ceturtdiena, 2016. gada 18. augusts, nr. 13 (501) …veselīgs dzīvesveids: smaidi, ēd, kusties un...

Nākamais laikraksta Numurs izNāks 1. septembrī.

uz tikšaNos!

Ceturtdiena, 2016. gada 18. augusts, Nr. 13 (501) Abonēšana 25628748, 67096393, e-pasts [email protected] www.izglitiba-kultura.lv

321

ISSN 1407-4036

PA R V I S U, K A S S VA R Ī G S I ZG L Ī T Ī B Ā

Cena 2,83 EUR

Jelgavas Valsts ģimnāzija pārceļas uz pagaidu mājvietu

FOTO: Andris Bērziņš

Jelgavas Valsts ģimnāzijas pedagogi un skolēni divus turpmākos mācību gadus pavadīs Jelgavas pilī, jo 1937. gadā celtajā ēkā māteru ielā 44 notiks vērienīga rekonstrukcija, izmantojot gan pašvaldības, gan eiropas savienības struktūrfondu finansējumu. skolas direktore inese bandeniece (priekšplānā) ir pateicīga pedagogiem, skolēniem, viņu vecākiem, tehniskajam personālam, kas īsteno pārcelšanos uz pagaidu telpām Jelgavas pils ziemeļu spārnā.

Augustā Jelgavas Valsts ģim-nāzijas skolotāji un skolēni čak-li strādā, lai jauno mācību gadu varētu sākt pagaidu telpās – Jel-gavas pils ziemeļu korpusā (daļa mācību telpu būs arī 3. stāvā Lielupes pusē, mājturība – co-kolstāvā, ķīmija – 2. stāvā) un lai jau šoruden varētu sākties 1937. gadā celtās ģimnāzijas ēkas

rekonstrukcija.Jelgavas Valsts ģimnāzijas di-

rektore Inese Bandeniece stāsta, ka rekonstrukcijas laikā tiks at-jaunota skolas fasāde, iekštelpas un stadions. Skolas pastāvēšanas laikā tā tika atjaunota tikai pēc Otrā pasaules kara postījumiem un laiku pa laikam tika veikts kosmētiskais remonts. Tagad rekonstrukcija būs vērienīga un, kā cer skolas kolektīvs, tā tiks pa-

veikta divu mācību gadu laikā.Direktore ir pateicīga, ka pil-

sētā ir izdevies rast risinājumu skolas vajadzībām izmantot brī-vās Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) telpas, kuras ir atbrīvojušās pēc jaunā LLU Pārtikas tehnoloģijas fakultātes Studiju un zinātnes centra at-klāšanas šā gada maijā, jo apvie-not ēkas pilnu rekonstrukciju ar mācību procesu nebūtu iespē-

jams. Mācību kabineti un daži gaiteņi ir tikko izremontēti, ta-gad atliek vien tajos iekārtoties. Skolas rīcībā būs arī viena telpa, kurā vienlaikus varēs ietilpt 100 cilvēku, bet lielākiem pa-sākumiem izmantos LLU aulu. Savukārt sporta nodarbībām vismaz pirmajā pusgadā izman-tos pie ģimnāzijas esošo sporta halli.

„Mācību procesa plānošana

ir saspringta, sporta stundas būs kompleksās – pirmās vai pēdējās stundas, lai netraucētu pārējo mācību procesu. Patlaban skolā ir uzņemti 662 skolēni, taču lai-ku pa laikam kāds vēl piesakās. Bija bažas, ka skolas telpu mai-ņas dēļ skolēni izvēlēsies citas mācību iestādes, tomēr arī šogad ir izdevies nokomplektēt četras 7. klases.

daiga kļanskaik

Turpinājums 4. lpp.

2016. gada 18. augusts www.izglitiba-kultura.lv 2

Laikraksts „Skolotāju Avīze” iznāk kopš 1948. gada 1. janvāra, kopš 1990. gada 1. janvāra arnosaukumu „Izglītība”, kopš 1994. gada 6. janvāra ar nosaukumu „Izglītība un Kultūra”.

Redakcijas adrese:Dzirnavu iela 21 Rīgā, LV-1010Tālr.: 67096393, e-pasts: [email protected]ā redaktore:Daiga KļanskaTālr.: 29 808301

e-pasts: [email protected]āma un mārketings: e-pasts: [email protected]ālr.: 25628748, 67096393Literārā redaktore: Zigrīda Purvlīcee-pasts: [email protected]ētāja: Daiga Dzenee-pasts: [email protected]

Iespiests tipogrāfijā „Mūkusala”. Tirāža: 2000.Abonēšanas indekss: 1092

Pārpublicēšanas vai citēšanas gadījumā atsauce uz „Izglītību un Kultūru” obligāta. Publikācijās paustais viedoklis ne vienmēr atspoguļo redakcijas viedokli.

Nedēļas laikraksts „Izglītība un Kultūra” Izdevējs: SIA „AB konsultants”Vienotais reģistrācijasnumurs: 40103361805LR UR masuinformācijas līdzekļareģ. apl. Nr.000701313

aktualitātes izglītībā

labdien augustā! Ceru, ka katrs no mums ir atpūties, sasmēlies ener-

ģiju no dabas, iedvesmojošiem cilvēkiem, skaistiem no-tikumiem un gatavs izvirzīt mērķus jaunajam mācību gadam, kas jau tepat klauvē pie durvīm.

Šonedēļ, veidojot reportāžu par Jelgavas Valsts ģim-nāzijas pārcelšanos uz pagaidu mājvietu Jelgavas pilī, man bija liels prieks par tur satiktajiem cilvēkiem un pie-dzīvoto gaisotni. Izvākt visu iedzīvi, izvērtēt, kas ir līdzi ņemams un kas ārā metams, un iekārtoties jaunās telpās nav nieka darbs. Tam visam ir nepieciešama pārdomā-ta un sistemātiska rīcība. Lai gan darbu ir daudz, skolas direktore mums veltīja gandrīz vai visu rīta cēlienu, izrā-dot kabinetus un pasakot būtiskāko par katru skolotāju, kuru sastapām. Manuprāt, ir ļoti svarīgi zināt, izcelt un gudri izmantot katra skolotāja stiprās puses, viņa vaļas-priekus un intereses, un to direktore lieliski prata. Arī no satiktajiem skolotājiem plūda prieks par tuvojošos darba cēlienu, enerģija un aizrautīgi stāsti par to, ko katrs no viņiem darīs, lai skolēni veiksmīgi sagatavotos dzīvei, zinātu, kur kādas zināšanas var likt lietā. Un galvenais – mūsu tikšanās noslēgumā direktore Inese Bandeniece teica tā: „Ja ir skaidrs mērķis, uz ko tiekties, tad strādāt ir viegli.” Un droši vien vēl svarīgāk ir prast vienoties, ka uz šo mērķi tiecas arī ikviens skolotājs, skolēns, tehniskais darbinieks un to zina un pieņem arī skolēnu vecāki.

Tieši mērķu neesamība vai neinformēšana par to esa-mību, to nepieņemšana ir pamatā daudzām un dažādām nesaskaņām gan skolās, gan arī valsts mērogā. Mērķi disciplinē un padara dzīvi interesantu un jēgpilnu. Psi-holoģijas doktore Zelana Montminī no ASV, viesojoties Latvijā un tiekoties ar izglītības darbiniekiem, uzsvēra, ka skolotāji, kuru bērni ir laimīgi, strādā slikti. Skolotā-ju galvenais uzdevums ir piedāvāt problēmas, lai skolēni trenētos rast tām risinājumus, jo pretējā gadījumā aug paaudze, kas nav spējīga uzņemties atbildību par savu dzīvi, kurai ir nepieciešams apkalpojošais personāls – lai gan viņi nav slimi, vien neprot rīkoties reālajā dzīvē, tā-pēc ka kopš agras bērnības viņiem nav dota iespēja pa-šiem meklēt risinājumus un pieņemt lēmumus.

Šo tendenci parāda arī centralizēto eksāmenu rezultā-ti – skolēni nespēj atrisināt uzdevumus, kuros ir nepie-ciešams domāt, analizēt un izdarīt secinājumus, jo viņi ir trenēti konkrētu uzdevumu risināšanai, bet, nonākot svešā, jaunā situācijā, apjūk, atmet visam ar roku – un šādu scenāriju bieži vien turpina arī dzīvē. Tādēļ, gatavo-joties jaunajam mācību gadam, ir rūpīgi jādomā, ko un kāpēc mācām, kur iemācītais noderēs, kāda veida uzde-vumos šo zināšanu, prasmju un attieksmes kopumu va-rēs pārbaudīt centralizētajos eksāmenos.

Sirsnīgs paldies visiem skolotājiem, kuri šomēnes ir sūtījuši savus materiālus, lai dalītos pieredzē un atziņās ar kolēģiem! Tos visus laika gaitā publicēsim laikrakstā un tā mājaslapā. Priecājos par jūsu uzticēšanos un sadar-bību un ceru uz to arī jaunajā mācību gadā.

Kā jau rakstīju informatīvajā vēstulē, augustā laik-raksts iznāks vienu reizi, bet septembrī satiksimies 1., 15. un 29. datumā.

Lai iespaidiem un iecerēm bagāts laiks līdz 1. septembrim!

REdakTOREs sLEJa

Daiga Kļanska,laikraksta „Izglītība un Kultūra”galvenā redaktore


LU arheologi atrok Kurzemes hercoga dzelzs manufaktūru

Prezentēs 1991. gada 21. augusta notikumiem veltītu pastmarku

Latvijas skolēniem panākumi starptautiskajā bioloģijas olimpiādē

Vecumnieku novada Asaros Latvijas Universitātes (LU) arheologu un vēstures studentu komanda sadarbībā ar nor-vēģu speciālistiem veic izrakumus 17. gadsimta manufaktūras vietā, kur tika ražota dzelzs Kurzemes un Zemgales hercogis-tes vajadzībām. Tas ir pirmais šāda veida pētījums: hercogistes manufaktūras līdz šim tika pētītas, pamatojoties uz senajiem arhīva dokumentiem, tomēr nevienā no tām nebija veikti ar-heoloģiskie pētījumi.

Asaru manufaktūra ir viena no daudzajām dzelzs manu-faktūrām, ko laikā no 16. gadsimta beigām līdz 18. gadsimtam ierīkoja Kurzemes hercogi, lai ražotu dzelzs lējumus un kalu-mus.

17.–24. jūlijā Vjetnamā, Hanojā, notikušajā 27. starptautis-kajā bioloģijas olimpiādē, kurā par medaļām cīnījās 252 skolēni no 68 valstīm un kurā piedalījās arī Latvijas komanda, kopvērtē-jumā sudraba medaļu izcīnīja Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas 12. kla-ses skolnieks Ņikita Trojanskis, bronzas medaļu – Siguldas Valsts ģimnāzijas 12. klases skolnieks Valts Krūmiņš, bet Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas 12. klases skolniece Aleksandra Boikova saņēma atzinību. Latviju pārstāvēja arī Rīgas 10. vidusskolas 11. klases skolniece Sofija Matisone. Sudraba medaļas ieguvējs Ņ. Trojan-skis starptautiskajā bioloģijas olimpiādē piedalās otro reizi pēc kārtas un ir ievērojami uzlabojis savu sniegumu – iepriekšējā gadā Dānijā iegūto bronzas medaļu ir nomainījis sudrabs.

21. augustā Saeimā notiks konstitucionālā likuma „Par Latvijas Republikas valstisko statusu” pieņemšanas 25. gada-dienai veltītās pastmarkas un aploksnes prezentācija.

1991. gada 21. augustā Latvijas Republikas Augstākā pado-me pieņēma konstitucionālo likumu „Par Latvijas Republikas valstisko statusu”, de facto atjaunojot Latvijas valsts neatkarī-bu. Tādējādi Latvija kā pilntiesīgs starptautisko tiesību subjekts atgriezās pasaules apritē.

Ar šo likumu tika atjaunota 1922. gada Satversme ar tajā ie-tvertajām demokrātiskas un tiesiskas Rietumu valsts vērtībām. Reizē ar konstitucionālā likuma pieņemšanu savu juridisko spēku Latvijā zaudēja PSRS likumi un aizsākās de facto atjau-notās valstiskās neatkarības starptautiskā atzīšana.Pu

blic

itāte

s att

ēls

Publ

icitā

tes f

oto

Publ

icitā

tes f

oto

laikraksta „izglītība uN kultūra” 11. augusta elektroNiskaJā pielikumā

„pirmsskolas izglītība”

Veselīgs dzīvesveids: smaidi, ēd, kusties un esi drošs!

Dažādu tautību bērnu iepazīstināšana ar latvijas kultūru

saules tēls latviešu kultūrā

Jampadracis ojāra Vācieša kabatā

2016. gada 18. augusts www.izglitiba-kultura.lv

Lai samazinātu priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas (PMP) riskus, ir jāizveido visaptverošs obligātā izglītības vecuma bērnu izglītošanās monitorings pašval-dību un valsts līmenī. Tādēļ turp-māk būs jāapkopo informācija arī par piecus un sešus gadus ve-ciem bērniem, kuri nav reģistrēti nevienā izglītības iestādē. Tas ir paredzēts Izglītības kvalitātes valsts dienesta (IKVD) sagata-votajā un 16. augusta valdības sēdē apstiprinātajā noteikumu projektā „Grozījums Ministru kabineta 2009. gada 4. augusta noteikumos Nr. 871 „Obligāto

izglītības vecumu sasniegušo bērnu uzskaites kārtība””.

