka kalnu saistās romantisks mīlas stāsts starp poļu oficieri un grāfu Plāteru

meitu. Lielākā daļa teritoriju ir privātīpašums, tomēr pašvaldība un tās aģentūra „Labiekārtošana

K” ir izveidojusi sekmīgu sadarbību ar īpašniekiem, kopīgi apsaimniekojot gan Adamovas dabas

taku (par to rūpējas arī Krāslavas tūrisma informācijas centrs un biedrība „Kruoslovys amatnīku

bruoliste”), gan Karņicka kalnu, gan izveidotos velo maršrutus. Populāri tūristu vidū ir

nobraucienu pa Daugavu ar laivām, kā arī zirgu izjādes „Daugavas lokos”.

Pamatojoties uz Krāslavas novada TIC un Daugavpils novada TIC statistikas datiem

(Dabas parka „Daugavas loki” tūrisma attīstības plāns, Daugavpils, 2011), dabas parka

„Daugavas loki” teritorija ir viena no visvairāk tūristu apmeklētākajām vietām Krāslavas un

Daugavpils novadā pēdējo 3 gadu laikā, par ko liecina TIC apmeklētāju pieprasītā informācija un

Naujenes novadpētniecības muzeja dati pārdoto biļešu skaita izteiksmē, kas reģistrē teritorijas

apmeklētājus. Bez tam dabas parkā pastāv arī tā saucamais neorganizētais tūrisms, kad

individuālie ceļotāji un tūristu grupas apceļo dabas parka teritoriju sava gida pavadībā vai arī

ārpus biļešu kašu darba laika, tāpēc reālais apmeklētāju skaits dabas parkā ir lielāks.

Ņemot vērā, ka tie koncentrējas galvenokārt šim mērķim labiekārtotās vietās, šobrīd

minētais skaits nav uzskatāms par reālu draudu dabas parka dabas un kultūrvēsturiskajiem

resursiem. Dabas parka teritorijas apsekojumu gaitā netika konstatēti konkrētu tūristu objektu

piemēri, kas cietuši no apmeklētāju noslodzes vai to neapzinātas rīcības. Lai mazinātu un

novērstu dažādas ietekmes esošajos objektos, nākotnē pirmām kārtām nepieciešama regulāra un

pārdomāta dabas taku turpmāka apsaimniekošana un uzturēšana.

Dabas parkam “Daugavas loki” 2008. gadā piešķirts tituls "Ģimenei draudzīgākā atpūtas

vieta Latgalē 2008". Aptaujas dalībnieki, izvirzot un atbalstot „Daugavas lokus”, visaugstāk

novērtējuši gan iespēju doties ekskursijās gandrīz pilnībā neskartā dabā, gan pastaigāties koptā

vidē un vienlaikus iepazīt reģiona vēsturi un baudīt neatkārtojami skaistos dabas skatus. Augsti

tika novērtēta arī īpašā aura, kas raksturīga šim dabas parkam, iespējas brīvā dabā aplūkot

putnus, dzīvniekus un reti sastopamus augus.

2011.gadā Krāslavas novada dome Daugavpils novada domes vadībā bija iesaistījusies

EEZ finanšu instruments un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta līdzfinansētā

projektā” „Ilgtspējīgas attīstības veicināšana, uzlabojot dabas parka „Daugavas loki” resursu

izmantošanu un apsaimniekošanu”, kura rezultātā ir izstrādāts tūrisma plāns, organizēti vairāki

semināri par iltspējīgu saimniekošanu īpaši atbalstāmajās teritorijās, uzstādīti info stendi, veikti

infrastruktūras uzlabošanas darbi dabas parka teritorijā un citas aktivitātes. Projekta ietvaros tika

izvirzīta arī ideja par nacionālā parka statusa piešķiršanu dabas parkam „Daugavas loki” vai pat

visai „Augšdaugavai”. Kopējie rezultāti veiktajā anketēšanā (1099 respondenti) Krāslavas un

Daugavpils novados - vai piekrītat jauna nacionālā parka dibināšanai ir 51% „jā” un 49% „nē”.

Jāpiezīmē, ka viedoklis radikāli atšķiras abos novados – Daugavpils novadā vidēji tikai 10% ir

pret nacionālā dabas parka izveidi, savukārt Krāslavas novadā tikai ~10% ir par. Striktu nē

galvenokārt ir teikuši tie, kam ir dzīves vieta vai īpašumi īpaši aizsargājamajā dabas teritorijā,

savukārt atbalstu nacionālā parka izveidei vairāk ir izteikuši tie, kam rūp dabas aizsardzība un



35

dabas teritoriju apceļošana, kā arī iedzīvotāji, kas dzīvo Daugavpils pilsētā un citur Daugavpils

novadā (ne „Augšdaugavas” teritorijā).

2011. gadā īpaši aizsargājamais ainavu apvidus „Augšdaugava” un dabas parks

„Daugavas loki”, pateicoties Latvijas Zinātņu akadēmijas, Vides aizsardzības kluba, LU

Bioloģijas Institūta, Daugavpils Universitātes, hidrobioloģes Emīras Boikovas, žurnālista Daiņa

Īvāna un Vides kluba pārstāves Elitas Kalniņas iniciatīvai, tika iekļauts UNESCO Pasaules

mantojuma Latvijas nacionālajā sarakstā, un saskaņā ar UNESCO Latvijas Nacionālās komitejas

ieteikumiem, Krāslavas un Daugavpils novadiem tiek rekomendēts sekojošais:

1. Pašvaldību sadarbība - tā kā Daugavas loku teritorija atrodas divu pašvaldību teritorijās,

tad būtiska ir abu pašvaldību sadabība vietas pārvaldības jautājumos, tajā skaitā attiecībā

uz vietas izpēti, atpazīstamības veicināšanu, sabiedrības iesaisti lēmumu pieņemšanā;

2. Mantojuma un pārvaldības ekspertu sadarbība - Daugavas loku saglabāšanas

plānošanā sadarboties gan dabas un kultūras mantojuma ekspertiem, gan arī vietas

pārvaldības plānotājiem;

3. Pasaules mantojuma izglītība – veicināt dažādu izglītības iestāžu iesaisti un sadarbību

Daugavas loku izzināšanas aktivitātes, piemērm, novadu skolām sadarbojoties ar

Daugavpils Universitāti (vieslekcijas, kopējas ekspedīcijas utt.);

4. Sabiedrības iesaiste – vietējās kopienas iedzīvotāji ir jāiesaista mantojuma saglabāšanā,

jāsekmē viņu aktīva dalība Daugavas loku saglabāšanas un kopšanas iniciatīvās;

5. Starptautiska sadarbība – Daugavas loku nominēšana Pasaules mantojuma sarakstam ir

saistīta ar starptautiskas auditorijas uzrunāšanu, līdz ar to ir jāveicina Daugavas loku

starptautiska atpazīstamība, kā arī nepieciešama pieredzes apmaiņa ar citām valstīm par

līdzīga veida vietu pārvaldības jautājumiem.

2011.gadā ir uzsākts darbs pie mājas lapas www.daugavas-loki.lv izveides.

2012.gadā Krāslavas novada dome kopā ar Daugavpils novada domi un Ignalinas rajona

padomi īstenojusi Latvijas – Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas projektu „Jauniešu

vietējā patriotisma rosināšana saskarsmē ar dabu aizsargājamās dabas teritorijās Augšdaugavā,

Latvijā un Augštaitijā, Lietuvā”, kura ietvaros tika paredzēts pievērst jauniešu uzmanību

Augšdaugavas un Aukštaitijas dabas teritorijām, organizējot jauniešu darba grupas, nometnes,

reģionālas info dienas, izdotot tipogrāfiskos materiālus, sagatavojot video par dabas teritorijām

utt.

2014. gadā Dabas aizsardzības pārvalde noslēdza pārrobežu sadarbības projektu

„Pārrobežu aizsargājamās dabas teritorijas “Augšdaugava-Braslavas ezeri” izveide un

priekšnoteikumu radīšana tās integrētai pārvaldībai”. Projekta gaitā veikta teritoriju izpēte un

izstrādāti pārvaldības plāni katrai teritorijai atsevišķi, kā arī kopīgs, saskaņots teritorijas

pārvaldības plāns un kopīga darbības programma, ar mērķi veicināt bioloģiskās daudzveidības

saglabāšanu un teritorijas ilgtspējīgu ekonomisko attīstību pierobežas reģionā. Daļa no projekta

aktivitātēm vērsta uz teritorijas atpazīstamību un popularizēšanu dabā un virtuālajā vidē, kā arī

piedāvā apmeklētājiem interaktīvus risinājumus informācijas centros Daugavpils novadā un

Braslavā.

Ezeri

Nenoliedzami tikpat nozīmīgi novada teritorijas attīstības resursi un dabas vērtības ir

Krāslavas novada ezeri. Tiem ir liela nozīme apdzīvoto vietu, tūrisma un rekreācijas,

zivsaimniecības un citu tautsaimniecības nozaru attīstībā. Ezeri piešķir ainavai sevišķu

http://www.daugavas-loki.lv/



36

izteiksmīgumu. Pēc Krāslavas rajona sadalīšanas ir zudis 273 ezeru zemes statuss, tomēr arī

šobrīd Krāslavas novadā ir 146 ezeri. Subglaciālajās vagās novietojušies novada ezeri ir ļoti

dziļi, piemēram, Gusena ezera (Robežnieku, Indras pagastos) platība ir 1,2 km2, dziļums - 40 m,

Drīdža ezera (Aulejas, Kombuļu, Skaistas pagastos) platība 7,5 km2, dziļums - 65 m (tas ir

dziļākais ezers Baltijas valstīs). Novadā atrodas platības ziņā devītais lielākais ezers Latvijā –

Sīvers, kurā 2014. gadā atrasta pasaules lielākā smalkās najādas plantācija.

1.5.4.attēls. Dridža ezers pie atpūtas bāzes „Dridzis”, Avots: I.Dzalbe

Dabas parks „Dridža ezers” (Natura 2000) teritorija – ietilpst Krāslavas novada Kombuļu

un Skaistas pagastu teritorijā. Kopplatība ir 2627 ha. Tika dibināts 1977.gadā, lai

aizsargātu Latgales augstienes dienviddaļai raksturīgo ezeru un paugurainu ainavu.

Baltijas dziļākais ezers (65,1 m), mezotrofs. Konstatētas daudzas Latvijā aizsargājamas

augu un dzīvnieku sugas, tostarp arī ES Putnu un Biotopu direktīvu sugas. Ir izstrādāts

dabas aizsardzības plāns. Teritorijā ietilpst arī Sauleskalns, kura pieejamību apgrūtina

privātīpašnieku maiņa. Ezeriem piegulošās teritorijas dabas parkos ir privātas, kas

apgrūtina pieeju ūdeņiem.

Krāslavas novada dome ar Valsts Zivju fonda atbalstu jau vairākus gadus ir atsākusi

regulāru zivju resursu papildināšanu novada teritorijā esošajos publiskajos ezeros, kā arī ezeros,

kuros zvejas tiesības pieder valstij. Tiek izstrādāti novada ezeru zivsaimnieciskās ekspluatācijas

noteikumi. Pašvaldība regulāri veic zivju resursu uzraudzību un kontroli novada teritorijā

esošajās ūdenstilpnēs, un tiek rīkoti reidi sadarbībā ar valsts institūcijām un iedzīvotājiem. Ir

ieceres par vietējas zivju mazuļu audzētavas izveidi.

Citas Natura 2000 teritorijas ir sekojošas:

Dabas parks „Cārmaņa ezers” (Natura 2000 teritorija), dibināts 2004. gadā, daļēji atrodas

arī Aulejas pagastā un Aglonas novada Grāveru pagastā, platība 529 ha. Dabīgs

nepiesārņots eitrofs ezers ar Latvijā īpaši aizsargājamiem biotopiem (akmeņaina grunts

ezeros, smilšaina grunts ezeros) un īpaši aizsargājamu sugu - mieturu hidrillu. Agrāk

ezerā konstatētas dortmana lobēlija un gludsporu ezerene. Ezers ļoti ainavisks - līčains, ar

mežainiem krastiem. Nozīmīga vieta ES Biotopu direktīvas biotopa - dabīgi eitrofi ezeri

ar iegrimušo ūdensaugu un peldaugu augāju - saglabāšanā;

Dabas liegums „Starinas mežs” (1.5.1. attēlā atzīmēts ar numuru 237), Natura 2000



37

teritorija, atrodas Krāslavas novada Indras pagastā. Dibināts 2004.gadā, lai aizsargātu

platlapju mežus, izcilas nogāzes un gravas. Teritorijas platība 157 ha; 19

Dabas piemineklis „Skaistas avotu purvs”, Natura 2000 teritorija;

Dabas liegums „Asūnes ezeri”, Natura 2000 teritorija, atrodas Krāslavas novada

Robežnieku pagastā un Dagdas novada Asūnes pagastā. Platība – 70 ha, dibināts 2004.

gadā. Teritorija dibināta galvenokārt vienas sugas - melnā zīriņa – dēļ. Dabas lieguma

teritorijā sastopamas arī tādas ES Putnu direktīvas sugas kā lielais dumpis, zivju ērglis,

niedru lija, mazais ormanītis un brūnā čakste. Dabas aizsardzības plāns nav izstrādāts.

Dabas aizsardzības pārvalde ir sniegusi informāciju par vairākiem mikroliegumiem, vietējās

nozīmes dabas teritorijām, novada teritorijā, dažas no tām:

Šaltupes avota augšteces grava (Solodkas labā krasta pieteka) un Skaistas kreisā krasta

nogāze ar 3 sāngravām Subotjalovkā, Dūnekļa ezera austrumu krasts Krāslavas pagastā;

Stirnas upes ielejas labā krasta sāngrava Kalniešu pagastā;

Dubravas birzs Melnezera krastā Indras pagastā;

Daugavas kreisais krasts Kaplavas pagastā un Daugavas labais krasts Ūdrīšu pagastā.

Izstrādātos dabas aizsardzības plānus var atrast Dabas aizsardzības pārvaldes mājas lapā

www.daba.gov.lv.

Ir nepieciešams izstrādāt pārrobežu projektus ar blakus esošo dabas teritoriju (Aukštaitija

Lietuvā, „Braslavskije” ozjera” Baltkrievijā) pašvaldībām un nevalstiskajām organizācijām par

labās prakses pieredzei dabas objektu apsaimniekošanā, turpināt veikt vides monitoringu un

analizēt vides piesārņojuma riskus sakarā ar kopējo ūdensteci Dvinu - Daugavu.

Viens no Krāslavas novada pašvaldības ilgtermiņa izaicinājumiem ir saglabāt ekosistēmu

dabas vērtības kā kompleksu nākošajām paaudzēm, ar sabalansētu saimniecisko darbību, kas

nebūtu drauds ne videi, ne uzņēmējdarbības attīstībai dabas teritorijās.

Ūdens tūrisma un zivsaimniecības attīstībai 2014. gadā izstrādāts Krāslavas novada

publisko ezeru un upju apsaimniekošanas plāns. Plāna galvenais izaicinājums ir novada publisko

ūdeņu pieejamības sekmēšana un publisko pludmaļu labiekārtošana tūrisma un uzņēmējdarbības

attīstībai. Potenciālās publiskās pieejas un atpūtas vietas Krāslavas novadā skatāmas 1.5.5. attēlā.

2014. gadā ir izstrādāts tehniskais projekts Daugavas labā krasta attīstībai Krāslavā.

1.5.5.attēls.Potenciālās pieejas vietas publiskajiem ūdeņiem, Avots: SIA „Grupa 93”

19 http://www.daba.gov.lv/public/lat/par_mums/struktura/raznas_regions/

http://www.daba.gov.lv/

http://www.daba.gov.lv/public/lat/par_mums/struktura/raznas_regions/



38

Kultūrvide un kultūrvēsturiskie objekti

Krāslavas novads ir pašvaldība ar ļoti bagātīgu un daudzveidīgu kultūru. Savstarpēji

mijiedarbojoties, to veidojušas daudzas tautības un etniskās grupas, kas šeit dzīvo jau

gadsimtiem ilgi. Novada kultūras mantojumu pārstāv valsts aizsardzībā esoši izcili arhitektūras,

mākslas, arheoloģijas un pilsētbūvniecības pieminekļi. Kultūrainavā harmoniski iekļaujas no

Plāteru dzimtas mantotais itāļu arhitekta Antonio Paroko projektētais pils komplekss un mūra

baznīca, vairākas muižas visā novada teritorijā un izcili parki, kā arī dažādu konfesiju baznīcas,

sabiedriskās ēkas, Krāslavas koka apbūve un lauku viensētas. Plāteru īpašumi bija Krāslavā,

Varnavičos, Jaunbornē, Indricā, Pustiņā, Kombuļos, Kazanovā, Borovkā, Ļudvikovā. Diemžēl

esošās valsts iekārtas rezultātā to stāvoklis daudzviet ir bēdīgs. Daudzi īpašumi pieder

privātpersonām un līdzekļu trūkuma dēļ tie netiek atjaunoti.

Kultūras mantojums ir labākais veids, kā saprast sevi, savas valsts un kaimiņu vēsturi un

šodienu, pastāstīt par sevi citiem. Vēstures pieminekļos iemiesotā pagātne un spējas to saglabāt

nākamajām paaudzēm nodrošina līdzsvarotu un pilnvērtīgu cilvēka dzīves vidi.

Pieminekļi

Krāslavas novada kultūras mantojuma lielākā un vistiešāk uztveramā daļa ir kultūras

pieminekļi, piemēram, Krāslavas katoļu baznīca, Zvejnieku – zemnieku sētu grupa Kaplavas

ciemā, Piedrujas katoļu baznīca, Grundānu pilskalns ar apmetni Skaistas pagastā, Svētais avots –

kulta vieta Ūdrīšu ciemā Lielajos Muļķos, u.d.c. (skat. valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu

sarakstu 5. pielikumā)20

. Tie ir gan atsevišķi objekti (ēkas, mākslas priekšmeti u.c.), gan

kompleksi objekti (ēku apbūves u.c.), kuriem ir vēsturiska, zinātniska, mākslinieciska vai citāda

kultūras vērtība.

Visu kultūras pieminekļu lielākā vērtība ir autentiskums. Viens no ietekmīgākajiem

kultūras pieminekļu aizsardzības instrumentiem ir saprātīga teritorijas plānošana un līdzsvarota

attīstība, izpratne un zināšanas par kultūras mantojumu, atbilstoša vērtību dokumentēšana un

izpēte.

Krāslavas novadā kopumā atrodas 166 valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi. No tiem

141 ir valsts nozīmes un 26 vietējās nozīmes kultūras pieminekļi, kuru tipoloģiskais sadalījums ir

sekojošs:

93 arheoloģiskie pieminekļi (pilskalni, senkapi, viduslaiku kapsētas, apmetnes, kulta

vietas u.c.);

12 arhitektūras pieminekļi (dzīvojamās ēkas, muižas, baznīcas u.c.);

60 mākslas pieminekļi (gleznas, ikonas un kulta priekšmeti, interjera priekšmeti u.c.);

1 pilsētbūvniecības piemineklis – Krāslavas pilsētas vēsturiskais centrs.

Arheoloģiskie pieminekļi

Par Krāslavas novada vēsturi bagātīgu informāciju sniedz arheoloģiskie pieminekļi –

senkapi, apmetnes, pilskalni, apmetnes, viduslaiku kapsētas, kulta vietas u.c. Novadā zināmākie

arheoloģiskie pieminekļi pārstāv visus Latvijas senākās vēstures attīstības posmus no akmens

laikmeta līdz viduslaikiem. Dzīvesvietās un senvietās atrastais arheoloģiskais materiāls kopumā

20 Valsts Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas Latgales nodaļas dati, 2011



39

atklāj nozīmīgas liecības par vietējo iedzīvotāju materiālo un garīgo kultūru, senajām

apbedīšanas tradīcijām un sarežģīto etnisko vēsturi.

Arheoloģisko pieminekļu saglabājamā vērtība lielākoties ir to ārējais veidols, iekšējā

struktūra un bieži vien arī konteksts ar apkārtējo ainavu. Tāpat kā visā Latvijā, arī Krāslavas

novadā senākā kultūras mantojuma saglabāšanai draudus rada saglabājamo vērtību, it īpaši ar to

saistītā zemes reljefa pārveidošana, ko negatīvi ietekmē cilvēku saimnieciskā darbība -

būvniecība, intensīvā lauksaimniecība, mežizstrāde, apmežošana, karjeru izstrāde, dīķu rakšana,

virszemes objektiem - būvju, drupu sliktais tehniskais stāvoklis un savlaicīgi neveiktie

konservācijas pasākumi. Tāpat negatīvi un neatgriezeniski šādu objektu saglabāšanu ietekmē

postošā mantraču darbība. Problēma ir arī cilvēku zināšanu, izpratnes un pieredzes trūkums šādu

objektu saglabāšanā un apsaimniekošanā. Visu šo draudu novēršana ir atkarīga no arheoloģisko

pieminekļu īpašnieku, pašvaldību, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas un citu

valsts iestāžu sekmīgas sadarbības un savstarpējas zināšanu un pieredzes apmaiņas, mantraču

darbības ierobežošanas, pat izskaušanas, kā arī zemes izmantošanas veidu un saimnieciskās

darbības plānošanas.

Arhitektūras pieminekļi

Arhitektūras pieminekļi ir vieni no uzskatāmākajiem, daudzveidīgākajiem, estētiskajām

kvalitātēm un vērtībām apveltītie objekti: ēkas, baznīcas, parki, pilis u.c.. Tie liecina par

iepriekšējo paaudžu materiālajām, tehniskajām iespējām, kultūru sakariem un ietekmēm,

amatnieciskajām prasmēm un tradīcijām, zināšanām, sabiedrības gaumi un uzdrošināšanos.

Krāslavas novada arhitektūras pieminekļi pārstāv Latvijas arhitektūras attīstības posmu no 17.gs.

līdz 20.gs. 1.pusei.

Arhitektūras pieminekļu saglabāšanai Krāslavas novadā draudus rada autentiskuma

zudumi, tehniskā stāvokļa pasliktināšanās, ko veicina savlaicīgi neveikti uzturēšanas un remonta

darbi cilvēku nevērīgās attieksmes dēļ, gan arī nepietiekošo finanšu līdzekļu dēļ. Arhitektūras

pieminekļu atbilstošu saglabāšanu apdraud neprofesionālas un nepārdomātas pārbūves, kuru

rezultātā jau ir un var tikt zaudētas saglabājamās arhitektoniskās kvalitātes, kam ir būtiska loma

gan celtnes, gan vietas identitātes noteikšanā. Šādu objektu saglabāšanu negatīvi ietekmē

mūsdienu materiālu (plastikāta un metāla izstrādājumu), formu un veidu neatbilstošs

pielietojums. Neizpratne ir vērojama arī sabiedrības un arhitektūras pieminekļu īpašnieku

attieksmē, zināšanu un ieinteresētības trūkumā par arhitektūras pieminekļu saglabāšanas

nepieciešamību. Arhitektūras pieminekļu saglabājamās vērtības ir oriģināla būvapjoms,

materiāls, forma, būvelementi (vēsturiskie logi un durvis), plānojums u.c., kas var apliecināt un

vēstīt par objekta rašanās laiku, būvniecības paņēmieniem, tehnoloģiskajām iespējām, prasmēm

un zināšanām. Situācijas uzlabošana ir atkarīga no sabiedrības informētības un izpratnes līmeņa

paaugstināšanas un attieksmes maiņas arhitektūras pieminekļu saglabāšanas jautājumos, tādēļ

vairāk ir popularizējami pozitīvie piemēri.

Krāslavas novada stratēģiskajos mērķos ietilpst savas kultūrvēsturiskās vides vērtību

apzināšanās, saglabāšana un attīstība, jo tā ir nozīmīga, identificējoša un cilvēka dzīves kvalitātes

nodrošināšanai nepieciešama vide. Ir ļoti svarīgi nepazaudēt šo piederības izjūtu konkrētai vietai

un Krāslavas novadam kopumā. Būtiski ir palīdzēt iedzīvotājiem, piedāvājot veidus un iespējas

kā saglabāt, izkopt un autentiski papildināt kultūrvēsturiskās vides kvalitāti. Svarīgi, lai, radot

kaut ko jaunu vai kultūrvēsturisko vidi papildinošu, tiktu atrasts veiksmīgākais risinājums, kas

paaugstinātu (vismaz nepazeminātu) kultūrvēsturiskās vides kvalitāti. Attieksmes un rīcības



40

maiņai ir nepieciešams gan izglītot sabiedrību un arhitektūras pieminekļu īpašniekus, gan

pilnveidot teritorijas plānojuma dokumentus.

Amatniecība

Ne mazāk svarīgi ir pilnveidot tradicionālo amatu prasmes un vēsturiskās tehnoloģijas.

To apzinoties, Krāslavā 2010.gadā ir izveidota biedrība „Kruoslovys amatnīku bruoliste”, Indrā -

muzejs – darbnīca „Indras Pūra lāde”, kur audējas, strādājot pēc senas tradicionālas latgaliešu

„skalu deķu” tehnikas, saglabā to nākamajām paaudzēm. Arī Izvaltas audējas saglabā seno

aušanas arodu, darinot skalu deķus, grīdceliņus, segas. Viena no Krāslavas novada bagātībām ir

keramiķi Olga un Valdis Pauliņi. Viņi iepazīstina ar keramikas tapšanas procesu no paša sākuma

līdz pat darbu izņemšanai no cepļa. Keramiķis Ilmārs Vecelis ir viens no „Pūdnīku skūlas”

dibinātājiem. Aleksandrs Maijers izgatavo senos mūzikas instrumentus no dabiskiem

materiāliem. „Aulejas sievas” ir ne tikai slavenas dziedātājas, bet arī cimdu, zeķu adītājas, jostu

un segu audējas. Juris Kokins no koka uzbur traukus, rotaļlietas, piemiņas suvenīrus.Kalēja

amats ir vecākais amats Latgalē, bet diemžēl, nav palicis neviens kalēja aroda pratējs Krāslavas

novadā.

Daļa no amatnieku piedāvājuma skatāma Krāslavas Tūrisma informācijas centrā un

„Kruoslovys amatnīku bruolistes” Amatu istabā.

Amatniecība novadā attīstās līdz ar laiku un tā prasībām, meistaru galvenais uzdevums

bija un paliek – atbilstoši novada tradīcijām mantot un saglabāt tautas kultūras paliekošās

vērtības, attīstīt tās tālāk un nodot mantojumā nākamajām paaudzēm. Radošā sacensība veicina

jaunus meklējumus, tos ievirzot katra apvidus tradīciju un meistara rokraksta īpatnību atklāšanā.

Reliģija

Savdabīgu administratīvo un garīgo centru veidošanā milzīga loma vairāk nekā divu

gadsimtu garumā bijusi arī Krāslavas novada dievnamiem, kuru lielākā daļa apskatāma arī

mūsdienās. Caur katoļu, luterāņu, vecticībnieku un pareizticīgo konfesionālajām tradīcijām ir

iespēja novērtēt ieguldījumu baznīcu un mākslas mantojuma vērtību veidošanā un saglabāšanā,

kas jo īpaši ir raksturīgs Latgalei. Cilvēki visos laikos ir centušies dievnamiem atvēlēt to pašu

labāko pēc savām tā brīža iespējām un izpratnes par skaistumu. Šobrīd ir iecere izdot grāmatu

par novada dažādo konfesiju dievnamiem. Baznīcām ir galvenā nozīmē sakrālā tūrisma

maršrutos, tādējādi tās veicina arī vietas atpazīstamības un tūrismu.

Mākslas pieminekļi

Mākslas pieminekļi lielākoties ir koncentrēti arhitektūras pieminekļos, dievnamos. Tie

var būt gan kustami (priekšmeti, mākslas darbi u.c.), gan nekustami (interjeri, ērģeles u.c.)

mākslas pieminekļi. Arī šīs kategorijas pieminekļu lielākā vērtība ir autentiskums. Lielākām

pārmaiņām ir pakļauti interjeri, jo cilvēku praktiskās vajadzības, remonti, izpratnes trūkums u.c.

nereti ir to saglabāšanas lielākais apdraudējums. Bieži vien līdz mūsdienām nonākušās ēkas zem

vairākiem krāsu slāņiem slēpj sienu gleznojumus un liecības par stila interjera krāšņumu,

piemēram, Krāslavas pils un Krāslavas katoļu baznīcas sienu gleznojumus.

Galvenā mākslas priekšmetu vērtība ir oriģināls, materiāla vēsturiskā patina, izpildījuma

veids un tehnika, ārējais noformējums, dekoratīvais risinājums, virsmas apdare. Kustamo

mākslas priekšmetu saglabāšanu apdraud zādzības (it īpaši vecticībnieku dievnamos).

Apdraudējumu rada drošības sistēmas neesamība, neprasmīga mākslas pieminekļu kopšana

(patvaļīga pārkrāsošana, mazgāšana ar neatbilstošiem līdzekļiem u.c.), mitruma un temperatūras

svārstības un tā kontroles režīma neesamība, it īpaši kustamo priekšmetu uzskaites neesamība



41

(inventarizācija), nereti patvaļīga pārvietošana. Mākslas pieminekļu saglabāšanas draudu

novēršana atkarīga no īpašnieku informētības un izpratnes līmeņa paaugstināšanās par mākslas

pieminekļu uzturēšanu, kopšanu un drošības pasākumu uzlabošanas. Liela nozīme atbilstošas

saglabāšanas un atjaunošanas pasākumu nodrošināšanā, ir savlaicīgi piesaistīti speciālisti –

restauratori kā konsultācijām, tā praktiskam restaurācijas darbam. Tā kā liela daļa no mākslas

priekšmetiem (izņemot, piemēram, ērģeles, interjeru u.c.) ir neliela apjoma mākslas darbi,

aktīvāk ir izmantojamas valsts finansiālā atbalsta iespējas un veicināma privāto personu atbalsta

(ziedojumu) izmantošana.

Vairāk jādomā par katoļu baznīcām raksturīgā mūzikas instrumenta – ērģeļu

izmantošanas, rīkojot kristīgās mūzikas koncertus, kā to jau dara Krāslavas Romas katoļu

baznīca, iekļaujot šos pasākumus arī tūrisma produkta piedāvājumā.

Citi kultūrvēsturiskie objekti, kas ir papildus jāpēta un kurus ir iespējams akcentēt arī

tūrisma piedāvājumā, ir Latgales laukiem raksturīgie koka vai akmens krucifiksi ar krustā sisto

pestītāja tēlu, dižakmeņi, kā arī ainaviski nozīmīgās teritorijas – dabas parki, Natura 2000

teritorijas, Sauleskalns, u.c.

Ievērojamākie kultūrvēsturiskie objekti, kuri tiek pozicionēti kā galvenās novada vērtības

arī tūrisma aspektā, ir21

:

Krāslavas Romas katoļu baznīca

Krāslavas katoļu baznīca ir spilgtākais Latgales baroka arhitektūras paraugs. Pirmo koka

dievnamu katoļiem 1580.-1590. gadā uzcēlis Miķelis de Brunavs. Tagadējā baznīca būvēta no

1755. līdz 1767. gadam pēc itāliešu arhitekta Antonio Paroko projekta. Baznīcas altāra daļā

izvietotā itāļu mākslinieka Filipo Kastaldi 18.gs gleznotā freska „Svētais Ludvigs dodas krusta

karā”. Freska ir viens no vērtīgākajiem monumentālās glezniecības atradumiem Krāslavā pēdējo

gadu laikā. Freskas iluzorais gleznojums rada apbrīnojamu gaismas efektu. Baznīcas koros ir

divi 18.gadsimta 60.gadu portreti. Tie ir Krāslavas katoļu baznīcas dibinātāju Konstantīna

Ludviga Plātera un Augustas Plāteres (dzimušas Oginskas) portretējumi. Baznīcā pie sienām un

pīlāriem uzstādīti desmit altāri: Sv. Jāzepa, Jēzus sirds, Sv. Antonija, Sv. Vincenta, Jēzus krustā

sistais, Svētā Jura, Dievmātes, Sv. Roha, Sv, Staņislava un Sv. Trīsvienības. Sevišķi jāizceļ Sv.

Donata mocekļu relikvijas, kas piesaista lielu skaitu tūristu, jo īpaši ikgadējos Donāta svētkos

jūlija sākumā, tādējādi padarot Krāslavu par otro lielāko svētceļotāju vietu Latgalē pēc Aglonas.

21 Krāslavas Tūrisma informācijas centrs, 2010



42

1.5.1. attēls. Krāslavas Romas katoļu baznīca; Avots: Iveta Solima, 2010

Grāfu Plāteru pils komplekss ar parku

Kompleksa centrālā ēka – pils celta no 1750. līdz 1791.gadam. 19. gadsimta sākumā tā

pārbūvēta pēc klasicisma kanoniem. Tā ir vienīgā pils Latgalē ar šādu dekoru (arhitekts A.

Parako).

Līdzās pilij tika būvētas vairākas ēkas, kas bija paredzētas Plāteru kalpiem, arī pils pārvaldnieks

un dārznieks dzīvoja turpat. No 1923.gada līdz 1972.gadam pils ēkā atradās skola. 1984.gadā

iekštelpu atjaunošanas rezultātā tika atklāti pils sienu gleznojumi, tie attēlo arhitektoniskas

detaļas, augu un ziedu vītnes, cilvēku figūras, Romas skatus. Kā tika konstatēts, Romas skati uz

pils iekšsienām uzgleznoti pēc Džovanni Batistas Piranēzi (1720. – 1778.) ofortu paraugiem.

18.gadsimta vidū celtais grāfu Plāteru pils komplekss piedāvā apmeklētājiem baudīt pastaigu pa

romantisko ainavu parku, tverot unikālus skatus uz Daugavas senleju no pils skatu laukuma.

Komplekss ir pašvaldības īpašums, kur tiek īstenoti daudzi projekti kompleksa attīstībai,

lielākajā no tiem – 2011. gadā ar ERAF atbalstu nostiprinātas pils fasādes un veikta parka

rekonstrukcijas 1. kārta. 2014. gadā vienā no Latvijas – Lietuva – Baltkrievijas pārrobežu

sadarbības programma projekta „Bella Cuisine” ietvaros rekonstruētajām kompleksa ēkām,

pārvaldnieka mājā, atvērts Tūrisma informācijas centrs un Starptautiskais Kulinārā mantojuma

centrs.



43

1.5.2. attēls. Grāfu pils parka romantika. Avots: www.kraslavaspils..lv, 2012

Krāslavas vēsturiskais centrs

Tas izveidots 18. gadsimtā, kā tirgus laukums. Tirgus laukuma galvenās ēkas bija

rātsnams, kas tika celts 1752. gadā, un aptieka, kas šajā ēkā darbojas kopš 1810.gada un savas

funkcijas pilda arī mūsdienās. Laukumā atradās arī Latviešu biedrības nams.

1.6.3.attēls. Krāslavas vēsturiskais centrs 1906. gadā. Avots:Krāslavas vēstures un mākslas muzejs, 2010

Grāfu Plāteru bibliotēkas ēka

1759.gadā Konstantīns Ludvigs Plāters jaunizveidotajā liepu parka austrumu malā uzcēla

lielu trīsstāvu mūra ēku baroka stilā pēc A.Paroko projekta. Ēkas otrajā un trešajā stāvā tika

izvietota bibliotēka, bet pirmajā stāvā atradās dzimtas vasaras rezidence. Bibliotēkā atradās ap

20000 sējumu, dažādi atlanti un rokraksti. Starp rokrakstiem jāpiemin 16 sējumu liels Kazimira

Konstantīna Plātera, Lietuvas vicekanclera, Polijas karaļa sūtņa no 1766.gada Pēterburgā

rokraksts „ Polijas Karalistes vēsture” . Taču nekas no šiem lielajiem krājumiem nav saglabājies.

Jau 19. gadsimtā bibliotēkas lielākā daļa tika pārvesta uz citu Plātera īpašumu. Pirmā pasaules

kara laikā bibliotēka tika izpostīta, nejauši saglabājušies sējumi pēc 1920. gada nonāca Rēzeknes

bibliotēkā. Ēkā pēc 1920.gada izvietojās pasts, vēlāk tur ierīkoja sešgadīgo latviešu pamatskolu.

Šobrīd ēka atrodas privātīpašumā.



44

1.6.4. attēls. Bibliotēkas ēka. Avots: Krāslavas novada Tūrisma informācijas centrs, 2010

Bijusī zirgu pasta stacija

Tā atrodas Krāslavā, Rīgas ielā 32. Valsts nozīmes piemineklis. Viena no visvecākajām

ēkām Krāslavā. Privātīpašums.

Indricas katoļu baznīca

Unikāls koka arhitektūras piemineklis (1655. – 1658.). Tā ir vecākā koka baznīca

Latgalē. Indricas katoļu baznīca celta vēl pirmsreformācijas laikā. Izplatoties luterānismam arī

Indricā, baznīcu savā rīcībā pārņēma protestanti. 1695.gadā muižkungs Jānis Andrejs Plāters

pieņēma katoļticību, un 1698.gadā baznīca tika pārbūvēta un nodota katoļu rīcībā. Kora telpās

atrodas vecmodīgas ērģeles ar īpatnējiem kokgriezumiem. Baznīcā ir četri altāri, tie greznoti ar

kokgriezumiem un senām gleznām.

1.6.5.attēls. Indricas katoļu baznīca. Avots: Krāslavas novada domes Tūrisma informācijas centrs, 2010

Aulejas Romas katoļu baznīca

Aulejā atradusies viena no vecākajām koka baznīcām Latgalē. Tā celta 1530.gadā. Vecā

baznīca kara laikā tika stipri izpostīta. Tagadējā mūra baznīca tika uzcelta 1709.gadā.



45

1.6.6. attēls. Aulejas Romas katoļu baznīca. Avots: Jānis Kolužs, 2010

Sauleskalns

Sauleskalns pirms daudziem gadsimtiem bijusi seno latgaļu kulta vieta. Tiem, kuri vēlas

īsti izbaudīt "zilo ezeru zemes" Latgales īpatnējo skaistumu, saulainā dienā jāuzkāpj šajā

Latgales augstienes dienviddaļas augstākajā virsotnē (211 m vjl.). No turienes pārredzama plaša

panorāma, kurā īpaši izceļas vairāki ezeru puduri. Pašā Sauleskalna pakājē guļ dziļākais ezers

Baltijā - Drīdža ezers (65,1 m). Līdz 2010. gada ziemas sezonai Sauleskalnā darbojās ziemas

sporta bāze, ko bija iecienījuši arī lietuvieši. Šobrīd tūrisma piedāvājums nav pieejams īpašnieku

nesaskaņu dēļ.

1.6.7. attēls. Skats no Sauleskalna. Avots: www.zudusilatvija.lv , 2012

Piedrujas Romas katoļu baznīca

Piedrujas pirmā baznīca bijusi koka ēka, celta 1632.gadā. To cēlis Lietuvas valsts

kanclers kņazs Leons Sapieha. Pirmā baznīca nodega, un 1759.gadā tika uzcelta tagadējā mūra

baznīca. Piedrujas baznīcā atrodas iluzorais altāris.

http://www.zudusilatvija.lv/



46

1.6.8. attēls. Piedrujas katoļu baznīca. Avots: Krāslavas novada domes Tūrisma informācijas centrs, 2010

Šokolādes kalns

Nosaukums, iespējams, cēlies kalna zemes krāsas dēļ. Nejauši atradumi tā kultūrslānī

varētu liecināt, ka pilskalnu sāka izmantot ar 1. gadu tūkstoti pirms Kristus, bet apdzīvotība

turpinājusies arī vēlajā dzelzs laikmetā.

Ļaudis stāsta, ka pēc tam, kad vecais grāfs iemūrējis pazemē savu neuzticīgo sievu, viņš bieži

nācis pa pazemes eju uz Šokolādes kalniņa pakāji. Tur viņš vientulībā pārdzīvojis izdarīto. Lai

viņu mierinātu, no ūdens iznākušas nāriņas un dejojušas. Kad grāfs devies atpakaļ uz pili, tās

pārvērtušās par ķirzaciņām. Šajā vietā patiešām ir bijis daudz ķirzaku. Privātīpašums.

1.6.9. attēls. Šokolādes kalns Krāslavā; Avots: www.latgale.lv , 2010

Kultūrvide

Krāslavas novads ir vieta, kur ikdienā līdzās ir dažādu tautību, konfesiju cilvēki, par to

liecina arī Krāslavas pilsētas ģerbonis - laiva ar pieciem airiem, kura simbolizē multinacionālo

vidi pilsētā. Novada kultūrainavu un vērtības veido tautas mākslas vērtības, sadzīves un darba

tradīcijas, neatkārtojamais valodu kokteilis un bagātīgais folkloras pūrs.

Krāslavā un katrā novada pagastā darbojas saietu nami un bibliotēkas. Krāslavas Kultūras

nams ar skatuves izmēriem un ietilpību līdz 550 skatītājiem ir viens no lielākajiem kultūras

pakalpojumu sniedzējiem ne tikai Krāslavas novadā, bet arī Latgalē. Kultūras namā darbojas

http://www.latgale.lv/



47

jauniešu un vidējās paaudzes deju kolektīvi, vairāki kori, nacionālo biedrību ansambļi,

rokmūzikas un netradicionālās mūzikas ansambļi, fotoklubs “Zibsnis”.

Krāslavas Kultūras nams ir uzcelts 1967. gada rudenī, pēdējais telpu kosmētiskais

remonts veikts 80.-tajos gados, dažas Kultūras nama telpas tika daļēji renovētas 2006., 2007. un

2010. gadā, savukārt 2009.gadā tika izstrādāts tehniskais projekts visas ēkas pilnīgai

rekonstrukcijai vairākos etapos saskaņā ar pieejamo finansējumu. 2011.gadā projekta

„Kompleksi risinājumi siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai Krāslavas novada

pašvaldības ēkās” ietvaros ir veikti energoefektivitātes uzlabošanas pasākumi, kas ietvēra fasāžu

siltināšanu, cokola siltināšanu un jumta pārseguma siltināšanu, kā arī veco logu nomaiņu. Ņemot

vērā katastrofālo situāciju, pašvaldība par saviem līdzekļiem 2011.gada otrajā pusē veica arī

sanitārā bloka un ieejas vestibila remontu. 2014. gadā nomainītas skatītāju sēdvietas pasākumu

zālē, savukārt 2012. gadā veikta vestibila – izstāžu zāles renovāciju.

2010. un 2011. gadā ELFLA projektu ietvaros iegādāta jauna skaņu aparatūra Krāslavas

kultūras namam un tents pilsētas estrādei, rekonstruēts Indras kultūras nams un Indras saietu

nams, 2014. gadā veikta Piedrujas saietu nama rekonstrukcija. Novadā darbojas akreditēts

Krāslavas vēstures un mākslas muzejs, kurš atrodas vienā no šobrīd apsaimniekotajām Krāslavas

pils kompleksa ēkām. Muzejā savākts bagātīgs krājums (20 000 vienību), kas raksturo Krāslavas

novada savdabību un unikalitāti no vissenākajiem laikiem līdz mūsdienām. To vidū –

arheoloģijas priekšmeti, liela etnogrāfisku priekšmetu kolekcija, dokumenti, fotogrāfijas,

vērtīgas 18.-19.gs.grāmatas. Muzeja mākslas krājumā glabājas dažādu mākslinieku darbi,

regulāri tiek rīkotas mākslas darbu izstādes. Muzejā ir izveidota unikāla ekspozīcija „Pieci airi”,

kas ir izvietota 17 m garā improvizētā laivā.

2010.gada sākumā ir atklāts pašvaldības muzejs „Indras pūra lāde”, kas vēsta par tautas

daiļamatu vērtībām. Novada vēsturi un tradīcijas pēta arī vairāki skolu muzeji Izvaltā,

Robežniekos, Krāslavā, Indrā, muzejs Piedrujā utt. Bagātīga novadpētniecības materiālu

kolekcija ir Krāslavas valsts ģimnāzijas muzejā. Tajā daudzus gadu desmitus darbojas

novadpētniece Janīna Gekiša.

Teritorijā darbojas vairākas biedrības, kuru mērķis ir popularizēt novada kultūras vērtības

un dažādot kultūras dzīvi. Tautas namos kopā darbojas 70 dažādi kolektīvi, kas apvieno radošā

darbībā vairāk kā 700 iedzīvotājus.

Pazīstamākie folkloras un etnogrāfijas tradīciju kopēji ir folkloras kopa „Aulejas sievas”

(Aulejas pagasts), folkloras kopa „Izvoltīši” (Izvaltas pagasts) un „Rudzutaka” (Ūdrīšu pagasts).



48

1.6.10. „Rudzutaka” Baltica festivālā 2003. gadā; Avots: http://folklora.lv, 2010

Dažādu vecuma grupu pārstāvji radoši izpaužas vokālajos ansambļos – Robežnieku

pagasta „Viktorijā”, Krāslavas „Noktirnē”, Kombuļu pagasta „Smaidā”, Krāslavas novada

„Ivuškā”, Indras pagasta „Rēvijā”, Izvaltas pagasta „Blāzmā”, Piedrujas pagasta „Daugaviņā”

u.c. Krāslavas kultūras namā darbojas Krāslavas latviešu biedrības jauktais koris un novada koris

„Nova”, savukārt Krāslavas ģimnāzijā - 7.-12. klašu jauktais koris un meiteņu vokālais

ansamblis "Krāslaviņa". Iespēja profesionāli apgūt mūziku ir Krāslavas Mūzikas skolā.

Sadarbība izveidojusies starp Aglonas novada Šķeltovas pagastu un Krāslavas novada

Izvaltas pagastu, vienojot bērnus kopīgā dziesmā ansamblī „Mozī latgaļīši”. Aktīvi dziedātāji un

teātra spēlētāji ir Ūdrīša pagasta bērni, kuri darbojas vokāli – dramatiskajā ansamblī „TIP- TOP”,

mazie krāslavieši dejo kolektīvā „Pastaliņas”, savukārt Indras jaunā paaudze dejo „Indriņā”.

Novada dāmas iemīļojušas līnijdejas, nodibinātas vairākas grupas. Pazīstamākās ir

„Harmonija” (Skaistas pagasts) un „Nekā lieka” (Indras pagasts).

Tautas deju tradīcijas aktīvi kopj Izvaltas pagasta deju kopā „Rudņa”, Krāslavas jauniešu

deju kolektīvos "Raita" un “Rakari”, deju kopā „Jautraviņa”, Indras pagasta deju kolektīvā

„Indra”, Krāslavas senioru deju kolektīvā „Senči”.

Krāslavas novada iedzīvotāji ir lieli teātra mākslas mīļotāji, labprāt iejūtoties aktieru

lomās arī paši Krāslavas Latviešu drāmas kolektīvā un Kombuļu pagasta dramatiskajā klubiņā.

Lieliskas cilvēku raksturu pazinējas un humora šovu organizētājas ir Izvaltas pagasta Zoļa un

Zepa (Lidija Zeiļa un Irēna Delvere), kā arī Gunepka Cibuļneica (Gunta Ļaksa – Timinska) no

Skaistas.

Novada iedzīvotājiem ir iespēja apgūt tēlotājmāksu A.Gorgoca mākslas studijā Krāslavā.

Krāslavā darbojas arī Daugavpils austrumu deju studijas „Malika” grupa. Ar pērļošanu

nodarbojas Piedrujas pagasta sievietes. Pieaugušie un bērni apgūst fotomākslu fotopulciņā

„Kadrs” un fotoklubā „Zibsnis”.

http://folklora.lv/



49

1.6.11. attēls. Fotokluba „Zibsnis” aktīvisti fotoplenēra „Krāslava” noslēgumā. Avots: Anatols Kauškalis,

Skaidrīte Pauliņa, 2011

2008. gadā Inesei un Ērikam Cibuļskiem piesakoties LNT Zelta talantu šovā, visā

Latvijā izskanēja Kombuļu vārds. Dažādi vērtētais vokālais trio „Kombuļi” nokļuva mediju

uzmanības lokā, savukārt MicRec, novērtējot „Kombuļu” fenomena komercpotenciālu, 2009.

gadā izdeva grupas disku „Dzīvo tā”.

2013. gadā novada tautas un kultūras namos notika 629 kultūras pasākumi. Vidējais

dalībnieku vecums ir ~15 gadi, lielākoties tie ir skolēni. Statistika liecina, ka visvairāk novadā

tika rīkoti izklaides pasākumi (diskotēkas, groziņu vakari), tiem seko tradicionālie pasākumi un

koncerti. 2013. gadā katrs novada iedzīvotājs ir apmeklējis vidēji 2,45 kultūras pasākumus.

Kultūras pasākumu skaits Krāslavas novada kultūras iestādēs 2013. gadā

1.6.12.attēls. Avots: Krāslavas novada domes Izglītības un kultūras nodaļa, 2014

Iedzīvotājus kopumā apmierina kultūras un izklaides pasākumu kvalitāte (6%

respondentu jeb 7 iedzīvotāji novērtējuši ar labi, savukārt 56% respondentu jeb 63 iedzīvotāji ar

apmierinoši). Vairāki iedzīvotāji uzsver, ka kvalitāte atkarīga no pagasta un pilsētas kultūras

darbinieku iniciatīvas, kompetences, radošā gara. Daudzviet tā ir apsīkusi, vajadzīgas jaunas

idejas un cilvēki. Iedzīvotājiem trūkst informācijas par pasākumiem novada teritorijā. Iedzīvotāji



50

vēlas saglabāt autentiskumu, attīstīt latvisku vidi, pasākumu dažādību, resursu racionālu

izmantošanu.

Apzinot situāciju, var secināt, ka kultūras iestādes (saietu, kultūras, tautas nami) pagastos

ir pietiekamā skaitā, turklāt lielākā daļa ir atjaunotas, izmantojot apvienošanās dotācijas

pašvaldībām un citu finansējumu. Bedīgāka situācija ir ar āra kultūras infrastruktūru (āra

skatuves, estrādes, aktivitāšu laukumi), kura ir novecojusi vai nepastāv vispār.

Vērtējot kultūras dzīvi pagastos, var secināt, ka kultūras/tautas nami ieņem nozīmīgu

vietu vietējās kopienas pašorganizācijā un gaisotnes veidošanā. Svarīgākais jautājums ir

pārdomātas kultūrpolitikas veidošana novadā, analizējot telpu noslogojumu un speciālistu

kompetenci, tādējādi sekmējot kultūras nozares ekonomisko potenciālu.

Pēdējo gadu laikā arī Krāslavas novadā būtiski pieauga publisko bibliotēku loma, kļūstot

par nozīmīgu kultūras un informācijas centru, kur līdzās tradicionālajiem pakalpojumiem ir radīti

jauni, cilvēkiem vajadzīgi pakalpojumi – brīvpieejas datori un bezmaksas internets. Projekta

„Trešais tēva dēls” ietvaros Krāslavā un katrā novada pagastā ir bibliotēka, dažās skolās darbojas

arī skolu bibliotēkas.

Analizējot Krāslavas novada centrālās bibliotēkas sniegto informāciju, var secināt, ka

bibliotēku apmeklētāju skaits kopumā pieaug, savukārt izsniegumu skaits samazinās.

1.7. Tūrisms

Tūrisms ir pasaulē lielākais eksporta ienākumu avots, nozīmīgs darbavietu radītājs, kā arī

svarīgs reģionālās un sociālās attīstības faktors. Tas valstīm nodrošina lielus nodokļu ieņēmumus

un ievērojamu pienesumu to iekšzemes kopproduktā. Arī par lielāko priekšrocību Krāslavas

novada attīstības veicināšanai novada iedzīvotāji uzskata tūrisma un atpūtas iespējas (65%

respondentu jeb 73 respondenti) un dabas vērtības novada teritorijā (59% respondentu jeb 66

iedzīvotāji), šim apgalvojumam piekrīt arī nozaru eksperti, izstrādājot SVID analīzi. Skaistā

daba, bagātīgā un kolorītā kultūrainava padara Krāslavas novadu par vienu no skaistākajiem

Latvijas novadiem Daugavas krastos. Tūristus vilina Latgales neskartā daba, ezeru un upju

daudzums, cilvēku viesmīlība, aktīvās atpūtas iespējas, Latgales amatniecība, Latgales kulinārais

mantojums un citi faktori. Iedzīvotāji un eksperti uzskata, ka novada tūrisma potenciāls ir

pietiekošs, lai to virzītu kā vienu no novada teritorijas attīstības prioritātēm.

Saskaņā ar Krāslavas novada Tūrisma informācijas centra datiem 2014. gadā tūrisms tiek

pieprasīts un attīstās trīs prioritārajos virzienos:

1) Aktīvais tūrisms – laivošana pa novada ezeriem, nobraucieni ar laivām un plostiem

pa Daugavu, zirgu izjādes un pārgājieni zirgu mugurā, velomaršruti, slēpošana.

Krāslavas novadā ir izveidots plašs aktīvā tūrisma piedāvājumu klāsts, piemēram, zirgu

izjādes un pārgājieni zirgu mugurā (zirgu sēta „Klajumi”), ekskursija ar plostu pa dziļāko ezeru

Baltijā Drīdzi (atpūtas komplekss „Dridži”), laivu braucieni pa novada ezeriem un upēm (viesu

māja “Arkādija”, zemnieku saimniecība “Skaidas”, biedrība „Aktīvā atpūta Latgalē”),

nobraucieni pa Daugavu ar plostiem (motelis „Piedruja”, viesu māja „Priedaine”, brīvdienu māja

„Skerškāni”), velomaršruti dabas parkā “Daugavas loki”, “Iepazīsti Krāslavu” un “Saulkrastu

taka”, piedzīvojumu tūrisms (brīvdienu mājas „Stirnmeži”, „Vokors pi azara”). Sergejs Šuļga,

zemūdens niršanas instruktors, piedāvā zemūdens niršanu iesācējiem un profesionāliem nirējiem

instruktora pavadībā Dridža ezerā pie Sauleskalna un citos Latgales ezeros. 2014.gadā Krāslavas

novada aktīva tūrisma piedāvājuma klāstā parādījās militāri sportiska spēle Airsoft, ko

interesentiem piedāvā Podjavu ģimene. Šāds piedāvājums ir vienīgais Latgalē. Airsofts (airsoft)

ir komandu sporta veids jeb militāras simulācijas spēle. Tās pamatā lieto kaujas ieroču kopijas,

kas šauj ar 6 mm plastmasas lodītēm. Šie ieroči ir precīzas kaujas ieroču kopijas - izskats, izmēri,

svars un pat magazīnu nomaiņa ir identiska kā īstajiem kaujas ieročiem.

2) kultūras un dabas tūrisms – kultūrvēsturisko un dabas objektu apmeklēšana un

apskate, folklora, etnogrāfija, amatniecība, māksla. Populārākie tūristu vidū kultūras un dabas

objekti Krāslavas novadā ir Krāslavas grāfu Plāteru pils komplekss un parks, Krāslavas

Sv.Ludviga Romas katoļu baznīca, Priedaines skatu tornis ar skatu uz Daugavu un Krāslavu,

Adamovas dabas taka, dabas parks „Daugavas loki”, Krāslavas Vēstures un mākslas muzejs,

Karņicka kalns un piemineklis, starptautiskais kulinārā mantojuma centrs, kas atvērts 2014.gada

9.septembrī bijušajā grāfa Plātera pārvaldnieka ēkā.

Populāra ir arī netradicionālās lauksaimniecības saimniecību apmeklēšana, pazīstamākās

ir:

Mini zoodārzā “Akati” iespējams apskatīt pāvus, fazānus, tītarus, Āfrikas melnos strausus,

Austrālijas emu, alpakus un citus dzīvniekus;



52

Zemnieku saimniecībā “Kurmīši” iespējams iepazīt ārstniecības augu audzēšanas

un zāļu tējas izgatavošanas noslēpumus, kā arī pamēģināt pašiem izveidot oriģinālās sveces

sveču darbnīcā;

Zemnieku saimniecībā „Cīruļi” iespējams iepazīt bitenieku ikdienu, iegādāties

produkciju, klausīties bišu dzīves stāstu;

Zemnieku saimniecībā „Guntiņi” iespējams sadraudzēties ar dažādu šķirņu trušiem.

Par sevišķi pievilcīgām vietām pēdējo gadu laikā uzskatāmas podnieku, gleznotāju,

pinēju, floristu un citu daiļamatnieku darbnīcas – pārsvarā gadatirgu un pilsētas svētku laikā, bet

2011. gadā tika izveidota arī Amatu māju Krāslavas pils staļļos. Radošo darbnīcu apmeklētājiem

pastāv iespēja pašiem piedalīties keramikas izstrādājumu, floristikas darbu vai seno latviešu

tautas instrumentu tapšanas procesā.

Aušanas tehniku var apgūt pie Indras un Izvaltas audējām, kuras, strādājot pēc senas

tradicionālas latgaliešu “skalu deķu” tehnikas, saglabā to nākamajām paaudzēm.

2010.gadā Krāslavā ir nodibināta biedrība „Kruoslovys amatnīku bruoliste”, ar mērķi iesaistīt

un apvienot radošā sadarbībā Krāslavas un kaimiņu novadu amatniekus. 2011. gadā biedrība

izveidoja “Amatu istabu” Krāslavas vēsturiskajā centrā. Amatu istabā ir amatnieku darbu izstāžu

zāle, amatnieku darbnīca, jauniešu iniciatīvu centrs. Daudzu amatnieku darbi pieejami arī 2014.

gadā atvērtajā TIC Pils ielā 2, Krāslavā.

Biedrība „Foto klubs „Zibsnis”” 2010. gadā izveidoja jaunu kultūras produktu „Foto plenēru

- radošo darbnīcu „Krāslava”, kura ietvaros ik gadu fotogrāfi iepazīst un iemūžina pilsētas un

novada šarmu.

3) Lauku tūrisms - ceļotājiem patīk pavadīt brīvdienas kādā no brīvdienu vai lauku

mājām pie ezera vai Daugavas, tajā pa laikā izzināt apkārtni, apmeklēt tuvākos tūrisma objektus,

piedalīties pasākumos, izstaigāt dabas takas. Vasaras sezonā ir jūtams tūrisma mītņu trūkums, jo

labākās mītnes jau ziemā ir pasūtītas uz vasaras sezonu. Arvien lielāka interese ir par

melnajām(dūmu) Latgales pirtīm, par Latgales kulināro mantojumu. Melnās pirtis šobrīd novadā

piedāvā: zirgu sētas „Klajumi” “Ķemeru apartamenti”, brīvdienu mājā „Vokors pi azara” un

Podjavu ģimene. Krāslavas novadā šobrīd darbojas 30 Krāslavas novada tūrisma informācijas

centra datu bāzē reģistrētas naktsmītnes, to skaits palēnām pieaug.

Veiktās aptaujas liecina, ka tūrisma uzņēmējiem novadā trūkst zināšanu tūrisma,

sabiedrisko attiecību, mārketinga jomā, ir vājas svešvalodu zināšanas, kas kavē Krāslavas

novada kā tūrisma galamērķa attīstību.

2.tabula. Izmitināšanas iestādes Krāslavas novadā 22

.

Izmitināšanas iestāžu veids Skaits Kopējais gultas vietu skaits

Atpūtas bāzes: „Dridži”, „Lejasmalas” un “Vaclavi” 3 282

Viesu mājas: „Priedaine”, „Zive”, „Arkādija” 3 63

Motelis “Piedruja” 1 52

Brīvdienu mājas: „Dīva dorzi”, “Daugavas krasti”, „Klajumi”,

“Klajumu Ķemeri”, “Klajumi Ganiņi”, “Gliemji”, “Marušiņas”,

„Oāze”, „Pīlādži”, “Saules māja”, „Skaistkalni”, „Stirnmeži”,

„Sidari”, „Skerškāni”, „Vilnis”, „Vokors pi azara”, “Zariņi”

17

181

Ciemata mājas: “Aveņkrasti”, “Relax” 2 10

22 Krāslavas novada domes Tūrisma informācijas centra dati, 2014



53

Lauku māja „Piekalne” 1 15

Jauniešu mītne Robežnieku pamatskolā 1 25

Kempings „Sīveri” 1 44 treileru vietas

Kopā 29 628 (+44 treileru vietas)

4) Latgales kulinārais mantojums

2013.gada 6.decembrī pēc Latgales uzņēmēju iniciatīvas tika nodibināta biedrība “Latgales

kulinārā mantojuma centrs”, kuras mērķis ir iesaistīt un apvienot Latgales novada ēdināšanas

sektora uzņēmumus, tūrisma pakalpojumu sniedzējus, mājražotājus, amatniekus, ražotājus,

pašvaldības, tādējādi veicinot Latgales kulinārā mantojuma un tradīciju saglabāšanu, kā arī

sekmējot nacionālās virtuves attīstību un popularizējot reģionālo produkciju.

Viens no galvenajiem biedrības uzdevumiem ir dažādu projektu izstrāde un realizācija ar

mērķi pozicionēt Latgales reģionu kā kulinārā mantojuma reģionu, veicināt šī tēla atpazīstamību,

popularizējot Latgales kulinārā mantojuma logotipu, tādējādi, sekmējot reģiona mārketingu

kopumā. Tiek veicināta ēdināšanas iestāžu darbinieku kapacitāte, organizējot dažāda veida

apmācības, seminārus, pieredzes apmaiņas braucienus u.c. pasākumus. Latgales kulinārā

mantojuma piedāvājuma popularizēšana mārketinga materiālos, masu medijos, internetā,

starptautiskajās izstādēs. Regulāri tiek organizēti Latgales kulinārā mantojuma festivāli un citas

aktivitātes, kā arī tiek sniegta palīdzība biedriem dalībai līdzīgos pasākumos citos Latvijas

novados un ārzemēs.

Šobrīd Krāslavas novadā Latgales kulinārā mantojuma ēdienus un savu produkciju

piedāvā: ēdamnams “Daugava” ( “Gaļa melnās keramikas podiņā” un “Buļbešnīki”), zirgu sēta

“Klajumi” (“Kļockas ar gaļu vai kaltētu sēņu pildījumu”), ZS “Kurmīši” (tēja “9 zāļu spēks”),

motelis “Piedruja” (“Pildīta līdaka”), saimniecība “Zariņi” (“Pašcepta maize ar klijām,

linsēklām, kaņepēm un saulespuķu sēkliņām”), brīvdienu māja “Mežābeles” (“Kūpināta zivs un

zivju zupa”).

Pēc iepriekšēja pasūtījuma Krāslavas novadā ražotas produkcijas degustāciju piedāvā arī:

ZS “Bagātības” - mājas sieru un gaļas ražojumi, SIA “Krāslavas D” – pašcepta Krāslavas maize

un konditorijas izstrādājumi, SIA “Krāslavas avots” – Krāslavas oriģinālais gaišais alus un

Krāslavas oriģinālais tumšais alus, brīvdienu māja “Stirnmeži” – svaigs aitas gaļas šašliks,

aušanas darbnīca “Indra” – ogu ievarījums un pankūkas, Ainārs Dzalbs – kūpināts zutis,

kūpināts, sālīts vai marinēts līnis, karpa vai breksis.

Līdz ar Latvijas, Lietuvas un Baltkrievijas sadarbības programmas projekta “Kulināro

pakalpojumu uzlabošana Latgales un Vitebskas reģionos, pamatojoties uz kulinārā mantojuma

koncepciju” (BELLA CUISINE) finansējumu un Krāslavas novada domes finansiālo atbalstu

Krāslavā, grāfa Plātera pils kompleksā (Pils iela 2) tika atvērts starptautiskais Kulinārā

mantojuma centrs. Šajās telpās darbojas arī Krāslavas novada tūrisma informācijas centrs.



54

3.tabula. Kopējais statistikas datu apkopojums par tūristu skaitu Krāslavas novadā.23

.

* Statistikas dati neietver tūristu skaitu ēdināšanas iestādēs, veikalos, objektos, kur netiek iekasētas ieejas,

apmeklējuma maksas

Kategorija 2012.gads 2013.gads 2014.gads Pieaugums/kritums

2014.gadā

salīdzinājumā ar

2013.gadu

(skaitļos un %)

Izmitināšanas

iestādēs

Iestāžu skaits - 24

11604 – LV

tūristi

2125 –

ārzemnieki

Kopā: 13729

Iestāžu skaits - 24

12754 – LV tūristi

2244 – ārzemnieki

Kopā: 14998

Iestāžu skaits – 29


3832 – ārzemnieki 1.vietā – Krievija

2.vietā – Lietuva

3.vietā – Vācija

4.vietā – Polija

5.vietā - Igaunija

Kopā: 16218

1220 (+7,6%)

Amatnieku

darbnīcas

Darbnīcu skaits –

5


202 – ārzemnieki

Kopā: 3193

Darbnīcu skaits – 5


259 – ārzemnieki

Kopā: 3803

Darbnīcu skaits – 5


140 – ārzemnieki

Kopā: 5180

1377 (+26,6%)

Muzejā 3405 – LV tūristi

564 – ārzemnieki

Kopā: 3969


410 – ārzemnieki

Kopā: 4870


270 – ārzemnieki

Kopā: 4200

-670 (-12,5%)

Krāslavas

Romas katoļu

baznīcā


756 – ārzemnieki

Kopā: 3451



Kopā: 4284


796 – ārzemnieki

Kopā: 3087

- 1197 (-28%)

„Interesantas

saimniecībās”

Saimniecību

skaits: 5


122 – ārzemnieki

Kopā: 2554

Saimniecību skaits:

5


202 – ārzemnieki

Kopā: 2712

Saimniecību

skaits: 5


155 – ārzemnieki

Kopā: 2937

225 (+8,3%)

Aktīvā atpūta (laivu noma,

velosipēdu noma

airsoft)

Statistika netika

veikta

420 – LV tūristi 432 (Latvija,

Krievija, Vācija,

Zviedrija)

12 (+2,8%)

Tūrisma

informācijas

centrs

603 – LV tūristi

170 – ārzemnieki

Kopā: 773

740 – LV tūristi

116 – ārzemnieki

Kopā: 856

1456 – LV

269 - ārzemnieki

Kopā: 1725

869 (+101,5%)

KOPĀ 23730 – LV

tūristi

3939 –

ārzemnieki

KOPĀ: 27669



KOPĀ: 31343


5462 –

ārzemnieki

KOPĀ: 33779

1711 (+9,4%)

725 (+17%)

KOPĀ: 2436

(+7,7%)

Var secināt, ka 2014.gadā kopējais tūristu skaits Krāslavas novadā sastādīja aptuveni 33779

apmeklētāju, kas ir par 7,7% vairāk nekā 2013.gadā un par 22% vairāk nekā 2012.gadā.

Krāslavas novada lielākais ceļotāju īpatsvars, līdzīgi kā 2012.un 2013. gadā, ir vietējie tūristi -

84%, savukārt 16% no kopējā skaita sastāda ārzemnieki. Jāatzīmē, ka šie dati ir aptuveni, jo

precīzus statistikas datus ir ļoti grūti aprēķināt, pirmkārt, tāpēc ka tūrisma uzņēmēji ne vienmēr

precīzi uzskaita apmeklētājus, otrkārt, eksistē, tā saucamais, neorganizētais tūrisms, kad tūristi

23 Krāslavas novada domes Tūrisma informācijas centra dati, 2014



55

atbrauc ar savu mašīnu/autobusu, apskatās populārākos objektus, izstaigā dabas takas, apmeklē

veikalus un kafejnīcas.

Jāuzsver, ka 2014.gadā tūristu plūsmu negatīvi ietekmēja Āfrikas cūku mēra izplatīšanās

Latgales teritorijā, kā rezultātā tika izsludināta ārkārtas situācija visā Krāslavas novada teritorijā

un atcelti Krāslavas pilsētas svētki, starptautiskais kulinārā mantojuma festivāls, citi lieli

pasākumi. Tas sekmēja tūristu plūsmas krasu sarukumu sezonas karstākajā laikā, negatīvi

ietekmējot tūrisma uzņēmēju darbību. Krāslavas novada TIC vasaras sezonā saņēma daudz

zvanu no potenciālajiem ceļotājiem ar jautājumiem par Āfrikas cūku mēra bīstamību,

iespējamību atrasties pierobežas teritorijā un iegādāties pārtikas produktus Krāslavas novadā.

Veicot uzņēmēju aptauju par statistikas datiem, daļa no uzņēmējiem atzīmēja, ka dažas tūristu

grupas atcēla naktsmītnes viesu mājās cūku mēra dēļ. Līdz ar to var secināt, ka šis faktors ir

iemesls tūristu skaita samazināšanai arī Krāslavas Vēstures un mākslas muzejā un Krāslavas

Romas katoļu baznīcā.

Lielāko ārvalstu tirgu dinamika 2013. un 2014.gadā ir nedaudz mainījusies. Līdzīgi kā

2013.gadā arī šogad ārvalstu tūristu skaita pieaugums sastāda 17%. Pirmajā vietā pēc

apmeklētāju skaita datiem Krāslavas novadā ir tūristi no Krievijas. Otrajā, trešajā, ceturtajā,

piektajā vietā pēc ārvalstu tūristu skaita ierindojās Lietuva, Vācija, Polija un Igaunija. Savukārt

2013.gadā pēc ārvalstu tūristu skaita 1.vietā bija Krievija, toties 2.vietā – Igaunija, 3.vietā –

Lietuva, 4.vietā – Vācija un 5.vietā – Polija. Var secināt, ka 5 valstu saraksts, no kurām visvairāk

cilvēku apmeklē Krāslavas novadu, jau otro gadu ir nemainīgs.

Lielu ieguldījumu Krāslavas novada tūrisma iespēju popularizēšanā ir devusi Krāslavas

novada TIC biroja vietas maiņa. Kopš 2014. gada rudens Krāslavas novada TIC atrodas vienā no

pilsētas tūrisma populārākajiem objektiem – grāfa Plātera pils kompleksā, bijušā pils

pārvaldnieka mājā. Divu mēnešu laikā TIC jaunajās telpās apmeklēja 1169 apmeklētāji, kas

divas reizes pārsniedz pirmā pusgada rādītāju (no 2014. gada sākumā līdz 15. septembrim TIC

Brīvības ielā apmeklēja 550 tūristi).

