engures novada ilgtspējīgas attīstības stratēģija 2013 ... · engures novada ilgtspĒjĪgas...

2030

[ENGURES NOVADA ILGTSPĒJĪGAS ATTĪSTĪBAS STRATĒĢIJA 2013. – 2030.]

ENGURES NOVADA ILGTSPĒJĪGAS ATTĪSTĪBAS STRATĒĢIJA 2013. – 2030.

2

SATURS

IEVADS ....................................................................................................................................................................................................................................... 3

ENGURES NOVADS 2013 ............................................................................................................................................................................................................ 4

STRATĒĢISKĀ DAĻA .................................................................................................................................................................................................................10

1.1.ATTĪSTĪBAS PLĀNOŠANA ....................................................................................................................................................................................................10

1.2.VĪZIJA .................................................................................................................................................................................................................................12

1.3.STRATĒĢISKIE MĒRĶI UN ILGTERMIŅA PRIORITĀTES ........................................................................................................................................................13

1.4.ILGTERMIŅĀ SASNIEDZAMIE REZULTĀTI ...........................................................................................................................................................................15

1.5.NOVADA SPECIALIZĀCIJA 2030 ..........................................................................................................................................................................................15

TELPSIKĀS ATTĪSTĪBAS PERSPEKTĪVA .....................................................................................................................................................................................17

2.1.TELPISKĀS PERSPEKTĪVAS ATTĪSTĪBAS VIRZIENI ................................................................................................................................................................17

2.2.NOVADA VĒLAMĀ TELPISKĀ STRUKTŪRA ..........................................................................................................................................................................20

2.2.1. POLICENTRISKS APDZĪVOJUMS ......................................................................................................................................................................................20

2.2.2. SATIKSME UN INFRASTRUKTŪRA ...................................................................................................................................................................................25

2.2.3. DAUDZVEIDĪGAS FUNKCIONĀLĀS TELPAS .....................................................................................................................................................................29

2.3.NOVADA FUNKCIONĀLĀS SAITES.......................................................................................................................................................................................36

ĪSTENOŠANA UN UZRAUDZĪBA ................................................................................................................................................................................................37


3

IEVADSEngures novada ilgtspējīgas attīstības stratēģija ir novada ilgtermiņa teritorijas attīstības plānošanas dokuments līdz 2030.gadam, kurā noteikts novada ilgtermiņa attīstības redzējums, mērķi, prioritātes un telpiskās attīstības perspektīva.

Ilgtspējīgas attīstības stratēģija ir hierarhiski augstākais vietējās pašvaldības attīstības plānošanas dokuments, saskaņā ar kuru izstrādāta Engures novada attīstības programma un Engures novada teritorijas plānojums.

Dokuments izstrādāts, ievērojot hierarhiski augstāk esošu attīstības plānošanas dokumentu– Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas un Rīgas plānošanas reģiona attīstības stratēģijas 2000.-2020.g. un Rīgas plānošanas reģiona teritorijas plānojuma 2005. – 2025.g. uzstādījumus.

Engures novada ilgtspējīgas attīstības stratēģijas izstrādātājs ir Engures novada pašvaldība un SIA „Reģionālie projekti”.


4

ENGURES NOVADS 2013

ĢEOGRĀFISKAIS NOVIETOJUMS Engures novads atrodas Latvijas centrālajā daļā, Zemgales kultūrvēsturiskajā reģionā, Rīgas plānošanas reģionā. Engures novads robežojas ar Jūrmalas pilsētu, Mērsraga novadu un Tukuma novadu. Kopējā novada teritorijas platība - 397,5 km

2. Engures novadu veido trīs teritoriālās vienības:

o Smārdes pagasts (215,4 km2);

o Engures pagasts (133 km2);

o Lapmežciema pagasts (49,1 km2).

1.ATTĒLS.ENGURES NOVADS LATVIJĀ

DABAS RESURSI

Pēc zemju sadalījuma pa lietošanas veidiem, lielākās novada zemju platības aizņem mežs (22754,6 ha, 57,5%), lauksaimniecībā izmantojamā zeme (6794,6 ha, 17,2%) un purvi (3265,8 ha, 8,3%). Zem ūdens objektiem atrodas 3063,4 ha (7,7%) (2.attēls1).

Meža zemju kopplatība - 25533,4 ha (57% novada platības), tai skaitā mežs – 22210 ha. 83% no meža zemēm pieder valstij. Lielākās mežu teritorijas atrodas novada A, centrālajā un Z daļā. Salīdzinoši mazāk mežu ir teritorijā starp Smārdi un Tukumu. Liela daļā meža platību vides aizsardzības nolūkos noteikti mežsaimnieciskās darbības aprobežojumi –

1 Zemes sadalījums pa nekustamā īpašuma lietošanas mērķu grupām (pēc nekustamā īpašuma lietošanas mērķa) un pa zemes lietošanas veidiem (ha) 01.01.2013., Valsts zemes dienesta dati

57,5%

17,2%

8,3%

7,7%

3,9%

2,2%

2,1% 1,1%

2.ATTĒLS. ZEMJU SADALĪJUMS PA LIETOŠANAS VEIDIEM

Mežs

Lauksaimniecībāizmantojamā zemePurvs

Ūdens objektu zeme

Pārējās zemes

Zeme zem ēkām

Zeme zem ceļiem

Krūmājs


5

īpaši aizsargājamajās dabas teritorijās Ķemeru nacionālā parka teritorijā, Baltijas jūras aizsargjoslās, aizsargjoslā ap Tukuma pilsētu u.c.

Lauksaimniecībā izmantojamās zemes aizņem tikai 17,2% novada teritorijas. Plašākās lauksaimniecībā izmantojamo zemju teritorijas atrodas Smārdes pagasta centrālajā daļā - starp Smārdi, Tukumu un Milzkalni un starp Tukumu Raudu un Cērksti. No novada lauksaimniecībā izmantojamās zemes 62% veido aramzeme. Smārdes pagastā 2447,9 ha no lauksaimniecībā izmantojamās zemes ir meliorēta.

Purvi veidojušies galvenokārt novada austrumu daļā (Raganu purvs, Zaļais purvs, Čaukciema purvs, Mazais tīrelis), piejūrā (Ogu purvs, Pūšu purvs, Zvejnieku tīrelis u.c.) un uz D no Engures ezera.

Lielākā novada upe - Slocene (kopgarums 44 km). Slocenē pie Milzkalnes, līdzās vecajām Šlokenbekas ūdensdzirnavām ierīkota Šlokenbekas HES. Slocene gandrīz visā tās garumā atrodas Ķemeru nacionālā parka teritorijā. Otra lielākā novada upe - Lāčupīte (31 km). Citas novada ūdensteces – Kalnupe (atrodas Rideļu HES), Engures upe (20 km), Melnupe (13 km), Teitupe (14 km), Plieņupe, Skujupīte (20 km), Smirdgrāvis (10 km), Medupīte, Vecslocene (8 km), Vēšupīte (18 km), Siliņupe, Stirnupe, Starpiņupīte. Novada teritorijā ir 23 dabīgu un mākslīgu ūdenskrātuvju, kas lielākas par 1 hektāru. Lielākie – Engures ezers (4130,7 ha), Kaņieris (1127,8 ha), Valguma ezers (60,3 ha), Rideļu dzirnavezers (45 ha). Engures ezers atrodas Engures pagasta ziemeļu daļā - lielākais Latvijas piejūras ezers, bioloģiskās daudzveidības aizsardzībai izveidots dabas parks „Engures ezers”. Kaņieris atrodas Lapmežciema pagasta centrālajā daļā, Ķemeru nacionālā parka dabas lieguma un dabas rezervāta (ezera R daļa) zonās.

Novada zemes dzīles ir salīdzinoši bagātas ar derīgajiem izrakteņiem. Konstatētas dolomīta, māla, kūdras, smilts un smilts-grants un saldūdens kaļķieža atradnes. Derīgo izrakteņu ieguve tiek veikta trīs smilts un

smilts– grants atradnēs: „Bērziņi” (Smārdes pagasts), „Ruži” (Smārdes pagasts) un „Radziņciems” (Smārdes pagasts).

IEDZĪVOTĀJI

01.07.2013. novada teritoriju kā savu dzīvesvietu bija deklarējuši 7855 iedzīvotāji2, tai skaitā Engures pagastā – 2668, Lapmežciema pagastā – 2418, Smārdes pagastā – 2769 iedzīvotāji. Kopš 01.01.2010. iedzīvotāju skaits samazinājies par 215 iedzīvotājiem (2,66%).

01.07.2013. līdz darbspējas vecumam bija 956 iedzīvotāju (12,2%), darbspējas vecumā – 5031 (64,0%), pēc darbspējas vecuma – 1868 (23,8%). Pēc dzimuma - 3791 jeb 48% sievietes, 4064 jeb 52% - vīrieši. Pēc nacionālā sastāva – 6894 (87,8%) ir latvieši3.

2 Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes dati

3 Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes dati, 01.07.2013.

8070

7973

7918

7855

7800

7850

7900

7950

8000

8050

8100

01.01.2010. 01.01.2011. 01.01.2012. 01.07.2013.

3.ATTĒLS. IEDZĪVOTĀJU SKAITA IZMAIŅAS


6

APDZĪVOJUMS

Iedzīvotāju skaitliskais sadalījums novada administratīvajās vienībās ir salīdzinoši vienmērīgs - katrā no novadu veidojošajiem pagastiem dzīvo trešdaļa iedzīvotāju. Vidējais iedzīvotāju blīvums novada teritorijā ir 20,2 cilvēki/km2, kas ir mazāks rādītājs kā vidēji Latvijā (34,5 cilvēki/km2). Ņemot vērā atšķirīgo novadu veidojošo pagastu platību, iedzīvotāju blīvums atsevišķās administratīvajās vienībās ir izteikti dažāds. Lapmežciema pagastā iedzīvotāju blīvums ir 4 reizes lielāks kā Smārdes pagastā un 2,5 reizes lielāks kā Engures pagastā.

Pēc iedzīvotāju skaita lielākās apdzīvotās vietas ir pagastu centri - Engure, Lapmežciems un Smārde. Vairāk nekā 500 iedzīvotāju ir arī Lapmežciema pagasta Bigauņciemā un Ragaciemā un Smārdes pagasta Milzkalnē. Vairāk nekā 200 iedzīvotāju vai tuvu tam ir Smārdes pagasta Raudas ciemā un Engures pagasta ciemos – Plieņciemā, Apšuciemā, Bērzciemā, Ķesterciemā un Klapkalnciemā. Pārējos ciemos un apdzīvotajās vietās ir ap 100 vai mazāk iedzīvotāju.

Lapmežciema pagasta lielākās apdzīvotās vietas - Bigauņciems, Lapmežciems un Ragaciems veidojušās starp dabiskiem šķēršļiem – jūras piekrasti un Kaņiera ezeru no otras puses un tiem nav skaidri izteiktu robežu. Kopējā ciemu teritorija aizņem ~7 km garu teritoriju gar valsts reģionālas nozīmes autoceļu P128 Sloka-Talsi.

Engures novada lielākie ciemi - Klapkalnciems, Apšuciems, Plieņciems, Ķesterciems, Engure, Abragciems un Bērzciems veidojušies plašā, ~40 km garā jūras piekrastes posmā gar autoceļiem P128 Sloka-Talsi un P131 Tukums – Ķesterciems – Mērsrags – Kolka.

Smārdes pagasta lielākā apdzīvotā vieta – Smārde veidojusies pagasta D daļā pie dzelzceļa līnijas (dzelzceļa iecirknis Torņakalns-Tukums II). Milzkalne – ap kādreizējo Šlokenbekas muižas apbūvi, 5 km attālumā no Tukuma pilsētas.