Izglītības likuma 4. pantā ir noteikts, ka obligāta ir bērnu sagatavošana pamatizglītības ie-guvei ar piecu gadu vecumu un pamatizglītības iegūšana vai tās turpināšana līdz 18 gadu vecu-mam. Savukārt Ministru kabi-neta (MK) noteikumos Nr. 871 līdz šim bija noteikta obligāto izglītības vecumu sasniegušo bērnu uzskaite tikai ar septiņu gadu vecumu, kad bērni parasti sāk apmeklēt skolu. Tā kā paš-laik Latvijā un Eiropā pastip-rināta uzmanība tiek pievērsta PMP cēloņiem un to novēršanai, IKVD ir izstrādājis vairākus MK

noteikumu grozījumu projektus ar mērķi pilnveidot informācijas iegūšanu un apkopošanu PMP risku samazināšanai. Arī vienā no OECD rekomendācijām tika ieteikts uzlabot datu vākšanu un monitoringu tieši attiecībā uz pirmsskolas vecuma bērnu izglī-tības procesu.

Ir saglabāta līdzšinējā obligāto izglītības vecumu sasniegušo bēr-nu uzskaites kārtība, mainot tikai to bērnu vecumu, par kuriem tiek apkopota informācija: Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde rei-zi ceturksnī sniedz informāciju par Latvijā deklarētajiem obligātā izglītības vecuma bērniem; mi-nētā informācija tiek salīdzināta

ar valsts izglītības informācijas sistēmas datiem par izglītības iestādēs reģistrētajiem bērniem, iegūstot sarakstu ar to bērnu vār-diem, kuri izglītības iestādēs nav reģistrēti; pašvaldības noskaidro bērnu atrašanās vietu un kārto jautājumu par viņu mācībām iz-glītības iestādēs, IKVD reizi gadā apkopo pašvaldību ievadīto in-formāciju un izstrādā priekšliku-mus politikas un normatīvo aktu izmaiņām, lai uzlabotu datu ap-kopošanu un bērnu atgriešanos izglītības procesā.

IKVD jau informēja, ka 2015./2016. mācību gadā kopē-jais izglītības iestādēs nereģis-trēto bērnu skaits bija 15 912 un

lielākā daļa (12 965), pēc pašval-dību sniegtās informācijas, atra-dās ārzemēs (plašāka informāci-ja un apkopotie dati par obligātā izglītības vecuma bērniem, kuri 2015./2016. mācību gadā nebija reģistrēti nevienas izglītības ie-stādes sarakstā, ir pieejami mā-jaslapā www.ikvd.gov.lv).

Ar apstiprināto noteikumu projektu „Grozījums Ministru kabineta 2009. gada 4. augusta noteikumos Nr. 871 „Obligāto iz-glītības vecumu sasniegušo bēr-nu uzskaites kārtība”” var iepazī-ties MK tīmekļa vietnē: http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40393730&mode=mk&date=2016-08-16.

Latvijas Pašvaldību savienī-bas (LPS) Izglītības un kultūras komitejas sēdē 16. augustā tika prezentēts pētījums par valstī noteikto centralizēto eksāmenu rezultātiem. Pētījumu LPS veica sadarbībā ar Vidzemes plānošanas reģiona projektu „Atvērtās ģeo-grāfiskās informācijas pārņemša-na, izmantojot saistīto datu inova-tīvos servisus”. Patlaban ir veikta 2014./2015. mācību gada centra-

lizēto eksāmenu rezultātu analīze, tāpēc ka pētījuma laikā pagājušā mācību gada eksāmenu rezultāti vēl nebija publiskoti.

LPS padomniece izglītības, bērnu, jaunatnes un ģimenes jau-tājumos Ināra Dundure uzsvēra, ka uz jautājumu, kas ir izglītības kvalitāte – mācību process vai re-zultāts –, izglītības jomas pētnieki un izglītības darbinieki atbild – abi. „Kvalitatīvā un operatīvā vis-pārīgās vidējās izglītības procesu monitoringā lielākās grūtības sa-

gādā noteikt kritērijus, lai objek-tīvi novērtētu mācību procesu. Ik pa laikam fragmentāri tiek izman-toti dažādi mērījumi vai sistēmu dati, lai nonāktu pie kāda vidējā rādītāja, taču tāda pieeja neat-spoguļo patieso situāciju skolās un nedod priekšstatu par mācību procesa kvalitāti, tādēļ pētījumā izglītības kvalitātes mērījumiem ir izvēlēts rezultatīvais rādītājs – valstī noteikto centralizēto eksā-menu rezultātu analīze,” atzina I. Dundure.

Pētījumā tika izmantoti tikai publiski pieejamas datubāzes, proti, Valsts izglītības satura cen-tra mājaslapas, dati. Centralizēto eksāmenu vērtējums un analīze pa priekšmetiem ir veikta, izvē-loties dažādus parametrus: sko-las atrašanās vieta, skolas tips, skolas valodas plūsma – latviešu, mazākumtautību un divplūsmu skolas – un eksāmenu kārtotāju dzimums. Dati tika izteikti pro-centos. Pētījumā izmantotie dati un rezultāti ir apkopoti tabulās

un attēloti grafikos. Rezultātu vi-zualizācijai tie ir parādīti shema-tiskās kartēs skolu un pašvaldību griezumā.

Pilnu pētījuma tekstu tuvāka-jās dienās publicēs LPS mājaslapā. Saite uz pētījumu tiks publicēta arī portālā „Izglītība un kultūra”. Ar pētījuma saturu aicināti iepazīties pašvaldību izglītības darbinieki, skolu administrācijas, izglītības politikas veidotāji, kā arī politiķi.

lielāki finanšu ieguldījumi izglītībā negarantē augstākus eksāmenu rezultātusPētījumā tika analizēta arī ko-

relācija starp centralizēto eksā-menu vērtējumiem pašvaldību griezumā, izmantojot reģionālās attīstības indikatoru modulī sistē-mā aprēķinātos pašvaldību bu-džeta izdevumus izglītībai uz vie-nu skolēnu. Veicot aprēķinus, re-zultāti liecina, ka korelācija starp pašvaldību izdevumiem izglītībai uz vienu izglītojamo un vidējiem centralizēto eksāmenu rezultā-tiem pašvaldību griezumā ir tikai 0,257498989, kas liecina, ka saka-rība ir vāja. Pētījumā ir secināts, ka, tikai ieguldot finansiālos re-sursus izglītībā, neveicot struktu-rālas reformas, eksāmenu rezultā-ti neuzlabosies.

3aktuāli

LPS veikusi pētījumu par centralizēto eksāmenu rezultātiem

ik infORmāciJaik

Turpmāk uzskaitīs izglītības iestādēsnereģistrētos 5 un 6 gadus vecos bērnus

Tikai ieguldot finansiālos

resursus izglītībā, neveicot strukturālas reformas, eksāmenu rezultāti neuzlabosies.

FOTO: Daiga Kļanska

lps izglītības un kultūras komitejas priekšsēdētāja ligita gintere (no kreisās), lps padomniece izglītības, bērnu, jaunatnes un ģimenes jautājumos ināra Dundure un lps Norvēģijas finanšu instrumenta projekta it administrators Jānis upenieks pētījuma „Centralizēto eksāmenu rezultāti kā izglītības kvalitātes mērījums” prezentācijā lps izglītības un kultūras komitejas sēdē.

daiga kļanskaik

2016. gada 18. augusts www.izglitiba-kultura.lvaktuāli4

Jelgavas Valsts ģimnāzija pārceļas uz pagaidu mājvietu

Šonedēļ esam aicinājuši skolē-nus tikties ar klašu audzinātājām, iepazīt skolas telpas.

Lai 7.–9. klašu skolēni sasnieg-tu labākus rezultātus, matemātikas un latviešu valodas stundās dalām viņus piecās grupās atbilstīgi viņu zināšanu līmenim, apguves tem-pam un izvirzītajiem mērķiem. Laika gaitā viņi grupas drīkst mai-nīt. Arī skolotāji kopīgi plāno pār-baudes darbus un kopīgi analizē to rezultātus un meklē labākos veidus, lai katrs skolēns varētu sasniegt savām spējām atbilstīgu augstāko rezultātu.

Pamatskolas posmā mums ir viena izglītības programma, savu-kārt vidusskolas posmā ir licencē-tas un akreditētas piecas izglītības programmas. Pēdējo gadu laikā jau-nieši gan neizvēlas pie mums mācī-ties humanitārā un sociālā virziena programmā, toties ļoti pieprasīta ir programma, kurā padziļināti tiek apgūta ķīmija un bioloģija,” stāsta direktore.

Patlaban skola ir nodrošinā-ta gandrīz ar visiem pedagogiem, trūkst tikai datorikas skolotāja, taču ģimnāzijai ir laba sadarbība ar LLU mācībspēku, kas vada stundas arī ģimnāzijā. Skolas administrācija lepojas ar to, ka no 72 pedagogiem vairāk nekā 20 ir pašu skolas absol-venti. „Domājot par skolas nākot-ni, mēs jau vidusskolas laikā rūpīgi vērojam savus audzēkņus un tiem, kuriem ir spējas un interese par pe-dagoga darbu, iesakām izvēlēties pe-dagoģijas studijas. Patlaban dažiem mūsu skolas absolventiem, kas vēl tikai studē, nodrošinām arī darbu skolā, tādējādi teorētiskās zināšanas viņi jau var praktiski izmantot dar-bā, gūstot pieredzi un iekļaujoties skolas kolektīvā. Skolas absolven-

tiem ir ļoti labvēlīga attieksme pret skolu, tās pedagogiem – tas mūs priecē un dod mums enerģiju un aizrautību ikdienas darbam,” atzīst direktore.

Īsās sarunās ar vairākiem skolo-tājiem visi uzsver, ka viņiem ir visla-bākie skolēni, kuriem ir augsta mo-tivācija mācīties, kuri aktīvi iesaistās dažādos konkursos, pasākumos un skolotājiem atliek tikai turēt līdzi. Piemēram, fizikas skolotāja Baiba Daģe kopā ar saviem skolēniem ir tikko atgriezusies no ceļojuma uz Itāliju, ko iepriekšējā mācību gadā izcīnīja viņas skolēni, „Latvenergo” konkursā „Experiments” iegūstot 1. vietu. Par sasniegumiem un ceļo-jumu acis mirdz gan skolotājai, gan skolēniem.

Savukārt vēstures skolotāja Biru-ta Turlava lepojas ar saviem skolē-niem, kuri „Zelta zivtiņas” čempio-nātā ieguva mobilos telefonus. „Uz-varai čempionātā nepietika ar ātrām kājām – tur bija nepieciešamas zinā-šanas, kuras skolēniem bija,” lepojas audzinātāja.

Angļu valodas skolotāja Agita Ozoliņa aizrautīgi plāno vērienīgu programmas „Erasmus+” projek-tu, kura galvenais mērķis būs at-rast labākos risinājumus, lai IKT izmantošana mācību procesā būtu rezultatīva un interesanta. Matemā-tiķes Evijas Slokenbergas pārziņā ir metodiskais darbs. Viņa ar kolē-ģiem analizē un meklē labākos risi-nājumus, lai skolēni ne tikai sekmīgi nokārtotu centralizētos eksāmenus, bet iegūtās zināšanas spētu radoši izmantot dzīvē.

Direktore I. Bandeniece ir patei-cīga pedagogiem, skolas tehniska-jiem darbiniekiem, skolēniem un viņu vecākiem par atsaucību un iz-palīdzību, skolu pārceļot uz pagaidu telpām Jelgavas pilī, lai sekmīgi va-rētu sākt jauno mācību gadu.


Vizuālās mākslas un kulturoloģijas skolotāja ilze Vazdiķe kopā ar 8.d klases meitenēm lepojas ar iepriekšējā mācību gada darbu – apgleznotajiem krēsliem – un priecājas par jaunām telpām un mācību gada sākumu.


sociālā pedagoģe un 8.d klases audzinātāja santa ločmele (centrā) kopā ar saviem audzēkņiem iepazīst jaunās telpas.


matemātiķe evija slokenberga, runājot par vidusskolēnu zema-jiem rezultātiem matemātikas centralizētajā eksāmenā, atzīst: viens no iemesliem ir tas, ka sko-lēni mērķtiecīgi izvēlas atsevišķus mācību priekšmetus, kuri viņiem dzīvē būs nepieciešami, bet pārē-jiem velta minimālu uzmanību.


Direktores vietniece mācību darbā alda spirģe lepojas ar labiem skolēniem un skolotājiem un visus priecē ar savu vaļasprieku – dā-liju audzēšanu. Viņas dārzā aug 150 šķirņu dālijas, ko rudenī var skatīt izstādē skolā.


Fizikas skolotāja baiba Daģe kopā ar saviem aizrautīgajiem skolēniem iekārto kabinetu un dalās iespaidos par kopīgo ceļojumu uz itāliju.


Vēstures skolotāja un 12.m klases audzinātāja biruta turlava stās-ta, ka, gaidot plauktus, kopā ar skolēniem jau esot saplānots ak-tivitātēm bagāts 1. septembris.


aptuveni 100 Jelgavas Valsts ģim-nāzijas skolēnu šovasar iesaistījās Nodarbinātības valsts aģentūras organizētajā skolēnu vasaras dar-bā, strādājot savā skolā, lai to va-rētu pārcelt uz pagaidu telpām.


mācību grāmatas skolēni saņems jau nākamnedēļ. skolas bibliotekā-re ilva logina, kārtojot daiļliteratūras fondu, atzīst, ka pārcelšanās ir devusi impulsu atteikties no ilgi nelasītām grāmatām.

Turpinājums no 1. lpp.

