daugavas uzeja vidĒja teriŅa stratĒĢija · laikā no 2015. līdz 2020.gadam sasniegtie...
TRANSCRIPT
DAUGAVAS MUZEJA VIDĒJA TERMIŅA STRATĒĢIJA
2015. - 2020. GADAM
IEVADS
Daugavas muzeja vidējā termiņa darbības stratēģija 2015. - 2020. gadam
izstrādāta, pamatojoties uz Muzeju likumu, MK Noteikumiem par Nacionālo
muzeju krājumu, Daugavas muzeja Nolikumu.
Daugavas muzeja vidējā termiņa darbības stratēģija 2015. - 2020.gadam
izstrādāta, pamatojoties uz pašreizējās situācijas izvērtējumu, un orientēta uz
misijas realizēšanu un vēlamās situācijas sasniegšanu, ņemot vērā finanšu
resursus.
Stratēģija nosaka muzeja darbības mērķus un uzdevumus, kā arī plānotos
rezultatīvos rādītājus.
I. INFORMATĪVĀ DAĻA
1. Muzeja raksturojums, tā loma sabiedrībā
1.1. Muzeja darbības pilnvarojums
Daugavas muzejs ir sabiedrībai pieejama pētnieciska un izglītojoša Salaspils
novada pašvaldības iestāde. Muzeja darbības pamats ir Nolikums (apstiprināts
Salaspils novada domē 2005. g. 26. janvārī). Muzeja darbību nodrošina muzeja
darbinieki, saskaņā ar pielikumā Nr.1. pievienoto muzeja iekšējās organizācijas
struktūru.
1.2. Muzeja misijas definējums
Kultūras ministrijas 1974.gadā piešķirtais Daugavas (toreiz Doles) muzeja profils
- Daugavas vēsture, kuru, pēc 1995.gadā notikušās muzeja administratīvās
pakļautības maiņas un pāriešanas Salaspils pašvaldības iestādes statusā,
papildināja profils - Salaspils vēsture, ir noteicis muzeja misiju:
Atklāt un parādīt Daugavu, kā arī Salaspils un tās apkārtnes unikālo vēsturi no 9.
g. t. pr. Kr. līdz mūsdienām kā Latvijas un Eiropas vēstures un kultūras mantojuma
nozīmīgu sastāvdaļu.
1.3. Muzeja darbības virzieni
Muzeja darbība vērsta uz muzeja misijas realizēšanu un muzeja funkciju
iespējami pilnīgāku un kvalitatīvāku realizēšanu.
Saskaņā ar muzeja Nolikumu, muzeja galvenie darbības virzieni ir šādi:
Komplektēt muzeja krājumu, veikt tā papildināšanu, saglabāšanu un
izmantošanu
Veikt Daugavas ielejas un Salaspils novada vēstures izpēti muzeja krājumā,
ekspedīcijās, komandējumos, bibliotēkās, arhīvos, atspoguļojot to
ekspozīcijās, izstādēs muzejā un ārpus tā
Izdot zinātnisko pētījumu publikācijas, prospektus, katalogus un citus
izdevumus
Veikt zinātniski izglītojošo darbu, organizēt un vadīt ekskursijas, sarīkojumus,
lasīt lekcijas, izstrādāt izglītojošas pedagoģiskas programmas
Sniegt konsultācijas un metodisko palīdzību, nodrošināt muzeja krājuma
pieejamību apmeklētājiem un pētniekiem
Veicināt Daugavas ielejas un Salaspils tūrisma informācijas apkopošanu un
sistematizāciju, izstrādāt ekskursiju maršrutus, reklamēt tūrisma
pakalpojumus, sagatavot iespiešanai tūrisma ceļvežus, bukletus un kartes
Rūpēties par dabas un kultūras pieminekļiem, kas atrodas muzeja
aizsardzības, apbūves regulācijas, aizsargājamās dabas ainavas zonā
1.4. Muzeja darbības mērķi un uzdevumi
Mērķis Uzdevumi
1. Veidot un glabāt muzeja misijai atbilstošu krājumu, veikt tā zinātnisko izpēti un nodrošināt sabiedrībai plašu pieeju krājumam un pētījumu rezultātiem
1. Komplektēt un uzturēt muzeja
misijai atbilstošu krājumu
2. Nodrošināt muzeja krājumam
atbilstošu pārvaldību
3. Nodrošināt muzeja krājuma
priekšmetu izmantošanu
2. Veicot muzeja krājuma izpēti, nodrošināt komunikācijas darbu ar sabiedrību, Daugavas ielejas un Salaspils kultūras mantojuma atspoguļošanai
1. Nodrošināt pilnīgāku informāciju
par muzeja krājuma priekšmetiem
2. Nodrošināt iespējami plašāku
muzeja piedāvājumu, balstoties uz
muzeja krājuma un citu avotu
izpēti
3. Pilnveidot iespējas iepazīties ar muzejā uzkrāto kultūras mantojumu plašākai sabiedrības daļai
1. Izglītot sabiedrību, izmantojot ar
muzeja darbību saistītus
izglītošanas veidus
2. Dažādot metodes darbā ar
skolēniem, radot viņos interesi par
Daugavas un Salaspils novada
vēsturi
3. Ar sakārtotu muzeja infrastruktūru
palīdzēt apmeklētājiem iepazīties
ar Daugavas ielejas un Salaspils
novada kultūras mantojumu
Ārējās vides un darbības spēju ietekme uz muzeja mērķu sasniegšanu
1.5. Ārējās vides ietekmes raksturojums
Muzeja darba specifika ir ģeogrāfiski plašais reģions, kas aptver Daugavas ieleju
visā tās garumā Latvijas teritorijā. Tai pašā laikā tieši šī specifika Daugavas muzeju
padara atšķirīgu, un atšķirība piesaista apmeklētājus.
Lai sekotu ar Daugavu saistītām aktualitātēm: plūdiem, piesārņojuma
apdraudējumiem, celtniecības darbiem un izmaiņām pilsētās un lauku novados
Daugavas krastos, ļoti būtiska ir muzeja sadarbība ar Daugavas Savienību un
Daugavas ielejas pašvaldībām. Daugavas Savienība ik gadus atbalsta muzeja
projektus, gan ekspozīcijas veidošanā, gan teritorijas labiekārtošanā.
Muzeja lielo apmeklētāju skaitu zināmā mērā nodrošina Rīgas tuvums un
industrializācijas neskartā ainava ap muzeju. Arī Salaspils novada iedzīvotāji
labprāt apmeklē Doles salu, kas ainaviski ir viens no skaistākajiem Salaspils
novada lauku apvidiem. Liela problēma gan muzeja darbiniekiem, gan
apmeklētājiem ir vēl joprojām neatrisinātā maršruta satiksme.
Muzeja darba uzmanības lokā vienmēr tiek paturēti Doles salas iedzīvotāji, kurus
aicinām uz izstādēm, sarīkojumiem, iesaistot tos arī Mūžizglītība
programmā: lekcijās, nodarbībās un īpašos pasākumos tieši Doles salas
iedzīvotājiem.
1.6 Muzeja darbības spēju nodrošinājums
Nr. Nodrošinājums
1. Teritorija un
ēkas
Muzeja teritorija aizņem 9.1ha, kas sadalās bijušā muižas parkā un 2 ha lielā atpūtas zonā, kas atrodas tieši blakus parkam. Zeme un ēkas ir Salaspils domes īpašums
Muzeja pamatekspozīcija - bijušajā Doles muižas kungu mājā
Telpu platības izmantojums - 993 m2 - 100%, t.sk.: Apmeklētājiem pieejamā telpu platība:
ekspozīciju zāles, vestibils, laboratorija - 620,83 m2
Krājuma telpu platība - 154 m2 Darba telpu platība - 62 m2 Citu telpu platība (kopā 156,2 m2) - katlu
māja - 46,3m2 , noliktava - 63,62, pagrabs - 46,3m2, kase - 4m2
Kase izvietota pie muzeja vārtiem Tualetes izvietotas muzeja pamatēkā un teritorijā, kur kopumā ir 5 mobilās tualetes un viena stacionārā
Muzeja ēkai ir uzstādīts zibensnovedējs Muzeja apsardzi nodrošina SIA „Securitas Latvia” (ugunsdrošība un apsardze) un naktssargi (3 štata
vienības)
Pārskata periodā, papildus apsardzes signalizācijai, ir modernizēta ugunsdrošības signalizācija,
Muzeja parka atpūtas zonā atskaites periodā ir darbojas trīs nojumes, kuras muzejs piedāvā atpūtas pasākumiem, semināru norisei u.c. pasākumiem
2. Muzeja
zinātniskais
personāls
Muzeja darbinieku kopējais, nominālais skaits – 18 darbinieki, no tiem pamatdarbā – 16, darba savienotāji – 1,sezonas strādnieki-3
No kopējā darbinieku skaita 5 ir speciālisti, Visi speciālisti ir ar augstāko izglītību,divi no tiem vēstures zinātņu doktori
Muzeja darbinieki regulāri ir piedalījušies kvalifikācijas celšanas kursos un semināros, kurus organizēja Kultūras ministrijas muzeju nodaļa, Latvijas Muzeju biedrība un Salaspils pašvaldība
3. Finanses
Daugavas muzejs ir Salaspils novada pašvaldības budžeta iestāde
Laikā no 2011. gada muzeja budžets pakāpeniski auga.
Daugavas muzeja budžets laikā no 2011.-2015.g.:
Gads Finansējums, tūkst.
2011. 109.538 LVL
2012. 127.140 LVL
2013. 131.479 LVL
2014. 212.418 EUR
2015. 249.494 EUR
Lai iegūtu papildu finansējumu un veiksmīgāk pildītu izvirzītos mērķus muzeja misijas īstenošanai, muzeja darbinieki laikā no 2011. - 2015. gadam ir izstrādājuši un realizējuši 26 projektus par kopējo summu 29807 EUR (10688LVL un 14599EUR). Pamatā šie projekti saistīti ar komunikāciju darbu: tematisko izstāžu un pasākumu veidošanu, pedagoģisko programmu dažādošanu, videofilmu gatavošanu ekspozīcijas pieejamības palielināšanai ,krājuma priekšmetu restaurāciju
4. Iekārtas un
aparatūra
Muzeja materiāli tehniskā bāze atskaites periodā pamatā uzlabojusies, pateicoties Salaspils pašvaldības finansējumam palielinājumam un
projekta „Nacionālā muzeju krājuma kopkatalogs” (NMKK) ietvaros īstenotajām aktivitātēm
2015.gadā muzejā ir 7 datori, 2 skeneri, 2 printeri, 1 videomagnetofons un 1 kopētājs
Laikā no 2015. līdz 2020.gadam sasniegtie rezultāti
Nr. Sasniegtie rezultāti
Krājuma darbā Muzeja krājumu veido pamatkrājums, palīgkrājums un zinātniskais arhīvs (informācija, kas veidojusies zinātniski pētnieciskā vai zinātniski metodiskā darba rezultātā). Uz 2015. gada 1. janvāri krājumā bija iekļautas 54200 vienības, tai skaitā pamatkrājumā – 35393, palīgkrājumā – 18807 vienības. Galvenie krājuma papildināšanas veidi atskaites periodā – fizisku un juridisku personu dāvinājumi, zinātnisko tēmu izpētes gaitā iegūti un pirkumi.
Lai nodrošinātu plašāku pieejamību muzeja krājumam, turpināta 2007. gada rudenī uzsāktā krājuma digitalizācija un datorizēta uzskaite, ievadot informāciju par priekšmetiem Nacionālā muzeja krājuma kopkataloga (NMKK) datu bāzē. Uz 2015. g. 1. janvāri NMKK bija ievadītas 6888 vienības.
2009. gada nogalē uzsākta un atskaites periodā
pilnībā pabeigta visa muzeja krājuma esības
pārbaude, novērtēšana un kolekcija kopumā uzņemta
grāmatvedības uzskaitē. 2014.gadā atjaunoti divi
lielākie zvejas rīki – lašu un nēģu tači, kas eksponēti
muzeja parkā.
Muzeja darbība ir mērķtiecīga, un tajā ir labas iespējas arī turpmāk attīstīt zinātniski – pētniecisko un izglītojošo darbu.
Pētniecības
darbā
Pētniecības jomā Daugavas muzeja prioritāte ir krājuma izpētes darbs, kas atskaites periodā rezultējies šādi:
Monogrāfija-L.Vanaga.Salaspils novads:gadsimtu hronoloģija,(.g.t.p.Kr-21,gs
Tematiskas izstādes:
2011.gads. Salaspils dzelzceļa stacijai - 150
2012.gads”Ģimenes stāsts. Dole. Salaspils.1945.-2012”
2013.gads Naudas vēsture Latvijas
teritorijā.”Paldies,latiņ! Sveiks Eiro”
„Latvijas Tautas frontei-25 Cilvēki. Notikumi.
Salaspils”
„Upes transporta līdzekļu izstāde „Ceļavējš”
Nolasīti – 9 referāti
Lai uzlabotu un dažādotu informācijas
pasniegšanas metodes,atskaites periodā ir
izgatavotas divas videofilmas-
„Zudusī Daugava.Staburags”.10 min
„Ātrāk par straumi” 26 min
2015.gadā uzsākts divu jaunu pastāvīgo
ekspozīciju plānu izstrāde-Daugavas muzejā un
Salaspils memoriālā. Abas ekspozīcijas plānots
atklāt, sagaidot Latvijas 100 gadi
Muzeja
komunikācijā
Pateicoties tam, ka muzejs ir dažādojis savu piedāvājumu un, paralēli izstādēm un ekspozīcijai, muzeja teritorijā ir liels un kopts parks ar atpūtas zonu aktīvai atpūtai, atskaites periodā muzejā ir bijis noturīgi augsts apmeklētāju skaits
Daugavas muzeja apmeklētāju skaits 2010.-2015. g.
2010.gads 25304
2011.gads 21786
2012.gads 22363
2013.gads 23272
2014.gads 23205
Gadā muzejs ir bijis atvērts vidēji 2202 stundas. Muzeja darbinieki gadā novadījuši ap 240 ekskursijas. Muzejā vidēji gadā rīkotas 6 izstādes, no tām 2 no krājuma vai tematiskā izstāde, ārpus muzeja vidēji1- 2 izstādes gadā
2010. - 2015. g. izveidotas 5 jaunas muzej-pedagoģiskās programmas
Muzejs regulāri sniedzis informāciju par muzeja jaunumiem medijos, piemēram, laikrakstiem „Diena. Izklaide”, „Kultūras Forums”, „Salaspils Vēstis”, informācijas aģentūrai LETA un vairākām interneta vietnēm, piemēram, www.vietas.lv, u.c.
Kopš 2006.gada muzejam ir mājas www.daugavasmuzejs.lv
Ik gadu muzejā izdoti bukleti ar informāciju par muzeju un tā piedāvājumu (latviešu, krievu, angļu un vācu valodās), kas tiek izplatīti muzejā, Salaspils Tūrisma Informācijas Centrā, Ķekavas Tūrisma Informācijas Centrā, gadatirgū Balttour u.c. Tajos ir ievietots informācija par:
Visiem muzeja pakalpojamiem attiecīgajā gadā Atsevišķi - piedāvājums skolēniem Piedāvājums kāzu dienā
Apmeklētāju viedokļa izzināšanai 2014. g. un 2015.gadā tika veikta aptauja par muzeja novērtējumu.
1.7 SVID analīze
Stiprās puses Vājās puses
Muzejs atrodas ainaviski skaistā vietā
Doles sala ir ideāla vienas dienas atpūtas vieta rīdziniekiem
Krājuma telpu šaurība Pasākumu, izstāžu zāļu trūkums Neapmierinoša satiksme gan apmeklētājiem, gan muzeja darbiniekiem
Salaspils tuvums. Salaspilī ir vairāk kā 20000 iedzīvotāju, bet nelielas iespējas atpūsties dabā
Muzejs atrodas svarīgu satiksmes ceļu tuvumā - Jelgavas, Dobeles, Bauskas, Tukuma iedzīvotāji, braucot uz Rīgu, Vidzemi vai Latgali (un otrādi) brauc pāri Doles salai
Daugavas profils - atšķirīgs no citiem muzejiem
Bagātas un daudzveidīgas krājuma kolekcijas
Pieredzes bagāti darbinieki Laba sadarbība ar Salaspils domi un novada kultūras un izglītības iestādēm
Pieredze projektu izstrādē Muzeja teritorija, ļauj apmeklētājiem gan aktīvi, gan pasīvi baudīt dabu
Daudz nerestaurētu krājuma priekšmetu
Iespējas Draudi
piedalīties Eiropas fondu atbalsta projektos
varētu tikt iedalīts starpreģionu institūciju finansējums
situācija, ka muzejs ir tikai ēku un teritorijas izmantotājs, bet ne saimnieks
1.8 Secinājumi
Kopumā muzeja darbs ir sekmējis muzeja misijas īstenošanu. Uzkrātais kultūras
mantojums apliecina Daugavas īpašo lomu Latvijas ekonomikas un tautas
apziņas veidošanā. Muzejs plāno arī nākotnē rūpēties par krājuma veidotās
informācijas nodošanu atpakaļ sabiedrībai. Taču muzejam trūkst telpas
krājumam un izstādēm. Līdzšinējie meklējumi bijuši nesekmīgi. Uzsāktais darbs
vēl jāturpina.
Muzeja pētnieciskās tēmas ir izvēlētas saistībā ar muzeja misiju un kalpo kā
svarīga datu kopa Daugavas un Salaspils novada vēsturei. Krājuma izpēte pamatā
kalpo ekspozīciju, tematisko izstāžu sagatavošanai. .
Muzeja ekspozīcijas šaurība un fakts, ka muzeja ēka ir Valsts nozīmes
arhitektūras piemineklis, ir šķērslis, lai atvieglotu iekļūšanu muzejā cilvēkiem ar
ratiņkrēsliem. Lai uzlabotu muzeja pieejamību cilvēkiem ar valodas barjeru,
muzejā ir sagatavoti rakstiski vadoņi pa ekspozīciju krievu, angļu un vācu valodā.
1.9 Muzeja prioritārie uzdevumi
Laika periodā no 2015. g. līdz 2020.gadam muzejs izvirzījis sekojošas prioritātes:
Daugavas muzeja ekspozīcijas satura un dizaina nomaiņa un Salaspils
memoriāla ekspozīcijas izveide
Informācijas ievadīšanas NMKK turpināšana
Veikt esības pārbaudi muzeja palīgkrājumā
II. PROGRAMMU DAĻA
2. Muzeja vidēja termiņa darbības programma
2.1. Darbības programma
1. muzeja darbības mērķis – veidot un glabāt muzeja misijai atbilstošu krājumu, veikt tā zinātnisko izpēti un nodrošināt
sabiedrībai plašu pieejamību krājumam un pētījumu rezultātiem.
Uzdevumi Plānotie rezultāti Rezultatīvie rādītāji
Aktivitātes Izpildes
laiks Finanšu avots
Kvalitatīvie Kvantitatīvie
1. Komplektēt
un uzturēt
muzeja misijai
atbilstošu
krājumu
Tiks saglabātas
materiālās un
nemateriālās kultūras
liecības, nodrošināta
to pēctecība un radīts
pētniecības avotu
kopums
Sabiedrības
aktivizēšana un
iesaistīšana materiālu
vākšanā, krājuma
kolekciju papildināšana
ar muzejiskiem
priekšmetiem
Krājumā tiks
iekļautas
1500 jaunas
krājuma
vienības
Muzejisku priekšmetu vākšana un
apzināšana, dokumentēšana
tematiskās ekspedīcijās
2015. –
2020.
Muzeja budžets,
projektu konkursi
Papildus finansējuma
piesaistīšana krājuma priekšmetu
iepirkšanai un restaurēšaai
2015. –
2020
Muzeja budžets,
projektu konkursi
2.Nodrošināt
muzeja
krājumam
atbilstošu
pārvaldību
Nodrošināta krājuma
priekšmetu
saglabāšana un
drošība, ērtāka
priekšmetu
izvietošana
Modernizētas esošās
krājuma telpas
5 telpas
Krātuvju inventāra uzlabošanas
turpināšana - (rullis liela izmēra
tekstiliju glabāšanai), plaukti,
kastes, mapes, aploksnes).
2015. –
2020.