Mazākās novada apdzīvotās vietas veidojušās kā kādreizējo muižu un pusmuižu apbūve vai viensētu grupas lauksaimniecībā izmantojamās zemēs – Ezernieki Čaukciems, Antiņciems, Rauda, Lielaisciems, Radziņciems, Čaukciems, Kūdra, Cērkste, Ozolpils, Aizpure, Tīle, Pūcmuiža, Ošlejas.

Cērkste (106 iedzīvotāji) - kādreizējās muižas un pagasta centrs Smārdes pagasta Z daļā pie autoceļa V1448. Apbūvi veido individuālās mājas abpus pašvaldības ceļam un atsevišķas ražošanas ēkas. Ozolpils (67 iedzīvotāji) – kādreizējais muižas centrs, šobrīd viensētu grupa novada D daļā pie valsts autoceļa A10. Radziņciems (67 iedzīvotāji) - viensētu grupa Smārdes pagastā uz A no Milzkalnes. Lielaisciems - apdzīvota vieta Smārdes pagasta centrālajā daļā, apbūvi veido atsevišķas viensētas.

TRANSPORTA INFRASTRUKTŪRA

AUTOCEĻI Valsts galvenais autoceļš - A10 Rīga – Ventspils šķērso novada teritoriju D daļā, būtiska transporta maģistrāle novada sasniegšanai. Valsts reģionālie autoceļi - P98 Jelgava (Tušķi) – Tukums, P128 Sloka – Talsi, P131 Tukums – Ķesterciems – Mērsrags – Kolka. Novada teritoriju šķērso 7 valsts vietējas nozīmes autoceļi. Engures novada pašvaldības valdījumā ir 129,355 km ceļu, 15,405 km (12%) no tiem ir ar asfaltbetona segumu.

DZELZCEĻŠ Engures novadu šķērso divi stratēģiskās (valsts) nozīmes dzelzceļa infrastruktūras iecirkņi - Torņakalns – Tukums II un Tukums II – Jelgava.

OSTA Engures osta ir viena no septiņām Latvijas mazajām ostām. Platība – 18,15 ha. Ostā tiek pārkrautas vietējām ražotnēm nepieciešamās kravas.


7

LIDLAUKS Lidlauks Jūrmala atrodas Smārdes pagasta DR daļā, platība - 256 ha. Kopš 2010.gada lidlauks tehniski piemērots lidmašīnu apkalpošanai visas diennakts garumā. Skrejceļa parametri ļauj uzņemt platas fizelāžas pasažieru lidmašīnas, kas spēj veikt starpkontinentālus lidojumus.

INŽENIERKOMUNIKĀCIJAS

ŪDENSAPGĀDE Centralizētas ūdensapgādes sistēmas izbūvētas Engurē, Ķesterciemā, Lapmežciemā, Smārdē un Milzkalnē. Sistēmas pakalpojumus izmanto 25–30 % novada iedzīvotāju.

NOTEKŪDEŅU ATTĪRĪŠANA Centralizētas notekūdeņu savākšanas sistēmas izveidotas Engurē, Ķesterciemā, Lapmežciemā, Smārdē, Milzkalnē un Raudā un to pakalpojumus izmanto aptuveni 20% novada iedzīvotāju.

SILTUMAPGĀDE Centralizētas siltumapgādes sistēmas izveidotas Engurē, Lapmežciemā, Smārdē un Milzkalnē

ENERGOAPGĀDE UN GĀZES APGĀDE Novada teritoriju šķērso maģistrālā (110kV) elektrolīnija, elektroapgādi patērētājiem nodrošina vidēja sprieguma (20kV) un zemsprieguma (0,42kV) elektrolīnijas. Novada teritorijā darbojas divas mazās hidroelektrostacijas. Lapmežciema novada gāzes piegāde tiek nodrošināta no AS „Latvijas Gāze” vidējā spiediena gāzes vada. Lapmežciemā esošās daudzdzīvokļu ēkas un katlu māja ir gazificētas.

KOMUNIKĀCIJAS Fiksētos un mobilos telekomunikāciju pakalpojumus novadā nodrošina visi sakaru operatori, kas darbojas Latvijā. Pieejama digitālā televīzija,

fiksētie un mobilie interneta pakalpojumi, visās novada bibliotēkās izvietoti publiski interneta piekļuves punkti.

UZŅĒMĒJDARBĪBAS VIDE

Novada atrašanās Rīgas aglomerācijas zonā, pie nozīmīgiem satiksmes mezgliem un jūras rada iespējas veidot uzņēmumus, kas darbojas zvejniecībā un zivju pārstrādē, nodrošina tūrisma un rekreācijas pakalpojumus, vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības pakalpojumus.

Lielākie novada uzņēmumi (pēc apgrozījuma) 2012.gadā bija ceļu būves un remonta uzņēmums SIA „Strabag” (11,96 milj. Ls,), zivju pārstrādes uzņēmums SIA „Unda” (6,9 milj.Ls,) un degvielas mazumtirdzniecības SIA „MC” (3,8 milj. Ls) 4.

BEZDARBS 31.01.2013. novada teritorijā reģistrēti 243 bezdarbnieki, bezdarba līmenis - 5,3%5.

MAZUMTIRDZNIECĪBA UN PAKALPOJUMI Visos lielākajos novada ciemos darbojas dažāda profila mazumtirdzniecības objekti (kopā vairāk nekā 20 veikalu un tirdzniecības vietu). Engurē, Lapmežciemā un Smārdē darbojas pasta nodaļas. Engurē, Lapmežciemā, Smārdē un Smārdes pagasta Valdaišos - degvielas uzpildes stacijas.

4 Lursoft statistika, 2012.g.

5 Bezdarbnieku skaits sadalījumā pa pilsētām un novadiem 31.01.2013., Nodarbinātības valsts

aģentūras dati


8

RAŽOŠANAS TERITORIJAS Lielākās novada ražošanas teritorijas atrodas pie lidlauka Tukums, Engures ostā, Smārdes ciema dienvidu daļā, Milzkalnē un atsevišķi uzņēmumi novada lauku teritorijā. Lai attīstītu multifunkcionālu teritoriju kā lielāko rūpniecības centru Tukuma apkārtnē, pašvaldība izveidojusi SIA „Smārdes Industriālais parks”, kurā 50% kapitāldaļu pieder Engures novada domei. Smārdes Industriālais parks atrodas pie lidlauka, platība - 97,46 ha, kuru plānots izmantot ēku, telpu un zemes nomai uzņēmējdarbības vajadzībām. Teritorijā atrodas 20 ēkas, kuras var potenciāli izmantot kā biroju, ražošanas un noliktavu telpas. Engures ostā darbojas zivju pārstrādes uzņēmums, katamarānu ražotne, jahtu serviss, zvejas kuģu un aprīkojuma ražotnes un remonta uzņēmumi.

TŪRISMS

Tūrisma piedāvājums Engures novadā vērsts uz dabas un kultūrvēsturisku objektu apmeklēšanu, kā arī aktīvo atpūtu. Novadā ir ļoti plašas aktīvās atpūtas un dabas tūrisma iespējas – piekraste, pludmales, dabas takas, makšķerēšana un laivu noma, putnu vērošana, medības, jahtu izbraucieni, kvadraciklu noma, izklaides lidojumi lidlaukā, ūdens izklaides, peintbols, kalnu un distanču slēpošana, zirgu izjādes, velo noma, atrakcijas un sporta spēles.

Novadā ir četras Rīgas līča peldvietas – Ragaciems, Klapkalnciems, Ķesterciems un Abragciems. Abragciema pludmale ir Zilā karoga pludmale. Vasarā ļoti daudz tūristu atpūšas pludmalē, tai skaitā vietās, kuras nav labiekārtotas. Novada lielākajās apdzīvotajās vietās izveidoti bērnu rotaļu laukumi.

Novada teritorija iekļaujas četros tūrisma maršrutos un Eirovelo maršrutā EV10.Engures novadā viesus uzņem vairāk nekā 40 naktsmītņu vietas.

IZGLĪTĪBA Izglītības iestādes: o Engures pirmsskolas izglītības iestāde Spārīte; o Smārdes pirmsskolas izglītības iestāde Ķipari; o Lapmežciema pamatskolas pirmsskolas izglītības grupas; o Milzkalnes sākumskola; o Smārdes pamatskola; o Lapmežciema pamatskola; o Engures vidusskola o Engures mūzikas un mākslas skola

KULTŪRA

Kultūras iestādes: o Engures kultūras nams o Milzkalnes tautas nams; o Lapmežciema tautas nams; o Engures bibliotēka; o Apšuciema bibliotēka; o Bērzciema bibliotēka; o Milzkalnes bibliotēka; o Smārdes bibliotēka; o Lapmežciema bibliotēka o Lapmežciema muzejs

SPORTS

Lapmežciemā darbojas Lapmežciema sporta komplekss, sporta aktivitātēm izmantojamas skolu sporta zāles (Engures vidusskolā, Smārdes pamatskolā, Milzkalnes sākumskolā) un stadionos (Engurē un Lapmežciemā).

SOCIĀLĀ DROŠIBA UN VESELĪBAS APRŪPE

Sociālos pakalpojumus un sociālo palīdzību novadā sniedz Engures novada pašvaldības Sociālais dienests. Ilgstošas sociālās aprūpes un


9

sociālās rehabilitācijas pakalpojumus pieaugušām personām sniedz pašvaldības iestāde – pansionāts „Rauda” Raudas ciemā.

Engures novadā pieejama primārā veselības aprūpe, tiek nodrošināta neatliekamā medicīniskā palīdzība. Novada teritorijā reģistrētas 11 ārstniecības iestādes, kas sniedz veselības aprūpes pakalpojumus.

AIZSARGĀJAMAS DABAS TERITORIJAS

ĪPAŠI AIZSARGĀJAMAS DABAS TERITORIJAS 50,7% (20033,88 ha) no Engures novada teritorijas aizņem īpaši aizsargājamās dabas teritorijas, no kurām četras ir Natura 2000 teritorijas: o Ķemeru nacionālais parks; o Dabas liegumi - Plieņciema kāpa un Apšuciema zāļu purvs; o Dabas parki - Engures ezers un Milzukalns; o Aizsargājamā jūras teritorija „Rīgas līča rietumu piekraste”; o Dabas pieminekļi - aizsargājamie ģeoloģiskie un ģeomorfoloģiskie

dabas pieminekļi - Sēra dīķi un Sēravoti Zaļajā purvā; Igora Medņa Lāčupes dendroloģiskie stādījumi; apzināti 36 dižkoki.

PIEKRASTE UN KĀPAS Pārstāvētas embrionālās kāpas - daudzveidīgas gan sugu sastāva‚ gan augu sabiedrību un to struktūras ziņā. Plašāk šīs kāpas pārstāvētas starp Lāčupītes grīvu un Ragaciemu. Priekškāpas jeb baltās kāpas izplatītas līdzīgi kā embrionālās kāpas‚ daudzviet veidojot vienotu primāro kāpu kompleksu. Pelēkās kāpas veidojas pārsvarā piekrastes posmā iepretī Gausajai jūdzei.

ĪPAŠI AIZSARGĀJAMI BIOTOPI. MIKROLIEGUMI. No dabas aizsardzības viedokļa nozīmīgas teritorijas ir Klapkalnciems – Ragaciems‚ Siliņupes grīva. Ar aizsargājamiem biotopiem aizņemtās piekrastes teritorijas Engures un Lapmežciema pagastu teritorijas plānojumos iekļautas krasta kāpu aizsargjoslā. Teritorijās starp ciemiem visur stiepjas mežainās jūrmalas kāpas ar atsevišķām vērtīgām priežu audzēm. Engures novada pašvaldības teritorijā izveidoti 35 mikroliegumi.

