Ierosinātie Standartu grozījumi

Starptautiskā Iekšējā audita Standartu padome (angliski The International Internal Audit Standards Board (IIASB)) ir sagatavojusi dokumenta projektu ar Iekšējā audita profesionālās prakses starptautiskajiem standartu (Standarti) grozījumu priekšlikumiem, kuri būs spēkā no 2016. gada 1. februāra līdz 30. aprīlim. Veikto izmaiņu skaidrojums: teksts zilā krāsā ir svītrota vecā redakcija, sarkanā krāsā ir piedāvātā jaunā redakcija jeb grozījumi. Sadaļā "Pamatojums" ir atspoguļoti apsvērumi nepieciešamajiem grozījumiem.

1. Standartu ievada grozījums:

IEKŠĒJĀ AUDITA PROFESIONALĀS PRAKSES STARPTAUTISKIE STANDARTI (STANDARTI) Ievads starptautiskajiem standartiem Standartu ievads Iekšējais audits tiek veikts dažādās tiesiskajās sistēmās un kultūrvidēs, organizācijās, kas atšķiras pēc darbības mērķa, lieluma, sarežģītības un struktūras; iekšējo auditu veic gan tādas personas, kas ir konkrētajā organizācijā, gan personas, kas tajā nav. Lai gan attiecīgā vide var ietekmēt iekšējā audita praksi, IAI Iekšējā audita profesionālās prakses starptautisko standartu (Standarti) ievērošana ir būtiska, izpildot iekšējo auditoru un iekšējā audita struktūrvienību pienākumus. Ja saskaņā ar tiesību aktiem vai noteikumiem iekšējiem auditoriem vai iekšējā audita struktūrvienībai ir aizliegts ievērot noteiktas Standartu daļas, tas ir pienācīgi jāatspoguļo un ir jānodrošina atbilstība pārējām Standartu daļām. Ja Standartus izmanto kopā ar citu iestāžu izdotajiem standartiem, audita paziņojumos attiecīgi var norādīt arī to, ka izmantoti citi standarti. Ja starp Standartiem un citiem standartiem pastāv pretrunas, iekšējiem auditoriem un iekšējā audita struktūrvienībai ir jāievēro Standarti, un citus standartus var ievērot tad, ja tie nosaka stingrāku kārtību Standartu mērķis ir: 1.noteikt iekšējā audita prakses pamatprincipus 1. nodrošināt pamatnoteikumus, kas vajadzīgi, lai veiktu un sekmētu daudzveidīgas iekšējā audita darbības, kas rada pievienoto vērtību; 2. izveidot pamatu iekšējā audita rezultātu novērtēšanai; 3. sekmēt organizatorisko procesu un darbību pilnveidošanu. Standarti ir obligātas prasības, kuru pamatā ir principi un kuru vidū ir uz principu kopumu balstītas obligātas prasības, kas sastāv no:

iekšējā audita profesionālās prakses un iekšējā audita efektivitātes novērtēšanas pamatprasību paziņojumiem, kuri ir starptautiski piemērojami gan organizāciju, gan individuālā līmenī;

skaidrojumiem, kas precizē paziņojumos Standartos izmantotos terminus un jēdzienus. Kopā ar Ētikas kodeksu Standarti iekļauj Starptautiskās profesionālās prakses pamatnoteikumu (SPPP) obligātos elementus; tādēļ atbilstība Standartiem un Ētikas kodeksam nozīmē atbilstību SPPP obligātajiem elementiem. Standartos ir izmantoti termini, kuriem piešķirtas īpašas nozīmes, kas izskaidrotas terminu vārdnīcā. Jāņem vērā, Lai pareizi saprastu un piemērotu Standartus, ir jāņem vērā gan Standarti, gan to Skaidrojumi, gan arī Terminu vārdnīcā iekļautās īpašās nozīmes. Turklāt jāņem vērā, ka Standartos beznosacījumu prasības tiek izklāstītas vajadzības izteiksmē, savukārt vajadzības izteiksmes vēlējuma

paveids (‘būtu’) tiek izmantots gadījumos, kad prasības ir vēlams ievērot, ja vien saskaņā ar profesionālu vērtējumu pastāvošajos apstākļos pieļaujama atkāpšanās no tām. Lai Standartus pareizi saprastu un piemērotu, ir svarīgi izmantot paziņojumus un to skaidrojumus, kā arī terminu vārdnīcā iekļautos terminu skaidrojumus. Standartu struktūrā iekļauti organizatoriskie standarti, darba izpildes standarti un ieviešanas standarti. Organizatoriskie standarti attiecas uz to organizāciju un pušu raksturīgajām pazīmēm, kuras veic iekšējā audita darbības. Darba izpildes standartos ir izklāstīta iekšējā audita darbību būtība un paredzēti kvalitātes kritēriji, attiecībā pret kuriem var novērtēt šo pakalpojumu izpildi. Organizatoriskie un darba izpildes standarti attiecas uz visiem iekšējā audita pakalpojumiem. Ieviešanas standarti papildina organizatoriskos un darba izpildes standartus, nosakot prasības, kas attiecas uz pārliecības radīšanas (.A) vai konsultēšanas (.C) darbībām. Pārliecības radīšanas pakalpojumu ietvaros iekšējais auditors objektīvi vērtē pierādījumus, lai sniegtu neatkarīgu atzinumus vai slēdzienu par vienību, darbību, funkciju, procesu, sistēmu vai citiem izpētes priekšmetiem. Pārliecības radīšanas darba uzdevuma būtību un apjomu nosaka iekšējais auditors. Pārliecības radīšanas pakalpojumu sniegšanā parasti ir iesaistītas piedalās trīs puses: 1) procesa īpašnieks – persona vai grupa, kas tieši iesaistīta vienībā, darbībā, funkcijā, procesā, sistēmā vai citā audita priekšmetā, 2) iekšējais auditors – persona vai grupa, kas veic vērtēšanu, un 3) lietotājs – persona vai grupa, kas izmanto vērtējumu. Konsultatīvie pakalpojumi pēc būtības ir padoma sniegšana, un parasti tie tiek sniegti pēc darba uzdevuma klienta īpaša pieprasījuma. Konsultatīvā darba uzveduma būtību un apjomu nosaka, vienojoties ar darba uzdevuma klientu. Konsultatīvajos pakalpojumos parasti ir iesaistītas divas puses: 1) iekšējais auditors – persona vai grupa, kas sniedz padomu, un 2) darba uzdevuma klients – persona vai grupa, kas lūdz un saņem padomu. Sniedzot konsultatīvos pakalpojumus, iekšējam auditoram ir jāsaglabā objektivitāte, un viņš nedrīkst uzņemties vadības pienākumus. Šie Standarti attiecas uz atsevišķiem iekšējiem auditoriem un iekšējā audita darbībām. Visi iekšējie auditori ir atbildīgi par Standartu prasību ievērošanu attiecībā uz individuālo objektivitāti, kvalifikāciju un atbilstošu profesionālo rūpību. Turklāt iekšējie auditori ir atbildīgi par tādu Standartu ievērošanu, kuri attiecas uz viņu darba pienākumu izpildi. Iekšējā audita vadītāji papildus ir atbildīgi par to, lai iekšējā audita struktūrvienība kopumā ievērotu Standartu prasības.

