kāpēc ir svarīga datu analītika un kam tā noder?
TRANSCRIPT
Kāpēc ir svarīga datu analītika un kam tā noder?
Agnese Rutkovska
Latvijas Bankas ekonomiste
12.03.2015
Kāpēc ir svarīga datu analītika un kam tā noder?
• Kādi datu avoti visbiežāk tiek izmantoti Latvijā?
• Kādus lēmumus pieņem ekonomikas dalībnieki?
• Kādas ekonomiskās norises vērojamas pēdējos 20 gados? Kādas
kļūdas pieļautas, ignorējot par iespējamām problēmām vēstošos
datus.
• Datu precizitāte – jo precīzāki būs dati, jo kvalitatīvāki – lēmumi.
Atskaites reizēm ir kaitinošas, bet tās ir nepieciešamas.
2
Kādi datu avoti visbiežāk tiek izmantoti Latvijā?
• Latvijas dati:
o Centrālās statistikas pārvaldes datubāze www.csb.gov.lv
o Latvijas Bankas datubāze www.bank.lv
• Eiropas valstu dati:
o Eurostat datubāze http://ec.europa.eu/eurostat/data/database
• Pasaules valstu dati:
o Starptautiskā valūtas fonda datubāze www.imf.org
o Pasaules Bankas datubāze www.worldbank.org
o OECD datubāze www.oecd.org
3
Kādus lēmumus pieņem ekonomikas dalībnieki?
5
IedzīvotājiTērēt?
Aizņemties?
Iegādāties
mājokli?
Uzkrāt?
Mācīties? Strādāt? Dibināt uzņēmumu? Plānot ģimeni?
Pirkt auto, tagad vai pēc kāda laika? Kādas būs cenas?
Kādas būs aizņēmumu un noguldījumu likmes?
Kādu politiku
atbalstīt?
Kādus lēmumus pieņem ekonomikas dalībnieki?
6
Uzņēmēji Vai būs
pieprasījums?
Kurus
eksporta tirgus
izvēlēties?
Kādu cenu likt
produkcijai?
Investēt?
Paplašināt ražošanu? Pārdot uzņēmumu? Kādas būs
izejmateriālu cenas? Kādas cenas noteikt produkcijai?
Kādas būs aizņēmumu un noguldījumu likmes?
Kādus lēmumus pieņem ekonomikas dalībnieki?
7
Valdība Tērēt?
Aizņemties?
Palielināt vai
samazināt
nodokļus?
Uzkrāt?
Kādi būs nodokļu ieņēmumi? Kādus izdevumus plānot?
Kā sabalansēt dažādas vajadzības? Kādas būs parāda
refinansēšanas likmes?
Kādas ekonomiskās norises vērojamas pēdējos 20 gados?
Kādas kļūdas pieļautas, ignorējot par iespējamām problēmām vēstošos datus.
8
“Gāzi - grīdā!” politika sevi neattaisnoja. Brīdinājumus politiķi ignorēja
Latvijas reālā IKP pieaugumi (%)
Avots: CSP
-15
-10
-5
0
5
10
15
2000
2001
2002
2003
2004
2005
2006
2007
2008
2009
2010
2011
2012
2013
2014
-15
-10
-5
0
5
10
15
20
25
20
00
20
01
20
02
20
03
20
04
20
05
20
06
20
07
20
08
20
09
20
10
20
11
20
12
20
13
20
14
IKP Eksports
Nauda arvien vairāk plūda mājokļu būvniecībā, nevis eksportējošajās nozarēs.