UNIKĀLAS AINAVAS o jūras piekrastes ainavas – Lapmežciema, Bigauņciema, Ragaciema un

citu piejūras ciemu apdzīvotā piekraste; o ūdeņu un purvu ainavas Ķemeru nacionālajā parkā. o Engures ezera ainavas. o Milzukalns un tā apkārtne o teritorija ap Cērksti. o teritorija ap Šlokenbekas dzirnavezeru;

KULTŪRVĒSTURISKAS VĒRTĪBAS

Nozīmīga kultūras pieminekļu koncentrācijas vieta ir Šlokenbekas viduslaiku pils un muižas apbūves komplekss Smārdes pagasta Milzkalnē. Šlokenbekas pils ir Latvijā vislabāk saglabājies nocietinātais muižas centrs. Engures luterāņu baznīca ir viena no retajām koka baznīcām, vienīgā novadā, kas nav nopostīta vai pārbūvēta par mūra baznīcu. Piemiņas akmens I Pasaules karā kritušajiem somu jēgeriem Klapkalnciemā uzstādīts vietā, kur apglabāti pieci I Pasaules kara kaujās kritušie somu karavīri.


10

1.STRATĒĢISKĀ DAĻA

1.1.ATTĪSTĪBAS PLĀNOŠANA

Attīstības plānošana ir principu, mērķu un to sasniegšanai nepieciešamās rīcības izstrāde nolūkā īstenot politiski noteiktas prioritātes un nodrošināt teritorijas attīstību.

Attīstības plānošanas sistēma aptver politikas un teritorijas attīstības plānošanu, kā arī nodrošina attīstības plānošanas sasaisti ar finanšu plānošanu un valsts un pašvaldību institūciju pieņemto lēmumu savstarpējo saskaņotību.

Attīstības plānošanas dokumentu veidi: politikas plānošanas dokumenti, institūciju vadības dokumenti un teritorijas attīstības plānošanas dokumenti.

Attīstību plāno ilgtermiņā (līdz 25 gadiem), vidējā termiņā (līdz septiņiem gadiem) un īstermiņā (līdz trim gadiem).

Pašvaldības ilgtermiņa teritorijas attīstības plānošanas dokumentā – Engures novada ilgtspējīgas attīstības stratēģijā definēta novada vīzija, stratēģiskie mērķi ilgtermiņa prioritātes telpiski.

Ilgtspējīgas attīstības stratēģijas īstenošana notiek ar teritorijas plānojuma (telpiski) un attīstības programmas (konkrēti) uzdevumi, rīcības un investīciju projekti palīdzību.

Ilgtermiņa teritorijas attīstības plānošanas dokumentā – Engures novada teritorijas plānojumā, atbilstoši stratēģijā attēlotajai telpiskās attīstības perspektīvai noteiks novada funkcionālais zonējums un teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi.

Vidēja termiņa teritorijas attīstības plānošanas dokumentā - Engures novada attīstības programmā, atbilstoši ilgtspējīgas attīstības stratēģijā noteiktajiem stratēģiskajiem mērķiem definēti vidēja termiņa mērķi, prioritātes, uzdevumi un konkrētas rīcības šo uzdevumu izpildei. Attīstības programmas investīciju plānā norādīti attīstības projekti, finansējuma avoti un atbildīgie izpildītāji.

Vīzija – lakoniska vēlamā un iespējamā nākotnē sasniedzamā situācija, tēls.

Stratēģiskie mērķi - koncentrēts politisku uzstādījumu kopums vēlamajām situācijas pārmaiņām noteiktā laika periodā, kas ir vērsts uz teritorijas attīstības vīzijas sasniegšanu, un kas kalpo par pamatu prioritāšu noteikšanai un turpmāk veicamo darbību identificēšanai.

Prioritātes – teritorijas attīstības vispārējā aktualitāte, kuras risināšana tiek izvirzīta priekšplānā salīdzinājumā ar citām attīstības aktualitātēm.

Rīcību virzieni - konkrētu pasākumu kopums, kas ir izvirzīts noteikto vidēja termiņa prioritāšu sasniegšanai.

Uzdevumi - izvirzīti mērķu īstenošanai, ņemot vērā integrētās pieejas dimensijas (telpiskā, tematiskā, laika) un nodrošinot savstarpēji papildinoša un kompleksa atbalsta mehānisma izveidi.

Rīcības - konkrētu pasākumu kopums, kas ir noteikts izvirzīto uzdevumu izpildei.

Rādītāji – indikatori, kas apraksta rezultātus, kuri raksturo uzdevumu izpildi.


11

4.ATTĒLS. ATTĪSTĪBAS PLĀNOŠANA LATVIJĀ

ILGTERMIŅĀ

VIDĒJĀ TERMIŅĀ

ĪSTERMIŅĀ

LATVIJA

Nozaru politikas plānošanas dokumenti

Institūciju darbības stratēģijas

RĪGAS PLĀNOŠANAS REĢIONS

Rīgas plānošanas reģiona ilgtspējigas

attīstības stratēģija

Rīgas reģiona attīstības programma

2009. – 2013.

Nozaru plānošanas dokumenti

ENGURES NOVADS

Engures novada ilgtspējīgas attīstības stratēģija

Engures novada teritorijas plānojums 2013.-2025.gadam

Engures novada integrētā Attīstības programma

2012 .– 2018.

Nozaru plānošanas dokumenti/ iestāžu rīcības

plāni


12

1.2.VĪZIJA

Mēs Engures novadu turpmāko 20 gadu laikā izveidosim par vietu, kur:

Cilv

ēkr

esu

rsi

• katram būsim radījuši iespēju dzīvot sociāli pilnvērtīgu dzīvi

D

zīve

s te

lpa

• saglabājot unikālo dabisko vidi un attīstot infrastruktūru, būsim radījuši ļoti pievilcīgu dzīves telpu

Uzņ

ēm

ējd

arb

ība • būsim attīstījuši tādu uzņēmējdarbību, kas

mūs nodrošinās ar labi apmaksātām darba vietām un pārliecību par nākotni

Tūri

sms

un

re

kre

ācij

a

• saglabājot dabas dotās priekšrocības, būsim attīstījuši kvalitatīvus un saistošus tūrisma un atpūtas pakalpojumus


13

1.3.STRATĒĢISKIE MĒRĶI UN ILGTERMIŅA PRIORITĀTES

Vīzijas sasniegšanai noteikti četri stratēģiskie mērķi:

Engures novada iedzīvotāji ir noteicošā novada vērtība – tikai Engures novadā dzīvojošo un strādājošo cilvēku spējas, zināšanas un uzņēmība spēs nodrošināt veiksmīgu novada attīstību. Ilgtermiņa prioritāte ir rūpīgi plānoti ieguldījumi ar mērķi palielināt novada cilvēkresursu kapitālu, lai tas netiktu zaudēts neatbilstošas sociālās infrastruktūras, pārvaldes, izglītības, sociālo pakalpojumu trūkumu dēļ.

Rūpīgi plānotas un kvalitatīvi īstenotas aktivitātes novada pārvaldes un izglītības sistēmas pilnveidei, sociālās drošības un sabiedrības līdzdalības uzlabošanai būtiski uzlabos Engures novada pievilcību un ļaus īstenot katra iedzīvotāja potenciālu.

Dzīvojamo teritoriju, publiskās infrastruktūras, satiksmes infrastruktūras un inženierkomunikāciju pieejamība un kvalitāte, kā arī vides saglabāšana ir ilgtermiņa prioritāte un viens no būtiskākajiem dzīves un darbavietas izvēles kritērijiem. Engures novads atrodas Rīgas aglomerācijas zonā – Latvijas daļā, kur vērojama augsta iedzīvotāju mobilitāte, līdz ar to atbilstošai un kvalitatīvai infrastruktūrai ir būtiska loma dzīvesvietas un darbavietas izvēlē un investīciju piesaistē.

Veidojot un attīstot pārdomātu un kvalitatīvu infrastruktūru un saglabājot vidi, Engures novads iegūst būtiskas priekšrocības kvalitatīvai un pievilcīgai dzīves videi un darbavietai.

SM1 Cilvēkresursi – sociāli

nodrošināta, izglītota un aktīva

sabiedrība

SM2 Dzīves telpa – kvalitatīva, racionāla un

pievilcīga dzīves vide

SM3 Uzņēmējdarbība –

novads, kur attīstās augstas

pievienotās vērtības ražošana un pakalpojumi

SM4 Tūrisms un rekreācija – starptautiski

pazīstami, augstu novērtēti un

ilgtspējīgi apsaimniekoti

rekreācijas resursi

SM1 Cilvēkresursi – sociāli nodrošināta, izglītota un aktīva sabiedrība

SM2 Dzīves telpa – kvalitatīva, racionāla un pievilcīga dzīves vide


14

Viens no noteicošajiem faktoriem dzīves vietas izvēlē ir darbavietu pieejamība. Engures novadam ir būtiski piedāvāt konkurētspējīgas darbavietas Rīgas aglomerācijas darba tirgū. Ilgtermiņā šādu piedāvājumu var nodrošināt tikai augstas pievienotās vērtības ražošana un pakalpojumi.

Uzņēmumi, kas nodarbojas ar augstas pievienotās vērtības ražošanu un pakalpojumu sniegšanu, kļūs par noteicošo faktoru Engures novada kā darbavietas izvēlē. Rezultātā Engures novada pašvaldība, iedzīvotāji un uzņēmēji gūs ieņēmumus, kas palīdzēs nodrošināt augstu cilvēkresursu kapitālu un kvalitatīvu infrastruktūru.

Engures novads ir bagāts ar augstvērtīgiem tūrisma un rekreācijas resursiem. Novadam ir iespējas piesaistīt lielu skaitu atpūtnieku un tūristu, vienlaicīgi radot jaunas darbavietas pakalpojumu sfērā. Ilgtspējīgai rekreācijas un tūrisma pakalpojumu attīstībai nepieciešama plānošana, kas nodrošinātu racionālu dabas un kultūras mantojuma resursu izmantošanu.

Rūpīgi plānojot un aktīvi realizējot rekreācijas un tūrisma attīstības stratēģiju, Engures novads spēs piesaistīt lielu skaitu apmeklētāju visa gada garumā, nodrošinot pārdomātu tūrisma un rekreācijas resursu izmantošanu.

Tūrisma un rekreācijas nozare attīstāma, saglabājot, uzturot un izmantojot vietas unikālās vērtības, kultūrainavu, tradīcijas, dabas mantojumu rekreācijai, kultūras tūrisma un ilgtspējīga tūrisma attīstībai. Tūrisma nozares stiprināšana radīs iespējas saglabāt laukos cilvēkresursus, dažādojot ekonomiskās aktivitātes un nodarbinātības iespējas, nodrošinās teritorijas apdzīvotību un dzīves vides kvalitāti.

SM3 Uzņēmējdarbība – novads, kur attīstās augstas pievienotās vērtības ražošana un pakalpojumi

SM4 Tūrisms un rekreācija – starptautiski pazīstami, augstu novērtēti un ilgtspējīgi apsaimniekoti rekreācijas resursi


15

1.4.ILGTERMIŅĀ SASNIEDZAMIE REZULTĀTI

Izvirzītajiem stratēģiskajiem mērķiem definēti ilgtermiņā sasniedzamie rezultāti, kas raksturo stratēģisko mērķu izpildi.

