SATURS Vitolds Šneps. Redaktora un konsultanta priekšvārds Valerijs Bendiks. Priekšvārds, kuru ieteicams izlasīt Ievads degvielas ekonomijas problēmas būtībā 1. Degvielas patēriņa kontrole 2. Otrais soli uz veiksmi – auto tehniskā stāvokļa kontrole Riteņi Bagāžnieks un citi krāmi Bremzes 3. Trešais solis – viss par ekonomisko braukšanas manieri 4. Ekonomiskās braukšanas manieres elementu pielietošanas piemērī Pilsētā Braukšanās uzsākšana un ātruma uzņemšana Galvenie braukšanas veidi pilsētā Braukšana pagriezienos Apstāšanās Braukšana sastrēgumos Braukšana ārpus pilsētas ekonomiskajā maniere Apkārtnes reljefa izmantošana

Tuvošanās apdzīvotām vietām un ceļa zīmēm, kas ierobežo ātrumu Apdzišanas manevrs 5. Ekonomiskas braukšanas manieres paradoksi 6. Ekonomiskās braukšanas maniere ziemas apstākļos (ar mehānisko

pārnesumu kārbu) 7. Par ekonomiskās braukšanas pamatprincipiem mašīnām ar automātisko

atrumkārbu 8. Laba braukšanas toņa manieres 9. Vidējā degvielas izlietojuma uzskaites žurnāls

Redaktora un konsultanta priekšvārds Dzīve ir pieradījusi, ka autovadītāju lielākā daļa sevi uzskata par

pieredzējušiem un zinošiem. Turklāt, pieaugot braukšanas stāžam, pieaug ari mūsu tieksme novērtēt savu pieredzi.

Izrādās, ka šoferi automašīnas vadīšanu dinamiskā režīmā uz-skata par pieredzi. Patiesībā gan — par pieredzējušu var uzskatīt tikai tādu šoferi, kurš pilnībā pārvalda dinamisku un ekonomisku braukšanas tehniku un, atkarībā no situācijas, liek lietā šis savas iemaņas.

Sakarā ar pieaugošajām degvielas cenām, kas gada beigās varbūt sasniegs pat latu litrā, un inflāciju, mēs ar Bendika kungu nolēmām sarakstīt šo brošūru, kura, cerams, kļūs par labu palīgu zināmam skaitam autovadītāju, lai samazinātu savus tēriņus par degvielu un citām auto uzturēšanas lietam.

Domājams, ka sakarā ar vētraino naftas produktu patēriņa pieaugumu pasaulē, it īpaši Ķīnā (1262 miljoni iedzīvotāju) un Indija (971 miljons iedzīvotāju), degvielas cenas vēl ilgi turpinās augt. Un pat tie, kas ekonomisku braukšanas stilu patlaban vel uzskata par lieku greznību, agri vai vēlu būs spiesti tam pievērsties.

Esmu pateicīgs Bendika kungam, ar kuru mes sadarbojamies jau kops 1998. gada pret berzes preparātu izmēģinājumos, par melnā darba veikšanu šīs brošūras tapšanā.

Ar cienu un veiksmes velējumiem katram autovadītājam, kam palīdzes šī rokasgrāmata.

Vitolds Šneps, tehnisko zinātņu doktors,

RTU Autotransporta katedras docents, sporta meistars autosportā

Priekšvārds, kuru ieteicams izlasīt Par autovadītāju es kļuvu 1978. gadā, pabeidzot Bergu

autoskolu. Pirmā mana automašīna bija „Zaporožec", tad VAZ 2101, VAZ 2106, VAZ 2109, vēlāk vēl citas mašīnas.

1994. gadā es nopirku 1990. gada izlaiduma VW Passat ar RP (monoinžektora) dzinēju 1.8 l un mehānisku ātrumkārbu. Daudzas pazīmes liecināja, ka pirkšanas brīdī spidometrs rādija patieso noskrējienu. Šai automašīnai bija lemts kļūt par kontroles auto pret- nodiluma līdzekļu pielietošanā.

Tūdaļ pēc pirkuma ar sajūsmu iemēģināju auto un pie reizes pārbaudīju degvielas patēriņu. Izrādījās - gandrīz 10 litri uz 100 km. Iepriekšējais VAZ 2109 gan patērēja tikai 7 - 8 litrus. Ak, slavenā un dārga rietumu tehnika - bija mana pirmā reakcija.

Diemžēl autoservisos man nekā prātīga pateikt nevarēja, sakot, ka viss ir kārtība. Izstāstīju savu problēmu Šnepa kungam (RTU Autotransporta katedras docentam), kurš, pateicoties savam fantastiskajam praktiskajām zināšanām, bija ļoti populārs studentu vidū. Doktors, ātri vien konstatēja milzīga degvielas patēriņa iemeslu - bojāts bija lambda zondes devējs. Neskatoties uz tā visai augsto cenu - 60 lati nomainīju to. Degvielas patēriņš tūdaļ pat nokritās līdz 8 - 8.5 litriem. Tas jau bija kaut kas.

Pēc nomaiņas izmazgāju dzinēju, apmainīju eļļu, eļļas un gaisa filtrus. Dzinējā un ātrumkārba ielēju disulfīdamolibdena pret nodiluma piedevas. Degvielas patēriņš kritās līdz 7.5 - 8 litriem uz 100 km. Pats zemākais patēriņš ārpus pilsētas bija 7.3 litri. Veicot aprēķinus, izrādījās, ka piedevu lietošana ir devusi 7 - 9% degvielas ekonomiju.

Tajos laikos mana braukšanas maniere bija, maigi izsakoties, sportiska. Kaitināja sodi par atļautā ātruma pārsniegšanu.

Kādu reizi Vitolds Šneps pastāstīja par ekoralliju Rīga - Maskava, kuru viņš organizēja astoņdesmito gadu beigās. Pēc ekorallija noteikumiem par tā uzvarētāju kļūs tas, kurs iztērēs vismazāk degvielas, ievērojot nosacījumu, ka vidējais braukšanas ātrums nedrīkst būt mazāks par 60 km/h. Tie, kas ir braukuši garus gabalus, sapratīs, ka šis noteikums ir visai stingrs. Reāli tas nozīme, ka rallija dalībniekam visu ceļu no Rīgas līdz Maskavai ir jābrauc, kā minimums ar maksimālo atļauto ātrumu. Visvairāk mani tomēr pārsteidza

fakts, ka uzvarētājs bija iztērējis 3.5 litrus degvielas uz 100 km. Uz mani, kā pats domāju, pieredzējušu autovadītāju, šis skaitlis atstāja tiešām lielu iespaidu.

Iztaujāju sīkāk par ekonomiskas braukšanas manieres īpatnībām un jautāju - cik tad būtu jāpatērē degviela manai automašīnai VW Passat? Atbilde bija īsa un konkrēta - pieci litri.

Braucu daudz - apmēram 5000 km mēnesi. Kādu brīdi doma par ekonomiskas braukšanas manieri mani vilināja. Šķita, ka viss ir tik vienkārši - jāapņemas un jābrauc ekonomiski. Apmēram 1997. gadā, kad biju samaksājis kārtējo nebūt ne tik mazo sodu par ātruma pārsniegšanu, pēkšņi atjēdzos, ka tiešam jāsāk piekopt ekonomiska braukšanas maniere. Sacentīšos pats ar sevi degvielas ekonomijā. Realitātē gan viss izrādījās daudz sarežģītāk... Kamēr domāju par degvielas ekonomiju un analizēju savu braukšanas stilu, viss bija kartībā. Taču tikko aizdomājos par ko citu, rokas un kājas atkal tiecās vadīt auto iepriekšējā manierē. Un tikai senais ieradums novērtēt degvielas patēriņu katrā uzpildīšanās reizē man atgādināja, ka atkal esmu piekopis savu veco braukšanas stilu. Kopumā degvielas patēriņš tomēr sāka samazināties.

Varu teikt, ka bija nepieciešams apmēram gads, lai izmainītu savu braukšanas stilu. Tad ekonomiskā braukšanas maniere kļuva par pašsaprotamu un pilnveidojās tālāk. Tagad par to vairs nedomāju, jo viss notiek pats no sevis. Un rezultāti ir iespaidīgi.

2005. gada vasarā manas automašīnas VW Passat nobraukums bez dzinēja un ātrumkārbas remonta ir 526000 un degvielas patēriņš ir 6 - 6.4 litri uz 100 km. Taču man pieder ari personiskais rekords - 8. - 10. jūlijam siltajās dienās, braucot gan pilsētā, gan ārpus tas, patērēju tikai 5.17 litrus uz 100 km. Turklāt es nebraucu lēni - no Ventspils līdz Rīgai braucu divas stundas un desmit minūtes, patērējot 6.28 litrus uz 100 km.

