![Page 1: INSTRUMENTĀLĀ KAMERMŪZIKA – STILISTISKAIS KONTEKSTS](https://reader030.vdocuments.site/reader030/viewer/2022020301/584a2b521a28ab0b678b558c/html5/thumbnails/1.jpg)
Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija
Dzintras Erlihas
PIELIKUMS
promocijas darbam
LŪCIJAS GARŪTAS KAMERMŪZIKA:
BIOGRĀFISKAIS KONTEKSTS, STILS UN
INTERPRETĀCIJA
mākslas doktora zinātniskā grāda (Dr. art.) iegūšanai
apakšnozarē Muzikoloģija
Darba zinātniskā vadītāja
Dr. art. Baiba Jaunslaviete
Rīga, 2013
![Page 2: INSTRUMENTĀLĀ KAMERMŪZIKA – STILISTISKAIS KONTEKSTS](https://reader030.vdocuments.site/reader030/viewer/2022020301/584a2b521a28ab0b678b558c/html5/thumbnails/2.jpg)
Saturs
lpp.
1. Atsevišķu skaņdarbu plašāki analītiski raksturojumi 3
1.1. Variācijas klavierēm par latviešu tautasdziesmu Karavīri bēdājās –
Lūcijai Garūtai raksturīgs variāciju formas modelis
3
1.2. Klavieru trio kā Klavierkoncerta priekšvēstnesis 17
1.2.1. Pirmā daļa 18
1.2.2. Otrā daļa 23
1.3.3. Trešā daļa 25
1.3. Ziemas tēmas risinājums Lūcijas Garūtas solodziesmās Ziemas
pasaciņa un Ziemciešu tauta
29
2. Lūcijas Garūtas kamerdarbu rādītājs 35
2.1. Klaviermūzika 35
2.2. Instrumentālie kameransambļi 37
2.3. Vokālā kamermūzika 38
3. Diskogrāfija 51
3.1. Izdotie skaņieraksti 51
3.2. Citi promocijas darbā aplūkotie skaņieraksti 53
4. Nošu piemēri 56
4.1. Nošu piemēru rādītājs 56
4.2. Nošu piemēri 59
5. Lūcijas Garūtas 40. gadu koncertprogrammu kopijas
(materiāli no Mildas Brehmanes-Štengeles
privātarhīva)
79
6. Lūcijas Garūtas rakstīto vēstuļu kopijas (materiāli no
Rakstniecības un mūzikas muzeja un Mildas
Brehmanes-Štengeles privātarhīva)
102
![Page 3: INSTRUMENTĀLĀ KAMERMŪZIKA – STILISTISKAIS KONTEKSTS](https://reader030.vdocuments.site/reader030/viewer/2022020301/584a2b521a28ab0b678b558c/html5/thumbnails/3.jpg)
3
1. PIELIKUMS
Atsevišķu skaņdarbu plašāki analītiski raksturojumi
1.1. Variācijas klavierēm par latviešu tautasdziesmu Karavīri bēdājās – Lūcijai
Garūtai raksturīgs variāciju formas modelis
Kā jau promocijas darbā minēts, variāciju forma pieder pie Garūtai
vistuvākajiem formas tipiem. Tā sastopama viņas dažādu žanru kompozīcijās, arī
slavenā Klavierkoncerta lēnajā daļā (saliktās trijdaļu formas malējās daļās). Klavieru
solomūzikas jomā šo formu pārstāv pazudušās Variācijas fis moll, simfonisko
variāciju Manā dzimtenē pārlikums, divi variāciju cikli par latviešu tautasdziesmām
(Karavīri bēdājās un Arājiņi, ecētāji) un arī topošajiem pianistiem adresētais
skaņdarbs Polifoniskas variācijas.
Dažas laikabiedru liecības, piemēram, Regīnas Pumpures stāstījums (Pumpure
2007), ļauj secināt, ka Garūta tieši Variācijas par tautasdziesmu Karavīri bēdājās
savos koncertos atskaņojusi visbiežāk. Arī mūsdienu pianistu repertuārā tām atvēlēta
lielāka vieta nekā pārējiem viņas variāciju cikliem.
Šajā skaņdarbā koncentrēti parādās daudzas komponistes variācijām kopumā
raksturīgas iezīmes. Mūzikas vispārējo ievirzi atspoguļo jau tēma – raksturā satraukta
un nemierīga. Zīmīgi šajā ziņā ir daudzie crescendo un diminuendo – gandrīz ik taktī.
Tēma (vienkārša divdaļu reprīzes forma)
Formas
posmi
a b (“a”) a1
Taktis 1–14 15–20 21–29
Nozīmīgākie
tonālie
centri
f f f
Formas pirmā daļa (periods) sastāv no diviem tematiski atšķirīgiem
teikumiem (1.–6., 7.–14. t.). Tas šajā gadījumā ir būtiski, jo turpmāk vairākās
variācijās tiek izmantots tikai viens no tiem. Piemēram, II, III, VIII, IX un X variācijā
![Page 4: INSTRUMENTĀLĀ KAMERMŪZIKA – STILISTISKAIS KONTEKSTS](https://reader030.vdocuments.site/reader030/viewer/2022020301/584a2b521a28ab0b678b558c/html5/thumbnails/4.jpg)
4
(izņemot posmu, kas jāspēlē, ja interprets nolēmis neatskaņot V variāciju) variēts tikai
perioda pirmais teikums, bet IV, V, VII variācijā un fināla sākumposmā par pamatu
ņemts perioda otrais teikums. Šī izvēle tieši ietekmē un nosaka katras variācijas
raksturu. II, III, VIII, IX un X variācija, kur izmantots pirmā teikuma materiāls
(Karavīri bēdājās..), vairāk tiecas uz dramatisko sfēru, savukārt variācijas, kuru
pamatā ir otrais teikums (Nebēdājiet, karavīri..), ir gaišākas (IV, VII un fināla
sākums), reizēm ļoti liriskas un dziedošas (V variācija). Izņēmums ir VI variācija, kas
atšķiras no pārējām ar savu sarežģīto tēlu un mūzikas materiālu, – tā tieši neatspoguļo
tēmu vispār.
Tēmas pirmajā daļā visumā saglabājas tautasdziesmai raksturīgā episki skumjā
izteiksme: valda diatonika ar izņēmumu vienīgi divās priekšpēdējās taktīs (12.–13. t.:
DDVII7–D53).
Savukārt otrajā daļā tematiskais materiāls tiek būtiski dramatizēts. Tā sākas ar
ievadskaņu – tautas mūzikai neraksturīgo harmonisko VII pakāpi, un līdz ar to
pirmajā frāzē (15.–17. t.) jūtams balsts uz pamazinātā septakorda intonācijām. Šīs
ievadskaņas iezīmētā mazā sekunda kļūst par vienu no variāciju vienotājfaktoriem –
tās loma darba gaitā arvien pieaug.
Pirmās trīs variācijas veido savdabīgu tempa progresiju – dinamizāciju (I var.
Largo. Grave; II var. Moderato assai. Molto espressivo; III var. Vivo). I variācijā, lai
gan skaņdarbs tikko sācies, faktūras vēriens jau ir neparasti liels: diapazons aptver
sešas oktāvas. Neraugoties uz to, vairākos posmos svarīga nozīme ir klusinātām
dinamikas gradācijām (pārējo mūzikas valodas līdzekļu kontekstā tās rada baisu
noskaņu – it kā ilustrējot nosaukumu Asiņaina gaisma aust), kas atskaņotājam liek būt
īpaši vērīgam, jo citkārt tik plaša faktūra varētu vedināt uz varenu, kuplu skanējumu.
![Page 5: INSTRUMENTĀLĀ KAMERMŪZIKA – STILISTISKAIS KONTEKSTS](https://reader030.vdocuments.site/reader030/viewer/2022020301/584a2b521a28ab0b678b558c/html5/thumbnails/5.jpg)
5
I variācija (vienkārša divdaļu reprīzes forma)
Formas
posmi
a b (“a”) a1+papild.
Taktis 1–17 18–25 26–40
(26–34+
35–40)
Nozīmīgākie
tonālie
centri
f f f
Dominē komponistei tuvā trijslāņu faktūra, un tēma iekļauta vidusbalsī.
Izklāsts ir homofoni polifons, turklāt augšējās balss kontrapunktā visspilgtāko
attīstību gūst tieši tēmas otrajai, dramatiskākajai daļai raksturīgās intonācijas, proti,
kāpjoša mazā sekunda (šeit tā traktēta kā aiztura). Vidusposmā (18.–25. t.) izteiksmi
vēl saasina nenoturīgās melodijas apspēle stretveida izklāstā. Tēmas struktūra visumā
saglabājas, vienīgā izmaiņa: vienkāršās divdaļu formas reprīzei (26.–35. t.) seko
papildinājums (35.–40. t.), kurā vēlreiz izceltas hromatiskās intonācijas (ne tikai mazā
sekunda, bet arī tritons), tagad jau atvadu noskaņā – ppp.
Katrā nākamajā variācijā sākummotīvs arvien vairāk attālinās no tēmas.
Interesanti, ka dažas variācijas veido it kā izkliedētu grupu: sākummateriāls tajās
intonatīvi (un, domājams, apzināti) pārveidots tā, ka ietver bārabērnu dziesmas Kas tie
tādi, kas dziedāja motīvu (šis pats motīvs ir pamatā klavierdarbam Sendienas).
Radniecība dziesmai Karavīri bēdājās vēl jūtama, bet neizpaužas ļoti tieši. Pirmoreiz
Kas tie tādi, kas dziedāja intonācija ieskanas II variācijas (Tēvu zemei grūti laiki, /
Dēliem jāiet palīgā!) sākumā.
II variācija (vienkārša divdaļu reprīzes forma)
Formas
posmi
a b (“a”) a1 papildinājums
Taktis 1–8 9–12 13–17 18–22
Nozīmīgākie
tonālie
centri
f C– f f f
![Page 6: INSTRUMENTĀLĀ KAMERMŪZIKA – STILISTISKAIS KONTEKSTS](https://reader030.vdocuments.site/reader030/viewer/2022020301/584a2b521a28ab0b678b558c/html5/thumbnails/6.jpg)
6
Šī pati intonācija valda arī vidusposmā (9.–12. t.), aizstājot tam iepriekš
raksturīgo pamazinātās septimas intonāciju. II variācija gandrīz viscaur veidota
kanona tehnikā. Savdabīgs ir noslēgums (vienkāršas divdaļu reprīzes formas
papildinājums, 18.–22. t.). Šī ir viena no divām vietām variāciju ciklā, kur komponiste
klavieru partiju ilustrējusi ar tekstu, virs lielās nošu vērtībās ieturētajiem beigu
akordiem uzrakstot Dē-liem jā-nāk pa-----------------lī-gā!1 Interesants ir akcentu
izkārtojums šajā posmā. Tas norāda uz Garūtas vēlmi veidot asociācijas ar izceltā
teksta izdziedāšanu: katra zilbe ir akcentēta, izņemot visgarāko (pa---), savukārt tai
atbilstošajam akordam ir neparasta, ekspresīva (kā sauciens palīgā) harmoniskā krāsa
– pamazināts kvintsekstakords ar iekļautu pamazināto kvartu.
Šo akordu, manuprāt, interpretam vajadzētu spēlēt klusāk nekā iepriekšējo, lai
fonā skanošo, no sākumintonācijas atvasināto melodisko līniju varētu veidot ar spilgtu
crescendo (komponiste nav to remarkā norādījusi, taču tas izriet no attīstības loģikas).
Tādējādi tiktu akcentēta frāzes Dē-liem jā-nāk pa-----------------lī-gā! galvenā doma.
Dramatisko II variāciju noslēdz disonants akords – tonikas trijskanis ar sekstu, un tas
priekšvēsta līdzīgu izskaņu finālā.
III variāciju (Seglo, māsiņ, kumeliņu) būtu vēlams atskaņot bez pārtraukuma,
jo tā it kā izriet no iepriekšējās, turpina tās domu. Par to liecina tempa progresija un
arī Kas tie tādi, kas dziedāja motīvs, taču tagad bārabērnu dziesmai netipiski straujā
pulsācijā – ritma sašaurinājumā. Pretstatā tēmai un iepriekšējām variācijām, kas
balstās uz kantilēnu, te valda motorika – arī melodijā vērojams balsts uz īsiem
motīviem, nevis plašākas elpas frāzēm.
III variācija (vienkārša reprīzes forma)
Formas
posmi
a b (“a”) a1
Taktis 1–8 9–14 15–19
Nozīmīgākie
tonālie
centri
c g–b–~~~ c
1 Otra šāda vieta ir X variācijas noslēgumā, tomēr ne tik spilgta – tas ir arī posms, ko saskaņā ar
komponistes remarku var izlaist.
![Page 7: INSTRUMENTĀLĀ KAMERMŪZIKA – STILISTISKAIS KONTEKSTS](https://reader030.vdocuments.site/reader030/viewer/2022020301/584a2b521a28ab0b678b558c/html5/thumbnails/7.jpg)
7
Atkāpe no sākumtonalitātes atspoguļo dinamizāciju (ne vairs f moll, bet c
moll). Stretveidība tagad izpaužas visos formas posmos. Sevišķi spraiga – var pat
teikt, izstrādājoša – attīstība veidojas vienā no vidusposma fragmentiem (12.–13. t.).
Te parādās iepriekš nesastapts paņēmiens, proti, sākummotīva skaldījums,
sekvencējot to augšup pa hromatiskiem pustoņiem. Turklāt, šim motīvam
pārvietojoties arvien augstāk, kreisās rokas partija pavisam izzūd, un skanējums, lai
gan dramatisks, vienlaikus iegūst īpašu vieglumu, gaisīgumu (savdabīgs ļaunais
skerco). Šo sekvenci papildina remarka poco a poco crescendo, tādējādi sagatavojot
kulminācijas zonu – dinamizēto reprīzi (15.–19. t.); arī tās sākumā parādās
iepriekšējās variācijas noslēgumam raksturīgais tonikas trijskanis ar sekstu.
Variācija apraujas ar nenoturīgu harmoniju – dominantes trijskani uz vājās
taktsdaļas. Lai gan komponiste priekšpēdējai taktij veltī remarku Sostenuto, šajā
gadījumā, šķiet, tā īsti nesaderas ar mūzikas materiālu: manuprāt, te būtu svarīgi tieši
pasvītrot iekšējo nepabeigtību. Ass, pēkšņs aprāvums, nepalēninot tempu, ļautu labāk
izcelt noslēguma negaidītības efektu. Šajā ziņā būtiska arī pēdējā takts (pauze ar
fermātu), kas ļauj noskaņoties, pārorientēties uz jaunu skaņkārtisko sfēru – pirmo
mažora variāciju.
IV variācijā (Vai, brālīti, tālu jāsi / Tautumeitu sveicināt?) valda pilnīgi cita
noskaņa un mūzikas valoda – gaiša diatonika. Šoreiz izmantots tēmas otrais teikums.
Rotaļīgo raksturu pasvītro imitācijveida saspēle starp abu roku partijām. Krasi mainās
žanriskais veidols: kvadrātiskais metrs un sprigani punktētais sākummotīvs iezīmē
asociācijas ar tautasdeju vai dejisku tautasdziesmu (piem., Āvu, āvu baltas kājas).
IV variācija (vienkārša reprīzes forma)
Formas
posmi
a b (“a”) a1
Taktis 1–8 9–12 13–25
(13–16,
17–19,
20–25)
Nozīmīgākie
tonālie
centri
As c–f As
![Page 8: INSTRUMENTĀLĀ KAMERMŪZIKA – STILISTISKAIS KONTEKSTS](https://reader030.vdocuments.site/reader030/viewer/2022020301/584a2b521a28ab0b678b558c/html5/thumbnails/8.jpg)
8
Arī šeit turpinās komponistes pirmo variāciju grupai raksturīgā stretveida
attīstība, turklāt vidusposmā (9.–12. t.) atkal veidojas kanons. Forma vairs nesaglabā
sākotnēji skaidro divdaļību, bet pārtop vienkāršā reprīzes formā, kur reprīze (13.–
25. t.) ir paplašināta līdz perioda apjomam. Variācija beidzas klusināti un nenoturīgi –
ar dominantes harmoniju. Šādas izskaņas, kas akcentē skaņdarba vienotību,
nepārtrauktas attīstības garu, vēlāk raksturīgas arī vairākām turpmākajām variācijām.
V variācija (Māsiņa, ja nepārnākšu, / Pārnāks manis kumeliņis) iecerēta kā
savdabīga saite starp divām krasi kontrastējošām daļām (IV un VI).
V variācija (vienkārša reprīzes forma)
Formas
posmi
a b (“a”) a1
Taktis 1–12 13–16 17–29
Nozīmīgākie
tonālie
centri
f As–b f
Tās sākumā vēl jūtama tuvība iepriekšējai variācijai – joprojām tiek attīstīts
tēmas otrā teikuma materiāls, lai gan tagad skumjā, minorīgā raksturā. Variācija
veidota kanona tehnikā, f moll, taču tonalitāte parādīta visai nenoturīgi (arī tas
pasvītro šim posmam piemītošo saites raksturu). Komponiste veltījusi variācijai
remarku quasi recit., it kā norādot, ka spēlē jācenšas saglabāt tautasdziesmai
raksturīgo izteiksmību – latviešu dainu metrikai tuvu melodijas plūdumu. Savukārt
fonā brīžam jau ieskanas jauns ritma zīmējums, kas atklāj noslēpumaini baisu
noskaņu un iezīmīgs ar aprautu jambisku motīvu un sekojošu paužu virkni; tas
priekšvēsta VI variāciju.
Vienkāršas reprīzes formas vidusposmā (13.–16. t.) šis tēls atkāpjas, un
īslaicīgi parādās mažora sfēra (As dur). Reprīze (17.–29. t.) ir dinamizēta, un
interesanti, ka tā sākas ar šajā skaņdarbā jau vairākkārt izmantoto dramatisko
![Page 9: INSTRUMENTĀLĀ KAMERMŪZIKA – STILISTISKAIS KONTEKSTS](https://reader030.vdocuments.site/reader030/viewer/2022020301/584a2b521a28ab0b678b558c/html5/thumbnails/9.jpg)
9
harmoniju – tonikas trijskani ar sekstu (komponiste tam veltījusi remarku sf). Vēlreiz
atgriežas noslēpumaini aprautā ritma figūra, kas ieskandina nākamo variāciju.2
VI variācijā, uzmanīgi iedziļinoties, var saskatīt tēmas otrā teikuma vispārējās
kontūras. Taču šo melodiju ir gandrīz neiespējami atpazīt pārveidotā ritma zīmējuma
un daudzo alterācijas zīmju dēļ. Sarežģīto skaņurakstu zināmā mērā ļauj izskaidrot
mūzikai pievienotais programmatiskais teksts: Jāšu tur, kur bultas skraida, / Kara
dziesmas skandina; / Jāšu tur, kur kara laukā / Saule kaulus balina. Komponiste ir
tiekusies mūzikā pēc iespējas precīzāk atspoguļot šo rindu saturu – bultu lidojumu,
zirga auļus, kara gaisotni.
VI variācija (vienkārša divdaļu reprīzes forma)
Formas
posmi
a
(
11)
b (“”) a1
(2 2)
Taktis 1–16 (1–
4, 5–8, 9–
12, 13–
16)
17–22 23–31
(23–26,
27–31)
Nozīmīgākie
tonālie
centri
cis e–a~~ cis
Variācijā nodalāmi divi tematiskie elementi: pirmajam atbilst punktēts un
lēcienu pilns mūzikas materiāls (forte), kas varētu attēlot bultas šautras, savukārt
otrajam tokātisks, triolēs tverts gājiens (piano), kas acīmredzot ilustrē zirga auļus; tā
pirmo izklāstu (no 5. t.) ievada šajā skaņdarbā jau vairākkārt sastaptais tonikas
trijskanis ar sekstu, ko turklāt izceļ sforzando.