Svarīgs faktors Krāslavas novada labvēlīga tēla veidošanai ir iespēja Tūrisma informācijas centrā

saņemt ne tikai informāciju par tūrisma iespējām Krāslavas novadā un Latgalē, bet arī iegādāties

suvenīrus un vietējo amatnieku un ražotāju produkciju, kas jau guvusi lielu popularitāti ne tikai

tūristu, bet arī vietējo iedzīvotāju vidū.

Vispieprasītākā informācija no tūristu puses bija par apskates objektiem Krāslavā un

Krāslavas novadā t.sk. par grāfu Plāteru pils kompleksu, Krāslavas Sv. Ludviga Romas katoļu

baznīcu, Priedaines skatu torni, keramiķa V.Pauliņa darbnīcu, eksotisko putnu mini zoodārzu

“Akati”. Daudz tūristu interesējās arī par aktīvo atpūtu (ūdens maršrutiem, zirgu izjādēm,

velomaršrutu dabas parkā „Daugavas loki”), par naktsmītnēm pie ūdens brīvdienu namiņos

(lielākoties atsevišķi no saimniekiem).

Lai uzlabotu tūrisma produktu kvalitāti un infrastruktūras attīstību, ir īstenoti vairāki

vērienīgi projekti.

Projekta „WATER JOY” ietvaros tika sagatavots projekta pamatojums un skiču

dokumentācija sabiedriskās atpūtas infrastruktūras sakārtošanai Daugavas krastos pie Krāslavas.

Latvijas, Lietuvas un Baltkrievijas sadarbības programmas projekta «Tūrisma attīstības

veicināšana Latgales – Utenas – Vitebskas pārrobežu reģionos» (BELLA DVINA 2) ietvaros

tika organizēta plaša mārketinga kampaņa, popularizējot tūrisma iespējas Latgalē, tajā skaitā

Krāslavas novadā (dalībā 8 starptautiskās tūrisma izstādēs, reklāmas raksti, iepazīšanas braucieni

St.Pēterburgas un Maskavas tūroperatoriem, promoklipa sagatavošana un pārraidīšana TV



56

kanālos un radio stacijās, festivālu organizēšana, maršrutu un brošūru izstrāde un izdošana).

Krāslavas novada uzņēmēji piedalījās 3 veidu apmācībās, kas tika organizētas projekta ietvaros.

Tika piegādāta un uzstādīta datortehnika Krāslavas novada TICā, tajā skaitā 2 datori, 2 monitori,

kopētājs, skeneris, printeris, fotoaparāts, 2 informācijas materiālu stendi. Projekta ietvaros tika

izstrādāts Krāslavas novada publisko ezeru un upju apsaimniekošanas plāns, kā arī Daugavas

labā krastā infrastruktūras attīstības tehniskais projekts.

Projekta „Kulināro pakalpojumu uzlabošana Latgales un Vitebskas reģionos,

pamatojoties uz kulinārā mantojuma koncepciju” (BELLA CUISINE) ietvaros veikta kulināro

pakalpojumu servisa uzlabošana Latgales un Vitebskas reģionos, attīsta uzņēmējdarbība un

tirdzniecība, paaugstināta ēdināšanas iestāžu darbinieku kapacitāte abos reģionos, popularizēta

valstu tradicionālā virtuve. Projekta un pašvaldības sadarbības rezultātā Krāslavas pils

kompleksa bijušajā pārvaldnieka mājā, izveidots starptautiskais kulinārā mantojuma centrs.

ELFLA starpvalstu sadarbības projekta ietvaros tika izglītoti tūrisma uzņēmēji un

kultūras darbinieki, nodrošināta pieredzes apmaiņa Latvijā un Lietuvā, izdoti mārketinga

materiāli, akcentējot vietējās identitātes produktus (VIP).

Regulāri tiek uzlabota Adamovas dabas takas infrastruktūra, sakopti un uzturēti kārtībā

tūrisma dabas objekti, projekti ka instruments tiek izmantoti Krāslavas pils kompleksa

sakārtošanai.

1.8. Sociālie pakalpojumi un sociālā palīdzība

Labklājības ministrijas un Krāslavas novada Sociālā dienesta dati liecina, ka novada

iedzīvotāju labklājības līmeni tieši ietekmē ekonomiskā situācija Latvijā. Laikā no 2005. gada

līdz 2007. gadam novadā samazinājās trūcīgo pesonu skaits. Taču 2008. gadā, sākoties krīzei,

nabadzība strauji pieauga. 2009. gadā konstatēts krass trūcīgo skaita palielinājums, 2637

indivīdiem novadā piešķirot trūcīgās personas statusu. Augsts trūcīgo statusa ieguvušo personu

saglabājas līdz pat 2013. gadam, ievērojams sociālās palīdzības sniegšanas samazinājums bijis

vien 2014. gadā (skatīt 4. tabulu).

4. tabula. Sociālās palīdzības sniegšana Krāslavas novadā24

Sociālās palīdzības veids

Summa (Ls)

2013. gadā

Personu / ģimeņu

skaits 2013.gadā

Summa

(EUR) uz

01.11.2014.

Personu / ģimeņu

skaits uz

01.11.2014.

Sociālie pabalsti kopā 207056 2333/954 181547 1691/706

GMI pabalsts 101297 802/390 100415 538/285

Vienreizējie pabalsti ārkārtas

gadījumos

3095 70/67 5631 154/114

brīvpusdienas skolās un

bērnudārzos

39544 543/341 32046 382/241

Dzīvokļu pabalsti 34731 1381/575 3721 985/430

pabalsti izglītībai 7980 387/260 7057 223/154

Pabalsti bāreņiem patstāvīgas

dzīves uzsākšanai un ikmēneša

pabalsti

15133 31/27 9349 22/20

sodu izcietušām personām 180 9 personas 228 8 personas

24 Krāslavas novada Sociālā dienesta dati, 2014



57

pabalsti citiem mērķiem

(bēru pabalsti, krīze u.c. )

4368 147 personas 4239 143 personas

Augstais bezdarba līmenis ir viens no galvenajiem iemesliem sociālajām problēmām

Krāslavas novadā, problēmas risināšanai tiek novirzīta liela daļa pašvaldības budžeta līdzekļu.

Krāslavas novada Sociālais dienests sniedz sociālo palīdzību trūcīgajiem iedzīvotājiem (GMI

pabalsts, dzīvokļa, krīzes situāciju, ārkārtas u.c. pabalsti, uzturmaksa pirmsskolas un skolas

izglītības iestāžu audzēkņiem un mācību grāmatu un kancelejas iegādēm, vienreizējā materiālā

palīdzība uzsākot mācību gadu). 2014. gadā tika sniegta palīdzība 1691 personai (skatīt 4.

tabulu). 2014. gadā saglabājās iepriekšējo gadu tendence - vislielākie līdzekļi izlietoti pabalsta

garantētā minimālā ienākuma līmeņa nodrošināšanai (GMI pabalsts) un dzīvokļa pabalsta

izmaksai. Trūcīgās ģimenes ar bērniem saņēmušas brīvpusdienas skolā un pabalstu mācību

līdzekļu iegādei, tāpat ikmēneša pabalstus saņēmuši bāreņi un bez vecāku gādības palikuši

bērni, kuri sasnieguši pilngadību un turpina mācīties. Liels atbalsts Sociālā dienesta klientiem ir

Latvenergo dāvanu kartes – 500 kwh. Regulāri (2-3 reizes gadā) trūcīgas ģimenes/personas

saņem humāno palīdzību (lietotus apģērbus, apavus, traukus, mēbeles).

2010. gadā Krāslavas novada Sociālajā dienestā sociālo darbu veica vadītāja, 3 sociālie

darbinieki, sociālās palīdzības organizators, datu bāzes uzturēšanas speciālists un 3 aprūpētājas,

daļēji tika nodarbināta medmāsa un grāmatvede. Ar 2011. gada 1. janvāri Sociālais dienests

koordinē un metodiski vada ar sociālo sfēru saistītos jautājumus visā novada teritorijā. Katrā

pagastā ir vismaz viens sociālā darba speciālists, kas strādā pēc vienotiem saistošiem

noteikumiem pabalstu piešķiršanas jomā. 2014. gadā sociālo darbu novadā veic 18 sociālā darba

speciālisti. Novada Sociālā dienesta pakļautībā esošie sociālie darbinieki pagastos strādā,

pamatojoties uz vienotiem saistošiem noteikumiem pabalstu piešķiršanas jomā.

Lai pilnveidotu savu profesionalitāti, dienesta darbinieki apmeklē psiholoģiskā atbalsta

supervīzijas, seminārus un kursus par dažādām tēmām sociālajā jomā.

Sociālais dienests sniedz arī dažādus pakalpojumus iedzīvotājiem – asistenta

pakalpojumus personām ar invaliditāti, psihologa pakalpojumus, mājas aprūpi, nelielas

medicīniskas manipulācijas, nodrošina pieteikumu un dokumentu sagatavošanu valsts apmaksātu

ilgstošu sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu saņemšanai personām ar

smagiem garīga rakstura traucējumiem, personām ar funkcionāliem traucējumiem, Černobiļas

AES seku likvidācijas dalībniekiem, represētajām personām, kā arī bērniem, kas cietuši no

prettiesiskām darbībām, tāpat sagatavo pieteikumus tehnisko palīglīdzekļu saņemšanai, kā arī

valsts finansētai veselības aprūpei vai kompensējamajām zālēm. Sociālais dienests ar LR

Sarkanā Krusta Krāslavas komitejas atbalstu trūcīgajām ģimenēm un personām 2013. un daļēji

arī 2014. gadā dalīja produktu pakas25

.

Nākamajos gados Sociālais dienests turpinās veikt sociālo darbu novadā, piešķirot

sociālos pakalpojumus un sociālo palīdzību novada iedzīvotājiem un īpašu uzmanību vēršot uz

aprūpes mājās pakalpojuma pilnveidošanu, kā arī sociālo rehabilitācijas un korekcijas

programmu izstrādi un īstenošanu dažādām sociālajām grupām. Nozīmīga būs uzsāktās

sadarbības turpināšana ar Krāslavas novada NVO.

Krāslavas novadā ir 75 bērni ar īpašām vajadzībām, lielākā daļa no tiem dzīvo Krāslavas

pilsētā. Šai mērķa grupai dažādas aktivitātes nodrošina biedrība „Saulessvece”, savukārt

25 Krāslavas novada Sociālais dienests, 2014



58

pieaugušajiem ar īpašām vajadzībām - invalīdu biedrība „Invalīdu sporta klubs „Krāslava”” un

invalīdu biedrība „Stariņš”.

Sakaitētā sociālā situācija sabiedrībā noved arī pie bērnu nonākšanas ārpusģimenes

aprūpes iestādēs. Krāslavas novadā darbojas bērnu sociālās rehabilitācijas centrs „Mūsmājas”,

kurā ikdienā uzturas 20 bērni. „Mūsmājas” formāli dzīvo 31 bērns, bet daļa no tiem mācās

speciālajās mācību iestādēs un brīvajās dienās apmeklē audžuģimenes.

Dažādus sociālos pakalpojumus un palīdzību novada iedzīvotājiem sniedz pašvaldības

iestāde „Sociālais dienests”, pagastu pārvaldes, Krāslavas bērnu sociālajā rehabilitācijas centrs

„Mūsmājas”, kā arī lielu ieguldījumu sociālās atstumtības mazināšanā sniedz nevalstiskās

organizācijas - Latvijas Sarkanā Krusta (LSK) Krāslavas komiteja, žēlsirdības organizācija

„Caritas”, biedrība Ģimenes atbalsta centrs „Atvērtība”, biedrība „Skaistas atbalsta centrs”,

Krāslavas novada bērnu ar īpašām un speciālām vajadzībām atbalsta biedrība "Saulessvece”,

biedrība „Invalīdu sporta klubs „Krāslava”” un invalīdu biedrība „Stariņš”.

Žēlsirdības organizācija „Caritas” un biedrības „Latvijas Sarkanā Krusta” Krāslavas

komiteja ir iesaistījusies dažādu organizāciju sponsorēto pārtikas paku dalīšanai trūcīgām

ģimenēm. „Caritas” nodrošina arī citus pasākumus, piemēram, zupas virtuvi, drēbju mazgāšanu

utt. Latvijas Sarkanā krusta prioritārie virzieni ir pirmās palīdzības sniegšana, labdarība, sociālā

palīdzība un sociālie pakalpojumi, mājas aprūpe, tehniskie palīglīdzekļi, veselības istabas

pakalpojumi, veļas mazgāšanas pakalpojumi, EK intervences produktu dalīšana, donoru

piesaiste, humānā palīdzība. Pēdējos trijos gados 34 Sarkanā Krusta nodaļās humāno palīdzība

saņēmuši 7000 cilvēku kopsummā par 14000 latiem. Iespaidīgs ir arī cits skaitlis — 66,6 tonnas

sadalītās humānās kravas.26

Sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumus Krāslavas novada pašvaldībā

nodrošina:

Veco ļaužu pansionāts "Priedes",

Skuķu aprūpes centrs Robežniekos,

Krāslavas bērnu sociālās rehabilitācijas centrs "Mūsmājas", uz tā bāzes izveidotais Krīzes

centrs;

Biedrība „Ģimenes atbalsta centrs „Atvērtība””;

Biedrība „Skaistas atbalsta centrs”.

42% respondentu jeb 47 iedzīvotāji novadā sniegto sociālo palīdzību un pakalpojumus

vērtē pozitīvi. Samērā liela daļa (24% respondentu jeb 27 iedzīvotāji) norāda, ka šos

pakalpojumus neizmanto, līdz ar to ir grūti novērtēt sniegto pakalpojumu kvalitāti.

Tiek nodrošināts galvenais priekšnosacījums pozitīvam darbam sociālajā jomā - ciešā

sadarbība starp profesionāļiem.

1.9. Sports

Samērā plašas iespējas nodarboties ar sportu Krāslavā profesionālā līmenī (5 licencēti

sporta veidi: basketbolā, brīvajā cīņā, distanču slēpošanā, ložu šaušanā un vieglatlētikā) ir tikai

skolas vecuma bērniem un jauniešiem (līdz 25 gadiem). Darbu šajā jomā organizē Krāslavas

sporta skola. 2013. gadā interešu izglītības ietvaros Sporta skolā tika atvērta futbola nodaļa.

Pieaugušajiem ir ļoti maz iespēju sportot, tas ir atkarīgs no personīgās iniciatīvas un treneru

piedāvātajām iespējām. Aptaujātās iniciatīvas grupas nodarbojas pārsvarā ar futbolu, basketbolu,

26 www.ezerzeme.lv

http://www.ezerzeme.lv/



59

volejbolu. Trūkst sportošanas iespēju sievietēm. Krāslavas sporta skola organizē sacensības

basketbolā, vieglatlētikā, „Vidusskolu kauss”, „Četrcīņa”, „Draudzība” un „Metēju diena”,

rudens krosā, futbolā, volejbolā, spēlē „Tautas bumba”, slēpošanā starp vispārizglītojošajām

skolām 4 vecuma grupām. Tradicionāli Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienā 4.

maijā tiek organizēts ,,Skrējiens apkārt Krāslavai”. 2014. gadā notikušajā Krāsavas novada

Jaunatnes Olimpiādē dažādos sporta veidos vienlaicīgi sacentās vairāk nekā 400 skolēnu.

Regulāri tiek organizētas treniņnometnes, semināri par sporta stundu vadīšanas metodiku utt.

Krāslavas Sporta skolas audzēkņi ar ļoti labām sekmēm startēja dažāda līmeņa

sacensībās. Daudzkārt ir izcīnītas individuālas godalgotas vietas Latvijas mēroga sacensībās.

Krāslavietis Jānis Timma tika drafēts NBA.

Krāslaviete, Latvijas tāllēcēja Ineta Radēviča 2010. gadā ieguvusi zelta medaļu Eiropas

čempionātā vieglatlētikā, uzstādot jaunu valsts rekordu 6,92 metri un pārspējot krāslavietes

Valentīnas Gotovskas sasniegto valsts rekordu tāllēkšanā. 2010. gadā I.Radeviča tika atzīta par

Latvijas gada labāko sportisti. Arī 2011. gadā I.Radeviča sasniedza labus rezultātus, proti, ieguva

bronzas medaļu Pasaules čempionātā. 2013. gadā Radeviča noslēdza aktīvo karjeru sportā,

pievēršoties sporta raidījumu veidošanai Latvijas medijos.

LSPA students, Krāslavas paralimpietis Dmitrijs Silovs 2014. gadā izcīnīja zelta godalgu

Velsā notikušajā Eiropas čempionāta vieglatlētikā šķēpa mešanas sacensībās, startējot F37/38

medicīnas grupā. Silovs finālsacensībās uzvarēja ar jaunu personisko rekordu – 47,32 metri,

tuvāko sekotāju apsteidzot par gandrīz 6 metriem. 2013.gadā Francijā notikušajā pasaules

čempionātā sportistiem ar invaliditāti, kurā Latvijas sportisti tika pie pilna medaļu komplekta,

Dmitrijs Silovs izcīnīja sudraba medaļu šķēpa mešanā.

Sporta infrastruktūra novadā – stadions un sporta laukumi Krāslavas parkā, Krāslavas

Varavīksnes vidusskolas stadions, sporta laukumi pie Krāslavas pamatskolas un Robežnieku

pamatskolas, Varavīksnes vidusskolas, Krāslavas, Robežnieku, Aulejas, Krāslavas Poļu

pamatskolas sporta zāles, kurus pārsvarā izmanto skolēni un pēc savas iniciatīvas – pārējie

iedzīvotāji. Diemžēl to tehniskais stāvoklis daudzviet ir neapmierinošs (stadioniem ir asfalta

segums, ko nevar izmanto kvalitatīviem vieglatlētikas treniņiem, sporta laukumi ir vējainās

vietās utt.) un materiāltehniskais aprīkojums ir novecojis, turklāt iedzīvotāji vēlas daudzveidību -

baseinu, slidotavu, slēpošanas trases, multifukcionālus sporta laukumus slidošanai, tenisam un

volejbolam, organizētas sporta nodarbības arī pieaugušajiem un senioriem.

Novadā nav peldbaseina, kas liedz apgūt peldēšanas pamatus un realizēt atveseļošanās

programmas pavasara, rudens un ziemas sezonās.

2010.gadā ar ELFLA atbalstu atjaunots sporta centrs Robežniekos (potenciālais tūrisma

alpīnisma centrs) un sporta zāle Izvaltā. Lauku teritoriju iedzīvotājiem vasarā ir priekšrocības

izmantot dabas resursus – ezerus peldēšanai, ik gadu pagastos tiek rīkoti masu pasākumi Skaistas

un Izvaltas pagastos - Ezeru (Neptūna) svētki (peldēšanas, volejbola sacensības).

Aktīvu dzīvesveidu un sporta aktivitāšu popularizēšanu veicina Biedrība „Sporta klubs

„Krāslava””. Klubs rīko atklāto basketbola čempionātu vīriešiem un piedalās Latvijas – Lietuvas

pierobežas basketbola līgas čempionātā. Biedrība organizē arī ielu basketbola turnīrus un

nūjošanas apmācību. Labus rezultātus sacensībās, īpaši orientēšanās disciplīnā, ieņem Dagdas

un Krāslavas invalīdu sporta kluba „Krāslava” biedri.

Līdz 2010. gadam Krāslavas novada Kombuļu pagastā darbojās slēpošanas bāze

„Sauleskalns”, kura šobrīd uz nenoteiktu laiku ir slēgta. 2010. gada vasarā privātajā sektorā ir

atklāts fitnesa klubs „Element fitness” (SIA „Rols”) un nodibināta zemūdens niršanas un



60

arheoloģijas biedrība „Poseidons”. Krāslavas auto moto pulciņš iedibinājuši tradīciju rīkot

autosacensības „Krāslavas kauss”.

Pozitīvs aspekts ir arī 2011. gadā izveidotā štata vienība novada sporta organizatoram.

Krāslavas parkā plānots attīstīt aktīvās atpūtas zonu, piemēram, multifunkcionālus sporta

laukumus, nobraucienu trasi. Aktīvās atpūtas zonu plānots izmantot neatkarīgi no gadalaika

(vieglatlētika, hokejs, slidotava, slēpošana, volejbols, teniss, futbols utt.). Sporta laukumu varēs

izmantot visi vietējie iedzīvotāji, neatkarīgi no vecuma un dzimuma, tādējādi popularizējot

veselīgu dzīvesveidu un kopjot sporta tradīcijas novadā.

Nākotnē plānots būvēt baseinu – ģimenes aktīvās atpūtas centru un vieglatlētikas manēžu

ar modenu skrejceliņa segumu, tāllēkšanas, augstlēkšanas un citiem sektoriem. Nepieciešams

modernizēt arī slēpošanas trasi Krāslavā un uzlabot Sporta skolas infrastruktūru.

1.10. Veselības aprūpe

Līdz 2009 gada 1. septembrim samērā plašu stacionāro un ambulatoro veselības aprūpes

pakalpojumu spektru (reanimācijā, intensīvajā terapijā, vispārīgajā ķirurģijā, traumatoloģijā,

terapijā, pediatrijā, ginekoloģijā, dzemdību palīdzībā, jaundzimušo aprūpē, neiroloģijā, ausu,

kakla un deguna saslimšanās, acu saslimšanās, endokrinoloģijā, zobārstniecībā, rentgena -

diagnostikā un ultrasonogrāfijas izmeklēšanā, funkcionālajā diagnostikā, klīniskajā un

bakterioloģiskajā izmeklēšanā, rehabilitācijā) nodrošināja SIA „Krāslavas slimnīca”. Veselības

ministrijas izstrādātie grozījumi 2006.gada 19.decembra Ministru kabineta noteikumos Nr.1046

jeb Veselības reforma ieviesa korekcijas arī novada iedzīvotājiem ierastajā veselības aprūpes

sistēmā, paredzot SIA "Krāslavas slimnīca" pārveidot par aprūpes slimnīcu un nesniegt

neatliekamo medicīnisko palīdzību 24 stundas diennaktī. Lēmums izprovocēja plašu sabiedrības

neapmierinātību, tika savākti 5344 paraksti pret Krāslavas slimnīcas reformu un iesniegti

vadošajām valsts amatpersonām. 27

Reforma tomēr tika veikta un tika atlaisti 97 speciālisti. Pēc

Saeimas komisijas vizītes 2009. gada 8. septembrī Krāslavas slimnīcai tika atjaunots

daudzprofilu slimnīcas statuss, gada beigās tika nodibināta SIA “Daugavpils reģionālā

slimnīca”, SIA “Preiļu slimnīca” un SIA “Krāslavas slimnīca” slimnīcu apvienība.

Slimnīca šobrīd sniedz ķirurģijas, neiroloģijas, terapijas, intensīvās terapijas,

traumatoloģijas un diennakts uzņemšanas pakalpojumus. Lai minētos pakalpojumus nodrošinātu,

slimnīca no jauna pieņēma darbā atlaistos darbiniekus.

Galvenā problēma veselības aprūpē ir kvalificētu speciālistu (ārsta internista slimnīcas

uzņemšanas nodaļā, okulista un anesteziologa-reanimatologa) trūkums Krāslavas slimnīcā. Kopš

1991.gada savas darba gaitas Krāslavas slimnīcā nav sācis neviens medicīnas augstskolas

beidzējs. Daudzi speciālisti šobrīd ir pirmspensijas vecumā, tādēļ jau drīzumā kadru problēma

Krāslavas slimnīcā var kļūt ļoti nopietna. 28

2011. gada rudenī Krāslavas slimnīca strādāja stabili bez parādiem, sniedzot

medicīniskos pakalpojumus paredzētajā apjomā pilnā apmērā. Saskaņā ar valsts pasūtījumu

Krāslavas slimnīcai 2011. gadā paredzētais finansējums bija 461 000 lati. Līdz 2011. gada

septembrim ārstniecības iestāde bija sniegusi medicīniskos pakalpojumus aptuveni 345 000 latu

apmērā. SIA „Krāslavas slimnīca” projektu ietvaros sakārto materiāli tehnisko bāzi, 2011.gadā

27

http://kraslava.lv/lv/zinas/pilns-

raksts/?tx_ttnews[tt_news]=2311&tx_ttnews[year]=2009&tx_ttnews[month]=08&tx_ttnews[day]=03&cHash=542b787a0edab6d51fc7e3824504

9e6e 28 http://www.medicine.lv

http://kraslava.lv/lv/zinas/pilns-raksts/?tx_ttnews%5btt_news%5d=2311&tx_ttnews%5byear%5d=2009&tx_ttnews%5bmonth%5d=08&tx_ttnews%5bday%5d=03&cHash=542b787a0edab6d51fc7e38245049e6e



http://www.medicine.lv/



61

tika uzsākta ERAF, valsts un SIA „Krāslavas slimnīca” finansētā projekta „Stacionārās veselības

aprūpes infrastruktūras uzlabošana SIA „Krāslavas slimnīca”, uzlabojot veselības aprūpes

pakalpojumu kvalitāti un paaugstinot izmaksu efektivitāti” īstenošana vairāk nekā pusmiljona

latu vērtībā. Projekta ietvaros sakārtots ķirurģijas, terapijas, ambulatorais bloks, nodrošināta

pieejamība personām ar funkcionāliem traucējumiem. Gandrīz 60 000 latu lieli ERAF un privātie

līdzekļi tiks ieguldīti ģimenes ārstu pieejamības uzlabošanā, sakārtojot ambulatorās veselības

aprūpes pakalpojumu sniedzēju infrastruktūru un profesionālo aprīkojumu. Jaunās renovētās

telpas ir kļuvušas mājīgākas gan pacientiem un slimnīcas apmeklētājiem, gan arī slimnīcas

personālam.

1.10.1.attēls. Medicīniskā aprūpe Latvijā. Avots: Veselības ministrija, 2010 29

2010. gadā veiktajā iedzīvotāju aptaujā noskaidrotais sabiedrības viedoklis par veselības

aprūpes kvalitāti novadā dalās, proti, 47% respondenti apmierināti, 37% neapmierināti,

pārējiem pakalpojumu grūti novērtēt. 2014. gadā ar veselības aprūpes kvalitāti neapmierināti ir

58% jeb 60 aptaujātie iedzīvotāji, apmierināti 33% respondenti. Iedzīvotājus satrauc atsevišķu

Krāslavas ārstu sniegto pakalpojumu kvalitāte, mediķu kvalifikācijas paaugstināšanas jautājumi,

dzemdību un bērnu nodaļu slēgšana, vājas rehabilitācijas iespējas, medikamentu dārdzība un

iegādes iespējas lauku teritorijās, jaunu tehnoloģiju trūkums. Iedzīvotāji domā, ka kārtējās

veselības pārbaudēs mediķiem būtu rūpīgāk jāizmeklē pacienti, jo bieži vien tā ir vienīgā reize

gadā, kad cilvēks atnāk pie ārstiem.

2014. gada decembra dati liecina, novada teritorijā uz strādāja 11 ģimenes ārsti, 5 no tiem

strādā ne tikai pilsētā, bet arī novada pagastos. Kopumā ģimenes ārstu praksēs reģistrēto klientu

skaits 15761 (2011. gadā – 19642), pie visiem ārstiem joprojām ir iespējams reģistrēties.

29 www.vm.gov.lv

Sagatavots Veselibas ministrija 14

- Universitates slimnicas

- Regionalas slimnicas

- Daudzprofilu slimnicas

- Aprupes slimnicas

- Traumpunktu (neatliekamas palidzibas punktu) izvietojums

- Specializetas slimnicas

- Dienas stacionari

StrenciAinaži

Straupe

AknistePreili

Madona

Gulbene

Balvi

Ogre

Cesis

Jurmala

Dobele

Tukums

Kuldiga

Kraslava

Aluksne

Riga

Jelgava

Ventspils

Liepaja

Daugavpils

JekabpilsRezekne

Valmiera

LivaniLudza

Aizkraukle

Sigulda

Bauska

Saldus

Talsi

Limbaži

Priekule

Smiltene

Ilukste

Iecava

Ligatne

Tervete

Viesite

Dagda

SkrundaAizpute Karsava

Zilupe

Varaklani

Luznava

Olaine

Salaspils

Saulkrasti

Adaži

Dundaga

Ugale

- 3

- 7

- 20 - 2

- 7

- 6

- 2

4

- Universitates slimnicas

- Regionalas slimnicas

- Daudzprofilu slimnicas

- Aprupes slimnicas

- Traumpunktu (neatliekamas palidzibas punktu) izvietojums

- Specializetas slimnicas

- Dienas stacionari

http://www.vm.gov.lv/



62

Pie ģimenes ārstiem reģistrēto pacientu skaits

1.10.1. attēls. Avots: Veselības norēķinu centrs, www.vnc.gov.lv , 2014

5. tabula. Ārstu skaita izmaiņas pa gadiem uz 1000 iedzīvotājiem30

Ārstu skaits (bez

zobārstiem,

ieskaitot

stažierus un

rezidentus)

Ārstniecības personu ar

vidējo medicīnisko

izglītību skaits (ieskaitot

medicīnas māsas ar

augstāko izglītību)

Feldšeru/ārstu palīgu

skaits

Vecmāšu

skaits

uz 1000 iedzīvotājiem

2006 LATVIJA 3.16 6.73 0.41 0.19

VOAVA Latgales nodaļa

2.20 6.81 0.52 0.20

KRĀSLAVAS RAJ. 1.41 5.76 0.99 0.15

2007 LATVIJA 3.06 6.58 0.39 0.19

VOAVA Latgales nodaļa 2.17 6.86 0.46 0.21

KRĀSLAVAS RAJ. 1.47 5.63 0.89 0.15

2008 LATVIJA 3.36 7.03 0.47 0.21

VOAVA Latgales nodaļa 2.14 7.44 0.70 0.19

KRĀSLAVAS RAJ. 1.53 6.04 1.15 0.19

Atbilstoši MK noteikumiem, primāro veselības aprūpi valstī nodrošina ne tikai ģimenes

ārsti, bet arī ārsta palīgi (feldšeri). Funkcijas nodrošināšanai visos pagastos darbojas pa vienam

feldšeru - vecmāšu punktam (FVP), savukārt Robežnieku un Ūdrīšu pagastos - pa diviem.

Novadā 2011. gadā strādāja septiņi profesionāli feldšeri31

. Vietējiem iedzīvotājiem šis medicīnas

pakalpojums tuvāk dzīves vietai ir ļoti būtisks, jo samazina ceļa izdevumus.

Zobārstniecības pakalpojumus ir iespējams saņemt Krāslavas pilsētā un Indras pagastā

Ievērojot attālāko pierobežas pagastu attālumu līdz Daugavpilij, ir būtiski saglabāt

kvalitatīvus veselības aprūpes pakalpojumus Krāslavā.

30 Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūras sniegtā informācija rajona griezumā 31 www.vnc.gov.lv , 2011

http://www.vnc.gov.lv/



63

1.11. Sabiedriskā drošība

Sabiedriskās kārtības nodrošināšanai Krāslavas novadā ir izveidota un darbojas Krāslavas

novada pašvaldības policija (četri speciālisti), teritorijā darbojas arī Valsts policijas Latgales

reģiona pārvaldes Krāslavas iecirknis. Pašvaldības policijas galvenais uzdevums ir sabiedriskās

kārtības uzturēšana Krāslavas novada administratīvajā teritorijā un Krāslavas novada domes

saistošo noteikumu ievērošanas kontrole. Pašvaldības policija ir pakļauta Krāslavas novada

domei. Darba organizācijas jautājumos pašvaldības policija sadarbojas ar Valsts policiju un tās

iestādēm, kā arī citām institūcijām. 2010. gadā Valsts policijas reģionālās reformas īstenošanas

rezultātā uz ceļiem samazinājās kārtību uzraugošo darbinieku skaits. 1.11.1. attēlā skatāma

administratīvo un kriminālā rakstura likuma pārkāpumu tendence novadā no 2005. līdz

2013.gadam. Statistikas rādītāji gadu griezumā būtiski neatšķiras.

1.11.1.attēls. Avots: Valsts policiijas Latgales reģiona pārvaldes Krāslavas iecirknis, 2014

Iedzīvotāji 2010. gadā vērtēja sabiedrisko kārtību novadā vairāk pozitīvi kā negatīvi (13

% respondentu jeb 14 iedzīvotāji – labi, 56% respondentu jeb 63 iedzīvotāji – apmierinoši),

2014. gadā ar sabiedrisko kārtību apmierināti 42% respondentu. Par vislielāko problēmu

iedzīvotāji uzskata jauniešu alkohola lietošanu un smēķēšanu sabiedriskās vietās, bērnu

klaiņošana pa ielām un atrašanās sabiedriskās iestādēs pēc vienpadsmitiem vakarā. Arvien

pieaug narkotiku patēriņš. Iedzīvotāji uzsver drošības paaugstināšanu masu pasākumos, policijas

diennakts dežūru nepieciešamību un atbildības piemērošanu par izdarītajiem noziegumiem.

2010. un 2011. gadā Latvijas – Lietuvas programmas projektu ietvaros Krāslavā ir

uzstādītas vairākas video novērošanas kameras Krāslavas pilsētā, to skaits regulāri tiek

palielināts.

1.12. Uzņēmējdarbības vide

Viena no Krāslavas novada ilgtermiņa prioritātēm ir labvēlīgas vides radīšana

uzņēmējdarbībai un investīcijām. Novada ekonomiskās attīstības stūrakmens ir lauksaimnieciskā

un pārtikas ražošana, kokapstrāde, apģērba ražošana. Līdztekus tam tiek meklēti jauni attīstības

veidi un iespējas pakalpojumu sfērā – būvniecības, tūrisma, mazumtirdzniecības, autotransporta

apkopes, veselības un skaistumkopšanas, sabiedriskās ēdināšanas nozarēs.

2014. gada oktobrī Krāslavas novadā reģistrēti 744 uzņēmumi, t.sk. 278 zemnieku



64

saimniecības, 234 sabiedrības ar ierobežotu atbildību, 171 individuālie komersanti, 45

individuālie uzņēmumi, 21 kooperatīvā sabiedrība, 6 pašvaldības uzņēmumi. Uzņēmumu skaits

gadu gaitā pakāpeniski palielinās, salīdzinājumam - 2010. gadā novadā darbojās 586 uzņēmumi.

Reģistrētais pamatkapitāla apjoms uzņēmumos ir vairāk nekā 24 miljoni EUR (vidēji 32 000

euro.

Pašvaldība savu iespēju robežās līdzdarbojas uzņēmējdarbības veicināšanā, sakārtojot

ceļus, popularizējot uzņēmumu produkciju mājas lapā un izstādēs, informējot uzņēmējus par

iespējām piesaistīt finansējumu savām idejām, piedāvājot iespēju jaunajiem uzņēmējiem uzsākt

vai attīstīt savu biznesu. Krāslavas novada domē strādā uzņēmējdarbības atbalsta projekta

koordinatore, kura organizē projektu konkursu „Jauniešu biznesa ideju konkurss komercdarbības

uzsākšanai Krāslavas novadā”, seminārus, skolēnu vasaras nodarbinātības pasākumu, konkursu

„Krāslavas novada uzņēmēju gada balvu”. Laika posmā no 2012. līdz 2014. gadam pašvaldība

atbalstīja 11 jauniešu idejas, motivējot uzsākt savu saimniecisko darbību.

Krāslavas novada uzņēmējiem pieejams arī Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības

centra (LLKC), un Latgales uzņēmējdarbība centra (LUC) atbalsts.

Infrastruktūra ir viens no nozīmīgākajiem faktoriem, kas nodrošina uzņēmējdarbības

attīstību. No 2010. gada līdz 2014.gadam Krāslavas novada pašvaldības projektu ietvaros ir

rekonstruētas vairākas ielas, kas nodrošina lielāko uzņēmumu pieejamību- Indras, Aglonas,

Rēzeknes, Izvaltas, Vasarnieku, Sauleskalna, Vītolu, Latgales un Rīgas ielas, kā arī

lauksaimniecībai nozīmīgi ceļi Aulejas un Kalniešu pagastos. Uzņēmējdarbības vides

uzlabošanai nepieciešama arī turpmāka pašvaldībai un valstij piederošo ceļu un ielu

rekonstrukcija novadā.

Lielākās ražošanas teritorijas Krāslavas pilsētā ir Indras, Izvaltas, Latgales un Lielajā ielās,

kur atrodas galvenokārt privātas, ražošanai piemērotas platības. Daudzas iepriekš attīstītas un

izmantotas teritorijas, šobrīd gaida investorus, piemēram SIA „Radikāls trests” piederoša

mēbeļu ražotne Lielajā ielā 2-3 ha platībā ar nepieciešamo infrastruktūru un SIA „Reģionālie

aktīvi” piederoša kokapstrādes uzņēmumam piemērota teritorija Indras ielā 3 ha platībā. Indras

ielā dislocētas arī daudzas mazākas privātas teritorijas ar nepieciešamajām komunikācijām, kur ir

iespējams attīstīt dažāda veida ražošanu. Izvaltas ielā aptuveni 4 ha platībā atrodas SIA

„Krāslavas piens” teritorija. Sauleskalna un Vītolu ielas ved uz Krāslavas alus darītavu SIA

„Krāslavas avots”. Ņemot vērā mazpilsētas specifiku, nelielas ražošanas teritorijas, kam ir

attīstības potenciāls, atrodas arī pilsētas centrālajā daļā. Ražošanas zonas Krāslavas novadā

atrodas gan uz privātīpašumā esošas zemes, gan teritorijās, kuras pieder pašvaldībai vai drīzumā

pāries pašvaldības rīcībā.

Uzņēmējdarbības teritorijas bieži vien var uzlūkot kā potenciālās degradētās, kurās nākotnē

plānots pašvaldības atbalsts uzņēmējdarbības vides uzlabošanai, privāto investīciju piesaistei un

darba vietu radīšanai. Atbalstāmās darbības – ceļi un komunikācijas (elektrība, ūdens,

kanalizācija, apkure, video novērošana u.tml.), teritorijas iekārtošana (veco ēku rekonstrukcija

vai nojaukšana), zemes iegāde utml.

Tālākie projekti, kas tiek plānoti Krāslavas novadā, galvenokārt būs saistīti ar 1) pievedceļu

un citas nepieciešamās infrastruktūras nodrošināšanu uzņēmumiem, kas rada darba vietas un/ vai

veic privātus ieguldījumus, 2) pašvaldībai piederošu degradētu teritoriju un ēku sakārtošana, lai

sakārtotās teritorijas piedāvātu uzņēmējiem.

2014.gadā Krāslavas novada dome sadarbībā ar uzņēmējiem, ir apzinājusi degradētās

teritorijas, kam prioritāri nepieciešams atbalsts darbavietu radīšanai un privāto investīciju



65

piesaistei Krāslavas pilsētā un novadā. Nepieciešama infrastruktūras sakārtošana Vasarnīcu,

Raiņa, Izvaltas un Lielās ielu posmos Krāslavā, kā arī ceļu posmos Kaplavas, Ūdrīšu, Krāslavas,

Kalniešu un Piedrujas pagastos.

Krāslavas pilsētā kā prioritārs projekts ir kompleksas Indras un Latgales ražošanas zonas

izveide un attīstība, ar iespēju kompleksu zonu gaļas pārstrādei, kā arī augļu, dārzeņu un piena

pirmapstrādei, kokapstrādes attīstībai. Uzņēmējdarbības vajadzībām ir jāsakārto degradētā ēka

Krāslavas vēsturiskajā centrā, Tirgus ielā 19.

Piedrujas pagastā Patarniekos tiek plānota loģistikas centra izveide, lai maksimāli

izmantotu pierobežu kā iespēju uzņēmējdarbības attīstībai. Piedrujas pagastā svarīga būtu arī

pašvaldībai piederošo teritoriju - bijušās fermas un darbnīcu sakārtošana, Indrā – bijušais

lidlauks, Augstkalnē – bijusī katlu māja, bijušās pirmsskolas izglītības iestāžu ēkas Indras un

Izvaltas pagastos.

Darbs pie iespējamas uzņēmēju piesaistīšanas pašvaldības objektiem – bijušajiem

bērnudārziem, katlu mājām, skolām, tiek turpināts. Iespējamas teritorijas tūrisma uzņēmēju

piesaistei Krāslavā ir gan Daugavas labā krasta teritorija, gan Krāslavas pils kompleksa ēkas un

parka aktīvās atpūtas zona.

1.12.1. Ražošana

Informācija par novada piecpadsmit vadošajiem uzņēmumiem pēc apgrozījuma apkopota

tabulā. Pilns uzņēmumu saraksts un apgrozījuma dinamika skatāma 2.pielikumā.

6. tabula. Uzņēmumu apgrozījuma dinamika 2013. gadā.32

Uzņēmums Gavenais darbības veids pēc NACE

klasifikatora

Apgrozījums

, EUR

Pret 2012

Akciju sabiedrība

"Krāslavas piens"

Piena pārstrāde un siera ražošana (10.51,

versija 2.0)

9,202,079.00 45%

Sabiedrība ar

ierobežotu

atbildību "Varpa"

Namdaru un galdniecības izstrādājumu

ražošana (16.23, versija 2.0)

8,921,893.00 10%

Skaistas pagasta

zemnieku

saimniecība

"SAPNIS"

Mazumtirdzniecība nespecializētajos

veikalos, kuros galvenokārt pārdod pārtikas

preces, dzērienus vai tabaku (47.11, versija

2.0)

4,449,451.00 -2%

SIA "AD

Biogāzes stacija"

Graudaugu (izņemot rīsu), pākšaugu un eļļas

augu sēklu audzēšana (01.11, versija 2.0)

Elektroenerģijas ražošana (35.11, versija 2.0)

Gāzes ražošana (35.21, versija 2.0)

2,943,048.00 18%

Sabiedrība ar

ierobežotu

atbildību

"Krāslavas nami"

Tvaika piegāde un gaisa kondicionēšana

(35.30, versija 2.0)

Ēku uzturēšanas un ekspluatācijas darbības

(81.10, versija 2.0)

2,432,185.00 0%

Sabiedrība ar

ierobežotu

atbildību

"Krāslavas

slimnīca"

Slimnīcu darbība (86.10, versija 2.0) 2,389,858.00 2%

32 Lursoft statistika

https://www.lursoft.lv/uznemuma-pamatdati/?&pscode=KYEHYWYIRLFVWPCOPUIQAKPANPMWFY


https://www.lursoft.lv/uznemuma-pamatdati/?&pscode=IDPUMHTTMBSJKNCDCMGEQOOTFVUWYL



https://www.lursoft.lv/uznemuma-pamatdati/?&pscode=IWNNCHFROSXOXNKJKIEIFKYJLHBLXV




https://www.lursoft.lv/uznemuma-pamatdati/?&pscode=SXOHQOGYQWBFVELUFLRJBPYODHAJVN




https://www.lursoft.lv/uznemuma-pamatdati/?&pscode=FFIVXXGBPYETDLOTVEXJUHQEKGYLLK







66

SIA "Krāslavas

ūdens"

Ūdens ieguve, attīrīšana un apgāde

Notekūdeņu savākšana un attīrīšana (37,

versija 2.0)

Dzīvojamo un nedzīvojamo ēku būvniecība

(41.2, versija 2.0)

Pilsētsaimniecības infrastruktūras objektu

būvniecība (42.2, versija 2.0)

Ūdensapgādes sistēmu būvniecība (42.21,

versija 2.0)

Būvlaukuma sagatavošana (43.12, versija 2.0)

Tehniskā pārbaude un analīze (71.2, versija

2.0)

2,352,484.00 7%

Sabiedrība ar

ierobežotu

atbildību

"LEVEN"

Ūdensapgādes sistēmu būvniecība (42.21,

versija 2.0)

Cauruļvadu, apkures un gaisa

kondicionēšanas iekārtu uzstādīšana (43.22,

versija 2.0)

1,821,987.00 36%

Sabiedrība ar

ierobežotu

atbildību

"NORDSERVIS

S"

Ēku būvniecība (41, versija 2.0)

Būvniecības projektu izstrādāšana (41.1,

versija 2.0)

Inženierbūvniecība (42, versija 2.0)

Pilsētsaimniecības infrastruktūras objektu

būvniecība (42.2, versija 2.0)

Cauruļvadu, apkures un gaisa

kondicionēšanas iekārtu uzstādīšana (43.22,

versija 2.0)

1,586,422.00 2.17 reizes

Sabiedrība ar

ierobežotu

atbildību

"PETER

WILLEMSEN"

Iepakošanas pakalpojumi (82.92, versija 2.0) 1,491,064.00 11%

Zemnieku

saimniecība

"VAICUĻEVAS"

Graudaugu (izņemot rīsu), pākšaugu un eļļas

augu sēklu audzēšana (01.11, versija 2.0)

Mežkopība un citas mežsaimniecības darbības

(02.10, versija 2.0)

Individuālie kravu pārvadāšanas pakalpojumi

(49.42, versija 2.0)

Kravu iekraušana un izkraušana (52.24,

versija 2.0)

1,474,606.00 -9%

Sabiedrība ar

ierobežotu

atbildību

"NEMO"

Pārējo virsdrēbju ražošana (14.13, versija 2.0) 1,454,009.00 -7%

Sabiedrība ar

ierobežotu

atbildību

"KREBSAR"

Mežizstrāde (02.20, versija 2.0) 1,266,044.00 25%

PS "VANPRO un

NORDSERVISS

"


(41.20, versija 2.0)

1,124,488.00 12.67

reizes

https://www.lursoft.lv/uznemuma-pamatdati/?&pscode=JFXTWQSVBSHHEGLPHXCPLMOUHPDNOA


https://www.lursoft.lv/uznemuma-pamatdati/?&pscode=BXYDGQLYLOVKRQSRSLCAQOKWHHLXUP




https://www.lursoft.lv/uznemuma-pamatdati/?&pscode=BVQEVHMWWXHNWXJFNAGOUQKVFNCIGB





https://www.lursoft.lv/uznemuma-pamatdati/?&pscode=MCQCBJYICJSYIRFQUYGJRPPBYGMSHV





https://www.lursoft.lv/uznemuma-pamatdati/?&pscode=LKQXXRIIEHRXJJIQLENKOPRHLUKESN



https://www.lursoft.lv/uznemuma-pamatdati/?&pscode=DVSUTPMCPVNXCSDRHVYFCAPGKBCTEX




https://www.lursoft.lv/uznemuma-pamatdati/?&pscode=JDGJOGTQAEOTCHMNGDFPSMVXSDTMBH




https://www.lursoft.lv/uznemuma-pamatdati/?&pscode=LDVDWJMMCITMFMJCNKTJRXUKUDLHVL





67

Sabiedrība ar

ierobežotu

atbildību "RH

Būve"


(41.20, versija 2.0)

Citas būvdarbu pabeigšanas operācijas (43.39,

versija 2.0)

Pārējā mazumtirdzniecība nespecializētajos

veikalos (47.19, versija 2.0)

1,000,734.00 2.83 reizes

Kā liecina Lursoft dati, vadošais novada uzņēmums ir A/S „Krāslavas piens” (A/S

„Preiļu siers” meitas uzņēmums), uzņēmuma apgrozījums 2013. gadā ir gandrīz 9,2 miljoni latu,

taču pēc apgrozījuma pieauguma pret 2012. gadu tas ir tikai ceturtajā vietā. Uzņēmums

Krāslavas pilsētā ražo sauso pienu un sviestu. „Krāslavas sviests” tiek eksportēts ne tikai uz ES

dalībvalstīm, bet arī uz Āfriku, savukārt piena un augu tauku maisījums „Latgales” ir zīmols, kas

populārs iekšējā tirgū.

1.12.1.1. attēls. Ražošanas process „Krāslavas pienā”; Avots: www.latgaleslaiks.lv, 2004

SIA „Varpa” dibināta 1993.gadā, un kopā ar tās meitas uzņēmumiem nodarbina vairāk

par 100 cilvēkiem. Uzņēmuma ražošanas teritorija (kokzāģētava, galdniecības ražošanas un

atlieku apstrādes darbnīcas) Kaplavas pagastā aizņem 7 hektārus, 12000 m.2 no tiem ir slēgtās

telpās, tā mērķa grupa ir Eiropas tirgus. Uzņēmums pārstrādā līdz 100 000 m3 koksnes gadā,

apmēram pusi koksnes uzņēmums iepērk Latvijā, pārējo – Baltkrievijā un Krievijā. Uzņēmuma

apgrozījums 2013. gadā sasniedza 8,9 miljonus latu. SIA „Varpa” ražo inovatīvu dārza

galdniecības produkciju, piemēram, žogus, dārza ēkas un mēbeles, bērnu spēļu laukumu

aprīkojumu, lapenes, mēbeļu detaļas, kā arī piegādā koksni mazumtirgotājiem un ražo koka

granulas kurināmajam no koksnes atliekām.33

33 www.varpa.eu

https://www.lursoft.lv/uznemuma-pamatdati/?&pscode=GSUAOCLKBFVQFNADOIPPCCVJTRMUIA




http://www.latgaleslaiks.lv/

http://www.varpa.eu/



68

1.12.1.2. attēls. SIA „Varpa” ražošanas zona. Avots: www.varpa.eu, 2010

Kokapstrādes rūpniecības ciklu novadā papildina Zviedrijas - Somijas kopuzņēmuma

„Latgran” 2010. - 2011. gadā uzbūvētā kokskaidu granulu ražotne. Jaunajā rūpnīcā darbs tiek

nodrošināts 20 –25 cilvēkiem. Izejvielas iegūst no vietējiem zemniekiem, tuvējiem kokapstrādes

uzņēmumiem un apkārtnes mežiem. Jaunās rūpnīcas ražošanas apjomi tiek lēsti apm.150 tūkst.

tonnas gatavās produkcijas gadā, un produkcija tiek eksportēta uz Skandināvijas valstīm,

Nīderlandi, Beļģiju, Angliju.

1.12.1.3. attēls. Zviedrijas – Somijas kopuzņēmums „Latgran” Krāslavas novadā , Avots:

www.kraslava.lv, 2012

Vadošo ražošanas uzņēmumu vidū ierindojas SIA „NEMO”, kas izgatavo un šuj apģērbus

ārvalstu pasūtītājiem. Latgales reģionā uzņēmums ir lielākais vieglās rūpniecības nozarē, tas

nodarbina vairāk kā 200 strādājošo.

Dažādu pasaulē pazīstamu firmu produktu (bērnu preču, elektrospuldzīšu, kancelejas

piederumu) detaļu montēšanu, komplektēšanu un iesaiņošanu krāslavieši veic uzņēmumā SIA

„Peter Willemsen”. Pastāvīgi uzņēmuma cehos Krāslavā un Vācijā tiek nodarbināti ap 110

strādājošo.

Dzīvojamo un nedzīvojamo ēku būvniecību Krāslavā veic SIA „RH Būve”. Uzņēmums ir

līdera pozīcijās apgrozījuma pieauguma ziņā attiecībā pret 2012. gadu. Informācija par

uzņēmumu apgrozījuma pieaugumu apkopota 7. tabulā.

Galvenais Krāslavas ēdināšanas uzņēmums ir SIA "Krāslava D". Uzņēmumam pieder arī

maizes ceptuve, kafejnīcas, konditorejas izstrādājumu ražotne, veikali. Dzīvo alu, kas ir viens no

spēcīgākajiem vietējiem zīmoliem, ražo SIA "Krāslavas avots".


http://www.kraslava.lv/



69

Nozīmīgākie novada domes sadarbības partneri būvniecības jomā ir SIA „Krāslavas

ūdens”, SIA „Rols”, SIA „Nordserviss” u.c.

7. tabula. Uzņēmumi ar lielāko apgrozījuma pieaugumu pret 2012. gadu34

Sabiedrība ar ierobežotu atbildību "RH Būve"

Sabiedrība ar ierobežotu atbildību "NORDSERVISS"

Sabiedrība ar ierobežotu atbildību "ROLS"

Akciju sabiedrība "Krāslavas piens"

SIA "KINTRADE"

Sabiedrība ar ierobežotu atbildību "LEVEN"

Sabiedrība ar ierobežotu atbildību "FORVEST"

Pamatojoties uz augstākminēto, izkristalizējas pašvaldības tagadējā ekonomikas

specializācija – lauksaimnieciskās produkcijas pārstrāde, kokapstrāde, vieglā rūpniecība,

tūrisms. Turpmāk novadā plānots attīstīt lauksaimnieciskās produkcijas pārstrādi, kokapstrādi,

loģistikas un transporta pakalpojumus, vieglo rūpniecību (apģērbu un mājas tekstila ražošana,

amatniecība), kā arī izziņas, gastronomisko un sakrālo tūrismu.

Prioritāro nozaru attīstība pakārtoti ietekmē saistītos vidējos un mazos uzņēmumus, kuri

nodrošina nozarei nepieciešamos izejmateriālus un izejvielas (koksne, lauksaimnieciskā

produkcija utt.). Viens no galvenajiem faktoriem uzņēmējdarbības attīstībai ir cilvēkresursi.

Krāslavas novadā līdzīgi kā pārējā Latvijā un Eiropā saglabājas „smadzeņu aizplūšanas”

tendence. Izglītotie aizbrauc vai neatgriežas pēc augstāko izglītības iestāžu absolvēšanas, jo

darba vietu un atalgojuma līmenis ir samērā zems. Samērā paradoksāla ir situācija, ka lielākie

Krāslavas novada uzņēmumi koncentrējas uz ārvalstu tirgiem, tomēr vietējais darba spēks saņem

simbolisku atalgojumu. Šeit ražotā prece atgriežas Latvijā kā pasaulē pazīstamu zīmolu ražojums

un vietējie iedzīvotāji par to pārmaksā vairākkārt.

Uzņēmēji zaudē daudz laika un līdzekļu, veicot komplektēšanas un iesaiņošanas funkciju

pašu uzņēmumos. Līdz ar to potenciālā uzņēmējdarbības niša ir citu valstu ražotāju produkcijas

komplektēšana.

Krāslavas novada pašvaldībā, pēc novada izveides, uzsākot novada attīstības programmas

izstrādi, ir konstatēts, ka viens no trūkumiem attīstības plānošanā ir statistikas datu un

informācijas trūkums. CSP, VID un citu organizāciju dati bieži vien ir nesalīdzināmi un atšķirīgi

laika griezumā.

Krāslavas novada pašvaldības prioritātes – saglabāt un stiprināt esošos uzņēmumus,

motivēt tos ražot produktus ar augstāku pievienoto vērtību, uzlabot uzņēmējdarbības

infrastruktūru, sekmēt jaunu, inovatīvu un kvalitatīvu produktu ražošanu un mārketingu, kā

iespēju izmantot Eiropas Savienības ārējo robežu kā iespēju.

Pašvaldības īstermiņa uzdevumi – sagatavot uzņēmumu datu bāzi vairākās valodās

publicēšanai pašvaldības mājas lapā, organizēt izglītojošos seminārus, konsultācijas (t.sk.

jaunajiem uzņēmējiem), uzlabot ar uzņēmējdarbību saistītu infrastruktūru (galvenokārt ceļus),

sakārtot degradētās teritorijas un piemērot tās uzņēmējdarbības vajadzībām utt.

34 Lursoft statistika, 2010



https://www.lursoft.lv/uznemuma-pamatdati/?&pscode=RKKPHYFSEBGCXIBADMCBBPDVSFLBXS


https://www.lursoft.lv/uznemuma-pamatdati/?&pscode=BNJSFQHCGHQXUAERTDRKJVYVKFBLPS


https://www.lursoft.lv/uznemuma-pamatdati/?&pscode=GBBDLMXRASRHMVEOFJYUNNWUKDVOWY



70

1.12.2. Mežsaimniecība

Atbilstoši Valsts meža dienesta (VMD) sniegtajai informācijai salīdzinājumā ar citām

Eiropas valstīm Latvija pieskaitāma pie mežiem bagātām valstīm (Eiropā meži vidēji aizņem

33% no sauszemes teritorijas). Meži Latvijā aizņem 2 958 391,7 ha no valsts platības. Valsts

apsaimniekošanā atrodas 1 487 569,2 ha (50,3%) meža, savukārt pārējie meži sastāda 1 470

822,5 ha (49,7%). Vidējā privātā meža īpašuma platība Latvijā ir salīdzinoši neliela - 10 ha.

Latgalē ir vērojams privāto mežu pārsvars pār valsts mežiem. Piemēram, Rēzeknes rajonā (dati

pieejami tikai rajonu griezumā) privātie meži aizņem 67,9%, Ludzas rajonā - 62%, Preiļu rajonā

- 78,1, Daugavpils rajonā - 63,9%, Krāslavas rajonā - 62,4%. Krāslavas rajonā meži īpašumā

pieder ~ 18% iedzīvotāju (62382 saimniecības).

Krāslavas novadā aptuveni 35% teritorijas aizņem meži. Kokrūpieki Latvijā ir ieinteresēti

privāto mežsaimnieku kooperācijā, tādējādi optimizējot resursus. Novadā valsts mežus

apsaimnieko VAS „ Latvijas valsts meži” Dienvidlatgales mežsaimniecība, savukārt privātos

mežsaimniekus apvieno biedrība Mežsaimnieku apvienība "Krāslava".

LVM Dienvidlatgales mežsaimniecība apsaimnieko 11447,7 ha mežu Krāslavas novadā.

Meža masīvi mežsaimniecības teritorijā izvietoti ļoti sadrumstaloti, kas apgrūtina mežu efektīvu

apsaimniekošanu. Vērtīgās skuju koku sugas – egle un priede pēc platības aizņem 62%, lapu

koki 38%, tajā skaitā bērza audžu īpatsvars sastāda 26%. Kopējais krājas tekošais pieaugums ir

782 552 m3 gadā, visvairāk koksnes ik gadus uzkrājas priežu (259 206 m

3), egļu (251 004 m

3) un

bērzu (179 245 m3) mežos. 35

Biedrība Mežsaimnieku apvienība „Krāslava” sniedz bezmaksas konsultācijas privāto

mežu īpašniekiem. Dienvidlatgales reģionā organizācija ir vienīgā NVO, kura nodrošina

profesionālas konsultācijas un pakalpojumus efektīgai, ilgtspējīgai un nenoplicinošai privāto

mežu apsaimniekošanai. Organizācijā šobrīd ir 30 biedru, kuru īpašumos ir 460,6 ha (2008.g. -

191,7 ha) meža, bet tās mērķa grupa sastāda 18% jeb 62382 ha bijušā Krāslavas rajona

saimniecību. Savas darbības laikā biedrība ir sniegusi konsultācijas ap tūkstoš interesentiem,

iestigoti un izdastoti ir aptuveni 400 ha mežu, taksācijas/ inventarizācijas veiktas ap 800 mežu

īpašumos. Lai apmierinātu biedru vajadzības un paaugstinātu viņu mežsaimniecības darbības

efektivitāti, biedrība sniedz sekojošos pakalpojumus organizācijas biedriem un citiem mežu

īpašniekiem - meža inventarizācija/taksācija, mežu fonda gatavošana (cirsmu stigošana, skices

izgatavošana, koku dastošana, vertības noteikšana), mežu apsaimniekošanas plāna izstrādi, meža

novērtēšanu, jaunaudžu kopšanu, apmežošanu, mežu cirsmu izsoles organizēšanu utt.

Pakalpojumu kvalitātes uzlabošanai apvienība ir saņēmusi LEADER programmas finansējumu

un iegādājusies aprīkojumu - globālās pozicinēšanas sistēmu, nepieciešamo prorammatūru utt.

Biedrība viena no sešām organizācijām iniciatīvas grupā, kura izstrādā metodisko dokumentāciju

turpmākai privāto mežsaimnieku kooperācijai.

Viena no lielākajiem novada uzņēmumiem SIA „Varpa” pamatdarbības virziens ir

kokapstrāde, dārza galdniecības produktu ražošana. Koka produkcijas ražošana ir arī viena no

mazā biznesa nišām. Novadā dzīvo vairākas fiziskas personas, kuras ražo augstas kvalitātes

mēbeles un citus koka izstrādājumus.

35 http://www.lvm.lv/files/text/DL%20MAP.pdf

http://www.lvm.lv/files/text/DL%20MAP.pdf



71

1.12.3. Lauksaimniecība

Krāslavas novadā nedaudz vairāk kā puse zemes ir lauksaimniecībā izmantojamā zeme,

lauksaimniecībā izmantojamās zemes platības pakāpeniski palielinās, sakārtojot meliorāciju un

veicot platību atmežošanu. Lielākās lauksaimniecībā izmantojamās zemes platības ir Indras un

Robežnieku pagastos.

Krāslavas novadā ir 392 reģistrētas saimniecības, taču intensīvi ražo 161, no tām 85 ir

bioloģiskās saimniecības, pārējās – konvencionālās saimniecības. Četrpadsmit saimniecības

2013. gadā sasniegušas apgrozījumu virs 100 000 euro.

Pārtikas un veterinārajā dienestā 2014. gadā reģistrēti desmit mājražotāji un 46 bitenieki.

Pazīstamākie mājražotāji ir Olga Birke, Sergejs Zakrevskis, Valentīna Pugajeva, Ainārs Dzalbs,

Olga Čiževska. Novadā darbojas bioloģiskā trušu kautuve (zemnieku saimniecība „Guntiņi”),

bioloģiskā vaska pārstrādi piedāvā zemnieku saimniecība „Kurmīši”. Bioloģiskās produkcijas

noieta tirgi mājražotājiem ir Daugavpilī, Krāslavā un Rīgā.

Lursoft statistikas dati liecina, ka vienīgais lauksaimnieciskās produkcijas pārstrādes

uzņēmums ir A/S „Krāslavas piens”. Krāslavas novadā pārsvarā ir sīkas, sadrumstalotas

saimniecības, kuras ražo pašpatēriņam.

Lielākie graudu ražotāji novadā ir zemnieku saimniecības „Vaicuļevas” un „Raudoviški”,

kooperatīvā sabiedrība „Izvalta”, piena ražotāji - zemnieku saimniecības „Druviņi”, „Zarečje”,

„ Malaine”. Pēdējos gados īpaši attīstījusies gaļas liellopu audzēšana (SIA „Vasals”, zemnieku

saimniecības „Birztaliņas”, „Mežvidi”, „Smaidi”, „Liepa”). Novada cūkkopības nozares līderi ir

zemnieku saimniecības „Līva”, „Ezeriņi”, „Zarečje”. Lielākās bioloģiskās zemnieku

saimniecības - „Malaine”, Birztaliņas” un „Kurmīši”. Krāslavas novadā attīstās arī zirgkopība

(zemnieku saimniecība „Erlain”), truškopība (zemnieku saimniecības „Guntiņi” un „Ošlejas”),

aitkopība ( SIA „Meža mojas”, zemnieku saimniecības „ Tauriņi” un „Ošu kalni”), putnkopība

(„zemnieku saimniecība „Erlain”, piemājas saimniecība „Meža mājas”), savvaļas dzīvnieku

audzēšana (SIA „Plintas” un „Vasals”), kažokzvēru audzēšana (SIA „Nedfarming”). Novada

lielākās bišu druvas pieder piemājas saimniecībām „Atvases” un „Cīruļi”. Daudzas saimniecības

kopj augļu dārzus, tiešajā tirdzniecībā ābolus piedāvā z/s ,,Apsītes”.

SIA „Oluti V”, zemnieku saimniecības „Alas” un „Liepa” līdzās tradicionālajai

lauksaimniecībai attīsta ar lauksaimniecību nesaistītu uzņēmējdarbības nozari – šķeldas

ražošanu, savukārt zemnieku saimniecības „Klajumi”, „Kurmīši”, „Guntiņi” piedāvā lauku

tūrisma pakalpojumus.

Priecē daudzu jauniešu apņēmība palikt uz dzīvi laukos un pat dibināt savas

saimniecības. Veiksmīgi jaunradīti lauksaimniecības uzņēmumi ir zemnieku saimniecība

,,Upītes” un SIA ,,Dridzmalas”. Stabili attīstās zemnieku saimniecības ,,Alas” un ,,Zivtiņas”.

Zemnieku saimniecību kā juridiskās ne faktiskās darbības formu ir izvēlējušies „Jaunzemji” un

„Sapnis”.



72

Lauksaimniecībā izmantojamās zemes attiecība pret zemes kopplatību pa pagastiem

1.12.3.1. attēls. Avots: Latvijas lauku konsultāciju un izglītības centrs, 2010

Vairākas saimniecības domā par produkcijas pievienoto vērtību, piemēram, zemnieku

saimniecība „Kurmīši” (Ūdrīšu pagasts) izgatavo ārstniecības augu tējas un vaska produkciju,

zemnieku saimniecība „Smaidi” (Robežnieku pagasts) šuj segas un spilvenus, pildot tos ar pašu

audzēto aitu vilnu, zemnieku saimniecībai „Akati” pieder mini zoodārzs Robežnieku pagastā.

Krāslavas pilsēta izsenis ir slavena lielā gurķu audzētāju skaita dēļ, agrīnie Krāslavas

gurķīši ir īpaši pieprasīti Daugavpils tirgū.

Pēdējos gados popularitāti atkal iegūst tehnisko kultūru, piemēram, kaņepju audzēšana.

Audzēšanas procesu un šķiedru pārstrādi uzsācis SIA „Zalers”. 2011. gadā Krāslavas novada

dome, lai veicinātu jaunas iespējas vietējiem ražotājiem, īstenoja pilotprojektu, kura ietvaros

izmantoja kaņepju spaļus Sociālā dienesta ēkas siltināšanā.

1.12.3.3.attēls. Zemkopības ministrs J.Dūklavs un SIA „Zalers” valdes priekšsēdētājs S.Zakrevskis kaņepju laukā

2009. gadā; Avots: Elvīra Škutāne, 2010

1.12.4. Ieguves rūpniecība

Krāslavas novadā ir četras saldūdens pazemes ūdeņu rezerves vietas (visas atrodas

Krāslavas pilsētā) un gandrīz 50 būvmaterāliem derīgo zemes dzīļu resursu vietas. Saldūdens

kaļķa rezerves ir piecos novada ezeros, kuri netiek izmantoti. Populārākās ir smilšu – grants

atradnes, kuras izmanto ceļu un cita veida būvniecībai. Dažās atradnēs ir nopietni māla krājumi,

kurus potenciāli var izmantot ķieģeļu, drenu cauruļu, keramzīta ražošanai. Novadā nav kūdras

atradņu. 36

Daži smilts – grants karjeru aktīvākajiem apsaimniekotāji ir SIA „Drabis” Izvaltas

pagastā. Zemes dzīļu resursu vietas ir apkopotas 9. pielikumā.

36 http://mapx.map.vgd.gov.lv:8082/Cadaster/11Aizr.asp, Latvijas derīgo izrakteņu atradņu reģistrs

http://mapx.map.vgd.gov.lv:8082/Cadaster/11Aizr.asp



73

1.12.5. Tirdzniecība un pakalpojumi

Krāslavas novadā darbojas dažādi plaša patēriņa preču tirdzniecības uzņēmumi un

pakalpojumu sniedzēji. Pakalpojumu minimums (veikals, pasts, feldšeru – vecmāšu punkts,

lauku konsultanta un lopu pārrauga pakalpojumi) tiek nodrošināts arī novada pagastu centros.

Katra pagasta teritorijā ir vairāki veikali, savukārt lauku teritorijas apkalpo auto veikali. Pagastos

trūkst bankomātu.

Novada centrā Krāslavā darbojas frizieri, apavu darbnīcas šuvējas, skaistumkopšanas

saloni, aptiekas, ēdināšanas uzņēmumi, apdrošināšanas kompānijas, autoservisi un

automazgātavas, degvielas uzpildes stacijas, pasts, fotogrāfiju izgatavošanas servisi un citi

pakalpojumu sniedzēji. 2010. gadā darbu Krāslavā uzsāka notārs.

Atbalstot vietējos uzņēmumus, Krāslavas novada dome 2009. gadā iesaistījās Latvijas

tirgotāju asociācijas (LTA) rīkotajā konkursā "Latvijas Labākais tirgotājs" un veica vietējo

patērētāju aptauju par labāko tirgotāju Krāslavas novadā 2009.gadā. Aptaujā piedalījās 57

iedzīvotāji. Uz konkursa 2.kārtu tika izvirzīti 11, titulu „Latvijas Labākais tirgotājs” ieguva SIA

„Krāslava D” ēdamnams „Daugava”.

Papildus konkursam iedzīvotāji tika arī aicināti pieteikt produktus, kas ir izgatavoti/

ražoti Krāslavas novadā un ar ko iedzīvotāji var būt lepni. Ar pārliecinošu vairākumu vietējie

patērētāji ir atzīmējuši SIA „Krāslava D” konditorijas izstrādājumus – Darņicas maizi, Jogurta

pīrāgu, Svētku kliņģeri, Ivetas maizi un rudzu maizi ar ķiplokiem. Krāslavas lepnums ar numuru

divi – Pauliņu keramikas izstrādājumi, trešo vietu dala – ražotnes „Krāslavas piens” sviests un

ZS „Kurmīši” zāļu tējas. Kā Krāslavas firmas zīme tika minēti arī SIA „NEMO” šūšanas

izstrādājumi, SIA „Varpa” kokizstrādājumi un Krāslavas alus. Daudzi iedzīvotāji akcentēja arī

vietējo lauksaimniecības produktu nozīmi – tika minēti mājražotāju piena un gaļas izstrādājumi,

ZS „Vaicuļevas” linsēklu eļļa, medus, Krāslavas gurķi un tomāti. Kā unikālākais Krāslavas

novada tūrisma produkts ir minēti nobraucieni pa Daugavu – ar smailītēm vai plostu.

1.13. Cilvēkresursu attīstība

1.13.1. Izglītība un tālākizglītība

Krāslavas novadā tiek nodrošināta kvalitatīva pirmsskolas, vispārējā, profesionālā,

interešu un profesionālās ievirzes izglītība.

Novadā 2014./2015. mācību gadā 235 bērni apgūst pirmsskolas izglītības programmas,

1423 izglītojamie mācās vispārizglītojošās skolās, 74 izglītojamie mācās PIKC Rīgas Valsts

tehnikuma Krāslavas teritoriālajā struktūrvienībā.

Visiem novada bērniem tiek nodrošināta iespēja apgūt pirmsskolas izglītības

programmas. Tās var apgūt pirmsskolas izglītības iestādēs „Pienenīte” un „Pīlādzītis”, kā arī 9

vispārizglītojošo skolu pirmskolas izglītības grupās.