Muzeja budžets
3.Nodrošināt
muzeja krājuma
priekšmetu
izmantošanu
Veicināta
krājuma pieejamība
Ievadītas jaunas
krājuma vienības
NMKK
5000
vienības
Esības pārbaude, informācijas
ievadīšana
.2015.-
2020
Projektu konkursi,
muzeja budžets
Uzdevumi Plānotie rezultāti Rezultatīvie rādītāji
Aktivitātes Izpildes
laiks Finanšu avots
Kvalitatīvie Kvantitatīvie
Veicināta muzeja materiālu
pieejamība
Nomainīta muzeja
pamatekspozīcija
muzejā un iekārtota
jauna ekspozīcija
Salaspils memoriālā
2 vienības
Ekspozīcijas koncepcijas, satura
un dizaina izstrāde, materiālu
atlase un ekspoz;icijas
sagatavošana Daugavas muzejā
un Salaspils memoriālā
2015. –
2018.
Projektu konkursi,
muzeja budžets
Veicināta
muzeja materiālu
pieejamība
Izstāde no muzeja
krājuma Latvijai-
100.Salaspils.
1 izstāde
1 izstāde
Materiālu atlase, analīze,
sagatavošana eksponēšanai
2018.
Projektu konkursi,
muzeja budžets
Muzeja krājums
izmantots
zinātniskās
pētniecības darbiem
Publikācijas, raksti 18 Materiālu izpēte, analīze un
sagatavošana publicēšanai
2015. –
2018.
muzeja budžets
Krājums izmantots
sabiedrības, t.sk
skolēnu, izglītošanā
Pasākumos un
pedagoģiskajās
programmās izmantotas
krājumu priekšmetu
replikas
25 Repliku izgatavošana 2016. –
2018.
Muzeja budžets,
projektu konkursi
1. mērķa sagaidāmais darbības rezultāts
1. Kādas problēmas tiek atrisinātas? 2. Kādas pozitīvas izmaiņas sagaidāmas muzeja darbībā?
2.muzeja darbības mērķis - veicot muzeja krājuma izpēti, nodrošināt komunikācijas darbu ar sabiedrību Daugavas ielejas un
Salaspils kultūras mantojuma atspoguļošanā
Uzdevumi Plānotie rezultāti Rezultatīvie rādītāji
Aktivitātes Izpildes
laiks Finanšu avots
Kvalitatīvie Kvantitatīvie
1.Nodrošināt
pilnīgāku
informāciju
par muzeja
krājuma
priekšme-
tiem
Turpināta fotomateriālu
ievadīšana NMKK
Esošo aprakstu
papildināšana,
informācijas
ievadīšana NMKK
6000 Materiālu apzināšana un
izvērtēšana
2018 Muzeja budžets
2.Nodrošināt
iespējami
plašāku
Apkopoti materiāli
iztādei par Salaspils
vēsturi
Izstāde „Latvijai
100.Salaspils”
1 Materiālu apzināšana un
izvērtēšana, izstādes
iekārtošanai
2018 Muzeja budžets
Tiks saglabātas materiālās un nemateriālās kultūras liecības, papildināts
pētniecības avotu kopums un nodrošināta to pēctecība
Uzlabota krājuma pieejamība
Mainīta līdzšinējā situācija - krājuma priekšmeti pilnībā netika izmantoti
sabiedrības izglītošanā un kvalitatīvākas atpūtas organizēšanā
Nodrošināta krājuma priekšmetu saglabāšana un drošība, ērtāka
priekšmetu izvietošana
Krājums izmantots sabiedrības, t.sk skolēnu, izglītošanā Muzeja krājums izmantots zinātniskās pētniecības darbiem
Uzdevumi Plānotie rezultāti Rezultatīvie rādītāji
Aktivitātes Izpildes
laiks Finanšu avots
Kvalitatīvie Kvantitatīvie
muzeja piedāvājumu
, balstoties
uz muzeja
krājuma un
citu avotu
izpēti
Sniegta informācija
sabiedrībai par izmaiņām
Daugavas ielejas
kultūrainavā
Tematiska izstāde
„Izmaiņas Daugavas
kultūrainavā 20. gs. b.
- 21.gs.”
1 Ekspedīcijas, materiālu
apzināšana. izstādes veidošana ,
buklets
2017 Projektu konkursi
Sniegta informācija par
muzeja piedāvājumu
Iekārtota jauna mājas
lapa
1 Sagatavots teksts latviešu,
angļu, vācu un krievu valodā
2915-
2018.
Muzeja budžets
Publicēti pētnieciskie
raksti un sagatavoti
ziņojumi
Ziņojumi, publikācijas
un raksti par
pētniecības darba
rezultātiem
12 Materiālu apzināšana,
apkopošana un sagatavošana
publikācijai
2015-
2020
Muzeja budžets
2. mērķa sagaidāmais darbības rezultāts
1. Kādas problēmas tiek atrisinātas?
2.Kādas pozitīvas izmaiņas sagaidāmas muzeja darbībā?
Daugavas muzejs ir Salaspils pašvaldības muzejs, tāpēc ir būtiski šī novada
iedzīvotājiem sniegt zināšanas par sava novada vēsturi, veidot izpratni par
novadniecisko identitāti un patriotismu, kas līdz šim netika nodrošināts
pietiekamā apjomā
Sniegta informācija sabiedrībai par izmaiņām Daugavas ielejas kultūrainavā
Iegūts informācijas apkopojums vēstures pētniekiem, studentiem, skolotājiem un skolēniem par Salaspils novada vēsturi
Publicēti pētnieciskie raksti un sagatavoti ziņojumi
3. muzeja darbības mērķis - pilnveidot sabiedrības iespējas iepazīties ar muzejā uzkrāto kultūras mantojumu plašākai
sabiedrības daļai
Uzdevumi Plānotie rezultāti Rezultatīvie rādītāji
Aktivitātes Izpildes
laiks Finanšu avots
Kvalitatīvie Kvantitatīvie
1. Izglītot
sabiedrību,
izmantojot ar
muzeja darbību
saistītus
izglītošanas
veidus
Apmeklētāji, īpaši
salaspilieši,
iepazīstināti ar
Salaspilis vēsturi
sarežģītajā divu
okupāciju laikā
Ekspozīcija Salaspils
Memoriālā
1
Materiālu vākšana,
atlase, ekspozīcijas veidošana
2015-
2018
Budžets, Salaspils
domes
papildfinansējums
Apmeklētāji
iesaistīti Daugavas
vēstures izzināšana
un izpratnē
Ekspozīcija Daugavas
muzejā
1 Materiālu vākšana,
atlase, ekspozīcijas dizaina un
satura veidošana, iekārošana
2015-
2018
Budžets, Salaspils
domes
papildfinansējums
Apmeklētāji
iepazīstināti ar
Daugavas ielejas
izmaiņām 20. gs.
beigās - 21. gs.
Tematiska, ceļojoša
izstāde „Izmaiņas
Daugavas kultūrainavā
20. gs. b. - 21.gs.”
1
Materiālu vākšana ekspedīcijās,
atlase, izstādes iekārtošana
2017
Budžets, projektu
konkursi
Sabiedrība
iepazīstināta ar
notikumiem Pirmajā
pasaules karā un
Daugavas lomu
latviešu strēlnieku
Tematiska izstāde-
Daugava-
ugunslīnija.2016.
1
Materiālu vākšana, atlase,
izstādes iekārtošana
2016
Projektu konkursi
Uzdevumi Plānotie rezultāti Rezultatīvie rādītāji
Aktivitātes Izpildes
laiks Finanšu avots
Kvalitatīvie Kvantitatīvie
patriotisma
veicināšanā
Apmeklētāji, īpaši
salaspilieši,
iepazīstināti ar
Salaspils pagātni un
tās saiti ar šodienu.
Izstāde „Latvijai
100.Salaspils”
1
Materiālu apzināšana, avotu un
literatūras pētījumi, izstādes
iekārtošana un popularizēšana
2018
Budžets
Dažādotas metodes,
ar kurām skolēniem
tiek padziļinātas
zināšanas par
Daugavas ielejas
vēsturi
Muzejpedagoģiskā
programma „Daugavas
tilti un pārceltuves
gadsimtu gaitā”5.-12
klasei
1
Materiālu sagatavošana,
nodarbības reklāma un
organizēšana
2016.-
2020.
Budžets
Muzejpedagoģiskā
programma jaunākā
vecuma skolniekiem
”Iepazīsti Daugavas
zivis”1-4.klasei
1
Materiālu sagatavošana,
nodarbības reklāma un
organizēšana
2015.-
2020.
Budžets
Muzejpedagoģiskā
programma Doles koku
vectētiņam pa
pēdām”3.-12 klase
1
Materiālu sagatavošana,
nodarbības reklāma un
organizēšana
2015.-
2020.
Budžets
Uzdevumi Plānotie rezultāti Rezultatīvie rādītāji
Aktivitātes Izpildes
laiks Finanšu avots
Kvalitatīvie Kvantitatīvie
Muzejpedagoģiskā
programma ” Atjauno
Jaundoles pili”1-6.klase
1 Materiālu sagatavošana,
nodarbības reklāma un
organizēšana
2015.-
2020.
Budžets
Muzejpedagoģiskā
programma”Daugavas
laivenieki.Iepazīsti seno
arodu”1-8.klase
1 Materiālu sagatavošana,
nodarbības reklāma un
organizēšana
2015.-
2020.
Budžets
Muzejpedagoģiskā
programma „Daugavas
pietekas un pilsētas upes
krastā”5.-12. klase
1 Materiālu sagatavošana,
nodarbības reklāma un
organizēšana
2015.-
2020.
Budžets
Apmeklētāji tiks
iepazīstināti ar
jaunākajiem
zinātniskajiem
pētījumiem par
Salaspils
koncentrācijas
1nometnes vēsturi
mūsdienu kontekstā
Starptautiska konference
„Salaspils nometne,1941.-
1944: vēsture un piemiņa”
1
Materiālu apzināšana, referāta
sagatavošana, konferences un
pasākuma organizēšana
2015
Budžets
1. Popularizēt muzeja darbu un uzturēt sabiedrības interesi par muzeju
Pieaug sabiedrības
informētība par
muzeja
piedāvājumu
Regulāri atjaunota
informācija par muzeja
piedāvājumu stendos pie
muzeja vārtiem un
teritorijā
4
Materiālu sagatavošana
2015-
2020
Muzeja budžets
Uzdevumi Plānotie rezultāti Rezultatīvie rādītāji
Aktivitātes Izpildes
laiks Finanšu avots
Kvalitatīvie Kvantitatīvie
Katru gadu sagatavotas
muzeja reklāmas lapas
5
Materiālu sagatavošana 2015-
2020
Muzeja budžets
Turpināta muzeja
pasākumu reklāma
laikrakstos „Salaspils
Vēstis”, „Ķekavas
novads” un Ķekavas
Tūrisma informācijas
centrā u.c.
8
Materiālu sagatavošana
2015-
2020
Muzeja budžets
Pastāvīga informācijas
nomaiņa Muzeja
interneta mājas lapā
un citās interneta vietnēs
5 reizes gadā Materiālu sagatavošana
2015-
2020
Muzeja budžets
Veicināta muzeja
atpazīstamība
Dalība nevalstiskajās
organizācijās (Piļu un
Muižu Asociācijā,
biedrībā „Daugavas
Savienība”, Bērnu Vides
skolā
3
Muzejs iegūst informāciju par
aktualitātēm, piedalās darba
organizēšanā, konkursu žūrijās
u.c.
2015-
2020
Muzeja budžets
3. mērķa sagaidāmais darbības rezultāts
1. Kādas problēmas tiek atrisinātas?
2. Kādas pozitīvas izmaiņas sagaidāmas muzeja darbībā?
Radīta jauna iespēja ekspozīcijā un pasākumos iepazīstināt apmeklētājus ar Daugavu, kā nacionālās apziņas simbolu un ar mūsdienīgiem līdzekļiem jaunajā ekspozīcijā parādīt Daugavas lomu mūsu tautas vēsturē
Salaspils memoriāla ekspozīcija plānota kā apmeklētājiem pieejama informācija par skarbo laiku, kad nacistu represīvā nometne tika iekārtota, par tās ieslodzītajiem, nometnes ikdienu un par ieslodzīto likteņiem. Vienlaicīgi tiks sakārtota infrastruktūra.
Apmeklētāji iepazīstināti ar Daugavas ielejas izmaiņām 20.gs. beigās - 21.gs
Dažādotas tradicionālās, netradicionālās un interaktīvās darba metodes, ar
kurām apmeklētājiem, īpaši skolēniem, tiek veidota interese un padziļinātas
zināšanas par Daugavas ielejas un Salaspils novada vēsturi
Pieaug sabiedrības informētība par muzeja piedāvājumu Veicināta muzeja atpazīstamība Veicināts apmeklētāju skaita pieaugums
2.2.Darbības finansējuma plāns
Nr.p.k.
Apakšprogrammas
un to finansēšanas
avoti
2015 2016 2017 2018 2019 2020
1. Muzeja darbības mērķis – papildināt un glabāt muzeja misijai atbilstošu krājumu, veikt tā zinātnisko izpēti un nodrošināt sabiedrībai plašu
pieejamību krājumam un pētījumu rezultātiem
1.1. Valsts finansējums
1.2. Pašvaldības
finansējums x x x x x x
1.3. Projektu konkursu
finansējums x x x
1.4. Sponsorējumi
1.5. Ziedojumi
2. Muzeja darbības mērķis - Nodrošināt sabiedrībai iespēju iepazīties ar Daugavas ielejas un Salaspils novada kultūras mantojumu
1.1. Valsts finansējums x x
1.2. Pašvaldības
finansējums x x x x x x
1.3. Projektu konkursu
finansējums x x x x x x
1.4. Sponsorējumi x x x
1.5. Ziedojumi
3. Muzeja darbības mērķis. Pilnveidot sabiedrības iespējas iepazīties muzeja uzkrāto kultūras mantojumu plašākai sabiedrības daļai
1.1. Valsts finansējums
1.2. Pašvaldības
finansējums x x x x x x
1.3. Projektu konkursu
finansējums x x x x x x
1.4. Sponsorējumi
1.5. Ziedojumi
2.3.Programmas īstenošanai nepieciešamie cilvēkresursi
Muzeja
speciālisti
Variants 2015 2016 2017 2018 2019 2020
A variants: rezultāts sasniedzams ar
pašreizējo muzeja finansējumu 5 5 5 5 5 5
B variants: rezultāts sasniedzams
pieaugot pašvaldības finansējumam un
iegūstot atbalstītu projektu
papildfinansējumu
5 5 5 7 7 7
4.Pārraudzība un atskaitīšanās kārtība
Par darbības stratēģiju muzejā atbild muzeja direktors, kurš atskaitās Salaspils novada domei
Muzeja darba stratēģisko mērķu īstenošana un sasniegtie rezultāti tiek izvērtēti sanāksmēs un individuālās pārrunās
Veicamie uzdevumi un aktivitātes tiek konkretizētas gada darba plānos
Darbinieki sasniegtos rezultātus atspoguļo individuālajos gada pārskatos
PIELIKUMI
1. Daugavas muzeja struktūra
2. Daugavas muzeja Nolikums
3. Daugavas muzeja krājuma politika 2015. – 2020. gadam
4. Daugavas muzeja komunikācijas politika 2015. – 2020. gadam
5. Daugavas muzeja pētniecības darba politika 2015. - 20120 gadam
6. Noteikumi par Daugavas muzeja krājumu
7. Par iepriekšējās akreditācijas komisijas ieteikuma izpildi
8. Apmeklētāju aptaujas analīze 2014.-2015.
9. Daugavas muzeja tūrisma attīstības stratēģija
Pielikums Nr.1
DAUGAVAS MUZEJA STRUKTŪRA
SPECIĀLISTI
(3,5 SLODZES) UZRAUGS,
KRĀJUMA
LABORANTS
REMONT-
STRĀDNIEKS
Zāles
uzraugs
Sētnieks
(sezonas)
STRĀDNIEKS -
PĻĀVĒJS
(sezonas)
DIREKTORS
GALVENAIS
KRĀJUMA
GLABĀTĀJS
DIREKTORA VIETNIEKS
SAIMNIECISKAJĀ DARBĀ
VECĀKAIS
KASIERIS
SARGI
(3 SLODZES)
APKOPĒJA DĀRZNIEKS -
SĒTNIEKS
Krājuma komisija Zinātniskā padome
Pielikums Nr. 2.
Apstiprināts
Salaspils novada domes sēdē
2005. gada 26.janvārī
(Prot.Nr.1., §23)
Salaspils novada pašvaldības iestādes
“Daugavas muzejs”
Nolikums
1.Vispārīgie noteikumi.
1.1.”Daugavas muzejs” (turpmāk tekstā – Muzejs) ir Salaspils novada pašvaldības
iestāde, kas izveidota pamatojoties uz 2000.gada 17. maijā Salaspils pilsētas ar lauku
teritoriju domes lēmumu “Par pašvaldības iestādes “Daugavas muzejs” izveidošanu”
(prot.Nr.43, §10);
1.2. Muzejs darbojas, pamatojoties uz Salaspils novada domes (turpmāk tekstā –
Dome) apstiprinātu Nolikumu.
1.3. Muzejs ir juridiska persona, tam ir savs zīmogs ar pilnu iestādes nosaukumu, konts
(konti) bankā, tas var savā vārdā iegūt mantiskas un nemantiskas tiesības, uzņemties
pienākumus kārtībā un apjomos, kādus nosaka Domes iekšējie normatīvie akti, būt
prasītājs un atbildētājs tiesā.
1.4. Muzejs savā darbībā ievēro likumu - “Par pašvaldībām”, “Kultūras institūciju
likumu”, “Muzeju likumu”, ”Par kultūras pieminekļu aizsardzību”, MK noteikumus –
“Noteikumi par Nacionālo muzeju krājumu”, “Muzeju akreditācijas noteikumus”, citus
normatīvos aktus, Domes lēmumus, Domes izpilddirektora rīkojumus, norādījumus un
šo Nolikumu.
1.5. Pašvaldība ir atbildīga par Muzeja saistībām pret trešajām personām.
1.6. Muzeja krājums ir Nacionālā muzeja krājuma daļa.
1.7. Muzeja metodisko vadību veic LR Kultūras ministrija un Salaspils novada domes
Izglītības, kultūras un sporta metodiskā daļa.
1.8. Muzejs atrodas Domes izpilddirektora pārraudzībā.
2. Muzeja nosaukums un adrese.
2.1. Pilns nosaukums – “Salaspils novada pašvaldības iestāde Daugavas muzejs”
2.2. Saīsinātais nosaukums – “Daugavas muzejs”
2.3. Juridiskā adrese –
Doles sala
Salaspils, LV – 2121
Latvija
3. Muzeja pamatuzdevums (misija), darbības mērķis un funkcijas.
3.1. Muzeja misija - atklāt un parādīt Daugavu, kā arī Salaspils un tās apkārtnes unikālo
vēsturi no 9.g.t.p.Kr. līdz mūsdienām kā Latvijas un Eiropas vēstures un kultūras
mantojuma nozīmīgu sastāvdaļu.
3.2. Muzeja darbības mērķis – vākt, glabāt, pētīt un popularizēt sabiedrībā ar muzeja
misiju saistītās dabas, garīgās un materiālās kultūras vērtības, sekmēt to izmantošanu
sabiedrības izglītošanai un attīstībai.
3.3. Muzeja darbības funkcijas:
3.3.1. Komplektēt muzeja krājumu, veikt tā papildināšanu, saglabāšanu un
izmantošanu;
3.3.2. Veikt Daugavas ielejas, Salaspils un tās apkārtnes vēstures izpēti muzeja
krājumā, ekspedīcijās, komandējumos, bibliotēkās un arhīvos, atspoguļot to
ekspozīcijās, izstādēs muzejā un ārpus tā;
3.3.3. Izdot zinātnisko pētījumu publikācijas, prospektus, katalogus un citus
izdevumus;
3.3.4. Veikt zinātniski izglītojošo darbu, organizēt un vadīt ekskursijas, sarīkojumus,
lasīt lekcijas, izstrādāt izglītojošas pedagoģiskas programmas;
3.3.5. Sniegt konsultācijas un metodisko palīdzību, nodrošināt muzeja krājumu
pieejamību apmeklētājiem un pētniekiem;
3.3.6. Veicināt Daugavas ielejas un Salaspils tūrisma informācijas apkopošanu un
sistematizāciju, izstrādāt ekskursiju maršrutus, reklamēt tūrisma pakalpojumus,
sagatavot iespiešanai tūrisma ceļvežus, bukletus un kartes;
3.3.7. Rūpēties par dabas un kultūras pieminekļiem, kas atrodas muzeja aizsardzības,
apbūves regulācijas, aizsargājamās dabas ainavas zonā.