2016. gada 18. augusts www.izglitiba-kultura.lv 5viedoklis

Par pieredzi, kas jāapzinās un jākrāj, pavārgrāmatām un mīlestību

Re, atvaļinājums ir aizskrējis, un mēs atkal tiekamies! Ar ko-lēģiem, ar savu darba vidi, kas bez bērnu čalām vēl ir neierasti klusa. Tiekamies arī ar savām izjūtām, atgriežoties tajā ikdie-nā, ko paši vien esam izvēlējušies par savējo. Kādam galva ir pilna ideju, un tā vien gribas tās īste-not. Kādam ir noskatīts vēl kāds seminārs vai grāmata, kurā ir cerība atrast atbildes uz vasaras ceļos sastaptajiem jautājumiem. Kāds cits gaida augusta konfe-renci ar „nu tad redzēs, ko tur teiks” attieksmi.

Cerams, visi esam jaunu pie-redzi, prasmes un zināšanas sa-smēlušies visdažādākajās dzīves jomās, bet vispirms un galveno-

kārt kā cilvēki un personības – neatkarīgi no profesijas un ie-ņemamā amata. Jo vairāk, jo la-bāk. Jo dažādāka ir šī pieredze, jo mūsu, pedagogu, gadījumā ir labāk, jo tā vairojas iespējas atrast sastapšanās punktus ar mūsu skolēnu pieredzi un izjū-tām. Atcerēsimies: no kā ir bijis bail; par ko bijis prieks; kas bijis viegli un kas grūti – un kāpēc tā vai tā? Ko paši esam izdomāju-ši, organizējuši un darījuši; kur citu rīkotajos darbos un noti-kumos iesaistījušies? Kā bijis vienā, un kā – otrā gadījumā? Ko no katra gadījuma varam

mācīties par sevi un par to, kas mums patīk un kas padodas? Un vai patīk tas, kas padodas, vai tas, ko tā pa īstam gribam, un tāpēc esam gatavi strādāt un cīnīties, lai būtu?

Tie ir jautājumi pašiem sev. Tās ir sarunu tēmas jaunajā skolas gadā – katrā stundā un – sākot ar savu pieredzi, parādot savu cilvēcisko pusi. Nesen kāda sākumskolniece teica: „Mūsu skolotāja ir ļoti laba, jo viņa sme-jas par jokiem.” Lūk, nav jābūt ne psihoterapeitam, ne par lie-lu naudu aicinātam izaugsmes trenerim vai kādam citam gud-riniekam, lai saprastu, ka spēja smieties ir viena no garīgās vese-lības pazīmēm. Bērni to zina. Un vēro mūs, pieaugušos.

Un vēl – mums ir jābūt in-formētiem par notiekošo, lai sarunas neaiziet paralēlus ceļus, jo, ja gribam, lai uzklausa mūsu stāstus, mums ir jārada iespējas izstāstīt to, kas patiesi interesē jauniešus, piemēram, vai jums pašiem ir bijusi iespēja uzkāpt uz tagad tik aktuālā haverborda? O, kas par treniņu līdzsvaram un visām muskuļu grupām! Kas par iespēju atklāt savu reakciju ska-lā starp „es neprotu, un man to nevajag; kas par muļķībām?!” un „pag, pag, pamēģināšu vēl; jau mirklīti sanāca; gribu vēl!”! No sirds iesaku.

Un vai jūs tā pa īstam zināt – esat redzējuši darbībā –, kāda tad ir tā pokemonu spēle, pirms to kritizējat vai noliedzat? Vai „The Sims” virtuālās ģimenes – kas notiek viņu mājās? Ak, kādas sociālo zinību tēmas tur tiek risi-nātas! Ja vien spējam neuzmācī-gi uzzināt un iesaistīt šo pieredzi kopīgajās sarunās…

Galu galā – ko katrs šovasar ir saskatījis olimpisko spēļu lai-kā? Piemēram, kā tas ir – palikt 4. vietā? Bērnu un jauniešu atbil-des ir tik interesantas un – atšķi-rīgas, bet pats svarīgākais ir tas, ka katra no atbildēm ir radusies

paša pieredzes rezultātā, jūtot, ko prasa, sagaida, novērtē vecāki, skola, sabiedrība. Te ir rodamas atbildes mūsu tālākajai rīcībai.

Ar ko sākt, pie šīs baltās la-pas – jaunā mācību gada sā-kuma – sēžot? Kā būtu, ja mēs katrs izdomātu, kāds ir bijis pats sirsnīgākais, neparastākais, aiz-kustinošākais, bailīgākais, tra-kākais utt. šīs vasaras notikums, mirklis, izjūta? Vispirms tāpat – sev; intereses pēc. Var gadīties pārsteigumi. Var izrādīties, ka ir jādomā ilgāk, nekā var likties. Var rasties pretestība – kas par muļķīgu jautājumu. Tā visbiežāk notiek tad, kad nav, ko teikt, vai negribas atzīties.

Un ja šo pieredzi un izjūtas saliktu kopā pedagoģiskās sē-des, tādas jaunā mācību gada atkalsatikšanās kafijas sarunu laikā? Mēs daudz uzzinātu cits par citu un par savu skolu kā ko-pienu un kā resursu. Tālāk līdzī-gas sarunas varētu raisīt klasēs. Audzināšanas stundā, bet varbūt sakarā ar fiziku, mākslu vai ap-zīmētājiem latviešu, angļu vai jebkuras citas valodas stundā. Galvenais jau – lai būtu domā-šana un īsta saruna. Savilkt kopā ar mācību saturu profesionālim ir nieka lieta. Ja zinām, ko jauna-jiem cilvēkiem patiesi ir jāpalīdz saprast.

Pēdējos mēnešos vairākās sarunās par izglītību un skolu dzirdēju uzskatu, ka skolotājiem vajag pavārgrāmatu, kurā skaid-

ri un gaiši ir pateikts: dariet tā, tā un tā, un tad notiks tas un tas, un tad būs labi. Tik ļoti gri-bas ticēt, ka tā nav taisnība, un to apliecina visi radošie Latvijas pedagogi, ar kuriem atkal un atkal sastopos. Bet kaut kāds ie-mesls šādām runām ir, un varbūt par to ar steigu ir jādomā, jo tas ir jautājums par pedagoga pres-tižu un tēlu sabiedrībā. Vai tas, ko mēs gribam redzēt, ir ķeksīšu vilcējs, izpildītājs vai radoša per-

sonība, kam uzticam pašu dār-gāko – savu nākotni?

Labas pedagoģijas salīdzinā-jumu ar ēdiena gatavošanu es biju dzirdējusi jau iepriekš, bet tad galvenā doma bija krietni atšķirīga: jums ir jāpazīst sava saime, lai zinātu, kā pagatavot tā, lai der, lai garšo, lai spēki vairojas un smaguma sajūtas nav. Cik sāls piešaut, vai burkā-ni zupā visiem der, kādas kat-ram attiecības ar eksotiskām jūras veltēm utt. Kā nodrošināt variācijas un plānu B, jo virsuz-devums jau ir, lai visi ir paēduši un laimīgi. Vai, citiem vārdiem, lai visi ir sapratuši, iemācījušies un laimīgi.

Būs par maz, ja tikai viena puse – skolēni – apņemsies labi mācīties. Sāksim arī mēs jauno darba cēlienu ar apņemšanos strādāt tā, lai mūsu skolēni sa-prastu un izjustu, ka viņi mums rūp un ka roka ir pasniegta! Tad ciešā sazobē varēs virzīties uz priekšu, jo abas puses domās, ko un kā darīt, ja kaut kas īsti nesanāks. Tad noderēs arī pa-vārgrāmata, bet skolotājs būs tik gudrs, ka pratīs atrast īsto padomu, un tik drosmīgs, ka pielāgos to savējiem. Tas būs ap-stiprinājums profesionālismam un cilvēciskumam.

Nupat pieredzēju, kā mūsu 2. klases skolniece, kad pastai-gas laikā esam aizgājuši līdz skolai, saka savai māsīcai: „Es tik ļoti mīlu savu skolu!” – un ir pilnīgi skaidrs, ka šajā teikumā ir visa mazā sirsniņa. Laimīgi ir bērni, kuri mīl savu skolu. Vi-ņiem ir tik gudri skolotāji, kuri šo mīlestību spēj saglabāt un spēcināt, jo arī paši dzīvo un strādā, saliekot kopā sirdi, prātu un rokas, piešaujot visām recep-tēm šķipsniņu mīlestības. Lai izdodas gardi un sātīgi!

FOTO: no personiskā arhīva

„labas pedagoģijas salīdzinājumu ar ēdiena gatavošanu es biju dzir-dējusi jau iepriekš, bet tad galvenā doma bija krietni atšķirīga: jums ir jāpazīst sava saime, lai zinātu, kā pagatavot tā, lai der, lai garšo, lai spēki vairojas un smaguma sajūtas nav,” stāsta aija tūna.

aiJa Tūnaik

Nav jābūt ne psiho-

terapeitam, ne par lielu naudu aicinātam izaugsmes trenerim vai kādam citam gudriniekam, lai saprastu, ka spēja smieties ir viena no garīgās veselības pazīmēm. Bērni to zina. Un vēro mūs, pieaugušos.

Un ja šo pieredzi un

izjūtas saliktu kopā pedagoģiskās sēdes, tādas jaunā mācību gada atkalsatikšanās kafijas sarunu laikā? Mēs daudz uzzinātu cits par citu un par savu skolu kā kopienu un kā resursu.

Būs par maz, ja tikai viena

puse – skolēni – apņemsies labi mācīties. Sāksim arī mēs jauno darba cēlienu ar apņemšanos strādāt tā, lai mūsu skolēni saprastu un izjustu, ka viņi mums rūp un ka roka ir pasniegta!

Vai tas, ko mēs gribam

redzēt, ir ķeksīšu vilcējs, izpildītājs vai radoša personība, kam uzticam pašu dārgāko – savu nākotni?

Katra no atbildēm ir

radusies paša pieredzes rezultātā, jūtot, ko prasa, sagaida, novērtē vecāki, skola, sabiedrība. Te ir rodamas atbildes mūsu tālākajai rīcībai.


Nav noslēpums, ka vēlamies dzīvot atklātā un drošā sabied-rībā, bet arvien aktuālāks kļūst jautājums, kā to nodrošināt. 27.–29. jūnijā Rīgā notika 2. Ei-ropas mediju un informācijas lietotprasmes (literacy) forums, kura laikā tika pieņemtas reko-mendācijas šo prasmju attīstībai mainīgajā mediju un informāci-jas vidē.

Foruma dalībnieki no dažā-dām valstīm atzina, ka cilvēki vairs nav pasīvi plašsaziņas lī-dzekļu izmantotāji, bet arvien aktīvāk paši iesaistās informā-cijas radīšanā, īpaši sociālajos tīklos.

Ziņas par notiekošo pasaulē vairs neuzzina tikai no tradi-cionālajiem plašsaziņas līdzek-ļiem – tās smeļas no sociālajiem medijiem, blogiem utt., kur fakti mijas ar daļējiem faktiem, pro-pagandu, sabiedrisko attiecību speciālistu sagatavotām preses relīzēm, tādēļ cilvēkiem ir arvien grūtāk atdalīt, kura informācija ir ticama, kas ir profesionāla žurnālistika un kādi ir kritēriji, lai to izprastu un atšķirtu.

Plenārsēdē foruma dalībnieki centās atbildēt uz jautājumu, vai mediju politika un lasītprasme ir pielāgota pašreizējai mediju videi un kāda ir to ietekme uz cilvēktiesībām.

manipulācija ar prātiemLatvijas Saeimas priekšsēdē-

tāja Ināra Mūrniece, uzrunājot foruma dalībniekus, atzina, ka diezgan bieži notiek manipulē-šana ar faktiem, minot vairākus piemērus gan Latvijas, gan ārval-stu mediju darbībā. Viņasprāt, aktuāli ir tieši skolās mācīt kri-tisko domāšanu, bet žurnālis-tiem ir jāuzņemas lielāka atbildī-ba par ziņu kvalitāti, arī identitā-tes izpratnē, jo tā palīdz apzināt „nevis to, kas es esmu, bet – kas es neesmu”.

Tā kā forums notika laikā pēc Lielbritānijas referenduma par izstāšanos no Eiropas Savienī-bas (ES), gandrīz katrs runātājs akcentēja, cik svarīga ir analītis-ka informācija un cik lielu lomu uz cilvēku prātiem spēlē mani-pulējoša propaganda.

Starptautiskās medijpratības un starpkultūru dialoga univer-sitātes (International University Network on MIL and Intercul-tural Dialogue) pārstāvis un Barselonas Autonomās univer-sitātes (Autonomous University of Barcelona) profesors Hosē Manuels Peress Tornero (José Manuel Pérez Tornero) patlaban notiekošo sabiedrībā salīdzināja ar Rīgā redzēto Lielā Kristapa koka skulptūru un leģendu, kas ar to saistās, – kā Lielais Kristaps pārnesa bērnu pāri Daugavai. Mūsdienās stipriem cilvēkiem ir jāpalīdz tiem, kas neizprot lietas, tikt pāri neziņas upei.

Latvijas Jaunatnes padomes prezidents Emīls Anškens se-cināja, ka jaunatne pārsvarā lasa digitālos tekstus, bieži ir neizpratnē, ko studēt un kādu profesiju izvēlēties, tādēļ ir „jā-strādā uz jauniem cilvēkiem”. Latvijas Nacionālās bibliotēkas direktors Andris Vilks uzsvēra, ka, viņaprāt, postpadomju laikā īpaši svarīga ir informācijas lie-totprasme, jo informatīvajā telpā aktīvi tiek kultivēta dažāda veida propaganda.