Statistika liecina, ka pirmsskolas grupās 5 - 6 gadīgo bērnu skaits, salīdzinot ar

2011./2012.m.g., ir samazinājies vairāk nekā uz pusi. Ik gadu palielinās obligātajā izglītības

vecumā esošo bērnu skaits, kuri izbraukuši uz ārzemēm.



74

8.tabula. Izglītojamo skaita izmaiņas pilsētas pirmsskolas izglītības iestādēs un novada pirmsskolas

grupās37

1. Novada pirmsskolas izglītības iestādes

Iestāde Mācību gadi Izglītojamo skaits/

5-6 gadīgie

Ietilpība

PII “Pienenīte” 2014./2015. 178 / 76

224 2013./2014. 162 / 74

2012./2013. 175 / 74

2011./2012 191 / 83

PII “Pīlādzītis” 2014./2015. 159 / 68

212 2013./2014. 159 / 69

2012./2013. 153 / 66

2011./2012. 167 / 71

Pirmsskolas izglītības grupas pagastu vispārējās izglītības iestādēs

Iestāde Mācību gadi 5-6 gadīgie Ietilpība

Kalniešu

pamatskola

2014./2015. 7 -

2013./2014. 8

2012./2013. 13

2011./2012. 19

Robežnieku

pamatskola

2014./2015. 14 -

2013./2014. 16

2012./2013. 17

2011./2012. 20

Aulejas pamatskola 2014./2015. 4 -

2013./2014. 4

2012./2013. 4

2011./2012. 5

Krāslavas

Gr.Plāteru v.n. Poļu

pamatskola

2014./2015. 4 -

2013./2014. 5

2012./2013. 8

37 Krāslavas novada domes Izglītības un kultūras nodaļas dati, 2014



75

2011./2012. 7

Varavīksnes

vidusskola

2014./2015. 18 -

2013./2014. 38

2012./2013. 36

2011./2012. 36

Indras vidusskola 2014./2015. 28 -

2013./2014. 16

2012./2013. 13

2011./2012. 19

Izvaltas pamatskola 2014./2015. 4 -

2013./2014. 10

2012./2013. 9

2011./2012. 10

Sauleskalna

sākumskola

2014./2015. 6 -

2013./2014. 4

2012./2013. 5

2011./2012. 5

Skaistas sākumskola 2014./2015. 6 -

2013./2014. 10

2012./2013. 9

2011./2012. 7

Novadā ir 11 vispārējās izglītības iestādes. Izglītojamo skaits novada skolās pēdējos

četros mācību gados apkopots tabulā.

9. tabula. Skolēnu skaits novada vispārējās izglītības iestādes (bez pirmsskolas izglītības grupas)38

Iestāde Mācību gadi Izglītojamo skaits Ietilpība

Kalniešu

pamatskola

2014./2015. 43

150

2013./2014. 46

2012./2013. 46

38 Krāslavas novada domes Izglītības un kultūras nodaļa, 2011



76

2011./2012. 45

Robežnieku

pamatskola

2014./2015. 68

330 2013./2014. 83

2012./2013. 92

2011./2012. 87

Aulejas pamatskola 2014./2015. 23

200 2013./2014. 27

2012./2013. 30

2011./2012. 29

Krāslavas

pamatskola

2014./2015. 381

700 2013./2014. 374

2012./2013. 370

2011./2012. 366

Krāslavas

Gr.Plāteru v.n. Poļu

pamatskola

2014./2015. 55

120 2013./2014. 49

2012./2013. 51

2011./2012. 51

Varavīksnes

vidusskola

2014./2015. 518

830 2013./2014. 528

2012./2013. 566

2011./2012. 576

Krāslavas Valsts

ģimnāzija

2014./2015. 168

480 2013./2014. 174

2012./2013. 219

2011./2012. 249

Indras vidusskola 2014./2015. 96

240 2013./2014. 104

2012./2013. 110

2011./2012. 122

Izvaltas pamatskola 2014./2015. 61

210 2013./2014. 67



77

2012./2013. 71

2011./2012. 74

Sauleskalna

sākumskola

2014./2015. 16 100

2013./2014. 17

2012./2013. 16

2011./2012. 17

Skaistas sākumskola 2014./2015. 8

150 2013./2014. 16

2012./2013. 16

2011./2012. 19

Krāslavas novada Izglītības nodaļas statistika liecina, ka izglītojamo skaits vidēji novadā

sarūk par 10% ik gadu. Straujās izglītojamo skaita samazināšanās rezultātā Skaistas pamatskola

tika reorganizēta par sākumskolu. 2015. gadā plānota Indras vidusskolas reorganizācija par

pamatskolu.Novada dome saglabā skolas ar mazu skolēnu skaitu ar mērķi nodrošināt

pamatizglītību maksimāli tuvu dzīvesvietai. Novada pašvaldība uzskata, ka mazās skolas

pagastos ir ne tikai izglītības, bet arī kultūras centrs.

Krāslavas novada izglītības iestāžu pievienotā vērtība ir spēcīgās tradīcijas, pašdarbības

kolektīvi, kvalificēti un radoši pedagogi un starptautiskā pieredze un kontakti.

1.13.1.3. attēls. BJC deju kolektīvs „Pastaliņas” X skolēnu Dziesmu un deju svētku gājienā

Rīgā; Avots: Krāslavas novada domes Izglītības un kultūras nodaļa, 2010

Kopš 2007.gada Krāslavā darbojas Rīgas Valsts tehnikuma filiāle (pirms tam no

2000.gada Daugavpils 38. arodskolas filiāle), kurā jauniešiem ar pamatizglītību nodrošina

iespēju apgūt četru gadu programmu "Kokapstrādes tehnoloģijas un izstrādājumu izgatavošana".

Jaunieši iegūst koka izstrādājumu ražošanas tehniķa profesiju, kas ir vajadzīga starpposma

vadītājiem. Latgales reģionā šo specialitāti var iegūt tikai Krāslavā.

Kopš izveides 2000.gadā skola cieši sadarbojas ar pašvaldību, nodrošinot augstas

kvalitātes profesionālo izglītību, savukārt pašvaldība piesaista investīcijas skolas attīstībai. Ar

ELFLA LEADER projekta palīdzību ir iegādātas modernas datortehnoloģijas, kas ļauj konstruēt

mēbeles datorvidē.



78

Latvijas - Lietuvas pārrobežu projekta ietvaros Krāslavas novada dome iegādājās

pamatlīdzekļus tehnikuma vajadzībām, ieguldot profesionālajā izglītībā Krāslavā vairāk nekā

152 000 eiro. Tika iegādāta datorvadāmā darbmašīna-robots manipulators, kurš pavēra plašākas

iespējas jauniešu profesionālajā izglītībā Krāslavas novadā. 2014. gadā Krāslavas teritoriālajā

struktūrvienībā līdzās "Koka izstrādājumu ražošanas tehniķa" profesijas apmācībai sāka apmācīt

"Mēbeļu galdniekus" un "Auto virsbūves remontatslēdzniekus". Skola šobrīd piedāvā apmācības

iespējas galvenokārt zēniem un aktīvi meklē iespējas piedāvāt profesionālās izglītības iespējas

arī meitenēm.

Tiek izstrādāta jauna programma jaunietēm sadarbībā ar darba devējiem un SIA"Nemo".

Šobrīd PIKC Rīgas Valsts tehnikuma Krāslavas teritoriālajā struktūrvienībā mācās 54 audzēkņi.

Profesionālās ievirzes izglītību mākslā realizē Krāslavas Mūzikas skola un Krāslavas

Mākslas skola, Indras Mākslas un mūzikas skola. Profesionālās ievirzes izglītību sportā realizē

Krāslavas Sporta skola. Interešu izglītības iestāde ir Krāslavas Bērnu un jauniešu centrs, kurā

darbojas 345 skolēni. Krāslavas Mākslas skolā un Indras Mākslas un mūzikas skolā var iegūt

profesionālās ievirzes izglītību mākslā vecumā no 7 līdz 18 gadiem un interešu izglītības

programmas mākslā visa mūža garumā. Pieprasījums pēc mākslas izglītības pakalpojumiem ir

augošs. Krāslavas Mūzikas skola nodrošina mūzikas izglītības ieguves iespējas 7 profesionālās

ievirzes izglītības programmās (flauta, saksofons, klarnete, klavieres, akordeons, vijole, ģitāra).

Skolā mācās 161 audzēkņi no Krāslavas pilsētas un novada pagastiem.

Tālākizglītības iespējas novadā tiek piedāvātas galvenokārt tikai darba meklētājiem

(NVA apmācību programmas). Pēdējā gada laikā Krāslavas mākslas skola un Krāslavas

mūzikas skola piedāvā iespējas mācīties arī pieaugušajiem. Pateicoties LEADER programmai

novadā sāk veidoties profesionālās apvienības, kuru mērķis ir uzlabot tālākizglītības kvalitāti un

paplašināt tās klāstu vietējiem iedzīvotājiem. Ar 2015.gada oktobri tiek plānots vidusskolēniem

paralēli mācībām iegūt arī kvalifikāciju kādā no pieprasītajām specialitātēm. Top sadarbības

projekts kopā ar mācību centru „Buts”.

Mācību un sporta infrastruktūra skolās nodrošina apmierinošus, kvalitatīvus izglītības un

sporta pakalpojumus, taču vairākām skolām ir nepieciešama papildu aprīkojuma iegāde. No

2015.gada izglītības iestādes un pedagogi tiks aicināti arvien aktīvāk iesaistīties vispārējās

izglītības satura pilnveidē, jo nākamā gada maijā valstī plānots uzsākt Eiropas struktūrfondu

projekta apguvi, kas nodrošinās kompetenču pieejā balstīta vispārējās izglītības saturu attīstību.

Savukārt no 2015.gada 1.septembra plānota izglītības iestāžu un pedagogu iesaiste vispārējās

izglītības satura aprobācijā.

Novada skolēniem ir liegta iespēja profesionāli apgūt peldēšanas pamatus un realizēt

atveseļošanās programmas, jo nav pieejams peldbaseins.

Pasaules Bankas pētījumi liecina, ka drīzumā saruks tradicionālās vecuma grupas

studentu (18 – 24 gadi) skaits. Pēc bankas aplēsēm laikā līdz 2025. gadam skolēnu skaits

pamatskolās samazināsies apmēram par 25%, vidusskolās par 20% un vislielākais kritums

gaidāms augstākajā izglītībā, kur samazinājums prognozēts pat par 40%.

Analizējot pamatbudžeta izdevumu struktūru pēc funkcionālās klasifikācijas, var secināt,

ka izglītība nemainīgi ir Krāslavas novada pamatbudžeta izdevumu prioritāte. Izdevumi šajā

nozarē 2014. gadā sastādīja vairāk nekā 6 milj.eiro jeb 36% no kopējiem izdevumiem, 2010.

gadā - gandrīz 33%.



79

1.13.2. Jaunieši

2008. gadā Bērnu un ģimenes lietu ministrijas veiktais pētījums liecina, ka vidēji

pašvaldībās no kopējā jauniešu skaita aktīvo jauniešu skaits ir no 1% - 3%. Savukārt pastarpināti

jaunatnes politikas aktivitātēs iesaistās vidēji 20% - 30% no kopējā jauniešu skaita pašvaldībās.

aktīvo jauniešu skaitu pašvaldībās veido jaunieši, kuri, piemēram, ir iesaistīti skolēnu vai

studentu pašpārvaldēs, pašvaldību jauniešu domēs, aktīvi piedalās semināru organizēšanā, kā arī

iesaistās jauniešu nevalstiskajās organizācijās (turpmāk – jauniešu NVO). Savukārt jaunieši, kuri

tiek pastarpināti iesaistīti jaunatnes politikas aktivitātēs, piemēram, piedalās jauniešiem

organizētajos pasākumos, kā arī jauniešu nometnēs un jauniešu centru (jaunatnes iniciatīvu centri

un brīvā laika centri) aktivitātēs39

.

Saskaņā ar LR Jaunatnes likumu par jauniešiem tiek uzskatītas personas vecumā no 13

līdz 25 gadiem, diemžēl nav pieejami dati par jauniešu skaitu Krāslavas novadā .

Viens no svarīgākajiem politikas virzieniem novadā ir jauniešu līdzdalība. Gandrīz

katrā Krāslavas novada izglītības iestādē darbojas arī skolēnu pašpārvalde, kas organizē

ārpusstundu aktivitātes un pasākumus.

Krāslavas novadā kopš 2011. gada sākuma strādā jaunatnes lietu speciāliste, kas

sistemātiski organizē tikšanās skolēnu pašpārvaldes biedriem, informējot jauniešus par viņu

iespējām un motivējot iesaistīties sabiedrībai lietderīgās aktivitātēs. 2013. gada nogalē jaunatnes

lietu speciāliste izstrādāja un Krāslavas novada dome apstiprināja „Krāslavas novada jaunatnes

politikas stratēģiju 2013. – 2017 ”.

Aktīva un saturīga brīva laika pavadīšanai liela loma ir neformālajai izglītībai, tā dod

jauniešiem iespēju pilnveidoties, iegūt jaunas prasmes un iemaņas ārpus formālās izglītības.

Skolas, Krāslavas bērnu un jauniešu centrs, kā arī vairākas biedrības novadā piedāvā

jauniešiem aktīvi iesaistīties pašdarbības kolektīvos un pulciņos.

Aktīvākās uz jauniešiem orientētās biedrības novadā ir “Robežnieku kodols”, “Stāvēt

aizliegts”, “Latgales jauniešu sadarbības tīkls”. Savulaik aktīvais jauniešu klubs „Krasts”

diemžēl vairs nedarbojas. Jauniešu organizācijas rīko pasākumus, konkursus, sporta spēles,

sagatavo, īsteno un piedalās projektos, sadarbojas ar kaimiņu pašvaldībām un novadiem, pārstāv

savu novadu. Lielākā problēma ir nodrošināt organizāciju darbības pēctecību, motivējot

jauniešus organizēt aktivitātes visu gadu, neatkarīgi no projektiem.

2011. gadā veiktā jauniešu aptauja par jauniešu informētību un informācijas apmaiņas

sistēmu Krāslavas novadā parādīja, ka lielākā daļā jauniešu nebija apmierināti ar informācijas

apriti novadā, norādot, ka lielākoties par aktualitātēm novadā tiek informēti izglītības iestāžu

audzēkņi, atstājot novārtā skolu absolventus un strādājošos jauniešus.

Lai risinātu šo problēmu, biedrība „Latgales jauniešu sadarbības tīkls” izveidoja

vienotu Krāslavas novada jauniešu portālu www.ljst.lv, kur tiek sniegta aktuālā informācija un

piedāvāts atbalsts jauniešu ideju īstenošanai. Portāls ir domāts jauniešiem, kas sāk nopietni

domāt par turpmākā dzīves ceļa izvēli. Lai veidotos efektīvāka informācijas aprite starp novada

jauniešiem Krāslavas novada mājas lapā www.kraslava.lv tika izveidota sadaļa jauniešiem, kur ir

apkopota informācija par jauniešu aktivitātēm novadā, iespējām, konkursiem un projektiem.

2011. gads Eiropā tika pasludināts par brīprātīgā darba gadu, aktīvi brīvprātīgā darba

aktivitātēs piedalījās arī Krāslavas jaunieši, brīvajā laikā strādājot dažādās nevalstiskajās

organizācijās. Krāslavas novada jauniešu koordinatore un Varavīksnes vidusskolas aktīvistes

39 www.jaunatneslietas.lv

http://www.ljst.lv/


http://www.jaunatneslietas.lv/



80

piedalījās IZM organizētajā video reklāmas konkursā jauniešiem "Iesaisties" un saņēma balvu

(datoru) par tēmā „Sociālā aprūpe un veselības aizsardzība” iesniegto darbu "Auklītes".

Biedrība „Latgales jauniešu sadarbības tīkls” aktīvi piedalās dažādu organizāciju

projektu konkursos, īstenojot projektus jaunatnes nodarbinātībai un uzņēmējdarbības prasmju

sekmēšanai.

Laika posmā no 2011. līdz 2013. gadam Krāslavas novada domes jaunatnes iniciatīvu

projektu konkursa ietvaros jaunieši iesniedza 67 projektus, no kuriem īstenoti 34 jauniešu

projekti. Projektu kopējā vērtība ir ap 10 000 eiro. Minēto projektu ietvaros novada jaunieši

rīkoja pasākumus, sporta spēles, nometnes, organizēja būvdarbus, braucienus un radošās

darbnīcas visā novada teritorijā. Īpaši spilgtas idejas, kas pārtapa par tradīciju, ir Krāslavas

Varavīksne vidusskolas akcija „Es mīlu savu pilsētu!”, Krāslavas Valsts ģimnāzijas „Gada

balvas” pasniegšanas ceremonija, Krāslavas pamatskolas organizētās dzejoļu krājumu izlases

izdošana, Rīgas Valsts tehnikuma jauniešu organizētais Krāslavas logu aplodu izpētes un

izgatavošanas darbs.

Šobrīd tiek meklētas telpas Jauniešu centra izveidei.

1.13.3. Nodarbinātība

Centrālā statistikas biroja dati liecina, ka Latgales reģionā nodarbināto iedzīvotāju

vecumā no 15 līdz 64 gadiem īpatsvars pret iedzīvotāju kopskaitu 2013. gadā bija 69,6 %

jeb 137 600 iedzīvotāju.

Krīze, valsts budžeta izdevumu samazināšana un vairākas reformas 2009. gadā smagi

skāra Latvijas iedzīvotājus. 2009. gada nogalē reģistrētais bezdarbs Latgalē, tajā skaitā Krāslavā,

palielinājās līdz pat 25% pret ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem. 2013. gadā reģistrētais

bezdarba līmenis Krāslavas novadā samazinājies līdz 16,19 %40

, 2014. gadā krities vēl vairāk –

septembrī reģistrēti 13% bezdarbnieku (informācija pagastu griezumā analizēta 11.tabulā).

Tā saucamais „sociālais spilvens” Latvijas un Krāslavas novada iedzīvotājiem, saņemot

100 latus (vēlāk 80 latus) mēnesī, ir ESF projekts „Apmācība darba iemaņu iegūšanai un

uzturēšanai”, ja darba devējs ir pašvaldība. No 2009. gada septembra līdz 2011.gada decembrim

pavisam tika nodarbināti 3891 stipendiāti, kopējā projekta summa 1,616 miljoni latu. No 2012.

gada sākuma līdz 2014. gada nogalei pašvaldība iesaistījās ESF projektā „Algotie pagaidu

sabiedriskie darbi pašvaldībās”, nodarbinot 2455 iedzīvotājus. Projekta ietvaros tika izstrādāti

Krāslavas novada pašvaldības saistošie noteikumi Nr.2012/2 “Par bezdarbnieku atlases

kritērijiem īstenojot aktīvo nodarbinātības pasākumu “Algoti pagaidu sabiedriskie darbi”, kuru

ietvaros noteikta reģistrēto bezdarbnieku pagaidu nodarbinātības kārtība. Pagaidu darbos

nodarbinātie mēnesī saņēma atalgojumu 142,29 eiro apmērā. Minētā ESF projekta kopējais

budžets sastādīja gandrīz 931 tūkstoti eiro.

Bezdarba līmeņa svārstības novadā galvenokārt saistītas ar sezonas darbiem Krāslavas

novada uzņēmumos (ceļu strādnieki, kurinātāji, pavāri, skolu apkalpojošais personāls). Novadā

saglabājās Latgales reģionam raksturīgā tendence – lielākais nodarbināto skaits ar lielāko

atalgojumu ir tieši valsts un pašvaldības sektorā.

Iedzīvotāju mobilitātes jomā atsevišķās Krāslavas novada teritoriālajās vienībās ir

ievērojamas atšķirības – pagastos, kas atrodas tuvu Krāslava un galvenajām transporta

40

Valsts reģionālās attīstība aģentūras Teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēmas Reģionālās attīstības indikatoru

modulis, www.raim.gov.lv , 2014



81

maģistrālēm, mobilitāte ir augstāka, līdz ar to paaugstinās iedzīvotāju sociālais, profesionālais

dzīves līmenis un uzņēmējdarbības ekonomiskie rādītāji.

Lai veiksmīgāk iekļautos darba tirgū, Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) Krāslavas

filiāle piedāvā plašas iespējas pilnveidoties, apgūt profesijas, pārkvalificēties un paaugstināt

kvalifikāciju. 12. tabulā apkopota NVA informācija par pieejamajiem pakalpojumiem, apkalpoto

personu skaitu NVA filiālē 2014. gadā.

Reģistrēto bezdarbnieku izglītības līmenis pēdējo triju gadu laikā ir vienmērīgs - aptuveni

32% bezdarbnieku izglītība ir zemāka par pamata vai vispārējo, minētā darba meklētāju grupa

nav ieguvusi arī profesiju, līdz ar to nav konkurētspējīga darba tirgū.

Analizējot 2013. un 2014.gadu, vērojama tendence, ka samazinās piedāvāto brīvo darba

vietu skaits. Ja 2013.gada beigās tās bija 209, tad 2014.gada novembra beigās 178 jeb

samazinājums ir par 15%. Tas izskaidrojams ar to, ka bezdarbnieki nevēlas strādāt par minimālo

darba samaksu, kā visbiežāk piedāvā darba devējs, piesakot vakanci.

Vietējos darba devējus lielākoties neapmierina pieejamais darbaspēks – cilvēki nav

pietiekami kvalificēti, sagatavoti tūlītējam darbam uzņēmumos. NVA piedāvā pārkvalifikāciju,

taču tās process aizņem daudz laika - līdz pat gadam. NVA sadarbībā ar uzņēmējiem grūtības

sagādā sezonas darba vietu piedāvājums un relatīvi zems atalgojuma un apzinīguma līmenis.

.



82

11. tabula. Darba meklētāju skaits un dalījums Krāslavas novadā. 41

41 Nodarbinātības valsts aģentūras Krāslavas filiāle, 2014

Bezdarbnieku

skaits

no tiem

Bezdarbnieka

deklarētā dzīves

vieta (novads,

pilsēta, pagasts)

Sievietes Invalīdi

Jaunieši

vecumā

no 15

līdz 17

gadiem

Jaunieši

vecumā

no 18

līdz 24

gadiem

Ilgstošie

bezdarbnieki

Personas pēc

ieslodzījuma

Personas pēc

bērna

kopšanas

atvaļinājuma

Pirmspensijas

vecuma

sievietes

Pirmspensijas

vecuma vīrieši

Aulejas pag. 58 26 3 4 35 2 2 1

Indras pag. 121 69 12 4 87 2 7 7

Izvaltas pag. 81 39 5 2 43 1 3 7 7

Kalniešu pag. 91 43 3 1 1 61 1 5 9

Kaplavas pag. 51 26 5 3 29 2 3 6

Kombuļu pag. 53 30 3 1 37 7 3

Krāslava 467 262 73 2 38 188 3 7 48 37

Krāslavas pag.. 51 16 5 4 25 1 3 3

Piedrujas pag. 56 23 9 3 37 6 7

Robežnieku pag. 67 37 5 2 37 2 3 4

Skaistas pag. 59 34 5 8 33 2 4 6 2

Ūdrīšu pag. 140 75 16 8 80 17 12

Kopā novadā 1295 680 144 3 78 692 6 24 114 98



83

12. tabula. Bezdarba rādītāji un NVA aktivitātes 2014. gada oktobrī42

Filiāle

Pie

šķir

ts b

ezd

arb

nie

ka

stat

uss

201

4.g

ada

ok

tob

rī

Aktīvie nodarbinātības pasākumi

Karjeras konsultācijas

Bez

dar

bn

iek

u s

kai

ts, k

uri

uzs

āku

ši p

rofe

sion

ālo

apm

ācīb

u,

pār

kv

alif

ikāc

iju

vai

kv

alif

ikāc

ijas

paa

ug

stin

āšan

u

Bez

dar

bn

iek

u s

kai

ts, k

uri

iesa

istī

ti k

on

ku

rēts

pēj

as

paa

ug

stin

āšan

ai p

asāk

um

os

Bez

dar

bn

iek

u s

kai

ts, k

uri

iesa

istī

ti p

asāk

um

os

note

iktā

m

per

sonu

gru

pām

Bez

dar

bn

iek

u s

kai

ts, k

uri

uzs

āku

ši a

pm

ācīb

u p

ie d

arb

a

dev

ēja

Bez

dar

bn

iek

u s

kai

ts, k

uri

iesa

istī

ti k

om

ple

ksa

jos

atb

alst

a p

asāk

um

os

Bez

dar

bn

iek

u s

kai

ts, k

uri

iesa

istī

ti p

asāk

um

ā „A

lgo

tie

pag

aidu

sab

ied

risk

ie d

arb

i”

Bez

dar

bn

iek

u s

kai

ts, k

uri

iesa

istī

ti p

asāk

um

ā

ko

mer

cdar

bīb

as v

ai

paš

nod

arb

ināt

ības

uzs

ākša

nai

Sk

olē

ni,

ku

ri i

esai

stīt

i

pas

āku

mā

„Sk

olē

nu

vas

aras

no

dar

bin

ātīb

a”

Per

son

u s

kai

ts, k

uri

uzs

āku

ši

dal

ību

pas

āku

mā

"Ko

mer

san

tu

no

dar

bin

āto

per

sonu

reģ

ion

ālās

mob

ilit

ātes

vei

cin

āšan

a"

Reģ

istr

ēto

bez

dar

bn

ieku

un

dar

ba

mek

lētā

ju s

kai

ts,

kas

saņ

ēmu

ši k

arje

ras

ko

nsu

ltāc

ijas

Cit

u p

erso

nu

(n

estr

ādāj

oši

e,

strā

dāj

oši

e, i

zglī

toja

mie

,

izg

līto

jam

o v

ecāk

i) s

kai

ts,

kas

saņ

ēmu

ši k

arje

ras

ko

nsu

ltāc

ijas

Balvu 1061 178 1961 53 0 487 747 4 73 1 924 73

Daugavpils 5617 298 6896 177 12 1118 1477 7 91 8 2284 91

Krāslavas 1268 122 2798 58 5 513 965 2 130 9 1289 130

Ludzas 1432 359 2525 80 5 608 1078 3 39 6 1480 39

Preiļu 1449 262 1826 72 0 597 808 2 119 2 1258 119

Rēzeknes 3870 591 7185 174 15 1237 2220 6 206 37 2758 206

Latgales

reģionā

kopā: 14697 1810 23191 614 37 4560 7295 24

658

63 9996 658

Valstī

kopā: 83182 5611 90824 1240 76 13068 19049 129 4287 177 33907 4287

42 www.nva.gov.lv , 2014

http://www.nva.gov.lv/



84

1.14. Novada pārvalde

Saskaņā ar Latvijas Republikas likumu “Par pašvaldībām” Krāslavas novada dome savā

administratīvajā teritorijā pilda valsts vietējās pārvaldes un sociāli ekonomiskās attīstības, kā arī

kultūras un izglītības veicināšanas funkcijas. Novada domes administrācijas galvenie darba

uzdevumi ir novada domes darbam nepieciešamās dokumentācijas, lēmumprojektu, līgumu,

projektu pieteikumu, konsultāciju un pasākumu nodrošināšana atbilstoši tās nolikumam, novada

attīstības plānam, likumdošanas izmaiņām, novada domes noteikto funkciju nodrošināšana. Lai

nodrošinātu novada domes darbību un izstrādātu domes lēmumprojektus, dome izveidojusi

Finanšu komiteju, Plānošanas un infrastruktūras attīstības komiteju, Sociālo un veselības

aizsardzības lietu komiteju, Izglītības, kultūras, sporta jautājumu komiteju.

Komisiju darbību reglamentē novada domes apstiprinātie nolikumi.

Krāslavas novada domes administrācija nodrošina domes pieņemto lēmumu izpildi, darba

organizatorisko un tehnisko apkalpošanu un sastāv no:

Administratīvās nodaļas;

Grāmatvedības nodaļas;

Attīstības nodaļas;

Krāslavas novada Dzimtsarakstu nodaļas;

Krāslavas novada Bāriņtiesas;

Krāslavas novada Būvvaldes;

Krāslavas novada pašvaldības policijas;

Krāslavas novada Izglītības un kultūras nodaļas;

Krāslavas novada Tūrisma informācijas centra.

Krāslavas novadā pašvaldības funkcijas realizē domes padotībā esošās iestādes:

Krāslavas novada pašvaldības aģentūra „Sociālais dienests";

Krāslavas Valsts ģimnāzija;

Krāslavas pamatskola;

Krāslavas Varavīksnes vidusskola;

Krāslavas gr.Plāteru v. n. Poļu pamatskola;

Aulejas pamatskola;

Indras vidusskola;

Izvaltas pamatskola;

Kalniešu pamatskola;

Robežnieku pamatskola;

Sauleskalna sākumskola;

Skaistas sākumskola;

Krāslavas mūzikas skola;

Krāslavas mākslas skola;

Krāslavas sporta skola;

Indras mūzikas un mākslas skola;

Krāslavas bērnu un jauniešu centrs;

Krāslavas vēstures un mākslas muzejs;

Krāslavas novada centrālā bibliotēka;



85

Krāslavas kultūras nams;

Krāslavas pirmsskolas izglītības iestāde „Pienenīte”;

Krāslavas pirmsskolas izglītības iestāde „Pīlādzītis”;

Krāslavas veco ļaužu pansionāts „Priedes”;

Krāslavas novada pašvaldības aģentūra „Labiekārtošana K”;

Krāslavas novada pašvaldības aģentūra „Ūdensserviss K”;

Krāslavas novada pašvaldības aģentūra „Krāslavas slimokase”;

Krāslavas bērnu sociālās rehabilitācijas centrs „Mūsmājas”.

Pašvaldības sniegto pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem novada teritoriālajās vienībās,

izņemot Krāslavas pilsētu kā Krāslavas novada administratīvo centru, nodrošina:

Aulejas pagasta pārvalde;

Indras pagasta pārvalde;

Izvaltas pagasta pārvalde;

Kalniešu pagasta pārvalde;

Kaplavas pagasta pārvalde;

Kombuļu pagasta pārvalde ;

Krāslavas pagasta pārvalde;

Piedrujas pagasta pārvalde;

Robežnieku pagasta pārvalde;

Skaistas pagasta pārvalde;

Ūdrīšu pagasta pārvalde.

Lai paaugstinātu pašvaldības administratīvo spēju, novada domes darbinieki, pašvaldību

iestāžu vadītāji un darbinieki regulāri apmeklē dažādus kursus, seminārus, studē augstākajās

mācību iestādēs, iegūstot bakalaura un maģistra kvalifikācijas. Krāslavas novada pašvaldībā

nodarbināti 1025 darbinieki, tajā skaitā 335 pedagogi.

Lai veicinātu novada attīstības jautājumu efektīvāku risināšanu un pašvaldības funkciju

veikšanu, Krāslavas novada dome ir kapitāldaļu turētāja kapitālsabiedrībās (informācija

apkopota 13. tabulā).

13. tabula. Krāslavas novada domes ieguldījumi kapitālsabiedrībās43

Nr.

p/k Kapitālsabiedrības nosaukums

Līdzdalības

akciju vai daļu

skaits

Kapitāla

īpatsvars

%

Daļu

nomināl-

vērtība Ls

Ieguldījumu

vērtība

Ls

1 Sabiedrība ar ierobežotu atbildību

„Krāslavas nami”

28.11.2013. domes sēdes (protokols

nr.16, 29.§) lēmums par pamatkatitāla

palielināšanu, reģistrēts uzņēmumu

reģistrā 08.01.2014.

649 280

100 1.00 649 280

180 000


„Krāslavas ūdens”

3 840 218 100 1.00 3 840 218


„Krāslavas slimnīca”

699 984 100 1.00 699 984


„Robežnieki AP”

22 200 100 1.00 22 200

43 Krāslavas novada domes Publiskais 2013. gada pārskats



86


“Atkritumu apsaimniekošanas

Dienvidlatgales starppašvaldību

organizācija”

52 9.45 605.00 31 460


„Dova”

5 5 20.00 100

Krāslavas novada pašvaldība ir dalībnieks šādās biedrībās:

„Latgales reģiona attīstības aģentūra”;

„Eiroreģions „Ezeru zeme””;

„Krāslavas rajona partnerība”;

„Latvijas piļu un muižu asociācijā”;

Latvijas Tūrisma informācijas asociācijā „Lattūrinfo”;

Biedrībā „Daugavas Savienība”.

Krāslavas novadā ietilpstošās pašvaldību iestādes izmanto pašvaldību vienotās

informācijas sistēmas pakalpojumus – personu datu uzskaite (PDU) un nekustamo īpašumu

uzskaites un nodokļu administrēšanas apakšsistēmu (NĪNA).

PDU dos iespēju deklarēt dzīvesvietu tiešsaistē ar Iedzīvotāju reģistru, meklēt personu

Iedzīvotāju reģistrā, veikt personu datu uzskaiti, tajā skaitā arī par pašvaldības sociālajiem

pabalstiem un dzīvesvietas apstākļiem, strādāt ar dzimtsarakstu datiem. PDU paredzēta

Krāslavas novada Dzimtsarakstu nodaļas un Sociālā dienesta darbiniekiem.

NĪNA nodrošina iespēju veikt nekustamo īpašuma uzskaiti, tiešsaistes datu apmaiņu ar

Valsts zemes dienesta Kadastra reģistru un Adrešu reģistru. NĪNA nodrošina nekustamo

īpašumu, tajā skaitā arī ēku un būvju nodokļu aprēķinu un nodokļu paziņojumu izsūtīšanu,

nodokļu maksātāju un parādnieku sarakstu veidošanu.

RAPLM apkopotie dati liecina, ka 2009. gadā pārvaldes izdevumi uz vienu iedzīvotāju

Krāslavas novadā bija no 75-100 Ls, kas liecina par vidēju administratīvo kapacitāti.

1.14.3.1. attēls. Pašvaldību precizēti izdevumi vispārējiem valdības dienestiem uz 1 iedzīvotāju, Ls;



87

Avots:http://www.delfi.lv/news/national/politics/visdargaka-pasvaldibas-parvalde-jurmala-un-limbazos.d?id=33509355, 2010

1.14.1. Budžeta analīze

Krāslavas novada pašvaldības budžets ir sastādīts, pamatojoties un likumu „Par budžeta

un finanšu vadību”, likumu „Par pašvaldībām”, „Par pašvaldību budžetiem” un citiem ar

pašvaldību saistītajiem normatīvajiem aktiem. Kā liecina pašvaldības gada publiskais pārskats,

sastādot budžetu, Krāslavas novada dome ievēro iepriekšējos gados pieņemtos lēmumus, kuri

paredz noteiktu budžeta finansējumu:

Valsts Kases aizdevumu un to procentu apmaksa;

līdzfinansējuma un priekšfinansējuma nodrošināšana ES un citu programmu

līdzfinansētiem projektiem;

sociālās aizsardzības pasākumu īstenošana;

izglītības iestāžu energoefektivitātes un infrastruktūras uzlabošana;

Krāslavas pilsētas ielu un novada ceļu uzturēšana un atjaunošana.

Budžeta ieņēmumus (1.14.2.1. attēls) galvenokārt veido nodokļu ieņēmumi un valsts

mērķdotācijas. Nodokļu ieņēmumi veidojas no iedzīvotāju ienākuma nodokļa, nekustamā

īpašuma nodokļa un azartspēļu nodokļa maksājumiem, tas nozīmē, ka pašvaldības ieņēmumi

tieši ir atkarīgi no novada uzņēmumu un iedzīvotāju ekonomiskās aktivitātes. Mērķdotācijas

valsts piešķir izglītības iestāžu pedagogu darba samaksai un sociālajām iemaksām, un noteiktiem

mērķiem vai projektiem. Speciālā budžeta ieņēmumus veido dabas resursu nodoklis,

privatizācijas fonda līdzekļi, ziedojumi un dāvinājumi.

1.14.2.1. attēls. Avots: Krāslavas novada domes 2013. gada publiskais pārskats, 2014

Budžeta izdevumus (1.14.2.2.attēls) veido:

Domes pārvaldes un sabiedriskās kārtības institūcijas uzturēšanas izdevumi pašvaldības

funkciju izpildei,

pirmsskolas un vispārējās izglītības nodrošināšanas izdevumi,

veselības izdevumi Krāslavas novada pagastu feldšeru punkta uzturēšanai un sanitāri –

http://www.delfi.lv/news/national/politics/visdargaka-pasvaldibas-parvalde-jurmala-un-limbazos.d?id=33509355



88

higiēnisko, pretepidemisko pasākumu un ārstnieciskās-atveseļošanas kompleksa dotācijai

SIA „Krāslavas slimnīca” aizdevumu dzēšanai;

līdzekļi sociālo pakalpojumu un pabalstu sniegšanai, sociālās palīdzības pasākumu

veikšanai un veco ļaužu pansionāta „Priedes” un „Skuķi” uzturēšanai;

dzīvokļu un komunālās saimniecības izdevumi pilsētas teritorijas uzkopšanai,

labiekārtošanai, pilsētas apgaismošanas izdevumi, pagasta komunālās saimniecības

uzturēšanai, ūdenssaimniecības attīstības projektu īstenošanai;

kultūras iestāžu uzturēšanas un pasākumu organizēšanas izdevumi, bibliotēku, kultūras

namu, muzeja, televīzijas, novada interneta portāla uzturēšana un novada informatīvā

biļetena “Krāslavas Vēstis” izdošanas finansēšana;

maksājumi citām pašvaldībām par izglītības iestāžu sniegtajiem pakalpojumiem;

aizdevumu procentu maksājumi.

Speciālā budžeta līdzekļi tiek izlietoti atbilstoši iezīmētajiem mērķiem, tas ir novada ceļu

un ielu seguma uzturēšanai un atjaunošanai, vides aizsardzības pasākumiem, infrastruktūras

labiekārtošanai.

1.14.2.2.attēls. Avots: Krāslavas novada domes 2013. gada publiskais pārskats, 2014

Pašvaldības kopējās saistības 2013.gadā bija Ls 470 807 jeb 5.97% attiecībā pret

pašvaldības budžeta ieņēmumiem, neieskaitot mērķdotācijas.

2013. gadā pašvaldības ieņēmumi nedaudz pārsniedza 13 miljonus latu, savukārt

izdevumi – gandrīz 11,5 miljonus latu. Budžeta ieņēmumi katru gadu pieaug.

Krāslavas novads aktīvi piesaista ES finansējumu. VRAA informācijas moduļa statistika

liecina, ka laika posmā no 2010. gada līdz 2013. piesaistīts gandrīz 41 miljons eiro ES fondu

finansējuma. Krāslavas novads ir līdera pozīcijās starp līdzīgajām Latgales pašvaldībām.

1.14.2.4. attēlā salīdzināta finansējuma apguve pēc iedzīvotāju skaita un teritorijas līdzīgu

pašvaldību vidū Latvijā.

Krāslavas novada domes projekti vērsti uz Krāslavas pilsētas, pagastu, kā arī kopumā

novada attīstību.



89

1.14.2.3.attēls. Avots: VRAA Reģionālās attīstības indikatoru modulis, www.raim.gov.lv, 2014

1.14.2.4.attēls. Avots: VRAA Reģionālās attīstības indikatoru modulis, www.raim.gov.lv, 2014

1.14.2. Sabiedrības līdzdalība

Novada pārvaldi veido 15 deputātu veidota dome, kurus ievēl vietējie iedzīvotāji. Deputāi

no sava vidus izvirza priekšsēdētāju. Deputātu lēmumus īsteno domes administratīvais aparāts un

iestādes. Novada dome veic LR normatīvajos aktos noteiktās funkcijas un realizē ilgtspējīgas

attīstības politiku novadā.

Sabiedrības līdzdalība izpaužas kā pilsoniskās sabiedrības iesaistīšanās publiskās varas

uzdevumu formulēšanā, apspriešanā, īstenošanā un novērtēšanā. Novadā viena no aktīvākajām ir

Krāslavas novada pensionāru biedrība, kas regulāri rīko iedzīvotāju tikšanās ar vietējo

pašvaldības vadību un kopīgi risina sasāpējušus jautājumus.

Visbiežāk nevalstiskās organizācijas (NVO) rodas, lai apmierinātu kādu sabiedrības

vajadzību, kuru nerisina ne valsts, ne pašvaldība, ne bizness. NVO sniedz cilvēkiem iespējas

Plānošanas

reģions Pašvaldība ES fondu (ELGF, ELFLA, EZF, ERAF, ESF, KF) projektu finansējumu summa

(EUR, LAD, FM)

2010. 2011. 2012. 2013. KOPĀ

Rīgas

reģions

Kandavas

novads 4 281 187,01 7 460 330,93 7 599 805,59

4 629

918,61 23 971 242

Vidzemes

reģions

Smiltenes

novads 11 697 430,72 9 835 323,13 12 579 843,20

7 477

882,69 41 590 480

Zemgales

reģions

Vecumnieku

novads 4 543 968,42 4 295 130,50 5 399 828,60

3 863

867,17 18 102 795

Latgales

reģions

Balvu novads 7 519 509,26 7 884 136,21 7 962 058,57

5 235

480,45 28 601 184

Dagdas novads 5 976 902,42 5 812 271,57 6 244 133,03

5 637

028,52 23 670 336

Krāslavas

novads 12 019 520,96 9 297 412,69 11 691 961,44

7 866

562,08 40 875 457

Ludzas novads 5 365 756,24 6 152 056,30 6 320 834,63

4 076

266,50 21 914 914

Kurzemes

reģions Aizputes novads

5 618 628,50 5 664 015,88 6 255 962,93

5 425

209,60 22 963 817



90

uzlabot savu un citu sabiedrības locekļu dzīves kvalitāti, profesionāli pašapliecināties un augt kā

personībām. Savukārt jauniešiem nevalstiskās organizācijas dod iespēju iegūt savu pirmo darba

pieredzi, iesaistoties brīvprātīgo darbā. Nevalstiskās organizācijas darbojas sabiedrības un tās

grupu interesēs un to darbība nav vērsta uz peļņas gūšanu.

Krāslavas novadā pēc Lursoft datiem ir 84 biedrība (informācija par aktīvākajām

pielikumā Nr.3). Darbojas arī vairākas neformālas jauniešu apvienības pagastos. Liels ir

mednieku un makšķernieku klubu īpatsvars.

Kopš 2001. gada Krāslavā darbojas biedrības Eiroreģions „Ezeru zeme” Latvijas birojs,

kura mērķis ir stimulēt un attīstīt labas kaimiņattiecības starp Baltkrieviju, Latviju un Lietuvu

Eiroreģiona teritorijā. Viens no Eiroreģiona galvenajiem uzdevumiem ir arī kontaktu uzturēšana

starp 7 Eiroreģiona darba grupām (telpiskā plānošana, kultūra, izglītība, sociālā sfēra, tūrisms un

dabas aizsardzība, uzņēmējdarbības un infrastruktūras attīstība, ar robežas šķērsošanu saistītu

problēmu risināšana) un politiķiem. Biedrība līdz šim ir īstenojusi vērienīgus infrastruktūras

projektus ceļu satiksmes drošības un tūrisma attīstības jomā.

2006. gadā tika nodibināta biedrība „Krāslavas rajona partnerība” ar mērķi veicināt

ilgtspējīgu sociālo un ekonomisko attīstību bijušajā Krāslavas rajonā, iesaistot organizācijas un

iedzīvotājus vietējā līmeņa problēmu risināšanā. Mērķa veiksmīgai sasniegšanai biedrības darbā

iesaistījās uzņēmēji, nevalstisko organizāciju un pašvaldību pārstāvji. Biedrība šobrīd administrē

Lauku attīstības plāna 4. ass „LEADER” finansējumu, organizējot projektu konkursus un

motivējot vietējos iedzīvotājus uzlabot savu dzīves vidi.

Sociālajā un ģimenes atbalsta jomās darbojas Latvijas Sarkanā Krusta (LSK) Krāslavas

komiteja, žēlsirdības organizācija „Caritas”, biedrība Ģimenes atbalsta centrs „Atvērtība”,

Krāslavas novada bērnu ar īpašām un speciālām vajadzībām atbalsta biedrība "Saulessvece”,

invalīdu sporta klubs „Krāslava” un invalīdu biedrība „Stariņš”.

Biedrība „Krouslovys amatnīku bruoliste", Latvijas Krievu Kopienas Krāslavas nodaļa,

Krāslavas romu biedrība, Baltkrievu kultūras biedrība „Vjasjolka” ir nodibinātas ar mērķi kopt

un uzturēt latgaliešu un mazākumtautību tradīcijas.

Sporta tradīcijas iedzīvina un aktīvu dzīvesveidu popularizē biedrība „Sporta klubs

„Krāslava””, kas ir dibināta 2007.gada 27.jūlijā. Klubs katru gadu rīko Krāslavas atklāto

basketbola čempionātu vīriešiem un nodrošina Krāslavas komandas piedalīšanos Latvijas –

Lietuvas pierobežas basketbola līgas čempionātā. Klubs organizēja arī citus pasākumus – ielu

basketbola turnīrus „Krāslavas bruģis 2008” un „Krāslavas bumba 2010”, nūjošanas apmācības

interesentiem, velomaratonu „Daugavas loki 2013”.

2013. – 2014. gadā nodibinātas basketbola, volejbola un futbola entuziastu intereses

pārstāvošas biedrības.

Dzīves vides kvalitāti aktīvi uzlabo biedrība „Skaistas atbalsta centrs”, kurš izveidots,

apvienojoties Skaistas Dāmu un Vīru klubiem. Biedrība aktīvi piesaista finansējumu savas

tehniskās kapacitātes sekmēšanai un pakalpojumu klāsta palielināšanai Skaistas pagasta

iedzīvotāju brīvā laika dažādošanai.

Kalniešu pagastā 2009. gadā tika nodibināta biedrība „Zelta takas”. Biedrība 2010.

gadā, piesaistot LEADER finansējumu, pagasta centrā izveidoja deju laukumu un atpūtas vietu.

Līdzīgu sporta un atpūtas laukumu izveidoja biedrība „Ūdrīši” Ūdrīšu pagasta Augstkalnes

ciemā.

Vairākus projektus Krāslavā jau ir īstenojusi biedrība „Pieci airi”.



91

Interešu izglītības jomā vairākus gadus sekmīgi darbojas biedrība "Krāslavas automoto

sporta klubs", 2010. gada rudenī tika atklātas Foto kluba „Zibsnis” interešu izglītības un darba

telpas. Latgales jauniešu sadarbības stiprināšanai 2010. gadā tika nodibināta biedrība „Latgales

jauniešu sadarbības tīkls”.

1.15. Pašreizējās situācijas analīzes kopsavilkums

Kopš 2009.gada jūlija Krāslavas novadu veido 12 teritoriālās vienības — 11 pagasti un

Krāslavas pilsēta.

2012. gada 27. jūnijā Kultūras ministrija apstiprināja Krāslavas novada ģerboni –

vairogu, kura labajā pusē uz purpura krāsas fona attēlots zelta scepters, savukārt kreisajā pusē -

piecas zelta joslas uz melna fona.

Novads atrodas 275 km attālumā no Latvijas galvaspilsētas un robežojas ar Aglonas un

Dagdas un Daugavpils novadiem, kā arī Baltkrievijas Republiku. Novada teritorijā ir 146 ezeri,

cauri novadam plūst likteņupe Daugava.

Krāslavas novada teritorijas platība ir 100 468 ha (1004,68 km2). Aptuveni 44 362 ha jeb

52% tiek izmantoti lauksaimniecībā, 30 181 ha (35% ) aizņem meži, 2 767 ha (3%) purvi, 8 615

ha (10%) ir pārējās zemes.

Teritorijas attīstības indekss 2013. gadā – 1,035.

Krāslavas novadā pēc 2014.gada 1.jūlija Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem

bija 18 124 dzīvesvietu deklarējušo iedzīvotāju, no tiem 9365,53 jeb 53% dzīvoja Krāslavas

pilsētā. Lielākie pagasti pēc iedzīvotāju skaita ir Ūdrīšu (1 568 jeb 9%) un Indras (1 183 jeb 7%).

Pārējo pagastu teritorijas iedzīvotāju kopums ir līdz 1000 iedzīvotājiem.

Novada pārvaldi veido 15 deputātu veidota dome, kurus ievēl vietējie iedzīvotāji.

Pašvaldības budžets 2013. gadā bija gandrīz 13 miljoni latu.

Nekustamo īpašumu vērtība sastāda gandrīz 45 milj. latu, vērtīgākā daļa ir dzīvojamās

mājas, zeme, transporta un inženierbūves.

Krāslavas novada dome un pagastu pārvaldes nodrošina dažādus komunālos

pakalpojumus: centralizēto ūdensapgādi, kanalizāciju, siltumapgādi un atkritumu

apsaimniekošanu.

Centralizētā ūdensapgāde, izņemot Krāslavas pilsētu, ir pieejama tikai pagastu centros.

No 2006. līdz 2014. gadam, īstenojot vērienīgus ūdenssaimniecības attīstības projektus, vairākos

ciemos ir uzbūvētas atdzelžošanas stacijas, tiek rekonstruēti ūdensvadu un kanalizācijas tīkli.

Krāslavā Kohēzijas fonda projekta ietvaros ir atjaunoti ūdens un kanalizācijas tīkli un uzbūvētas

jaunas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas.

Sadzīves atkritumu efektīvu un kvalitatīvu apsaimniekošanu visā novada teritorijā

nodrošina pašvaldības izvēlēts komersants SIA „Dova”. Kaut arī pastāv stingri normatīvie akti,

tikai retajam lauku teritoriju iedzīvotājam ir noslēgts līgums ar atkritumu apsaimniekotāju.

Centralizētā siltumapgāde ir pieejama Krāslavas pilsētā un Robežnieku ciemā. Krāslavā

siltuma apgādi daudzdzīvokļu dzīvojamām mājām, sabiedriskajām ēkām, kā arī nelielam skaitam

individuālo māju nodrošina SIA „Krāslavas nami”. Pilsētā darbojas koģenerācija stacija un

vairākas lokālās katlumājas, kas nodrošina ar siltumenerģiju atsevišķas organizācijas.

Pašvaldības aģentūra „Labiekārtošana K” apsaimnieko nedaudz vairāk kā 60 km

Krāslavas pilsētas apgaismojuma tīklu. Lauku teritorijā apgaismojums ir Ūdrīšu pagasta

Augstkalnes ciema un daļēji – Indras ciemā.



92

Novada galvenā vērtība ir radoši, talantīgi un uzņēmīgi ļaudis. No šejienes cēlušies

pazīstami filosofi, sportisti, mākslinieki, literāti, mediķi un zinātnieki. Izcilākie novadnieki –

latgaliešu literārās valodas aizsācējs, jezuīts Jōņs Lukaševičs, rakstniece un pedagoģe

Neaizmērstule, zinātnieks, teoloģijas doktors Stanislavs Škutāns, aktieris un režisors Jūlijs

Bebrišs, akadēmiķis un kodolfiziķis Pēteris Prokofjevs, filosofs Nikolajs Loskis, tēlnieks Naums

Aronsons, komponists un mākslas zinātnieks Jozuus Pēteris Pauls, medicīnas doktors Jevgēnijs

Nemiro, operdziedātāja Jūlija Vilgerte – Zveja, dzejniece Anna Rode, lauksaimniecības

habilitētais doktors Meikuls Locmers, žurnālists Konstantīns Makņa, gleznotājs, portretists

Antons Kurpenīks, dzejnieks Valdis Krāslavietis, medicīnas doktore Viktorija Linaberga,

inženierzinātņu habilitētā profesore Silvija Kukle, kultūras darbinieks Edmunds Gekišs, docents

Dmitrijs Taļerko, docents Gunārs Vērdiņš, novadpētniece Janīna Gekiša, filoloģijas doktore

Lidija Leikuma, katoļu garīdznieks Alberts Cimanovskis, gleznotājs Valentīns Zlidnis,

māksliniece Daiga Lapsa, ārsts traumatologs Jānis Leikums, literāte Cecīlija Dinere, keramiķis

Valdis Pauliņš, gleznotājs Pāvils Glaudāns, gleznotājs Eduards Pustovoitovs, uzņēmējs Igors

Menščikovs, sportistes Valentīna Gotovska, Ineta Radeviča un Dmitrijs Silovs.

Novads lepojas ar 7 īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, jo sevišķi dabas parkiem

„Daugavas loki”, „Dridža ezers” un aizsargājamo ainavu apvidu „Augšdaugava”.

Visā novada teritorijā atrodas 12 valsts nozīmes arhitektūras pieminekļi, 93 arheoloģijas

pieminekļi, 60 valsts nozīmes mākslas pieminekļi un 1 pilsētbūvniecības piemineklis. Aulejas,

Indricas, Krāslavas un Piedrujas katoļu baznīcas, grāfu Plāteru pils komplekss ar parku un

bibliotēka, Krāslavas vēsturiskais centrs, bijusī Krāslavas zirgu pasta stacija, Sauleskalns un

Šokolādes kalns tiek pozicionēti kā populārākie tūrisma objekti.

Novadā ir 11 vispārējās izglītības iestādes. 2014./2015. gadā 235 bērni apgūst

pirmsskolas izglītības programmas, 1423 izglītojamie mācās vispārizglītojošās skolās, 54

izglītojamie mācās Rīgas Valsts tehnikuma Krāslavas filiālē.

Pēc NVA datiem 2013. gadā Krāslavas novadā reģistrētais bezdarba līmenis bija 13 %.

Novada teritoriju caurauž blīvs valsts un pašvaldības autoceļu tīkls, kas nodrošina labas

sasniedzamības iespējas. Novadā ir 968, 90 km grunts seguma ceļu un 182,99 km melnā seguma

ceļu. Novada teritoriju šķērso vairāki nozīmīgi autoceļi - valsts autoceļš A6, kas ved uz Latvijas

– Baltkrievijas robežu, reģionālie autoceļi P61 Krāslava – Dagda, autoceļš P69 Skrudaliena –

Kaplava, P62 Preiļi – Krāslava un vairāk par 20 valsts 2. šķiras autoceļiem. Paralēli autoceļam

A6 novada teritoriju šķērso starptautiskas nozīmes dzelzceļa līnija Rīga – Minska, kas nodrošina

kravas pārvadājumus. 2011. gadā atjaunoti pasažieru pārvadājumi maršrutā Rīga – Minska ar

pieturām Daugavpilī un Indrā.

Novadā ir četras saldūdens pazemes ūdeņu rezerves vietas (visas atrodas Krāslavas

pilsētā) un gandrīz 50 būvmaterāliem derīgo (smiltis, māls, grants) zemes dzīļu resursu vietas

visā novada teritorijā. Saldūdens kaļķa rezerves ir piecos novada ezeros, kuri netiek izmantoti.

Vadošie novada uzņēmumi darbojas lauksaimnieciskās produkcijas ražošanas un

pārstrādes, kokapstrādes, vieglās rūpniecības un tirdzniecības jomās. Piecpadsmit uzņēmumu

apgrozījums ir lielāks par 1 miljoniem latu, no tiem 3 ir pašvaldības kapitālsabiedrības.

Krāslavas novadā ir 161 ražojošas zemnieku saimniecības, no tām 85 ir bioloģiskās.

Četrpadsmit saimniecības 2013. gadā sasniegušas apgrozījumu virs 100 000 euro. Salīdzinoši

jauna kultūra novadā ir tehniskā kaņepe.

Krāslavas produkti ir SIA „Krāslava D” konditorijas izstrādājumi, Pauliņu keramikas



93

izstrādājumi, AS „Krāslavas piens” Latgales sviests un ZS „Kurmīši” zāļu tējas. Krāslavas

zīmolam pieder arī SIA „NEMO” šūšanas izstrādājumi, SIA „Varpa” kokizstrādājumi un,

protams, Krāslavas alus, mājražotāju piena un gaļas izstrādājumi, ZS „Vaicuļevas” linsēklu eļļa,

medus, Krāslavas gurķi un tomāti, nobraucieni pa Daugavu ar smailītēm vai plostu.

Teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēmas Reģionālās attīstības indikatoru

moduļa (www.raim.gov.lv) apkopotā informācija liecina, ka laika posmā no 2010. gada līdz

2014. gadam Krāslavas novada dome piesaistīja ES fondu līdzekļus gandrīz 41 miljona latu

vērtībā. Investīciju projekti vērsti uz Krāslavas pilsētas, pagastu, kā arī kopumā novada attīstību.

No 2007. gada līdz 2011. gadam ES fondu aktivitāšu ieguldījumi uz vienu iedzīvotāju

Krāslavas novadā bija 500 - 750 lati, kas ir viens no augstākajiem rādītājiem Latvijā.

Lielākās industriālās ražošanas teritorijas Krāslavas pilsētā ir Indras, Aglonas, Rēzeknes,

Izvaltas, Lielajā un Latgales ielās Krāslavā. Rūpniecībai piemērota infrastruktūra ir gandrīz katrā

novada pagastā.

Novadā strauji attīstās tūrisms, 2014. gadā darbojas 29 izmitināšnas iestādes, piedāvājot

628 gultas vietas un 44 treileru vietas. Populārākie tūrisma virzieni - aktīvais, kultūras un dabas,

lauku un Latgales kulinārā mantojuma tūrisms.

Krāslavā ir svarīgāko valsts iestāžu - Nodarbinātības Valsts aģentūras, Valsts Sociālās

Apdrošināšanas aģentūras, Probācijas dienesta, Valsts Ieņēmumu dienesta, Pilsonības un

migrācijas pārvaldes, Pārtikas un veterinārā dienesta, Ciltsdarbu valsts inspekcijas filiāles un

nodaļas.

Iedzīvotāju līdzdalība izpaužas, iesaistoties nevalstisko organizāciju darbībā. Novadā

dažādās jomās aktīvi darbojas aptuveni 30 biedrības. 2010. – 2014. gadā ir nodibinātas 20

jaunas biedrības. Krāslavā darbojas administratīvi un institucionāli spēcīgas biedrības

Eiroreģiona „Ezeru zeme” birojs.

Krāslavas novada domes pēdējos piecos gados īstenoto attīstības politiku vietējie

iedzīvotāji 2014. gadā novērtēja kā pozitīvu.



94

2. Stipro un vājo pušu, iespēju un draudu analīze (SVID) 14. tabula. SVID analīze. Avots: Attīstības programmas izstrādes darba grupas, 2010

Nozare Stiprās puses Vājās puses Iespējas Draudi

Lauku

teritorija

1. Daudzveidīgie dabas resursi, ainava,

ūdeņi;

2. Kultūrvēsture;

3. Ekoloģiski tīra vide;

4. Daudz lauksaimniecībā iesaistīto

iedzīvotāju;

5. Mājražošana, amatniecība;

6. Inženierinfrastruktūras tīkls aptver visu

novada teritoriju;

7. Teritoriju šķērso valsts nozīmes

autoceļi, dzelzceļa līnija, kopumā labs

ceļu tīkls;

8. Pamata, vispārējās un profesionālās

izglītības iegūšanas iespējas tuvu

dzīvesvietai;

9. Iedzīvotāju sīkstums, strādīgums,

sirsnīgums, vēlme darboties, pašapziņa;

10. Vietējo iedzīvotāju viesmīlība.

1. Komunikācijas, inženiertīklu

tehniskais stāvoklis neatbilst

modernajām tehnoloģiju prasībām;

2. Ceļu tehniski neapmierinošais

stāvoklis, ierobežota sabiedriskā

transporta satiksme;

3. Zems dzimstības līmenis,

iedzīvotāju skaita samazināšanās;

4. Darba vietu trūkums;

5. Jauniešiem nav motivācijas dzīvot

lauku teritorijās;

6. Izglītotā, kvalificētā darba spēka

aizplūšana, „smadzeņu noplūde”;

7. Iedzīvotāju apātija un degradācija

(alkohola, citu atkarību izraisītas

problēmas), bezatbildība;

8. Lauksaimnieciskās ražošanas

sadrumstalotība;

9. Liels attālums no galvaspilsētas,

lielajām tirdzniecības vietām;

10. Ražošanas un rūpniecības

uzņēmumu trūkums;

11. Perifērijas sajūta;

12. Nestabilā situācija

lauksaimniecības produkcijas

ražošanas tirgū;

13. Valdības politikas konsekvences

trūkums;

14. Kaimiņvalstu masu mediju (TV)

ietekme uz iedzīvotājiem.

1. Infrastruktūras, pamatpakalpojumu

kvalitātes sekmēšana;

2. Kooperācijas veicināšana

lauksaimnieciskās ražošanas un lauku

tūrisma jomās;

3. Lauku tūrisma un tūrisma tīklu

(maršrutu) attīstīšana;

4. Brīvo zemju izmantošana inovatīvai

darbībai;

5. Zivsaimniecības attīstīšana;

6. Kultūraugu audzēšana un pārstrāde;

7. Jaunu lauksaimniecības nozaru attīstība

(tehniskās kultūras);

8. Sadarbības veicināšana ar kaimiņiem

(Baltkrievija, NVS valstis);

9. Sociālo un profesionālo sadarbības

tīklu veidošana;

10. Uz uzņēmējdarbību vērsta

tālākizglītība, pārkvalifikācija;

11. Vienas pieturas aģentūras punktu

veidošana (valsts, pašvaldību

pakalpojumi) iedzīvotāju vajadzību

risināšanai;

12. Teritorijas kā dzīvesvides

popularizēšana, pozitīva un skaidra tēla

radīšana;

13. Jauniešu motivēšana atgriezties

novadā;

14. Iedzīvotāju motivēšana iesaistīties

NVO, saņemt ES atbalstu;

15. Ārējā finansējuma piesaiste.

1. Valsts politika (LIAS Latvija 2030

paredz urbanizāciju);

2. Nepastāvīgā valsts politika

lauksaimniecības jomā;

3. Liela valsts iestāžu reģionalizācija,

pakalpojumi ir grūti sasniedzami

vietējiem iedzīvotājiem;

4. Valsts kopējā ekonomiskā

lejupslīde;

5. Valsts un valdības attieksme pret

attālajām teritorijām;

6. Nepietiekošs finansiālais atbalsts

(augsti banku procenti, kredītu

nepieejamība);

7. Nodokļu politika;

8. Minimāli tiek domāts par ražošanu

valsts mērogā;

9. Atsvešināšanās starp novadiem un

reģioniem (katrs domā lokāli);

10. Dabas resursus noplicinoša

darbība (koģenerācija utt.);

11. Jaunu cilvēku aizbraukšana (līdz

ar to netiek veicinātas inovācijas

un jaunas idejas);

12. Iedzīvotāju skaita samazināšanās,

novecošana un darbaspēka

aizplūšana;

13. Izglītības līmeņa pazemināšanās

slēdzot skolas;

14. Iedzīvotāju zemā pirktspēja.



95

Vide un

tūrisms

1. Ainavām bagāta un maz piesārņota

vide un gaiss, daudzveidīgi dabas

resursi (ezeri, pakalni, meži, reljefs);

2. Maz apdzīvots Daugavas kreisais

krasts;

3. Bagātīga flora un fauna;

4. Natura 2000 teritorijas;

5. Daba – milzīgs tūrisma attīstības

resurss;

6. Grāfa Plātera pils komplekss, Plāteru

mantojums novada teritorijā (parki,

muižas);

7. Sakrālais tūrisms;

8. Podniecība, tradīcijas;

9. Latgaliešu valoda;

10. Aktīvi, radoši, viesmīlīgi tūrisma

uzņēmēji;

11. Viesmīlīgi iedzīvotāji;

12. Kulinārais mantojums;

13. Izdevīgs ģeogrāfiskais stāvoklis (tuvu

republikas nozīmes pilsētām, ES ārējā

robeža);

14. Tūrisma informācijas centrs;

15. Regulāra tūrisma uzņēmēju izglītošana,

TIC uzņemas mārketinga pasākumu

organizēšanu, atraktīvi gidi;.

16. Centralizēta ūdensapgādes un

notekūdeņu sistēma pilsētās un pagastu

centros;

17. Laba atkritumu savākšanas sistēma

pilsētā un pagastu centros.

1. Neapmierinošs ceļu stāvoklis;

2. Vāji attīstīta publiskā tūrisma

infrastruktūra (pludmales,

stāvlaukumu, info stendu un tualešu

trūkums informatīvo un reklāmas

norāžu trūkums);

3. Kultūrvēsturiskie objekti daudzviet

ir avārijas stāvoklī;

4. Tiek degradēta ainava

neapsaimniekoto zemju, izcirsto

mežu dēļ;

5. Zināšanu trūkums par tūrismu un

vidi;

6. Nepietiekama naktsmītņu kvalitāte;

7. Trūkst suvenīru tirdzniecības vietu;

8. Trūkst ēdināšanas, izklaides

pakalpojumu tūristiem;

9. Šaurs tūrisma objektu un

pakalpojumu spektrs;

10. Liels attālums no pilsētām;

11. Pārvietošanās noteikumi pierobežā;

12. Tūrisma sezonālais raksturs;

13. Vājas svešvalodu zināšanas;

14. Nav ūdens resursu apsaimniekotāja;

15. Infrastruktūras nolietošanās (slikts

kanalizācijas tīklu stāvoklis);

16. Dzeramā ūdens sliktā kvalitāte

(Krāslavas pilsēta?);

17. Praktiski nenotiek atkritumu

apsaimniekošana ārpus pagastu

centriem;

18. ĪADT lielākoties nav izstrādāti

dabas aizsardzības plāni.

1. Ziemas tūrisma produktu klāsta

paplašināšana;

2. Kultūrtūrisma, lauku tūrisma un

ekotūrisma attīstības iespējas;

3. Eko zemnieku saimniecību iesaistīšana

4. Ēdināšanas servisa attīstībā;

5. Jaunu maršrutu un objektu izveide;

6. Daugavas krastu labiekārtošana;

7. Grāfu Plāteru pils kompleksa

atjaunošana;

8. Kultūrvēsturisko objektu renovācija,

rekonstrukcija;

9. Tehniskas un praktiskas palīdzības

sniegšana pieminekļu īpašniekiem;

19. Amatnieku veikala izveide;

20. Vienota novada tēla koncepcijas

izstrāde;

21. Inovatīvu ideju un pakalpojumu

sekmēšana tūrismā;

22. NVS tūristu piesaiste;

23. Prasmīga tūrisma mārketinga

pielietošana;

24. Ūdenssaimniecības sakārtošana;

25. Iedzīvotāju informēšana par atkritumu

šķirošanu, apsaimniekošanu;

26. Saldūdens resursi;

27. Ezeru apsaimniekošana;

28. Finanšu piesaiste;

29. Priekšlikumu sniegšana izmaiņām

likumdošanas normatīvajos aktos.

1. Pārrobežu piesārņojuma

nekontrolējamība (ķīmiskais

piesārņojums pa Daugavu no

Baltkrievijas, radioaktīvais

atkritumu poligons Ignalinā);

2. Dabas resursus noplicinoša

darbība (mežu izciršana), kas tiek

pieļauta ar teritorijas plānojumiem,

piemēram Piedrujā – ozolu mežu

izciršana ĪADT, lai transformētu

zemi par karjeru –galvenā plānotā

atļautā izmantošana kā pašvaldības

saistošie noteikumi;

3. Zivju resursu samazināšanās un

ezeru izsaimniekošana;

4. Pieminekļu bojāeja ārējo faktoru

ietekmē;

5. Iedzīvotāju skaita samazināšanās

apdraud infrastruktūras

uzturēšanu;

6. Iedzīvotāju zemā maksātspēja;

(komunālie pakalpojumi)

7. Nekonkurētspējīgas cenas

salīdzinājumā ar Lietuvu un citām

valstīm;

8. Tradicionālo tirgu zaudējums

konkurences dēļ;

9. Bezdarbs;

10. Kvalificētu speciālistu trūkums.



96

Sociālā un veselības

sfēra

1. Daudzveidīgi veselības un sociālo

pakalpojumu klāsts (veco ļaužu

pansionāti ar medicīnisko

nodrošinājumu, ārpusģimenes aprūpe

bērniem krīzes situācijā, slimokase,

feldšeru – vecmāšu punkti pagastos,

saglabāta slimnīca un poliklīnika);

2. Pieejama stacionārā aprūpe;

3. Sabiedriskais sektors daļēji pārņēmis

sociālās aprūpes funkcijas (Caritas,

Sarkanais Krusts, invalīdu un

pensionāru biedrības);

4. Kvalificēti sociālie darbinieki un

aprūpētāji.

1. Mediķu trūkums, zems

profesionālais līmenis;

2. Zems medicīniskās aprūpes līmenis;

3. Lielā slodze sociālā darba

speciālistiem;

4. Cilvēkresursu trūkums BSRC

„Mūsmājas”;

5. Nolietojusies infrastruktūra,

tehnoloģijas tehniski materiālā bāze

veselības un sociālās aprūpes

iestādēs;

6. Informācijas trūkums iedzīvotājiem;

7. Valsts politikas tendenču

nekonsekvence;

8. Nav pieejama bērnu stacionārā

aprūpe;

9. Nav pieejami sociālās rehabilitācijas

pakalpojumi iedzīvotājiem un

bērniem ar uzvedības traucējumiem,

nav pakalpojumu krīzes grūtībās

nonākušajiem;

10. Finsējuma samazināšanās sociālajais

sfērai;

11. Bezdarba palielināšanās;

12. Procentuāli liels trūcīgo iedzīvotāju

un veco ļaužu slānis;

13. Sociāli degradētas personas;

14. Vāji tiek izmantotas sabiedrisko

organizāciju iespējas.

1. Jaunu sociālo pakalpojumu izveide

(sociālais dzīvoklis, vides pieejamība

iedzīvotājiem ar funkcionāliem

traucējumiem, bērnu stacionārs, krīzes

centrs krīzes situācijā nonākušajām

ģimenēm ar bērniem, psiholoģiskās

atbalsta grupas, pakalpojumi bērniem ar

uzvedības traucējumiem, zupas virtuves

trūkumcietējiem);

2. Starpprofesionāļu komandas veidošana;

3. Iesaistīt politisko lēmumu pieņemšanā

jomas ekspertus un sabiedriskās

organizācijas;

4. Sekmēt ārstu profesionālo izaugsmi;

5. Piesaistīt kvalificētus speciālistus;

6. Sekmēt infrastruktūras attīstību (BSRC

„Mūsmājas”, pansionāta telpu

sakārtošana);

7. Sociālo funkciju deleģēšana

sabiedriskajām organizācijām;

8. Uzņēmēju iesaistīšana sociālo problēmu

risināšanā;

9. Optimizēt sniegtos pakalpojumus

sociālajā un veselības jomā.