3.4. Muzejam ir tiesības:
3.4.1. Ar LR KM atļauju un šī Nolikuma 5.punktā noteiktajā kārtībā atsavināt vai
izslēgt priekšmetus no muzeja krājuma;
3.4.2. Ministru kabineta noteiktajā kārtībā izvest uz laiku muzeja kolekcijas vai
atsevišķus priekšmetus ārpus valsts robežas;
3.4.3. Sniegt maksas pakalpojumus, veikt izdevējdarbību un izmantot iegūtos
līdzekļus Muzeja darbības attīstībai, kolekciju papildināšanai un saglabāšanai,
darbinieku profesionālo zināšanu pilnveidošanai, viņu materiālai stimulēšanai un
pētniecības darba nodrošināšanai;
3.4.4. Realizēt autortiesības uz Muzeja valdījumā esošo Nacionālā krājuma daļu
saskaņā ar Autortiesību likumu.
4. Muzeja darba organizācija.
4.1. Muzeju vada direktors.
4.2. Direktoru amatā ieceļ un atbrīvo no amata Dome, ņemot vērā Latvijas Muzeju
padomes atzinumu. Direktora darba algu un piemaksas ( ja tādas ir ) nosaka Dome,
vienlaicīgi nosakot direktora sociālās garantijas, ja vien tās nav noteiktas ar speciālu
Domes lēmumu.
4.3. Muzeja darbinieku štatu un darba algu likmes nosaka Dome.
4.4. Domes izpilddirektors, pamatojoties uz Domes lēmumu, paraksta Domes vārdā
darba līgumu ar direktoru, kurā tiek noteiktas tiesības, pienākumi, atbildība, kārtība
darba līguma uzteikumam un darba devēja pienākumi, kā arī citi jautājumi , ko puses
uzskata par būtiskiem.
4.5. Muzeja direktora pienākumi:
4.5.1. Nodrošināt Muzeja darbību atbilstoši šim Nolikumam, Muzeja likumam un MK
noteikumiem “Noteikumi par Nacionālo muzeju krājumu”;
4.5.2. Nodrošināt Muzeja akreditāciju un atbilstību Muzeju likumā paredzētajiem
muzeju akreditācijas nosacījumiem;
4.5.3. Saskaņā ar Muzeju likumu katru gadu sniegt pārskatu par savu darbību Latvijas
Muzeju padomei un nepieciešamo informāciju LR KM;
4.5.4. Nodrošināt Muzeja krājumu veidošanu, papildināšanu, saglabāšanu un
izmantošanu, kā arī Muzeja darbinieku profesionālās izglītības pilnveidošanu saskaņā
ar MK noteikumiem “Noteikumi par Nacionālo muzeju krājumu”;
4.5.5. Nodrošināt izdalīto un saņemto finansu līdzekļu efektīvu izmantošanu un
uzskaiti;
4.5.6. Nodrošināt Muzejam nodotā pašvaldības īpašuma efektīvu izmantošanu,
saglabāšanu un apsaimniekošanu;
4.5.7. Pēc Domes izpilddirektora, Salaspils novada domes Izglītības, kultūras un
sporta metodiskās daļas vai pastāvīgo komiteju pieprasījuma sniegt ziņojumu,
atskaites par iestādes darbību;
4.5.8. Apstiprināt Muzeja darba kārtības noteikumus un kontrolēt to ievērošanu;
4.5.9. Izstrādāt un iesniegt priekšlikumus Domes izpilddirektoram, Izglītības, kultūras
un sporta metodiskās daļas vadītājam par Muzeja pārvaldes un darba organizācijas
uzlabošanu un citiem organizatoriskiem jautājumiem, kas pārsniedz direktora
kompetenci;
4.5.10. Veikt visas darbības, kuras saistītas ar Muzeja apsaimniekošanu un
ekspluatāciju, ja tas nav Domes kompetencē;
4.5.11. Nodrošināt normatīvajos aktos noteikto prasību ievērošanu ugunsdrošības,
darba aizsardzības, veselības aizsardzības, apkārtējās vides aizsardzības un citās
jomās;
4.6. Muzeja direktora tiesības:
4.6.1. Rīkoties ar pašvaldības iedalītajiem un saņemtajiem finansu līdzekļiem
Muzejam apstiprinātā budžeta ietvaros;
4.6.2. Pieņemt darbā un atbrīvot no tā Muzeja darbiniekus, kā arī realizēt citas Darba
devēja funkcijas, t.sk. parakstīt Darba koplīgumu;
4.6.3. Sadalīt darba pienākumus starp iestādes darbiniekiem un apstiprināt Muzeja
darbinieku darba pienākumus;
4.6.4. Izdot rīkojumus, kas ir obligāti izpildei visiem iestādes darbiniekiem;
4.6.5. Slēgt saimnieciskos līgumus ar juridiskām un fiziskām personām, kas saistīti ar
iestādes saimnieciskās darbības nodrošināšanu, muzeja ēku un teritorijas uzturēšanu
un apsaimniekošanu, kā arī Muzeja krājuma papildināšanu un saglabāšanu;
4.6.6. Pārstāvēt iestādi valsts un pašvaldību institūcijās, tiesās, attiecībās ar
uzņēmējsabiedrībām, pilnvarot citus iestādes darbiniekus vai fiziskas personas
pārstāvēt pilnvarojumā noteiktā apjomā Muzeja intereses;
4.6.7. Muzeja darbības stratēģijas koordinēšanai, zinātniskās pētniecības, krājuma un
izglītojošā darba un metodisko jautājumu risināšanai izveidot Muzeja Zinātnisko
padomi un apstiprināt tās nolikumu; Muzeja Zinātniskās padomes darbība tiek
finansēta no Muzeja budžeta līdzekļiem atbilstoši Muzeja apstiprinātajam gada
budžetam.
5. Rīcība ar mantu un finansu līdzekļiem, saistību uzņemšanās.
5.1. Muzejs rīkojas ar pašvaldības īpašumu un finansu līdzekļiem saskaņā ar
25.07.2001. Domes apstiprināto “Instrukciju par kārtību kādā veicami darījumi ar
pašvaldības kustamo īpašumu, par dāvinājumu un novēlējumu pieņemšanu,
pārzināšanu, aizdevumu, galvojumu, aizņēmumu, saimniecisko līgumu slēgšanu un
citu ekonomisko saistību uzņemšanos pašvaldības vārdā” (prot. Nr. 9., §15).
5.2. Muzejs nav tiesīgs izsniegt aizdevumus un/vai uzņemties saistības trešo personu
labā.
5.3. Slēdzot saimnieciskos līgumus (pirkums, piegāde, pakalpojumu sniegšana, darbu
veikšana), pretendentu izvēlas, pielietojot metodes atbilstoši tiesību aktiem, kas
reglamentē valsts un pašvaldību pasūtījumu piešķiršanu.
6.Muzeja finansēšana un norēķini.
6.1. Muzejs tiek finansēts no pašvaldības budžeta.
6.2. Muzejs saņem LR Kultūras ministrijas ikgadējo mērķfinansējumu Ls 1000
apmērā mērķprogrammai – Daugavas tēmas zinātniskā izpēte (saskaņā ar
1996.g.15.04. noslēgto Vienošanās protokolu Nr.1 starp LR Kultūras ministriju un
Salaspils pilsētas ar lauku teritoriju domi );
6.3. Muzejs var saņemt valsts budžetā speciāli paredzētos līdzekļus īpašu
kultūrvēsturisku un citu nacionāli nozīmīgu projektu un programmu realizēšanai.
6.4. Muzejam var būt citi ieņēmumi, kurus veido:
6.4.1. Maksa par sniegtajiem pakalpojumiem (izstāžu un ekspozīciju apmeklēšanu,
muzeja priekšmetu izdošanu, telpu nomu);
6.4.2.Finansu līdzekļi, kas iegūti realizējot šajā nolikumā noteiktās funkcijas;
6.4.3. Citi finansu līdzekļi;
6.4.4. Fizisko un juridisko personu ziedojumi un dāvinājumi, norādot mērķi, pēc to
pieņemšanas Domes iekšējos normatīvos aktos noteiktā kārtībā, tiek ieskaitīti Domes
speciālā budžeta kontā, nodrošinot Muzejam tiesības rīkoties ar līdzekļiem atbilstoši
norādītajam mērķim;
6.5. Muzeja gada budžets tiek sastādīts, pamatojoties uz izdevumu un ieņēmumu
tāmi.
6.6. Muzeja budžetā tiek paredzēti līdzekļi:
6.6.1. Muzeja ēku un teritorijas uzturēšanai un remontam;
6.6.2. Maksājumiem par komunālajiem pakalpojumiem
6.6.3. Krājumu papildināšanai, saglabāšanai, izpētei, konservēšanai un izmantošanai ;
6.6.4. Drošībai – apsardzei, ugunsdrošības līdzekļu iegādei un uzturēšanai;
6.6.5. Mikroklimata uzturēšanai muzeja krājumu krātuvēs;
6.6.6. Darba algu fondam un sociālo nodokļu maksājumiem;
6.6.7. Kancelejas piederumu un citas darba izpildes nodrošināšanai nepieciešamās
tehnikas iegādei un uzturēšanai;
6.6.8. Starptautiskai sadarbībai un muzeja reklāmai.
6.7. Finansu līdzekļu izmantošanu, atbilstoši plānotajiem mērķiem, nodrošina Muzeja
direktors, kurš ir materiāli atbildīgs par budžeta līdzekļu un citu saņemto finansu
līdzekļu uzskaiti un izlietošanu.
7.Pašvaldības iestādes “Daugavas muzejs” darbības izbeigšana.
7.1. Muzeja darbība var tikt izbeigta ar Salaspils novada Domes lēmumu, ņemot vērā
Latvijas Muzeju padomes atzinumu;
7.2. Muzeja darbības izbeigšanas gadījumā Ministru kabinets lemj par muzeja krājuma
saglabāšanu un, ņemot vērā Latvijas Muzeju padomes atzinumu, nosaka tā turpmāko
glabāšanas un izmantošanas kārtību.
7.3. Muzeja darbība var tikt apturēta normatīvajos aktos paredzētos gadījumos un
kārtībā.
Domes priekšsēdētājs J.Putniņš
Pielikums Nr. 3.
DAUGAVAS MUZEJA KRĀJUMA POLITIKA 2010. – 2015. GADAM
(Apstiprināta ar Salaspils novada domes 2010.gada 14. jūlija lēmumu
(sēdes protokola Nr.15, §2.)
I. KRĀJUMA VEIDOŠANAS MĒRĶI UN UZDEVUMI
Daugavas muzeja krājuma komplektēšanas politika izriet no muzeja misijas – atklāt un
parādīt Daugavu, kā arī Salaspils novada unikālo vēsturi no 9.g.t.p.Kr. līdz mūsdienām
kā Latvijas un Eiropas vēstures un kultūras mantojuma nozīmīgu sastāvdaļu.
Krājuma politika izstrādāta, balstoties uz pašreizējās situācijas analīzi un izvirzītajiem
uzdevumiem krājuma komplektēšanā, dokumentēšanā, saglabāšanā un izmantošanā.
Nepieciešamības gadījumā krājuma politiku var papildināt, precizēt vai grozīt.
Krājuma komplektēšanas darbs tiek veikts saskaņā ar LR Muzeju likumu, LR MK
Noteikumiem par Nacionālo muzeja krājumu un Noteikumiem par Daugavas muzeja
krājumu.
Mērķis – vākt, izvērtēt un eksponēt muzeja krājumu šodienas sabiedrībai un saglabāt
to nākamajām paaudzēm.
Uzdevumi – pārdomāti un mērķtiecīgi komplektēt un uzturēt muzeja misijai atbilstošu
krājumu, nodrošināt tā ilglaicīgu saglabāšanu un izmantošanu.
II. KRĀJUMA RAKSTUROJUMS
Muzeja krājumu veido pamatkrājums, palīgkrājums; ir zinātniskais arhīvs. Uz 2010.
gada 1. janvāri krājumā bija iekļautas 51 400 vienības, tai skaitā, pamatkrājumā –
33976 un palīgkrājumā – 17424.
Muzeja krājums veidojies 41 gada laikā un kopumā atbilst muzeja misijai. Muzeja
krājuma komplektēšanas pamatā ir nepārtrauktības un pēctecības princips.
Krājuma materiāli aptver laika posmu no 2.g.t.pr.Kr. līdz mūsdienām. Muzeja krājums
aptver Daugavas ieleju - no tās iztekas, Latvijas teritorijā (līdz 5 km attālumā no krasta),
Doles salu un vēsturisko Doles pagastu, Salaspils pilsētu un Salaspils novadu. Krājuma
papildināšana bijusi mērķtiecīga, sistemātiska un aktīva. Regulāri, izņemot pēdējos
četrus gadus, muzeja darbinieki devušies ekspedīcijās pa abiem Daugavas krastiem
visā tās garumā Latvijas teritorijā ar iepriekš izstrādātu krājuma komplektēšanas
programmu, lai iegūtu materiālus nākamajai tematiskajai izstādei un papildinātu
krājuma kolekciju ar trūkstošajiem priekšmetiem. Arī turpmākajos 5 gados ir paredzēts
iegūt finansējumu no projektiem, lai varētu doties ekspedīcijās gar Daugavas piekrasti.
Muzeja krājuma komplektēšanas galvenos principus noteikuši:
Muzeja (sākotnēji - Doles vēstures muzejs) dibināšanas mērķis 1969. gadā: pētīt Daugavu, parādīt hidrobūves uz Daugavas, īpaši Rīgas HES celtniecību Doles salā un arheologu iegūtās senlietas vietās, kuras jau ir vai tuvākajā laikā tiks applūdinātas, uzceļot spēkstacijas.
Muzeja atrašanās vieta - Doles salā, Doles muižas dzīvojamā ēkā, kas ir bijusi gan skola (20. gs. 20. – 50. gadi), gan kolhoza kultūras nams padomju laikā.
1974.gadā 9.decembrī Kultūras ministrija Doles vēstures muzejam paplašina darbības profilu - muzejs kļūst par Daugavas muzeju.
1995.gadā Daugavas muzejs kļūst par Salaspils pašvaldības muzeju – klāt nāk jaunas tēmas Salaspils pilsētas un Salaspils novada izpētei.
III. KRĀJUMA KOMPLEKTĒŠANA
Galvenās krājuma komplektēšanas tēmas
Nr.p.k.
Tēma Piezīmes
1. Daugava kā sens tirdzniecības ceļš un upes
transporta līdzekļi (strūgas, liellaivas, plosti,
laivas, pārceltuves)
Par šo tēmu muzeja krājumā ir
savākts pietiekoši daudz materiālu;
izņēmums ir materiāli par liellaivām,
kuri noteikti ir jāpapildina
2. Daugavas amati (zvejnieki, plostnieki,
enkurnieki, loči, pārcēlāji)
Šai tēmai materiālu klāsts ir diezgan
pilnīgs, vienīgi maz materiālu par
enkurnieku un loču amatu
3. Zivju apstrāde, zvejas rīki
Materiālu klāsts par šo tēmu
pietiekošs
4. Daugavas hidrobūves (dambji, aizsprosti,
elektrostacijas, tilti, pārceltuves)
Materiālu klāsts par šo tēmu
pietiekošs. Veidojot tematisku
izstādi, trūkstošos materiālus
deponēsim no Enerģētikas muzeja
5. Ķieģeļu un kaļķu cepļi Daugavas krastos Jāturpina vākt materiālus
6. Dabas un vēstures pieminekļi Daugavas
krastos
Jāturpina vākt materiālus
7. Daugavas ielejas kultūrainavas vēsture un
mūsdienas
Jāturpina vākt materiālus, jo pēdējās
desmitgadēs strauji mainījusies un
mainās Daugavas un piekrastes
kultūrainava
8. Vēsturiskais Doles pagasts, Doles salas
vēsture
Jāturpina materiālu vākšana.
9. Salaspils pilsētas, Salaspils mūsdienu novada
vēsture.
Jāturpina materiālu vākšana, maz
materiālu par pēckara periodu
Kritēriji priekšmetu iekļaušanai krājumā
Atbilstība muzeja misijai Priekšmetu autentiskums (izņēmuma gadījumos arī kopijas) Atbilstība ģeogrāfiskajiem, hronoloģiskajiem un tematiskajiem ietvariem Priekšmeta saglabātības pakāpe un restaurācijas iespējas Bāze pētnieciskam vai pedagoģiskajam darbam un tematiskajiem pasākumiem
Muzeja krājumu veido šādas kolekcijas
Arheoloģiskie priekšmeti Priekšmeti (zvejas rīki, darba rīki, tekstilijas, sadzīves priekšmeti, karogi,
vimpeļi, zīmogi) Rakstiskie materiāli (dokumenti, rokraksti, iespieddarbi) Fotomateriāli ( fotogrāfijas, pastkartes, fotonegatīvi, DIA) Tēlotājmākslas darbi (gleznas, grafikas) Numismātika
Galvenie krājuma papildināšanas avoti
Fizisku personu dāvinājumi Iestāžu un organizāciju dāvinājumi Iepirkumi Pētnieciskā darba rezultātā iegūtie priekšmeti Tematiskās ekspedīcijas
Finanšu resursi
Muzeja budžets Projektu konkursos iegūtais finansējums
Prioritārie uzdevumi krājuma komplektēšanā turpmākajiem 5 gadiem
Muzeja misijai atbilstoša krājuma komplektēšana par tēmām:
Daugavas kultūrvēsture un šodiena – krastu apbūve pēdējo gadu laikā, plūdu radītās izmaiņas Daugavas krastos (nogruvumi), izmaiņas ielejas ainavā, kultūrantropoloģijas tematika u.c.
Salaspils vēsture pēc 2. pasaules kara (maz pētīta). Izvērtēt esošo krājumu un materiālus par bijušo Ķekavas kolhozu, varbūt tos
iespējams nodot Ķekavas muzejam.
Priekšmeti, ar kuriem nav nepieciešams papildināt muzeja krājumu:
liela izmēra priekšmeti (trūkst telpas to glabāšanai), laivas, tīkli
Priekšmeti, kurus muzejs deponēs no cita muzeja
Pašreiz Daugavas muzejs deponē senlietas arheoloģijas ekspozīcijai „Senākā
apdzīvotība Daugavas krastos” no Latvijas Nacionālā vēstures muzeja, kā arī
pamatekspozīcijai dažus priekšmetus no citiem muzejiem.
Arī turpmāk plānots priekšmetus deponēt. Piemēram, tematiskajai izstādei par
hidroelektrostacijām deponēsim priekšmetus no Enerģētikas muzeja, bet tematiskajai
izstādei par Daugavas transportu – no Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja.
IV. KRĀJUMA DOKUMENTĒŠANA
Krājuma uzskaite
Krājuma uzskaite notiek atbilstoši MK noteikumiem „Noteikumi par Nacionālo muzeja
krājumu” un noteikumiem par Daugavas muzeja krājumu.
Lai muzeja krājums kļūtu pieejams plašākai sabiedrībai, tā priekšmetus digitalizē un
informāciju ievada Nacionālā muzeju krājuma kopkataloga datu bāzē (NMKK).
Pirmā kolekcija, kura tiek ievadīta NMKK, ir fotomateriāli (fotogrāfijas un pastkartes);
vienlaicīgi ar to tiek ievadīta arī informācija par jauniegūtajiem muzeja krājuma
priekšmetiem.
Kartotēka
Lai nodrošinātu informācijas pieejamību, muzejā ir tematiskā uzskaites kartotēka.
Kartotēka regulāri tiek papildināta ar jaunām uzskaites kartiņām un jauniem šķirkļiem.
Krājuma esības pārbaude un krājuma izvērtēšana
Muzeja krājuma esību pārbauda, salīdzinot esošos priekšmetus ar ierakstiem
inventāra grāmatās, līgumos, aktos un pārējā uzskaites dokumentācijā.
Vienlaikus ar krājuma esības pārbaudi veic arī krājuma izvērtēšanu:
precizē priekšmetu skaitu kolekcijā, novērtē un fiksē priekšmetu saglabātības pakāpi, pārbauda kartotēkas uzskaites kartiņās ar zīmuli ierakstīto priekšmetu
atrašanās vietu, ja nepieciešams, veic labojumus topogrāfijā, esības pārbaudes aktā ieraksta neatrasto (meklēšanā esošo) priekšmetu skaitu
un to inventāra numurus, esības pārbaudes aktam pievieno meklēšanā esošo priekšmetu sarakstu,
lemj par priekšmetu izslēgšanu no pamatkrājuma vai palīgkrājuma, saskaņā ar MK noteikumiem „Noteikumi par Nacionālo muzeju krājumu” un Noteikumiem par Daugavas muzeja krājumu.
