Download - Latīņu-latviešu vārdnīca
Latīņu-latviešu valodas vārdnīca
medicīnas studijām
sastādīja A.Zilvestre
2500 šķirkļu
RSU 2011
Lietotie saīsinājumi ablat. ablatīvs
akuz. akuzatīvs
divd. divdabis
f. femininum (sieviešu dzimte)
gr. grieķu
I I konjugācija
kompar. komparatīvs
m. masculinum (vīriešu dzimte)
n. neutrum (nekatrā dzimte)
piem. piemēram
priev. prievārds
superl. superlatīvs
Latīņu Latviešu
Aa, ab (priev. ar ablat.) no
a-, an- (gr ., priedēklis) nozīmē noliegumu, trūkumu, zudumu, nespēju
ab-, abs- (lat ., priedēklis) nozīmē atrašanos ārpusē, norāda uz kustību vai darbību
prom
abdomen, -inis, n. vēders
abdominalis, -e vēdera-
abducens, -entis (divd.) atvilcējs-
abducere III atvilkt
abductio, -onis, f. atvilkšana
abductor, -oris, m. (musculus) atvilcējs (muskulis)
ablatio, -onis, f. ablācija, atdalīšana
abortio, -onis, f.aborts, grūtniecības priekšlaicīga dabiska izbeigšanās vai
tās mākslīga pārtraukšana
abortus, -us, m.aborts, grūtniecības priekšlaicīga dabiska izbeigšanās vai
tās mākslīga pārtraukšana
abrasio, -onis, f. abrāzija, nokasīšana
abscessus, -us, m. abscess, augonis, norobežots sastrutojums
abstinentia, -ae, f.
atturēšanās, atturība; traucējumu sindroms, kas rodas
narkomāniem un toksikomāniem, ja viņi pēkšņi pārtrauc
lietot pierastu narkotiku vai līdzīgas iedarbības vielu
abstractio, -onis, f. abstrakcija, norobežošanās
abusus, -us, m. pārmērīga lietošana, ļaunprātīga izmantošana
academia, -ae, f. (gr.)
akadēmija, 1. augstākā valsts zinātniskās pētniecības
iestāde; 2. augstākā valsts zinātniskā biedrība; 3.
augstskola
accelerans, -antis (divd.) paātrinātājs
accelerare I paātrināt
acer, acris, acre ass
1
acetabulum, -i, n. gūžas kaula locītavas iedobums
acetum, -i, n. etiķis
acholia, -ae, f. žults neizdalīšanās divpadsmitpirkstu zarnā
aciditas, -atis, f. skābums
acidum, -i, n. skābe
acidus, -a, -um skābs
acies, -ei, f. asums, asa redze
acne, -es, f. (gr.) pinne
acquisitus, -a, -um iegūts
acromion, -i, n. (gr.) pleca paugurs
actinicus, -a, -um aktīnisks, staru-
activitas, -atis, f. aktivitāte, darbīgums
activus, -a, -um aktīvs, darbīgs
acus, -us, f. adata
acusticus, -a, -um (gr.) dzirdes-, auss-
acutus, -a, -um akūts, ass
ad (priev. ar akuz.) pie, uz, līdz
adaptatio, -onis, f. adaptācija, piemērošanās
adducens, -entis (divd.) pievilcējs-
adducere III pievilkt
adductor, -oris, m. (musculus) pievilcējs (muskulis)
adeps, adipis, m. tauki, speķis
adequatus, -a, -um adekvāts, piemērots, atbilstošs
adhaesio, -onis, f. salipšanas, pielipšana, pieķeršanās
adhaesivus, -a, -um lipīgs
adipositas, -atis, f. aptaukošanās
adiposus, -a, um tauku-, taukains, aptaukojies
aditus, -us. m. ieeja
adstringens, -entis (divd.) (remedium) savelkošs (līdzeklis)
adstringere III savilkt
adultus,-a, -um pieaudzis
adverbium, -i, n. adverbs, apstākļa vārds
aeger, -gra, -grum slims
aeger, -gri, m. slimnieks
aegra, -ae, f. slimniece
aegrota, -ae, f. slimniece
aegrotus, -a, -um slims
aegrotus, -i, m. slimnieks
aequalis, -e vienāds, līdzīgs
aër, aëris, m. (gr.) gaiss
aërophobia, -ae, f. bailes no caurvēja
aetas, -atis, f. vecums, mūžs
aether, -eris, m. (gr.) ēteris
aetiologia, -ae, f. (gr.) etioloģija, izcelsme
affinitas, -atis, f. afinitāte, radniecība
agere III darīt
agitare I kustināt
ala, -ae, f. spārns
albumen, -inis, n. olbaltums
albus, -a, -um balts
alcohol, -olis, n. alkohols
alcoholismus, -i, m.
alkoholisms, 1. slimība, kurai raksturīga tieksme pēc
alkohola un kura saslimušo noved pie psihiska un fiziska
sabrukuma, kā arī sociālās degradācijas;
2. bieža alkoholisko dzērienu lietošana
alienus, -a, -um svešs, kaitīgs, nepiemērots
2
alimentarius, -a, -um uztura-, pārtikas-
alimentum, -i, n. barība, uzturs, uzturlīdzekļi
allergia, -ae, f. (gr.)alerģija, organisma pastiprināta reakcija uz kādu vielu vai
mikroorganismu, kas atkārtoti iedarbojas uz organismu
allergicus, -a, -um alerģisks
alma, ae, f. barotāja, svētības devēja
almus, -a, um barojošs
aloë, aloës, f. (gr.) aloje, alveja
alternare I darīt pārmaiņus
altus, -a, -um augsts, dziļš
alumen, -inis, n.alauns, ūdenī šķīstošu sērskābes dubultsāļu kristālhidrāti,
kas satur vienvērtīga un trīsvērtīga metāla jonus
alveolaris, -e alveolu-
alveolus, -i, m.
pūslītis, dobums, alveola: 1. anat. pūšļveida izspīlējumi
bronhiolu gala zaru sieniņās, kuros notiek gāzu apmaiņa;
2. žokļa padziļinājums, kur atrodas zoba sakne
alvus, -i, f. dobums, vēders
amare I mīlēt
amarities, -ei, f rūgtums
amaritudo, -inis, f. rūgtums
amarus, -a, -um rūgts
amica, -ae, f. draudzene
amicus, -i, m. draugs
amph-, amphi- (gr ., priedēklis)priedēklis, kas salikteņos nozīmē abi, abejādi, abās
pusēs, apkārt, tuvumā
amphicrania, -ae, f. amfikrānija, sāpes abās galvas pusēs
ampulla, -ae, f. ampula
amputatio, -onis, f. amputācija, noņemšana
amylaceus, -a, um (gr.) cietes-
amylum, -i, n. (gr.) ciete
ana (aa) (gr.) vienādi, pa, no katra
ana- (gr ., priedēklis) apzīmē kustību augšup, pastiprināšanos, pretēju darbību
anabolismus, -i, m. anabolisms, vienkāršu vielu pārvēršanās sarežģītākās
anaciditas, -atis f. anaciditāte, skābes trūkums, piem., kuņģa sulā
anaemia, -ae, f. anēmija, mazasinība
anaesthesia, -ae, f.
1.daļējs vai pilnīgs jūtīguma zudums, kas saistīts ar nervu
sistēmas slimību vai radīts mākslīgi, ievadot
medikamentus; 2. jūtīguma (sāpju) mazināšana ar
anestētikām
analysis, -is, f. (gr.) analīze
anamnesis, -is, f.
anamnēze, atcerēšanās - slimnieka vai viņa tuvinieku
stāstījums par slimības sākumu, norisi, kā arī apstākļiem,
kas sekmējuši saslimšanu; slimības vēsture
anatomia, -ae, f. (gr.) anatomija, uzgriešana
anatomicus, -a, -um anatomisks, anatomijas-
aneurysma, -atis, n.aneirisma, asinsvada (artērijas, vēnas vai kapilāru)
paplašināšanās
angina pectorisstenokardija, lēkmjveida sāpes sirds apvidū, kuras rodas
sakarā ar skābekļa trūkumu sirds muskulī
angina, -ae, f. mandeļu iekaisums, angīna
angulus, i, m. leņķis
3
animal, -alis, n. dzīvnieks
animalis, -e dzīvnieku-
ankylosis, -osis, f. (gr.) ankiloze, locītavas pilnīgs vai daļējs nekustīgums
annus, -i, m. gads
anomalia, -ae, f. (gr.) anomālija, novirze no normas, no vispārējas likumības
ansa, -ae, f. cilpa; lokveida struktūra
anser, -eris, m. zoss
anserinus, -a, -um zoss-
ant-, anti- (gr ., priedēklis)salikteņos norāda uz pretēju stāvokli, darbību, īpašību vai
vielu
antagonista, ae, m. antagonists, orgāns, kas darbojas pretēji otram orgānam
ante- (lat ., priedēklis)salikteņos nozīmē pirms (laika nozīmē), priekš- (vietas
nozīmē)
ante (priev. ar akuz.) pirms, priekš
antebrachium, i, n. apakšdelms
anterior, -ius (kompar.) priekšējais
anthelix, -icis, f. auss gliemežnīcas pretlociņš
antiasthmaticus, -a, -um pretastmas-
antidotum, -i, n. antidots, pretinde, pretlīdzeklis
antigenum, i, n.antigēns, organismam sveša makromolekula, kas izraisa
imūno atbildi
antiquus, -a, -um senatnējs
antisepticus, -a, -um tāds, kas iznīcina mikroorganismus
anulus, -i, m. gredzens; gredzenveida struktūra; apaļa atvere
anuria, -ae, f. urīna neizdalīšanās
anus, -i, m. tūplis
aorta, -ae, f. (gr.)aorta, lielā asinsrites loka galvenā artērija, kas apgādā ar
asinīm visus ķermeņa audus un orgānus
ap-, apo- (gr ., priedēklis) nozīmē atņemšanu, noņemšanu vai nošķiršanu
apathia, -ae, f.(nejūtīgums), apātija, psihisks stāvoklis, kam raksturīgs
gribas, rosmes, interešu trūkums; vienaldzība
aperire IV atvērt
apertura, -ae, f. atvere, caurums
apertus, -a, -um atvērts, vaļējs
apetitus, -us, m. apetīte, ēstgriba
apex, -icis, m. gals, galotne, virsotne
aphthae, -arum, f. (pl.)aftas, nelielas, sāpīgas dzelteni baltas čūliņas uz mutes
gļotādas
apis, -is, f. bite
apnoë, apnoës, f. (gr.) elpošanas pārtraukšana
aponeurosis, -is, f. aponeiroze, cīpsla
apophysis, -is, f. (gr.) kaulu izaugums
apparatus, -us, m. aparāts
appendix, -icis, f. apendikss, piedēklis
applicatio, -onis, f. lietošana, aplikācija
apud (priev. ar akuz.) pie
aqua, -ae, f. ūdens
aquaeductus, -us, m. ūdensvads
arbor, -oris, m. koks
arcus, -us, m. loks
area, -ae, f. laukums
areola, -ae, f. laukumiņš
argumentum, -i, n.arguments, spriedums vai vairāki spriedumi, ar kuriem
cenšas pierādīt kādu citu spriedumu vai teoriju
4
arhythmia, -ae, f. sirdsdarbības ritma traucējumi
aromaticus, -a, -um aromātisks, smaržīgs
ars, artis, f. māksla, zinātne
arteria carotis -itidis f. miega artērija
arteria, -ae, f. (gr.) artērija
arterialis, -e arteriāls, saistīts ar artērijām, tām raksturīgs
arteriosus, -a, -um artēriju-
articularis, -e locītavu-
articulatio, -onis, f. locītava
articulus, -i, m. locītava, loceklis
artificialis, -e mākslīgs
arvum, -i, n. tīrums, lauks
ascendens, -entis (divd.) kāpjošs, augšupejošs
ascendere III kāpt augšā, uzkāpt
ascites, -ae, m. (gr.) ascīts, šķidruma uzkrāšanās vēdera dobumā
asepticus, -a, -um aseptisks, bezmikrobu, rūpnieciski sterils
aspectus clinicus klīniskā aina
aspectus, -us, m. aina, izskats
asper, -era, -erum nelīdzens, grūts
asperum, -i, n. nelīdzenums
asthma, -atis, n. (gr.)astma, aizdusas, elpas trūkuma lēkmes, kas periodiski
atkārtojas
astrum, -i, n. (gr. ) zvaigzne
at bet
atlantooccipitalis, -e attiecīgs uz kakla pirmo skriemeli un pakausi
atlas, atlantis, m. (gr.) atlants, pirmais kakla skriemelis
atomus, -i, m./f. (gr.) atoms
atonia, -ae, f. muskuļu tonusa trūkums
atque un turklāt
atrium, -i, n. priekškambaris
atrophia, -ae, f.atrofija, apjoma samazināšanās kā barošanas
traucējumu sekas
auctor, -oris, m. autors
audire IV dzirdēt, klausīties
auditus, -us, m. dzirde, spēja dzirdēt
augere II palielināt augt
auricula, -ae, f. auss gliemežnīca
auris, -is, f. auss
aurum, -i, n. zelts
auscultare I izklausīt
auscultatio, -onis, f. izklausīšana
aut vai
aut-, auto- (gr ., priedēklis) salikteņos norāda uz sevi pašu
autem bet arī
autoderma, -atis, n. paša āda
autohaemotherapia, -ae, f.autohemoterapija, paša slimnieka asiņu izmantošana
ārstēšanai: no vēnas iegūtas asinis injicē muskulī vai ādā
autoinfectio, -onis, f. autoinfekcija, organisma infekcija ar paša mikrobiem
autotoxicatio, -onis, f. pašsaindēšanās
autotransplantatio, -onis, f.autotransplantācija, orgānu vai audu pārstādīšana vienā
un tai pašā organismā
auxilium, -i, n. palīdzība
avis, -is, f. putns
avitaminosis, -osis, f. (gr.) avitaminoze, pilnīgs kāda vitamīna trūkums organismā
axilla, -ae, f. paduse
5
axis, -is, m. ass; otrais kakla skriemelis
axungia, -ae, f. tauki
azygos (gr.) nepāra
Bbacca, -ae, f. oga
bacillus, -i, m. bacilis, nūjiņa
bacterium, i, n.baktērija, vienšūnas organisms ar šūnapvalku, bez šūnas
kodola, hlorofila un plastīdiem
balneum, -i, n. vanna, pelde; pirts
basis, -is, f. bāze, pamats
bene (apst. vārds) labi
benignus, -a, -um labdabīgs
betula, -ae, f. bērzs
biceps, bicipitis divgalvu-
bifidus, -a, -um šķelts divās daļās, piem. , mugurkaulājs
bilateralis, -e divsānu-, abpusējs
biliaris, -e žults-
bilifer, -era, -erum žults izvadītājs-, žults-
bilis,-is, f. žults
biologia, -ae, f. (gr.) bioloģija, zinātne par dzīvību visās tās izpausmēs
biologista, -ae, m./f. biologs, bioloģijas speciālists/-e
biologus, -i, m. biologs, bioloģijas speciālists
bolus, -i, f. māli, liels grauds
bonus, -a, um labs
borax, -acis, f. boraks, nātrija tetrakarbonāts
botulismus, -i, m.
botulisms, saindēšanās ar botulīnu, ļoti spēcīgu indi, ko
bojātos pārtikas produktos izdala Clostridium botulinum
baktērijas; pazīmes: nespēks, reibonis, redzes
traucējumi, vemšana, arī paralīze
botulus, -i, m. desa
brachium, -i, n. (gr.) augšdelms
brevis, -e īss
bronchus, -i, m. (gr.) bronhs
bucca, -ae, f. vaigs
bulbus oculi acs ābols
bulbus, -i, m. sīpols
bursa, -ae, f. gļotsomiņa
butýrum, i, n. (gr.) sviests
Ccachexia, -ae, f. (gr.) kaheksija, ārkārtīgs novājējums
cadaver, -eris, n. līķis
caecum (intestinum) -i, n. aklā zarna
caecus, -a, -um akls
caedere III cirst
caeruleus (coeruleus), -a, -um zils
Caesar, -is. m. Gaius IuliusCēzars Gajs Jūlijs; romiešu valstsvīrs, rakstnieks (dzīv.