Ja normatīvie akti liedz iekšējiem auditoriem vai iekšējā audita struktūrvienībai ievērot noteiktas Standartu daļas, ir jāievēro visas pārējās Standartu daļas un jāsniedz atbilstoša informācija.

Ja Standarti tiek lietoti kopā ar citu autoritatīvu institūciju izdotajiem standartiem, iekšējā audita ziņojumos var atsaukties arī uz citu standartu izmantošanu, ja tas ir atbilstoši. Šādā gadījumā, ja iekšējā audita struktūrvienība norāda uz atbilstību Standartiem, taču starp Standartiem un citiem standartiem pastāv atšķirības, iekšējiem auditoriem un iekšējā audita struktūrvienībai ir jāievēro Standartu prasības; citu standartu prasības drīkst ievērot, ja tās ir stingrākas.

Standartu pārskatīšana un izstrādāšana ir pastāvīgs process. Pirms Standartu izdošanas Starptautiskā iekšējā audita standartu padome plaši konsultējas un apspriežas. Šajā saistībā tiek publiskots projekta izstrādes process un ieinteresētās personas visā pasaulē tiek aicinātas sniegt savus komentārus. Visi publiskotie projekti ir ievietoti IAI tīmekļa vietnē, kā arī nosūtīti visiem IAI institūtiem.

Skaidrojums: Grozījumi Standartu ievadā tiek ierosināti, lai ņemtu vērā Starptautiskās profesionālās prakses pamatnoteikumu 2015. gada jūlija grozījumus, piemēram, to papildināšanu ar Pamatprincipiem. Skaidrības uzlabošanai ir nedaudz mainīts arī Standartu ievads. 2. Standarta 1000 grozījumi 1000 – Mērķis, pilnvarojums un atbildība Iekšējā audita struktūrvienības mērķis, pilnvarojumus un atbildība oficiāli jānosaka iekšējā audita nolikumā atbilstīgi iekšējā audita profesionālās prakses Pamatprincipiem, iekšējā audita Definīcijai, Ētikas kodeksam un Standartiem. Iekšējā audita vadītājam ir periodiski jāpārskata iekšējā audita nolikums un pārskatītā redakcija jāiesniedz apstiprināšanai augstākajai vadībai un valdei (padomei). Skaidrojums Iekšējā audita nolikums ir oficiāls dokuments, kurā ir noteikts iekšējā audita struktūrvienības mērķis, pilnvarojums un atbildība. Iekšējā audita nolikumā ir noteikts iekšējā audita struktūrvienības stāvoklis organizācijā, tai skaitā, norādot kā izpaužas iekšējā audita vadītāja funkcionālā pakļautība valdei (padomei); sankcionēta piekļuve dokumentiem, personālam un fiziskajiem īpašumiem, kas ir būtiski darba uzdevumu izpildei, noteikts iekšējā audita darbību apjoms. Iekšējā audita nolikuma galīgo apstiprinājumu sniedz valde (padome).

Pamatojums:

Jaunajos SPPP ir ieviesti Pamatprincipi – norādījumi visām iekšējā audita struktūrvienībām, kuri būtu jāievēro, nosakot nolikuma saturu. 3. Standarta 1010 grozījumi

1010 – Iekšējā audita profesionālās prakses Pamatprincipu, Iekšējā audita definīcijas, Ētikas kodeksa un Standartu atzīšana iekšējā audita nolikumā Iekšējā audita nolikumā ir jāatzīst jāatspoguļo tas, ka iekšējā audita profesionālās prakses Pamatprincipu, Iekšējā audita definīcijas, Ētikas kodeksa un Standartu ievērošana ir obligāta. Iekšējā audita vadītājam būtu jāapspriež Misija, iekšējā audita profesionālās prakses Pamatprincipi, Iekšējā audita definīcija, Ētikas kodekss un Standarti ar augstāko vadību un valdi (padomi).

Pamatojums:

Iekšējā audita struktūrvienības mērķis un loma balstās uz tās Misiju. Gan Iekšējā audita profesionālās prakses Pamatprincipi, gan Ētikas kodekss, gan Standarti ir SPPP obligātie elementi, kurus ir vērts apspriest ar augstāko vadību un valdi (padomi).

4. Standarta 1110.A1 grozījumi

1110.A1 – Nedrīkst iejaukties iekšējā audita struktūrvienības darbā, nosakot iekšējā audita apjomu, darba izpildi un rezultātu ziņošanu. Iekšējā audita vadītājam ir pienākums informēt valdi (padomi) par šādu iejaukšanos un apspriest šādas iejaukšanās sekas. Pamatojums: Šis grozījums paskaidro, ka IAV ir jāapspriež ar valdi (padomi) tāda iejaukšanās, kura ietekmē iekšējās audita struktūrvienības darba apjomu, izpildi vai ziņošanu.

5. Jauna Standarta 1112 iekļaušana 1112 Iekšējā audita vadītāja lomas ārpus iekšējā audita Ja iekšējā audita vadītājs pilda vai no viņa tiek sagaidīts, ka viņš pildīs lomas (funkcijas) un/vai pienākumus ārpus iekšējā audita jomas, ir jānodrošina pasākumi, lai ierobežotu neatkarības un objektivitātes mazināšanos. Skaidrojums Iekšējā audita vadītājam var noteikt papildu lomas (funkcijas) un pienākumus ārpus iekšējā audita jomas, piemēram, uzņemties atbildību par atbilstības vai riska vadības darbībām. Šīs funkcijas un pienākumi var mazināt vai šķietami mazināt iekšējā audita struktūrvienības organizatorisko neatkarību vai iekšējā auditora individuālo objektivitāti. Drošības pasākumi ir tādas pārraudzības darbības, kuras bieži uzņemas valde (padome), kuras nepieļautu iespējamo neatkarības un objektivitātes mazināšanos, un tās var iekļaut tādas darbības kā pakļautības un pienākumu periodisku izvērtēšanu vai alternatīvo procesu ieviešanu, lai iegūtu pārliecību attiecībā uz papildu atbildības jomām. Pamatojums: Pēdējo gadu laikā no IAV ticis prasīts vai sagaidīts, ka tas uzņemsies papildu pienākumus, kas saistīti ar risku vadību un/vai iekšējo kontroli. Lai gan prasības par nepieciešamību nodrošināt organizatorisko neatkarību un individuālo objektivitāti ir labi zināmas, to ievērošana var tikt apšaubītas, ja papildus iekšējā audita struktūrvienības darbībām tiks veiktas arī citas organizatoriskās darbības.