Lai apdomātu galveno ekonomiskas braukšanās principu, ir jāsaprot, ka, piedodot gāzi auto, tiek palielināta degvielas padeve dzinējam, kur tā sadeg, pārvēršoties kustības enerģijā. Līdz ar to arī pirmais uzdevums - ekonomiski un mērķtiecīgi izmantot šo enerģiju. Jebkura bremzēšana ar bremzēm, dzinēju vai abiem vienlaicīgi iznīcina šo enerģiju, tikai un vienīgi karsējot un deldējot bremzes.

Otrs secinājums, kas izriet no pirmā, ir tāds, ka nav vērts uzdot gāzi, pārvēršot degvielu enerģijā, ja jau tūdaļ šī enerģija būs jāiznicina bremzējot.

Izejot zināmu ekonomiskas braukšanas manieres attīstības posmu (degvielas ekonomija šajā posmā svārstās 20 - 30% robežās), mēģināšu pieejamā un saprotamā formā izklāstīt visus ekonomiskās braukšanas

manieres elementus gan pilsētā, gan ārpus tās. Pie viena pastāstīšu arī par dažām citām lietām, kas ir saistītas ar degvielas ekonomiju un bez kurām tā var neizdoties.

Starp citu - lielākā daļa automašīnas VW Passat īpašnieku zina stāstīt, ka viņu auto tērējot 9 - 10 litrus uz 100 km. Braucot ārpus pilsētas, patēriņš krītas līdz 8 - 9 litriem. Jums ir iespēja salīdzināt iepriekšminētos skaitļus ar sava auto degvielas patēriņu un izdomāt, vai ir vērts apgūt tālāk klāstītos padomus un izmantot tos praksē. Turklāt nav svarīgi, kādu degvielu lieto auto, jo ekonomēt var jebkuru degvielu.

Ekonomiskas braukšanas maniere pirmkārt prasīs koncentrēšanos un atteikšanos no iepriekšējā braukšanas stila.

Gribu izteikt īpašu pateicību Vitoldam Šnepam par konsultācijām un redakcionāliem labojumiem, gan arī par to, ka pirms daudziem gadiem viņam izdevās mani aplipināt ar ekonomiskas braukšanas manieri (ļoti interesants sporta veids starp citu, jo liek nemitīgi domāt) un izstāstīt tās teorētiskos pamatus. Degvielas nemitīgās sadārdzināšanas apstākļos ir labi redzams, kā šāda maniere dod ari ekonomisku efektu.

Veiksmi visiem, kas atradīs sevī spēku un pacietību apgūt degvielas ekonomiju!

Valerijs Bendiks, firmas „Molilats" ģenerāldirektors

Ievads degvielas ekonomijas problēmas būtība Degvielas ekonomija ir saistīta ar veselu pasākumu kompleksu, kas

ir savstarpēji saistīti. Neieverot kaut vienu no šiem pasākumiem nozīme nesasniegt vēlamo rezultātu, kādēļ ir jāpievērš uzmanība visam tālāk teiktajam. Un vēl jo vairāk tāpēc, ka visas šīs lietas ir savstarpēji loģiski saistītas. Pirmā no tām ir degvielas patēriņa kontrole.

1. Degvielas patēriņa kontrole Ja makā ir visai daudz papīra naudas, tad, ieejot pārtikas veikalā,

nav īpaši jādomā, ko var atļauties nopirkt —jūs vienkārši saliekat iepirkumu groziņā visu kāroto... Bet iedomājaties, ka jūsu makā ir tikai desmit lati, jūs esat izsalcis un vēlaties pēc iespējas ātrāk tikt mājās, lai paēstu vakariņas. Šajā situācija jūs neķersiet pa roku galam pirmo, kas ienāk prātā, bet rīkosieties prātīgi, saskaitot aptuveno pirkuma summu, lai nenokļūtu neērtā situācijā — tātad tiks veikta paškontrole. No šī piemēra ari izriet pirmais loģiskais secinājums-

nav iespējams taupīt bez kontroles.

Pirms sākt sava auto patērētās degvielas ekonomiju, jānodrošina

pastāvīga un ticama degvielas patēriņa kontrole. Šķietami tas ir vienkārši, ņemot vērā dažādas elektroniskas ierīces, kas ievietotas mūsdienu automašīnās. Un tomēr ir vērts ieklausīties praktiskā padomā, kas var glābt no kļūdām vai pat nepatikšanām. Pieradiniet sevi katru reizi

uzpildīt baku pilnībā.

Vienmēr pilnu! Uz piepildītu degvielas bāku norāda degvie las uzpi ldes

p i s to les klikšķis. Taču vē l l abāk i r pēc p i rmā kl i kšķa pagaidīt 5 — 8 sekundes, lai izzūd putas degvielas bākas caurulē un tad atkal nospiest degvielas uzpildes pistoles slēdzi. Atkārtots klikšķis tiešām nozīmēs, ka bāka ir pilna. Tādejādi tiks sasniegts vienmērīgs bākas uzpildīšanas līmenis. Šis padoms ir vērā ņemams, jo dažādās degvielas uzpildes stacijās ir uzstādīti dažādas jaudas degvielas sūkņi. Atkarībā no degvielas sūkņa jaudas notiek putu veidošanās, bet vienmērīgi piepildot degvielas baku, patēriņa aprēķini būs precīzāki.

Tūdaļ pēc degvielas uzpildīšanas ir jāaprēķina vidējais patēriņš kopš iepriekšējās bākas uzpildes. Jums tikai jānoskaidro, cik kilometrus esat nobraucis kopš iepriekšējās uzpildīšanas, un ielietās degvielas daudzums jāizdala ar nobraukto kilometru skaitu. Atkarībā no iegūtajiem rezultātiem sevi ir jāpaslavē vai jānorāj.

Un tas jau ir pirmais solis ceļā uz panākumu

degvielas patēriņa pastāvīga kontrole.

Ja ir jāsteidzas vai nav iespējams veikt aprēķinus tūdaļ, ierakstiet iepildītās degvielas daudzumu un noskrējienu kopš iepriekšējās uzpildīšanas reizes pievienotajā tabulā (ievietota pēdējā sadaļā). Aprēķinus veiciet vakarā un palielieties savai sievai vai vīram.

Taču tas vel nav viss par degvielas bāku —

degvielu nedrīkst patērēt vairāk kā pusi vai 2/3 no bakas tilpuma.

Turklāt — tikko ir sasniegts šis patēriņa līmenis vai arī šīs dienas

braukšana ir galā, tūdaļ pat ir jāiebrauc benzīntankā uzpildīties un pilnībā jāpiepilda bāka — turklāt — tā ir lētāk.

Paskaidrojam. Degvielā vienmēr ir mazi mehāniski piemaisījumi, kas nogulsnējas bākas dibenā. Kad degvielas bākā degviela ir mazāk par 1/3 no tās tilpuma, nogulsnes tiek iesūktas degvielas padeves sistēmā. Daļa šo nogulšņu iesprūst degvielas filtrā, liekot tam ātrāk aizsērēt, daļa bojā degvielas sūkni. Veiksmīgi tiekot garām degvielas sūknim, nogulsnes aizdambē sprauslas. Vai tas ir nepieciešams? Ko darīt? Mēģināt mainīt degvielas filtru, kas, protams, nav pa rokai, un autoveikals ari nav tuvumā... Bet varbūt vaina ir sprauslās? Un ja nu sūknī? Tad jau ar 5 - 10 latiem cauri netikt... Inžektoru sūkņi maksa no 60 līdz 200 latiem. Bet augstspiediena dīzeļa sūkņi vēl dārgāk... Ir vēl kāda visai liela priekšrocība, ja degvielas tvertne vienmēr ir pilna. Atstājot auto pa nakti zem klajas debess, no rīta bieži var novērot, ka tā ir norasojusi. Siltais vakara gaiss pa nakti ir atdzisis, un no lielā mitruma ir izveidojusies rasa. Ja degvielas tvertne ir bijusi tukša, arī uz tās iekšējām metāla daļām veidojas rasa, kuru sauc par kondensātu. Pēcāk šis mitrums veido ūdens slāni degvielas tvertnes apakšā.

Ņemot vēra mūsu kl imatam rakstur īgās v isai st raujās temperatūras maiņas, neturot degvielas tvertni pilnu, vienā vasaras - rudens periodā var sakrāt vairākus litrus ūdens. Ja līdz šim neesat mēģinājis braukt ar degvielas - ūdens maisījumu, tad to labāk nedarīt arī turpmāk... Vēl sliktāk būs, ja tiks mēģināts ar šādu maisījumu braukt sala apstākļos - dzinēju vienkārši nevarēs iedarbināt, un atliks vien vilkt savu auto uz kādu siltu garāžu.