100. - 44. g. p. m. ē.
caesus, -a, -um (divd.) cirsts
calamus, -i, m. kalme
calcaneus, -a, -um papēža-
calcaneus, -i, m. papēža kauls
calcar, -aris, n. piesis
calcium, -i, n. kalcijs
calculus, i, m. akmens, akmentiņš
calendula, -ae, f. kliņģerīte
6
calidus, -a, -um karsts, silts
callus, -i, m.kaula rumbējums, jauni kaulaudi sadzijuša kaula lūzuma
vietā; tulzna
calor, -oris, m. karstums, siltums
calvaria, -ae, f. galvaskausa vāks, velve
calx, calcis, f. papēdis
calx, calcis, f. papēdis; kaļķis
campus, -i, m. lauks, laukums
canaliculus, -i, m. kanāliņš
canalis, -is, m. kanāls
cancer, cancri, m. vēzis
caninus, -a, -um; dens caninus suņa-, acu zobs
canis, -is, m./f. suns
canities, -ei, f. sirmums, matu nosirmošana
canthus, -i, m. (gr.) acs kaktiņš
capillaris, -e kapilāru-, matu-
capillus, -i, m. mats
capitulum, -i, n. galviņa
capsula, -ae, f. kapsula
caput, -itis, n. galva
carbo, -onis, m. ogle
carbunculus, -i, m. izplūdis strutaini nekrotisks ādas un zemādas iekaisums
carcinoma, -atis, n. (gr.) vēzis, ļaundabīgs epitēlijaudu audzējs
cardiacus, -a, -um sirds-
cardinalis, -e pamata-, galvenais
cardiovascularis, -e sirds asinsvadu-
caries, -ei, f. kariess, cietu (kaula, zoba, skrimšļa) sabrukums
cariosus, -a, -um kariozs, sapuvis, bojāts
caro, carnis, f. gaļa; miesa
carotis, -itidis, f. (gr.) (arteria) miega artērija
carpeus, -a, -um plaukstas pamata-
carpus, -i, m. plaukstas pamats
cartilagineus, -a, -um skrimšļa-
cartilago, -inis, f. skrimslis
caruncula, -ae, f. gaļīga kārpiņa
caseus, -i, m. siers
casus, -us, m. gadījums; nelaimes gadījums; gramatikas locījums
cat-, cata- (gr ., priedēklis) salikteņos nozīmē ,,lejup", ,,zem", ,,pēc", ,,pilnīgi"
catabolismus, -i, m. (gr.)katabolisms, process, kurā kompleksas vielas pārvēršas
vienkāršākās
cataracta, -ae, f. (gr.) katarakta, acs lēcas saduļķošanās
catarrhus, -i, m. (gr.) katars, gļotādas iekaisums ar gļotu izdalīšanos
catharticus, -a, -um (gr.) caurejas-
cathedra, -ae, f. (gr.)(atzveltnes) krēsls; katedra (paaugstinājums lektoram,
skolotājam)
catheter, -eteris, m.katetrs, caurule šķidruma novadīšanai no ķermeņa
dobuma vai dobuma skalošanai caur dabisku atveri
causa (priev. ar ablat.) dēļ, labad, nolūkā
causa, -ae, f. cēlonis, iemesls
causticus, -a, -um (gr.) kodīgs, dedzinošs
cauterisatio, -onis, f. piededzināšana
cavere I piesargāties, būt piesardzīgam
caverna, -ae, f. dobums, ala
cavernosus, -a, -um kavernozs, dobumains
cavitas, -atis, f. dobums
7
cavum, -i, n. dobums
cavus, -a, -um dobs
celer, -eris, -ere ātrs
cella, -ae, f. šūna
cellula, -ae, f. šūniņa
cena, -ae, f. ēšana, maltīte
centigramma, -atis, n. centigrams
centralis, -e centrāls
centrum, -i, n. (gr.) centrs
centum simts
cera, -ae, f. (gr.) vasks
ceratus, -a, -um vaskots, vaska-
cerebellum, -i, n. smadzenītes
cerebralis, -e smadzeņu-
cerebrum, -i, n. smadzenes
certus, -a, -um drošs, noteikti zināms
cerumen, -inis, n. auss sērs
cervicalis, -e kakla-
cervix, -icis, f. kakls
ceterus, -a, -um cits, pārējais
ceu it kā, kā
chiasma, -atis, n. (gr.) hiasma, krustojums
chirurgia, -ae, f. (gr.) ķirurģija
chirurgicus, -a, -um (gr.) ķirurģisks
chirurgus, -i, m. ķirurgs
choana, -ae, f. (gr.) hoāna, atvere
cholagogus, -a, -um (gr.) žultsdzinējs-
chole, -es, f. (gr.) žults
choledochus, -a -um žulti izvadošs
chronicus, -a, -um (gr.) hronisks
cibus, -i, m. barība, ēdiens
cicatrix, -icis, f. rēta
cilium, -i, n. skropsta
cimex, -icis, m. blakts
cinereus, -a, -um pelēks
cingulum, -i, n. josta
circa (priev. ar akuz.) ap, apkārt; ap(mēram) - laika nozīmē
circa, circum (priev. ar akuz.) ap, apkārt
circenses, -ium, m. (pl.) cirka izrādes
circulatio sanguinis asinsrite
circulatio, -onis, f. circulācija, rite
circulus, -i, m. vai circlus aplis, loks; gredzens
circum- (gr ., priedēklis) salikteņos nozīmē ,,apkārt", ,,ap"
circum (priev. ar akuz.) ap, apkārt
circumcisio, -onis, f. cirkumcīzija, apgraizīšana, priekšādas apgriešana
circumductio, -onis, f.cirkumdukcija, locekļa vai acs aktīva vai pasīva lokveida
kustība
circumflexio, -onis, f. cirkumfleksija, apvīšana
circus, -i, m. loks, apļa līnija, aplis
cirrhosis. -is, f. (gr.)ciroze, hroniska saistaudu savairošanās un parenhīmas
pakāpeniska izzušana aknās
citissime (apst. vārds) visātrāk
cito (apst. vārds) ātri, steidzoši
citus, -a, -um ātrs
civis, -is, m./f. pilsonis, -e
civitas, -atis, f. pilsoņi; valsts
8
clarus, -a, -um dzidrs, skaidrs, slavens
claustrum, -i, n. aizžogs
clausus, -a, -um slēgts
clavicula,-ae, f. atslēgas kauls
clavus, -i, m. 1.nagla; 2.varžacs; kārpa; tulzna
clinica,-ae, f. (gr.) klīnika, slimnīca
clinoideus, -a, -um ķīļveida-
clysma, -atis, n. (gr.)
klizma, klistīrs, šķidruma ievadīšana taisnajā zarnā, lai
evakuētu izkārnījumus; izraisītu caurejas efektu; ievadītu
medikamentus; ievadītu šķidrumu, ja to nav iespējams
dzert
cmpressor, -oris, m. sašaurinātājs
coagulatio, -onis, f. koagulācija, sarecēšana
coccygeus, -a, -um (gr.) asteskaula-
coccyx, -ýgis, m. (gr.) asteskauls
cochlea,-ae, f. (gr.) gliemezis
cochlear, -aris, n. (gr.) karote
coelia, -ae, f. vēdera dobums
coeliacus, -a, -um vēdera-
coeruleus,-a, -um zils
cogitare I domāt, apsvērt
colica, -ae, f. (gr.) asas lēkmjveida sāpes vēderā
collapsus, -us, m. kolapss, akūts asinsrites vājums
collateralis, -e kolaterāls, blakus stāvošs
collega, -ae, m./f. kolēģis, -e; biedrs, -e
colloquium, -i, n. saruna
collum, -i, n. kakls
colon, -i, n. (gr.) lokzarna
color, -oris, m. krāsa
columna vertebralis mugurkauls
columna, -ae, f. kolonna, stabs
coma, -ae, f. (gr.) mati
coma, -atis, n. (gr.)koma, nesamaņas stāvoklis, kas atgādina dziļu miegu, no
kura slimnieku nevar pamodināt ar ārējiem kairinājumiem
comburere III dedzināt, sadedzināt
combustio, -onis, f. apdegums
combustus, -a, -um (divd.) dedzināts
comminuatus, -a, -um šķembains, šķembu-
commotio, -onis, f. satricinājums
communicans, -antis (divd.) savienotājs-
communicatio, -onis, f. kopība
communis, -e kopīgs, parasts
compactus, -a, -um kompakts, blīvs
comparabilis,-e salīdzināms
comparare I salīdzināt
comparatio, -onis, f. salīdzināšana, salīdzinājums
comparativus, -a, -um salīdzinošs
compatibilis, -e savienojams, apvienojams
compatibilitas, -atis f. kompatibilitāte, savienojamība, saderība
compendium, -i, n. saīsinājums, kopsavilkums, īss apcerējums
compensatio, -onis, f. līdzsvarošana, atlīdzināšana
completus, -a, -um pilnīgs
complexus, -a, -um komplekss
complexus, us, m. komplekss, savienojums
complicatio, -onis, f. sarežģījums, komplikācija
9
componere III salikt, sastādīt
compositio, -onis, f. savienojums, sastādīšana, salikšana
compositus, -a, -um (divd.) salikts
compressio, -onis, f. saspiedums
comprimere III saspiest
computare I aprēķināt, sarēķināt
computator, -oris, m. kompjūters
con- (lat ., priedēklis) salikteņos nozīmē ,,ar", ,,kopā ar"
conamen, -inis, n. mēģinājums
concavus, -a, -um ieliekts
concentratus, -a, -um koncentrēts
conceptio, -onis, f. koncepcija, kopums, formulējums
concha, -ae, f. gliemežnīca
concordia, -ae, f. vienprātība, saticība; saskaņa, harmonija
condicio, -onis, f. 1. vienošanās, līgums, 2. nosacījums
condylus, -i, m. locītavas paugurs
conformatio, -onis, f. veidošana, forma
congenitus, -a, -um (divd.) iedzimts
congregatio, -onis, f. kongregācija, apvienība
coniungere III savienot
conjunctiva, -ae, f.
konjunktīva, plāns saistaudu apvalks, kas klāj plakstiņu
iekšējo virsmu, pāriet uz acs ābolu un sedz tā priekšdaļu
līdz radzenei
conquassare I sadragāt, dragāt
conquassatus, -a, -um (divd.) sadragāts
conservatio, -onis, f. konservācija, saglabāšana
consilium, -i, n. padoms, apspriede
consistentia, -ae, f. konsistence, blīvums
constituere III ierīkot, sakārtot
constringere III sašaurināt
constructor, -oris, m. (musculus) sašaurinātājs (muskulis)
consuetudo, -inis, f. ieradums, paradums
consumere III iztērēt, apēst
contagiosus, -a, -um lipīgs
contaminatio, -onis, f.
kontaminācija: aptraipīšana (fizikāla, ķīmiska, bakteriāla,
radioaktīva); aptraipīšanas moments; psihatrijā vārdu un
frāžu saplūšana
contemplatio, -onis, f. kontemplācija, vērošana
continens, -entis (divd.) saturošs
continere II saturēt
contra (priev. ar akuz.) pret
contractio, -onis, f. savilkšanās; savilkšana; savilkums
contractura, -ae, f.kontraktūra, nepārejošs, nekustīgs vai mazkustīgs
locītavas savilkums
contractus, -a, -um savilkts
contrahere III savilkt
contraindicatio, -onis, f.kontrindikācija, slimības apstākļi, kuru dēļ nevar lietot
kādas zāles vai ārstēšanas veidu
contralateralis, -e attiecīgs uz pretējo pusi
contundere III sist, sasist
contusio, -onis, f. sasitums
contusus, -a, -um (divd.) sists, sasists
convertere III 1. griezt, apgriezt, 2. pārvērst
convertilis, -e pārvēršams, pārveidojams
convexus, -a, -um izliekts
convexus, -a, -um izliekts
10
convulsivus, -a, -um krampjains
coquassatus, -a, -um (divd.) sadragāts
cor, cordis, n. sirds
coracoideus, -a, -um knābjveida-
corium, i, n. (gr.) īstā āda
corneus, -a, -um raga
cornu, -us, n. rags
cornutus, -a, -um ragains
corona, -ae, f. vainags
coronare I vainagot
coronarius, -a, -um vainaga-, attiecas uz vainagartērijām
coronoideus, -a, -um vainagveida-
corpus, -oris, n. ķermenis
corpusculum, -i, n. ķermenītis
correlatio, -onis, f.
organisma daļu uzbūves un funkciju savstarpējās
attiecības; orgānu anatomiska, funkcionāla vai
reflektoriska mijiedarbība; statistikā attiecības starp
dažādiem statistiskiem lielumiem
corrigens, -entis (divd.) (remedium) (līdzeklis, viela) garšas uzlabošanai
corrigere III labot, izlabot
corrugare I saraukt
corrugare I saraukt
corrugator, -oris, m. (musculus) saraucējs (muskulis)
cortex, -icis, m. miza, garoza
costa, -ae, f. riba
costalis, -e ribu-
costoclavicularis, -e attiecīgs uz ribu un atslēgas kaulu
coxa, -ae, f. gūža
crampus, -i, m. krampji
cranialis, -e galvas-, galvaskausa-
cranium, -i, n. galvaskauss
crassus, -a, -um resns
crataegus, -i, f. (gr.) vilkābele
credere III ticēt
credere III uzticēt, uzticēties, ticēt
credibilis, -e uzticams, ticams
crescere III augt
creta, -ae, f. krīts
cribrosus, -a, -um sieta-, sietveida-
cribrosus, -a, -um sietveida-, režģots
cribrum, -i, n. siets
cricoideus, -a, -um gredzenveida-
crisis, -is, f. (gr.) krīze, lūzums slimības gaitā
crista, -ae, f. šķautne
criticus, -a, -um (gr.) kritisks
cruciformis, -e krustveida-
crus, cruris, n. apakšstilbs, liels, kāja
crystallus, -i, f. (gr.) kristāls
cubile, -is, n. gulta, guļamvieta
culex, -icis, m. ods
culpa, -ae, f. vaina, kļūda
culta, -ae, f, amputācijas stumbrs
culter, -tri, m. nazis
cum (priev. ar ablat.) ar
cuneiformis, -e ķīļveida-
cuneus, -i, m. ķīlis smadzeņu garozas apvidus pakauša daivā
11
cuprum, -i, n. varš
cura, -ae, f. rūpes, ārstēšana
curabilis, -e izārstējams
curare I ārstēt, kopt, gādāt, rūpēties
curatio, -onis, f. ārstēšana
currere III skriet, steigties
curriculum, -i, n. skrējiens; riņķošana
cursus, -us, m. kurss, gaita, norise
curvare I izliekt
curvatura, -ae f. izliekums
cutaneus, -a, -um ādas-
cutis, cutis, f. āda
cyanosis, -is, f. (gr.)cianoze, zila ādas un gļotādu nokrāsa asinsrites
traucējumu gadījumā
cyclus, -i, m. (gr.) loks, aplis
cylindrus, -i, m. cilindrs
cymba, -ae, f. (gr.) laiviņa
cysta, -ae, f. (gr.)cista, pūslis, dobums, kuram ir skaidri izteikta siena un
šķidrs vai pusšķidrs saturs
cystis, -is, f. (gr.) pūslis
cytogenesis, -is, f. (gr.) citoģenēze, šūnu izcelšanās un diferencēšanās
cytus, -i, m. (gr.) šūna
Ddare I dot
de- (lat ., priedēklis) norāda uz atdalīšanu, trūkumu, kustību lejup
de (priev. ar ablat.) no; par
debilis, -e debils, nespēcīgs, nevarīgs; plānprātīgs
debilitas, -atis, f.debilitāte, vājums, nevarība; medicīnā visvieglākā
iedzimtās plānprātības forma
deca- (gr. , priedēklis) salikteņos norāda uz desmitkārtīgu daudzumu
decem desmit
decigramma, -atis, n. decigrams
decimus, -a, -um desmitais
declinare I locīt, deklinēt
declinatio, -onis, f. locīšana
declive, -is, n. nogāze
decoctum, -i, n. novārījums
decrementum, -i, n. samazināšana, samazināšanās
decubitalis, -e izgulējumu-
decubitus, -us, m. izgulējums
defectus, -us, m. defekts, trūkums; kroplība
definitio, -onis, f. definīcija, precīza norādīšana, noteikšana
deformans, -antis (divd.) deformējošs
deformare I deformēt, pārveidot, izkropļot
deformatio, -onis, f. deformācija, izkropļošana, formas mainīšanās
degeneratio, -onis, f.deģenerācija, izviršana; medicīnā audu noārdīšanās vai
to struktūras izmaiņas
deiectio, -onis, f. caureja
delaminatio, -onis, f. delaminācija, noslāņošanās, sadalīšanās kārtās
delictum, -i, n. pārkāpums, vaina
delirium, -i, n. murgi
delirium, -i, n. delīrijs, murgi
deltoideus, -a, -um (gr.) deltveida-
deminutio, -onis, f. mazināšanās
demonstrare I rādīt; pierādīt
12
demonstrare I parādīt; pierādīt
dens, dentis, m. zobs
densitas, -atis. f. biezums, blīvums
densus, -a, -um blīvs
dentalis, -e zobu-
dentatus, -a, -um zobains, žuburains
dentinum, i, n. dentīns, apkaļķoti, cieti audi, kas veido zoba lielāko daļu
dentoalveolaris, -e attiecīgs uz zobu un alveolu
depressio, -onis, f.depresija, nospiestība, nomāktība; pazeminājums
stāvoklī, līmenī, kvalitātē, funkcijā, attīstībā
depressivus, -a, -um depresīvs, depresijas-
depressor, -oris, m. (musculus) nolaidējs (muskulis)
depressus, a, um (divd.) nomākts, nospiests
deprimere III nolaist uz leju
depuratus, -a, -um (divd.) attīrīts
derivare I atvasināt
derma, -atis, n. (gr.) āda
dermatoma, -atis, n. (gr.) ādas audzējs
descendens, -entis (divd.) lejupejošs
descendere III nokāpt, iet lejā
descensus, -us, m. noslīdējums
describere III aprakstīt
designare I apzīmēt
designatio, -onis, f. apzīmēšana
desinfectio, -onis, f. dezinfekcija, slimības dīgļu iznīcināšana
desinficere III (-io) dezinficēt
desinficiens, -entis (divd.) dezinficējošs
destillare I destilēt
destillatio, -onis, f. destilācija
destillatus, -a, -um (divd.) destilēts
detoxicatio, -onis, f. detoksikācija, atindēšana
deus, -i, m. dievs
dexter, -tra, -trum labais
dia- (gr. , priedēklis) caur, savrup, šķērsām, atsevišķi, starp
diabetes insipidus bezcukura diabēts
diabetes mellitus cukura diabēts
diabetes, -ae, m. (gr.) diabēts, cukurslimība
diaeta, -ae, f. (gr.) diēta, uztura režīms
diagnoscere III diagnosticēt, noteikt diagnozi
diagnosis, -is f. (gr.) diagnoze, īss atzinums par slimības gadījuma būtību
dialysis, -is, f. (gr.) dialīze, vielu atdalīšana
diameter, -tri, f. / diametrum, -i, n.diametrs, taisne, kas savieno aploces vai lodes divus
punktus un iet caur centru
diaphoreticus, -a, -um (gr.) sviedrējošs
diaphragma, -atis, n. (gr.)diafragma, šķirtne, kas norobežo krūšu dobumu no
vēdera dobuma
diaphysis, -is, f. (gr.) diafīze, garā kaula vidusdaļa
diarrhoea, -ae, f. (gr.) caureja
diarrhoicus, -a, -um (gr.) caurejas-
diastole, -es f. (gr.) diastole, sirds izlpešanās
dies, -ei, m. (f.) diena
differentia, -ae f. starpība, atšķirība
differentialis, -e diferenciāls, atšķirīgs
difficilis, -e grūts
difficultas , -atis, f. grūtības
13
diffusio, -onis, f. difūzija, izplūšana, izplatīšanās
diffusus, -a, -um izplūdis, izplatīts
digestio, -onis, f. gremošana
digitus, -i, m. pirksts
dignoscere III pazīt, noteikt
dilatare I paplašināt
dilatatio, -onis, f. paplašināšnās, izplešanās
dilatator, oris, m. (musculus) paplašinātājs (muskulis)
diluere III atšķaidīt
dilutus, -a, -um (divd.) atšķaidīts
diphtheria, ae, f. (gr.)difterija, akūta infekcijas slimība, kam raksturīga
vispārēja intoksikācija
directus, -a, -um tiešs
dis- (gr ., priedēklis) norāda uz dalījumu
disciplina, -ae, f. disciplīna, mācība, zinātne, kārtība
discus, -i, m. diskd, plakana ripa, apaļa plātnīte
dislocatio, -onis, f. dislokācija, kaula galu pārvietošanās pēc lūzuma
dispersio, -onis, f.dispersija, izkliede; ķīmijā cietas vielas, šķidruma vai
gāzes sīku daļiņu izvietojums apkārtējā vienlaidu vidē
dispositio, -onis, f.izkārtojums, izvietojums; kārtība; medicīnā organisma
nosliece uz kādu slimību
disputare I iztirzāt, apspriest
dissimilis, -e nevienāds, dažāds
distālis, -edistāls, galējs; malējs; tāds, kas atrodas tālāk no centra
vai viduslīnijas; perifērs
distinguere III atšķirt, izšķirt
distributio, -onis, f. distribūcija, sadalījums
diuresis, -is, f. (gr.) diurēze, urīna veidošanās un izvadīšanas process
diureticus, -a, -um (gr.) diurētisks, urīndzenošs
dividere III dalīt; atdalīt, sadalīt; izdalīt
docere II mācīt
doctor, -oris, m. doktors
doctrina, -ae, f. mācība
doctus, -a, -um mācīts, izglītots
dolere II sāpēt
dolor, -oris, m. sāpes
domus, -us, f. māja
donare I dāvināt
donator, -oris, m. donors
dormire IV gulēt
dorsalis, -e mugurējs, muguras-
dorsum, -i, n. mugura
dosis, -is, f. (gr.) doza, deva
dubius, -a, -um šaubīgs, apšaubāms, nedrošs
ducenti, -a, -um divi simti
ducere III vilkt, vest; vadīt
ductus choledochus kopējais žultsvads
ductus, -us, m. vads
dulcis, -e salds
duo, duae, duo divi
duodecim divpadsmit
duodecimus, -a, um divpadsmitais
duodenum, -i, n. divpadsmitpirkstu zarna
duplex, -icis divkāršs, dubults
durus, -a, -um ciets
dynamicus, -a, -um dinamisks
14
dys- (gr ., priedēklis)norāda uz nepilnību, trūkumu, apgrūtinājumu, novirzi no
normas
dysaesthesia, -ae, f. (gr.)dizestēzija, jūtības traucējums, kas parasti izpaužas kā
sāpes
dysenteria, -ae, f. (gr.)