SM1 Cilvēkresursi – sociāli nodrošināta, izglītota un aktīva sabiedrība Rādītājs Bāzes gads Bāzes indikators Ilgtermiņā sasniedzamais rezultāts iedzīvotāju skaits 01.07.2013. 7855 skaits pieaug demogrāfiskā slodze 01.07.2013. 561 rādītājs samazinās

SM2 Dzīves telpa – kvalitatīva, racionāla un pievilcīga dzīves vide Rādītājs Bāzes gads Bāzes indikators Ilgtermiņā sasniedzamais rezultāts asfaltēti pašvaldības ceļi un ielas (%) 2013.g. 12% skaits palielinās centalizētu ūdensapgādes un notekūdeņu savākšanas pakalpojumu pieejamība apdzīvotajās vietās (% iedzīvotāju)

2013.g. 20-30% skaits palielinās

SM3 Uzņēmējdarbība – novads, kur attīstās augstas pievienotās vērtības ražošana un pakalpojumi Rādītājs Bāzes gads Bāzes indikators Ilgtermiņā sasniedzamais rezultāts teritorijas attīstības līmeņa indekss 2011.g. 0,226

6 rādītājs pieaug

pašvaldības budžeta ieņēmumi 2012.g. 6,07 milj.Ls ieņēmumi palielinās bezdarba līmenis 31.01.2013. 5,3%

7 rādītājs samazinās

ekonomiski aktīvās tirgus sektora statistikas vienības 2011.g. 4598 skaits pieaug

SM4 Tūrisms un rekreācija – starptautiski pazīstami, augstu novērtēti un ilgtspējīgi apsaimniekoti rekreācijas resursi Rādītājs Bāzes gads Bāzes indikators Ilgtermiņā sasniedzamais rezultāts apkalpotās personas 2012.g. 19873

9 skaits pieaug

nakšnojumu skaits 2012.g. 76995 skaits pieaug viesnīcu un tūristu mītņu skaits 2012.g. 17 skaits pieaug

6 25.05.2010. MK noteikumi Nr.482 „Noteikumi par teritorijas attīstības indeksa aprēķināšanas kārtību un tā vērtībām”

7 Nodarbinātības valsts aģentūras dati

8 Centrālās statistikas pārvaldes dati

9 Centrālās statistikas pārvaldes dati


16

1.5.NOVADA SPECIALIZĀCIJA 2030

Pievilcīga dzīves vieta

• Engures novada pievilcīgā dzīves vide un ērtā, kvalitatīvā infrastruktūra padara to par iecienītu dzīves vietu.

• Pateicoties izkoptām izglītības, kultūras, atpūtas tradīcijām novadu labprāt izvēlas par dzīves vietu.

Attīstīti rekreācijas un aktīvās atpūtas

pakalpojumi

• Engures novads ir plaši pazīstams ar kvalitatīvu aktīvās atpūtas iespēju piedāvājumu, kas balstās uz dabas dotajām iespējām.

• Novadā ir izveidota tūrisma infrastruktūra un tiek sniegti kvalitatīvi tūrisma pakalpojumi.

Veiksmīgi izmantotas uzņēmējdarbības

iespējas

• Engures novads, attīstot uzņēmējdarbību, ir izmantojis sava novietojuma radītās priekšrocības, tai skaitā atrašanos Rīgas aglomerācijas zonā, pie nozīmīgiem satiksmes ceļiem un pie jūras.

• Novadā ir attīstīta tāda ražošana un pakalpojumu sfēra, kas spēj nodrošināt konkurētspējīgu atalgojumu un ekonomisko stabilitāti

Dabas vērtības harmonijā ar aktīvu

saimniecisko darbību

• Engures novada pievilcību vairo saglabātas neskartās dabas vērtības.

• Novada saimnieciskās attīstības intereses ir rūpīgi saskaņotas ar dabas aizsardzības interesēm un novada iedzīvotāji ir ieguvēji no īpaši aizsargājamo dabas teritoriju statusa


17

2.TELPISKĀS ATTĪSTĪBAS PERSPEKTĪVA 2.1.TELPISKĀS PERSPEKTĪVAS ATTĪSTĪBAS VIRZIENI

Ilgtspējīgas attīstības nodrošināšana ir novada telpiskās attīstības svarīgākais nosacījums. Būtiska ir telpiskā attīstība, ievērojot novada attīstības vēsturisko pēctecību, cienot šodienas iedzīvotāju un nākotnes paaudžu vajadzības.

Attīstība ir ilgtspējīga, ja teritorijā attīstīts optimāls apdzīvojums, tiek nodrošinātas daudzveidīgas saimnieciskās darbības un pakalpojumu sniegšanas iespējas, vienlaicīgi līdzsvarojot tās ar dabas un labiekārtotu dzīvesvietu līdzāspastāvēšanu. Novada telpiskās attīstības perspektīvai jālīdzsvaro un savstarpēji jāsaista sabiedrības atšķirīgie mērķi un prasības.

Vēlamās novada telpiskās struktūras attīstības virzieni balstīti uz Stratēģiskajā daļā noteiktajiem attīstības mērķiem un Rīgas plānošanas reģiona teritorijas plānojumā noteikto vēlamo reģiona telpiskās struktūras perspektīvu.

NOVADA ILGTSPĒJĪGAS ATTĪSTĪBAS PRIEKŠNOSACĪJUMI:

o apdzīvotas vietas/teritorijas ar atbilstošu infrastruktūru un iedzīvotājiem;

o teritorijas ārējā un iekšējā sasniedzamība; o apkārtējā vide kā ekonomiskā un sociālā vērtība;

ATTĪSTĪBAS STRATĒĢISKIE VIRZIENI

Nosakot novada telpiskās attīstības priekšlikumus, ņemti vērā Rīgas reģiona attīstības stratēģijā noteiktie trīs attīstības virzieni.

ILGTSPĒJĪGA ATTĪSTĪBA

Novadam jāveidojas par iekšēji spēcīgu funkcionālo telpu ar ilgtspējīgu saimniecisko darbību un augsti kvalitatīvu dzīvesvidi. Priekšnosacījumus šādai attīstībai veidos spēja kļūt par novadu, kur:

o nodrošināta novada teritoriālo vienību pilnvērtīga, kopīga funkcionēšana;

o veidojas policentrisks un līdzsvarots apdzīvojums ar noturīgās savstarpējām saitēm - uzlabojas saiknes starp attīstības centriem (ciemiem) un lauku teritorijām, attīstās transporta sistēma;

o attīstīta daudzpusīga ekonomiskā darbība un pieejamas darbavietas; o ekonomiskās aktivitātes, dabas un kultūrvēsturisko vērtību

izmantošana notiek, respektējot ne tikai šodienas, bet arī nākamo paaudžu intereses.

Ilgtspējīga attīstība

Augsta dzīves kvalitāte

Integrēta attīstība un konkurētspēja


18

AUGSTA DZĪVES KVALITĀTE

Dzīves kvalitātes būtisku uzlabošanu un ilglaicīgu uzturēšanu veicinās:

o kvalitatīvas dzīvojamās teritorijas ar atbilstošām inženierkomunikācijām, labiekārtotām teritorijām, nodrošinātiem pakalpojumiem, sporta un kultūras pakalpojumiem, atpūtas iespējām;

o kvalitatīvu izglītības pakalpojumu pieejamība, iespēja paaugstināt profesionālo kvalifikāciju, moderna sakaru infrastruktūra;

o efektīva, ērta un droša, transporta sistēma lauku teritoriju, ciemu, tuvāko pilsētu un Rīgas sasniedzamībai;

o novada unikālo ainavu uzturēšana un kopšana, īpaši savdabīgās un kultūrvēsturiski bagātās vietās, veicinot tūrisma attīstību, tradīciju, dabas un kultūras vērtību saglabāšanu.

INTEGRĒTA ATTĪSTĪBA UN KONKURĒTSPĒJA

Engures novads atrodas reģionā ar lielu attīstības potenciālu, kas nodrošina konkurētspējas pietiekami strauju pieaugumu ekonomikā. Novada konkurētspējas priekšnosacījumi ir:

o veiksmīga esošo resursu un priekšrocību izmantošana, attīstot daudzpusīgu uzņēmējdarbību, radot darbavietas novada un tuvāko teritoriju iedzīvotājiem;

o kvalitatīvu pakalpojumu pieejamība; o attīstīti transporta sakari un saistītā infrastruktūra un pakalpojumi; o kvalitatīvas sakaru un informācijas tehnoloģijas, energoapgādes

infrastruktūra;


19

TELPISKĀS STRUKTŪRAS PILNVEIDOŠANAS VIRZIENI

Engures novada telpiskās attīstības perspektīva konceptuāli attēlo vēlamo novada telpisko attīstību. Vēlamās telpiskās struktūras attīstības virzieni saskan ar stratēģiskajiem attīstības virzieniem (mērķiem), pamatojoties uz telpiskās plānošanas pamatprincipiem un ilgtspējīgas attīstības priekšnosacījumiem.

Lai veidotu telpisku ietvaru, kas veicinātu ilgtspējīgas attīstības stratēģijā noteikto ekonomisko un sociālo mērķu sasniegšanu iespējami īsākā laika periodā un ar mazāko līdzekļu patēriņu, izvirzīti trīs prioritāri telpiskās struktūras pilnveidošanas virzieni:

Po

lice

ntr

isks

ap

dzī

voju

ms

• telpiski un funkcionāli saliedētas novada teritorijas pilnveidošana - apdzīvojuma ilgtspējības paaugstināšana, telpiski sakārtotu un funkcionāli vienotu apdzīvoto vietu attīstība, maksimāli racionāla un efektīva apdzīvoto vietu izmantošana

Sati

ksm

e u

n

infr

astr

ukt

ūra

• teritoriju un objektu pilnveidošana un kvalitātes uzlabošana, veicinot cilvēku, kravu un informācijas pārvietošanās iespējas, palielinot nodarbinātību teritorijā un piesaistot investīcijas

Dau

dzv

eid

īgas

fu

nkc

ion

ālās

te

lpas

• esošo resursu efektīva izmantošana, nodrošinot kvalitatīvas dzīves vietas, tūrisma, atpūtas, tradicionālo nozaru un daudzveidīgas uzņēmējdarbības iespējas, respektējot kultūras mantojuma un dabas teritoriju aizsardzības noteikumus


20

2.2.NOVADA VĒLAMĀ TELPISKĀ STRUKTŪRA 2.2.1. POLICENTRISKS APDZĪVOJUMS

APDZĪVOJUMA ATTĪSTĪBAS VĪZIJA:

Novada apdzīvojums darbojas kā vienots veselums. Apdzīvotās vietas spēs papildināt viena otru un aktivizēt lauku teritorijas. Novada apdzīvojums nodrošina dzīves vides kvalitāti, ekonomiskās aktivitātes un pakalpojumus, kas spēj konkurēt ar apkārtējiem novadiem un veiksmīgi iekļaujas Rīgas plānošanas reģiona apdzīvojuma struktūrā.

APDZĪVOJUMA ATTĪSTĪBAS MĒRĶI:

o veicināt apdzīvoto vietu ilgtspējīgu attīstību un sadarbību; o izmantojot esošo apdzīvojuma potenciālu, attīstīt telpisku struktūru,

kas saistītu dažādos telpiskos elementus vienotā sistēmā; o nodrošināt kvalitatīvu dzīves vidi novadā, mazinot teritoriālās

(telpiskās) un dzīves līmeņa atšķirības;

o attīstīt esošos apdzīvojuma centrus, bagātinot to funkcijas atbilstoši šo centru un apkārtējo teritoriju resursiem un teritoriālā izvietojuma noteiktiem priekšnosacījumiem;

o nodrošināt ciemos pievilcīgu vidi iedzīvotājiem, atbilstošas teritorijas saimnieciskajai darbībai, mazināt telpiskās un dzīves līmeņa atšķirības apdzīvotajās vietās;

o lauku teritorijās attīstīt priekšnosacījumus tradicionālā viensētu apdzīvojuma pastāvēšanai;

o veicināt jaunās, kompaktās apbūves koncentrēšanās galvenokārt pastāvošajos apdzīvojuma centros–ciemos, lai saglabātu neapbūvētas teritorijas ekoloģiskā līdzsvara uzturēšanai, novada iedzīvotāju un viesu rekreācijai.

Teritorijas apdzīvojuma struktūra - apdzīvoto vietu izvietojums teritorijā un saites starp tām.

Apdzīvojuma centrs - apdzīvota vieta, kas, sniedzot savam līmenim atbilstošus pakalpojumus un piedāvājot darbavietas, piesaista plašākas apkārtnes iedzīvotājus.