2009. gada nogalē ir uzsākta visa Daugavas muzeja krājuma priekšmetu esības
pārbaude. Esības pārbaude vispirms tiek veikta pamatkrājumam, tad palīgkrājumam
un zinātniskajam arhīvam. Ja palīgkrājuma priekšmetu skaits ir neliels, tas tiek
pārbaudīts reizē ar pamatkrājumu. Plānots esības pārbaudi visam krājumam veikt 3
gadu laikā.
Krājuma esības pārbaudes grafiks
Kolekcijas, priekšmetu grupas nosaukums ( DoM – pamatkrājums,
DoM pg – palīgkrājums) Termiņš
Rakstiskie materiāli - dokumenti, rokraksti, plāni, kartes, rasējumi,
sīkiespieddarbi – DoM, DoM pg
2010.- 2011.
Fotogrāfijas, pastkartes – DoM, DoM pg 2010.- 2011.
Fotonegatīvi, DIA – DoM Fneg, DoM Fneg pg 2010.- 2013.
Iespieddarbi – periodika, grāmatas – DoM, DoM pg 2010.
Iespieddarbi – afišas, plakāti – DoM, DoM pg 2010. – 2011.
Arheoloģiskie priekšmeti – DoM, DoM pg 2010.
Priekšmeti – DoM, DoM pg 2010. - 2011.
Tēlotājmākslas darbi – DoM, DoM pg 2010.
Muzeja zinātniskā krājuma esības pārbaudi plānots veikt 2013. gadā.
Prioritārie uzdevumi krājuma dokumentēšanā
1. Jauniegūto priekšmetu uzskaite 2. Datu ievadīšana NMKK 3. Regulāra tematiskās krājuma uzskaites kartotēkas papildināšana 4. Krājuma esības pārbaudes veikšana saskaņā ar grafiku
V. KRĀJUMA SAGLABĀŠANA
Muzeja krājuma glabāšana notiek saskaņā ar LR Muzeju likumu un Noteikumiem par
Nacionālo muzeja krājumu.
Muzejam nav vienotas krājuma glabātuves. Krājums glabājas 10 muzeja telpās – 5
telpas ir krātuves ( krājuma istaba, gleznu istaba un 3 telpas saimniecības ēkā ( glabājas
liela izmēra priekšmeti, koka priekšmeti, zvejas rīki), pārējā krājuma daļa atrodas
muzeja darba telpās - skapjos, jo krātuves priekšmetu glabāšanai ir kļuvušas par
šaurām. Krātuvēs priekšmeti nav ērti pieejami, salikti plauktos pārāk cieši vai pat
ievietoti cits citā. Lai nodrošinātu optimālus krājuma priekšmetu glabāšanas apstākļus,
lai priekšmetus varētu glabāt tikai krātuvēs, nevis arī darba telpās, nepieciešama jauna
ēka – krātuve.
Krātuvju skapji un plaukti ir numurēti. Veicot esības pārbaudi, katrai kolekcijai tiek
sastādīts tajā esošo priekšmetu saraksts. Sarakstā ir arī norādīta priekšmeta
saglabātības pakāpe un atrašanās vieta.
Muzejs turpina uzlabot priekšmetu izvietojumu krātuvēs (telpu un iespēju robežās ) –
ir iekārtots skapis ar speciālām atvilktnēm grafiku, zīmējumu, liela izmēra fotogrāfiju
glabāšanai. Pakāpeniski tiek nomainīts un uzlabots krājuma priekšmetu iesaiņojums
esošajai krājuma priekšmetu daļai ar piemērota materiāla aploksnēm, mapēm,
kastēm.
Muzeja darba telpās, kurās ir krājums, ir divu veidu apgaismojums – centrālais un
individuālais. Muzeja krājuma istabai ir žalūzijas, lai pasargātu priekšmetus no tiešas
saules gaismas iedarbības, bet mākslas darbu krātuve ir bez logiem.
Muzejā ir centrālā apkure. Gaisa temperatūra un mitrums krājuma telpās un
ekspozīcijā tiek regulāri kontrolēts. Apkures sezonā gaiss tiek papildus mitrināts,
izmantojot gaisa mitrinātāju, izliekot traukus ar ūdeni, samazinot radiatoros
temperatūru.
Daugavas muzejam nav restauratora štata vietas. Nepieciešamības gadījumā tiek
pieaicināts sertificēts speciālists konkrētam darbam. Uz doto brīdi ir sakārtota muzeja
tēlotājmākslas kolekcija. Restaurācija veikta visiem darbiem, kuriem tā bija
nepieciešama – kolekciju pārbaudīja pieaicinātas speciālistes – restauratores. Šajā
gadā paredzēts restaurēt 10 iespieddarbus un dokumentus.
Muzejs un krātuvju telpas saimniecības ēkā ir aprīkotas ar apsardzes un ugunsdrošības
signalizācijām.
Krātuvju telpās saimniecības ēkā tiek izmantoti firmas pakalpojumi regulārai grauzēju
kontrolei.
Prioritārie uzdevumi krājuma saglabāšanā
1. Muzeja krātuvju aprīkojuma uzlabošana, modernizācija, 2. Turpināt risināt jautājumus ar pašvaldību par jaunas ēkas – krātuves
celtniecību. VI. KRĀJUMA IZMANTOŠANA
Muzeja krājuma priekšmetus izmanto pamatekspozīcijā, tematiskās izstādēs muzejā
un ārpus muzeja, izglītojošajā un pētnieciskajā darbā, pasākumos, apmeklētāju, t.sk.
studentu pētnieciskajos darbos.
Krājuma eksponēšana
1) Pamatekspozīcijās:
Daugava – tirdzniecības ceļš, Daugavas amati, Daugavas hidrobūves, Brīvdabas ekspozīcijā: zvejnieku sēta „Mellupi” lašu un nēģu tači atsevišķi - lielas formas eksponāti parkā - lielgabali, kultūrvēsturiskie
akmeņi, enkuri u.c.
2) Tematiskā pastāvīgā izstāde:
Daugavas zvejas rīki.
Pēdējo gadu laikā ir atjaunotas muzeja pamatekspozīcijas: „Daugava - tirdzniecības
ceļš” un „Daugavas amati”, bet pamatekspozīcijas daļas „Daugavas hidrobūves”
atjaunošana un pilnveidošana notiek pašlaik.
Tā kā ir iespējams pagatavot kvalitatīvas kopijas, tad pamatekspozīcijā ir izmantotas
dokumentu, iespieddarbu, fotomateriālu digitālās kopijas, bet priekšmeti (labi
saglabājušies) pamatekspozīcijā, arī brīvdabas sētā „Mellupi” ir oriģinālie priekšmeti.
Arī tematiskajā pastāvīgajā izstādē „Daugavas zvejas rīki” brīvdabas sētā „Mellupi” ir
redzami muzeja krājuma priekšmetu oriģināli. Parasti, īslaicīgās izstādēs muzejā tiek
eksponēti priekšmetu oriģināli, bet izstādēs ārpus muzeja izmantojam kopijas.
Tuvāko 5 gadu laikā plānotas vairākas tematiskās izstādes no muzeja krājuma, kā arī
izstādes, kurās tiks izmantoti muzeja krājuma materiāli. Jau 2011. gadā plānota izstāde
- „Doles sala muzeja krājumā”.
Krājuma izmantošana izglītojošā un pētnieciskā darbā
Izglītojošā darbā, pedagoģiskajās nodarbībās tiek izmantoti lietiskie priekšmeti bez
konkrētas izcelsmes vai to kopijas, bet oriģinālos priekšmetus nodarbības vadītājs –
muzeja pedagogs demonstrē atbilstoši to saudzēšanas noteikumiem.
Zinātniski pētnieciskajā darbā muzeja krājumu izmanto publikācijās, katalogu un
ekspozīciju plānu veidošanā, kā arī skolēni un studenti – projektu un kursa darbu
rakstīšanā. Pētniekiem un interesentiem tiek ierādīts galds un iespēja strādāt
internetā.
Šajā gadā Daugavas muzejs ir iekļāvies UNESCO programmā „Pasaules atmiņa” un 11.
februārī saņēma sertifikātu nominācijā „Sibīrijā rakstītas vēstules uz bērza tāss”, jo
muzeja krājumā glabājas viena šāda reta vēstures liecība – vēstule uz bērza tāss (DoM
7301). Turpmāk, sadarbībā ar LNB Digitālās bibliotēkas nodaļu, paredzēts bērza tāss
vēstuļu kolekciju iekļaut LNB Digitālajā bibliotēkā „Letonica” un Pasaules digitālajā
bibliotēkā – World Digital Library (WDL), tā padarot šo kultūras mantojuma daļu
pieejamu sabiedrībai visā pasaulē.
Ar muzeja krājuma neeksponēto daļu apmeklētāji var iepazīties muzeja darba laikā,
iepriekš vienojoties ar krājuma glabātāju.
Prioritārais uzdevums krājuma izmantošanā
Nodrošināt pēc iespējas plašāku krājuma priekšmetu izmantošanu gan izstādēs, gan
zinātniski pētnieciskajā un izglītojošajā darbā.
VII. PAREDZAMIE KRĀJUMA POLITIKAS REZULTĀTI 2010. – 2014. GADĀ
* Varianti:
A variants – sasniedzamie rezultāti pie pašreizējā finansējuma
B variants – sasniedzamie rezultāti, izmantojot papildus nepieciešamo finansējumu
N.
p.k. Krājuma darbs Varianti* 2011 2012 2013 2014 2015
1. Pārskata periodā inventa-
rizēto krājuma vienību
skaits
A
300 320 340 360 400
B 350 400 450 500 650
2. Konservēto un restaurēto
priekšmetu skaits
A 4 3 4 3 4
B 12 14 14 15 15
3. Izmantoto krājuma vienību
skaits
A 460 450 460 480 480
B 500 550 600 650 650
4. Kopkatalogā ievadīto
vienību skaits
A 900 900 900 900 900
B 1800 1800 2000 2000 2000
VIII. KRĀJUMA DARBA UZLABOŠANAS SPĒJAS PASĀKUMI 2010. – 2015.GADAM
1.Papildus finansējuma piesaiste muzeja krājuma priekšmetu iepirkšanai un
restaurācijai.
2.Uzsākt krājuma izcenošanu.
3.Turpināt risināt jautājumus ar pašvaldību par jaunas ēkas – krātuves celtniecību.
Pielikums Nr.4.
DAUGAVAS MUZEJA KOMUNIKĀCIJAS POLITIKA 2015. – 2020. GADAM
Daugavas muzeja komunikācijas politika ietver sevī ekspozīcijas, izglītojošo un
mārketinga politiku.
I. KOMUNIKĀCIJAS POLITIKAS MĒRĶIS UN UZDEVUMI
Mērķis
Nodrošināt visiem muzeja apmeklētājiem un interesentiem iespējas iepazīties ar
muzejā saglabāto kultūras mantojumu, maksimāli tiecoties pēc apmeklētāju iesaistes
un līdzdalības mantojuma izprašanā, pārmantojamības veicināšanā, mazinot
informatīvos, intelektuālos, vides pieejamības un finansiālos šķēršļus.
Uzdevumi
1. Ar muzejam pieejamiem līdzekļiem piesaistīt jaunus apmeklētājus;
2. Uzturēt sabiedrībā interesi par muzeju;
3. Izglītot sabiedrību Daugavas vēstures, kultūrantropoloģijas un ekoloģijas
jautājumos ar specifiski muzejiskiem līdzekļiem.
II. MUZEJA KOMUNIKĀCIJAS RAKSTUROJUMS
1. Resursi muzeja komunikācijā
Muzeja komunikācijas politikas īstenotāji ir:
1. Muzeja iekšējie resursi:
muzeja speciālisti, t.sk.:
galvenā krājuma glabātāja - vada ekskursijas muzejā un krātuvēs, sniedz
konsultācijas, sagatavo tematiskas krājuma izstādes un gatavo publikācijas
presei, atlasa ekspozīcijai, izstādēm, pasākumiem nepieciešamos krājuma
materiālus.
Izglītojošā darba un darba ar apmeklētājiem vadītājs– vada ekskursijas
muzejā ārpus tā, sagatavo izstādes, komplektē krājumu un veic jauniegūto
priekšmetu primāro apstrādi, strādā pie zinātniski pētnieciskā darba,
gatavo publikācijas presei
Izglītojošā darba un darba ar apmeklētājiem vadītājs - ievada materiālus
MNKK. Sagatavo reklāmas materiālus mājas lapai, presei, radio un
televīzijai, , gatavo publikācijas presei
Ekspozīciju un izstāžu kurators (0,5 slodze) - vada ekskursijas muzejā un
ārpus tā, sagatavo ekspozīciju un tematisko izstāžu plānus un kūrē izstāžu
iekārtošanu, gatavo publikācijas presei, sniedz konsultācijas
Muzejpedagogs-tūrisma menedžers-izstrādā un vada pedagoģiskās
programmas, realizē un kontrolē tūrisma attīstības stratēģiju,veic
apmeklētāju aptaujas,vada ekskursijas , gatavo publikācijas presei
2. Muzeja ārējie resursi:
arhīvu un bibliotēku speciālisti,
novada domes speciālisti,
Salaspils Mākslinieku Asociācija
Salaspils kultūras namu darbinieki
Laikraksts „Salaspils Vēstis”
2. Muzeja kolekcijas
Muzeja krājumā glabājas priekšmeti, kas saistīti ar Daugavas un Salaspils vēsturi sākot
no 2.gt.p.Kr. līdz mūsdienām. Tie veido 51 400 vienību lielu krājumu (uz
2009.g.31.decembri) - fotomateriāli, priekšmeti, dokumenti, periodika u.c.. Tieši
kolekcijas ir pamats muzeja ekspozīcijas, izstāžu un izglītojošam darbam.
3. Telpas
Daugavas muzejam kopumā telpas nav lielas, taču pietiekošas, lai kopā ar teritoriju
kalpotu muzeja komunikācijai ar apmeklētājiem:
Daugavas vēstures ekspozīcijas - tā kā ekspozīcijas lielās zāles centrs ir mobils, tajā
ir iespējams rīkot maināmas tematiskās un mākslas izstādes, pasākumus,
koncertus utt.
Laboratorija – telpa, kurā notiek pedagoģisko nodarbību lielākā daļa un nelieli
tematiski pasākumi.
Muzeja parkā ir 3 nojumes (kopā aptuveni 130 cilvēkiem), kuras muzejs izmanto
semināru un pasākumu organizēšanā vasaras sezonā.
Brīvdabas sētas Mellupi dzīvojamā ēka, kuru muzejs izmanto sarīkojumu
organizēšanā.
4. Muzeja teritorija
Muzeja teritorija ir 9,1 ha. Visā teritorijā ir izvietoti brīvdabas eksponāti - 17-19.gs.
lielgabali, Valsts nozīmes mākslas piemineklis G. Šadova urna, kultūrvēsturiski akmeņi
no Mārtiņsalas izrakumiem, robežakmeņi, stendi par Doles muižu un vitrīnas ar muzeja
piedāvājumu.
5. Iekārtas un aparatūra
Sarīkojumos un izglītojošā darbā muzejs izmanto portatīvo datoru,
videomagnetofonu, ekspozīcijas apskaņošanas sistēmu.
Mācību un reklāmas veidošanā izmantojam digitālo fotoaparātu, skenerus
(2gab.), printerus, kopētājus.
Pētnieki, kas vēlas strādāt ar muzeja krājumu, var izmantot galdu un datoru.
6. Finanses
Muzeja budžets
VKKF projektu konkursi
Salaspils domes rīkotie projektu konkursi
Daugavas Savienības projektu konkursi
7. Ekspozīcijas un izstādes
7.1. Pamatekspozīcijas
„Daugavas krastu senākā apdzīvotība”
„Daugavas tirdzniecības ceļš”
„Daugavas ūdensceļš un hidrobūves”
„Daugavas amati”
„Daugavas lejasgala zvejnieku sēta”
Brīvdabas ekspozīcija parkā
Ekspozīcijas fonā skan mūzika. Ekspozīcija pakāpeniski tiek atjaunota kopš 2003.g.
2010.gadā plānots pabeigt ekspozīcijas pēdējā posma - „Daugavas ūdensceļš un
hidrobūves” nomaiņu.
7.2. Izstādes
Muzejā iekārtota viena pastāvīga izstāde„Daugavas zvejas rīki”.
Izstāžu un ekspozīciju anotācijas rakstītas latviešu valodā, bet citvalstu apmeklētājiem
piedāvājam bezmaksas ceļvežus krievu, vācu un angļu valodās.
Izstāžu veidošanas kritēriji:
Attiecīgās kolekcijas izpēte
Tēmas aktualitāte
Vēsturisko notikumu kalendārā aktualitāte
Kolekcijas saglabātības pakāpe
Sabiedrības pieprasījums
Lai piedāvājums apmeklētājiem būtu daudzpusīgāks, muzejs vasaras sezonā regulāri
rīko mākslas izstādes.
Mākslas izstāžu izvēles kritēriji
lai izstāde nekonkurētu ar pamatekspozīciju
priekšroku dodam nelielām personālizstādēm
meklējam autorus, kuru daiļradē atspoguļota upes tēma
7.3. Prioritārie uzdevumi 2010 .– 2015.
1. Ekspozīcijas „Daugavas tirdzniecības ceļš” stendu „Salaspils kauja” papildināšana
ar jauniegūtu informāciju.
2. Izstādes „Doles salas vēsture” iekārtošana, prospekta izgatavošana un reklāma.
3. Izstādes „Izmaiņas Daugavas ielejas ainavā 20.gs.beigās - 21.gs. sākumā”
iekārtošana, prospekta izgatavošana un reklāma.
4. Izstādes „Salaspils novada lauki 1944. - 1990. Privātais - kolektīvais - privātais”
iekārtošana, prospekta izgatavošana un reklāma.
5. Videofilmas „Daugavas ainava pirms elektrostacijas uzcelšanas posmā no Pļaviņām
līdz Aizkrauklei” scenārija izstrāde.
8.Darbs ar apmeklētājiem
8.1. Tēmas, kuras tiek piedāvātas apmeklētājiem
Daugava krastu senākā apdzīvotība
Daugavas tirdzniecības ceļš
Daugavas amati
Daugavas ūdensceļš un hidrobūve
Daugavas lejasgala zvejnieku sēta
Daugavas zvejas rīki
Doles muižas vēsture
8.2. Pakalpojumu veidi
Izglītojošais darbs - tematiskās un pārskata ekskursijas, muzejpedagoģiskās
programmas, lekcijas
Izglītojoši - izklaidējošais darbs: tradicionālo ieražu sarīkojumi, kāzu ekskursijas
Informācijas pakalpojumi - konsultācijas, ceļveži, prospekti, informācija internetā
Ārpus muzeja pakalpojumi - deponējumi, ceļojošās izstādes, lekcijas, pasākumi
8.3. Mērķgrupas
Skolnieki – aptuveni 7%
Ģimenes – aptuveni 30% (samērā lielu skaitu dod tradicionālo svētku sarīkojumu
apmeklētāji un kāzu ekskursiju viesi)
Interesenti un speciālisti – muzeja krājuma izmantotāji
Ekskursanti un tūristi
8.4. Muzeja piedāvājums
1. Pamatekspozīcija
izstādes
tematiskās
mākslas
ekspresizstādes
2. Ekskursijas
pārskata
tematiskās
krātuvēs
pa Salaspils novadu
apkārt Doles salai
kāzu
3. Lekcijas
4. Konferences
5. Uzziņu materiāli - bukleti, ceļveži, kartotēkas, mājas lapa
6. Konsultācijas
7. Videofilmas -
Izbrauciens ar vides gidu 2003.g. - 30 min
Vai upe ir dzīva 2001.g. - 32 min.
Lašu dzīvības ceļš 1998.g. - 10 min.
8.Muzejpedagoģiskās programmas
N.p.k. Nodarbības nosaukums Īss paskaidrojums Auditorijas
vecums
1 „Kā zivs ūdenī” Nodarbība pie upes un
laboratorijā
4.-9. klasēm
2. „Senvēstures sadzīves
ainas”
Uguns uzšķilšana ar kramu,
arheoloģisko tērpu un rotu
pielaikošana
4.-9. klasēm
3. „Vai grāfa kungs ir
mājā?”-
Teatralizēta spēle – Doles muižas
vēstures ainas
1-5. klasēm
4. „Uz ūdeņa dzīvojam” Nodarbība ar laiviņām, plostiem,
makšķerēm ūdens silē-
improvizētā upē
Bērnudārza
audzēkņi
5. „Sajūtu spēles” Smaržu, garšas, redzes, dzirdes,
taustes maņu izmantošana
pasaules izzināšanā
1.-9. klases
6. Dolomīta klints pētnieki Nodarbības dabā un laboratorijā 1-9. klases
9. Tematiskie pasākumi
N.p.k.