dizentērija, akūta zarnu infekcijas slimība, kam
galvenokārt raksturīgs resnās zarnas bojājums, kā arī
organisma vispārēja intoksikācija
dyskinesia, -ae, f. (gr.) diskinēzija, kustību traucējums
dyspepsia, -ae, f. (gr.) gremošanas traucējumi
dyspnoë, -es, f. (gr.) dispnoja, aizdusa, elpošanas traucējumi
dystonia, -ae, f. (gr.) distonija, muskuļu tonusa traucējums
dystrophia, -ae, f. (gr.) distrofija, barošanās traucējumi
dysuria, -ae, f. dizūrija, urinēšanas traucējumi
Ee, ex (priev. ar ablat.) no
ebrietas, -atis, f. reibums, skurbums
ebrius, -a, -um piedzēries, iereibis
eczema, -atis, n. (gr.)ekzēma, ēde, iekaisīga, akūta vai hroniska, recidivējoša
ādas slīmība
effectus, -us, m. efekts, iedarbība
efficax, -acis efektīvs, iedarbīgs
ego (pers. vietniekv.) es
elasticus, -a, -um elastīgs
elixir, -iris, n. (arābu)eliksīrs, aromātisks ūdens un alkoholisks drogu izvilkums,
kā arī tinktūru maisījums
embolus, -i, m. (gr.) embols, asinsvadu aizsprostotājs ķermenis
eminentia, -ae, f.paaugstinājums, pacēlums; izcilnis; kāda orgāna, īpaši
kaula izcila daļa
empathia (gr.) empātija, iejušanās cita cilvēka emocionālā stāvoklī
emphysema, -atis, n. (gr.) empfizēma, plaušu alveolu izplešanās
emplastrum, -i, n. plāksteris
emulgens, -entis, n.emulgators, viela, kuru izmanto emulsijas veidošanai un
stabilizēšanai
emulsio, -onis, f.
emulsija; 1. šķidrums, kurā izkliedētas sīkas cita
šķidruma daļiņas, 2. fototehnikā - gaismjūtīgs ķimikāliju
slānis, kas tiek uzklāts filmas pamatnei unuzņemot fiksē
attēlu
emulsum, -i, n.
emulsija; 1. šķidrums, kurā izkliedētas sīkas cita
šķidruma daļiņas, 2. fototehnikā - gaismjūtīgs ķimikāliju
slānis, kas tiek uzklāts filmas pamatnei unuzņemot fiksē
attēlu
en-, em- (pirms b, p, m, ph) (gr .,
priedēklis)nozīmē ,,iekšā", ,,iekš-"
enamelum, -i, n. emalja
encephalon, -i, n. (gr.) galvas smadzenes
endo-, end- (gr ., priedēklis) nozīmē ,,iekšējs", ,,iekš-"
endocardium, -i, n. (gr.) sirds iekšējais apvalks
endometrium, -i, n. (gr.) dzemdes gļotāda
enormis, -e milzīgs, nepareizs
enuresis, -is, f. (gr.) enurēze, patvaļīga urīna noplūde, urīna nesaturēšana
ephelis, -idis, f. (gr ., nomin. pl. ephelides) vasaras raibumi
epi-, ep- (gr ., priedēklis) priedēklis ar nozīmi ,,uz", ,,virs", ,,pēc", ,,pie", ,,blakus"
epicondylus, -i, n. (gr.) locītavas virspaugurs
15
epicranium, -i, n. mīkstās daļas, kas pārklāj galvaskausa vāku
epidemia, -ae, f. (gr.)
epidēmija, plaša infekcijas slimības izplatīšanās, kas
ievērojami pārsniedz parasto tās izplatību attiecīgajā
apvidū
epidemicus, -a, -um (gr.) epidēmisks
epidermis, -idis, f. (gr.) epiderma, ādas virskārta
epigastricus, -a, -um (gr.) pakrūtes-
epigastrium, -i, n. (gr.) pakrūte
epiglottis, -idis, f. (gr.) uzbalsenis
epilepsia, -ae, f. (gr.)epilepsija, krītamā kaite, hroniska slimība ar krampju
lēkmēm un samaņas zaudēšanu
epiphysis, -is, f. (gr.) epifīze, stobrkaula gals
epitympanum, -i, n. (gr.) ieliekums virs bungdobuma
epulis, -idis, f. (gr.) smaganu audzējs
erosio, -onis, f. erozija, gļotādas vai radzenes epitēlija norobežots defekts
error, -oris, m. kļūda, maldīšanās
eruptio, -onis, f. izgāšanās, izlaušanās
erysipelas, -atis, n.roze, infekcijas slimība, kurai raksturīgs akūts ādas
iekaisums
erythema, -atis, n. (gr.) apsārtums
erythrocytus, -i, m. (gr.) eritrocīts, sarkanais asinsķermenītis
esse (palīgdarb. v.) būt
et un, arī
etc. (et cetera) un citi, utt.
ethmoidalis, -e (gr.) sietiņkaula-, sietiņa-
ethmoidalis, -e (gr.) etmoidāls, sietiņveida-
etiam arī
eu- (gr., priedēklis) ei- ( priedēklis, salikteņos norāda uz labu, īstu, pareizu)
euaesthesia, -ae, f. (gr.) eiestēzija, normāla labsajūta
eukinesia, -ae, f. (gr.) eikinēzija, normālas kustības spējas
euphoria, -ae, f. (gr.) eiforija, pacilāts garastāvoklis
eupnoë, -es, f. (gr.) eipnoja, normāla, mierīga, vienmērīga elpošana
eutokia, -ae, f. (gr.) labas dzemdības
eutopia, -ae, f. (gr.) eitopija, orgāna novietojums normālā stāvoklī
ex- (gr., priedēklis) eks- (priedēklis ar nozīmi ,,iz-", ,,ār-")
ex tempore tūlīt, nekavējoties
exacerbatio, -onis, f. paasināšanās, novirzīšanās
exacerbatus, -a, -um paasināts
exacte precīzi, kārtīgi
exactus, -a, -um precīzs, kārtīgs
exanthema, -atis, n. (gr.) izsitumi
exanthematicus, -a, -um (gr.) izsitumu-
exceptio, -onis f. izņēmums
excepto izņemot
excisio, -onis, f. ekscīzija, izgriešana
excrementum, -i, n. izkārnījumi
excretio, -onis, f.ekskrēcija, izdalīšana; vielmaiņas galaproduktu
izvadīšana no dziedzera vai orgāna
exemplar, -aris. n. piemērs, paraugs
exempli causa (e.c.) piemēram, par piemēru
exempli gratia (e.g.) piemēram, par piemēru
exemplum, -i, n. piemērs
exitium, -i, n. gals, bojā eja
exitus letalis nāve
16
exitus, -us, m. iznākums, izeja, gals
exogenus, -a, -umeksogēns, tāds, kas cēlies no ārienes, ārēju iemeslu
radīts
expectorans, -antis (divd.) atkrēpojošs
expectorare I atkrēpot
experimentum, -i, n. izmēģinājums
experire IV (iz)mēģināt
expiratio, -onis, f. ekspirācija, izelpošana; izgarošana; nāve
explorare I izpētīt, izmeklēt; pārbaudīt, noskaidrot
exploratio, -onis, f. izpētīšana, izmeklēšana; pārbaude, noskaidrošana
extendere III izstiept
extensio, -onis, f. atliekšana
extensor, -oris, m. (musculus) izstiepējs (muskulis)
exterior, -ius (komp.) ārējs
externus, -a, -um ārējs, ārīgs
extirpare I pilnīgi izņemt, izraut ar saknēm
extirpatio, -onis, f. extirpācija, pilnīga izņemšana
extra- (lat.,priedēklis) norāda uz āru, uz ārpusi
extra (priev. ar akuz.) ārpus
extraabdominalis, -eekstraabdomināls, tāds, kas atrodas ārpus vēdera
dobuma
extraarticularis, -e tāds, kas atrodas ārpus locītavas
extracellularis, -e tāds, kas atrodas ārpus šūnas
extractio, -onis, f. ekstrakcija, izraušana, izvilkšana
extractum, -i, n. ekstrakts, izvilkums
extrapulmonalis, -e tāds, kas atrodas ārpus plaušām
extrauterinus, -a, -um ārpusdzemdes-
extremitas, -atis, f. ekstremitāte, loceklis
extremus, -a, -um (superl.) visgrūtākais, galējais
exudativus, -a, -um izsvīduma-
Ffaber, -bra, -brum izveicīgs, veikls, prasmīgs
facere III darīt, taisīt
facialis, -e sejas-
facies Hippocratica mirstoša cilvēka seja, Hipokrāta seja
facies, -ei, f. seja; virsma
facile viegli
facilis, -e viegls
factor, -oris, m. faktors, darītājs
facultas, -atis, f. iespēja, spējas
faeces (pl.) izkārnījumi
faex, faecis, f. raugs
falciformis, -e sirpjveida-
falx, falcis, f. sirpis
familia, -ae, f. dzimta, ģimene
fascia, -ae, f. fascija, muskuļu apvalks; saite
fasciculus, -i, m. kūlītis
fascis, -is, m. kūlis
fauces, -ium, f. (pl.) rīkle
febrilis, -e drudža-, drudžains
febris continua pastāvīga temperatūra
febris intermittens stipri svārstīga temperatūra
febris recurrens atgriezeniska temperatūra
febris remittens svārstīga temperatūra
febris, febris, f. drudzis, temperatūra
17
fel, fellis, n. žults
felis, felis, f. kaķis
felix, -icis laimīgs
felleus, -a, -um žults-, žultains
femina, -ae, f. sieviete
femininus, -a, -um sievietes-, sieviešu-
femoralis, -e augšstilba-
femur, -oris (ari feminis), n. ciskas kauls
fenestra, -ae, f. logs
ferinus, -a, -um rejošs
ferrerus, -a, -um dzelzs-
ferri lactas, -atis, m. dzelzs laktāts
ferrum, -i, n. dzelzs
fertilis, e auglīgs, ražīgs
fertilisatio, -onis, f. apaugļošana
fetus, -us, m. auglis (mātes ķermenī)
fibra, -ae, f. šķiedra
fibrillatio, -onis, f.fibrilācija: fibrillu veidošanās; atsevišķu muskuļa šķiedru
ātras kontrakcijas vai raustīšanās
fibroma, -atis, n. fibroma, labdabīgs saistaudu audzējs
fibrosus, -a, -um šķiedrains
fibula, -ae, f. mazais lielakauls
filia, -ae, f. meita
filiformis, -e diegveida
filius, -i, m. dēls
filix mas melnā paparde, ,,vīrišķā paparde ''
filix, -icis, f. paparde
filtrare I filtrēt
filtratio, -onis, f. filtrēšana
filum, -i, n. diegs, pavediens
finalis, -e nobeiguma-, nolūka-
finire IV beigt
finis, -is, m. beigas, gals, mērķis
firmus, -a, -um stiprs
fissura, -ae, f. plaisa, sprauga
fistula, -ae, f.savienojums starp blakus esošiem orgāniem, kā arī starp
orgānu un pataloģisku perēkli un apkārtējo vidi
flatus, -us, m. pūšana, gāzes
flavus, -a, -um dzeltens
flectere III liekt, saliekt
flexio, -onis, f. saliekšana
flexor, -oris, m. saliecējs
flexura, -ae, f. izliekums, līkums
florere II ziedēt
flos, floris, m. zieds, puķe
fluidus, -a, -um šķidrs
focus, -i, m. slimības perēklis; pavards
folium, -i, n. lapa
fomentatio, -onis, f. komprese, (silts) apliekamais
fomentum, -i, n. komprese
fons, fontis, m. avots
fonticulus, i, m. avotiņš
foramen, -inis, n. atvere, caurums
forensis, -e sabiedrisks; tiesas-
forma, -ae, f. forma, veids
formalis, -e formāls, formas-, veida-
18
formare I veidot
formica, -ae, f. skudra
formicicus, -a, -um skudru-
formula, -ae, f. formula; sastāvs; recepte
fornix, -icis, m. arka, velve
fortis, -e stiprs
fossa, -ae, f. bedre
fovea, -ae, f. bedre
fractura, -ae, f. lūzums
fragilis, -e trausls
fragilitas, -atis, f. trauslums; vārgums
frangere III lauzt
frangula, -ae, f. krūklis
frater, -tris, m. brālis
frequens, -entis biežs, daudzkārtīgs
frictio, -onis, f. ierīvēšana, berzēšana
frigiditas, -atis, f. frigiditāte, seksuālās dziņas trūkums
frigidus, -a, -um auksts, vēss
frigus, -oris, n. aukstums
frons, frondis, f. (zaru un lapu) vainags
frons, frontis, f. piere
frontalis, -e pieres-
frontomaxillaris, -e pieres kaula un augšžokļa-
frontonasalis, -e pieres kaula un deguna-
fructus, -us, m. auglis (dārza)
frutex, -icis, m. krūms
fugax, fugacis īslaicīgs, pārejošs
fugere III bēgt; aizsteigties
fumare I smēķēt
functio, -onis, f. funkcija, darbība
fundus, -i, m. pamats, dibens
fungiformis, -e sēņveida-
fungus, -i, m. sēne
furfur, -uris, n. klijas, sēnalas
furunculus, -i, m. furunkuls, augonis
fuscus, -a, -um tumšs, tumši brūns
fusiformis, -e vārpstveida-
fusus, -i, m. vārpsta
G
galea, -ae, f. bruņu cepure; katra struktūra, kas atgādina bruņu cepuri
gallus, -i, m. gailis
ganglion, -i, n. (gr.) ganglijs, (nervu) mezgls
gangraena, -ae, f. (gr.) gangrēna, atmiršana
gangraenosus, -a, -um gangrenozs, gangrēnas-
gargarisma, -atis, n. (gr.) rīkles skalošana
gaster, -tris, f. kuņģis
gastricus, -a, -um kuņģa-
gastritis, -itidis, f. (gr.) gastrīts, kuņģa iekaisums
gastroptosis, -is, f. (gr.) kuņģa noslīdēšana
gaudere II priecāties
gaudium, -i, n. prieks
gelatina, -ae, f. želatīns
gelatinosus, -a, -um želatīna-
gemma, -ae, f. pumpurs
19
gena, -ae, f. vaigs
genericus, -a, -um ģints-
genesis, -is, f. (gr.) ģenēze, attīstība, rade
gens, gentis, f. ģimts; dzimta; tauta
genu, -us, n. celis
genus, -eris, n. dzimte; veids; suga (bot.); ģints
gingiva, -ae, f. smaganas
gingivitis, -itidis, f. smaganu iekaisums
ginseng (nelokāms ) žeņšeņs
glabella, -ae, f.virsdegune: neapmatots laukums starp uzacīm; tam
atbilstošā vieta uz pieres kaula
glandula, -ae, f. dziedzeris
glans, glandis, f. ozola zīle; katrs zīļveidīgs auglis (kastanis, datele utt.)