6. Standartu papildinājums ar jaunu Standartu 1130.A3 1130.A3 – Iekšējais audits drīkst sniegt pārliecības radīšanas pakalpojumus, ja tas iepriekš ir sniedzis konsultatīvos pakalpojumus, ja konsultāciju veids nav ietekmējis objektivitāti un ja darba uzdevumu resursu sadales procesā tiek nodrošināta individuālā objektivitāte.

Pamatojums: Pašreizējais Standarts 1130 neaplūko gadījumus, kad pēc konsultatīvajiem pakalpojumiem tiek sniegti pārliecības radīšanas pakalpojumi. Ierosinātie grozījumi ievieš lielāku skaidrību par objektivitātes saglabāšanas nepieciešamību. 7. Standarta 1210 grozījumi

1210 – Lietpratība Iekšējiem auditoriem jābūt zināšanām, iemaņām un prasmēm, kas vajadzīgas viņu individuālo pienākumu izpildei. Visiem iekšējā audita struktūrvienības pārstāvjiem jābūt zināšanām, iemaņām un prasmēm, kas vajadzīgas struktūrvienības uzdevumu veikšanai, vai tās jāiegūst. Skaidrojums Zināšanas, iemaņas un prasmes ir vienots termins, kas attiecas uz iekšējiem auditoriem vajadzīgo profesionālo prasmi Lietpratība ir kopējs termins, kas attiecas uz zināšanām, prasmēm un citām kompetencēm, kas tiek prasītas no iekšējiem auditoriem, lai tie spētu efektīvi pildīt savus darba pienākumus. Tā iekļauj pašreizējo darbību, tendenču un jaunu problēmu rašanās apsvēršanu, lai varētu sniegt svarīgus padomus un rekomendācijas. Iekšējie auditori tiek mudināti apliecināt savu prasmi, iegūstot atbilstošus profesionālos sertifikātus un kvalifikācijas, piemēram, sertificēta iekšējā auditora kvalifikāciju un citas kvalifikācijas, kuras piedāvā Iekšējo auditoru institūts un citas atbilstošas profesionālās organizācijas. Pamatojums: Iekšējā auditora pienākumos ietilpst padomu sniegšana, kas balstīti uz izpratni balstīta un vērsti uz nākotni. Iekšējam auditoram būtu jāpalīdz vadībai risināt konstatētās problēmas. Ar šo ir domāta tādas kvalifikācijas iegūšana, kas ir atbilstīga, lai varētu veikt uz nākotni vērstu analīzi un konsultēt organizāciju par nepieciešamajiem jautājumiem. 8. Standarta 1300 grozījumi 1300 – Kvalitātes nodrošināšanas un uzlabošanas sistēma Iekšējā audita vadītājam jāizstrādā un jāuztur kvalitātes nodrošināšanas un uzlabošanas sistēma, kura attiecas uz visiem iekšējā audita struktūrvienības aspektiem. Skaidrojums Kvalitātes nodrošināšanas un uzlabošanas sistēma ir paredzēta, lai novērtētu iekšējā audita struktūrvienības atbilstību iekšējā audita definīcijai un Standartiem Standartiem, kā arī lai novērtētu, vai iekšējie auditori piemēro Ētikas kodeksu. Sistēma novērtē arī iekšējā audita struktūrvienības darba ražīgumu un efektivitāti un identificē uzlabojumu iespējas. Pamatojums: “Iekšējā audita definīciju” ir ierosināts svītrot no Skaidrojuma, jo to jau iekļauj gan Standarti, gan Ētikas kodekss. Tā nav jāizvērtē atsevišķi, lai demonstrētu atbilstību SPPP obligātajiem elementiem. 9. Standarta 1311 grozījumi 1311 – Iekšējā novērtēšana Iekšējā novērtēšana nozīmē:

pastāvīga iekšējā audita darbības izpildes pārraudzība, un

periodiskus pašvērtējumus vai novērtējumus, ko veic citas šīs organizācijas personas, kurām ir zināšanas par iekšējā audita praksi un standartiem.

Skaidrojums Pastāvīgā pārraudzība ir diendienā veiktās iekšējā audita struktūrvienības uzraudzības, pārskatīšanas un novērtēšanas neatņemama sastāvdaļa. Pastāvīgā pārraudzība ir iekļauta ikdienas politikā un

praksē, ko izmanto, lai vadītu iekšējā audita struktūrvienību, un izmanto procedūras, rīkus un informāciju, ko uzskata par nepieciešamu, lai novērtētu atbilstību iekšējā audita definīcijai Ētikas kodeksam un Standartiem. Periodiskos novērtējumus veic, lai izvērtētu atbilstību iekšējā audita definīcijai Ētikas kodeksam un Standartiem. Pietiekamas zināšanas par iekšējā audita praksi nozīmē vismaz to, ka iekšējais auditors izprot visus Starptautiskās profesionālās prakses pamatnoteikumu elementus. Pamatojums: “Iekšējā audita definīciju” ir ierosināts svītrot no Skaidrojuma, jo to jau iekļauj gan Standarti, gan Ētikas kodekss. Tā nav jāizvērtē atsevišķi, lai demonstrētu atbilstību SPPP obligātajiem elementiem. 10. Standarta 1312 grozījumi 1312 – Ārējie novērtējumi Ārējā novērtēšana ir jāveic vismaz vienu reizi piecos gados, un tas jādara kvalificētam, neatkarīgam novērtētājam vai novērtētāju grupai, kas nestrādā attiecīgajā organizācijā. Iekšējā audita vadītājam ir jāapspriež ar valdi (padomi)

ārējās novērtēšanas veids un biežums, un

ārējā novērtētāja vai novērtētāju grupas kvalifikācija un neatkarība, tostarp iespējamie interešu konflikti.

