1

20/Marts 2013

Taču marts bija arī mēnesis,kas nesa ciešanas tūkstošiemdzīvnieku — Kanādā kā ik gadusākās masveidīgākais jūras zīdītājuslaktiņš pasaulē — nežēlīgās roņumedības, kurās simtiem vīru arnūjām, asiem mietiem unšaujamieročiem nogalinabezpalīdzīgus roņu mazuļus. Lai ganKanādas un starptautiskā sabiedrībajau sen pieprasa pārtraukt šonežēlību, Kanādas valdība spītīgiatsakās to izbeigt, vēl vairāk, Kanādaun Norvēģija ir starptautiskajā tiesāapstrīdējušas Eiropas Savienībānoteikto roņu produktu tirdzniecībasaizliegumu. Kā risināsies šis tiesasprocess, varēsiet uzzināt nākamajos“Dzīvnieku Drauga” avīzes numuros.

Tikmēr tepat Latvijasgalvaspilsētā Rīgā iedzīvotājussatrauca baumas, ka plānotamasveidīga kaitīgo grauzējuiznīcināšana vairāk nekā 4000daudzdzīvokļu mājās, turklāt veidā,kas apdraud ne tikai žurkas, bet arīielu kaķus un mājas mīluļus. Parlaimi, baumas izrādījās tikai daļējipamatotas, tomēr deva iespēju uzsāktdiskusiju ar atbildīgajām amat-

personām par to, kā iznīcinātgrauzējus, nenodarot pāri kaķiem,suņiem, putniem un citiemdzīvniekiem. Vairāk par to lasietavīzes ziņu rubrikā.

Līdz ar pirmajām pavasaravēsmām martā darbu atsākapatversmes suņu skoliņa, un mūsukomanda saka lielu paldies par lieloatsaucību – gribētāju skolotpatversmes suņus izrādījās krietnivairāk nekā pašu suņu un vietunodarbību grupās. Kā klājas skoliņasaudzēkņiem un viņu audzinātājiem –uzziniet avīzes 4.lappusē!

Lai ne tikai „DzīvniekuDrauga” suņi būtu gatavi doties uzjaunajām mājām, bet arī nākamiesaimnieki mācētu viņus pareiziuzņemt, marta numurā noslēdzamrakstu ciklu „Suns no patversmes”,kurā stāstījām, kā pareizi un atbildīgiizvēlēties četrkājaino draugu, kāiepazīt viņa raksturu un uzņemt viņuģimenē. Ceram, ka iegūtās atziņasnoderēs ne tikai tiem, kas vēl tikaidomā par suni, bet arī tiem, kuriemsavs rējējs jau ir.

„Dzīvnieku Drauga” komanda

Dzīvniekiem draudzīga pasaule: lēnā tapšana

Infografiks: Martāpaveiktais

2

Ziņas: Situācija Lat-vijas patversmēs navmainījusies, suņuskoliņa atsāk darbu,ciemiņi patversmē

3

Dzīvniekuaizsardzība: Nociešanām brīvākaEiropa

5

Fotogalerija: Skais-tums bez ciešanām

6

Borisa un InārasTeterevu finansē-tajā projektāpaveiktais martā

9

Stāsts: Valodas 10

Numura tēma: Sunsno patversmes.3.daļa

11

Mēneša dzīvnieki:Fēbe un Lola

14

Laimīgie stāsti:Greta, Fredis,Gustiņš un citi

15

Vēstules no mājām 17

Pievienojies aicinā-jumam izbeigt roņumasveida slep-kavošanu Kanādā

19

Šajā numurā:

Dzīvnieku aizstāvjiem marts kļuva par ilgi gaidītu uzvarumēnesi – Eiropā pēc 20 gadu smagām diskusijām stājās spēkāaizliegums ievest un tirgot uz dzīvniekiem testētu kosmētiku,savukārt Slovēnija iekļāvās pasaules progresīvāko valstu rindās unaizliedza ne vien kažokādu ieguvi, bet arī dzīvnieku izmantošanucirkā.

Foto: The Body Shop”

2

MARTĀ PAVEIKTAIS

3

ZIŅAS

Dzīvnieku skaits patversmēs pērn palicis nemainīgsPa tve r smes „Dz ī vn i eku

Draugs” pārstāvis 21.martāpiedalījās dzīvnieku pansijas„Ulubele” rīkotā seminārā paratbildīgo dienestu un nevalstiskoorganizāciju sadarbību dzīvniekuaizsardzībā, kur Pārtikas unveterinārais dienests (PVD)prezentēja jaunākos datus par2012.gadā patversmēs uzņem-tajiem un adoptētajiem dzīv-niekiem.

Saskaņā ar PVD datiem2012.gadā Latvijā darbojās 32dzīvnieku patversmes unviesnīcas – par vienu vairāk nekāgadu iepriekš. Statistika liecina,ka pērn salīdzinājumā ar2011.gadu uzņemto un adoptētodzīvnieku skaits patversmēs navbūtiski mainījies. Nemainīgapalikusi arī skumjā tendence, kapatversmēs uzņemti 2 – 3 reizesvairāk suņi un kaķi nekāadoptēti, turklāt uzņemto suņuskaits palicis gandrīz nemainīgs,bet adoptēto skaits gada laikā irsamazinājies par 260 rējējiem.

Uzņemto kaķu skaits 2012.gadāir pieaudzis par vairāk nekā 1000

kaķiem, bet adoptēto kaķu skaits– tikai par 500.

4964

5131

3028

2297

4925

6100

2768

2797

0 1000 2000 3000 4000 5000 6000 7000

Suņi

Kaķi

Suņi

Kaķi

Uzņ

emti

Adop

tēti

2012

2011

Latvijas patversmēs uzņemto un adoptēto dzīvnieku skaits

Aicina ziņot par nepareizi lietotu žurku indi

Pēc vairāku iedzīvotājusatraukuma par žurku indesizvietošanu bezpajumtes kaķiemun citiem dzīvniekiem brīvipieejamā veidā kādā Zentenesielas daudzdzīvokļu namapagrabā, kā arī publiskiizskanējušās informācijas, kaRīgā plānota masveida žurkuindēšana, „Dzīvnieku Draugafonds” 19.martā organizējatikšanos ar Rīgas pašvaldībasnamu apsaimniekotāju „Rīgasnamu pārvaldnieks” (RNP), lainoskaidrotu, kādā veidā šisuzņēmums organizē deratizācijasun dezinsekcijas pasākumus

savos namos.Tikšanās laikā „Dzīvnieku

Drauga fonds” uzsvēra, ka žurkuindēšana ir jāveic atbilstošidrošības prasībām un navpieļaujams, ka bīstamās vielastiek vienkārši izbērtas pagrabos,kur ar tām var saindēties ne tikaiielu kaķi, bet arī brīvsolī izlaistimājas mīluļi. RNP savukārtsk a id ro j a , k a ma sv e i daderatizācijas pasākumi Rīgā navplānoti un žurku indēšana notikstāpat kā līdz šim – konkrētāsmājās pēc mājas pārvaldniekavai iedzīvotāju pieprasījuma.