Latvijas Informācijas un komu-nikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) pārstāvis Toms Meisītis ir pārliecināts, ka digitālās pras-mes ir tikpat svarīgas kā informā-cijpratība un medijpratība, tādēļ, lai neatpaliktu no ASV un Āzijas valstīm, ir jāiegulda to attīstībā. Viņaprāt, internets dod iespēju brīvi piekļūt informācijai, bet ne mazāk svarīgi ir tas, kā šo brīvī-bu izmanto.

Jāveicina skolēnu kritiskā domāšanaEiropas Komisijas (EK) Me-

dijpratības politikas nodaļas pārstāve Mari Sol Peresa Gevara (Mari Sol Pérez Guevara) uzsvē-ra, ka demokrātiju veicina labi informētu pilsoņu iesaiste, bet mediji ir tie, kas cilvēkus infor-mē. Viņasprāt, mediju industri-jai un izglītības sektoram kopīgi ir jāveicina kritiskā domāšana. Tikpat svarīgs ir jautājums, cik kritiski cilvēki uztver sociālo

tīklu piedāvāto informāciju. Kritiskā jeb analītiskā domāša-na ir iespējama, ja ir iegūtas zi-nāšanas, dažādas prasmes, kas ļauj izvērtēt piedāvātās ziņas. M. S. P. Gevara ir pārliecināta, ka ir jāveicina sinerģija starp dažādo ES politiku un medijpra-tību. EK ir izstrādājusi pilotpro-jektu (medijpratība visiem), kam atvēlēs 250 000 eiro.

Šefīldas Universitātes pārstāve un Informācijas skolas Informā-cijas lietotprasmes izpētes centra (Center for Information Literacy Research, Information School) direktore Šella Vēbere (Shella Webber) atgādināja, ka informā-cija ir gan attēls, gan teksts, gan mūzika, gan viss pārējais, ne ti-kai mediju mājaslapas, drukātā prese. Viņasprāt, informācija ir arī izglītības programma.

Informācijas avoti ir ļoti da-žādi, piemēram, ziņu mediji, video, skaņas, ķermenis, teksts, datorspēles, sociālie mediji, cil-vēki. Kā uzsvēra Š. Vēbere, liela nozīme ir ziņu avotu izmantoša-nas ieradumiem, personiskajiem

mērķiem, tradīcijām, arī politiķu veidotajai informatīvajai videi. Informācija tiek izmantota dažā-dām vajadzībām – izdzīvošanai, jautrībai, izglītībai, darbam, ga-rīgumam, ģimenei utt.

Rodailendas Universitātes (Uni-versity of Rhode Island) Haringto-nas Komunikācijas un mediju sko-las (Harrington School of Commu-nication and Media) komunikāci-jas studiju profesore Renē Hobsa (Renee Hobbs) secināja: ja sabied-rībā valda augsts apātijas līmenis, tad pieaug politiķu aktivitāte. Viņa ir veikusi pētījumu pedagogu vidū, mēģinot noskaidrot, kāpēc skolo-tāji stundās neiekļauj ziņu un jau-nāko notikumu apspriešanu un analīzi. Visbiežāk saņemtās skolo-tāju atbildes: viņu un skolēnu uz-skati atšķiras; paši nav pietiekami informēti; baidās no sarunām; bai-dās, ka runātais būs propaganda. R. Hobsa ar piemēriem demon-strēja, ka propagandas elementus var sastapt it visur, piemēram, at-liek tikai mainīt attēla parakstu, lai mainītos uztveres konteksts.

UNESCO Komunikācijas un informācijas sektora Izteik-smes un mediju brīvības noda-ļas (Freedom of Expression and Media Development, Communi-cation and Information Sector) direktors Gajs Bergers (Guy Berger) uzsvēra, ka dažādie in-formācijas avoti un veidi ir fons, kas rada izaicinājumus privātu-mam, atklātam internetam, cen-zūrai un vārda brīvībai, mediju un tehnoloģiju ļaunprātīgai iz-mantošanai, lai veicinātu naida runu, baiļu diskursu un izplatītu politisku dezinformāciju. Viņa-prāt, šajā mainīgajā mediju vidē regulējums joprojām ir nepiecie-šams, taču tas ir jāpapildina ar pasākumiem, kas iedzīvotājiem palīdzētu iegūt jēgu no infor-mācijas un medijiem, kurus viņi izmanto, jo īpaši digitālajiem, lai tie savā darbībā neaizmirstu par gudrību, ētiku un vienlīdzību.

sociālo mediju lomaForuma laikā notika arī vai-

rākas apaļā galda diskusijas, pie-mēram, vienā no tām tika runāts par mediju un informācijas lie-totprasmi saistībā ar internetu, mediju un informācijas indus-triju („Google”, „Twitter”, „Face-book” u. c.) un valdību.

Izdevniecības „Deutsche Wel-le” attīstības menedžeris Johens Špangenbergs (Jochen Span-genberg) atgādināja, ka pasaule mainās un reti kuram nav vied-tālruņa. Cilvēki ir jāizglīto, jo viņi bieži izmanto to, ko izlasa „Google”, un uzticas visam. Viņa-prāt, nākotnē ir gudri jāizmanto sociālie mediji, piemēram, „Fa-cebook” ir jāsasaista ar skolām, un šajā ziņā lielākie palīgi būs skolotāji. Patlaban pedagogiem ir pieejami dažādi starptautiski izglītojoši kursi.

Latvijas sociālā tīkla „drau-giem.lv” sabiedrisko attiecību

pārstāvis Jānis Palkavnieks sa-runas dalībniekus mēģināja pār-liecināt, ka pārstāv populārāko sociālo mediju Latvijā. Uz jautā-jumiem, vai un kā palīdz izglītot jaunatni, J. Palkavnieks stāstī-ja, ka medija pārstāvji dodas uz skolām, bet jauniešiem kopumā problēmu neesot – viņi zinot, kā atšķirt, piemēram, viltus palīdzī-bas lūdzējus, bet mazāk izglītoti esot tieši vecāki un skolotāji.

Vai medijs izglīto arī infor-mācijas lietotprasmē? „drau-giem.lv” runasvīrs norādīja, ka daudzi izmanto un lasa sociālā tīkla ieteiktās ziņas, norādes uz citu mediju mājaslapām. Viņš informēja, ka ik dienu reģistrējas ap 3000 lietotāju, un atzina, ka visai ieliktajai informācijai ne-spēj izsekot.

„Deutsche Welle” pārstāvis uzsvēra, ka bērni tomēr ir jāmāca būt kritiskākiem, kā arī informē-ja, ka izdevniecība esot izveidoju-si speciāli jauniešiem paredzētu saiti uz izdevuma mājaslapu, ap-zinoties, ka jaunieši informāciju pārsvarā iegūst, lasot digitālus tekstus.

Pēc foruma veicu nelielu ap-tauju sev zināmo vidusskolēnu vidū. Viņu atbildes liecina, ka „draugiem.lv” vairs nav starp populārākajiem sociālajiem me-dijiem – priekšroka tiek dota tādiem medijiem kā „Facebook”, kuru pamazām izkonkurējot „Snapchat”. Uz jautājumu, vai un kur lasa ziņas par notiekošo pasaulē un mūsu valstī, jaunieši atbildēja, ka uzticoties draugu ieteikumiem, piemēram, „Twit-ter”, „Facebook”, bet gandrīz nemaz netiek lasītas ne dienas laikrakstu mājaslapu, ne inter-neta vietņu „delfi.lv”, „tvnet.lv” u. tml. publicētās. Jaunieši ne-noliedz, ka draugus un paziņas mēdzot izjokot ar nepatiesiem, pašu izgudrotiem faktiem un jautrību radot fakts, ka daudzi tam patiesi noticot.

Ir jācer, ka Rīgā pieņemtās re-komendācijas mediju un infor-mācijas lietotprasmju attīstībai iedzīvosies arī praksē. Par to atkal spriedīs starptautiskā konferencē Brazīlijā 2.–5. novembrī.

6 medijpratība

Kā iemācīt neapmaldīties mainīgajā mediju vidēCilvēki ir jāizglīto, jo viņi

bieži izmanto to, ko izlasa „Google”, un uzticas visam. Nākotnē ir gudri jāizmanto sociālie mediji, piemēram, „Facebook” ir jāsasaista ar skolām, un šajā ziņā lielākie palīgi būs skolotāji.

iLzE BRinkmanEik

FOTO: www.greatergood.berkeley.edu„Deutsche Welle” pārstāvis uzsvēra, ka bērni tomēr ir jāmāca būt kritiskākiem, kā arī informēja, ka izdevniecība esot izveidojusi speciāli jauniešiem paredzētu saiti uz izdevuma mājaslapu, ap-zinoties, ka jaunieši informāciju pārsvarā iegūst, lasot digitālus tekstus.

Internets dod iespēju brīvi

piekļūt informācijai, bet ne mazāk svarīgi ir tas, kā šo brīvību izmanto.


Mūsdienās visā pasaulē arvien lielāka uzmanība tiek pievērsta bērnu valodas attīstībai – tiek izstrādātas pētīšanas metodes, veidotas aptaujas, veikti dažādi pētījumi, kuros iesaistās ne tikai valodnieki, bet arī psihologi, ģe-nētiķi, pedagogi u. c. Arī Latvijā bērnu valodas pētniecība ir kļu-vusi par nozīmīgu zinātnes jomu.

Pirms gada lasītājus infor-mējām par nozīmīgu notikumu bērnu valodas pētniecībā – EEZ un Norvēģu finanšu instrumenta finansēta starptautiska projekta Nr. NFI/R/2014/053 „Latviešu valodas monolingvāla un biling-vāla apguve: rīki, teorijas un lieto-jums” (LAMBA) uzsākšanu.

Kā pētniekiem ir veicies šajā gadā? Par to mums stāsta projek-ta zinātniskās vadītājas vadošās pētnieces Anna Vulāne un Dace Markus:

„Šis gads bija intensīva darba laiks. Kopā ar Latvijas un Nor-vēģijas sadarbības partneriem (sk. http://www.lamba.lv) esam daudz paveikuši visās projekta sa-daļās. Esam izstrādājuši latviešu valodai atbilstīgu uz attēliem bal-stītu valodas skaņu izrunas kvali-tātes pārbaudes testu un ierakstī-juši vairāk nekā 1100 monoling-vālu 3–6 gadus vecu latviešu un krievu valodā runājošu, kā arī bi-lingvālu bērnu runu. Tagad ana-lizējam iegūtos datus un izstrādā-jam valodas fonēmiskās attīstības normatīvus. Jau sākotnējā analīze liecina, ka ir iegūts ļoti nozīmīgs bērnu runas attīstības izpētes ins-truments, kas lieti noderēs gan pedagogiem un logopēdiem, gan mācību līdzekļu izstrādātājiem un vecākiem.

Latviešu valodai ir piemērota viena no pasaulē plašāk izman-totajām vecāku aptaujām – bērnu komunikatīvās attīstības izpētes tests, ar kuru tiek vērtēta 8–16 un 17–36 mēnešus vecu bērnu valodas attīstība. Aptauja tiek veikta elektroniski. aicinām ve-cākus, kuri vēl nav piedalījušies aptaujā un kuriem ir atbilstīga vecuma bērni, aizpildīt aptauju vietnē www.cdi.lamba.lv. Tas ir ļoti svarīgi, jo, lai varētu izstrādāt zinātniski pamatotus bērnu ko-munikatīvās attīstības rādītājus katram no 29 mēnešiem, pavisam ir nepieciešami vairāki tūkstoši atbilžu – jo vairāk aizpildītu an-ketu, jo ticamāki un kvalitatīvāki mūsu secinājumi.

Tiek veidots specializētais lat-viski runājošu bērnu runas kor-puss, 16 mēnešu ilgā periodā ik nedēļu 30 minūšu ierakstot četru bērnu runu, kā arī veikti nepie-ciešamie monolingvālu un bi-lingvālu bērnu runas ieraksti, lai izzinātu, kā bērni apgūst valodas gramatisko sistēmu, un noteiktu vecuma grupai raksturīgos kļūdu tipus katrā valodā.

Izmantojot iespēju, pateica-mies vecākiem, pirmsskolas iz-glītības iestādēm, studentiem, kolēģiem, pašvaldību vadītājiem, mammamuntetiem.lv vadītājām, Rīgas domes izglītības pārvaldes pirmskolu nodaļas speciālistēm, Latvijas radio 1 „Ģimenes studi-jai”, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes darbiniekiem un dau-dziem citiem, kuri jau ir atbalstī-juši mūsu pētījumu.

Paralēli datu ieguvei un apko-pošanai veicam analīzi un stāstām par rezultātiem starptautiskās konferencēs Latvijā un ārzemēs, pirmsskolas izglītības pedagogu

kursos un semināros. Ir sagatavo-tas publikācijas, izdots arī starp-tautiski anonīmi recenzēts perio-diskais izdevums „Bērnu valoda Latvijā 21. gadsimtā, II”. Projektā strādājošie Latvijas pētnieki kopā ar iesaistītajiem maģistrantiem un doktorantiem ir sagatavojuši 14 zi-nātniskus rak-stus. Tajos stāstām par izstrādātajām un adaptētajām metodēm (A. Vulāne, Agrita Tau-riņa, Tija Zīriņa), runas korpusa veidošanu (Ilze Auziņa, Guna Rābante-Buša un Roberts Dar-ģis), bērnu komunikatīvo attīstību (Inga Stangaine, D. Markus, T. Zī-

riņa, Rasma Purmale), valodas apguves aspektiem pirmsskolas vecumā un bērnu runas nepreci-zitāšu cēloņiem (Inese Freiberga, Lidija Leikuma, D. Markus, Evija Usāne), literatūras nozīmi bēr-nu runas attīstībā (Liene Kalviša, L. Leikuma, Viktorija Kuzina). Tas, kā latviešu valodu apgūst bi-lingvāli bērni, ir raksturots Zentas An-spokas, Ingas Stangaines, In-gēras Tommes-Jukēvicas, A. Vu-lānes, Vladislavas Uršuļskas un Ineses Eglītes rakstos.