glaucoma, -atis, n. (gr.)
glaukoma, acu slimība, kuras pazīmes ir acs iekšējā
spiediena paaugstināšanās un redzesspējas
pavājināšanās
globulus, -i, m. lodīte
globus, -i, m. lode
glomerulum, -i, n. kamoliņš
glomus, -eris, n. kamols
glossa, -ae, f. (gr.) mēle
glossitis, -itidis, f. (gr.) mēles iekaisums
glottis, glottidis, f. (gr.) bals aparāts
glucosum, -i, n.glikoze,, vīnogcukurs, dekstroze - monosaharīds, kas ir
svarīgs dzīvo organismu enerģijas avots
gluteus,-a,-um gūžas-
glycerinum, -i, n.
glicerīns, organisks savienojums, trīsvērtīgs piesātinātais
spirts; biezs, bezkrāsains, higroskopisks šķidrums ar
saldu garšu
gracilis, -e slaids, smalks
gradus, -us, m. solis, pakāpe
gramma, -atis, n. (gr.) grams (masas un svara vienība)
granulum, -i, n. granula, graudiņš
gratia, -ae, f. laipnība, cieņa
gratis bez maksas, par velti
gratuito bez maksas, par velti
graviditas, -atis, f. grūtniecība
gravidus, -a, -um grūts, grūtniecības stāvoklī
gravis, -e smags; grūts, mokošs
grippus, -i, m. gripa
griseus, -a, -um pelēks
grossus, -a, -um rupjš (pulveris)
gummi, -, n. (nelokāms) gumija
gustare I garšot
gustus, -us, m. garša
gutta, -ae, f. piliens
guttur, -uris, n. rīkle
gynaecologia, -ae, f. (gr.)
ginekoloģija, medicīnas nozare, kas pētī sievietes
dzimumorgānu fizioloģiju un patoloģijas, sieviešu slimību
diagnostikas, ārstēšanas un profilakses iespējas
gynaecologicus, -a, -um ginekoloģisks
gyrus, -i, m. (gr.) rieva, kroka; vītne
H
20
habere II būt; piederēt
habilis, -e piemērots, derīgs
habitus, -us, m.stāja, ārējais izskats, izteiksme; izturēšanās veids;
miesasbūve
haema, -atis, n. (gr.) asinis
haemorrhagia,-ae, f. (gr.) asiņošana
haemostaticus, -a, -um (gr.) asins apturošs
hallex, -icis, m. kājas īkšķis
hallux, -ucis, m. kājas īkšķis
hamulus, -i, m. āķītis, kāsītis
hamus, -i, m. āķis
haustrum, -i, n. iztilpums
hebes, -etis truls, notrulināts; vājš
helmins, -inthis, f. (gr.) tārps (parazīts)
hemi- (gr., priedēklis) norāda uz vienu pusi, vienpusīgs
hemifacialis, -e norāda uz sejas vienu pusi
hemiplegia, -ae, f. (gr.) ķermeņa vienas puses paralīze
hepar, -atis, n. (gr.) aknas
hepaticus, -a, -um (gr.) aknu-
hereditarius, -a, -um mantots, pārmantots
hernia, -ae, f.trūce, bruka, kāda orgāna vai tā daļas izspiešanās caur
nenormālu atveri)
heroicus,-a, -um (gr.) (remedium) stipras iedarbības (viela)
herpes zoster jostas roze
herpes, -etis, m. (gr.) ēde
heter-, hetero- (gr., priedēklis) norāda uz dažādu, citādu
heterogenus, -a, -um (gr.) dažāds, svešs
hexa- (gr.) seši
hiatus, -us, m. atvere, sprauga
Hippocrates, -is, m. (gr.)Hipokrāts, grieķu ārsts no Kosas salas (dzīv. 460.-
377.g.p.m.ē.)
Hippocraticus, -a, -um (gr.) Hipokrāta- (tāds, ko aprakstījis Hipokrāts)
hirudo, -inis, f. dēle
historia, -ae, f. (gr.) vēsture
homo sapiens saprātīgais cilvēks
homo, -inis, m. cilvēks
honor, -oris, n. gods
honoris causa (h.c.) goda dēļ, lai parādītu godu
hora, -ae, f. stunda
hordeolum, -i, n. miežagrauds (acī)
horizontalis, -e (gr.) horizontāls, līmenisks
hormonum, -i, n.
hormons, fizioloģiski aktīva viela, ko izstrādā iekšējās
sekrēcijas dziedzeri un kas piedalās organisma funkciju
regulēšanā
humanus, -a -um cilvēcisks, cilvēka-
humerus, -i, m. augšdelma kauls
humiditas, -atis, f. mitrums
humidus, -a, -um mitrs, slapjš
humilis, -e zems, mazs
humus, -i, f. zeme, augsne
hyaloideus, -a, -um (gr.) hialoīds, stiklveida-
hydrargyrum, -i, n. (gr.) dzīvsudrabs
hydricus, -a, -um (gr.) ūdens-
hydrocarbonas, -atis, m. (gr.) hidrokarbonāts
hydrogenium, -i, n.(gr.) ūdeņradis
hydrops, -opis, m. (gr.) tūska
21
hygiena, -ae, f. (gr.)
higiēna, medicīnas nozare, kas pētī dzīves un darba
apstākļu ietekmi uz cilvēka veselību, lai to saglabātu un
paildzinātu cilvēka mūžu
hygroscopicus, -a, -um (gr.) higroskopisks, ūdeni uzsūcošs
hyoideus, -a,-um (gr.) zemmēles- (kauls)
hyp-, hypo- (gr., priedēklis) norāda novietojumu zem , apakš
hyper- (gr., priedēklis) norāda uz pārāk lielu paaugstināšanos (funkcijā, apjomā)
hyperacutus, -a, -um ārkātīgi akūts
hypersecretio, -onis, f. sekrēta pārmērīga izdale
hypertonicus, -a, -um (gr.)hipertonisks, hipertonijas-, paaugstināta
asinsspiediena-; palielināta audu vai orgānu tonusa-
hypoarterialis, -e norāda uz atrašanos zem artērijas
hypodermaticus, -a, -um (gr.) zemādas-
hypodermicus, -a, -um (gr.) zemādas-
hypofunctio, -onis, f. pazemināta funkcija
hypogastrium, -i, n. (gr.) vēdera apakšējā daļa
hypoglossus,-a, -um (gr.) zemmēles-
hypophysis, -is, f. (gr.) hipofīze, apakšējais smadzeņu piedēklis
hypothalamus, -i, n. (gr.) apvidus zem redzes uzkalna
Iibi tur
ichor,-oris, n. (gr.) strutainas asinis
ichthyolum, -i, n. (gr.)
ihtiols, tumša, bieza ziede, kas satur organiskus sēra
savienojumus; to iegūst no iežiem, kuros ir zivju u.c. jūras
dzīvnieku atliekas; lieto galvenokārt pret sastrutojumiem
ichtyismus, -i, m. (gr.) saindēšanās ar zivīm
icterus, -i, m. (gr.) dzelte
ictus, -us, m. dūriens; sitiens; kodums
idem / eadem tas pats
idoneus, -a, -um izdevīgs, piemērots
ignorantia, -ae, f. nezināšana
ignorantia, -ae, f. nezināšana; nepazīšana
ignorare I nezināt
ile, ilis, n. cirksnis; (pl.) pavēdere, zarnas
ileum, -i, n. līkumainā zarna
iliacus, -a, -um zarnkaula-
imago, -inis, f. attēls
imbecillitas, -atis, f. vājums, nespēks
imitatio, -onis, f. atdarināšana
immaturus, -a, -um nenobriedis
imminens, imminentis (divd.) draudošs
imminere II draudēt, apdraudēt
immobilis, -e nekustīgs
immoderatus, -a, -um neizmērojams, pārmērīgs
immunitas, -atis, f.imunitāte, organisma neuzņēmība pret infekcijas slimību
ierosinātājiem
impar, imparis nepāra-, nevienāds
imperare I pavēlēt; valdīt
imperativus, -a, -um pavēles-
imperfectus, -a, -um nenobeigts, nepilnīgs
impotentia, -ae, f. nevarība
impransus, -a, -um nepaēdis, neēdis
22
impressio, -onis, f.impresija: anat. iespiedums, padziļinājums;
zobārstn. zobu, žokļu nospiedums
impurus, -a, -um netīrs, ar piemaisījumiem
impurus, -a, -um netīrs; neattīrīts, ar piejaukumiem
in (prievārds ar akuz. un ablat.) uz (virzienā uz) ; iekš, iekšā; laikā
inaequalis, -e nevienāds
incertus, -a, -um neskaidrs, nedrošs
incidere III iegriezt, sagriezt
incisio, -onis, f. incīzijs, iegriezums, griešana
incisivus, -a, -um griezējs-
incisura, -ae, f. ierobs
incognitus, -a, -um nepazīstams, nezināms
incompletus, -a, um nepilnīgs
incrementum, -i, n. palielināšanās, augšana
incubatio, -onis, f.inkubācija, laika posms no inficēšanās brīža līdz pirmo
slimības pazīmju parādīšanās brīdim
incus, incudis, f. laktiņa, vidējais no trim dzirdes kauliņiem
index, -icis, m. rādītājs
indicare I norādīt, parādīt
indicatio, -onis, f. norādījums
indicativus (modus) indikatīvs, īstenības izteiksme
indirectus, -a, -um netiešs
indivisus, -a, -um nedalīts
inducere III ievadīt
indumentum, -i, n. mēles aplikums
inertia, -ae, f.
inerce, ķermeņa īpašība saglabāt vienmērīgu
taisnvirziena kustību vai miera stāvokli, ja uz to
neiedarbojas ārēji spēki; kūtrums, bezdarbīgums;
aktivitātes trūkums
infans, -antis, m./f. bērns
infarctus, -us, m.infarkts, norobežots audu atmirums orgāna daļā
asinspiegādes traucējumu dēļ
infaustus, -a, -um nelabvēlīgs
infectio, -onis, f. infekcija, aplipšna, aplipināšana
infectiosus, -a, -um infekciozs, infekcijas-, lipīgs
inferior, -ius apakšējais
inficere III inficēt, aplipināt
infinitus, -a, -um bezgalīgs; nenoteikts, vispārīgs
infirmare I novājināt
infirmus, -a, -um nespēcīgs
inflammatio, -onis, f. iekaisums
inflare I uzpūst
inflatio, -onis, f. uzpūšanās
influenza, -ae, f. influence (medicīnā novecojis gripas nosaukums)
infra- (priedēklis) norāda uz atrašanos zem, zemāk
infra (prievārds ar akuz.) zem, zemāk
infragilis, -e nenovājināts
infratemporalis, -e zem deniņiem-
infundere III ieliet
infundibulum, -i, n. piltuve; padziļinājums, kas atgādina piltuvi
infusum, -i, n. uzlējums
ingeniosus, -a, -um talantīgs
ingrediens, -entis (divd.) (n.) ingridiens, sastāvdaļa
inguen, -inis, n. cirksnis; kaunums
inhalare I ieelpot
inhalatio, -onis, f. inhalācija, ieelpošana
23
inhalator, -oris, m. inhalators, aparāts ieelpošanai
inicere III injicēt, ievadīt
initium, -i, n. sākums
injectio / iniectio, -onis, f. injekcija, ievadīšana
insanabilis, -e nedziedināms, neārstējams
insanus, -a, -um nevesels, ārprātīgs; pārmērīgs
inscriptio, -onis, f. virsraksts
insectum, -i, n. kukainis
insertio, -onis, f.