2 Starp citu, šis tematiskais elements parādās arī X variācijā, kur tas tverts daudz izteiksmīgāk un kopā
ar galveno melodiju papildina variācijas kopējo noskaņu. Tā nav nejaušība, ka tieši X variācijā
ieskanas jau pazīstamais hromatiskais gājiens, jo šīs variācijas beigās skan citāts no V variācijas (V
variācijas 7.–10. t. melodija gandrīz pilnībā sakrīt ar X variācijas 35.–38. t. melodiju)! Šis posms gan,
pēc komponistes norādes, atskaņojams tikai tad, ja netiek spēlēta V variācija (jāpiebilst, ka, pēc
promocijas darba autores domām, tas labi iederas mūzikā arī bez šī nosacījuma).
![Page 10: INSTRUMENTĀLĀ KAMERMŪZIKA – STILISTISKAIS KONTEKSTS](https://reader030.vdocuments.site/reader030/viewer/2022020301/584a2b521a28ab0b678b558c/html5/thumbnails/10.jpg)
10
Nozīmīga loma variācijā ir vēl kādai nenoturīgai, spriegai saskaņai, kas
izmantota tik bieži, ka uztverama kā vadharmonija – dubultdominantes VII pakāpes
septakordam ar pazeminātu tercu (DDVII7-3
), turklāt pārsvarā tas netiek atrisināts.
Vienkāršās divdaļu reprīzes formas vidusposmā (17.–22. t.) dominē pirmais
tematiskais elements, un asi punktētais ritma zīmējums parādās apvērstā (sinkopētā)
veidā. Iezīmējas atslābums (mazāk ir lēcienu, remarka Sostenuto) – manuprāt, šeit
labāk būtu izvēlēties nevis komponistes norādīto forte, bet mezzo forte dinamiku un
pēc tam ar crescendo tuvoties kulminācijai. To sagatavo Garūtai ļoti raksturīgā
sekvenču virkne: vidusposmā ieskanas gan e moll, gan a moll, līdz reprīzē (23.–31. t.)
atgriežas variācijas pamattonalitāte – cis moll. Zīmīgi, ka priekšpēdējā taktī pretstatā
iepriekš intervāliski mainīgajai basa līnijai parādās tukšas kvintas, kas jau priekšvēsta
nākamās variācijas pavadījumu.
VII variācija sasaucas ar IV – atkal valda diatonika un mažorīgums.
VII variācija (variēti atkārtots periods ar papildinājumu)
Formas
posmi
a
a1 papild.
Taktis 1–14 (1–
7, 8–14)
15–25
(15–20,
21–25)
26–35
Nozīmīgākie
tonālie
centri
Des Des Des
Tāpat kā IV variācijā, tautisko ievirzi izceļ t. s. dūdu bass (tukša kvinta). Vēl
viena arka ar IV variāciju – īpašs, koloristiski iezīmīgs faktūras tips, kur komponistei
raksturīgie trīs slāņi izkārtoti šādi: bass un augšējais slānis (savstarpēji attālināti) –
tukšas kvintas vai kvartas, kas turklāt vispirms parādās zemajā slānī un tad atbalsojas
augšējā; vidusslānī klusināti skan diatoniska melodija (sk. 20.–23. t. IV variācijā un
15.–20. t. VII variācijā, turklāt VII variācijā kvintu atbalsis veido arī savdabīgi
ostinētu ritma zīmējumu).
![Page 11: INSTRUMENTĀLĀ KAMERMŪZIKA – STILISTISKAIS KONTEKSTS](https://reader030.vdocuments.site/reader030/viewer/2022020301/584a2b521a28ab0b678b558c/html5/thumbnails/11.jpg)
11
Taču pretstatā IV variācijai, kur dejiskums, iespējams, saistīts ar nosaukumā
pieminēto tautumeitu, VII variācijā (Nebēdājiet, karavīri, / Sudrabota saule lēks)
raksturs ir lirisks, cēli mierīgs. Liela loma ir akordu faktūrai, kas piešķir mūzikai
smagnējību; pazemajam reģistram sākumposmā, līdzenajai melodiskajai līnijai
(atšķirībā no IV variācijas lēcienveidības), ilgstoši izturētajam tonikas ērģeļpunktam.
Zīmīgi, ka pats pirmais akords atkal ir šajā ciklā tik būtiskais tonikas trijskanis ar
sekstu – vēlāk tas variācijas gaitā parādās vairākkārt un arī noslēdz to. Variācija
veidota atkārtota perioda formā (ar papildinājumu), turklāt variēšana iezīmējas arī
sīkāku uzbūvju ietvaros.
Pārsteidzošs ir VIII variācijas neparastais harmoniskais skanējums un īpatnā
uzbūve.
VIII variācija (vienkārša divdaļu reprīzes forma)
Formas
posmi
a b (“a”) a1
Taktis 1–16
(1–8, 9–
16)
17–24 25–32
Nozīmīgākie
tonālie
centri
f c–fis~~ f
Programmatisko nosaukumu – Sniga sniegi, putināja – trāpīgi ataino
nepārtrauktā sešpadsmitdaļu kustība augšējā reģistrā, pianissimo dinamikā, ko
papildina galvenās tēmas skanējums staccato. Savdabīgu harmonisko saskaņu veido
kreisās rokas partijā ietvertais e un des – tieši šī disonanse (1. t.; labā roka tikmēr
figuratīvi apspēlē f moll tonikas trijskani) vienkāršam dabas ainavas tēlojumam
piešķir dramatisku draudu zemtekstu.
Ekpresīva un tehniski grūti izpildāma ir epizode pirmās daļas otrajā teikumā
(9.–16. t.), kur kreisajai rokai jāspēlē augstākā reģistrā nekā labajai, turklāt mūzikas
materiāls prasa ļoti smalku un precīzu sniegumu. Attālums starp abām rokām ir liels,
tehnisko problēmu pastiprina arī apstāklis, ka abu roku partijās melodija virzās
pretkustībā: labās rokas partijā tā vērsta augšup, savukārt kreisās rokas partijā – lejup.
![Page 12: INSTRUMENTĀLĀ KAMERMŪZIKA – STILISTISKAIS KONTEKSTS](https://reader030.vdocuments.site/reader030/viewer/2022020301/584a2b521a28ab0b678b558c/html5/thumbnails/12.jpg)
12
Vidusposms (17.–24. t.) sākas it kā ar atkāpi – zemākā reģistrā; pavadījumā
iezīmējas nevis aprautās astotdaļas, bet gan ceturtdaļas, kas rada lielāku stabilitātes
izjūtu. Lai arī komponiste nav devusi norādi legato, uzskatu, ka šis skāruma veids un
arī pedalizācija būtu vietā, jo palīdzētu izcelt tumšo, sabiezināto noskaņu. Drīz seko
jauns kāpums (poco a poco crescendo) – crescendo līkne veidojas arī dabiski, jo
palielinās atstatums starp abu roku partijām un līdz ar to pieaug diapazons;
harmoniskā valoda šeit ir elipsēm bagāta. Īpaša krāsa ir pamazinātais kvintsekstakords
ar iekļautu pamazināto kvartu (21. t.); radniecīga kolorīta saskaņas parādījās arī II
variācijā (19.–21. t.).
Pavisam negaidīts un komponistei neraksturīgs ir pavērsiens reprīzē (25.–32. t.),
kur notiek lūzums mūzikas valodas un ritma jomā. Tematiskais materiāls pārcelts uz
zemāku reģistru nekā sākumā, dinamika sasniegusi fortissimo. Droši vien tas vairs
nebūs vienkārši sniega attēlojums, drīzāk jau rodas asociācijas ar sniegputeni vai
virpuli. Iespējams, uz to norāda tempa palēnināšana šī posma sākumā – Un poco
sostenuto, molto ritmico – un sekojošais mūzikas satrauktā rakstura kāpinājums līdz
pat noslēgumam. Kaut arī Garūta nav rakstījusi accelerando, mans ieteikums būtu
atskaņot to vismaz ar accelerando sajūtu un pašas variācijas beigas spēlēt bez
ritenuto, lai veiksmīgāk attēlotu paralēles ar nevaldāmu dabas stihiju. Te ir arī kāds
neparasts, komponistes citos darbos reti sastopams akcentuālās variēšanas veids:
galvenās melodijas skaņas (tās izkaisītas pa dažādiem reģistriem) parādās gan kā triju
skaņu grupas noslēgums (pirmās divas skaņas – priekšskaņi), gan kā tās sākums
(turpmākās divas skaņas – sešpadsmitdaļu trioles). Šīs straujās, negaidītās pārvērtības
komponistei acīmredzot šķitušas ļoti būtiskas, uz ko norāda viņas remarka molto
ritmico. Katra melodijas skaņa turklāt ir akcentēta, it kā pasvītrojot tās nozīmību un
reizē – piesātinātību pretstatā sākotnēji vieglajam, gaisīgajam skanējumam. Tas ienes
arī smagnējību (ko vēl izceļ dinamika ff) un kopā ar nepieciešamību spēlēt staccato
rada visai grotesku skanējumu – atkal ļaunā skerco sfēru.
No tēmas otrā teikuma izrietošā kāpjošas mazās sekundas intonācija f–e kļūst par
nākamās – IX variācijas priekšvēstnesi. Arī te šai sekundai (tagad jau citā tonālajā
kontekstā – nevis f moll, bet b moll) ir liela loma, taču ne vairs melodikā, bet kā asai,
ekspresīvai harmoniskajai krāsai. Veidojas arka ar III variāciju: tematisko kodolu
atkal iezīmē bārabērnu dziesmas Kas tie tādi, kas dziedāja sākummotīvs ritma
![Page 13: INSTRUMENTĀLĀ KAMERMŪZIKA – STILISTISKAIS KONTEKSTS](https://reader030.vdocuments.site/reader030/viewer/2022020301/584a2b521a28ab0b678b558c/html5/thumbnails/13.jpg)
13
sašaurinājumā. Vienīgi pretstatā III variācijas (Seglo, māsiņ, kumeliņu) Vivo tempam
šeit izmantots Moderato, un mērenais ritējums atbilst nosaukumā pieteiktajam stalto
jātnieku tēlam (Stalti jāja karavīri).
IX variācija (vienkārša trijdaļu forma ar saīsinātu reprīzi)
Formas
posmi
a b (“a”) a1
Taktis 1–8 9–15 16–20
Nozīmīgākie
tonālie
centri
b b–as~~ b
X variācijai Pārnāca kumeliņš veltīta komponistes remarka Quasi marcia
funebre (sēru marša garā) – Kas tie tādi, kas dziedāja motīvs tagad skan transformēti,
gājiena ritmā (4/4). Līdzās stingrajai marša pulsācijai iezīmējas liriskākas atkāpes,
piemēram, brīvdalījums (triole) 6. taktī, arī V variācijas melodijas citāts Quasi recit.
Espressivo posmā (Māsiņa, ja nepārnāksi, pārnāks manis kumeliņš..); pati
komponiste to izcēlusi ar norādi ben marcato.
X variācija: vienkārša divdaļu reprīzes forma ar izvērstu kodu
Formas
posmi
a
b (“a”)
a1
Kodas
1. posms
c (5. var.
materiāls)
Kodas
2. posms
“a”
Taktis 1–16 17–28 29–34 35–41
(35–38,
39–41)
42–46
Nozīmīgākie
tonālie
centri
f f–ces~~ f f f
Kulminācija vidusposmā (17.–28. t.) tiek sasniegta galvenokārt ar faktūras un
harmonijas līdzekļiem. No V variācijas aizgūtais tematiskais elements, kas sākumā
izklāstīts noslēpumaini baisi, klusināti, zemā reģistrā (3.–5. t. u. c.; kreisās rokas
apakšējā balss), turpinājumā (no 17. t.) skan oktāvu dublējumā (19.–21. t. u. c.). Atkal
![Page 14: INSTRUMENTĀLĀ KAMERMŪZIKA – STILISTISKAIS KONTEKSTS](https://reader030.vdocuments.site/reader030/viewer/2022020301/584a2b521a28ab0b678b558c/html5/thumbnails/14.jpg)
14
parādās citai dramatiskajai variācijai (VI) tipiskais harmoniskais kolorīts –
dominantes septakords un dominantes sekundakords, abi ar pazeminātu kvintu (24.–
26. t.; VI variācijā bija izmantots dubultdominantes VII pakāpes septakords ar
pazeminātu tercu, resp., vienojošs un kolorītā iezīmīgs ir divu skaņu veidotais
pamazinātais intervāls). Taču sevišķi savdabīga ir pati kulminācija – dominantes
nonakords (27. t.), kura kvinta vienlaikus skan gan parastā, gan pazeminātā variantā,
tādējādi radot asu greizskani (pamazināto oktāvu). Ik pa brīdim variācijas gaitā
parādās arī visa skaņdarba vadharmonija – tonikas trijskanis ar sekstu.
Finālu Sudrabota saule lec ievada mazliet pārveidota VII variācijas klusā un
sapņainā sākummelodija. Drīz (14. t.) to pārtrauc III variācijas fragments, taču šoreiz
mažorā, raksturs ir priecīgs un aizrautīgs. Šajā epizodē valda imitāciju polifonija.
Turpmāk mūzikas materiāls tiek sekvenčveidā attīstīts, līdz noved pie skaņdarba
galvenās tēmas (no 53. t.), kas transformētā versijā izklāstīta mažorā, plašā akordu
faktūrā. Tā izskan divreiz – otrreiz (no 64. t.) augmentēti un struktūras ziņā
paplašināti. Temps ir lēns un svinīgs, nošu materiāls rakstīts pat četrās sistēmās.
Nobeigums veidots fff dinamikā, mūzikas skanējums ir tik spēcīgs un iespaidīgs,
ka asociējas ar kāda klavierkoncerta pēdējām taktīm. Kā dramatisma atgādinājums
gaišā fināla kontekstā 4. taktī pirms beigām ieskanas triole no X variācijas sēru
marša, turklāt šai variācijai radniecīgu, savdabīgu un tumšu kolorītu piešķir arī
akords, kas ietver pamazinātu tercu (pmVII7-3
). Skaņdarbs noslēdzas svinīgi, tomēr
joprojām ar iekšēju dramatismu, ko ienes disonantais beigu akords – jau daudzkārt
pieminētais tonikas trijskanis ar sekstu.
Fināls (reprīzes tipa kontrastu sastatforma)
A B A1
Formas
posmi
a b “a”/ “b” saite
(“b”/
“a”)
b1/”a”
Taktis 1–13 14–26 (14–
21, 22–26)
27–52
(27–34, 35–46,
47–52)
53–63
(53–58,
59–63)
64–101
(64–91,
92–101)
![Page 15: INSTRUMENTĀLĀ KAMERMŪZIKA – STILISTISKAIS KONTEKSTS](https://reader030.vdocuments.site/reader030/viewer/2022020301/584a2b521a28ab0b678b558c/html5/thumbnails/15.jpg)
15
Nozīmīgākie
tonālie
centri
F Des/As C~~B~~ (F) F
Raksturojot cikla vienotājfaktorus, jārunā par vairākām arkām, kas saista tās vai
citas variācijas nobeigumu ar nākamās sākumu. Piemēram, veiksmīgu pāreju no VI
variācijas cis moll uz VII variāciju Des dur veido VI variācijas pēdējais akords –
nepilns tonikas trijskanis (bez tercas), kas tādējādi der abām stipri atšķirīgajām
tonalitātēm. Savukārt VIII variācija rakstīta f moll, bet IX – b moll, kas ir f moll
subdominantes tonalitāte. Taču būtiskākā arka ir VIII variācijas pēdējās taktīs sevišķi
izceltās skaņas e–f, kas gūst ļoti nozīmīgu lomu arī IX variācijas sākumā un akcentē
saikni starp variācijām.
IX un X variāciju vieno īpaši uzsvērtais ges, kas labi iederas IX variācijas b moll,
bet skan īpatnēji X variācijas f moll kontekstā, ienesot frīģisku kolorītu. Ja interprets
kaut nedaudz izcels šo skaņu, klausītājam būs iespēja novērtēt tās vienojošo lomu.
Šādas lielākas un mazākas sakarības var atrast gandrīz starp visām variācijām –
tās saista vai nu tonālā radniecība, vai kāds kopīgs motīvs, ritma figūra, neparasta
intonācija. Visticamāk, šīs arkas veidotas apzināti.
* * *
Salīdzinot abus Garūtas variāciju ciklus par tautasdziesmu tēmām, jāatzīst, ka
Variācijas par Karavīri bēdājās ir daudz plašākas, tehniski grūtākas un reizē arī
ekspresīvākas nekā Variācijas par Arājiņi, ecētāji. Interpretam nepieciešama lielāka
tehniskā meistarība, kā arī prasme radīt kuplu toni. Garūtas audzēkne Regīna
Pumpure sarunā ar promocijas darba autori savulaik stāstīja, ka komponistes spēle
arvien bijusi spēcīga un pilnskanīga, liekot klausītājam aizmirst, ka pie klavierēm sēž
trausla, smalka, neliela auguma pianiste (Pumpure 2007). Iespējams, tieši tāpēc šis
variāciju cikls ir bijis Garūtai tuvs3: tajā viņa varējusi labi parādīt savas tehniskās
3 Variācijas par Arājiņi, ecētāji tēmu koncertprogrammās parādās retāk. Šis skaņdarbs ir vienkāršāks
un satura ziņā gaišāks; faktūra nav tik bieza, dinamikas amplitūda – mazāka. Attālināšanās no tautiskā
pirmpamata nav tik izteikta kā variācijās Karavīri bēdājās (vienīgais izņēmums ir VI variācija).
Variācijas par Arājiņi, ecētāji tēmu ir īsākas; mūzikas attīstības paņēmieni nav tik sarežģīti un vērienīgi
kā otrā ciklā.
![Page 16: INSTRUMENTĀLĀ KAMERMŪZIKA – STILISTISKAIS KONTEKSTS](https://reader030.vdocuments.site/reader030/viewer/2022020301/584a2b521a28ab0b678b558c/html5/thumbnails/16.jpg)
16
dotības, turklāt variāciju plašums un spēks saskanējis ar pašas autores plašo dvēseli un
stipro garu.
Lai cik atšķirīgi būtu abi skaņdarbi, dažos aspektos starp tiem var saskatīt arī
radniecību. Abos ir aptuveni līdzīgs daļu skaits (Karavīri bēdājās – tēma, desmit
variācijas un fināls; Arājiņi, ecētāji – tēma, deviņas variācijas un fināls). Gan vienā,
gan otrā ciklā I variācija sacerēta tādā pašā takstmērā kā tēma, arī noskaņa ir ļoti
līdzīga. Taču mūzikas materiāls ir sarežģītāks: abās variācijās parādījusies jauna
melodizēta balss augšējā reģistrā, kas brīvi attīsta tēmas materiālu un ieturēta klusākā
dinamikā. Savukārt tautasdziesmas melodija abu ciklu I variācijā skan vidējā reģistrā.
Tempam abās variācijās ir jābūt nedaudz lēnākam kā tēmā (Variācijās par Karavīri
bēdājās – Largo. Grave sākotnējā Quasi largo vietā; Variācijās par Arājiņi, ecētāji –
Un poco meno mosso del tema sākotnējā Moderato assai, pesante vietā). Interesanti,
ka saskatāma arī līdzība faktūrā un akordu izvēlē: abos ciklos faktūras apakšējā slānī I
variācijā ietverta viena un tā pati saskaņa, ko veido divi noturīgie tīrie intervāli (kvinta
un kvarta), iezīmējot episku kolorītu. Šī pati saskaņa izmantota abu variāciju
noslēgumā.
