Izglītības sistēma Spānijā

Prof. A. Rauhvargersandrejs.rauhvargers@lu.lv

Lielbritānija – Anglija, Velsa un Ziemeļīrija

Francijas izglītības sistēmas vienkāršota shēma

Vispārēja informācijan Iedzīvotāji – 43 miljoni Autonomās kopienas:n Andalūzija, Estremadūra, Galīcija, Kastīlija,

Kastīlija-Leona, Kantabrija, Mursija, Navarra, Rioha, Valensija, Basku zeme, Katalonija

n Autonomajām kopienām ir plašas pilnvaras izglītības sistēmas organizēšanā, tajā skaitā izglītības likumdošanā

Spānijas autonomās kopienas

Iedzīvotāji – 43 miljoni

Valodas:

Valsts oficiālā:spāņu (kastīliešu),

Citas oficiālās (kā otrās)galīciešu - Galīcijāvalensiešu – Valensijas kopienākataloņu - Katalonijā, daļā Aragonas, Balearu salās

(Ibiza, Maljorka, Formentera) un Andorāeuskera (basku) – basku zemē + daļā Navarras

Pirmais izglītības likums –1857. gadā – spēkā līdz 1970. gadam

Ley Moyano (Moyano Likums)n pirmo reizi apvieno izglītības sistēmun Pavārgi, bet sāk regulēt baznīcas lomu

izglītībān Nosaka laicīgās/zinātniskās vid.izgl. saturun likumisku atbalstu un veicināšanu privātai

izglītībai – galvenokārt katoļu sākumskolā un vidējā izglītībā

n Iekļauj tehnisko un dabaszinātņu izglītību augstskolas izglītībā

Pirmsskolas izglītība

n 0-6 gadi:q 0-3 gadi Jardín de Infancia

q 3-6 gadi Preescolarq Neobligāta, pieejama visiem

n Pieejamības nodrošināšana:n valsts maksā subsīdijas vecākiem, kuri

citādi nevar atļauties pirmsskolas izglītību saviem bērniem

n (valsts atbalsts 2004. g. 557 € gadā)

Bērnu skaits pirmsskolas grupās

n Līdz 1 gadam - 8 n 1 - 2 gadus vecie - 13n 2 - 3 gadus vecie - 20n 3 - 6 gadus vecie - 25

Pirmsskolas izglītības gads

n No septembra 1. nedēļas līdz jūlija pēdējai nedēļai

n 3-6 gadus vecajiem – var būt saskaņots ar sākumskolas laikiem

n Nodarbības ir 25 stundas nedēļā.kopējais laiks 35 stundas nedēļā

Mēdz būt saskaņots ar vecāku daba laikiemVairumā iestāžu piedāvā pusdienas,

tagad sāk piedāvāt arī brokastis no 7.30

Pirmsskolas programma

n Izglītības saturs organizēts, lai veicinātu bērnu dzīves pieredzi un attīstību

n Saturu NEDALA atsevišķos priekšmetos, lai n eveidotos fragment

āra realitātes uztvere

n Priekšmetu saturs tiek veidots globālā un integrētā kontekstā, lai bērni gūtu jēgpilnu pieredzi.

Pirmsskolas programman Personiskā identitāte un patstāvīban sevis un savu spēju un robežu aptveršana, lai

nodrošinātu, ka bērns jebkurā brīdī spēj pilnībā izmantot savus iekšējos resursus. Mērķi: savu spēju un robežu apzināšanās, diferenciācija no citiem, pakāpeniska neatkarības veidošanās no pieaugušajiem.

n Fiziskās un sociālās vides atklāsme. n Bērnības pieredzes pakāpeniska paplašināšana,

pakāpeniski veidojot izpratni par fizisko un sociālo pasauli, veidojot piederības sajūtu, cieņu, interesi un spēju novērtēt šīs pasaules sastāvdaļas.

n Aptveramie jēdzieni: sociālās pamatgrupas, dzīvošana, objekti, dzīvnieki un augi.

Pirmsskolas programma

n Personiskā identitāte un patstāvība, n sevis un savu spēju un robežu aptveršana,

lai nodrošinātu, ka bērns jebkurā brīdī spēj pilnībā izmantot savus iekšējos resursus.

n Mērķi: q savu spēju un robežu apzināšanās, q diferenciācija no citiem, q pakāpeniska neatkarības veidošanās no

pieaugušajiem.