Attīstības centrs - teritorija, kurā ir resursu, sociālo un ekonomisko aktivitāšu koncentrācija un kas veicina apkārtējās teritorijas attīstību.

Attīstības centru līmeņi– nacionālas, reģionālas, novadu un vietējas nozīmes.

Novada nozīmes centrs nodrošina viena vai vairāku pagastu iedzīvotājiem regulāri un epizodiski nepieciešamos pakalpojumus.

Vietējās nozīmes centrs nodrošina iedzīvotājiem nepieciešamos pakalpojumus- ciems, kura funkcijas un apkalpes zona nozīmīga plašākā lauku teritorijā.


21

APDZĪVOJUMA CENTRU LĪMEŅI

Policentriskas attīstības pamats ir apdzīvoto vietu dalījums attīstības centros - teritorijās, kurās ir noteikta resursu (tai skaita cilvēkresursu), sociālo un ekonomisko aktivitāšu koncentrācija un kas veicina arī apkārtējās teritorijas attīstību.

Apdzīvojuma attīstības perspektīva veidota, ievērojot iespējas un ierobežojumus, kurus nosaka pastāvošā apdzīvojuma telpiskā un funkcionālā struktūra. Veidojot policentrisku struktūru, tiks saglabātas un attīstītas esošai struktūrai tipiskās pazīmes – esošo apdzīvojuma centru esamība un ceļu tīkla funkcionālā loma, kā arī respektētas novada teritoriju telpiskās un funkcionālās atšķirības. Saikne starp lauku teritorijām un attīstības centriem nodrošinās līdzsvarotu Engures novada kopējo attīstību.

Apdzīvojuma centru iedalījuma veidošanai tiek izmantoti šādi kritēriji:

o iedzīvotāju skaits apdzīvotās vietas apkalpes teritorijā;

o sasniedzamība (transporta infrastruktūra un inženierkomunikācijas);

o apdzīvotās vietas ekonomiskā ietekme, esošo valsts, pašvaldību un komercpakalpojumu apjoms un to potenciāls.

5.ATTĒLS. ENGURES NOVADA APDZĪVOJUMA STRUKTŪRA


22

Engures novada apdzīvoto vietu iedalījums attīstības centru līmeņos:

o novada nozīmes attīstības centri; o vietējas nozīmes attīstības centri; o ciemi (noteiktas robežas); o apdzīvotas vietas;

Engures novada ilgtspējīgas attīstības stratēģijā katram attīstības centru līmenim noteikts vēlamais pakalpojumu apjoms, ko nosaka apdzīvotās vietas saimnieciskās aktivitātes, pieejamā infrastruktūra, cilvēkresursi, to izvietojums un sasniedzamība.

NOVADA NOZĪMES ATTĪSTĪBAS CENTRI

Kā novada nozīmes attīstības centri noteikti ciemi, kuru funkcijas un apkalpes zonas nozīmīgas plašākā lauku teritorijā – Smārde, Engure un Lapmežciems kopā ar Bigauņciemu un Ragaciemu.

Novada nozīmes centrā nodrošināmie pakalpojumi:

1) dzīvojamās apbūves teritorijas /dzīvesvietas nodrošinājums/

2) darbavietas/ teritorijas, kas izmantojamas saimnieciskai darbībai, tai skaitā ražošanas objektu izvietošanai;

3) pirmsskolas izglītības iestāde vai grupa;

4) vispārējās izglītības iestāde; 5) interešu izglītība; 6) publiski pieejamas atpūtas

teritorijas; 7) sporta teritorijas infrastruktūra; 8) minimālais kultūras pakalpojumu

grozs /bibliotēka, kultūras nams (klubs), muzejs vai ekspozīcija u.c./

9) mazumtirdzniecības un/vai

pakalpojumu objekti ; 10) pašvaldības pārvaldes pakalpojumi

/pagastu pārvaldes u.c./ 11) sociālie pakalpojumi; 12) primārās veselības aprūpes

pakalpojumi; 13) publiska interneta pieejamība; 14) sabiedriskā transporta pieejamība; 15) ūdensapgādes, kanalizācijas

sistēmas un siltumapgādes nodrošinājums;

16) asfaltbetona seguma ceļš līdz reģionālas vai nacionālas nozīmes centram.

Pārējos novada apdzīvojuma centros pieejamas ievērojami mazākas sociālās un ekonomiskās aktivitātes un šo ciemu kā attīstības centru pašreizējais potenciāls ir nepietiekošs, lai ietekmētu plašāku lauku apvidu saimniecisko darbību un paaugstinātu vai dažādotu apkārtējām teritorijām pieejamos pakalpojumus.

Novada nozīmes centriem jākļūst par policentriskās apdzīvojuma struktūras balstu nodrošinot apkārtējo lauku teritoriju attīstību un dzīvotspējas saglabāšanu. Tiem jāattīstās kā daudzfunkcionāliem pakalpojumu centriem. Novada nozīmes centriem jānodrošina pašvaldības noteiktie administratīvie pakalpojumi un jānodrošina pakalpojumi ciemu, mazāku lauku apdzīvoto vietu un viensētu iedzīvotājiem, saglabājot lauku teritoriju identitāti.


23

VIETĒJAS NOZĪMES ATTĪSTĪBAS CENTRI

Kā vietējas nozīmes attīstības centri noteikti - Milzkalne, Rauda, Bērzciems, Abragciems, Ķesterciems, Plieņciems, Apšuciems un Klapkalnciems. Vietējas nozīmes attīstības centri pildīs vietējās ekonomiskās attīstības atbalsta centru lomu. Dažādojot pakalpojumu piedāvājumu, tie darbosies kā novada nozīmes centru sadarbības posms.

Ilgtermiņa mērķis vietējas nozīmes centriem - nodrošināt lauku apdzīvojuma saglabāšanu un identitāti un pamata pakalpojumu pieejamību.

Jāizmanto šo centru ģeogrāfiskais novietojums, dabas vērtību un kultūrvēsturiskā mantojuma potenciāls, specializējoties attīstībā gan kā lauku teritoriju atbalsta centriem, gan kā pakalpojumu centriem piekrastē un transporta koridoros, gan kā tūrisma vai uzņēmējdarbības attīstības centriem.

Vietējas nozīmes attīsības centrā nodrošināmie pakalpakalpojumi:


2) darbavietas/ teritorijas, kas izmantojamas saimnieciskai darbībai, tai skaitā ražošanas objektu izvietošanai

3) pirmsskolas izglītības iestāde vai grupa/ vai nodrošināts transports bērnu nogādāšanai uz tuvāko izglītības iestādi;

4) vispārējās izglītības iestāde /vai nodrošināts transports skolēnu nogādāšanai uz tuvāko izglītības iestādi;

5) publiski pieejamas atpūtas un sporta teritorijas;

6) minimālais kultūras pakalpojumu grozs /bibliotēka, kultūras nams (klubs), muzejs

vai ekspozīcija u.c./ 7) mazumtirdzniecības un/vai pakalpojumu

objekti ; 8) sociālie pakalpojumi; 9) primārās veselības aprūpes pakalpojumi; 10) publiska interneta pieejamība; 11) sabiedriskā transporta pieejamība; 12) ūdensapgādes, kanalizācijas sistēmas un

siltumapgādes nodrošinājums; 13) asfaltbetona seguma ceļš līdz novada vai

nacionālas nozīmes centram vai reģionālas nozīmes autoceļam.

CIEMI

Ciemi - Čaukciems, Antiņciems un Ezernieki. Ciemiem novada teritorijas plānojumā nosakāmas robežas un funkcionālais zonējums. Atbalstāma dažāda veida pakalpojumu pieejamība.

Ciemos nodrošināmie pakalpojumi:


2) sabiedriskā transporta pieejamība; 3) nodrošināts transports skolēnu

nogādāšanai uz tuvāko izglītības iestādi; 4) ceļš līdz augstāka līmeņa attīstības centram;

PĀRĒJĀS APDZĪVOTĀS VIETAS

Pārējās novada vēsturiski apdzīvotās vietas - Cērkste, Kūdra, Lielaisciems, Radziņciems, Ozolpils, Aizpure, Tīle, Pūcmuiža, Ošlejas. Vēsturiski apdzīvoto vietu, viensētu un viensētu grupu plašāka attīstība netiek prognozēta. Tiek atbalstīta viensētu un to grupu pastāvēšana lauku teritorijā, lai saglabātu tradicionālo lauku apdzīvojuma veidu, veicinātu vienmērīgu lauku apdzīvotību, saglabāta kultūrainavu un


24

tradīcijas. Apdzīvotās vietas nodrošināmas ar atbilstošiem ceļiem, elektroenerģiju un komunikāciju infrastruktūru. Atbalstāma dažāda veida pakalpojumu pieejamība apdzīvotajās vietās.

VADLĪNIJAS APDZĪVOJUMA STRUKTŪRAS ATTĪSTĪBAI UN PLĀNOŠANAI

1. Vadlīnijas apdzīvojuma plānošanai: 1.1. novada teritorijā jāveicina tradicionālās apdzīvojuma

struktūras saglabāšana un attīstība, ievērojot pēctecības principu, papildinot un dažādojot esošās apdzīvotās vietas un izvairoties no jaunu apdzīvoto vietu veidošanās un nekontrolētas izplešanās;

1.2. lai veicinātu novada teritorijas policentrisku attīstību, perspektīvā jāstiprina novada attīstības centru funkcijas, turpinot attīstot gan daudzveidīgus pakalpojumus, gan transporta saites un inženierkomunikācijas, gan dažāda veida mājokļus – savrupmājas, daudzdzīvokļu mājas u.c., rezervējot

teritorijas publiskajai ārtelpai un ražošanas objektu izvietošanai;

1.3. apdzīvojuma sistēmā jāveido līdzsvars starp teritorijā izvietoto mājokļu, darbavietu un pieejamo pakalpojumu skaitu un daudzveidību;

1.4. jāuzlabo, jāpilnveido horizontālās un vertikālās saites starp dažādu līmeņu attīstības centriem;

1.5. apdzīvotu vietu attīstībā priekšroku dot iedzīvotāju skaita un apbūves blīvuma paaugstināšanai esošajos ciemos.

1.6. jaunu mājokļu, publisko un citu pakalpojumu objektu, darbavietu attīstīšanu pēc iespējas plānot esošajās apdzīvotajās vietās, izmantojot esošo infrastruktūru un nepilnvērtīgi izmantotas apbūves teritorijas;


25

2.2.2. SATIKSME UN INFRASTRUKTŪRA

Teicama sasniedzamība ir būtiska jebkuras teritorijas kā veseluma un tās atsevišķu elementu attīstībai, saimnieciskās darbības veikšanai un iedzīvotāju dzīves kvalitātes uzlabošanai. Engures novadam ir stratēģiski izdevīgs novietojums Latvijā un Rīgas plānošanas reģionā. Novads ir saistīts ar apkārtējām teritorijām ar valsts galveno un reģionālajiem autoceļiem, dzelzceļu, gaisa satiksmi un jūras ceļiem.

SATIKSMES UN INFRASTRUKTŪRAS ATTĪSTĪBAS VĪZIJA:

Novadā izveidota ilgtspējīga transporta sistēma, kas atbalsta pārvietošanās izvēles brīvību, drošību un veicina dzīves kvalitāti, konkurētspējīgu ekonomiku un līdzsvarotu attīstību, nodrošina visiem vienlīdzīgu pieeju pakalpojumiem un citām aktivitātēm.

Darbojas stabili, kvalitatīvi sabiedriskā pasažieru transporta pārvadājumi, nodrošināta kvalitatīva un ātra novada iekšējā sasniedzamība ar sabiedrisko transportu, pieaugusi iedzīvotāju mobilitāte. Novadā ir attīstīta un pieejama kvalitatīva informācijas komunikāciju infrastruktūra.

Novada apdzīvotās vietas nodrošinātas ar kvalitatīvu un vides aizsardzības prasībām atbilstošu inženiertehnisko infrastruktūru.