Pasākumi
Pieredze
1.
Lieldienu sarīkojumi
Katru gadu apmeklē vairāk kā 1500 cilv.
2. Muzeju nakts Katru gadu apmeklē vairāk kā 1700 cilv.
3. Nodarbības Doles salas
iedzīvotājiem - no cikla
„Mūžizglītība”
Tiek veidoti tematiski cikli: par
sociālekonomiskām izmaiņām salas vēsturē,
latviešu gadskārtu svētkiem, pagalmu
plānošanu u.c.
4. Eiropas Kultūras
mantojuma diena
Pasākuma organizēšanā lielu ieguldījumu
sniedza Valsts Kultūras pieminekļu aizsardzības
inspekcija un bijusī Rīgas rajona padome
5. Starptautiskais kara
vēstures festivāls
Šis starptautiskais pasākums ieguva plašu
rezonansi un lielu apmeklētāju skaitu (ap 3500)
6. Dolēniešu dzimtu
tikšanās
Sarīkojumi notiek aptuveni ik pēc trim gadiem
10. Publikācijas
2010.gadā tiks nodota iespiešanai muzeja galvenās speciālistes L. Vanagas sagatavotā
Salaspils novada vēstures hronika, kuras izdošanu apmaksās no Salaspils novada
domes budžeta. Kopumā visas publikācijas, ko muzejs ir sagatavojis, ir izdotas ar
piesaistīto budžetu, jo muzeja budžets ir tik mazs, ka publikācijas nevar plānot, ir
jāsamierinās tikai ar atsevišķu rakstu publikācijām.
11. Prioritārie uzdevumi darbā ar apmeklētājiem
Veidot un uzlabot ekspozīciju un izstādes, lai apmeklētājos rastos interese par
mūsu tautas pagātni un mūsdienām saistībā ar Daugavas un Salaspils novada
tematiku
Veidot tādu izstāžu un pasākumu politiku, kas liktu apmeklētājiem regulāri
atgriezties muzejā
Novērst šķēršļus muzeja pieejamībā
Pasākumos vienmērīgi sadalīt audzinošo un izklaides informāciju
Pilnveidot izglītojošo darbu formas
Palielināt apmeklētāju skaitu
8.5. Pasākumi apmeklētāju viedokļu izzināšanai
Lai varētu virspusēji novērtēt muzeja darba un reklāmas efektivitāti, regulāri tiek
organizētas apmeklētāju aptaujas, kas veidotas ar anketu starpniecību
9. Mārketings
Muzejā nav mārketinga speciālista, tāpēc par muzeja mārketinga darbu atbild muzeja
direktors, tajā iesaistot visus muzeja speciālistus.
9.1. Muzeja piedāvātie bezmaksas pakalpojumi
Iespēja iepazīties ar muzeja krājumu un bibliotēku
Muzeja ekspozīcijas ceļveži
Uzziņu kartotēkas
Pieeja NMKK internetā
Izstāžu atklāšana
Mūžizgītības pasākumi dolēniešiem
Konsultācijas
Bez maksas muzeju atļauts apmeklēt:
Pirmskolas vecuma bērniem
Bērnu namu audzēkņiem
Cilvēkiem ar invaliditāti un viņus pavadošām personām
Salaspils domes delegācijām un darbiniekiem
Muzeju Dienā un Muzeju Naktī - visiem apmeklētājiem
9.2. Muzeja piedāvātie maksas pakalpojumi
ekspozīcijas un izstādes
gida pakalpojums
pedagoģiskās programmas
muzeja telpu izmantošana
semināri
teritorijas izmantošana piknikiem, sporta pasākumiem, dārza svētkiem
9.3. Muzeja pieejamības un apmeklētāju ērtību nodrošināšana
Norādes zīmes uz muzeju ir sākot no Rīgas - Daugavpils šosejas un no Jaunjelgavas
– Ķekavas šosejas katrā pagriezienā
Pie muzeja vārtiem ir 2 stendi:
Uz viena stenda: muzeja darba laiks un teritorijas karte ar visiem muzeja
apskates objektiem
Uz otra stenda: muzeja piedāvājums ar cenām latviešu un angļu valodā,
aktualitāšu afišas
Pie muzeja vārtiem ir autostāvvieta un statīvs velosipēdu drošai novietnei, kases
telpa, kurā tiek piedāvāti arī muzeja reklāmas izdevumi
Muzeja teritorijā ir piecas tualetes
Muzeja iekštelpās ir viena tualete
Pie katra muzeja teritorijā izvietotā apskates objekta (kopumā 18 objekti) ir
uzstādīti stendi ar anotācijām
Muzeja ekspozīcijā ir anotācijas latviešu valodā un bezmaksas ceļvedis krievu, vācu
un angļu valodā
Muzeja darba laiks katru dienu no 10-17, slēgts otrdienās. Vasaras laikā ieeja parkā
no plkst.10. - 21.
Ieejas maksa: pieaugušajiem – Ls 0,70; skolēniem, studentiem, pensionāriem- Ls
0,50.
Telpu trūkuma dēļ muzejā nav suvenīru veikala un kafejnīcas. Muzejs turpina
meklēt risinājumus, lai šo trūkumu novērstu.
9.4. Informācijas pieejamība par muzeju
Informācija par muzeju atrodama:
Internetā, t.sk. muzeja mājas lapā www.daugavasmuzejs.lv
Bukletos un reklāmas lapās, kas izvietotas muzeja kasē, Salaspils domē,
Ķekavas Tūrisma informācijas centrā u.c.
Muzeja afišās
9.5. Reklāmas metodes, kuras muzejā tiek izmantotas
Prese – sludinājumi, informatīvi apraksti
Televīzija, radio – sludinājumi, tematiski sižeti, izstāžu apskati
Vizuālā reklāma – baneri, afišas, reklāmas lapas, bukleti, vēstules – ielūgumi
Internets – www.salaspils.lv, www.pilis.lv, www.muzeji.lv, www.vietas.lv,
www.km.gov.lv, www.mantojums.lv u.c.
9.6. Muzeja atbalstītāji
1. Ārpusmuzeja sakaru tīkls
Salaspils novada pašvaldība
Pašvaldības iestādes
Novadnieki, t.sk. pastnieki
Salaspils mākslinieku asociācija
2. Aktivitātes, kas piesaista muzeja atbalstītājus
Brīvbiļetes
Ielūgumi uz pasākumiem
Iespējas izmantot muzeja teritoriju muzeja pasākumiem
Regulāri kontakti
9.7. Prioritārie uzdevumi mārketinga jomā 2010.-2014 gados
1. Regulāri informēt medijus par muzeja piedāvājumu
2. Turpināt apmeklētāju anketēšanu, dažādojot, rūpīgi analizējot un pilnveidojot
darbu atbilstoši apmeklētāju vēlmēm
3. Uzturēt labas sabiedriskās attiecības ar muzeja produkta lietotājiem un muzeja
atbalstītājiem
III. PAREDZAMIE MUZEJA KOMUNIKĀCIJAS POLITIKAS REZULTĀTI
1. Komunikācijas politikas sagaidāmie kvalitatīvie rezultāti
Muzeja piedāvājums balstīts uz tirgus izpēti
Izveidota tāda cenu politika, kas palielinātu muzeja apmeklētāju skaitu un muzeja
ieņēmumus
Saglabāta prioritāte attiecībās ar vietējiem iedzīvotājiem, veidojot novada
vēstures izpratni un piederības sajūtu
Panākta situācija, ka apmeklētāji iegriežas muzejā atkārtoti
Izmantojot muzeja krājumu un muzeja darbinieku uzkrātās zināšanas, apmeklētāji
iegūst izpratni par Daugavu un Salaspils novadu kā nozīmīgu Latvijas politiskās,
ekonomiskās, etniskās, kultūras vēstures daļu.
2. Komunikācijas politikas kvantitatīvie rezultāti 2010.-2014.
* Varianti –
A variants - sasniedzamie rezultāti pie pašreizējā finansējuma
B variants - sasniedzamie rezultāti, izmantojot papildus nepieciešamo finansējumu
Sagaidāmie rezultāti Varianti* Skaits
2010 2011 2012 2013 2014
1. Apmeklēju skaits muzejā A 29000 29400 29600 29800 30000
B 30000 35000 36000 36500 37000
2. Izstādes muzejā
2.1. No muzeja krājuma
Doles salas vēsture
Daugavas muzeja krājumā
A 1
B
A 1
Izstādes plāns „Daugavas
transporta līdzekļi”
B
2.2. Tematiskās izstādes
Salaspils pēc 2.pasaules kara A
B 1
Daugavas kultūrvēsture un
šodiena
A 1
B
2.3. Mākslas izstādes
Dažādu autoru darbi A 5 4 4 4 5
B
3. Muzejpedagoģiskās programmas
3.1.Izveidotas jaunas programmas 2010 2011 2012 2013 2014
3.1.1.Mana dzimšanas diena
muzejā
A 1
B
3.1.2.Daugavas rakšana A 1
B
3.1.3.Daugavas krastu
izziņas taka
A
B 2
3.1.4.Novadītas iepriekšējos
gados sastādītas
programmas
A 11
B
4. Pasākumi
4.1. Konferences
4.1.1.1812.gada karš un
Dole
A
B 1
4.2. Sarīkojumi A
B 1
4.2.1.Muzeju nakts A 1 1 1 1 1
B
4.2.2.Sarīkojums
dolēniešiem
A 1 1 1 1 1
B
4.2.3. Eiropas kultūras
mantojuma dienas
A
B 1 1 1 1
4.2.4.Salaspils
dzelzceļa stacijai - 150
A 1
B 1
4.2.5.Pirmā pasaules kara
simtgade
A
B 1
5. Izdevumi
5.1. Grāmata „Salaspils
novada vēstures
hronoloģija”
A 1
B 1
5.2.Pastkaršu komplekts
”Daugavas ainava”
A
B 1
6. Lekcijas
6.1.Izstrādāt lekcijas par
Doles vēsturi
A 1
B
6.2.Nolasīt lekcijas
(iepriekšējos gados
sagatavotās)
A 1 1 1 1 1
B
7. Sabiedrības informēšanas pasākumi
7.1.Muzeja mājas lapas
pilnveide
A
B 1
7.2.Muzeja reklāmas buklets A 1
B 1
7.3.Informācija Salaspils
novada reklāmas
izdevumos
A 12 12 12 12 12
B
A
7.4.Informācija
republikāniskajos reklāmas
izdevumos
B 1 1 1 1 1
IV. MUZEJA KOMUNIKĀCIJAS SPĒJU UZLABOŠANAS PASĀKUMI
2010.- 2014. GADAM
Muzeja darbinieku izglītošana komunikācijas jomā darbā ar sabiedrību
Regulāri rīkot apmeklētāju aptaujas, lai izzinātu apmeklētāju viedokli
Veicot rūpīgu aptaujas analīzi, celt pakalpojumu kvalitāti
Sadarbībā ar pašvaldību, iesaistīties Eiropas struktūrfondu līdzekļu piesaistē
Uzlabot sadarbību ar Latvijas tūrisma organizācijām
Pielikums Nr. 5.
DAUGAVAS MUZEJA PĒTNIECĪBAS DARBA POLITIKA
2010. - 2015. GADAM
Apstiprināta ar Salaspils novada domes 2010.gada 14. jūlija lēmumu
(sēdes protokola Nr.15, §2.)
Pētniecības darba politika izstrādāta balstoties uz muzeja misiju un
pašreizējās situācijas izvērtējumu un nākotnes redzējumu.
1. Muzeja pētniecības darba politikas mērķis un uzdevumi
Muzeja pētniecības darba mērķis
Ar muzejam pieejamiem līdzekļiem piedāvāt sabiedrībai iespēju iepazīt Daugavas
ielejas kultūras mantojumu un atklāt Salaspils novada īpašo lomu Latvijas
saimnieciskajā un politiskajā vēsturē no vissenākajiem laikiem līdz šodienai.
Muzeja pētniecības darba uzdevumi
Vākt un sistematizēt iespējami pilnīgu informāciju par Daugavas ielejas un Salaspils
vēsturi
Pamatojoties uz muzeja krājuma izpēti, piedāvāt plašu pakalpojuma klāstu muzeja
apmeklētājiem - ekspozīcijas, izstādes, pedagoģiskās programmas, sarīkojumus,
publikācijas u.c.
2. Pētniecības tēmas 2010.-2015. g.
Pētniecības tēmas un apakštēmas Piezīmes
1. Daugavas ielejas kultūras mantojums
1.1. Izmaiņas Daugavas ielejas ainavā - 20.gs. beigas - 21.gs
sākums.
Sakarā ar 1990. gadu
agrārreformu un zemes
privatizāciju Daugavas
ieleja ir piedzīvojusi
straujas izmaiņas, kas nav
pietiekoši atspoguļotas
muzeja krājumā
1.2. Daugavas ainava pirms elektrostacijas uzcelšanas,
posmā no Pļaviņām līdz Aizkrauklei
Muzejam ir radusies
iespēja iegādāties
interesantas amatierkino
lentas par šo posmu
1.3. Daugavas transporta līdzekļi Muzeja ekspozīcijā un
krājumā ir maz materiālu
par šo tēmu
2. Salaspils vēstures mantojums un šodiena
2.1. Salaspils vēstures hronika-grāmata Jau šajā gadā plānota
iespiešana
2.2. Salaspils posmā pēc 2.pasaules kara Muzeja ekspozīcijā un
krājumā ir maz materiālu
par šo posmu
3. Doles salas vēsture
3.1. Doles salas vēsture muzeja krājumā 1.posms – izstāde
3.2. Doles sala avotos un literatūrā 2.posms - materiālu
vākšana un apkopošana
publikācijai par Doles
salas vēsturi
3. Pētniecības tēmu izvēles kritēriji
Muzeja profils un ģeogrāfiskais izvietojums
Muzeja speciālistu kvalifikācija un iepriekšējās iestrādes
Krājuma resursi
Gadskārtu kalendārie pasākumi
4. Pētnieciskā darba resursi
1. Pētniecības darba avoti Daugavas muzeja krājums
Citu muzeju krājumi
Arhīvu materiāli
Bibliotēkas
Privātpersonu kolekcijas
2. Pētnieciskā darba
realizētāji
Muzeja speciālisti - D.Rutka - galv. krājuma glabātāja
L.Vanaga - Salaspils vēstures speciālists – 0.5 slodze
M.Mintaurs - muzeja ekspozīciju kurators - 0,5 slodzes
A.Krūmiņa - muzeja pedagogs - 0,5 slodzes
3. Finansējums Muzeja budžets
Projektu konkursi
5. Šķēršļi, kas kavē muzeja zinātniskās pētniecības darbu
Muzejā vēl maz pētīta Salaspils ekonomiskā, politiskā un kultūras dzīve periodā pēc 2.
pasaules kara un Daugavas transporta līdzekļu vēsture (atskaitot pārceltuves). Pamatā
tam ir finansējuma trūkums, taču jau nākamajā plānošanas periodā muzejs
pievērsīsies šo tēmu izpētei, piesaistot ārējos finanšu resursus, piemēram, piedaloties
projektu konkursos. Finansējuma trūkuma dēļ pēdējos gados nav notikušas
ekspedīcijas mūsdienīgu Daugavas tēmu izpētei un krājuma papildināšanai.
6. Muzeja prioritātes pētnieciskajā darbā 2010.-2015.gadam
6.1. L. Vanagas grāmata „Salaspils novada vēstures hronoloģija”. 2010. g.
6.2.Videofilma „Daugavas ainava pirms elektrostacijas uzcelšanas, posmā no
Pļaviņām līdz Aizkrauklei” 2010.-2011.(pie nosacījuma, ja izdosies piesaistīt
līdzekļus)
6.3.Veikt pētniecisko darbu, materiālu komplektēšanu, izstādes sagatavošanu par
tēmu „Salaspils novada lauki 1944. - 1990.g. Privātais – kolektīvais - privātais.”
2013. g.
6.4.Pētniecības darbs saskaņā ar muzeja izstāžu un pasākuma plāniem tēmas
„Izmaiņas Daugavas ielejas ainavā 20.gs. beigas - 21. gs. sāk.” ietvaros: krājuma
izpēte, materiālu vākšana un izstādes plāna sagatavošana . 2014g.
(pie nosacījuma, ja muzejam izdosies uzlabot finansiālo situāciju un atgūt
Daugavas vēstures speciālista štata vietu)
6.4. Zinātniski pētnieciska publikācija par Doles salas vēsturi. 2015.
7. Pētniecības darba sagaidāmie rezultāti
Pilnveidots muzeja krājums Referāti un ziņojumi
Publikācijas par Daugavas, Salaspils un Doles
salas vēsturi
Lekciju teksti
Papildinātas esošās ekspozīcijas par tēmu
„Daugavas tirdzniecības ceļš”
Muzeja pedagoģiskās programmas
Tematisko izstāžu plāni Tematisko pasākumu scenāriji
Izpētītas jaunas muzeja aktualitāšu tēmas
8. Pētniecības darba kvantitatīvie sagaidāmie rezultāti 2010. – 2015. g.
* Varianti: A: rezultāts sasniedzams ar pašreizējo muzeja finansējumu; B: rezultāts
sasniedzams pieaugot finansējumam
Plānotie rezultāti Varianti* 2010 2011 2012 2013 2014
Grāmata „Salaspils novada vēstures
hronoloģija”
A
B 1
Publikācija „Doles salas vēsture” A
B 1
Papildināt ekspozīciju „Daugavas
tirdzniecības ceļš”
A 1
B
Izstādes plāns „Izmaiņas Daugavas
ielejas ainavā -20.gs. beigas - 21.gs
sākums”
A
B 1
A
Izstādes plāns ”Salaspils novada lauki
1944 -1990.g. Privātais – kolektīvais -
privātais.” - 2014.g.
B
1
Izstādes plāns „Salaspils dzelzceļa
stacijai 150”
A
B 1
Izstādes plāns „Salaspils Memoriālam –
45”
A 1
B
Izstādes plāns „Daugavas transporta
līdzekļi”
A 1
B
Izstādes plāns „Latvijas Radio nelegālā
studija Salaspilī 1991. g.”
A 1
B
Izstādes plāns „Doles salas vēsture - no
muzeja krājuma”
A
B 1
Videofilma „Daugavas ainava pirms
elektrostacijas uzcelšanas posmā no
Pļaviņām līdz Aizkrauklei”
A
B 1
Konference „200 gadi kopš Napoleona
kara laika Latvijas teritorijā”
A
B 1
9. Darbības spējas uzlabošanas pasākumi 2010. - 2015. gadam
1. Iesaistīšanās projektos, kas nestu papildus finansējumu.
2. Uzlabot krājuma izpētes darbu, saistot to ar plašākām izmantošanas iespējām.
Pielikums Nr. 6.
NOTEIKUMI PAR DAUGAVAS MUZEJA KRĀJUMU
(Apstiprināti ar Salaspils novada domes 2010.gada 14. jūlija lēmumu
(sēdes protokola Nr.15, §2.)
Sastādīts saskaņā ar MK 21.11.2006.
noteikumiem Nr. 956 „Noteikumi
par Nacionālo muzeju krājumu”
un Daugavas muzeja Nolikumu
NOTEIKUMI PAR DAUGAVAS
MUZEJA KRĀJUMU
Daugavas muzeja Noteikumi par muzeja krājumu ir izstrādāti, pamatojoties uz LR MK
2006. gada 21. novembra apstiprinātajiem „Noteikumiem par Nacionālo muzeju
krājumu” (Noteikumi Nr. 956) un Grozījumiem MK 2006. gada 21. novembra
noteikumos Nr. 956 „Noteikumi par Nacionālo muzeju krājumu” 2009. gada 29.
septembrī, un nosaka Muzeja krājuma veidošanas, papildināšanas, uzskaites un
saglabāšanas kārtību un rīcību ar tajā esošajiem priekšmetiem.
I. Vispārīgie jautājumi
1. Muzeja direktors:
1.1. Nosaka iekšējo kārtību, kādā notiek Muzeja krājuma veidošana,
papildināšana, uzskaite, saglabāšana un izmantošana,
1.2. Ir atbildīgs kopumā par muzeja krājumu un par apstākļu nodrošināšanu tā
veidošanai, papildināšanai, uzskaitei, saglabāšanai un izmantošanai, kā arī
par darbinieku profesionālās izglītības pilnveidošanu,
1.3. Apstiprina muzeja Krājuma komisijas sastāvu.
2.Direktora vietnieks saimnieciskajā darbā – direktora pilnvarots darbinieks, nodrošina
krājuma priekšmetu glabāšanas apstākļus, krātuvju un ekspozīcijas telpu
sanitārtehnisko un elektrotehnisko stāvokli, drošību un apsardzi, telpu remonta
veikšanu un uzraudzību, krājuma priekšmetu uzskaites, glabāšanas, konservācijas un
restaurācijas dienesta materiāltehnisko apgādi. Visus darbus, kas saistīti ar muzeja
krājumu, saimnieciskais direktors saskaņo ar galveno krājuma glabātāju.