Līdzīgas abiem cikliem ir arī II variācijas – enerģiskā, aktīvā raksturā, un to
dinamismu izceļ akcenti. Abās variācijās atrodamas remarkas sostenuto un marcato.
Abas sākas imitācijveidā, tikai vienā gadījumā (Karavīri bēdājās) proposta skan
labās, savukārt otrā (Arājiņi, ecētāji) – kreisās rokas partijā.
Savukārt III variācija abos ciklos ir atšķirīga: Variācijās par Karavīri bēdājās tā
it kā turpina iepriekšējo attīstību, tempa apzīmējums jau ir Vivo, raksturs – ļoti
satraukts, nemierīgs; sākummotīvs nemitīgi attīstīts te vienas, te otras rokas partijā.
Mūzikas tēlu paspilgtina staccato un daudzie akcenti. Variācijās par Arājiņi, ecētāji
III variācija ir veidota mažorā un drīzāk sasaucas ar otra cikla IV variāciju (Vai,
brālīti, tālu jāsi / Tautumeitu sveicināt?). Abās šajās variācijās faktūras apakšējā slānī
sākumā skan tīra kvinta, un uz tās fona veidota tautiskas nokrāsas melodija. Tempa
apzīmējums – Allegretto (Karavīri bēdājās) vai Allegretto pastorale (Arājiņi, ecētāji).
Interesanti, ka abos ciklos tieši VI variācija atšķiras no citām ar savu neparasto,
disonanto mūzikas valodu un skarbo raksturu. Arī šoreiz tempa apzīmējumi ir līdzīgi
– Allegro risoluto (Arājiņi, ecētāji) un Allegro, con fuoco (Karavīri bēdājās). Abos
![Page 17: INSTRUMENTĀLĀ KAMERMŪZIKA – STILISTISKAIS KONTEKSTS](https://reader030.vdocuments.site/reader030/viewer/2022020301/584a2b521a28ab0b678b558c/html5/thumbnails/17.jpg)
17
ciklos VI variācija ir savveida dramatiskais centrs, pēc kura VII variācija – arī abos
ciklos līdzīgi – ir rakstīta mažora tonalitātē (ciklā par Arājiņi, ecētāji – G dur, ciklā
par Karavīri bēdājās tēmu – Des dur). Raksturs abām variācijām ir mierīgs un
nosvērts, it kā saule būtu uzspīdējusi pēc negaisa – Nebēdājiet, karavīri, / Sudrabota
saule lēks (ciklā par Karavīri bēdājās tēmu).
Dažas kopīgas iezīmes vērojamas arī tonāli skaņkārtiskajā modelī. Pirmkārt, abi
skaņdarbi sākas minorā, un gan I, gan II variācija veidota pamattonalitātē; pēc tam to
nomaina citas tonālās sfēras. Otrkārt, abu ciklu fināli sacerēti vienvārda mažorā. Un
tomēr: lai arī kuplā, piesātinātā faktūra liecina par himnisku apoteozi, izskaņai abos
darbos piemīt zināma harmoniska nepabeigtība. Variācijas par Karavīri bēdājās
noslēdz jau minētais disonantais tonikas trijskanis ar sekstu, Variācijas par Arājiņi,
ecētāji – konsonants tonikas trijskanis, taču kvintas melodiskajā stāvoklī. Rodas
iespaids, ka šai relatīvajai nepabeigtībai varētu būt arī kāda simboliska nozīme – t. i.,
tāda īsti pārliecinoša, viennozīmīga triumfa noslēgumā nemaz nav. Šādas izskaņas –
gaišas, mažorīgas, bet ne līdz galam pabeigtas – raksturīgas Garūtas mūzikai kopumā.
1.2. Klavieru trio kā Klavierkoncerta priekšvēstnesis
Klavieru trio (1948) ir pirmais instrumentāldarbs, kas atspoguļo Lūcijas
Garūtas pēckara gadu jaunradei raksturīgo pavērsienu uz tautasdziesmu intonāciju
dominanti un arī – mūzikas valodas vienkāršošanu. Tiesa, jau pirmskara periodā
tapuši vairāki tautas melodiju iedvesmoti darbi (piem., Variācijas par Karavīri
bēdājās), taču mūzikas valodas ziņā tie ir daudz disonantāki, hromatiski piesātināti,
faktūrā sarežģīti. Silvija Stumbre trāpīgi atzīmē, ka Klavieru trio izceļas ar pamatā
diatonisku mūzikas valodu, un šis jaunais rakstības veids tipisks arī vairākiem vēlāk
tapušiem opusiem – Sendienām (1949), Klavierkoncertam (1951), Variācijām par
Arājiņi, ecētāji tēmu un Septiņām latviešu tautasdziesmām (1952).
Kā jau minēts promocijas darbā, trio dažā ziņā uztverams kā māsasmeitas
Lailiņas piemiņai veltītā Klavierkoncerta priekšvēstnesis. Tas neattiecas uz kopējo
noskaņu, jo Klavieru trio ir daudz gaišāks – skaņdarbs tapis vēl Lailiņas bezrūpīgās
bērnības laikā; tomēr ir daudz paralēļu formas un mūzikas valodas īpatnībās. Abi
skaņdarbi veidoti kā klasiskie trijdaļu cikli, taču vēl jo zīmīgākas ir citas sasaukšanās,
kurām pievērsīšos turpmākās analīzes gaitā.
![Page 18: INSTRUMENTĀLĀ KAMERMŪZIKA – STILISTISKAIS KONTEKSTS](https://reader030.vdocuments.site/reader030/viewer/2022020301/584a2b521a28ab0b678b558c/html5/thumbnails/18.jpg)
18
1.2.1. Pirmā daļa
Formas shēma (sonātes forma)
Ekspozīcija
Iev. G. p. S. p. B. p.
Formas
posmi
i (“b”) a “a” b c (“b”) b1
Taktis 1–18 19–26 27–42 43–52 53–69 70–75
Nozīmīgākie
tonālie
centri
b–es–as–
es–b
b b–Des Des F F
Izstrādājums
1.fāze 2. fāze 3. fāze 4. fāze 5. fāze
(epizode)
Formas
posmi
“i “ d (“b”) “a” “i “/“a” “a”
Taktis 76–102
(76–91,
92–102)
103–112 113–120 121–134
(121–127,
128–134)
135–164
Nozīmīgākie
tonālie
centri
f–(c)–es–
as –cis–
e–g–cis
cis cis–dis–f–
gis–(h)
h–e e–fis–
gis–dis–
d–f–c–f
Reprīze Koda
Iev. G. p. S. p. B. p.
Formas
posmi
i1 (“b”) a1 “a” b2 c1 (“b”) i2/ b3/ c2
Taktis 165–180 181–188 189–204 205–212 213–219 220–240
Nozīmīgākie
tonālie
centri
b–es–as–
es–b
b b–(Ges) B B B–D–B
![Page 19: INSTRUMENTĀLĀ KAMERMŪZIKA – STILISTISKAIS KONTEKSTS](https://reader030.vdocuments.site/reader030/viewer/2022020301/584a2b521a28ab0b678b558c/html5/thumbnails/19.jpg)
19
Pirmā daļa komponēta b moll. Šī tonalitāte, kā jau promocijas darbā atzīmēts,
Garūtas mūzikā bieži saistīta ar tautas likteņgaitu tēliem (sal. kantāti Dievs, Tava zeme
deg!, klavierdarbu Sendienas u. c.). Šī daļa ir visapjomīgākā un dramatiskākā ciklā,
lai gan Klavierkoncerta spriedzi vēl nesasniedz. Tomēr interesanti atzīmēt, ka gan
Klavieru trio, gan Klavierkoncerts sākas ar ievadu un ar vienādu tempa apzīmējumu –
Lento, pesante. Kopīga ir episkā noskaņa, zemais reģistrs un kāpjošā kvintas
intonācija (Klavierkoncertā gan daļēji aizpildīta). Radniecīgs izteiksmes līdzekļu
komplekss izmantots arī klavierdarbā Sendienas.
Neparasts šķiet trio sākuma dinamikas un artikulācijas risinājums – spējš
pieteikums (mf) ar klavieru unisonu, kura varenais skanējums asociējas ar orķestra
tutti, katra skaņa izcelta ar tenuto. Citiem Garūtas instrumentālajiem
kameransambļiem šādas ieskaņas nav raksturīgas – tie gandrīz vienmēr sākas
klusināti, un tikai vēlāk, variācijveida attīstības gaitā, dinamikas līmenis pieaug.
Ievadā izmantota tautas melodija Ganīdama saganīju, kas ieskandina arī četrus gadus
vēlāk tapušās Septiņas latviešu tautasdziesmas klavierēm, taču šoreiz ganu dziesmas
raksturs nav saglabāts – skanējums ir skarbs, majestātisks.
Lai gan pats pieteikums ir Garūtai netipisks, tomēr jau tēmas otrajā izklāstā
atgriežas viņas instrumentāldarbu sākumfāzei citkārt raksturīgais klusinātais
skanējums (p). Veidojas kāpinājuma vilnis ar komponistei tik tuvo sekvenčveida
attīstību kvartu kvintu apļa ietvaros (b–es–as), klavierēm pievienojas čells un vēlāk
arī vijole. Zināmu pretstatu sākumintonācijas – kvintas – episkajam plašumam, kas
būtisks visā pirmajā daļā (tas pamatā arī blakus partijas tēmām), veido nopūtu
intonācijas.
Galvenās partijas melodija (Moderato assai. Cantabile, espressivo), kurā
atbalsojas tautasdziesmas Kas tie tādi, kas dziedāja sākumintonācija, uzticēta čellam;
klavieru partijas sešpadsmitdaļu kustība ienes klusinātajā tēmā trauksmainu
saviļņojumu. Jāpiebilst, ka Kas tie tādi.. intonatīvajam kodolam Garūtas mūzikā ir
īpaša semantika: apzināti vai neapzināti, viņa bieži izmantojusi to savos klavierdarbos
– arī Variācijās par tautasdziesmu Karavīri bēdājās (piem., II, III variācijā) un
Sendienās (sākummotīvs), tāpat Klavierkoncertā (pirmajā daļā, 10. partitūrnumurs).
![Page 20: INSTRUMENTĀLĀ KAMERMŪZIKA – STILISTISKAIS KONTEKSTS](https://reader030.vdocuments.site/reader030/viewer/2022020301/584a2b521a28ab0b678b558c/html5/thumbnails/20.jpg)
20
Sekojošā saistījuma partija sākas kā galvenās partijas variācijveida
atkārtojums (tēma skan oktāvu augstāk, to pārņem vijole) jau mp dinamikā. Taču
variēšana pāraug sekvenčveida attīstībā, par kuras objektu līdzās tēmas sākumfrāzei
kļūst ar kvartas/kvintas intonācijām iezīmīgs motīvs. Interpretam vajadzētu šai niansei
pievērst uzmanību, jo tā ienes jaunu krāsu, atšķirīgu no tēmas skumji dziedošā
sekundu plūduma; atkal, līdzīgi kā ievadā, jūtams episks plašums, taču šoreiz
pavadījuma dēļ tas ir vairāk mažorīgs (harmonizācijā parādās maiņu skaņkārtas
iezīmes). Pēdējo reizi šim motīvam un tā atbalsij (f–p) vijoles partijā uzslāņojas tā
pārveidots variants – krītoša maza sekunda un tās atbalss klavieru partijā, kas ienes
zināmu sasprindzinājumu.
Blakus partija ietver divas intonatīvi radniecīgas tēmas. Gan pirmajā (Des
dur), gan sākotnēji otrajā (F dur) pavadījuma traktējums ir īsti garūtisks – klusinātā
dinamika (pp), augstais reģistrs un arpedžo, kas diatoniskā (daudzviet arī
pentatoniskā) izklāsta kontekstā asociējas ar koklēm, atsauc atmiņā gan Zaļās
birztalas no Variācijām Manā dzimtenē (1936), gan atsevišķas variācijas (7., 9.,) no
Variācijām par Arājiņi, ecētāji (1951), gan arī Klavierkoncerta (1951/1955) pirmās
daļas blakus partiju. Abi pēdējie darbi, kas tapuši pēc Klavieru trio, kā jau zināms,
veltīti Lailiņai (Variācijas) vai viņas piemiņai (Klavierkoncerts). Tāpēc arī trio pirmās
daļas blakus partiju, iespējams, ir pamats saistīt ar māsas Ernas meitas – tobrīd vēl
veselās un dzīvespriecīgās Lailiņas – tēlu. Sasauksmi starp Klavierkoncerta un
Klavieru trio pirmās daļas blakus partiju apliecina arī citas iezīmes – gan trioļu
pulsācija, kas apvij melodiju, gan līdzīgās remarkas (Cantabile un meno mosso).
Blakus partijas otrās tēmas pamatā ir tautasdziesmas Pūt, vējiņi melodija,
savukārt kontrapunktā skan pirmā tēma.4 Pēc pirmā izklāsta Pūt, vējiņi tiek pilnībā
variēti atkārtots – šis pats princips vērojams arī Klavierkoncertā, īpaši folklorā
sakņoto tēmu attīstībā (piem., pirmajā daļā – sal. 10. un 11. partitūrnumuru,
tautasdziesmas Daugaviņa mellacīte versijas). Pirmoreiz melodija izskan čellu partijā,
otrreiz – vijoles partijā. Otrajā izklāstā Pūt, vējiņi trauslo, gaisīgo (Lailiņas tēlam
tuvo) skanējumu nomaina šai tautasdziesmai jau tradicionāli raksturīgais plašais
4 Kā atzīmē Silvija Stumbre, tā vēlāk izmantota arī tautasdziesmas Pūt, vējiņi! apdarē vokālajam
ansamblim (Stumbre 1969: 105).
![Page 21: INSTRUMENTĀLĀ KAMERMŪZIKA – STILISTISKAIS KONTEKSTS](https://reader030.vdocuments.site/reader030/viewer/2022020301/584a2b521a28ab0b678b558c/html5/thumbnails/21.jpg)
21
svinīgums – te galvenā loma ir klavieru pavadījumam, kurā paplašinās diapazons un
palēninās pulsācija (sešpadsmitdaļtrioļu vietā astotdaļtrioles).
Pēc tam vēl klusināti, kā atbalss, ieskanas pirmā tēma (tagad jau F dur),
tādējādi piešķirot blakus partijai simetriskas trijdaļības kontūras.
Izstrādājums sākas ar dinamikas kontrastu – idillisko mažora noskaņu spēji
pārtrauc čella partijas solo mezzo forte dinamikā, no jauna ieskandinot ievada tēmu
noteiktā (autores norāde – deciso) un skarbā raksturā. To papildina iezīmīgs, skaudrs
akords klavieru partijā – dabiskā minora dominantes nonakords (79. t.). Motīvs
izvēršas augšupejošā sešpadsmitdaļu skrējienā, kam pievienojas kaujas saucieniem
līdzīgi kvartu signāli vijoles partijā; spriedzi pastiprina klavieru tremolo un akcentētas
sekundas intonācijas. Te atkal jāatzīmē sasaukšanās ar Klavierkoncertu: arī tajā
sapņaini tverto Lailiņas simbolu – blakus partiju – noslēdz ritenuto un apstāja uz
fermātas; seko strauja zīmju nomaiņa (vienvārda minors pēc mažora), pēkšņs mf un
remarka marcato. Abos gadījumos vērojama līdzība promocijas darbā raksturotajam
dramaturģijas paņēmienam, kas izmantots arī Sonātē vijolei un klavierēm un rosina
asociācijas ar Čaikovska Sestās simfonijas pirmās daļas izstrādājuma beigās jaušamo
pēkšņo, baiso pamošanos no skaista sapņa (sk. promocijas darba 1.3.2. nodaļu).
Izstrādājuma ietvaros asi dramatiska attīstība ik pa brīdim mijas ar klusinātas
lirikas saliņām. Īpašu komentāru pelnījis kāds zīmīgs galvenās partijas pārveids:
tautasdziesmas Kas tie tādi, kas dziedāja materiāls ir rakstura ziņā transformēts, jo
skan ātrā tempā, asi (staccato) un dramatiski (komponistes remarka Agitato), oktāvu
dublējumos (sk. no 135. t.). Arī Klavierkoncerta izstrādājumā vienā no fāzēm
sastopam šo pašu intonāciju līdzīgā kontekstā, ātrā tempā un oktāvu dublējumos
(10. partitūrnumurs, remarka Allegro dramatico). Jāpiebilst, ka Klavierkoncertā Kas
tie tādi motīvs kontrapunktiski savijas ar citu tautasdziesmu (Daugaviņa mellacīte,
10. partitūrnumurs), savukārt Klavieru trio no šī motīva atvasinātais tematisms un tā
imitācijveida izklāsti apvienojas ar episko ievada materiālu (no 147. t.).
Daļas kulminācija sakrīt ar reprīzes sākumu. Interesanti, ka viens no
pirmsreprīzes akordiem ir līdzīgs Klavierkoncerta pirmajai daļai (abos gadījumos
remarka Allargando, fermāta) – kopīgs ir pamazinātas tercas kolorīts (Klavieru trio –
dubultdominantes terckvartakords ar pazeminātu kvintu, 164. t.; Klavierkoncertā –
dominantes septakords ar pazeminātu kvintu, 1 t. pirms 12. partitūrnumura).
![Page 22: INSTRUMENTĀLĀ KAMERMŪZIKA – STILISTISKAIS KONTEKSTS](https://reader030.vdocuments.site/reader030/viewer/2022020301/584a2b521a28ab0b678b558c/html5/thumbnails/22.jpg)
22
Reprīzes sākumā ievada tēma klavieru partijā skan īpaši spēcīgi, akordu
faktūrā; uzmanību piesaista arī lielais atstatums starp abām rokām, kas rada plašuma,
varenības sajūtu. Te atkal iezīmējas līdzība ar Klavierkoncertu – proti, arī tajā ir
spēcīgi dinamizēts reprīzes sākums (12. partitūrnumurs), kurš šoreiz gan saistīts ar
galvenās partijas materiālu. Gan Klavieru trio, gan arī Klavierkoncertā kulminācija
ilgst tikai 4 taktis, un tad to nomaina negaidīta, nesagatavota dinamikas atkāpe uz
mezzo piano. Jāpiebilst, ka līdzīgs paņēmiens bieži izmantots arī Garūtas
klavierminiatūrās, piemēram, Četrās prelīdēs un trijās no Četrām etīdēm Steinway
ilgskaņas pedālim. Maza apjoma darbos šis lūzums atstāj spēcīgu iespaidu, taču
izvērstas formas sacerējumos tomēr, šķiet, laupa kulminācijai daļu no nepieciešamās
grandiozitātes; manuprāt, pēc ilgstošā gatavojuma izstrādājumā kulminācija būtu
pelnījusi izskanēt ilgāk. Tāpēc es ieteiktu turpināt spēlēt forte vai vismaz nezaudēt
emocionālo pacēlumu un kulminācijas sajūtu līdz pat galvenās partijas iestāšanās
brīdim – tad attaisnotos izstrādājuma ilgstošā un viļņveidīgā attīstība.