Lai vēl vairāk samazinātuapdraudējumu, tika panāktavienošanās, ka RNP pirms žurkuindēšanas māju kāpņu telpāsi z v i e t o s i n f o r m a t ī v o spaziņojumus, kā arī rūpēsies, laiinde tiktu izvietota tikai īpašosiepakojumos, padarot tonepieejamu citiem dzīvniekiem,izņemot žurkas.

„Dzīvnieku Drauga fonds”aicina ikvienu ziņot par

gadījumiem, ja: indi izvieto nespeciālisti –

sētnieki, paši iedzīvotājiun tamlīdzīgi, jo saskaņāar likumu deratizācijaspasākumus drīkst veikttikai apmācīti speciālisti,ievērojot stingras drošībasprasības;

pirms deratizācijas mājukāpņu telpās nav bijusiizvietota informācija;

inde izvietota nedrošāveidā – izbērta uz grīdas,atvērtos traukos vaitamlīdzīgi;

pēc deratizācijas gājušibojā kaķi vai citi dzīvnieki.

4

Marta beigās “Dzīvniekudrauga” suņu skoliņa pēc pārismēnešu pārtraukuma atsāka savudarbu. 17. martā notika tikšanāsar 15 izvēlētajiem dalībniekiem, laiiepazītos, izstāstītu par to, kānorisināsies nodarbības un kovēlamies sasniegt, kā arī katramcilvēkam tika izvēlēts atbilstošsčetrkājainais draugs.

Savukār t nedē ļu vē l āknorisinājās pirmās nodarbības,kas bija gan pārbaudījums idejasīstenotājai Maijai, gan tiemsuņiem, kuri apmācībā piedalījāspirmo reizi mūžā. Gāja visādi—dažiem labs kontakts unsadarbība ar suni izveidojās jaupirmajā reizē, citiem nācāspacīnīties, jo suņi gluži tāpat kābērni ir ļoti dažādi—citi irteicamnieki un pirmrindnieki,citiem mācības ir otrā plānā undaudz labprātāk patīk rotaļas vaitas, kas notiek apkārt. Un ir tie,

kuriem enerģijas ir tik daudz, kaviss tiek darīts ātri, ātri un grūtimierā nosēdēt.

Jāteic, ka “suņu skolā” mācāsne tikai rējējs, bet arī cilvēks, jodarba rezultāts ir ļoti atkarīgsskolotāja garastāvokļa. Entuzi-astiem, kas dāsni dalās aruzslavām un uzmundrinājumiem,arī suns būs aktīvs un iein-teresēts.

Progress jau tagad ir ma-nāms—mūsu suņi ir pierādījuši,ka ne ar ko nav sliktāki par mājāsaugušiem, lutinātiem un lolotiemmīluļiem. Viņi ir apķērīgi, viņiem irlaba atmiņa un pats galvenaispatīk mācīties. Arī “sarežģītiezvirbulēni”, kuriem dažbrīd ir grūtikoncentrēties, ir iemācījušiesstrādāt. Un kā gan ne, ja parpūlēm var saņemt tādus kārumuskā cīsiņus, sieru, konservus unsmaržīgu žāvējumus?

Par suņu gaitām suņu skolāsīkāk stāstīsim nākamajā avīzesnumurā.

ZIŅAS

Patversmes suņu skoliņa atsāk darbu

Spraits saka: “Kārumu tu jau tāpat arī vari atdot!”

Kad paklausība apgūta, laiks nedaudz izkustēties

Ciemiņi patversmēMartā patversmi apciemoja Rīgas

95.vidusskolas 1.klases skolēni unbērni no Rīgas pašvaldības bērnunama "Vita", savukārt patversmeviesojās Āgenskalna sākumskolā, kurstāstījām par mūsu darbu undzīvniekiem. Sākumskolas bērnipatversmei sarūpēja pārsteigumu,saziedojot 181 latu, kas lieti noderēsdzīvnieku aprūpei un barības iegādei.

Patversmes iemītnieku vārdā sakāmlielu paldies!

http://www.chickensmoothie.com/oekaki/image/image.php?id=118769&size=large&format=auto&rev=1277968386

5

DZĪVNIEKU AIZSARDZĪBA

Šī diena bija ļoti nozīmīgavisām Eiropas dz īvniekuaizsardzības organizācijām, kas20 gadus cīnī jušās, laiaizliegums tiktu noteikts unstātos spēkā. Pieņemot šolēmumu, Eiropas Savienība irspērusi drosmīgu soli un rādavisai pasaulei piemēru, kārīkoties, lai pasargātu dzīvniekusno nevajadzīgām ciešanām.Starptautiskā organizācija“Cruelty Free Internatio-nal” (CFI), viens no flagmaņiempret dzīvnieku eksperimentiemvērstajā globālajā kampaņā,uzsver, ka šis aizliegums irnepārprotams vēstījums visaipasaulei, un jo īpaši tādāmvalstīm kā Ķīna, kur likumijoprojām pieprasa obligātu

kosmētikas izmēģināšanu uzdzīvniekiem. CFI pauž, ka ar šolēmumu Eiropas Savienībaiestājas par skaistumu bezciešanām un mudina uz to arīpārējo pasauli.

2003.gada sākumā pieņemtāEiropas Savienības Kosmētikasdirektīva (2003/15/EC) irvienīgais šāda veida dokumentspasaulē, un tās mērķis irskaistumkopšanas produkturažošanā pakāpeniski atteiktiesn o i z m ē ģ i n ā j u m i e m u zdzīvniekiem. Direktīva nosakaaiz l iegumu izmēģināt uzdzīvniekiem gatavos kosmētikaslīdzekļus un to sastāvdaļas(testēšanas aizliegums), unaizliegumu ievest un tirgot

Eiropas Savienībā gatavoskosmētikas produktus unsastāvdaļas, kas testēti uzdzīvniekiem (t irdzniecībasaizliegums).

Direktīvas pakāpeniskaieviešana ilga 10 gadus, līdzbe idzot kopš 2013.gada11.marta neviens kosmētikasražošanas uzņēmums, kas vēlastirgot savu produkciju EiropasSavienības dalībvalstu veikalos,nedrīkstēs to izmēģināt uzdzīvniekiem.

Eiropas Savienībā dažādoseksperimentos ik gadu izmantoaptuveni 12 miljonus dzīvnieku.Latvijā 2012.gadā dažādosizmēģinājumos izmantoti 9246dzīvnieki.

No ciešanām brīvāka Eiropa: stājies spēkā uz dzīvniekiemtestētas kosmētikas aizliegums

11.martā pilnībā stājās spēkā tā dēvētā Kosmētikas direktīva, kas paredz EiropasSavienībā aizliegt izmantot dzīvniekus skaistumkopšanas produktu testēšanā, kā arīievest un tirgot ES dalībvalstīs tādus kosmētikas līdzekļus un to sastāvdaļas, kasizmēģināti uz dzīvniekiem.