Pirmsskolas programman Fiziskās un sociālās vides atklāsme. n Bērnības pieredzes pakāpeniska

paplašināšana, q veidojot izpratni par fizisko un sociālo

pasauli, q veidojot piederības sajūtu, cieņu, interesi

un spēju novērtēt šīs pasaules sastāvdaļas. n Aptveramie jēdzieni: q sociālās pamatgrupas, q dzīvošana, q objekti, dzīvnieki un augi.

Pirmsskolas programman Komunikācija. n Nolūks – uzlabot indivīda un apkārtējās

vides attiecības. n Bērni mācās izteikt un attēlot savas izjūtas,

domas, pieredzi utt. lietojot dažādus komunikācijas veidus : q runu, q ieskatu rakstītā valodā,q plastiku, q ķermeņa valodu, q muzikālu izteiksmi, q telpiskas attiecības, izmērus.

Pirmsskolas programma

n 3-6 gadīgajiem uzsvars uz n valodu kā līdzekli, lai saprastos un iekļautos

vidē; n pozitīva un līdzsvarota paštēla veidošanu, n ikdienas ieradumu apguvi kā ceļu uz

personīgu patstāvību.

Skolas izglītība –pilna vidējā izgl. 12 gados

n Obligātā izglītība 10 klases līdz 16 gadu vecumam

Sākumskolan Bezmaksas, n Aizliegts veidot un pieprasīt dalību jebkādos fondos,

īpašās aktivitātēs, par ko būtu jāmaksān Valstij ir atbalsta grantu sistēma, lai mācīties varētu

katrs neatkarīgi no izcelsmes un dzīvesvietas,n Ja nepieciešamas, nodrošina kopmītnes/ internātus,

transportun Uzņemšana skolā – garantēta dzīvesvietai tuvākajā

skolā, ja sasniegts atbilstošais vecumsn Drīkst izvēlēties ari citu/ privātu skolu, ja tā atrodas

saprātīgā attālumā no dzīvesvietas

Sākumskola (colegio) 6 gadi no 6 g. vec.

n Organizēta 3 ciklos pa 2 gadiem n Viena cikla robežās ar grupu/ klasi strādā

viens skolotājs, izņemot fizisko kultūru, mūziku un svešvalodu, ko māca speciālisti

n Klasē max 25 skolēni, n Skolas gads sākas ne ātrāk kā 7. sept.

turpinās līdz vismaz 27.jūn.n Skolas nedēļa: pirmdiena līdz piektdienai,n Diena divdaļīga: 9.00/10.00-12.00/13.00 un

14.30/15.30-16.00/17.00

Sākumskola –priekšmeti (st. gadā)

Centralizēti plānotais ir ne vairāk par 55% no kopējā, pārējo nosaka autonomā kopiena

Dabas sociālās un kultūrvides izpratne 87

Mākslas izglītība 70Sports/ fiziskā kultūra 70Spāņu valoda un literat ūra 175Svešvaloda -Matemātika 88Reliģija/ sabiedriskās vai kultūras akt. 53

Kopā centralizēti plānotais, max. 543

t.i. pavisam vismaz 1000 stundas gadā

Educaćion Secundaria

n Latvijas izpratnē pamatskola + vidusskola

Pirmās demokrātiskās vēlēšanas pēc Franko diktatūras - 1977 gadā

n Diktatūras laikā izglītībai bija jābūt katoliskai un nacionālistiskai. Nedaudz brīvdomības kļuva iespējama sākot ar 1953. gadu vidējās izglītības elitārais modelis tika pārveidots uz pieejamāku, to iedalot 2 (3) līmeņos:q zemākajā 7.-8. kl. q augstākajā 9.-10 kl. unq pirmsuniversitātes “bachillerato” 11.-12.kl

Pamatskolas/vidusskolas iedalījums

n (3) līmeņi:q zemākais 7.-8. kl. q augstākais 9.-10 kl. unq pirmsuniversitātes “bachillerato” 11.-12.kl

1970. gada likums. Raksturīgākais:

n Vispārēja obligātas izglītības ieviešana 6 -14 gadiem vienotā nediskriminējoša sistēmā.