Galvenā partija, līdzīgi kā ekspozīcijā, ieturēta b moll, savukārt blakus partijas
pirmā tēma izklāstīta Ges dur. Gaišā un dziedošā melodija izskan vēl plašāk un
varenāk nekā ekspozīcijā; dinamika lēnām pieņemas spēkā, līdz noved pie ievada
tēmas, tai pirmo reizi ieskanoties klavieru partijā B dur – tātad trio pamattonalitātes
vienvārda mažorā. Tēma izklāstīta akordu faktūrā un uztverama kā majestātiska
apoteoze. Uz īsu brīdi (divas taktis) par klusu un liegu, bet reizē krāsainu akcentu
kļūst D dur; taču tūdaļ ievada tēma turpina savu triumfa gājienu, līdz ff dinamikā
vijoles sniegumā ieskanas blakus partijas otrā tēma – latviešu tautasdziesma Pūt,
vējiņi; tai piekļaujas intonatīvi radniecīgais ievada materiāls, piešķirot pirmās daļas
noslēgumam grandiozu himnas raksturu. Jāpiebilst, ka ar ievada tēmu ff dinamikā
beidzas arī Klavierkoncerta pirmā daļa – tiesa, saglabājot minora skaņkārtu (fis moll).
![Page 23: INSTRUMENTĀLĀ KAMERMŪZIKA – STILISTISKAIS KONTEKSTS](https://reader030.vdocuments.site/reader030/viewer/2022020301/584a2b521a28ab0b678b558c/html5/thumbnails/23.jpg)
23
1.2.2. Otrā daļa
Formas shēma (sonātes forma bez izstrādājuma)
Ekspozīcija saite
Iev. G. p. S. p. B. p.
Formas
posmi
i (“a”) a i1 b i2
Taktis 1–8 9–32 33–44 45–58
(46–56,
57–58)
59–74
Nozīmīgākie
tonālie
centri
G G G–H–(E) E–(Gis) Gis–H–
D
Reprīze
G. p. S. p. B. p.
Formas
posmi
a1 i3 b1 +c1 i4 b2+c2 i5
Taktis 75–86 87–92 93–104 105–118 119–126 127–134
Nozīmīgākie
tonālie
centri
G G G G G G
Gan Klavieru trio, gan Klavierkoncertā otrā daļa atbilstoši klasiskajām
tradīcijām ir cikla liriskais centrs, ieturēta lēnā tempā. Abos skaņdarbos šeit savijas
vairāku tautasdziesmu melodijas, un kopīgas ir arī faktūras īpatnības – klusināts
izklāsts zemajā reģistrā, tukšo konsonanšu – paralēlu oktāvu – dublējums. Tas viss
piešķir mūzikai askētisku, ārēji atturīgu izteiksmi, tomēr šajā apvaldītajā skanējumā
slēpjas milzīga iekšēja ekspresija, kas ļauj uzskatīt otro daļu par visa darba kluso
kulmināciju. Savukārt lēnās daļas nozīmību Klavierkoncertā apliecina Silvijas
Stumbres minētais fakts, ka tā tapusi visagrāk, vēl pirms malējām daļām (Stumbre
1969: 107).
Klavierkoncerta lēnā daļa veidota es moll, bet Klavieru trio lēnā daļa –
salīdzinoši gaišā tonalitātē, G dur. Neraugoties uz to, arī šo daļu caurstrāvo viegla,
netverama elēģija – ne velti par galveno partiju kļūst rotāšanas melodija Noriet saule
![Page 24: INSTRUMENTĀLĀ KAMERMŪZIKA – STILISTISKAIS KONTEKSTS](https://reader030.vdocuments.site/reader030/viewer/2022020301/584a2b521a28ab0b678b558c/html5/thumbnails/24.jpg)
24
vakarāi. Savukārt pēdējā melodija, kas parādās, ir bāra bērnu dziesma Saulīt' tecēj
tecēdama. Tādējādi visu daļu vieno savdabīga saulrieta noskaņa, kas arī nosaka tās
raksturu.
Kā jau izriet no shēmas, Klavieru trio lēnā daļa veidota sonātes formā bez
izstrādājuma.5 Nelielajā episkajā klavieru ievadā (vēlāk tā materiāls parādās arī
dažādos saites posmos, kontrastējot pamattēmu subjektīvajai izteiksmei) nedaudz
skumju niansi vieš maiņu skaņkārtas G dur/e moll elementi. Seko galvenā partija – jau
minētā melodija Noriet saule vakarāi. Tēma veidota kā atkārtots periods, tāpēc
saskatāma analoģija ar Garūtai raksturīgo divstrofu uzbūvi, kas tik bieži sastopama
dabas lirikai un bērnības tēmai veltītajās solodziesmās (Dzimtene pavasarī, Aijā
dziesmiņa; zīmīgi, ka pēdējā veltīta Lailiņai!), arī gadu pēc Klavieru trio tapušajā
vijoļdarbā Daina. Pirmajā strofā melodiju atskaņo vijole, otrajā – čells, taču nevis
savā ierastajā, bet – arī sasaukšanās ar minētajām solodziesmām! – oktāvu augstākā
(pirmās oktāvas – sievietes balss) reģistrā, kas piešķir šī instrumenta tembram īpašu
emocionālo izteiksmību; to paspilgtina arī melodizētais klavieru pavadījums. Pats
melodijas nemainīgais atkārtojums (variējot tikai pavadījumu) sasaucas ar
Klavierkoncerta lēnās daļas malējiem posmiem raksturīgajām variācijām par
melodijas ostinato, tomēr šajā gadījumā tas aptver salīdzinoši nelielu fragmentu.
Seko īsa saistījuma partija, kas, līdzīgi kā ievads, atvasināta no galvenās
partijas; arī te parādās maiņu skaņkārtas kolorīts.
Blakus partija (E dur, bet ar maiņu skaņkārtas iezīmēm) ir diatoniska,
sākotnēji pentatoniskas nokrāsas tēma. Salīdzinot ar galveno, tā ir vijīgāka (astotdaļu
pulsācijā) un izceļas ar īpaši trauslu, klusinātu, gaisīgi vieglu skanējumu (pp, vijole
spēlē con sord.; zīmīgi, ka trio smagnējākais instruments – čells – šī materiāla izklāstā
nemaz neparādās). Tēmai ir izteikti plagāls kolorīts. Seko pavisam neliela izstrādājoša
saite, atkal balstīta uz ievada/saistījuma partijas kodolintonāciju sekvenčveida izklāstā
(mazās tercas solis: Gis-H-D), pēc tam atgriežas pamattonalitāte G dur un galvenā
tēma – dinamizēti, tagad reizē visu triju instrumentu partijās, turklāt klavierēm akordu
izklāstā (līdzīgi kā pirmās daļas reprīzē – unisonā). Šī ir visas daļas kulminācija
apoteoze. Taču tāpēc jo vairāk kontrastē sekojošā klusinātā blakus partija (pp,
5 Klavierkoncerta lēnajā daļā izmantota cita uzbūve – salikta trijdaļu forma, kuras atsevišķas daļas
veidotas kā variācijas. Tomēr arī šajā darbā otrajā plānā izpaužas sonātiskums, jo pamattonalitāte ir
es moll, savukārt vidusdaļas (gaišās Ges dur tēmas) materiāls kā reminiscence parādās kodā vienvārda
tonalitātē (Es dur).
![Page 25: INSTRUMENTĀLĀ KAMERMŪZIKA – STILISTISKAIS KONTEKSTS](https://reader030.vdocuments.site/reader030/viewer/2022020301/584a2b521a28ab0b678b558c/html5/thumbnails/25.jpg)
25
G dur); turklāt tās melodija joprojām skan vijoles partijā con sordino, bet priekšplānā
izvirzās jauns kontrapunkts – Tek saulīte tecēdama melodija. Šoreiz tā skan vienlaikus
gan klavieru, gan čella partijā – kā kluss, skumjš pārsteigums, kas pataupīts pašām
beigām (analoģija, piemēram, ar Albāna Berga Vijoļkoncertu, arī ar citiem
20. gadsimta skaņdarbiem, kurus kā katarse noslēdz pazīstamu pagātnes melodiju
citāti). Vēl dažas atbalsis no episkā ievada/saistījuma partijas materiāla – un Tek
saulīte tecēdama izskan vēlreiz, turklāt tagad komponiste atradusi pavisam neparastu
faktūras modeli: vijoles con sordino spēlei tajā pašā reģistrā ppp dinamikā
kontrapunktu veido blakus partijas pamattēmas izklāsts klavieru partijā, zīmīgi, ka
tikai labās rokas partijā (bez pavadījuma). Klavieres šeit kļūst gandrīz vai par vijolei
radniecīgu instrumentu, un, lai saklausītu šīs abas trauslās melodiskās līnijas, bezmaz
vai jāaiztur elpa. Skaņdarbs apdziest ar ievada/saites materiālu (tagad ar kodas
funkciju), joprojām ppp dinamikā – var atzīmēt, ka šī pati ppp gradācija raksturīga arī
Klavierkoncerta lēnās daļas izskaņai.
1.2.3. Trešā daļa
Formas shēma (sonātes forma ar epizodi)
Ekspozīcija
Iev. G. p. S. p. B. p.
Formas
posmi
i (“b”) a b a1 “b” c d (“c”) c1
Taktis 1–16 17–32
(17–24,
25–28,
29–32)
33–40 41–64
(41–48,
49–56,
57–64)
Nozīmīgākie
tonālie
centri
G–B B Es–Ges–
A–C–(F)
F
![Page 26: INSTRUMENTĀLĀ KAMERMŪZIKA – STILISTISKAIS KONTEKSTS](https://reader030.vdocuments.site/reader030/viewer/2022020301/584a2b521a28ab0b678b558c/html5/thumbnails/26.jpg)
26
Saite Sastatepizode Saite
Formas
posmi
“a”/ “e” e saite “f” f g “f”
Taktis 65–73
(65–69,
70–73)
74–80 81–88 89–102 103–114 115–121
Nozīmīgākie
tonālie
centri
F–As–H D e–h–D–
e–(G)
Es es Ges–
As–(B)
Reprīze Koda G. p. S. p. B. p.
Formas
posmi
a2 “b” c2 d1 (“c”)
c3
”i”/ “a”+
“f” /”a”
Taktis 122–129 130–135 136–159
(136–143,
144–151,
152–159)
160–186
Nozīmīgākie
tonālie
centri
B B–Des–F B B–D–A–
Des–
Ges–B
Ievads izklāstīts Garūtas instrumentāldarbu sākumposmiem netipiskā f
skanējumā, kā noteikts, enerģisks pieteikums. Mažorīgā tēma priekšvēsta visā daļā
valdošo gaviļu noskaņu. Ir divi tematiskie elementi; abus tos vieno tautisks
intonatīvais kodols, kāpjošas kvintas un trihordu intonācijas; pirmais no šiem
elementiem ieturēts episkā noskaņā, otrs – dejiskā raksturā, kas Garūtas mūzikā
sastopams ne tik bieži. Ievada gaitā abi materiāli izskan divreiz, ar krāsainu tonālu
līdzāsnostatījumu (G dur–B dur). Šos izklāstus šķir neliela saite – tukšu kvintu akordi
abu stīgu instrumentu partijās, arī tautas muzicēšanas iedvesmotā, dejiskā ritmā.
Otrajam izklāstam, kas skan uz B dur dominantes ērģeļpunkta fona, seko fināla
galvenā partija, kas intonatīvi atvasināta no ievada otrā materiāla un raisa asociācijas
ar Emiļa Melngaiļa Jāņu vakara sākummotīvu. Savdabīgu niansi piešķir sprigani
dejiskais, viegli sinkopētais ritms (uzsvars uz pēdējās ceturtdaļas). Gan fonā, gan
vijoles partijā joprojām iezīmīgas ir tukšo kvintu saskaņas (pat kvintu struktūras
![Page 27: INSTRUMENTĀLĀ KAMERMŪZIKA – STILISTISKAIS KONTEKSTS](https://reader030.vdocuments.site/reader030/viewer/2022020301/584a2b521a28ab0b678b558c/html5/thumbnails/27.jpg)
27
akordi), kas kopā ar diatonisko skaņurakstu paspilgtina tautisko iespaidu. Tēma
veidota vienkāršā trijdaļu formā, kuras gaitā parādās visu instrumentu partijas
(pirmais posms – klavieres, arī čells, mp, ar vijoļu pizz. fonā; vidusposms – poco a
poco crescendo, vijoles arco spēle; reprīzē tēma izklāstīta vijoles partijā f dinamikā,
sinkopju nozīme ir vēl lielāka).
Diatoniskajai galvenajai partijai kontrastē saistījuma partija. Tā ietver
sekvenci pa mazām tercām – pamazinātā septakorda skaņām (raksturīgi arī daudziem
Garūtas klavierdarbiem); savukārt šī posma beigās atkal atgriežas diatonika. Tā
saglabājas arī sekojošajā blakus partijā, kura ienāk ar pēkšņu dinamikas kontrastu
(saistījuma partijas beigas – f, sekojošā blakus partija p). Mainās metrs no četrdaļu uz
trijdaļu. Melodijai raksturīgs pentatonisks kolorīts. Arī šī tēma veidota vienkāršā
trijdaļu formā, kur vidusposmā sekvencēts intonatīvais kodols.
Pavisam individualizēti traktēts formas nākamais posms – sastatepizode, kurā
gluži kā līgovakara gaitā pēc kārtas izskan vairākas Jāņu dziesmu tēmas. Garūta tās
sagatavo pakāpeniski, it kā radot efektu par tālām pagātnes balsīm, kas pakāpeniski
tuvojas. Pirmo tēmu priekšvēsta izstrādājoša rakstura saite (no Allargando a tempo),
kur galvenās partijas motīvi savijas ar pirmās līgodziesmas ieskandinājumu (atkal
izmantojot raksturīgo sekvenci pa mazām tercām, dinamikas līkne: ppp – pp – un,
iestājoties pašai tēmai, p). Tēma (periods) izskan D dur un apveltīta ar neparastu
tembra krāsu: klavieru arpedžo, saplūstot vienā reģistrā ar vijoles melodiju, rada
kokles spēles iespaidu. Arī otro šī pašas melodijas izklāstu sagatavo sekvenčveida
saite (no un poco sost.). Tagad tēma skan Es dur un šoreiz raisa citas tembrālās
asociācijas – tās nosaka mežraga zelta gājiens vijoles partijā. Es dur versija izskan
divreiz – otrreiz atkal ar kokļveida arpedžo klusākā dinamikā (pp pēc mp), vēl
augstākā reģistrā, trauslākā veidolā. Tātad arī šeit parādās jau pieminētais divstrofu
modelis ar reģistrālo un dinamikas risinājumu, kas radniecīgs bērnības un dabas
tematikai veltītajām Garūtas solodziesmām (Dzimtene pavasarī, Aijā dziesmiņa).
Seko cita, minorīga Jāņu melodija (es moll) zemā reģistrā. Šajā finālā tā ir
vienīgā tumšākas nokrāsas tēma, veidota kā atkārtots periods. Tādējādi arī šeit jūtama
līdzība ar divstrofu uzbūvi. Pretstatā pirmajai tēmai, kur otrā strofa izcēlās ar klusāku
dinamiku, šeit, gluži otrādi, tā iezīmē visas daļas skaudru kulmināciju ar plašāku
![Page 28: INSTRUMENTĀLĀ KAMERMŪZIKA – STILISTISKAIS KONTEKSTS](https://reader030.vdocuments.site/reader030/viewer/2022020301/584a2b521a28ab0b678b558c/html5/thumbnails/28.jpg)
28
skanējumu – vijole un čells minorīgo tēmu spēlē unisonā (mf), klavierēs dominē
akordu izklāsts un marcato, arī tenuto paspilgtina smagnējību, dziļuma dimensiju.
Taču tāpēc jo gaišāku iespaidu atstāj sekojošā saite uz sastatepizodes pirmā
materiāla pamata; attālais Ges dur te iemirdzas kā negaidīta krāsa sākotnējā Es dur
vietā. Kontrapunktā līgotēmai skan atkal galvenās partijas motīvi – no vienas puses,
tie veido arku ar sastatepizodes sākumu, piešķirot tai īpašu noapaļotību, no otras
puses, gatavo arī trio reprīzi.
Tā ir spilgti dinamizēta. Sākotnējā piano vietā skan f – vispirms čella un
vijoles unisonā, pēc tam klavieru unisonos, tādējādi tembrālā aspektā veidojas
spoguļattiecības ar tēmas izklāstu ekspozīcijā (tajā tēmu spēlēja vispirms klavieres,
tad vijole un čells).
Arī blakus partija, gan saglabājot klusināto dinamiku (p), gūst krāšņāku,
kuplāku veidolu, jo vientuļo vijoles skanējumu uz klavieru fona, kas bija raksturīgs
ekspozīcijai, tagad bagātina arī čells (sasauksme ar blakus partijas reprīzi –
ekspozīcijas kulmināciju). Arī tagad šī tēma ietver pakāpenisku izaugsmi poco a poco
cresc., kas šoreiz sasniedz vēl lielāku apoteozi vietējā (vienkāršās formas) reprīzē, kur
vijole un čells melodiju uz plašas klavieru figurācijas fona atskaņo unisonā. Daļas
noslēgumā majestātiski atgriežas ievada materiāls – tagad jau spēcīgākā, kuplākā
skanējumā, plašākā diapazonā; dzirdama arī galvenās partijas kodolintonācija un
kontrapunktā – pirmās Jāņu tēmas motīvs. Arī šoreiz ievada materiāls izskan divreiz,
turklāt īsti krāsainā, spožā tonālā mirdzumā – B dur mijas ar A dur un Des dur
saliņām. Tomēr pati izskaņas fāze (Molto sostenuto) ir pilnībā diatoniska; galvenās
partijas materiāls ritma paplašinājumā apliecina himnisku pacilātību.
Arī finālā vairāku formas posmu traktējumā izpaužas paralēles ar
Klavierkoncertu. Kopīgs ir gan ievada materiāla izklāsts f dinamikā, gan tā iekšēji
kontrastējošais raksturs (Klavieru trio pirmais elements – Moderato, otrais – più
mosso, scherzando, Klavierkoncertā pirmais Maestoso, otrais – Allegretto
scherzando). Turklāt abos skaņdarbos šis materiāls izklāstīts divkārši (otrreiz ar
vieglu sinkopi), un gan Klavierkoncertā gan Klavieru trio galvenā tēma, joprojām
saglabājot scherzando apzīmējumu un klusināti dejisko raksturu, izaug no ievada otrā
elementa. Abos gadījumos tajā būtisks ir tukšo kvintu kolorīts kā tautiskuma zīme.
![Page 29: INSTRUMENTĀLĀ KAMERMŪZIKA – STILISTISKAIS KONTEKSTS](https://reader030.vdocuments.site/reader030/viewer/2022020301/584a2b521a28ab0b678b558c/html5/thumbnails/29.jpg)
29
Blakus partiju gan Klavieru trio, gan Klavierkoncertā vieno pentatoniska nokrāsa un
metra maiņa no daudzdaļīgāka uz vienkāršāku (Klavieru trio – no 4/4 uz 3/4,
Klavierkoncertā – no 3/4 uz 2/4). Klavierkoncerta ietvaros tomēr fināla blakus partija
piedzīvo daudz varenāku izaugsmi, gūst harmoniski krāsaināku, dinamizētu veidolu.
Kopumā varam secināt: Klavierkoncerts kā viena no Lūcijas Garūtas daiļrades
virsotnēm tapis, pēkšņa satricinājuma iedvesmots, tomēr reizē tas atspoguļo
komponistes rokraksta, viņas mūzikas valodas un formveides principu kristalizāciju
daudzu gadu gaitā. Un visbūtiskākā loma šajā procesā neapšaubāmi bijusi Klavieru
trio – skaņdarbam, kurā jau pati cikla uzbūves līdzība rosinājusi izmantot daļēji
radniecīgus paņēmienus. Reizē Klavieru trio daudzos aspektos atšķiras no
Klavierkoncerta, un šis skaņdarbs nekādā ziņā nav tikai starpposms ceļā uz augstāku
mērķi – tam arī pašam piemīt sava spilgti izteikta pievilcība, ko novērtējuši daudzi
Latvijas un ārzemju interpreti.
