Fricis Bārda (1880 - 1919) Fricis Bārda (1880 - 1919)

“ “Dzīvīte, dzīvīte”Dzīvīte, dzīvīte”Dzīvīte, dzīvīte, šūpojos Tevī,Dzīvīte, dzīvīte, šūpojos Tevī,Vējā kā žubīte liepzariņā,Vējā kā žubīte liepzariņā,Daudz Tu man solīji, maz tomēr devi,Daudz Tu man solīji, maz tomēr devi,Vai nav vienalga, ar! Rai-dai-dai-dā!Vai nav vienalga, ar! Rai-dai-dai-dā!

Dzintara gredzenu solīji saldiDzintara gredzenu solīji saldiDziļjūras vārava visskaistākā.Dziļjūras vārava visskaistākā.Gredzens un devēja – putas un maldi,Gredzens un devēja – putas un maldi,Krastā tik viļņi dej: Rai-dai-dai-dā!Krastā tik viļņi dej: Rai-dai-dai-dā!

Skumjas un laime kā vītenis vijas,Skumjas un laime kā vītenis vijas,As’ras krīt biķerī zaļzeltītā.As’ras krīt biķerī zaļzeltītā.Dienā vēl krūtīs raud naktsmelodijas,Dienā vēl krūtīs raud naktsmelodijas,Dienā, kad jādzied man: Rai-dai-dai-dā!Dienā, kad jādzied man: Rai-dai-dai-dā!

Krūtīs, kas dzimis, lai krūtīs ar’ miris:Krūtīs, kas dzimis, lai krūtīs ar’ miris:Vieglāk tā glabāt to baltsmiltājā.Vieglāk tā glabāt to baltsmiltājā.Vainagā pēdējais zieds kad būs iris, Vainagā pēdējais zieds kad būs iris, Izirs ir vainags pats: Rai-dai-dai-dā!Izirs ir vainags pats: Rai-dai-dai-dā!

Pārtrūks un izirs… Un velti sirds taujā,Pārtrūks un izirs… Un velti sirds taujā,Brīdi kā rūgto vērst saldākajā.Brīdi kā rūgto vērst saldākajā.Sirds mana nerātnā, sirds mana straujā,Sirds mana nerātnā, sirds mana straujā,Pārtrūksi tomēr reiz! Rai-dai-dai-dā! Pārtrūksi tomēr reiz! Rai-dai-dai-dā!

Ēvalds Valters un Jānis Paukštello filmāĒvalds Valters un Jānis Paukštello filmā““Mans draugs nenopietns cilvēks”Mans draugs nenopietns cilvēks”

Friča Bārdas dzīves dati...Friča Bārdas dzīves dati...Fricis Bārda dzimis Fricis Bārda dzimis 1880.1880. gada 25. gada 25. janvārī janvārī

Pociema pagasta Pociema pagasta „Rumbiņos”„Rumbiņos”..

Dzejnieks dzimis un audzis Dzejnieks dzimis un audzis saimniekasaimnieka ģimenē. ģimenē. BrālisBrālis Antons Bārda (1891- Antons Bārda (1891-1981), arī dzejnieks. 1981), arī dzejnieks.

Antons Bārda un Paulīna Bārda

Mācījies Mācījies PociemaPociema pagastskolā (1890- 92), pagastskolā (1890- 92), Umurgas draudzes skolā (1892-95), Umurgas draudzes skolā (1892-95), Limbažu pilsētas skolā (1895-98). Līdz Limbažu pilsētas skolā (1895-98). Līdz piecpadsmit gadu vecumam F. Bārda piecpadsmit gadu vecumam F. Bārda gājis gājis ganosganos. Šajā laikā viņš vairāk . Šajā laikā viņš vairāk „runājies" ar sauli un mākoņiem, ar vēju „runājies" ar sauli un mākoņiem, ar vēju un mežu, nekā ar cilvēkiem. Daba un īpaši un mežu, nekā ar cilvēkiem. Daba un īpaši „Rumbiņu” baltie „Rumbiņu” baltie bērzibērzi vēlāk kļuva par vēlāk kļuva par viņa dzejas iemīļotāko motīvu.viņa dzejas iemīļotāko motīvu.