Eiropas Savienības Kosmētikas direktīvas tapšanas vēsture

htt

p://

ec.e

uro

pa.e

u/c

onsu

mer

s/se

ctor

s/co

smet

ics/

med

ia/p

hot

os/r

abbi

t-05

.jpg

6

FOTOGALERIJA

Akcija “Skaistums bez ciešanām”

Daudzas Eiropas dzīvnieku aizsardzībasorganizācijas 11.martu atzīmēja ar īpašiempasākumiem un akcijām. Nodibinājums“Dzīvnieku Drauga fonds” un biedrība“DzīvniekuSOS” aicināja arī Latvijas dzīv-nieku draugus svinēt šo notikumu, 11.martāsavās ikdienas gaitās paņemot līdz kādu ro-taļu dzīvnieciņu – zaķīti, pelīti, sunīti, pērti-ķīti vai citu rotaļzvēru, tā simboliski paužotprieku par miljoniem dzīvnieku atbrīvošanuno nevajadzīgām ciešanām. Šis aicinājums iz-vērtās sociālo tīklu akcijā “Skaistums bezciešanām”.

Pilna akcijai iesūtīto bilžu galerija aplūkojama šeit:https://www.facebook.com/media/set/?

set=a.549003415120677.1073741827.123991357621887&type=3

7

DZĪVNIEKU AIZSARDZĪBA

Kažokādas trešā puse: ietekme uz vidi

Seminārā tika prezentētsNīderlandes neatkarīgās pētnie-cības un inovatīvu videsrisinājumu konsultatīvās organi-zācijas „CE Delft” 2011.gadapētījums, kura mērķis bijanoskaidrot ūdeļādu ražošanasietekmi uz vidi un pārbaudīt, vaiatbilst patiesībai kažokāduindustrijas apgalvojumi, ka šādaveida izstrādājumu ražošana irvidei draudzīgāka nekā, piemē-ram, tekstila vai mākslīgomateriālu izstrāde.

Lai to noskaidrotu, „CE Delft”analizēja kažokādu ražošanasciklu, noskaidrojot ietekmi uz vididažādos procesa posmos, nosakotkažokādu ražošanas ietekmi uzvidi 18 dažādos vides novērtējumaparametros un salīdzinot to arcitiem materiāliem: kokvilnu,akrilu, poliesteri un vilnu.Analīzes pamatā bija Nīderlandesūdeļu audzēšanas prakse.

Ražošanas process tika izpētīts,sākot ar ūdeļu barības ražošanulīdz pat 1 kg kažokādu izgata-vošanai modes industrijas vajadzī-bām. Katrs no šiem posmiem tikapārbaudīts pēc iespējas detalizē-tāk. Tā kā par vairākiemaspektiem dati nebija pieejami, tosaizstāja teorētiski scenāriji arzemāko iespējamo ietekmi. Līdz arto pētījumā aprēķināto ietekmi uzvidi var uzskatīt par mazāku nekātā faktiski ir.

Pētījums lika secināt, kakažokādu ražošana pēc 17 no 18būtiskiem parametriem ir 2–28reizes kaitīgāka videi nekā citumateriālu ražošana. Šajos para-metros ietverts toksiskums,resursu patēriņš, ietekme uzklimata izmaiņām, ozona slāņanoārdīšanās, augsnes paskābi-nāšanās, saldūdeņu un jūraseitrofikācija u.c. Vienīgais para-metrs, kurā kažokādu ražošanainav lielākā ietekme, ir ūdens

resursu izmantošana, kurākokvilnas ražošana kažokādasapsteidz. Bet arī šajā gadījumākažokādu ražošanas ietekmefaktiski ir lielāka, jo pētījumā tikaaprēķināts, cik daudz ūdensnepieciešams, lai izaudzētu barībuvistām, ar kuru subproduktiem

pēc tam tiek barotas ūdeles, tačudatu nepieejamības dēļ netikaiekļauts ūdens apjoms, kasnepieciešams pašām vistām, kāarī kažokzvēru fermu tīrīšanai unkažokādu apstrādei.

N2O (slāpekļa oksīds) un NH3

(amonjaks), kuri rodas no ūdeļumēsliem, ir papildu faktori, kuriievērojami palielina kopējoūdeļādu ražošanas ietekmi uz vidi.Tie galvenokārt veicina cietodaļiņu veidošanos atmosfērā unpaskābināšanos. 1 kg ūdeļāduietekme uz klimata pārmaiņām ir5 reizes augstāka nekā tuvākajam,lielāko ietekmi veidojošajamtekstilmateriālam vilnai. Tas irsaistīts gan ar lielu nepieciešamāsbarības apjomu 1kg kažokādassaražošanai, gan ar N2O izmešiemno ūdeļu mēsliem.

Izmešu koeficients ir 110 kgCO2 uz 1 kg saražotās kažokādas,kas ir vienlīdzīgs ar automašīnasnobrauktiem 1250 kilometriem.

Nīderlandē veiktā pētījumā par kažokādu ražošanas ietekmi uz viditika secināts, ka tā ir 2–28 reizes kaitīgāka videi nekā citu

tekstilmateriālu ražošana.

Pilns pētījuma teksts:http://www.ce.nl/

publicatie/the_environmental_impact_of_mink_fur_production/1131

ATCERIES!Par kažokzvēru

audzēšanas aizliegumuLatvijā var parakstīties:http://manabalss.lv/par-

kazokzveru-audzesanas-izbeigsanu-latvija/show

Biedrība „Homo ecos”, atbalstot kampaņu par kažokādu audzēšanas aizliegumu Latvijā,27.martā rīkoja informatīvo semināru „Kažokādas trešā puse”, lai interesentusiepazīstinātu ar šīs nozares ietekmi uz vidi.

http://www.indymedia.ie/attachments/sep2009/3minks_in_cage_with_slop_on_top3848989484_894bf2defc_b.jpg

8

DZĪVNIEKU AIZSARDZĪBA

Slovēnija aizliedz kažokzvēru audzēšanu undzīvnieku izmantošanu cirkā

Saskaņā ar jaunajiem notei-kumiem Slovēnija pievienojastām Eiropas Savienības valstīm,kurās dzīvnieku audzēšanakažokādu ieguvei nav atļauta, —Lielbritānijai, Austrijai, Horvā-tijai, Bulgārijai, Bosnijai unHercegovinai un Nīderlandei.Papildus šiem grozījumiem parnevajadzīgas vardarbības pretdzīvniekiem novēršanu Slovēnijāvairs nav atļauta arī dzīvniekumedīšana ar nolūku iegūtkažokādas, dzīvnieku audzēšanaādas un dūnu i eguve i ,izmēģinājumi ar dzīvniekiem bezsaskaņošanas ar ētikas komisiju,t.s. dzīvnieku rituālā nokaušanabez apdullināšanas, kā arīsavvaļas dzīvnieku izmantošanacirkā un līdzīgos izklaidespasākumos.