Par ūdens piemaisījumiem degvielai mēs runāsim vēl atsevišķā

nodaļā. Bet arī līdz šim pateiktais ir pietiekams, lai jebkurš šoferis bez vajadzības neturētu sava auto degvielas baku pustukšu.

Vēl kāda būtiska nianse

par labu degvielas patēriņa kontrolei

Pieņemsim, ka jūs pārlaposiet šo brošūru nu teiksiet, ka viss šeit rakstītais ir pilnīgas muļķības, ka nav vajadzīga nekāda degvielas ekonomija, un turpināsiet vien braukt ierastajā stilā. Labi - varam pat piedāvāt pēc katras sportiskā stilā brauktās dienas izņemt no maka desmit vai piecus latus un izmest miskastē... Ja jau reiz naudas ekonomija un kontrole nav vajadzīga.

Šis priekšlikums šķiet idiotisks? Taču tieši tikpat idiotisks ir priekšlikums nekontrolēt degvielas patēriņu, pat ja nav ienākusi prātā doma to ekonomēt.

Paskaidrojam. Visas mūsdienu automašīnas tiek uzstādīts saucamais lambda zondes devējs (V-tipa dzinējos tie var būt pat vairāki). Vēl to sauc par skābekļa devēju. Ārēji tas atgādina sveci, bet tiek ieskrūvēts izpūtējā netālu no auto dzinēja. No tā kaut kur aiziet viens vai vairāki vadiņi. Šis devējs mēra skābekļa saturu izplūdes gāzēs. Pēc šiem datiem auto elektronika nosaka, vai dzinējam tiek padots optimāls degvielas - gaisa maisījums un to regulē.

Diemžēl nekas nav mūžīgs un a r ī š i s devē j s mēdz saboj ā t ies . Bojājumam var but dažādi iemesli - tajā skaitā ari etilēta benzīna deva.

Iedomājieties, ka ejat pa pilsētu aizsietām acīm. Kā un kur iet? Pirmā iespēja - sataustīt mājas sienu un tad turpināt taustīšanos gar to. Skābekļa devēju var salīdzināt ar acīm. Un gudra elektronika, saprotot, ka devējs ir pagalam, bet braukt vajag, dod komandu degvielas - gaisa maisījumu maksimāli piesātināt ar degvielu. Bet šāds degvielas maisījums nozīme tūlītēju degvielas patēriņa pieaugumu un CO un CH koncentrācijas palielināšanos izplūdes gāzēs. Un šoferis ir neizpratnē, kāpēc auto pēkšņi tērē par 1.5 - 3 litriem degvielas vairāk. Izplūdes gāzu analizators līdz taču netiek vests, un degvielas patēriņš netiek kontrolēts. Defekts atklāsies tikai tehniskajā apskatē, uzradot lielu CO un CH koncentrāciju izplūdes gāzēs. Bet līdz tam auto aprīs vairākus liekus litrus degvielas katru dienu. Un tādēļ iepriekš izteiktais priekšlikums mest naudu taisni miskastē, vismaz no ekoloģiskā viedokļa, ir labāks par šo.

Uzskatīsim, ka mums ir izdevies pārliecināt jūs kaut vai par degvielas

patēriņa kontroli. Un tagad aizmirstiet savu iepriekšējo visai muļķīgo pieradumu

pirkt degvielu 3 - 5 latu vērtībā.

2. Otrais solis tuvāk panākumiem - auto tehniskā stāvokļa kontrole Tikai neuztraucieties — mēs nesāksim skaidrot auto uzbūvi līdz

sīkākajām niansēm, jo mēs respektējam jūsu uzskatu, ka auto ir domāts braukšanai, bet ne bezgalīgai līkņāšanai zem tā un izpētei, kā katrs nieciņš darbojās. Mēs runāsim tikai par pāris niansēm, kas tieši attiecas uz degvielas ekonomiju.

Riteņi Pirmkārt ir jāpievērš uzmanība spiedienam riepās. Jo spiediens

riepās zemāks, jo lielāka rites pretestība; jo spiediens augstāks, jo mazāka pretestība. Taču — jo mazāka pretestība, jo mazāk izlietosiet degvielu. Protams — visam ir savas robežas, un riepas nav jāpiepumpē līdz 10 atmosfērām. Ekspluatācijas grāmatiņā, dažādos katalogos un reizēm arī uzlīmēs uz auto ir noradīts vēlamais spiediens riepās — vēlams uzturēt maksimālo ieteicamo spiedienu.

Otrkārt ir jāpievērš uzmanība pareizai savirzes regulēšanai. Līdz zināmai robežai savirzes regulējumu ir iespējams pārbaudīt pašam. Pietiek tikai aplūkot riepu darba virsmas nodilumu — ja tas nav vienmērīgs, tad ar savirzes regulējumu acīmredzot ir problēmas.

Treškārt — braucot pa horizontālu un gludu ceļu, var veikt šādu pārbaudi — ja braukšanas ātrums ir 50 — 90 km/h, uz īsu brīdi jāatlaiž stūre. Auto nedrīkst novirzīties uz vienu vai otru ceļa pusi. Ja tomēr auto velk uz vienu vai otru grāvi, spiediens riepās var atšķirties, vai arī ir problēmas ar savirzes regulējumu.

Bagāžnieks un citi krāmi Ja auto brauktu ar kosmisku ātrumu, tas ne pa jokam uzkarstu no gaisa

pretestības. Par to, ka gaisam ir pretestība, katrs var pārliecināties, izbāžot roku pa braucošas automašīnas logu, turklāt gaisa pretestība attiecībā pret braukšanas ātrumu nepieaug tieši proporcionāli — gaisa pretestība ir proporcionāla kustības ātruma kvadrātam. Tieši tādēļ auto konstruktori visiem spēkiem cenšas samazināt mašīnas gaisa pretestību, tādējādi samazinot degvielas patēriņu. Bet auto bagāžnieks, kas varbūt tiek lietots četras — piecas reizes vasarā, bet pieskrūvēts jau agrā pavasarī un līdz rudenim nenoņemts, katru dienu no jūsu kabatas izsūc santīmus un latus.

Bagāžnieks palielina degvielas patēriņu par 7 - 10%

Aizdomājaties par to — varbūt ir vērts uzlikt bagāžnieku tikai

gadījumos, kad tas tiešam ir nepieciešams? Tieši tas pats attiecas uz visiem citiem nieciņiem, ar kuriem dažs labs tik ļoti iemīļojis nokarināt savu auto, pārvēršot to Ziemassvētku eglītē. Šī vājība jums maksā visumā dārgi, ja aprēķina degvielas zudumus...

Bremzes Protams, arī visam citam mašīnā ir jābūt pilnīgā kārtībā. Bet

īpaši tas attiecas uz bremzēm un vienmērīgu abu pušu bremzēšanos. Pārbaudīt to ir pavisam viegli — nelielā ātruma braucot pa gludu un slapju ceļu, strauji nobremzējiet, līdz auto sāk slīdēt. Bremzēšanas trajektorijai ir jābūt taisnai. Ja tas tā nav, ķerieties vien pats pie auto remonta vai dodieties uz servisu — ar bremzēm joki mazi!

Der pārbaudīt vēl kādu lietu — vai bremžu kluči pēc bremzēšanas atgriežas izejas stāvoklī, neberžot visu braukšanas laiku bremžu diskus. Lai to izdarītu, nelielā ātrumā ieslēdz brīvgaitu un ieklausās. Tāpat var pavērot, cik tālu auto aizripo. Taču to ir vērts darīt tikai uz ļoti gluda ceļa. Parasti pat maz pieredzējuši šoferi šādā pārbaudē spēj konstatēt problēmas.

3. Trešais solis – viss par ekonomisko braukšanas manieri

Dažas viegli saprotamas atziņas

Katra zināšana apbruņo! Auto nepatērē degvielu tikai vienā gadījumā – ja tā dzinējs ir

izslēgts. Bet cik daudz degvielas tērē dzinējs darbojoties tukšgaitā? Uzsildīts motors stundas laikā patērē no 0.7 līdz 1.5 litriem degvielas. Protams – patēriņš ir tieši saistīts ar dzinēja jaudu un tilpumu. Lai vienkāršotu turpmākos aprēķinus, pieņemsim, ka auto, ar kuru gribam braukt ekonomiski stundas laika, dzinējam darbojoties tukšgaitā, patērē vienu litru degvielas. Tātad vienā minūtē tiek patērēti 17ml degvielas – salīdzinājumam der atcerēties, ka visiem tik pierastās glāzes tilpums ir 200 ml.