Mācījies Valkas skolotāju Mācījies Valkas skolotāju seminārāseminārā Rīgā Rīgā (1898-1901). Strādājis par (1898-1901). Strādājis par palīgskolotājupalīgskolotāju Katlakalna draudzes skolā (1901-05). Šai Katlakalna draudzes skolā (1901-05). Šai laikā parādījās arī viņa pirmā publikācija - laikā parādījās arī viņa pirmā publikācija - dzejolis „dzejolis „Raibais pavediens"Raibais pavediens" – laikrakstā – laikrakstā „Rīgas „Rīgas AvīzeAvīze" 1902. gada 12. novembrī." 1902. gada 12. novembrī.1905. gada rudenī F. Bārda 1905. gada rudenī F. Bārda devās uz devās uz TērbatuTērbatu, lai , lai studētu filozofiju, taču studētu filozofiju, taču revolūcijas dēļ universitāte revolūcijas dēļ universitāte tika slēgta.tika slēgta.

1906. gada aprīlī F. Bārda kopā ar radinieku T. Lāci 1906. gada aprīlī F. Bārda kopā ar radinieku T. Lāci aizbrauca uz aizbrauca uz VīniVīni, lai īstenotu sen loloto sapni par , lai īstenotu sen loloto sapni par tālāku mācīšanos. Dzejnieks bija brīvklausītājs tālāku mācīšanos. Dzejnieks bija brīvklausītājs Vīnes universitātes Vīnes universitātes FilozofijasFilozofijas fakultātē, taču fakultātē, taču materiālie apstākļi bija smagi, dzejnieku mocīja materiālie apstākļi bija smagi, dzejnieku mocīja dažādas slimības, un viņš bija spiests atgriezties dažādas slimības, un viņš bija spiests atgriezties Rīgā. Vīnē dzejnieks guva ieskatu Vakareiropas Rīgā. Vīnē dzejnieks guva ieskatu Vakareiropas mākslā, apjautu par milzīgām kultūras bagātībām mākslā, apjautu par milzīgām kultūras bagātībām un izveidoja teorētisko pamatu savai mākslai. Liela un izveidoja teorētisko pamatu savai mākslai. Liela loma tajā tiek ierādīta savdabīgam loma tajā tiek ierādīta savdabīgam dvēselesdvēseles kultam. Visvairāk viņu ietekmējis slavenais kultam. Visvairāk viņu ietekmējis slavenais amerikāņu dzejnieks amerikāņu dzejnieks Valts VitmensValts Vitmens ar grāmatu ar grāmatu "Zāļu stiebri". "Zāļu stiebri".

Pēc atgriešanās no Vīnes viņš strādājis par skolotāju vairākās skolās, t. sk. A. Pēc atgriešanās no Vīnes viņš strādājis par skolotāju vairākās skolās, t. sk. A. Ķeniņa reālskolā (1908-1913), lasījis lekcijas par Ķeniņa reālskolā (1908-1913), lasījis lekcijas par estētikuestētiku. . 1907. -1908. gadā F. Bārda strādāja vienā no labākajiem tā laika literārajiem 1907. -1908. gadā F. Bārda strādāja vienā no labākajiem tā laika literārajiem žurnāliem "Stari".žurnāliem "Stari".

1908. gadā, saņēmis atbildi uz savu "Dzimtenes Vēstnesī" ievietoto 1908. gadā, saņēmis atbildi uz savu "Dzimtenes Vēstnesī" ievietoto iepazīšanāsiepazīšanās sludinājumu, Fricis Bārda sāka sarakstīties ar sludinājumu, Fricis Bārda sāka sarakstīties ar Paulīnu PuskalniPaulīnu Puskalni. . Viņi sarakstās Viņi sarakstās divusdivus gadus, līdz 1910. gadā gadus, līdz 1910. gadā satikās, bet 1915. gadā satikās, bet 1915. gadā apprecējāsapprecējās. .