Šie dzīvnieku aizsardzībasnoteikumu grozījumi stājušiesspēkā pēc tam, kad tos pusotragada garumā virzījuši slovēņudzīvnieku tiesību un vegānismaaktīvisti, izglītojot sabiedrību,vācot parakstus, iesaistot neval-stiskās organizācijas un aicinot

sabiedrībā pazīstamus cilvēkusizteikties par šo tēmu publiski,kā arī uzrunājot politiķus ungūstot viņu atbalstu. Aizliegumsaudzēt kažokzvērus pieņemtsētisku iemeslu dēļ: audzētavāsnav iespējams nodrošināt šiemdzīvniekiem pienācīgus dzīvesapstākļus un dzīvnieku turēšana

nebrīvē un nonāvēšana, laiiegūtu preci, kas nav uzskatāmapar nepieciešamību, atzīta pardzīvnieku nevajadzīgu mocīšanu.

Aizlieguma pamatā ir arīapsvērumi par vides aizsardzību,jo kažokādu ieguve nodaralielāku ekoloģisko kaitējumunekā citu — dabisku vaisintētisku — materiālu ieguve.

Jau ziņots, ka šobrīd arīLatvijā pēc biedrības “Dzīvniekubrīvība” ierosinājuma tiek vāktiparaksti par kažokzvēru audzē-šanas aizliegšanu, un portālāManaBalss.lv par to parak-stījušies jau vairāk nekā 7000cilvēku. Kā norādīts iniciatīvā,tādējādi “no nevajadzīga kaitē-juma ik gadu tiks pasargātas ap300 000 ūdeļu, 9000 lapsu un3000 šinšillu. Sabiedrība rīkosiessaskaņā ar mūsdienīgām dzīv-nieku aizsardzības nostādnēm unsavu morālo intuīciju. Tas netikai vairos izpratni par dzīvniekutiesībām, bet arī humānuattieksmi un iejūtību citās dzīvesjomās, kas nepieciešams ikvienaiētiski tālredzīgai sabiedrībai.”

Audzētavās kažokzvēriem nav iespējams nodrošināt pienācīgusdzīves apstākļus

Materiāls pārpublicēts no www.dzivniekubriviba.lv

Slovēnijas parlaments 7.martā nobalsoja par vairākiem būtiskiem grozījumiemdzīvnieku aizsardzības likumā, lai atbilstoši dzīvnieku fizioloģiskajām vajadzībāmnovērstu tiem nodarīto kaitējumu un ciešanas.

Slovēnijā stājies spēkā aizliegums izmantot savvaļas dzīvniekuscirkā un līdzīgos izklaides pasākumos

http://www.independent.co.uk/migration_catalog/article5303368.ece/ALTERNATES/w460/pg-20-circus-getty.jpeg

http://www.dzivniekubriviba.lv/lv/slovenija-aizliedz-kazokzveru-audzesanu-un-dzivnieku-izmantosanu-cirka

9

Borisa un Ināras Teterevu fonda finansētajā projektāpaveiktais martā

Ar Borisa un Ināras Teterevu fonda atbalstumartā patversme varēja sniegt palīdzību 28dzīvniekiem – 27 kaķiem un vienam sunim. Lielākādaļa no tiem bija bezpajumtes kaķi, kas pēcsterilizācijas atgriezās savās mītnes vietās.

Martā tika apmaksāti iepriekšējā mēnesīsniegtie pakalpojumi 469,35 latu apjomā, tostarppar barību un medikamentiem – 40,43 lati, bet parveterinārajiem pakalpojumiem – 482,92 lati.

PROJEKTS

Ārkārtas veterinārāpalīdzība

Dzīvnieku „ātrā palīdzība”martā bi ja nepieciešamaseptiņiem dzīvniekiem – vienamsunim un sešiem kaķiem.

Sunītei Rikai no Jelgavasielas, kuras saimnieki irmazturīgie, ar fonda atbalstutika ārstēts ielaists ausuiekaisums, kas dzīvniekam jauilgu laiku bija sagādājisneciešamas mocības. Lai ganārstēšana būs vajadzīga vēl ilgulaiku, sunīte jau sajutusiatvieglojumu, jo beigusiesneciešamā nieze, un arī nelāgāsmaka no iekaisušajām austi-ņām vairs nav tik stipra.

Divi kaķu kungi martā parfonda līdzekļiem ārstēja acukaites: pavisam vēl jauniņajamrunčukam Kuzjam ārst ipalīdzēja tikt galā ar acuiekaisumu, bet 7 – 8 gadusvecajam runcim Pušam tikaizņemta neglābjami bojātāactiņa.

Atveseļošanos no bļodaskaula traumas un operācijasturpina mīlīgais un cēlaisbezvārda ielas runčuks, kuršpēc tam patversmē gaidīs savusjaunos saimniekus, bet 11mēnešus vecajam Maksim tikaizārstēta savainotā kājiņa.

Nezināmos negadījumos

iegūtās brūces tika apkoptas arīdivus gadus vecajai kaķenīteiŠurai un 11 gadus vecajamruncim Borisam.

Sterilizācijas programma

Lai gan ieilgušais pavasarisjoprojām neļāva ar pilnu jaudusākt ielas kaķu sterilizēšanu,martā pamazām kļuva sajūtama„kaķēnu laika” tuvošanās –aizvien biežāk uz sterilizācijutika nogādātas ielu kaķenesgaidībās un saņemtas arī ziņas

par pirmajiem jaundzimušajiemkaķēniem.

Salīdzinot ar iepriekšējiemmēnešiem pieaudzis arī martāsterilizēto kaķu skaits – kopumādažādās klīnikās ar fondaatbalstu sterilizēti 19 bezpa-jumtes un maznodrošinātoiedzīvotāju kaķi – 13 kaķenes unseši runči.

Kaķi uz sterilizāciju nogādātino kolonijām Braslas ielā,Kurzemes prospektā, Maskavasielā, Nīcgales ielā, Ruses ielā unSalaspilī.

Šogad aizkavējies pavasaris neļāva uzsākt ielas kaķusterilizēšanas programmu jau martā

10

STĀSTS

Mēs, cilvēki, bieži vien arlepnumu uzsveram, ka esamvienīgie, kam ir dāvāta valoda,pārējās radības rada tikainesakarīgus trokšņus.

Suņi “rej”. Ikviens, kam irnācies dzīvot kopā ar suņiem,zina, ka tie nerej. Suņisarunājas ar mums un savāstarpā. Mēs varam saprast tikaiatsevišķus teikumus: “Piedurvīm ir kāds svešinieks” vai“Džons nāk, ielaid viņu!”, vai“Celieties, māja deg!” Mēszinām, ka suns, kas tumsāgaudo tāpat kā viņa priekštečivilki, saka: “Es esmu vientuļš.Vai tur neviena nav?” Tomērlielākā daļa no tā, ko suņi saka,ir ārpus mūsu saprašanas.

Mūsu nelaime ir tā, ka mēsmācāmies lēni. Var paiet gadi,iekams mēs sākam atšķirt vienurējienu no otra un tad tospareizi attiecināt uz kāduobjektu. Kā svešinieki citā zemēmēs mēģinām uztvert atsevišķuvārdu jēgu, līdz saprotam pilnusteikumus. Tad mēs vairsnesakām, ka suns rej, mēs

saprotam, ka šis vārds ir tikainenozīmīgs troksnis.