Tagad veiksim aprēķinus auto, kas pārvietojas pa pilsētu. Parasti aptaujātie cilvēki par degvielas patēriņu pilsētā, atbild – 8 līdz 10 litri uz 100 km. Pieņemsim, ka mūsu izmēģinājumā auto patērē 9 litrus. Atļautais braukšanas ātrums pilsētā parasti ir 50 km/h, ja neskaitām tās dažās vietas, kur drīkst braukt ar 70 km/h.

Ņemot vēra auto lielo skaitu, luksoforus un krustojumus, vidējais reālais braukšanas ātrums pilsētā ,labākajā gadījumā, ir 40 km/h. Tātad vienā minūtē automašīna veic 670 metrus, patērējot vidēji 150 ml degvielas. Protams, šis aprēķins ir vienkāršots, bet uzskatāms. Mēs jau aprēķinājām, ka brīvgaitā, stāvot pie sarkanā luksofora signāla, auto patērē tik 17 ml degvielas, kas ir daudz mazāk, kā 150 ml.

Katrs šoferis zinās teikt , ka patiesībā , ātrumu palielinot (intensīvāk piedodot gāzi), auto tērēs vairāk degvielas, kā vienmērīgas braukšanas gadījumā. Vai domājāt, ka mes to nezinājām? Nē – mēs pateiksim vēl vairāk

Visvairāk degvielas tiek patērēts pirmajās sekundēs pēc auto izkustēšanās no vietas.

Savukārt vismazāk degvielas auto patērē, ja neskaita auto ripināšanu brīvgaitā, braucot vienmērīgi ar pēc iespējas augstāku pārnesumu, motoram veicot minimālu apgriezienu skaitu, kas nodrošina to stabilu darbību.

Kad ļot i pieredzējušiem šofer iem t iek j autāts , kāds i r ekonomiskākais braukšanas ātrums , viņi nezin kamdēļ atbild - apmēram 90 km/h. Bet vai tad šajā. ātrumā dzinējs strādā ar

minimāliem apgriezieniem? Protams, ka nē. Automašīnās lielākoties ir uzstādītas piecu pakāpju ātrumkārbas. Nu lūk, izma-ntojot augstāko panesumu, vismazākie apgriezieni, kas nodrošina vienmērīgu dzinēja darbību, ir pie apmēram 40 - 60 km/h.

Minimālie vienmērīgie apgriezieni ir tad, ja kaut nedaudz atlaižot gāzes pedāli, automašīna sāk rīstīties un grasās noslāpt, bet, piedodot gāzi un nepārslēdzot pārnesumu, automašīna paātrinās ļoti lēni.

Dažiem šīs lietas noteikti ir ābece, kas nebūtu jāatkārto, tomēr jāatceras, ka šo brošūru lasīs arī autovadītāji - iesācēji, kas varbūt zina tikai pedāļu, stūres un degvielas tvertnes vāciņa nozīmi. Tā, kāds radioklausītājs zināja stāstīt, ka reiz nepieredzējis autovadītājs lūdzis viņu aizvilkt līdz garāžai, bet trosi piesējis nevis pie āķa, bet gan pie radiatora restes. Rezultātā gadu vecam auto bija izārdīta visa priekša. Cits zvanītājs ar terminu "brīvgaita" saprata aizdedzes izslēgšanu braucošam auto, ko jebkurā gadījumā ir kategoriski aizliegts darīt!!! Vel viņš izteica izbrīnu, ka tādējādi automātiskajā ātrumkārbā tiks sabojāts sūknis, kas izslēgsies līdz ar aizdedzi. Lūk, kā! Tādēļ mēs rēķināmies arī ar pašiem mazāk pieredzējušajiem, jo arī viņi taču grib ieekonomēt degvielu.

Kustamies tālāk! Vai zināt, kas ir brīvgaita! Brīvgaita ir, kad braukšanas laikā tiek

ieslēgts neitrālais pārnesums, un auto ripo uz priekšu, motoram strādājot tukšgaitā. Protams, gāze šajā gadījumā netiek dota. Ātrums pakāpeniski samazinās, bet auto patērē tikai 17 ml degvielas minūtē. Brīvgaitā var braukt arī ar konstantu vai pat pieaugošu ātrumu. Par to labi var pārliecināties, braucot lejā uz Amatas tiltu pa Vidzemes šoseju. Arī pie Līgatnes ir labs kalniņš. Protams - arī uz citām šosejām. . . Ir arī mazāki, braucot pa kuriem brīvgaitā , auto ātrums nesamazināsies.

Kāpēc tiek stāstīts par brīvgaitu?

Tāpēc, ka maksimāla brīvgaitas pielietošana ir viens no ekonomiskas braukšanas manieres

pamatelementiem.

Vai pazīstat sava auto brīvgaitas īpašības? Ja ne, tad var ieteikt paeksperimentēt. Vislabāk to darīt uz šosejas - braucot ar 90 km/h, parejiet brīvgaitā un paraugieties spidometrā. Tad nofiksējiet odometra radījumu pie 70 un 50 km/h, kā arī auto apstāšanas brīdī. Pēcāk salīdziniet attālumus, ko būs noripojis auto. Izradīsies, ka tie ir daudz lielāki, kā varēja paredzēt!

Tagad novērtējiet noripoto attālumu, auto ātrumam krītoties no 60 līdz 50 km/h. Un vēlreiz atgādināt, ka, brīvgaitā braucot, auto patērēja tikai 17 ml degvielas minūtē.

Lai pilnībā izpētītu auto brīvgaitas iespējas, varam ieteikt pabraukt kādus 30 - 40 metrus aizmugurē auto, kurš brauc vienmērīgi ar ātrumu 60 km/h. Tad pāriet uz braukšanu brīvgaita un paverot, pēc cik ilga laika attālums starp jūsu un priekšā braucošo auto ievērojami palielināsies.

Šos pašus eksperimentus var veikt arī kalnainos ceļos, un pat braucot augšup. Tā jūs izbaudīsiet, cik lieliski ripo jūsu auto brīvgaitā.

Bet pagaidām tie ir tikai eksperimenti un teorija. Vispirms filozofiskā mierā izskaidrosim ekonomisko braukšanas manieri. Iespējams, iesākumā jums tas neliksies saprotami, bet, izlasot šo brošūru līdz galam, nāksies atzīt, ka šis izskaidrojums izsaka galveno ekonomiskas braukšanas manieres domu.

Ekonomiskās braukšanas manieres pamatā

ir sapratīgs gāzes pedāļa izmantojums, lai uzturētu vai palielinātu braukšanas ātrumu, kā arī pārdomāta

brīvgaitas izmantošana, netraucējot citiem satiksmes dalībniekiem un „ierakstoties” auto plūsmā.

Uzreiz jābrīdina: 1. Ekonomiskās braukšanas maniere nav savienojama ar

agresīvu vai sportisku braukšanas stilu. Iespējams, jūs esat Šūmahers II! Tad jums steidzami jāiestājas kāda no Latvijas auto – moto klubiem, kur jūs gaida uzvaras sacīkstēs un publikas atzinība.

2. Ekonomiskā braukšanas maniere nenozīmē braukšanu lēni, bet gan ceļa zīmju ievērošanu un citu satiksmes dalībnieku cienīšanu, kas savukārt palīdz ietaupīt uz neuzlikto sodu samaksas rēķina.

3. Ja, izlasot šo brošūru, jūs velēsieties apgūt ekonomisko braukšanas stilu, tad ņemiet vērā, ka, neskatoties uz to, ka šeit sniegtie padomi savā būtība ir visai vienkārši, visvairāk jums nāksies pamatīgi piestrādāt pie sava rakstura pārveides. Sēžot pie auto stūres, nāksies nepārtraukti analizēt savu braukšanas manieri, konstatēt kļūdas un mācīties tās vairs nepieļaut. Uz tūlītējiem iespaidīgiem panākumiem cerēt nevajadzētu. Tikai neatlaidība ir garants, ka panākumi būs un kļūs aizvien iespaidīgāki, līdz ekonomiska braukšanas maniere kļūs par pieradumu. Rokas un kājas bez īpašas piedomāšanas vadīs auto ekonomiskajā braukšanas manierē, bet pats sevi aizvien biežāk pieķersiet pie domas, ka citi satiksmes dalībnieki

brauc neekonomiski. Neslēpšu, ka man ar savu braukšanas pieredzi no 1978. gada bija nepieciešams vesels gads, lai apgūtu šo manieri.

Un atcerieties –

lai nospiestu gāzes pedāli, daudz saprata nevajag - to māk katrs, kas ir pabeidzis autoskolu, bet nonākt

galamērķi optimālajā laikā, braucienam patērējot maksimāl i maz degvielas, prot reta is .

Tam ir vajadzīgs raksturs un saprašana.