1. Ekonomiskā lejupslīde;

2. Budžeta līdzekļu samazināšanās;

3. Politiskā atbalsta trūkums visos

līmeņos;

4. Politiskais infantīlims;

5. Bezdarbs;

6. Aktīvu cilvēku aizplūšana;

7. Profesionāļu izdegšana;

8. Slimnīcas bankrots, medicīniskā

personāla aizplūšana;

9. Noziedzības pieaugums;

10. Iedzīvotāju apātija, motivācijas

zudums.



97

Izglītība 1. Kompetenti, radoši skolotāji;

2. Sasniegumi izglītībā;

3. Plašs interešu izglītības klāsts skolas

vecuma bērniem un jauniešiem;

4. Arodizglītība kokapstrādē;

5. Sabiedrībā integrēti bērni ar speciālām

vajadzībām;

6. Inovatīvs aprīkojums dabaszinātņu

kabinetos;

7. Pēdējos gados uzlabota

materiāltehniskā bāze un infrastruktūra

pilsētas skolās;

8. Skolu tradīcijas;

9. Pašdarbība skolās.

1. Finansējuma trūkums skolotāju

tālākizglītībai;

2. Nevienlīdzīgs pedagogu darba

apmaksas princips;

3. Vecāku pasivitāte (aizbraukšana

darba meklējumos);

4. Vājas angļu valodas zināšanas;

5. Strauja izglītojamo skaita

samazināšanās;

6. Nolietota infrastruktūra vai tās

trūkums (Bērnu un jauniešu

centrā);

7. Arodizglītības iespēju trūkums

meitenēm;

8. Jaunu programmu trūkums;

9. Sarežģīti sagatavot šauras

specialitātes speciālistus;

10. Vājš mūžizglītības klāsts

piegušajiem;

11. Nav vienotas datu bāzes par

izglītības iespējām novadā.

1. Skolēnu motivēšanas sistēma par

sasniegumiem olimpiādēs;

2. Izglītības iestāžu infrastruktūras

uzlabošana;

3. Nometņu organizēšana jauniešiem;

4. Jaunatnes lietu speciālista piesaiste;

5. Jauniešu iesaiste sabiedriskajā dzīvē;

6. Vecāku komiteju veidošana;

7. Izglītības kvalitātes uzlabošana (veicot

skolēnu, vecāku, absolventu aptaujas

utt.);

8. Mūžizglītības sistēmas veidošana;

9. Sadarbības veicināšana starp uzņēmējiem

un skolām;

10. Lauku skolu attīstīšana par kopienu

centriem;

11. Telpu racionāla izmantošana,

optimizēšana;

12. Skolu tīkla optimizēšana;

13. Priekšlikumi likumdošanas maiņai.

1. Iedzīvotāju skaita samazināšanās,

zems dzimstības un augsts mirstības

līmenis;

2. Zināšanu līmenis pazemināšanās

lauku skolās;

3. Vērtību sistēmas maiņa;

4. Bezdarba līmeņa paaugstināšanās;

5. Atkarības vielu lietošana, agrīns

sekss;

6. Noziedzība;

7. Pedagogu novecošana;

8. Lauku skolu likvidēšana;

9. Nepietiekams valsts finansējums

izglītībai;

10. Bezmaksas mācību grāmatu trūkums

pilsētas skolās.

Ekonomika un

uzņēmējdarbība

1. Ģeogrāfiskais stāvoklis;

2. Labs krievu valodas līmenis;

3. Pieejama infrastruktūra, brīvas ražošanai

piemērotas teritorijas;

4. Dzelzceļš un labi attīstīts ceļu tīkls (Rīga

– Baltkrievija);

5. Dabas resursi (lauksaimnieciskā ražošana

utt.);

6. Konkurētspējīgi uzņēmumi.

1. Infrastruktūras vides degradācija;

2. Jaunu iniciatīvu trūkums;

3. Liels attālums no Rīgas lidostas;

4. Cilvēkresursu nekompetence

uzņēmējdarbībā;

5. Uzņēmējarbības atbalsta intitūciju

trūkums;

6. Vājas angļu valodas zināšanas;

7. Kvalificētā darbaspēka aizplūšana;


9. Bezdarbs;

10. Lauku teritoriju un laukos dzīvojošo

cilvēku degradācija;

11. Viegli uztveramas informācijas

nepietiekamība par ES iespējām.

1. Infrastruktūras uzlabošana;

2. Brīvo, tukšo telpu piemērošana

uzņēmējdarbības uzsākšanai;

3. Dzelzceļa izmantošana (Latgran);

4. Dabas resursu ilgstspējīga izmantošana

(koksnes, koka produkcijas eksports);

5. Ekotūrisms, inovācijas;

6. Netradicionālā lauksaimniecība.

7. Informācijas pieejamības veicināšana,

8. Cilvēkresursu kvalifikācijas celšana;

9. Biznesa inkubatoru (ne tikai biroju, bet

ražošanas teritoriju) izveide;

10. Daugavpils lidlauka atjaunošana;

11. Zaļā enerģija.


2. Nepietiekami noieta tirgi;

3. Banku kreditēšanas politika;

4. Iedzīvotāju skaita sarukšana;

5. Kvalificētu cilvēkresursu deficīts;

6. Iedzīvotāju degradēšanās;

7. Noziedzības pieaugums;

8. Infrastruktūras degradācija.



98

Sports 1. Labi sasniegumi sportā (dalība

Olimpiskajās spēlēs);

2. Entuziasma pilni cilvēki;

3. Profesionāla līmeņa sporta skola

Krāslavā, filiāles Izvaltā un Dagdā;

4. Kvalificēti sporta skolas treneri;

5. Pieejama sporta infrastruktūra,

kvalitatīva Varavīksnes vidusskolas

sporta zāle;

6. Tradīcijas;

7. Motivācija dalībai sacensībās.

1. Infrastruktūras degradācija;

2. Nepietiekams finansējums

aprīkojumam, grāmatām;

3. Sportošana profesionāļu vadībā

pieejama tikai jauniešiem;

4. Vāja dažādu iestāžu sadarbība;

5. Pasīva iedzīvotāju iesaistīšanās

pasākumos;

6. Zems atalgojums sporta jomā.

1. Sporta infrastruktūras kvalitātes

uzlabošana un dažādošana;

2. Stratēģisku dokumentu izstrāde;

3. Sporta prestiža celšana;

4. Regulāru pasākumu organizēšana

plašākai sabiedrībai.

1. Iedzīvotāju masveida aizplūšana;

2. Veselības stāvokļa pazemināšanās;

3. Profesionāļu aizplūšana.

Kultūra 1. Vadošo kolektīvu starptautiskā pieredze

un sadarbība ar ārvalstu kolektīviem;

2. Kultūras iestāžu izvietojums visā novada

teritorijā;

3. Sekmīga mūzikas, mākslas skolas,

bibliotēku un keramiķu darbība,

tradīcijas;

4. Krāslavas un Indras muzeju aktīva

darbība;

5. Izveidota amatnieku biedrība.

1. Profesionāļu “novecošanās un

izdegšana”;

2. Jaunu ideju trūkums;

3. Vienota tēla trūkums;

4. Regulāru pasākumu plāna trūkums;

5. Speciālās izglītības un starptautiskās

pieredzes nepietiekamība;

6. Paaudžu pēctecības trūkums (kori,

daiļamatu meistari);

7. Kultūras objektu nesakoptība,

materiālās bāzes nolietojums,

kultūras pieminekļu straujā bojāeja;

8. Motivācijas trūkums jaunajai

paaudzei izvēlēties profesionālās

mākslas zinību apguvi.

1. Kultūras pasākumu kvalitātes līmeņa

paaugstināšana;

2. Vienota novada kultūras pasākumu plāna

izstrāde;

3. Starptautiskā sadarbība, starptautiskie

projekti;

4. Bibliotēku datorizācija ļauj piekļūt un

izmantot pasaules datu bāzes;

5. Jaunatnes piesaiste kultūras dzīvei;

6. Tūristu pieplūdums;

7. Kultūras infrastruktūras rekonstrukcija

novadā.

1. Iedzīvotāju aizplūšana no laukiem;

2. Jaunākās literatūras un informācijas

materiālu augstās cenas;

3. Valsts finanšu politika;

4. Pazeminās skolēnu iespējas un

motivācija piedalīties kultūras dzīvē;

5. Pašvaldības ierobežotie resursi.



99

3. Stratēģiskā daļa

3.1. Telpiskais konteksts attīstībā

Krāslavas novada attīstība jāplāno arī telpiskajā kontekstā gan reģionālajā, gan

nacionālajā un starptautiskajā līmenī.

Svarīgs rādītājs teritorijas telpiskajai attīstībai ir tās sasniedzamība ar galvaspilsētu Rīgu

un novada centru. Kā redzams 3.1.1. un 3.1.2. attēlos, Latvijas galvaspilsētas sasniegšanas laiks

ir virs 2 stundām, kas nenoliedzami ir būtisks šķērslis uz eksportu orientētu uzņēmumu attīstībai.

3.1.1. attēls. Rīgas sasniedzamība (Latgales plānošanas reģiona teritorijas plānojums 2006 – 2026)

Savukārt novada centra – Krāslavas pilsētas un tuvākās lielākās pilsētas – Daugavpils kā

galveno publisko pakalpojumu saņemšanas sasniedzamība ir pieņemama, bet situāciju varētu

pasliktināt veselības aprūpes, valsts pārvaldes pakalpojumu koncentrācija Daugavpilī. Šajā

gadījumā visnelabvēlīgākā situācijā nokļūst Krāslavas novada pierobežas teritoriju iedzīvotāji, jo

summārais laiks un izdevumi nokļūšanai līdz pakalpojuma saņemšanas vietai būtiski pieaugs.

3.1.2. attēls. Novadu centru sasniedzamība. Avots: Latgales plānošanas reģiona teritorijas plānojums 2006 – 2026

Saskaņā ar Latgales reģiona teritorijas plānojuma 2006. – 2026.gadam II daļu „Telpiskās

attīstības perspektīva” Krāslavas pilsēta figurē kā reģiona nozīmes attīstības centrs un Indras

ciems kā vietējās nozīmes attīstības centrs. Būtiski būtu akcentēt arī citu esošo pagastu centru

(Aulejas, Kombuļu, Skaistas, Kalniešu, Robežnieku, Piedrujas, Izvaltas, Kaplavas, Augstkalnes)

nozīmi novada telpiskajā struktūrā un teritorijas apdzīvotības un pakalpojumu kvalitātes

pieejamības vienmērīgā nodrošināšanā, jo īpaši ceļu seguma kvalitates uzlabošanai no pagastu



100

centriem uz novada centriem.

3.1.3. attēls. Latgales reģiona perspektīvie apdzīvojuma centri. Avots: Latgales plānošanas reģiona teritorijas

plānojums 2006 – 2026

Krāslavas novads atrodas Latvijas austrumu daļā un ir arī Eiropas Savienības ārējā robeža

ar Baltkrieviju. ES Austrumu robeža funkcionē arī kā barjera ar ierobežojumiem robežas pārejā,

uzturēšanās noteikumiem, stingru kravu un pasažieru plūsmas kontroli. Šobrīd pārrobežu

saimnieciskās saiknes ar Baltkrieviju bremzē vīzu režīms, līdz ar to pagaidām vairāk tiek

īstenotas tūrisma aktivitātes un pasākumi par sadarbību izglītības un dabas aizsardzības jomās,

kur galveno lomu nosaka Krāslavas novada pašvaldības sadarbība ar Baltkrievijas pašvaldību

izpildvaru, kā arī Eiroreģiona „Ezeru zeme’” un Latgales Plānošanas reģiona pārrobežu projekti.

Vienlaikus unikālā novada atrašanās pie ES ārējās robežas ar salīdzinoši dzīvām un attīstītām

transporta maģistrālēm dod lielu attīstības potenciālu uzņēmējdarbības izaugsmei, ko, iespējams,

veicinās vienkāršotā robežu šķērsošana vietējiem iedzīvotājiem, kas stājusies spēkā 2011.gada

nogalē.



101

3.1.4. attēls. Eiropas Savienības ārējā robeža Krāslavas novadā. Avots: VRAA, Reģionu attīstība Latvijā 2009

Krāslavas novads izmanto savu ģeogrāfisko izvietojumu dalībai pārrobežu projektos.

Šobrīd labākā partnerība ir izveidojusies ar Eiroreģiona „Ezeru zeme” Latvijas biroju, kurš

dibināts Krāslavā, Preiļu, Daugavpils novadiem Latvijā, Zarasu un Utenas pašvaldībām Lietuvā,

Braslavas un Verhņedvinskas rajoniem Baltkrievijā.

3.1.5. attēls Eiroreģiona „Ezeru zeme” karte. Avots: Biedrība Eiroreģions „Ezeru zeme”, 2011



102

Baltkrievijas Republikas telpiskās plānošanas dokumenti nav analizēti, bet, spriežot pēc

Eiroreģiona Ezeru “Zeme” attīstības stratēģijas un pašu pieredzes, starp Latvijas un Baltkrievijas

pierobežas pašvaldībām ir ļoti daudz kopīgu vēstures attīstīstības tendenču, ģeogrāfiskā

izvietojuma iezīmju, kas raksturīgas valsts attālākiem reģioniem, kā arī kopīgu kultūras tradīciju,

kas piedāvā ļoti daudzas saskarsmes jomas. Ņemot vērā Krāslavas novada atrašanos pie ES

ārējās robežas, sadarbība ar Baltkrieviju dažādās jomās būtu jāpadara par iespēju, kas jāizmanto.

Krāslavas novadam ir sadraudzības pašvaldības arī Krievijā, Polijā, Zviedrijā un Ukrainā.

Latgales teritorijas plānojumā Krāslava ir viena no pilsētām austrumu pilsētu tīklā, ko

sasaista nacionālas un starpreģionālas nozīmes ceļš „Austrumu stīga” – perspektīvais nacionālas

nozīmes transporta koridors. Austrumu pilsētu loma un funkcijas saistītas ar divām telpiskajām

pamatkoncepcijām: pierobežas vārtu lomu un tūrisma attīstību.

Krāslava atrodas transporta koridorā Rīga – Vitebska (Latvijā A6), kas dod iespēju

nostiprināt savus transporta mezglus un pierobežas vārtu pilsētu lomu un tikt labāk saistītiem ar

tūrismam nozīmīgo Ezeru zemi un austrumu pierobežu. Viena no idejām, kā izmantot pierobežu

kā stipro pusi, ir izveidot loģistikas un muitas centru Patarniekos.

Iegūstot labāku sasniedzamību, pieejamākus pakalpojumus, nākotnē ievērojami

palielināsies Krāslavas kā apkārtējo lauku apvidu atbalsta centra loma.

3.1.6. attēls. Latgales reģiona pilsētu funkcionālais tīkls. Avots: Latgales plānošanas reģiona teritorijas plānojums

2006 – 2026

Saskaņā ar Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģiju līdz 2030.gadam Krāslavas novads arī

ir cieši saistīts ar Austrumu pierobežu, A6 ceļa virzienu uz Baltkrieviju, maksimāli izmantojot

Daugavpils iespējas, kas atrodas tikai 44 km attālumā un kur nākotnē plānots attīstīt arī

nacionālas nozīmes lidostu.



103

3.1.7. attēls. Latvijas nākotnes telpiskā struktūra. Avots: Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģiju līdz 2030.gadam

Ņemot vērā Latgales reģiona un nacionālā līmeņa telpiskās plānošanas dokumentus,

reģionālajā līmenī ir jānodrošina Krāslavas novada un Krāslavas pilsētas kā reģionālās attīstības

centra attīstība, lai Krāslavas novads būtu viens no labajiem piemēriem reģionālās attīstības

veicināšanā. Krāslavā ir jāparedz efektīva partnerība izglītības, sociālo, vides kvalitātes un citu

jautājumu risināšanā. Ir jānostiprina Krāslavas pilsētas kā Krāslavas novada centra potenciāls,

nodrošinot kvalitatīvus un pieejamos pakalpojumus visai novada teritorijai.

Nacionālajā un starptautiskajā līmenī Krāslavas novads ir jāstiprina kā pierobežas

teritorija, kā ES ārējā robeža, jāveicina sadarbība ar kaimiņu pašvaldībām Latvijā, Lietuvā un

Baltkrievijā gan bilaterālu, gan Eiroreģiona „Ezeru zeme” un Latgales plānošanas reģiona

projektu ietvaros. Aktuāli ir projekti līdzsvarotas attīstības veicināšanai un valsts tēla pozitīvas

veidošanas sekmēšanā (jo valsts sākas no robežas!), piemēram, ar projektiem kultūrvēsturiskā

mantojuma attīstībā, tā popularizēšanā, dabas vērtību saglabāšanā, pilsētvides infrastruktūras

attīstībā, robežu šķērsošanas infrastruktūras uzlabošanā, uzņēmējdarbības sekmēšanā un darba

vietu radīšanā u.c., maksimāli izmantojot pārrobežu sadarbības iespējas.

Krāslavas novada attīstības programmas stratēģiskā daļa ir izstrādāta, balstoties uz

Krāslavas novada esošās situācijas raksturojumu un stipro, vājo pušu, iespēju un draudu analīzi,

un izmantojot dedukcijas metodi (no stratēģiskā mērķa uz konkrētām rīcībām).



104

3.2. Krāslavas novada attīstības vīzija

Vīzija ir nākotnes redzējums, ko plānots sasniegt attīstības stratēģijas plānošanas periodā

līdz 2018.gadam.

15. tabula. Attīstības vīzija

Krāslavas novads ir garīgi bagātu, radošu, izglītotu, viesmīlīgu un savu novadu mīlošu

cilvēku novads ar ģimeniskām vērtībām, novads, kur gribas dzīvot un atgriezties.

Krāslavas pilsēta kā Latgales reģiona nozīmes centrs pozitīvi un sabalansēti ietekmē arī

lauku teritoriju attīstību, izceļot katra pagasta savdabību. Visu paaudžu un tautību novada

iedzīvotājiem tiek piedāvāta dzīvei, darbam un atpūtai labvēlīga vide, daudzpusīgas izglītības

iespējas, sporta un kultūras pasākumi, sociālie pakalpojumi.

Krāslavas novada 146 ezeri, neskartā un ainaviskā daba Eiropas Savienības pierobežā un

likteņupes Daugavas līkloči sagādā baudījumu un iedvesmo gan novada iedzīvotājus, gan viesus.

Novadā tiek rūpīgi saudzēts tā kultūrvēsturiskais mantojums, amati un daudzo tautību

tradīcijas. Mērķtiecīgi atdzimst Krāslavas pils komplekss un citas grāfu Plāteru mantojuma ēkas,

tiek saglabāta novada koka arhitektūra.

Novada iedzīvotājiem ir iespēja celt savu labklājības līmeni, attīstot videi draudzīgu

ražošanu ar pievienoto vērtību, veicinot lauksaimniecisko un nelauksaimniecisko

uzņēmējdarbību, radot atpazīstamus, inovatīvus un kvalitatīvus produktus.

Krāslavas novads ir atvērts sadarbībai pāri robežām.

16. tabula. Teritorijas atpazīstamības indikatori

Krāslavas novads

Latgalē atpazīstams kā

Krāslava novads Latvijā

atpazīstams kā

Krāslavas novads Eiropā

atpazīstams kā

Dažādu kultūru un

tradīciju centrs;

Vietējo tradīciju krātuve;

Ar Krāslavas produktiem:

Krāslavas gurķi, Darnicas

maize, linsēklu eļļa,

medus.

Aktīvā un sakrālā tūrisma

galamērķis Latgalē;

146 ezeru novads

(atpazīstamākie - Dridzis,

Sivers, Cārmans, Garais);

Vieta, kur atrodas Sauleskalns;

Ar Krāslavas produktiem: lini,

rūpnieciskās kaņepes, mēbeles,

Latgales sviests, Pauliņu un

I.Veceļa keramikas izstrādājumi,

Indras audēju izstrādājumi un

citi;

Augsti izglītības iestāžu

audzēkņu sasniegumi.

Ainavisks novads Latvijas

pierobežā ar garāko ES ārējo

robežu ar Baltkrieviju;

Novads Daugavas lokos;

Grāfu Plāteru mantojuma

glabātuve;

Pārrobežu sadarbības centrs un

tikšanās vieta, Eiroreģiona

„Ezeru zeme” Latvijas biroja

dzimšanas vieta;

Vieta, kur atrodas dziļākais

ezers Baltijā Dridzis;

Ar Krāslavas produktiem:

Krāslavas sausais piens un

sviests, SIA „Varpa”

kokizstrādājumi, amatnieku

izstrādājumi u.c.



105

VĪZIJA

Krāslavas novads ir garīgi bagātu, radošu, izglītotu , viesmīlīgu un savu novadu mīlošu

cilvēku novads ar ģimeniskām vērtībām, novads, kur gribas dzīvot un atgriezties

SM1 Izglītots, radošs, aktīvs

un vesels iedzīvotājs

SM2 Mūsdienīga, dzīvei,

darbam un atpūtai

pievilcīga vide un

infrastruktūra

SM3 Uzņēmējdarbību

atbalstoša vide un resursi

IP 1 – Pieejami kvalitatīvi izglītības,

kultūras, sporta, veselības, sociālie un

publiskās pārvaldes pakalpojumi;

nodrošinātas attīstības iespējas informācijas

un pilsoniskajai sabiedrībai

IP2 - Pieejama inženiertehniskā

infrastruktūra, kvalitatīvs dzīvojamais

fonds, sakārtota un droša vide

IP3 – Radīta uzņēmējiem pievilcīga

darbības vide

3.3. Stratēģiskie mērķi, ilgtermiņa un vidējā termiņa prioritātes, rīcības virzieni

Analizējot horizontālos un vertikālos attīstības virzienus, Krāslavas novada attīstības vīzijas sasniegšanai tiek definēti stratēģiskie mērķi (SM),

ilgtermiņa prioritātes (IP), vidējā termiņa prioritātes (VTP) un rīcības virzieni (RV). 17. tabula. Vertikālie un horizontālie attīstības virzieni

Vertikālie attīstības virzieni:

Novada infrastruktūras un vides sakārtošana;

Uzņēmējdarbības un cilvēkresursu attīstības veicināšana;

Sociālās sfēras, veselības, izglītības, kultūras un sporta iestāžu darba efektivitātes

uzlabošana;

Kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšana un popularizēšana;

Pašpārvaldes darba uzlabošana.

Horizontālie attīstības virzieni:

Līdzsvarota teritorijas attīstība;

Kvalificētu cilvēkresursu piesaiste un attīstība;

Vides kvalitātes uzlabošana;

Vides un pakalpojumu pieejamības nodrošināšana iedzīvotājiem;

Teritorijas atpazīstamības veicināšana;

Pilsoniskas, aktīvas sabiedrības veidošana.

3.3.1. attēls. Stratēģiskie uzstādījumi. Avots: Krāslavas novada dome, 2011



106

Atbilstoši stratēģiskajiem mērķiem un ilgtermiņa prioritātēm tiek definētas vidējā termiņa prioritātes

(VTP), savukārt to īstenošanai tiek definēti rīcības virzieni ( RV).

18. tabula. Ilgtermiņa un vidējā termiņa prioritātes

S

19.tabula. Stratēģiskā matrica VTP 1 īstenošanai

Vidējā termiņa

prioritāte

(VTP)

Rīcības virzieni

(RV)

Uzdevumi (U)

VTP 1

Kvalitatīvu

publisko

pakalpojumu

attīstība dažādām

mērķa grupām

mūsdienu

prasībām atbilstošā

infrastruktūrā

RV1.1 Kvalitatīvas

dažādu līmeņa

izglītības

nodrošināšana

vietējiem

iedzīvotājiem

U 1.1.1. Optimizēt Krāslavas novada skolu tīklu un

pilnveidot to materiāltehnisko bāzi un infrastruktūru

U 1.1.2. Uzlabot apmācību kvalitāti un pieejamību

U 1.1.3. Veicināt interešu izglītības apguvi un pieejamību

visa mūža garumā, infrastruktūras attīstību, materiāli

tehniskās bāzes attīstību

U 1.1.4. Uzlabot profesionālās izglītības apmācību

kvalitāti un pieejamību, modernizēt iestāžu infrastruktūru

un materiāli tehnisko bāzi

U 1.1.5. Veicināt uzņēmēju, strādājošo un darba

meklētāju tālākizglītības un profesionālās pilnveides un

pārkvalificēšanas iespēju pieejamību atbilstoši darba

tirgus pieprasījumam

U 1.1.6. Atbalstīt pedagoģiskā personāla kvalifikācijas

paaugstināšanu un veicināt pedagoģiskā personāla

atjaunošanos

RV 1.2. Kvalitatīvu

veselības aprūpes

un sociālo

pakalpojumu

pieejamība

U 1.2.1. Modernizēt veselības aprūpes un sociālo

infrastruktūru, veicināt sabiedrības veselības uzlabošanos

U 1.2.2.Attīstīt novada sociālo pakalpojumu kvalitāti,

pieejamību un dažādību, mazinot sociālo atstumtību

Ilgtermiņa prioritātes (IP) Vidējā termiņa prioritātes (VTP)

IP1 Pieejami kvalitatīvi izglītības, kultūras, sporta,

veselības, sociālie un publiskās pārvaldes

pakalpojumi; nodrošinātas attīstības iespējas

informācijas un pilsoniskajai sabiedrībai

VTP1 Kvalitatīvu pakalpojumu attīstība

dažādām mērķa grupām mūsdienu prasībām

atbilstošā infrastruktūrā, cilvēkresursu attīstība

IP2 Pieejama inženiertehniskā, infrastruktūra,

kvalitatīvs dzīvojamais fonds, sakārtota un droša

vide

VTP2 Tehniskās infrastruktūras un

pakalpojumu kvalitātes attīstība

IP3 Radīta uzņēmējiem pievilcīga darbības vide VTP3 Uzņēmējdarbības sekmēšana,

cilvēkresursu attīstība



107

RV 1.3. Kvalitatīvu

kultūras, atpūtas un

sporta pakalpojumu

pieejamība

U 1.3.1. Modernizēt kultūras, atpūtas un sporta

infrastruktūru

U 1.3.2. Veicināt kultūras un sporta norišu piedāvājuma

daudzveidību, iedzīvotāju aktīvāku iesaistīšanos kultūras

un sporta dzīvē

U 1.3.3. Veicināt kultūras un vēstures mantojuma

saglabāšanu, atjaunošanu un infrastruktūras pielāgošanu

U 1.3.4. Veicināt novada iedzīvotāju iesaistīšanos un

līdzatbildību kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanā

RV 1.4. Efektīva

publiskā pārvalde,

informācijas un

pilsoniskās

sabiedrības attīstība,

atbalsts jauniešiem

U 1.4.1. Pilnveidot kvalitātes vadības sistēmu pašvaldībā

un pašvaldības pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem

U 1.4.2. Sekmēt iedzīvotāju un sabiedrisko organizāciju

līdzdalību lēmumu pieņemšanā un projektu īstenošanā

U 1.4.3. Veicināt multikulturālo integrāciju

U 1.4.4. Veicināt informācijas sabiedrības un e-

pakalpojumu attīstību

U 1.4.5. Atbalstīt jauniešu aktivitātes

20. tabula. Stratēģiskā matrica VTP 2 īstenošanai

Vidējā termiņa

prioritāte

(VTP)

Rīcības virzieni

(RV)

Uzdevumi (U)

VTP2 Tehniskās

infrastruktūras un

pakalpojumu

kvalitātes attīstība

RV 2.1.Transporta

infrastruktūras

attīstība

U 2.1.1. Uzlabot un optimizēt satiksmes drošību

U 2.1.2. Veikt ielu un ceļu rekonstrukciju

U 2.1.3. Nodrošināt iedzīvotājiem nokļūšanu līdz novada

centram

RV 2.2. Tehniskās

infrastruktūras

kvalitātes

uzlabošana

U 2.2.1 Uzlabot ūdenssaimniecības pakalpojumu kvalitāti

U 2.2.2. Uzlabot siltumapgādes pakalpojumu kvalitāti

U 2.2.3. Uzlabot atkritumu saimniecības pakalpojumu

kvalitāti

U 2.2.4. Izveidot/uzlabot apgaismojuma sistēmu novadā

U 2.2.5. Nodrošināt kapu un piemiņas vietu sakopšanu



108

RV 2.3. Novada

dzīvojamā un

publiskā fonda

attīstība

U 2.3.1. Uzlabot dzīvojamā fonda un citu publisku ēku

tehnisko stāvokli un sakārtot atbilstošo infrastruktūru

U 2.3.2. Sekmēt sabiedrisko iestāžu un ēku rekontrukciju

un pielāgošanu

RV 2.4.

Dabas vērtību

ilgtspējīga

izmantošana,

sekmēt atpūtas

teritoriju attīstību

U 2.4.1. Veikt dabas vērtību izpēti un uz tā pamata noteikt

īpaši aizsargājamo dabas teritorijas izmantošanas

nosacījumus

U 2.4.2. Sekmēt atjaunojamo enerģiju izmantošanu

U 2.4.3. Izglītot sabiedrību vides jautājumos

U 2.4.4. Veicināt ūdenskrātuvju ilgstspējīgu izmantošanu

un zivju resursu atjaunošanu

U 2.4.5. Izstrādāt zaļo zonu un atpūtas zonu koncepciju

U 2.4.6. Labiekārtot publiskās zaļās zonas

U 2.4.7. Uzlabot energoefektivitāti, samazinot CO2

RV 2.5 Nodrošināt

sabiedrisko drošību

un kārtību

U 2.5.1. Veikt profilaktiskas, izglītojošas aktivitātes par

sabiedrības drošību

U 2.5.2. Nodrošināt atbilstošu infrastruktūru sabiedriskās

drošības un kārtības uzturēšanai

U 2.5.3. Nodrošināt mājdzīvnieku turēšanas noteikumu

ievērošanu

21. tabula. Stratēģiskā matrica VTP 3 īstenošanai

Vidējā termiņa

prioritāte

(VTP)

Rīcības virzieni

(RV)

Uzdevumi (U)

VTP 3

Uzņēmējdarbības

sekmēšana

RV 3.1. Attīstīt

cilvēkresursus un

infrastruktūru

U 3.1.1. Veicināt konkurētspējīgu speciālistu

sagatavošanu darba tirgum

U 3.1.2. Atbalstīt uzņēmējdarbības iniciatīvas, jaunu

uzņēmumu veidošanu

U 3.1.3. Veidot ražošanas uzņēmējdarbībai labvēlīgu

vidi, t.sk. infrastruktūru

U 3.1.4. Sekmēt lauksaimniecības un mežsaimniecības

produktu lielākas pievienotās vērtības radīšanu, lauku

vides sakopšanu

U 3.1.5 Uzlabot esošo tūrisma pakalpojumu kvalitāti,

veicināt jaunu kvalitatīvu tūrisma produktu attīstību



109

U 3.1.6. Uzlabot esošās tūrisma infrastruktūras

kvalitāti, veicināt jaunas infrastruktūras attīstību

U 3.1.7. Izglītot tūrisma uzņēmējus

U 3.1.8. Attīstīt viesmīlības politiku



110

Sasniedzamie rādītāji Krāslavas novadā saskaņā ar visiem stratēģiskajiem mērķiem, ilgtermiņa un vidējā termiņa prioritātēm tiek definēti tabulā.

23.tabula. Sasniedzamie stratēģisko mērķu indikatori.

Rādītājs Bāzes gads Pašreizējā

vērtība

2018. gadā

sasniedzamais

rādītājs

Avots

Makroietekmes rādītāji (teritorijas attīstības rādītāji)

Novada iedzīvotāju skaits nesamazinās vairāk par 10% 2010. 19983 Ne mazāk par

17985 PLMP

Pieaug darba vietu skaits, bezdarbs samazinās vismaz par 4% 2010. 22,4 % Ne vairāk par

18% NVA

Būtiski nesamazinās teritorijas attīstības indekss 2010. -0,903 Ne vairāk kā

-1,009 VRAA

Pieaug vidējā alga par min.10% 2010. 316 400 CSB

Būtiski nepieaug mirstība 2010. 352 Ne vairāk par 400 Krāslavas novada

dome

Stabilizējas dzimstības līmenis 2010. 132 Ne mazāk par

150

Krāslavas novada

dome

Nesamazinās vidējais mūža ilgums 2010. 70,1 70,1 CSB

VTP1 sasniedzamie rezultatīvie rādītāji



111

Pieaug piedāvāto pakalpojumu klāsts novada lauku teritorijā 2010. Objektīvs

vērtējums

Objektīvs

vērtējums

Pagastu

pārvaldes

Pieaug jauno pedagogu skaits 2010. 0 20 Krāslavas novada

dome

Nemazinās izglītības iestāžu apmeklējamība (% pret bērniem

skolas vecumā) 2010. 99,9% 99,9%

Krāslavas ovada

dome

Palielinās mūžiglītībā iesaistīto skaits un piedāvāto pakalpojumu

klāsts 2010.

3% no kopējā

iedzīvotāju

skaita

15 % no kopējā

iedzīvotāju skaita

Krāslavas novada

dome

Palielinās interešu izglītībā iesaistīto bērnu un jauniešu īpatsvars 2010. 1000 1200 Krāslavas novada

dome

Palielinās sabiedrības izglītošanas pasākumu skaits 2010. 10 gadā 20 gadā Krāslavas novada

dome

Pieaug novadā organizēto kultūras un sporta pasākumu un to

apmeklētāju skaits 2010.

574 pasākumi

39966

apmeklētāji

Vismaz 600

pasākumi

55 000

apmeklētāju

Krāslavas novada

dome

Palielinās pašdarbības kolektīvu dalībnieku skaits 2010. 700 dalībnieki Vismaz 800

dalībnieki

Krāslavas novada

dome

Pieaug bibliotēku un muzeju apmeklētība, paplašinās piedāvāto 2010. Objektīvs Objektīvs Krāslavas



112

pakalpojumu klāsts vērtējums vērtējums centrālā

bibliotēka

Pieaug modernizēto pašvaldības kultūras, sporta, izglītības,

veselības un sociālās aprūpes iestāžu skaits (min.7) 2010. 0 7

Krāslavas novada

dome

Nepazeminās aprūpes veselības pakalpojumu skaits, uzlabojas

sniegto pakalpojumu kvalitāte 2010.

Objektīvs

vērtējums

Objektīvs

vērtējums

Krāslavas novada

dome

VTP2 sasniedzamie rezultatīvie rādītāji

Nepalielinās gaisa un vides piesārņojums, palielinās attīrīto

ūdeņu un notekūdeņu īpatsvars un škiroto atkritumu apjoms

kopapjomā, tiek samazināti siltumzudumi

2010. Objektīvs

vērtējums

Objektīvs

vērtējums

Krāslavas novada

dome

Būtiski nepalielinās kriminālnoziegumu skaits 2010. 446 450 Valsts Policija

Nesamazinās individuālo mājokļu būvniecība, pieaug

rekonstruēto un ekspluatācijā nodoto objektu skaits 2010. 2700 m2

Ne mazāk par

2700 m2 CSB

Energoefektivitātes paaugstināšana un enerģijas

patēriņa samazināšana

2011

97,8%

atjaunojamo

energoresursu

īpatsvars

siltumenerģijas

ražošanā

Ne mazāk kā

99% atjaunojamo

energoresursu

īpatsvars

siltumenerģijas

ražošanā.

„Enerģijas

stratēģija

Krāslavas

novadam”

īstenošanā

iesaistītās

organizācijas



113

198,62

GWh/gadā

Kopējā enerģijas

gala patēriņa

samazinājums par

5,5%:

„Enerģijas

stratēģija

Krāslavas

novadam”

īstenošanā

iesaistītās

organizācijas

2010.g. 29247

MWh/gadā

Elektroenerģijas

patēriņa

samazinājums par

10%

„Enerģijas

stratēģija

Krāslavas

novadam”

īstenošanā

iesaistītās

organizācijas

170,31

GWh/gadā

Siltumenerģijas

gala patēriņa

samazinājums par

4,5%

Siltuma

zudumi

siltumtrasēs 22

%

Zudumu

samazināšana

siltumtrasēs līdz

15%

46%

Enerģijas

zudumu

ražošanā, pārvadē

un sadalē

samazinājums par

18%

Siltuma

zudumi

siltumtrasēs 22

Zudumu

samazināšana

siltumtrasēs līdz



114

% 15%

46%

Enerģijas

zudumu

ražošanā, pārvadē

un sadalē

samazinājums par

18%

VTP 3 sasniedzamie rezultatīvie rādītāji

Palielinās ekonomiski aktīvo uzņēmumu skaits, jo īpaši lauku

teritorijā 2010. 175 200 Lursoft

Pieaug jaunizveidoto dabas taku skaits 2010. 0 3 Krāslavas novada

dome

Tiek saglabātas visas novada īpaši aizsargājamās dabas

teritorijas (ĪADT) 2010. 14 ĪADT 14 ĪADT Vides pārvalde



115

3.4. Attīstības programmas saskaņotība un pēctecība

Krāslavas novada attīstības programma 2012. – 2018. gadam (turpmāk AP) ir vidējā

termiņa plānošanas dokuments, kurš izstrādāts saskaņā ar likuma „Par pašvaldībām” 14. panta

otrās daļas 1.punktu, Attīstības plānošanas sistēmas likuma 6.panta ceturto daļu, Reģionālās

attīstības likuma 6.panta pirmās daļas 7.punktu, RAPLM Metodiskajiem ieteikumiem attīstības

programmu izstrādei reģionālā un vietējā līmenī (15.09.2009.), kā arī Ministru kabineta

25.08.2009. noteikumiem Nr. 970 „Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas

procesā”. Izstrādājot dokumentu, ir ievērota konsekvence ar tagadējo pagastu un novada

teritorijas plānojumiem, apvienošanās plānu, citiem pašvaldības, kaimiņu pašvaldību un

plānošanas reģiona attīstības dokumentiem, uzsāktajiem un plānotajiem infrastruktūras attīstības

projektiem. Dokumenta vērtību palielina sabiedrības iesaistīšanās programmas izstrādē,

piedaloties iedzīvotāju aptaujā un darba grupās.

24. tabula

Latgales programma 2011.

– 2017. gadam

Krāslavas novada attīstības programma 2012. – 2018.

gadam

Darbības programma Vidējā termiņa prioritāte Rīcības virziens

Darbības programma

„Skola+” (sabiedriskās

darbības atbalsta centru un

pakalpojumu programma)

Darbības programma „Sociāli

atbildīga Latgale”

Darbības programma

”Latgales reģiona

pievilcība” (mārketinga

programma caur

pasākumiem)

Darbības programma

„Attīstības centru tīkls”

(policentriskās attīstības

programma)

VTP1

Kvalitatīvu publisko

pakalpojumu attīstība dažādām

mērķa grupām mūsdienu

prasībām atbilstošā

infrastruktūrā

RV1 Kvalitatīvas dažādu

līmeņa izglītības

nodrošināšana vietējiem

iedzīvotājiem

RV2 Kvalitatīvu veselības

aprūpes un sociālo

pakalpojumu pieejamība

RV3 Kvalitatīvu kultūras,

atpūtas un sporta pakalpojumu

pieejamība

RV4 Efektīva publiskā

pārvalde, informācijas un

pilsoniskās sabiedrības

attīstība, atbalsts jauniešiem

Darbības programma

„Attīstības centru tīkls”

(policentriskās attīstības

programma)

Darbības programma

„Savienojumi” (Transporta

VTP2 Tehniskās

infrastruktūras un

pakalpojumu kvalitātes

attīstība

RV1 Transporta

infrastruktūras attīstība

RV2 Uzlabot

inženiertehniskās

infrastruktūras kvalitāti

RV3 Attīstīt novada

dzīvojamo un publisko fondu



116

un sakaru programma)

Darbības programma

„Novadu programma”

Darbības programma „Zaļā

enerģija” (nākotnes zināšanu

programma)

RV4

Dabas vērtību ilgtspējīga

izmantošana, sekmēt atpūtas

teritoriju attīstību

RV5 Nodrošināt sabiedrisko

drošību un kārtību

Darbības programma

„Fonds” (finanšu

instrumentu programma)

VTP3

Uzņēmējdarbības sekmēšana

RV1 Attīstīt cilvēkresursu un

infrastruktūru

Darbības programma

„Ezeri” (tūrisma un dabas

programma)

Darbības programma

”Latgales reģiona

pievilcība” (mārketinga

programma caur

pasākumiem)

VTP4

Tūrisma pakalpojumu un

infrastruktūras attīstība

RV1 Uzlabot tūrisma

infrastruktūras kvalitāti

RV2 Attīstīt tūrismā iesaistītos

cilvēkresursus

Krāslavas novada attīstības plānošanas dokumentu savstarpējā sasaiste attēlota 3.4.1. attēlā.

3.4.1. attēls. Novada plānošanas dokumenti. Avots: Krāslavas novada dome, 2011

Pagastu un

Krāslavas pilsētas

teritorijas

plānojumi

Krāslavas novada

teritorijas plānojums

2012. – 2023.

Krāslavas novada

apvienošanās projekts

Krāslavas novada

attīstības programma

2012. – 2018.



117

4. Programmas īstenošanas uzraudzība un novērtējums Plānošanas dokumentu uzraudzība ir regulāra, sistemātiska resursu, rīcību un rezultātu pārbaude.

Tās mērķis ir sekmēt lietderīgu un efektīvu attīstības programmas īstenošanas vadīšanas lēmumu

pieņemšanu. Uzraudzība ir pastāvīgs process.

Uzraudzības sistēmas uzdevumi ir:

Identificēt pārmaiņas novada situācijā kopumā un pa nozarēm;

Identificēt, vai attīstības programma tiek ieviesta, kā plānots;

Demonstrēt pašvaldības darbības progresu un sasniegumus;

Nodrošināt ar informāciju sabiedrību, politiķus un citas ieinteresētās puses;

Identificēt jaunas problēmas un iespējas, kam veltīt tālāku izpēti un darbības;

Pamatot attīstības programmas aktualizācijas nepieciešamību;

Sekmēt novada pašvaldības struktūrvienību, valsts institūciju, uzņēmēju un sabiedrības

koordinētu darbību pilsētas attīstības jautājumos;

Nodrošināt pilsētas attīstības novērtēšanas iespējas.

Galvenās darbības uzraudzības sistēmas ietvaros ir regulāri un sistemātiski vākt, apkopot un

analizēt kvantitatīvu un kvalitatīvu informāciju par situāciju pilsētā un pilsētas pašvaldības darbību.

Attīstības programma jāņem vērā apstiprinot ikgadējo pašvaldības budžetu un pilsētas nodaļām

un struktūrvienībām izstrādājot gada darba plānus. Izstrādājot Krāslavas novada attīstības programmu,

tika izvirzīti rādītāji, kas raksturo izvirzīto mērķu sasniegšanu. Sākot ar 2011.gada pārskatu par

pilsētas attīstības programmas ieviešanu, visām atbildīgajām Krāslavas pilsētas domes nodaļām,

aģentūrām, u.c. iestādēm ikgadējos ziņojumos jāņem vērā noteiktie indikatori un jāsniedz ziņas par

šiem rādītājiem Krāslavas pilsētas domes Attīstības nodaļai.

Attīstības programmas uzraudzība notiek šādos posmos:

dati / indikatori no domes nodaļām, aģentūrām, iestādēm, valsts institūcijām.

Dati tiek vākti regulāri un reizi gadā apkopoti. Par konkrētajiem datiem atbildīga ir attiecīgā nodaļa,

struktūrvienība. Datus apkopo Krāslavas novada domes Attīstības nodaļa.

atskaite par rīcības programmas/investīciju plāna izpildi.

Katra Krāslavas novada domes nodaļa, struktūrvienība, kārtējā gada sākumā sniedz atskaiti par

padarīto / nepadarīto.

Pārskata ziņojums par attīstības programmas ieviešanu tiek iekļauts ikgadējā Krāslavas novada

domes gada pārskatā un vadības ziņojumā.

Krāslavas novada attīstības programmas attīstības programmu pārskata reizi 2 gados, savukārt

investīciju plānu pārskata katru gadu reizē ar budžeta sastādīšanu vai pēc nepieciešamības.



118

5. Programmas izstrādes process un sabiedrības iesaistīšanās Krāslavas novada attīstības programmas izstrāde ir uzsākta 2010.gada 28.janvārī, domes sēdē

pieņemot lēmumu „Par Krāslavas novada attīstības programmas izstrādes uzsākšanu” (prot.Nr. 1,

39.§.). Dokuments aktualizēts 2014. gada decembrī.

Par atbildīgo par Krāslavas novada attīstības programmas izstrādi nozīmēta Krāslavas novada domes

Attīstības nodaļas vadītāju Ināra Dzalbe, statatistikas datu un citas informācijas apkopojumu,

iedzīvotāju aptauju un esošās situācijas analīzi, kā arī dokumenta noformēšanu veica domes Attīstības

nodaļas telpiskās plānošanas un projektu speciāliste Gunta Ahromkina (Čižika).

Tika izveidota Krāslavas novada attīstības programmas izstrādes vadības grupu sekojošā sastāvā:

Gunārs Upenieks – Krāslavas novada domes priekšsēdētājs;

Aleksandrs Jevtušoks – Krāslavas novada domes priekšsēdētāja vietnieks;

Viktors Moisejs – Krāslavas novada domes priekšsēdētāja vietnieks;

Ingrīda Bernāne, Latgales plānošanas reģiona Attīstības un plānošanas nodaļas vadītāja;

Jānis Geiba - Krāslavas novada domes izpilddirektors;

Jānis Mančinskis – Krāslavas novada domes izpilddirektora vietnieks.

Izstrādes darba grupā tika iekļauti sekojoši dalībnieki:

Viktorija Vingreviča – Krāslavas novada domes deputāte;

Inese Hmeļņicka - Krāslavas novada domes izpilddirektora vietniece;

Aina Dzalbe – Krāslavas novada domes Attīstības nodaļas projektu speciāliste;

Andris Rukmans - Krāslavas novada domes Attīstības nodaļas projektu speciālists;

Ēvalds Cauņa – PA „Labiekārtošana K” direktors, Krāslavas novada domes deputāts;

Vija Bārtule – PA „Sociālie pakalpojumi” direktore;

Ineta Danovska – Krāslavas novada Būvvaldes vadītāja;

Gundega Grišāne – Skaistas un Kalniešu pagastu pārvalžu vadītāja;

Ērika Gabrusāne – Robežnieku, Piedrujas un Indras pagastu pārvalžu vadītāja;

Māra Miglāne – Ūdrīšu un Izvaltas pagastu pārvalžu vadītāja;

Aivars Umbraško – Aulejas un Kombuļu pagastu pārvalžu vadītājs;

Lidija Platonova – Krāslavas novada domes Izglītības un kultūras nodaļas vadītāja;

Jāzeps Dobkevičs – Krāslavas novada domes Izglītības un kultūras nodaļas kultūras metodiķis,

Krāslavas novada domes deputāts;

Tatjana Kozačuka - Krāslavas novada Tūrisma informācijas centra vadītāja;

Viktorija Lene - Krāslavas novada domes speciāliste lauku attīstības jautājumos.

No 2010. gada 19. marta līdz 19. maijam Krāslavas novada dome novada attīstības

programmas izstrādes ietvaros aicināja iedzīvotājus izteikt domas par novada attīstību. Anketas bija

pieejamas divās valodās elektroniskā un papīra formātā, proti, www.kraslava.lv un 6000 aptaujas

anketas tika ievietotas „Krāslavas Vēstīs”. Anketas varēja iesniegt pa e-pastu, domes Attīstības

nodaļā, pagastu pārvaldēs. Uz aptaujas anketas jautājumiem atbildēja 115 iedzīvotāji (14 krievu

valodā, 98 latviešu valodā) vecumā no 20 līdz 77 gadiem.

Atkārtotu iedzīvotāju aptauju pašvaldība organizēja no 2014. gada 24. oktobra līdz 20. novembrim,

lūdzot izteikt domas par novada attīstību pēdējo piecu gadu laikā. Anketa bija pieejama elektroniskā

formātā www.kraslava.lv, informējot sabiedrību vietējā presē un sociālajos tīklos. Uz aptaujas anketas

jautājumiem atbildēja 104 iedzīvotāji. Aptauju rezultāti pielikumā Nr. 1.

2010. gada janvāra sākumā tika pieprasīta informācija no gandrīz 20 valsts un Krāslavas





119

novada domes institūcijām. Informācijas vākšana par esošo situāciju novadā bija darbielpīgs process.

Darbu apgrūtināja precīzu datu nepieejamība. Tikai vasaras vidū CSB, PMLP un citu institūciju mājas

lapās tika ievietota informācija novadu griezumā. Statistikas dati ir nesalīdzināmi vairāku gadu

griezumā dažādo atlases kritēriju dēļ. Statistikas apkopojums noslēdzās jūlija vidū.

No 16. līdz 18. martam dažādu jomu eksperti, uzņēmēji, iedzīvotāji tika aicināti piedalīties

sešās tematiskajās darba grupās. Triju dienu garumā kopā tika diskutēts par lauku teritoriju attīstību,

vides un tūrisma ilgstspējīgu attīstību, veselības aizsardzību un sociālo aprūpi, ekonomiku un

uzņēmējdarbību, kā arī kultūru un sportu. Kopā darba grupās piedalījās 35 iedzīvotāji. Diskusiju

rezultātā ir izstrādāta SVID analīze dažādiem sektoriem.

Attīstības programmas 1.redakcija apstiprināta 2010.gada 29.jūlija Krāslavas novada domes

sēdē un nodota sabiedriskajai apspriešanai, apspriešanas periods 09. – 29.augusts.

Apspriešanas sanāksme notika 2010.gada 11.augustā Krāslavā un Indrā, 16.augustā - Aulejā.

Saņemti 25 viedokļi, kas iestrādāti attīstības programmā. Saskaņā ar šī gada 28.oktobra domes

lēmumu šī gada 02. – 12.novembrī notika papildus sabiedriskā apspriešana. Pavisam saņemti 25

viedokļi, kas iestrādāti attīstības programmā. Sagatavots un mājas lapā www.kraslava.lv ievietots

pārskats par apspriešanas rezultātiem.

2011. gada janvārī un februārī lūgtas un saņemtas konsultācijas par ietekmes uz vidi

stratēģiskā novērtējuma procedūras piemērošanu no Valsts vides dienesta un Rāznas nacionālā parka

administrācijas saņemts Vides pārraudzības valsts biroja atzinums par procedūras nepiemērošanu.

2011. gadā veikta datu aktualizācija un attīstības programmas gala redakcijas izstrāde.

Attīstības programmas aktuālā redakcija apstiprināta par galīgo redakciju 2011.gada 24. novembra

Krāslavas novada domes sēdē (prot. Nr. 4) sēdē un nosūtīta Latgales plānošanas reģionam (LPR) un

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM) atzinumu saņemšanai.

2012. gada 1. februārī saņemts LPR atzinums, kurā attīstības dokuments atzīts par atbilstošu

normatīvajiem aktiem un Latgales reģiona teritorijas plānojumam 2006. – 2026. gadam, savukārt

2012. gadam 21. februārī saņemts pozitīvs VARAM atzinums, kurā Krāslavas novada attīstības

programma pozitīvi novērtēta. Labklājības ministrijas ieteikumi attīstības programmas pilnveidošanai

saņemti 2012. gada 13. jūnijā. Institūciju ieteikumi iespēju robežās iestrādāti attīstības programmā,

aktualizējot arī citus datus.

Krāslavas novada attīstības programma 2012. – 2018. gadam apstiprināta 2012. gada 21. jūnija

sēdē (prot.Nr.10, 1§) un pieejama Krāslavas novada domē, Rīgas ielā 51, Attīstības nodaļā, Skolas

ielā 7, kā arī pašvaldības mājas lapā.

2014. gadā Krāslavas novada domes Attīstības nodaļa veica datu aktualizāciju, aktuālais dokuments

apstiprināts 2014. gada 23. decembra domes sēdē.




120

Izmantotā literatūra 1. Likums "Par pašvaldībām" (pieņemts 19.05.1994)

2. Attīstības plānošanas sistēmas likums (pieņemts 08.05.2008)

3. Reģionālās attīstības likums (pieņemts 21.03.2002)

4. Attīstības sistēmas plānošanas likums (pieņemts 24.11.2010)

5. Likums Par ietekmes uz vidi novērtējumu (pieņemts 30.10.1998)

6. MK noteikumi nr.157 „Kārtība, kādā veicams stratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums”

(apstiprināti 23.03.2004)

7. MK noteikumi nr.970 „Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā”

(apstiprināti 25.08.2009)

8. Vadlīnijas pašvaldību integrēto attīstības programmu izstrādei (VARAM, 2007)

9. Metodiskais materiāls teritorijas attīstības plānošanai (VARAM 2008)

10. Latvijas pagasti: Latvijas pagasti, novadi, pilsētu un novadu lauku teritorijas: enciklopēdija

(A.Iltnere, V.Liepa, U.Placens, 2001)

11. Latvijas Republikas Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija. Latvijas ilgtspējīgas

attīstības stratēģija (Ekspertu grupa asoc. prof. R.Ķila vadībā, 2009)

12. ANO Pasaules Vides un attīstības komisijas 1987. gada ziņojums “Mūsu kopējā nākotne”

13. Krāslavas centrālās bibliotēkas dati

14. Krāslavas novada apvienošanās plāns (Krāslavas novada dome, 2008)

15. Krāslavas novada domes Izglītības un kultūras nodaļas dati

16. Krāslavas novada teritorijas plānojums 2008. – 2021. (Krāslavas novada dome, 2008)

17. Krāslavas novada domes 2013. gada publiskais gada pārskats (Krāslavas novada dome)

18. Krāslavas novada Tūrisma informācijas centra dati

19. Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas dati

20. Valsts reģionālās attīstības aģentūras izdevums „Reģionu attīstība Latvijā”, 2010

21. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras dati

22. Labklājības ministrijas dati, www.lm.gov.lv

23. Latvijas Centrālā statistikas pārvalde, www.csb.gov.lv

24. Latvijas dabas fonds, http://www.ldf.lv

25. Elektroniskā enciklopēdija, http://lv.wikipedia.org

26. Zemkopības ministrija, http://www.zm.gov.lv/?sadala=886

27. Akadēmiskā terminu datu bāze, http://termini.lza.lv/

28. Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes datu bāze, http://latvijas.daba.lv

29. Valsts pētījumu programma „Klimata maiņas ietekme uz Latvijas ūdeņu vidi”,

www.kalme.daba.lv

30. Latvijas Dzelzceļš, www.ldz.lv

31. Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija, www.mantojums.lv

32. Lursoft statistikas datu bāze, www.lursoft.lv

33. Krāslavas, Dagdas un Aglonas novadu avīze „Ezerzeme”, www.ezerzeme.lv

34. Krāslavas novada domes mājas lapa, www.kraslava.lv

35. LETAs biznesa portāls, www.nozare.lv

36. Veselības ministrijas dati, www.vm.gov.lv

37. SIA „Varpa” dati, www.varpa.eu

38. Latvijas valsts mežu dati, www.lvm.lv

39. Nodarbinātības valsts aģentūras dati, www.nva.gov.lv

http://www.lm.gov.lv/

http://www.csb.gov.lv/

http://www.ldf.lv/

http://lv.wikipedia.org/

http://www.zm.gov.lv/?sadala=886


http://latvijas.daba.lv/

http://www.kalme.daba.lv/

http://www.ldz.lv/

http://www.mantojums.lv/

http://www.lursoft.lv/

http://www.ezerzeme.lv/


http://www.nozare.lv/

http://www.vm.gov.lv/


http://www.lvm.lv/

http://www.nva.gov.lv/



121

Pielikumi



122

1. PIELIKUMS. Iedzīvotāju aptauju rezultāti (2010. un

2014. gads)

2010. gada aptauja

No 2010. gada 19. marta līdz 19. maijam Krāslavas novada dome novada attīstības

programmas izstrādes ietvaros aicināja iedzīvotājus izteikt domas par novada attīstību.

Anketas bija pieejamas divās valodās, elektroniskā formātā www.kraslava.lv un papīra

formātā - pašvaldības informatīvā biļetena „Krāslavas Vēstis”. Anketas varēja iesniegt pa

e-pastu, domes Attīstības nodaļā, pagastu pārvaldēs. Uz aptaujas anketas jautājumiem

atbildēja 112 iedzīvotāji (no tiem 14 krievu valodā, 98 latviešu valodā) vecumā no 20 līdz 77

gadiem.

Lielākā daļa respondentu (51% respondentu jeb 57 iedzīvotāji) ir valsts un pašvaldības

institūciju darbinieki, tiem seko bezdarbnieki (14% jeb 16 iedzīvotāji) un studenti (9%

respondentu jeb 10 iedzīvotāji). Visaktīvāk uz anketas jautājumiem atbildēja krāslavieši (58%

respondentu jeb 65 iedzīvotāji), otrajā vietā ierindojas Skaistas pagasta iedzīvotāji (14%

respondentu jeb 16 iedzīvotāji), tiem seko Indras, Kalniešu, Ūdrīšu, Kombuļu, Izvaltas, Aulejas

un Kaplavas iedzīvotāji. Netika saņemtas atbildes no Piedrujas un Robežnieku pagastiem.

Par lielāko priekšrocību Krāslavas novada attīstības veicināšanai novada iedzīvotāji

uzskata tūrisma un atpūtas iespējas (65% respondentu jeb 73 respondenti), dabas vērtības

novada teritorijā (59% respondentu jeb 66 iedzīvotāji), ES pierobežu (37% respondentu jeb 41

iedzīvotājs) un kultūrvēsturisko mantojumu (34% respondentu jeb 38 iedzīvotāji).

Tūrisms atzīts arī par

galveno attīstības

virzienu (71%

respondentu), otrajā

vietā ierindojas

sadarbība ar

Baltkrieviju (65%

respondentu), trešajā

lauksaimnieciskā

ražošana (63%

respondentu), tai seko

kultūra, sports un aktīvā

atpūta,

nelauksaimnieciskā ražošana un izglītība. Atbalstu neguva atbilžu variants „Daugavpils

guļamrajons”.

Par nozīmīgākajiem dabas resursiem iedzīvotāji uzskata Daugavu un ezerus (84%

respondentu jeb 94 iedzīvotāji), mežus (56% respondentu jeb 63 iedzīvotāji), parkus (31%

respondentu jeb 35 iedzīvotāji).

Gandrīz uz pusēm

dalās domas par novada

moto, 53% respondentu

uzskata, ka esam Ezeru




123

novads un 46% respondentu atbalsta „Novads Daugavas lokos” koncepciju.

70 % respondentu par nozīmīgāko kultūrvēsturisko un tūrisma objektu uzskata

baznīcas, otrajā vietā ierindojas grāfu Plāteru pils komplekss. Vairākās anketās tiek norādīts

uz nepieciešamību apzināt un sakopt arī pārējo Plāteru mantojumu (baznīcas, muižu ēkas,

parkus utt.) novadā. Uz jautājumu par Krāslavas novada lielāko trūkumu attīstībai iedzīvotāju

domas dalās starp darba vietu trūkumu (84% respondentu jeb 94 iedzīvotāji), jauniešu un

darbspējas vecuma iedzīvotāju aizplūšanu (71% respondentu jeb 79 iedzīvotāji), neizteiksmīgu

kultūras un sabiedrisko dzīvi (18% respondentu jeb 20 iedzīvotāji) un nesakārtotu tūrisma

objektu infrastruktūru (10% respondentu jeb 11 iedzīvotāji). Ceļu infrastrukūrai un

ģeogrāfiskajam izvietojumam iedzīvotāju skatījumā ir sekundāra nozīme.

Novada iedzīvotāji novērtēja arī dažādu jomu un pakalpojumu kvalitāti novadā.

Ar sabiedriskā transporta kvalitāti apmierināti ir 42% respondentu, savukārt

neapmierināti 33%. Savdabīgs ieteikums ir dažus autobusus pozicionēt kā ekstrēmu

pārvietošanās veidu tūristiem. Iedzīvotāji vēlas, lai kursētu autobuss Krāslava – Rēzekne

sestdienās un svētdienās, vairāk maršrutu posmā Kalnieši – Krāslava, pilsētas autobusu. Pie

komentāriem parādās viedokļi, ka pasažieru pārvadātājiem būtu jāiegādājas ekonomiski

autubusi, nevis lēti un sliktas kvalitātes, tāpat jāvērtē vai mazu cilvēku skaitu ir ekonomiski

pamatoti pārvadāt ar lielu autobusu, pārdomāt transporta izmaksu un iedzīvotāju materiālo

iespēju samērīgumu. Domas dalās arī par ūdens kvalitāti novadā. 13% respondentu uzskata, ka

centralizētās ūdensapgādes kvalitāte ir laba, ar to apmierināti ir 50 % respondentu. Savukārt

neapmierinātie 22% respondentu (krāslavieši) uzskata, ka ūdens kvalitāte ir zema, tas ir ļoti

dārgs, rūsains, aukstajam ūdenim ir zems spiediens. 4% respondentu norāda, ka pakalpojums

nav pieejams, jo centralizētā ūdensapgāde ir pieejama Krāslavā un pagastu centros, savukārt

novada viensētās ūdens kvalitāte ir atkarīga no mājas īpašnieka.

44% respondentu ir apmierināti ar kanalizācijas sistēmas kvalitāti novadā, 20%

respondentu to vērtē kā labu, 21 % respondentu vērtē kanalizācijas kvalitāti kā neapmierinošu,

4% respondentu tā nav pieejama un 13% respondentu tās kvalitāti novērtēt ir grūti. Novada

iedzīvotājus neapmierina, ka lauku teritorijās nav sabiedrisko tualešu, tualešu pie kapiem un

tūrisma objektiem. Iedzīvotāji iesaka pilsētā uzlabot/izveidot lietus ūdeņu savākšanas sistēmas.

Lai arī atkritumu savākšana un izvešana apmierina lielāko daļu iedzīvotāju pilsētas un

pagastu centru iedzīvotāju (42 % respondentu vērtē kā apmierinošu, 36% respondentu kā labu),

samērā lielu respodentu daļu (11% vērtē kā neapmierinošu, 4% respondentu nav pieejama)

uztrauc atkritumu tvertņu daudzums un izvietojums pilsētā un pagastu centros, un to neesamība

lauku teritorijās, tas, ka neregulāri tiek izvesti „zaļie” un „dzeltenie” konteineri. Joprojām

aktuāla problēma ir atkritumu tvertņu pieejamība tūrisma objektos un arhaiskās atkritumu

apsaimniekošanas metodes ārpus pagastu centriem.

Viskritiskāk iedzīvotāji novērtēja ielu apgaismojumu un ietves, celiņus un gājāju

pārejas. Ielu apgaismojums apmierina vien 20% respondentu, savukārt ietvju un celiņu

infrastruktūra apmierina 27% respondentu. 54% respodentu ielu apgaismojumu un 62%

respondentu gājēju ietves un celiņus vērtē kā neapmierinošus pakalpojumus.



124

Iedzīvotāji apzīmē apgaismojuma kvalitāti kā vienu no negatīvākajām iezīmēm pilsētā,

dārgu un nepārdomātu, vakaros nav iespējams pastaigāties. Savukārt neatjaunotās ietves un

celiņus iedzīvotāji raksturo kā novecojušus, nedrošus, nepārvaramu šķēršļu joslu ziemā, tādus,

kur var nolauzt papēžus utt. Iedzīvotāji pozitīvi novērtē ES finansējuma piesasti un vēlas, lai

iesāktie darbi neapstājas. Pie ieteikumiem tiek minēts, ka pirmkārt jāatjauno galvenās ielas,

jādomā par atraktīvu gājēju pāreju izveidi, jāsakārto gājēju ietve Krāslava – Augstkalne, pie

privātmājām visā novadā jātīra sniegs, jāsakārto ietvi līdz Vienības ielas beigām, lai iedzīvotāji

nebūtu spiesti iešanai izmantot brauktuvi.

Neapmierinoši (67% respondentu) novērtēta arī transportam domāto ielu un ceļu

infrastruktūra. Tā raksturota kā nedroša, bedraina, kas nozīmīgi bojā pilsētas tēlu. Iedzīvotāji

uzskata, ka pilsētā vajag vairāk autostāvvietu, novada lauku teritoriju krustojumos izgriezt

krūmus, laicīgi kopt grants ceļus un izvest sniegu no pilsētas, sakārtot auto stāvēšanu ielu malās.

Tikai 24 % respondentu novērtē ceļu infrastruktūru kā apmierinošu. Ceļu un ielu infrastruktūras

sakārtošana ievērojami paaugstinātu iedzīvotāju vides un dzīves kvalitāti (71% respondentu).

Viens no pozitīvāk novērtētajiem pakalpojumiem ir vides sakoptība, to kā labu novērtēja

11%, savukārt kā apmierinošu 70% respondentu. Iedzīvotāji vēlas atjaunot/izveidot ielu un māju

nosaukumus, numurus. Interesants viedoklis ir par birokrātijas negatīvo ietekmi uz vides

sakopšanu pie ezeriem un upēm. Teritorijas labiekārtošana un pilnveidošana ierindojas otrajā

vietā dzīves kvalitāti sekmējošo faktoru sarakstā (52% respondentu).

Viedokļi dalās arī par apbūves vidi un kvalitāti novadā, lielākā daļa respondentu (58%

respondentu) to vērtē kā apmierinošu, tikai 3% kā labu, 16% respondentu to ir grūti novērtēt, bet

neapmierināti ir 22%. Respondenti anketās argumentē, ka apbūve ir neētiska un haotiska, nav

jūtams arhitekta darbs, jo apbūves vide kā prasība netiek definēta teritoriju plānojumos un

apbūves noteikumos tādā veidā, lai tā veidotos vienota vai arī vismaz raksturīga novadam vai

reģionam. Iedzīvotāji norāda uz nepabeigtajām un pusnopostītajām celtnēm Aronsona, Lāčplēša

un Tirgus ielās, nesaskaņotu būvniecību un telpu pārbūvi pašvaldībai piederošajās dzīvojamajās

mājās, uzbrauktuvju trūkumu bērnu ratiņiem, kā arī informācijas trūkumu par būvniecības

prasībām un apbūvi novadā. 41% respondentu jeb 47 iedzīvotāji atzīst, ka ēku fasāžu

rekonstrukcija un siltināšana pozitīvi ietekmētu dzīves vides kvalitāti.

Par viskvalitatīvāko produktu mūsu novadā atzīts gaiss (67% respondentu jeb 41

iedzīvotājs novērtējis kā labu). Iedzīvotāji uzskata, ka arī gaisu var pārdot kā tūrisma produktu,

pareizi to pozicionējot. Savukārt tūrisma joma un tūrisma infrastruktūras kvalitāte Krāslavā



125

un tuvākajā apkaimē novērtēta viennozīmīgi pozitīvi (apmierināti 53% respondenti, 15%

novērtē ar labi). Galvenais tūrisma attīstību bremzējošais faktors ir nekvalitatīvie autoceļi,

naktsmītņu trūkums pilsētā un tūrisma infrastruktūras trūkums novada lauku teritorijās un

pagastu centros.

Gandrīz

proporcionāli uz pusēm

dalās ar namu

apsaimniekošanas

pakalpojumiem

apmierinātie (44%

respondentu jeb 49

iedzīvotāji) un

neapmierinātie (37% respondentu jeb 41 iedzīvotājs). 15% respondentu jeb 17 iedzīvotāju ir

grūti novērtēt minēto pakalpojumu, jo informācija par to ir slepena un nepietiekama. Atzinīgus

vārdus iedzīvotāji velta sētniekiem, taču daži norāda arī uz paviršu namu apsaimniekotāju

attieksmi, novecojušu, bērnu veselībai bīstamu pagalmu infrastruktūru. Iedzīvotāji ir

neapmierināti, jo profilaktiskie jumtu remonti nenotiek sistemātiski, netiek pareizi siltinātas

caurules māju pagrabos, kāpņu telpas nav apgaismotas, durvis izlauztas un sienas gandrīz katrā

mājā netīras un apzīmētas, smilšu kastēs sen nav mainītas smiltis. Aktualizēts arī klaiņojošo kaķu

un suņu jautājums.

Līdzīgi dalās viedokļi

par veselības aprūpi novadā

(47% respondentu apmierināti,

37% neapmierināti).

Iedzīvotājus satrauc atsevišķu

Krāslavas ārstu sniegto

pakalpojumu kvalitāte,

dzemdību un bērnu nodaļu slēgšana, vājas rehabilitācijas iespējas, medikamentu dārdzība,

jaunāko tehnoloģiju trūkums. Iedzīvotāji domā, ka kārtējās veselības pārbaudēs mediķiem būtu

rūpīgāk jāizmeklē pacienti, jo bieži vien tā ir vienīgā reize gadā, kad cilvēks atnāk pie ārstiem.

Pozitīvi vietējie iedzīvotāji (42% respondentu jeb 47 iedzīvotāji) vērtē novadā sniegto

sociālo palīdzību un pakalpojumus, liela daļa (24% respondentu jeb 27 iedzīvotāji) norāda, ka

šos pakalpojumus neizmanto, līdz ar to ir grūti novērtēt kvalitāti. Novada iedzīvotājiem pieejamā

bezmaksas sporta infrastruktūra ir skolu stadioni, taču iedzīvotāji vēlas daudzveidību -

baseinu, slidotavu, slēpošanas trases, organizētas sporta nodarbības arī pieaugušajiem un

senioriem.