Atšķirībā no mums suņi visuiemācās apbrīnojami ātri. Šķiet,viņi mūsu teiktos vārdus unteikumus uztver gandrīz acu-mirklī, bet cilvēks reizēmuzskata, ka tas ir viņa skaidrāsvalodas dēļ. Patiesībā suņiemnav vajadzīga cilvēku valoda, unviņi saprot mūs neanalizējot.Suņi vienkārši nolasa mūsudomas, momentā sajūtot cilvēkanodomus, noskaņojumu, jūtasun pat pārmaiņas veselībasstāvoklī. Viņu deguns sajūt netikai smaržas, bet arī mūsudomu slepenos rakstus. Dzīv-nieku dīvainākais noslēpums,protams, ir to uztveres spējas,mēs dažkārt varam tikai vērotrezultātus.

Kazas blēj. Angļu valodapiedāvā labāku izteicienu—”kazas runā”. Lai kā tonosauktu, mēs kazas nesa-protam.

Kazas patiešām runā. Tāsmurmina, žēlojas, rājas, sauc.

Tās piedāvā dažādus sasvei-cināšanās veidus, sarunājas vaivēsta garus nostāstus. Kazasuzrunā savus bērnus pus-čukstus īpašā “bērnu valodā”.Tās arī lieto noteiktus trauk-smes signālus. Daudzi nezina,ka savvaļas kazu barā valdaparlamentāra demokrātija, katur notiek vēlēšanas. Kazuparlamentārieši nav mazākrunīgi kā mūsējie, totiesdisciplinētāki un pieklājīgāki.

Neapšaubāmi dzīvniekiem irsava valoda. Jebkurš izteiciensprasa piepūli, bet dzīvniekinetērē enerģiju bez iemesla:“trokšņi” tiek radīti, laisazinātos. Kā citādi cilvēkivarētu izskaidrot vaļu sadzied-dāšanos okeāna dzīlēs, atro-doties vairāk nekā 300 kmattālumā vienam no otra?

Dažreiz izeju ārā naktī kopāar suni, lai ieklausītos tumsā.Tāpat kā es, viņš sajūt lielo,plašo pasauli, ko apdzīvodaudzas dzīvnieku nācijas unkur dzīvība sarunājas ar dzīvībumilzīgā komunikāciju tīklā.

Valodas

http://www.petinfoclub.com/Images/Dog%20at%20night%20shutterstock_41678524.

Kristīne Čilvere

11

NUMURA TĒMA

Diena, kad patversmes suns dodas mājās, sagādā lielu prieku jaunajiem īpašniekiem unpatversmes darbiniekiem. Taču vispārējā sajūsmā tiek pārmīti arī nedroši skatieni, jotikai par nedaudziem suņiem nerodas šaubas, vai viss būs kārtībā, vai iedzīvosies un vainenāksies atgriezties atpakaļ. Suņa adopcija ir tikai viens atskaites punkts laimīgajāstāstā. Patiesībā tieši brīdī, kad jaunais ģimenes loceklis ienāk mājās, sākas svarīgākaisposms, kurš iezīmēs to, kādas būs turpmākās jūsu un jūsu mīluļa attiecības.

Foto

—n

o pa

tver

smes

arh

īva

Esi sagatavojies un nospraud robežasIr pienākusi svarīgā diena,

kad beidzot vedīsiet mājāsizvēlēto suni. Pirms to darīt,pārliecinieties, ka jums ir visstuvākajām dienām un nedēļāmnepieciešamais: kaklasiksna,pavada, žetons, trauciņi, suņagultiņa vai sedziņa, rotaļlietasun barība.

Pirms došanās mājās vēlamsnoskaidrot, kādu barību sunsēdis iepriekš un, ja iespējams,paņemt to no patversmes, laimājās veiktu pakāpeniskubarības maiņu.

Lielākā kļūda, kuru bieži vienpieļauj adoptētāji, ir privilēģijupiešķiršana sunim tikai tāpēc,ka mums viņa ir žēl. Sevišķibieži tas notiek, ja viņam

iepriekš nav gājis viegli. Tas irļoti cilvēcīgi, taču vienīgais, komēs tādā veidā panākam, irstress nākotnē. Ja sākumāļausim sunim gulēt gultā vai lēktmums virsū, bet pēc pārisnedēļām viņu par to bārsim vaisodīsim, suns būs ne tikaisamulsis, bet iemācīsies, kasaimnieks ir neparedzams. Patpieredzējušiem suņu saim-niekiem ar to ir nāciessastapties.

Pirms suņa vešanas mājās, arvisiem ģimenes locekļiemjāpārrunā vairākas lietas:

Kur būs suņa “vieta”?Kurš viņu baros un vedīs

pastaigās?Vai viņam būs atļauts gulēt

gultā/uz dīvāna?Ja suns dzīvos mājā, vai viņš

drīkstēs doties augšstāvā? Vaibūs istabas, kur viņš nedrīkstēsatrasties?

Labākais veids, kā sākt, irvienmēr atcerēties, ka jūsu sunstagad ir laimīgs, jo viņam irmājas, kurās par viņu pienācīgiparūpēsies un kur viņu mīlēslīdz mūža galam. Suns vislabākun drošāk jūtas, ja zina robežas,tāpēc ir svarīgi, ka jūs sunim tāsmācāt jau no pašas pirmāsdienas.

Ignorējot kļūdas un atalgojotpar pareizu rīcību, jaunaisģimenes loceklis mācīsies ļotiātri.

Suns no patversmes

3. daļa

Raksts sagatavots, izmantojot internetā pieejamos materiālushttp://www.endangereddogs.com/EDDRAdoptingRescueJPett.htm un http://www.arkanimalrescue.co.uk/newhome.html,

kā arī pašu pieredzi

12

NUMURA TĒMA

Ierodoties mājāsIepazīstiniet jūsu suni ar

jaunajām mājām un dārzu, vedotpie pavadas, un ļaujiet viņamapstāties un ošņāties, kad viņšto vēlas.

Rēķinieties ar neparedzamuuzvedību: suns var būt nervozsun sajūsmināts reizē. Viņamapkārt ir jaunas sejas, vietas,smaržas un trokšņi, tāpēc viņšvar būt apmulsis un uztrauciesvienlaikus, tādēļ pirmajās dienāsvar gadīties arī “negadījumi”.Mācīts un saprātīgs sunsdiezgan ātri atgūs labasmanieres, tāpēc nesodiet viņu —tā jūs visu padarīsiet tikaiļaunāku.

Soda vietā mēģiniet nodro-šināt pēc iespējas mierīgākusapstākļus, lai ļautu sunimatpūsties un iekārtoties. Runā-jiet ar suni rāmi, nerīkojietpirmajā dienā ballīti visiemdraugiem, kas vēlas viņu satiktun samīļot. Sunim ir nepie-ciešams laiks, lai iemācītos, kurkas atrodas, pielāgotos jaunajamdienas ritmam, noteikumiem ungalu galā iepazītu arī jūs.Jaunajās mājās viņš varuzvesties pavisam citādi nekāpatversmē.