1.3. Ziemas tēmas risinājums Lūcijas Garūtas solodziesmās
Ziemas pasaciņa un Ziemciešu tauta
Līdzīgi daudziem komponistiem romantiķiem, arī Lūcija Garūta savā vokālajā
kamermūzikā bieži pievērsusies gadalaiku tēmai. Visplašākais solodziesmu klāsts
veltīts pavasarim (Pavasars nāk, studiju gadi; Šis pavasars ir mūsu, 1933; Dzimtene
pavasarī, 1935; Pavasara dziesma, 1945/1946; Pret pavasari, rašanās gads
nezināms), taču komponisti rosinājušas arī rudens (Rudens, 1939; Raženais rudens,
1961) un ziemas (Ziemas pasaciņa, 1929; Ziemciešu tauta, 1941/1943; Ziema – duets,
1940, Sniega diena (duets, pirmie pēckara gadi) noskaņas. Šajā analītiskajā
apcerējumā uzmanības centrā būs divi ziemas tvērumi vokālajā kamermūzikā –
dažādos laikmetos tapuši, tie raksturo dažādas Garūtas radošās personības šķautnes.
Pirmais no šiem skaņdarbiem – Ziemas pasaciņa – sacerēts 1929. gadā, tātad
ir Svētās mīlas un arī ne tik pazīstamās Skumstošās mīlas laikabiedrs. Līdzīgi kā abām
minētajām dziesmām, arī Ziemas pasaciņai teksta autore ir pati Garūta. Dabas ainava
tverta paralēlēs ar personiskajiem pārdzīvojumiem – kā atmiņas par bijušu, bet zudušu
laimi, kam ziemas stingais miers piešķir īpašu, skumju bezcerības niansi. Šāda tēlainā
ievirze atsauc atmiņā ziemas semantiku citos romantiķu skaņdarbos, sākot jau ar
![Page 30: INSTRUMENTĀLĀ KAMERMŪZIKA – STILISTISKAIS KONTEKSTS](https://reader030.vdocuments.site/reader030/viewer/2022020301/584a2b521a28ab0b678b558c/html5/thumbnails/30.jpg)
30
Franča Šūberta Ziemas ceļu. Pamatnoskaņu koncentrēti pauž dziesmas pirmā
divrinde: Aiz loga atkal egle apsnigusi, un sāpes atkal dvēsli apņem klusi....
Kompozīcijas beigās skan mazliet atšķirīgs šī moto variants: Aiz loga atkal egle
apsnigusi, un sapņi izgaisušie dvēselē raud klusi.... Tādējādi dziesmā izmantota teksta
reprīze – daudzu Garūtas dzejas tekstu raksturiezīme, kas atspoguļo viņas centienus
ieviest mūzikas formveides elementus arī literatūrā.6
Pati dziesma veidota formā, kas atspoguļo tieci uz spoguļsimetriju – vienkāršā
trijdaļu formā ar ierāmējumu.
Ziemas pasaciņa (vienkārša trijdaļu forma)
Formas
posmi
„i”
(dziesmas
ievads)
„a” posma
ievads)
a b a1 „i” (koda)
Taktis 1–10 11–14 15–23 24–34 35–39 40–47
Nozīmīgākie
tonālie
centri
cis E E-A-H B E cis
Ievads (Lēni, ar dziļu izjūtu) uzbur sastingušas, nekustīgas dabas ainavas
vīziju, un te liela loma ir daudznozīmīgām fermātām: šādi iezīmēta jau pirmā saskaņa
(liela terca). Dzejas sākumdivrinde izskan uz paralēlu tercu fona, un arī divrindes vidū
zīmīga ir apstāja ar fermātu (4. t.) kas akcentē jautājošu, neziņas pilnu izteiksmi.
Jāpiebilst, ka arī daudzos citos Garūtas skaņdarbos fermātas gūst būtisku lomu
apcerīgas, meditatīvas noskaņas radīšanā – piemēram, klaviermūzikas žanrā tas
vērojams Četrās prelīdēs, Četrās etīdēs Steinway ilgskaņas pedālim; instrumentālajos
kameransambļos – Rudenī un Nožēlā (Dramatiskā momentā) vijolei un klavierēm;
vokālās kamermūzikas žanrā – solodziesmās Krastā, Skumstošā mīla, Dvēsle, skumjās
nenobāli, Sirmā arāja nāve u. c.
Pārdomu pilno, stingajā statikā nedaudz baiso ievadu (cis moll) pārtrauc
pilnīgi cits mūzikas tēls – gaiša un trausla noskaņa. Parādās komponistes daiļradē
6 Šajā kontekstā būtiska ir muzikologa Jevgeņija Nazaikinska atziņa: dzejai reprizitāte kā teksta
atgriešanās ir mazraksturīga (Nazaikinskij 1982: 262), un arī citās laika mākslās ārpus mūzikas tā
sastopama reti (turpat, 250).
![Page 31: INSTRUMENTĀLĀ KAMERMŪZIKA – STILISTISKAIS KONTEKSTS](https://reader030.vdocuments.site/reader030/viewer/2022020301/584a2b521a28ab0b678b558c/html5/thumbnails/31.jpg)
31
bieži sastopama harmonijas krāsa – tonikas trijskanis ar sekstu E dur (11. t.); tas
ievada jaunu posmu, kurā spilgti atklājas Garūtas koloristes talants. Zvaniņu šķindoņu
atdarina priekšskaņi klavieru labās rokas partijā, un vienlaikus neparasti ir izcelts vēl
cits zvaniņš, kreisās rokas skaņa cis – virs šīs nots ir gan staccato, gan tenuto
remarkas. Te redzam raksturīgu piemēru, cik detalizēti komponiste mēdz izrakstīt
vissmalkākās detaļas savu darbu klavierpartijās – līdzīgi kā franču impresionistu
mūzikā. Tādējādi zvaniņa tēls, kas pieteikts dziesmas tekstā (Čirkst kamanas, un
līgsmi zvaniņš skan, 17.–18. t.), atspoguļojas trijos klavieru partijas slāņos: augšējā,
vidējā un basā (vienmērīga pusnošu pulsācija, kas 12., 14. u. c. taktīs papildināta ar
priekšskani). Veidojas savdabīga zvanu polifonija – līdzīgi kā trešajā no Četrām
etīdēm Steinway ilgskaņas pedālim.
Vokālajā melodijā valda pacilāti kāpjošas intonācijas, un izmantotas arī
komponistei tik tuvās sekvences. Pēc E dur seko A dur, dinamikas gradācija pieaug,
faktūra sabiezē, un tiek gatavota kulminācija uz vēl spožākas tonalitātes – H dur –
dominantes nonakorda fona (caur mežu, pilnu saules, abi slīdam mēs pretī gaišam,
starojošam rītam), taču seko diminuendo, un negaidot iestājas jauns posms, kas
iezīmīgs ar tonalitātes (B dur), kā arī taktsmēra maiņu (no 4/4 uz 3/4).
Starojošā rīta tēlu nomaina atziņa, ka šis ir tikai viens no daudzajiem sapņiem
– Mums dvēselēs simts sapņu nepazītu [..]. Šo uzbūvi ievada mazs akcents
klavierpartijā (24. t.) – atkal sīka nianse, bet tā piešķir mūzikai nedaudz draisku,
nebēdnīgu noskaņu, kas atklāj mazāk zināmu šķautni Garūtas tolaik pārsvarā
smeldzīgajā vokālajā kamermūzikā. Poco a poco cresc. virzībā norit pacelšanās pa
tonālām kāpnēm arvien augstāk (30.–34. t.): mūzikas materiāls izskan G dur, tad Gis
dur un visbeidzot H dur ar raksturīgo dominantes nonakorda krāsu. Šķiet, tūdaļ sekos
vēl viena spoža kulminācija, taču – negaidot pp dinamikā atkal ieskanas zvaniņi (E
dur, 35. t.). Arī šāda spēja atgriešanās pie sākummateriāla ar krasu dinamikas
pavērsienu ir būtiska komponistes rokraksta pazīme, kas sastopama trijās no Četrām
prelīdēm, Četrās etīdēs Steinway ilgskaņu pedālim u. c. Diminuendo un izteiksmīga
fermāta rada priekšstatu, ka skanējums daudznozīmīgi izdziest. Visu noslēdz
ievadmateriāla pārdomu pilnais, smeldzīgais skanējums cis moll (no 40. t.). Dziesma
beidzas noslēpumaini un skumji, pianissimo dinamikā.
![Page 32: INSTRUMENTĀLĀ KAMERMŪZIKA – STILISTISKAIS KONTEKSTS](https://reader030.vdocuments.site/reader030/viewer/2022020301/584a2b521a28ab0b678b558c/html5/thumbnails/32.jpg)
32
Daudzējādā ziņā pretstats Ziemas pasaciņai ir kara gados tapusī un Ādolfam
Kaktiņam veltītā Ziemciešu tauta ar Andreja Eglīša tekstu (1941/1943). Arī šajā
skaņdarbā ziemas stingais miers traktēts kā simbols – taču šoreiz paralēles veidojas ne
vairs ar lirisku sapņojumu, bet gan ar tautas likteni; skanējums ir daudz skarbāks,
drūmāks, vīrišķīgāks. Atšķiras arī forma: šī dziesma veidota saliktā divdaļu formā, un
abas daļas kontrastē gan tēlaini, gan tematiskā materiāla un skaņkārtiski tonālā ziņā.
Ziemciešu tauta (salikta divdaļu forma)
A
Formas
posmi
ievads
„a”
a
starpspēle
„a”
b
pēcspēle
„a”
Taktis 1-–4 5-–19 20–21 22–42 (22–
27, 28–-33,
34–40)
41–42
Nozīmīgākie
tonālie
centri
gis gis gis gis gis
B
Formas
posmi
ievads
„c”
c
c1+”a”
starpspēle/papild.
„c”
koda,t.sk.pēcspēle
„a”-„c”
Taktis 43–44 45–52 53–64
(53–57,
58–64)
65–68
69–76
(69–71, 72–76)
Nozīmīgākie
tonālie
centri
cis cis~ ~gis-H H H
Dziesmas smagnējais, klusinātais ievads zemā reģistrā sasaucas ar vairākām
40. gados tapušām dziesmām: Kalnā kāpējs, Draugi, Māte aizvestam dēlam, Lūgšana,
Liec ausi pie zemes un klausies u. c. Maiņu taktsmērs (2/4 mijas 3/4) šajā kontekstā
![Page 33: INSTRUMENTĀLĀ KAMERMŪZIKA – STILISTISKAIS KONTEKSTS](https://reader030.vdocuments.site/reader030/viewer/2022020301/584a2b521a28ab0b678b558c/html5/thumbnails/33.jpg)
33
rada nedaudz aizlauztu iespaidu – jūtams it kā gājiena pulss, kurš, tikko vienmērīgi
aizsācies, atkal apsīkst. Visā a posmā izmantota saskaņu paralēlvirze; var piebilst, ka
tā bija raksturīga arī Ziemas pasaciņas ievadam, kur balstījās uz tercu maigo, liriski
silto kolorītu; savukārt šoreiz dublētas kvartas un kvintas, kas ar savu atsvešināti
bezkaislīgo, tukšo skanējumu jo sevišķi pasvītro ziemas drūmā stinguma ainu.
Vientulības izjūtu paspilgtina dziesmas sākumteksts: Sirds manu ziemcieti, Tumsā un
salā. Apkārt tev ledus dus, Saule raud malā (5.–12. t.). Jāpiebilst, ka vientulības,
aukstuma, tumsas tēli Garūtas vokālajā kamermūzikā īpašu nozīmi gūst tieši kopš
40. gadiem; tie sastopami arī dziesmās Kalnā kāpējs (1940; ..tev nebūs dusas atrast
ledus gālēs: visapkārt tevi ledains vairogs segs; 20.–24. t.), Draugi (1941/1943; ..ar
katru dienu vairāk tu palieci viens pats.., 20.–25. t.) u. c.
Sākot no 22. takts (b posms), attīstība kļūst nedaudz intensīvāka: parādās
trioļu pulsācija un vienlaikus – hromatiski gājieni gan klavieru, gan vokālajā partijā;
pamazināto intervālu (aizpildītas pm3, tritona) biežais lietojums saasina dramatisko
noskaņu un vienlaikus prasa no dziedātāja izcilu intonatīvo meistarību. Nozīmīga
nianse, kas vēl akcentē spriegumu, ir sforzando frāžu virsotnēs (23., 25., 26. t.).
Komponistei tuvā sekvenčveida attīstība (22.–33. t.) ved uz kulmināciju, kura
aizsākas, bet – vēl īsti nav līdz galam izskanējusi, kad mūzikas plūdumu aptur
dziļdomīga fermāta (41. t.). Šeit izpaužas arī Garūtas klavierdarbiem (piem.,
pirmajām trim no Četrām prelīdēm) raksturīgs paņēmiens: kulminācijas zonas beigās
diminuendo tiek veidots, pārceļot iepriekš izskanējušo motīvu oktāvu vai divas
zemāk.
Savukārt 43. taktī sākas saliktas divdaļu formas otrā daļa. Dzejas tekstu Celies
nu stipra, Ziemciešu tauta (45.–58. t.) savdabīgi izgaismo klavierēm uzticētais
materiāls: labās rokas partijā ietverts motīvs ar zīmīgu punktējumu un
trīsdesmitdivdaļu pulsāciju (iespējamas attālas asociācijas ar Morisa Ravela Bolero
vadritmu). Tā daudzkāršais ostinētais atkārtojums rada priekšstatu par kādu rituālu –
cīņā došanos. Uz brīdi to pārtrauc pirmās daļas materiāls plašā akordu faktūrā ar
dzejas tekstu Ziemciešu tauta, pacieti (57.–64. t.). Taču, sākot no 65. takts, svinīgais
rituāls gūst jaunu spēku; valda tonalitāte H dur, un otrs iestarpinājums Ziemciešu
tauta, pacieti! (arī akordu faktūrā) jau izklāstīts mažorīgi (69.–72. t.) – kā eksaltēta
kulminācija fortissimo dinamikā, simbolizējot gaidāmo uzvaru.
![Page 34: INSTRUMENTĀLĀ KAMERMŪZIKA – STILISTISKAIS KONTEKSTS](https://reader030.vdocuments.site/reader030/viewer/2022020301/584a2b521a28ab0b678b558c/html5/thumbnails/34.jpg)
34
Šāda izaugsme no minora uz mažoru sastopama arī citos tautas likteņgaitām
un sakrālajai tematikai veltītajos komponistes darbos, tostarp kantātē Dievs, Tava
zeme deg!; klaviermūzikas jomā jāmin abi variāciju cikli par tautasdziesmu Karavīri
bēdājās un Arājiņi, ecētāji tēmām, kā arī miniatūra Sendienas. Vokālās kamermūzikas
žanrā līdzīgi piemēri ir solodziesmas Aizvestais (h moll–D dur), Drūmās dienās
(gis moll–H dur), Sirmā arāja nāve (es moll–Es dur), Lūgšana (h moll–H dur).
Skaņkārtiski tonālais plāns (no minora uz mažoru, no dramatisma uz
himniskumu), formas divdaļība, lielais akordu faktūras īpatsvars un pati tautas
likteņgaitu tēma rosina vēl kādas asociācijas. Proti, iespējama sasaukšanās ar Lūcijas
Garūtas skolotāja Jāzepa Vītola latviskai tematikai veltītajām kordziesmām –
Karaļmeita, Gaismas pils, arī ar divu dziesmu virkni Mana tauta sērdienīte un Mana
tauta laimdienīte. Tādējādi Garūta īstenojusi koncepciju, kas vērienīguma ziņā krietni
pārsniedz tradicionālai solodziesmai raksturīgo.
* * *
Salīdzinot abas aplūkotās dziesmas, jāsecina: ziemas tēls tajās guvis
atspoguļojumu, kas spilgti raksturo Lūcijas Garūtas kamermūzikas emocionālo
spektru kopumā – no smalkas koloristikas un intimitātes līdz skarbai, orķestrāli
piesātinātai faktūrai; no mīlas sapņu un atmiņu atbalsīm līdz Latvijas likteņtēmai.
Tādējādi abas dziesmas pārliecinoši prezentē pašā promocijas darbā aplūkotos
Garūtas mūzikas tēlainos polus.
![Page 35: INSTRUMENTĀLĀ KAMERMŪZIKA – STILISTISKAIS KONTEKSTS](https://reader030.vdocuments.site/reader030/viewer/2022020301/584a2b521a28ab0b678b558c/html5/thumbnails/35.jpg)
35
2. PIELIKUMS
Lūcijas Garūtas kamerdarbu rādītājs7
2.1. Klaviermūzika
1921 Variācijas fis moll ● Veltījums Ādolfa Komisāra piemiņai
1924
Sonāte fantāzija h moll
1927 / 1929
Prelīdes: h moll, E dur, cis moll (veltījums māsai Ernai), Des dur (veltījums māsai
Ernai) ● Rīga: pēc 1929 (autora izdevums) ● Krāj. Koncertnyj repertuar pianista.
Lucija Garuta. P'esy. Leningrad: Sovetskij kompozitor, 1979
1933 Variācijas par latviešu tautasdziesmu Karavīri bēdājās ● Krāj. Lūcija Garūta.
Skaņdarbi klavierēm. Sast. Māra Aumele. Rīga: Mācību iestāžu metodiskais kabinets,
1987
Etīdes Steinway klavieru ilgskaņas pedālim:
1. Sēru melodija; 2. Zvani; 3. Teika; 4. Traucētā lūgšana (Rēgs klosterī) ● Krāj.
Lūcija Garūta. Skaņdarbi klavierēm. Sast. Māra Aumele. Rīga: Mācību iestāžu
metodiskais kabinets, 1987 (tikai pirmās trīs etīdes)
1935
Meditācija ● Krāj. Lūcija Garūta. Skaņdarbi klavierēm. Sast. Māra Aumele. Rīga:
Mācību iestāžu metodiskais kabinets, 1987
1937
Leģenda ● Krāj. Lūcija Garūta. Skaņdarbi klavierēm. Sast. Māra Aumele. Rīga:
Mācību iestāžu metodiskais kabinets, 1987
1938
Etīdes
7 Kamerdarbu rādītājā minēti visi skaņdarbu pirmpublicējumi, savukārt ziņas par nepublicētajiem nošu
materiāliem sniegtas ar atlasi: atzīmētas pirmām kārtām publiskās nošu krātuves un vienīgi, ja tajās
notis nav pieejamas – arī privātarhīvi (Lūcijas Garūtas fonds u. c.).