insercija, piestiprināšanās; muskuļa vai cīpslas
piestiprināšanās vieta; nabas saites piestiprināšanās
vieta pie placentas
inspectio, -onis, f. apskate
inspicere III apskatīt, novērot
inspirare I ieelpot; iepūst
institutum, i, n. institūts, iekārta
instrumentum, -i, n. instruments, rīks; darbarīks
insuavis, -e nepatīkams
insufficientia, -ae, f. mazspēja
insula,-ae, f. sala
integer, -gra, -grum neskarts, nebojāts, vesels
intellegere III saprast, zināt
intentio, -onis, f. savilkšanās
inter- (priedēklis) norāda uz atrašanos starp
inter (prievārds ar akuz.) starp
intercostalis, -e starpribu-
interdum (apst. vārds) reizēm, dažreiz
interior, -ius iekšējais
intermittens, -entis (divd.) ar pātraukumiem
intermittere III pārtraukt; laist strpā
internationalis, -e internacionāls, starptautisks
internus, -a, -um iekšējs, iekšķīgs
interosseus, -a, -um starpkaulu-
interstitium, -i, n. starptelpa
intestinum, -i, n. zarna
intoxicatio, -onis, f. intoksikācija, saindēšanās
intra- (priedēklis) norāda uz atrašanos iekšā
intra (prievārds ar akuz.) iekšā, iekš; laikā
intraarterialis, -e artērijā
intracutaneus, -a, -um ādā
intramuscularis, -e (iekšā) muskulī
intrare I iekļūt
introducere III ievadīt
introductio, -onis, f. ievadīšana
intus (apst. vārds) iekšā
inutilis, -e nederīgs, nevajadzīgs
invalidus, -a, -um nespēcīgs, nevarīgs, vājš
invenire IV atrast, izgudrot
inversus, -a, -um apgriezts, apvērsts
iodum, -i, n. (gr.) jods
iris, -idis, f. (gr.) varavīksnene
irregularis, -e neregulārs
ischiadicus, -a, -um sēžas-
ischias, -adis, f. (gr.) sēžas nerva iekaisums
ischium, -i, n. (gr.) sēža
isotonicus, -a, -umizotonisks, tāds, kuram ir tāds pats spiediens, kā kādam
citam
24
isthmus, -i, m. (gr.)sašaurinājums: šaura vieta , kas savieno divas orgāna
daļas; šaura eja, kas savieno divus dobumus
item (saiklis) tāpat, arī
Jjecur, -oris, n. (iecur, -oris, n. ) aknas
jejunum, -i, n. (ieiunum, -i, n.)tukšā zarna, tievās zarnas daļa no divpadsmitpirkstu
zarnas līdz līkumainajai zarnai (apm. 2,2 m)
juglans, -andis, f. (iuglans, -andis, f.) grieķu rieksts
jugularis, -e (iugularis, -e) jugulārs, attiecīgs uz kakla apvidu virs atslēgas kaula
jugum, -i, n. (iugum, -i, n.)juga, grēda, garenisks kaula izliekums, kas savieno divus
punktus
junctio / iunctio, -onis, f. savienošana, saistīšana
junctura, -ae, f. (iunctura, -ae, f.) savienojums, savienojuma vieta
juridicus, -a, -um (iuridicus, -a, -um) tiesisks, tiesas-
jus, juris, n. (ius, iuris, n.) tiesības; likums
juvantium, -i, n. (iuvantium, -i, n.)līdzeklis, kas papildina vai pastiprina kāda cita līdzekļa
darbību
juvenilis, -e (iuvenilis, -e) jauneklīgs, jauns
juvenis, -e (iuvenis, -e) jauns
juvenis, -is, m./f. (iuvenis, -is, m./f.) jaunietis/-e
juventus, -utis, f. (iuventus, -utis, f.) jaunība; jaunatne, jaunieši
juxta (iuxta) (apst. vārds; priev. ar akuz.) pie, blakus
juxta- (iuxta-) (priedēklis) norāda uz atrašanos pie, blakus
K
kalium, -i, n. (arābu) ; kalii acetas, -atis, m. kālijs; kālija acetāts
keratinum, -i, n. ragviela
keratitis, -itidis, f. (gr.) radzenes iekaisums
kyphosis, -is, f. (gr.) kupris
Llabium, -i, n. lūpa
labor, -oris, m. darbs, pūles, darba spējas
laborare I strādāt, ciest, slimot
labrum, -i, n. lūpa; gluda, izliekta mala; bļoda, vanna
labyrinthus, -i, m. (gr.) labirints
lac, lactis, n. piens
lacer, -era, -erum plēsts, saplēsts
lacerare I plēst, saplēst, saraustīt
laceratus, -a, -um (divd.) plēsts (par brūci)
lacrima, -ae, f. asara
lacrimalis, -e asaru-
lactas, atis, m. pienskābe, vielmaiņas galaprodukts
lacteus, -a, -um piena-
lacticus, -a, -um piena-
lacuna, -ae, f. padziļinājums, bedrīte
laedere III ievainot, bojāt
laesio, -onis, f. ievainojums, bojājums; ievainošana
laesus, -a, -um (divd.) traucēts, bojāts
lagena, -ae, f. pudele
lambdoideus, -a, -um (gr.) lambdoīds, lambdveida-
lamina, -ae, f. plātnīte, plāksnīte
lana, -ae, f. vilna
lapara, -ae, f. (gr.) vēders
laparatomia, -ae, f. (gr.) vēdera atvēršana
25
lapis, -idis, m. akmens
laqueus, -i, m. cilpa
laryngeus, -a, -um balsenes-
laryngitis, -itidis, f. (gr.) laringīts, balsenes iekaisums
laryngs, -yngis, m. (gr.) balsene
laser, -eris, m. lāzers
lassitudo, -dinis, f. nogurums
lateralis, -e laterāls, sānu-
Latinus, -a, um latīņu-
latitudo, -inis, f. platums
latus, -a, -um plats
latus, -eris, n. sāns
laudare I slavēt
lavare I mazgāt
laxans, -antis (divd.) viegls caurejas līdzeklis
laxare I atbrīvot, atvieglināt
lectio, -onis, f. lekcija, lasīšana
ledum, -i, n. palustre purva vaivariņi
legere III lasīt
lenis, -e lēns, viegls
lens, lentis, f. lēca
leonurus, -i, m. mātere
leporinus, -a, -um; labium leporinum zaķa-; ,,zaķa lūpa", šķeltne
lepus, -oris, m. zaķis
letalis, -e letāls, nāvīgs
letum, -i, n. nāve
leucocytus, -i, m. (gr.) leikocīts, baltais asinsķermenītis
leukaemia, -ae, f. (gr.)leikēmija, tas pats, kas leikoze: ļaundabīga asinsrites
slimība
levare I celt, pacelt; atvieglot
levator, -oris, m. cēlājs, pacēlājs (muskulis)
levis, -e viegls; gluds, līdzens
lex, legis, f. likums
liber, -bri, m. grāmata
liber, -era, -erum brīvs; atklāts
liberare I atbrīvot
liberatio, -onis, f. atbrīvošana
liberi, -orum, m. (pl.) bērni
libido, -inis, f. tieksme; dzimumdziņa; baudkāre, kaislība
lichen, -enis, m. (gr.) ķērpis; ēde
lien, lienis, m. liesa
ligamentum, -i, n. saite (anatomijā)
ligare I siet, saitēt
limen, -inis, n. slieksnis
limes, itis, m. robeža
limpidus, -a, -um caurspīdīgs, dzidrs
linea, -ae, f. līnija
lingua, -ae, f. mēle; valoda
lingualis, -e mēles-
linimentum, -i, n. liniments, šķidra ziede
lipoma, -atis, n. (gr.) taukaudu audzējs
liquidus, -a, -um šķidrs
liquor, -oris, m. šķidrums
lobus, -i, m. daiva
locatus, -a, -um (divd.) novietots
locus, -i, m. pl. loca (retāk : loci) vieta
26
longitudinalis, -e garenisks
longitudo, -inis, f. garums
longus, -a, -um garš
lucidus, -a, -um dzidrs; gaišs, spožs
ludus, -i, m. spēle, rotaļa
lues, luis, f.sifiliss, seksuāli transmisīva infekcijas slimība, ko izraisa
bālā treponēma un kas galvenokārt izplatās dzimumceļā
lumbago, -inis, f. lumbago, muguras sāpes jostas apvidū
lumbalis, -e jostas-
lumbus, i, m. gurns, josta
lumen, -inis, n.gaisma: gaismas plūsmas vienība; lūmens, gaismas
sprauga; asinsvada vai doba orgāna vada šķērsgriezums
luna, -ae, f. mēness
lupus, i, m. vilks; ādas ēde
luteus, -a, -um dzeltens, zeltains
lux, lucis, f. gaisma
luxatio, -onis, f. izmežģījums
luxatus, -a, -um (divd.) izmežģīts
lympha, -ae, f. (gr.) limpfa
lymphaticus, -a, um (gr.) limpfas-
Mmacerare I mērcēt
macies, -ei, f. vājums, kalsnums
maculatus / maculosus, -a -um plankumains
magister, -tri, m. skolotājs, pasniedzējs
magistra, -ae, f. skolotāja, pasniedzēja
magnitudo, -inis, f. lielums
magnus, -a, -um liels
maior, maius (komparatīvs) lielāks; lielais (anatomijā)
major, majus (komparatīvs) lielāks; lielais (anatomijā)
mal- (lat.,priedēklis no malus, a, -um)salikteņos norāda uz sliktu, ļaunu; uz struktūras vai
funkcijas nepilnību vai traucējumu
malacia, -ae, f. malācija, audu atmiekšķēšanās kā nekrozes sekas
malacia, -ae, f. (gr.) atmiekšķēšanās, mīkstināšanās
male slikti
malignitas, -atis, f.malignitāte, ļaundabība, patoloģiska procesa tieksme
progresēt
malignitas, -atis, f.malignitāte, ļaundabība, patoloģiska procesa tieksme
progresēt
malignus, -a, -um ļaundabīgs
malleolus, -i, m. potīte
malleus, -i, m. āmuriņš
malum, -i, n. ļaunums
malum, -i, n. (gr.) ābols
malus, -a, -um slikts, ļauns
malus, -i, f. ābele
mamma, -ae, f. krūts, krūts dziedzeris
mandibula, -ae, f. apakšžoklis
mandibularis, -e apakšžokļa-
manducare I gremot; ēst
manifestus, -a, -um skaidrs, redzams
manubrium, -i, n. rokturis
manus, -us, f. roka, plauksta
27
mare, -is, n. jūra
margo, -inis, m. mala
maritimus, -a, -um jūras-, piejūras-
maritus, -a, -um precējies
mas, maris, m. vīrietis; tēviņš
maskulinus, -a, -um vīrieša-, vīriešu-
massa, -ae, f. masa
masseter, -eris, m. (gr.) košanas muskulis
mastoideus, -a, -um (gr.)mastoīds, krūtsgala-; tāds, kas līdzīgs krūtsgalam, piem.,
aizauss paugura-
mater, matris, f. māte; smadzeņu apvalks
materia, -ae, f. matērija, viela
maturus, -a, -um gatavs, nobriedis
maxillaris, -e augšžokļa-
maximus, -a, -um (superlatīvs) vislielākais, ļoti liels
meatus, -us, m. eja
mechanicus, -a, -um mehānisks
medialis, -emediāls, vidus-, tāds, kas atrodas tuvāk viduslīnijai vai
vidusplaknei
mediastinum, -i, n. šķirtne
mediatus, -a, -um viduvējs; netiešs
medicamentosus, -a, -um medikamentozs, ārstniecisks
medicamentum, -i, n. medikaments, zāles, zāļlīdzeklis
medicatio, -onis, f. medikācija, ārstēšana ar zālēm, zāļu ordinēšana
medicatus, -a, -um medicīnisks, ārstniecisks
medicina -ae, f. medicīna, ārstniecība, dziedniecība; zāles
medicinalis, -e medicīnas-, medicīnisks, ārstniecisks
medicus, -a, -um ārstniecības-, ārstniecisks
medicus, -i, m. ārsts
medium, -i, n. vidus; starpnieks; līdzeklis
medius, -a, -um vidējais, vidus-, starp diviem citiem
medulla, -ae, f. smadzenes (izņemot galvas); serde
mega-, megalo- (gr., priedēkļi)
salikteņos norāda uz kaut ko ārkārtīgi lielu; decimālajā
mēru sistēmā norāda uz pamatvienības palielinājumu
miljons reižu
megacolon, -i, n. (gr.) palielināta lokzarna, lokzarnas palielināšanās
megalocytus, -i, m. (gr.) ļoti (neparasti) liels eritrocīts
mel, mellis, n. medus
melaninum, -i, n. melanīns, tušbrūns vai melns amorfs pigments
melaninum, -i, n. (gr.)melanīns, melns vai tumši brūns pigments cilvēku un
dzīvnieku audos
melanosis, -is, f. (gr.)melanoze, pigmenta (melanīna) pārmērīga uzkrāšanās
audos
mellitus, -a, -um cukura-
membrana, -ae, f. membrāna, plēve, apvalks
membrum, -i, n. loceklis, ekstremitāte
memoratus, -a, um pieminēts
memoria, -ae, f. atmiņa, piemiņa
meninx, meningis, f. (gr.) galvas un muguras smadzeņu apvalks
meniscus, -i, m.
menisks; sirpjveida fibrozi skrimšļaina plātnīte dažās
locītavās; šķidruma ieliekta vai izliekta virsma šaurā
caurulītē; konkāvi konveksa vai konveksi konkāva optiska
lēca
menopausa, ae, f. menopauze, periods pēc menstruāciju izbeigšanās
mens, mentis, f. prāts, saprāts; gars
mensa, -ae, f. galds; ēdiens
28
menses, mensium, f. (pl.) mēnešreizes
mensis, -is, m. mēnesis
mensura, -ae, f. mēģene; mērglāzīte
mentalis -e zoda-
mentum, -i, n. zoda
meracus, -a, -um (gr.) neatšķaidīts
meridianus, -a, -um pusdienas-, dienvidu-
meridies, -ei, m. pusdiena, dienvidus
mes-, meso- (gr., priedēklis)norāda uz orgānu novietojumu, to, kas atrodas vidū,
starpā; norāda uz apzarni (gr. mesos - vidējais)
mesencephalon, -i, n. (gr.) vidussmadzenes
mesocardium, -i, n. mezokardijs, embrija apzarņa daļa
mesocranium, -i, n. (gr.) galvvidus
mesogastrium, -i, n. (gr.) mezogastrijs, embrionālā apzarņa daļa, kas pārklāj kuņģi
met-, meta- (gr., priedēklis)norāda uz stāvokli vai attīstību, kas seko kaut kam
(gr.meta - pēc, aiz, vidū)
metacarpeus, -a, -um delnas-
metacarpus, -i, m. delna, rokas daļa starp plaukstas pamatu u n pirkstiem
metallum, -i, n. (gr.) metāls
metaphysis, -is, f. (gr.)metafīze, augšanas josla stobrkaula galos starp epifīzi un
diafīzi
metastasis, -is, f.
metastāze, pataloģiska materiāla (audzēja šūnu,
mikroorganismu) pārnešana ar asins vai limpfas plūsmu
no vienas organisma vietas citā; riesums, sekundārs
patoloģiska procesa perēklis, kas radies audzēja šunām
vai slimības ierosinātājiem ar asins vai limfas plūsmu
nokļūstot no primārā slimības perēkļa citā organisma
vietā
metastasis, -is, f. (gr.)
metastāze, pataloģiska materiāla (audzēja šūnu,
mikroorganismu) pārnešana ar asins vai limpfas plūsmu
no vienas organisma vietas citā; sekundārs patoloģiska
procesa perēklis
metatarseus, -a, -um pleznas-
metatarsus, -i, m. (gr.) plezna, pēdas daļa starp pēdas pamatu un falangām
metathalamus, -i, m. (gr.) galvas smadzeņu apvidus aiz redzes uzkalna
metencephalon, -i, n. (gr.) pakaļējās smadzenes
meteorismus, -i, m. (gr.)meteorisms, vēdera uzpūšanās sakarā ar palielinātu gāzu
daudzumuu kuņģī un zarnās
methodus, -i, f. (gr.) metode, paņēmiens
microorganismus, -i, m. (gr.) mikroorganisma, ļoti mazs vienšūnas organisms
mictio, -onis, f. mikcija, urinēšana
migrare I pārvietoties, ceļot
milium, milii, n. tūkstotis
mille tūkstotis, tūkstoš-
milligramma, -atis, n. miligramms
minimus, -a, -um (superlatīvs) vismazākais, ļoti mazs
minor, minus (komparatīvs) mazāks; mazais (anatomijā)
minuta, -ae, f. minūte
mirabilis, -e brīnumains, brīnišķīgs; dīvains, neparasts
mirus, -a, -um brīnišķīgs, apbrīnojams
miscere II maisīt
miser, -era, -erum nabags, nožēlojams, nelaimīgs
missio, -onis, f. (asiņu) nolaišana
mitis, -e rāms, maigs
29
mixtio, -onis, f. maisījums, maisīšana
mixtura, -ae, f. mikstūra, maisījums
mixtus, -a, -um (divd.) sajaukts
mobilis, -e kustīgs
moderatio, -onis, f. mērenība
modicus, -a, -um mērens, piemērots
modus, -i, m. veids, izteiksme; mērs
molaris, -e molārais, dzerokļa-
molestus, -a, -um smags, grūts
mollis, -e mīksts
mollities, -ei, f. mīkstināšanās; mīkstums, elastība
momento acumirklī
momentum, -i, n. brīdis, acumirklis
mono- (gr., priedēklis) vien-
monolithus, -a, -um (gr.) monolīts, viengabalains
mons, montis, m. kalns
monstrare I rādīt
morbilli, -orum, m. (pl.) masalas
morbus comitialis krītamā kaite, epilepsija
morbus, -i, m. slimība
mordere II kost
mors, mortis, f. nāve
morsus, -a, -um (divd.) kosts
morsus, -us, m. kodums, kodiens
mortalis, -e mirstīgs
mortalitas, -atis, f. mortalitāte, mirstība
mortifer, -era, -erum nāvīgs, nāvējošs
mortuus, -a, -um miris, mirušais
mortuus, -i, m. mironis, līķis
mucilago, -inis, f. gļotas, receklis
mucosus, -a, -um gļotains, gļotu-
muliebris, -e sieviešu-, sievišķīgs
mulier, -eris, f. sieviete; sieva
multiplex, -icis multipls, daudzkārtīgs
multitudo, -inis, f. daudzums
multo daudz
multum daudz, daudzkārt, bieži
multus, -a, -um daudz, lielā skaitā; daudzkārtīgs
murmur, -uris, n. murmināšana; čukstēšana
mus, muris, m. pele
muscularis, -e muskuļu-
musculosus, -a, -um muskuļains, muskuļu-
musculus, -i, m. muskulis (anatomijā); pelīte
mutabilis, -e mainīgs, grozīgs
mutare I mainīt, grozīt, pārveidot
mutatio, -onis, f. mutācija, pārmaiņa, izmaiņa
myces, -etis, m. (gr.) sēne
mydríasis, -is, f. midriāze, acs zīlītes patoloģiska paplašināšanās
myelencephalon, -i, n. (gr.) papildsmadzenes
myocardium, -i, n. (gr.) miokards, sirds muskuļslānis
N
narcosis, -is, f. (gr.)narkoze, apzināti izraisīta centrālās nervu sistēmas
aizsargkavēšana, ko rada ar narkozes līdzekļiem
narcoticum, -i, n. narkotika, pretsāpju vai miega līdzeklis
narcoticus, -a, -um (gr.) narkotisks
30
naris, -is, f. nāss; (pl.) deguns
narrare I stāstīt
nasalis, -e deguna-
nasus, -i, m. deguns
nates, natium, f. (pl.) sēža, sēžamvieta
nativus, -a, -um iedzimts
natrii chloridum nātrija hlorīds
natrium, -i, n. nātrijs
natura, -ae, f. daba
naturalis, -e dabas-; dabīgs, dabisks
natus, -a, -um dzimis
nausea, -ae, f. (gr.) slikta dūša; jūras slimība
nauta, -ae, m. jūrnieks; kuģinieks; laivinieks
necessarius, -a, -um nepieciešams; neizbēgams
necessitas, -atis, f. nepieciešamība, vajadzība
necrosis, -is, f. (gr.) nekroze, atmiršana
negotium, -i, n. darbs; lieta
nemo m. neviens
neoplasma, -atis, n. (gr.) neoplazma, audu jaunveidojums; audzējs