Par braukšanu brīvgaitā mēs jau stāstījām. Tā ekonomiskajā braukšanas manierē tiek pielietota visai bieži. Tagad parunāsim par bremzēšanu. Ir iespējami trīs bremzēšanas vai piebremzēšanas veidi:

1. Bremzēšana vai piebremzēšana vienlaicīgi ar motoru un bremzēm – kad šoferis, neizslēdzot pārnesumu, kāju pārliek no gāzes uz bremzes pedāli. Līdz auto pilnībā apstājās, ar otru kāju tiek spiests sajūga pedālis, lai auto nenoslāptu.

2. Bremzēšana vai piebremzēšana tikai ar gāzes pedāli pie ieslēgta pārnesuma. Atlaižot kāju pilnībā vai daļēji no gāzes pedāļa, auto ātrums samazinās.

3. Bremzēšana vai piebremzēšana tikai ar bremzes pedāli. Šajā gadījumā ir ieslēgts neitrālais pārnesums, un dzinējs strādā brīvgaitā.

Apgūstot ekonomiskas braukšanas manieri, ir jāsaprot, ka ikviena gāzes pedāļa nospiešana nozīmē papildus degvielas padevi dzinējam. Dzinējā tā sadeg, un dod papildus enerģiju, kas pārvēršas ātrumā. Sadegušās degvielas vietā ir iegūta enerģija! Un šī enerģija ir jāizmanto ļoti saprātīgi un ekonomiski.

Jebkura piespiedu bremzēšana iznīcina kustības enerģiju, tādejādi padarot neefektīvu tās degvielas izmantošanu,

kas radīja šo enerģiju.

Vēl neefektīvāk ir patērēt degvielu, lai iznīcinātu to enerģiju, kas tika radīta iepriekš, atkal patērējot degvielu. Tamdēļ visekonomiskāk ir bremzēt tikai ar bremzēm. Taču – saprāta robežās – situācija var būt ekstremāla, un tad ir jālieto pirmais bremzēšanas variants. Tāpēc šoferis katrā situācijā pieņem vienīgo pareizo lēmumu.

Saprata robežās, lietojot gāzes pedāli, ir jāievēro šādi principi:

Lielākoties gāzes pedāli izmantot: • lai izkustētos no vietas un uzņemtu ātrumu; • lai uzturētu braukšanas ātrumu; • lai palielinātu braukšanas ātrumu. Bet! 1. Iespēju robežās neizmantot gāzes pedāli bremzēšanai! Ātruma

samazināšanai iespēju robežās ir jāizmanto brīvgaita. Taču jaunajām mašīnām ar borta kompjiem šis nosacījums neizpildās, jo atbrīvojot gāzes pedāli, kompjūters uzreiz dod komandu samazināt degvielas patēriņu līdz nulles vērtībai. Toties vecās paaudzes mašīnām iespēju robežās jāizmanto brīvgaita. Bet, lai varētu izmantot brīvgaitu (vai arī bremzes pedāli, bet tas iznīcina kustības enerģiju), ir jāievēro pietiekama distance attiecība pret priekšā braucošo auto. Vasarā minimālā distance ir vienāda ar attālumu, ko auto nobrauc trijās sekundēs — t.i. — ar 60 km/h tie būs 17 metri, ar 90 km/h — 25 metri. Uz slidena ceļa šim attālumam ir jābūt pusotras reizes lielākam. Tā ir distance, kura ir pietiekama, lai vidējais statistiskais vadītājs varētu novērtēt priekšā pēkšņi radušos ekstremālu situāciju un izlemt, ko darīt. Ievērojiet, ka ceļu satiksmes noteikumos nav norādīta nepieciešamā distance metros, bet tiek runāts vienīgi par drošu distanci. Noteikumos paļaujas uz autovadītāja pieredzi, bet pilsētā lielākā daļa avāriju notiek tieši pareizas distances neievērošanas dēļ. Ļoti uzskatāms piemērs ir gandrīz ik rītu redzamas divu auto sabučošanās uz Slavu tilta un tai sekojošie sastrēgumi.

2. Piebremzēšanai pirms priekšā braucošās mašīnas, ja sāk samazināties distance, parasti pietiek tikai ar braukšanu brīvgaitā — tātad — priekšā braucošais bremzē, bet jūs braucat brīvgaitā. Un tikai nepieciešamības gadījumā ir jāķeras pie bremžu lietošanas, sev piezīmējot, ka šajā gadījumā nepietika pieredzes situācijas prognozēšanai.

3. Iemācīties prognozēt citu vadītāju rīcību tā, lai tūdaļ pēc gāzes pedāļa lietošanas nebūtu jāķeras pie bremzēm.

Tas ir vispārīgi runājot, taču vienmēr pastāv izņēmumi.

4. Ekonomiskas braukšanas manieres elementu

pielietošanas piemēri Pilsētā Braukšanas uzsākšana un ātruma uzņemšana Uzsākt braukt un uzņemt nepieciešamo ātrumu vajag drīzāk

intensīvi kā lēni (bet ne kā startā autosacīkstēs) — tādejādi patērējot mazāk degvielas uz motora jaudas vienību. Ļoti svarīgi ir pareizi izvēlēties pārnesumus — jums lieliski jāsajūt katra pārnesuma diapazons un iespējas. Šajā gadījumā daudz kas ir atkarīgs no motora jaudas un katra pārnesuma parametriem.

Kā jau tika minēts, visekonomiskākais

ir maksimāli augsts pārnesums un minimāli dzinēja apgriezieni.

Katrai automašīnai ir savi tehniskie parametri. Piemēram, VW

Passat (1.8 litru dzinējs, piecu pakāpju manuālā ātrumkārba) piektais pārnesums ir visekonomiskākais un pilnība ir pielietojama jau sākot no 45 — 50 km/h. Lai veiktu strauju manevru, tiek izmantots trešais vai ceturtais pārnesums.

Galvenie braukšanas veidi pilsētā Galvenie braukšanas veidi ir trīs: ātruma uzņemšana līdz

maksimālā atļautā sasniegšanai, ātruma uzturēšana un brīvgaitas izmantošana iespēju robežās.

Brīvgaitai maksimāli jāizmanto ceļa reljefs — no visiem gaisa tiltiem ir iespējams nobraukt brīvgaitā — vietumis vel nāksies piebremzēt. Braucot augšā tiltā, mēs neviļus uzdodam gāzi, un auto ātrums pieaug. Tāpēc, labi pārzinot pilsētas uz dažiem tiltiem ir iespējams sākt braukt brīvgaitā pat augšupceļā. Lejupceļā, novērtējot luksofora signālu, reizēm pusceļā ir vērts nedaudz piebremzēt, lai brīdī, kad jūs iebraucat krustojumā, luksoforā jau degtu zaļā gaisma, un priekšā stāvošās automašīnas būtu sākušas braukt. Jūs taču atceraties, ka visvairāk degvielas tiek patērēts, uzsakot braukšanu. Ļoti labs brīvgaitas izmantošanai Rīga ir Vairoga ielas pārvads - no VEFa un Meža kapiem.

Pilsētas centrā ielas parasti ir gludas, un gandrīz visām ir nemanāms slīpums. Attālumi starp šķērsielām arī nav lieli tādēļ, braucot uz leju, tikai 1/5 - 1/4 kvartāla tiek izmantota ieskrējienam, bet pārējais -

brīvgaitai, lai neatpaliktu no priekšā braucošajiem, var periodiski mazliet palielināt ātrumu, ieslēdzot attiecīgo pārnesumu. Visu laiku ir jāvēro priekšā esošie luksofori un citi auto. Nevajadzētu citus provocēt ar iespēju iespraukties starp jūsu un priekšā braucošo auto, taču par pieklājību aizmirst nedrīkst - varbūt kolēģis dikti steidzas vai arī ir nokļuvis situācijā, kad joslas vienkārši ir jāmaina.

Braucot pa Salu tiltu un ņemot vērā tā reljefu, lietoju brīvgaitu un

šad tad ieslēdzu piekto pārnesumu. Bremzēt cenšos tikai ārkārtas gadījumos. Lai nebremzētu pārlieku bieži ievēroju distanci un cenšos prognozēt priekšā braucošo rīcību. Bet priekšā braucošiem ik pa brīdim iedegas bremžu uguņi, liecinot, ka tiek izniekota enerģija un tādejādi arī degviela.

Pārāk bieži neizmantot bremzēšanu (izņemot ekstremālās situācijas), vairāk braukt brīvgaitā, tikai lāgiem ieslēdzot pārnesumu, lai no dzinēja saņemtu kārtējo kustības enerģijas devu, tādējādi neizkrītot no satiksmes plūsmas.