Skaidrojums Ārējās novērtēšanas uzlabo kvalitātes nodrošināšanas un uzlabošanas programmas pilnīgumu, un tās var tikt veiktas gan kā pilnīga ārējā novērtēšana, gan kā neatkarīgi ārēji apstiprināts pašnovērtējums. Ārējam novērtētājam ir jāizdara secinājums par atbilstību Standartiem; ārējā novērtējumā var iekļaut arī komentārus par pamatdarbību un stratēģiju. Kvalificēts novērtētājs vai novērtētāju grupas pārstāvji ir kompetenti divās jomās: iekšējā audita profesionālās prakses un ārējās novērtēšanas procesa jautājumos. Par kompetenci var liecināt dažāda rakstura pieredzes un teorētisko zināšanu kopums. Pieredze, kas iegūta organizācijās ar līdzīgu lielumu, sarežģītību, nozari vai industriju un līdzīgiem tehniskajiem jautājumiem ir vērtīgāka, nekā mazāk būtiska pieredze. Novērtētāju grupas gadījumā visiem grupas pārstāvjiem nav jābūt vienlīdz kompetentiem, tiek ņemta vērā visas grupas kvalifikācija kopumā. Iekšējā audita vadītājs izmanto savu profesionālo spriedumu, izvērtējot vai novērtētājam, jeb novērtētāju grupai ir nepieciešamā kompetence. Novērtētāja vai novērtētāju grupas neatkarība nozīmē to, ka nepastāv reāls faktisks vai šķietams interešu konflikts un ka pārbaudītāji nav tās organizācijas pilnīgā vai daļējā pakļautībā, kuras iekšējā audita struktūrvienība tiks vērtēta. Iekšējā audita vadītājam būtu jāveicina valdes (padomes) dalība kvalitātes nodrošināšanas un uzlabošanas programmā, lai samazinātu škietamo vai iespējamo interešu konfliktu. Pamatojums:

Grozījumi vienkāršo formulējumu un padara skaidrāku ārējā novērtētāja ziņojuma mērķi, kā arī šā standarta nolūku palielināt kvalitātes nodrošināšanas programmas neatkarību. 11. Standarta 1320 grozījumi 1320 – Ziņošana par kvalitātes nodrošināšanas un uzlabošanas programmu Iekšējā audita vadītājam ir jāpaziņo kvalitātes nodrošināšanas un uzlabošanas programmas rezultāti augstākajai vadībai un valdei (padomei). Ziņojumā būtu jāiekļauj:

iekšējās un ārējās novērtēšanas apjoms un biežums;

novērtētāju secinājumi;

rīcības plāni trūkumu novēršanai;

novērtētāja(-u) vai novērtēšanas grupas kvalifikācijas un neatkarība, tostarp iespējamie interešu konflikti.

Skaidrojums To, kāda ir forma un saturs paziņojumiem par kvalitātes nodrošināšanas un uzlabošanas sistēmas rezultātiem un cik bieži tie tiek sniegti, nosaka, apspriežoties ar augstāko vadību un Valdi (padomi), un tie attiecas uz iekšējās audita struktūrvienības un iekšējā audita vadītāja pienākumiem, kas ir noteikti iekšējā audita nolikumā. Lai uzskatāmi apliecinātu atbilstību iekšējā audita definīcijai, Ētikas kodeksam un Standartiem, ārējo un periodisko iekšējo novērtējumu rezultātus paziņo pēc novērtēšanas beigām, bet pastāvīgās pārraudzības rezultātus paziņo vismaz vienu reizi gadā. Novērtēšanas rezultāti ietver novērtētāja vai novērtētāju grupas vērtējumu par atbilstības pakāpi. Pamatojums: Jaunā redakcija paskaidro, kādu informāciju par KNUP valde (padome) sagaida no IAV. “Iekšējā audita definīciju” ir ierosināts svītrot no Skaidrojuma, jo to jau iekļauj gan Standarti, gan Ētikas kodekss. Tā nav jāizvērtē atsevišķi, lai demonstrētu atbilstību SPPP obligātajiem elementiem. 12. Standarta 1321 grozījumi 1321 – "Veikts saskaņā ar Iekšējā audita profesionālās prakses starptautiskajiem standartiem" izmantošana Iekšējā audita vadītājs var paziņot Norādīt, ka, ka iekšējais audits atbilst Iekšējā audita profesionālās prakses starptautiskajiem standartiem ir atbilstīgi vienīgi tad, ja ja par to liecina šādu apliecinājumu apstiprina kvalitātes nodrošināšanas un uzlabošanas sistēmas rezultāti. Skaidrojums Iekšējā audita struktūrvienība atbilst Standartiem, ja tā sasniedz rezultātus, kas aprakstīti Iekšējā audita Definīcijā, Ētikas kodeksā un Standartos. Kvalitātes nodrošināšanas un pilnveidošanas programmas ietvaros jābūt gan iekšējo, gan ārējo novērtējumu rezultātiem. Visām iekšējā audita struktūrvienībām jābūt iekšējo novērtējumu rezultātiem. Iekšējā audita struktūrvienībām, kas pastāv vismaz piecus gadus, jābūt arī ārējo novērtējumu rezultātiem. Pamatojums:

Jaunā redakcija paskaidro, ka atsauces par atbilstību sniedz ne tikai IAV. “Iekšējā audita definīciju” ir ierosināts svītrot no Skaidrojuma, jo to jau iekļauj gan Standarti, gan Ētikas kodekss. Tā nav jāizvērtē atsevišķi, lai demonstrētu atbilstību SPPP obligātajiem elementiem. 13. Standarta 1322 grozījumi 1322 – Informēšana par neatbilstību Ja neatbilstība iekšējā audita definīcijai, Ētikas kodeksam vai Standartiem būtiski ietekmē iekšējā audita struktūrvienības darbību, iekšējā audita vadītājam ir jāinformē augstākā vadība un valde (padome) par pastāvošo neatbilstību un tās ietekmi. Pamatojums: “Iekšējā audita definīciju” ir ierosināts svītrot no Skaidrojuma, jo to jau iekļauj gan Standarti, gan Ētikas kodekss. Tā nav jāizvērtē atsevišķi, lai demonstrētu atbilstību SPPP obligātajiem elementiem. 14. Standarta 2000 grozījumi 2000 – Iekšējā audita struktūrvienības vadīšana Iekšējā audita vadītājam ir efektīvi jāvada iekšējā audita struktūrvienība, lai nodrošinātu to, ka tā palielina organizācijas vērtību. Skaidrojums Iekšējais audits tiek efektīvi vadīts tad, ja:

iekšējā audita struktūrvienības darbs nodrošina iekšējā audita nolikumā noteikto mērķu sasniegšanu un pienākumu izpildi;

iekšējā audita struktūrvienība atbilst iekšējā audita definīcijai, Standartiem;

iekšējā audita struktūrvienības darbinieki ievēro Ētikas kodeksu un Standartus un

iekšējā audita struktūrvienība apsver tendences un iespējamās problēmas, kas varētu ietekmēt iekšējā audita struktūrvienības darba efektivitāti.