3. Muzeja krājums atrodas galvenā krājuma glabātāja materiāli atbildīgā glabāšanā
(direktora rīkojums Nr. 10, 10.05. 2010.).
4. Galvenais krājuma glabātājs:
4.1. Nodrošina muzeja krājuma uzskaiti un saglabāšanu, atbilstoši šajos
Noteikumos izvirzītajām prasībām
4.2. Nodrošina muzeja krājuma dokumentācijas saglabāšanu,
5. Krājuma glabātāja norādījumi par krājuma priekšmetu uzskaiti, glabāšanu,
konservāciju un izmantošanu ir saistoši katram muzeja darbiniekam.
6. Pieņemot darbā un atbrīvojot no darba krājuma glabātāju, sastāda pieņemšanas –
nodošanas aktu, kurā ieraksta muzeja krājuma priekšmetu vienību skaitu atbilstoši
inventāra grāmatām, muzeja krājuma priekšmetu uzskaites dokumentācijas
sarakstu un raksturo muzeja krājuma priekšmetu glabāšanas apstākļus.
7. Muzeja galvenie speciālisti ir atbildīgi par krājuma komplektēšanu un zinātnisko
darbu.
8. Muzejā darbojas Krājuma komisija, kura izskata visus ar muzeja krājumu saistītos
jautājumus. Krājuma komisijas darbu reglamentē Daugavas muzeja krājuma
komisijas nolikums ( Direktora rīkojums Nr.22., 05.07. 2010.).
II. Muzeja krājuma veidošana un papildināšana
9. Muzeja krājums sastāv no pamatkrājuma un palīgkrājuma
10. Pamatkrājumā ir muzeja priekšmeti, kuriem ir kultūrvēsturiska, mākslinieciska un
zinātniska vērtība un kuri atbilst Daugavas muzeja misijai un krājuma
komplektēšanas politikai.
11. Palīgkrājumā ir:
11.1. muzeja priekšmetu pārējie eksemplāri, ja muzeja krājumā ir analogi attiecīgā
priekšmeta eksemplāri,
11.2 muzeja priekšmeti, kas izgatavoti pētnieciskām, kultūrizglītojošām vai
ekspozīcijas vajadzībām,
11.3. pietiekami neizpētīti muzeja priekšmeti, kurus pēc to izpētes varētu iekļaut
pamatkrājumā
11.4. slikti saglabājušies priekšmeti, kurus pēc to restaurēšanas varētu iekļaut
pamatkrājumā,
11.5. priekšmeti no nenoturīgiem un nepārbaudītiem materiāliem,
11.6. priekšmeti, kuriem ir zemāka mākslinieciskā vērtība nekā pamatkrājumā
ietvertajiem priekšmetiem,
11.7. krāsainās fotogrāfijas, fotonegatīvi, diapozitīvi.
12. Muzeja krājuma papildināšanas veidi ir:
12.3. dāvinājumi un pirkumi no fiziskām un juridiskām personām,
12.2 pārņemšana no publiskām un privātām institūcijām,
12.1. ekspedīcijas,
12.2. novēlējumi un mantojumi,
12.3. pēc muzeja pasūtījuma izgatavoti priekšmeti,
12.4. citi neparedzēti gadījumi, kas nav pretrunā ar muzeja misiju, krājuma
komplektēšanas politiku un Krājuma komisijas lēmumu
13. Muzeja krājuma priekšmetu atsavināšana un izņemšana no Nacionālā krājuma
notiek saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem par Nacionālo muzeja krājumu.
14. Priekšmetus no muzeja palīgkrājuma izņem, pamatojoties uz krājuma komisijas
sēdes protokolu un direktora rīkojumu.
III. Muzeja krājuma uzskaite
15. Muzeja krājuma uzskaite ietver:
15.1 Muzeja priekšmeta iegūšanas dokumentu noformēšanu (līgums vai līgums un
akts kā līguma neatņemama sastāvdaļa, vai tikai akts, ja speciālajos normatīvajos
aktos paredzēts, ka līgums netiek slēgts), (turpmāk – priekšmeta iegūšanas
dokumenti),
15.1. Pamatinformācijas par muzeja priekšmetu reģistrēšanu pamatkrājuma vai
palīgkrājuma inventāra grāmatās
15.2. Muzeja priekšmetu klasifikāciju,
15.3. Tematiskas uzskaites kartotēkas un elektroniskas datu bāzes veidošanu,
15.4. Glabāšanas sistēmas (topogrāfijas) izveidošanu.
16. Muzeja krājuma priekšmetu uzskaites dokumentācijā ir:
16.1. Akts par priekšmeta pieņemšanu, lai noteiktu tā atbilstību muzeja
pamatkrājuma papildināšanas nosacījumiem,
16.2. Priekšmeta iegūšanas dokumenti:
līgums un akts (vai akts – ja speciālos normatīvos aktos paredzēts, ka līgums
netiek slēgts) par priekšmeta pieņemšanu muzeja īpašumā
16.3. Līgums un akts (vai akts, ja speciālos normatīvos aktos paredzēts, ka līgums
netiek slēgts) par priekšmeta pieņemšanu uz laiku (ienākošo deponēšanu) un
priekšmeta atdošanu,
16.4. Līgums un akts par muzeja priekšmeta izdošanu uz laiku (izejošo deponēšanu)
un priekšmeta saņemšanu,
16.5. Akts par priekšmetu esības pārbaudi
16.6 Līgums un sākotnējais akts par priekšmetu pieņemšanu muzeja īpašumā.
Sākotnējo aktu sastāda, ja muzeja īpašumā pieņem liela apjoma priekšmetu grupu
(vismaz 100 vienības). Sākotnējo aktu pievieno līgumam par priekšmeta
pieņemšanu muzeja īpašumā,
16.7. Akts par priekšmetiem, kas izņemti no muzeja krājuma
16.8. Akts par priekšmetu nodošanu citai muzeja struktūrvienībai.
17. Muzejiska priekšmeta pieņemšanas kārtība:
17.1. Priekšmetam nonākot muzejā, muzeja speciālists vai galvenais krājuma
glabātājs sastāda aktu par priekšmeta pieņemšanu muzejā uz laiku, to paraksta
tā sastādītājs un priekšmeta īpašnieks,
17.2. Galvenais krājuma glabātājs sasauc Krājuma komisiju, kura izvērtē priekšmeta
atbilstību muzeja misijai un krājuma komplektēšanas politikai, izlemj par
priekšmeta ieskaitīšanu pamatkrājumā, palīgkrājumā vai neatbilstību. Lēmumu
fiksē Krājuma komisijas sēdes protokolā,
17.3. Ja, saskaņā ar Krājuma komisijas lēmumu, priekšmetu nepieņem muzeja
īpašumā, tad priekšmetu atgriež tā īpašniekam, sastādot aktu par atdošanu,
17.4. Krājuma komisija, pēc lēmuma pieņemšanas par priekšmeta pieņemšanu
muzeja īpašumā, nosaka tā vērtību naudas izteiksmē, ņemot vērā priekšmeta
lietošanas vērtību, kultūrvēsturisko vērtību, tirgus cenu, priekšmeta saglabātību,
17.5. Muzeja speciālists vai galvenais krājuma glabātājs sastāda līgumu un aktu, vai
aktu ( ja speciālos normatīvos aktos paredzēts, ka līgums netiek slēgts) 2
eksemplāros par priekšmeta/-u pieņemšanu muzeja īpašumā. Ja priekšmetu
dāvina, sastāda dāvinājuma līgumu, ja priekšmetu pērk – pirkuma līgumu,
17.6. Abus dāvinājuma vai pirkuma līguma eksemplārus paraksta muzeja direktors
un priekšmeta īpašnieks,
17.7. Vienu līguma eksemplāru izsniedz priekšmeta īpašniekam, otrs glabājas
muzeja arhīvā (kopā ar aktu tiek iešūts vākos),
17.8. Pēc līguma noslēgšanas sastāda aktu divos eksemplāros par priekšmeta
pieņemšanu muzeja īpašumā. Aktu paraksta tā sastādītājs un priekšmeta
īpašnieks. Gadījumos, ja aktu nav sastādījis muzeja galvenais krājuma glabātājs,
viņš parakstās aktā par priekšmetu pieņemšanu atbildīgā glabāšanā,
17.9. Abus aktu eksemplārus apstiprina muzeja direktors; vienu akta eksemplāru
izsniedz priekšmeta īpašniekam, otrs glabājas muzeja arhīvā,
17.10. Ja muzeja krājumam dāvina priekšmetu, par kura nodošanu objektīvu iemeslu
dēļ līgumā un aktā par priekšmeta pieņemšanu muzeja īpašumā nav iespējams
iegūt priekšmeta īpašnieka parakstu, priekšmeta pieņemšanu apliecina muzeja
direktora apstiprināts Krājuma komisijas sēdes protokola izraksts.
18. Aktos par priekšmeta pieņemšanu īpašumā vai valdījumā uz laiku, vai
izsniegšanu, norāda:
18.1. ieraksta kārtas numuru,
18.2. muzeja priekšmeta nosaukumu, autoru un īsu aprakstu,
18.3. materiālus un izmērus,
18.4. skaitu,
18.5. saglabātības pakāpi (ja muzeja priekšmets ir labi saglabājies, izdara atzīmi
„laba”, ja muzeja priekšmets ir slikti saglabājis, norāda defektus),
18.6. cenu (nopirktajiem muzeja priekšmetiem),
18.7. uzskaites apzīmējumu ( šifru un inventāra numuru):
DoM – muzeja šifrs
DoM – pamatkrājumam
DoM pg – palīgkrājumam
DoM Fneg – foto negatīvu pamatkrājumam
DoM Fneg pg – foto negatīvu palīgkrājumam
DoM ZA – zinātniskajam arhīvam
18.8. Piezīmes ailē atzīmējamas jebkuras izmaiņas, kas notikušas ar priekšmetu,
īpašus noteikumus muzeja priekšmeta izmantošanā (ja tādi ir), un ar autortiesībām
saistītos nosacījumus, muzeja priekšmeta izcelšanos, vēsturi, leģendu (ja tāda ir).
Minēto informāciju var sniegt attiecīgā dokumenta pielikumā.
19. Līgumu par priekšmeta izsniegšanu uz laiku (izejošai deponēšanai) pēc iesnieguma
saņemšanas, saskaņo ar krājuma glabātāju. Līgumā norāda deponēšanas mērķi,
termiņu, muzeja priekšmetu vērtību, saglabātības pakāpi un priekšmeta saglabāšanas
un drošības garantijas.
20. Deponējuma līgumam pievienoto pieņemšanas – nodošanas aktu paraksta
krājuma glabātājs, kā arī priekšmeta ņēmējs.
21. Pamatojoties uz priekšmeta iegūšanas dokumentiem, muzeja priekšmetu ieraksta
pamatkrājuma vai palīgkrājuma inventāra grāmatā. Muzeja priekšmeta ieraksta kārtas
numurs inventāra grāmatā ir attiecīgā priekšmeta inventāra numurs, kas ierakstāms
arī priekšmeta iegūšanas dokumentos. Priekšmetu ieraksta inventāra grāmatā ne
vēlāk kā mēnesi pēc tā pieņemšanas muzeja īpašumā. Pieņemot muzeja īpašumā liela
apjoma priekšmetu grupu (vismaz 100 vienību), priekšmetus ieraksta inventāra
grāmatā gada laikā. Ja jaunieguvumu apjoms pārsniedz 1000 vienību, bet ir mazāks
par 5000 vienībām, tos ieraksta inventāra grāmatā triju gadu laikā. Ja jaunieguvumu
apjoms pārsniedz 5000 vienību, bet ir mazāks par 10 000 vienībām, tos ieraksta
inventāra grāmatā piecu gadu laikā.
22. Pamatkrājuma un palīgkrājuma inventāra grāmatā norāda:
22.1. inventāra numuru,
22.2. ieraksta datumu,
22.3. attiecīgā pieņemšanas dokumenta numuru un sastādīšanas datumu,
22. 4. muzeja priekšmeta agrāko inventāra numuru (ja tāds ir),
22. 5. muzeja priekšmeta nosaukumu un īsu aprakstu,
22.6. muzeja priekšmetu skaitu,
22.7. materiālu, no kā izgatavots muzeja priekšmets, un izmērus,
22.8. muzeja priekšmeta saglabātības pakāpi,
22.9. cenu (iepirktajiem muzeja priekšmetiem),
22.10. kolekciju, kurā muzeja priekšmets ieskaitīts,
22.11. zinātniskā inventāra numuru ( ja tāds ir),
22.12. piezīmes (ziņas par muzeja priekšmeta izņemšanu no krājuma – atbilstoša
Kultūras ministrijas Muzeju nodaļas rīkojuma numurs un datums pamatkrājuma
priekšmetiem un muzeja direktora rīkojuma numurs un datums palīgkrājuma
priekšmetiem: ziņas par konservāciju vai restaurāciju un citas piezīmes).
23. Katru priekšmeta iegūšanas un izmantošanas dokumentu veidu reģistrē atsevišķā
reģistrācijas žurnālā.
24. Muzeja pamatkrājuma un palīgkrājuma inventāra grāmatas reģistrē inventāra
grāmatu reģistrācijas žurnālā.
25. Muzeja krājuma priekšmeti, pēc to ierakstīšanas pamatkrājuma vai palīgkrājuma
inventāra grāmatās, tiek signēti:
25.1. uz priekšmeta vai signatūras, kuru piestiprina pie priekšmeta, uzraksta uzskaites
apzīmējumu – muzeja šifru – DoM (pamatkrājumam), DoM pg (palīgkrājumam) un
inventāra numuru,
25.2. signēšanai izmanto tikai tādus materiālus, kas nebojā muzeja priekšmetu,
25.3. uzskaites apzīmējumam uz muzeja priekšmeta jābūt skaidri salasāmam un
novietotam tā, lai eksponēšanas laikā tas nebūtu redzams apmeklētājiem; uzskaites
apzīmējums nedrīkst aizsegt vai bojāt jebkura veida informāciju par muzeja
priekšmetu,
25.4. agrākos inventāra numurus uz muzeja priekšmeta aizliegts iznīcināt,
25. 5. priekšmetiem vietu, kur raksta inventāra numuru, pārklāj ar polivinilbutirāla laku
(10%), kad laka nožuvusi, uzraksta šifru un inventāra numuru ar melnu tušu (tumšiem
priekšmetiem ar gaišu) un pēc tam uzrakstu vēlreiz pārklāj ar laku,
25.6. neliela izmēra priekšmetiem (monētas, nozīmītes u. c.), uzskaites apzīmējumu
raksta uz etiķetēm, kuras piesien priekšmetam vai ievieto aploksnē kopā ar
priekšmetu,
25.7. tekstilijām uzskaites apzīmējumu raksta uz balta kokvilnas auduma etiķetes, ko
piešuj muzeja priekšmetam,
25.8. foto negatīviem uzskaites apzīmējumus raksta uz negatīva perfomaliņas
emulsijas, diapozitīviem – uz rāmīša,
25.9. priekšmetiem, kas sastāv no vairākām daļām, signē katru daļu ar vienu uzskaites
apzīmējumu,
25.10. priekšmetu komplektiem – uz katra priekšmeta raksta uzskaites apzīmējumu
un aiz tā strīpa un apakšnumurs,
25.11. priekšmetiem, kas sastāv no atsevišķām lapām, signē katru lapu.
26. Veco inventāra grāmatu nomaiņa ar jaunām atļauta tikai saskaņā ar muzeja
Krājuma komisijas lēmumu un muzeja direktora rīkojumu, ja muzejā tiek mainīta
muzeja krājuma uzskaites kārtība, muzejs tiek reorganizēts vai inventāra grāmata vairs
nav izmantojama fizisku bojājumu dēļ. Vecās inventāra grāmatas pastāvīgi glabā
muzeja arhīvā.
27. Lai nodrošinātu muzeja krājuma priekšmetu izmantošanu, tiek veidota tematiskā
uzskaites kartotēka
27.1. uzskaites kartotēkā norāda:
- uzskaites apzīmējumu,
- priekšmeta nosaukumu un īsu aprakstu,
- izmērus, materiālu,
- topogrāfiju – novietojumu krātuvē - ieraksta ar zīmuli, lai varētu labot, ja
nepieciešams.
28. Pamatojoties uz muzeja krājuma priekšmeta uzskaites dokumentāciju, veic to
zinātnisko izpēti, sastādot zinātniskā apraksta kartīti un vizuālo fiksāciju.
29. NMKK (Nacionālajā muzeju kopkatalogā) informāciju par muzeja krājuma
priekšmetiem ievada, pamatojoties uz ierakstiem inventāra grāmatās un aktos par
priekšmetu pieņemšanu īpašumā.
30. Muzeja krājuma priekšmetu esību pārbauda saskaņā ar muzeja direktora rīkojumu,
salīdzinot esošos muzeja priekšmetus ar ierakstiem inventāra grāmatās, priekšmeta
iegūšanas dokumentos un pārējā uzskaites dokumentācijā. Esības pārbaudi krājuma
priekšmetiem veic saskaņā ar muzeja direktora rīkojumu izveidota komisija.
31. Muzeja krājuma vai tā atsevišķu daļu (kolekciju) esību pārbauda katru gadu. Pilnu
krājuma esības pārbaudi muzejs nodrošina reizi 7 gados.
32. Par muzeja krājuma priekšmetu esības pārbaudes rezultātiem sastāda aktu. Aktu
paraksta komisijas locekļi, to apstiprina direktors.
33. Ja muzeja krājuma esības pārbaudē atklājas, ka kāda no muzeja pamatkrājuma
priekšmetiem nav, aktā ieraksta, ka priekšmets „atrodas meklēšanā” un vēlreiz tiek
pārbaudītas priekšmeta iespējamās atrašanās vietas. Ja priekšmetu neatrod,
pārbaudes aktu un muzeja direktora rakstisku paskaidrojumu nosūta Kultūras
ministrijai.
34. Vienlaikus ar krājuma priekšmetu esības pārbaudi novērtē muzeja priekšmetu
saglabātību.
IV. Muzeja krājuma saglabāšana
35. Muzejs nodrošina Nacionālā krājuma aizsardzību, lai nepieļautu priekšmeta
saglabātības pakāpes pasliktināšanos.
36. Muzejs nodrošina Nacionālā krājuma priekšmetu glabāšanas telpu – krātuvju,
apkures, ventilācijas un elektroapgādes sistēmu atbilstību Latvijas būvnormatīviem.
37. Priekšmetiem, pirms to novietošanas krātuvēs, veic pirmapstrādi (tīrīšanu,
mazgāšanu, atputekļošanu). Priekšmetus krātuvēs pa kolekcijām novieto galvenais
krājuma glabātājs .
38. Krātuvēs priekšmeti atrodas slēgtos skapjos, vaļējos plauktos, bet daļa lielo
priekšmetu – uz grīdas:
38. 1. skapjus un plauktus numurē,
38.2. galvenais krājuma glabātājs sastāda skapjos un plauktos novietoto priekšmetu
kolekciju sarakstu, kurā norāda priekšmeta nosaukumu, uzskaites apzīmējumu un
atzīmes par priekšmeta atrašanās vietu.
39. Skapju un plauktus, kā arī lielgabarīta priekšmetus izvieto krātuvēs, kurās ir ejas,
kas nodrošina telpu ventilāciju, piekļūšanu priekšmetiem un to evakuāciju.
40. Muzeja krātuves pieejamas apskatei grupām līdz 5 cilvēkiem, pēc iepriekšējas
pieteikšanās, galvenā krājuma glabātāja klātbūtnē.
41. Muzeja personāla darba vietas jāierīko ārpus krātuvēm.
42. Krātuvju un to inventāra tehnisko stāvokli pārbauda krājuma glabātājs, ja
nepieciešams, pieaicinot citus speciālistus.
43. Muzeja krājuma priekšmetu un tā dokumentācijas saglabātību nodrošina
ugunsdzēsības un drošības signalizācija un sargi.
44. Muzeja krātuvēs, ekspozīciju un darba telpās atrodas ugunsdzēsības aparāti, to
pārbaude un apmaiņa notiek pēc instrukcijas (reizi gadā).