n Rūpes par kvalitatīvu izglītību visiem. n Valsts lomas paplašināšanās izglītībā –

atbildībā par q izglītības sistēmu kopumā un par q vietu nodrošināšanu skolās

n Ievērojamu privāto izglītības iestāžu klātbūtni pirmsaugstskolas izglītībā

n Saišu izveidi starp izglītību un darba tirgu, nodrošinot, ka izglītību ieguvušie der darbam

Obligātā pamatizglītība "Educación Secundaria Obligatoria" – pavisam 10 klases

n 4 skolas gadi, (t.i. 7-10.klase),vecums 12 -16 g.

n Tie, kas sasniedz paredzēto līmeni, saņem diplomu Graduado en Educación Secundaria

n Diploms dod tiesības stāties q jebkurā no "Bachillerato" progr. veidiem q vai vidējā līmeņa arodizglītībā

n Ja nesasniedz paredzēto, saņem apliecību par skolas apmeklēšanas gadu skaitu un atzīmēm

n Skolas saucas “Istituto Educación Secundaria ”

Obligātā (pamat) izglītība

n Sākumskola un Educación Secundaria Obligatoria līdz 16 gadu vecumam ir bezmaksas

n Tiem, kas 16 gados neiegūst Graduado en Educación Secundaria, ir tiesības turpināt izglītību līdz 18 gadu vecumam, ja eksaminētāji apliecina, ka ir cerības šajā laikā attiecīgo izglītības līmeni apgūt.

Finansēšanan Sākumskolā un pamatizglītībā valsts skolas dibina

un finansē autonomās kopienas. n Privātajām skolām autonomās kopienas dod

subsīdijas saskaņā ar “izglītības līgumiem”, ietverq skolotāju un pārējā personāla algas, kā arī q uzturēšanas izmaksas.

n Izglītības līgumiem ir divēji mērķi:q nodrošināt izglītību obligāto bez maksas un q dot iespējas izvēlēties skolu ārpus valsts

piedāvājuma. n Neobligātajā vidusskolas izglītībā ir iespējama arī

daļēja subsidēšana, tad skola var prasīt mācībumaksu, kas nepārsniedz valsts noteikto.

Bachilleraton Bachillerato programmas 11-12.kl.n Bachillerato: 4 programmu veidi:n Māksla: mākslas vēsture, apjoms (skulptūra) un

krāsas (glezniecība) n Dabaszinātnes: bioloģija, ķīmija, fizika/zemes

zinātnes, matemātikaPaveids: Dabas + inženierzinātnes: fizika, matemātika, ķīmija, rasēšana

n Sociālās zinātnes: lietišķā matemātika, ekonomika, socioloģija/psiholoģija

n Humanitārās zinātnes: Latīņu un sengrieķu valodas, vēsture, mākslas vēsture/psiholoģija

Skolas Istituto Educación Secundaria

Parasti zem viena jumta :n pamatizglītība (12-16 g.)n Bachillerato programmas unn Vidējās arodizglītības programmas q Arodizglītība ir organizēta norobežoti no

bachillerato programmā, bet tiek kopīgi izmantoti cilvēku un materiālie resursi

bachillerato programmas organizācija – kopīgie priekšmeti

n Sports un fiziskā kultūra (35 stundas) n Filozofija (140 stundas) n Vēsture (70 stundas) n Spāņu un otra oficiālā valoda/lit. (210 st) n Svešvaloda (210 st) n Reliģija/cits priekšm (70 st)

q Bachillerato programmas – 2 gadu (bet ne vairāk par 4!)

bachillerato programmu specifiskie priekšmeti pa 70 stundām katrs - t.i. 2 gadus pa 1 stundai nedēļā

Māksla Dabas/vesel. zin. Hum.un soc.z in. Tehnoloģijas

Zīmēšana I Zīmēšana II Rasēšana I Rasēšana II ApjomsMākslas vēst.AttēlsDizaina princ.Izteiksmes tehn.

grafiskāsplastiskās

Fizika un ķīmijaBioloģ un ģeoloģ.Matemātika I Matemātika II FizikaĶīmijaBioloģijaRasēšana IRasēšana II Zemes un vides

zinātnes

Latīņu val I Latīņu val II Grieķu val I Grieķu val II Mākslas vēst.Mūzikas vēst.Mūsdienu vēst.ĢeogrāfijaEkonomika/

biznesa vad.Matem. un

lietišķās dabaszin. I, II

Fizika un ķīmijaMatemātika I Matemātika II Rasēšana I Rasēšana II FizikaMehānikaElektrotehn.Rūpnieciskās

tehnol. IRūpnieciskās

tehnol. II

Bachiller diploms

n Bachiller diploms dod tiesības iestāties q universitātē (parasti, kārtojot

iestājeksāmenus) vai q Augstākā līmeņa specializētajā aroda

izglītībā

n Atbilstoši izvelētajai studiju jomai, Bachillerato programmā jābūt apguvušam noteiktus priekšmetus.