Iekšējā audita struktūrvienība sniedz pievienoto vērtību organizācijai (un tās ieinteresētajām pusēm), ja tā nodrošina objektīvu un pietiekamu pārliecību, kā arī veicina apsverot stratēģijas, mērķus un riskus, cenšoties piedāvāt veidus, kā uzlabot pārvaldības, riska vadības un kontroles procesus; un objektīvi rada attiecīgo pārliecību. Pamatojums: “Iekšējā audita definīciju” ir ierosināts svītrot no Skaidrojuma, jo to jau iekļauj gan Standarti, gan Ētikas kodekss. Tā nav jāizvērtē atsevišķi, lai demonstrētu atbilstību SPPP obligātajiem elementiem. Ierosinātie Skaidrojuma papildinājumi labāk atspoguļo Pamatprincipus, piemēram, darba saskaņošanu ar organizācijas stratēģijām, mērķiem un riskiem; uz riskiem balstītas pārliecības radīšanu; vērīgumu, proaktīvu rīcību, raudzīšanos nākotnē. 15. Standarta 2010 grozījumi 2010 – Plānošana Lai noteiktu iekšējā audita struktūrvienības prioritātes saskaņā ar organizācijas mērķiem, iekšējā audita vadītājam jāizveido uz risku balstīts plāns. Skaidrojums

Lai izstrādātu uz riskiem balstītu plānu, iekšējā audita vadītājs vispirms novērtē risku vadības ietvaru, konsultējas ar augstāko vadību un valdi (padomi) un izdara secinājumus, novērtējot iekšējo risku. Iekšējā audita vadītājs ir atbildīgs par to, ka tiek izstrādāts uz risku pamatots plāns. Iekšējā audita vadītājs ņem vērā organizācijas riska vadības satvaru, tostarp gatavības riskēt līmeņus, ko vadība noteikusi dažādām organizācijas struktūrvienībām vai daļām. Ja šāds satvars nepastāv, iekšējā audita vadītājs pēc augstākās vadības un valdes (padomes) sniegtās informācijas izvērtēšanas rīkojas atbilstīgi savam vērtējumam par pastāvošajiem riska veidiem Iekšējā audita vadītājam ir jāpārbauda un atbilstoši jākoriģē minētais plāns, lai ņemtu vērā izmaiņas, kas notikušas organizācijas saimnieciskajā darbībā, riskos, darījumos, programmās, sistēmās un kontrolēs. Pamatojums: Skaidrojuma formulējums ir vienkāršots, lai nebūtu jāmin atsevišķas riska vadības koncepcijas (piemēram, riska apetīte), kuras nav plaši definētas vai saprastas visos nozares sektoros. Grozījums paskaidro arī, ka galīgā riska novērtēšana balstās uz secinājumiem, kas iegūti iekšējā audita novērtēšanas procesā, ņemot vērā arī augstākās vadības un valdes (padomes) sniegto informāciju. 16. Standarta 2050 grozījumi 2050 – Koordinācija un paļaušanās Iekšējā audita vadītājam būtu jāsniedz informācija citiem iekšējiem un ārējiem attiecīgo pārliecības radīšanas un konsultatīvo pakalpojumu sniedzējiem un jākoordinē darbības ar tiem, lai nodrošinātu pienācīgu segumu un mazinātu pasākumu dublēšanos. Skaidrojums: Koordinējot darbības, iekšējā audita vadītājs var paļauties uz citu pārliecības radīšanas un konsultatīvo pakalpojumu sniedzēju darbu. Ir jāievieš konsekvents paļaušanās principu noteikšanas process, un iekšējā audita vadītājam būtu jānovērtē pārliecības radīšanas un konsultatīvo pakalpojumu sniedzēju kompetence. objektivitāte un pienācīga profesionālā rūpība. Iekšējā audita vadītājam būtu jābūt arī skaidrai izpratnei par citu pārliecības radīšanas un konsultatīvo pakalpojumu sniedzēju darba apjomu, mērķiem un rezultātiem. Lai gan iekšējā audita vadītājs paļaujas uz citu veiktā darba rezultātiem, viņš saglabā atbildību /uzņemas pienākumus nodrošināt pienācīgu iekšējās audita struktūrvienības izdarīto secinājumu un atzinumu pamatojumu. Pamatojums: Tā kā organizācijā ir vairākas pārliecības sniegšanas struktūras, pastāv darbību pārklāšanās iespēja, ja minētās struktūras neapmainās ar informāciju. Darbību pārklāšanās un neefektivitātes varbūtība palielinās, saņemot pārliecības radīšanas un konsultatīvos pakalpojumus no ārējiem pakalpojumu sniedzējiem. Sadarbība starp iekšējā audita struktūrvienību un citām organizācijas riska un kontroles struktūrām (piemēram, atbilstības, ERM, finanšu kontroles, juridisko, veselības un drošības, kvalitātes nodrošināšanas/kvalitātes kontroles funkcijām) var potenciāli samazināt neefektivitāti, ietaupīt izmaksas, palielināt pārliecības līmeni, un uzlabot kompetenci attiecīgajā jautājumā. Atzīstot, ka ir citas kompetentas pārliecības radīšanas funkcijas, kuras ir atbildīgas par organizācijas risku novērtēšanu, ir būtiski sniegt obligātos norādījumus, kuri skaidri formulē iekšējā audita struktūrvienības atbildību saistībā ar citu iekšējo un ārējo pārliecības radīšanas un konsultatīvo pakalpojumu sniedzēju darbu. 17. Standarta 2060 grozījumi 2060 – Ziņošana augstākajai vadībai un padomei vai valdei