Ja suns patversmē ir pieradispie sava vārda, vēlams viņusaukt šajā vai līdzīgā vārdā, laidzīvnieks nesamulstu. Atra-deņiem un kucēniem, kas

patversmē uzturējušies neilgulaiku, bieži vien ir vārds, piekura viņi nav paspējuši pierast,tāpēc jūs to varat mainīt pēcvēlēšanās.

Ja mājās jau ir otrs suns,būtu vēlams abus iepazīstināt,pirms jaunā suņa ierašanāsmājās. Pret pirmo suni vienmērjāizturas kā pret galveno —pirmo jābaro, pirmo jācienā unpirmo jāsamīļo. Tas palīdzēsviņam ātrāk pieņemt jauno unnovērsīs iespējamos konfliktus.

Tas, kā veidosies attiecības arkaķi , ir atkarīgs v isāmiesaistītajām pusēm: no jūsu

prasmes pakāpeniski iepazīstinātun neko nesasteigt, no suņamedību instinkta un iepriekšējāspieredzes, kā arī kaķa rakstura.Sākumā vēlams abus dzīvniekusiepazīstināt mierīgos apstākļos,suni turot pavadā, lai vajadzībasgadījumā varētu viņu savaldīt unaizvest projām. Kaķim savukārtjābūt iespējai aizmukt vaipaslēpties. Ja attiecības sākumānav ideālas, tas nenozīmē, ka tāturpināsies vienmēr. Ar laikudzīvnieki iemācīsies sadzīvot un,pat ja nekļūs par labākajiemdraugiem, viens otru piecietīs.

Suns ar kaķi sākumā var nesadzīvot

SUŅI UN BĒRNI Nekad neatstājiet bērnus vienus kopā ar suni. Neļaujiet bērnam vienam pašam vest suni pastaigā — mierīgos apstākļos viss var būt

kārtībā, bet kas notiks, ja suns mēģinās noķert kaķi ielas otrajā pusē vai arī satiks otruļoti azartisku suni?

Labs sākums ir gan saviem, gan bērniem, kas ierodas ciemos, iemācīt: Kā pareizi tuvoties sunim; Kā pareizi rotaļāties ar suni (neplēst aiz kažoka, negrūstīt, negāzt zemē utt.); Ka suni nedrīkst kaitināt vai darīt tam pāri; Ka gadījumā, ja suns baidīsies — viņš izvairīsies vai rūks. Bērnam jāzina, ka tā nav

agresijas izpausme, bet gan brīdinājums netuvoties.

http

://4

.bp.

blog

spot

.com

/-lP

lKrx

tiB

78/T

8sna

K8a

EqI

/AA

AA

AA

AA

APA

/jU

ON

gbY

GdQ

A/s

1600

/cat

+and

+dog

.jpg

Raksts sagatavots, izmantojot internetā pieejamos materiālus—http://www.endangereddogs.com/EDDRAdoptingRescueJPett.htm un http://www.arkanimalrescue.co.uk/newhome.html—

kā arī pašu pieredzi

13

NUMURA TĒMA

Iejušanās periodsPatversmes sunim iejušanās

periods var ilgt no vienas nedēļaslīdz pat vairākiem mēnešiem.Parasti pirmās divas nedēļas sunsuzvedas priekšzīmīgi — ne velti todēvē par “medusmēneša periodu”,taču pēc tam var atklāties sliktāsīpašības – postīšana un graušana,paliekot vienam, svešiniekuapriešana vai saimnieka pārmērīgasargāšana.

Visticamāk, sākumā suns jumssekos pilnīgi visur, jo viņšbaidīsies jūs pazaudēt. Laikā, kadviņš no jums būs šķirts, nedrošībavar izpausties riešanas vaigaudošanas veidā. Lai palīdzētumazināt stresu, iedibiniet unievērojiet stingru dienas kārtību:barošana, pastaigas, kārtošanāsutt. noteiktā laikā un secībā, laisuns saprastu, kas notiek.

Pirmās pāris dienas jums būtujāvelta vairāk laika jaunajamdraugam, taču vēlams pēciespējas ātrāk atgriezties pieierastās ikdienas kārtības. Sunimnevar izstāstīt, ka pēc kopāpavadītās nedēļas jums jāiet uzdarbu un jābūt ilgi projām. Tāpēcjau no paša sākuma radiniet sunipie tā, ka vienmēr nevarēsiet būtkopā ar viņu.

Ar laiku suns kļūs pašpār-liecinātāks. Tas ir brīdis, kadvajadzētu viņu sākt socializētārpus mājām. Ļaujiet viņam sa-tikt citus cilvēkus un suņus, tačuvienmēr esiet modrs. Kāds viņamvar atgādināt kādu, kurš ir bijis

pret viņu nežēlīgs, vai arī viņamvar nepatikt konkrēta tipa suņinelāgas pieredzes dēļ. Jums jābūtvienmēr gatavam iejaukties unnovērst bīstamo situāciju.

Vienmēr pastāstiet cilvēkiem,ka jūsu suns ir no patversmes, laiviņi būtu iejūtīgāki un maigāki,viņam tuvojoties. Tas var pasargātno nepatikšanām, jo, piemēram,straujas kustības var likt sunimdomāt, ka viņu sitīs.

Pakāpeniski jūs sapratīsiet, kosagaidīt no suņa noteiktāssituācijās. Pēc laika varēsiet viņamļaut skriet bez pavadas vietās, kurdroši zināt, ka viņš atgriezīsies uz

jūsu saucienu. Tas notiks tad, jajūs būsiet kļuvis par cilvēku, arkuru viņš vēlas būt kopā, un baralīderi.

Noteikti apsveriet domu parsuņu skoliņu – sevišķi tad, jasuns ir jauns un iepriekš nav ticisapmācīts. Skoliņā jūs satiksietcitu suņu saimniekus un varēsietdalīties pieredzē un saņemtpadomus.

Atcerieties – mācīties nekad navpar vēlu, tādēļ uz skoliņu vardoties ar jebkura vecuma suni.Kopīgas aktivitātes palīdzēs veidotun nostiprināt saikni starp jumsun suni.

Kopīgas rotaļas nostiprina saikni starp suni un saimnieku

ATCERIES! Bailīgam, nesocializētam sunim iejušanās periods var ilgt pat vairākus mēnešus un prasīs

gan laika, gan līdzekļu ieguldījumu no saimnieka. Dažiem bailes var palīdzēt pārvarētpašpārliecinātāka un drošāka suņa klātbūtne, bet citiem nepieciešama profesionālakinologa palīdzība. Tāpēc pirms šāda suņa izvēles jums jābūt pārliecinātiem, ka varēsietun gribēsiet nodrošināt īpašus apstākļus.