Braukšana pagriezienos Ar ekonomisko braukšanas manieri visumā tiek saprasta

vienmērīga un drošā, bet ne pārlieku lēna braukšana. Parasti auto faktiski ielido krustojuma, tad strauji bremzē, un lāgiem veic labo pagriezienu, riepām kaucot. No degvielas ekonomijas viedokļa ir krietni saprātīgāk 50 - 100 metrus pirms krustojuma pāriet uz braukšanu brīvgaitā, lai pagriezienu veiktu vispār bez bremzēšanas. Sliktākajā

gadījumā - mazliet piebremzējot. Jūs taču jau esat sapratuši, ka katra bremzēšana ir tās enerģijas iznicināšana, kas iegūta, sadedzinot degvielu.

Kāds teiks, ka tā ir tikai teorija. Protams - aizmugure var gadīties kāds nepacietīgs braucējs, krustojumā var but gājēji... Katru situāciju taču aprakstīt nav iespējams, bet vispārējo principu, ceru, jūs jau sapratāt.. jūs jau sapratāt, kad un cik daudz tiek izlietota degviela - tātad - jūs esat spējīgs analizēt savu braukšanas stilu. Tātad brošūra jau ir izpildījusi 50% no saviem uzdevumiem. Pārējie 50% ir jūsu ziņā!

Tātad - secinājums –

ir jāstrādā galvai, kājām un rokām it īpaši tai rokai, kas pārslēdz pārnesumus.

Apstāšanās Ideālā variantā, protams, būtu braukt vispār bez apstāšanās līdz

pat maršruta galapunktam. Tomēr pilsēta paliek pilsēta, un apstāšanās ir neizbēgamas. Ekonomiskā braukšanas maniere paredz pastāvīgi kontrolēt situāciju uz ceļa — pārredzēt visu, kas notiek uz ceļa jums līdzās. Vislielākā uzmanība, protams, ir jāpievērš tam, kas notiek priekšā jums — cik vien tālu acis rāda.

Pirmkārt, jūs lielākoties brauksiet brīvgaitā, tikai reizēm ieslēdzot pēc iespējas augstāku pārnesumu, lai paātrinātu savu auto, ja tās ātrums sāk kļūt par mazu salīdzinot ar citām mašīnām. Turklāt distanci jūs ievērojat nedaudz lielāku kā pārējie, lai nebūtu bīstama priekšā braucošā auto bremzēšana — jums nebūs jābremzē. Taču tik vai tā būtu jāredz gan priekšā esošā luksofora signāls, gan arī mašīnas, kas ir tālu no jūsējas.

Nobraucot no Slāvu tilta, pārbraucot Maskavas ielu Krasta ielas virzienā, ir līgans līkums pa labi. Apmēram 800 metru attālumā no krustojuma ir luksofors. Visi par to zina, bet bieži vien vienkārši aizlido līdz tam un tad strauji bremzē, kā pirmo reizi to redzētu. Patiesībā gan, ieraugot priekšā stāvošus auto vai sarkano signālu luksoforā, tūdaļ vajadzētu pariet uz brīvgaitu, nebaidoties, ka palielinās distance, un daži pat jūs apdzen. Toties ir pilnīgi iespējams, ka jūsu auto pieripos krustojumam tieši tajā brīdī, kad priekšā esošie jau būs sākuši kustēties, un jums vispār nebūs jābremzē. Ja izskatās, ka tomēr nāksies piebremzēt, tad dariet to ar tādu aprēķinu, lai auto nebūtu pilnībā jāapstājas, jo, kaut kustoties ar pavisam nelielu ātrumu, braukšanas uzsākšanai tiks patērēts ievērojami mazāk degvielas.

Pilnībā skaidrs, ka, neskatoties uz šo padomu šķietamo vienkāršību, jums tos tūdaļ īstenot dzīvē neizdosies. Neuztraucieties — arī Rīgu vienā dienā neuzcēla!

Galvenais, mašīnai apstājoties, nebremzēt ar dzinēju, labāk vi-spirms pariet uz braukšanu brīvgaitā un tikai nepieciešamības gadījumā bremzēt ar bremžu palīdzību. Turklāt to vajadzētu darīt līgani. Strauji ir jābremzē tikai ekstremālos gadījumos!

Braukšana sastrēgumos Sastrēgumi ir spējīgi aprīt ļoti daudz degvielas. Jau zinot degvielas

patēriņa ābeci, jūs pats varat prognozēt ekonomiskas braukšanas pamatprincipu sastrēgumos. Pirmkārt — ievērot distanci. Otrkārt — strauji uzņemt ātrumu un tad pariet uz brīvgaitu. Turklāt nevajag censties braukt tieši aizmugurē priekšējai mašīnai — sastrēgumā tā nekur no jums neaizbēgs.

Jūsu uzdevums ir atkarībā no situācijas priekšā, dot automašīnai tādu kustības impulsu, lai attālums līdz priekā braucošajam auto pārāk nepalielinātos — tad tūdaļ kāds mēģinās iespraukties starp jums —, bet lai jūs pēc iespējas ilgāk brauktu brīvgaitā, pilnībā auto neapstādinot, jo tieši braukšanas uzsākšana no nulles aprij visvairāk degvielas.

Braukšana ārpus pilsētas ekonomiskajā manierē Apkārtnes reljefa izmantošana Ja ceļš ir līdzens — bez kāpumiem un nobraucieniem — tad,

sasniedzot savu kruīza ātrumu, jūs turpināt ceļu ar vienmērīgu ātrumu bez braukšanas brīvgaitā (tālāk sekos neliels precizējums).

(Kruīza ātrums ir tāds ātrums, ar kuru braucot, šoferis jūtas vislabāk pat veicot lielus attālumus. Katram autobraucējam šis ātrums var atšķirties.)

Kājai uz gāzes pedāļa jābūt visu laiku vienā stāvoklī. Reizēm var novērot, kā priekšā braucošais auto nemāk vienmērīgi braukt pa gludu ceļu — tā ātrums visu laiku mainās tik lielā mērā, ka lāgiem taisni vai ir sajūta, kā tik neiebraukt tam astē. Šāds kaitīgs ieradums niekoties ar gāzes pedāli var novest pie visai ievērojama degvielas patēriņa, jo vispirms degviela tiek tērēta, lai uzņemtu ātrumu, bet tad atkal, lai ātrumu samazinātu. Ja ir nepieciešams samazināt ātrumu, tad vispirms vajag pāriet uz braukšanu brīvgaitā, līdz auto sasniedz vēlamo ātrumu, un tad atkal ieslēgt vajadzīgo pārnesumu.

Augšupejošos ceļos ātruma noturēšanai mēs vairāk piedodam gāzi, kad ceļš atkal sāk iet lejup, nemainot gāzes pedāļa stāvokli, auto ātrums sāks pieaugt visai ievērojami. Daži šoferi jau nobrauciena

laikā, citi, nokļūstot atkal uz gluda ceļa, atlaiž gāzes pedāli, lai atgrieztos pie kruīza ātruma. Jebkurā gadījumā tas noved pie bremzēšanas ar dzinēju un nevajadzīga degvielas patēriņa. Tāpēc ir prātīgāk kalna virsotnē pariet uz braukšanu brīvgaitā. Kad, nobraucot no kalna, jūs atkal sasniegsit savu kruīza ātrumu, jāieslēdz atpakaļ vajadzīgais pārnesums.

Protams, šīs rekomendācijas ir jāievēro saprāta robežās. Ja nobrauciens ir ļoti stāvs vai garš, tad, pārvietojoties brīvgaitā, jūsu auto var sasniegt tādu ātrumu, ka ekstremālas bremzēšanas gadījumā jūs vienkārši nosvilināsit sava auto bremzes.

Tāpēc, zinot sava auto brīvgaitas īpašības un pārzinot Latvijas ceļus, tuvojoties stāvam vai garam nobraucienam ir ieteicams palielināt distanci tik tālu, lai nobraucienā nebūtu jābremzē - nobrauciena beigās tiks atgūta iepriekšējā distance.

Tuvošanās apdzīvotām vietām un ceļa zīmēm, kas ierobežo ātrumu

Parasti šoferis, reizi izbraucot cauri pilsētai, atceras ceļa zīmes, kas viņam ir būtiskas. Un tādas ir arī zīmes, kas ierobežo ātrumu un zīmes, kas norāda apdzīvotas vietas sākumu.

Ja jūs pirmo reizi braucat pa nezināmu ceļu, jācenšas pēc iespējas ātrāk saskatīt ceļa zīmes. Ieraugot kas varētu ierobežot ātrumu, ieteicams tūdaļ pariet uz braukšanu brīvgaitā tā, lai līdz zīmei būtu sasniegts atļautais ātrums. Diemžēl vairākums šoferu līdz šādai zīmei brauc pilnā ātrumā un tad bremzē, tādējādi izniekojot kustības enerģiju un deldējot bremzes. Diezin vai tas ir prātīgi.