nervinus, -a, -um nervu-
nervosus, -a, -um nervu-
nervus, -i, m. nervs
neurocranium, -i, n. (gr.) galvaskausa smadzeņu daļa
neuron, -i, n. (gr.) neirons, nervu šūna
neurosis, -is, f. (gr.)neiroze, funkcionāls augstākās nervu sistēmas darbības
traucējums
nexus, -us, m. savienojums; saikne
nicotinum, -i, n. nikotīns
niger, -gra, -grum melns
nihil nekas
nitens, -entis (divd.) spīdošs, spožs
nitras, -atis, m. nitrāts
nitricus, -a, um slāpekļa-
nitris, -itis, m. nitrīts
nitrogenium, -i, n. slāpeklis
nocere II kaitēt
nocturnus, -a, -um nakts-
nomen, -inis, n. vārds
nominare I saukt, nosaukt
non nē, ne
nonus, -a, -um devītais
norma, -ae, f. (gr.) norma, mēraukla
noscere III iepazīt, iepazīties, pazīt
nosologia, -ae, f. (gr.) nozoloģija, mācība par slimībām, to klasifikācija
nota, -ae, f. piezīme, pazīme
notabilis, -e ievērojams
notare III atzīmēt, piezīmēt; iegaumēt
notus, -a, -um pazīstams, zināms; slavens
novus, -a, -um jauns (pēc izcelsmes); jauns (pēc ārienes, izskata)
nox, noctis, f. nakts
noxius, -a, -um kaitīgs
nucha, -ae, f. pakausis, skausts
nucleus, -i, m. kodols
numero (abl.) skaitā
numerus, -i, m. skaitlis; skaits; daudzums
nutriens, -entis (divd.) barojošs
31
nutrimentum, -i, n. barība, pārtika, uzturs
nutrire IV barot, ēdināt; zīdīt
nutritio, -onis, f. barošana; uzturs
nutritius, -a, -um barojošs; barības-
nux, nucis, f. rieksts
Oob- (lat., priedēklis) ; oc- (pirms c) priedēklis ar nozīmi ,,pie", ,,pret", ,,uz", ,,priekš"
ob (prievards ar akuz.) pret; dēļ
obducere III pārklāt, apklāt, apvalkot
obductus, -a, -um (divd.) pārklāts, apklāts, apvalkots
obesus, -a, -um resns, tukls
obiectivus/objectivus, -a, -um objektīvs, priekšmetisks
obiectum, -i, n. objekts, priekšmets
obliquus, -a, -um slīps
oblongatus, -a, um garens
obscurus, -a, -um tumšs
observare I vērot, novērot
observatio, -onis, f. novērošana
obstetricius, -a, -um akušieru-
obstetrix, -icis, f. vecmāte
obstinere II piederēt, saturēt
obstipatio, -onis, f. aizcietējums
obstructivus, -a, -um obstruktīvs, nosprostots
obturatus, -a, -um slēgts
obtusus, -a, -um truls, neass
occasio, -onis, f. gadījums, izdevība
occipitalis, -e pakauša-
occiput, -itis, n. pakausis
occultus, -a, -um apslēpts, slepens
octavus, -a, -um astotais
octigenti, -ae, -a astoņi simti
octo astoņi
octoginta astoņdesmit
oculista, -ae, m. acu ārsts
oculus, -i, m. acs
odor, -oris, m. smarža, smaka; oža
oedema, -atis, n. (gr.) tūska
oesophageus, -a, -um barības vada-
oesophagus, -i, m. (gr.) barības vads
officina, -ae, f. aptieka, darbnīca
officinalis, -e aptiekas-, dziedniecības, ārstniecības-
olecranon, -i, n. (gr.) elkoņa paugurs
oleosus, -a, -um eļļas-, eļļains
olere II smaržot, smirdēt
oleum cacao kakao eļļa
oleum camphoratum kampareļļa
oleum iecoris aselli zivju eļļa
oleum terebinthinae terpentīneļļa
oleum, -i, n. eļļa
olfacere III ost
olfactus, -us, m. oža
olla, -ae, f. trauks, burciņa
omnis, -e katrs; (pl.) visi
onus, -eris, n. smagums, slogs, nasta
operatio, -onis, f. operācija, darbība
32
ophthalmicus, -a, -um (gr.) acu-
opponens, -entis (divd.) pretējais, pretīmliecējs
opticus, -a, -um (gr.) redzes-
opus, operis, n. darbs
ora, -ae, f. mala, malas josla
orbis, -is, m. riņķis, aplis, loks
orbita, -ae, f. orbīta, ceļš; acs dobums; sliede
orbitalis, -e orbītas-, acs dobuma-
ordinalis, e kārtas-
organicus, -a, -um organisks
organismus, -i, m. organisms
organon, -i, n. (gr.) orgāns
organum, -i, n. (gr.) orgāns
originalis, -e oriģināls, sākotnējs
origo, -inis, f. sākums, izcelšanās; vairāk fiksētais muskuļa sākuma
gals; galvaskausa vai muguras smadzeņu nerva sākums
origo, originis, f. izcelšanās, sākums
os, oris, n. mute
os, ossis, n. kauls
osseus, -a, -um kaulu-
ossiculum, -i, n. kauliņš
ossificatio, -onis, f. pārkaulošanās
ostium, -i, n. atvere, mute
otium, -i, n. atpūta
ovalis, -e ovāls, olveida
ovarium, -i, n. olnīca
oviger, -era, -erum olu nesējs-
ovis, -is, f. aita
ovum, -i, n. ola
oxydum, -i, n. (gr.) oksīds
oxygenium, -i, n. (gr.) skābeklis
Ppachymeninx, -ingis, f. (gr.) cietais smadzeņu apvalks
paediater, -tri, m. (gr.) pediatrs, bērnu ārsts
palatinus, -a, um aukslēju-
palatum, -i, n. aukslējas
pallidus, -a, -um bāls
pallor, -oris, m. bālums
palma, -ae, f. plauksta, sauja
palmaris, -e plaukstas-
palpare I izpalpēt, iztaustīt
palpatio, -onis, f. palpācija, iztaustīšana
palpebra, -ae, f. plakstiņš
palus, -udis, f. purvs
paluster, -tris, -tre purva-, purvains
pancreas, -atis, n. (gr.) aizkuņģa dziedzeris
panis, -is, m. maize
papilla, -ae, f. kārpiņa
par, paris pāra-; vienāds
par, paris, n. pāris
para-, par- (gr., priedēklis) pie, blakus, klāt; novirze no normas; pārmaiņa, svārstība
paracystitis, -itidis, f. (gr.) paracistīts, urīnpūšļa apaudu iekaisums
paralysis, -is f. (gr.) paralīze, pilnīgs maņas, jutības vai kustības zudums
33
paralyticus, -a, -um paralizēts
paranasalis, -e tāds, kas atrodas blakus deguna dobumam
parare I gatavot
paravertebralis, -e tāds, kas atrodas blakus skriemelim
parens, -entis, m./f. tēvs; māte; vecāks
parere III dzemdēt
paries, -etis, m. siena
parietalis, -e paura-
parotis, -itidis, f. (gr.) (glandula) pieauss dziedzeris
pars, partis, f. daļa
partialis, -e parciāls, daļējs
participium, -i, n. divdabis
partus, -us, m. dzemdības
parvus, -a, -um mazs
pasta, -ae, f. pasta
pastor, -oris, m. gans
patella, -ae, f. ceļa kauls, ceļa skriemelis
pater, -tris, m. tēvs
pathologicus, -a, -umpatoloģisks, tāds, kas saistīts ar patoloģgiju; tāds, kas
neatbilst normai
patiens, -entis (divd.) patients, slimnieks
patria, -ae, f. dzimtene, tēvija
pavere II baidīties
pavor, -oris, m. bailes
pax, pacis, f. miers
pecten, -inis, m. ķemme; šķiets
pectoralis, -e krūšu-
pectus, -oris, n. krūtis
pecunia, -ae, f. nauda
pediculus ,-i, m. uts; kājiņa
pelvinus, -a, -um iegurņa-
pelvis, -is, f. iegurnis
pendens, pendentis (divd.) tāds, kas ir atkarīgs
pendere II būt atkarīgam
penetrans, -antis (divd.) penetrējošs, tāds, kas iespiežas, izkļūst vai izsūcas cauri
penetrare I iekļūt, iespiesties, izspiesties
penis, -is, m. penis, dzimumloceklis
penta- (gr.) pieci
per- (lat., priedēklis) caur; pamatjēdziena vispārāka pakāpe
per (priev. ar akuz.) caur; pa; veidā
per se tīrā veidā
peracutus, -a, -um ļoti akūts
percussio, -onis, f. perkusija, izklauvēšana
percutaneus, -a, -um caur ādu
percutere III perkutēt, izklauvēt
perfectus, -a, -um nobeigts, pilnīgs
perforans, -antis (divd.) perforējošs, tāds, kas caururbj, caurdur, veido caurumu
perforare I perforēt, caururbt, caurdurt
perforatio, -onis, f. perforācija; caururbšana, caurduršana; caurums
perforatus, -a, -um (divd.) perforēts, izurbts; plīsis
peri- (gr., priedēklis) ap, apkārt, apkaimē
pericarditis, -itidis, f. (gr.) perikardīts, sirds apvalka iekaisums
pericardium, -i, n. (gr.) perikards, sirds apvalks
perichondrium, -i, n. skrimšļplēve
34
pericranium, -i, n. (gr.) galvaskausa vāka plēve
periculosus, -a, -um bīstams
periculum, -i, n. briesmas
periodicus, -a, -um (gr.) periodisks
periodus, -i, f. (gr.) periods
periosteum, -i, n. (gr.) kaulplēve
peritoneum, -i, n. (gr.) vēderplēve
peritoneus, -a, -um (gr.) vēderplēves-
peritus, -a, -um pieredzējis, piedzīvojis
permanens, -entis (divd.) permanents, paliekošs; tāds, kas saglabājas, turpinās
permanere II palikt; pastāvēt, saglabāties, turpināties
perpetuus, -a, -um mūžīgs, pastāvīgs
persona, -ae, f. persona
perspicuus, -a, -um caurredzams, skaidrs
pertinere II stiepties; attiekties
pertussinum, -i, n. pertusīns
pertussis, -is, f. garais klepus
pes, pedis, m. pēda, kāja
pestis, -is, f. epidēmija, sērga, mēris
petrosus, -a, -um akmens-
phaenomenon, -i, n. (gr.) fenomens, neparasta parādība
phaenomenum, -i, n. (gr.) fenomens, neparasta parādība
phalanx, -angis, f. (gr.) falanga, pirksta kauliņš
pharmaceuta, -ae, m. (gr.) farmaceits, aptiekārs
pharmacia, -ae, f. (gr.) farmācija
pharmacon, -i, n. (gr.) zāles
pharmacopola, -ae, m. (gr.) farmaceits, aptiekārs
pharynx, -yngis, m. (gr.) rīkle
phasis, -is, f. (gr.) fāze, attīstības pakāpe
philosophia, -ae, f. (gr.) filozofija
philosophus, -i, m. (gr.) filozofs
philtrum, -i, n. (gr.) padegunes rieva
phlegmone, -es, f. (gr.)flegmona, akūts irdeno saistaudu iekaisums ar tendenci
paplašināties un izraisīt audu atmiršanu
phosfas, -atis, m. (gr.) fosfāts
phosphorus, -i, m. (gr.) fosfors
phthisiater, -tri, m. (gr.) ftiziatrs, tuberkulozes ārsts
phthisis, -is, f. (gr.) ftīze; dilonis, izdiluma stāvoklis; plaušu tuberkuloze
physicalis, -e (gr.) fizikāls
physiologia, -ae, f. (gr.)
fizioloģija; zinātne, kas pētī organismā, tā orgānu
sistēmās, audos un šūnās notiekošos dzīvības procesus;
organisma, tā orgānu dzīvības procesu kopums
physiologicus, -a, -um (gr.) fizioloģisks
pia mater mīkstais smadzeņu apvalks
piger, -gra, -grum slinks
pila, -ae, f. bumba
pilula, -ae, f. zirnītis
pinguis, -e trekns, tauks, resns
pinus, -us, f. priede
piper, -is, n. (gr.) pipars
piriformis, -e bumbierveida-
pirum, -i, n. bumbieris
pirus, -i, f. bumbiere
piscis, -is, m. zivs
35
pix liquida darva
pix, picis, f. piķis, darva
placebo (lat., nelokāms)
placebo, zāles, kurām nav farmakoloģiska efekta, bet
kuras ir patīkami ieņemt un kas spēj labvēlīgi darboties
iedvesmas vai pašiedvesmas ceļā; lieto kontroles
nolūkos, pārbaudot jaunus ārstniecības līdzekļus
planta pedis kājas apakša
planta, ae, f. stāds, augs; pēda
planus, -a, -um plakans, līdzens, gluds
plasma, -atis, n. (gr.)
plazma: asins šķidrā daļa, kurā suspendēti
asinsķermenīši; citoplazma vai protoplazma; fizikā
matērija gāzveida, daļēji vai pilnīgi jonizētā stāvoklī,
parasti augstā temperatūrā, piem., jonosfēra vai liesma
platysma, -atis, n. (gr.) platisma, kakla zemādas muskulis
pleura, -ae, f. (gr.) pleira, plaušu plēve
plexus, -us, m. pinums
plica, -ae, f. kroka
plumbum, -i, n. svins
pluralis, -e daudzskaitļa-
pneumonia, -ae, f. (gr.) pneimonija, plaušu iekaisums, plaušu karsonis
podagra, -ae, f. (gr.)
podargra, hroniska slimība, vispārēji vielmaiņas
traucējumi, kas saistīta ar urīnskābes sāļu uzkrāšanos
organismā un to izgulsnēšanos locītavās, zemādā un
citur
poeta, -ae, m. (gr.) dzejnieks
pollex, -icis, m. rokas īkšķis
polus, -i, m. (gr.) pols
poly- (gr., priedēklis) daudz
polyaemia, -ae, f. poliēmija, palielināts asiņu daudzums ķermenī
polymyalgia, ae, f. (gr.) polimialģija, sāpes vairākos muskuļos
polypus, -i, m. (gr.)polips, patoloģisks bārkstveida vai sēņveida izaugums uz
gļotādas
polytrauma, -atis, n. (gr.) vairāku traumu kopums
pondus, -eris, n. svars
ponere III likt, palikt
pons, pontis, m. tilts
populus, -i, m. tauta
porca, -ae, f. cūka
porcinus, -a, -um cūkas-
porta, -ae, f. vārti
porus, -i, m. pora, atvere
positus, -a, -um (divd.) nolikts
possessivus, -a, -um piederības-
possibilis, -e iespējams
post- (lat., priedēklis) pēc, aiz
post (priev. ar akuz.) pēc, aiz
posterior, -ius (comp.) pakaļējais, mugurējais; vēlāks
postgripposus, -a, -um postgripozs, tāds, kas parādās pēc gripas
postoperativus, -a, -um pecoperācijas-
postremus, -a, -um (superlatīvs) pēdējais
postvaccinalis, -e postvakcināls, tāds, kas radies pēc vakcinācijas
potare I dzert
potator, -oris, m. dzērājs, žūpa
potus, -us, m. dzeršana; dzēriens
36
practicus, -a, -um (gr.) praktisks
prae- (lat., priedēklis) priekš, pirms
prae (priev. ar abl.) priekšā; dēļ
praeceptum, -i, n. priekšraksts, norādījums
praecipitatio, -onis, f. izgulsnēšana
praecipitatus, -a, um (divd.) izgulsnēts
praemedicatio, -onis, f. premedikācija, medikamentoza sagatavošana operācijai
praeparare I pagatavot
praeparatio, -onis, f. pagatavošana
praeparatum, -i, n. preparāts
praepositio, -onis, f. prepozīcija, prievārds
praescribere III parakstīt
praescriptio, -onis, f. priekšraksts, recepte
praescriptum, -i, n. priekšraksts
praesens, -entis (divd.) tagadējs, pašreizējs; tagadne
praeter (priev. ar akuz.) garām, gar; izņemot
pransus, -a, -um paēdis
pratum, -i, n. pļava
praxis, -is, f. (gr.) prakse, pieredze, darbība, darbs
primarius, -a, -um viens no pirmajiem, pirmreizējs
primus, -a, -um pirmais; priekšējais
prisma, ae, f. (gr.)
prizma, ģeometrijā: daudzskaldnis, kuram divas skaldnes
(pamati) ir vienādi un paralēli daudzstūri, bet sānskaldnes
- paralelogrami; fizikā: ķermenis, ko ierobežo taisnas
virsmas ar viendabīgu caurspīdīgu vidi un ko izmanto
optiskās ierīcēs
pro- (lat., gr. priedēklis) priekš, pirms; kustība uz priekšu, aizstāšana
pro (priev. ar abl.) priekšā, par labu, par, "priekš", "pirms"
processus, -us, m.process, slimības progresējoša attīstība; (anatomijā)
izaugums
proctos, -i, m. (gr.) tūplis
prodromus, i, m. (gr.) prodroms, slimību vēstošs simptoms
productio, -onis, f.produkcija, produktu kopums, kuri saražoti noteiktā laika
posmā; tas, kas radīts, izveidots
professio, -onis, f. nodarbošanās, amats
professor, -oris, m. profesors, skolotājs
profundus, -a, -um dziļš
prognosis, -is, f. (gr.) prognoze, slimības gaitas un iznākuma paredzējums
progrediens, -entis (divd.) progresējošs, tāds, kas attīstās, pieaug, palielinās
progressivus, -a, -um pieaugošs, progresējošs, progresīvs
progressus, -us, m.progress, virzīšanās uz priekšu; tālāka gaita; panākumi,
sekmes
prolapsus, -us, m. izslīdēšana, izkrišana cauri dabiskai vai mākslīgai atverei)
prominens, -entis (divd.) tāds, kas paceļas pāri, izcils
prominentia, -ae, f. izcilnis
prominere II pacelties, izcelties
pronatio, -onis, f. plaukstas pagriešana uz leju; gulēšana uz mutes
pronator, -oris, m. pronators, muskulis, kas apakšdelmu pagriež uz iekšpusi
pronephros, -i, m. (gr.) pirmniere
pronomen, -inis, n. vietniekvārds
prophylaxis, -is, f. (gr.)profilakse, pasākumu kopums, ko veic slimību
novēršanai un veselības uzturēšanai
proprius, -a, -um paša-, savs; īsts
37
prosector, -oris, m. prozektors, anatoms
prostata, -ae, f. prostata, priekšdziedzeris
protuberantia, -ae, f. paugurs, izcilnis
provitaminum, -i, n. provitamīns, viela, no kuras veidojas vitamīns
proximalis, -eproksimāls, tāds, kas atrodas tuvāk ķermenim, ķermeņa
viduslīnijai vai sākuma punktam
proximus, -a, -um (superlatīvs) vistuvākais, nākamais
prurigo, -inis, f. niezēšana, nieze; kraupis
prurire IV niezēt
pruritus, -us, m. nieze
psoas, -ae, m. (gr.) jostas muskulis
psoriasis, -is, f. (gr.) psoriāze, zvīņēde
psychiater, psychiatri, m. (gr.) psihiatrs, ārsts, psihiatrisko slimību speciālists
psychosis, -is, f. (gr.) psihoze, psihiska slimība
pterygoideus, -a, -um (gr.) spārnveida-
pubes, -eris (adj.) nobriedis, pieaudzis
pubes, -is, f. kaunums
pubicus, -a, -um attiecīgs uz kaunuma kaulu vai uz kaunuma apvidu
publicus, -a, -um sabiedrisks
puella, -ae, f. meitene; jauna sieviete
puer, -eri, m. bērns; zēns
puerilis, -e bērnu-, bērnišķīgs
pulcher -chra, -chrum skaists
pulex, -icis, m. blusa
pulmo, -onis, m. plauša
pulmonalis, -e plaušu-
pulpa, -ae, f. pulpa, zoba mīkstie audi
puls, pultis, f. biezputra
pulsatio, -onis, f. pulsācija
pulsus, -us, m. pulss, sitiens, grūdiens
pulverare I saberzt pulverī
pulveratus, -a, -um pulverizēts, saberzts pulverī, pulverveida
pulveratus, -a, -um (divd.) saberzts pulverī
pulvinar, -aris, n. spilvens
pulvis, -eris, m. pulveris
pumex, -icis, m.