Iekšējā audita vadītājam periodiski jāziņo augstākajai vadībai un valdei (padomei) par iekšējā audita struktūrvienības mērķi, pilnvarojumu, atbildību, plāna izpildi, kā arī atbilstību Standartiem. Ziņojumā jāiekļauj arī informācija par nozīmīgiem riska un kontroles jautājumiem, tostarp par krāpšanas risku, pārvaldības jautājumi un citi jautājumi, kas jāzina augstākajai vadībai un valdei (padomei) vai ko tās ir pieprasījušas iekļaut minētajā ziņojumā kuriem jānonāk augstākās vadības un/vai valdes (padomes) redzeslokā. Skaidrojums Ziņošanas biežumu un saturu nosaka, sadabojoties iekšējā audita vadītājam, apspriežoties ar augstākajai vadībai un valdei (padomei). Ziņošanas biežums un saturs ir atkarīgs no sniedzamās informācijas nozīmīguma un nepieciešamās augstākās vadības un/vai valdes (padomes) rīcības steidzamības. Iekšējā audita vadītāja ziņojumos un komunikācijā ar augstāko vadību un valdi (padomi) ir iekļaujama šāda informācija:

iekšējā audita nolikums;

iekšējās audita struktūrvienības neatkarība;

audita plāns un tā faktiskās izpildes gaita;

nepieciešamie resursi;

audita darbību rezultāti;

atbilstības Standartiem līmenis un rīcības plāni, lai risinātu nozīmīgas atbilstības problēmas. Atsauce uz šīm un citām iekšējā audita vadītājam noteiktajās ziņošanas prasībām ir iekļautas visā Standartu dokumentā. Pamatojums: Ierosinātie grozījumi vienuviet apkopo vairākas ziņošanas prasības, kas iekļautas visā Standartu dokumentā, lai atvieglotu atbilstības nodrošināšanu. Grozījumi papildus paskaidro, kāda specifiska informācija IAV ir jāziņo valdei (padomei), tostarp par atbilstības Standartiem līmeni. 18. Standarta 2070 grozījumi 2070 - Ārpakalpojumu sniedzējs un organizatoriskā atbildība par iekšējo auditu Ja ārpakalpojumu sniedzējs veic iekšējā audita funkciju, pakalpojumu sniedzējam ir jānodrošina, ka organizācija apzinās, ka tā ir atbildīga par efektīvas iekšējā audita darbības nodrošināšanu. Skaidrojums Atbildību nodrošina, izmantojot kvalitātes novērtēšanas un uzlabošanas programmu, kas izvērtē atbilstību Iekšējā audita Definīcijai, Ētikas kodeksam un Standartiem. Pamatojums: “Iekšējā audita definīciju” ir ierosināts svītrot no Skaidrojuma, jo to jau iekļauj gan Standarti, gan Ētikas kodekss. Tā nav jāizvērtē atsevišķi, lai demonstrētu atbilstību SPPP obligātajiem elementiem. 19. Standarta 2100 grozījumi 2100 – Darba būtība Iekšējā audita struktūrvienībai jānovērtē riska vadības, kontroles un pārvaldības procesi un jāsekmē to pilnveidošana, izmantojot sistemātisku, disciplinētu un uz riskiem balstītu pieeju. Iekšējā audita

ticamība un vērtība palielinās, ja auditori rīkojas proaktīvi un ja viņu novērtējumos tiek piedāvāta jauna informācija un ir apsvērta nākotnes ietekme. Pamatojums: Ierosinātās izmaiņas labāk atspoguļo Misijas definīciju un Pamatprincipus, tostarp principus, kuri nosaka, ka iekšējā audita struktūrvienībai ir jārada uz risku izvērtēšanu balstīta pārliecība, un ka struktūrvienības [darbiniekiem] jābūt vērīgiem, proaktīviem, uz nākotni vērstiem. 20. Standarta 2110 grozījumi

2110 - Pārvaldība Iekšējā audita struktūrvienībai jānovērtē un jāsniedz atbilstoši pārvaldības procesa uzlabošanas ieteikumi, lai izpildītu šādus uzdevumus uzlabotu organizācijas pārvaldības procesus attiecībā uz:

stratēģisko un operatīvo lēmumu pieņemšanu;

risku vadības un kontroles pārraudzīšanu;

organizācijā atbilstošas ētikas un vērtību veicināšanu;

efektīvu organizācijas darba izpildes vadības un atbildības nodrošināšanu;

attiecīgo organizācijas struktūrvienību par risku un kontroli informēšanu;

padomes, ārējo un iekšējo auditoru, citu pārliecības radīšanas pakalpojumu sniedzēju un vadības darbības koordinēšanu un informācijas apriti to starpā.

Pamatojums: Šie grozījumi būs atbilstošāki Terminu vārdnīcā iekļautajam terminam “pārvaldība”. Proti, atbilstīgi lēmumu pieņemšanas procesi virza organizācijas darbības tās mērķu sasniegšanas virzienā. Riska vadības un kontroles procesi uzlabo organizācijas vispusīgu pārvaldību un tās darbību uzraudzību. Turklāt saskaņā ar trīs līmeņu aizsardzības modeli ir jāņem vērā citu pārliecības radīšanas pakalpojumu sniedzēju darbības un informācija. Šo grozījumu mērķis ir labāk atspoguļot tādus Pamatprincipus kā darbu un organizācijas stratēģiju, mērķu un risku saskaņošana. 21. Standarta 2200 grozījumi 2200 – Darba uzdevuma plānošana Iekšējiem auditoriem jāizstrādā un jādokumentē katra darba uzdevuma plāns, tostarp darba uzdevuma apjoms, mērķi, grafiks un piešķirtie resursi. Plānā ir jāņem vērā organizācijas stratēģijas, mērķi, kā arī ar darba uzdevumu saistītie riski. Pamatojums: Šo grozījumu mērķis ir labāk atspoguļot tādus Pamatprincipus kā darbu un organizācijas stratēģiju, mērķu un risku saskaņošana. 22. Standarta 2201 grozījumi 2201 – Plānošanas apsvērumi

Plānojot darba uzdevumu, iekšējiem auditoriem jāņem vērā:

pārbaudāmās darbības stratēģijas un mērķus, kā arī līdzekļi ar kuriem kontrolē darbības izpildi;

būtiski riska veidi attiecībā uz darbību, tās darbības mērķiem un resursiem un tām darbībām un līdzekļiem, ar ko riska iespējamo ietekmi notur pieņemamā līmenī;

darbības pārvaldības, riska vadības un kontroles procesu piemērotība un efektivitāte salīdzinājumā ar attiecīgo sistēmu vai modeli un

iespējas veikt būtiskus darbības pārvaldības, riska vadības un kontroles procesu uzlabojumus.