Ar vienkāršākām uzvedības problēmām — atšķirtības stresu, nepaklausību,hiperaktivitāti, bailēm no jaunām lietām un vietām utt. — ir iespējams tikt galā apmācībasceļā un vajadzības gadījumā konsultējoties ar kinologu.

Perfektu suņu ir maz, taču neviens suns nav bezcerīgs!

Foto

—no

pat

vers

mes

arh

īva

Raksts sagatavots, izmantojot internetā pieejamos materiālus—http://www.endangereddogs.com/EDDRAdoptingRescueJPett.htm un http://www.arkanimalrescue.co.uk/newhome.html—

kā arī pašu pieredzi

14

MĒNEŠA DZĪVNIEKI

Fēbe

Februāra beigās šo divus gadus vecosvītraino skaistuli saimnieki atnesa uzpatversmi, jo nevarēja viņu vairs uzturēt.Lola pārmaiņas dzīvē ļoti smagi pārdzīvoja,nelielajā patversmes būrī nejutās omulīgiun rūca gan uz cilvēkiem, gan citiemkaķiem. Taču ar laiku viņa atmaiga unpamazām kļūst par tikpat mīļu undraudzīgu kaķi, kāda bija, mājās esot.

Fēbi viņas īsajā mūžā cilvēkinodevuši jau divreiz — vispirms viņubezpalīdzīgu atstāja guļam pēcsadursmes ar auto, bet otrreiz — kadno viņas atteicās saimnieki, teikdami,ka viņa ir pārāk aktīva. Vidēja auguma,skaista, gudra un rotaļīga — Fēbe būtuideāls kompanjons ģimenei ar bērniempusaudžu vecumā vai aktīviemcilvēkiem, kas vēlētos ieguldīt laiku,līdzekļus un pacietību suņu meitenesskološanā. Tā būs īsta bauda, jo Fēbemācās ļoti ātri un ar prieku.

Ir dzīvnieki, kas pie patversmes dzīves ritma pierod ātri un viegli.Daži šeit uzaug un savā īsajā dzīvē neko citu nav pazinuši, tāpēc tās ir viņuīstās mājas. Un ir tie, kuri, lai gan saņem tikpat daudz uzmanības unmīlestības kā citi un kopumā nejūtas slikti, tomēr izjūt kaut kā trūkumu...Tie ir cilvēka uzmanības alkstoši, aktīvi un gudri suņi un kaķi, kuriemnepietiek ar ikdienas rutīnu, kas sastāv no diviem pastaigu un ēšanaslaikiem dienā, viņiem vajag darbu, uzdevumu, ko risināt, un kompāniju,kurā to darīt. Iepazīstieties ar Fēbi un Lolu!

Lola

15

FredisFredis tika atrasts uz ielas, kur sekoja līdzi katram

garām gājējam un ieskatījās viņam acīs ar cerību, kaviņu paņems pie sevis. Labsirdīga sieviete atnesa kaķītiuz patversmi, kur, neraugoties uz diezgan noplukušopaskatu, uzreiz iekaroja visu sirdis ar savu īpašopersonību. Arī noplukums izrādījās labojama vaina –runci tikai bija nomocījušas zarnu baktērijas, izraisotpamatīgas veselības problēmas.

Tagad Fredis dzīvo jaunajās mājās, kur viņamklājas brīnišķīgi. Viņš sadraudzējies ar mājas otrukaķi, labprāt pamatīgi pieēdas (jo vēders vairs nesagādāraizes), rotaļājas, draiskojas un priecē savus saimniekus ar labsirdīgo dabu unmaigo pieķeršanos.

LAIMĪGIE STĀSTI

TrišaTrišu kāds bija izmetis svešā pagalmā, kur viņa

cīnījās par izdzīvošanu. Dažu nedēļu laikā viņas skaistais,trīskrāsainais kažociņš pārvērtās netīrās lēkšķēs, betneierastā un nepiemērotā barība radīja briesmīgu alerģiju.Nonākusi pagaidu mājās, bet vēlāk – patversmē, Triša ilgiārstējās.

Tagad Triša dzīvo privātmājā, kur komandē savujauno saimnieku – ziemā norāda, kā sniegs labākšķūrējams, bet, sākoties pavasarim, minces stingrāuzraudzībā notiek pagalma sakopšana un dārzāju dobju

plānošana. Trišas saimnieks teic, ka kaķene esot īsta dāma –vienlaikus maiga un neatkarīga.

GustiņšGustiņš patversmē nonāca no pagaidu mājām, kur

pēc grūtas bērnības, kas pavadīta uz ielas, pamazāmbija radināts uzticēties cilvēkiem. Tomēr īsti līdz galampar cilvēku labumu runčuks nebija pārliecināts:pavisam prom nebēga, taču arī lielu pieķeršanosneizrādīja un labprātāk turējās savrup.

Tieši tāpat Gustiņš sākumā uzvedās jaunajās mājās– no mēbeļu apakšas bažīgi vēroja cilvēkus, savā kaķaprātā svērdams un vērtēdams, vai viņi pelnījušiuzticību. Galu galā runča lēmums bija – var! – un nujau kādu laiciņu viņš kļuvis par mājas lielāko aktīvistu un uzjautrinātāju.

Marta laimīgie stāsti raksturīgi ar to, kaikvienam no tiem sākumā ir vientulība unatstumtība, bet beigās — priecīga satikšanās unlaime. Ikvienu no marta varoņiem kāds nodeva,bet kāds — atdeva ticību dzīvei un cilvēkiem.

16

FokssMilzu kucēns Fokss patversmē nonāca, jo „izauga

pārāk liels” – tā paskaidroja viņa bijusī saimniece. Nekodaudz no dzīves savos deviņos mēnešos viņš nebijaredzējis, tāpēc iedzīvoties patversmē ar daudzajiemsvešajiem cilvēkiem un suņiem viņam nenācās viegli.Turklāt Fokss patiesi nebija nekāds maziņais, tāpēcuzreiz bija skaidrs – suņu puikam jāmeklē māja ar plašuteritoriju, kur izskrieties.

Izrādījās, ka īsti piemērota vieta atrodas tepatRīgā, Šķērsielā, kurp viņš pārvācās marta otrajā pusē.Jaunajās mājās viņš kļuvis par Džeku, pieaudzējis

masu, ieviesis kārtību plašajā teritorijā, kas pilnībā nodota viņa rīcībā,un kļuvis par saimnieku prieku un acuraugu.

LAIMĪGIE STĀSTI

GretaGreta pagājušā gada maijā tika nodota patversmē, jo viņas

saimnieki nonāca grūtībās un vairs nevarēja par viņu parūpēties.Greta ļoti pārdzīvoja šo nelaimi un ilgu laiku bija skumja un sevīierāvusies. Taču pamazām sunīte atkopās nu emocionālās traumas,atklādama savu jauko raksturu un, neraugoties uz cienījamovecumu, krietnu tiesu kucēna draiskulības.