SATIKSMES UN INFRASTRUKTŪRAS ATTĪSTĪBAS MĒRĶI:

o paaugstināt iedzīvotāju, darbaspēka, tūristu, kravu, enerģijas, informācijas plūsmas nodrošinošo komunikāciju un objektu darboties spēju, samazinot veicamo attālumu, patērējamo laiku un izmaksas;

o sekmēt kvalitatīvu valsts nozīmes, reģionālo un vietējas nozīmes autoceļu attīstību, kas nodrošina Rīgas, Tukuma, Jūrmalas, Jelgavas citu augstāka līmeņa attīstības centru un novada apdzīvoto vietu sasniedzamību;

o veicināt novada apdzīvoto vietu sasniedzamību:

reģionālas un vietējas nozīmes ceļu tīkla uzlabošana, lai nodrošinātu visu novada apdzīvoto vietu sasniedzamību;

efektīvas sabiedriskā transporta sistēmas attīstība;

industriālo teritoriju un pakalpojumu centru attīstība transporta mezglos;

racionāla un funkcionāla ceļu tīkla izveidošana un ceļu kvalitātes uzlabošana.

o uzlabot novada sasniedzamību pa jūras un gaisa ceļiem; o atbalstīt aviācijas attīstību; o paaugstināt infrastruktūras kvalitāti un pakalpojumu līmeni ostā,

veicinot kravu apgrozījuma pieaugumu un jahtu tūrisma attīstību; o uzlabot pieeju pakalpojumiem un informācijai - modernu

informācijas apmaiņas sistēmu un telekomunikāciju izveide un nodrošināšana;

o nodrošināt kvalitatīvas tehniskās infrastruktūras attīstību, kas sekmē uzņēmējdarbības un kvalitatīvas dzīves vides attīstību:

ūdensapgādes, notekūdeņu savākšanas un attīrīšanas un atkritumu apsaimniekošanas sistēmas uzlabošana, kvalitatīvi infrastruktūras pakalpojumi;


26

alternatīvo enerģijas avotu (vēja, ūdens, saules enerģijas) izmantošana, vietējo atjaunojamo energoresursu – koksnes atkritumu, salmu, biogāzes u.c. pielietošana;

transporta plūsmu plānošana un organizēšana, paredzot optimālo telpisko risinājumu – krustojumu izbūvi, satiksmes pārvadus;

augsta transporta drošības līmeņa nodrošināšana, transporta negadījumu risku mazināšana, bīstamo kravu transportēšanas drošības uzlabošana;

NOVADA TRANSPORTA INFRASTRUKTŪRAS ATTĪSTĪBAS GALVENĀS ASIS:

o starptautiskas un nacionālas nozīmes attīstības ass; o piejūras urbāno un rekreācijas teritoriju attīstības ass.

STARPTAUTISKAS UN NACIONĀLAS NOZĪMES ATTĪSTĪBAS ASS

Transporta mezgls nodrošina novada starptautisku un starpreģionālu sasniedzamību. Galvenie transporta ass elementi: o valsts galvenais autoceļš A10 Rīga – Ventspils un valsts

reģionālās nozīmes autoceļš P98 Jelgava (Tušķi)-Tukums; o valsts reģionālais autoceļš P131 Tukums – Ķesterciems –

Mērsrags – Kolka kā daļa no starpreģionālas nozīmes lokveida autoceļa no Engures līdz Saulkrastiem;

o nacionālas nozīmes dzelzceļa infrastruktūras iecirkņi Torņakalns- Tukums II un Tukums II-Jelgava;

o lidosta Jūrmala.

6.ATTĒLS. ENGURES NOVADA SATIKSMES INFRASTRUKTŪRA


27

Ilgtspējīgas attīstības stratēģija atbalsta visu kategoriju autoceļu un dzelzceļa līniju kvalitātes uzlabošanu un satiksmes drošības palielināšanu. Svarīga nozīme novada un visa Rīgas reģiona attīstībai ir lidostas Jūrmala kā pasažieru un kravu pārvadājumus nodrošinošas lidostas attīstībai.

PIEJŪRAS URBĀNO UN REKREĀCIJAS TERITORIJU ATTĪSTĪBAS ASS

Transporta ass ir būtiska piejūras apdzīvoto vietu funkcionālai sasaistei. Galvenie transporta ass elementi: o valsts reģionālie autoceļi Jūrmalas un Mērsraga virzienā P128 Sloka –

Talsi un P131 Tukums – Ķesterciems – Mērsrags – Kolka ar perspektīvajām labiekārtotām autostāvietām, kas sekmēs piekrastes izmantošanu rekreācijai, saudzējot vides teritorijas;

o Engures osta, jahtu ostas Abragciemā un Ragaciemā; o EiroVelo EV10 velomaršruts.

Engures osta un jahtu ostas ir ievērojams novada attīstības resurss, kurās atbalstāma esošas infrastruktūras sakārtošana. Veicināma zvejniecības, zivju pārstrādes un jahtu ostas attīstība Engures ostā un jahtu ostu attīstība Abragciemā un Ragaciemā, iekļaujoties vienotā ostu tīklā ar citām esošām un plānotām jahtu ostām jūras piekrastē.

Starptautiskas un starpreģionālas nozīmes autoceļi

Lai nodrošinātu ātras satiksmes iespējas optimālai tranzīta un kravu plūsmai, atbalstāma valsts galvenā autoceļa A10 Rīga – Ventspils attīstība. Valsts galvenais autoceļš savieno novada teritoriju ar nacionālas nozīmes attīstības centriem Ventspili, Jūrmalu, Rīgu un reģionālas nozīmes attīstības centriem – Tukumu un Talsiem.

Ilgtspējīgas attīstības stratēģija atbalsta valsts starpreģionālo autoceļu P131 Tukums – Ķesterciems – Mērsrags – Kolka un P128 Sloka – Talsi attīstību.

Novada nozīmes transporta saites

Lai nodrošinātu visu attīstības centru un lauku teritoriju sasniedzamību, novada līdzsvarotā attīstībā būtiska loma ir valsts vietējās nozīmes ceļiem, tiem jābūt teicamā tehniskā stāvoklī saistītiem ar augstāka līmeņa transporta asīm. Prioritāras nozīmes novada transporta saites:

V1441 Rideļi – Engure;

V1446 Tukums – Milzkalne – Smārde – Slampe;

V1448 Milzkalne – Cērkste – Apšuciems;

V1449 Valgums – Klapkalnciems;

V1472 Lapmežciems - Antiņciems – Jāņukrogs;

V1475 Ozolpils – Smārde;

V1476 Kalēji – Durbe.

INŽENIERINFRASTRUKTŪRAS ATTĪSTĪBA

Ciemos jānodrošina vides aizsardzības prasībām atbilstošu ūdensapgādes un notekūdeņu savākšanas un attīrīšanas sistēmu funkcionēšana, jānodrošina optimāls siltumapgādes risinājums.

Novada ilgtspējīgas attīstības stratēģija atbalsta energoapgādes infrastruktūras attīstību un modernu informācijas sistēmu izveidi, nodrošinot augstas kvalitātes infrastruktūru visā novada teritorijā. Novada ilgtspējīgas attīstības stratēģija atbalsta atkritumu apsaimniekošanas sistēmas pilnveidošanu un modernizāciju.


28

SABIEDRISKAIS TRANSPORTS

Ilgtspējīgas attīstības stratēģija atbalsta sabiedriskā transporta un veloceliņu attīstību un to lomas transporta infrastruktūras kopējā sistēmā paaugstināšanos. Mūsdienīgam un kvalitatīvam sabiedriskajam transportam jānodrošina novada iedzīvotājiem iespējas pēc iespējas īsākā laikā sasniegt gan savas dzīves un darbavietas, gan pakalpojumus, tajā skaitā tuvākos lielākos pakalpojumu centrus.

VADLĪNIJAS SATIKSMES UN INFRASTRUKTŪRAS ATTĪSTĪBAI UN PLĀNOŠANAI

1. Jāveicina nacionālas, reģionālas, vietējas nozīmes un pašvaldības ceļu tīkla rekonstrukcija, lai nodrošinātu visu apdzīvoto vietu sasniedzamību un labu satiksmi ar blakus novadiem un apdzīvotajām vietām.

2. Jāizveido efektīva sabiedriskā transporta sistēma.

3. Teritorijas plānojumā paredzēt perspektīvo transporta un infrastruktūras maģistrālo trašu rezervēšanu, teritoriju rezervēšanu pārvadu un apļveida krustojumu izbūvei.

4. Plānojot izmaiņas teritorijas struktūrā, vispirms jārenovē esošās apdzīvotās vietas ar jau pastāvošo transporta infrastruktūru, tās labiekārtojot un paplašinot, nevis veidot jaunas apbūves teritorijas, kas prasītu papildus jaunu ceļu tīklu izbūvi.

5. Apbūves attīstību plānot tādā attālumā no ceļa vai dzelzceļa, kas neprasa tehniskus risinājumus tās aizsardzībai pret auto transporta vai dzelzceļa transporta radīto troksni un izplūdes gāzēm. Paredzēt pasākumus esošās apbūves aizsardzībai no trokšņa.

7.ATTĒLS. ENGURES NOVADA INFRASTRUKTŪRAS ATTĪSTĪBAS PERSPEKTĪVA


29

6. Jāveicina industriālo teritoriju un transporta apkalpes infrastruktūras tīkla izveidošana un attīstīšana ap reģionālas nozīmes ceļiem.

7. Plānot tranzīta kravu transporta kustības samazināšanos piejūras teritorijās.

8. Paredzēt teritorijas kājāmgājējiem, pastaigu un tūrisma taku, un veloceliņu tīklu izveidi, kā arī rezervēt pietiekošas teritorijas kājāmgājējiem un veloceliņu tīklu izveidei perspektīvā.

9. Teritorijas attīstības plānošanas dokumentos jāparedz visu ciemu apbūves teritoriju inženiertehniskas apgādes nodrošinājums.

10. Veicināt ūdensapgādes un notekūdeņu savākšanas un attīrīšanas inženiertīklu rekonstrukciju un attīstību.

11. Veicināt gāzes apgādes infrastruktūras attīstību.

12. Sekmēt informācijas un telekomunikāciju pakalpojumu pieejamību.

13. Lai racionāli izmantotu teritoriju, jāparedz pēc iespējas kompakta visu inženiertīklu koncentrēšana koridoros gar valsts autoceļiem un pašvaldības ceļiem.

14. Veicināt elektroenerģijas pārvades un sadales tīkla attīstību, veidojot drošas elektroapgādes shēmas un pielietojot modernus tehniskos risinājumus, lai izslēgtu elektroapgādes pārtraukuma iespējas.

15. Veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu siltumapgādes uzņēmumu sistēmās, dzīvojamās mājās, enerģijas ražošanu no atjaunojamajiem enerģijas resursiem.

2.2.3. DAUDZVEIDĪGAS FUNKCIONĀLĀS TELPAS

Novads raksturojas ar teritoriju dažādību – 50 km gara Rīgas līča piekraste ar 10 piejūras ciemiem, meža un mozaīkveida ainavas centrālajā teritorijā, lauksaimniecībā izmantojamās zemes areāls starp Smārdes ciemu un Tukumu, plašas aizsargājamās dabas teritorijas novada austrumu un ziemeļu daļās.

DAUDZVEIDĪGU FUNKCIONĀLO TELPU ATTĪSTĪBAS VĪZIJA:

Novada teritorija ir ekonomiski un sociāli aktīva, ar pievilcīgu dzīves vidi iedzīvotājiem un tūristiem. Palielinājies novada iedzīvotāju skaits, nodrošinātas daudzveidīgas ekonomisko aktivitāšu un nodarbinātības iespējas, pieaudzis iemītnieku skaits otrajās (lauku/brīvdienu) mājās.