Pamatojums: Šīs izmaiņu mērķis ir labāk atspoguļot tādus Pamatprincipus kā darba saskaņošana ar organizācijas stratēģijām, mērķiem un riskiem. 23. Standarta 2210.A3 grozījumi

2210.A3 – Pārvaldības, riska vadības un kontroļu novērtēšanai ir nepieciešami piemēroti kritēriji. Iekšējiem auditoriem jānoskaidro, cik piemēroti ir vadības un/vai valdes (padomes) izstrādātie kritēriji, lai noteiktu, vai mērķi ir sasniegti. Ja kritēriji ir piemēroti, iekšējiem auditoriem tie ir jāizmanto, veicot novērtēšanu. Ja kritēriji nav piemēroti, iekšējiem auditoriem ir sadarbībā ar vadību un/vai valdi (padomi) ir jāizstrādā piemēroti novērtēšanas kritēriji jānosaka atbilstoši novērtēšanas kritēriji, apspriežoties ar vadību un/vai valdi (padomi). Skaidrojums: Iekšējie auditori var izmantot dažādus novērtēšanas kritērijus, piemēram:

iekšējos kritērijus (piemēram, organizācijas politikas un procedūras);

ārējos kritērijus (piemēram, valsts institūciju noteiktie likumi un normatīvie akti);

nozīmīgākos prakses kritērijus (piemēram, nozares un profesionālie norādījumi). Pamatojums: Grozījumi stingrāk uzsver to, ka iekšējiem auditoriem jāņem vērā vadības un/vai valdes (padomes) noteiktie kritēriji, un, ja tie nav atbilstoši, iekšējiem auditoriem kopā ar vadību un /vai valdi (padomi) ir jāidentificē atbilstoši novērtēšanas kritēriji. Šis skaidrojums ļauj iekšējiem auditoriem izmantot dažādus novērtēšanas kritērijus. 24. Standarta 2230 grozījumi 2230 – Darba uzdevuma resursu sadalījums Iekšējiem auditoriem ir jānosaka atbilstīgi un pietiekami resursi, lai sasniegtu darba uzdevuma mērķus, ņemot vērā attiecīgā darba uzdevuma būtību un sarežģītību, laika ierobežojumus un pieejamos resursus. Skaidrojums: “Atbilstīgi” nozīmē zināšanu, prasmju un citu kompetenču kopumu, kas nepieciešams darba uzdevuma veikšanai. “Pietiekami” nozīmē resursu daudzumu, kas nepieciešams, lai veiktu darba uzdevumu ar pienācīgu profesionālo rūpību.

Pamatojums: Šā skaidrojuma nolūks ir labāk atspoguļot Pamatprincipus, piemēram, kompetences un profesionālās rūpības demonstrēšana. 2240 – Darba uzdevuma darba programma Iekšējiem auditoriem jāizstrādā un jādokumentē darba programmas, kas nodrošina darba uzdevuma mērķu sasniegšanu.

25. Standarta 2330 grozījumi 2330 – Informācijas dokumentēšana Iekšējiem auditoriem ir jādokumentē pietiekama, ticama, būtiska un noderīga informācija, lai pamatotu [..] darba uzdevuma rezultātus un secinājumus. Pamatojums: Standarts ir papildināts ar vārdiem “pietiekama”, “ticama” un “noderīga”, lai saskaņotu šo standartu ar Standartu 2310: Informācijas identifikācija. Tā kā secinājumi izriet no rezultātiem, ir mainīta attiecīgo vārdu secība. 26. Standartu 2419 un 2410.A1 grozījumi 2410 – Paziņošanas kritēriji Ziņojumos ir jāiekļauj darba uzdevuma mērķi, apjoms un rezultāti kā arī attiecīgie secinājumi, ieteikumi un rīcības plāni.

2410.A1 – Attiecīgā gadījumā noslēguma ziņojumā par darba uzdevuma rezultātiem jāiekļauj iekšējo

auditoru atzinums un/vai secinājumi atbilstoši secinājumi. Noslēguma ziņojumā par darba uzdevuma rezultātiem jāiekļaut arī atbilstošas rekomendācijas un/vai rīcības plāni. Nepieciešamības gadījumā tajā iekļauj iekšējo auditoru atzinumu. Ja atzinums un / vai secinājums tiek izsniegts, tajā jāņem vērā. Atzinumā ņem vērā iepriekš noteiktās valdes (padomes), augstākās vadības un citu ieinteresēto pušu vēlmes, un tas jāpamato ar pietiekamu, ticamu, būtisku un noderīgu informāciju. Skaidrojums Atzinumi darba uzdevuma līmenī var būt vērtējumi, secinājumi vai cita veida iegūto rezultātu apraksti. Šāds darba uzdevums var būt saistīts ar konkrēta procesa, riska vai struktūrvienības kontroli. Šādu atzinumu formulēšana paredz darba uzdevuma rezultātu un to nozīmes izvērtēšanu. Pamatojums: Kā minēts, saskaņā ar Standarta 2410 prasībām visiem pakalpojumiem (gan pārliecības radīšanas, gan konsultatīvajiem pakalpojumiem) ir jāiekļauj secinājumi par darba uzdevumu, rekomendācijas un rīcības plāni. Savukārt, dažiem no konsultatīvajiem darba uzdevumiem, kas pēc būtības ir tikai konsultatīvi, varētu nebūt nepieciešami secinājumi, rekomendācijas un rīcības plāni. Tādēļ šīs ierosinātās izmaiņas attiecina secinājumu, rekomendāciju un/vai rīcības plānu sniegšanas prasības uz Standartu 2410.A1 par pārliecības radīšanu, tomēr tajā ir norādīts, ka visiem darba uzdevumiem ir jāiekļauj mērķis, apjoms un rezultāti. Turklāt ne vienmēr ir atbilstīgi vai nepieciešams iekļaut ziņojumos par pārliecības radīšanas darba uzdevumiem gan rekomendācijas, gan rīcības plānus, tādēļ tiek lietots “un/vai”, lai parādītu, ka ir pieņemams viens vai abi varianti.