Šis ir unikāls pētījums, kurā, izmantojot rūpīgi izstrādātu me-

todiku un starptautisko pieredzi, pirmo reizi Latvijā kompleksi un plaši tiek noskaidrots, kā latviešu valodu apgūst monolingvāli un bilingvāli bērni. Ļoti būtiski ir tas, ka iegūtie dati tiks izmantoti, lai projekta noslēguma posmā izstrā-dātu visiem pieejamus rādītājus, ko varēs izmantot ne tikai speciā-listi, bet arī vecāki, sekojot bērnu valodas attīstībai.”

daiga kļanskaik

FOTO: Andris Bērziņšprojekta zinātniskās vadītājas vadošās pētnieces anna Vulāne (no kreisās) un Dace markus uz kuģīša rīgas kanāla malā no jaunā periodiskā izdevuma „bērnu valoda latvijā 21. gadsimtā, ii” citē sešgadnieces evelīnas domas par to, ko nozīmē vārds „brīvs”: „Var darīt, ko grib brīvdienās. Var iet uz parku barot pīles, var pagulēt pusdienlaiku.”

LAMBA – apjomīgs starptautisks bērnu valodas izpētes projekts

7Projekts

Izdota grāmata medijpratības mācībai „Pasaule tīmeklī” 5.–9. klašu skolēniem

Medijpratība ir mūsdienu cilvē-ka rīcībspējas priekšnosacījums un viens no izglītības procesa pamat-elementiem (mediju kompetence), kas mērķtiecīgā darbā ir attīstāma gan ģimenē, gan skolā, paplašinot bērna izpratni par mediju kā iz-klaides rīku uz mediju kā izziņas darbības atbalsta rīku.

Medijpratība ir prasme uztvert, saprast, analizēt, strukturēt un vēr-tēt saņemtos mediju vēstījumus, lai spētu atšķirt melīgu informāciju

no ticamas, uztvert vēstījuma gal-veno domu un zemtekstu, efektīvi meklēt informāciju, strukturēt to un radīt savus, kvalitatīvus mediju vēstījumus.

Ir svarīgi apzināties, ka me-dijpratība attīstās tikai praktiskā darbībā un to ir nepieciešams in-tegrēt ikvienā mācību priekšmetā. Lai sniegtu atbalstu pedagogiem medijpratības mācībā, Latvijas In-terneta asociācija „Drošāka inter-neta centrs” ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas atbalstu ir izdevusi un skolām bez

maksas piedāvā izdevumu „Pa-saule tīmeklī” – starpdisciplināru mācību līdzekli skolēna medijpra-tības pilnveidei pamatskolā. Mācī-bu līdzeklis palīdz apgūt kritiskās domāšanas, mācību, lasīšanas un rakstīšanas, diskutēšanas un ar-gumentēšanas, kā arī sadarbības prasmes.

Mācību līdzeklis ir izmantojams dažādos mācību priekšmetos un klases audzinātāja stundās, tādējā-di sekmējot mācību procesa kop-veselumu un kompetenču pieejas īstenošanu.

Lai sniegtu atbalstu darbā ar iz-strādāto materiālu, kā arī zināšanas par medijpratības lomu skolēncen-trētā pedagoģiskajā procesā, tiks organizēti praktiski semināri da-žādu mācību priekšmetu pedago-giem. Par vēlmi apmeklēt seminā-ru „Pasaule tīmeklī” lūdzam rakstīt uz [email protected], norādot skolu un to pedagogu skaitu, kas vēlas piedalīties kursos.

Mācību materiāls „Pasaule tī-meklī” ir brīvi pieejams jebkuram interesentam, un to bez maksas var saņemt skolas un bibliotēkas. Vie-

nai skolai dāvināsim 5–10 grāma-tas eksemplārus, rēķinoties ar sko-lēnu skaitu izglītības iestādē. Rīgas skolotājiem visērtākā materiālu sa-ņemšana: Eiropas Savienības mājā Aspazijas bulvārī 28 katru darba dienu plkst. 10.00–17.00; Drošāka interneta centra birojā Brīvības gat-vē 214M–201 VEF biroju centrā, iepriekš zvanot +371 67281312.

Mājaslapā drossinternets.lv le-jupielādei ir pieejama grāmatas elektroniskā versija.

Sīkāka informācija: www.drossinternets.lv.

LiEnE VaLdmanEik

2016. gada 18. augusts www.izglitiba-kultura.lv8 interešu izglītība

RJTC direktore

RJTC direktores vietnieceizglītības jomā

Mēs, latvieši, neesam tik bagāti ar cilvēkiem, lai nevīžīgi un vieglprātīgi rīkotos ar dzīvo materiālu.

Mazai tautai katrs indivīds vēr-tīgs, bet sevišķi – izcili apdāvināti cilvēki.

(Zenta Mauriņa)

2015./2016. mācību gads Rī-gas jauno tehniķu centrā (RJTC) ir pagājis zem 65 gadu jubilejas zīmes. RJTC (sākotnēji – stacija) tika dibināts 1951. gadā un darbību sāka ar četriem pulciņiem. Pašlaik ir 35 pulciņi (102 grupas), kurus apmeklē 1578 audzēkņi 2–25 gadu vecumā.

Viss sākās ar modelismuRJTC darbojas tehniskās jaun-

rades programma – 15 pulciņi (48 grupas): triju veidu lidmode-lisms, kuģu modelisms, raķešu mo-delisms, pūķu modelisms, trases automodelisms, radiovadāmais au-tomodelisms, dzelzceļa modelisms, tehniskās jaunrades modelēšana un konstruēšana, kartings, mini-kāri, mazmoto, robotika, lego. Šī ir programma, ar kuru sāka pastāvēt RJTC, tiesa gan, tad bija tikai četri pulciņi. 65 gadu laikā program-ma ir izaugusi un pilnveidojusies gan saturiski, gan kvalitatīvi, gan kvantitatīvi. Šajā programmā par lidmodelisma pulciņa skolotāju strādā Viktors Rošonoks, kurš bija šīs iestādes audzēknis, bet nu jau daudzus gadus savas zināšanas no-dod jaunajām paaudzēm un pats ir Eiropas čempions lidmodelismā. Šajā programmā jau vairāk nekā 50 gadu ar labiem panākumiem strādā ari minikāru pulciņa sko-lotājs Juris Majors, kurš var dot la-bus padomus jaunajam skolotājam Darjum Dargim.

Sporta programma – 6 pulci-ņi (17 grupu): lakross, interkross, florbols, vispusīga fiziskā sagata-votība, šahs, tekvondo un ielu vin-grošana. Šī ir viena no jaunākajām mūsu iestādes programmām, bet ļoti darbīga un veiksmīga, piemē-ram, 2009. gadā izveidojām pirmo sieviešu lakrosa komandu Latvijā (skolotājs Dins Bahs) un 2015. gadā atkārtoti ieguvām Latvijas čempio-nu titulu, bet mūsu zēnu komanda 2016. gadā Latvijas čempionātā lakrosā ieguva 3. vietu.

Mākslas pasauli mūsu iestādē pārstāv 11 pulciņu (27 grupas): skaņu studija, vizuālā māksla, ro-taļu deja, floristika, pērļošana, ke-ramika, papīra plastika, aksesuāru pasaule, video, datorgrafika, foto. Šīs programmas pedagogi un au-dzēkņi darbojas ļoti radoši, piedalās dažādās izstādēs, konkursos, skatēs, koncertos un arī paši organizē da-žādus pasākumus, darina balvas, piemēram, mūsu audzēkņi pieda-

lās starptautiskajā vizuālās mākslas konkursā „Lidice”, organizē krāšņas izstādes mūsu iestādē.

Vides interešu izglītības pro-gramma ir visjaunākā program-ma – 1 pulciņš (2 grupas). Tā ir iespēja audzēkņiem sevi pilnveidot, iepazīstoties, pētot un eksperimen-tējot skolotājas Ilzes Kalējas vadībā.

Citās interešu izglītības pro-grammās – 3 pulciņos (8 grupās) – ir iespēja apgūt jaunsargu iemaņas, angļu valodas prasmes un pirms-skolas vecuma bērniem, kuri neap-meklē bērnudārzu, rast draugus un radoši attīstīties skolotājas Sanitas Sofijas Jākobsones vadībā.

pedagogi – stiprākā puse ceļā uz izaugsmi un panākumiemMūsu iestādē strādā 30 profesio-

nāli, radoši un aizraujošām idejām bagāti pedagogi. Skolotāji, kuri mīl un ciena savu darbu un savu mī-lestību atdod pulciņu audzēkņiem. Skolotāji, kuri nemitīgi papildina zināšanas semināros, kursos, ple-nēros, Eiropas sociālā fonda pro-jektos un arī paši vada seminārus un kursus citiem pedagogiem, vei-do metodiskos darbus un ar tiem iepazīstina interesentus. Vidējais pedagogu vecums mūsu iestādē – 42 gadi, produktīvākais laiks cilvē-ka mūžā.

Var teikt, ka mūsu pedagogi ir mūsu stiprākā puse ceļā uz iz-augsmi un panākumiem. Jaunieši arī mūsdienās, arī krīzes apstākļos meklē sev autoritātes, pat elkus, un daudzi tos atrod mūsu skolotāju personībās. Skolotāji ar savu darbu, attieksmi pret audzēkņiem, savu patriotisko vērtīborientāciju ir labs paraugs jaunajai paaudzei, un jau-nieši vēlas sasniegt to pašu, ko viņu pedagogi, un vēl vairāk. Un tas arī izdodas!

Mēs veidojam atvērtu, drošu un labvēlīgu vidi visiem interesen-tiem, kuri ienāk mūsu centrā. Mēs apmierinām personas individuālo izglītības vajadzību un vēlmju īste-nošanu neatkarīgi no vecuma un iepriekš iegūtās izglītības, kā arī piedāvājam saturīgas brīvā laika (ārpus formālās izglītības) pavadī-šanas iespējas, kad katrs pilnveido savas intereses – sporto, glezno, veido, konstruē, modelē vai dara ko citu. Mēs attīstām bērnu un jaunie-šu spējas un talantus, nodrošinām ievirzi karjeras izvēlē (bērniem un jauniešiem ēnu dienu laikā piedā-vājam tuvāk iepazīt arī mūsu peda-gogu darbu), sekmējam pilsoniskās un nacionālās identitātes attīstīša-nu. Mūsu skolotāji vada nodarbības valsts valodā, bet, ja rodas nepiecie-šamība, – tā, lai bērns vai jaunietis justos saprasts, lai vēlētos palikt mūsu mājās un neizietu uz ielas.

Mūsu veiksmes un izaugsmes pamatā – skolotāji un darbinieki, kuri atdod savu sirdi darbam, au-dzēkņiem, attīstības idejai. Patiesī-bā – tas jau ir dzīvesveids!

Ir gandarījums, ja redzi sava audzēkņa izaugsmi, īpaši, ja tā vai-nagojas ar augstiem rezultātiem

kādā jomā, ir gandarījums, ja bērni un jaunieši vienkārši nāk uz mūsu centru arī tad, ja neko īpaši negri-bas, nekas nepadodas… Viņi šeit ir drošībā! Viņiem ir iespēja darīt labus darbus! Viņi nenostāsies uz noziedzības un narkomānijas ceļa!

interešu izglītība ir sirds siltuma un gudrības izglītībaMūsu skatījumā – interešu iz-

glītība ir sirds siltuma un gudrības izglītība, kas palīdz bērnam un jaunietim veidoties par attīstītu un drošu personību, par izglītotu un

vērtīborientētu Latvijas patriotu. Ja interešu izglītībai tiek dota zaļā gaisma, tad ir mazāk mazgadīgu noziedznieku un narkomānu, ma-zāk pa ielām klaiņojošu bērnu un jauniešu, ir vairāk gudri nodarbi-nātu bērnu un jauniešu laikā, kad viņu ģimenes locekļi, vecāki nevar vai negrib veltīt pietiekamu uzma-nību, saskarsmi. Ir vairāk jaunu talantu, kurus kopīgi veido ģimene un mūsu skolotāji.

Pasaule ap mums mainās ļoti strauji un piedāvā arvien vairāk un vairāk izaicinājumu. Viens no šiem

izaicinājumiem ir strādāt un radoši pilnveidoties, augt, attīstīties un gūt panākumus. Tas rada lielu atbildību pedagogiem un prasa daudz spēka no mūsu audzēkņiem. Mēs, RJTC saime, audzēkņiem piedāvājam ie-spēju izrauties, veikt savus pirmos nozīmīgos izgudrojumus un atklā-jumus, apgūt pirmās iemaņas un prasmes, lai spertu drošu soli nā-kotnes virzienā, kļūstot par nākot-nes cilvēku. Lai mums, visiem te esošajiem, ir iespēja saņemt no cen-tra pašu labāko, dalīties ar to un nest to tālāk pasaulē!