No novadā piedāvātā izglības klāsta vispozitīvāk novērtēts ir pirmsskolas izglītības

pakalpojums, to kā labu novērtējuši 50% respondentu, apmierināti ir 37% respondentu. Otrajā

vietā ierindojas vispārējā izglītība (ar labi novērtējuši 42% respondentu, ar apmierinoši 46%

respondentu), trešajā vietā profesionālā izglītība (ar labi novērtējuši 7% respondentu, ar

apmierinoši 31% respondentu). Iedzīvotāji uzskata, ka pagastu skolu pastāvēšana būtu jāvērtē

pragmatiskāk, jāizsver to nākotnes loma, vajadzētu paplašināt arī profesionālās izglītības

pakalpojumu klāstu. Lai gan lielākā daļa respondentu (35%) norāda, ka ir apmierināti ar

mūžizglītības pakalpojumu klāstu, lielai daļai (19% respondentu) tas nav pieejams, 26%

respondentu to ir grūti novērtēt, savukārt 17% respondentu šis pakalpojums neapmierina.



126

Visvairāk iespēju izglītoties bez maksas ir tieši darba meklētājiem NVA organizēto kursu

ietvaros, darba ņēmējiem un uzņēmējiem šādu iespēju nav. Nepietiekamā finansējuma dēļ trūkst

tālākizglītības iespēju arī skolotājiem, trūkst informācijas par mūžizglītību kopumā.

Iedzīvotājus kopumā apmierina kultūras un izklaides pasākumu kvalitāte (6%

respondentu novērtējuši ar labi, savukārt 56% respondentu ar apmierinoši). Vairāki iedzīvotāji

uzsver, ka kvalitāte atkarīga no pagasta un pilsētas kultūras darbinieku iniciatīvas, kompetences,

radošā gara. Daudzviet tā ir apsīkusi, vajadzīgas jaunas idejas un cilvēki. Iedzīvotājiem trūkst

konsekventas informācijas, piemēram, mēneša kultūras afišas par pasākumiem novada teritorijā.

Kultūras infrastruktūra daudzviet pagastos ir novecojusi vai nepastāv vispār, Krāslavas kultūras

namam un estrādei steidzami nepieciešama renovācija. Iedzīvotāji vēlas saglabāt kultūras

autentiskumu, attīstīt latvisku vidi, respektēt multinacionālās sabiedrības vajadzīgas, dažādot

pasākumus, racionāli izmantot resursus.

Pārsvarā pozitīvi iedzīvotāji vērtē sabiedrisko kārtību novadā (13 % respondentu – labi,

56% respondentu – apmierinoši), par vislielāko problēmu iedzīvotāji uzskata alkohola lietošanu

un smēķēšanu sabiedriskās vietās, bērnu klaiņošanu pa ielām un atrašanos izklaides iestādēs pēc

vienpadsmitiem vakarā, trotuāru nekopšanu pie privātmājām. Tiek minēta arī neiejūtīgums no

atbildīgo amatpersonu puses.

Novada domes un pārvalžu

darbu iedzīvotāji novērtē

apmierinoši (13% respondentu

novērtēja ar labi, 44%

respondentu – ar apmierinoši,

24% respondentu ar

neapmierinoši, 20%

respondentu– grūti pateikt).

Domas dalās par atsevisķu nodaļu un deputātu darbu, vairāki iedzīvotāji uzsver neilgtspējīgu un

tuvredzīgu lēmumu pieņemšanu, konsekvences trūkumu, darbinieku vīzdegunību. Domei būtu

jāuzlabo komunikācija ar iedzīvotājiem, jāveido atgriezeniskā saite. Darbiniekiem vajadzētu būt

atvērtākiem un ieinteresētākiem, nevis likt klientiem justies vainīgiem par uzdotiem jautājumiem.

Viens no kvalitatīvākajiem novada domes pakalpojumiem iedzīvotāju skatījumā ir sabiedrības

informēšana (37% respondentu novērtēja ar labi, 46% respondentu ar apmierinoši, tikai 13%

respondentu – neapmierinoši, 4% respondentu – grūti pateikt). Pārsvarā atzinīgi novērtēts

www.kraslava.lv un „Krāslavas Vēstis” komandas darbs. Iedzīvotāji ierosina atjaunot avīžu

stendu kādā no pilsētas vietām, kur regulāri varētu izvietot bezmaksas preses izdevumus,

Krāslavas Vēstīs mazāk populisma vairāk informācijas arī par domes nodaļu un iestāžu darbu un

pakalpojumiem.

Iedzīvotāji vēlas saglabāt kokus un apstādījumus, dabas daudzveidību, izglītotus, zinošus,

iniciatīvas bagātus un radošus cilvēkus, bērnu un jauniešu centru, parkus, pludmales,

multinacionālu vidi, drošu dzīves vidi, ceļus, vecajām koka ēkām – mežģīņotos logu rāmjus,

bērnu laukumus, piemājas dārzus, gaisa kvalitāti, grāfu Plāteru pili, bibliotēkas, kooperatīvo

sabiedrību „Sauleskalns -1”, feldšeru – vecmāšu punktus, Daugavas un zilo ezeru skaistumu,

tūrisma objektus, klusumu, mākslas un mūzikas izglītību, latgaliskās tradīcijas, valodas

īpatnības, arhitektūru, pasta pakalpojumus, baznīcas, mazās upītes, ekoloģiski tīru vidi,

kultūrvēsturisko un kulināro mantojumu, nepārveidotu Daugavas gultni, nenoplicinošu mežu

apsaimniekošanu, pilsētas svētkus, Skaistas pamatskolu, pagastu tautas namus, cilvēku




127

atklātību, abus Krāslavas bērnudārzus, patriotismu, siena smaržu, autentiskumu, mīlestību pret

zemi, izglītības iestāžu tīklu, mieru, kaimiņus, poliklīniku.

Novada attīstībai iedzīvotāji ierosina atjaunot un uzlabot ceļu un ielu infrastruktūru apgaismot

ielas nakts stundās, nokrāsot un sakārtot soliņus, labiekārtot pagalmus, izveidot modernus bērnu

laukumus pagalmos (vēlams koka), paplašināt autostāvvietas, sakopt parkus, ezermalas, veicināt

jaunu darba vietu radīšanu pilsētā un pagastos, lai jaunieši pēc augstākās izglītības iegūšanas

atgrieztos novadā, rekonstruēt pili, attīstīt lauksaimniecisko ražošanu, veidot kvalitatīvu dzīves

telpu, atbalstīt mazās uzņēmējdarbības formas, izmantot apgaismojumam saules enerģiju,

atjaunot luterāņu baznīcu, mainīt cilvēku un priekšniecības attieksmi pret savu pilsētu, daudz

domāt arī par pagastiem, noteikt vienotu pilsētas stilu: jumtu krāsu un segumu, sētu materiālu,

māju sienu krāsu, izveidot uzbrauktuves bērnu un invalīdu ratiņiem, sakārtot esošās atpūtas

vietas Krāslavā, racionāli izmantot infrastruktūras objektus, nodibināt Krāslavas novada

uzņēmēju konsultatīvo biedrību, strādāt novada un iedzīvotāju labā, paplašināt veloceliņu tīklu,

izveidot velosipēdu nomu, biežāk rīkot gadatirgus, samazinat siltumapgādes tarifus, attīstīt

latvisku vidi, dažādot pakalpojumu pieejamību, uzlabot kultūras dzīvi, izveidot gulošos policistus

Vasarnieku ielā pie Zirga ezera un citus ātruma ierobežojumus pie dzīvojamajām mājām, lauku

teritoriju iedzīvotājus iesaistīt sabiedriskos pasākumos, radošās darbnīcās, biedrībās, uzlabot

tirgus infrastruktūru pie Saules veikala, uzstādīt inormācijas stendus Saules veikala apkaimē,

ierobežot klaiņojošos dzīvniekus, izveidot dzīvnieku patversmi, pārskatīt pagasta pārvalžu štatus,

sekmēt ražošanu, optimizēt sabiedriskā transporta plūsmu, jautāt iedzīvotājiem, likvidēt

„točkas”, atjaunot pasažieru vilcienu kursēšanu, jāuzlabo ūdens kvalitāte, ielu apgaismojums un

ceļi Skaistas pagastā, popularizēt veselīgu dzīvesveidu, izklaides pasākumus arī pieaugušajiem

un senioriem, uzlabot pievedceļus līdz mājām, ēdināšanas servisu, rīkot pasākumus ģimenēm ar

bērniem, sakārtot neapdzīvotās daudzdzīvokļu mājas, uzlabot veselības aprūpi, atjaunot bērnu

laukumu Ezeru ielā 18, mazināt uzņēmēju visatļautību, pārskatīt siltumenerģijas tarifus, rīkot

aktivitātes pilsētas parkā, izveidot gājēju ietves uz Augstkalni, nojaukt vai uzlabot vecas neglītās

mājas un ēkas, veicināt interneta attīstību lauku teritorijās, organizēt sporta nodarbības

pieaugušajiem, asfaltēt Podnieku ielu, labiekārtot Persteņa ezeru,, iestiklot un ielikt ārdurvis

Podnieku 22, paplašināt pagalmu un ierīkot autostāvvietu Vienības ielā 12, sakārtot veco skolu,

parku un pludmali pie Ilzes ezera Kombuļos, mazināt korupciju darba vietās, kas veicina

jauniešu aizbraukšanu, informēt par iespējamo finansējumu radošus uzņēmējus, kuri meklē savu

ražojumu un pakalpojumu noieta tirgus, veicināt uzņēmēju kooperāciju.

Novada iedzīvotāji vēlas radīt slēdzamas kāpņu telpas, zivsaimniecības attīstību izklaides

nolūkiem, vasaras āra kafejnīcas, slidotavu, modernu kinoteātri, atpūtas vietas Daugavas krastā,

jaunas izklaides iespējas, smuku peldvietu Daugavas krastā, vai arī esošajā Zirgezerā, biznesa

inkubatoru, apgaismotu slēpošanas trasīti ziemā, mājīgu kafejnīcu, kurā pulcētos pieaugušie, kur

varbūt varētu skatīties labu kino, varbūt dejot, vakariņot... pilsētā, parkā, pie Persteņa ezera

izvietot interesantus soliņus, atkritumu kastes, laternu stabus, kioskus, kur var tūristi un

iebraucēji iegadāties suvenīrus ar Krāslavas simboliku, bukletus, atklātnes, arī jaunākās avīzes,

žurnālus, tasi kafijas...sporta kompleksu vai baseinu, asfaltētu veloceliņu vai gājēju taku ar

pieturvietām gar Daugavas malu visā pilsētas garumā, atkritumu šķirošanu, oriģinālu tradīciju,

kas būtu interesanta citiem Latvijas iedzīvotajiem (vasarā gurķu kauju vai mešanas sacensības),

vienas pieturas aģentūra, bankomātu, interneta pieejamību lauku teritorijās, jaunus vides

dizaina objektus, jaunus skvērus un atpūtas vietas pastaigām un atpūtai, t.sk.ar bērniem, suņiem;

atpūtas zonas jauniešiem, piemēram, Pirts un Siena ielas rajons - aizaugusī ieleja, vecais



128

ūdens tornis, celtnes masu sporta aktivitāšu attīstībai, vietējās bezmaksas pagasta avīzes,

tirdzniecības vietu, kur varētu iegādāties Krāslavas novadā un kaimiņu novados ražotu vietējo

produkciju, atpūtas kompleksu atpūtai ar ģimeni, kempinga vietu pilsētas tuvumā, pie pilsētas

robežas informācijas stendu par nakšņošanas iespējām novada teritorijā ar tālruņa numuriem,

norādes pilsētā uz dažādiem objektiem, ticību pagasta pārvaldei, asfaltētu ceļu no Vaivodiem

līdz Indrai, ievārījuma muzeju, glābšanas aprīkojumu pie ūdenskrātuvēm, labiekārtot teritoriju

pie aušanas darbnīcas, veļas mazgāšanas pakalpojumus, sadarbību ar kaimiņvalstīm,

rūpniecību, muzejus pagastos, dabas taku Skaistas pagastā, kafejnīcu bērniem, informāciju par

drošību publiskās vietās (redzamajās vietās uz ielām vajag uzlīmes vai informāciju, kur griezties

un kur zvanīt, ja notiek nelaimes gadījumi, gāzes izplūdes rīkoties stihiju gadījumos - kur ir

oficiāla vieta uz kuriem zvanīt vai kur glabties. kur tuvākais policija siecirknis un slimnīca. pie

Daugavas un pie ezeriem nav nekas pārdomāts par drošību uz ūdens -nav glābšanas riņķu), "

Super netto", Drogas", bērnu rotaļu laukumu pie līvānu mājiņām Kombuļos, nelielu skatuvīti

Kombuļu stadionā, pasākumus tur, skatu torni Sauleskalna, lai var tūristi apskatīt daudzos

ezerus.

Iedzīvotāju priekšlikumi attīstībai:

Tūrisms

Izveidot jaunus tūrisma objektus un sakārtot esošos;

Krāslavā gar Daugavu izbūvēt pastaigu celiņu ar atpūtas infrastruktūru;

Brīvības ielu pārveidot par gājējiem paredzētu ielu ar kafejnīcām un suvenīru veikaliņiem.

Izstrādāt oficiālu tūrisma maršrutu pa Latgales ezeriem un upēm, izveidot ūdens

transportlīdzekļu nomu, telšu un atpūtas vietas ezeru un upju krastos, plaša reklamējot

produktu.

Attīstīt citus ūdens tūrisma pakalpojumus, piem., daivinga, zvejas un zemūdens medības,

pieejamas viesnīcas.

Ziemas sporta cienītājiem izveidot distanču slēpju nomu un izstrādāt maršrutus.

Novada tūrisma attīstību var balstīt arī uz multikulturālo vidi novadā un tās izrietošajām

dažādu tautu tradīcijām, kultūras mantojumam. pastiprināti nepieciešams veidot pārrobežu

sadarbību ar Baltkrieviju, Lietuvu utt.

Jāattīsta ne tikai tūrisma pakalpojumi, bet papildus arī aktīva atpūta dažādos gadalaikos.

Jāmotivē vietējos iedzīvotājus ne tikai nodrošināt naktsmītnes tūristiem, bet arī

pakalpojumus, kas piesaista apmeklētājus un liek tiem uzkavēties uz vairākām dienām,

nedēļām (piem., ekologiski tīras no vietējiem produktiem nodrošinātas spa procedūras, pirts

lietas utt.)

Tūrisma iespējas - Izvaltas pamatskola atrodas bijušajā jezuītu klosterī, baznīca, Sargavas

ezera pludmale.

Pirmā augstākās izglītības iestāde Latgalē – Krāslavas klosteris.

Apzināt Plāteru muižu ēkas un citu infrastruktūru (igauņi izdevuši katalogu par Latvijas

pilīm un muižām igauniski, bet latviski tāda nav).

Bijušajā Izvaltas bērnudārzā ierīkot atpūtas centru.

Infrastruktūra

Uzlabot ielas, ceļus, apgaismojumu, labiekārtot parkus, skvērus.



129

Paaugstināt daudzdzīvokļu dzīvojamo māju energoefektivitāti, kas veicinātu arī tarifu

samazināšanos.

Uzlabot ūdensapgādes sistēmu kvalitāti.

Sakārtot ielas un ceļus, kas ir pamatu pamats visa veida jomu un pakalpojumu pieejamībai.

Uzņēmējdarbība

Sadarbība ar Baltkrievijas; Krievijas robežnovadiem un to uzņēmumiem

Sadarbojoties ar ārzemju partneriem, radīt jaunus uzņēmumus un darba vietas.

Atbalstīt mazo un vidējo biznesu, samazinot telpu īres nodokli.

Veicināt uzņēmējdarbības attīstību, izveidojot jaunas, kvalitatīvas telpas, ražošanas ēkas un

teritorijas, piedāvāt atbalsta pakalpojumus biznesa attīstībai - biznesa inkubators.

Apmācīt cilvēkresursus par akvakultūras pamatiem un veicināt novada teritorijā

zivsaimniecības attīstību.

Rūpniecības uzņēmumu veidošana, piem., gaļas kombināts.

Izrādīt iniciatīvu uzņēmēju, zemnieku un pašnodarbināto personu informēšanu par biznesa

iespējām, naudas līdzekļu piesaistes iespējām.

Attīstīt kokapstrādes nozari.

Pārdomātu, ekonomiski atbalstītu, bioloģiskās saimniecības un izklaides zivjsaimniecības

attīstību izklaidei un rūpniecībai.

Tranzīta pārvadājumu attīstība ( pirms tam jāsakārto a/ceļi, jāaprēķina ekonomiskā atdeve).

Mārketings

Plašāk reklamēt Krāslavas pilsētas svētkus.

Jāattīsta un jāreklamē vietējā produkcija (mājražošana, amatniecība u.c.) , jāveicina

atpazīstamība, jāizveido "amatu māju" kopā ar TICu.

Esošā Krāslavas novada vietas tēla (tajā skaita kā tūrisma galamērķa) apzināšana, jaunā tēla

koncepcijas izstrāde un aktīva reklamēšana.

Propagandēt kārtību un tīrību, veicināt regulāras satikšanās ar varu.

Pašvaldības darbs

Pēctecību darbos! Sākumā veikt darbus (piem ūdens apgāde mājām, dažādu kabeļu rakšana

un tikai tad klāt asfaltu, nevis uzlikt jaunu asfaltu un tad to jaukt, rakt un bojāt) .

Iesaistīt jauniešus vai cilvēkus, kas radoši un ar aizrautību darbotos novada labā.

TV raidījumu par Krāslavas novadā notiekošo veidot aktīvāku un interesantāku, izmantojot

žurnālistikas ne sabiedrisko attiecību elementus.

Būt atvērtākiem un ieinteresētākiem, ja kāds zvana uz pašvaldību un cenšas noskaidrot kādu

jautājumu, nevis likt justies vainīgam, ka piezvanīji.

Nodrošināt iespējas iedzīvotājiem saņemt aktuālo pašvaldības informāciju nevien kā

faktoloģiski notikušo vai paredzamo, bet e-pakalpojumu pieejamību un savstarpēju

informācijas apmaiņu.

Vairāk jaunu un aktīvu cilvēku pārvaldē.

Izanalizējiet iepriekšējo gadu sastrādātās kļūdas un ar jaunu sparu uz priekšu, izejot no

pieejamā finansējuma. ar lielu naudu var arī izdarīt ļoti vērtīgas lietas sabiedrībai.

Deputātiem un iedzīvotajiem jāsargā un jāmīl mūsu novads.

Pieņemt Skaistas pagastā algotu projektu rakstītāju (5 atbildes)

Vienreiz mēnesī organizēt atskaišu dienu domē, kad sanāk visi iestāžu vadītāji un informē



130

mēru par izdarīto un plāniem, par vajadzībām un problēmām.

Samazināt likmes valsts pārstāvjiem un viņu padotajiem, ekonomēt uz labiekārtošanu.

Pakalpojumi, vides un dzīves kvalitāte

Ļoti jauki būtu izveidot strūklaku pilsētas centrā!!! (kaut vai pavisam nelielu)

Veicināt un popularizēt veselīgu dzīvesveidu, uzlabojot sporta un rekreācijas aktivitāšu

pieejamību iedzīvotājiem.

Būtu jānodrošina labāka sasniedzamība ar sabiedrisko transportu (arī vilcienu satiksmes

atjaunošana).

Aktīvo nodarbju skolniekiem attīstīšanu: sports, skola, interešu centrs, mākslas, mūzikas un

sporta skolas. Par nodarbinātību jādomā arī lauku teritorijās, lai vasarā bērniem autobusu

pietura nebūtu vienīgā vieta kur pavadīt brīvo laiku.

Saglabāt abus bērnudārzus Krāslavā.

2014. gada aptauja

No 2014. gada 24. oktobra līdz 20. novembrim Krāslavas dome novada aicināja

iedzīvotājus izteikt domas par novada attīstību pēdējo piecu gadu laikā. Anketa bija

pieejama elektroniskā formātā www.kraslava.lv, informējot sabiedrību vietējā presē un

sociālajos tīklos. Uz aptaujas anketas jautājumiem atbildēja 104 iedzīvotāji.

Aptaujas dalībnieka (respondenta) portrets

Lielākā daļa aptaujāto iedzīvotāju (33 iedzīvotāji) ir valsts un pašvaldības

institūciju darbinieki, tiem seko privāto uzņēmumu darbinieki (21 iedzīvotājs) un studenti (16

iedzīvotāji).

Visaktīvāk uz anketas jautājumiem atbildēja krāslavieši (70 iedzīvotāji), otrajā vietā

ierindojas citviet (Rīgā, Daugavpilī, ārzemēs) dzīvojošie novadnieki (13 iedzīvotāji), tiem seko

Ūdrīšu, Aulejas, Izvaltas, Krāslavas, Kaplavas, Kombuļu pagastu iedzīvotāji. Diemžēl aptauja

nav sasniegusi pierobežas - Indras, Kalniešu, Piedrujas un Robežnieku pagastu iedzīvotājus.

Aptaujātie iedzīvotāji uzskata sevi par sociāli aktīviem vai tādi plāno būt – 27 iedzīvotāji

uzskata, ka aktīvi iesaistās vietējo jautājumu risināšanā (17 no tiem ir kādas biedrības biedri, 9

iedzīvotāji – pašdarbības kolektīvu vai interešu pulciņu biedri), 42 iedzīvotāji labprāt to darītu.

Diemžēl lielākā daļa - 75 iedzīvotāji atzinuši, ka neiesaistās pilsoniskās sabiedrības aktivitātēs.

Par laimīgas dzīves priekšnosacījumiem Krāslavas novadā atzītas labas darba iespējas

(49% atbilžu), droša vide (40% atbilžu), stabils atalgojums (33% atbilžu), kvalitatīvi sabiedriskie

pakalpojumi, daudzveidīgas brīvā laika pavadīšanas iespējas un laba infrastruktūra (27%

atbilžu). Labus kaimiņus, latvisku vidi, uzticību novada pārvaldei un labas izglītības iespējas kā

laimīgai dzīvei nepieciešamus atzīmējuši mazāk par 15% aptaujāto.

Kopumā iedzīvotāji pozitīvi vērtē Krāslavas novada attīstību laika posmā no 2009. –

2014. gadam; 53% respondentu jeb 54 iedzīvotāji attīstību novērtējuši ar „4” piecu ballu skalā,

30% respondentu jeb 31 iedzīvotājs ar atzīmi „5”. Vairāk kā puse aptaujāto iedzīvotāju ( 61%

respondentu) atzina, ka pēdējo gadu laikā ir uzlabojusies arī viņu personīgā dzīves kvalitāte.

Tuvāko piecu gadu laikā lielākā daļa aptaujāto - 80% plāno palikt Krāslavas novadā.

Iedzīvotāji vērtē infrastruktūru un pakalpojumus

Vērtējot paveikto transporta, loģistikas un sakaru pakalpojumu nozarē, iedzīvotāji par




131

labu atzīst transportam domāto ielu/ceļu infrastruktūras sakārtošanu (79% respondentu), kā arī

ietvju, celiņu, gājēju pāreju kvalitāti (84% respondentu). Jāatzīmē, ka nozarē panākts ievērojams

uzlabojums, jo pirms četriem gadiem Krāslavas novada domes veiktajā aptaujā, 67% aptaujāto

iedzīvotāju ielu un ceļu stāvokli vērtēja galvenokārt negatīvi.

Gandrīz vienādās daļās dalās ar ielu apgaismojumu apmierināto (54 iedzīvotāji) un

neapmierināto (46 iedzīvotāji) viedokļi. Interneta kvalitāte apmierina 87% aptaujāto, pasta

pakalpojumi – 77%.

Iedzīvotāji norāda uz sekojošiem uzlabojumiem augstākminētajā nozarē – pilsētā

diennakts tumšajā laikā nepieciešams apgaismojums iedzīvotāju drošībai un vandālisma

mazināšanai, jāveido loģistikas centrs, jāturpina pagastu ceļu tīkla un neasfaltēto pilsētas ielu

rekonstrukcija, pilsētā jāorganizē sabiedriskā transporta kustība.

Pozitīvi uzlabojumi veikti ūdensapgādē (83 iedzīvotāji ir apmierināti), kanalizācijas

sistēmās (86 iedzīvotāji ir apmierināti), atkritumu savākšanā un izvešanā (78 iedzīvotāji ir

apmierināti), publisko ēku siltināšanā (62 iedzīvotāji ir apmierināti). Iedzīvotājus neapmierina

namu apsaimniekošana (62 iedzīvotāji ir neapmierināti) un atkritumu šķirošana (41 iedzīvotājs ir

neapmierināts). Aptaujātie iedzīvotāji norāda, ka jāuzlabo iekšpagalmu infrastruktūra, sakārtojot

auto stāvvietas, bērnu rotaļu laukumus, apzaļumojot teritorijas (74% atbilžu), steidzami

nepieciešama daudzdzīvokļu namu siltināšana (56% atbilžu) un apgaismojuma infrastruktūras

ierīkošana/atjaunošana (36% atbilžu). Lielākā daļa iedzīvotāju uzskata, ka daudzdzīvokļu namu

siltināšana būtu jāuzņemas apsaimniekotājam (53% atbilžu).

Iedzīvotājus pārsvarā apmierina pirmsskolas un vispārējās izglītības pakalpojumu

kvalitāte (66% respondentu apmierināti), domas dalās par mūžizglītību (24% respondentu

apmierināti, 27% - neapmierināti), profesionālo izglītību (26% respondentu apmierināti, 23%

respondentu neapmierināti) un interešu izglītību (38% apmierināti, 26% - neapmierināti).

Novadnieki uzskata, ka mūžizglītības pasākumi ir pieejami pārsvarā bezdarbniekiem, Bērnu un

jauniešu centram būtu jāstrādā arī vakaros, profesionālās izglītība mācību programmas jādara

pieejamas arī meitenēm.

Viskritiskāk iedzīvotāji vērtē ēdināšanas pakalpojumus (63% aptaujāto ir neapmierināti),

veselības aprūpi un jauniešu brīvā laika pavadīšanas iespējas (58% aptaujāto ir neapmierināti),

sporta infrastruktūras un pakalpojumu kvalitāti un pieejamību (40% aptaujāto ir neapmierināti).

Tūristu un vietējo iedzīvotāju dzīves kvalitātes uzlabošanai steidzami būtu jānodrošina

ēdināšanas pakalpojumu pieejamība vakaros un brīvdienās, jāveido ģimenes aktīvās atpūtas

centrs (t.sk. baseins), jāveido brīvā laika (īpaši brīvdienu) pavadīšanas vietas jauniešiem,

jāpiesaista jauni, kvalificēti mediķi.

Par viskvalitatīvāk sniegto pakalpojumu atzīta zaļo zonu un vides apsaimniekošana

pilsētā (92% respondentu jeb 96 iedzīvotāji ir apmierināti), laukos ar vides sakoptību ir

apmierināti 56% jeb 58 iedzīvotāji, īpaši atzinīgi vērtējot koptās kapsētas.

Turpmāka attīstība un uzņēmējdarbības atbalsts

Turpmākie Krāslavas novada attīstības veicināšanas virzieni aptaujāto iedzīvotāju

skatījumā ir tūrisms (71% respondentu jeb 74 iedzīvotāji), lauksaimnieciskā ražošana un

pārstrāde (56% respondentu jeb 58 respondenti), sports un aktīvā atpūta (47% respondentu jeb

49 iedzīvotāji), loģistika (38% respondentu jeb 39 iedzīvotāji), starptautiskā sadarbība (31%

respondentu jeb 32 iedzīvotāji) un kultūra (29% respondentu jeb 30 iedzīvotāji).

Kopumā 68 % respondentu jeb 71 iedzīvotājs ir apmierināts ar tūrisma infrastruktūras

pieejamību un kvalitāti, 66% respondentu apmierina novadā sniegtie tūrisma pakalpojumi,



132

taču norāda uz nepieciešamību rūpīgāk uzturēt projektu ietvaros izveidoto tūrisma infrastruktūru.

Iedzīvotāji uzskata, ka ir nepieciešams turpināt Krāslavas pils kompleksa attīstību (66%

aptaujāto uzskata, ka jārekonstruē pils, piešķirot tai ceremoniju vietas/izstāžu zāles funkciju;

55% aptaujāto balso par parka tālāku rekonstrukciju; 46% aptaujāto vēlas aktīvi atpūsties parka

nogāzēs). 93% aptaujāto uzskata, ka jāattīsta Daugavas labais krasts Krāslavā, vienbalsīgi

iesakot veidot promenādi jeb pastaigu/atpūtas taku pilsētas robežās.

Aptaujā piedalījās 6% uzņēmēju, 11% pašnodarbināto un 25% iedzīvotāju, kuri nākotnē

plāno kļūt par uzņēmējiem. Lielākais vairums jeb 53% aptaujāto atzina, ka nav un neplāno kļūt

par uzņēmējiem.

Vaicāti par Krāslavas novada domes piedāvātajām sadarbības iespējām uzņēmējiem,

54% jeb 56 respondenti atbildēja, ka nav izmantojuši domes piedāvājumus. 25% aptaujāto seko

līdzi aktuālajai informācijai mājas lapā, 13% iedzīvotāju piedalījās pieredzes apmaiņas

braucienos, 12% iepazina informāciju bukletos, blogā draugiem.lv „Ražots Krāslavas novadā”,

izmantoja lauku konsultantu un Tūrisma informācijas centra pakalpojumus/konsultācijas,

piedalījās pašvaldības informatīvajos semināros, uzņēmējdarbības atbalsta speciālista

pakalpojumus/konsultācijas izmantoja 2 % aptaujāto.

Uzņēmējdarbības atbalstam iedzīvotāji no pašvaldības sagaida prezentācijas materiālus ar

novada uzņēmumu zīmoliem, reklāmas un atpazīstamības pasākumus (tirdziņi, uzņēmumu un

produkcijas prezentācijas citās teritorijās, jaunu noieta tirgu meklēšanu, iedzīvotāju motivēšana

atbalstīt vietējos ražojumus), regulārus konsultatīvos pasākumus (darba grupas ar uzņēmējiem,

semināri, atbalsts projektu sagatavošanā, juridiskajos un finanšu jautājumos, dokumentācijas

izstrāde, pieredzes apmaiņa), nodokļu likmju samazinājumu, infrastruktūras sakārtošanu, grantu

programmas iesācējiem, aktīvu sadarbību arī ar mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Interesanti,

ka par uzņēmējdarbību bremzējošu faktoru daudzi aptaujātie atzīst „simtlatnieku” programmu un

cilvēku nevēlēšanos strādāt.

Pašvaldības darbs

Aptaujātos iedzīvotājus apmierina pašvaldības deputātu (48% atbilžu), novada

administrācijas un pārvalžu (66% atbilžu), būvvaldes (48 % atbilžu) darbs. 54% respondentu

novērtējuši pašvaldības administrācijas darbu ar „4” piecu ballu skalā. Pozitīvi vērtēta

sabiedrības informēšana (55% atbilžu), ārējā finansējuma piesaiste (53%), pašvaldības budžeta

izlietojums (49% atbilžu). 85% aptaujāto informāciju par pašvaldības darbu iegūst

www.kraslava.lv, 63% aptaujāto – pašvaldības informatīvajā biļetenā „Krāslavas Vēstis” , 32% -

citos preses izdevumos. Aptaujātie ierosina nodrošināt informatīvā biļetena „Krāslavas Vēstis”

pieejamību lauku pagastos, kā arī vairāk informācijas ievietot „Ezerzemē”.




133

2. PIELIKUMS. Uzņēmumu apgrozījuma dinamika pa gadiem (2010. –

2013. gads)

Uzņēmums Apgrozījums

2013. gadā

(EUR)

Pret

2012

Pret 2011 Pret

2010

1 Akciju sabiedrība "Krāslavas

piens"

9,202,079.00 45% 21% 2 reizes

2 Sabiedrība ar ierobežotu

atbildību "Varpa"

8,921,893.00 10% 38% 35%

3 Skaistas pagasta zemnieku

saimniecība "SAPNIS"

4,449,451.00 -2% -12% 2%

4 SIA "AD Biogāzes stacija" 2,943,048.00 18% 258.68 reizes nav

datu


atbildību "Krāslavas nami"

2,432,185.00 0% 10% 9%


atbildību "Krāslavas slimnīca"

2,389,858.00 2% 8% 7%

7 SIA "Krāslavas ūdens" 2,352,484.00 7% -2% -6%


atbildību "LEVEN"

1,821,987.00 36% 79% 2.30

reizes


atbildību "NORDSERVISS"

1,586,422.00 2.17

reizes

-6% 61%


atbildību "PETER

WILLEMSEN"

1,491,064.00 11% 16% 1%

11 Zemnieku saimniecība

"VAICUĻEVAS"

1,474,606.00 -9% 64% 2.75

reizes


atbildību "NEMO"

1,454,009.00 -7% -32% -24%


atbildību "KREBSAR"

1,266,044.00 25% 2.66 reizes 19%

14 PS "VANPRO un

NORDSERVISS"

1,124,488.00 12.67

reizes

nav datu nav

datu


atbildību "RH Būve"

1,000,734.00 2.83

reizes

21% 3.25

reizes

16 Krāslavas rajona Kaplavas

pagasta zemnieku saimniecība

"ERLAIN"

990,672.00 -9% -26% 17%


atbildību "ROLS"

974,563.00 52% -1% -5%


atbildību "DILANIS T"

970,249.00 8% 3% 12%


atbildību "ALĪNA U"

912,839.00 22% 2.87 reizes 6.21

reizes


atbildību "FORVEST"

800,385.00 35% nav datu nav

datu







https://www.lursoft.lv/uznemuma-pamatdati/?&pscode=JQLGAAGDBKDCMRAJNJNOPFBXVNQWSC























https://www.lursoft.lv/uznemuma-pamatdati/?&pscode=VXRQSSEYAFCNFLNQIBIDDUUOBQBVDC





https://www.lursoft.lv/uznemuma-pamatdati/?&pscode=RQVHLNDUKBGLNRQYGFBICQHBMTIDVI

https://www.lursoft.lv/uznemuma-pamatdati/?&pscode=RQVHLNDUKBGLNRQYGFBICQHBMTIDVI

https://www.lursoft.lv/uznemuma-pamatdati/?&pscode=FGGSPXOTHJVSNDXYRRSFEJWMMFARQD

https://www.lursoft.lv/uznemuma-pamatdati/?&pscode=FGGSPXOTHJVSNDXYRRSFEJWMMFARQD





134

21 SIA "KINTRADE" 703,136.00 44% 32% 11.05

reizes


"Krāslavas aptieka"

702,253.00 0% -1% 0%

23 Kalniešu pagasta zemnieku

saimniecība "RAUDOVIŠKI"

647,259.00 -11% 54% 83%


"MEDSERVISS"

645,043.00 10% 21% 24%


"GSK"

548,368.00 -4% 12% 23%


"DOVA"

429,747.00 7% 15% 23%

27 Skaistas pagasta zemnieku saimniecība

"DRUVIŅI"

402,909.00 21% 14% nav

datu

28 Indras pagasta zemnieku saimniecība

"ALAS"

388,573.00 3% 2.74 reizes nav

datu


"OGA G"

374,103.00 4% -26% 54%


"Buss Plus"

372,314.00 -7% -27% nav

datu

31 Sabiedrība ar ierobežotu atbildību "IV

PLUS"

355,149.00 17% 86% 2.01

reizes

32 SIA "WOOD SSA" 355,085.00 20.86

reizes

nav datu nav

datu


"Agro D"

353,840.00 nav datu nav datu nav

datu


"PLINTAS"

324,190.00 4.06

reizes

2.51 reizes 8.81

reizes

35 Sabiedrība ar ierobežotu atbildību "KV

Sped"

308,454.00 -27% -10% 3.83

reizes


"VASALS"

292,110.00 2.95

reizes

11.08 reizes 4.24

reizes


"EKO Sistem Serviss"

288,974.00 -60% 13.44 reizes nav

datu


"RITMS R"

267,910.00 3% -3% 1%


"DĀRZKALNI Ž"

263,913.00 2% -2% 32%


"Optima D"

261,652.00 8% 12% 37%

41 Krāslavas novada Izvaltas pagasta

kooperatīvā sabiedrība "IZVALTA"

234,533.00 -36% -12% -1%


"KRĀSLAVAS AVOTS"

230,346.00 12% -10% 1%


"VITA V"

223,200.00 -27% -36% -39%

44 SIA "ILMA & J" 222,305.00 30% 32% 30%


"KRISTAFORS"

217,712.00 1% -16% 9%


"Castels Construction"

214,744.00 18.55

reizes

nav datu nav

datu

https://www.lursoft.lv/uznemuma-pamatdati/?&pscode=BNJSFQHCGHQXUAERTDRKJVYVKFBLPS

https://www.lursoft.lv/uznemuma-pamatdati/?&pscode=LCXLWNMXFBEMSWTBHKGJWHTPCUWDNU

https://www.lursoft.lv/uznemuma-pamatdati/?&pscode=LCXLWNMXFBEMSWTBHKGJWHTPCUWDNU

https://www.lursoft.lv/uznemuma-pamatdati/?&pscode=CHPHEIXBODWGSMQVJURDVMERPVMVVR

https://www.lursoft.lv/uznemuma-pamatdati/?&pscode=CHPHEIXBODWGSMQVJURDVMERPVMVVR

https://www.lursoft.lv/uznemuma-pamatdati/?&pscode=DPJGMURTWLLPSHPSHHKFHVBPPSKSQD

https://www.lursoft.lv/uznemuma-pamatdati/?&pscode=DPJGMURTWLLPSHPSHHKFHVBPPSKSQD

https://www.lursoft.lv/uznemuma-pamatdati/?&pscode=FWLJMIJIAVEDYCDTTVJMGYBNUMJUAS

https://www.lursoft.lv/uznemuma-pamatdati/?&pscode=FWLJMIJIAVEDYCDTTVJMGYBNUMJUAS

https://www.lursoft.lv/uznemuma-pamatdati/?&pscode=ICEDSHNAEGLNQAFLXTEPWBEYGVWLHH

https://www.lursoft.lv/uznemuma-pamatdati/?&pscode=ICEDSHNAEGLNQAFLXTEPWBEYGVWLHH

https://www.lursoft.lv/uznemuma-pamatdati/?&pscode=WDPPAHPLDSWJMDKAIMMTKHACUFBNKJ

https://www.lursoft.lv/uznemuma-pamatdati/?&pscode=WDPPAHPLDSWJMDKAIMMTKHACUFBNKJ

https://www.lursoft.lv/uznemuma-pamatdati/?&pscode=EFLYAMNHDSSCWQQTMFGOTQMOTRNMCO

https://www.lursoft.lv/uznemuma-pamatdati/?&pscode=EFLYAMNHDSSCWQQTMFGOTQMOTRNMCO

https://www.lursoft.lv/uznemuma-pamatdati/?&pscode=JVFVIKVLCAFDWNQWLIPKEBLWTRTJOD

https://www.lursoft.lv/uznemuma-pamatdati/?&pscode=JVFVIKVLCAFDWNQWLIPKEBLWTRTJOD

https://www.lursoft.lv/uznemuma-pamatdati/?&pscode=AVCXYMFNOXAFIHKJJFLCXAUSSKHIDC

https://www.lursoft.lv/uznemuma-pamatdati/?&pscode=AVCXYMFNOXAFIHKJJFLCXAUSSKHIDC

https://www.lursoft.lv/uznemuma-pamatdati/?&pscode=TXPVBOYINKGKOSSRPEAFSIFGUXAAUR

https://www.lursoft.lv/uznemuma-pamatdati/?&pscode=TXPVBOYINKGKOSSRPEAFSIFGUXAAUR

https://www.lursoft.lv/uznemuma-pamatdati/?&pscode=XTVQWUJTVBRQWJVDVOQXXHWXAJUGJX

https://www.lursoft.lv/uznemuma-pamatdati/?&pscode=NFPCNWGCRJXYJPVRXMCEONGPCYICMN

https://www.lursoft.lv/uznemuma-pamatdati/?&pscode=NFPCNWGCRJXYJPVRXMCEONGPCYICMN

https://www.lursoft.lv/uznemuma-pamatdati/?&pscode=ODDDELPHWDCHPXPDEBWPPDSIDDREBV

https://www.lursoft.lv/uznemuma-pamatdati/?&pscode=ODDDELPHWDCHPXPDEBWPPDSIDDREBV

https://www.lursoft.lv/uznemuma-pamatdati/?&pscode=DSJGUWJBDBBAVAGPLADQUAJUUPLMRD

https://www.lursoft.lv/uznemuma-pamatdati/?&pscode=DSJGUWJBDBBAVAGPLADQUAJUUPLMRD

https://www.lursoft.lv/uznemuma-pamatdati/?&pscode=AFWMJUCHPCGGWNSKBJXKAXENDLLESM

https://www.lursoft.lv/uznemuma-pamatdati/?&pscode=AFWMJUCHPCGGWNSKBJXKAXENDLLESM

https://www.lursoft.lv/uznemuma-pamatdati/?&pscode=TYPBYQXXVSTIRPGJWMDCUAFACRYAOP

https://www.lursoft.lv/uznemuma-pamatdati/?&pscode=TYPBYQXXVSTIRPGJWMDCUAFACRYAOP

https://www.lursoft.lv/uznemuma-pamatdati/?&pscode=VMFTLGCJMUFGEPGNCLGXYTMTXQHTJN

https://www.lursoft.lv/uznemuma-pamatdati/?&pscode=VMFTLGCJMUFGEPGNCLGXYTMTXQHTJN

https://www.lursoft.lv/uznemuma-pamatdati/?&pscode=PRTNNSUHYWEMVWPSBLYCQUEYMKORNV

https://www.lursoft.lv/uznemuma-pamatdati/?&pscode=PRTNNSUHYWEMVWPSBLYCQUEYMKORNV

https://www.lursoft.lv/uznemuma-pamatdati/?&pscode=GGGBQRILDCOXAFHFPYSXDUERVSOMUL

https://www.lursoft.lv/uznemuma-pamatdati/?&pscode=GGGBQRILDCOXAFHFPYSXDUERVSOMUL

https://www.lursoft.lv/uznemuma-pamatdati/?&pscode=XVUEJESWAOUETBSBFCDLIKHJCKWQYI

https://www.lursoft.lv/uznemuma-pamatdati/?&pscode=XVUEJESWAOUETBSBFCDLIKHJCKWQYI

https://www.lursoft.lv/uznemuma-pamatdati/?&pscode=OJOEPVJVNYSCARKFWGKBUPFJQNCBNQ

https://www.lursoft.lv/uznemuma-pamatdati/?&pscode=OJOEPVJVNYSCARKFWGKBUPFJQNCBNQ

https://www.lursoft.lv/uznemuma-pamatdati/?&pscode=VHRMODCKREKTGUNGMWYEYVHHFVODVC

https://www.lursoft.lv/uznemuma-pamatdati/?&pscode=VHRMODCKREKTGUNGMWYEYVHHFVODVC

https://www.lursoft.lv/uznemuma-pamatdati/?&pscode=LNYKAXYRJNAYTRMRGGVFEVCOTXBMJD

https://www.lursoft.lv/uznemuma-pamatdati/?&pscode=JMUPLYUXELYJJNFCLKJBYLGQEIIRKI

https://www.lursoft.lv/uznemuma-pamatdati/?&pscode=JMUPLYUXELYJJNFCLKJBYLGQEIIRKI

https://www.lursoft.lv/uznemuma-pamatdati/?&pscode=CUBYHTYWTIULPGSQHIFRXXBLSXNQOA

https://www.lursoft.lv/uznemuma-pamatdati/?&pscode=CUBYHTYWTIULPGSQHIFRXXBLSXNQOA



135

47 Kaplavas pagasta zemnieku

saimniecība "PABĒRZIŅI"

211,204.00 16% nav datu nav

datu


"RIETEĻI"

208,620.00 2.58

reizes

81% 2.77

reizes

49 Robežnieku pagasta zemnieku

saimniecība "ZAREČJE"

207,007.00 -11% -15% 33%

50 Piedrujas pagasta zemnieku

saimniecība "VARAVĪKSNE"

201,538.00 -31% 21% nav

datu


"SAIF"

188,909.00 5% 5% -6%


saimniecība "Zivtiņas"

181,190.00 66% 2.55 reizes nav

datu


"RENESANSE K"

170,665.00 58% -15% -5%

54 "NEDFARMING (UDELE TARTAKS

LATVIA)" SIA

168,525.00 nav datu nav datu nav

datu

55 Sabiedrība ar ierobežotu atbildību "IVI

GĀZE"

153,553.00 -5% 1% 39%


"MALAINE"

151,046.00 -2% 3% nav

datu


"MEIKS"

149,104.00 4.87

reizes

nav datu nav

datu

58 SIA "KRASWOOD" 141,038.00 50% 330.30 reizes nav

datu


"KTV TELEANSS"

132,886.00 -3% -8% -10%


saimniecība "GLORIJA"

132,851.00 -31% 47% 3.58

reizes


"Tehnika-R"

127,220.00 -2% 41% 2.41

reizes

62 Robežnieku pagasta zemnieku

saimniecība "EZERIŅI"

127,138.00 -36% 16% nav

datu

63 Aulejas pagasta zemnieku saimniecība

"LĪVA"

123,787.00 -14% 9% 51%

64 SIA "Dridzmalas" 120,348.00 34% 4.33 reizes nav

datu

65 Zemnieku saimniecība "STALTI" 116,905.00 23% nav datu nav

datu


"PERPETUUM MOBILE 2A"

111,338.00 42% -18% -6%


"OZOLI"

107,548.00 11% 5% nav

datu


"ŠALTUPE"

107,238.00 5.66

reizes

nav datu 17%

69 SIA "Tornis R" 106,654.00 16% 63% 89%


"JAUNZEMJI"

104,668.00 15% 20% 2%


"LER 8"

102,203.00 2% 1% -11%


"AKVA M"

100,324.00 2.31

reizes

46% 2.83

reizes

https://www.lursoft.lv/uznemuma-pamatdati/?&pscode=PCKIFSWPLVWPANXOELNHLMXQIBXOYP

https://www.lursoft.lv/uznemuma-pamatdati/?&pscode=PCKIFSWPLVWPANXOELNHLMXQIBXOYP

https://www.lursoft.lv/uznemuma-pamatdati/?&pscode=BBJSGNDIUHYXDCOYOKXJRESNJKYTBC

https://www.lursoft.lv/uznemuma-pamatdati/?&pscode=BBJSGNDIUHYXDCOYOKXJRESNJKYTBC

https://www.lursoft.lv/uznemuma-pamatdati/?&pscode=BHNTQWUAGQILRVOXUMDNDYACLCSFEV

https://www.lursoft.lv/uznemuma-pamatdati/?&pscode=BHNTQWUAGQILRVOXUMDNDYACLCSFEV

https://www.lursoft.lv/uznemuma-pamatdati/?&pscode=OHPLIELIONHHQHHVGXAUESYFRNNVTC

https://www.lursoft.lv/uznemuma-pamatdati/?&pscode=OHPLIELIONHHQHHVGXAUESYFRNNVTC

https://www.lursoft.lv/uznemuma-pamatdati/?&pscode=NDGJARUXJTGKNBCKOYPCUEYMVPMKMQ

https://www.lursoft.lv/uznemuma-pamatdati/?&pscode=NDGJARUXJTGKNBCKOYPCUEYMVPMKMQ

https://www.lursoft.lv/uznemuma-pamatdati/?&pscode=PCABRNUEQQBWUBCNRGVOUUUPYBBSYI

https://www.lursoft.lv/uznemuma-pamatdati/?&pscode=PCABRNUEQQBWUBCNRGVOUUUPYBBSYI

https://www.lursoft.lv/uznemuma-pamatdati/?&pscode=RWRBREHPUQQTJUAHUWLELWGYRPYOPL

https://www.lursoft.lv/uznemuma-pamatdati/?&pscode=RWRBREHPUQQTJUAHUWLELWGYRPYOPL

https://www.lursoft.lv/uznemuma-pamatdati/?&pscode=MEYVIIQFAECJWNRGMUDWNVVICXLIDY

https://www.lursoft.lv/uznemuma-pamatdati/?&pscode=MEYVIIQFAECJWNRGMUDWNVVICXLIDY

https://www.lursoft.lv/uznemuma-pamatdati/?&pscode=FMRNDHLPYGPHEYABGAQXBQNMVLUHCF

https://www.lursoft.lv/uznemuma-pamatdati/?&pscode=FMRNDHLPYGPHEYABGAQXBQNMVLUHCF

https://www.lursoft.lv/uznemuma-pamatdati/?&pscode=KWPALFPNRANIUHUVOWMUPTXWDIXGOL

https://www.lursoft.lv/uznemuma-pamatdati/?&pscode=KWPALFPNRANIUHUVOWMUPTXWDIXGOL

https://www.lursoft.lv/uznemuma-pamatdati/?&pscode=CEHXPBGJOLBNSVSQWUFQJTPBHSOXQM

https://www.lursoft.lv/uznemuma-pamatdati/?&pscode=CEHXPBGJOLBNSVSQWUFQJTPBHSOXQM

https://www.lursoft.lv/uznemuma-pamatdati/?&pscode=VHHJTVMCNPDWRIJEAQQIAWPFYXOEQC

https://www.lursoft.lv/uznemuma-pamatdati/?&pscode=IJCMRMFKMHIOOHQGQACXIXSHAODXXX

https://www.lursoft.lv/uznemuma-pamatdati/?&pscode=IJCMRMFKMHIOOHQGQACXIXSHAODXXX

https://www.lursoft.lv/uznemuma-pamatdati/?&pscode=JYQHOJNGYVDNGDDCVEYNJGJAYNNQXD

https://www.lursoft.lv/uznemuma-pamatdati/?&pscode=JYQHOJNGYVDNGDDCVEYNJGJAYNNQXD

https://www.lursoft.lv/uznemuma-pamatdati/?&pscode=AQACXYFGYHTQUCDVHUUHIAGAUCVLHV

https://www.lursoft.lv/uznemuma-pamatdati/?&pscode=AQACXYFGYHTQUCDVHUUHIAGAUCVLHV

https://www.lursoft.lv/uznemuma-pamatdati/?&pscode=BCELIULXQTIWASNUNBOWCWLOYRLEKV

https://www.lursoft.lv/uznemuma-pamatdati/?&pscode=BCELIULXQTIWASNUNBOWCWLOYRLEKV

https://www.lursoft.lv/uznemuma-pamatdati/?&pscode=CGBKKHTHWOUHBQHAEJTBHPLJJSTFVA

https://www.lursoft.lv/uznemuma-pamatdati/?&pscode=CGBKKHTHWOUHBQHAEJTBHPLJJSTFVA

https://www.lursoft.lv/uznemuma-pamatdati/?&pscode=FPOSDWDGTCYIGXYQGKVQCYABWHMOAT

https://www.lursoft.lv/uznemuma-pamatdati/?&pscode=AIJXQRSFUXXRYHQBAYHSJKJLNWLUXD

https://www.lursoft.lv/uznemuma-pamatdati/?&pscode=TWFRSIIASXXNHKYSOYOTBAXSXNKFTM

https://www.lursoft.lv/uznemuma-pamatdati/?&pscode=TWFRSIIASXXNHKYSOYOTBAXSXNKFTM

https://www.lursoft.lv/uznemuma-pamatdati/?&pscode=SXMKELCQWJXINNTVGECUTEWYFCEVTH

https://www.lursoft.lv/uznemuma-pamatdati/?&pscode=SXMKELCQWJXINNTVGECUTEWYFCEVTH

https://www.lursoft.lv/uznemuma-pamatdati/?&pscode=HXUHARAEYRFLSHEWFDVJGEQMMRAKWT

https://www.lursoft.lv/uznemuma-pamatdati/?&pscode=HXUHARAEYRFLSHEWFDVJGEQMMRAKWT

https://www.lursoft.lv/uznemuma-pamatdati/?&pscode=GUROCCYICOTFXSUOQXDRETLSYSHVLX

https://www.lursoft.lv/uznemuma-pamatdati/?&pscode=MWVGJBNDWTYBWUIGKQXTJIFGVDJRUN

https://www.lursoft.lv/uznemuma-pamatdati/?&pscode=MWVGJBNDWTYBWUIGKQXTJIFGVDJRUN

https://www.lursoft.lv/uznemuma-pamatdati/?&pscode=IJQSMOVAYBWCSOAJXEINNSAICYCSPQ

https://www.lursoft.lv/uznemuma-pamatdati/?&pscode=IJQSMOVAYBWCSOAJXEINNSAICYCSPQ

https://www.lursoft.lv/uznemuma-pamatdati/?&pscode=GXHALCOVRGEDTTDQPYMYEQKDVPUMTH

https://www.lursoft.lv/uznemuma-pamatdati/?&pscode=GXHALCOVRGEDTTDQPYMYEQKDVPUMTH



136


"OPTIKA MR"

98,804.00 -3% -11% -20%

74 SIA "IVIKS" 95,903.00 15% 51% 4.31

reizes

75 Kombuļu pagasta zemnieku

saimniecība "LIEPA"

94,267.00 32% 3.27 reizes 5.04

reizes

76 Zemnieku saimniecība "DRUVIEŠI" 90,704.00 -37% 2% nav

datu


"LAPKOVSKIS UN DĒLS"

83,474.00 0% 1% -9%


"ĢEO OK"

82,401.00 12% -10% -18%


"AUTO GAMA"

76,071.00 -4% -12% 1%


"SILANS"

72,121.00 24% 0% -9%


"AKM"

67,374.00 27% -37% -5%

82 Sabiedrība ar ierobežotu atbildību "IVI

2"

64,954.00 -9% -20% 22%

83 SIA "ARTPROFS" 61,293.00 2.33

reizes

nav datu nav

datu


"NETE"

59,613.00 65% 53% 57%

85 Indras pagasta zemnieku saimniecība

"Rīti"

54,975.00 2.09

reizes

2.50 reizes nav

datu


"LIEPAS"

53,927.00 -26% -24% 2.07

reizes


"KRĀSLAVAS AGROTEHNIKA"

53,853.00 -14% -8% -1%

88 Lauksaimniecības tehnikas kopīgas

lietošanas un apkopes kooperatīvā

sabiedrība "SAULESKALNS-I"

53,823.00 4% 5% 11%

89 Dzīvokļu īpašnieku kooperatīvā

sabiedrība "FLORUPĪTE"

53,803.00 14% 29% 39%

90 Sabiedrība ar ierobežotu atbildību "L-

GOR"

52,756.00 41% nav datu nav

datu


"Krāslavas mūrnieks"

52,515.00 -73% -76% -38%


"VIZUS OPTIMA"

52,185.00 17% 5% 4%

93 SIA "ProfAuto" 49,752.00 5% 51% nav

datu


"Krāslavas būvnieks"

48,324.00 13% 14% nav

datu

95 Kombuļu pagasta zemnieku

saimniecība "MEŽVIDI"

47,838.00 17% 47% nav

datu

96 SIA "Big telecom" 47,015.00 42% 4.10 reizes nav

datu


"T.I.G.R."

46,788.00 0% nav datu nav

datu

https://www.lursoft.lv/uznemuma-pamatdati/?&pscode=YUYEYDCYCRSUDGDJMQYRUNLXKTSRWM

https://www.lursoft.lv/uznemuma-pamatdati/?&pscode=YUYEYDCYCRSUDGDJMQYRUNLXKTSRWM

https://www.lursoft.lv/uznemuma-pamatdati/?&pscode=UQKHNQCSTHNYIPATPXACOWRVAFMOMQ

https://www.lursoft.lv/uznemuma-pamatdati/?&pscode=XGVSDUWQVTLEHIJKMPUTFBMWXDVDNA

https://www.lursoft.lv/uznemuma-pamatdati/?&pscode=XGVSDUWQVTLEHIJKMPUTFBMWXDVDNA

https://www.lursoft.lv/uznemuma-pamatdati/?&pscode=FARXPYNSGAGNIQSLDGVGEPSFNIWFVM

https://www.lursoft.lv/uznemuma-pamatdati/?&pscode=XPGKQVMWWAOMTELYEYEYVIEMYEVGIM

https://www.lursoft.lv/uznemuma-pamatdati/?&pscode=XPGKQVMWWAOMTELYEYEYVIEMYEVGIM

https://www.lursoft.lv/uznemuma-pamatdati/?&pscode=WNPQDBKENASSFDKCPGCATMAELLDVGA

https://www.lursoft.lv/uznemuma-pamatdati/?&pscode=WNPQDBKENASSFDKCPGCATMAELLDVGA

https://www.lursoft.lv/uznemuma-pamatdati/?&pscode=DKOKVMFORVRRHKTJWYBPAORULPIRDU

https://www.lursoft.lv/uznemuma-pamatdati/?&pscode=DKOKVMFORVRRHKTJWYBPAORULPIRDU

https://www.lursoft.lv/uznemuma-pamatdati/?&pscode=YJCNYBCQNTTVFLGFVKVPEBRPQMFAWL

https://www.lursoft.lv/uznemuma-pamatdati/?&pscode=YJCNYBCQNTTVFLGFVKVPEBRPQMFAWL

https://www.lursoft.lv/uznemuma-pamatdati/?&pscode=GATUPIJLDSNQYXNNTBPVLECRCYQLTO

https://www.lursoft.lv/uznemuma-pamatdati/?&pscode=GATUPIJLDSNQYXNNTBPVLECRCYQLTO

https://www.lursoft.lv/uznemuma-pamatdati/?&pscode=WHWUPCMYKEXYBEAPVMWGNREDVDAIVT

https://www.lursoft.lv/uznemuma-pamatdati/?&pscode=WHWUPCMYKEXYBEAPVMWGNREDVDAIVT

https://www.lursoft.lv/uznemuma-pamatdati/?&pscode=NSMJOCOVXOUGESTFIMTIFHTHKRGRKD

https://www.lursoft.lv/uznemuma-pamatdati/?&pscode=JONAXAYYRSNKPHFINHOPODPBRXTFYN

https://www.lursoft.lv/uznemuma-pamatdati/?&pscode=JONAXAYYRSNKPHFINHOPODPBRXTFYN

https://www.lursoft.lv/uznemuma-pamatdati/?&pscode=NIXSYKQJPKKYGMHNESSFJNFEGFANQR

https://www.lursoft.lv/uznemuma-pamatdati/?&pscode=NIXSYKQJPKKYGMHNESSFJNFEGFANQR

https://www.lursoft.lv/uznemuma-pamatdati/?&pscode=QQSYRDBEHLDRVRNRNFYTBGGFYRDSGJ

https://www.lursoft.lv/uznemuma-pamatdati/?&pscode=QQSYRDBEHLDRVRNRNFYTBGGFYRDSGJ

https://www.lursoft.lv/uznemuma-pamatdati/?&pscode=LBDJUAJUOVUFQXBPDRGVOYCUIUFSAS

https://www.lursoft.lv/uznemuma-pamatdati/?&pscode=LBDJUAJUOVUFQXBPDRGVOYCUIUFSAS

https://www.lursoft.lv/uznemuma-pamatdati/?&pscode=CXVQFBXEPHOHMPBLAQXMKHXNFRSYSY



https://www.lursoft.lv/uznemuma-pamatdati/?&pscode=XBCWXFMNTAAWRUIJCDVIISNXESXMTV

https://www.lursoft.lv/uznemuma-pamatdati/?&pscode=XBCWXFMNTAAWRUIJCDVIISNXESXMTV

https://www.lursoft.lv/uznemuma-pamatdati/?&pscode=LBLBFWYNNXLOHNNEWYWTEXLKKBPKOK

https://www.lursoft.lv/uznemuma-pamatdati/?&pscode=LBLBFWYNNXLOHNNEWYWTEXLKKBPKOK

https://www.lursoft.lv/uznemuma-pamatdati/?&pscode=VIVPXFLKNQSQGEDPSFRPMTQLDSOXYC

https://www.lursoft.lv/uznemuma-pamatdati/?&pscode=VIVPXFLKNQSQGEDPSFRPMTQLDSOXYC

https://www.lursoft.lv/uznemuma-pamatdati/?&pscode=SOPWJDKSHKBRFFETIFFQAXYWIPPNSI

https://www.lursoft.lv/uznemuma-pamatdati/?&pscode=SOPWJDKSHKBRFFETIFFQAXYWIPPNSI

https://www.lursoft.lv/uznemuma-pamatdati/?&pscode=SIETOVFXVCYYOJUADTLKLEUTMFGGDK

https://www.lursoft.lv/uznemuma-pamatdati/?&pscode=CJKJVFUNLFCQAMASONICJWLYFYVRHW

https://www.lursoft.lv/uznemuma-pamatdati/?&pscode=CJKJVFUNLFCQAMASONICJWLYFYVRHW

https://www.lursoft.lv/uznemuma-pamatdati/?&pscode=PBWLEMVRMECNLJFXPAOUMORTWYJJDX

https://www.lursoft.lv/uznemuma-pamatdati/?&pscode=PBWLEMVRMECNLJFXPAOUMORTWYJJDX

https://www.lursoft.lv/uznemuma-pamatdati/?&pscode=UKDNUWMAHLBUMJYAUHFGUVFWJOIEPO

https://www.lursoft.lv/uznemuma-pamatdati/?&pscode=YFBRWRVIWVYIUXXBLDNBMIHFVUKBDH

https://www.lursoft.lv/uznemuma-pamatdati/?&pscode=YFBRWRVIWVYIUXXBLDNBMIHFVUKBDH



137


"EIROPAS REĢIONĀLĀ TŪRISMA

INSTITŪTS"

44,731.00 31% 24% -18%


"KANGA"

43,688.00 -1% -33% -37%


"S.D.Line"

41,209.00 3.97

reizes

nav datu nav

datu

https://www.lursoft.lv/uznemuma-pamatdati/?&pscode=FKWIGXXDVWKRGPSAFDSMWADCHTVRAO



https://www.lursoft.lv/uznemuma-pamatdati/?&pscode=EIJXHGXGCYEGCJVNDKUVKPRJFHNLLP

https://www.lursoft.lv/uznemuma-pamatdati/?&pscode=EIJXHGXGCYEGCJVNDKUVKPRJFHNLLP

https://www.lursoft.lv/uznemuma-pamatdati/?&pscode=SNQJYWYWNNANKMAJNTTSIKBIJKAWUB

https://www.lursoft.lv/uznemuma-pamatdati/?&pscode=SNQJYWYWNNANKMAJNTTSIKBIJKAWUB



138

3. PIELIKUMS. Aktīvākās nevalstiskās organizācijas novadā (2012. – 2014. gads)

Aktīvākās nevalstiskās

organizācijas novadā

Nosaukums

Reģistrācijas

numurs

Reģistrēts Kontaktpersonas Kontaktinformācija Mērķi

Krāslavas latviešu

biedrība

40008010312 04.05.1995. Gekišs Edmunds

Bukeviča Dzintra

Danovska Ineta

Kadenecs

Aleksandrs

Magidas Valentīna

Platonova Lidija

Teiviša Anita

Varslavāns

Voldemārs

Viļums Valdis

Adrese: Krāslavas nov., Krāslava,

Rīgas iela 26, LV-5601

Tālrunis: 29102852

Saglabāt vēsturiski izveidojušos

dzīves veidu un kultūru.

Sargāt savas nācijas un valodas

pastāvēšanu.

Sekmēt Latgales kultūrvēsturiskā

mantojuma saglabāšanu.

Skaistas atbalsta centrs 40008057563 14.02.2001. Leikuma Iveta Adrese: Krāslavas nov., Skaistas Paaugstināt lauku iedzīvotāju



139

Ungure Ilga

Vecele Antonija

pagasts, Skaista, Skolas iela 1, LV

- 5671

Tālrunis: 26439370

E-pasts: [email protected],

[email protected]

pašorganizācijas spējas.

Ģimenes atbalsta centrs

„ATVĒRTĪBA”

40008057741 20.02.2001. Vagale Raisa

Cauņa Vaira

Kalviša Genovefa


Rēzeknes iela 4, LV - 5601

Tālrunis: 6622900

E-pasts: [email protected]

Veicināt ģimenes stabilitāti,

drošību, veselīgo dzīves veidu,

atbildību bērnu audzināšanā.

Popularizēt ģimenes un bērna

vērtību sabiedrībā, izglītot vecākus

un sabiedrību par ģimenes

funkcionēšanas jautājumiem.

Sniegt ģimenēm sociālo un

psiholoģisko atbalstu, veikt

korekcijas ģimenes attiecībās,

sekmēt vardarbības mazināšanos

ģimenē.

Pētīt ģimenes sociālekonomisko

stāvokli, ietekmēt ģimenes

politikas veidošanos valstī.

Eiroreģions „Ezeru 40008058427 12.03.2001. Jonikāne Sandra Adrese: Krāslava, Brīvības iela Veicināt Latvijas-Lietuvas-

Baltkrievijas pierobežas reģionu

mailto:[email protected]





140

zeme”

Kezika Vanda

Rimša Svetlana

Rimšāne Inta

Upenieks Gunārs

13, LV – 5601

Tālrunis: 65622201


pārrobežu sadarbību, izstrādāt un

vadīt projektus, programmas un

teritorijas plānojumus ar mērķi

veicināt pārrobežu sadarbību un

teritorijas attīstību.

Veidot efektīvu modeli Biedrības

darbības un projektu finansēšanai,

iesaistot Biedrības biedrus

projektos un koordinējot to

īstenošanu.

Biedrība „ESI AR

MUMS”

40008061639 02.08.2001. Delvere Irēna

Celitāne Jeļena

Celitāne Ineta

Adrese: Krāslavas nov., Izvaltas

pagasts, Izvalta, Saules iela 3, LV

– 5652

Tālrunis: 65649433, 65649438

Apvienot ģimenes izglītojošo

pasākumu organizēšanai.

Iesaistīt biedrību darbā sociālā

riska ģimenes, nelabvēlīgās un

maznodrošināto ģimenes

izglītojošo pasākumu

organizēšanai.

Multikultūras

integrācijas centrs

„VARAVĪKSNES

LAIVA”

40008072948 27.02.2003. Jakubovskis

Andrejs

Cimmermane

Viktorija

Dobkeviča Irēna


N.Rancāna iela 4, LV – 5601

Veicināt atklātas pilsoniskas

sabiedrības veidošanu un attīstību

Latvijā.

Veicināt demokrātijas attīstību

Latvijā.




141

Ērika

Ignatoviča Ilona

Senčenkova

Ludmila

Sabiedrības stabilitātes un

integrācijas ideju attīstība Latvijā.

„Lingua”

40008077555 01.10.2003. Kolosovska Ligija

Bērtiņa Velta

Makareviča Ļubova


Raiņa iela 25, kab.34, LV - 5601


Paplašināt jauniešu un pieaugušo

izglītības iespējas, veicinot

informācijas, zināšanu un

pieredzes iegūšanu jauno

tehnoloģiju, kultūras un

svešvalodu jomās.

Nodibināt un attīstīt kontaktus un

sadarbību ar ārvalstu partneriem.

Organizēt jauniešu brīvā laika

lietderīgu pavadīšanu.

Krāslavas rajona

lauksaimnieku apvienība

40008080818 11.03.2004. Geiba Ivars

Avgustova

Valentīna

Platacis Aivars

Stivriņš Valdis


Skolas iela 9, LV – 5601

Tālrunis: 26538824


Apvienot rajona lauksaimniekus

kopīgai lauku un lauksaimniecības

interešu pārstāvniecībai.

Veicināt lauksaimnieku biedrību

veidošanos pagastos, kā arī

vispārējo (horizontālo) sabiedrisko

organizāciju sadarbību un

tuvināšanos ar mērķi sasniegt





142

Zalbovičs Francis apvienošanos un vienotas

lauksaimnieku pašpārvaldes

sistēmas izveidošanu.

Izveidot Krāslavas lauksaimnieku

centru.

Baltkrievu kultūras

biedrība „VJASJOLKA”

40008089338 18.03.2005. Karole Zinaīda

Steļmačenoka

Svetlana


N. Rancāna iela 4, LV – 5601

Latvijas baltkrievu apvienošanās.

Latvijas baltkrievu ieražu un

kultūras tradīciju saglabāšana.

Baltkrievu valodas un kultūras

mantojuma apgūšana.

Jauniešu klubs

„Robežnieku kodols”

40008094729 03.10.2005. Šemele Maija

Černičenko Tatjana

Adrese: Krāslavas nov.,

Robežnieku pagasts, Robežnieki,

LV – 5666

Tālrunis: 29431850

Fakss: 65669230

E-pasts:

[email protected]

[email protected]

Veicināt dažādu nacionalitāšu

jauniešu integrāciju latviskā vidē.

Sekmēt atkarības vielu lietošanas

samazināšanu jauniešu vidū.

Palīdzēt realizēt jauniešu projektus

un plānus, sniedzot tiem

nepieciešamo atbalstu.

Krāslavas novada

pensionāru biedrība

40008096950 23.12.2005. Gekišs Edmunds Adrese: Krāslavas novads,

Krāslava, Grāfu Plāteru iela 6,

Pensionāru sociālekonomisko

tiesību aizstāvēšana, viņu

materiālās un garīgās labklājības





143

Andžāne Ērika

Čiževska Irēna

Tamāra

Kokina Valentīna

Kudiņa Irēna

Kusiņš Staņislavs

Mitrofanova

Anastasija

Morozovs Filimons

Seiliša Regīna

Kolodnicka Marija

Ločmelis Ādolfs

LV-5601

Tālrunis: 29102852, 65624232

veicināšana.

Krāslavas sporta un

veselības centrs

40008101081 29.03.2006. Križanovskis

Valērijs

Skerškāns Igors

Čilikins Jurijs


Rīgas iela 63, LV – 5601

Tālrunis: 26430798

Atīva un veselīga dzīvesveida

popularizēšana Krāslavas novada

iedzīvotāju vidū.

Latvijas Krievu Kopienas 50008101581 20.04.2006. Bondars Valērijs Adrese: Krāslavas nova.,

Krāslava, Tirgus iela 2-1, LV –

Atbalstīt un vispusīgi palīdzēt



144

Krāslavas nodaļa

Ižiks Genrihs

Sirica Valentīna

5601 krievu kultūras izplatīšanai.

Biedrības locekļu radošo iniciatīvu

attīstība.

Projektu realizācija.

Krāslavas katoļu

draudzes Caritas grupa

40008102566 18.05.2006. Gekiša Valentīna

Abrosimova

Antoņina Tekla

Jermaka Antoņina

Adrese:, Krāslavas nov.,

Krāslava, Baznīcas iela 2-11, LV

- 5601

Tālrunis: 65625312

Karitatīvā darbība un humanitārais

atbalsts cilvēku garīgajās un

materiālajās vajadzībās,

neraugoties uz viņu pārliecību,

uzskatiem, ticību un tautību.