27. Standartu 2430 grozījumi 2430 – "Veikts saskaņā ar Iekšējā audita profesionālās prakses starptautiskajiem standartiem" izmantošana Konstatējums Iekšējie auditori drīkst paziņot, ka darba uzdevums ir "veikts saskaņā ar Iekšējā audita profesionālās prakses starptautiskajiem standartiem" ir pamatots vienīgi tad, ja par to liecina kvalitātes nodrošināšanas un uzlabošanas sistēmas rezultāti. Pamatojums: Grozījumu mērķis ir vienkāršot Standarta 2430 formulējumu, lai tas atbilstu Standarta 1321 formulējumam. 28. Standartu 2431 grozījumi 2431 – Neatbilstības paziņošana Ja neatbilstība Iekšējā audita Definīcijai Ētikas kodeksam un Standartiem ietekmē darba uzdevumu, paziņojumā par rezultātiem ir jānorāda:

Ētikas kodeksā noteiktā profesionālās ētikas norma(-s) vai prinips vai standarts(-i), kas nav pilnībā ievērots(-i);

neatbilstības iemesls(-i) un

neatbilstības ietekme uz darba uzdevumu un paziņotajiem darba uzdevuma rezultātiem. Pamatojums: “Iekšējā audita definīciju” ir ierosināts svītrot no Skaidrojuma, jo to jau iekļauj gan Standarti, gan Ētikas kodekss. Tā nav jāizvērtē atsevišķi, lai demonstrētu atbilstību SPPP obligātajiem elementiem. 29. Standarta 2450 grozījumi

2450 - Vispārējie atzinumi Ja tiek sniegts vispārējs atzinums, tajā jāņem vērā organizācijas stratēģijas, mērķi un riski, kā arī augstākās vadības, valdes (padomes) un citu ieinteresēto pušu vēlmes un tas,. Vispārējais atzinums ir jāpamato ar pietiekamu, ticamu, būtisku un noderīgu informāciju. Skaidrojums Ziņojumā iekļauj informāciju par Komunikācija noteiks:

darba apjomu, ieskaitot laika periodu, uz kuru atzinums attiecas;

darba apjoma ierobežojumiem;

visu saistīto projektu izvērtējumu, tostarp paļaušanos uz citiem pārliecības sniedzējiem;

apkopotu informāciju, kas pamato atzinumu;

riska vai kontroles struktūru vai citus kritērijus, kuri izmantoti par pamatu vispārēja atzinuma sniegšanai; un

vispārējo atzinumu, spriedumu vai secinājumu. Jānorāda kopumā negatīva atzinuma iemesli.

Pamatojums: Ierosinātās Standarta izmaiņas labāk parāda sasaisti ar jauno principu “atbilstība organizācijas stratēģijām, mērķiem un riskiem.” Saskaņā ar ierosinātajām izmaiņām skaidrojumā ir svarīgi pamatot atzinumus ar pietiekamiem pierādījumiem, lai ziņojuma lietotājiem rastos pārliecība, ka viņi var paļauties uz šiem rezultātiem. 30. Termina “Valde (padome)” grozījumi Valde (padome) Augstākā līmeņa pārvaldes institūcija, kas ir atbildīga par organizācijas darbību un vadības darba vadīšanu un uzraudzību, un kurai augstākā vadība atkaitās par paveikto . Parasti tā ir neatkarīgu direktoru grupa (piemēram, direktoru valde(padome), uzraudzības padome vai pārvaldnieku un pilnvaroto personu valde(padome)). Ja šāda grupa nepastāv, tad “valde(padome)” ir sabiedrības vai aģentūras vadītājs. “Valde (padome)” var būt audita komiteja, kurai pārvaldes institūcija ir deleģējusi noteiktas pilnvaras. Lai gan pārvaldības principi dažādās jurisdikcijās un nozarēs atšķiras, parasti valdes sastāvā ir neatkarīgi valdes locekļi, kas nav arī vadības sastāvā, kā arī tā nesastāv tikai no vadības locekļiem. Ja valdes nav, termins “valde (padome)” Standartos nozīmē grupu vai personu, kuras pienākumos ietilpst pārvaldība. Turklāt termins “valde (padome)” Standartos var attiekties uz kādu komiteju vai citu institūciju, kurai pārvaldes institūcija ir deleģējusi noteiktas funkcijas (piemēram, audita komiteja vai riska komiteja). Pamatojums: Ar šo grozījumu starpniecību tiek svītrots ierosinājums, ka organizācijas vadītājs ir uzskatāms par atbilstošu neatkarīgas valdes (padomes) alternatīvu. Lai gan uzņēmumu pārvaldības struktūras nozīmīgi atšķiras, priekšroka dodama neatkarīgai pārvaldības institūcijai. Saskaņā ar pamatprincipu IAV neatkarība tiek nodrošināta, ja IAV nav pakļauts auditējamo valdes locekļu neatbilstošai ietekmei. 31 . Termina “Iekšējā audita vadītājs” grozījumi Iekšējā audita vadītājs Iekšējā audita vadītājs ir persona vadošā amatā, kas atbild par efektīvu iekšējā audita struktūrvienības vadību saskaņā ar iekšējā audita nolikumu, Definīciju, Ētikas kodeksu un Standartiem. Iekšējā audita vadītājam jābūt atbilstošiem profesionālo izglītību apliecinošiem sertifikātiem un kvalifikācijām. Konkrētais iekšējā audita vadītāja amata nosaukums un/vai loma organizācijās var būt atšķirīga.

Pamatojums: Pēdējo gadu laikā daži iekšējā audita vadītāju loma un pienākumi ir paplašināti ārpus iekšējā audita jomas, iekļaujot riska vadību. Turklāt turpina pieaugt tādu iekšējā audita vadītāju skaits, kuri ir organizācijas vadības locekļi, nevis profesionāli auditori. Tādēļ termina “iekšējā audita vadītājs” definīcija ir jāpārskata.

32. Termina “Iekšējā audita profesionālās prakses pamatprincipi” iekļaušana

Iekšējā audita profesionālās prakses pamatprincipi Iekšējā audita profesionālās prakses pamatprincipi (Pamatprincipi) ir galvenie elementi, kas raksturo iekšējā audita efektivitāti. Pamatprincipi ir Ētikas kodeksa un Standartu pamatā.

Pamatojums:

Šis papildinājums paskaidro 2015. gada jūlijā ieviesto jauno SPPP jaunu elementu. 33. Termina “Starptautiskie profesionālās prakses pamatnoteikumi” grozījumi Starptautiskie profesionālās prakses pamatnoteikumi Konceptuālie pamatnoteikumi, kuros apkopotas IAI izsludinātās autoritatīvās vadlīnijas. Ir divas autoritatīvo vadlīniju kategorijas: 1) obligātās vadlīnijas un 2) apstiprinātās un stingri ieteicamās vadlīnijas. Pamatojums: Grozījumi atspoguļo izmaiņas 2015. gada jūlijā ieviesto jauno SPPP ieteiktā elementa nosaukumā.