![Page 36: INSTRUMENTĀLĀ KAMERMŪZIKA – STILISTISKAIS KONTEKSTS](https://reader030.vdocuments.site/reader030/viewer/2022020301/584a2b521a28ab0b678b558c/html5/thumbnails/36.jpg)
36
1942 Simfoniskās variācijas Manā dzimtenē (pārlikums klavierēm). Saglabājušās divas
daļas: Zaļās birztalas; nepilnā versijā Kāpu priedes rudens naktī (pabeidzis Imants
Zemzaris, 2006)8 ● Nošu manuskripts Lūcijas Garūtas fondā
1949
Sendienas ● Krāj. Latviešu padomju komponisti. Red. Pēteris Pečerskis. Rīga: LVI,
1951
1951
Variācijas par latviešu tautasdziesmu Arājiņi, ecētāji ● Veltījums māsasmeitai
Lailai Reinvaldei ● Rīga: LVI, 1954 ● Krāj. Koncertnyj repertuar pianista. Lucija
Garuta. P’esy. Leningrad: Sovetskij kompozitor, 1979
1952
Septiņas latviešu tautasdziesmas
● Lūcija Garūta. Septiņas latviešu tautasdziesmas. Red. Pēteris Pečerskis. Rīga: LVI,
1954
● Krāj. Koncertnyj repertuar pianista. Lucija Garuta. P’esy. Leningrad: Sovetskij
kompozitor, 1979
1956
Etīde Steinway klavieru ilgskaņas pedālim: Zēns ar brīnumkoklīti ● Krāj. Lūcija
Garūta. Skaņdarbi klavierēm. Sast. Māra Aumele. Rīga: Mācību iestāžu metodiskais
kabinets, 1987
Divas etīdes
1957
Etīdes
Zvejnieku deja Lielais loms ● Nošu manuskripts Lūcijas Garūtas fondā
Maza tokāta (b. g.; pabeidzis Aivars Kalējs, 2007)
8 Latvijas Mūzikas akadēmijas arhīvā glabājas arī atsevišķas variācijas no simfoniskajām variācijām
Manā dzimtenē Veras Sideres (1911–1960) pārlikumā klavierēm četrrocīgi: Tēma, Zaļās birztalas,
Kāpu priedes rudens naktī, Zeltītās druvas.
![Page 37: INSTRUMENTĀLĀ KAMERMŪZIKA – STILISTISKAIS KONTEKSTS](https://reader030.vdocuments.site/reader030/viewer/2022020301/584a2b521a28ab0b678b558c/html5/thumbnails/37.jpg)
37
2.2. Instrumentālie kameransambļi
Vijolei un klavierēm
1923
Lūgšana (Jura Švolkovska redakcija) ● Krāj. Latviešu padomju komponistu
skaņdarbi vijolei un klavierēm. Rīga: Mācību iestāžu metodiskais kabinets, 1987
1924
Rudenī (Jura Švolkovska redakcija) ● Krāj. Latviešu padomju komponistu skaņdarbi
vijolei un klavierēm. Rīga: Mācību iestāžu metodiskais kabinets, 1987
1927
Sonāte c moll ● Vijoles partijas manuskripts Lūcijas Garūtas fondā ● Nošu
manuskripta kopija LNB-M9; klavieru partija nav saglabājusies
1931
Nožēla (Dramatisks moments) ● Krāj. Skaņdarbi vijolei. Sast. Juris Švolkovskis.
Rīga: Liesma, 1977
1939
Largo e andante religioso (Jura Švolkovska redakcija) ● Krāj. Latviešu padomju
komponistu skaņdarbi vijolei un klavierēm. Rīga: Mācību iestāžu metodiskais
kabinets, 1987
1949
Daina (sākumnosaukums Bērnībai) ● Rīga: LVI, 1953
1950
Šūpuļa dziesma ● Nošu manuskripts Oļģerta Grāvīša personīgajā arhīvā, kopija
promocijas darba autores personīgajā arhīvā ●Sk. arī versiju flautai un klavierēm
Čellam un klavierēm
1922
Elēģija ● Krāj. Latviešu komponistu skaņdarbi čellam un klavierēm (čella partija
Māra Villeruša redakcijā). Rīga: Mācību iestāžu metodiskais kabinets, 1987
1924
Teika ● Žurnāls Mūzika 1925, nr. 5 (1. maija burtnīcas pielikums; versijā vijolei vai
čellam ar klav.) 9 LNB-M – šeit un turpmāk Latvijas Nacionālās bibliotēkas Mūzikas un audiovizuālo izdevumu
lasītava
![Page 38: INSTRUMENTĀLĀ KAMERMŪZIKA – STILISTISKAIS KONTEKSTS](https://reader030.vdocuments.site/reader030/viewer/2022020301/584a2b521a28ab0b678b558c/html5/thumbnails/38.jpg)
38
1926
Lūgšana ● Krāj. Latviešu komponistu skaņdarbi čellam un klavierēm (čella partija
Māra Villeruša redakcijā). Rīga: Mācību iestāžu metodiskais kabinets, 1987
Klavierēm, vijolei un čellam
1948
Klavieru trio B dur ● Rīga: Mācību iestāžu metodiskais kabinets, 1978
1959
Sēru pasakalja par Veronikas Rekēvičas tēmu ● Veltījums medicīnas māsas
Veronikas piemiņai ● Rīga: LVI, 1960
Flautai un klavierēm
1950
Šūpuļa dziesma (arī vijolei un klavierēm) ● Krāj.: Latviešu padomju komponistu
skaņdarbi flautai un klavierēm. Rīga: Mācību iestāžu metodiskais kabinets, 1975
Bez gada
Nāras dziesma, solodziesmas (1928) pārlikums ● Krāj.: Latviešu padomju
komponistu skaņdarbi flautai un klavierēm. Rīga: Mācību iestāžu metodiskais
kabinets, 1975
2.3. Vokālā kamermūzika
Bērnībā
Es esmu jūrnieks ● Teksts – Lūcija Garūta ● Nošu manuskripts Lūcijas Garūtas
fondā
Studiju gados
Zelta sapnīt, aud vēl aud! ● Teksts – Fricis Bārda
It kā klusa šūpļa dziesma ● Teksts – Fricis Bārda ● Nošu manuskripts Lūcijas
Garūtas fondā
Pavasars nāk ● Teksts – Lūcija Garūta ● Veltījums Mildai Brehmanei-Štengelei
● Krāj. Lūcija Garūta. Dziesmas balsij un klavierēm. Sastādījis Māris Skuja. Rīga:
Liesma, 1982
![Page 39: INSTRUMENTĀLĀ KAMERMŪZIKA – STILISTISKAIS KONTEKSTS](https://reader030.vdocuments.site/reader030/viewer/2022020301/584a2b521a28ab0b678b558c/html5/thumbnails/39.jpg)
39
Kaut spētu! ● Teksts – Lūcija Garūta ● Nošu manuskripts Lūcijas Garūtas fondā ●
Nošu manuskripta kopija Rakstniecības un mūzikas muzejā
Tunelis ● Teksts – Lūcija Garūta ● Veltījums māsai Ernai ● Nošu materiāls Biezaišu
mūzikas krātuvē
Zem dzīvības koka ● Teksts – Fricis Bārda ● Nošu manuskripts Lūcijas Garūtas
fondā
1926
Bukurags ● Teksts – Fricis Bārda ● Nošu materiāls Biezaišu mūzikas krātuvē
Debess un jūra ● Teksts – Fricis Bārda ● Sērija 8 Līriskas dziesmas. Rīga: Autora
izdevums, 1932 ● Nošu manuskripts LNB-M
Draugs ● Teksts – Lūcija Garūta ● Veltījums manam draugam Marisam Vētram
● Sērija 8 Līriskas dziesmas. Rīga: Autora izdevums, 1932
Gaisma ● Teksts – Fricis Bārda
Jūras skūpsts ● Teksts – Lūcija Garūta ● Nošu manuskripta kopija LNB-M
Mans sapni ● Teksts – Lūcija Garūta ● A mon ami Georges Crouzat (Veltījums
manam draugam Žoržam Kruzā, Parīzē) ● Sērija 8 Līriskas dziesmas. Rīga: Autora
izdevums, 1932
1927
Jel labāk nerunā ● Teksts – Kārlis Jēkabsons ● Sērija 8 Līriskas dziesmas. Rīga:
Autora izdevums, 1932
1928
Aicinājums ● Teksts – Lūcija Garūta ● Nošu manuskripts LNB-M
Cilvēkam ● Teksts – Lūcija Garūta ● Nošu manuskripta kopija JVLMA arhīvā
(ar nosaukumu Dziesma – cilvēka dziesma) ● Nošu manuskripts Lūcijas Garūtas
fondā
Džanemas dziesma (no nepabeigtās operas Pasaka par nāvi) ● Teksts – Lūcija
Garūta, pēc Eduarda Vulfa darba motīviem ● Veltījums Mildai Brehmanei-Štengelei
● Rīga: Autora izdevums, 1938
![Page 40: INSTRUMENTĀLĀ KAMERMŪZIKA – STILISTISKAIS KONTEKSTS](https://reader030.vdocuments.site/reader030/viewer/2022020301/584a2b521a28ab0b678b558c/html5/thumbnails/40.jpg)
40
Kādēļ? ● Teksts – Lūcija Garūta ● Nošu manuskripts Lūcijas Garūtas fondā
Mans bērns, būtu valdnieks es ● Teksts – Viktors Igo ● Nošu materiāls Biezaišu
mūzikas krātuvē
Nāras dziesma ● Teksts – Lūcija Garūta ● Veltījums Zelmai Gothardei ● Nošu
manuskripta kopija LNB-M
Pie zvaigžņotās jūras ● Teksts – Lūcija Garūta ● Veltījums Mildai Brehmanei-
Štengelei ● Nošu manuskripta kopija LNB-M ● Nošu manuskripta kopija JVLMA
arhīvā
Pirmais zobiņš ● Teksts – Lūcija Garūta ● Veltījums Gaismiņai ● Nošu materiāls
Biezaišu mūzikas krātuvē
Rīta sveiciens ● Teksts – Lūcija Garūta
Šķiroties ● Teksts – Lūcija Garūta ● Veltījums Mildai Brehmanei-Štengelei ● Nošu
manuskripta kopija JVLMA arhīvā ● Sērija 8 Līriskas dziesmas. Rīga: Autora
izdevums, 1932
Šūpļa dziesma kalnu bērnam ● Teksts – Lūcija Garūta, pēc J. Sigurjsona lugas Kalnu
Ejvins ● Veltījums Zelmai Gothardei ● Sērija 8 Līriskas dziesmas. Rīga: Autora
izdevums, 1932
Zvaigžņu naktī ● Teksts – Lūcija Garūta ● Nošu manuskripta kopija LNB-M
1929
Es savās dvēsles dzelmēs nesu tevi ● Teksts – Lūcija Garūta ● Nošu manuskripta
kopija LNB-M
Trīs mācības ● Teksts – Aspazija ● Nošu manuskripta kopija LNB-M
Ilgas ● Teksts – Lūcija Garūta ● Nošu manuskripta kopija LNB-M
Kam tu nenāc? ● Teksts – Lūcija Garūta
Kvēlot, liesmot, sadegt ● Teksts – Lūcija Garūta ● Veltījums Dacei Akmentiņai ●
Nošu manuskripta kopija LNB-M
Pats ● Teksts – Jānis Rainis ● Nošu manuskripts Rakstniecības un mūzikas muzejā
Pēdēja skaņa ● Teksts – Lūcija Garūta ● Nošu manuskripta kopija LNB-M
![Page 41: INSTRUMENTĀLĀ KAMERMŪZIKA – STILISTISKAIS KONTEKSTS](https://reader030.vdocuments.site/reader030/viewer/2022020301/584a2b521a28ab0b678b558c/html5/thumbnails/41.jpg)
41
Skumstošā mīla ● Teksts – Lūcija Garūta ● Nošu manuskripta kopija LNB-M
Svētā mīla ● Teksts – Lūcija Garūta ● Veltījums vijolniekam Rūdolfam Miķelsonam
kāzu dienā ● Rīga: Autora izdevums, 1937 (2. izdevums) ● Krāj. Lūcija Garūta.
Dziesmas balsij un klavierēm. Sastādījis Māris Skuja. Rīga: Liesma, 1982
Ziemas pasaciņa ● Teksts – Lūcija Garūta ● Veltījums Draugam Moricam (Marisam
Vētram) ● Nošu manuskripta kopija LNB-M ● Krāj. Lūcija Garūta. Dziesmas balsij
un klavierēm. Sastādījis Māris Skuja. Rīga: Liesma, 1982
Zvaigznes un zeme ● Veltījums Ādolfam Kaktiņam ● Teksts – Fricis Bārda
● Krāj. Lūcija Garūta. Dziesmas balsij un klavierēm. Sastādījis Māris Skuja. Rīga:
Liesma, 1982
Bērna sirds ● Teksts – Lūcija Garūta ● Sērija 8 Līriskas dziesmas. Rīga: Autora
izdevums, 1932
Drūmās dienās ● Teksts – Lūcija Garūta ● Sērija 8 Līriskas dziesmas. Rīga: Autora
izdevums, 1932
Nākotnes cilvēks ● Teksts – Lūcija Garūta ● Nošu manuskripts Lūcijas Garūtas fondā
1932
Ej un ej ● Teksts – Romāns Gauja ● Nošu manuskripta kopija LNB-M
Grūtā brīdī ● Teksts – Lūcija Garūta ● Veltījums mātei ● Nošu manuskripta kopija
LNB-M
Kaukāza bērna dziesma svešumā ● Teksts – Lūcija Garūta ● Rīga: Autora izdevums,
1937
Tautai ● Teksts – Lūcija Garūta ● Žurn. Mūzikas Apskats, 1933, nr. 6, aprīļa
burtnīcas pielikums
Vakara blāzmā ● Teksts – Lūcija Garūta ● Krāj. Lūcija Garūta. Dziesmas balsij un
klavierēm. Sastādījis Māris Skuja. Rīga: Liesma, 1982
1933
Atmiņu dārzā ● Teksts – Lūcija Garūta
Baltā māsa (Māsa) ● Teksts – Lūcija Garūta ● Veltījums medicīnas māsai Emīlijai
Volbergai ● Nošu manuskripta kopija LNB-M ● Nošu manuskripts Rakstniecības un
mūzikas muzejā
![Page 42: INSTRUMENTĀLĀ KAMERMŪZIKA – STILISTISKAIS KONTEKSTS](https://reader030.vdocuments.site/reader030/viewer/2022020301/584a2b521a28ab0b678b558c/html5/thumbnails/42.jpg)
42
Griba ● Teksts – Lūcija Garūta ● Nošu manuskripts Lūcijas Garūtas fondā
Nāc, dosimies droši! (Gudrajam) ● Teksts – Lūcija Garūta ● Rīga: Autora izdevums,
1938 ● Krāj. Lūcija Garūta. Dziesmas balsij un klavierēm. Sastādījis Māris Skuja.
Rīga: Liesma, 1982
Kanaana ● Teksts – Biruta Skujeniece ● Nošu manuskripta kopija LNB-M
Mātes sirds ● Teksts – Vilis Plūdonis
Meitēn, manu meitenīt ● Teksts – Romāns Gauja ● Rīga: Autora izdevums, 1937
Šis pavasars ir mūsu ● Teksts – Lūcija Garūta ● Nošu manuskripta kopija LNB-M
Tava mīla (Tev) ● Teksts – Lūcija Garūta
Trauksmes putns ● Teksts – Biruta Skujeniece
Tu – atkal te! ● Teksts – Lūcija Garūta ● Krāj.: Lūcija Garūta. Dziesmas balsij un
klavierēm. Sastādījis Māris Skuja. Rīga: Liesma, 1982
Viens no daudziem ● Teksts – Vilis Plūdonis, no cikla Nakts līdz rītam ● Rīga:
Autora izdevums, 1937
Viena no daudzām ● Teksts – Vilis Plūdonis, no cikla Nakts līdz rītam ● Veltījums
Hertai Lūsei ● Manuskripts Lūcijas Garūtas fondā ● Rīga: Autora izdevums, 1938
Zārku vedējs ● Teksts – Biruta Skujeniece ● Nošu manuskripts Lūcijas Garūtas fondā
1934
Kas tie tādi spēka vīri ● Teksts – Vilis Plūdonis
Pēdējais stars ● Teksts – Lūcija Garūta ● Nošu manuskripta kopija LNB-M
Pēdējais vakars ● Teksts – Valdis Grēviņš ● Veltījums Agrīša piemiņai
Uz cita krasta ● Teksts – Anna Brigadere ● Nošu manuskripta kopija LNB-M
1935
Dzimtene pavasarī ● Teksts – Lūcija Garūta ● Rīga: Autora izdevums, 1936 ● Krāj.
Lūcija Garūta. Dziesmas. Rīga, 1972 ● Krāj. Lūcija Garūta. Dziesmas balsij un
klavierēm. Sastādījis Māris Skuja. Rīga: Liesma, 1982
![Page 43: INSTRUMENTĀLĀ KAMERMŪZIKA – STILISTISKAIS KONTEKSTS](https://reader030.vdocuments.site/reader030/viewer/2022020301/584a2b521a28ab0b678b558c/html5/thumbnails/43.jpg)
43
Sirds ● Teksts – Anna Brigadere ● Nošu manuskripts Lūcijas Garūtas fondā
1936
Dzīvei ● Teksts – Lūcija Garūta ● Veltījums Hertai Lūsei ● Nošu manuskripta kopija
LNB-M
Mūzai ● Teksts – Lūcija Garūta ● Veltījums Mildai Brehmanei-Štengelei
1937
Pēdējā dziesma ● Teksts – Lūcija Garūta ● Veltījums Aleksandra
Jankovska piemiņai
1938
Mūžam mana ● Teksts – Fricis Bārda ● Nošu manuskripta kopija LNB-M
1939
Lietiņš ● Teksts – Kārlis Skalbe ● Rīga: LVI, 1958
Rudens ● Teksts – Kārlis Skalbe ● Krāj. Latviešu komponistu solodziesmas dažādām
balsīm. Rīga: Mācību iestāžu metodiskais kabinets, 1981
1940
Liec ausi pie zemes un klausies ● Teksts – Anna Brigadere ● Nošu manuskripta
kopija LNB-M
Aizvestais ● Teksts – Kārlis Skalbe ● Veltījums Edgaram Samtam ● Nošu
manuskripta kopija LNB-M
Kalnā kāpējs ● Teksts – Jānis Rainis ● Lūcija Garūta. Dziesmas balsij un klavierēm.