Rakstnieku vakaros 1909. gada 5. novembrī un 1910. gada 21. janvārī Rakstnieku vakaros 1909. gada 5. novembrī un 1910. gada 21. janvārī F. Bārda nolasīja savu programmatisko F. Bārda nolasīja savu programmatisko apcerējumuapcerējumu „Romantisms kā „Romantisms kā mākslas un pasaules uzskata centrālproblēma" , kurā iztirzāja mākslas un pasaules uzskata centrālproblēma" , kurā iztirzāja romantisma pamatprincipus un vēsturisko attīstību. romantisma pamatprincipus un vēsturisko attīstību.

1911. gadā iznāca Bārdas dzejoļu krājums 1911. gadā iznāca Bārdas dzejoļu krājums „Zemes dēls"„Zemes dēls"- viens no latv. - viens no latv. neoromantisma spilgtākajiem darbiem.neoromantisma spilgtākajiem darbiem.

1916. gadā F. Bārda sāka strādāt Latvijas 1916. gadā F. Bārda sāka strādāt Latvijas izglītības biedrības vidusskolā Rīgā, bet no izglītības biedrības vidusskolā Rīgā, bet no 1917. gada oktobra Valmierā, kur 1917. gada oktobra Valmierā, kur noorganizēja izglītības biedrības vidusskolu noorganizēja izglītības biedrības vidusskolu un strādāja par Valmieras apriņķa skolu un strādāja par Valmieras apriņķa skolu inspektoruinspektoru. 1919. gadā dzejnieks atsāka . 1919. gadā dzejnieks atsāka darbu Latvijas izglītības biedrības darbu Latvijas izglītības biedrības vidusskolā Rīgā. Bijis arī latviešu valodas unvidusskolā Rīgā. Bijis arī latviešu valodas unliteratūras docētājs Baltijas tehniskajā literatūras docētājs Baltijas tehniskajā augstskolā. augstskolā.

1919. gada 13. martā F. Bārda 1919. gada 13. martā F. Bārda aiziet aizsaulēaiziet aizsaulē. . Umurgas kapos 1933. gadā atklāts tēlnieka Umurgas kapos 1933. gadā atklāts tēlnieka Teodora Teodora ZaļkalnaZaļkalna veidots kapa piemineklis F. Bārdam. veidots kapa piemineklis F. Bārdam. "Rumbiņos" darbojas Bārdu dzimtas muzejs."Rumbiņos" darbojas Bārdu dzimtas muzejs.

Friča Bārdas kapa piemineklis „Sērojošā mūza” Umurgā (tēlnieks T.Zaļkalns)

Otrais dzejoļu krājums „Otrais dzejoļu krājums „Dziesmas un Dziesmas un lūgšanas Dzīvības Kokam"lūgšanas Dzīvības Kokam" izdots pēc izdots pēc dzejnieka nāves 1923. gadā. dzejnieka nāves 1923. gadā.

““Kā linu druva sāka ziedēt” Kā linu druva sāka ziedēt” (Maza zēna stāsts.)(Maza zēna stāsts.)

......un tad iznāca no birzes vējšun tad iznāca no birzes vējšar garu, garu sirmu bārdu.ar garu, garu sirmu bārdu.Un visa lielā garā bārdaUn visa lielā garā bārdapilna maziem ziliem zaķīšiem.pilna maziem ziliem zaķīšiem.Ak tu pagāns!Ak tu pagāns!Un tad piegāja pie saulesUn tad piegāja pie saulesbalts ragains mākonis.balts ragains mākonis.Tam nokrita tumšzaļā cepureTam nokrita tumšzaļā cepuremūsu linos.mūsu linos.Un vējš nu skrien to pacelt.Un vējš nu skrien to pacelt.Un aizskrien kā dullsUn aizskrien kā dullstaisni pa mūsu liniem,taisni pa mūsu liniem,garo sirmo bārdugaro sirmo bārdugar zemi vilkdams.gar zemi vilkdams.Un visi zilie zaķīšiUn visi zilie zaķīšiizbira no tāsizbira no tāsun palika mūsu linos.un palika mūsu linos.Un nu ir viss tīrums zils .. .Un nu ir viss tīrums zils .. .Jā! Jā!

““Bukurags”Bukurags”Oi — oi — oi — briesmīgs gan ir viņš un Oi — oi — oi — briesmīgs gan ir viņš un ļaunsļaunstas vecais, tas lielais, tas ragainais tas vecais, tas lielais, tas ragainais auns!auns!