Ir nostiprinātas novada ciemu un lauku teritoriju funkcionālās saites. Starp tuvākajiem reģionālas un nacionālas nozīmes attīstības centiem, novada apdzīvotajām vietām un laukiem ir pieaugušas cilvēku un pakalpojumu plūsmas.

Lauku teritorijas saistītas ar attīstītiem novada un vietējas nozīmes attīstības centriem, kas nodrošina atbilstošus un kvalitatīvus pakalpojumus. Novada teritorija ir attīstījusies, dažādojot ekonomiskās aktivitātes un racionāli izmantojot esošos resursus. Papildus un saistīti ar tradicionālajām nozarēm kā zvejniecība un zivju pārstrāde, ceļu būve, tūrisms, lauksaimniecība un mežsaimniecība, attīstās dažādas uzņēmējdarbības nozares, pieejami daudzveidīgi pakalpojumi.

Ir saglabāta novada lauku identitāte, savdabība un pievilcība, dabas un kultūras vērtības. Kultūrainava, īpaši aizsargājamās dabas teritorijas, ūdeņi un piekraste tiek racionāli izmantota un atbilstoši pārvaldīta.


30

DAUDZVEIDĪGU FUNKCIONĀLO TELPU ATTĪSTĪBAS MĒRĶI:

o nodrošināt apdzīvotību un dzīves vides kvalitāti; o saglabāt novada apdzīvojumu, dažādojot saimniecisko

darbību un nodarbinātības iespējas, saglabājot piekrastē raksturīgo saimniecisko darbību;

o attīstīt un racionāli izmantot esošo infrastruktūru; o racionāli izmantot dabas resursus un kultūras

mantojumu; o saglabāt un uzlabot vides kvalitāti.

FUNKCIONĀLO TELPU ATTĪSTĪBAS PERSPEKTĪVA

Engures novada ilgtspējīgas attīstības stratēģijā Izdalītas funkcionāli un novada attīstībai telpiski nozīmīgākās funkcionālās telpas (8.attēls).

Telpu noteikšana pamatojas uz esošajiem attīstības resursiem un teritoriju raksturu. Noteiktajās teritorijās paredzētās funkcijas būs prioritāras, bet pārējās – pakārtotas, nekonfliktējot un neapdraudot prioritārās funkcijas īstenošanu.

Novada ilgtspējīgas attīstības stratēģijā funkcionālās telpas iedalītas:

o Tūrisma un dabas aizsardzības teritorijas; o Piejūras mežu teritorija; o Urbānās teritorijas; o Ražošanas un transporta attīstības teritorijas; o Lauksaimniecības teritorijas; o Mežsaimniecības teritorijas; o Ūdeņu teritorijas

8.ATTĒLS. ENGURES NOVADA LAUKU TERITORIJU ATTĪSTĪBA


31

Telpas vietām pārklājas (piemēram, Urbānās teritorijas un Tūrisma un dabas aizsardzības teritorijas Lapmežciema pagastā), kas liecina par teritoriju attīstības iespēju daudzveidību un vienlaicīgi par dažādu interešu saskaņošanas nepieciešamību.

TŪRISMA UN DABAS AIZSARDZĪBAS TERITORIJAS

Ķemeru nacionālā parka un dabas parka „Engures ezers" teritorijas, kurās prioritāte ir ilgtspējīga tūrisma attīstība saskaņā ar īpaši aizsargājamo dabas teritoriju izmantošanas nosacījumiem. Teritorijās jānodrošina dabas vērtību aizsardzība un jāattīsta augstvērtīga tūrisma infrastruktūra. Citas dinamiskas saimnieciskās darbības, kas pretējas aizsargājamo teritoriju izveidošanas mērķiem vai var radīt kaitējumu dabas teritorijām vai tūrisma attīstībai, kā arī liela apjoma tūrisma aktivitātes, kas neatbilst aizsargājamo teritoriju izmantošanas noteikumiem, nav pieļaujamas.

Vadlīnijas tūrisma un dabas aizsardzības teritoriju attīstībai un plānošanai:

1. Teritoriju izmantošanu nosaka īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie un individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi.

2. Ņemt vērā īpaši aizsargājamo dabas teritoriju dabas aizsardzības plānos noteiktos apsaimniekošanas pasākumus teritoriju dabas vērtību saglabāšanai.

3. Teritorijas izmantojamas Ilgtspējīga tūrisma attīstībā saskaņā ar īpaši aizsargājamo dabas teritoriju izmantošanas nosacījumiem.

9.ATTĒLS. ENGURES NOVADA TŪRISMA UN DABAS AIZSARDZĪBAS TERITORIJAS


32

4. Plānojot ar tūrismu un atpūtu saistītas aktivitātes, jāizvairās no paaugstinātas slodzes radīšanas uz ekosistēmām.

5. Nav pieļaujama tūrisma attīstību nodrošinošo mazskarto dabas resursu (jūras piekrastes, upju ieleju, ezeru piekrastes teritoriju u.c.) samazināšanās uz apbūves rēķina un kultūrvēsturiskā mantojuma degradācija.

PIEJŪRAS MEŽU TERITORIJA

Teritorijā ietilpst piejūras meži ārpus īpaši aizsargājamajām dabas teritorijām, kas daļēji iekļaujas ierobežotas saimnieciskās darbības joslā. Teritorijas jūras līča piekrastē uzskatāmas par nacionālo vērtību.

Attīstības prioritāte - ilgtspējīga piekrastes attīstība, sabalansējot vides aizsardzības, sociālās, ekonomiskās un kultūrvides attīstības intereses. Izmantojot kultūrvēsturiskās un izcilās dabas vērtības un resursus, jāattīsta kā rekreācijas un tūrisma teritorijas ar nelieliem, ainavas mērogam atbilstošiem objektiem un infrastruktūru, ievērojot vides aizsardzības prasības un ņemot vērā riskus (krasta eroziju, applūšanas risku u.c). un nodrošinot kvalitatīvus dzīves apstākļus vietējiem iedzīvotājiem un atpūtas iespējas novada viesiem.

Vadlīnijas piejūras mežu teritorijas attīstībai un plānošanai:

1. Nodrošināt novada iedzīvotāju un viesu vajadzības pēc rekreācijas mežā un vides izziņas.

2. Teritorijas saimnieciskajā izmantošanā ņemt vērā normatīvajos aktos noteiktos ierobežojumus.

URBĀNĀS TERITORIJAS

Ilgtspējīgas attīstības stratēģija paredz attīstīt novada telpisko struktūru, maksimāli izmantojot esošo apdzīvojuma potenciālu, veicina esošo apdzīvojuma centru attīstību, papildinot to funkcijas atbilstoši pieejamajiem resursiem un ģeogrāfiskā izvietojuma diktētiem priekšnoteikumiem.

Policentriskās struktūras ietvaros stratēģijā izdalītas divu veidu telpiskās vienības:

- piejūras urbānās teritorijas, ko veido 10 piejūras ciemi; - lauku telpas urbānās teritorijas, ko veido pārējās novada apdzīvotās vietas.

Kā prioritāte urbānajās teritorijās noteikta kvalitatīvas dzīvojamās teritorijas ar daudzveidīgiem pakalpojumiem un aktīvu saimniecisko darbību.

PIEJŪRAS URBĀNĀS TERITORIJAS

Piekraste ir jūras un sauszemes saskares josla, kur iedzīvotāju dzīvesveids un kultūras mantojums atšķiras no iekšzemes. Piekrastes attīstība ir saistīta ar sociālajiem, ekonomiskajiem un vides procesiem arī plašākā novada teritorijā.

Novada apdzīvojuma centrālo asi veido piejūras ciemi (piejūras urbānās teritorijas), kuras telpiski organizē un savieno valsts reģionālie autoceļu P128 un P131.

Piejūras apdzīvojuma attīstībā arī turpmāk noteicošā loma būs lielākajiem ciemiem – novada nozīmes attīstības centiem Engurei un Lapmežciemam kopā ar Ragaciemu un Bigauņciemu. Bērzciems, Abragciems, Ķesterciems, Plieņciems, Apšuciems un Klapkalnciems


33

attīstīsies kā dzīvojamās apbūves teritorijas ar papildus rekreācijas, tradicionālās ražošanas un atsevišķām sociālām funkcijām.

Piejūras apdzīvotajās vietās par prioritāti uzskatāmas kvalitatīvas dzīvojamās apbūves teritorijas ar pieejamiem pakalpojumiem, daudzveidīgām ekonomiskām aktivitātēm un rekreācijas iespējas novada viesiem, tūrisms. Saimnieciskā darbība un rekreācijas un tūrisma attīstības intereses sabalansējamas ar vides aizsardzības prasībām. Piekrastē jāsaglabā ciemu un dabas teritoriju mija, piekrastes joslas dabas teritorijas labiekārtojot atpūtas vajadzībām un nodrošinot nepieciešamo infrastruktūru.

LAUKU TELPAS URBĀNĀS TERITORIJAS

Smārdes ciemam kā novada nozīmes centram arī turpmāk būs dominējošs stāvoklis starp apdzīvotajām vietām lauku telpā (teritorijā ārpus piejūras). Smārdē tiks koncentrēti publiskie pakalpojumi un ekonomiskās aktivitātes.

Milzkalne kā otra lielākā apdzīvotā vieta ārpus piejūras attīstīsies kā dzīvojamās apbūves, publisko un rekreācijas objektu teritorija. Rauda pildīs specializētas aprūpes funkcijas, nodrošinot arī dzīvojamās teritorijas. Pārējās blīvāk apdzīvotās vietas – Ezernieki, Čaukciems, Antiņciems, Cērkste, Kūdra funkcionēs kā nelielas, nosacīti kompaktas dzīvojamās apbūves teritorijas bez papildus funkcijām. Ilgtspējīgas attīstības stratēģija atbalsta viensētu un to grupu pastāvēšanu lauku teritorijā.

1. Vadlīnijas piejūras urbāno teritoriju attīstībai: 1.1. jāsaglabā un jāattīsta ciemu raksturs un identitāte. 1.2. jāveicina zvejniecības kā dzīvesveida saglabāšana un zivju

produkcijas pārstrādes uzņēmumu attīstība. 1.3. stratēģija atbalsta daudzveidīgu saimniecisko darbību,

prioritāri izmantojot esošās apbūves teritorijas un infrastruktūru.

1.4. teritorijās veicināms tūrisms un saimnieciskā darbība, kas draudzīga videi un atbalsta tūrisma un rekreācijas attīstību-zvejniecība, amatniecība, pakalpojumi.

1.5. nav atbalstāma dinamiska saimnieciskā darbība, kas var radīt kaitējumu videi un liela apjoma rekreācijas un tūrisma aktivitātes.

1.6. piekrastē nav pieļaujama apdzīvojuma blīvuma ievērojama paaugstināšanās.

1.7. jāizvairās no izkliedētas attīstības - piekrastes zonā jaunu dzīvojamo ēku būvniecība paredzama galvenokārt esošajos ciemos.

1.8. īpaši aizsargājamajās dabas teritorijās jāpanāk vides aizsardzības un zemes īpašnieku interešu salāgošanas risinājumi,

1.9. ar mērķi saglabāt piekrastei raksturīgu kultūrvēsturisko ainavu, identitāti un raksturu, jānosaka vēsturiskās apbūves teritorijas piekrastes ciemos, izvirzot papildus arhitektūras prasības esošo būvju rekonstrukcijai un jaunu būvniecībai.