Sastādījis Māris Skuja. Rīga: Liesma, 1982
Krusts jūras krastā ● Teksts – Lūcija Garūta ● Nošu manuskripta kopija LNB-M
Mēness laiva ● Teksts – Jānis Rainis ● Veltījums Mildai Brehmanei-Štengelei ●
Lūcija Garūta. Dziesmas balsij un klavierēm. Sastādījis Māris Skuja. Rīga: Liesma,
1982 ● Krāj. Vokālā hrestomātija augstai un vidējai balsij. Rīga: Mācību iestāžu
metodiskais kabinets, 1978
Mieru, sirds! ● Teksts – Rabindranats Tagore ● Nošu manuskripts Rakstniecības un
mūzikas muzejā ● Nošu materiāls Biezaišu mūzikas krātuvē
No savām darba dienām izkal savu laimi! ● Teksts – Lūcija Garūta ● Nošu
manuskripta kopija LNB-M
![Page 44: INSTRUMENTĀLĀ KAMERMŪZIKA – STILISTISKAIS KONTEKSTS](https://reader030.vdocuments.site/reader030/viewer/2022020301/584a2b521a28ab0b678b558c/html5/thumbnails/44.jpg)
44
Sirmā arāja nāve ● Teksts – Lūcija Garūta ● Nošu manuskripta kopija LNB-M
Zelta ozoli debesīs staro ● Teksts – Kārlis Skalbe ● Nošu manuskripta kopija LNB-M
Svētī šo zemi ● Teksts – Lūcija Garūta
Mums mūžam brīviem, latvji būt ● Teksts – Lūcija Garūta
Nes krūtīs saules spēku, latvi ● Teksts – Lūcija Garūta
Pār dzimtenes birzēm ● Teksts – Lūcija Garūta ● Nošu manuskripts LNB-M (ar
orķestra pavadījumu)
1941
Aizvestais ● Teksts – Kārlis Skalbe ● Nošu manuskripta kopija LNB-M
Snieg ● Teksts – Zinaīda Lazda ● Nošu manuskripta kopija (nepabeigta) LNB-M
Šūpļa dziesma ● Teksts – Lūcija Garūta
1942
Dzimtene ● Teksts – Kārlis Skalbe ● Nošu manuskripta kopija LNB-M
Lūgšana ● Teksts – Lūcija Garūta ● Veltījums No dzimtenes aizvestajiem latvjiem ●
Nošu manuskripta kopija LNB-M
Māte aizvestam dēlam ● Teksts – Andrejs Eglītis ● Nošu manuskripta kopija LNB-M
● Nošu manuskripta kopija JVLMA arhīvā
1943
Aijā dziesmiņa ● Teksts – Lūcija Garūta ● Krāj. Lūcija Garūta. Dziesmas balsij un
klavierēm. Sastādījis Māris Skuja. Rīga: Liesma, 1982
Mazās bārenītes dziesmiņa ● Teksts – Lūcija Garūta ● Nošu manuskripta kopija
LNB-M
Draugi ● Teksts – Andrejs Eglītis ● Nošu manuskripta kopija LNB-M
Viss, viss nu vienā vārdā likts ● Teksts – Andrejs Eglītis ● Veltījums Hertai Lūsei ●
Nošu manuskripta kopija LNB-M
![Page 45: INSTRUMENTĀLĀ KAMERMŪZIKA – STILISTISKAIS KONTEKSTS](https://reader030.vdocuments.site/reader030/viewer/2022020301/584a2b521a28ab0b678b558c/html5/thumbnails/45.jpg)
45
1941/1943
Dēls, tagad ciešāk ņem arklu rokās ● Teksts – Lūcija Garūta ● Nošu manuskripta
kopija LNB-M
Dziesma par trimdinieka māti ● Teksts – Aleksandrs Pelēcis
Latviešu ticība ● Teksts – Leonīds Breikšs ● Nošu manuskripta kopija JVLMA
arhīvā
Latviešu karavīram ● Teksts – Andrejs Eglītis
Tik manā dzimtenē ● Teksts – Andrejs Eglītis ● Veltījums Andrejam Eglītim ● Nošu
manuskripta kopija LNB-M ● Nošu manuskripts Rakstniecības un mūzikas muzejā
Tērces ● Teksts – Leonīds Breikšs
Savā zemē ● Teksts – Andrejs Eglītis ● Nošu manuskripta kopija LNB-M
Varoņgars balsij un klavierēm (arī kantāte korim) ● Teksts – Andrejs Eglītis ● Nošu
manuskripta kopija LNB-M
Zemes dēls ● Teksts – Leonīds Breikšs ● Veltījums Marisam Vētram ● Nošu
manuskripta kopija LNB-M
Mēnesnīca ● Teksts – Andrejs Eglītis ● Nošu manuskripta kopija LNB-M ● Nošu
manuskripta kopija LNB reto grāmatu un rokrakstu nodaļā
Krastā ● Teksts – Andrejs Eglītis ● Nošu manuskripta kopija LNB-M ● Nošu
manuskripta kopija LNB reto grāmatu un rokrakstu nodaļā
Mazs veltījums ● Teksts – Leonīds Breikšs ● Veltījums Mildai Brehmanei-Štengelei
● Nošu manuskripta kopija LNB-M
Zemdega ● Teksts – Andrejs Eglītis
Vētra ● Teksts – Andrejs Eglītis ● Veltījums Ādolfam Kaktiņam ● Nošu manuskripta
kopija LNB-M
Ziemciešu tauta ● Teksts – Andrejs Eglītis ● Veltījums Ādolfam Kaktiņam ● Nošu
manuskripta kopija LNB-M
![Page 46: INSTRUMENTĀLĀ KAMERMŪZIKA – STILISTISKAIS KONTEKSTS](https://reader030.vdocuments.site/reader030/viewer/2022020301/584a2b521a28ab0b678b558c/html5/thumbnails/46.jpg)
46
1945/1946
Pavasara dziesma ● Teksts – Jānis Rainis ● Nošu manuskripta kopija LNB-M
1950
Apinītis ● Teksts – Kārlis Eliass ● Nošu manuskripts Lūcijas Garūtas fondā
1952
Tev ● Teksts – Tālivaldis Brička ● Rīga: LVI, 1958
1953
Pirmās skolas dienas rīts ● Teksts – Lūcija Garūta ● Krāj. Lūcija Garūta. Dziesmas.
Rīga: Filharmonija, 1972
Vienīgā zvaigzne ● Teksts – Jānis Rainis ● Nošu manuskripta kopija LNB-M
1963
Dziesmas spēks ● Teksts – Lūcija Garūta ● Veltījums Mildai Brehmanei-Štengelei
70 gadu dzimšanas dienā
Kaija brīnišķā (versija balsij ar klavierēm) ● Teksts – Lūcija Garūta ● Veltījums
Valentīnai Tereškovai ● Nošu manuskripts Rakstniecības un mūzikas muzejā (Artas
Piles kolekcija)
Jūra, plašā jūra (versija balsij ar klavierēm) ● Teksts – Lūcija Garūta ● Nošu
manuskripts Rakstniecības un mūzikas muzejā (Artas Piles kolekcija)
1964
Mūža darbs ● Teksts – Lūcija Garūta ● Veltījums prof. Kārlim Balodim
1965
Sirmai māmuliņai ● Teksts – Mirdza Ķempe ● Nošu manuskripts Rakstniecības un
mūzikas muzejā (Artas Piles kolekcija)
1966
Māte ● Teksts – Leons Paegle ● Nošu materiāls LNB-M
Sirmai skolotājai ● Teksts – Lūcija Garūta ● Veltījums skolotājai Elvīrai Lauvai ●
Nošu manuskripts Lūcijas Garūtas fondā
![Page 47: INSTRUMENTĀLĀ KAMERMŪZIKA – STILISTISKAIS KONTEKSTS](https://reader030.vdocuments.site/reader030/viewer/2022020301/584a2b521a28ab0b678b558c/html5/thumbnails/47.jpg)
47
1967
Viņu spēks ● Teksts – Lūcija Garūta (Velte Lielā Oktobra 50. gadadienai) ● Nošu
manuskripts JVLMA arhīvā un LNB-M
Gaismas pils ● Teksts – Jānis Rainis ● Nošu manuskripta kopija LNB-M ● Nošu
manuskripta kopija JVLMA arhīvā
Šīs lielās dienas tev liecina ● Teksts – Jānis Rainis ● Krāj. Lūcija Garūta. Dziesmas
balsij un klavierēm. Sastādījis Māris Skuja. Rīga: Liesma, 1982
Devēji (Veltījums Mirdzai Ķempei 60. dzimšanas dienā) ● Teksts – Mirdza Ķempe ●
Krāj. Vokālā hrestomātija augstai un vidējai balsij. Rīga: Mācību iestāžu metodiskais
kabinets, 1978 ● Krāj. Lūcija Garūta. Dziesmas balsij un klavierēm. Sastādījis Māris
Skuja. Rīga: Liesma, 1982
1968
Tautas dziesmu pūrs ● Teksts – Lūcija Garūta ● Veltījums Latvju tautas dziesmas
rūpīgajam krājējam un pētniekam Jēkabam Vītoliņam 70. gada dienā 5. VIII 1968 ●
Nošu manuskripta kopija LNB-M ● Krāj. Lūcija Garūta. Dziesmas balsij un
klavierēm. Sastādījis Māris Skuja. Rīga: Liesma, 1982
1973
Sveiciens ● Teksts – Lūcija Garūta ● Veltījums Mildai Brehmanei-Štengelei 80 gadu
jubilejā ● Nošu manuskripts LU Akadēmiskās bibliotēkas Rokrakstu un reto grāmatu
nodaļā
Bez gada
Aizgājušie ● Teksts – Lūcija Garūta ● Nošu manuskripta kopija JVLMA arhīvā
Atpestīšana ● Teksts – Andrejs Eglītis ● Veltījums Mildai Brehmanei-Štengelei ●
Rašanās gads nezināms ● Nošu manuskripta kopija LNB-M
Jaunais laiks (no cikla Vētras sēja) ● Teksts – Jānis Rainis ● Nošu manuskripta
kopija LBN-M
Dvēsle, skumjās nenobāli ● Teksts – Gaisma Krastiņš ● Nošu manuskripts LNB-M
Dziesma-Grietiņa ● Teksts – Lūcija Garūta ● Nošu manuskripts Rakstniecības un
mūzikas muzeja arhīvā (Gabrielas Vīksnas fonds)
Dzintarjūra ● Teksts – Lūcija Garūta ● Rašanās gads nezināms ● Nošu manuskripta
kopija Lūcijas Garūtas fondā
![Page 48: INSTRUMENTĀLĀ KAMERMŪZIKA – STILISTISKAIS KONTEKSTS](https://reader030.vdocuments.site/reader030/viewer/2022020301/584a2b521a28ab0b678b558c/html5/thumbnails/48.jpg)
48
Pret pavasari ● Teksts – Andrejs Eglītis ● Rašanās gads nezināms ● Nošu
manuskripta kopija LNB-M
Sniegs ● Teksts – Andrejs Eglītis ● Nošu manuskripta kopija LNB-M
Tēvs dēlam ● Teksts – Lūcija Garūta ● Nošu manuskripta kopija LNB-M
Sargi šo zemi ● Teksts – Lūcija Garūta ● Nošu manuskripta kopija LNB-M (balsij ar
klavierēm; arī versijā balsij ar mežragu; arī versijā balsij ar vijoli) ● Nošu
manuskripta kopija LNB Reto grāmatu un rokrakstu nodaļā ● Nošu manuskripts
Rakstniecības un mūzikas muzejā
Vēlējums bērnam ● Teksts – Lūcija Garūta ● Nošu manuskripta kopija LNB-M ●
Nošu manuskripts Rakstniecības un mūzikas muzejā
Zīlītes vēsts (no cikla Vētras sēja) ● Teksts – Jānis Rainis ● Nošu manuskripta kopija
LBN-M ● Nošu manuskripta kopija JVLMA arhīvā
Dziesmas balsij, vijolei un klavierēm
1926
Šūpļa dziesma sapnītim ● Teksts – Fricis Bārda ● Nošu manuskripts Lūcijas Garūtas
fondā
Mirdzošā tīklā ● Teksts – Lūcija Garūta ● Krāj. Lūcija Garūta. Dziesmas. Rīga:
Filharmonija, 1972
Tautasdziesmu apdares balsij klavieru pavadījumā
1926
Div’ dūjiņas ● Nošu manuskripts Lūcijas Garūtas fondā
1929
Ej, saulīte, drīz pie Dieva! ● Veltījums Malvīnei Vīgnerei-Grīnbergai
● Rīga: Autora izdevums [pēc 1929] ● Krāj. Lūcija Garūta. Dziesmas. Rīga:
Filharmonija, 1972
1943
Karavīri bēdājās
1953
Ak tu manu kumeliņu ● Krāj. Latviešu tautas dziesmas. Sastādījusi Paula Līcīte.
Rīga: LVI, 1960
![Page 49: INSTRUMENTĀLĀ KAMERMŪZIKA – STILISTISKAIS KONTEKSTS](https://reader030.vdocuments.site/reader030/viewer/2022020301/584a2b521a28ab0b678b558c/html5/thumbnails/49.jpg)
49
1959
No jūriņas izpeldēja ● Krāj. Latviešu tautas dziesmas. Sastādījusi Paula Līcīte. Rīga:
LVI, 1960
Sudrabota zīle brēca ● Krāj. Latviešu tautas dziesmas. Sastādījusi Paula Līcīte. Rīga:
LVI, 1960
Ai zaļāi līdaciņa ● Nošu manuskripts Lūcijas Garūtas fondā
Bez gada
Mana balta māmuliņa ● Krāj. Lūcija Garūta. Dziesmas. Rīga: Filharmonija, 1972
Rīga: Filharmonija, 1972
Vokālie ansambļi klavieru pavadījumā
1926
Gaismas bērnu aicinājums. Duets ● Teksts – Lūcija Garūta ● Nošu manuskripta
kopija LNB-M
1928
Dzīvībai. Duets ● Teksts – Lūcija Garūta ● Nošu manuskripta kopija LNB-M
Tā diena nāks. Tercets ● Teksts – Lūcija Garūta ● Nošu manuskripta kopija LNB-M
1929
Atmoda. Duets ● Teksts – Lūcija Garūta ● Nošu manuskripts LNB-M
1938
Aicinājums. Duets ● Teksts – Lūcija Garūta ● Nošu manuskripta kopija LBN-M
1939
Sarkanota saule lēca. Duets ● Veltījums Mildai Brehmanei-Štengelei un Hertai Lūsei
● Teksts – Aspazija ● Nošu manuskripta kopija LNB-M
1940
Ziema. Duets ● Veltījums Mildai Brehmanei-Štengelei un Hertai Lūsei ● Teksts –
Rūdolfs Blaumanis ● Nošu manuskripta kopija LNB-M ● Nošu manuskripts Lūcijas
Garūtas fondā
![Page 50: INSTRUMENTĀLĀ KAMERMŪZIKA – STILISTISKAIS KONTEKSTS](https://reader030.vdocuments.site/reader030/viewer/2022020301/584a2b521a28ab0b678b558c/html5/thumbnails/50.jpg)
50
Pirmie pēckara gadi
Sniega diena. Duets ● Teksts – Jānis Rainis ● Nošu manuskripts LNB-M ● Nošu
manuskripta kopija LNB reto grāmatu un rokrakstu nodaļā
Bez gada
Mirušiem cīnītājiem. Duets ● Teksts – Paulīna Bārda ● Rašanās gads nezināms ●
Nošu manuskripta kopija Lūcijas Garūtas fondā
Latvju saule. Tercets ● Teksts – Lūcija Garūta ● Rašanās gads nezināms ● Nošu
manuskripta kopija LNB-M
Tautasdziesmu apdares vokālajam ansamblim klavieru pavadījumā
1942
Es karāi aiziedams. Duets
Pūt, vējiņi. Sekstets
1954
Ozolīti, zemzarīti. Tercets ● Rīga: LVI, 1954
Pūt, vējiņi. Duets ● Rīga: LVI, 1954
Rīga dimd. Duets ● Rīga: LVI, 1954
1960
Ieva ziedēj’ ar ābeli. Tercets ● Krāj. Latviešu tautas dziesmas. Sastādījusi Paula
Līcīte. Rīga: LVI, 1960 ● Krāj. Vokālā hrestomātija augstai un vidējai balsij. Rīga:
Mācību iestāžu metodiskais kabinets, 1981
Bez gada
Līdzat, meitas, man dziedāti. Tercets ● Krāj. Latviešu tautas dziesmas. Sastādījusi
Paula Līcīte. Rīga: LVI, 1960 ● Krāj. Vokālā hrestomātija augstai un vidējai balsij.
Rīga: Mācību iestāžu metodiskais kabinets, 1981
Kam tu lūzi, ozoliņi ● balsij, vijolei, čellam un klavierēm ● Nošu manuskripts
Rakstniecības un mūzikas muzejā
![Page 51: INSTRUMENTĀLĀ KAMERMŪZIKA – STILISTISKAIS KONTEKSTS](https://reader030.vdocuments.site/reader030/viewer/2022020301/584a2b521a28ab0b678b558c/html5/thumbnails/51.jpg)
51
3. PIELIKUMS
Diskogrāfija
3.1. Izdotie skaņieraksti
Skaņuplates un skaņu kasetes
Kaija brīnišķā. Atskaņo Jānis Zābers (tenors), Lūcija Garūta (klavieres). Ieraksti
skaņuplatē Latviešu komponistu solo dziesmas 2 (1975). Rīga: Melodija, M10-
37097-8
Kalnā kāpējs / Meitēn, manu meitenīt / Grūtā brīdī / Lietiņš / Draugs. Atskaņo
Kārlis Zariņš (tenors), Inta Villeruša (klavieres). Tautas dziesmu pūrs / Pavasaris
nāk / Devēji. Atskaņo Žermēna Heine-Vāgnere (soprāns), Vilma Cīrule (klavieres).
Zvaigznes un zeme / Viens no daudziem. Atskaņo Pēteris Grāvelis (baritons), Māris
Skuja (klavieres). Mirdzošā tīklā. Atskaņo Leonarda Daine (mecosoprāns), Uldis
Sprūdžs (vijole), Inta Villeruša (klavieres). Mans sapnis / Dzīvei. Atskaņo Leonarda
Daine (mecosoprāns), Inta Villeruša (klavieres). Aijā dziesmiņa. Atskaņo Leonarda
Daine (mecosoprāns), Pēteris Sīpolnieks (ērģeles) Svētā mīla. Atskaņo Leonarda
Daine (mecosoprāns), Latvijas PSR Valsts simfoniskais orķestris, diriģents Romualds
Kalsons. Ieraksti skaņuplatē Solo dziesmas / Lūcija Garūta (1980). Rīga: Melodija,
M10-43525-6
Meditācija / Trešā prelīde. Atskaņo RPIVA mūzikas fakultātes studenti un docētāji.
Ieraksti skaņu kasetē Mēs mūzikā (1999). Rīga: RPIVA
Prelīdes E dur, Des dur, cis moll. Atskaņo Hermanis Brauns (klavieres). Ieraksti
skaņuplatē Lūcija Garūta. Koncerts klavierēm ar orķestri (b. g.). Rīga: Melodija
33D-010990
Septiņas latviešu tautas dziesmas. Atskaņo Hermanis Brauns (klavieres). Ieraksti
skaņuplatē Fortepiannye proizvedenija latyšskih kompozitorov (b. g.). Rīga:
Melodija 33D-02927
Mana dzimtene. Atskaņo Astra Kalniņa (soprāns), Marija Valka (Marie Walck,
klavieres). Ieraksti skaņuplatē Astra Kalniņa dzied (b. g). Detroit, Michigan: KRC
sound recording
![Page 52: INSTRUMENTĀLĀ KAMERMŪZIKA – STILISTISKAIS KONTEKSTS](https://reader030.vdocuments.site/reader030/viewer/2022020301/584a2b521a28ab0b678b558c/html5/thumbnails/52.jpg)
52
Tvarti
Elēģija. Atskaņo Māris Villerušs (čells), Inta Villeruša (klavieres). Ieraksti tvartā Lai
slava skan (1998). Rīga: Māris Villerušs, Inta Villeruša, Brigita Saiva
Lūgšana. Atskaņo Jānis Bulavs (vijole), Larisa Bulava (ērģeles). Ieraksti tvartā
Kamermūzika (2000). LIMA, MRCDK 017
Vakara blāzma. Atskaņo Žermēna Heine-Vāgnere (soprāns), Vilma Cīrule
(klavieres). Ieraksti 2 CD Žermēna Heine-Vāgnere (2003). Rīga: Latvijas Nacionālā
opera
Prelīdes E dur, Des dur. Atskaņo Juris Žvikovs (klavieres). Ieraksti 2 CD Latviešu
klaviermūzikas antoloģija (2006). Rīga: Juris Žvikovs
Sendienas / Etīde Teika / Prelīde h moll / Prelīde E dur / Prelīde cis moll / Prelīde
Des dur. Atskaņo Dzintra Erliha (klavieres). Ieraksti tvartā Zvaigznes skatiens
(2008). Rīga: Dzintra Erliha
Nāras dziesma. Atskaņo Ilona Meija (flauta). Elēģija. Atskaņo Ivars Bezprozvanovs
(čells). Vētra / Ziemciešu tauta. Atskaņo Krišjānis Norvelis (bass). Vakara blāzmā /
Kalnā kāpējs / Ziemas pasaciņa / Svētā mīla. Atskaņo Baiba Berķe (mecosoprāns).