Rīgas jauno tehniķu centram – 65 RamOna ŠmiTiņaik

aina indRiksOnEik

FOTO: no RJTC arhīvarJtC skolotāju un darbinieku kolektīvs.

FOTO: no RJTC arhīvatekvondo pulciņa paraugdemonstrējumi, peda-gogs – sandris radziņš.

FOTO: no RJTC arhīvarobotikas pulciņa sacensības, pedagogs – edgars zīverts.

FOTO: no RJTC arhīvapirmsskolas deju kolektīvs „saulīte”, pedagoģe – madara rozenberga.

FOTO: no RJTC arhīvarJtC lakrosa komandas spēlētāji, pedagogs – Dins bahs.

FOTO: no RJTC arhīvaskolēnu brīvlaika nometnes nodarbība floris-tikā, pedagoģe – ilze kalēja.

FOTO: no RJTC arhīvatrases automodeļu sacensības, pedagogs – Ēvalds butāns.

FOTO: no RJTC arhīvakartingu pulciņa sacensības, pedagogs – Juris majors.

FOTO: no RJTC arhīvakuģu modeļu sacensības „rīgas vilnis”, peda-gogs – zigurds millers.


Rīgas bērnu un jauniešu centra „Daugmale” stikla mākslas darbnīcas „Mozaīka”pedagoģe

Klāt augusts, kas nozīmē, – klāt arī skaistākie vakari, kad ir iespējams nodoties zvaigžņu vē-rošanai. Krītošās zvaigznes jeb meteori ir putekļi, kas, sadegot Zemes atmosfērā, aiz sevis atstāj gaismas svītru. Zvaigžņu lietus jeb, kā to precīzāk sauc astrono-mi, meteoru plūsma rodas, Ze-mes orbītai šķērsojot komētas or-bītu, tādējādi atmosfērā milzīgā ātrumā ielido sīkas daļiņas, izmē-rā ne lielākas par smilšu graudu, un strauji uzliesmo. No Zemes tās izskatās kā krītošas zvaigznes, tāpēc arī tautā šī parādība ir iegu-vusi tēlaino nosaukumu.

Katrā gadalaikā mēs varam vērot izmaiņas zvaigžņotajās de-besīs. Astronoms Ivars Šmelds interneta vietnē www.la.lv/zvaig-

znota-debess-gadalaikos-kad-re-dzams-katrs-zvaigznajs/ iepazīs-tina ar zvaigžņotajām debesīm gadalaikos: „Diennakts laikā zvaigžņotā debess kopā ar zvaig-znēm veic pilnu apgriezienu ap t. s. debess poliem, no kuriem viens atrodas Polārzvaigznes tuvumā, bet otrs atrodas debess dienvidu puslodē, zem horizonta. Zvaigznāji, kuri atrodas netālu no Polārzvaigznes, šajā laikā ieņem to vai citu stāvokli attiecībā pret šo zvaigzni (tāpēc arī Lielo Lāci pavasara vakaros redzam ar kā-jām gaisā), taču nepaslēpjas zem horizonta. Pārējie mūsu puslodē redzamie zvaigznāji gan uzlec, gan noriet. Tā kā Saules redza-mais stāvoklis starp zvaigznēm gada laikā mainās, dažādos gada-laikos naktīs var redzēt dažādus zvaigznājus. Jāņem vērā, ka arī zvaigznāji, tāpat kā visi debess spīdekļi, uzlec un noriet, tāpēc rīta pusē ir redzami citi zvaigznā-ji nekā vakaros. Parasti tomēr par attiecīgā gadalaika zvaigznājiem

uzskata tos, kas attiecīgajā gada-laikā labi redzami vakara pusē. Līdz rītam jau nomodā paliek ti-kai retais…”

Nenorietošie zvaigznājiProtams, vispirms uzmanība

ir jāpievērš zvaigznājiem, kas ne-kad nenoriet un visu gadu ir pie-tiekami augstu pie debess. Šķiet, katrs, kas kaut cik interesējas par zvaigznēm un zvaigznājiem, spēs debesīs atrast Lielo Lāci un arī Polārzvaigzni. Atliek vien piebilst, ka starp abiem šiem zvaigznājiem atrodas ne visai izteiksmīgie Pūķa un Žirafes zvaigznāji.

Vasaras zvaigznājiVasarā, sevišķi tās vidū, zvaig-

znes ir redzamas īsu brīdi, jo nak-tis ir visīsākās. Neilgi pēc Saules rieta debesīs parādās trijstūris, ko veido trīs spožas zvaigznes – De-

nebs Gulbī, Vega Liras zvaigznājā un Altairs Ērglī. Šo trijstūri sauc par vasaras–rudens trijstūri. Tā kā uz rudeni naktis kļūst arvien garākas, šie zvaigznāji līdztekus īstajiem rudens zvaigznājiem, ta-gad jau gan vairāk uz debess rie-tumu pusi, tīri labi redzami arī vēl rudens pusē. Tā kā vakari kļūst tumšāki, šajā laikā labāk redzami kļūst arī pārējie zvaigznāji.

rudens zvaigznājiStāstījumu par rudens zvaig-

znājiem labāk iesākt ar tiem, ko īstenībā redzam visu gadu, taču rudenī to novērošanas apstākļi ir vislabākie, jo zvaigznāji atrodas gandrīz zenītā. Viens no tiem ir Kasiopeja. To ir viegli atrast, turpinot līniju, kas savieno Lie-lā Lāča kausa malējās zvaigznes un ko mēs lietojam, lai atrastu Polārzvaigzni, kamēr tā apmē-

ram tādā pašā attālumā no Polār-zvaigznes atduras pret Kasiopejai raksturīgo figūru, kas atgādina angļu burtu W. Pa kreisi no tās atrodas Perseja zvaigznājs, bet pa labi – Cēfejs. Vakaros debesu austrumu pusē, zem Kasiope-jas, ir redzami Andromeda un Pegazs. Tos visvieglāk ir atrast, orientācijai izmantojot t. s. Pe-gaza kvadrātu, ko veido abu šo zvaigznāju zvaigznes.

radošā spēle – darbnīca „zvaigžņu raksti”Augustā Rīgas bērnu un jau-

niešu centra „Daugmale” stikla mākslas darbnīcas „Mozaīka” audzēkņi piedāvā radošo darb-nīcu – spēli „Zvaigžņu raksti”.

Lai augustā un rudenī izdodas saskatīt debesīs un iepazīt pēc ie-spējas vairāk zvaigznāju!

9interešu izglītība

Radošā spēle – darbnīca „Zvaigžņu raksti”

iLzE RimicānEik

FOTO: Ilze Rimicānemalinda maija briede, matīss komļevs un eva Vindača prezentē radošo spēli vizuālās un vizuāli plastiskās mākslas konkursa žūrijai. Darbnīca „zvaigžņu raksti” Xi latvijas sko-lu jaunatnes dziesmu un deju svētkos rīgas kārtas konkursā ieguva i pakāpes diplomu.

FOTO: Ilze Rimicānezvaigznājus var izlikt vairāki dalībnieki vienlaikus. spēles dalībnie-kam tiek piedāvāts ar permanentajiem marķieriem uz plastikāta pa-matnes uzzīmēt izvilkto zvaigznāju. izveidoto zvaigznāju dalībnieks paņem sev un vakarā mēģina sameklēt zvaigžņotajās debesīs. zvaig-znājus uz plastikāta pamatnēm zīmē Daniela Cielava, estere brice un laima grasa.

FOTO: no LTV arhīvaelizabetes rungenfeldes, malindas maijas briedes, lailas ločmeles un evijas Vindačas dalība Xi latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku pozitīvo emociju šovā „lai top!” latvijas televīzijā.

izmantojamie materiāliIzprintēta zvaigznāju karte (www.la.lv/zvaigznota-debess-gadalaikos-kad-redzams-katrs-zvaigznajs/).

Izprintēto zvaigznāju karti ir vēlams novietot starp divām organiskā stikla plāksnēm.

FOTO: Ilze Rimicānemurano stikla puslodītes vai stik-la mozaīkas (dzeltenas).

FOTO: Ilze Rimicānekartītes izliekam, lai zvaigznāji nav redzami.

FOTO: Ilze Rimicānezvaigznāju kartītes (sagatavojam, iz-mantojot lielās kartes fragmentus).

FOTO: Ilze Rimicānekatrs spēles dalībnieks izvelk kartīti ar konkrēta zvaigznāja nosaukumu.

FOTO: Ilze Rimicānepermanentie stikla (plastikāta) apgleznošanas marķieri.

FOTO: Ilze Rimicānezvaigznājs ir jāatrod lielajā zvaig-žņu kartē un jāizliek ar stikla zvaigznītēm. zvaigznāju ar stikla mozaīkām izliek sofija ivanova.


LiepU Pedagoģijas un sociālā darba fakultātes dekāne, konferences organizācijas komitejas dalībniece

Liepājas Universitāte (LiepU) sadarbībā ar Sakarijas Universi-tāti (Turcija) un Liepājas pilsētas domi organizēja 2. starptautisko mūžizglītības un vadības konfe-renci, kura 21.–23. jūlijā notika Liepājā.

Globalizācijas ietekme, kas ir jūtama visā pasaulē, Eiropas Savienībā ir mainījusi pieeju mūžizglītībai un izpratni par tās nozīmi. Mūžizglītība ir ieguvu-si lielāku izmantojamību nekā jebkad agrāk. Tiek akcentētas mūžizglītības programmas ne-pārtrauktai personības un kar-jeras attīstībai, tiek diskutēts par vienlīdzīgu izglītības iespē-ju nodrošināšanu iedzīvotājiem konkurences apstākļos visās vecuma grupās. Arī 2. starptau-tiskajā mūžizglītības un vadības konferencē diskutēja par to, kā jaunā paaudze var pastāvīgi augt un gūt panākumus bizne-sā, ekonomikā un izglītībā, kā šo procesu padarīt jēgpilnu un orientētu uz mūžizglītības per-spektīvām, kā nodrošināt kvali-tatīvu izglītības nepārtrauktību un pieejamību mūža garumā. Konferences mērķis bija disku-tēt un rast risinājumus veiksmī-gai karjeras attīstībai biznesa, ekonomikas un izglītības sekto-ros lokālā un globālā kontekstā, izprotot un lietojot mūžizglītī-bas vadības stratēģijas un per-spektīvas, nodrošinot vienādas

izglītības iespējas konkurējošā vidē visām vecuma grupām.

Konferences plenārsēdē pro-fesors Stīvens Harmons (Ste-phen P. Harmon) no Džordžijas Valsts universitātes (ASV) runā-ja par tehnoloģijām kā cēloni un risinājumu mūžizglītībai. Pro-fesors Džovanni Krisona (Gio-vanni Crisona, Itālija) sprieda par holistiskās pieejas integrē-šanu mācību procesā. Pētījums tika balstīts uz konkrētas pie-redzes izpēti starptautiska pro-jekta realizācijā. Savukārt Keja Denisa (Kay Dennis) no Parka Universitātes (ASV) piedāvāja aktuālu tēmu par efektīvu do-māšanas attīstību šodienas di-namiskajā darba vidē.

Konferencē tika realizētas divas LiepU docētāju vadītās

darbnīcas. Pirmajā darbnīcā „Mūzikas terapija socializācijai” (vadītājas: Olga Blauzde, Līga Eņģele) uzmanība tika pievēr-sta mūzikas interpretācijai kā komunikācijas līdzeklim. Da-lībniekiem, izmantojot dažādus mūzikas instrumentus, tika pie-dāvāta praktiska iespēja atklāt jaunu sajūtu pieredzi, ko pārnest un izmantot reālās dzīves situā-cijās. Mūzikas terapijas pedago-ģiskais aspekts atklājās, izpaužot savu radošo pašizteikšanos, no-stiprinot pašvērtējumu, attīstot sadarbības un komunikācijas prasmes un izslēdzot sociālo izolāciju.

Otrajā darbnīcā (vadītājas: Linda Pavītola, Ilze Miķelsone un

Svetlana Lanka) tika piedāvātas interaktīvas āra aktivitātes, vērstas uz daudzkultūru sadarbību un iz-pratnes par vietējām kultūras vēr-tībām un to saikni ar globālajām vērtībām mūžizglītības kontekstā veidošanu.

Konferences darba grupās aplūkotā tematika atklāja mūž-izglītības un vadības prasmju attīstības aktualitātes cilvēka attīstības kontekstā (piemēram, cilvēka nodarbināmības pras-mju attīstība, karjeras izpratne, vadības prasmju attīstība u. c.), tika diskutēts gan par kvalitatīvu mūžizglītības sistēmas nodro-šinājumu (formālo, neformālo un informālo izglītību), gan par konkrētām jomām, piemēram,

pieaugušo izglītību, sociālajām inovācijām.

Konferencē Liepājā piedalījās dalībnieki no 19 valstīm.

1. starptautiskā mūžizglītības un vadības konference notika 2015. gadā Palacki Universitātē Čehijā. Nākamā (3.) konference notiks Portugālē Porto Politeh-niskajā universitātē.

Par šīs konferences koncep-tuālo redzējumu un pēctecību paldies šīs konferences vadītā-jam – asociētajam profesoram Dr. Osmanam Titrekam (Sakari-jas Universitāte)!

Veiksmīgu konferences norisi sekmēja konstruktīva sadarbība ar Liepājas pilsētas domi un tās sniegtais atbalsts.

10 MŪŽizglītība

LiepU diskutē par mūžizglītību ilze miķelsoNeik Mūzikas

terapijas pedagoģiskais aspekts atklājās, izpaužot savu radošo pašizteikšanos, nostiprinot pašvērtējumu, attīstot sadarbības un komunikācijas prasmes un izslēdzot sociālo izolāciju.