pumeks, ļoti porains, viegls vulkāniskā stikla vai šķiedru
iezis gaišā krāsā, ko lieto pulēšanai un slīpēšanai, kā arī
celtniecībā
punctio, -onis, f. punkcija, dūriens
punctum, -i, n. dūriens; punkts
punctura, -ae, f. dūriens, duršana
punctus, -a, -um (divd.) durts
pungere III durt
purgans, -antis (divd.) caurejas līdzeklis, tāds, kas veicina caureju
purgare I tīrīt
purgativus, -a, -um purgatīvs, tāds, kas veicina caureju
puritas, -atis, f. tīrība
purpureus, -a, -um (gr.) purpura-, sarkans
purulentus, -a, -um strutains
purus, -a, -um tīrs
pus, puris, n. strutas, pūžņi
puter, -tris, -tre vai putris, -e sapuvis, satrūdējis
pyloricus, -a, -um vārtnieka-
pylorus, -i, m. vārtnieks
pyramis, -idis, f. (gr.) piramīda
38
Qquadraginta četrdesmit
quadratus, -a, um četrstūrains; samērīgs
quadriceps, -cipitis četrgalvains
quadruplex, -icis četrkārtīgs
quaeso! lūdzu!
qualis, -e kāds
qualitas, -atis, f. kvalitāte, īpašība
quando kad
quantitas, -atis, f. kvantitāte, daudzums
quantum satis cik vajag
quartus, -a, -um ceturtais
quasi tāpat kā, gluži kā, kā, it kā; gandrīz, apmēram
quercus, us, f. ozols
qui, quae, quod kas, kurš
quies, -etis, f. miers, atpūta
quinquaginta piecdesmit
quinque pieci
quintus, -a, -um piektais
quis? quid? kas? kāds? kurš?
Rrabies, -ei, f. trakumsērga
rabiosus, -a, -um traks
radius, -i, m. rādiuss, stars; spieķa kauls
radius, -i, m. stars; rādiuss, taisna līnija; spieķakauls
radix, -icis, f. sakne
ramosus, -a, -um zarains
ramus, -i, m. sakne
raro (apst. vārds) reti
rarus, -a, -um rets
raucitas, -atis, f. aizsmakums
raucus, -a, -um aizsmacis
re- (lat., priedēklis)norāda uz atkārtošanos, atjaunošanos; pretēju darbību;
pretestību
reactio, -onis, f.
reakcija, darbība, izpausme; savstarpēja iedarbība;
(medicīnā) organisma vietēja vai vispārēja atbilde uz
kairinājumu
reanimatio, -onis, f. reanimācija, atdzīvināšana
recens, -entis svaigs
receptio, -onis, f. uzņemšana
receptum, -i, n.
recepte, dokuments, kuru izsniedz ārsts un kurā ir
priekšraksts aptiekai par zāļu izgatavošanu un/vai
izsniegšanu un to lietošanu
recessus, -us, m. kabata
recidivum, -i, n.recidīvs, slimības uzliesmojums tūlīt pēc izveseļošanās
vai izveseļošanās periodā
recipere III ņemt, saņemt
recipiens, -entis (divd.) tāds, kas ņem, saņem
reconvalescens, -entis (divd.) tas, kas atveseļojas
rectalis, -e rektāls, taisnās zarnas-
rectificatus, -a, -um tīrīts
rectum, -i, n. taisnā zrna
rectus, -a, -um taisns
recurrens, -entis (divd.) atgriezenisks
recurrere III atgriezties, skriet atpakaļ
39
reducere III virzīt atpakaļ
reductus, -a, -umreducēts, samazināts; vienkāršots; pārveidots; vājināts;
atgriezts sākotnējā stāvoklī
reflexivus, -a, -um atgriezenisks
reflexus, -us, m.reflekss, (medicīnā) organisma spontāna atbilde uz
kairinājumu
refrigare I atvēsināt
regio, -onis, f. apvidus, apgabals
regressus, -us, m. regress, kustība atpakaļ; atgriešanās
regula, -ae, f. likums
regularis, -e regulārs, vienmērīgs; pastāvīgs
rehabilitacio, -onis, f. rehabilitācija, darba spēju atjaunošana
relaparatomia, -ae, f. (gr.) atkārtota vēdera atvēršana
relaxans, -antis (divd.) tāds, kas atvieglo, pavājina
relaxare I atvieglināt, pavājunāt, atsvaidzināt
reliquus, -a, -um atlikušais
remedium, -i, n. zāles, ārstniecības līdzeklis
ren, renis, m. niere
renalis, -e nieru-
renovare I atjaunot
repetatur! lai atkārto! lai tiek atkārtots!
repetere III atkārtot
res adversae nelaime
res publica valsts, republika
res, rei, f. lieta
resecare I rezecēt, atgriezt, nogriezt
resectio, -onis, f. resekcija, orgāna vai orgāna daļas izgriešana
residere III norimt, mitēties
residuum, -i, n. atliekas, nogulsnes
resistentia, -ae, f. pretošanās
resistere III pretoties
respirare I atkal elpot, uzelpot
respiratio, -onis, f. elpošana
responsare I atbildēt
responsum, -i, n. atbilde
restituere III atjaunot
restitutio, -onis, f. atjaunošana
rete, -is, n. tīkls
reticularis, -e tīkla-, tīklveida
retina, -ae, f. tīklene
rex, regis, m. valdnieks, ķēniņš
rhachitis, -itidis, f. (gr.)
rahīts, D vitamīna deficīta ierosināts patoloģisks stāvoklis,
īpaši agrā bērnībā, kas rada kalcija un fosfora maiņas
traucējumus ar nepilnīgu kaulu mineralizāciju
rhaphe, -es, f. (gr.) šuve, kroka
rheum, -i, n. (gr.) rabarbers
rheumatismus, -i, m. (gr.)
reimatisms, infekciozi alerģisku slimību grupa ar
neskaidru klīnisko ainu, kas primāri skar saistaudus, bet
sekundāri - parenhīmu
rhinitis, -itidis, f. (gr.) iesnas
rhizoma, -atis, n. (gr.) saknenis
rhombencephalon, -i, n. (gr.) rombveida smadzenes
rhomboideus, -a, -um rombveida-
rhonchi, rhonchorum, m. (pl., gr.) troksnis (patoloģisks elpošanas troksnis)
ribes, ribis, n. jāņoga
40
ribiflavinum, -i, n. riboflavīns (vitamīnum B 2)
ricinus, -i, f.
rīcins, rīcinaugs - eiforbiju dzimtas lakstaugs
Ziemeļaustrumāfrikā; indīga olbaltumviela, ko satur šī
auga sēklas
ridere II smieties
rigiditas, -atis, f. stīvums
rigidus, -a, -um stīvs
rima, -ae, f. sprauga, plaisa
risus, -us, m. smiekli
robur, -oris, n. spēks
Romanus, -a, -um romiešu-
rosa, -ae, f. roze
rostrum, -i, n. knābis; knābim līdzīgs veidojums
rotundus, -a, -um apaļš
rubedo, -dinis, f. apsārtums
rubeola, -ae, f. masaliņas
ruber, -bra, -brum sarkans
rubor, ruboris, m. apsārtums, sarkanums
rubus idaeus, -i, m. avene
rumpere III pārraut
ruptura, -ae, f. plīsums
rus, ruris, n. lauki
rutilus, -a, -um iesarkans; zelta krāsā
Ssabulum, -i, n. smiltis
saccharum, -i, n. (gr.) cukurs
saccus, -i, m. maiss
sacer, -cra, -crum krusta-; svēts
sacralis, -e krusta kaula-, krustu-
saepe bieži
sagax, -acis smalks; ass
sal, salis, m. (farmacijā n.) sāls
salpings, -ingis, f. (gr.) caurule
salsus, -a, -um sāļš
saluber, -bris, -bre veselīgs; derīgs
salus, -utis, f. veselība; labklājība
salve! salvete! sveiks/esi sveicināts! esiet sveicināti!
salvere II būt veselam, būt sveikam
salycilas, -atis, m. salicilāts
salycilus, -a, -um salicila-
sanabilis, -e ārstējams
sanare I izdziedināt, izārstēt
sanatio, -onis, f. izdziedināšana, izārstēšana; atveseļošana
sanguifer, -era, -erum asinsnesējs-, asins-
sanguineus, -a, -um asins-, asiņu-
sanguis, -inis, m. asinis
sanies, -ei, f. strutainas, pūžņainas asinis
sanitas, -atis, f. veselība
sanus, -a, -um vesels
saphenus, -a, -um (gr.) apslēpts
sapiens, -entis (divd.) gudrs, saprātīgs
sapientia, -ae, f. gudrība, prāts
sapo, -onis, m. ziepes
saponatus, -a, -um ziepju-
sapor, -oris, m. garša
41
satis diezgan, pietiekami
scabies, -ei, f. kašķis; kraupis
scalpellum, -i, n. skalpelis
scapula, -ae, f. lāpstiņa
scarlatina, -ae f.
skarlatīna, akūta infekcijas slimība, ko ierosina
hemolītiskie streptakoki; tai raksturīga paaugstīnāta
temperatūra, žāvas hiperēmija, angīna, aveņkrāsas mēle,
punktveida sarkani izsitumi uz ādas
scatula, -ae , f. kārbiņa, kastīte
sceleton, -i, n. / sceletum, -i, n. / skeleton, -
i, n. (gr.)skelets
schema, -atis, n. (gr.)shēma, kādas parādības attēls vai apraksts galvenajos
vilcienos; abstrakts, vienkāršots attēlojums
schisma, -atis, n. (gr.) sprauga, šķeltne
schisophrenia, -ae, f. (gr.) šizofrēnija, psihiska slimība
schola, -ae f. (gr.) skola
scientia, -ae, f. zinātne, zināšanas
scire IV zināt
scleroderma, -atis, n. (gr.) sacietējusi āda
sclerosis, -is, f. (gr.)skleroze, audu vai orgānu sabiezējums vai sacietējums
saistaudu hiperplāzijas dēļ
scoliosis, -is, f. skolioze, mugurkaulāja izliekums uz sāniem
scribere III rakstīt
secare I griezt, nogriezt
secretio, -onis, f. sekrēcija, izdalīšanās
sectio, -onis, f.sekcija, uzšķēršana; pārgriešana, grieziens; (anatomijā)
daļa, posms
secundum (priev. ar akuz.) saskaņā ar; pēc; gar
secundus, -a, -um otrais; sekojošais
sed bet
sedare I mierināt, remdināt
sedatio, -onis, f. nomierināšana, remdēšana
sedatio, -onis, f. sedācija, nomierināšana
sedativus, -a, -um sedatīvs, nomierinošs
sedatīvum, -i, n. sedatīvs, nomierinātājs līdzeklis
segmentum, -i, n. segments, posms; orgāna daļa
selectio, -onis, f. selekcija, izlase, izvēle
sella, -ae, f.turku segli, bedre spārnkaula ķermenī, kurā atrodas
hipofīze
semen, -inis, n. sēkla
semi- (lat., priedēklis) pus-, norāda uz pusi, daļu, daļēju raksturu
semilunaris, -e pusmēness-
senectus, -utis, f. vecums
senilis, -e vecuma-, vecu cilvēku-
sensilis, -e tāds, kas sajūt, kas apveltīts ar sajūtām
sensus, -us, m. jūtas, sajūta
sententia, -ae, f. uzskats; teiciens
sentire IV just
separare I atdalīt
sepsis, -is, f. (gr.)sepse, pūšana; asins saindēšanās; organisma vispārēja,
smaga strutojošana saindēšanās
septem septiņi
septimus, -a, -um septītais
septum, -i, n. starpsiena
series, -ei, f. sērija, virkne, rinda
sero vēlu
42
serotinus, -a, -um vēls
serpens, -entis, m./f. čūska
servare I glabāt, uzglabāt
seu jeb
severus, -a, -um nopietns, stingrs, bargs
sex seši
sexaginta sešdesmit
sextus, -a, -um sestais
sexus, -us, m. dzimums
siccare I žāvēt, kaltēt
siccus, -a, -um sauss, izkaltis, izžuvis
sigmoideus,-a, -um (gr.) sigmveida-, s-veida-
signare I apzīmēt, norādīt, uzrakstīt
signatura, -ae f.signatūra, receptes kopija, arī aptiekā zālēm pievienots
paskaidrojums, kā tās jālieto
significare I apzīmēt, norādīt
signum, -i, n. zīme; pazīme
silva, -ae, f. mežs
silvester, -tris, -tre meža-, mežains
similis, -e vienāds, līdzīgs
simplex, -icis vienkāršs
sinapis, -is, f. (gr.) sinepes
sinciput, -itis, n. galvas priekšējā un augšējā daļa
sine (priev. ar abl.) bez
singularis, -e vienskaitļa-, atsevišķs
sinister, -tra, -trum kreisais
sinus, -us, m. dobums, iedobums
sirupus, -i, m.
sīrups, koncentrēts cukuru šķīdums ūdenī vai dabīgo
augļu sulās; (medicīnā) preparāts, kas gatavots no
koncentrēta ārstniecības augu novārījuma
sitis, -is, f. slāpes
situs, -a, -um novietots, nolikts
situs, -us, m. novietojums, stāvoklis
sive jeb
skeleton (-um), -i, n. (gr.) skelets
societas, -atis, f. sabiedrība
socius, -i, m. biedrs, sabiedrotais
soda, -ae, f. grēmas
sol, solis, m. saule
solubilis, -e šķīstošs
solutio, -onis, f. šķīdums; kausējums
solvere III šķīdināt; kausēt
somnifer, -era, -erum miega-, iemidzinošs
somnium, -i, n. sapnis
somnolentia, -ae, f. miegainība
somnus, -i, m. miegs
sonitus, -us, m. troksnis, skaņa
spasmolyticus, -a, -um (gr.) pretspazmu-, pretkrampju-
spasmus, -i, m. (gr.)spazma, krampji, pēkšņa spontāna, ilgstoša un spēcīga
muskuļa vai to grupas kontrakcija
spatium, -i, n. starptelpa; sprauga; telpa
species, -ei, f. veids, izskats; (botānikā) suga; (pl.) zāļu tēja, maisījums
specificus, -a, -um specifisks, zīmīgs, raksturīgs
sperare I cerēt
sperma, -atis, n. (gr.) sperma, sēkla
43
spes, spei, f. cerība; ticība
sphenoethmoidalis, -e attiecīgs uz spārnkaulu un sietiņkaulu
sphenoidalis, -e (gr.) ķīļveida-; spārnveida-
sphincter, -eris, m. (gr.) slēdzējs
spica,-ae, f. vārpa
spina, -ae, f. smaile; šķautne; mugurkaulājs
spinalis, -e smailes-; muguras-
spiralis, -e spirālisks
spirare I elpot
spirituosus, -a, -um spirta-
spiritus, -us, m. elpošana; gars; spirts
spissus, -a, -um biezs
splanchnocranium, -i, n. (gr.) galvaskausa sejas daļa
splanchnon, -i, n. (gr.) iekšas
splanchnoptosis, -is, f. (gr.) iekšējo orgānu noslīdēšana
splen, splenis, m. (gr.) liesa
spondylosis, -is, f. (gr.)spondiloze, deģeneratīva mugurkaula slimība ar
skriemeļu deformāciju
spongia, -ae, f. (gr.) sūklis
spongiosus, -a, -um porains, irdens
spurius, -a, -um neīsts
sputum, -i, n. krēpas
squama, -ae, f. zvīņa
squamosus, -a, -um zvīņains
stabilis, -e stabils, noturīgs, nemainīgs, pastāvīgs
stadium, -i, n. stadija
stapes, -edis, m. kāpslītis
staphylococcus, -i, m. (gr.)