Daina / Nožēla (Dramatisks moments). Atskaņo Tatjana Ostrovska (vijole). Etīde
Steinway ilgskaņu pedālim Sēru melodija / etīde Steinway ilgskaņu pedālim Teika
/ etīde Steinway ilgskaņu pedālim Zvani / etīde Steinway ilgskaņu pedālim Zēns ar
brīnumkoklīti. Atskaņo Dzintra Erliha (klavieres). Meitēn, manu meitenīt / Bērna
sirds / Mans sapni. Atskaņo Ingus Pētersons (tenors). Dzimtene pavasarī / Tautai.
Atskaņo Aivars Krancmanis (baritons).10
Ieraksti tvartā Kvēlot, liesmot, sadegt
(2010). Rīga: Dzintra Erliha
Sudrabota zīle brēca; No jūriņas izpeldēja. Aura Raiskuma (soprāns), Rodžers
Hīgnejs (Roger Heagney, klavieres). Ieraksti tvartā Volfgangs Dārziņš. 8 Latvian
Folk Songs (s. a.). Sweden: Latvian Music
Mana dzimtene. Atskaņo Skaidrīte Līduma-Hildebrante (soprāns), Valdis Treimanis
(klavieres). Ieraksti tvartā Tai klusai stundai dziedu (b. g.). United States: Pinebrook
10
Visu tvartā ietverto solodziesmu un instrumentālo kameransambļu klavierpavadījumus atskaņo
Dzintra Erliha
![Page 53: INSTRUMENTĀLĀ KAMERMŪZIKA – STILISTISKAIS KONTEKSTS](https://reader030.vdocuments.site/reader030/viewer/2022020301/584a2b521a28ab0b678b558c/html5/thumbnails/53.jpg)
53
3.2. Citi promocijas darbā aplūkotie skaņieraksti11
Klavierdarbi
Variācijas fis moll (1975). Atskaņo Vilma Cīrule (klavieres)
Četras prelīdes (1975). Atskaņo Vilma Cīrule (klavieres)
Četras prelīdes (1989). Atskaņo Valdis Jancis (klavieres)
Četras prelīdes (2009). Atskaņo Armands Ābols (klavieres)
Pirmā prelīde / Trešā prelīde (1974). Atskaņo Gunta Dukāte (klavieres)
Pirmā prelīde / Otrā prelīde (2002). Atskaņo Arturs Ozoliņš (klavieres)
Variācijas par latviešu tautasdziesmu Karavīri bēdājās (1990). Atskaņo Daiga
Blumberga (klavieres)
Meditācija (1958). Atskaņo Lūcija Garūta (klavieres)
Meditācija (1999, 2004). Atskaņo Valdis Jancis (klavieres)
Četras etīdes Steinway ilgskaņu pedālim (2001). Atskaņo Andrejs Bilalovs
(klavieres)
Sendienas (1965). Atskaņo Ieva Zariņa (klavieres)
Sendienas (1957). Atskaņo Valdis Krastiņš (klavieres)
Septiņas latviešu tautas dziesmas (1974). Atskaņo Daina Vīlipa (klavieres)
Instrumentālā kamermūzika
Elēģija (1985). Atskaņo Māris Villerušs (čells), Inta Villeruša (klavieres)
Lūgšana (2002). Atskaņo Rasma Lielmane (vijole), Ventis Zilberts (klavieres)
Lūgšana (2002). Atskaņo Rasma Lielmane (vijole), Arturs Ozoliņš (klavieres)
Nožēla (Dramatisks moments, 1977). Atskaņo Valdis Zariņš (vijole), Ieva Zariņa
(klavieres)
Nožēla (Dramatisks moments, 2002). Atskaņo Rasma Lielmane (vijole), Ventis
Zilberts (klavieres)
11
Ja nav norādīts citādi, šajā rubrikā minētie skaņieraksti glabājas Latvijas Radio arhīvā.
![Page 54: INSTRUMENTĀLĀ KAMERMŪZIKA – STILISTISKAIS KONTEKSTS](https://reader030.vdocuments.site/reader030/viewer/2022020301/584a2b521a28ab0b678b558c/html5/thumbnails/54.jpg)
54
Klavieru trio (1956). Atskaņo Vilma Cīrule (klavieres), Indulis Dālmanis (vijole) un
Ernests Bertovskis (čells)
Klavieru trio (1982). Atskaņo Valdis Jancis (klavieres), Juris Švolkovskis (vijole) un
Māris Villerušs (čells)
Klavieru trio (2005). Atskaņo Keiko Fudzisiro (Keiko Fujishiro, klavieres), Hideto
Nomura (Hideto Nomura, vijole) un Kjonga A Ima (Kyong A Im, čells). Ieraksta
oriģināls glabājas Lūcijas Garūtas fondā
Klavieru trio (2007). Atskaņo Altenberga trio: Klauss Kristiāns Šusters (Claus-
Christian Schuster, klavieres), Amirams Gancs (Amiram Ganz, vijole) un Aleksandrs
Geberts (Alexander Gebert, čells)
Daina (1956). Atskaņo Lida Rubene (vijole), Jevgeņijs Krāmers (klavieres)
Daina (1977). Atskaņo Valdis Zariņš (vijole), Ieva Zariņa (klavieres)
Daina (2003). Atskaņo Rasma Lielmane (vijole), Ventis Zilberts (klavieres)
Nāras dziesma (1972). Atskaņo Vilnis Strautiņš (flauta), Inta Villeruša (klavieres)
Vokālā kamermūzika
Grūtā brīdī (b. g.). Atskaņo Herta Lūse (mecosoprāns), Anatolijs Bērzkalns
(klavieres)
Grūtā brīdī (1977). Atskaņo Leonarda Daine (mecosoprāns), Inta Villeruša
(klavieres)
Dzimtene pavasarī / Kalnā kāpējs / Meitēn, manu meitenīt / Grūtā brīdī / Lietiņš /
Draugs (1971). Atskaņo Kārlis Zariņš (tenors), Inta Villeruša (klavieres)
Mēness laiva / Aijā dziesmiņa / Lietiņš (1958). Atskaņo Milda Brehmane-Štengele
(mecosoprāns), Lūcija Garūta (klavieres)
Mēness laiva (2004). Atskaņo Maija Kovaļevska (soprāns), Pēteris Plakidis
(klavieres)
Kaija brīnišķā (1964). Atskaņo Jānis Zābers (tenors), Lūcija Garūta (klavieres)
Devēji (1971). Atskaņo Žermēna Heine-Vāgnere (soprāns), Vilma Cīrule (klavieres)
Devēji (1977). Atskaņo Žermēna Heine-Vāgnere (soprāns), Inta Villeruša (klavieres)
![Page 55: INSTRUMENTĀLĀ KAMERMŪZIKA – STILISTISKAIS KONTEKSTS](https://reader030.vdocuments.site/reader030/viewer/2022020301/584a2b521a28ab0b678b558c/html5/thumbnails/55.jpg)
55
DVD
Mans sapni / Ej, saulīte, drīz pie Dieva / Aijā dziesmiņa. Atskaņo Anda Martina
(soprāns), Dzintra Erliha (klavieres). Koncertieraksts DVD Mazajā Ģildē 2009. gada
19. maijā. Ieraksts glabājas D. Erlihas privātarhīvā
Mans sapni / Ej, saulīte, drīz pie Dieva / Aijā dziesmiņa. Atskaņo Vilma Indra Vītols
(mecosoprāns), Dzintra Erliha (klavieres). Koncertieraksts DVD Heliconian
koncertzālē Toronto 2011. gada 27. martā. Ieraksts glabājas D. Erlihas privātarhīvā
![Page 56: INSTRUMENTĀLĀ KAMERMŪZIKA – STILISTISKAIS KONTEKSTS](https://reader030.vdocuments.site/reader030/viewer/2022020301/584a2b521a28ab0b678b558c/html5/thumbnails/56.jpg)
56
4. PIELIKUMS
Nošu piemēri
4.1. Nošu piemēru rādītājs
1. piemērs [Es esmu jūrnieks]12
2. piemērs [Hanss Šmits, Albuma lapa]
3. piemērs [Meditācija]
4. piemērs [Elēģija]
5. piemērs [Lūgšana]
6. piemērs [Rudenī]
7. piemērs [kantāte Dievs, Tava zeme deg!]
8. piemērs [Teika]
9. piemērs [Mans sapni]
10. piemērs [Pirmā prelīde]
11. piemērs [Otrā prelīde]
12. piemērs [Trešā prelīde]
13. piemērs [Ceturtā prelīde]
14.a piemērs [Šūpļa dziesma kalnu bērnam]
14.b piemērs [Šūpļa dziesma kalnu bērnam]
15. piemērs [Sonāte vijolei un klavierēm]
16. piemērs [Pēteris Čaikovskis, Sestā simfonija, galvenā partija]
17. piemērs [Ilgas]
18. piemērs [Svētā mīla]
19. piemērs [Largo e andante religioso]
20. piemērs [Daina]
12
Rādītājā minēto skaņdarbu autore, ja nav norādīts citādi, ir Lūcija Garūta.
![Page 57: INSTRUMENTĀLĀ KAMERMŪZIKA – STILISTISKAIS KONTEKSTS](https://reader030.vdocuments.site/reader030/viewer/2022020301/584a2b521a28ab0b678b558c/html5/thumbnails/57.jpg)
57
21. piemērs [Sēru pasakalja par Veronikas Rekevičas tēmu]
22. piemērs [Sveiciens]
23. piemērs [Pirmā prelīde]
24. piemērs [Otrā prelīde]
25.a piemērs [etīde Zēns ar brīnumkoklīti]
25.b piemērs [Pirmā prelīde]
26. piemērs [Variācijas par tautasdziesmu Karavīri bēdājās]
27. piemērs [Aleksandrs Skrjabins, prelūdija op.11 nr.10]
28. piemērs [Variācijas par tautasdziesmu Karavīri bēdājās]
29. piemērs [Debess un jūra]
30. piemērs [Džanemas dziesma]
31. piemērs [Šķiroties]
32. piemērs [Variācijas par tautasdziesmu Karavīri bēdājās]
33. piemērs [Trešā prelīde]
34. piemērs [etīde Sēru melodija]
35. piemērs [Variācijas par tautasdziesmu Karavīri bēdājās]
36. piemērs [etīde Zvani]
37. piemērs [Variācijas par tautasdziesmu Karavīri bēdājās]
38. piemērs [Trešā prelīde]
39. piemērs [Ceturtā prelīde]
40. piemērs [Kalnā kāpējs]
41. piemērs [Mēnesnīca]
42. piemērs [Krusts jūras krastā]
43. piemērs [Drūmās dienās]
44. piemērs [Kas tie tādi spēka vīri]
45. piemērs [Liec ausi pie zemes un klausies]
![Page 58: INSTRUMENTĀLĀ KAMERMŪZIKA – STILISTISKAIS KONTEKSTS](https://reader030.vdocuments.site/reader030/viewer/2022020301/584a2b521a28ab0b678b558c/html5/thumbnails/58.jpg)
58
46. piemērs [Zvaigznes un zeme]
47. piemērs [Trīs mācības]
48. piemērs [Zvaigznes un zeme]
49. piemērs [Skumstošā mīla]
50. piemērs [Kalnā kāpējs]
51. piemērs [Bērna sirds]
52. piemērs [Ziemciešu tauta]
![Page 59: INSTRUMENTĀLĀ KAMERMŪZIKA – STILISTISKAIS KONTEKSTS](https://reader030.vdocuments.site/reader030/viewer/2022020301/584a2b521a28ab0b678b558c/html5/thumbnails/59.jpg)
59
4.2. Nošu piemēri
1. piemērs [Es esmu jūrnieks]13
2. piemērs [Hanss Šmits, Albuma lapa]
3. piemērs [Meditācija]
13
Nošu piemēros citēto skaņdarbu autore, ja nav norādīts citādi, ir Lūcija Garūta.
![Page 60: INSTRUMENTĀLĀ KAMERMŪZIKA – STILISTISKAIS KONTEKSTS](https://reader030.vdocuments.site/reader030/viewer/2022020301/584a2b521a28ab0b678b558c/html5/thumbnails/60.jpg)
60
4. piemērs [Elēģija]
5. piemērs [Lūgšana]
![Page 61: INSTRUMENTĀLĀ KAMERMŪZIKA – STILISTISKAIS KONTEKSTS](https://reader030.vdocuments.site/reader030/viewer/2022020301/584a2b521a28ab0b678b558c/html5/thumbnails/61.jpg)
61
6. piemērs [Rudenī]
7. piemērs [kantāte Dievs, Tava zeme deg!]
8. piemērs [Teika]
![Page 62: INSTRUMENTĀLĀ KAMERMŪZIKA – STILISTISKAIS KONTEKSTS](https://reader030.vdocuments.site/reader030/viewer/2022020301/584a2b521a28ab0b678b558c/html5/thumbnails/62.jpg)
62
9. piemērs [Mans sapni]
10. piemērs [Pirmā prelīde]
11. piemērs [Otrā prelīde]
![Page 63: INSTRUMENTĀLĀ KAMERMŪZIKA – STILISTISKAIS KONTEKSTS](https://reader030.vdocuments.site/reader030/viewer/2022020301/584a2b521a28ab0b678b558c/html5/thumbnails/63.jpg)
63
12. piemērs [Trešā prelīde]
13. piemērs [Ceturtā prelīde]
14.a piemērs [Šūpļa dziesma kalnu bērnam]
![Page 64: INSTRUMENTĀLĀ KAMERMŪZIKA – STILISTISKAIS KONTEKSTS](https://reader030.vdocuments.site/reader030/viewer/2022020301/584a2b521a28ab0b678b558c/html5/thumbnails/64.jpg)
64
14.b piemērs [Šūpļa dziesma kalnu bērnam]
15. piemērs [Sonāte vijolei un klavierēm]
16. piemērs [Pēteris Čaikovskis, Sestā simfonija, galvenā partija]
![Page 65: INSTRUMENTĀLĀ KAMERMŪZIKA – STILISTISKAIS KONTEKSTS](https://reader030.vdocuments.site/reader030/viewer/2022020301/584a2b521a28ab0b678b558c/html5/thumbnails/65.jpg)
65
17. piemērs [Ilgas]
18. piemērs [Svētā mīla]
![Page 66: INSTRUMENTĀLĀ KAMERMŪZIKA – STILISTISKAIS KONTEKSTS](https://reader030.vdocuments.site/reader030/viewer/2022020301/584a2b521a28ab0b678b558c/html5/thumbnails/66.jpg)
66
19. piemērs [Largo e andante religioso]
20. piemērs [Daina]
21. piemērs [Sēru pasakalja par Veronikas Rekevičas tēmu]
![Page 67: INSTRUMENTĀLĀ KAMERMŪZIKA – STILISTISKAIS KONTEKSTS](https://reader030.vdocuments.site/reader030/viewer/2022020301/584a2b521a28ab0b678b558c/html5/thumbnails/67.jpg)
67
22. piemērs [Sveiciens]
23. piemērs [Pirmā prelīde]
![Page 68: INSTRUMENTĀLĀ KAMERMŪZIKA – STILISTISKAIS KONTEKSTS](https://reader030.vdocuments.site/reader030/viewer/2022020301/584a2b521a28ab0b678b558c/html5/thumbnails/68.jpg)
68
24. piemērs [Otrā prelīde]
25.a piemērs [etīde Zēns ar brīnumkoklīti]
25.b piemērs [Pirmā prelīde]
![Page 69: INSTRUMENTĀLĀ KAMERMŪZIKA – STILISTISKAIS KONTEKSTS](https://reader030.vdocuments.site/reader030/viewer/2022020301/584a2b521a28ab0b678b558c/html5/thumbnails/69.jpg)
69
26. piemērs [Variācijas par tautasdziesmu Karavīri bēdājās]
27. piemērs [Aleksandrs Skrjabins, prelūdija op.11 nr.10]
28. piemērs [Variācijas par tautasdziesmu Karavīri bēdājās]
![Page 70: INSTRUMENTĀLĀ KAMERMŪZIKA – STILISTISKAIS KONTEKSTS](https://reader030.vdocuments.site/reader030/viewer/2022020301/584a2b521a28ab0b678b558c/html5/thumbnails/70.jpg)
70
29. piemērs [Debess un jūra]
30. piemērs [Džanemas dziesma]
31. piemērs [Šķiroties]
![Page 71: INSTRUMENTĀLĀ KAMERMŪZIKA – STILISTISKAIS KONTEKSTS](https://reader030.vdocuments.site/reader030/viewer/2022020301/584a2b521a28ab0b678b558c/html5/thumbnails/71.jpg)
71
32. piemērs [Variācijas par tautasdziesmu Karavīri bēdājās]
33. piemērs [Trešā prelīde]
![Page 72: INSTRUMENTĀLĀ KAMERMŪZIKA – STILISTISKAIS KONTEKSTS](https://reader030.vdocuments.site/reader030/viewer/2022020301/584a2b521a28ab0b678b558c/html5/thumbnails/72.jpg)
72
34. piemērs [etīde Sēru melodija]
35. piemērs [Variācijas par tautasdziesmu Karavīri bēdājās]
![Page 73: INSTRUMENTĀLĀ KAMERMŪZIKA – STILISTISKAIS KONTEKSTS](https://reader030.vdocuments.site/reader030/viewer/2022020301/584a2b521a28ab0b678b558c/html5/thumbnails/73.jpg)
73
36. piemērs [etīde Zvani]
37. piemērs [Variācijas par tautasdziesmu Karavīri bēdājās]
38. piemērs [Trešā prelīde]
![Page 74: INSTRUMENTĀLĀ KAMERMŪZIKA – STILISTISKAIS KONTEKSTS](https://reader030.vdocuments.site/reader030/viewer/2022020301/584a2b521a28ab0b678b558c/html5/thumbnails/74.jpg)
74
39. piemērs [Ceturtā prelīde]
40. piemērs [Kalnā kāpējs]
41. piemērs [Mēnesnīca]
![Page 75: INSTRUMENTĀLĀ KAMERMŪZIKA – STILISTISKAIS KONTEKSTS](https://reader030.vdocuments.site/reader030/viewer/2022020301/584a2b521a28ab0b678b558c/html5/thumbnails/75.jpg)
75
42. piemērs [Krusts jūras krastā]
43. piemērs [Drūmās dienās]
44. piemērs [Kas tie tādi spēka vīri]
![Page 76: INSTRUMENTĀLĀ KAMERMŪZIKA – STILISTISKAIS KONTEKSTS](https://reader030.vdocuments.site/reader030/viewer/2022020301/584a2b521a28ab0b678b558c/html5/thumbnails/76.jpg)
76
45. piemērs [Liec ausi pie zemes un klausies]
46. piemērs [Zvaigznes un zeme]
47. piemērs [Trīs mācības]
![Page 77: INSTRUMENTĀLĀ KAMERMŪZIKA – STILISTISKAIS KONTEKSTS](https://reader030.vdocuments.site/reader030/viewer/2022020301/584a2b521a28ab0b678b558c/html5/thumbnails/77.jpg)
77
48. piemērs [Zvaigznes un zeme]
49. piemērs [Skumstošā mīla]
![Page 78: INSTRUMENTĀLĀ KAMERMŪZIKA – STILISTISKAIS KONTEKSTS](https://reader030.vdocuments.site/reader030/viewer/2022020301/584a2b521a28ab0b678b558c/html5/thumbnails/78.jpg)
78
50. piemērs [Kalnā kāpējs]
51. piemērs [Bērna sirds]
52. piemērs [Ziemciešu tauta]