FOTO: Andris Bērziņš2. starptautiskās mūžizglītības un vadības konferences organizatori: liepu vadība, sakarijas universitātes (turcija) un liepājas pilsētas domes pārstāvji.

Atveriet iekavas!Jelgavas 4. vidusskolas matemātikas skolotāja

„Neinteresanti!”, „Kam tas vajadzīgs?”, „Centralizēto eksā-menu rezultāti ir zemi!” – šīs un līdzīgas frāzes par matemātikas priekšmetu skolā dažkārt dzir-dam no skolēniem, vecākiem, izglītības darbiniekiem. Lai mācību saturu padarītu inter-aktīvu un interesantu, motivētu skolēnus apgūt matemātiku un zinātnes un skolotājus izglītotu par tehnoloģiju sniegtajām ie-spējām, Jelgavas 4. vidusskola realizēja programmas „Eras-mus+” un „eTwinning” projektu „e (maths + science)”. Projek-ta nosaukumā ir matemātikas formula, kuru lietojot mākam atvērt iekavas. Taču aiz iekavu atvēršanas slēpjas asociācija, ka gan skolēniem, gan skolotājiem

ir jāpaver jēgpilnas un efektīvas jaunāko tehnoloģiju integrācijas apvāršņi, kas ilgtermiņā nodro-šinātu arī izglītības kvalitātes paaugstināšanu.

Viens no projekta galarezultā-tiem ir projektā iesaistīto skolotā-ju izveidots e-katalogs. To var ap-lūkot projekta blogā http://emath-sandscience.blogspot.com/. Tajā ir apkopoti interneta resursi pa

mācību tēmām un katram resur-sam pievienots neliels apraksts – kādiem pedagoģiskiem mērķiem tas ir lietojams, kādi ir šā resursa plusi un mīnusi, piemērs, kā lietot resursu, utt. Lai gan visi resursi ir angļu valodā, tos veiksmīgi var lietot katrs skolotājs, internacio-nālo matemātikas valodu papil-dinot ar skolotāja skaidrojumu skolēnu dzimtajā valodā.

Otrs projekta rezultāts ir sko-lotāju veidota e-grāmata. Tas ir metodisks materiāls, ar kura palīdzību skolēni var mācīties ri-sināt dažādas reālās dzīves situā-cijas. E-grāmatā ir daudz ilustra-tīvu un interaktīvu uzdevumu, kuru izpilde nostiprina skolēnu zināšanas un to lietošanas pras-mi. Šis mācību līdzeklis, pro-jekta partneriem sadarbojoties, tika veidots tiešsaistē. Daudzi no skolotājiem šādā veidā to da-rīja pirmoreiz, tāpēc gadījās arī kādu daļu kolēģu darba izdzēst. E-grāmata ir pieejama projek-

ta blogā gan angļu, gan latviešu valodā: http://emathsandscience.blogspot.com/p/mathsebooks.html.

Trešo projekta rezultātu radīja skolēni. Tas ir interneta resursu katalogs, kuru var lietot prezen-tāciju, domu karšu, plakātu u. c. resursu radīšanai: http://emath-sandscience.blogspot.com/p/onli-ne-tools-for-students.html.

Skolēni arī izvērtēja šo resur-su lietošanas iespējas matemātikā un zinātnēs, piemēram, vai var uzrakstīt formulu, vai var ievietot animāciju utt. Iegūtās zināšanas skolēni nodeva citiem skolēniem, vadot seminārus. Gandrīz visi Jelgavas 4. vidusskolas skolēni ie-guva zināšanas, kā izveidot domu karti un interesantu prezentāciju, lietojot internetu.

Projektam atvēlētais laiks tu-vojas beigām, taču skolotāji jau domā par jaunu ideju realizēša-nu. Gribam cerēt, ka mūsu piere-dze rosinās radīt savas idejas in-

teresantam un interaktīvam mā-cību procesam skolā, tā teikt, at-vērs iekavas.

iViTa sTEķEik Taču aiz iekavu atvēršanas

slēpjas asociācija, ka gan skolēniem, gan skolotājiem ir jāpaver jēgpilnas un efektīvas jaunāko tehnoloģiju integrācijas apvāršņi, kas ilgtermiņā nodrošinātu arī izglītības kvalitātes paaugstināšanu.

Gandrīz visi Jelgavas

4. vidusskolas skolēni ieguva zināšanas, kā izveidot domu karti un interesantu prezentāciju, lietojot internetu.

2016. gada 18. augusts www.izglitiba-kultura.lv 11Projekts

Dalās pieredzē par integrētu valodas un satura mācīšanu dažādos mācību priekšmetosRKĢ skolotāja, projekta koordinatore no Latvijas

2016. gadā jūnijā ir noslēdzies programmas „Erasmus+” KA2 starptautiskais projekts, kurā pie-dalījās trīs Eiropas skolas: Andre-sa Garsijas Solara Pirmsskolas un pamatskolas izglītības koledža (PPIK, CEIP Andrés García Soler, Spānija), Rīgas Klasiskā ģimnā-zija (RKĢ, Latvija) un Redhilas sākumskola (Redhills Primary School, Lielbritānija). Galvenā projekta koordinējošā dalībvalsts bija Spānija.

2014. gadā RKĢ tika uzsākts starptautiskais skolu partnerī-bas projekts programmā „Eras-mus+” KA2. No ģimnāzijas projektā piedalījās 3. un 5. klašu skolēni, no citām skolām – arī sākumskolas vecuma skolēni. Projekta ilgums bija divi gadi. Projekts tika plānots un pare-dzēts sākumskolas skolēniem no trim dažādām Eiropas valstīm: Latvijas, Lielbritānijas un Spā-nijas. Projekta gaitā skolas dalās pieredzē par integrētu valodas un satura mācīšanu (CLIL), to lietojumu, mācot skolēniem da-žādus mācību priekšmetus: da-baszinības, mājturību, vizuālo mākslu, latviešu valodu un so-ciālās zinības.

Projekta laikā tika plānotas transnacionālas skolotāju vizītes un pieredzes braucieni kopā ar skolēniem uz Spāniju, Latviju un Lielbritāniju. Galvenais mērķis bija veicināt skolu sadarbību un skolēnu komunikāciju.

2014./2015. mācību gadā tika īstenotas transnacionālās vizītes uz Lielbritāniju un Latviju un mācību brauciens kopā ar skolē-niem uz Lielbritāniju.

1. pirmā vizīte notika 26.–30.01.2015. Trīs RKĢ skolotājas apmeklē-

ja Redhilas sākumskolu Ekseterā Lielbritānijā. Viena no svarīgāka-jām sanāksmes tēmām bija starp-valstu vizītes, komunikācijas un sadarbības attīstības iespējas. Pe-dagoģes vēroja stundas, novērtēja izdales materiālus un mācīšanas metodiku, iepazina stundu plāno-jumu.

2. spāņu skolotāju transnacionālā vizīte latvijā notika 26.–30.04.2015. Vizītes laikā Spānijas sko-

lotāji apmeklēja stundas RKĢ sākumskolā. Skolā notika „Sky-pe” konference starp RKĢ sko-lēniem un PPIK spāņu skolē-niem.

3. 30.05.–05.06.2015. notika rkĢ vizīte lielbritānijā. Latvijas skolu pārstāvēja seši

3. klases skolēni un divas skolo-tājas, Spānijas – 10 skolēnu, divi skolotāji un skolas direktore Elisa Martinesa Kvenka (Elisa Martínez Cuenca). Redhilas sākumskolā

skolēni apmeklēja stundas. Starp skolēniem norisinājās „Skype” konference.

Projektā gaitā skolēnu galve-nais uzdevums bija izdomāt un izveidot kopēju karogu, kurā būtu attēlots trīs pilsētu – Spānijas pil-sētas Lorkas, Latvijas galvaspilsē-tas Rīgas un Lielbritānijas dienvi-du pilsētas Ekseteras – kultūras mantojums. Kopā ar Spānijas un Lielbritānijas vienaudžiem mūsu ģimnāzisti piedalījās šā karoga veidošanā. Bērni grupās aizrau-tīgi apsprieda idejas un ar inte-resi veidoja aplikācijas, strādājot starptautiskā komandā.

Galvenais mērķis tika sa-sniegts. Skolēni daudz komuni-cēja angļu valodā, kā arī iemā-cījās dažādus vārdus latviešu un spāņu valodā.

2015./2016. mācību gadā tika īstenotas transnacionālās skolo-tāju vizītes uz Spāniju un Latvi-ju un mācību brauciens kopā ar skolēniem uz Spāniju.

1. 17.–24.10.2015. – transnacionālā skolotāju sanāksme lorkā spānijā. Trīs RKĢ skolotājas apmeklēja

PPIK sākumskolu Lorkā Spānijā. Tā ir bilingvāla skola, kurā mācī-bas notiek divās valodās – spāņu un angļu. Angļu valodā māca di-vus priekšmetus – dabaszinības un mājturību, kā arī notiek eks-perimentālas CLIL stundas ma-temātikā. Skolotājas vēroja CLIL stundas.

2. 30.11.–04.12.2015. – transnacionālā skolotāju sanāksme rīgā. Ārzemju viesi no Spānijas un

Lielbritānijas apmeklēja stundas RKĢ sākumskolā, kā arī pamat-skolā, kur vēroja sociālo zinību, dabaszinību un mājturības CLIL stundas. Viesi bija ieinteresēti no-vērtēt arī angļu valodas stundas. Galvenais projekta koordinators Spānijas skolotājs Enrike Ruiss Kano (Enrique Ruiz Cano) no-vadīja dabaszinību CLIL stundu RKĢ 6. klases skolēniem.

3. 17.–24.01.2016. – rkĢ skolotāju un skolēnuvizīte uz ppik lorkā spānijā. PPIK organizēja programmu

ar izglītojošām un aizraujošām aktivitātēm. Skolēni piedalījās stundās un saliedēšanas nolūkos izpildīja uzdevumus grupās. Visu triju valstu bērni uzdevumus iz-pildīja kopā, savstarpēji sarunā-jās angliski un labi saprata viens otru. Skolēnu galvenais uzde-vums bija izdomāt un uzgleznot uz audekla trīs valsts tradicionā-los ēdienus, lokāciju Eiropas kar-tē, katras pilsētas ievērojamākās vietas un simbolus. Visi dalībnie-ki strādāja četrās grupās. Papil-dus mācību stundām skolēniem tika sarīkotas arī ekskursijas uz mūzikas muzeju, piejūras pilsētu Alikanti, teātri un Karavaku. Ta-gad skolēni ir ļoti moderni – at-raduši draugus, viņi apmainījās

ar kontaktiem internetā un pēc atgriešanās Latvijā turpina ko-municēt ar skolēniem no Lielbri-tānijas un Spānijas. Bērni, pie-daloties starptautiskajā projektā, ieguva gandarījumu un pieredzi.

4. 07.–11.03.2016. – spānijas un lielbritānijas skolēnu un skolotāju vizīte rkĢ. Starptautiskā sadarbība starp

skolām ir lieliska iespēja visā Ei-ropā atrast kolēģus, lai dalītos ar pieredzi, kā mācīt skolēnus, kā-das mūsdienīgas metodes izman-tot stundās. Vizīšu laikā skolēni no trijām valstīm atrada jaunus draugus. Izrādījās, ka skolēniem no dažādām valstīm ir kopīgas intereses, piemēram, viņiem pa-tīk „Minecraft”, patīk skatīties spāņu futbolu. Kopā ar skolēniem no Lielbritānijas bija interesanti saprast, cik svarīgi ir mācīties an-gļu valodu, lai saprastu gan sko-lēnus, gan citus cilvēkus visā pa-saulē. Skolotājiem un skolēniem tika organizēta interesanta un izglītojoša mācību nedēļa, lai viņi varētu iepazīt izglītības sistēmu un mācīšanas metodiku. Tika rā-dītas arī CLIL stundas. Ārzemju kolēģiem un viņu skolēniem tika organizētas ekskursijas. Vizītes laikā viņi apmeklēja Latvijas Da-bas muzeju, kur viņiem tika sarī-kota ekskursija un viņi daudz uz-zināja par Latvijas dabu un dzīv-niekiem, Jūrmalu, Vecrīgu, kā arī „Laimas” šokolādes muzeju.

Pateicība stratēģiskās partne-rības programmai „Erasmus+” par lielisku iespēju mūsu skolē-niem un skolotājiem iegūt starp-tautisku pieredzi, komunicēt un strādāt komandā ar skolotājiem un skolēniem no Eiropas – Liel-britānijas un Spānijas! Izsakām pateicību VIAA par programmas „Erasmus+” KA2 projekta orga-nizēšanu un koordinēšanu.

Mēs esam ļoti pateicīgi Rīgas domes finanšu departamentam par finansiālo atbalstu program-mas „Erasmus+” KA2 projekta realizācijā un īstenošanā un pro-jekta izdevumu apmaksas nodro-šināšanu.

Pateicība RKĢ direktoram Ro-manam Alijevam par viņa ieinte-resētību starptautiskajos projektos un par iespēju RKĢ skolotājiem un skolēniem piedalīties tajos.

projekta organizēšana un ko-ordinēšana:

Valsts izglītības attīstības aģen-tūra (VIAA; Vaļņu ielā 1 Rīgā).

Finansiālais atbalsts:Rīgas domes finanšu departa-

ments (Kungu ielā 7/9 Rīgā).

olga CapļiNaik

FOTO: no projekta arhīvalatvijas, lielbritānijas un spānijas skolēnu un pedagogu vizīte andresa garsijas solara ppik spānijā.