IKP un eksporta pārmaiņas (% pret iepriekšējo gadu)
Nefinanšu investīcijas (miljardi eiro)
Avots: CSP 10
0
1
2
3
4
5
6
7
20
08
20
09
20
10
20
11
20
12
20
13
Citas nozares
Tirdzniecība
Būvniecība, NĪ
Transports
Rūpniecība
“Treknajos gados” Latvijas tekošā konta deficīts pārsniedza pat 20% no IKP – tērējām krietni vairāk kā nopelnījām
Avots: Latvijas Banka
Tekošā konta saldo (% no IKP)
-25
-20
-15
-10
-5
0
5
10
200
0
200
1
200
2
200
3
200
4
200
5
200
6
200
7
200
8
200
9
201
0
201
1
201
2
201
3
201
4
Produktivitāte sāka neglābjami atpalikt no algu kāpuma
Produktivitāte un darba samaksa(2000.g.=100%)
Avots: Eurostat 12
100
150
200
250
300
350
20
04
20
05
20
06
20
07
20
08
Produktivitāte Darba samaksa
Mājsaimniecības izaugsmes gados nekrāja. Tāpēc krīzē bija spiestas izdevumus mazināt un veidot piesardzības uzkrājumus, tā pastiprinot kritiena dziļumu.
Mājsaimniecību uzkrājumi (neto, % no IKP)
Bruto darba samaksas pārmaiņas (% pret iepriekšējo gadu)
Avots: CSP 13
-10
-8
-6
-4
-2
0
2
4
200
0
200
1
200
2
200
3
200
4
200
5
200
6
200
7
200
8
200
9
201
0
201
1
201
2
201
3 -10
-5
0
5
10
15
20
25
30
35
200
0
200
1
200
2
200
3
200
4
200
5
200
6
200
7
200
8
200
9
201
0
201
1
201
2
201
3
-2
0
2
4
6
8
10
12
14
16
200
0
200
1
200
2
200
3
200
4
200
5
200
6
200
7
200
8
200
9
201
0
201
1
201
2
201
3
201
4
Inflācija sasniedza divciparu kāpumu. Mājokļa cenas 2007.g. auga par teju 40%
Patēriņa cenu pārmaiņas (% pret iepriekšējo gadu)
Avots: CSP 14
-40
-30
-20
-10
0
10
20
30
40
200
7
200
8
200
9
201
0
201
1
201
2
201
3
Mājokļa cenu pārmaiņas (% pret iepriekšējo gadu)
Arī valdība izaugsmes gados nekrāja un krīzē veica konsolidāciju
Valsts budžets (neto, % no IKP)
Strukturālais valsts budžets
(% no IKP)
Avots: CSP 15
-10-9-8-7-6-5-4-3-2-10123456
200
1
200
2
200
3
200
4
200
5
200
6
200
7
200
8
200
9
201
0
201
1
201
2
201
3
201
4
Cikliskā komponenteValsts budžeta deficītsStrukturālais deficīts
-0.4 -0.6 -0.6
-4
-8.9 -8.2
-3.4
-0.8 -0.9 -1.1
-17.7
-14.1
-5.4
-1.6
-20
-15
-10
-5
0
200
5
200
6
200
7
200
8
200
9
201
0
201
1
201
2
201
3
201
4
Konsolidācija
Valsts budžeta deficīts
Budžeta deficīts bez konsolidācijas
Strukturālais deficīts
Ekonomikas struktūra kopš pirmskrīzes laika ir krietni uzlabojusies, tomēr joprojām ir daudz izaicinājumu…
16
Latvijas ekonomika šobrīd atdziest
5.9
4.7
4.14.5
2.3
3.3
2.42.1
-1.0
0.0
1.0
2.0
3.0
4.0
5.0
6.0
7.0
2013
I
II III IV 2014
I
II III IV
Ceturkšņa pārmaiņas Gada pārmaiņas
4.8 4.8
2.5
2.0
0.0
1.0
2.0
3.0
4.0
5.0
6.0
2012 2013 2014 2015 (LB
prognoze)
3.5
Reālā IKP pārmaiņas (%)
Avots: CSP 17
3.1
Pēdējo divu gadu laikā eksporta pieaugums ir bijis vājākais kopš krīzes laikiem
30.334.3
14.0
22.7
9.6
-18.7
30.527.6
15.0
2.1 2.2
-20.0
-10.0
0.0
10.0
20.0
30.0