stafilokoks, strutu mikrobu ģints; nekustīgi grampozitīvi
mikroorganismi, kas vairodamies veido vīnogu ķekaram
līdzīgas grupas
statim tūlīt, bez kavēšanās
statura, -ae, f. augums, stāvs
status, -us, m. stāvoklis
stella, -ae, f. zvaigzne
stenocardia, -ae, f. (gr.)stenokardija, stipru sāpju lēkme sirds apvidū; sāpes
izstaro uz kreiso plecu un roku, ir nāves baiļu sajūta
stenosis, -is, f. (gr.) stenoze, vada vai atveres sašaurinājums
sterilis, -e sterils, neauglīgs; brīvs no mikroorganismiem
sterilisare I sterilizēt, padarīt brīvu no mikroorganismiem
sternum, -i, n. (gr.) krūškauls
stigma, -atis, n. (gr.) drīksna
stilus, -i, m. (gr.) zīmulis
stimulare I stimulēt, veicināt, mudināt
stipes, -itis, m. kāts, stiebrs, stublājs
stirps, stirpis, f. pirmsākums
stoma, -atis, n. (gr.) mute
stomachicus, -a, -um (gr.) kuņģa
stomachus, -i, m. (gr.) kuņģis
stressus, -i, m.stress, spriedze, paaugstināts psiholoģisks un fizioloģisks
sasprindzinājums
stria, -ae, f. svītra; josla; grope
studere II mācīties; censties; nodarboties
studiosa, -ae, f. studente
studiosus, -a, -um centīgs; zinātkārs; izglītots
studiosus, -i, m. students
studium, -i, n. cenšanās; zinības; nodarbība
44
stupor, -oris, m. stupors, sastingums
styloideus, -a, -um (gr.) īlenveida-
stylus, -i, m. zīmulis
sub- (lat., priedēklis) zem, apakš; aptuveni; mazāk; zemākā pakāpē
sub (priev. ar akuz. un abl.) zem; pie; laikā
subamarus, -a, -um rūgtens
subarachnoidalis, -e (gr.) zemtīkla-
subclavius, -a, -um zem atslēgaskaula-
subcutaneus, -a, -um zemādas-
subflavus, -a, -um iedzeltens
subiectum, -i, n. priekšmets
sublingualis, -e zemmēles-
subluxatio, -onis, f.subluksācija, pamežģījums, nepilnīgs izmežģījums, kurā
kaulu gali locītavā dislocēti tikai pa daļai
subscriptio, -onis, f. paraksts
substantia, -ae, f. substance, viela; pamats; būtība
subtilis, -e smalks
succus, -i, m. sula
sudor, -oris, m. sviedri
suffusio, -onis, f. acs lēcas apduļķošanās
suillus, -a, -um cūku-
sulcus, -i, m. rieva
sulfas, -atis, m. sulfāts
sulfis, -itis, m. sulfīts
sulfur, -uris, n. sērs
sumere III ņemt, lietot
super- (lat., priedēklis) norāda uz pārmērīgu paaugstināšanos funkcijā, apjomā
superciliaris, -e uzacu-
supercilium. -i, n. uzacs
superficialis, e virsējais, ārējais
superficies, -ei, f. virspuse, ārējā virsma
superficies, -ei, f. virspuse, ārējā virsma
superior, -ius augšējais, virsējais
superlativus, -a, -um vispārākais
supinatio,-onis, f. supinācija, griešana uz āru; ķermeņa noguldīšana uz
muguras
supinator, -oris, m. muskulis, kas griež sauju uz augšu
suppositorium, -i, n.supozitorijs, tūplī ievadāma zāļu svecīte, kas pagatavota
no ķermeņa temperatūrā kūstošas masas
suppurativus, -a, -um strutains
supra- (lat., priedēklis) virs, augšā, uz
supra (priev. ar akuz.) virs; augšā, virsū
surditas, -atis, f. kurlums
surdus, -a, -um kurls
sus, suis, m./f. cūka
suspensio, -onis, f.
suspensija, pakarināšana, fiksēšana paceltā stāvoklī;
dispersa sistēma, kurā dispersā fāze ir cieta viela, bet
dispersijas vide ir šķidrums
sutura, -ae, f. šuve
sym- (gr., priedēklis pirms ,,m" un ,,p") ar; kopā
sympathia, -ae, f. (gr.) simpātija, labvēlība
symphysis, -is, f. (gr.) simfīze, fibrozi skrimšļains kaulu saaugums
symptoma, -atis, n. (gr.) simptoms, pazīme
syn- (gr., priedēklis) ar; kopā
45
synarthrosis, -is, f. (gr.) sinartroze, nekustīga locītava
synchondrosis, -is, f. (gr.) sinhondroze, skrimšļains kaulu savienojums
syndesmosis, -is, f. (gr.) sindesmoze, saistaudains kaulu savienojums
synostosis, -is, f. (gr.) sinostoze, pārkaulošanās
syntheticus, -a, -um (gr.) sintētisks
syphilis, syphilidis, f. (gr.)sifilis, seksuāli transmisīva infekcijas slimība, ko izraisa
bālā treponēma un kas galvenokārt izplatās dzimumceļā
systema, -atis, n. (gr.)sistēma, daļu vai orgānu kopums, kurus vieno kopīga
funkcija
systole, -es, f. (gr.) sistole, sirds cikla kontrakcijas fāze
Ttabes, -is, f. izžūšana
tabuletta, -ae, f. tablete
tacere II klusēt
tactus, -us, m. tauste
taedium, -i, n. riebums; apnikums
taenia, -ae, f. lenta; lentenis
talcum, -i, n. talks
tardus, -a, -um lēns, gauss
tarsus, -i, m. pēdas pamats
tartarus dentium zobakmens
tectus, -a, -um pārklāts, apvilkts
tegere III segt, klāt
tegmen, -inis, n. jumts; sega; pārvalks; apvalks
tegmentum, -i, n. jumts; sega; pārvalks; apvalks
tela, -ae, f. audi; audums; slānis; marle
temperare I pareizi sajaukt, sakopot
temperatura, -ae, f.temperatūra, skaitlisks lielums, kas raksturo ķermeņa vai
vielas siltuma stāvokli
temporalis, -e deniņu-
tempus, -oris, n. laiks; (pl.) deniņi
tendere III stiept
tendo, -inis, m. cīpsla
tener, -era, -erum maigs, lokans
tensor, -oris, m. stiepējs
tenuis, -e plāns, tievs, smalks
terere III berzt
teres, teretis apaļš, noapaļots
tergum, -i, n. mugura; mugurpuse; virsma
terra, -ae, f. zeme; valsts; pasaule
terror, -oris, m. bailes, izbailes, šausmas
tertius, -a, -um trešais
testis, -is, m. sēklinieks; liecinieks
testum, -i, n.
tests, eksperiments, fizioloģijā un medicīna - izpētes un
diagnostikas metode, kuras pamatā ir eksperimentāla
iedarbība uz organismu
tetra- (gr.) četri-
tetraplegia, -ae, f. (gr.) visu četru locekļu paralīze
thalamus, -i, m. (gr.) redzes uzkalns
Theatrum anatomicum anatomikums, anatomiskais teātris
theatrum, -i, n. teātris
theorikus, -a, um (gr.) teorētisks
therapeuticus, -a, -um (gr.) terapeitisks, dziedniecisks, ārstniecisks
therapia, -ae, f. (gr.) terapija, ārstēšana
46
therma, -ae f. (gr.) silta vanna
thermometrum, -i, n. (gr.) termometrs
thoracalis, -e (gr.) krūšu-
thoracicus, -a, -um (gr.) krūšu-
thorax, -acis, m. (gr.) krūškurvis
thrombus, -i, m. (gr.)trombs, asins receklis, kas veidojas asinsvadā vai sirds
dobumā
thyr(e)oideus, -a, -um (gr.) vairogveida; vairog(dziedzera)-
tibia, -ae, f. lielais lielakauls
timere II baidīties
timor, -oris, m. bailes
tinctura, -ae, f.tinktūra, šķidra zāļu forma, ārstniecības augu izvilkums
spirtā vai ūdenī
tolerantia, -ae, f. tolerance, iecietība, pacietība, izturība
tonsilla, -ae, f. mandele (rīkles)
tormina, -um, n. (pl.) ventris vēdergraizes
totalis, -e totāls, pilnīgs
totus, -a, -um viss, vesels
toxicus, -a, -um (gr.) toksisks, indīgs
toxinum, -i, n. (gr.) toksīns, inde
trachea, -ae, f. (gr.) traheja, elpvads
tractus, -us, m. trakts, vads
tragi, -orum, m. (pl.) ausu mati
tragus, -i, m. (sg.) paugurs, auss gliemenes uzcilnītis
trans- (lat., priedēklis) cauri, pāri, aiz
trans (prievārds ar akuz.) pār, pāri; viņpus
transfusio, -onis, f. pārliešana
transplantatio, -onis, f. pārstādīšana
transversus, -a, -um šķērss, šķērsenisks
transvestismus, -i, m.transvestisms, slimīga tieksme ģērbties pretējā dzimuma
apģērbā
trapezoideus, -a, um (gr.) trapecveida-
trauma, -atis, n. (gr.) trauma, ievainojums
traumaticus, -a, -um traumatisks, traumu radīts slimīgs stāvoklis
tremere III trīcēt, bīties
tremor, -oris, m. trīce
trepanatio, -onis, f. trepanācija, galvaskausa atvēršana
tres, tria trīs
triceps, tricipitis trīsgalvains
triginta trīsdesmit
trigonum, -i, n. trijstūris
triplex, -icis trīskāršs
tristitia, -ae, f. skumjas, bēdas
tritus, -a, -um (divd.) berzts
trochanter, -eris, m. (gr.) grozītājs
trochlea, -ae, f, (gr.) veltnis
truncus, -i, m. stumbrs; rumpis, viduklis
tuba, -ae, f. caurule, caurulīte, vads
tuber, -eris, n. paugurs; bumbulis, gums
tuberculosis, -is, f. (lat., gr.)
tuberkuloze, vispārēja cilvēka un dzīvnieku infekcijas
slimība, kas galvenokārt skar plaušas, kaulus,
limpfmezglus
tuberculum, -i, n. pauguriņš
tuberositas, -atis, f. nelīdzenums
tubulus, -i, m. caurulīte, kanāliņš
tubus, -i, m. caurule
47
tumor, -oris, m. pietūkums, uztūkums; audzējs
tunica mucosa gļotāda
tunica, ae, f. apvalks
turbidus, -a, um duļķains, neskaidrs
tussis, -is, f. klepus
tutus, -a, -um drošs
tympanicus, -a, -um (gr.) bungu-, bungdobuma-
tympanum, -i, n. (gr.) bungdobums
typhus, -i, m. (gr.) tīfs, infekcijas slimība ar drudzi un apziņas aptumšošanos
typicus, -a, -um tipisks, raksturīgs
typus, -i, m. (gr.)tips, veids, paraugs, kam piemīt kādiem objektiem
raksturīgas īpašības
Uubi kur; kad
ulcerosus, -a, -um čulains, čūlas-
ulcus, -eris, n. čūla
ulna, -ae, f. elkonis; elkoņa kauls
ulnaris, -e elkoņa kaula-
umbilicalis, -e nabas-
umbilicus, -i, m. naba
umidus, -a, -um mitrs, slapjš
umidus, -a, -um mitrs, slapjš
undecim vienpadsmit
undecimus, -a, -um vienpadsmitais
unguentum, -i, n. ziede
unguere III ieziest
unguis, -is, m. nags
unus, -a, -um viens
urbanus, -a, -um pilsētas-
urbs, urbis, f. pilsēta
ureter, -eris, m. (gr.) urīnvads
urethra, -ae, f. (gr.) urīnizvadkanāls
urina, -ae, f. urīns
urinarius, -a, -um urīna-
ustio, -onis, f. dedzināšana
ustus, -a, -um (divd.) dedzināts
usus, -us, m. lietošana; izmantošana
uterinus, -a, -um dzemdes-
uterus, -i, m. dzemde
utilis, -e derīgs
utilitas, -atis, f. derīgums, labums
uvula, -ae, f. ūka
Vvacca, -ae, f. govs
vaccinatio, -onis f.vakcinācija, vakcīnas ievadīšana organismā aktīvas
imunitātes radīšanai
vaccinum, -i, n.vakcīna, novājinātu vai nedzīvu mikroorganismu vai to
sastāvdaļu suspensija
vaccinus, -a, -um govs-, govju-
vacuus, -a, -um tukšs; brīvs
vagina, -ae, f. vagīna, maksts
vaginalis, -e maksts-
valere II būt sveikam, veselam
valetudinarium, -i, n. slimnīca
48
valetudo, -inis, f. veselība
valgus, -a, -um atvirzīts
validus, -a, -um stiprs, spēcīgs, vesels
valva, -ae, f. vārstulis
variola, -ae, f. bakas
varius, -a, -um dažāds, daudzveidīgs
varix, -icis, m./f. paplašināta vēna
varus, -a, -um greizs
vas lymphaticum limfvads
vas sanguineum asinsvads
vas, vasis, n. vads; trauks
vegetabilis, -e augu-
vel vai
velox, -ocis ātrs, žigls
vena, -ae, f. vēna, dzīsla
venenare I saindēt
venenatus, -a, -um indīgs
venenum, -i, n. inde
venire IV nākt
venosus, -a, -um venozs, vēnu-
venter, ventris, m. vēders
ventriculus, -i, m. kuņģis; sirds kambaris
ver, veris, n. pavasaris, ziedonis
verbum, -i, n. vārds; darbības vārds
veritas, -atis, f. īstenība; patiesība; godīgums
vermiformis, -e tārpveida-
vermis, -is, m. tārps
vernalis, -e pavasara-
vertebra, -ae, f. skriemelis
vertebralis, -e skriemeļu-; mugurkaula-
vertere III griezt, apgriezt, grozīt; tulkot
vertex, -icis, m. virsotne; galvvidus
vertigo, -inis, f. reibonis
verus, -a, -um īsts; patiess; pareizs
vesica biliaris žultspūslis
vesica fellea žultspūslis
vesica urinaria urīnpūslis
vesica, -ae, f. pūslis
vesicalis, -e pūšļa-
vesicatorius, -a, -um čūlains; tāds, kas izraisa čūlas
vesper, -eri, m. vakars
vespertinus, -a, -um vakara-; rietumu-
vestibulum, -i, n. priekštelpa
vetustus, -a, -um vecs; sens
via, -ae, f. iela, ceļš
victoria, -ae, f. uzvara
videre II redzēt; skatīties
viginti divdesmit
vigor, -oris, m. spēks, spars
vinum, -i, n. vīns
vipera, -ae, f. čūska; odze
vipereus, -a, -um čūsku-
vir, viri, m. vīrietis; vīrs
virgo, -inis, f. jaunava, meitene
viride nitens n. briljantzaļais
viridis, -e zaļš
49
virilis, -e vīrieša-
virilitas, -atis, f. vīrišķība
virus, -i, n. inde
viscus, -eris, n. (biežāk pl. viscera) iekšas; iekšējie orgāni
visio, -onis, f. redze; skats, skatiens; parādība; priekšstats
visus, -us, m. redze, redzēšana; āriene
vita, -ae, f. dzīve, dzīvība
vitalis, -e dzīvotspējīgs, dzīvs, spēcīgs
vitalitas, -atis, f. spēks, dzīvība
vitaminosus, -a, -um vitamīnu-
vitaminum, -i, n.
vitamīns, organiska viela, kas mazā daudzumā
nepieciešama normālai organisma dzīvības procesu
norisei
vitellus, -i, m. (arī vitellum, -i, n.) olas dzeltenums
vitiare I sabojāt , samaitāt
vitium cordis sirdskaite
vitium, -i, n. kaite, defekts
vitreus, -a, -um stikla-
vitrina, -ae, f, stiklķermenis
vitrum -i, n. stikls; stikla trauks
vivarium, -i, n. vivārijs, eksperimenta dzīvnieka mītne
vivax, -acis dzīvs, spēka pilns
vivere III dzīvot
vivus, -a, -um dzīvs
vola, -ae, f. delna
volaris, -e plaukstas-
volatilis, -e gaistošs
vomer, vomeris, m. lemesis
vomere III vemt
vomicus, -a, -um vemšanas-
vomitus, -us, m. vemšana, vēmiens
vox, vocis, f. balss; skaņa; vārds
vulgaris, -e parasts, ikdienišķs
vulgus, -i, m. tauta, pūlis
vulnerare I ievainot; bojāt
vulnus, eris, n. brūce, ievainojums
vultus, -us, m. seja; sejas izteiksme; skatiens; āriene
X
xanthoma, -atis, n. (gr.) ksantoma, dzeltenas krāsas veidojums ādā vai gļotādā
xerosis, -is, f. (gr.) kseroze, ādas vai gļotādas sausums
xerosus, -a, -um (gr.) sauss
xiphoideus, -a, -um (gr.) šķēpveida-
Zzincum, -i, n. cinks
zona, -ae, f. (gr.) zona, josla
zoon, -i, n. (gr.) dzīvnieks
zoster, -eris, n. (gr.) josta; josla
zygoma, -atis, n. (gr.) vaiga kauls
zygomaticus, -a, -um (gr.) vaiga kaula-
zygota, -ae, f.zigota: šūna, kas rodas saplūstot divām gametām;
apaugļota olšūna pirms drostalošanās
50