Specializētās skolasn E nseñanzas de Régimen Especialn Galvenokārt Mākslas vai valodu apguve

nolūkā gatavot profesionālus mūziķus, dejotājus, aktierus, plastikas māksliniekus un dizainerus.

n Mācības ir iedalītas dažādos līmeņos un pakāpēs ar atšķirīgiem uzņemšanas nosacījumiem

n Valodu izglītības mērķis ir svešvalodu vai otro oficiālo valodu apguve un to var uzsākt ar sākumskolas vai obligātās izglītības dokumentu

Spānijā ir 51 valsts un 21 privāta universitāte

n Studijas sākas oktobrī,

n Sesija ir februārī un n studiju gads beidzas jūnija beigās

Uzņemšana augstskolā

n Kā likums iestājeksāmenin Galvenā kvalifikācija ar ko var stāties –

Bachillern Arodizglītības beidzēji – var, bet tikai savā

konkrētajā jomān Pēc 25 gadu vecuma – var bez jebkāda

diploma, bet jāspēj nokārtot iestājeksāmenus

Augst. Izgl finansēšanan Valsts universitātēs daļu studiju izdevumu sedz

valsts. n Studentiem ir jāmaksā daļa studiju maksas un

reģistrācijas maksa. n Privātajās universitātēs studiju maksa 2000-3000

EUR semestrīn Citi universitāšu ienākumi:q Subsīdijas no autonomajām kopienāmq Privātu vai valsts organizāciju sponsorējumsq Ieņēmumi par pētījumiem, mākslas vai tehniskām

izstrādnēm, apmācības organizēšanu valsts vai privātu iestāžu vajadzībām

Grādu sistēma universitātēsn Studijas organizētas “2 ciklos” taču tikai kopš 2005.

gada uzsākta 2 ciklu pārveide par bakalaura –maģistra sistēmu

n 1. cikls: iegūst diplomatura vai tehniķa kvalifikāciju Arquitectura Técnica vai Ingeniería TécnicaTikai atsevišķās jomās diplomatura tiešām ir patstāvīga kvalifikācija,

n Pārējās 2 ciklu sistēmā jāapgūst abi cikli, lai iegūtu jēgpilnu kvalifikāciju.

n 2. cikls: rezultātā pēc kopā 5 gadu studijām iegūst licenciatura,

n Paralēli universitātes realizē virkni programmu, kuras nav oficiāli apstiprinātas un piešķir grādu Maestrias, reizēm arī sauktu angliski Master

Spānijas augstākā izglītība

n Bez tam:q 6 gadu programmas medicīnāq 4 gadu programmas mūzikā/mākslā

Oficiālās studiju programmasn Oficiālās programmas nosaka Universitāšu

koordinācijas padome un to rezultātā iegūtie diplomi ir atzīti visā Spānijā

n Universitāšu akadēmiskā brīvība atļauj oficiālajās programmās izmainīt 15% apjoma, padarot programmu q Precīzāk noteiktu vai elastīgāku,q Paaugstinot prasības vai paplašinot apgūstamās

jomas q Ietverot tehniskus, mākslas vai vispārizglītojošus

aspektus n Kredītpunktu sistēma – atšķirīga no pārējās Eiropas:

1 kredītpunkts atbilst 10 kontaktstundām.n Šobrīd tikai sākas pāreja uz ECTS

Programmu uzbūven Pamatpriekšmetu jomas, kas obligātas

attiecīgā oficiālā grāda ieguvei – vienotas visā Spānijā. Sastāda q 1. ciklā 30-45% un q 2. ciklā 25-40%

n Augstskolas noteiktās jomas attiecīgajai programmai. Te ietilpst q obligāti apgūstami attiecīgā virziena

atbalsta priekšmeti (> 15% apjoma) un q priekšmeti, kurus var izvēlēties no

augstskolas piedāvājuma n 10 % brīvas izvēles priekšmetu.