Krāslavas rajona

partnerība

40008107328 17.10.2006. Dzalbe Aina Adrese: Krāslavas nov., Krāslava,


Tālrunis: 26195753


Veicināt ilgtspējīgu sociālo un

ekonomisko attīstību Krāslavas

rajonā, iesaistot organizācijas un

iedzīvotājus vietējā līmeņa

problēmu risināšanā.

Dzīvokļu īpašnieku

biedrība „NIKO R”

41503025454 11.08.2000. Abarovičs Anatolijs

Kotleronoks Jāzeps

Čumiks Jurijs


Nikodema Rancāna iela 12-1, LV

- 5601

Nodrošināt dzīvojamo māju

pienācīgu uzturēšanu, tehnisko

ekspluatāciju un apsaimniekošanu.




145

Krāslavas mednieku

biedrība „PRIEDAINE”

40008017325 28.01.1997. Bobičs Pjotrs,

Ignatovičs Josifs

Ogorelovs Valērijs

Šugailo Viktors

Čiževskis Valērijs

Šidlovskis Pjotrs

Adrese: Krāslavas nov., Krāslva,

Parka iela 10a, LV – 5601

Radīt un pilnveidot bāzi medībām

un makšķerēšanai.

Iegūt medību un makšķernieku

objektus, apsaimniekot tos un

izmantot Biedrības biedru

vajadzībām.

Mednieku kolektīvs

„KOMBUĻU

MEDNIEKS”

50008029491 07.07.1997. Lomaševskis Pēteris

Muštavinskis Savva

Plinta Alberts


Sila iela 6, LV-5601

Attīstīt nenoplicinošu medību

saimniecību.

Apvienot medniekus medību

organizēšanai un atpūtai.

Iesaistīt savus biedrus medījamo

dzīvnieku aizsardzībā, vairošanā

un populāciju bagātināšanā.

Organizēt likumīgu un

noteikumiem atbilstošu medīšanu

un makšķerēšanu, pareizu

medīšanas un makšķerēšanas veidu

pielietošanu.



146

Biedrība „KALNIEŠU

MEDNIEKS”

40008029907 30.07.1997. Birums Viktors

Krasovskis Jurijs

Muskars Egils

Nipāns Pēteris

Ploters Pjotrs

Adrese: Krāslavas nov., Kalniešu

pag., Kalnieši, „Kalniešu pagasta

padome”, LV-5600


organizēšanai un atpūtai,

nodarboties ar medniecību.

Izkopt un pilnveidot medību

tradīcijas un ētiku.

Organizēt šaušanas sporta

pasākumus ar nolūku celt

mednieku profesionalitāti.

Biedrība „IZVALTAS

MEDNIEKS”

40008040444 09.03.1999. Krīviņš Jāzeps Adrese: Krāslavas nov., Izvaltas

pag., Izvalta, Saules iela 3, LV-

5652

Attīstīt nenoplicinošu medību

saimniecību.


organizēšanai, veicināšanai un

atpūtai.

Medību tradīciju ieviešana un

izkopšana.

Mednieku biedrība

„IZAVAS”

40008050118 10.04.2000. Lipšāns Jāzeps

Stagis Jānis

Umbraško Aivars

Adrese: Krāslavas nov., Aulejas

pag., Auleja, LV-5681

Attīstīt medību saimniecību.




dzīvnieku aizsardzībā un

vairošanā.



147

Organizēt likumīgu un medību

noteikumiem atbilstošu medību

veidu pielietošanu.

Mednieku kolektīvs

„INDRA”

40008029678 17.07.1997. Fesjura Anatolijs

Jefanovs Tihons

Orlovs Sergejs

Adrese: Krāslavas nov., Indras

pag., Savenci, LV-5664

Attīstīt medību saimniecību.




dzīvnieku aizsardzībā un

vairošanā.


noteikumiem atbilstošu medību

veidu pielietošanu.

Robežnieku mednieku un

makšķernieku kolektīvs

„Gusena”

40008029911 30.07.1997. Juhnevičs Sergejs

Vollert Fedor

Adrese: Krāslavas nov.,

Robežnieku pag., Borovina, LV-

5666

Izkopt un attīstīt zvejniecību un

medniecību kolektīva lietošanā

esošajās platībās, iesaistīt savus

biedrus medījamo dzīvnieku un

zivju aizsardzībā, vairošanā un

populāciju izkopšanā, organizēt

likumīgu un noteikumiem

atbilstošu medību un zvejas veidu

pielietošanu.

Mednieku kolektīvs 40008031530 04.11.1997. Ločmelis Ādolfs Adrese: Krāslavas nov., Krāslava, Attīstīt nenoplicinošu medību



148

„Skaistas mednieks” Lukša Zenons

Stivriņš Ruslans

Vēvers Jānis

Zukulis Eduards

Aronsona iela 14-37, LV-5601 saimniecību.




dzīvnieku un zivju aizsardzībā,

vairošanā un populāciju

bagātināšanā.

Mednieku kolektīvs

„VĀVERE”

40008029288 01.07.1997. Bulavskis Anatolijs

Kazjukevičs

Anatolijs

Rudaks Genadijs

Uzuls Andris

Vecelis Anatolijs

Adrese: Krāslavas nov., Ūdrīšu

pag., Augstkalne, Dārza iela 2,

LV-5601

Organizēt likumīgas un

noteikumiem atbilstošas medības.

Izkopt un pilnveidot medību

tradīcijas un ētiku.

Organizēt šaušanas sporta

pasākumu veikšanu kvalifikācijas

celšanas gadījumos.

Mednieku kolektīvs

„KRĀSLAVA”

40008031526 04.11.1997. Aleidzāns Josifs

Mokrjakovs

Vnifantijs

Voitjuls Vladimirs


Raiņa iela 11-12, LV-5601

Attīstīt medību saimniecību

saskaņā ar savvaļas dzīvnieku un

to apdzīvojamās vides

daudzveidības saglabāšanas

ilgtspējīgas izmantošanas

principiem.

Popularizēt medības kā Latvijā

vēsturiski tradicionālu un videi



149

draudzīgu atpūtas veidu ar iespēju

lauku vides attīstībai, iekļaujot

medību saimniecību reģionālās

attīstības plānošanā.

Mednieku klubs „VASALS

1”

40008070133 26.09.2002. Kargins Valērijs

Muzičenko

Aleksandrs


Jaunā iela 3-8, LV-5601

Organizēt medību un

makšķerēšanas pasākumus.

Uzturēt medību teritorijas.

Veikt meža atjaunošanas un meža

zvēru saglabāšanas pasākumus.

Organizēt atpūtas pasākumus un

pakalpojumu sniegšanu Biedrības

biedriem.

Mednieku kolektīvs

„PIEDRUJA”

40008031494 04.11.1997. Borščevskis Josifs

Gorodeckis

Aleksandrs

Ostapko Ivans

Petkevičs

Vladislavs

Adrese: Krāslavas nov., Piedrujas

pag., Lupandi, LV-5662


noteikumiem atbilstošu medīšanu

un makšķerēšanu, pareizu

medīšanas un makšķerēšanas veidu

pielietošanu.

Izkopt un pilnveidot medību un

makšķerēšanas ētiku.

Pārstāvēt mednieku intereses un

iniciatīvu valsts institūcijās,



150

organizācijās.

Krāslavas policijas sporta

klubs

40008026953 06.06.1995. Ščukins Jevgēnijs

Pastars Juris

Galejs Artis

Jakušonoks Ivars

Kižlo Anatolijs

Krasovskis Jurijs

Olehnovičs Ingus


Brīvības iela 15, LV – 5601

Veicināt fiziskās kultūras un sporta

attīstību.

Krāslavas vieglatlētikas

klubs

40008040143 23.02.1999. Beinarovičs Viktors

Radeviča Inna

Umbraško Inese



Kluba biedru un citu iedzīvotāju

veselīgas atpūtas organizēšana

fizisko un garīgo darbspēju

atjaunošanai un paaugstināšanai.

„Krāslavas pilsētas un

rajona Brīvprātīgo

ugunsdzēsēju biedrība”

40008065880 15.03.2002. Moisejs Mečislavs

Pauliņš Ivars

Skerškāns Vilis

Smirnovs Andrejs

Larionovs Jakovs



Tālrunis: 29414424

Veicināt ugunsdrošību ražotnēs,

sabiedriskajās ēkās un dzīvojamās

mājās.



151

Kruoslovys amatnīku

broliste

40008157916 21.04.2010. Lipšāne Inta

Geiba Ivars

Pauliņa Olga

Pauliņš Valdis

Šuļga Maija


Skolas iela 7, LV-5601

Tālrunis: 26487763


Iesaistīt un apvienot radošā

sadarbībā Krāslavas novada

amatniekus, tādējādi saglabājot

amatniecības un seno arodu

kultūras mantojumu, veicinot tā

attīstību novadā, kā arī sekmējot

amatniecisko metožu un iespēju

integrāciju pilsētvidē un

sabiedrībā.

Mežsaimnieku apvienība

„KRĀSLAVA”

40008085162 28.09.2004. Jurāne Anita

Leikums Donāts

Drozdovs Valērijs

Markevičs Arvīds



Izveidot noturīgu un ilgtspējīgu

privāto mežu īpašnieku vietējo

pašpārvaldi un nodrošināt privātās

mežsaimniecības attīstību reģionā.

Biedrība „Apple”

40008087290

22.12.2004. Dukaļska Leontīne

Bogdāns Antons

Vonda Valērijs

Čiževskis Valērijs


Vienības iela 101, LV – 5601

Sekmēt privāto mežu

apsaimniekošanu un izmantošanu

ilgspējīgā un nenoplicinošā veidā,

kā arī aizstāvēt biedru

ekonomiskās un sociālās intereses.

Latvijas Sarkanā Krusta

Krāslavas komiteja

40008002279 Molotoka Sandra Adrese: Krāslavas nov., Krāslava,

Skolas iela 7 – 21, LV-5601

Darboties kā valsts palīgam,

uzlabojot mazaizsargāto cilvēku




152

E-pasts:

[email protected]

dzīves apstākļus.

Sporta klubs „Krāslava”

40008117472 27.07.2007. Rukmans Andris

Mančinskis Jānis

Timma Raitis

Adrese: Rīgas iela 51, Krāslava,

LV-5601

Tālrunis: 26009294

Fakss: 65624383


Popularizēt sporta aktivitātes un

aktīvu dzīvesveidu Krāslavas

novada iedzīvotāju vidū.

Foto klubs „Zibsnis”

40008146768 22.09.2009. Ahromkina Gunta

Geiba Ivars

Pauliņš Valdis

Škutāne Elvīra

Adrese: Skolas iela 7, Krāslava,

LV-5601

Tālrunis: 22013825

Fakss: 65620277


Iesaistīt un apvienot radošā darbībā

personas, kuras interesējas par

fotogrāfiju, izkopjot un attīstot

viņu māksliniecisko un radošo

izaugsmi foto mākslā.

Ūdrīši

40008146645 21.09.2009. Ilgina Vineta

Dunskis Viktors

Maslova Marija

Neverovska Irēna

Subatoviča Sarmīte


pag., Augstkalne, Kalna iela 2 ,

LV-5601

Tālrunis: 29357764


Veicināt sociāli - ekonomisko

attīstību Ūdrīšu pagasta teritorijā,

veicināt iedzīvotāju izglītošanu un

pieredzes apmaiņu, kultūras

pilnveidošanu un lauku mantojuma

saglabāšanu un atjaunošanu,

Ūdrīšu teritorijas un ceļu

labiekārtošanu, sporta attīstību,






153

Šņucina Maija

Trunoviča-Stivriņa

Aija

iesaistīties LEADER programmā.

"Krāslavas novada

stratēģisko iniciatīvu

centrs"

40008133212 27.10.2008. Lukša Mečislavs

Kokina Valentīna

Zakrevskis Sergejs


Rīgas iela 51 , LV-5601

Tālrunis: +371 65681769


Sekmēt ilgtspējīgu sociāli

ekonomisko attīstību, sociālās

atstumtības samazināšanos, vides

aizsardzību un vispārēju

labklājības līmeņa paaugstināšanos

Krāslavas novadā.

"Zelta takas”

40008146344 15.09.2009. Petročenko Līvija

Gladeviča Alma

Adrese: Krāslavas nov., Kalniešu

pag., Kalnieši, "Daugavas", LV-

5660

Tālrunis: 29403600


Veicināt sociāli - ekonomisko

attīstību Kalniešu pagasta

teritorijā.

Indras jauniešu klubs

„Stāvēt aizliegts”

40008162137 30.06.2010. Zarovska Ērika

Kuzminska Anžela

Mateja Anita

Adrese: Krāslavas novads, Indras

pagasts, Indra, Krāslavas iela 1,

LV-5664

Tālrunis: 26604876


Veicināt kultūras tradīciju

pārmantošanu, attīstīšanu un

saglabāšanu nākamajām

paaudzēm, iesaistot to izkopšanā

jauniešus. Sniegt atbalstu jauniešu

individuālo spēju, prasmju un

talantu izkopšanā.






154

„Aulejas nākotnei”

40008117650 03.08.2007. Umbraško Aivars

Konošonoks Artis

Pitrāne Inese

Adrese: Krāslavas nov., Aulejas

pag., Auleja, Roberta Pudnika iela

8 , LV-5681

Tālrunis: 29435179


Attīstīt sociālo vidi Aulejas

pagastā. Uzlabot kultūras un sporta

vidi pagastā.

Veicināt Aulejas pagasta

iedzīvotāju izglītošanos.

Biedrība „Krāslavas

automoto sporta klubs”

40008127470 09.05.2008. Jeminejs Guntars

Jurāns Alfrēds

Metlovs Aleksandrs

Milašs Antons

Petunovs Iļja


Pils iela 5B, LV-5601

Automoto sporta popularizēšana

un attīstība Latgalē un Latvijā,

augstu rezultātu sasniegšana

automoto sportistu sagatavošanā

Eiropas čempionātam un kausiem

u.c. augsta ranga sacensībām.

Krāslavas novada

invalīdu sporta un

rehabilitācijas klubs

„Krāslava”

40008135196 05.01.2009. Grundāns

Vladislavs

Lebedoks Anatolijs

Lukaševičs

Vjačeslavs

Suveizda Pēteris

Buldure Ināra


Baznīcas iela 17-77, LV-5601

Nodrošināt iespējas invalīdiem

Krāslavas novadā nodarboties ar

sportu un fiziskām aktivitātēm.

Veicināt invalīdu sporta veidu

attīstību Krāslavas novadā.




155

Makšķernieku biedrība

„INDRS”

40008165862 29.09.2010. Slapiņš Edgars


N. Rancāna iela 41, LV-5601

Attīstīt zivsaimniecību, papildināt

zivju krājumus Krāslavas novada

ezeros, daudzveidojot zivju sugas.

Iesaistīt savus biedrus zivju

krājumu aizsardzībā.

Makšķernieku klubs

„Dridzis”

40008085800 26.10.2004. Bobičs Pjotrs

Ratkevičs Pēteris

Vladimirovs

Aleksandrs

Gončarovs Aleksejs

Trušelis Aigars

Adrese: Krāslavas nov., Skaistas

pag., Skaista, Skolas iela 1, LV-

5671

Makšķerēšanas kā aktīvas atpūtas

veida popularizēšana un tūrisma

attīstības veicināšana Krāslavas

rajonā.

Krāslavas novada

makšķernieku biedrība

„SAMS”

40008155169 09.03.2010. Muižnieks Jānis

Valters Skuja


Rīgas iela 108-11, LV-5601

Attīstīt zivsaimniecību, papildināt

zivju krājumus Krāslavas novada

ezeros, daudzveidojot zivju sugas.

Iesaistīt savus biedrus zivju

krājumu aizsardzībā.

Indras amatnieku

biedrība „Indras

pūralāde”

40008162118 30.06.2010. Jokste Olga

Kuzminska Anžela

Zarovska Ērika

Adrese: Krāslavas nov., Indras

pag., Indra, Krāslavas iela 1, LV-

5664

Sekmēt vietējo amata prasmju

saglabāšanu un attīstību.

Veicināt amata prasmju un iemaņu



156

nodošanu nākamajām paaudzēm.

Palīdzēt vietējiem amatniekiem

meklēt realizācijas iespēju saviem

ražojumiem.

Jauniešu biedrība

„RESPECT”

40008148805 29.10.2009. Pizāne Irēna

Pizāns Leonīds


Ezera iela 21-1, LV-5601

Rīkot izstādes, konkursus,

organizēt seminārus, konferences,

nometnes, tikšanās, sporta un citus

publiskus pasākumus, rīkot

tikšanās ar Latvijas un pasaules

jauniešu biedrībām.

D.A.B.A. 40008155722 17.03.2010. Lietaviete Alīna Adrese: Krāslavas nov., Izvaltas

pag., Mazie Suveizdi,

„Priedaines”, LV-5652

Dzīvnieku tiesību ievērošanas

veicināšana.

Sabiedrības izglītošana dzīvnieku

tiesību aizsardzības jomā.

BITS 50008155461 12.03.2010. Kalvišs Raimonds

Stivriņš Ivars


Skolas iela 7, LV-5601

Lokalizēt un popularizēt atvērtā

koda projektu un produktu

esamību Latvijas tirgū, ieviešot tos

Latvijas uzņēmumos, valsts un

pašvaldību iestādēs, kā arī

privātpersonu lokā.

Izveidot un uzturēt lokalizēto

atvērtā koda projektu spoguļserveri



157

Latvijā.

Sporta klubs „Apriors” 40008147091 28.09.2009. Beinarovičs Viktors

Nipere Vija

Umbraško Inese

Vanaga Ilona


Rīgas iela 52, LV-5601

Iedzīvotāju veselīgas atpūtas

organizēšana fizisko un garīgo

darbaspēju atjaunošanai un

paaugstināšanai.

Fiziski aktīva dzīvesveida

popularizācija, veicināšana un

cilvēku veselības nostiprināšana.

Aktīva atpūta Latgalē 40008147655 08.10.2009. Lapkovskis

Aleksandrs

Lapkovskis

Aleksandrs

Pobudina Anastasija


Indras iela 33, LV-5601

Aktīvās atpūtas veicināšana un

popularizēšana.

Lietderīga brīvā laika pavadīšanas

organizēšana.

Sporta un citu līdzvērtīgu

pasākumu (publisku sarīkojumu,

konkursu, izstāžu u.c.) rīkošana.

Zemūdens tūrisma klubs

POSEIDON KRĀSLAVA

40008158381 26.04.2010. Bergs Eduards

Ostapko Ivans

Šuļga Sergejs


Celtnieku iela 2-31, LV-5601

Veicināt zemūdens tūrisma

(zemūdens medības, zemūdens

niršana) attīstību Krāslavas

novadā.



158

Veikt sertificētu apmācību

zemūdens niršanā NDL, PADI,

IANTD sistēmās.

Veikt biedrības biedru informācijas

apmaiņu.

Juridiskā palīdzība biedrības

biedriem.

Veidot sadarbību ar valsts un

pašvaldības iestādēm.

Popularizēt saudzīgu attieksmi pret

apkārtējo vidi Krāslavas novadā.

Lobēt biedru intereses valsts un

pašvaldības iestādēs.

Krāslavas novada bērnu

ar īpašām un speciālām

vajadzībām atbalsta

biedrība

„SAULESSVECE”

40008159033 07.05.2010. Daņiļeviča Velta Adrese: Krāslavas nov., Krāslava,

Grāfu Plāteru iela 6, LV-5601

Veicināt un atbalstīt bērnu ar

īpašām un speciālām vajadzībām

un viņu vecāku iniciatīvas, viņu

līdzdalību lēmumu pieņemšanā,

integrāciju sabiedriskajā un

kultūras dzīvē.



159

Saulespuķe 40008121478 29.11.2007. Karpenko Andrians

Karpenko Jevgēnija

Kivlāne Liene

Kurcalte Jeļena


Pirts iela 4, LV-5601

Veicināt indivīdu sociālo aktivitāti,

pilsoniskās apziņas veidošanos,

demokrātijas principu

iedzīvināšanu un attīstību Latvijā,

sabiedrības morālo vērtību

atjaunošanu, kristīgo vērtību

atjaunošanu, rehabilitācijas darbs

un darbs ar jaunatni.

Personības attīstības un

atbalsta centrs „Krasts”

40008048113 01.02.2000. Buhalova Olga

Buliga Tatjana

Japiņa Irina

Japiņš Ivars

Purmale Inese


Podnieku iela 22-45, LV-5601

Izveidot apstākļus harmoniskai

personības attīstībai, palīdzēt

visiem, kam ir nepieciešams, atrast

pareizo risinājumu sarežģītās

situācijās neatkarīgi no vecuma un

sabiedrības statusa.

Latgales jauniešu

sadarbības tīkls

40008158413 27.04.2010. Ļeščinskis

Aleksandrs


Vienības iela 12-34, LV-5601

Veicināt Latgales nevalstisko

organizāciju sadarbību jaunatnes

lietu jomā.



160

meetings.lg 40008123479 31.01.2008. Sorokin Alexey

Stritz Andrea

Adrese: Krāslavas nov., Krāslavas

pag., Gribuļi, „Oāze”, LV-5601

Savstarpējās sapratnes attīstīšana

starp Latvijas un citu valstu

iedzīvotājiem.

Latvijas un citu valstu apkārtējās

vides uzlabošana.

Latgales reģiona

brīvprātīgo sociālā

biedrība

40008152463 14.01.2010. Petrova Svetlana

Sarkane-Skerškāne

Aija


Ezera iela 16-63, LV-5601

Veicināt indivīdu sociālo aktivitāti,

kā arī brīvprātīgo darbu sociālās

atstumtības mazināšanai un

sabiedrības integrācijai.

STARIŅŠ 40008114461 20.04.2007. Galilejeva Žanna

Saviča Lidija

Skerškāne Tamāra

Kikovka Jāzeps

Petkune Sofija


Grāfu Plāteru iela 6, LV-5601

Nodrošināt invalīdu sociālo

aizsardzību.

Organizēt invalīdu kultūras dzīvi.

Palīdzēt uzlabot invalīdu sadzīves

apstākļus.

Sniegt informāciju par invalīdu

dzīvi un problēmām.

MX Krāslava

40008149336

09.11.2009.

Avgucevičs Ernests

Matjušonoks Oļegs


pag., Augstkalne, Celtnieku iela

15,

LV-5601

Motosporta propagandēšana un

reklamēšana izmantojot masu

informācijas līdzekļus.

Moto sacensību, sporta svētku,

izstāžu un citu iespējamo



161

Futbola Klubs

„KRĀSLAVA”

Pieci airi, Sociālās

attīstības aģentūra

50008219921

40008200829

23.01.2014

23.10.2012

Atamaņukovs

Vadims

Tatiana Azamatova

Raimonds Lazda

Tautas iela 98-16, Daugavpils,

LV-5417

Adrese: Strēlnieku iela 3,

Krāslava, Krāslavas nov., LV-

5601

pasākumu organizēšana.

Futbola popularizēšana Krāslavā

un Latgalē; futbola pasākumu

organizēšana bērniem,

skolēniem; apmācību un treniņu

organizēšana; treniņnometņu

organizēšana; finansējuma

piesaistīšana augstākminēto

mērķu īstenošanai

Veicināt Krāslavas novada, blakus

esošo novadu un Latgales reģiona

iedzīvotāju pašiniciatīvu savas

dzīves kvalitātes uzlabošanā,

dažādot viņu sabiedriskās dzīves

aktivitātes;

Aktivizēt Krāslavas novada, blakus

esošo novadu un Latgales reģiona

iedzīvotāju līdzdalību

sabiedriskajos un sociālajos



162

Krāslavas volejbola klubs

Latgales kulinārā

mantojuma centrs

40008230096

50008218061

06.11.2014

06.12.2013

Duškins Dmitrijs

Lukša Ivans

Raudive Natālija

Silovs Dmitrijs

Bubina Juta

Raiņa iela 25, Krāslava, Krāslavas

nov., LV-5601

Pils iela 6, Krāslava, Krāslavas

nov., LV-5601

procesos, pārstāvēt viņu intereses

reģionālā, valsts un starptautiskā

mērogā.

Popularizēt un attīstīt volejbola

spēli Krāslavā, Krāslavas novadā,

Latvijā;attīstīt bērnu un jauniešu

volejbolu, radot nepieciešamos

apstākļus sporta nodarbībām un

treniņiem dažāda vecuma

cilvēkiem ar atšķirīgu pieredzi,

iemaņām un spējām;organizēt

volejbola sacensības pilsētā,

novadā;rūpēties par Krāslavas

pilsētas prestiža celšanu sporta

sacensībās.

Iesaistīt un apvienot Latgales

novada ēdināšanas sektora



163

Kozačuka Tatjana

Stabulniece Ilze

uzņēmumus, tūrisma pakalpojumu

sniedzējus, mājražotājus,

amatniekus, ražotājus, pašvaldības,

tādējādi veicinot Latgales kulinārā

mantojuma un tradīciju

saglabāšanu, kā arī sekmējot

nacionālās virtuves attīstībuun

popularizējot reģionālo produkciju.



164

4. PIELIKUMS. Investīciju plāns (2012. – 2014. gads) Investīciju plāns ir pašvaldības attīstības programmas stratēģiskās daļas īstenošanas pamats, ko izstrādā kā vienu no pašvaldības attīstības

programmas sastāvdaļām un apstiprina pašvaldībā. Investīciju plānu var aktualizēt katru gadu vai pēc nepieciešamības, nemainot attīstības programmu.

Investīciju plānā tiek atspoguļotas plānotās investīcijas pašvaldībā tās attīstības veicināšanai – gan pašvaldības budžeta investīcijas, gan investīcijas,

ko plānots piesaistīt ES, ārvalstu un nacionālo finanšu instrumentu ietvaros. Tajā tiek attēloti visi pašvaldības attīstības veicināšanas projekti vai projektu

idejas, kas realizējami, lai sasniegtu stratēģiskajā daļā izvirzītos mērķus un uzdevumus.

Saskaņā ar investīciju plānu tie veidots/ koriģēts pašvaldības budžets. Investīciju plāns katru gadu tiek aktualizēts un koriģēts atbilstoši tā izpildei.

2012. – 2014.gada Investīciju plānā paredzēti 96 tematiskie projekti par kopējo summu ~30 miljoni lati.

Investīciju projekti nav sakārtoti prioritārā secībā

N.p.k.

Projekta nosaukums

Atbilstība

stratēģiskajie

m mērķiem,

vidējā

termiņa

prioritātēm

un rīcības

virzieniem

Papildinātība

ar citiem

projektiem

Indikatīvā

summa

(LVL)

Finanšu instruments

Projekta plānotie darbības

rezultāti un to rezultatīvie

rādītāji

Plānotais laika

posms

Pašvaldīb

as

budžets

ES fondu

finansēju

ms

Privāta

is

sektors

Citi

finansē

juma

avoti

Proj.

uzsāk.

datums

Proj.

realiz.

ilgums

1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 11 12

I Izglītība



165

1.1. Krāslavas Varavīksnes, Krāslavas

pamatskolas, Robežnieku

pamatskolas rekonstrukcija un

energoefektivitātes paaugstināšana

SM1 VTP1

RV1.1/ SM2

VTP2 RV2.4.

1.2. 850 000 35% - - 65%

KPFI

Samazināti siltuma zudumi

novada izglītības iestādēs ar

vislielāko siltuma zudumu

2011 2012

1.2. Skolu informatizācija SM1 VTP1

RV1.1/ RV1.4. 1.1. 150 000 10% 75%

ERAF

15%

valsts

Iegādāti jauni datori un

multimediju iekārtas, uzlaboti

vietēji tīkli

2010 2014

1.3. Krāslavas pilsētas PII „Pīlādzītis”

un „Pienenīte” infrastruktūras

attīstība, tai skaitā pirmsskolas

izglītības iestāžu teritorijas

labiekārtošana

SM1 VTP1

RV2/

SM2 VTP2

RV2.4.

300 000 15% 75%

ERAF

- 10% Uzlabota PII „Pīlādzītis” un

„Pienenīte”infrastruktūra”,

izmantoti alternatīvi enerģijas

avoti

Veikti drošību uzlabojoši

pasākumi 2 bērnudārzu

teritorijās – nomainīti nojumju

jumti, rotaļu elementi

2011 2014

1.4. Krāslavas Valsts ģimnāzijas

renovācija un energoefektivitātes

paaugstināšana

SM1 VTP1 RV1.1/ SM2

VTP2 RV2.4.

1.2. 150 000 10% 40% - 50%

KPFI

Samazināti siltuma zudumi,

uzlabota infrastruktūra

2012 2014

1.5. Latgales kokapstrādes mācību

centra izveide Krāslavā uz Rīgas

Valsts tehnikuma filiāles bāzes

SM1 VTP1 RV1.1/ SM3

VTP3 RV 3.1.

150 000 15% 75% - 10% Modernizēts aprīkojums,

prakses vietas studentiem,

ieviestas inovācijas, uzlabota

speciālistu sagatavošana darba

tirgum, tādējādi sekmējot

saimniecisko darbību novadā

un jaunu objektu un

pakalpojumu attīstību

2012 2013

1.6. Interešu un tālākizglītības

iniciatīvu atbalsts

SM1 VTP1 RV1.1

80 000 15% 85% - - Atbalstītas interešu un

tālākizglītības iniciatīvas,

modernizēta mācību bāze

2012 2014



166

II Kultūra, tūrisms, kultūrvide, vēsturiskais mantojums

2.1. Krāslavas novada Kultūras nama


SM1 VTP1 RV1.1/ SM2

VTP2 RV2.4.

2.2. 150 000 35% 65% - 65%

KPFI

Pilnībā veikta Krāslavas

novada kultūras nama

rekonstrukcija un

modernizācija, samazināti

siltumzudumi, uzlabota

materiāli tehniskā bāze

(skatītāju krēsi utt.)

2011 2012

2.2. Krāslavas novada Kultūras nama

iekštelpu renovācija un

modernizācija

SM1 VTP1

RV1.1/ RV1.4. 2.1. 250 000 15% 85% - - 2012 2014

2.3. Indras aušanas muzeja „Indras

Pūra lāde” un Krāslavas vēstures

un mākslas muzeja attīstība

SM1 VTP1

RV1.3/SM4 VTP4 RV4.1 +

RV4.2

100 000 15% 85% - - Veikt fondu paplašināšanu,

izstāžu zāļu un saistīto telpu

remontu, materiālās bāzes

modernizāciju, ēku fasāžu

renovāciju

2012 2013

2.4. Piedrujas ciema saietu namu

rekonstrukcija, energoefektivitātes

paaugstināšana

SM1 VTP2 RV1.3/ SM2

VTP2 RV2.4.

295 000 10% 40% - 50%

KPFI

Veikta Piedrujas saietu namu

renovācija, samazināti

siltumzudumi, pieguļošo

teritoriju sakārtošana

2011 2012

2.5. Indras ciema kultūras un saietu

namu rekonstrukcija,


SM1 VTP2

RV1.3/ SM2

VTP2 RV2.4.

170 000 10% 40% - 50%

KPFI

Veikta renovācija, samazināti

siltumzudumi

2011 2013

2.6. Tūrisma taku izveide un esošo

labiekārtošana

SM 1 VTP1

RV1.3, SM2

VTP2 RV2.4, SM3 VTP3

RV3.1., SM4

VTP4, RV4.1

2.15. 80 000 15% 75% - 10% Izveidoti jauni tūrisma objekti,

labiekārtotas un izveidotas

kultūras un dabas takas, velo

maršruti, jo ĪADT

2011 2014

2.7. Krāslavas pilsētas vēsturiskā

centra rekonstrukcijas 2.kārta

SM 1 VTP1

RV1.3, SM4 VTP4, RV4.1,

SM2 VPT2

RV.2.5

2.15. 200 000 15% 85% - - Sakārtoti Brīvības, Baznīcas,

Tirgus ielu trotuāri un skvēri

2011 2013



167

2.8. Tehniskās dokumentācijas izstrāde

Krāslavas pils kompleksam

SM 1 VTP1

RV1.3, SM4

VTP4, RV4.1

2.9. – 2.13. 100 000 15% 85% - - Izstrādāti/ aktualizēti tehniskie

projekti Krāslavas pils parkam,

pils centrālā rizolīta

nostiprināšanai, pārvaldnieka

ēkai, staļļiem, pils ēkai

2011 2013

2.9. Krāslavas pils kompleksa

inženiertehnisko tīklu

rekonstrukcija

SM 1 VTP1

RV1.3, SM4 VTP4, RV4.1

2.8., 2.10.,

2.11., 2.12.,

2.13.

300 000 15% 85% - - Ierīkoti un pieslēgti visi

inženiertehniskie tīkli (pa

daļām)

2012 2014

2.10. Amatu centra un muzeja izveide

Krāslavas pils kompleksā

SM 1 VTP1


2.8., 2.9.,

2.11., 2.12.,

2.13.

800 000 15% 85% - Veikta Krāslavas pils staļļu

rekonstrukcija, pielāgotas

telpas, interjers

2012 2013

2.11. Starptautiskā kulinārā mantojuma

centra un Krāslavas novada TIC

izvietošana Krāslavas pils

pārvaldnieka mājā

SM 1 VTP1


2.8., 2.9.,

2.10., 2.12.,

2.13.

400 000 10% 80% - 10% Veikta Krāslavas pils

pārvaldnieka mājas


telpas, interjers

2011 2013

2.12. Krāslavas pils parka un parka

elementu rekonstrukcija

SM 1 VTP1 RV1.3, SM4

VTP4, RV4.1,

SM2 VTP2 RV2.4

2.8 - 2.13 280 000 15% 85% - - Veikta rekonstrukcija ,

uzstādīti soliņi, atkritumu

urnas, ierīkotas pastaigu takas,

atjaunota skatu platforma,

iztīrīts dīķis, ierīkots

apgaismojums

2011 2014

2.13. Krāslavas pils pagaidu

iekonservēšana

SM 1 VTP1

RV1.3, SM4

VTP4, RV4.1

2.8.- 2.12. 300 000 15% 85% - - Veikta fasāžu nostiprināšana,

nomainīts/ salabots jumts,

labiekārtota pieeja freskām,

centrālais vestibils

2011 2013



168

2.14. Daugavas labā krasta attīstība

izmantošanai rekreatīviem

mērķiem

SM 1 VTP1

RV1.3, SM4

VTP4, RV4.1, SM2 VTP2

RV2.4

2.15. 400 000 15% 85% - - Veikta Kaplavas ielas

rekonstrukcija

(iesk.apgaismojumu), ierīkotas

pastaigu takas /velo celiņi,

laivu piestātnes, uzstādīta

skulptūru grupa „Daugavas

racēji”, tiltiņi utt.

2012 2013

2.15. Vienotas Krāslavas novada

tūrisma informācijas sistēmas

izveide

SM4 VTP4 RV

4.1./ RV4.2. 100 000 15% 85% - - Stendi, norādes, mārketinga

materiāli, suvenīri

2011 2013

2.16. Infrastruktūras pie sabiedriskajiem

un tūrisma objektiem

labiekārtošana

SM4 VTP4 RV 4.1.

2.15. 100 000 15% 85% - - Stāvlauku izveide, soliņi,

atkritumu urnas, konteineri,

tualetes utt.

2011 2013

2.17. Krāslavas vēsturiskā centra

atjaunošanas koncepcijas izstrāde

un pilotaktivitāšu ieviešana

SM1 VTP4 RV1, SM4

VTP1 RV1

2.15. 70 000 15% 85% - - Veikta centra vēsturiskā izpēte,

izstrādāta attīstības koncepcija,

zaļās zonas, mazās

infrastruktūras piedāvājumi,

krāsu pases ēkām , īstenoti

„labie piemēri” koka

elementiem, reklāmai utt.,

popularizēts jaunais tēls,

izglītoti iedzīvotāji

2011 2014

2.18. Krāslavas novada centrālās

bibliotēkas un pagastu bibliotēku

darba efektivitātes uzlabošana

SM1 VTP1 RV1.1./ RV1.4.

100 000 15% 85% - - Telpu renovācija,

energoefektivitātes

uzlabošanas pasākumi,

datortehnikas/ mēbeļu iegāde,

darbinieku pmācība

2012 2014

2.19. Krāslavas dzimtsarakstu nodaļas

telpu renovācija

SM1 VTP1

RV1.3. 100 000 15% 85% - - Jaunu pakalpojumu izstrāde,

telpu (t.sk. koplietošanas telpu)

renovācija

2012 2014



169

2.20. Atbalsts novada pašdarbības

kolektīviem

SM1 VTP1

RV1.3. 50 000 20% 80% Tautastērpu un aprīkojuma

iegāde, telpu renovācija

2012 2013

2.21. Indras luterāņu baznīcas telpu

pielāgošana

SM1 VTP1 RV1.3.

20 000 30% 70% Jumta nomaiņa, telpu remonts,

aprīkojuma iegāde

2012 2013

2.22. Āra skatuvju sakārtošana/ izbūve

pagastu centros

SM1 VTP1 RV1.3.

50 000 20$ 80% Āra skatuves Piedrujā, Indrā,

Robežniekos, Kombuļos u.c.

2012 2013

III Sports

3.1. Sporta tūrisma bāžu attīstība

skolās

SM1 VPT1

RV1.3., SM4

VTP4 RV4.1

100 000 75% 25% - - Sporta tūrisma centru attīstība

Robežnieku pamatskolā un

Krāslavas pamatskolā

2010 2013

3.2. Ģimenes aktīvās atpūtas centra

izveide Krāslavā

SM1 VPT1

RV1.3., SM3

VPT3 RV3.1,

SM4 VTP4,

RV4.1

3.3., 3.4. 1 500 000 15% 85% - - Veikta sporta skolas

renovācija, izveidots moderns

aktīvās atpūtas centrs ģimenēm

ar baseinu, bērnu rotaļu telpu,

trenažieru zāli utt.

2012 2013

3.3. Sporta un aktīvās atpūtas

infrastruktūras atjaunošana/

ierīkošana Krāslavas pils parkā

SM1 VPT1

RV1.3., 3.2. 250 000 15% 85% - Izstrādāta tehniskā

dokumentācija, atjaunots

stadions, volejbola/ basketbola

laukums, nobraucienu,

slēpošanas trases

2012 2014

3.4. Bērnu rotaļu pilsētiņas izveide

Krāslavas parkā

SM1 VPT1

RV1.3., SM4

VTP4, RV4.1,

SM2 VTP2

RV2.4

3.2. 150 000 15% 85% - - Ierīkota moderna bērnu rotaļu

pilsētiņa ~6 000 m2 platībā

bijušās estrādes teritorijā

2013 2013

3.5. Krāslavas Vieglatlētikas manēžas/

Ģimnāzijas sporta zāles

būvniecība

SM1 VPT1

RV1.3. 800 000 15% 85% - - Uzbūvēta jauna sporta zāle 2013 2014



170

3.6. Indras sporta zāles būvniecība SM1 VPT1

RV1.3. 300 000 15% 85% - - Uzbūvēta jauna sporta zāle 2012 2014

3.7. Sporta laukumu ierīkošana/

atjaunošana pagastu centros

SM1 VPT1

RV1.3. 50 000 30% 30% 10% 30% Labiekārtoti min.5 sporta

laukumi

2011 2013

IV Veselība

4.1. SIA „Krāslavas slimnīca”

ambulatorās un stacionārās daļas

renovācija

SM1 VTP1 RV1.2.

700 000 85% 15%

Slimnīca

Uzlabota/ modernizēta

Krāslavas poliklīnikas un

slimnīcas infrastruktūra

2011 2013

4.2. Ārstu prakšu attīstība SM1 VTP1 RV1.2.

50 000 85% 15%

- Uzlabota ārstu prakšu

infrastruktūra un materiāli

tehniskā bāze

2012 2013

V Sociālā sfēra

5.1. Sociālo māju ierīkošana Indrā un

Krāslavā

SM1 VTP1

RV1.2. 200 000 30% 40% - 30% Renovētas un pielāgotas telpas,

iegādāts aprīkojums

2012 2013

5.2. Naktspatversmes ierīkošana

Krāslavā

SM1 VTP1

RV1.2., SM2

VTP2 RV2.5.

100 000 100% - - Izveidota naktspatversme,

pielāgotas telpas, ierīkots

aprīkojums

2012 2012

5.3. Mobilās mājas aprūpes vienības

izveide

SM1 VTP1

RV1.2. 5.3. 70 000 15% 75% - 10% Izveidota mobilā vienība

aprūpei mājās

2012 2013

5.4. Krāslavas pansionāta „Priedes” un

aprūpes centra „Skuķi” attīstība

SM1 VTP1

RV1.2. 5.4. 100 000 15% 85% - - Paplašinātas un modernizētas

telpas, sakārtota teritorija

2011 2014

5.5. Sociālā dienesta ēkas siltināšanas

pasākumi

SM1 VTP1

RV1.2., SM2

VTP2 RV2.4

SM2 VTP 3 RV2

100 000 15% 85% - - Energoefektivitātes

paaugstināšana publisko

pakalpojumu sniedzēju , telpās,

izmantojot jaunus siltināšanas

materiālus no kaņepēm, darba

efektivitātes uzlabošana

2011 2012



171

5.6. Krīzes centru izveide un

pakalpojumu uzlabošana

SM1 VTP1

RV1.2. 100 000 15% 85% - - Izveidots Krīzes centrs

VI Pārvalde, informācijas sabiedrība

6.1. Krāslavas novada teritorijas

plānojuma un attīstības stratēģijas

izstrāde

SM1 VTP1

RV1.4. 25 000 5% 95% - - Izstrādāts vienots teritorijas

plānojums un attīstības stratēģi

visai novada teritorijai

2011 2012

6.2. Vienas pieturas aģentūras izveide SM1 VTP1

RV1.4. 90 000 15% 85% - - Izveidota viena „vienas

pieturas” aģentūra

2012 2013

6.3. E-pārvaldes ieviešana SM1 VTP1

RV1.4. 30 000 50% 50% - - Ieviesti e-pārvaldes

pakalpojumi Krāslavas novadā

2012 2013

VII Pilsoniski aktīva sabiedrība

7.1. Iedzīvotāju iniciatīvu atbalsts SM1 VTP 1 RV1.4.

40 000 30% 20% 50% Turpināts atbalsts iedzīvotāju

un nevalstisko organizāciju

iniciatīvām, jo īpašu

jauniešiem, meklēt sadarbības

partnerus (KNHM, bankas

utt.), izveidots mazo projektu

fonds

2011 2014

7.2. Jauniešu centra izveide SM1, RVT1, RV1.4.

40 000 15% 85% - - Izveidots jaunatnes centrs

lietderīgai brīvā laika

pavadīšanai

2012 2013

VIII Transporta infrastruktūras attīstība un satiksmes drošības uzlabošana



172

8.1. Krāslavas Augusta un Rīgas

tranzītielu rekonstrukcija

SM2 VPT2

RV.2.1 8.2. 3 300 000 15% 85% - - Atjaunota Rīgas – Augusta iela

sekmējot saimniecisko darbību

novadā un jaunu objektu

attīstību, uzlabojot satiksmes

drošību un Krāslavas pilsētas

un pierobežas A6 ceļa tēlu un

konkurētspēju (vairākās kārtās)

2011 2014

8.2. Tranzītielu, pievedceļu ražošanas

zonām un objektiem

rekonstrukcija Krāslavā (Aglonas,

Rēzeknes, Izvaltas, Vienības,

Lielā, Vasarnieku, Sauleskalna,

Vītolu un Latgales ielas)

SM2 VPT2

RV.2.1, SM3

VTP3 RV 3.1

8.1. 4 803 000

12% 85% 3% Sakārtota ceļu infrastruktūra,

tādējādi sekmējot saimniecisko

darbību novadā un jaunu

objektu attīstību, uzlabojot

satiksmes drošību un

Krāslavas pilsētas tēlu un

konkurētspēju

2012 2014

8.3. Aulejas pagasta ielu un ceļu

rekonstrukcija

SM2 VPT2

RV.2.1 200 000 10% 90% Veikta prioritāro ceļu un ielu

rekonstrukcija

2010 2012

8.4. Indras pagasta ielu un ceļu

rekonstrukcija

SM2 VPT2

RV.2.1 100 000 10% 90% Veikta prioritāro ceļu un ielu

rekonstrukcija

2010 2012

8.5. Kaplavas ciema ielu

rekonstrukcija

SM2 VPT2

RV.2.1 220 000 10% 90% Veikta prioritāro ielu

rekonstrukcija

2010 2012

8.6. Augstkalnes ciema ielu

rekonstrukcija

SM2 VPT2


rekonstrukcija

2010 2012

8.7. Ceļa uz Sauleskalnu

rekonstrukcija

SM2 VPT2 RV.2.1

200 000 10% 90% Veikta ceļa uz novada nozīmes

objektu rekonstrukcija

2010 2012

8.8. Ceļa „Ezerdārzs – Aišpuri”

rekonstrukcija

SM2 VPT2

RV.2.1 80 000 10% 90% Veikta prioritāra ceļa

rekonstrukcija

2010 2012

8.9. Dīķu ielas un stāvlaukuma

rekonstrukcija Krāslavā

SM2 VPT2

RV.2.1 100 000 15% 85% Atjaunots segums, ierīkotas

stāvvietas

2012 2012



173

8.10. Izvaltas ielu rekonstrukcija SM2 VPT2


rekonstrukcija

2011 2012

8.11. Kombuļu ciema ielu un ceļu

rekonstrukcija

SM2 VPT2 RV.2.1

150 000 10% 90% Veikta prioritāro ielu

rekonstrukcija

2012 2012

8.12. Kalniešu ielu un ceļu

rekonstrukcija

SM2 VPT2 RV.2.1

150 000 10% 90% Veikta prioritāro ielu un ceļu

rekonstrukcija

(t.sk.apgaismojums)

2011 2012

8.13. Satiksmes drošības uzlabojumi pie

Krāslavas izglītības iestādēm

SM2 VPT2 RV.2.1

8.2. 110 000 15% 85% Iekārtoti autobusu apgriešanās

laukumi, sakārtoti trotuāri

2011 2012

8.14. Krāslavas tilta margu/ barjeru

nomaiņa

SM2 VPT2

RV.2.1 8.2. 30 000 15% 85% Uzlabota tilta drošība 2012 2013

8.15. Tranzītielu, pievedceļu ražošanas

zonām un objektiem/ robežas

šķērsošanas punktiem

rekonstrukcija Krāslavas novada

lauku teritorijā (Kaplavas pagasta

(Ceļš Vecborne – Matulišķi,

Ūdrīšu pagasta ceļš st.Krāslava –

Vilmaņi u.c.)

SM2 VPT2

RV.2.1, SM3 VTP3 RV3.1.

8.2. 2 150 000 10% 90% Veikta ceļa rekonstrukcija 2012 2013

8.16. Ielu apgaismojuma modernizācija SM2 VPT2

RV.2.2, RV 2.4. 150 000 20% 80%

KPFI

Samazināts patērētās enerģijas

daudzums, CO2 patēriņs,

veicot novecojušo gaismas

ķermeņu un balstu nomaiņu

2012 2013

IX Ūdensapgādes un kanalizācijas

sistēmas attīstība



174

9.1. Krāslavas ūdenssaimniecības

attīstības projekts

SM 2 VTP2

RV2.2. 9.2. 2 600 000 15% 85% Kanalizācijas tīklu

paplašināšana par 6300 m,

ūdensvada tīklus par 4000 m,

trīs kanalizācijas sūkņu staciju

rekonstrukcija, pilnu

ūdensvada un kanalizācijas

sistēmu automatizācija

2012 2014

9.2. Automātiskās ūdens patēriņa

uzskaites un kontroles sistēmas

ieviešana Krāslavā

SM 2 VTP2

RV2.2. 9.1. 260 000 15% 85% Ieviesta E-ūdens pārvaldības

sistēma

2010 2012

9.3. Ūdenssaimniecības attīstība

Ezerkalnā

SM 2 VTP2 RV2.2.

329 717

247 374

(attiecinā

mās)

5%

+ PVN

85% 10%

valsts

Veikta ūdens un kanalizācijas

tīklu rekonstrukcija, jaunu

pieslēgumu izbūve utt.

2010 2012


Izvaltā

SM 2 VTP2 RV2.2.

285 677

224 432

(attiecinā

mās)

5%

+PVN

85% 10%

valsts




2010 2012


Kaplavā

SM 2 VTP2

RV2.2. 310 232

244 195

(attiecinā

mās)

5%

+PVN

85% 10%

valsts




2010 2012


Kombuļos

SM 2 VTP2

RV2.2. 508 186

299 687

(attiecinā

mās)

5%

+PVN

85% 10%

valsts




2010 2012



175


Skaistā

SM 2 VTP2

RV2.2. 136 410

111 904

(attiecinā

mās)

15% 85% Veikta ūdens un kanalizācijas



2011 2012


Aulejā

SM 2 VTP2 RV2.2.

150 785

123 595

(attiecinā

mās)




2011 2012

9.10. Ūdenssaimniecības attīstība Indrā SM 2 VTP2 RV2.2.

440 000 15%

+PVN

85% Veikta ūdens un kanalizācijas



2012 2013


Kalniešos

SM 2 VTP2 RV2.2.

341 239

279 704

(attiecinā

mās

15%

+PVN




2012 2013


Lupandos (Piedrujas pag.)

SM 2 VTP2 RV2.2.

70 000 15% 85% Veikta ūdens un kanalizācijas



2012 2013


Veterovkā (Skaistas pag.)

SM 2 VTP2 RV2.2.

70 000 15% 85% Veikta ūdens un kanalizācijas



2012 2013

X Siltumapgādes sistēmas modernizācija

10.1. Apkures katla nomaiņa

Robežniekos

SM 2 VTP2

RV2.2. 10.2. 14 000 10% 90% Nomainīts apkures katls 2010 2012



176

10.2. Siltumapgādes trašu

rekonstrukcija Robežniekos un

Indrā

SM 2 VTP2

RV2.2. 10.1. 100 000 15% 85% Veikta tīklu nomaiņa un

siltumzudumu samazināšana

2011 2013

10.3. Apkures katlu nomaiņa

pašvaldības iestādēs

SM 2 VTP2

RV2.2. 100 000 40% 30% 30% Nomainīti neefektīvie katli


2011 2013

10.4. Siltumtīklu rekonstrukcija un

individuālo siltumpunktu

uzstādīšana Krāslavas pilsētā

SM 2 VTP2 RV2.2.

1 800 000 60% 40% Četrcauruļu siltumtīklu

sistēmas nomaiņa pret

divcauruļu sistēmas

siltumtīkliem, centrālu siltuma

punktu likvidācija pilsētas

rajonos un individuālo

siltummezglu uzstādīšana

lietotāju objektos

2012 2013

XI Atkritumu apsaimniekošana

11.1. Atkritumu šķirošanas punkta

izveide

SM 2 VTP2

RV2.2. 100 000 85% 15% Izveidots atkritumu šķirošanas

punkts

2012 2013

XII Kapi

12.1. Kapsētu labiekārtošana SM 2 VTP2

RV2.2. 100 000 15% 50% 5% 20% Iebraucamo ceļu remonts, žogu

remonts, soliņi, atkritumu

urnas, konteineri, tualetes

2012 2013

XIII Dabas vērtības, vide, zaļās zonas

13.1. Sabiedrisko peldvietu

labiekārtošana

SM2 VTP2 RV2.4. , SM4

VTP4 RV4.1.

150 000 100% 0% Pārnestas siltumtrases, iztīrīts

ezers, labiekārtotas pludmales

Persteņa un Zirga ezera krastā,

labiekārtotas pludmales pie

Daugavas, citiem publiskajiem

ūdeņiem, sekmēta grausta

nojaukšana pie Zirga ezera

2011 2013



177

13.2. Pasākumi zivju resursu

aizsardzībai Krāslavas novadā

SM2 VTP2

RV2.4., SM4

VTP4 RV4.1.

300 000 15% 85% Izstrādāti Krāslavas novada

publisko ūdeņu

apsaimniekošanas plāni,

iegādāts aprīkojums, zivju

mazuļi, izveidots zivju mazuļu

inkubators

2011 2013

13.3. Pasākumi tūrisma infrastruktūras

uzlabošanai dabas parkos un takās

SM2 VTP2

RV2.4., SM4 VTP4 RV4.1.

210 000 15% 75% 10% Labiekārtotas un regulāri

uzturētas takas, velo maršruti

Daugavas lokos, Adamovas

ainavu taka utt., ierīkotas

jaunas atpūtas vietas

2012 2013

13.4. Pagastu centru zaļo zonu

labiekārtošana

SM2 VTP2 RV 2.4., SM4 VTP4

RV4.1

90 000 15% 75% 10% Uzlabotas zaļās zonas min.5

pagastu centros, ierīkotas

atpūtas vietas, takas utt.

2012 2014

XIV Novada tēls

14.1. Novada tēla koncepcijas un

viesmīlības politikas izstrāde un

pilotaktivitāšu ieviešana

SM4 VTP4 RV4.2.

25 000 20% 60% 20% Izstrādāta novada tēla

koncepcija un viesmīlības

politika, izdoti informācijas

materiāli, apmācīti darbinieki

2012 2014

XV Dzīvojamais fonds un sabiedriskās ēkas

15.1. Daudzdzīvokļu māju

energoefektivitāti uzlabojoši

pasākumi

SM 2 VTP2

RV2.3, RV 2.4. 500 000 50% 50% Paaugstināta daudzīvokļu

mājas energoefektivitāte

Krāslavā un pagastu centros,

siltinātas min.5 mājas

2012 2014

15.2. Daudzdzīvokļu namu iekšpagalmu

seguma sakārtošana

SM 2 VTP2

RV2.3 200 000 20% 60% 20% Uzlabota daudzdzīvokļu māju

pagalmu infrastruktūra (t.sk.

rotaļu laukumi un

apzaļumošana)

2012 2014



178

XVI Sabiedriskā drošība

16.1. Video kameru uzstādīšana

Krāslavas pilsētā

SM2 VTP2 RV2.5.

15 000 15% 85% Uzstādītas min. 5 papildus

videokameras un integrētas

kopējā sistēmā

2011 2013

16.2. Dzīvnieku patversmes izveide SM2 VTP2 RV2.5.

50 000 25% 50% 25% Ierīkota dzīvnieku patversme 2012 2013

XVII Uzņēmējdarbību veicinoši projekti, kas nav iekļauti iepriekšējās sadaļās

17.1. Biznesa inkubatora izveide

Krāslavā

SM3 VTP3

RV3.1. 70 000 15% 85% Izveidots un aprīkots biznesa

inkubators Krāslavā,

nodrošinātas regulāras

konsultācijas jaunajiem

uzņēmējiem un

pašnodarbinātajiem

2012 2012

17.2. Loģistikas un muitas centra

izveide pie ES ārējās robežas ar

Baltkrieviju

SM3 VTP3

RV3.1. 2 800 000 15% 55% 20% 10% Stiprināta ES ārējā robeža,

sakārtota infrastruktūra

saimnieciskās darbības

sekmēšanai, nodrošinātas

integrētas aktivitātes darba

vietu izveidei transporta un

loģistikas sektorā.

2011 2014



179

17.3. Krāslavas novada uzņēmēju

izglītošanas un uzņēmumu

konkurētspējas veicināšanas

pasākumi (tai skaitā tūrisma un

lauksaimniecības jomā)

SM3 VTP3

RV3.1., SM4

VTP4 RV4.2.

100 000 20% 60% 20% Izveidota datu bāze par

Krāslavas uzņēmumiem

Krāslavas mājas lapā, rīkoti

informatīvie semināri,

kontaktu dienas, pieredzes

apmaiņas braucieni uz

ārvalstīm, dalība izstādēs,

vietējie konkursi (jo īpaši

jaunajiem uzņēmējiem),

semināru cikli, atbalsts

mājražotājiem, amatniekiem

utt.

2012 2014

17.4. Tirgus vietu sakārtošana Pīlādžu

un Ostas ielās Krāslavā

SM3 VTP3

RV3.1. 50 000 15% 50% 35% Radīta labvēlīgāka vide

pašmāju produkcijas tirgošanai

2012 2014

17.5. Alternatīvo enerģiju izmantošanu

veicinoši pasākumi un

pilotprojekti

SM3 VTP3

RV3.1., SM 2 VTP2 RV 2.4.

200 000 20% 50% 30% Veiktas izpētes alternatīvo

enerģiju izmantošanai, īstenoti

pilotprojekti „zaļās” enerģijas

izmantošanai

2012 2014



180

5. PIELIKUMS. Aizsargājamie kultūras pieminekļi Krāslavas

novadā (2014. gads) Avots: Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas Latgales regionālās nodaļa, 2014

Drošības apsvērumu dēļ kustamo mākslas pieminekļu atrašanās vieta netiek norādīta, līdz ar to šajā sarakstā

norādīti nekustamie mākslas pieminekļi.

Valsts

aizsardzības

numurs

Vērtības

grupa Veids Nosaukums Atrašanās vieta

3498 Valsts nozīmes Māksla Altāris Krāslavas novads, Aulejas pagasts, Auleja, Aulejas katoļu baznīcā;

3539 Valsts nozīmes Māksla Labējais sānu altāris Krāslavas novads, Kalniešu pagasts,

Lielindrica, Indricas katoļu baznīcā;

3531 Valsts nozīmes Māksla Altāris Krāslavas novads, Kalniešu pagasts, Lielindrica, Indricas katoļu baznīcā;

3537 Valsts nozīmes Māksla Kreisais sānu altāris Krāslavas novads, Kalniešu pagasts,


3536 Valsts nozīmes Māksla Kancele Krāslavas novads, Kalniešu pagasts,


3544 Valsts nozīmes Māksla Interjera dekoratīvā

apdare zālē

Krāslavas novads, Kaplavas pagasts, Vecborne,

Vecbornes muižas dzīv. ēkā;

3559 Valsts nozīmes Māksla Krāsns Krāslavas novads, Krāslava, Baznīcas iela 2,

Krāslavas katoļu baznīcā;

3558 Valsts nozīmes Māksla Kancele Krāslavas novads, Krāslava, Baznīcas iela 2, Krāslavas katoļu baznīcā;

3546 Valsts nozīmes Māksla Altāris ar

gleznojumiem

Krāslavas novads, Krāslava, Baznīcas iela 2,

Krāslavas katoļu baznīcā;



181

3564 Valsts nozīmes Māksla Sienu gleznojumi Krāslavas novads, Krāslava, Pils iela 6,

Krāslavas pilī;

3570 Valsts nozīmes Māksla Sānu altāri (2) Krāslavas novads, Piedrujas pagasts, Piedruja, Piedrujas katoļu baznīcā;

3569 Valsts nozīmes Māksla Kancele Krāslavas novads, Piedrujas pagasts, Piedruja,

Piedrujas katoļu baznīcā;

6311 Valsts nozīmes Arhitektūra Aulejas katoļu baznīca

Krāslavas novads, Aulejas pagasts, Auleja;

6316 Valsts nozīmes Arhitektūra

Indricas katoļu

baznīca ar žogu un

zvanu torni

Krāslavas novads, Kalniešu pagasts, Indricā;

6110 Vietējās nozīmes Arhitektūra

Zvejnieku- zemnieku

sētu grupa Kaplavas

ciemā

Krāslavas novads, Kaplavas pagasts, Kaplava;


Krāslavas katoļu

baznīca ar žogu,

vārtiem, zvanu torni un klostera ēkām

Krāslavas novads, Krāslava, Baznīcas iela 2;


Aptieka un

saimniecības ēka ar

žogu un vārtiem

Krāslavas novads, Krāslava, Brīvības iela 6; Krāslavas novads, Krāslava, Brīvības iela 8;

6322 Valsts nozīmes Arhitektūra Krāslavas pils bibliotēkas ēka

Krāslavas novads, Krāslava, Grāfu Plāteru iela 13;


Krāslavas pils apbūve

ar parku un parka arhitektūru

Krāslavas novads, Krāslava, Pils iela 6;

6323 Valsts nozīmes Arhitektūra Zirgu pasta stacija Krāslavas novads, Krāslava, Rīgas iela 32;

6318 Valsts nozīmes Arhitektūra Dzīvojamās ēkas (2)

Krāslavas novads, Krāslava, Rīgas iela 59a;

Krāslavas rajons, Krāslavas novads, Krāslava, Rīgas iela 61;

Krāslavas novads, Krāslava, Rīgas iela 61a;

6317 Valsts nozīmes Arhitektūra Dzīvojamās ēkas (3) Krāslavas novads, Krāslava, Rīgas iela 63;


Piedrujas katoļu

baznīca ar žogu un

vārtiem

Krāslavas novads, Piedrujas pagasts, Piedruja;

6111 Vietējās nozīmes Arhitektūra Plostnieku- zvejnieku sētu grupa

Augustinišķu ciemā

Krāslavas novads, Ūdrīšu pagasts,

Augustiniški;



182

1054 Valsts nozīmes Arheoloģija Bleideļu senkapi

(Kapu kalns) Krāslavas novads, Aulejas pagasts, Bleideļi;

1055 Valsts nozīmes Arheoloģija Braslavas pilskalns Krāslavas novads, Aulejas pagasts, Brāslava;

1056 Valsts nozīmes Arheoloģija Braslavas senkapi (Pagraba kalniņš)

Krāslavas novads, Aulejas pagasts, Brāslava;

1057 Valsts nozīmes Arheoloģija Krugeru senkapi Krāslavas novads, Aulejas pagasts, Krūgeri;

1058 Valsts nozīmes Arheoloģija Kuharu senkapi (Mēra

kapi, Kopmale) Krāslavas novads, Aulejas pagasts, Kuhari;

1059 Valsts nozīmes Arheoloģija Mateju senkapi (Senču kapi, Kara

kapi)

Krāslavas novads, Aulejas pagasts, Māteji;

1060 Valsts nozīmes Arheoloģija Aulejas apmetne Krāslavas novads, Aulejas pagasts, pie Aulejas

skolas;

1061 Valsts nozīmes Arheoloģija Rubanu senkapi Krāslavas novads, Aulejas pagasts, Rubeni;

1062 Valsts nozīmes Arheoloģija Žaunerānu pilskalns

ar apmetni un senkapi Krāslavas novads, Aulejas pagasts, Žaunerāni;

1101 Valsts nozīmes Arheoloģija Gorodiščes pilskalns

ar apmetni Krāslavas novads, Indras pagasts, Gorodišče;

1102 Valsts nozīmes Arheoloģija Gorodiščes senkapi Krāslavas novads, Indras pagasts, Gorodišče;

1103 Valsts nozīmes Arheoloģija Ostrovnas pilskalns Krāslavas novads, Indras pagasts, Ostrovna;

1104 Valsts nozīmes Arheoloģija Udinavas pilskalns

(Ostrov, Zamščina) Krāslavas novads, Indras pagasts, Udinova;

1105 Valsts nozīmes Arheoloģija Izvaltas (Berezaukas) pilskalns ar apmetni

Krāslavas novads, Izvaltas pagasts, Beržine;

1106 Valsts nozīmes Arheoloģija Kalna Bāliņu senkapi Krāslavas novads, Izvaltas pagasts, Kalna

Boliņi;

1107 Valsts nozīmes Arheoloģija Lielo Truļu senkapi I Krāslavas novads, Izvaltas pagasts, Lielie Trūļi;

1108 Valsts nozīmes Arheoloģija Lielo Truļu senkapi II Krāslavas novads, Izvaltas pagasts, Lielie Trūļi;

1110 Valsts nozīmes Arheoloģija Murānu pilskalns Krāslavas novads, Izvaltas pagasts, Mazie

Murāni;



183

1109 Valsts nozīmes Arheoloģija Ondzuļu senkapi

(Kara kapi)

Krāslavas novads, Izvaltas pagasts, Mazie

Onzuļi;

1111 Valsts nozīmes Arheoloģija Undrukānu senkapi Krāslavas novads, Izvaltas pagasts, Undrukāni;

1112 Vietējās nozīmes Arheoloģija Andžānu apmetne Krāslavas novads, Kalniešu pagasts, Andžāni;

1113 Valsts nozīmes Arheoloģija

Dauguļu apmetne un

viduslaiku kapsēta

(Franču kapi)

Krāslavas novads, Kalniešu pagasts, Dauguļi;


Dubrovkas senkapi

(Upura kalniņš,

Mogiļņiks)

Krāslavas novads, Kalniešu pagasts, Dubrovka;

1115 Vietējās nozīmes Arheoloģija Lejas Vikaņu senkapi Krāslavas novads, Kalniešu pagasts, Lejas Vikaņos;

1116 Vietējās nozīmes Arheoloģija Indricas nocietinātās

muižas vieta

Krāslavas novads, Kalniešu pagasts,

Lielindrica;

1117 Vietējās nozīmes Arheoloģija Livčānu viduslaiku

kapsēta (Senču kapi) Krāslavas novads, Kalniešu pagasts, Livčāni;

1118 Valsts nozīmes Arheoloģija Peļņiku Stāvais kalns (Krutaja gora) -

pilskalns

Krāslavas novads, Kalniešu pagasts, Peļniki;

1119 Valsts nozīmes Arheoloģija Podgurjes senkapi

(Franču kapi) Krāslavas novads, Kalniešu pagasts, Podgurje;

1120 Valsts nozīmes Arheoloģija Stirnu senkapi Krāslavas novads, Kalniešu pagasts, Ringu

kapsētā, Stirnu ezera R krastā;

1121 Vietējās nozīmes Arheoloģija Skradaļu senkapi Krāslavas novads, Kalniešu pagasts, Skradaļos;

1122 Vietējās nozīmes Arheoloģija Slobodas apmetne Krāslavas novads, Kalniešu pagasts, Sloboda;

1123 Valsts nozīmes Arheoloģija Aizvējiņu pilskalns Krāslavas novads, Kaplavas pagasts, pie

Aizvējiņiem;

1124 Vietējās nozīmes Arheoloģija Novaseļcu apmetne Krāslavas novads, Kaplavas pagasts, pie

Novaseļciem;

1126 Valsts nozīmes Arheoloģija Podvinku senkapi Krāslavas novads, Kaplavas pagasts, pie Podvinkām;

1125 Vietējās nozīmes Arheoloģija

Podvinku Baznīcas

kalns - viduslaiku

kapsēta un baznīcas vieta

Krāslavas novads, Kaplavas pagasts, pie

Podvinkām;



184

1127 Vietējās nozīmes Arheoloģija Priedaines viduslaiku

kapsēta (Franču kapi)


Priedaines mežniecības;


Kaplavas (Vecbornes)

pilskalns (Zamkovaja gora,Paņenkova gora)


Salienas pag. Pilskalniem un bij. Zamkiem;

1129 Valsts nozīmes Arheoloģija Varnaviču senkapi Krāslavas novads, Kaplavas pagasts, starp

Kapariem, Dukišiem un Lāčplēšiem;

1130 Valsts nozīmes Arheoloģija Daugaviešu senkapi Krāslavas novads, Kaplavas pagasts, starp

Podvinkām un Daugaviešiem;

1139 Valsts nozīmes Arheoloģija Bantenišķu Gaisa

kalns - pilskalns

Krāslavas novads, Kombuļu pagasts,

Banceniškas;

1140 Vietējās nozīmes Arheoloģija Bantenišķu viduslaiku

kapsēta (Grāfu kapi)

Krāslavas novads, Kombuļu pagasts,

Banceniškas;

1150 Valsts nozīmes Arheoloģija Timošku senkapi

(Kapu kalns) Krāslavas novads, Kombuļu pagasts, Cimoškas;

1142 Valsts nozīmes Arheoloģija Jadlovcu Baterijas kalns - pilskalns

Krāslavas novads, Kombuļu pagasts, Jadlovci;

1143 Valsts nozīmes Arheoloģija Jadlovcu senkapi Krāslavas novads, Kombuļu pagasts, Jadlovci;

1144 Valsts nozīmes Arheoloģija Kakta Plintu senkapi (Kara kalns, Kara

kapi)

Krāslavas novads, Kombuļu pagasts, Kakta

Plintos;

1145 Valsts nozīmes Arheoloģija Kombuļu senkapi

(Franču kapi) Krāslavas novads, Kombuļu pagasts, Kombuļi;

1146 Valsts nozīmes Arheoloģija Sauleskalns - kulta vieta

Krāslavas novads, Kombuļu pagasts, Lielie Unguri;

1147 Valsts nozīmes Arheoloģija Lielo Ziemaišu

apmetne I

Krāslavas novads, Kombuļu pagasts, Lielie

Zīmaiži, uz DR no kapsētas;

1148 Valsts nozīmes Arheoloģija Lielo Ziemaišu

apmetne II

Krāslavas novads, Kombuļu pagasts, Lielie

Zīmaiži, uz DR no kapsētas;

1149 Valsts nozīmes Arheoloģija Pītrānu - Vanagu senkapi (Holēras

kalns)

Krāslavas novads, Kombuļu pagasts, starp

Pītrāniem un Vanagiem;

1141 Valsts nozīmes Arheoloģija Škutānu senkapi (Turku kapi, Kara

kapi)

Krāslavas novads, Kombuļu pagasts, Škutāni;

1156 Valsts nozīmes Arheoloģija Krāslavas pilskalns

(Šokolādes kalns)

Krāslavas novads, Krāslava, Jāņupes kreisajā

krastā pie vecā Sauleskalna ceļa;



185

1157 Valsts nozīmes Arheoloģija Aišpuru (Gereņu)

senkapi Krāslavas novads, Krāslavas pagasts, Aišpuri;


Krīviņu senkapi

(Franču kapi) un apmetne

Krāslavas novads, Krāslavas pagasts, Krīviņi;


Lejas Krumpānu

senkapi (Naudas kalniņš, Ubagu

kalniņš)

Krāslavas novads, Krāslavas pagasts, Lejas Krumpānos;

1160 Valsts nozīmes Arheoloģija Pastoru senkapi

(Franču kapi) Krāslavas novads, Krāslavas pagasts, Pastari;

1161 Valsts nozīmes Arheoloģija Aleksandrovas senkapi (Kara kapi)

Krāslavas novads Piedrujas pagasts, Aleksandrova;

1162 Vietējās nozīmes Arheoloģija Fiļipovas viduslaiku

kapsēta Krāslavas novads, Piedrujas pagasts, Fiļipovā;

6146 Valsts nozīmes Arheoloģija Kiseļevcu senkapi II Krāslavas novads, Piedrujas pagasts, Kiseļevci,

1,3 km uz ZR no Kiseļevcu kapsētas;

1163 Valsts nozīmes Arheoloģija Kiseļevcu senkapi I Krāslavas novads, Piedrujas pagasts, Kiseļevci, pie Kiseļevcu kapsētas;

1164 Valsts nozīmes Arheoloģija Krivaseļcu senkapi Krāslavas novads, Piedrujas pagasts,

Krivoseļci;

1165 Valsts nozīmes Arheoloģija Lupandu senkapi Krāslavas novads, Piedrujas pagasts, Lupandi;

1166 Vietējās nozīmes Arheoloģija Marku senkapi un apmetne

Krāslavas novads, Piedrujas pagasts, Marki;

1167 Valsts nozīmes Arheoloģija Kuļbovas senkapi

(Franču kapi)

Krāslavas novads, Piedrujas pagasts, pie

Kuļbovas pansionāta;

1168 Valsts nozīmes Arheoloģija Gromiku senkapi Krāslavas novads, Robežnieku pagasts,

Gromiki;

1169 Vietējās nozīmes Arheoloģija Nikšiņu Razbojevo gora

Krāslavas novads, Robežnieku pagasts, Nikšiņos;

1170 Valsts nozīmes Arheoloģija Podļeškovas senkapi

(Vecie kapi)

Krāslavas novads, Robežnieku pagasts,

Podleškova;

1171 Valsts nozīmes Arheoloģija Porečjes senkapi

(Vecie kapi) Krāslavas novads, Robežnieku pagasts, Poreči;

1172 Valsts nozīmes Arheoloģija Robežnieku (Pustiņas) pilskalns

Krāslavas novads, Robežnieku pagasts, Robežnieki;



186

1173 Vietējās nozīmes Arheoloģija Robežnieku

viduslaiku kapsēta

Krāslavas novads, Robežnieku pagasts,

Robežnieki;

1174 Vietējās nozīmes Arheoloģija Skuku viduslaiku

kapsēta (Franču kapi) Krāslavas novads, Robežnieku pagasts, Skuki;

1175 Vietējās nozīmes Arheoloģija Ikažencu viduslaiku kapsēta (Franču kapi,

Gajoks)

Krāslavas novads, Robežnieku pagasts, starp

Ikaženciem un Zulovu;

1176 Valsts nozīmes Arheoloģija Čenčupu senkapi

(Kara kalns) Krāslavas novads, Skaistas pagasts, Čenčupi;

1178 Valsts nozīmes Arheoloģija Ekšu Pilskalniņš -

pilskalns

Krāslavas novads, Skaistas pagasts, Ekšos,

Stirnu ezera Z krastā;

1177 Valsts nozīmes Arheoloģija Ekšu pilskalns

(Gorodok) ar apmetni Krāslavas novads, Skaistas pagasts, Ekšos;

1179 Valsts nozīmes Arheoloģija Grundānu pilskalns ar

apmetni Krāslavas novads, Skaistas pagasts, Grundāni;


Katoļnieku viduslaiku

kapsēta (Turku kapi)

un apmetne

Krāslavas novads, Skaistas pagasts, Kotolnieki, Dridza ezera Z krastā;

1183 Vietējās nozīmes Arheoloģija Kulinišķu senkapi II Krāslavas novads, Skaistas pagasts, Kuliniški, Dridza ezera A krastā;

1182 Valsts nozīmes Arheoloģija Kulinišķu senkapi I Krāslavas novads, Skaistas pagasts, Kuliniški;

1180 Valsts nozīmes Arheoloģija Ļaksu pilskalns

(Piļisovka) Krāslavas novads Skaistas pagasts, Ļaksi;

1184 Valsts nozīmes Arheoloģija Skaistas senkapi Krāslavas novads, Skaistas pagasts, pie bij. Skaistas muižas;

1185 Valsts nozīmes Arheoloģija Tenīsa senkapi Krāslavas novads, Skaistas pagasts, Tenīsa

ezera Z krastā;

1186 Valsts nozīmes Arheoloģija Vanagišku senkapi

(Franču kapi) Krāslavas novads, Skaistas pagasts, Vanagiški;

1187 Valsts nozīmes Arheoloģija Zukulišku senkapi (Ķešiņu, Franču kapi)

Krāslavas novads, Skaistas pagasts, Zukuliškos;


Dunsku senkapi

(Mēra kapi, Turku

kapi)

Krāslavas novads, Ūdrīšu pagasts, Dunski;


Lejas Romuļu senkapi

(Kapu kalns, Turku

kapi)

Krāslavas novads, Ūdrīšu pagasts, Lejas Romuļi;



187

1198 Vietējās nozīmes Arheoloģija Svētais avots - kulta

vieta

Krāslavas novads, Ūdrīšu pagasts, Lielie

Muļķi;

1199 Valsts nozīmes Arheoloģija Misjūnu senkapi Krāslavas novads, Ūdrīšu pagasts, Misjūni;

1200 Vietējās nozīmes Arheoloģija Odigiancu senkapi (Ubogu kalns, Kapu

kalns)

Krāslavas novads, Ūdrīšu pagasts, Odigjāni;

1201 Vietējās nozīmes Arheoloģija Rakutu viduslaiku

kapsēta Krāslavas novads Ūdrīšu pagasts, Rakuti;

1196 Valsts nozīmes Arheoloģija Škerskānu senkapi Krāslavas novads, Ūdrīšu pagasts, Skerškāni;


Vilmaņu apmetne un

viduslaiku kapsēta (Kapu pļaviņa)

Krāslavas novads, Ūdrīšu pagasts, Vilmaņi;

8934 Valsts nozīmes Arheoloģija Undrukānu senkapi II Krāslavas novads, Izvaltas un Ūdrīšu pagastos,

pie Undrukāniem

7434 Valsts nozīmes Pilsētbūvniecība Krāslavas pilsētas

vēsturiskais centrs Krāslavas novads, Krāslava;



188

6. PIELIKUMS. Rīcības plāns (2012. – 2018. gadam) Rīcības plānā definēti uzdevumi (U) - konkrētu aktivitāšu kopums noteikto mērķu un prioritāšu sasniegšanai, kā arī konkrētas aktivitātes un pasākumi.