Mēneši gāja, taču neviens nevēlējās dot Gretai mūža mājas.Tomēr izrādījās, ka liktenis Gretai ir sarūpējis pavisam citu, daudzlabāku nākotni: viņas bijušo saimnieku kaimiņi, zaudējuši savusunīti, uzreiz atcerējās savu veco „žoga otras puses” draudzeni.Steigšus viņi ieradās patversmē, satraukti taujājot, vai Greta vēl te.Greta bija te un ar sajūsmu sagaidīja senos paziņas, labprātdodamās viņiem līdz. Tā Greta atgriezās gandrīz mājās – labipazīstamā vietā pie labi pazīstamiem cilvēkiem.

RūdolfsMazais rudibaltais plušķītis Rūdolfs tika atrasts klīstam pa

ielām februāra beigās. Suņuks vārda tiešā nozīmē iemiesojaskumjas – it kā vairs ne uz ko necerētu un ne pēc kā neilgotos.Rūdolfa bēdīgās acis uzrunāja gandrīz patversmei kaimiņosdzīvojošo Aiju. Nebūdama pārliecināta, vai var uzņemties lielāsrūpes par suni, Aija sākumā tikai nāca izvest Rūdolfu pastaigāsun reizumis uz dažām stundām vai dienu paņēma suņu puiku uzmājām, lai kaut nedaudz kliedētu viņa (iztēlotās vai īstās) bēdas.

Taču tad kādu dienu viņa atgriezās patversmē bez suņa.Izrādījās, ka Rūdolfs kategoriski atteicies pamest Aijas mājas, untas viņai licis beidzot izšķirties, ka suņuks paturams pavisam.

Jau pēc tam, kad Rūdolfs bija adoptēts, uzzinājām, ka šī navpirmā reize, kad plušķītis nonāk patversmē. Izrādījās, ka tasnoticis ne vienu reizi vien, jo Rūdolfa saimniekam suņuka liktenis acīmredzot pārāknav rūpējis. Tam apliecinājums ir arī fakts, ka Rūdis patversmē nodzīvoja vairāk nekā divas nedēļas,taču saimnieks viņu tā arī nemeklēja...

17

VĒSTULES NO MĀJĀM

ČETRKĀJAIŅU PASTKASTĪTE:Saimnieki par mīluļiem, mīluļi par saimniekiem

Baltajam ofisa biedam Mikiņam klājasvisai labi—pa dienu viņš atpūšas un uzkrājspēkus, bet vakaros un naktīs jaunajiemsaimniekiem par godu sarīko cirka izrādes arakrobātikas elementiem.

Murra dodas apgaitā pa teritoriju2008. gadā adoptētā suņu meiteneGreisi mums atsūtīja ļoti sirsnīgu vēstuli,kurā stāsta par to, kā klājas viņas mājās—šogad apritēs pieci gadi, kopš viņa kopā arsaimniekiem mīt Valmierā un ir viņuoptimisma un dzīvesprieka avots.

Greisi mīl ūdeni, labprāt piedalāsfiziskās aktivitātēs—skrien blakus divritenim,dodas garās pastaigās pa mežu, ir komandaslocekle sporta spēlēs un pasākumos.

“Bet pats galvenais, ko es gribējupateikt – PALDIES! Jums!!!, arī saviempirmajiem saimniekiem, nu Dzīvei! Visi esatsavās īstajās vietās un laikā! Ka es jumssaku!!” [..]

Visiem laika biedriem novēlu Darīt, koSirds vēlas un No sirds!!! Tā ir Laime!

Un atrast atslēgas!!... jo tās ir katrailietai!”

Greisi

Mīlīgā, izstīdzējusi kaķenīte Luna,kuru pagājušā gada septembrī atrada klīstampa Āgenskalna tirgu, tagad jaunajās mājās irizaugusi par ļoti elegantu un cienījamu kaķudāmu, kurai dots skanīgs vārds—Murra.

18

VĒSTULES NO MĀJĀM

Paskat, par kādu skaistuli ir izaudzis mazais Vinnijs, kurš pagājušā gada decembrī kopā ardraudzenīti Madi dzīvoja patversmē! Lūk, ko par viņu raksta jaunie saimnieki:

“Liels Jums paldies, ka sniedzāt mums iespēju iegūt tik labu un uzticamu draugu Vinniju,kuru mēs nosaucām par Rinniju, jo viņš bija tik ļoti pieradis pie Jūsu dotā vārda, ka likāsnepareizi pilnībā nomainīt vārdu. Gājis mums ir kā pa kalniem un lejām, bet šonedēļ sākāmiet suņu skolā un lepojamies ar viņu arvien vairāk. Viņš tiešām ir gudrs suns!”

Savukārt Hilarija, kuru patversmē mīļi dēvējām par mini-Margo, jo viņa pēc izskata atgādināja“ofisa suni”, nopietno Stafordšīras terjera jaukteni Margo, ne tikai ieradās pie mums ciemosatrādīties, bet atsūtīja veselu fotostāstu par to, kā viņai līdz šim ir gājis.

Jaunajās mājās Hilarija ir pārkristīta parDinu. Sākumā ir bijis grūti izvēlēties, kurgulēt — ratiņos, krēslā vai gultā blakussaimniekiem. Viņai ļoti patīk spēlēties unlielu prieku sagādāja rotaļas sniegā. Viņaarī ir labos draugos ar runci Muriku un irļoti mīlēta un lutināta suņu meitene.Ar pilnu fotostāstu variet iepazīties šeit—http://www.dzd.lv/new/data/files/51471e9948584.pdf

Lūdzam atsaukties!Kopā ar Hilariju patversmē nonāca arī viņas

māsiņa Hanna un brālīši Herberts unHiltons — mēs aicinām arī viņu jaunossaimniekus mums atrakstīt un atsūtīt

fotogrāfijas, lai redzētu, kā mazuļi izauguši.Tāpat ļoti vēlamies uzzināt, kā ir klājies unkā izaugusi Vinnija mazā draudzene Made.

19

Patversme "Dzīvnieku draugs"Fr.Candera ielā 4, Rīgā, LV-1046

Tel. 67500491E-pasts: dzd@latnet.lv

Nodibinājums "Dzīvnieku drauga fonds"Volguntes ielā 6/8, Rīgā, LV-1046

Reģ.Nr. 40008020876AS Swedbank, LV10HABA000140J032916

© Dzīvnieku Draugs 2013

Katru pavasari Kanādas austrumupiekrastes ledus lauki krāsojas sarkani, josimtiem vīru izkāpj no laivām un kuģiem,

lai ar nūjām, asiem āķiem aprīkotajāmhakapikām un bisēm nežēlīgi nogalinātu

tūkstošiem neaizsargātu roņu.Arī Tu vari pievienoties

starptautiskajam aicinājumam Kanādasvaldībai aizliegt šo masveida slaktiņu!https://e-activist.com/ea-action/action?

ea.client.id=104&ea.campaign.id=19569&ea.tracking.id=facebook

Pievienojies aicinājumamizbeigt masveida roņunogalināšanu Kanādā

http

://w

ww

.har

psea

ls.o

rg/i

mag

es/s

ealin

g/20

0603

16_s

eals

kille

d_sf

bay

_ind

ymed

ia.jp

g