Apdzīšanas manevrs Pieņemsim, ka ceļš ir taisns, redzams tālu uz priekšu, un pretī

braucošu mašīnu nav. Jūs noķerat priekšā braucošu traktoru vai kādu citu lēni braucošu auto. Jūsu ātrumu starpība ir tik liela, ka nemainot ātrumu, jūs vienkārši apdzenat priekšā braucošo. Viss ir vienkārši un saprotami.

Pieņemsim, ka ceļš ir taisns, un ir redzams tālu uz priekšu. Redzams, ka tālumā pretī nāk auto, un jūs noķerat priekšā braucošo, kas brauc tikai nedaudz lēnāk kā jūs. Situācija ļauj apdzīt auto, taču ir jāpalielina ātrums. Jūs palielināt ātrumu un paspējat izdarīt apdzīšanas manevru. Un tālāk daudzi vadītāji kļūdās - viņi pakāpeniski bremzē ar dzinēju, līdz sasniedz savu kruīza ātrumu. Pareizāk gan būtu pēc apdzīšanas un attālināšanās no apdzītā auto par 40 - 60 metriem pariet uz braukšanu brīvgaitā, tādējādi sasniedzot kruīza ātrumu. Protams - nedrīkst sākt bremzēties tieši priekšā apdzītajai mašīnai. Kā redzams, var iztikt bez bremzēšanas...

Pieņemsim, ka ceļš joprojām ir plats ar labu redzamību uz priekšu, pretī nāk auto kolona, un jūs noķerat priekšā braucošo auto. Ir redzams, ka tūdaļ to apdzīt neizdosies. Šajā gadījumā ir pareizi pāriet uz brīvgaitu ar tādu aprēķinu, lai jūs bez bremzēšanas varētu sasniegt priekšā braucošās mašīnas ātrumu. Tālāk ir jāieslēdz maksimāli augstākais iespējamais pārnesums un jābrauc aiz priekšā esošās mašīnas līdz brīdim, kad būs iespēja to apdzīt. Un atkal izdodas iztikt bez bremzēšanas! Vairākums vadītāju gan parasti pilnā ātrumā noķer priekšā braucošo auto, tad strauji bremzē un gaida apdzīšanas iespēju.

Augstākā ekonomiskas braukšanas manieres pilotāža ir situācija, kad jūs, redzot priekšā lēni braucošu un pretī nākošās mašīnas, brīvgaitā noķerat priekšā braucošo tajā brīdī, kad pretī braucošās mašīnas ir jau aizbraukušas, un var sākt uzņemt ātrumu apdzīšanai. Atkal var iztikt bez bremzēšanas... Pamēģiniet! Domāju, ka ar pirmo reizi jums tas neizdosies. Ja izdodas, tad jūs tiešām esat speciālists, un cepuri nost jūsu priekšā! Tātad patiešam labi zināt savu auto un brīvgaitas īpašības.

Diezgan bieži uz šosejas gadās situācijas, kad jūs noķerat auto kolonu, kas brauc aiz kāda lēni braucoša transporta līdzekļa. Arī pretī nāk mašīnas. Protams, atradīsies Šumahers II, kuram viss vienalga, kas nevienu neciena un degvielu tērē pa labi un pa kreisi. Viņš sāk pa vienai vai pārītim apdzīt priekšā braucošos auto, radot avārijas situācijas un tērējot daudz degvielas, jo viņa auto ir spiests te strauji uzņemt ātrumu, te atkal bremzēt. Daudz prātīgāk šādos apstākļos ir apdzīt lēni braucošo rindas kartībā. Un tad arī degviela ietaupīsies.

Par drošību. Vairākums ceļa satiksmes negadījumu ārpus pilsētas ir saistīti tieši ar apdzīšanu. Parasti šoferi, uz šosejas apd-zenot, līdz galam izspiež gāzes pedāli, uzņemot ļoti lielu ātrumu, un ekstremālā situācijā, ņemot vērā ļoti lielo ātrumu, neglābjami nokļūst avārijā. Lai tā nenotiktu, būtu jāievēro kāds nerakstīts likums - ka apdzenošās un apdzenamās mašīnas ātrumu starpība nedrīkstētu pārsniegt 20 km/h. Šādā gadījumā apdzenošās mašīnas vadītājam ir iespējams veikt to vai citu manevru vai arī atteikties no apdzīšanas manevra izpildīšanas, ja uz ceļa pēkšņi rodas neparedzēta situācija.

5. Ekonomiskas braukšanas manieres paradoksi Būtībā mēs esam izstāstījuši jums visu par ekonomiskas

braukšanas manieri - gan teoriju visai vienkāršiem vārdiem, gan praktiskus piemērus. Var gadīties, ka, apgūstot ekonomiskas braukšanas manieri, sākumā samazināsies jūsu vidējais ātrums, braucot pa pilsētu. Un tamdēļ būs visai grūti atteikties no iepriekšējās braukšanas manieres. Esiet uzcītīgi, un rezultātā jūs brauksiet ar iepriekšējo vidējo ātrumu, ietaupot 20 - 40% degvielas. Viss ir atkarīgs no jums. Teorētiski jūs pēc šīs brošūras izlasīšanas esat jau sagatavots ekonomiskās braukšanas manierei. Un esat sapratis degvielas taupīšanas jēgu.

Ekonomiskās braukšanas manieres paradokss ir šāds - 99% autovadītāju būs pārliecināti, ka, braucot ārpus pilsētas, tiek patērēts mazāk degvielas. Un pārliecināt par pretējo nav iespējams.

Apgūstot ekonomiskās braukšanas manieri un pakāpeniski tuvojoties pilnībai, rodas paradokss. Pilsētā tiek patērēts mazāk degvielas kā ārpus tās - protams - nestāvot sastrēgumos.

Zinot teoriju, var saprast, kāpēc tas tā ir - vidējais braukšanas ātrums pilsētā ir apmēram divas reizes mazāks kā ārpus tās. Gaisa pretestība ir proporcionāla braukšanas ātruma kvadrātam - tādēļ braucot ārpus pilsētas daudz vairāk degvielas tiek tērēts gaisa pretestības pārvarēšanai.

Otra patiesība, kuru arī nezin absolūtais vairākums šoferu, ir tā, ka visekonomiskāk no degvielas patēriņa viedokļa lietot maksimāli augstu pārnesumu, pie minimāliem stabiliem dzinēja apgriezieniem. Un tie ir apmēram 40 — 60 km/h. Tātad, ja esat nokļuvis šādā situācijā — nav nedz naudas, nedz degvielas, tad samaziniet ātrumu līdz 40 — 60 km/h un lietojiet ekonomiskās braukšanas manieri. Iespējams — tādējādi jums tomēr izdosies aizbraukt līdz mērķim. Kaut arī šajā gadījumā jūs esat pārkāpis pirmo noteikumu — par to, ka degvielas tvertnei jābūt pilnai.

Starp citu, ir ari iespēja taupīt degvielu, braucot pa līdzenu ceļu. Šādi — straujš ieskrējiens līdz apmēram 80 km/h un tad brīvgaita līdz apmēram 40 — 60 km/h. Tad atkal intensīvs ieskrējiens. Tieši šādā veidā ekorallija dalībnieki maksimāli samazināja degvielas patēriņu. Protams — ikdienā tā neviens nebrauks. Taču zināt paņēmienu nav grēks, kaut tādēļ vien, ka var pārliecināties par brīvgaitas lielo nozīmi.

Tagad, izlasījis visus ekonomiskās braukšanas manieres priekšrakstus, bet tos vēl neapguvis,

pacentieties tos sev īsi un kodolīgi formulēt. Izlasiet vēl vienu reizi, un jūs sapratīsiet,

ka mūsu pirmais formulējums bija absolūti pareizs, Lai gan ne tūdaļ saprotams.

6. Ekonomiskā braukšanas maniere ziemas

apstākļos (ar mehānisko pārnesumu kārbu) Spriežot pēc daudzajiem autovadītāju jautājumiem, kas tika

saņemti radioraidījumā, kurš bija veltīts ekonomiskajai braukšanas manierei, daudzi šoferi paniski baidās lietot brīvgaitu ziemas apstākļos vai uz slidena ceļa. Tas ir aizspriedumains viedoklis. Ziemas apstākļos jūs varat vietā, kura nav bīstama, bet klāta ar gludu ledu veikt eksperimentu — ieskrieties un tad pāriet uz brīvgaitu. Un jūs redzēsiet, ka auto, turot stūri taisni, brauc pa ideāli taisnu trajektoriju.