Nu jau pat Jankam viņš negriež vairs Nu jau pat Jankam viņš negriež vairs ceļuceļuun badīties iet pat ar pērnājo un badīties iet pat ar pērnājo teļuteļu——tas bažibozuks ar milzīgo tas bažibozuks ar milzīgo astiasti..Tik šodien gan jaunkungam izgāja Tik šodien gan jaunkungam izgāja prastiprasti..

Pie elkšņiem paēnā avotiņš Pie elkšņiem paēnā avotiņš mazsmazs..Apkārt tam pienenes Apkārt tam pienenes zeltojaszeltojas..Iet savā ragainā Iet savā ragainā frizūrāfrizūrāviņš raudzīt tās. Pretim tam viņš raudzīt tās. Pretim tam avotāavotānāk pretim otrs bažibozuks - tāds nāk pretim otrs bažibozuks - tāds patspats..O, domā viņš — nu tik būs lieta! Un — O, domā viņš — nu tik būs lieta! Un — bac!bac!

viņš saslējies zveļ tam. Zveļ, cik tik ir viņš saslējies zveļ tam. Zveļ, cik tik ir jaudasjaudas——bunkš! avotā... Izlec un sprauslā un bunkš! avotā... Izlec un sprauslā un šķaudāsšķaudās. .

““Pusnakts”Pusnakts”

Pusnakts, ap mani vientulība glaužasPusnakts, ap mani vientulība glaužasTik klusa un tik savādi sveša.Tik klusa un tik savādi sveša.Kad nakts, manī baiga doma jaušas,Kad nakts, manī baiga doma jaušas,Tā nav(a) nakts, tā ir jau, Tā nav(a) nakts, tā ir jau, Tā jau dziļā dusa.Tā jau dziļā dusa.Nav dvēselē ne naida vairs, ne sāpju,Nav dvēselē ne naida vairs, ne sāpju,Ne mīla krūtīs, ne naida vairs,Ne mīla krūtīs, ne naida vairs,Un ērkšķu vaiņags kādreiz pieri dzēlis,Un ērkšķu vaiņags kādreiz pieri dzēlis,Tik tīrs un dzidrs es zilā dzidrē kāpju.Tik tīrs un dzidrs es zilā dzidrē kāpju.

““Vecā pirtiņa” Vecā pirtiņa” Aiz rudzu stūrīšaAiz rudzu stūrīšapie bērzu birzīšapie bērzu birzīšazaļā pļavmalīzaļā pļavmalīpavēnīpavēnīvecā pirtiņa sēd. vecā pirtiņa sēd. Sēd gluži salīkusiSēd gluži salīkusiun lietū izmirkusi -un lietū izmirkusi -ar salmu ar salmu boļeniboļeniun dūmu un dūmu seģeniseģenikā melna vecenīte,kā melna vecenīte,kā ubadzīte. kā ubadzīte. Tai lodziņš viens patsTai lodziņš viens patskā tumša acs.kā tumša acs.Bet bezzobu mutēBet bezzobu mutēīss, nozelēts īss, nozelēts ļuļķītsļuļķītsdrebēdams turasdrebēdams turasun kuras . . . un kuras . . . Ak, manu pelēko večulīt!Ak, manu pelēko večulīt!Uz rudeni tevi jau projām grib dzīt!Uz rudeni tevi jau projām grib dzīt!Tu sēdot un pīpējot, pīpējot -Tu sēdot un pīpējot, pīpējot -bet sildīt nemaz mūs vairs negribot! bet sildīt nemaz mūs vairs negribot! Tad atnākšot jauna - ar cigāriemTad atnākšot jauna - ar cigāriemun strīpainiem silegļu un strīpainiem silegļu lindrakiemlindrakiem..Kad tā sev dūmu seģeni siešot -Kad tā sev dūmu seģeni siešot -pat circeņi klētī no karstuma pat circeņi klētī no karstuma diešotdiešot . . . . . . Sestdienas vakarsSestdienas vakarsgurdeni tumst,gurdeni tumst,vecā pirtiņavecā pirtiņasēd un skumst . . . sēd un skumst . . .