Plānotie pašvaldības projekti tuvākajiem 3 gadiem ir ietverti Investīciju plānā.

Uzdevumi (U) Pasākumi, aktivitātes Atbildīgie

izpildītāji

Izpildes

periods

Finansēšanas

avoti

Iznākuma rezultatīvie

rādītāji

U 1.1.1. Optimizēt

Krāslavas novada skolu

tīklu, nodrošinot to

kvalitāti un pieejamību

Izstrādāt Krāslavas novada skolu

optimizācijas un darbības plānu

Sekmēt jaunu, inovatīvu mācību

programmu ieviešanu Krāslavas

novada izglītības iestādēs

Nodrošināt visu novada skolēnu

transportēšanu uz izglītības iestādēm

Izglītības, kultūras,

sporta jautājumu

komiteja, Finanšu

komiteja,

Plānošanas un

infrastruktūras

komiteja, Krāslavas

novada Izglītības

un kultūras nodaļa,

pagastu pārvaldes,

izglītības iestādes,

Attīstības nodaļa,

Kultūras iestādes,

bibliotēkas,

Krāslavas muzejs,

sporta skola

2012. –

2018.

Pašvaldības,

valsts, ES u.c.

finansējums

Uzlabots mācību process,

skolēnu zināšanu un komforta

līmenis

U 1.1.2. Pilnveidot

pirmsskolas izglītības

kvalitāti un pieejamību,

materiāli tehnisko bāzi un

infrastruktūru

Pabeigt PII „Pienenīte”, „Pīlādzītis”

rekonstrukciju (t.sk. īstenojot

energoefektivitātes pasākumus un

labiekārtojot teritoriju)

Piedāvāt jaunas interešu izglītības

iespējas PII

Atbalstīt dienas rotaļu centru izveidi

pirmsskolas vecuma bērniem

Attīstīt pirmsskolas grupas novada

2012. –

2018.

Pašvaldības,

valsts, ES u.c.

finansējums

Uzlabota pirmsskolas izglītības

kvalitāte (t.sk. infrastruktūra),

jaunajai paaudzei nodrošinātas

radošas attīstības iespējas



189

lauku skolās

U 1.1.3 Uzlabot

vispārējās izglītības

apmācību kvalitāti un

pieejamību, modernizēt

šo izglītības iestāžu

infrastruktūru un

materiāli tehnisko bāzi

Veicināt pagastu skolu veidošanu

par vietējās nozīmes sabiedriskajiem

centriem, nodrošinot novada

vispārizglītojošo skolu telpu

racionālāku izmantošanu

Veicināt neizmantojamo skolu ēku

tālāku izmantošanu

Uzlabot novada skolu un

pirmsskolas izglītības iestāžu

infrastruktūru, iekārtot ergonomisku

mācību vidi, kā arī iegādāties

atbilstošus mācību līdzekļus un

tehnisko aprīkojumu, jo īpaši

informācijas, komunikāciju

tehnoloģiju un dabaszinātņu jomās

Izstrādāt un atbalstīt profesionālās

ievirzes izglītības programmas

vispārizglītojošajām skolām

Atbalstīt skolēnu zinātniski

pētniecisko darbību

Atbalstīt talantīgos bērnus un

jauniešus

Veikt vispārizglītojošo skolu

energoefektivitātes pasākumus

Renovēt vispārizglītojošo skolu

2012. –

2018.

Pašvaldības,

valsts, ES u.c.

finansējums

Uzlabota vispārējās izglītības

kvalitāte (t.sk. infrastruktūra),

skolas pagastos pilda sabiedrisko

centru funkcijas, skolas vecuma

jauniešiem nodrošinātas radošas

attīstības iespējas



190

sporta zāles un stadionus

Veikt Krāslavas Valsts ģimnāzijas

un Indras sporta zāļu būvniecību

Atbalstīt riska grupas bērnu internāta

darbu un infrastruktūru Robežnieku

pamatskolā

Sakārtot izglītības iestāžu dienesta

viesnīcas

Sekmēt inovācijas izglītības iestādēs

U 1.1.4. Veicināt interešu

izglītības apguvi un

pieejamību visa mūža

garumā, infrastruktūras

attīstību, materiāli

tehniskās bāzes attīstību

Sakārtot un modernizēt interešu

izglītības iestāžu infrastruktūru un


Sekmēt kultūrizglītības iestāžu –

Krāslavas un Indras mūzikas un

mākslas skolu, Krāslavas bērnu un

jauniešu centra attīstību, inovatīvu

pieeju ieviešanu, nodrošināt jauniešu

ievirzi karjeras izvēlē

Sekmēt mūžiglītības piedāvājuma

paplašināšanu, izveidot pieaugušo

izglītības centru

Sekmēt neformālo interešu izglītību

Īstenot datora lietošanas apguves

2012. –

2018.

Pašvaldības,

valsts, ES u.c.

finansējums

Nodrošināts kvalitatīvu

mūžizglītības pakalpojumu

klāsts (t.sk. infrastruktūra)

dažādām vecumu un interešu

grupām, nodrošināta kvalitatīva

un aktīva brīvā laika pavadīšanas

iespējas



191

programmas bibliotēkās

Attīstīt jauniešu lietderīga brīvā laika

pavadīšanas iespējas

Veicināt mazo skolu ēku

izmantošanu mūžizglītības un

kopienu centru vajadzībām

U 1.1.5. Uzlabot

profesionālās izglītības

apmācību kvalitāti un

pieejamību, modernizēt

iestāžu infrastruktūru un


Modernizēt Krāslavas novada

arodskolas (Rīgas Valsts tehnikuma

Krāslavas filiāles) mācību

aprīkojumu un infrastruktūru

Veicināt Rīgas Valsts tehnikuma

Krāslavas filiāles kā Latgales reģiona

kokapstrādes centra attīstību

Attīstīt jaunas mācību programmas,

t.sk.jaunietēm (piemēram, veco ļaužu

aprūpē)

2012. –

2018.

Pašvaldības,

valsts, ES u.c.

finansējums

Uzlabota profesionālās izglītības

kvalitāte (t.sk. infrastruktūra)

jauniešiem un jaunietēm,

sekmēta Latgales reģiona

kokapstrādes centra attīstība

U 1.1.6. Veicināt

uzņēmēju, strādājošo un

darba meklētāju

tālākizglītības un

profesionālās pilnveides

un pārkvalificēšanas

iespēju pieejamību

atbilstoši darba tirgus

pieprasījumam

Piedalīties NVA pasākumos darba

meklētājiem (algoti pagaidu darbi,

pasākumi noteiktām personu grupām)

Veicināt sadarbību starp izglītības

iestādēm, audzēkņiem un

uzņēmumiem

Piedāvāt darbu un prakses vietas

bērniem un jauniešiem vasaras

2012. –

2018.

Pašvaldības,

valsts, ES u.c.

finansējums

Izglītota, konkurētspējīga un

radoša sabiedrība



192

brīvdienās

U 1.1.7. Atbalstīt

pedagoģiskā personāla

kvalifikācijas

paaugstināšanu un

veicināt pedagoģiskā

personāla atjaunošanos

Aktivizēt skolotāju un pasniedzēju

tālākizglītību, cenšoties pilnveidot

pedagogu prasmi strādāt ar

jaunākajām tehnoloģijām

Piesaistīt jaunus un perspektīvus

mācību spēkus (dzīves vietas un

konkurētspējīga atalgojuma

nodrošinājums u.c.)

2012. –

2018.

Pašvaldības,

valsts, ES u.c.

finansējums

Kvalificēti, izglītoti, motivēti

skolotāji

U 1.2.1. Modernizēt

veselības aprūpes un

sociālo infrastruktūru,

veicināt sabiedrības

veselības uzlabošanos

Uzlabot Krāslavas slimnīcas

infrastruktūru un materiāli tehnisko

bāzi, saglabāt Krāslavas slimnīcas

veselības aprūpes pakalpojumu

piedāvājumu

Uzlabot primārās veselības aprūpes

infrastruktūru, veikt telpu renovāciju

un iekārtu modernizāciju

Uzlabot neatliekamās medicīniskās

palīdzības sistēmu

Palielināt iedzīvotāju informētību,

motivāciju, līdzdalību veselības

saglabāšanā, veselības aprūpes

sistēmas un pakalpojumu sniedzēju

struktūras optimizēšanu

Popularizēt aktīvu un veselīgu

Sociālo un

veselības

aizsardzības lietu

komiteja, SIA

„Krāslavas

slimnīca”, PA

„Sociālie

pakalpojumi”,

sadarbība ar NVO,

pašvaldības

sociālās iestādes

2012. –

2018.

Pašvaldības,

valsts, ES u.c.

finansējums

Sakārtota veselības aprūpes un

sociālā sistēma (t.sk.

infrastruktūra), uzlabots

sabiedrības veselības stāvoklis



193

dzīvesveidu

Veikt ārstu prakšu un FVP

sertificēšanu pagastos

Sekmēt regulāru profilaktisko

izbraukuma vizīšu organizēšanu

pagastos

U 1.2.2. Attīstīt novada

sociālo pakalpojumu

kvalitāti, pieejamību un

dažādību, mazināt sociālo

atstumtību

Stiprināt novada sociālās nozares

institucionālo kapacitāti, atbalstot

attīstības plānošanas dokumentu

izstrādi, stiprinot starpinstitūciju

ekspertu sadarbību utt.

Atbalstīt sociālā dienesta darbinieku

izglītības un profesionālā līmeņa

celšanu, vietējās un ārvalstu

pieredzes pārņemšanu

Veikt novada sociālās vides izpēti,

uzturēt datu bāzi par sociālās

palīdzības saņēmējiem, sniegtās

palīdzības veidu un apjomu

Attīstīt sociālo aprūpi mājās

invalīdiem un vientuļajiem

pensionāriem kā alternatīvu

pansionātiem, jaunāko metožu un

tehnoloģiju izmantošana, veicināt

alternatīvās aprūpes pakalpojumu

attīstību

2012. –

2018.

Pašvaldības,

valsts, ES u.c.

finansējums

Sakārtota sociālo pakalpojumu

sistēma (t.sk. infrastruktūra),

sekmēta dažādu atstumtības

riskam pakļauto mērķa grupu

integrācija sabiedrībā

Attīstīt novada sociālo

pakalpojumu kvalitāti,

pieejamību un dažādību, mazināt

sociālo atstumtību, ieviest

jaunus sociālos pakalpojumus

(t.sk. alternatīvos) un pilnveidot

esošos, tuvinot pakalpojumus

dzīvesvietai un ģimeniskais

videi, sekmēt sociālās jomas

institucionālo kapacitāti.



194

Īstenot sociālās rehabilitācijas un

motivācijas pasākumus sociālās

atstumtības riskam pakļautajām

iedzīvotāju grupām (bērniem ar

īpašām vajadzībām, pieaugušiem

invalīdiem, daudzbērnu ģimenēm,

senioriem un tml.).

Atbalstīt nevalstisko organizāciju,

brīvprātīgo darbu sociālo problēmu

risināšanai partnerībā, īpaši

projektos, kas saistīti ar sociālām

inovācijām, deleģēt tām atsevišķus

pakalpojumu veidus

Veikt Krāslavas novada Sociālā

dienesta darba un darba apstākļu

optimizēšanu, pilnveidot Krāslavas

novada sociālā dienesta materiāli

tehnisko bāzi

Uzlabot sociālās aprūpes un sociālās

rehabilitācijas institūciju

infrastruktūru, aprīkojumu

Veicināt darba efektivitāti veco

ļaužu pansionātā „Priedes” un

aprūpes centrā „Skuķi”, paplašināt

telpas un modernizēt infrastruktūru

un tehnisko bāzi, izskatīt iespēju

Krāslavas slimnīcas kompleksa

daļēju pielāgošanu aprūpei



195

vecumdienās

Atbalstīt bērnu sociālās

rehabilitācijas centra “Mūsmājas” un

“Jauniešu mājas” darbību

Izveidot mobilās aprūpes vienības,

pilnveidot sociālās aprūpes mājas

aprūpes pakalpojumu

Nodrošināt psihosociālo atbalstu

dzīves grūtībās nonākušajiem

iedzīvotājiem, t.sk. psihologa

pakalpojumus

Izveidot krīžu centru vardarbībā

cietušajiem un citu ģimenes

problēmu risināšanai, ģimenes

centru jauniešiem, dienas centru,

nodrošināt „zupas virtuvi”

Palielināt sociālo palīdzību un

pakalpojumus sniegšanu sociāli

mazaizsargātajiem novada

iedzīvotājiem

Integrēt bērnus ar īpašām

vajadzībām apmācībai izglītības

iestādēs, t.sk. pielāgojot iestāžu

infrastruktūru

Sniegt atbalstu dzīvokļu jautājumu

risināšanā Krāslavas novadā



196

dzīvojošām atsevišķām iedzīvotāju

kategorijām, piešķirt sociālā

dzīvokļa statusu pašvaldības rīcībā

esošajiem dzīvokļiem

Sniegt palīdzību dzīvojamās platības

uzturēšanā atsevišķām iedzīvotāju

kategorijām

Izveidot/renovēt sociālās mājas

Krāslavā, Indrā u.c. vietās

Nodrošināt ieguldījumus sociālajā

infrastruktūrā pakalpojumu

sniegšanai personām ar garīga

rakstura traucējumiem (pusceļa

māju, dienas centru, dienas aprūpes

centru, grupu dzīvokļu, mājokļu,

specializēto darbnīcu izveide,

labiekārtošana utt.) un bērniem ar

funkcionāliem traucējumiem

Sakārtot uzbrauktuves/ nobrauktuves

pie pašvaldības iestādēm.

Popularizēt lielpilsētu pensijas

vecuma iedzīvotāju vidū

priekšrocības, kuras sniedz

mazpilsēta

U 1.3.1. Modernizēt

kultūras, atpūtas un

Nodrošināt Krāslavas novada

bibliotēku un to informācijas sistēmu

sabiedrisku pieejamību,


sporta jautājumu

komiteja, pagastu

2012. –

2018.

Pašvaldības,

valsts, ES u.c.

finansējums

Nodrošinātas kvalitatīva un

aktīva brīvā laika pavadīšanas

iespējas vietējai sabiedrībai



197

sporta infrastruktūru pakalpojumu modernizāciju un

dažādošanu

Veikt Krāslavas kultūras nama

rekonstrukciju un darba

modernizēšanu

Veikt pagasta saietu namu

rekonstrukciju un modernizāciju

Veikt Krāslavas Vēstures un mākslas

muzeja un Indras muzeja telpu

rekonstrukciju, izstāžu zāļu

labiekārtošanu un fondu

paplašināšanu

Nodrošināt Krāslavas pilsētas

estrādes izbūvi un pagastu āra

skatuvju rekonstrukciju vai

būvniecību

Sekmēt dažāda veida sporta

infrastruktūras attīstību (slidotavas,

slēpošanas trases, sporta spēļu

laukumi, stadioni, skeitparki un tml.)

Krāslavā un pagastu centros

Sekmēt Krāslavas sporta skolas

infrastruktūras attīstību un visu

profesionālās ievirzes sporta

izglītības programmu ieviešanu,

izbūvējot jaunu administratīvo ēku

pārvaldes,


Izglītības un

kultūras nodaļa,

Sporta un kultūras

iestādes,

bibliotēkas



198

Izveidot ģimenes aktīvās atpūtas

centru Krāslavā

Izveidot Krāslavas Valsts ģimnāzijā

bāzi brīvās cīņas nodaļai

Uzbūvēt vieglatlētikas manēžu pie

Krāslavas pamatskolas

Attīstīt aktīvās atpūtas zonu

Krāslavas pils parkā

U 1.3.2. Veicināt kultūras

un sporta norišu

piedāvājuma

daudzveidību, iedzīvotāju

iesaistīšanos kultūras un

sporta dzīvē

Paplašināt iedzīvotāju jaunrades un

radošās izpausmes iespējas

Atbalstīt iedzīvotāju, jo īpaši

jauniešu, radošās iniciatīvas

Izveidot brīvā laika pavadīšanas

telpas pilsētā un laukos

Sekmēt tautas lietišķās mākslas

studiju un pašdarbības kolektīvu

darbību un kultūras jomas interešu

grupu darbības daudzveidību un to

popularizēšanu

Veicināt radošo personu un radošo

kolektīvu mobilitāti (pieredzes

apmaiņa, dalība projektos)

Sekmēt dažādām iedzīvotāju grupām

piemērotu vietējo, reģionālo un

2012. –

2018.

Nodrošinātas kvalitatīva un

aktīva brīvā laika pavadīšanas

iespējas vietējai sabiedrībai,

saglabātas un attīstītas vietējās

tradīcijas



199

starptautisko kultūras pasākumu

organizēšanu novadā

Atbalstīt jaunu tradīciju ieviešanu

(Daugavas festivāls Krāslavā,

kulinārā mantojuma festivāls

Krāslavā, Gurķu diena Krāslavā,

Rudo saiets, Ievārījuma diena Indrā

utt, starptautiskais mazākumutautību

festivāls „Indras vainags”.)

Aktīvi iesaistīt kultūras norisēs

bērnu un jauniešus, pilnveidot

sadarbību ar vispārizglītojošajām un

profesionālās ievirzes skolām

Sekmēt kultūrvidi veidojošo iestāžu

speciālistu kvalifikācijas iespējas

Uzlabot informācijas plūsmu par

kultūras pasākumiem novadā

Izstrādāt stratēģisku dokumentu

kultūras jomā

Apzināt situāciju un veikt

informatīvu kampaņu par sporta

iespējām novadā

Sekmēt vietējo, reģionālo un

starptautisko sporta pasākumu

organizēšanu dažādām iedzīvotāju

grupām un dažādos sporta veidos,



200

pasākumus ģimenēm

Atbalstīt talantīgu sportistu

sagatavošanu

Nodrošināt atbalstu invalīdu sporta

attīstībai

Veicināt sporta klubu darbību

Aktīvāk izmantot sportam dabas

resursus (meži slēpošanas trasēm,

riteņbraukšanai, skriešanai, ezeri –

vindsērfingam, peldēšanai)

U 1.3.3. Veikt kultūras un

vēstures mantojuma

saglabāšanu, atjaunošanu

un infrastruktūras

pielāgošanu

Veikt pasākumus Krāslavas pilsētas

vēsturiskā centra apbūves

saglabāšanā un atjaunošanā tās

vēsturiskajā izskatā, īpašu uzmanību

pievēršot Krāslavas pils kompleksa,

baznīcu, pilsētas koka apbūves (logu

rūtojumu, apmaļu, vārtņu, durvju

u.c. arhitektūras elementu)

saglabāšanai un atjaunošanai

Sekmēt Krāslavas pils kompleksa ar

parku attīstību un rekonstrukciju, lai

tas kļūtu par populāru kultūras,

izglītības, tūrisma un aktīvās atpūtas

objektu

Sekmēt citu Plāteru muižu ēku

apzināšanu un atjaunošanu

2012. –

2018.

Pašvaldības,

valsts, ES u.c.

finansējums

Saglabāts kultūras un vēstures

mantojums, sekmēta tā attīstība



201

Sekmēt koka arhitektūras objektu

apzināšanu un atjaunošanu

Sekmēt novada sakrālo objektu

atjaunošanu

Attīstīt Krāslavas Vēstures un

mākslas muzeja, Starptautiskā

kulinārā mantojuma centra, Indras

aušanas muzeja darbību

Atbalstīt privāta Jaunsudrabiņa

muzeja izveidi Kaplavā

Izveidot Ievārījuma muzeju Indrā

Veicināt seno arodu prasmju

saglabāšanu un popularizēšanu

U 1.3.4. Veicināt novada

iedzīvotāju iesaistīšanos

un līdzatbildību

kultūrvēsturiskā

mantojuma saglabāšanā

Pilnveidot, uzturēt, modernizēt un

darīt pieejamu novadpētniecības

datu bāzi

Izglītot un motivēt (piem., organizēt

darbnīcas) novada iedzīvotājus

veikt pasākumus Krāslavas pilsētas

vēsturiskā centra apbūves

saglabāšanā un atjaunošanā tās

vēsturiskajā izskatā, novada vienota

būvniecības stila ievērošanā, īpašu

uzmanību pievēršot logu rūtojumu,

apmaļu, vārtņu, durvju un citu

raksturīgu arhitektūras elementu

Saglabāts kultūras un vēstures

mantojums, sekmēta tā attīstība



202

saglabāšanai un atjaunošanai

Nostiprināt teritoriālo identitāti un

emocionālu piesaisti un lepnumu

par savu dzīves vietu

U 1.4.1. Pilnveidot

kvalitātes vadības sistēmu

pašvaldībā un pašvaldības

pakalpojumu pieejamību

iedzīvotājiem

Regulāri apzināt iedzīvotāju

vajadzības anketējot, veicot

sabiedriskās apspriedes, rīkojot

tikšanās

Nodrošināt kvalifikācijas celšanas

iespējas pārvalžu vadītājiem,

darbiniekiem un domes deputātiem

Ieviest vienoto datu transporta tīklu

un lietvedības dokumentu aprites

kontroles sistēmu pašvaldības un

pašvaldības iestāžu un uzņēmumu

darbā

Ieviest ģeogrāfisko informācijas

sistēmu (GIS) un resursu e-

pārvaldību Krāslavas pašvaldībā

Izstrādāt jaunu vienotu Krāslavas

novada teritorijas plānojumu

Regulāri aktualizēt Krāslavas

novada attīstības programmu

Sekmēt plānotu un mērķtiecīgu

pašvaldības, iestāžu, nevalstisko

Krāslavas novada

domes

administrācija,

Būvvalde,

Attīstības nodaļa


sporta jautājumu

komiteja, Izglītības


Plānošanas un

infrastruktūras

attīstības komiteja,

bibliotēkas,

sadarbības ar NVO

2012. –

2018.

Pašvaldības,

valsts, ES u.c.

finansējums

Nodrošināta kvalitatīva un

profesionāla pārvaldība vietējai

sabiedrībai



203

organizāciju un uzņēmumu darbību

investīciju piesaistē pilsētvides un

uzņēmējdarbības attīstībai

Nodrošināt civilās aizsardzības

pasākumus (glābšanas aprīkojumu

pie ūdenskrātuvēm, informāciju par

drošību publiskās vietās)

Izstrādāt detalizētu novada

iespējamo plūdu teritoriju karti

Sakārtot pašvaldības īpašumtiesības

Veicināt pārrobežu sadarbību

dažādās jomās

Veicināt ciešāku sadarbību ar

novada sadraudzības pilsētām un

citām sabiedrības grupām

Nodrošināt kvalitatīvas sabiedriskās

attiecības, īstenojot jauno novada

tēla koncepciju

Izstrādāt un īstenot pozitīva,

pievilcīga, atpazīstama un stratēģiski

vienota novada tēla koncepciju

Turpināt pašvaldības informatīvā

izdevuma „Krāslavas Vēstis”

izdošanu



204

Uzturēt un pilnveidot novada mājas

lapu

Sekmēt tematisko sižetu veidošanu

par Krāslavas novadu

Sekmēt televīzijas un radio iespēju

izmantošanas iespējas visā novada

teritorijā

Veicināt bezvadu interneta

pārklājuma paplašināšanu

Veicināt optisko datu pārraides tīklu

veidošanu uz pagasta centriem

Ierīkot modernu konferenču telpu

Izveidot vienotu valsts un

pašvaldības klientu apkalpošanas

centru

U 1.4.2. Sekmēt

iedzīvotāju un

sabiedrisko organizāciju

līdzdalību lēmumu

pieņemšanā un projektu

īstenošanā

Iesaistīt nevalstiskās organizācijas

dažādu pašvaldības funkciju izpildē,

sekmēt NVO un sabiedrības

pārstāvju līdzdalību lēmumu

apspriešanā un pieņemšanā, atbalstīt

sabiedrisku konsultatīvu padomi/

komiteju izveidošanu.

Aktivizēt un atbalstīt nevalstisko

organizāciju, jo īpaši jauniešu,

darbu, sekmēt NVO atbalsta centra

2012. –

2018.

Pašvaldības,

valsts, ES u.c.

finansējums

Aktīva, līdzatbildīga sabiedrība



205

izveidi

Atbalstīt Krāslavas novada attīstības

biedrību, fondu, partnerību un citu

organizāciju, kas sekmē novada

attīstību, izveidi un darbību

Izveidot pašvaldības projektu fondu

vietējo iedzīvotāju aktivitāšu

atbalstīšanai

U 1.4.3. Veicināt

multikulturālo integrāciju

Aktivizēt un atbalstīt dažādu tautību

tradīciju popularizēšanu, aktivizēt

biedrības, skolas utt.

2012. –

2018.

Pašvaldības,

valsts, ES u.c.

finansējums

Vietējā sabiedrībā integrētas

dažādas nācijas

U 1.4.4. Veicināt

informācijas sabiedrības

attīstību

Pilnveidot un uzturēt pakalpojumus

publiskās interneta pieejas

izmantošanā bibliotēkās un citās

iestādēs

2012. –

2018.

Pašvaldības,

valsts, ES u.c.

finansējums

Attīstīta informācijas sabiedrība

U 1.4.5. Atbalstīt

jauniešu aktivitātes

Izveidot centru novada jauniešu

aktivitātēm

Atbalstīt jauniešu grupu un jauniešu

NVO iniciatīvas

Izstrādāt jauniešu motivācijas

programmu

Pašvaldības,

valsts, ES u.c.

finansējums

Aktīvi, līdzatbildīgi, motivēti

jaunieši

U 2.1.1. Uzlabot un

optimizēt satiksmes

Apzināt satiksmes drošības „melnos

punktus” gājējiem un transporta

Plānošanas un

infrastruktūras

2012. –

2018.

Pašvaldības,

valsts, ES u.c.

Sazināts ceļu satiksmes

negadījumos cietušo skaits



206

drošību līdzekļu vadītājiem

Veikt nepieciešamos satiksmes

drošības pasākumus, prioritāri – pie

izglītības iestādēm (gājēju ietvju

sakārtošana, apstāšanās „kabatas”,

autobusu apgriešanās laukumi,

kustības ierobežojumi, barjeras utt.)

Nodrošināt pieejamību un drošību

cilvēkiem ar īpašām vajadzībām,

t.sk. māmiņām ar bērniem

Sekmēt gājēju ietvju/ veloceliņu

izveidi bīstamākajos posmos pie

valsts autoceļiem (Krāslava –

Augstkalne, Robežnieki u.c.)


pagastu pārvaldes,

Finanšu komiteja,

Krāslavas novada

Būvvalde,

Attīstības nodaļa

finansējums

U 2.1.2. Veikt ceļu un

ielu rekonstrukciju

Veikt pilnīgu Rīgas – Augusta

tranzītielas Krāslavā rekonstrukciju

Prioritāri sekmēt ar uzņēmējdarbības

veicināšanu un darba vietu radīšanu

saistītu ceļu rekonstrukciju, īpaši

degradētās teritorijās

Sekmēt ”Austrumu stīgas” projekta

turpinājumu, sakārtojot ceļus ES

ārējā pierobežā (piemēram, ceļš

Murovanka – Robežnieki)

Sekmēt Krāslavas novada valsts

autoceļu, kas ved uz novada pagastu

2012. –

2018.

Pašvaldības,

valsts, ES u.c.

finansējums

Sakārtotas ielas un ceļi novadā

Radītas darbavietas

Piesaistītas privātās investīcijas

Sakārtotas degradētās teritorijas



207

centriem, asfaltēšanu

Ilgtermiņā paredzēt apvedceļa izbūvi

apkārt Krāslavas pilsētai

Veikt Latgales ielas izbūvi Krāslavā

transporta sistēmas optimizācijai

Rekonstruēt Krāslavas pilsētas tiltu

pār Jāņupīti Raiņa ielā un tiltu pār

Daugavu - Prospekta ielu

Rekonstruēt asfaltbetona segumu

tranzītielās pagastu centros

Veikt pagastu ceļu, kas ved pie

uzņēmējiem, renovāciju

Veikt citu ielu un ceļu vai to daļu

rekonstrukciju:

Sekmēt pagastu ceļu un ielu, kā arī

Krāslavas mazāk stratēģisku ielu

rekonstrukciju un uzturēšanu

Ierīkot/ sakārtot autostāvvietas

pilsētas centrālajā daļā un pie

lielākajiem novada objektiem

Sekmēt autostāvvietu ierīkošanu,

piebraucamo ceļu un iekšpagalmu

rekonstrukciju daudzstāvu

dzīvojamajos rajonos



208

Ierīkot piebraucamos ceļus

Krāslavas dārzkopības sabiedrībām

Veikt gājēju ceļu posmu

rekonstrukciju

Izbūvēt sabiedriskā transporta

pieturvietas, sekmēt sabiedriskā

transporta kustības organizēšanu

Ielu rekonstrukcijas ietvaros

paredzēt vienota velobraucēju celiņu

tīkla izbūvi

Uzstādīt vienotas ielu un māju

nosaukumus un numurus, norādes

U 2.1.3. Nodrošināt

iedzīvotājiem nokļūšanu

līdz novada centram

Optimizēt sabiedriskā transporta

kustību

2012. –

2018.

Pašvaldības,

valsts, ES u.c.

finansējums

Nodrošināta iedzīvotāju brīva

pārvietošanās

U 2.2.1. Uzlabot

ūdenssaimniecības

pakalpojumu kvalitāti

Turpināt ūdensvada un kanalizācijas

sistēmu rekonstrukciju Krāslavā,

palielināt pieslēgumu skaitu

Regulāri pilnveidot/ modernizēt

Krāslavas notekūdeņu attīrīšanas

iekārtas

Nojaukt vecās notekūdeņu

attīrīšanas iekārtas un veco ūdens

atdzelžošanas staciju

Plānošanas un

infrastruktūras


domes

administrācija,

pagastu pārvaldes,

PA „Ūdensserviss

K”, SIA „Krāslavas

ūdens”, SIA

2012. –

2018.

Pašvaldības,

valsts, ES u.c.

finansējums

Sakārtota ūdenssaimniecība

novadā



209

Turpināt uzsākto ūdensvada un

kanalizācijas sistēmu rekonstrukciju

Aulejā, Indrā, Robežniekos,

Augstkalnē, Ezerkalnā, Kombuļos,

Kaplavā, Izvaltā, Skaistā, Piedrujā

un palielināt pieslēgumu skaitu

Izstrādāt tehniski ekonomiskos

pamatojumus un veikt ūdensvada un

kanalizācijas sistēmu rekonstrukciju

novada citās lielākajās novada

apdzīvotajās vietās, palielināt

pieslēgumu skaitu

Izveidot vienotu ūdenssaimniecības

sistēmu un pieslēgt to centrālajam

dispečeru punktam „Krāslavas

ūdens”

Samazināt dzeramā ūdens zudumus,

veicot esošo sadales tīklu

rekonstrukciju un uzstādot ūdens

mērītājus pie māju ievadiem,

automātiskās mērījumu nolasīšanas

iekārtas

Iekonservēt neizmantojamās

artēziskās akas, samazinot

gruntsūdeņu piesārņojuma līmeni

Modernizēt ūdens patēriņa uzskaites

sistēmas

„Krāslavas nami”,

SIA „Krāslavas

slimnīca”, SIA

„Dova”, PA

„Labiekārtošana

K”,



210

Nodrošināt E- sistēmas pakalpojumu

ieviešanu

Veikt lietus ūdeņu kanalizācijas

inventarizāciju, projektēšanu un

izbūvi vienlaicīgi ar ielu

rekonstrukciju

U 2.2.2. Uzlabot

siltumapgādes


Realizēt Krāslavas pilsētas

koģenerācijas stacijas

modernizācijas projekta 2.kārtu

Turpināt Krāslavas pilsētas

centralizētās siltumapgādes sistēmas

siltumtīklu rekonstrukciju/nomaiņu

atbilstoši energoefektivitātes

paaugstināšanās principiem

(nomainot maģistrālo tīklu

novecojušos posmus ar rūpnieciski

izolētām caurulēm un pabeidzot

pāreju no “četrcauruļu” sistēmas uz

“divcauruļu” sistēmu ar individuālo

siltummezglu uzstādīšanu pilsētas

centrālajā rajonā)

Veicināt un nodrošināt jaunus

klientu pieslēgumus

Veikt lokālo katlu māju

rekonstrukciju un modernizāciju

pagastu centros

2012. –

2018.

Pašvaldības,

valsts, ES u.c.

finansējums

Sakārtota siltumapgāde novadā



211

U 2.2.3. Uzlabot

atkritumu saimniecības


Sekmēt iedzīvotāju izglītošanu

atkritumu šķirošanas un citos vides

jautājumos (lekcijas, konkursi,

akcijas)

Palielināt atkritumu tvertņu

daudzumu (ne tikai pagastu centros),

regulāru to izvešanu, uzstādīt

atkritumu konteinerus (t.sk.

organiskajiem atkritumiem)

sabiedriskās vietās

Izveidot dalītās atkritumu

savākšanas punktus

Sekmēt pieņemto atkritumu

šķirošanu un presēšanu, veicināt

atkritumu apstrādi/ pārstrādi pēc

iespējas tuvāk to rašanās vietām

Sekmēt atkritumu šķirošanas stacijas

un kompostēšanas laukuma

būvniecību Krāslavas novada

teritorijā

Veicināt rekultivēto izgāztuvju

teritoriju ilgtspējīgu attīstību

Rast iespēju piedāvāt savu teritoriju

šķirošanas punktu organizācijai

2012. –

2018.

Pašvaldības,

valsts, ES u.c.

finansējums

Sakārtota atkritumu saimniecība

novadā

U 2.2.4. Izveidot/uzlabot Nomainīt vecās spuldzītes uz LED

tipa spuldzēm, veikt vecās sistēmas

2012. – Pašvaldības, Sakārtota apgaismojuma sistēma



212

apgaismojuma sistēmu

novadā

kabeļu nomaiņu, ievērojot

kvalitatīvas apgaismojuma sistēmas

darbību

Nomainīt ielu apgaismojuma balstus

rekonstruētajās ielās

Izveidot automatizētas ielu

apgaismes kontroles un vadības

sistēmu

Ierīkot/atjaunot ielu apgaismojumu

pagastu centros

Attīstīt un pilnveidot apgaismojuma

sistēmas uzturēšanas dienesta

tehnisko bāzi

2018.

valsts, ES u.c.

finansējums

novadā


pašvaldībai piederošo

kapu un piemiņas vietu

sakopšanu

Izbūvēt/ sakārtot ūdens ņemšanas

vietas

Uzstādīt/ sakārtot tualetes un

pievedceļus pie kapsētām

Uzstādīt atkritumu konteinerus un

urnas pie kapsētām

Rekonstruēt novada upuru piemiņas

vietas, iesaistīt piemiņas vietu

sakopšanā vietējos iedzīvotājus

Veikt kapliču renovāciju

2012. –

2018.

Pašvaldības,

valsts, ES u.c.

finansējums

Sakārtoti kapi un piemiņas vietas

novadā



213

U 2.3.1. Uzlabot

dzīvojamā fonda un citu

publisku ēku tehnisko

stāvokli un sakārto

atbilstošo infrastruktūru

Veikt pašvaldības dzīvojamā fonda

inventarizāciju

Veidot iedzīvotāju apziņu un

sapratni mājokļu energoefektīvu

apsaimniekošanā

Sekmēt daudzdzīvokļu dzīvojamo

māju energo auditēšanu un

sertificēšanu, veicināt daudzdzīvokļu

māju siltumnoturības uzlabošanas

pasākumu veikšanu

Veikt pašvaldību ēku renovāciju

energoefektivitātes paaugstināšanai

Labiekārtot daudzstāvu dzīvojamā

fonda iekškvartālus (t.sk. rotaļu

laukumu, stāvlaukumu izbūve,

sekmēt ēku renovācija (logi, balkoni,

lodžijas))

Sekmēt publiskās – privātās

partnerības modeļus namu un

iekšpagalmu sakārtošanā

Veicināt individuālo dzīvojamo

māju būvniecību

Sekmēt novada koptēlu bojājošo un

drošību apdraudošo ēku nojaukšanu/

rekonstrukciju

Izstrādāt bijušo skolu ēku tālākās

Plānošanas un

infrastruktūras


PA

„Labiekārtošana

K”, pagastu

pārvaldes,

Būvvalde, SIA

„Krāslavas nami”,

Krāslavas novada

domes

administrācija,

Sociālo un

veselības

aizsardzības lietu

komiteja, Finanšu

komiteja, Attīstības

nodaļa,

Dzimtsarakstu

nodaļa,

2012. –

2018.

Pašvaldības,

valsts, ES u.c.

finansējums

Sakārtots dzīvojamā fonds

novadā



214

apsaimniekošanas plānus

U 2.3.2. Sekmēt

sabiedrisko iestāžu un

ēku restaurāciju un

pielāgošanu

Veikt esošo sabiedrisko iestāžu un

ēku rekonstrukciju

Nodrošināt sabiedrisko tualešu

pieejamību

Veidot pakalpojumu centrus pagastu

centros

Nodrošināt sabiedrisko ēku

pieejamību un drošību cilvēkiem ar

īpašām vajadzībām, t.sk. māmiņām

ar bērniem

Uzlabot Krāslavas novada

dzimtsarakstu nodaļas infrastruktūru

2012. –

2018.

Pašvaldības,

valsts, ES u.c.

finansējums

Sakārtotas sabiedriskās ēkas

novadā

U 2.4.1. Veikt dabas

vērtību izpēti un uz tā

pamata noteikt īpaši

aizsargājamo dabas

teritoriju izmantošanas

noteikumus

Veicināt dabas aizsardzības plānu un

individuālo izmantošanas noteikumu

izstrādi īpaši aizsargājamajām dabas

teritorijām

Apzināt iedzīvotāju viedokli par

nacionālā parka statusa piešķiršanu

dabas parkam „Daugavas loki”, celt

dabas parka „Daugavas loki”

Krāslavas novada

domes

administrācija,

Plānošans un

infrastruktūras


Finanšu komiteja,

2012. –

2018.

Pašvaldības,

valsts, ES u.c.

finansējums

Saglabātas novada īpaši

aizsargājamās dabas teritorijas



215

prestižu

Novērst Daugavas krastu, Krāslavas

novada upīšu un ezeru piesārņojumu

un aizaugšanu

Turpināt potenciāli piesārņoto vietu

apzināšanu un sanāciju

pagastu pārvaldes,


Būvvalde, PA

„Labiekārtošana

K”, sadarbība ar

NVO

U 2.4.2. Sekmēt

atjaunojamo enerģiju

izmantošanu

Veikt izpēti par alternatīvo enerģiju

izmantošanas iespējām Krāslavas

novadā

Veicināt AER izmantošana ēkās, tajā

skaitā, pasākumus lokālo

siltumavotu energoefektivitātes

paaugstināšanai un AER

izmantošanas veicināšanai, īstenot

pilotprojektus publiskajās ēkās

atjaunojamo enerģiju izmantošanai

(saules baterijas, kolektori,

siltināšana ar kaņepēm utml.)

2012. –

2018.

Pašvaldības,

valsts, ES u.c.

finansējums

Sekmēta atjaunojamo enerģiju

izmantošana novadā

U 2.4.3. Izglītot

sabiedrību vides

jautājumos

Turpināt iesaistīt iedzīvotājus vides

sakārtošanas akcijās

Apzināt nelegālās atkritumu

izgāztuves

Organizēt vides izglītības

pasākumus

Sekmēt jaunu izglītojošu dabas taku

2012. –

2018.

Pašvaldības,

valsts, ES u.c.

finansējums

Sakopta vide



216

izveidi

U 2.4.4. Veicināt

ūdenskrātuvju ilgtspējīgu

izmantošanu un zivju

resrusu atjaunošanu

Izstrādāt Krāslavas novada publisko

ūdeņu apsaimniekošanas plānus

Sekmēt zivsaimniecības attīstību,

maluzvejniecības apkarošanu un

akvakultūras uzņēmumu radīšanu

(piemēram, izveidojot zivju mazuļu

inkubatoru)

Sakopt dabīgās ūdens tilpnes, teces

un noteces, iesaistīt vietējās

brīvprātīgo grupas

Veicināt cilvēku apmācību

akvakultūras jomā

2012. –

2018.

Pašvaldības,

valsts, ES u.c.

finansējums

Attīstīta akvakultūra, sakoptas

ūdenstilpnes

U 2.4.5. Izstrādāt zaļo

zonu un atpūtas zonu

koncepciju

Veikt Krāslavas novada parku un

dižkoku inventarizāciju

Izstrādāt un īstenot parku, skvēru

attīstības programmu

Izstrādāt Krāslavas pils parka

tehnisko projektu

Attīstīt un modernizēt pilsētas zaļās

zonas apsaimniekotāju izmantotās

tehnoloģijas un uzlabot darba

kvalitāti

Izstrādāt vienotu apstādījumu

2012. –

2018.

Pašvaldības,

valsts, ES u.c.

finansējums

Sakopta pilsētas un ciemu vide



217

sistēmu

Jaunajā teritorijas plānojumā

konkretizēt derīgo izrakteņu ieguvi

īpaši aizsargājamajās dabas

teritorijās un izstrādāt īpašus

apbūves noteikumus kultūrvēsturiski

un ainaviski izcilākajām teritorijām

U 2.4.6. Labiekārtot

publiskās zaļās zonas

Atveseļot novada dabas teritorijas un

organizēt iedzīvotājiem labiekārtotas

atpūtas vietas

Izstrādāt vienotu vides attīstības un

apbūves koncepciju, teritoriju

apbūves noteikumus

Izveidot vienotu informatīvo sistēmu

(objektu norādes, ēku un ielu

numuri)

Izveidot vienotas mazās arhitektūras

formas (soliņi, atkritumu urnas,

laternas u.c.)

Sekmēt jaunu modernu vides dizaina

elementu izveidi

Izgaismot novada svarīgākos

objektus

Veidot svētku noformējumu vienotā

2012. –

2018.

Pašvaldības,

valsts, ES u.c.

finansējums

Sakopta pilsētas, ciemu un lauku

vide



218

stilā

Paredzēt reklāmas izvietošanai

atbilstošas vietas

Veicināt koptēlu bojājošo un drošību

apdraudošo ēku nojaukšanu/

rekonstrukciju

Labiekārtot Krāslavas pils parku,

izcirst slimos un bīstamos kokus,

uzsākt parka atstādīšanas

programmu

Labiekārtot Kombuļu ezera pussalu

un parku, Skaistas parku un estrādi,

ierīkot Eiropas parku Indrā, objektus

citos pagastos

Izveidot Eiroreģiona „Ezeru zeme”

parku

Ierīkot/ sakārtot peldvietas pie

Persteņa, Zirga ezeriem, pie Daugavas

Krāslavā, un pie citiem novada ezeriem,

ierīkot tajās sporta aktivitāšu un bērnu

rotaļu zonas

U 2.5.1. Veikt

profilaktiskas,

izglītojošas aktivitātes par

sabiedrības drošību

Veicināt izglītības iestāžu sadarbību

ar Valsts policiju, VUGD, CSDD

u.c. atbildīgajām institūcijām


sporta jautājumu



2012. –

2018.

Pašvaldības,

valsts, ES u.c.

finansējums

Dzīvošanai droša vide



219

Organizēt brīvprātīgo reidus Pašvaldības

policija, izglītības

iestādes, PA

„Labiekārtošana

K”


atbilstošu infrastruktūru

sabiedriskās drošības un

kārtības nodrošināšanai

Uzstādīt video novērošanas kameras

Krāslavas pilsētā, pagastu centros un


2012. –

2018.

Pašvaldības,

valsts, ES u.c.

finansējums



mājdzīvnieku noteikumu

ievērošanu

Kontrolēt mājdzīvnieku turēšanas un

pastaigu noteikumu izpildi

Ierīkot suņu pastaigu laukumu

Krāslavā

Veikt tehniski ekonomisko

pamatojumu suņu patversmes

būvniecībai Krāslavā

2012. –

2018.

Pašvaldības,

valsts, ES u.c.

finansējums


U 3.1.1. Veicināt

konkurētspējīgu

speciālistu sagatavošanu

darba tirgum

Veicināt nodarbināto personu un

bezdarbnieku kvalifikācijas celšanu

un pārkvalifikāciju (t.sk. apmācības

uzņēmējiem un uzņēmējdarbības

uzsācējiem) atbilstoši darba tirgus

pieprasījumam

Atbalstīt darba tirgus pētījumu

veikšanu, uzņēmēju anketēšanu,

uzņēmējdarbības attīstības virzienu

izpēti

Veicināt uzņēmēju tālāku

izglītošanos, it sevišķi uzņēmumu

vadības, tirgzinību, svešvalodu


sporta jautājumu



Plānošanas un

infrastruktūras


Finanšu komiteja,

pagastu pārvaldes,


Būvvalde,


2012. –

2018.

Pašvaldības,

valsts, ES u.c.

finansējums

Izglītota, konkurētspējīga un

radoša sabiedrība



220

jomās, lai sekmētu modernu

saimniekošanas metožu un

tehnoloģijas ieviešanu uzņēmumos

Veicināt darba prakšu vietu izveidi

jauniešiem – bezdarbniekiem

Veicināt mērķa grupu (invalīdu,

ilgstošo bezdarbnieku, jauniešu,

pirmspensijas vecuma bezdarbnieku

utt.) nodrošināšanu ar subsidētajām

darba vietām un iesaistīšanu

algotajos pagaidu darbos, veicināt

sociālo uzņēmumu veidošanos

Apmācīt personālu darbam ar

cilvēkiem ar īpašām vajadzībām,

riska un sociāli atstumtajām

iedzīvotāju grupām

Sekmēt darba un dzīves apstākļu

nodrošināšanu jaunajiem

speciālistiem veselības, sociālās

aprūpes u.c. jomās

PA

„Labiekārtošana

K”

U 3.1.2. Atbalstīt

uzņēmējdarbības

iniciatīvas, jaunu

uzņēmumu veidošanu

Sekmēt esošo un jaunizveidojamo

uzņēmumu attīstību novadā, jo īpaši

pakalpojumu, ražošanas un

pārstrādes sfērās un to, kas strādā ar

augstu pievienoto vērtību

Atbalstīt uzņēmumus un

organizācijas, investīciju projektus,

2012. –

2018.

Pašvaldības,

valsts, ES u.c.

finansējums

Nodokļu ieņēmumu pieaugums,

samazināts bezdarbs, veicināta

sadarbība ar kaimiņvalstīm



221

biznesa plānus, kas rada novadā

jaunas darba vietas (piem.,

piemērojot nodokļu atlaides)

Veicināt labvēlīgu attīstības apstākļu

radīšanu individuālajiem

amatniekiem, amatniecības

uzņēmumiem, amatu mācību

iestādēm, utt.

Sekmēt ražošanas zonu un biznesa

inkubatoru attīstību

Veicināt inovatīvu uzņēmējdarbību

(biznesa ideju, plānu konkursi)

Veikt izpēti biznesa attīstības

virzienu identificēšanai

Attīstīt pašvaldības un privātā

sektora sadarbību

Izveidot uzņēmēju konsultatīvo

padomi

Sekmēt sadarbību ar citām

pašvaldībām uzņēmējdarbības jomā

Organizēt informatīvus seminārus un

izstādes, pieredzes

Izglītojot datorprasmju apguvē,

lauku mājamatniecības, tūrisma



222

programmās, informējot par ES

finansējuma piesaisti, palielināt

pašnodarbināto skaitu

Sekmēt kopuzņēmumu radīšanu,

sekmēt sadarbību ar kaimiņu

teritorijām - Lietuvu, Baltkrieviju,

Krieviju

U 3.1.3. Veidot ražošanas

uzņēmējdarbībai

labvēlīgu vidi, t.sk.

infrastruktūru

Nodrošināt uzņēmējiem kvalitatīvas

infrastruktūras pieejamību

(pievedceļi, ūdensapgāde,

siltumapgāde utt.) – ražošanas zonās

Krāslavā un novada lauku teritorijā,

jo īpaši degradētās teritorijās,

attīstot neizmantotās telpas un

teritorijas (katlu mājas, skolas,

bērnudārzus)

Attīstīt ražošanas zonas, sekmējot r

uzņēmējdarbības veicināšanu un

darba vietu radīšanu, īpaši

degradētās teritorijās

Veicināt tirgus teritoriju

sakārtošanu/ pielāgošanu

Izveidot Krāslavas biznesa

inkubatoru

Izveidot muitas un loģistikas centru

pie ES robežas ar Baltkrieviju Indras

2012. –

2018.

Pašvaldības,

valsts, ES u.c.

finansējums

Sakārtota uzņēmējdarbības vide

(t.sk. ražošanai nepieciešamā

infrastruktūra)

Radītas darbavietas

Piesaistītas privātās investīcijas

Sakārtotas degradētās teritorijas



223

pagastā

Izveidot un popularizēt zīmolu

„Ražots Krāslavas novadā” (kopēja

mājas lapa/ sadaļa mārketings utt.)

Sekmēt kvalitatīva un ātra interneta

pieejamību lauku teritorijās un

popularizēt e- komercijas

izmantošanu uzņēmējdarbībā

U 3.1.4. Sekmēt

lauksaimniecības un

mežsaimniecības

produktu lielākas

pievienotās vērtības

radīšanu, lauku vides

sakopšanu

Sekmēt lauksaimniecības piesaisti

pilsētas tirgum, organizēt t.s.

„Zaļos” tirdziņus

Veicināt sadarbību/ kooperāciju

produkcijas ražošanā, pārstrādē un

realizācijā

Veicināt privāto mežu īpašnieku

kooperāciju, ilgtspējīgas mežu

apsaimniekošanas veicināšanai

Veicināt saimniecību

paplašināšanos, sekmēt projektu

sagatavošanu saimniecību attīstībai

Sekmēt tradicionālo un

netradicionālo lauksaimniecības

nozaru attīstību

Sekmēt lauksaimniecības

uzņēmumu iesaistīšanu tūrisma

maršrutos (trušu ferma „Guntiņi”,

2012. –

2018.

Pašvaldības,

valsts, ES u.c.

finansējums

Sakārtota uzņēmējdarbības vide

(t.sk. ražošanai nepieciešamā

infrastruktūra)



224

mini zoodārzs u.c.)

Veicināt bioloģisko

lauksaimniecību

Veicināt Krāslavas novada

ēdināšanas sektora uzņēmumu,

mājražotāju, viesu māju iesaisti

Latgales kulinārā mantojuma tīklā

U 3.1.5. Uzlabot esošo

tūrisma pakalpojumu

kvalitāti, veicināt jaunu

kvalitatīvu tūrisma

produktu attīstību

U 3.1.6. Uzlabot esošās

tūrisma infrastruktūras

kvalitāti, veicināt jaunas

infrastruktūras attīstību

Attīstīt un labiekārtot esošos

tūrisma objektus (Krāslavas pils

komplekss, kultūrvēsturiskais centrs,

skatu laukums, Adamovas ainavu

taka, Karņicka piemineklis, novada

baznīcas, Taborē taka, u.c.)

Veicināt vēsturiskās koka

apbūves saglabāšanu

Sekmēt tūrisma infrastruktūras

modernizēšanu vai pielāgošanu,

saglabājot vai paaugstinot kultūras

mantojumu

Izvietot Krāslavas novada

Tūrisma informācijas centru

Krāslavas pils kompleksā, izvietot

norādes uz TIC atrašanas vietu,

veicinot tūrisma pakalpojumu

pieejamību visiem, t.sk. cilvēkiem ar

īpašām vajadzībām, jauniešiem,

ģimenēm ar bērniem, pensionāriem

Plānošanas un

infrastruktūras


Finanšu komiteja,

pagastu pārvaldes,


Būvvalde,


Tūrisma

informācijas centrs

2012. –

2018.

Pašvaldības,

valsts, ES u.c.

finansējums

Kvalitatīvi tūrisma pakalpojumi

(t.sk. infrastruktūra) novadā



225

Veicināt ar tūrismu saistīto

uzņēmumu, t.sk. jaunu kvalitatīvu

sabiedriskās ēdināšanas vietu,

attīstību un piedāvāto pakalpojumu

kvalitātes uzlabošanu (piem., vasaras

kafejnīcas izveide)

Ierīkot/ uzlabot stāvlaukumus

tūristu apskates objektu, kā arī

ēdināšanas un izmitināšanas vietu

tuvumā

Uzstādīt brīvi pieejamus

interaktīvus tūrisma informācijas

kioskus

Izgatavot un uzstādīt stendus/

plāksnes ar QR kodiem uz Krāslavas

novada tūrisma mājas lapu

Uzstādīt/ sakārtot tualetes un

atkritumu tvertnes pie tūrisma

objektiem

Izvietot vienota stila informatīvās

norādes visa novada teritorijā, t.sk.

pie Daugavas ūdens tūristu

orientēšanās uzlabošanai

Sekmēt Krāslavas novada

tūrisma informācijas centra darbu,

infrastruktūras attīstību un

modernizāciju, sadarbību ar citiem



226

reģiona un Latvijas tūrisma

informācijas centriem

Veicināt jaunu kvalitatīvu

tūrisma produktu izveidošanu un

attīstību, kompleksu piedāvājumu

sagatavošanu, prioritāri -

ekotūrismam, amatniecības

tūrismam, lauku labumiem,

aktīvajam un kultūras tūrismam,

medībām un makšķerēšanai, kas

piemēroti gan individuāliem

apmeklētājiem, gan ģimenēm,

grupām un senioriem

Atbalstīt tematisko pasākumu

rīkošanu Krāslavas novada tūrisma

informācijas centrā un

Starptautiskajā kulinārā mantojuma

centrā, kā arī festivālu organizēšanu

Sekmēt Latgales kulinārā

mantojuma tīkla uzņēmumu darbību

Krāslavas novadā, iesaistīt jaunus

dalībniekus – vietējās produkcijas

ražotājus

Izveidot velotūrisma un

ūdenstūrisma inventāra nomas

punktus, kā arī aprīkotas laivu un

plostu piestātnes



227

Sekmēt vērtīgo un nozīmīgo

biotopu saglabāšanu esošajās un

potenciālajās tūrisma vietās

Attīstīt un labiekārtot teritorijas

pie Daugavas rekreatīvajiem

mērķiem, ar izzinošu informāciju par

Krāslavu

Veidot kultūras pasākumu

kalendāru visam gadam un radīt

piedāvājumu tūrisma “klusajai

sezonai”

Veicināt lauku māju, pirts, dabas

pārgājienu, makšķerēšanas, medību

piedāvājumu izveidošanu ziemas

sezonai

Izstrādāt un popularizēt aktīvā

tūrisma (velo, ūdens tūrisma, zirgu

izjāžu maršruti un pārgājieni)

maršrutus, ietverot arī naktsmītņu un

ēdināšanas uzņēmumu piedāvājumu

Veicināt lauku māju un citu

tūrisma pakalpojumu sniedzēju

sadarbību maršruta ietvaros

U 3.1.7. Tūrisma

uzņēmēju izglītošana

Sekmēt tūrisma pakalpojumu

sniedzēju kapacitātes paaugstināšanu

(kvalifikācijas kursu, apmācību un

semināru organizēšana; pieredzes

2012. –

2018.

Pašvaldības,

valsts, ES u.c.

finansējums

Izglītoti, motivēti, viesmīlīgi

tūrisma uzņēmēji



228

apmaiņas braucienu organizēšana)

Sekmēt svešvalodu apguvi tūrisma

vidē strādājošajiem

Veicināt sadarbību starp Krāslavas

novada, kā arī citu novadu tūrisma

pakalpojumu sniedzējiem

Veicināt tūrisma uzņēmumu

sertificēšanu, reģistrēšanos VID un

Pārtikas un Veterinārajā dienestā

atbilstoši likumdošanas prasībām

Sekmēt Krāslavas novada tūrisma

pakalpojumu sniedzēju mājaslapu

izveidošanu

U 3.1.8. Viesmīlības

politikas attīstīšana

Izstrādāt ilgtermiņa Krāslavas

novada tūrisma attīstības

programmu, tūrisma tēla koncepciju

un mārketinga stratēģiju

Mērķtiecīgi veidot un intensīvi

reklamēt Krāslavas novada tēlu kā

„Novads Daugavas lokos”, kas ir

pievilcīgs un atpazīstams Krāslavas

novada tūrisma tēls

Pārveidot Krāslavas novada tūrisma

māju lapu www.visitkraslava.com,

modernizēt to un pielāgot

mūsdienīgajai pielietošanai atbilstoši

2015. –

2018.

Krāslavas novads – populārs

tūrisma galamērķis

http://www.visitkraslava.com/



229

tūristu vajadzībām, nodrošinot

iespēju izmantot to arī kā mobilo

aplikāciju.

Regulāri papildināt/atjaunot tūrisma

informāciju Krāslavas novada mājas

lapā www.visitkraslava.com,

nodrošināt informācijas pieejamību

arī svešvalodās

Izveidot audio gidu min. 15

Krāslavas tūrisma objektiem, instalēt

to un popularizēt (mTour Phone);

Regulāri izdot Krāslavas novada

tūrisma bukletus ar informāciju par

populārākajiem tūrisma objektiem

un atpūtas iespējām novadā

Izveidot Krāslavas novada

prezentācijas CD formātā, kā arī

izgatavot dizaina un cita veida

priekšmetus, kas atgādinātu par

Krāslavas novadu (pildspalvas,

kalendāri, uzlīmes, suvenīri)

Veicināt suvenīru pieejamību

Krāslavas novadā

Izplatīt informāciju par Krāslavas

novada tūrisma iespējām tūrisma

izstādēs Latvijā un ārzemēs, kā arī

ievietot informāciju tādos

http://www./



230

informācijas avotos kā televīzijā,

radio, reģionālajos un nacionālajos

laikrakstos, žurnālos, internetā

Veicināt sadarbību ar masu mediju

pārstāvjiem, organizēt vizītes

tūroperatoriem un žurnālistiem



231

7. PIELIKUMS. Investīciju plāns (2015. – 2017. gads)

Investīciju plāns ir pašvaldības attīstības programmas stratēģiskās daļas īstenošanas pamats, ko izstrādā kā vienu no pašvaldības attīstības

programmas sastāvdaļām un apstiprina pašvaldībā. Investīciju plānu var aktualizēt katru gadu vai pēc nepieciešamības, nemainot attīstības programmu.

Investīciju plānā tiek atspoguļotas plānotās investīcijas pašvaldībā tās attīstības veicināšanai – gan pašvaldības budžeta investīcijas, gan investīcijas,

ko plānots piesaistīt ES, ārvalstu un nacionālo finanšu instrumentu ietvaros. Tajā tiek attēloti visi pašvaldības attīstības veicināšanas projekti vai projektu

idejas, kas realizējami, lai sasniegtu stratēģiskajā daļā izvirzītos mērķus un uzdevumus.

Saskaņā ar investīciju plānu tiek veidots/ koriģēts pašvaldības budžets. Investīciju plāns katru gadu tiek aktualizēts un koriģēts atbilstoši tā izpildei.

Norādītās summas indikatīvas, investīciju projekti nav sakārtoti prioritārā secībā

2015. – 2017.gada Investīciju plānā paredzēti 92 tematiskie projekti par kopējo summu ~50 miljoni eiro ar nosacījumu, ja tiek piesaistīts papildus

projektu līdzfinansējums.

SAM 3.3.1., 5.6.2., 8.1.2., 9.3.1. un 4.2.2. projekti identificēti sadaļās XVIII – XXIII.

N.p.k.

Projekta nosaukums

Atbilstība

stratēģiskajie

m mērķiem,

vidējā

termiņa

prioritātēm

un rīcības

virzieniem

Papildinātība

ar citiem

projektiem

Indikatīvā

summa

(EUR)




rādītāji

Plānotais laika

posms

Pašvaldīb

as

budžets,

valsts

ES fondu

finansēju

ms

Privāta

is

sektors

Citi

finansē

juma

avoti

Proj.

uzsāk.

datums

Proj.

realiz.

ilgums

1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 11 12

I Izglītība, bez SAM 8.1.2, skat.sadaļā XXI



232

1.1. Izglītības iestāžu informatizācija,

inovatīvu IKT risinājumu

ieviešana mācību procesā

SM1 VTP1

RV1.1/

RV1.4.

21.1., 21.2.,

21.3., 21.4.

100 000 50% 50% Ieviesti inovatīvi IKT

risinājumi Krāslavas novada

pirmsskolas un pamatskolas

izglītības iestādēs, prioritāri

inovatīvi IKT risinājumi

pirmskolā (PII „Pīlādzītis”) un

1. – 6.klasēs

2016 2017

1.2. Krāslavas pilsētas PII „Pīlādzītis”

un „Pienenīte” infrastruktūras

attīstība, tai skaitā pirmsskolas

izglītības iestāžu teritorijas

labiekārtošana

SM1 VTP1

RV2/

SM2 VTP2

RV2.4.

200 000 50% 50% Uzlabota PII „Pīlādzītis” un

„Pienenīte” infrastruktūra”

(ventilācijas sistēmas, telpu un

gaiteņu renovācija,

ugunsdrošības sistēmas, audio

domofoni, vides pieejamību

personām ar funkcionāliem

traucējumiem, velosipēdu

statīvi, energoefektivitātes

pasākumi)

Veikti drošību uzlabojoši

pasākumi bērnudārzu teritorijās

– nomainīti nojumju jumti,

rotaļu elementi utt.

2015 2017

1.3. Krāslavas novada vispārējās

izglītības iestāžu mācību vides

uzlabošana

SM1 VTP1

RV1.1/ SM2

VTP2

RV2.4.

21.1., 21.2.,

21.3., 21.4.

500 000 30% 70% Uzlabota mācību vide

vispārējās izglītības iestādēs

Īstenoti energoefektivitātes

pasākumi (t.sk. apgaismojuma

nomaiņa, piemēram,

Robežnieku pamatskolā)

Uzlabota mācību vide

Krāslavas novada lauku

pamatskolās (piem., renovēta

Izvaltas pamatskolas aktu zāle,

nomainīti koridora logi)

2016 2017



233

1.4. Rīgas Valsts tehnikuma Krāslavas

struktūrvienības bāzes uzlabošana

SM1 VTP1

RV1.1/ SM3

VTP3 RV

3.1.

SM2 VTP2

RV 2.4.

23.1. 450 000 20% 80% Modernizēta mācību bāze (t.sk.

auto mehānikas mācību bāze

un ēkas energoefektivitātes

pasākumi), prakses vietas

studentiem, ieviestas

inovācijas, uzlabota speciālistu

sagatavošana darba tirgum,

tādējādi sekmējot saimniecisko

darbību novadā un jaunu

objektu un pakalpojumu

attīstību

Sekmēta jaunietēm atbilstošas

programmas nodrošināšana un

tai piemērotas mācību bāzes

izveide

2015 2017

1.5. Interešu un tālākizglītības

iniciatīvu atbalsts

SM1 VTP1

RV1.1

550 000 50% 50% Atbalstītas interešu un

tālākizglītības iniciatīvas,

modernizēta mācību bāze

Veikta Krāslavas Mākslas

skolas pārvietošana, telpu

remonts

Labiekārtota Interešu centra

autotrase, rekonstruētas telpas

aktīvai atpūtas organizēšanai,

izveidots laukums aiz KVĢ

pusaudžu veselīga dzīvesveida

nodrošināšanai

2015 2017



234

1.6. Izglītības iestāžu inovatīvu ideju

atbalsts

SM1 VTP1

RV1.1

150 000 15% 85% Atbalstīt zinātkāres centra

izveidi riska grupas bērniem

Krāslavas Varavīksnes

vidusskolā

Atbalstīt Varavīksnes

vidusskolā vispārējās vidējās

izglītības profesionāli orientētā

virziena programmu

“Komerczinības”

Atbalstīt eksperimentu un

pētījumu laboratorijas izveidi

pirmsskolēniem PII

„Pīlādzītis” brīvajās telpās

Atbalstīt Krāslavas Valsts

ģimnāzijas robotikas pulciņa

izveidi

2015 2017

II Kultūra, tūrisms, kultūrvide, vēsturiskais mantojums

2.1. Krāslavas pilsētas vēsturiskā

centra rekonstrukcijas 3.kārta

SM 1 VTP1

RV1.3, SM2

VTP2 RV

2.4./ 2.5.,

SM3 VTP3

RV 3.1.