2. Vadlīnijas lauku telpas urbāno teritoriju attīstībai: 2.1. katras apdzīvotas vietas plānojumam jāveicina dzīves vides

kvalitātes paaugstināšanās, sabalansējot attīstības intereses, ekonomikas izaugsmes un dabas un kultūrvēsturisko objektu saglabāšanas prasības;


34

2.2. jāizvairās no apdzīvoto vietu nepamatotas izplešanās uz dabas teritoriju rēķina, jāpanāk optimāla iedzīvotāju un apbūves blīvuma paaugstināšana ciemos;

2.3. katras apdzīvotas vietas un teritorijas apdzīvojuma attīstība jāplāno vienlaicīgi ar inženiertehnisko nodrošinājumu un publisko pakalpojumu attīstību;

2.4. attīstīt pakalpojumus un iestādes atbilstoši apdzīvojuma centra statusam;

2.5. sekmēt labvēlīgas uzņēmējdarbības vides veidošanos; 2.6. rezervēt teritorijas rūpnieciskai izmantošanai; 2.7. sekmēt kvalitatīvas tehniskās un sociālās infrastruktūras

izveidi; 2.8. plānojot apdzīvoto vietu inženiertehniskā nodrošinājuma

būvniecību un paplašināšanu, jāizvēlas videi draudzīgi risinājumi, lai mazinātu vides piesārņojumu.

2.9. bez nepieciešamās sociālās un inženiertehniskās infrastruktūras nodrošinājuma nav pieļaujama jaunu dzīvojamās apbūves teritoriju veidošana ārpus ciemiem;

2.10. jaunas dzīvojamās apbūves teritorijas plānojamas vietās, kur nav tieša rūpnieciskās zonas vai maģistrālo autoceļu piesārņojuma ietekme.

2.11. ražošanas un noliktavu apbūves teritorijas izvietojamas atsevišķi no dzīvojamām teritorijām atdalot tās ar zaļo joslu;

RAŽOŠANAS UN TRANSPORTA ATTĪSTĪBAS TERITORIJAS

Ražošanas un transporta attīstības teritorija noteikta, ņemot vērā esošo teritorijas izmantošanu un resursus, Tukuma tuvumu un transporta infrastruktūras objektus – industriālo parku un ražošanas teritorijas, Tukuma lidlauku, valsts autoceļus A10 un P98, dzelzceļa līniju.

Teritorijas attīstības prioritātes – transporta infrastruktūra, daudzveidīga ražošana un pakalpojumi. Dzīvojamā apbūve teritorijā veidojama, izvērtējot transporta infrastruktūras ietekmi.

Vadlīnijas ražošanas un transporta attīstības teritoriju izmantošanai:

1. Jaunas rūpnieciskās zonas galvenokārt plānot tuvu esošām ražošanas teritorijām ar pieeju infrastruktūras tīkliem un to paplašināšanas iespējām.

2. Racionāli izmantot, iesaistīt apritē un attīstīt esošo tehnisko infrastruktūru.

3. Ražošanas teritorijām jānodrošina laba sasniedzamība un nepieciešamā inženierinfrastruktūra.

4. Veicināt labvēlīgas uzņēmējdarbības vides veidošanu, īpaši atbalstot uz zināšanām, pētniecību un videi draudzīgām tehnoloģijām balstītu inovatīvo ražošanu, rūpniecisko gala produktu ar augstu pievienoto vērtību.

LAUKSAIMNIECĪBAS TERITORIJAS

Ņemot vērā īpaši aizsargājamo teritoriju un purvu īpatsvaru novadā, lauksaimniecība nav uzskatāma par dominējošu saimniecības nozari novadā. Lauksaimniecības attīstība tiek atbalstīta visā novada teritorijā, bet ilgtspējīgas attīstības stratēģija īpaši izceļ lauksaimniecības teritorijas, kurās ir salīdzinoši lielāks potenciāls lauksaimniecībai - teritorija starp Smārdes ciemu un lidlauku, teritorijas ap Raudu un Cērksti un uz dienvidiem no Tukuma pilsētas.

Šajos areālos, kurus raksturo lielākās lauksaimniecības vienlaidu platības un relatīvi augstāka zemes auglība, lauksaimniecība uzskatāma par prioritāti, veicinot lauksaimniecības attīstību. Nav atbalstāma plaša lauksaimniecības zemju lietošanas kategorijas maiņa citos lietošanas veidos, tostarp lielāku platību apmežošana. Areālos saglabājamas lauksaimniecības teritorijas, paredzot arī daudzveidīgus alternatīvus nodarbes veidus.


35

Vadlīnijas lauksaimniecības teritoriju attīstībai un plānošanai:

1. Lauksaimniecības teritorijās par prioritāti uzskatāma visa veida lauksaimnieciskā darbība un lauksaimniecības produkcijas pārstāde.

2. Jāsekmē esošo un jaunu lauksaimniecības uzņēmumu izveidošana un darbība, veidojot produktīvas un tehnoloģiski modernas saimniecības.

3. Jānodrošina meliorācija sistēmu pilnvērtīga funkcionēšana un to apsaimniekošana.

4. Nav atbalstāma vērtīgu lauksaimniecības zemju degradēšana vai apmežošana, teritoriju aizaudzēšana ar krūmiem un meliorācijas sistēmu sagraušana.

5. Ilgtspējīgas attīstības stratēģija atbalsta neizmantoto un mazvērtīgo lauksaimniecības zemju apmežošanu, bet nepieļaujot ainavas daudzveidības un estētiskās kvalitātes samazināšanos ainaviski nozīmīgās teritorijās, nepieļaujot izcilu skatu zaudēšanu un kultūrvēsturiski nozīmīgu objektu aizsegšanu.

6. Tiek atbalstīta teritoriju izmantošanas dažādošana – tradicionālais apdzīvojums, tūrisms, daudzveidīga ražošana, derīgo izrakteņu ieguve, dažādu pakalpojumu sniegšana.

MEŽSAIMNIECĪBAS TERITORIJAS

Mežs dod būtisku ieguldījumu novada ainavas veidošanā, bioloģiskās daudzveidības un kultūrvēsturiskās vides saglabāšanā. Saprātīgai meža resursu izmantošanai ir nozīmīga loma novada ilgtspējīgā attīstībā. Atsevišķi nogabali teritorijā starp Tukumu, Cērksti un Smārdi noteikta kā mežsaimniecības teritorijas.

Teritorijas izmantošanā raksturīgs daudzveidīgs zemes lietojums, kurā prioritāte bez mežsaimniecības ir aktivitāšu daudzveidošana visās nozarēs, zemju racionāla apsaimniekošana, ainavu kopšana, samazinot

neizmantotās lauksaimniecības zemju platības un saglabājot kultūrvēsturiskās vides un ainavu vērtību.

Stratēģija teritorijā atbalsta arī tradicionālās lauksaimniecības attīstību un saimniecības dažādošanu – lauku tūrisms, ilgtspējīga mežsaimniecība, rekreācijas un atpūtas iespējas, pakalpojumi u.c.

Vadlīnijas mežsaimniecības teritoriju attīstībai un plānošanai:

1. Veicināt mežu teritoriju ilgtspējīgu apsaimniekošanu, saglabājot meža ekoloģiskās, ekonomiskās un sociālās funkcijas, veicināt videi draudzīgu mežsaimniecības praksi.

2. Ilgtspējīgas attīstības stratēģija atbalsta mežsaimniecības zemju prioritāro izmantošanu mežsaimniecības attīstībai– mežsaimniecība, kokmateriālu sagatavošana un ar tiem saistītie pakalpojumi, derīgo izrakteņu ieguve, rekreācijas un tūrisma būvju un objektu būvniecība, teritorijas labiekārtošana, medību tūrisms.

ŪDEŅU TERITORIJAS

Ezeri un teritoriju šķērsojošās upītes un to ainava ir novada vērtība un attīstības resurss.

Vadlīnijas ūdeņu teritoriju attīstībai un aizsardzībai:

1. Lielākie novada ezeri – Engures ezers, Kaņieris un Valguma ezers atrodas īpaši aizsargājamajās dabas teritorijās, to izmantošanu nosaka vispārējie un individuālie teritoriju izmantošanas noteikumi.

2. Pārējiem novada ezeriem un upēm un to piekrastes teritorijām ir rekreācijas funkcija, ievērojot dabas aizsardzības prasības.

3. Gar ūdeņu teritorijām nav pieļaujama vienlaidus apbūves attīstība, jāsaglabā pārvietošanās iespējas gar to krastiem.


36

2.3.NOVADA FUNKCIONĀLĀS SAITES

Novadam jāstiprina sadarbība ar esošajiem un potenciālajiem sadarbības partneriem (pašvaldībām, uzņēmumiem, institūcijām u.c.) kas sekmēs izglītības, darbaspēka, pakalpojumu, transporta, vides infrastruktūras, kultūras, tūrisma, dabas aizsardzības un citu jomu attīstību ne tikai novadā, bet arī Rīgas plānošanas reģionā un ārpus tā.

Kopīgās intereses ar Tukuma novadu: o Ķemeru nacionālā parka resursu ilgtspējīga

izmantošana; o meža aizsargjosla ap Tukuma pilsētu; o apbūves paplašināšanās Engures novadā ap Tukuma

pilsētu; o lidlauks un Smārdes Industriālais parks; o Tukuma pilsētas notekūdeņu attīrīšanas ietaises un

ūdens ņemšanas vietas; o jaunas apbūves plānošana Smārdes pagastā pie pilsētas

dienvidu robežas; o valsts autoceļu A10 un P98 krustojuma rekonstrukcija; o EuroVelo 10 veloceliņa attīstība; o pansionāts „Rauda”;

Kopīgās intereses ar Jūrmalas pilsētu:

o Ķemeru nacionālā parka resursu ilgtspējīga izmantošana;

10.ATTĒLS. NOVADA KOPĪGO INTEREŠU TERITORIJAS UN OBJEKTI


37

o valsts galvenā autoceļa infrastruktūras sakārtošana (tai skaitā autoceļa A10 Rīga- Ventspils šauro posmu rekonstrukciju);

o satiksmes uzlabošana un attīstības veicināšana, veloceliņu maršrutu izstrāde;

o EuroVelo 10 veloceliņa attīstība; o inženierkomunikāciju izmantošana un attīstība (Lapmežciema

pagasts); o Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjoslas apsaimniekošana; jahtu

tūrisms;

Kopīgās intereses ar Mērsraga novadu:

o valsts reģionālo autoceļu satiksmes uzlabošana un attīstības veicināšana;

o dabas parka Engures ezers aizsardzība un ilgtspējīga izmantošana; o Mērsraga un Engures ostu sadarbība, jahtu tūrisms;

ĪSTENOŠANA UN UZRAUDZĪBA Lai īstenotu Engures novada ilgtspējīgas attīstības stratēģiju un sekotu tās ieviešanai, pašvaldība atbilstoši normatīvo aktu prasībām izstrādās ilgtspējīgas attīstības stratēģijai pakārtotus vidēja termiņa attīstības plānošanas dokumentus:

o attīstības programmu; o teritorijas plānojumu.

Stratēģijas ieviešanas un uzraudzības process sasaistāms ar Attīstības programmas īstenošanas uzraudzību – veidojot kopīgu informācijas sistēmu un sagatavojot trīs gadu pārskata ziņojumu par ilgtspējīgas attīstības stratēģijas ieviešanas pasākumiem un rezultātiem. Engures novada attīstības programmā definētie vidējā termiņa mērķi, prioritātes, uzdevumi, rīcības un rezultatīvie rādītāji tiks noteikti atbilstoši ilgtspējīgas attīstības stratēģijā izvirzītajiem ilgtermiņa mērķiem un rezultatīvajiem rādītājiem.

Reizi trīs gados attīstības programmas uzraudzības ziņojumi tiks papildināti ar pārskatu par Engures novada telpiskās attīstības perspektīvas īstenošanu. Rezultatīvo rādītāju sarakstu un sasniedzamos rezultātus iespējams pārskatīt, rezultātu izmaiņu pamatojumu iekļaujot attīstības programmas uzraudzības ziņojumos.

Ilgtspējīgas attīstības stratēģija

Attīstības programma Teritorijas plānojums

Stratēģiskā daļa Telpiskās attīstības

perspektīva

engures novada ilgtspējīgas attīstības stratēģija 2013 ... · engures novada ilgtspĒjĪgas...

Documents