Atkarībā no ātruma jūs pat varat veikt līganus pagriezienus. Turklāt riteņi ripo pa ledu nevis slīd. Pamēģiniet šajā laukumiņā nobremzēt divos veidos: vispirms — vienlaicīgi lietojot bremzes un motoru (kā tika mācīts autoskolā); tad — tikai ar bremzēm, mašīnai ripojot brīvgaitā. Otrajā gadījumā nav tikai jāspiež uz bremzēm, bet daudzkārt — cik iespējams bieži — asi un stipri jāpiespiež bremzes pedālis. Un būs redzams, ka pirmajā gadījumā auto tomēr ir slīdējis. Otrajā gadījumā slīdēšana nav notikusi.

Autovadītājam pati bīstamākā ir situācija, kad riteņi atrodas slīdes stāvoklī. ABS bremžu sistēmas, kas diemžēl nav visām mašīnām, jēga ir tieši tāda, nodrošināt bremžu darbību ar pārtraukumiem - netiek pieļauta izslīdēšana. Līdz ar to tiek nodrošināta bremzēšanas ceļa maksimāla saīsināšana, un auto paliek vadāms visu laiku.

Tātad — ja jums trūkst pieredzes braukšanai pa slidenu ceļu, ir ieteicams patrenēties kādā drošā vietā.

Brīvgaitas lietošana uz slidena ceļa ir droša, ja jūs labi mākat ieslēgt vajadzīgo pārnesumu braucošai automašīnai — t.i. — pārnesuma ieslēgšanai jābūt līganai, neradot rāvienus uz priekšu vai atpakaļ. Tāpat jums jāspēj labi kombinēt brīvgaitas ātrums un

pagrieziena leņķis. Ja brīvgaitas ātrums ir pārāk liels un

pagrieziens pārāk ass, tad auto nokļūst sānslīdē. Taču no tā ir jāuzmanās arī ar ieslēgtu pārnesumu . Veicot pagriezienu brīvgaitā, pēkšņi ekstremāli bremzējot mašīna apstājas ātrāk.

Protams — apgūt brīvgaitas lietošanas pamatus ir jāsāk ne jau ziemā. Ja jums nav nepieciešamās auto vadīšanas pieredzes un auto uzvedības izjūtas uz slideniem ceļiem, tad labāk nelietot ekonomisko braukšanas manieri pagriezienos un ceļa izliekumos. Labāk pieturēties pie jums ierastā braukšanas stila.

Viss nāk ar pieredzi. Par sevi varu teikt, ka ziemā braucu sev tik pierastajā ekonomiskajā braukšanas manierē, kas tikai nedaudz atšķiras no vasarā piekoptās. Vienīgais — ir jāatceras:

Jo slidenāks ceļš, jo lielāka distance jāietur attiecībā

pret priekšā braucošo. Slidenam ceļam nepatīk asi manevri.

7. Par ekonomiskās braukšanas pamatprincipiem

mašīnām ar automātisko ātrumkārbu Kopumā var teikt, ka automātiskajai ātrumkārbai ir daudz mazāk

iespēju kā mehāniskajai. Pirmkārt — automātisko ātrumkārbu īpašniekiem ir jāzina, ka

nav ieteicams sākt braukt ar neuzsildītu motoru. Optimālā temperatūra braukšanas uzsākšanai ir 40 — 50 grādi. Ja tomēr ir nepieciešams uzsākt braukšanu ar neuzsildītu motoru, tad līdz šādas temperatūras sasniegšanai ir ieteicams braukt mierīgi — tas pasargās jūsu ātrumkārbu no pārliecīgi ātras nolietošanās.

Otrkārt — degvielas ekonomijas nolūkos pat īsas apstāšanās laikā ir ieteicams ātrumkārbas kloķi pārslēgt no D uz N.

Treškārt — mūsdienās automašīnās tiek lietotas daudz un dažādas konstrukcijas automātiskās ātrumkārbas. Ja gribat ekonomēt degvielu, vispirms ļoti rūpīgi ir jāizlasa konkrētās mašīnas ātrumkārbas lietošanas instrukcija.

Brīvgaitas pielietošana tādos pat apmēros kā braucot ar mehānisku kārbu ir iespējama, bet nebūs tik ērta. Piemēram — ja jūs tuvojaties luksoforam, kurā deg sarkanā gaisma, jau laicīgi var pārslēgties uz neitrālo pārnesumu, piebraukt krustojumam brīvgaitā un nobremzēt. Uzsākot braukšanu, piemēram, Audi markas mašīnām ir jānospiež bremzes pedālis un tikai tad ātrumkārbas kloķis jāpārslēdz uz D. Braukšana tiek uzsākta, atlaižot bremzes pedāli.

Taču braukšanas laikā pārslēgties no N uz D var arī bez bremzes pedāļa palīdzības.

Tomēr atkārtojam, ka automātiskajām ātrumkārbām ir ļoti daudz dažādu variantu, tāpēc vispirms ir nepieciešams pamatīgi iepazīties ar katras konkrētās mašīnas lietošanas instrukciju.

8. Laba braukšanas toņa manieres Pēdējo piecpadsmit gadu laikā, kopš Latvija ir neatkarīga,

braukšanas kultūras līmenis ir ievērojami cēlies. Un tas ir ļoti labi – uz ceļa var justies komfortablāk. Braucot ārpus pilsētas sliktas redzamības apstākļos tiek ieslēgts labā pagrieziena signāls, lai paziņotu auto, kas grasās apdzīt, ka ceļš ir brīvs. Un auto apdzen, pateicoties uzmirkšķina avārijas signālu. Patīkami – tas nozīmē paldies. Zīme ar kreiso pagrieziena rādītāju savukārt nozīmē, ka priekšā ir kāds šķērslis, kuru pagaidām redz tikai priekšā braucošais auto.

Ar īpašu pieklājību izceļas lielākā daļa autobusu un tālbraucēju smago auto šoferi. Par to viņiem paldies – viņi izceļas ar savstarpējo izpratni, izlīdzēšanu cits citam un pieklājību. Tāpēc pie jebkuras iespējas cenšos viņiem palīdzēt gan pilsētā, gan ārpus tās. Vieglie taču ir maziņi, veikli un ātri. Bet kāds gan viņiem ar saviem izmēriem un svaru uzrāviens! Un kāda trajektorija nepieciešama līkumos? Tāpēc cienīsim arī viņus uz ceļa.

Vēl no padomju laikiem zināms, ka pretī braucošās mašīnas pamirkšķināšana ar tālajiem uguņiem nozīmē, ka tuvākajos krūmos vai aiz tuvākā stūra zaļie vīriņi. Kopš tā laika, kad arī dienas laikā obligāti jābrauc ar ieslēgtām tuvām gaismām, ir parādījušies vēl daži informācijas apmaiņas noteikumi vadītāju starpā. Taču tos zina nebūt ne visi – tāpēc izstāstīsim.

Ja pretī braucošais auto uzmirkšķina ar tālajām gaismām vai patur tās ilgāk, tas var nozīmēt ne tikai zaļos vīriņus, bet arī to, ka jūsu auto vai nu gaisma nav ieslēgta, vai ir ieslēgti tālās gaismas lukturi. Abos gadījumos jūs pārkāpjat ceļu satiksmes noteikumus.

Ja jūs apdzen kāds auto, un jūs tam nerādījāt to vai citu pieklājības žestu, bet viņš pamirkšķināja avārijas gaismas, pārbaudiet, vai jūsu auto ir ieslēgtas gaismas. Var gadīties, ka jūs noķeriet priekšā braucošu auto, bet tas pēkšņi sāk mirkšķināt avārijas signālu. Arī šajā gadījumā pārbaudiet, vai jūsu auto ir ieslēgtas gaismas. Var gadīties, ka jūs apdzināt kādu auto, bet tas uzmirkšķina ar tālajām gaismām – jūsu auto nedeg gaismas, priekšā policija (viņš to zina, jo nupat brauca pa šo ceļu pretējā virzienā), vai arī jūsu apdzīšanas manevrs nav bijis neko sakarīgs...

Vēl ir pieņemts ar tālo gaismu ieslēgšanu dot ceļu kārtējam Šumaheram II, kurš nu dikti, dikti steidzas un tādēļ brauc ļoti ātri. Dodiet viņam ceļu! Pieklājība taču ir karaļu privilēģija.

Domājam, ka ne visai pieredzējušiem šoferiem šīs ziņas noderēs.

Vidējā degvielas patēriņa uzskaites žurnāls

Lai izdodas sasniegt aizvien labākus rezultātus ekonomiski un

ekoloģiski braucot!

Datums

Ielietās degvielas daudzums

Nobraukums

Vidējais degvielas patēriņš

uz 100 km Piezī

mes