40.0
2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014
Latvijas preču eksporta gada izmaiņu temps (%)
Eksporta izaugsmi bremzē gan Krievijas pieprasījuma kritums, gan vājā eiro zonas izaugsme
0.7
-4.3
9.7
-3.0
2.2
-5 0 5 10 15
Citas
NVS
Pārējā ES
Eiro zona
Kopā
Avots: CSP
Nominālā preču eksporta gada izaugsme 2014. gadā (%)
Nominālā preču eksporta gada izaugsme 2014. gadā (%) 19
Kreditēšana turpina stagnēt
20
Kredītiestāžu rezidentiem izsniegtie kredīti (mljrd. eiro)
un to attiecība pret IKP (%)
Avots: Latvijas Banka, CSP
0
25
50
75
100
125
0
5
10
15
20
25
2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014
Kredītu atlikums, miljrd. eiro Kredītu un IKP attiecība, % (labā ass)
-8.4 mljrd. eiro
Ilgstoši zemi ieguldījumi pētniecībā un attīstībā
3.6
3
3.4
9
2.8
4
2.7
4
2.6
6
2.2
0
2.0
6
1.9
5
1.9
2
1.7
4
1.5
2
1.4
9
1.4
9
1.4
7
1.2
9
1.2
8
1.2
1
1.1
2
0.8
4
0.8
3
0.7
0
0.6
6
0.6
4
0.6
1
0.6
0
0.5
4
0.4
7
0.4
6
0.0
0.5
1.0
1.5
2.0
2.5
3.0
3.5
4.0
Som
ija
Zv
iedri
jaD
ānij
aV
ācij
aA
ust
rija
Fra
nci
jaB
eļģij
aS
lovēn
ija
Nīd
erla
nd
eL
ielb
ritā
nij
aIg
aun
ija
Čeh
ija
Lu
kse
mbu
rga
Īrij
aP
ort
ugāl
eS
pān
ija
Itāl
ija
Un
gār
ija
Lie
tuv
aH
orv
ātij
aP
oli
jaM
alta
Gri
eķij
aS
lovāk
ija
Lat
vij
aB
ulg
ārij
aR
um
ānij
aK
ipra
Ārvalstu finansējums
Privāto bezpeļņas iestāžu
finansējums
Augstskolu finansējums
Uzņēmumu finansējums
Valsts finansējums
Kopējais finansējums
21
Ieguldījumi P&A, un to finansējums pa sektoriem (% no IKP, vidēji 2004.-2013.gadā)
Avots: Eurostat, autores aprēķini un novērtējumi
30.5
35.2
0
5
10
15
20
25
30
35
40
ES (28) Latvija
Avots: Eurostat
Džini indekss 2013.g.
Augsta ienākumu nevienlīdzība. Tajā skaitā arī reģionālā griezumā
Negatīvās novecošanās procesu tendences (emigrācija un dzimstība)
Demogrāfiskā slodze (Darbspējas vecumu nesasniegušo un pārsniegušo personu
skaits vidēji uz 1 000 personām darbspējas vecumā)
Avots: CSP 23
0
100
200
300
400
500
600
700
800
199
01
99
11
99
21
99
31
99
41
99
51
99
61
99
71
99
81
99
92
00
02
00
12
00
22
00
32
00
42
00
52
00
62
00
72
00
82
00
92
01
02
01
12
01
22
01
32
01
4
Virs darbspējas vecumaLīdz darbspējas vecumam
Valsts parāds pakāpeniski samazinās, atmaksājot aizņēmumus no EK, tomēr tas joprojām ir krietni virs pirmskrīzes līmeņa
Valsts parāds (% no IKP)
Avoti: Eurostat; Latvijas Banka; F- prognoze
14 15 1512
119
20
37
4542 41
38 38
33
0
5
10
15
20
25
30
35
40
45
50
20
02
20
03
20
04
20
05
20
06
20
07
20
08
20
09
20
10
20
11
20
12
20
13
20
14F
20
15F
EZ tiek veikta kvantitatīvā stimulēšana
25
Gan stabilitātei, gan izaugsmei nepieciešami trīs atbalsta punkti
26
Datu precizitāte – jo precīzāki būs dati, jo kvalitatīvāki – lēmumi.
27
Atskaites reizēm ir kaitinošas, bet tās ir nepieciešamas.
28