45. Vienu muzeja krātuvju un ekspozīcijas telpu atslēgu komplektu ar atbilstošiem
apzīmējumiem glabā nodrošinātā vietā, otru – pie galvenā krājuma glabātāja,
45.1. Darba laikā krātuves ir slēgtas, ja tajās nestrādā galvenais krājuma glabātājs.
46. Ārkārtas situācijā, ja nepārvaramas varas dēļ (ugunsgrēks, plūdi, vētras radītie
bojājumi) var tikt vai tiek apdraudēti muzeja krājuma priekšmeti, muzeja krātuves
drīkst atvērt bez galvenā krājuma glabātāja klātbūtnes. Attiecīgais darbinieks par
muzeja krātuves atvēršanu nekavējoties paziņo muzeja direktoram un krājuma
glabātājam.
47. Par ārkārtas situāciju nekavējoties informē Kultūras ministriju un Salaspils novada
domi.
48. Muzejs izstrādā plānu muzeja krājuma aizsardzībai ārkārtas situācijā.
49. Iekārtojot muzeja ekspozīciju vai izstādi, muzejs nodrošina krājuma priekšmetu
aizsardzību no putekļiem, mikroorganismiem un insektiem.
50. Ja ekspozīcijās vai izstāžu zālēs notiek eksponēto priekšmetu nomaiņa, galvenais
krājuma glabātājs to atzīmē topogrāfiskajos aprakstos.
51. Muzeja krājuma konservācija un restaurācija:
51.1. konservācijas un restaurācijas darbus veic pieaicināts atestēts restaurators,
51.2. par nepieciešamību restaurēt kādu krājuma priekšmetu lemj Muzeja krājuma
komisija un direktors.
51.3. par muzeja priekšmetu nodošanu konservācijā vai restaurācijā sastāda
pieņemšanas – nodošanas aktu, kuru paraksta galvenais krājuma glabātājs un
restaurators. Aktu apstiprina muzeja direktors.
51.4. konservācijas un restaurācijas dokumentāciju glabā pastāvīgi muzeja arhīvā,
51.5. informāciju par muzeja priekšmetu konservāciju un restaurāciju norāda muzeja
krājuma uzskaites dokumentācijā,
51.6.restaurētos muzeja krājuma priekšmetus jāglabā atsevišķi no nerestaurētajiem
priekšmetiem (telpu trūkuma dēļ tas nav iespējams).
V. Muzeja krājuma izmantošana
52. Muzejs nodrošina muzeja krājumā iekļauto priekšmetu pieejamību sabiedrībai, to
izmantošanu zinātnes, kultūras , estētiskās audzināšanas un izglītības jomā.
53. Muzeja krājuma priekšmetus izmanto, lai veiktu muzeja pētniecības darbu, veidotu
ekspozīcijas un izstādes muzejā un ārpus muzeja, lai izglītotu sabiedrību.
54. Pamatinformāciju par Nacionālajā krājumā iekļautajiem priekšmetiem var iegūt
Nacionālā krājuma kopkataloga mājas lapā internetā.
55. Ar eksponētajiem muzeja priekšmetiem apmeklētāji var iepazīties pastāvīgajās
ekspozīcijās un izstādēs muzeja darba laikā un izstādēs ārpus muzeja.
56. Apmeklētāji un pētnieki var iepazīties ar neeksponētajiem muzeja krājuma
priekšmetiem, pamatojoties uz muzeja direktoram adresētu iesniegumu, kurā
norādīta pētījuma tēma un priekšmeta izmantošanas mērķis. Direktors uz iesnieguma
uzliek rezolūciju un to nodod galvenajam krājuma glabātājam.
57. Galvenais krājuma glabātājs ar apmeklētāju vai pētnieku vienojas par darba laiku,
darbs ar krājuma priekšmetiem notiek galvenā krājuma glabātāja klātbūtnē.
57. 1. Apmeklētājs vai pētnieks par krājuma priekšmetu saņemšanu parakstās
„Konsultāciju reģistrācijas žurnālā”, bet darbu beidzot, krājuma priekšmetus nodod
galvenajam krājuma glabātājam.
58. Ja apmeklētājs vai pētnieks vēlas publiskot muzeja krājuma priekšmetu, viņš
iesniedz muzeja direktoram iesniegumu, kurā norāda publikācijas tēmu un izdevumu,
kurā publikācija tiks ievietota. Pēc iesnieguma saņemšanas muzeja direktors izsniedz
viņam rakstisku atļauju. Katrā konkrētajā gadījumā tiek atrunāti visi ar autortiesībām
saistītie jautājumi.
59. Muzeja krājuma priekšmeta jebkādas publiskošanas gadījumā norāda, ka
priekšmets atrodas Daugavas muzeja krājumā. Muzeja krājuma materiālu
publicēšanas gadījumā jābūt atzīmei – pārpublicēšana iespējama tikai ar Daugavas
muzeja rakstisku atļauju.
60. Muzejs apmeklētājiem bez maksas sniedz šādus pakalpojumus:
60.1. uzziņas materiāla ( piemēram, kartotēkas, datubāzes, apraksti, rādītāji)
pieejamība,
60.2. iespēja iepazīties ar krājuma priekšmetiem.
61. Muzejs var atteikt interesentiem izsniegt krājuma materiālus, ja:
61.1. nav pabeigta attiecīgā priekšmeta uzskaite,
61.2. tie ir deponēti,
61.3.tie ir eksponēti vai tos plāno eksponēt pastāvīgajā ekspozīcijā vai izstādē,
61. 4. tie ir slikti saglabājušies,
61. 5. tie atrodas konservācijā vai restaurācijā,
61.6. priekšmetam ir īpaši izmantošanas nosacījumi, kas fiksēti priekšmeta iegūšanas
dokumentos,
61. 7. deponējuma ņēmējs nevar nodrošināt eksponēšanas un saglabāšanas apstākļus,
61.8. ja priekšmeta izmantošana neatbilst Noteikumiem par Nacionālo muzeja
krājumu 81. punktā minētajiem mērķiem.
62. Muzejam ir apstiprināts maksas pakalpojumu cenrādis.
63.Muzejs var uz laiku izdot (deponēt) krājuma priekšmetu citam muzejam vai
personai, ja deponēšanas mērķi atbilst Noteikumu par Nacionālo krājumu 81. punktā
minētajiem nosacījumiem.
64. Līgumu par muzeja priekšmeta izsniegšanu uz laiku (izejošai deponēšanai) pēc
iesnieguma saņemšanas saskaņo ar direktoru. Līgumā norāda deponēšanas mērķi,
termiņu, muzeja priekšmetu vērtību, kā arī priekšmeta saglabāšanas un drošības
garantijas. Līgumu paraksta muzeja direktors un priekšmeta ņēmējs vai viņa pilnvarota
persona.
65. Deponēšanas līguma pagarināšanas vai pārtraukšanas kārtība :
65.1. ja deponējuma ņēmējs vēlas deponējuma termiņu pagarināt, rakstiski jāinformē
muzeja direktors un galvenais krājuma glabātājs 5 dienas pirms deponēšanas termiņa
beigām,
65.2. ja muzejs vēlas deponēto krājuma priekšmetu saņemt atpakaļ pirms
deponēšanas termiņa beigām, muzeja galvenajam krājuma glabātājam rakstiski
jāinformē deponējuma ņēmējs 5 dienas pirms vēlamā saņemšanas datuma,
65.3. muzejam ir tiesības pārtraukt deponējumu, ja konstatē, ka ir pārkāpti deponēto
priekšmetu saglabāšanas un drošības noteikumi.
66. Deponējuma līgumam pievieno pieņemšanas – nodošanas aktu, divos
eksemplāros. Abus akta eksemplārus paraksta muzeja galvenais krājuma glabātājs un
priekšmeta ņēmējs vai viņa pilnvarotā persona. Aktus apstiprina muzeja direktors.
Vienu akta eksemplāru izsniedz priekšmeta ņēmējam, otrs glabājas muzeja arhīvā.
67. Ja deponējuma laiks pārsniedz gadu, muzejs, ne retāk kā reizi gadā, pārbauda
priekšmetu esību un glabāšanas apstākļus. Izdevumus, kas nepieciešami pārbaudēm
Latvijā, sedz deponējuma ņēmējs.
68.. Muzejs var uz laiku liegt krājuma priekšmetu izmantošanas tiesības, ja
apmeklētājs, pētnieks vai deponējuma ņēmējs ir:
68.1. pārkāpis līgumā paredzētos deponēšanas noteikumus,
68.2. bojājis priekšmetu.
69. Muzejs var pieprasīt deponētājam, apmeklētājam vai pētniekam zaudējumu
atlīdzināšanu par krājuma priekšmeta bojāšanu.
70. Lai saņemtu atļauju muzeja krājuma priekšmetu deponēt ārpus valsts robežām,
jāiesniedz KM iesniegums un šādi dokumenti:
70. 1. ielūgums vai sadarbības līguma kopija,
70. 2. izvedamo priekšmetu saraksts un attēli,
70.3. izvedamo priekšmetu apdrošināšanas polises vai saņēmējvalsts izsniegtā
galvojuma kopijas.
71. Divu nedēļu laikā pēc izvestā priekšmeta saņemšanas atpakaļ, muzejs par to
informē KM.
72. Muzeja krājuma priekšmetus muzeja darbiniekiem izsniedz galvenais krājuma
glabātājs:
72.1. darbinieks par krājuma priekšmeta saņemšanu parakstās „Muzeja darbiniekiem
izsniegto krājuma priekšmetu reģistrācijas žurnālā”
72.2. saņemot izsniegto krājuma priekšmetu atpakaļ, galvenais krājuma glabātājs
priekšmetu pārbauda un parakstās „Muzeja darbiniekiem izsniegto krājuma
priekšmetu reģistrācijas žurnālā” par priekšmeta atpakaļ saņemšanu.
2010. gada 30. jūnijā
Daugavas muzeja galvenā krājuma glabātāja: / Daina Rutka/
Pielikums Nr. 7.
Dolē,
2020.gada 28.jūlijā
LR Kultūras ministrijai
Par iepriekšējās akreditācijas komisijas
ieteikumu izpildi
Informēju, ka Daugavas muzeja 2020.gada Akreditācijas komisijas ieteikumi
muzeja darbības uzlabošanai ir daļēji izpildīti:
N.p.k.
Komisijas ieteikums
Izpilde
1.
Papildināt muzeja mājas lapu ar muzeja
piedāvājumu, pievienojot izglītojošiem
pasākumiem un programmām aprakstus un
vizuālo informāciju. Iespēju robežās
nodrošināt informāciju kādā no
svešvalodām.
Izpildīts 2012.gadā
2.
Sadarbībā ar pašvaldību meklēt iespējas
pieskaņot autosatiksmi muzeja darba laikam
Autobuss uz Doli pienāk
plkst.10.Aiziet uz Salaspili-
plkst.15. Muzeja darba
laiks no 9:00-17:00, jauna
iespēja braukt no
Botāniskā dārza līdz
muzejam un atpakaļ ar
nomātu velosipēdu.
Daugavas muzeja direktore D.Lasmane
Pielikums Nr. 8
Apmeklētāju aptaujas analīze 2014. – 2015.
1. 2014. gada Daugavas muzeja ekspozīcijas apmeklētāju aptauju anketu analīze
2014. gada rudenī tika aptaujāti 150 Daugavas muzeja apmeklētāji, liekot viņiem
izteikt savu viedokli par muzeju un tā ekspozīciju. Aptaujāti tika visdažādāko vecumu
un dzimumu apmeklētāji, tādejādi aptverot iespējami plašāku apmeklētāju loku,
cerībā iegūt pēc iespējas objektīvākus datus par to, ko Daugavas muzeja apmeklētāji
domā par pašu muzeju un tā ekspozīciju.
1.diagramma
Kā vēsta diagrammā (sk. diagrammu nr.1) redzamie dati, lielākoties Daugavas muzejā
cilvēki ierodas atpūsties un pavadīt savu brīvo laiku. Tas, protams, lielā mērā ir saistīts
ar Daugavas muzeja specifiku, respektīvi, samērā plašo muzeja brīvdabas teritoriju.
Vienlaikus, iemesli tam ir meklējami arī samērā novecojušajā muzeja ekspozīcijā, kādēļ
cilvēku primārais mērķis dodoties uz Daugavas muzeju, nav ekspozīcijas apskate. Šos
rādītājus muzejs cer uzlabot tuvāko gadu laikā, atjaunojot savu ekspozīciju, tādejādi
piesaistot muzejam lielāku apmeklētāju skaitu, kuri vēlas apskatīt tieši muzeja
ekspozīciju un uzzināt ko jaunu.
Diagramma Nr.1
Kāds ir Jūsu apmeklējuma iemesls?
(2014)
76%
19%
3%
2%
Vēlējos iegūt jaunu informāciju
Vēlējos redzēt konkrētu izstādi
Ierados atpūsties un pavadīt savu brīvo laiku
Cits
2.diagramma
Kā redzams diagrammā, (sk. diagrammu nr.2) skaitliski visvairāk cilvēku bija
izvēlējušies apmeklēt Daugavas muzeju kopā ar ģimeni un/vai draugiem. Šie rezultāti
zināmā mērā ir saistīti ar aptaujas specifiku, jo tika aptaujāti lielākoties individuāli
apmeklētāji, ne organizētas grupas. Ģimenes un draugu grupas gan tāpat, neskatoties
uz iepriekšējo iebildi, ir viena no nozīmīgākajām Daugavas muzeja mērķaudiotorijām
un apmeklētāju grupām. Līdz ar to, muzejs cenšas nodrošināt iespējami draudzīgāku
vidi, īpaši ģimenēm ar bērniem. Šajā sfērā gan būtu nepieciešami uzlabojumi, sevišķi
muzeja ekspozīcijā, kurā šobrīd ir vērtējama kā daļēji piemērota bērniem, ko tuvāko
gadu laikā muzejs ir iecerējis padarīt šai apmeklētāju grupai pieejamāku un
saprotamāku.
3.diagramma
No aptaujas rezultātiem (sk. diagrammu nr.3) var secināt, ka lielākā daļa Daugavas
muzeja apmeklētāju informāciju par muzeju saņem no ģimenes, draugiem un
paziņām. Tas, protams, ir labs kvalitatīva muzeja darba ar apmeklētājiem rādītājs, jo
Diagramma Nr.2
Daugavas muzeju apmeklējāt?
(2014)
82%
11%
3%
2%
2%
Kopā ar ģimeni/draugiem
Kopā ar klasi
Kopā ar tūristu grupu
Kā viesis saviesīgā pasākumā (kāzas u.c.)
Vienatnē
Diagramma Nr.3
Kādā veidā ieguvāt informāciju par Daugavas muzeju?
(2014)
51%
27%
14%
6% 2%
No ģimenes, draugiem, paziņām
Internetā
Citur
Muzeja bukletos/informatīvajos materiālos
Presē, radio, TV
viens otram cilvēki iesaka lietas, kuras ir paši atzinuši par pietiekami labām esam.
Medaļas otra puse gan norāda uz attīstības iespējām, kas pavisam noteikti Daugavas
muzejam ir reklāmas sfērā. Īpaši būtu jāakcentē un jāpastiprina reklāmas darbs
interneta vidē (sevišķi sociālajos tīkos), kas šobrīd ir kļuvis par galveno informācijas
ieguves vietu lielākajai daļai sabiedrības.
4.diagramma
Diagrammā redzams, ka (sk. diagrammu nr.4), pārliecinoši lielākā daļa cilvēku, kas tika
aptaujāti, bija apmierināti ar Daugavas muzeja apmeklējumu. Kopumā šī aptauja rāda,
ka neviens muzeja apmeklētājs, kas tika aptaujāts, nebija vīlies par pieredzēto
Daugavas muzejā un muzejs ir spējis attaisnot tā apmeklētāju cerības, kas viņiem ir
bijušas pirms ierašanās muzejā.
5.diagramma
Diagrammā (sk. diagrammu nr.5) redzamie dati apliecina, ka Daugavas muzeja
ekspozīcija ir saturiski bagāta un pietiekami interesanta gandrīz ikvienam
apmeklētājam. Tajā sniegtā informācija apmeklētājam sniedz jaunas zināšanas
Diagramma Nr.4
Vai Jūs apmierināja Daugavas muzeja apmeklējums?
(2014)
79%
20%
1%
Apmierināja
Drīzāk apmierināja
Grūti pateikt
Diagramma Nr.5
Vai Jūs apmierināja Daugavas muzeja ekspozīcijā pieejamā informācija?
(2014)
78%
21%
1%
Apmierināja
Drīzāk apmierināja
Grūti pateikt
dažādos ar pagātni saistītos jautājumos, tāpēc domājot par jauno ekspozīciju, vecās
ekspozīcijas tematiskais un saturiskais ietvars varēs kalpot kā labs pamats.
6.diagramma
Arī uz šo jautājumu (sk. diagrammu nr.6) lielākā daļa Daugavas muzeja apmeklētāju ir
devuši apmierinošu atbildi, tomēr, kā pierādīs turpmākie jautājumi, šī ir tā sfēra, kurā
būtu nepieciešami būtiski uzlabojumi. Muzeja vizuālais tēls un noformējums jau ir savu
laiku daudzviet pārdzīvojis un būtu nepieciešama tā atjaunošana ar iespējām ko sniedz
mūsdienu tehnoloģijas.
7.diagramma
Kā redzams diagrammā (sk. diagrammu nr.7), tikai mazliet vairāk nekā puse aptaujāto
muzeja apmeklētāju uzskata, ka Daugavas muzeja ekspozīcija ir piemērota ģimenēm
ar bērniem. Kā jau iepriekš minēts, ģimenes ar bērniem un bērni un jaunieši kopumā,
ir vienas no nozīmīgākajām Daugavas muzeja mērķauditorijām, kurām tiek pievērsta
īpaša uzmanība. Tieši tāpēc ir ļoti svarīgi, lai muzeja ekspozīcija spētu uzrunāt arī
jaunāko paaudžu apmeklētājus. Pašreizējā muzeja ekspozīcija ir diezgan nopietna un
faktoloģiska, kas bērniem un jauniešiem to padara samērā grūti uztveramu.
Diagramma Nr.6
Vai Jūs apmierināja Daugavas muzeja ekspozīcijas izkārtojums un vizuālais noformējums?
(2014)
73%
24%
3%
Apmierināja
Drīzāk apmierināja
Grūti pateikt
Diagramma Nr.7
Vai, Jūsuprāt, Daugavas muzeja ekspozīcija ir piemērota ģimenēm ar bērniem?
(2014)
54%
25%
17%
3%
1%
Piemērota
Drīzāk piemērota
Drīzāk nepiemērota
Grūti pateikt
Nepiemērota
Ekspozīcijā trūkst interaktivitātes un emocionalitātes momenta, kas tik ļoti svarīgs ir
darbā ar bērniem un jauniešiem. Šī ir viena no prioritātēm, kas tiks ņemta vērā veidojot
jauno Daugavas muzeja ekspozīciju, kā rezultātā tai būtu jāspēj aizraut un uzrunāt gan
bērnus un jauniešus, gan arī viņu vecākus.
8.diagramma
Vecāka gadagājuma cilvēki ir vēl viena no Daugavas muzeja mērķauditorijām, kurai,
aptaujāto apmeklētājprāt (sk. diagrammu nr.8), pašreizējā ekspozīcija ir krietni
piemērotāka nekā ģimenēm ar bērniem. Tieši tāpēc, veidojot jauno ekspozīciju, būtiski
ir nepazaudēt tās lietas, kas liekas saistošas kādai no muzeja apmeklētāju grupām un
nepadarīt muzeja ekspozīciju pārlieku tehnoloģijām bagātu, bet ekspozīcijas centrā
saglabāt priekšmetu, kā galveno Daugavas vēstures atspoguļotāju.
9.diagramma
No diagrammā redzamā jāsecina. ka (sk. diagrammu nr. 9), lielākoties Daugavas
muzeja apmeklētāji vēlētos redzēt izmaiņas tieši veidā, kā viņiem tiek pasniegta
informācija. Atraktivitāte, emocijas, iespēja pašiem līdzdarboties, ir lietas, ko cilvēki
vēlas redzēt modernā muzejā. Tāpēc būtu nepieciešamas izmaiņas Daugavas muzeja
Diagramma Nr.8
Vai, Jūsuprāt, Daugavas muzeja ekspozīcija ir piemērota pensionāriem?
(2014)
79%
19%
1%
1%
Piemērota
Drīzāk piemērota
Drīzāk nepiemērota
Grūti pateikt
Diagramma Nr.9
Kāda veida izmaiņas būtu jāveic Daugavas muzeja ekspozīcijā?