20.4.

19.6

2.3. – 2.10.

200 000 25% 50% 25% Sakārtoti pilnībā visi ielu un

skvēru posmi vēsturiskajā

centrā, veikta Krāslavas sporta

skolas ēkas demontāža un

teritorijas labiekārtošana

2015 2017



235

2.2. Daugavas labā krasta attīstība

izmantošanai rekreatīviem

mērķiem I kārta

SM 1 VTP1

RV1.3, SM2

VTP2

RV2.1./ 2.4

19.4. 600 000 15% 85% Veikta Kaplavas un Vidzemes

ielu rekonstrukcija

(t.sk.apgaismojums), ierīkotas

pastaigu takas /velo celiņi,

laivu piestātnes, uzstādīta

skulptūru grupa „Daugavas

racēji”, tiltiņi, kāpnes uz

Adamovas skatu platformu,

„Krāslavas stāsts” par

novadniekiem utt.

2015 2017

2.3. Tehniskās dokumentācijas tālāka

izstrāde Krāslavas pils

kompleksam

SM 1 VTP1

RV1.3, SM2

VTP2,

RV2.4, SM3

VTP3 RV

3.1.

2.3. – 2.10 150 000 15% 85% Izstrādāti/ aktualizēti tehniskie

projekti Krāslavas pilij, parka

rekonstrukcijas 2.kārtai,

dārznieka mājai, veikta

izstrādāto projektu

aktualizācija

2015 2017

2.4. Krāslavas pils kompleksa

inženiertehnisko tīklu

rekonstrukcija, 3.kārta

SM 1 VTP1

RV1.3, SM2

VTP2,

RV2.4, SM3

VTP3 RV

3.1.

2.3. – 2.10 150 000 30% 70% - - Ierīkoti un pieslēgti visi

inženiertehniskie tīkli (pa

daļām)

2015 2017

2.5. Krāslavas Vēstures un mākslas

muzeja renovācija un materiāli

tehniskās bāzes uzlabošana Pils

ielā 8

SM 1 VTP1

RV1.3, SM2

VTP2,

RV2.4, SM3

VTP3 RV

3.1.

2.3. – 2.10 150 000 50% 50% Izveidota muzeja digitālās

ekspozīcija “Krāslavas novads

20.gs. 30.-tie gadi līdz

mūsdienām”, izbūvēta galerija,

veikta muzeja ēkas gala un

pagalma sienu un 13 logu

nomaiņa, nomainīts muzeja

katlu mājas apkures katls un

iekšējās apkures sistēma,

uzstādīts mikroklimata

nodrošināšanas aprīkojums

muzeja krājuma telpā

2015 2017



236

2.6. Starptautiskā kulinārā mantojuma

centra un Krāslavas novada TIC

ēkas - Krāslavas pils pārvaldnieka

mājas mansarda renovācija

SM 1 VTP1

RV1.3, SM2

VTP2,

RV2.4, SM3

VTP3 RV

3.1.

2.3. – 2.10 50 000 100% Veikta Krāslavas pils

pārvaldnieka mājas mansarda

renovācija

2015 2016

2.7. Bijušās dārznieka mājas

rekonstrukcija Pils ielā 4

SM 1 VTP1

RV1.3, SM2

VTP2,

RV2.4, SM3

VTP3 RV

3.1.

2.3. – 2.10 500 000 15% 85% Iekārtotas muzeja krājuma

telpas, ekspozīciju telpas un

citas telpas atbilstoši

koncepcijai

2016 2017

2.8. Amatu centra un muzeja izveide

Krāslavas pils kompleksā

bijušajos staļļos Pils ielā 10

SM 1 VTP1

RV1.3, SM2

VTP2,

RV2.4, SM3

VTP3 RV

3.1.

2.3. – 2.10 700 000 15% 85% Veikta Krāslavas pils staļļu


telpas, interjers

2015 2016

2.9. Krāslavas pils parka un parka

elementu rekonstrukcijas, 2.kārta

SM 1 VTP1

RV1.3, SM2

VTP2,

RV2.4, SM3

VTP3 RV

3.1.

2.3. – 2.10 70 000 50% 50% Ierīkotas skatu slejas, atjaunots

ieejas vārtu krāsojums,

ierīkotas jaunas mazās

arhitektūras formas

2016 2017

2.10. Krāslavas pils rekonstrukcijas

1.kārta

SM 1 VTP1

RV1.3, SM2

VTP2,

RV2.4, SM3

VTP3 RV

3.1.

2.3. – 2.10 1 000 000 15% 85% Nomainīts/ salabots jumts,

sakārtota drenāžas sistēma,

demontētas dzelzsbetona

plātnes, nostiprināti pamati,

ierīkotas kāpnes utt.

2015 2017



237

2.11. Muzeja „Indras Pūra lāde”

attīstība

SM1 VTP1

RV1.3/ SM3

VTP3 RV

3.1.

30 000 30% 70% Veikta logu nomaiņa, fondu

paplašināšana, materiālās

bāzes modernizācija

2015 2017

2.12. Indras luterāņu baznīcas telpu

renovācija

SM1 VTP1

RV1.3.

30 000 30% 70% Telpu remonts, elektrības

pieslēgšana, aprīkojuma iegāde

2015 2017

2.13. Krāslavas novada tūrisma

informācijas sistēmas

pilnveidošana

SM3 VTP3

RV 3.1. 100 000 15% 85% - - Stendi ar QR kodiem,

interaktīvie kioski, norādes,

mārketinga materiāli, suvenīri

2015 2016

2.14. Infrastruktūras pie sabiedriskajiem

un tūrisma objektiem

labiekārtošana

SM3 VTP3

RV 3.1. 50 000 15% 85% - - Stāvlaukumu izveide, soliņi,

atkritumu urnas, konteineri,

tualetes utt.

2016 2017

2.15. Krāslavas novada centrālās

bibliotēkas un pagastu bibliotēku

darba efektivitātes uzlabošana

SM1 VTP1

RV1.1./

RV1.4.

6.1.

23.1.

150 000 50% 50% - - Telpu renovācija, pieejamības

nodrošināšana, datortehnikas/

mēbeļu iegāde, darbinieku

apmācība

2015 2017

2.16. Krāslavas pilsētas estrādes

modernizācija

SM1 VTP1

RV1.3.

2.17. 150 000 15% 85% Modernizēta estrāde Krāslavā 2015 2017

2.17. Atbalsts novada pašdarbības

kolektīviem

SM1 VTP1

RV1.3.

2.16. 50 000 50% 50% Tautastērpu un aprīkojuma

iegāde, telpu renovācija, dalība

koncertos utt.

2015 2017

III Sports un aktīvā atpūta

3.1. Ģimenes aktīvās atpūtas centra

izveide Krāslavā

SM1 VPT1

RV1.3., SM3

VPT3 RV3.1

1 500 000 30% 70% - - Izveidots moderns aktīvās

atpūtas centrs ģimenēm ar

baseinu, bērnu rotaļu telpu,

trenažieru zāli utt.

2015 2017



238

3.2. Sporta un aktīvās atpūtas

infrastruktūras atjaunošana/

ierīkošana Krāslavas pils parkā

SM1 VPT1

RV1.3., SM3

VPT3 RV3.1

1 500 000 30% 70% - Labiekārtots stadions,

volejbola/ basketbola laukums,

tenisa/ hokeja laukums,

nobrauciens, slēpošanas trases,

telpa WC un inventāra nomai

(pa posmiem)

2015 2017

3.3. Krāslavas Sporta skolas

pārvietošana

SM1 VPT1

RV1.3.

160 000 80% 20% Iekārtotas administratīvās

telpas pie Krāslavas

pamatskolas un atjaunota

materiāli tehniskā bāze sporta

skolā kultivējamo

profesionālās ievirzes sporta

izglītības programmu

realizācijai

2015 2017

3.4. Bērnu rotaļu pilsētiņas izveide

Krāslavas parkā

SM1 VPT1

RV1.3., SM3

VPT3 RV3,

SM2 VTP2

RV 2.4

200 000 15% 85% - - Ierīkota moderna bērnu rotaļu

pilsētiņa ~6 000 m2 platībā

bijušās estrādes teritorijā

2015 2017

3.5. Slēpošanas trases izveide pie

Krāslavas pamatskolas

SM1 VPT1

RV1.3.

50 000 15% 85% Izbūvēta apgaismota

slēpošanas trasi pie Krāslavas

pamatskolas

2015 2017

3.6. Sporta laukumu / stadionu

ierīkošana/ atjaunošana

SM1 VPT1

RV1.3.

21.1., 21.4. 260 000 15% 85% Labiekārtoti min.3 sporta

laukumi, tai skaitā pie

Varavīksnes vidusskolas un

Kalniešu pamatskolas

2015 2017

3.7. Sporta un aktīvā tūrisma bāžu

attīstība

SM1 VPT1

RV1.3., SM3

VPT3 RV3.1

100 000 15% 85% - - Sekmēta sporta tūrisma centru

attīstība izglītības iestādēs,

aktīvās atpūtas bāžu izveide

(piem., pie Persteņa ezera)

2015 2017



239

3.8. Izvaltas pamatskolas sporta zāles

jumta nomaiņa

SM1 VPT1

RV1.3.

50 000 100% Veikta Izvaltas pamatskolas

sporta zāles jumta nomaiņa

(628 kv.m)

2015 2017

IV Veselība

4.1. SIA „Krāslavas slimnīca”

uzņemšanas daļas renovācija un

diagnostikas aparatūras

modernizācija

SM1 VTP1

RV1.2.

300 000 Uzlabota Krāslavas slimnīcas

uzņemšanas nodaļas

infrastruktūra, modernizēta

diagnostikas aparatūra

2015 2017

4.2. Veselību veicinošu aktīvā

dzīvesveida pasākumu ieviešana

SM1 VTP1

RV1.2.

100 000 15% 85% Trenažieru zāles izveide,

atbalsts sporta klubiem, senioru

aktīvas ilgdzīvošanas centra

izveidošanai, aktīva

dzīvesveida popularizēšanas

pasākumi utt.

2015 2017

V Sociālā sfēra, bez SAM 9.3.1., skat.sadaļu XXII

5.1. Sociālās mājas renovācija Indrā un

sociālo dzīvokļu izveide Krāslavā

SM1 VTP1

RV1.2.

70 000 90% 10% Renovētas un pielāgotas telpas

dzīvošanai sociālā riska

grupām

2015 2017

5.2. Krāslavas pansionāta „Priedes” un

aprūpes centra „Skuķi” attīstība

SM1 VTP1

RV1.2.

100 000 85% 15% Paplašinātas un modernizētas

telpas, sakārtota teritorija,

darba un sadzīves prasmju

attīstības telpu izveide

2015 2017

5.3. Pasākumi sociālajā infrastruktūrā

sabiedrībā balstītu pakalpojumu

sniegšanai personām ar garīga un

fiziska rakstura traucējumiem

SM1 VTP1

RV1.2., SM2

VTP2 RV2.4

300 000 15% 85% Dzīvokļu ierīkošana cilvēkiem

ar īpašām vajadzībām, dienas

centra izveide, specializēto

darbnīcu izveide, specializētā

transporta iegāde utt.

2015 2017



240

5.4. Ģimenēm draudzīgas vides

veidošana

SM1 VTP1

RV 1.3.,

SM2 VTP2

RV 2.4

70 000 15% 85% Sekmēta ģimenēm draudzīgu

rotaļu laukuma izveide, atbalsts

daudzbērnu ģimenēm

2015 2017

5.5. Pašvaldības iestāžu pieejamības

nodrošināšana

SM1 VTP1

RV1.2., SM2

VTP2

RV2.5.

70 000 50% 50% Uzbūvētas uzbrauktuves

publiskām ēkām

2015 2017

5.6. Naktspatversmes ierīkošana

Krāslavā

SM1 VTP1

RV1.2., SM2

VTP2

RV2.5.

100 000 Izveidota naktspatversme,

pielāgotas telpas, ierīkots

aprīkojums

2015 2017

VI Pārvalde, informācijas sabiedrība

6.1. Publisko interneta pieejas punktu

attīstība visā novada teritorijā

SM1 VTP1

RV1.4.

2.1. 80 000 20% 80% Izveidoti 10 jauni publiskie

interneta pieejas punkti,

attīstīti 6 esošie

2015 2016

6.2. E-pārvaldes ieviešana SM1 VTP1

RV1.4.

20 000 50% 50% Ieviesti e-pārvaldes

pakalpojumi un dokumentu

elektroniskās aprites sistēma

Krāslavas novadā

Izveidots vienotu valsts un

pašvaldības klientu

apkalpošanas centrs

2015 2017

VII Pilsoniski aktīva sabiedrība, jauniešu aktivitātes



241

7.1. Iedzīvotāju un nevalstisko

organizāciju iniciatīvu atbalsts

SM1 VTP 1

RV1.4.

40 000 30% 20% 50% Turpināts atbalsts iedzīvotāju

un nevalstisko organizāciju

iniciatīvām, jo īpašu

jauniešiem, sadarbības

partneru (KNHM, bankas utt.)

meklēšana, izveidots mazo

projektu fonds, veicinātas

sociālās inovācijas

2015 2017

7.2. Jauniešu centra izveide SM1, VTP 1,

RV1.4.

80 000 15% 85% - - Izveidots jaunatnes centrs

lietderīgai brīvā laika

pavadīšanai

2016 2017

7.3. Jauniešu garantiju projekta

ieviešana

SM1, VTP 1,

RV1.4.

90 000 15% 85% Ieviesti Jauniešu garantiju

programmas pasākumi,

aktivizējot jauniešus vecumā

no 15 līdz 29 gadiem

2015 2018

VIII Transporta infrastruktūras attīstība un satiksmes drošības uzlabošana (izņemot SAM 3.3.1. un SAM 5.6.2. skat. sadaļās XVIII – XX)

8.1. Krāslavas tranzītielas - Rīgas ielas

rekonstrukcija

SM2 VPT2

RV.2.1

1 500 000 15% 85% - - Atjaunota Rīgas iela posmā no

Lielās ielas līdz Vienības ielai

(vairākās kārtās)

2016 2017

8.2. Krāslavas tiltu rekonstrukcija SM2 VPT2

RV.2.1

500 000 30% 70% Uzlabota tiltu Raiņa un

Prospekta ielās drošība un

pieejamība

2015 2017

8.3. Pamatpakalpojumu nodrošināšana

novada pagastos

SM2 VPT2

RV.2.1, SM3

VTP3 RV

3.1.

2 000 000 10% 90% Veikta prioritāro ceļu izbūve

un/vai rekonstrukcija pie

lielākajiem uzņēmējiem

novada pagastos

2015 2017

8.4. Ielu apgaismojuma modernizācija

SM2 VPT2

RV.2.2, RV

2.4.

300 000 30% 70%

Turpināta ielu apgaismojuma

modernizācija Krāslavā, veikta

ielu apgaismojuma izbūve

Izvaltā, Robežniekos, Indrā

2015 2017



242

8.5. Ūdrīšu pagasta ceļa virzienā

”st.Krāslava – A6” rekonstrukcijas

un „mazā apvedceļa” izveides

2.kārta

SM2 VPT2

RV.2.1, SM3

VTP3 RV

3.1.

19.2 1 000 000 10% 90% Veikta ceļa Ūdrīšu pagasta

ceļa virzienā ”st.Krāslava –

A6” rekonstrukcijas un „mazā

apvedceļa” izveides 2.kārta

2015 2017

8.6. Ielu/ māju norāžu uzstādīšana SM2 VPT2

RV.2.1

200 000 100% Uzstādītas ielu/ māju norādes

Krāslavas pilsētā un lauku

teritorijā (prioritāri Ūdrīšu

pagasta ciemos)

2015 2015

IX Ūdensapgādes un kanalizācijas

sistēmas attīstība

9.1. Krāslavas ūdenssaimniecības

attīstības projekta IV kārta

SM 2 VTP2

RV2.2.

2 000 000 15% 85% Kanalizācijas tīklu un

ūdensvada tīklu paplašināšana,

utt.

2015 2017


Aulejā

SM 2 VTP2

RV2.2.

120 000




2015 2017

9.3. Ūdenssaimniecības attīstība Indrā SM 2 VTP2

RV2.2.

350 000 15%




2015 2017

X Siltumapgādes sistēmas modernizācija

10.1. Krāslavas pilsētas centralizētās

siltumapgādes sistēmas

koģenerācijas stacijas Latgales

ielā 14 rekonstrukcija, 2. daļa

SM 2 VTP2

RV2.2.

2 400 000

EUR

50% 50% Uzstādīts katls ar jaudu 9 MW,

akumulācijas tvertne ar

tilpumu 400-500 m3, dūmgāžu

kondensators.

2015 2017



243

10.2. Krāslavas kvartālu siltumtīklu

rekonstrukcija un individuālo

siltumpunktu uzstādīšana. 3.daļa

SM 2 VTP2

RV2.2.

2 100 000

EUR

50% 50% Nomainīta četrcauruļu

siltumtīklu sistēma pret

divcauruļu sistēmas

siltumtīkliem pilsētas

centrālajā rajonā, likvidēts

centrālais siltuma punkts Nr.3.

uzstādīti individuālie siltuma

punkti lietotāju objektos.

Rekonstruēti novecojušie

maģistrālo siltumtīklu posmi.

2015 2017

XI Atkritumu apsaimniekošana

11.1. Atkritumu šķirošanas centra

izveide

SM 2 VTP2

RV2.2.

500 000 15% 85% Izveidots atkritumu šķirošanas

centrs

2015 2017

11.2. Biomasas kompostēšanas laukuma

izveide

SM 2 VTP2

RV2.2.

100 000 15% 85% Izveidots bio kompostēšanas

laukums

2015 2017

11.3. Atkritumu apsaimniekošanas

efektivitātes uzlabošana

SM 2 VTP2

RV2.2.

20 000 100% Palielināts atkritumu tvertņu

daudzums, uzstādīti atkritumu

konteineri sabiedriskās vietās

(pie kapsētām utt.)

2015 2017

XII Kapi

12.1. Kapsētu labiekārtošana SM 2 VTP2

RV2.2.

100 000 60% 10% 30% Iebraucamo ceļu remonts, žogu

remonts, soliņi, atkritumu

urnas, konteineri, tualetes

Izbūvēta kapliča Robežnieku

(Pustiņas) kapsētā.

2015 2017

XIII Dabas vērtības, vide, zaļās zonas



244

13.1. Sabiedrisko peldvietu un

peldēšanās vietu labiekārtošana

SM2 VTP2

RV2.4, SM3

VTP3

RV3.1.

150 000 50% 50% Labiekārtotas pludmales un

atpūtas vietas Persteņa un

Zirga ezeru krastā,

labiekārtotas pludmales pie

Daugavas, citiem publiskajiem

ūdeņiem

2015 2017

13.2. Pasākumi zivju resursu

aizsardzībai Krāslavas novadā

SM2 VTP2

RV2.4., SM3

VTP3

RV3.1.

200 000 15% 85% Izstrādāti Krāslavas novada

publisko ūdeņu

apsaimniekošanas plāni,

iegādāts aprīkojums, zivju

mazuļi, izveidots zivju mazuļu

inkubators Aulejā

2015 2017

13.3 Dabas taku un dabas informācijas

centra izveide un esošo

labiekārtošana

SM 1 VTP1

RV1.3, SM2

VTP2

RV2.4, SM3

VTP3

RV3.1.

180 000 15% 85% - 10% Izveidoti jauni tūrisma objekti,

labiekārtotas un izveidotas

kultūras un dabas takas, velo

maršruti, jo īpaši ĪADT,

Daugavas lokos, ierīkotas

jaunas atpūtas vietas, uzturētas

esošās, izveidots interaktīvs

dabas informācijas centrs

2015 2017

13.4. Pagastu centru zaļo zonu

labiekārtošana

SM2 VTP2

RV 2.4.

90 000 15% 75% 10% Uzlabotas zaļās zonas min.5

pagastu centros, ierīkotas

atpūtas vietas, takas utt.

2015 2017

13.5. Eiropas parka atjaunošana Indrā SM 1 VTP1

RV1.3

5 000 50% 50% Atjaunots Eiropas parks Indrā 2015 2017

XIV Novada tēls

14.1. Novada tēla koncepcijas un

viesmīlības politikas izstrāde un

pilotaktivitāšu ieviešana

SM3 VTP3

RV3.1.

10 000 20% 60% 20% Izstrādāta novada tēla

koncepcija un viesmīlības

politika, izdoti informācijas

materiāli, apmācīti darbinieki

2015 2017



245

XV Dzīvojamais fonds un sabiedriskās ēkas, bez SAM 4.2.2., skat.sadaļu XXIII

15.1. Daudzdzīvokļu māju

energoefektivitāti uzlabojoši

pasākumi

SM 2 VTP2

RV2.3, RV

2.4.

500 000 30% 70% Paaugstināta daudzdzīvokļu

mājas energoefektivitāte

Krāslavā un pagastu centros,

siltinātas min.pašvaldības

daudzdzīvokļu ēkas – Kaplavā,

Robežniekos, Aulejā

2015 2017

15.2. Daudzdzīvokļu namu iekšpagalmu

seguma sakārtošana

SM 2 VTP2

RV2.3

200 000 30% 20% 20% 30% Uzlabota daudzdzīvokļu māju

pagalmu infrastruktūra (t.sk.

rotaļu laukumi un

apzaļumošana)

2015 2017

15.3. Pašvaldības ēku renovācija


paaugstināšanai

SM 2 VTP2

RV2.3, RV

2.4.

2 000 000 30% 70% Uzlabota energoefektivitāte

pašvaldībai piederošās ēkās

(Bijusī pamatskola Indrā,

Aulejas pagasta pārvalde,

Kalniešu sporta zāle,

Sauleskalna sākumskola,

Aulejas pamatskola, Izvaltas

sporta zāle)

2015 2017

XVI Sabiedriskā drošība

16.1. Video kameru uzstādīšana SM2 VTP2

RV2.5.

50 000 85% 15% Uzstādītas 100 papildus

videokameras Krāslavā un

pagastu centros un integrētas

kopējā sistēmā

2015 2017

16.2. Īslaicīgā klaiņojošo dzīvnieku

uzturēšanās centra izveide

SM2 VTP2

RV2.5.

50 000 25% 50% 25% Ierīkots Īslaicīgā klaiņojošo

dzīvnieku uzturēšanās centrs

2015 2017

16.3. Civilās drošības pasākumi SM2 VTP2

RV2.5.

10 000 85% 15% Iegādāts nepieciešamais

aprīkojums un inventārs civilās

drošības pasākumu veikšanai

2015 2017



246

XVII Uzņēmējdarbību veicinoši projekti, kas nav iekļauti sadaļā VIII Transporta infrastruktūras attīstība un satiksmes drošības uzlabošana, izņemot SAM 3.3.1. un SAM

5.6.2., skat. sadaļās XVIII – XX

17.1. Biznesa inkubatora izveide

Krāslavā

SM3 VTP3

RV3.1.

70 000 15% 85% Izveidots un aprīkots biznesa

inkubators Krāslavā,

nodrošinātas regulāras

konsultācijas jaunajiem

uzņēmējiem un

pašnodarbinātajiem

2015 2017

17.2. Robežšķērsošanas infrastruktūras

uzlabošana pie ES ārējās robežas

ar Baltkrieviju

SM3 VTP3

RV3.1., SM2

VTP2 RV

2.1.

19.3, 20.5. 1 800 000 15% 85% Stiprināta ES ārējā robeža,

sakārtota infrastruktūra

robežšķērsošanai (droši

stāvlaukumi, WC/ dušas, utt.)

(LV – LT – BY programma)

2016 2017

17.3 Krāslavas novada uzņēmēju

izglītošanas un uzņēmumu

konkurētspējas veicināšanas

pasākumi (tai skaitā tūrisma un

lauksaimniecības jomā)

SM3 VTP3

RV3.1.

50 000 55% 15% 15% 15% Uzlabota datu bāze par

Krāslavas uzņēmumiem

Krāslavas mājas lapā, rīkoti

informatīvie semināri,

kontaktu dienas, „Krāslavas

dienas”, pieredzes apmaiņas

braucieni uz ārvalstīm, dalība

izstādēs, vietējie konkursi (jo

īpaši jaunajiem uzņēmējiem),

semināru cikli, atbalsts

mājražotājiem, amatniekiem,

atbalsts sociālās

uzņēmējdarbības un

mājražošanas pilotprojektiem,

Krāslavas suvenīriem, gada

balva utt.

2015 2017

17.4. Tirgus vietu sakārtošana Pīlādžu

un Ostas ielās Krāslavā

SM3 VTP3

RV3.1.

50 000 90% 10% Radīta labvēlīgāka vide

pašmāju produkcijas tirgošanai

2015 2017



247

Sadaļas projektiem SAM 3.3.1., 5.6.2., 8.1.2., 9.3.1. un 4.2.2.

N.p.k.

Projekta nosaukums

Atbilstība

stratēģiskajie

m mērķiem,

vidējā

termiņa

prioritātēm

un rīcības

virzieniem

Papildinātība

ar citiem

projektiem

Indikatīvā

summa

(EUR)




rādītāji

Plānotais laika

posms

Pašvaldīb

as

budžets

ES fondu

finansēju

ms

Privāta

is

sektors

Citi

finansē

juma

avoti

Proj.

uzsāk.

datums

Proj.

realiz.

ilgums

1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 11 12

XVIII Investīcijas darba vietu radīšanai un privāto investīciju piesaistei SAM 3.3.1. ietvaros Krāslavas novadā

18.1. Ceļu un citas nepieciešamās

infrastruktūras nodrošināšana

darbavietu radīšanai un privāto

investīciju piesaistei Krāslavas

novadā

SM2 VTP2

RV2.1/

RV1.4./ SM3

VTP3

RV3.1.

770 770 15% 655 155

85%

Veikta ceļa „Kalnieši – Stalti”

rekonstrukcija Kalniešu

pagastā, elektrības un

ūdensvada nodrošinājums

Veikta Izvaltas ielas


Radītās darbavietas 5

Piesaistītās investīcijas 0,6

milj.

Degradētās teritorijas

samazinājums 0,2 ha

2015 2017

XIX Investīcijas degradēto teritoriju sakārtošanai, darba vietu radīšanai un privāto investīciju piesaistei SAM 5.6.2. ietvaros (Latgales programma)



248

19.1 Dienvidlatgales pašvaldību

degradēto teritoriju revitalizācija

uzņēmējdarbības attīstībai/

Sadarbības projekts

SM3 VTP3

RV3.1.

20.4. 1 906 035,

81

15% 162013

0,44

85%

Attīstīta kompleksa ražošanas

zona Krāslavā Indras un

Latgales ielās



milj.


samazinājums 5 ha

2015 2017

19.2 Krāslavas un Dagdas novadu ceļu

tīkla rekonstrukcija

uzņēmējdarbības veicināšanai

degradētajās teritorijās/

Sadarbības projekts

SM3 VTP3

RV3.1., SM2

VTP2, RV

2.1.

1 000 000 15% 850 000

85%

Veikta ceļu „Stacija Krāslava-

Vilmani” (1 km) un

„Augstkalne-Saksoni”, 1,2 km

asfaltēšana Ūdrīšu pagastā



milj.



2015 2017

19.3. Rezerves projekts Loģistikas parka

attīstība II kārta

SM3 VTP3

RV3.1., SM2

VTP2, RV

2.1.

17.2., 20.5. 1 000 000 15% 850 000

85%

Izveidots Loģistikas parks

pierobežā



milj.


samazinājums 10 ha.

2015 2017

19.4. Rezerves projekts Dienvidlatgales

pašvaldību teritoriju revitalizācija

uzņēmējdarbībai nozīmīgas

infrastruktūras izveidei

ekonomiskās aktivitātes

paaugstināšanai/ Daugavas

potenciāla izmantošana darbavietu

radīšanai/ Sadarbības projekts

SM3 VTP3

RV3.1., SM2

VTP2, RV

2.1./ 2.4.

2.2. 500 000 75 000

15%

425 000

85%

Sakārtots Daugavas labā krasta

posms Krāslavā (2.kārta),

radītas darbavietas saistībā ar

tūrismu 7

Piesaistītās investīcijas

280 000 EUR


samazinājums 5 ha.

2015 2017



249

19.5. Rezerves projekts Krāslavas

novada ceļu tīkla un pašvaldībai

piederošo ēku rekonstrukcija


degradētajās teritorijās I

SM3 VTP3

RV3.1., SM2

VTP2, RV

2.1.

3 000 000 450 00

0 15%

2 550

000

85%

Ceļu tīkla rekonstrukcija


degradētajās teritorijās

Krāslavas novadā



milj.


samazinājums 5 ha.

2015 2017

19.6. Rezerves projekts Krāslavas

novada ceļu tīkla un pašvaldībai

piederošo ēku rekonstrukcija


degradētajās teritorijās II

SM3 VTP3

RV3.1.

3 000 000 450 00

0 15%

2 550

000

85%

Pašvaldībai piederošu ēku/

teritoriju rekonstrukcija


degradētajās teritorijās

Krāslavas novadā



milj.


samazinājums 5 ha.

2015 2017

XX Investīcijas degradēto teritoriju sakārtošanai, darbavietu radīšanai un privāto investīciju piesaistei SAM 5.6.2. ietvaros (individuālie reģionālo centru projekti, sadalīti

tematiski, ar iespēju projektus apvienot, piemēram – ceļi, ēkas utt.)

20.1. Krāslavas novada ceļu tīkla

rekonstrukcija uzņēmējdarbības

veicināšanai, 3.kārta

SM3 VTP3

RV3.1., SM2

VTP2, RV

2.1.

1 000 000 15% 85% Veikta Raiņa, Lielās un

Vasarnīcu ielu posmu




milj.



2015 2017



250





novadā I (Kaplavas pagastā)

SM3 VTP3

RV3.1., SM2

VTP2, RV

2.1.

1 000 000 15% 85% Veikta ceļu „Kaplava –

Druvenieki”, „Grantiņi –

Matuliški” rekonstrukcija,

elektrības un ūdensvada

nodrošinājums


Piesaistītās investīcijas 6 milj.



2015 2017





novadā II (Krāslavas pagastā)

SM3 VTP3

RV3.1., SM2

VTP2, RV

2.1.

700 000 15% 85% Veikta ceļa „Apvedceļš”

rekonstrukcija Krāslavas

pagastā



milj.



2015 2017

20.4. Pašvaldības īpašumā esošo

degradēto teritoriju sakārtošana


investīciju piesaistei I (Krāslavas

vēsturiskajā centrā)

SM3 VTP3

RV3.1., SM2

VTP2, RV

2.1.

2.1. 500 000 15% 85% Sakārtota ēka Tirgus ielā 19,

Krāslavā darbavietu radīšanai

un privāto investīciju piesaistei


Piesaistītās investīcijas 0 milj.



2015 2017

20.5 Ražošanas zonas izveide Indras un

Latgales ielas Krāslavā, II kārta

SM3 VTP3

RV3.1., SM2

VTP2, RV

2.1.

19.1. 800 000 15% 85% Attīstīta ražošanas zona

Krāslavā Indras un Latgales

ielās



milj.



2015 2017



251

20.6. Loģistikas parka attīstība I kārta SM3 VTP3

RV3.1., SM2

VTP2, RV

2.1.

17.2., 19.3. 1 000 000 15% 85% Izveidots Loģistikas parks

pierobežā



milj.


samazinājums 2 ha

2015 2017

20.7. Pašvaldības īpašumā esošo

degradēto teritoriju rekonstrukcija



novadā II (pagastu teritorijā)

SM3 VTP3

RV3.1., SM2

VTP2, RV

2.1.

850 000 15% 85% Veikta bijušās fermas un

darbnīcu rekonstrukcija

Piedrujas pagastā un

pielāgošana uzņēmējdarbībai


Piesaistītās investīcijas 0,5 milj

Veikta mājražošanas vietas

izveide Indras pagastā

Radītās darba vietas 2


Veikta bijušās katlu mājas

Augstkalnē rekonstrukcija un

pielāgošana uzņēmējdarbībai



Veikta bijušās katlu mājas

rekonstrukcija un pielāgošana

uzņēmējdarbībai



Veikta mājražošanas vietas

izveide Indras pagastā



2016 2017



252

XXI Izglītība SAM 8.1.2. ietvaros

21.1. Mācību vides uzlabošana

Krāslavas Valsts ģimnāzijā

SM1 VTP1

RV 1.1./

RV1.3./ RV

1.4, SM2

VTP2 RV

2.4.

1.1., 1.3. 500 000 15% 85% Ieviesti inovatīvi IKT

risinājumi un iekārtota

ergonomiska mācību vide,

labiekārtoti dabas zinību

kabineti 7.- 9.klasei,

pilnveidota sporta

infrastruktūra, iegādāti mācību

līdzekļi un tehniskais

aprīkojuma, renovēta dienesta

viesnīca, uzlabota bāze

metodisko funkciju veikšanai,

uzlabota energoefektivitāte

2015 2017


Krāslavas pamatskolā

SM1 VTP1

RV 1.1./

RV1.3./ RV

1.4,

1.1., 1.3. 1 700 000 15% 85% Uzlaboti IKT risinājumi, veikta

Krāslavas pamatskolas sporta

zāles paplašināšana sporta

infrastruktūras pilnveidei

(jauna piebūve (pasīvā māja) ar

modernu skrejceliņu,

vieglatlētikas disciplīnai

nepieciešamiem sektoriem,

ģērbtuvēm, sanitārajiem

mezgliem, inventāra noliktavu,

skolotāju kabinetiem utt.),

uzlabota energoefektivitāte

2015 2017



253


Krāslavas Varavīksnes vidusskolā

SM1 VTP1

RV 1.1./

RV1.3./ RV

1.4


risinājumi, veikta stadiona

rekonstrukcija sporta

infrastruktūras pilnveidei,

labiekārtoti dabas zinību

kabineti 7.- 9.klasei, uzlabota

mācību vide integrētajā mācību

iestādē, t.sk.mācību līdzekļu un

aprīkojuma iegāde , uzlabota

energoefektivitāte

2015 2017

21.4. Mācību vides uzlabošana Indras

pamatskolā

SM1 VTP1

RV 1.1./

RV1.3./ RV

1.4


risinājumi, labiekārtoti dabas

zinību kabineti 7.- 9.klasei,

veikta stadiona rekonstrukcija

sporta infrastruktūras

pilnveidei, uzlabota mācību

bāze un aprīkojums

2016 2017

XXII Sociālā sfēra SAM 9.3.1. ietvaros



254

22.1. Sabiedrībā balstītu sociālās

rehabilitācijas pakalpojumu

infrastruktūras izveide bērniem ar

funkcionāliem traucējumiem

SM1 VTP1

RV 1.2.

350 000 15% 85% Nodrošināti sociālās

rehabilitācijas pakalpojumi

bērniem ar funkcionālajiem

traucējumiem, nodrošināta

sabiedrisko ēku pieejamība,

WC (īpaši izglītības iestādēs),

bērnu ar funkcionālajiem

traucējumiem dienas centra

izveide, specializēto darbnīcu,

vingrošanas zāles ierīkošana,

specializētā transporta iegāde,

izveidots Multisensorais centrs,

ieviesti alternatīvi sociālie

pakalpojumi ārpusģimenes

aprūpē esošiem bērniem,

piem., izveidota aktīvās atpūtas

un patstāvīgai dzīvei

nepieciešamo prasmju

apgūšanas bāze

2016 2017

XXIII Pašvaldības ēku renovācija energoefektivitātes paaugstināšanai, SAM 4.4.2.

23.1. Pašvaldības ēku renovācija


paaugstināšanai

SM2 VTP2

RV 1.1./

RV2.3./ RV

2.4

1 400 000 15% 85% Uzlabota energoefektivitāte

pašvaldībai piederošās ēkās

(piem., Indras pagastu

pārvalde, administratīvā ēka

Skolas ielā 7, Krāslavā, RVT

ēka Artilērijas ielā 4, Krāslavā,

Krāslavas novada centrālā

bibliotēka, Kalniešu pagastu

pārvaldes, Skaistas kultūras

nams, Kombuļu pagasta

pārvalde/ bibliotēka,

„Krāslavas Ūdens”)

2015 2017



255

8. PIELIKUMS. Degradēto teritoriju/ objektu saraksts, kas prioritāri

virzāmi uz 3.3.1. un 5.6.2. aktivitātēm

Teritorijas Krāslavas novadā darbavietu radīšanai un privāto investīciju piesaistei

Ir veikta potenciālo esošo degradēto, prioritāri ražošanai piemēroto publisko teritoriju apzināšana, identificētas

svarīgākās aktivitātes konkrētajās teritorijās, kas nepieciešamas privāto investīciju piesaistei un darbavietu radīšanai,

prioritāri novērtējot šobrīd strādājošos uzņēmumus un viņu izaugsmes plānus un iespējas, bet neizslēdzot arī jaunu

investoru piesaisti.

Krāslavas novadā provizoriski apzinātās teritorijas ir visā Krāslavas novada teritorijā. Ir notikušas daudzas tikšanās ar

esošajiem uzņēmējiem, kuriem jau šobrīd ir ieceres tālākai attīstībai. Ir identificētas ražošanai piemērotas teritorijas

Krāslavas pilsētā, Kaplavas, Piedrujas, Ūdrīšu, Kalniešu, Skaistas pagastos; tādas ir arī citos pagastos, bet nopietni

jāpiestrādā pie investoru piesaistes. Krāslavas pagasts un Robežnieku pagasts ir informējis, ka pašvaldībai piederošu

teritoriju, ko varētu attīstīt, pie viņiem nav.

1. Pašvaldības ceļi un ielas, kas ved pie uzņēmējiem, kas gatavi radīt darbavietas

un ieguldīt privātas investīcijas (t.sk. degradētās teritorijās)

Krāslavas un Dagdas novadi atrodas pie Eiropas Savienības ārējās robežas ar Baltkrieviju. Ļoti daudzas ražošanas

teritorijas atrodas degradētās teritorijās un ir svarīgi piesaistīt privātās un publiskās investīcijas šo teritoriju

sakārtošanai, tai skaitā nodrošinot kvalitatīvus pievedceļus, komunikācijas, elektrību utt. Lauku teritorijās ir īpaši

svarīgi renovēt stratēģiskos ceļus uz teritorijām, kur tiktu veiktas investīcijas un radītas jaunas darbavietas, tādējādi

nodrošinot uzņēmumu mobilitāti un palielinot ceļu kravnesību sliktos laika apstākļos.

Daudziem ceļiem ir / tiek gatavoti tehniskie projekti.

1.1. Ceļi Ud – 7 „St.Krāslava-Vilmani” (1000 m posms) un Ud - 23„Augstkalne - Saksoni”

(1200 m posms) Ūdrīšu pagastā (5.6.2 Latgale prioritārais, ar Dagdas novada domi), saistīti ar

Augstkalnes un Krāslavas stacijas ražošanas zonām (kolhoza darbnīcas, katlu māja,

kokzāģētavas, aiz dzelzceļa pārbrauktuves – SIA „Latgran” granulu ražotne. Plānota asfalta

seguma izbūve/ asfalta seguma atjaunošana.



256

1.2. Ceļš Kl - 16 „Kalnieši – Stalti” (520m posms) Kalniešu pagastā (3.3.1.), saistīts ar

zemnieku saimniecībām Kalniešu pagastā. Plānota asfalta seguma izbūve.



257

1.3. Izvaltas iela (110 m posms) pie AS „Krāslavas piens” Krāslavā (3.3.1.), saistīta ar

ražošanas zonām Izvaltas un Aglonas ielās. Plānota asfalta seguma pārbūve.

1.4. Raiņa iela Krāslavā (345 m posms) (5.6.2.), saistīti ar uzņēmumiem, kas atrodas Raiņa ielā.

Plānota ielas/ stāvlaukuma asfalta seguma pārbūve.



258

1.5. Vasarnīcu iela Krāslavā, 335 m (5.6.2.), cieši saistīta ar uzņēmumiem, kas atrodas

Aronsona, Vasarnīcu, Artilērijas ielās. Plānota asfalta seguma izbūve.

1.6. Lielā iela Krāslavā, 325 m + 310 m posmi (5.6.2.), saistīta ar ražošanas zonu Lielajā ielā un

citiem uzņēmumiem, kas atrodas Lielajā ielā. Plānota asfalta seguma pārbūve/ grants posma

asfaltēšana.



259

1.7. Ceļi Kp- 1 „Kaplava – Druvenieki” (800 m) un Kp – 2 „Grantiņi – Matuliški”(1200 m)

Kaplavas pagastā (5.6.2.), saistīts ar uzņēmumiem Kaplavas pagastā (tai skaitā jaunas ražotnes

izveidi), kā arī uzņēmējiem, kas šķērso Latvijas – Baltkrievijas robežu vienkāršotā veidā.

Plānota asfalta seguma izbūve.

1.8. Ceļš Kr - 20 „Apvedceļš” Krāslavas pagastā, 750 m (5.6.2.), saistīts ar uzņēmumiem

Rēzeknes ielas ražošanas zonā. Ceļš tiek reģistrēts ceļu reģistrā. Plānota asfalta seguma

izbūve.



260



261

2. Potenciālās pašvaldības degradētās teritorijas uzņēmējdarbībai

2.1. Indras un Latgales ielas ražošanas zona Krāslavā (5.6.2.+ 5.6.2. Latgale

prioritārais)

Prioritārā projekta ideja: Dienvidlatgales pašvaldību degradēto teritoriju revitalizācija

uzņēmējdarbības attīstībai Individuālais vai sadarbības projekts: Individuāls projekts + Sadarbības projekts

Projekta idejas pamatojums: Krāslavas, Daugavpils, Ilūkstes un Dagdas novadus raksturo plašas lauku un mežu

teritorijas, kur iedzīvotāji nodarbojas galvenokārt ar lauksaimniecību un kokapstrādi. Identificētās nozaru problēmas –

nepieciešama atbilstoša infrastruktūra (pievedceļi, komunikācijas utt.), ražošanas telpas pirmapstrādes un fasēšanas

nodrošināšanai, ilgstošākas saražotās produkcijas uzglabāšanas nodrošināšanai, kā arī produkcijas ar augstāku

pievienoto vērtību ražošanai. Konkurētspēju un attiecīgi uzņēmējdarbības iespējas Dienvidlatgalē negatīvi ietekmē

lauksaimniecības produkcijas pārstrādes nozares sadrumstalotība un zema produkcijas pievienotā vērtība.

Jaunizveidotās ražošanas teritorijas lielāko Dienvidlatgales attīstības centru ietekmes zonās dos mazajiem uzņēmējiem

plašākas sadarbības iespējas, iespēju nodrošināt lauku produkciju lielākos ražošanas apjomos ar piegādi plašākam tirgus



262

areālam. Vienkopus ar lielāku produkcijas klāstu tas veicinās tirdzniecības kanālu veidošanu un paplašinās sadarbību

tīklus ar lielākiem uzņēmumiem, t.sk. ar ārzemju biznesa partneriem. Kooperācijas veidošana un iespēja iegūt stabilu

vietu tirgū veicinās arī citus lauksaimniecībā izmantojamo zemju īpašniekus pievērsties kooperācijai, intensīvāk

nodarboties ar savu īpašumu apsaimniekošanu, mazinot nekopto platību īpatsvaru.

Projekta aktivitāšu pamatojums:

Projekta realizācijai tika izvēlētas teritorijas lielāko Dienvidlatgales autoceļu koridoru tuvumā, Krāslavas, Daugavpils,

Ilūkstes un Dagdas novados, kuras atrodas aptuveni vienādā attālumā cita no citas. Rezultātā veidojas vienots

apkalpošanas pārklājums, kas piedāvā vietējiem lauksaimniekiem ērtu piekļuvi lauku produkcijas pārstrādes zonām un

efektīvas gatavas produkcijas transportēšanas iespējas. Noliktavas, telpas augļu, dārzeņu pirmsapstrādes un fasēšanas

nodrošināšanai, produktu apstrāde ilgtermiņa uzglabāšanai un transportēšanai pašlaik ir mazattīstīta niša

Dienvidlatgales ekonomiskajā darbībā, kas nosaka labas perspektīvas projekta rezultātu dzīvotspējai.

Projekta partneru pašvaldības, jo īpaši Daugavpils novada pašvaldība, ir organizējušas vairākas tikšanās ar

lauksaimniecības produktu ražotājiem , lai identificētu galvenās nozares problēmas un vajadzības, kā rezultātā tika

konstatēts, ka novada augļu un dārzeņu ražotāju produkcijas kvalitāte ir pamanīta reģionālajā tirgū, kā arī Latvijas

lielveikalu tīklā, bet nākotnes konkurētspējas faktori ir lielāks ražošanas apjoms un spēja piegādāt svaigus produktus

klientiem. Vadošajiem novada augļu un dārzeņu ražotājiem ir iespēja apstrādāt lielākas zemes platības, bet ir problēmas

ar saražotās produkcijas apjoma uzglabāšanu, kā arī fasēšanu un apstrādi, kas ļautu pagarināt piegādes laiku, nezaudējot

produkcijas kvalitātes atbilstību mūsdienīgajām nozares tirgus prasībām . Līdzīga situācija ir piena ražošanas jomā.

Novada piena ražotāju produkcijas realizācijas tirgus lielumu stipri ierobežo nespēja uz vietas nodrošināt savas

produkcijas pirmsapstrādi, ko pieprasa piena piegādes nosacījumi attālinātiem klientiem, t.sk. ārzemju klientiem.

Alternatīvie risinājumi ietekmē gala produkcijas pašizmaksas un rada risku, ka transportēšanas rezultātā mazināsies

produkta kvalitāte.

Secinoši, lai rastos darbavietas un papildus investīcijas lauksaimniecības produkcijas pārstrādē un kokapstrādē, ir

nepieciešams uzņēmēju projektus un investīcijas papildinošs, komplekss atbalsts augļu un dārzeņu ražotājiem, piena un

gaļas nozares pārstāvjiem, kā arī kokapstrādniekiem.

Plānotās aktivitātes: pievedceļu, (stāv)laukumu, ūdensvada, kanalizācijas/ siltumtrašu izbūve/ atjaunošana, elektrība,

apgaismojums, ēku demontāža, angāri, iebūvējamais aprīkojums (piem., lifti), žogs, video novērošana, zemes iegāde

utt. Atbilstoša aprīkojuma iegādi nodrošinās augļu un dārzeņu, piena un gaļas pārstrādes, kokapstrādes klāsteru

dalībnieki, piesaistot ELFLA, LEADER, LIAA, Altum u.c. programmu finansējumu.

Krāslavas ražošanas zonā Indras un/ vai Latgales ielās veikta teritoriju identificēšana, kas būtu atbilstoša projekta

aktivitātēm. Provizoriski plānotā uzņēmējdarbība - kautuve, sadales, cehs, dārzeņu, augļu, gaļas, piena pārstrāde,

iepakošana, kokapstrādes līnija utml.

Daugavpils novada pašvaldība veica rūpniecisko teritoriju apsekošanu Daugavpils pilsētas tuvumā, kā rezultātā projekta

idejas realizācijai tika izvēlētas trešā lielākā novada ciema Kraujas rūpnieciskā teritorija novada augļu, dārzeņu un

piena ražotāju atbalsta platformas veidošanai (dārzeņu, augļu pārstrāde, noliktavas utt.) un Laucesas pagasta

rūpnieciskā teritorija (bijusī „Daugavpils putnu” fermas teritorija) kūtsmēslu kompostēšanas (kūtsmēslu karsēšanas)

teritorijas izveidei. Ilūkstē provizoriski plānotā uzņēmējdarbība Ilūkstes ražošanas zonā - dārzeņu, augļu, graudu

pārstrāde, noliktavas, utt. Dagdā provizoriski plānotā uzņēmējdarbība Dagdas ražošanas zonā - dārzeņu, augļu, graudu

pārstrāde, noliktavas, utt.

Potenciālie komersanti, investori: SIA „Real bio meat”, SIA „Zalers”, SIA „IT International”, SIA „Woodssaa”, SIA

„Latgales nekustamie īpašumi”, individuālais komersants N.Lipšāns (Krāslava), SIA „Uranus” - augļu un dārzeņu

ražotājs sadarbībā ar vēl 14 lielākiem Daugavpils novada augļu un dārzeņu ražotājiem, (Krauja, Daugavpils novads),

AS „Balticovo”, SIA „Green PIK LAT”, zemnieku saimniecības, kuras darbojas liellopu audzēšanas un piena ražošanas

nozarē (Laucesa, Daugavpils novads), KS „Sēlijas āres” (Ilūkste), SIA “Latintermex (Dagda).

Darbības investoru piesaistīšanai, kas tiks veiktas, lai piesaistītu investorus konkrētajai teritorijai: Informatīvās

sanāksmes, individuālas tikšanās, informācijas izplatīšana pašvaldības masu medijos, izsoles organizēšana



263

2.2. Prioritārā projekta ideja: Robežšķērsošanas infrastruktūra un Loģistikas parks

Paterniekos (green – field)( 5.6.2.+ 5.6.2. Latgale rezerves sarakstā)

Krāslavas novads ir Eiropas Savienības ārējā robeža ar Baltkrieviju un kravas plūsmai ir tendence pieaugt. Šī iemesla

dēļ būtu jāizmanto robeža kā iespēja uzņēmējdarbības attīstībai, nevis vājā puse, uzlabojot robežšķērsošanas procesa

kvalitāti un radot jaunus pakalpojumus, veidojot noliktavu/ ražošanas zonu, stāvlaukumu, tādējādi radot darba vietas

pierobežas iedzīvotājiem.

Krāslavas novada dome jau vairākus gadus strādā pie idejas par Loģistikas centra izveidi pie ES ārējās robežas ar

Baltkrieviju. Projekta mērķis: stimulēt loģistikas/muitas/ industriālā parka attīstību, kurš atrastos cieši blakus Latvijas –

Baltkrievijas robežu šķērsošanas punktam Patarnieki - Grigorovshchina, veicinot loģistikas, ražošanas un muitas

pakalpojumu pieejamību reģionā un stiprinot ekonomiskās saites starp Latviju, Lietuvu, citām ES un NVS valstīm.

Paredzams, ka, sasniedzot Projekta mērķus, tiks risināti divi primārie problēmu aspekti:

Uzlabota transporta un robežas šķērsošanas infrastruktūra uz A6 autoceļa PRKP tiešā tuvumā Krāslavas

novada teritorijā, uzlabojot pierobežas apdzīvoto vietu pieejamību, samazinot vidē nonākošā piesārņojuma

apjomu, kā arī samazinot ar CSNg saistītos riskus;

Infrastruktūras izveide uzņēmējdarbības stimulēšanai pierobežas zonā, radot priekšnoteikumus jaunu darba

vietu izveidei Krāslavas novadā.

Individuālais vai sadarbības projekts: Individuālais projekts

Projekta aktivitāšu pamatojums:

Plānotās aktivitātes: Loģistikas un muitas centrs ar iespējamām ražošanas zonām, satiksmes uzkrāšanas termināls,

kravas automašīnu stāvvieta, rekreācijas zona, noliktavas preču pārkraušanai, pakošanai, ražošanai utt. ar attiecīgu

infrastruktūru – ceļiem, ūdensvadu, kanalizāciju, elektrību utt..

Šobrīd teritorija ir iezīmēta Krāslavas novada teritorijas plānojumā kā ražošanas zona. Pašvaldības zeme, ar iespēju

paplašināties (no kopējās 25 ha teritorijas šobrīd tiek plānoti ~15 ha). Šobrīd – “green field”, kas kurš atrodas cieši

blakus Latvijas – Baltkrievijas robežu šķērsošanas punktam Patarnieki – Grigorovshchina.

Konkrēti zemes īpašumi: ar Kad. Nr. 60840050071 un 60840050179, kuri pieder Krāslavas novada pašvaldībai, atrodas



264

tiešā robežas kontroles punkta "Pāternieki" tuvumā un kuri varētu tikt izmantoti robežas šķērsošanas infrastruktūras

izbūvei un loģistikas un/vai industriālā parka izveidei tiešā Latvijas – Baltkrievijas robežas tuvumā.

Potenciālie komersanti, investori (vārds, nosaukums): VAS „Valsts nekustamie īpašumi”, privātie investori pagaidām

vēl nav konkretizēti. Publiskajai daļai plānots piesaistīt finansējumu no Latvijas – Lietuvas – Baltkrievijas pārrobežu

sadarbības programmas, nodrošinot finansējuma nepārklāšanos.


sanāksmes, individuālas tikšanās, tai skaitā ar loģistikas asociācijām un VA „Nekustamie īpašumi”, informācijas

izplatīšana pašvaldības masu medijos, mārketinga materiālos (piemēram, LPR projektā WILLINVEST), izsoles

organizēšana

2.3. Daugavas labais krasts Krāslavā (5.6.2. Latgale rezerves sarakstā) – Kaplavas un

Vidzemes ielas

Krāslavas pilsēta atrodas Daugavas upes ielejā un tās tecējums ar dabiskajiem lokiem 2011.gadā ir iekļauts UNESCO

nacionālajā sarakstā. Šobrīd Daugavas krasti lielākoties ar krūmiem aizauguši, nepievilcīgi, traucē baudīt unikālo skatu

uz Daugavas lokiem, kas ir viens no populārākajiem tūristu apskates vietām. Upe aktīvi tiek izmantota aktīvajam

tūrismam. 5 uzņēmumi piedāvā laivu nomu, 3 uzņēmumi piedāvā plostu nomu Daugavas lokos un to tiešā tuvumā

atrodas 4 naktsmītnes Krāslavas pilsētā un 7 – novada teritorijā. Šobrīd laivotāju un braucēju ar plostu izkāpšana krastā

Krāslavā ir apgrūtināta, kā rezultātā viņi dodas tālāk līdz Naujenei, neapskatot Krāslavas pilsētas tūrisma objektus,

tāpēc ir nepieciešama atbilstoši aprīkota laivu un plostu piestātne. Projekts pavērs papildus iespējas darba vietu

radīšanai, piem., laivu un plostu nomai, vasaras kafejnīcu izveidei, suvenīru tirdzniecībai, velosipēdu nomu, bērnu

atrakciju izvietošanai sakārtotajās ielās, tūristu skaita pieaugumu naktsmītnēs, tādējādi radot papildus darba vietas un

piesaistot investīcijas.

Daugavas labā krasta teritorijai Krāslavā šobrīd ir izstrādāts Tehniskais projekts. Projektā plānots veikt Daugavas labā

krasta attīstības Krāslavā I kārtu - Pārceltuves un Kaplavas ielu rekonstrukciju, tai skaitā laivu piestātnes izbūvi.

Potenciālie komersanti, investori (vārds, nosaukums): Viesu nami „Priedaine”, „Klajumi”, „Marušiņas”, „Upes

dižvietas”, „Aveņkrasti” (Krāslavas novadā), biedrība „Aktīva atpūta Latgalē”.

2.4. Mājražošanas vietas izveide Indras pagastā (5.6.2.)

Iespējamās mājražošanas vietas izveide – siera un citu piena izstrādājumu ražošana ZS „Bagātības”, pašvaldības zeme

ar kadastra Nr. 60620030027. Plānota ražošanas ēkas un atbilstošo komunikāciju/ elektrības izbūve.



265

3. Pašvaldības īpašumā esošās degradētās ēkas, kas pielāgojamas uzņēmējdarbībai

Krāslavas novads atrodas pie Eiropas Savienības ārējās robežas ar Baltkrieviju un to veido Krāslavas pilsēta un 11

pagastu teritorija. Ļoti daudzas ražošanas teritorijas atrodas degradētās teritorijās un ir svarīgi piesaistīt privātās un

publiskās investīcijas šo teritoriju sakārtošanai, tai skaitā nodrošinot kvalitatīvus pievedceļus, komunikācijas, elektrību

utt. Šobrīd ir apzinātas galvenokārt pašvaldībai piederošās teritorijas/ ēkas, kas būtu piemērotas uzņēmējdarbības

veicināšanai, privāto investīciju piesaistei un darba vietu radīšanai. Uzsākts darbs privātā sektora investīciju piesaistei,

prioritāri apzinot šobrīd strādājošo uzņēmumu attīstības prognozes. Par katru ēku plānots sagatavot īsu piedāvājumu

investoriem.

Individuālais vai sadarbības projekts: Individuālais projekts

Projekta aktivitāšu pamatojums: ir veikta potenciālo degradēto, prioritāri ražošanai piemēroto publisko un privāto

teritoriju apzināšana, identificētas svarīgākās aktivitātes konkrētajās teritorijās, kas nepieciešamas privāto investīciju

piesaistei un darbavietu radīšanai.

Krāslavas novadā provizoriski apzinātās teritorijas ir Vasarnīcu, Lielās, Raiņa, Izvaltas, Tirgus un Pils ielās Krāslavā,

kā arī Kaplavas, Kalniešu, Indras, Skaistas un Ūdrīšu pagastos, kur ir notikušas daudzas tikšanās ar esošajiem

uzņēmējiem, kam jau šobrīd ir ieceres tālākai attīstībai. Ražošanai piemērotas teritorijas ir arī citos pagastos, kur

nopietni jāpiestrādā pie investoru piesaistes.


sanāksmes, individuālas tikšanās, izsoļu organizēšana

3.1. Prioritārās pašvaldības ēkas, kur jau ir interese no konkrētiem uzņēmējiem (5.6.2.)

3.1.1. Ēka Tirgus ielā 19, Krāslavas vēsturiskajā centrā (5.6.2.), kadastra Nr. 6001 001 0238



266

3.1.2. Bijusī ferma Piedrujas pagastā (5.6.2.), kadastra Nr.6084 003 0408, 6084 003 0319

3.1.3. Bijusī darbnīca Piedrujas pagastā (5.6.2. rezerves), kadastra Nr.6084 003 3022

3.2. Pašvaldības ēkas, kur jau ir interese no konkrētiem uzņēmējiem (5.6.2. rezerves)

3.2.1. Bijusī katlu māja Vienības 55 Krāslavā (5.6.2. rezerves), kadastra Nr.6001 002 0433



267

3.2.2. Bijusī katlu māja Augstkalnē (Kalna iela 11 B) (5.6.2. rezerves), kadastra Nr.6096 007

0407

3.3. Apzinātās pašvaldības ēkas un teritorijas, kur vēl jāpiesaista konkrēti uzņēmēji (5.6.2.

rezerves)

3.3.1. Bijušais lidlauks Indrā (5.6.2. rezerves), kadastra Nr.6062 004 0873;

3.3.2. Krāslavas pils kompleksa daļa, kas pielāgojama privātām investīcijām – Pils ielā 4, Pils ielā

10, Gr.Plāteru ielā 13, parka aktīvās atpūtas zona, Krāslavā (5.6.2. rezerves), kadastra Nr.

6001 002 0822;

3.3.3. Bijušie siltumtīkli Latgales ielā 4, Krāslavā (5.6.2. rezerves), 6001 002 0662 zeme, 6001 002

0662 001 ēka;

3.3.4. Bijusī virsmežniecība Atmodas ielā 17A, Krāslavā (5.6.2. rezerves), 6001 002 1207 zeme,

6001 002 1207 001 ēka;

3.3.5. Bijusī katlu māja Vienības ielā 55A Krāslavā, kadastra Nr.6001 002 1851;

3.3.6. Bijušais skolas internāts un pasts Kalniešu pagasta Andžānos (5.6.2. rezerves), kadastra

Nr.6068 001 0270;

3.3.7. Bijušās skolas ēkas 2.stāvs un pieguļošā dzīvojamā ēka Skolas ielā 1, Skaistā (5.6.2.

rezerves), kadastra Nr.6088 006 3010;

3.3.8. Skolas ēkas daļa, Skolas ielā 17A Kombuļos, (5.6.2. rezerves), kadastra Nr.6074 004 0340;

3.3.9. Kombuļu tautas nama daļa, Skolas ielā 2, Kombuļos, kadastra Nr.6074 004 0069 003;

3.3.10. Aulejas pamatskolas daļa, Aulejā, kadastra Nr. 60480023258;

3.3.11. Bijusī ferma Kaplavas pagasta Varnavičos (5.6.2. rezerves), kadastra Nr.6070 009 0414;

3.3.12. Bijušais bērnudārzs Jaunā ielā 4, Indrā (5.6.2. rezerves), kadastra Nr.6062 004 0807, drīzāk

nojaukšanai;



268

3.3.13. Bijušais bērnudārzs Dārza ielā 1, Izvaltā, (5.6.2. rezerves), kadastra Nr.6064 004 3018,

drīzāk nojaukšanai;

3.3.14. Bijusī sadzīves pakalpojumu ēka Rīgas ielā 1, Indrā, kadastra numurs Nr.60620040845.



269

9. PIELIKUMS. Derīgo izrakteņu atradnes krāslavas novadā (2014.

gads) Informācija no Latvijas vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūras Latvijas derīgo izrakteņu atradņu reģistra

apkopoja Krāslavas novada domes speciāliste Agita Kruglova

Pagasts Atradnes

nosaukums Krājumi, Platība Izpētes gads Izmantošanas jomas

Indras

pagasts Auguļi

smilts A 140.72

tūkst.m3 2004

atradne netiek

izmantota

smilts - grants A 19.00

tūkst.m3 2004

atradne netiek

izmantota

Zizovščina

smilts A 206.65

tūkst.m3 1985

atradne netiek

izmantota

Izvaltas

pagasts Berjozovka

smilts A 166.90

tūkst.m3 un N 214.08

tūkst.m3 2011 būvniecībai, ceļu būvei

smilts - grants A

954.39 tūkst.m3 un N

308.89 tūkst.m3 2011 būvniecībai, ceļu būvei

smilts - grants, smilts

A 374.70 tūkst.m3 un N

2 059.21 tūkst.m3 2000 būvniecībai, ceļu būvei

Borovka

smilts - grants A

110.47 tūkst.m3 1998

atradne netiek

izmantota

Kozliški

smilts - grants N

245.20 tūkst.m3 1972

atradne netiek

izmantota

Leikumi


tūkst.m3 1966

atradne netiek

izmantota

Kadiķi -

Krāslavas

rajons smilts A 24.38 tūkst.m3 2010 būvniecībai, ceļu būvei

smilts - grants A


Kadiķīši

mālsmilts N 107.30


smilts A 16.57 tūkst.m3 2010 būvniecībai, ceļu būvei

smilts - grants A


Kļučķi

smilts A 112.70

tūkst.m3 2008

atradne netiek

izmantota

smilts - grants A

489.90 tūkst.m3 2008

atradne netiek

izmantota

Nr.13794 kūdra 43.00 tūkst.t 1991

atradne netiek

izmantota

Nr. 13827 kūdra 25.00 tūkst.t 1991

atradne netiek

izmantota

Kalniešu

pagasts

Baltica II -

māls māls A 911.00 tūkst.m3 1998

atradne netiek

izmantota



270

Baltica II -

smilts

smilts A 174.80

tūkst.m3 1960

atradne netiek

izmantota

Kuzmimi

smilts - grants A

279.80 tūkst.m3 1998

atradne netiek

izmantota

Kozindi

smilts A 300.60

tūkst.m3 1979

atradne netiek

izmantota


tūkst.m3 1979

atradne netiek

izmantota

Kurpnieki smilts A 63.70 tūkst.m3 1985

atradne netiek

izmantota

Zarembovka smilts A 83.60 tūkst.m3 2002

atradne netiek

izmantota


tūkst.m3 2002

atradne netiek

izmantota

Baltika smilts A 81.76 tūkst.m3 2011 būvniecībai, ceļu būvei

Daugava III smilts A 22.00 tūkst.m3 1977

atradne netiek

izmantota


A 70.50 tūkst.m3 1977

atradne netiek

izmantota

Nr. 13285 kūdra 88.00 tūkst.t 1991

atradne netiek

izmantota

Nr. 13287 kūdra 7.00 tūkst.t 1991

atradne netiek

izmantota

Nr. 13308 kūdra 2.00 tūkst.t 1991

atradne netiek

izmantota

Nr. 13309 kūdra 32.00 tūkst.t 1991

atradne netiek

izmantota

Kaplavas

pagasts Vientuļnieki smilts A 95.79 tūkst.m3 2011 būvniecībai, ceļu būvei

smilts - grants A


Rožlauki

saldūdens kaļķis A

2.00 tūkst.m3 1963

atradne netiek

izmantota

Okra


14.04 tūkst.m3 1963

atradne netiek

izmantota

Petruški


15.44 tūkst.m3 1963

atradne netiek

izmantota

Koškini


17.16 tūkst.m3 1963

atradne netiek

izmantota

Presvjata


61.81 tūkst.m3 1963

atradne netiek

izmantota

Ata ezers


24.49 tūkst.m3 1963

atradne netiek

izmantota

Lozdi


89.65tūkst.m3 1963

atradne netiek

izmantota

Kubulišķi


67.17 tūkst.m3 1963

atradne netiek

izmantota

Sloboda

(progn.I.)

smilts P 4000.00

tūkst.m3 1983

atradne netiek

izmantota



271

Lielmeži -

Krāslavas

raj.

smilts A 435.81

tūkst.m3

un N 250.29


Jaunokra

smilts P 18000.00

tūkst.m3 1978

atradne netiek

izmantota

Černoručje


tūkst.m3 1990

atradne netiek

izmantota

Sobuļi I

smilts A 36.50

tūkst.m3 1990

atradne netiek

izmantota

Sobuļi II smilts A 31.00 tūkst.m3 1990

atradne netiek

izmantota

Kapiņi -

Krāslavas

rajons smilts A 31.22 tūkst.m3 1979

atradne netiek

izmantota


tūkst.m3 1979

atradne netiek

izmantota

Grantskalnes smilts A 87.60 tūkst.m3 2009

atradne netiek

izmantota

smilts - grants A

248.80 tūkst.m3 2009

atradne netiek

izmantota

Kombuļu

pagasts Ata ezers


24.49 tūkst.m3 1963

atradne netiek

izmantota

Krāslava

Krāslava

(Rīgas iela)

saldūdens A 3900

tūkst.m3 1998

Krāslavas

centralizētajai

ūdensapgādei; dzeramā

ūdens ražošanai

Krāslava

(Priedaine)

saldūdens A 450

tūkst.m3 1998

Krāslavas

centralizētajai


ūdens ražošanai

Krāslava

(Grāfu

Plātera iela)

saldūdens A 850

tūkst.m3 2002

Krāslavas

centralizētajai


ūdens ražošanai

Krāslava

(Izvaltas

iela)

saldūdens A 302.4

tūkst.m3 un N 216

tūkst.m3 2009

SIA "Krāslavas piens "

ražošanas vajadzībām

Krāslavas

novads Krāslava

smilts P

14000.00tūkst.m3 1978

atradne netiek

izmantota

smilts - grants P

22000.00 tūkst.m3 1978

atradne netiek

izmantota

Jaunkarūsas smilts A 99.00 tūkst.m3 2008

atradne netiek

izmantota


tūkst.m3 2008

atradne netiek

izmantota

Piedrujas

pagasts

Paegles -

Krāslavas

rajons

smilts - grants A

228.40 tūkst.m3 2008

atradne netiek

izmantota


tūkst.m3 2008

atradne netiek

izmantota



272

Robežnieku

pagasts Pizāni


6.18 tūkst.m3 1963

atradne netiek

izmantota

Robežnieki -

saldūdens

kaļķis


5.23 tūkst.m3 1963

atradne netiek

izmantota

Teļežki II

smilts A 127.80

tūkst.m3 2007

ceļu būvei, ceļu ziemas

dienestam


tūkst.m3 2007 ceļu būvei

Teļežki I smilts A 9.17 tūkst.m3 2008

ceļu būvei, ceļu ziemas

dienestam

Parahovņa

smilts A 200.27

tūkst.m3 2011

būvniecībai, ceļu būvei,

ceļu ziemas dienestam



Pierobeža I

smilts A 164.10

tūkst.m3 1984

atradne netiek

izmantota

Pierobeža II smilts A 71.14 tūkst.m3 2006

būvniecībai, ceļu būvei,

ceļu ziemas dienestam

Skaistas

pagasts Ļaksi

smilts A 440.90

tūkst.m3 1998

atradne netiek

izmantota

Ožūkņa

ezers


14.69 tūkst.m3 1963

atradne netiek

izmantota

Ūdrīšu

pagasts Tartaks

smilts - grants A


716.82 tūkst.m3 1998

atradne netiek

izmantota

Kalna

Romuļi

smilts - grants A

138.61 tūkst.m3 1998

atradne netiek

izmantota

Lejas

Romuļi

smilts N 400.00

tūkst.m3 1998

atradne netiek

izmantota



tūkst.m3 2001

atradne netiek

izmantota

Berjozovka

smilts A 166.90



smilts - grants A




A 374.70 tūkst.m3

un N


Odebiani smilts N 58.60 tūkst.m3 2008 ceļu būvei

smilts - grants N 98.00


Šķerskaņi

smilts - grants A

195.40 tūkst.m3 1987

atradne netiek

izmantota

Ludvikova


tūkst.m3 1968

atradne netiek

izmantota



273

Rakuti

smilts A

047.47tūkst.m3 2011

atradne netiek

izmantota

smilts - grants A

467.31 tūkst.m3 2011

atradne netiek

izmantota

Adamova -

Krāslavas

rajons

smilts A 157.70

tūkst.m3 1977

atradne netiek

izmantota

smilts - grants A

247.80 tūkst.m3 1977

atradne netiek

izmantota

Cipari smilts N 3.78 tūkst.m3 2011 būvniecībai, ceļu būvei



Ošukalni -

Cekules

smilts A 102.00


smilts - grants A

303.16 tūkst.m3 2011 ceļu būvei

Dunski


A 174.40 tūkst.m3 1989

atradne netiek

izmantota

Geriņi


A 42.40 tūkst.m3 1989

atradne netiek

izmantota

Lendži

smilts - grants A

831.00 tūkst.m3 2010

atradne netiek

izmantota

krāslavas novada attīstības programma 2012. 2018 faili/inga... · krāslavas novada attīstības...

Documents