(2014)
48%
20%
20%
12%
Ekspozīcijā būtu vairāk jāizmanto modernās
tehnoloģijas
Nepieciešamas vairāk informācijas
Ekspozīcija būtu jāpapildina ar priekšmetiem un
rekonstrukcijām
Cits
ekspozīcijā, uz ko skaidri norāda arī šīs aptaujas rezultāti, sekojot laikmeta garam un
apmeklētāju vēlmēm.
10.diagramma
No diagrammas redzams (sk. diagrammu nr.10), ka muzejs ir iecienītāks tieši jaunās
paaudzes apmeklētāju vidū. Arī novērojumi muzejā uz vietas apstiprina šo tēzi, ka,
neskaitot atsevišķas tūristu grupas, Daugavas muzejs ir jaunu cilvēku, precīzāk jaunu
ģimeņu, ļoti iecienīts galamērķis. Līdz ar to būtu svarīgi realizēt jau iepriekš daudzkārt
pieminēto muzeja ekspozīcijas modernizāciju, lai padarītu to vēl ģimenēm
draudzīgāku, jo šobrīd muzeja ekspozīcija bērniem nav diez ko saistoša, bet
modernizējot, to varētu padarīt interesantāku arī šai vecuma kategorijai, tādejādi
radot ģimenei, vienai no galvenajām muzeja mērķauditorijām, vēl aizraujošāku un
pieejamāku vidi.
11.diagramma
Diagramma Nr.10
Daugavas muzeja aptaujāto apmeklētāju sadalījums pa vecuma grupām
(2014)
27%
27%18%
16%
7%
3%
2%
No 21 līdz 30 gadiem
No 31 līdz 40 gadiem
No 41 līdz 50 gadiem
No 12 līdz 20 gadiem
No 51 līdz 60 gadiem
No 61 līdz 70 gadiem
No 71 līdz 80 gadiem
Diagramma Nr.11
Daugavas muzeja aptaujāto apmeklētāju sadalījums pa dzīvesvietām
(2014)
55%
11%
9%
8%
7%
3%3% 2% 2%
No Rīgas
No Olaines
No Salaspils
No Ogres
Cits
No Mārupes
No Ķekavas
No Baložiem
No Jelgavas
Diagramma (sk. diagrammu nr.11) skaidri parāda, ka Rīga un Pierīga ir divi galvenie
reģioni, kur mīt Daugavas muzeja apmeklētāji. Šajā aptaujā Rīgas pārsvars ir
nospiedošs, tomēr muzeja popularizēšanai tieši Rīgas un Pierīgas reģionā, būtu arī
turpmāk jāpievērš prioritāra uzmanība, gan ģeogrāfiskā novietojuma, gan potenciālo
apmeklētāju skaita dēļ
2. 2015. gada Daugavas muzeja pasākumu apmeklētāju aptauju anketu analīze
Kopumā 2015. gada laikā, trijos lielākajos Daugavas muzeja organizētajos pasākumos
(Lieldienās, Muzeju naktī un Jāņu ielīgošanā), tika aptaujāti 145 muzeja apmeklētāji,
visdažādākā vecuma un dzimuma. Tādejādi aptverot iespējami plašu un daudzveidīgu
grupu muzeja pasākumu apmeklētāju, lai iegūtu iespējami objektīvāku un izvērstāku
apmeklētāju redzējumu uz Daugavas muzeju un tā rīkoto pasākumu.
12.diagramma
Lielākā daļa (sk. diagrammu nr.12), apmeklētāji Daugavas muzeja rīkotajā pasākumā
bija ieradušies apmeklēt pašu konkrēto pasākumu, un viņus bija ieinteresējusi un
atvilinājusi uz muzeju tieši Daugavas muzeja piedāvātā pasākuma programma. Ļoti
liela daļa Daugavas muzeja pasākumu apmeklētāju, bija ieradušies arī pavadīt savu
brīvo laiku un atpūsties muzeja teritorijā. Viņi Daugavas muzeju kopumā bija
novērtējuši kā lielisku vietu atpūtai, apvienojot to ar Daugavas muzeja rīkotā
pasākuma apmeklējumu. Līdz ar to jāsecina, ka Daugavas muzejs piesaista
apmeklētājus uz muzeja pasākumiem ne tikai ar šajos pasākumos piedāvātajām
aktivitātēm, bet arī kā vieta, kur atpūsties, iegūt jaunu informāciju vai apskatīt kādu
muzeja rīkotu izstādi, paralēli muzejā notiekošajam pasākumam.
Diagramma Nr.12
Kāds ir Jūsu apmeklējuma iemesls?
(2015)
8%
3%
42%
39%
8%
Vēlējos iegūt jaunu informāciju
Vēlējos redzēt konkrētu izstādi
Vēlējos apmeklēt konkrētu muzejā rīkotu
pasākumu
Ierados atpūsties un pavadīt brīvo laiku
Cits
13.diagramma
Diagrammā (sk. diagrammu nr.13), nospiedošs vairākums Daugavas muzeja pasākumu
apmeklētāju bija izvēlējušies apmeklēt muzeju kopā ar ģimeni un draugiem. Tā kā
ģimenes, īpaši ar bērniem, ir viena no galvenajām Daugavas muzeja rīkoto pasākumu
mērķauditorijām, tad jāsecina, ka aptaujas rezultāti un novērojumi pasākumā uz
vietas, apstiprina, ka ģimenes un draugu kopas ir patiešām iecienījušas Daugavas
muzeja rīkotos pasākumus. Jāsecina, ka Daugavas muzeja piedāvājums atbilst
definētajam mērķim par ģimenei pieejamu un interesantu vidi, kur pavadīt savu brīvo
laiku.
14.diagramma
Kā redzams no aptaujas rezultātiem (sk. diagrammu nr.14), vēl joprojām visplašāko un
vispārbaudītāko informāciju par Daugavas muzeju, tā apmeklētāji gūst no cilvēkiem,
Diagramma Nr.13
Daugavas muzeju apmeklējāt?
(2015)
1%
94%
2%
2%
1%
Vienatnē
Kopā ar ģimeni/draugiem
Kopā ar klasi
Kopā ar tūristu grupu
Cits
Diagramma Nr.14
Kādā veidā ieguvāt informāciju par Daugavas muzeju?
(2015)
34%
3%
3%46%
14%
Internetā
Muzeja bukletos/informatīvajos materiālos
Presē, radio, TV
No ģimenes, draugiem paziņām
Citur
kas muzejā ir bijuši jau iepriekš. Tas, ka tik liela daļa aptaujāto muzeja apmeklētāju ir
ieguvuši informāciju no saviem draugiem un paziņām, liecina par muzeja darba
kvalitāti, jo saviem draugiem un paziņām cilvēki lielākoties iesaka lietas, ko paši ir
pārbaudījuši un kas viņiem ir sagādājušas pozitīvas emocijas. Aptauja arī pierāda
interneta vides arvien pieaugošo ietekmi reklāmas sfērā, jo internets, un to spilgti
pierāda arī šī aptauja, ir lielā mērā aizstājis citus informācijas izplatīšanas veidus un
kļuvis par nozīmīgāko masu saziņas līdzekli, īpaši jaunu cilvēku vidū. Tāpēc reklāmai
internetā (sevišķi sociālajos tīklos), par muzeju kopumā un pasākumiem tajā, nākotnē
būtu jāpievērš pastiprināta uzmanība.
15.diagramma
Aptaujas rezultāti (sk. diagrammu nr.15), liecina, ka lielākoties Daugavas muzeja
rīkotos pasākumus cilvēki apmeklē regulāri, kas norāda, ka pasākuma programma un
tajā piedāvātais serviss, ir pietiekami kvalitatīvs un interesants, lai cilvēki izvēlētos
muzeja rīkotos pasākumus apmeklēt pietiekami bieži. Ievērojama daļa aptaujāto
apmeklētāju, muzeja rīkoto pasākumu vai pasākumus gan bija apmeklējuši pirmoreiz,
un visā visumā bija apmierināti ar to, ko viņi šeit redzēja, dzirdēja un uzzināja. Daudzi
no viņiem atzina, ka muzejā noteikti atgriezīsies vēl kādu reizi. Ar reklāmas un dažādu
citu aktivitāšu palīdzību, nākotnē būtu jāturpina piesaistīt muzeja rīkotajiem
pasākumiem arvien vairāk cilvēku, kas muzejā iepriekš nav bijuši, tādējādi paplašinot
šo muzejam lojālo un ieinteresēto cilvēku loku, kas būtiski palielinātu muzeja
atpazīstamību un līdz ar to arī apmeklētāju skaitu.
Diagramma Nr.15
Daugavas muzejs rīkoto pasākumu apmeklējāt?
(2015)
28%
39%
30%
3%
Pirmoreiz
Esmu bijis jau iepriekš
Braucu katru gadu
Cits
16.diagramma
Kā redzams no aptaujas rezultātiem (sk. diagrammu nr.16), absolūts vairākums muzeja
pasākuma apmeklētāju bija apmierināti ar pieredzēto muzeja rīkotajā pasākumā. Tas
liecina, Daugavas muzejs veiksmīgi realizē pasākumu tajā virzienā, kādu to vēlas redzēt
vairums apmeklētāju.
17.diagramma
Ar pašu pasākumu programmām (sk. diagrammu nr.17), muzeja apmeklētāji ir bijuši
apmierināti. Jāsecina, ka Daugavas muzejs ir spējis piedāvāt tādu pasākumu
programmu, lai muzeja apmeklētājiem nebūtu iemesla par to sūdzēties vai būt
neapmierinātiem.
Diagramma Nr.16
Vai Jūs apmierināja Daugavas muzeja rīkotā pasākuma apmeklējums?
(2015)
87%
9%
1%
3%
Apmierināja
Drīzāk apmierināja
Drīzāk neapmierināja
Grūti pateikt
Diagramma Nr.17
Vai Jūs apmierināja Daugavas muzeja rīkotā pasākuma programma un norise (spēles,
mūzika, mākslinieku priekšnesumi, radošās darbnīcas u.c.)?
(2015)
75%
16%
1%8%
Apmierināja
Drīzāk apmierināja
Drīzāk neapmierināja
Grūti pateikt
18.diagramma
Kā redzams diagrammā (sk. diagrammu nr.18), arī ar piedāvāto servisu Daugavas
muzeja pasākumu apmeklētāji ir bijuši lielākoties apmierināti. Jāsecina, ka arī
piedāvātā servisa jomā, lielākoties muzejs ir spējis piedāvāt muzeja apmeklētājiem
pieņemamu piedāvājumu.
19.diagramma
Vairākums muzeja organizēto pasākumu apmeklētāju uzskata (sk. diagrammu nr.19),
ka apmeklētais pasākums ir bijis piemērots ģimenēm ar bērniem. Kā jau iepriekš
minēts, ģimenes ar bērniem un jaunā paaudze vispār, ir vienas no svarīgākajām
Daugavas muzeja mērķauditorijām, līdz ar to ir svarīgi, lai muzeja organizētais
pasākums spētu uzrunāt arī viņus. Protams, atkarībā no pasākuma specifikas,
aktivitāšu skaits, kas paredzēts bērniem un jauniešiem, atšķiras, tomēr ikvienā no
muzeja rīkotajiem pasākumiem, ir padomāts par to, lai arī bērniem būtu, kas saistošs.
Diagramma Nr.18
Vai Jūs apmierināja Daugavas muzeja pasākumā piedāvātais serviss (ēdināšanas
iespējas, autostāvvieta u.c.)?
(2015)
68%
19%
6%
7%
Apmierināja
Drīzāk apmierināja
Drīzāk neapmierināja
Grūti pateikt
Diagramma Nr.19
Vai, Jūsuprāt, muzeja rīkotais pasākums ir piemērots ģimenēm ar bērniem?
(2015)
84%
15%1%
Piemērots
Drīzāk piemērots
Grūti pateikt
Šī aptauja rāda, ka darbs notiek pareizajā virzienā un ģimenēm ar bērniem ir piemēroti
pasākumi, kurus organizē Daugavas muzejs.
20.diagramma
Pensionāri, ir vēl viena no Daugavas muzeja mērķauditorijām, līdz ar to ir svarīgi, lai
muzeja rīkotajā pasākumā būtu kas piemērots arī vecāka gadagājuma muzeja
apmeklētājiem. Kā liecina aptaujas rezultāti (sk. diagrammu nr.20), tad lielākais
vairums no aptaujas apmeklētājiem atzīst, ka viņuprāt muzeja rīkotajos pasākumos ko
piemērotu sev spētu atrast arī vecāka gadagājuma apmeklētāji. Tajā pat laikā jāatzīst,
un uz to norādīs arī vienā no nākamajām diagrammām redzamie skaitļi (sk. diagrammu
nr.32), Daugavas muzeja rīkotie pasākumi nav īpaši apmeklēti vecāka gadagājuma
cilvēku vidū. Tā kā mūžizglītība muzejā šobrīd ieņem aizvien nozīmīgāku lomu muzejos
visā pasaulē, tad šiem jautājumiem nākotnē būtu nepieciešams pievērst vairāk
uzmanības arī Daugavas muzejā un censties ar īpašu aktivitāšu palīdzību iesaistīt
muzeja rīkotajos pasākumos visu paaudžu cilvēkus.
Diagramma Nr.20
Vai, Jūsuprāt, muzeja rīkotais pasākums ir piemērots pensionāriem?
(2015)
72%
19%
2%
1%6%
Piemērots
Drīzāk piemērots
Drīzāk nepiemērots
Nepiemērots
Grūti pateikt
21.diagramma
Diagramma (sk. diagrammu nr.21)rāda, ka lielākais vairums Daugavas muzeja
pasākumu apmeklētāju, ir vēlējušies vēl vairāk aktivitāšu muzeja rīkotajos pasākumos,
jo šajā skaistajā un burvīgajā vietā ir gribējuši pavadīt ilgāku laika posmu. Pie plašākām
pasākumu programmām muzejs intensīvi strādā un katru gadu jau esošajās
programmās tiek veikti papildinājumi, tāpat arī pie jaunas ekspozīcijas un plašākas
reklāmas, sevišķi interneta vidē.
22.diagramma
Lielākoties (sk. diagrammu nr.29) muzeja apmeklētājiem, ir bijusi vēlme pēc plašāka
ēdināšanas piedāvājumu klāsta. Šis jautājums ir adresējams muzeja partneriem
ēdināšanas jautājumos, galvenokārt jau krodziņam „Nēģis”, kas nodrošina šos
pakalpojumus muzeja pasākumu laikā. Problēmas ir radījusi arī samērā nelielā
autostāvvieta, ko nākotnē, vienojoties ar vietējiem zemes īpašniekiem, muzejs uz
Diagramma Nr.21
Kāda veida izmaiņasbūtu jāveic Daugavas muzeja rīkoto pasākumu programmā un
norisē?
(2015)
78%
14%
6% 2%
Vairāk aktivitāšu un radošo darbnīcu
apmeklētājiem
Vairāk interaktivitātes muzeja ekspozīcijā
Labāku apskaņošanas sistēmu un dažādāku
muzikālo pavadījumu
Vairāk informācijas par pasākumiem masu
saziņas līdzekļos
Diagramma Nr.22
Kāda veida izmaiņas būtu nepieciešamas Daugavas muzeja rīkoto pasākumu servisā
(ēdināšanas iespējās, autostāvvietā u.c.)?
(2015)
46%
24%
9%
3%
9%
9%
Plašāku ēdināšanas piedāvājumu
Plašāku autostāvvietu
Lētākas cenas
Vairāk tualešu
Noorganizēt gadatirgu
Labāku apgaismojumu muzeja teritorijā
pasākumu laiku cer paplašināt. Nākotnē ir iecerēta arī apgaismojuma sistēmas
rekonstrukcija muzejā, jo labāks apgaismojums diennakts tumšajā laikā muzeja
teritorijā, noteikti būtu nepieciešams.
23.diagramma
Diagrammā redzamie dati apliecina (sk. diagrammu nr.23), ka Daugavas muzeja rīkotie
pasākumi ir iecienīti jaunāku cilvēku vidū. Īpaši tos ir iecienījušas jaunas ģimenes ar
bērniem, kas, kā jau minēts iepriekš, ir viena no mērķauditorijām, uz kurām tiek vērsts
galvenais akcents, organizējot pasākumus Daugavas muzejā. Nākotnē būtu jācenšas
plašāk piesaistīt vecākās paaudzes apmeklētājus muzeja rīkotajiem pasākumiem un
turpināt strādāt arī pie pašreiz muzeja pasākumus aktīvi apmeklējošām apmeklētāju
grupām, lai palielinātu cilvēku skaitu, kas viesojas Daugavas muzejā pasākumu laikā.
24.diagramma
Diagramma (sk. diagrammu nr. 24), liecina, ka visplašākais Daugavas muzeja
apmeklētāju skaits nāk no Salaspils un Rīgas, kas ir saistīts gan ar šo vietu ģeogrāfisko
tuvumu Daugavas muzejam, gan reklāmu par muzeja pasākumiem, kas visaktīvāk tiek
Diagramma Nr.23
Aptaujāto apmeklētāju sadalījums pa vecuma grupām
(2015)
11%
32%
27%
16%
8%
6%
No 11 līdz 20 gadiem
No 21 līdz 30 gadiem
No 31 līdz 40 gadiem
No 41 līdz 50 gadiem
No 51 līdz 60 gadiem
No 61 līdz 70 gadiem
Diagramma Nr.24
Aptaujāto apmeklētāju sadalījums pa dzīvesvietām
(2015)
41%
40%
5%
5%
3%
1%
1%
4%
No Rīgas
No Salaspils
No Ķekavas
No Bauskas
No Ogres
No Ikšķiles
No Vecumniekiem
Cits
izplatīta tieši šajās vietās. Rīga, kā vislielākais tirgus, arī būtu vieta, kurā turpmāk
vajadzētu palielināt muzeja un tā pasākumu reklamēšanās apmērus. Plašāka uzmanība
nekā līdz šim būtu jāpievērš arī tuvākajiem novadiem: Ķekavai, Ikšķilei, Ogrei utt., jo
no šiem novadiem būtu iespējams piesaistīt, galvenokārt jau sava ģeogrāfiskā
novietojuma dēļ, vēl papildus apmeklētājus gan muzejam, gan tā rīkotajiem
pasākumiem.
Pielikums Nr.9
Daugavas muzeja tūrisma attīstības stratēģija
Muzeja ēkā o Jaunas ekspozīcijas izveide Daugavas muzejā
Pilnīga vecās Daugavas muzeja ekspozīcijas modernizācija, pašreizējo tematisko ietvaru, papildinot ar līdz šim neeksponētām tēmām.
Jaunas dizaina koncepcijas radīšana un izveide pašreizējās Daugavas muzeja ekspozīcijas telpās.
Moderno tehnoloģiju iesaiste muzeja ekspozīcijā- interaktīvu ekrānu izvietošana, plašāka video un audio materiālu iesaiste muzeja ekspozīcijā, pārvietojamo vai stacionāro audiogidu izveidošana muzeja apmeklētājiem.
Muzeja teritorija o Izbūvēt bērnu sporta taku ar koka šķēršļu konstrukcijām muzeja teritorijā o Izbūvēt skatu torni muzeja atpūtas zonā. o Labiekārtot takas muzeja parkā un gar Daugavas krastu. o Izbūvēt jaunas trepes uz Daugavas krastu. o Izvietot gaismas ķermeņus un soliņus muižas parkā o Nodrošināt teritoriju telts vietām o Nodrošināt ūdens tūrisma pakalpojumus o Uzturēt laivu piestātni o Izīrēt teritoriju korporatīvajiem un ģimeņu pasākumiem
Tūrisma infrastruktūra o Daugavas muzeja ieejas mezgla izbūve ar tajā esošu izstāžu zāli, suvenīru
veikalu, kafejnīcu, tūrisma informācijas punktu un tualeti, kas piemērota arī cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.
Doles salā o Izveidotā velomaršruta apkārt Doles salai pilnveidošana o Distanču slēpošanas trases izveidošana, Daugavas muzeja teritorijā o Karsto dzērienu nodrošināšana Daugavas muzejā, ziemas sezonā (kasē)
Sadarbības ar citām novada iestādēm paplašināšana o Salaspils novada tūrisma informācijas centrs o Nacionālais Botāniskais dārzs o Salaspils memoriāls o Skolas
Pasākumi un sarīkojumi o Esošo pasākumu turpināšana – Lieldienas, Muzeju nakts, kamermūzikas
koncerti, Jāņu ielīgošana u.c. o Velo pasākumi o Gida pakalpojumu nodrošināšana Salaspils novada teritorijā.