FOTO: no projekta arhīvaVisu triju valstu bērni uzdevumus izpildīja kopā, savstarpēji sarunājās angliski un labi saprata viens otru.

FOTO: no projekta arhīvaskolēni un pedagogi atpūtas brīdī spānijas skolas sporta laukumā.

2016. gada 18. augusts www.izglitiba-kultura.lv12 datorika

Smiltenes vidusskolas informātikas skolotāja

Bērns sēž pie datora ekrāna, un es, šķiet, pat redzu, kā griežas zobratiņi viņa prātā, plānojot nā-kamo gājienu paša radītā spēlē, kuras uzdevums ir izveidot Mē-ness kustību ap Zemi. Tas nav tikai programmēšanas darbiņš, ir jāzina arī dabaszinības un ma-temātika. Un kāds prieks mirdz acīs, kad viņš ir paveicis šo uzde-vumu!

Ar stundas vērošanu ir sāku-šās nodarbības skolotāju tālākiz-glītības kursos „Programmēšanas mācīšana sākumskolas vecuma bērniem” (Islandē, Reikjavikā), kurus man ir iespēja apmeklēt programmas „Erasmus+” KA1 projektā „Skolotāju tālākizglītība skolu specializācijas nodrošinā-šanai”. Islandē programmēt mā-cās jau ar septiņu gadu vecumu, vēl pirms bērns ir iemācījies lasīt. Kad jautāju, vai nav par ātru, at-bilde skan: „Tieši labi, tas attīsta radošumu.”

Daudzi domā, ka programmē-šanā nav vietas radošumam, taču patiesībā bērns rada spēli, dialo-gu, komiksu. Viņš spēlējas, krāso, liek klucīšus un eksperimentē. Radošā domāšana sākas ar jau-tājumu uzdošanu, ar kļūdīšanos un mācīšanos no savām kļūdām. Tomass Edisons, kurš izgudroja kvēlspuldzi, ir teicis: „Esmu at-klājis 1000 veidus, kā NEvajag taisīt spuldzīti.” Programmēšana iedrošina bērnus eksperimentēt, tā nodarbina abas smadzeņu pus-lodes – gan kreiso, kas atbild par loģisko, tehnisko un analītisko, gan labo, kas ir radošā.

„Mūsdienu bērnam ir jāprot programmēt – tas ir tas pats, kas zināt angļu valodu,” saka pro-grammas vadītāja Rākele Selva-dotira (Rakel Sölvadóttir), izglītī-bas konsultāciju firmas „Skema” vadītāja, pirms tam daudzus gadus programmētāja. Ikdienā viņas izglītotie skolotāji jeb tre-neri dodas uz skolām un māca bērniem programmēt. Viņas veidotās mācību programmas ir balstītas uz pašas pieredzi un ilg-stošiem pētījumiem pedagoģijas un psiholoģijas jomā. Pati Rākele bērnībā esot pārdzīvojusi skolas radīto stresu, jo viņai bijušas dis-leksijas problēmas (disleksija ir smadzeņu attīstības un darbības īpatnība, kas nosaka to, ka da-ļai cilvēku ir grūti apgūt lasīt un rakstīt prasmi neatkarīgi no tā, ka viņiem ir pilnvērtīgs intelekts). Arī dēlam bijusi disleksija. Tas pamudinājis Rākeli meklēt risi-nājumu, kā šādiem bērniem pa-līdzēt. Ir izstrādāti īpaši mācību materiāli bērniem ar mācīšanās traucējumiem, bērniem ar autis-mu, kā arī pedagogiem. Rākeles

birojā ir īpaši iekārtotas klases, kas ir aprīkotas ar speciāliem gal-diem un krēsliem, kas nodrošina maksimālu komfortu ikvienam bērnam.

Īpaša nozīme tiek pievērsta tam, lai programmēšanas noza-rei piesaistītu meiteņu uzmanību. Tiek veidotas grupas tikai meite-nēm, izstrādāti viņām piemēro-ti mācību materiāli, jo meiteņu intereses konkrētā vecumposmā atšķiras no zēnu interesēm. Tiek organizēta programmēšanas ap-mācība arī vecākiem, lai viņi sa-prastu, ko bērni dara, lai varētu vairāk laika pavadīt kopā ar savu bērnu un sarunātos ar viņu.

Pēc Rākeles domām, vislabākā vide, kurā sākt mācīt program-mēšanu, ir „Kodu Game Lab”, tā-pēc ka tā ir intuitīva un lietotājam draudzīga. Šo programmēšanas vidi skolās māca 7–9 gadus ve-ciem bērniem. Programmā „Ali-ce” jau ir jāprot arī lasīt, tā vairāk līdzinās vispārējam priekšstatam par programmēšanu, tāpēc to ap-gūst 10–12 gadus veci bērni.

Mācību laikā man ir iespē-ja piedalīties Islandes inovatīvo bērnu konkursa darbnīcās un jaunapgūtās programmēšanas prasmes lietot praksē, palīdzot bērniem realizēt savas idejas. Man ir patiess prieks vērot bērnu domu radošumu ne tikai mobilo lietotņu programmēšanā, bet arī gluži praktisku lietu (skriešanas apavu, velosipēda) uzlabošanā.

Šogad esmu apmeklējusi vēl vienus programmas „Erasmus+” skolotāju tālākizglītības kursus „Robotika izglītībā sociālās at-stumtības mazināšanai skolā” Atēnās (Grieķija), kur skolotājus mācīja speciālisti no Itālijas un Grieķijas augstskolām. Mācību galvenais uzsvars tika likts tieši uz robotiku kā līdzekli, lai moti-vētu jauniešus turpināt mācīties un nepamest skolu. Šī problēma pastāv ne tikai Latvijā, bet visā Eiropā.

Eiropas Savienības valstīs ir izstrādāta kopīga stratēģija „Ino-

vāciju savienība”, kas norāda uz nepieciešamību veidot inovāci-jām draudzīgu vidi, lai lieliskās idejas būtu vieglāk realizēt dzīvē un tas veicinātu gan ekonomis-ko izaugsmi, gan nodarbinātību. Šajā stratēģijā viens no inovāciju virzības pamatelementiem ir iz-cilība izglītībā un prasmju attīs-tība, vienlaikus secinot, ka skolās esošās tehnoloģijas neatbalsta 21. gadsimtam nepieciešamo mā-cību prasmju apguvi, norādot, ka nākotnes novatoru un pētnieku prasmes ir jāveido jau kopš agrī-nā skolas vecuma, iekļaujot ne ti-kai zinātņu pamatus, bet arī attīs-tot kritisko domāšanu, problēm-risināšanu, radošumu, komandu darba prasmes un komunikācijas prasmes.

Robotika, tieši tāpat kā pro-grammēšana, veicina darboša-nos caur eksperimentēšanu, liek domāt radoši, attīsta sadarbības, problēmrisināšanas un komuni-kācijas prasmes, jo darbs norisi-nās grupās. Pētījumos ir pierā-dīts, ka robotika izglītībā kopā ar atbilstīgām mācīšanās metodēm rada labvēlīgu un pievilcīgu mā-cību vidi, kas uztur skolēnu in-teresi un paaugstina mācīšanās motivāciju. Ja skolēnam neveicas matemātikas un dabaszinību ap-guve, to var mēģināt atrisināt ar robotikas palīdzību, ļaujot pašam eksperimentēt un nonākt pie li-kumsakarībām. Robotiku var uz-skatīt par praktisko mācīšanos, jo skolēns mācās sev atbilstīgā tem-pā, eksperimentē, meklē risināju-mus reālām dzīves problēmām.

Šajos tālākizglītības kursos pie-dāvātās metodikas pamatā ir dar-ba forma, ka skolēnam tiek dots uzdevums, kas ir jāveic robotam. Tas, kā un ko darīs skolēns, ir viņa paša rokās. Piemēram, viens no uzdevumiem ir veidot robota vadītu vilcieniņu atrakciju parkā, kurā ir n staciju. Attālums starp stacijām ir vienāds. Vilcieniņš brauc no vienas stacijas uz nā-kamo ar konkrētu ātrumu, katrā stacijā apstājas, tad dodas tālāk.

Nonākot maršruta galapunktā, tas stāv ilgāku laiku un tad atpa-kaļgaitā dodas uz sākumpunktu. Kad skolēns uzdevumu ir veicis, tiek dots nedaudz sarežģītāks. Tā-dējādi rezultātā katrs piedāvātais risinājums ir unikāls. Darba gaitā skolēns iepazīstas ar īsu teorētis-ku materiālu; ja ir nepieciešams, veic aprēķinus, salīdzina mērīju-mus. Šī mācību metode liek sko-lēnam būt aktīvam dalībniekam, ļauj viņam pašam kontrolēt savus sasniegumus.

Pēc atgriešanās no kursiem apgūto mācību metodi izmēģi-nāju darbā ar saviem skolēniem. Jauniešu aizrautība mani pār-steidza, izveidojās pat sacensība starp darba grupām – kura ātrāk paveiks uzdevumu. Risinājumi tika salīdzināti, raisījās diskusijas, kurš no piedāvājumiem ir labāks un kāpēc. Patiesībā fizikas zinā-šanas tika apgūtas ātri un viegli. Kā atzina paši jaunieši – tagad viņi redzēja praktisku lietojumu neskaitāmajiem fizikas stundās risinātajiem uzdevumiem. Šādu mācību materiālu izveide prasa daudz laika, bet tas nav jādara katram pašam individuāli, nav jāizgudro velosipēds no jauna, ir jāpārņem labā Eiropas pieredze un jāintegrē mūsu skolās.

Arī Latvijas Universitātes Pe-dagoģijas, psiholoģijas un māk-

slas fakultāte ir iesaistījusies pro-grammas „Erasmus+” projektā, kurā izstrādā un aprobē roboti-kas mācību materiālus skolām, lai samazinātu mācību pameša-nas risku.

Un ne jau nejauši programmē-šana un robotika ir kļuvušas tik populāras tieši tagad. Ir augusi sabiedrības izpratne par to, ka programmēšanas prasmes nākot-nē būs īpaši nozīmīgas. Faktu ie-mācīšanās digitālā laikmeta bēr-niem pasaulē, kur internetā var atrast atbildi gandrīz uz ikvienu jautājumu, nebūs svarīga. Ja vē-lamies, lai bērns domā un rada, lai viņš prot savas idejas realizēt, tad viņš ir jāiedrošina mācīties programmēt. Tas dos bērnam pašpārliecību, ka viņš var būt gan dizainers, gan celtnieks.

Iedvesmas pilna esmu atgrie-zusies mājās, ir tik daudz domu un ieceru, ko nākotnē vēlētos realizēt. Vispirms jau – pastāstīt pārējiem kolēģiem skolotājiem un aizraut viņus ar domu, ka programmēšana NAV tikai infor-mātikas skolotāja lauciņš, bet gan vienlaikus fizikas, ģeogrāfijas, di-zaina, literatūras stunda un, vi-siem sadarbojoties, mēs varam mācību procesu veidot jēgpilnu, sniedzot šodienas skolēniem nā-kotnei nepieciešamās zināšanas un prasmes.

inga saVickaik

Ja vēlamies, lai bērns domā un rada, viņš ir jāiedrošina mācīties programmēt

FOTO: Inga Savickaprogrammas „erasmus+” skolotāju tālākizglītības kursu „robotika izglītībā sociālās atstumtības mazināšanai skolā” atēnās dalībnieki un pasniedzēji no grieķijas un itālijas augstskolām.

FOTO: Inga Savickazēns aizrautīgi darbojas radošās programmēšanas nodarbībā.

2016. gada 18. augusts www.izglitiba-kultura.lv 13diasPorā

Vairākus gadus pēc kārtas jū-lija nogalē diasporas nedēļas no-gales skolu skolotāji tiekas kādā no skaistākajām Latvijas vietām, lai piedalītos tālākizglītības kur-sos, ko organizē Latviešu valodas aģentūra (LVA). Šis gads nebija iz-ņēmums – 26.–28. jūlijā diasporas skolu pedagogi mācījās, dibināja kontaktus un baudīja dzīvi Rēzek-nes novada „Ezermalā” – Rāznas ezera krastā. Kā kursu noslēgumā atzina vairākas skolotājas, šogad tie esot bijuši patiesi izcili gan dzīves-gudro lektoru priekšlasījumu, gan meistarklašu dēļ, nemaz nerunājot par dziedāšanu, dančiem un vaka-rēšanu īsti latgaliskā garā.

Kursos piedalījās 50 diasporas nedēļas nogales skolu skolotāji un ārvalstu augstskolu docētāji, pārstāvot Eiropu, ASV, Kanādu, Austrāliju un Krieviju. Tā kā ār-valstu augstskolu mācībspēks šajos kursos piedalījās pirmo-reiz (iepriekšējos gados tos rī-koja tikai nedēļas nogales skolu pārstāvjiem), kursu organizētāji docētājiem bija sagatavojuši at-sevišķu, speciāli viņu vajadzībām pielāgotu programmu.

„esiet laimīgi!”Ar tik vienkāršiem, bet sirsnī-

giem vārdiem klātesošos uzru-nāja LVA Izglītības daļas vadītāja direktora vietniece Dace Dalbiņa. Laimīgs ir tāds cilvēks, kurš strā-dā sirdij tuvu darbu – sirdsdarbu. Diasporas skolu skolotāju darbs, kas lielā daļā gadījumu tiek veikts brīvprātīgi, tikai pēc gadiem saņe-mot pateicības vārdus no audzēk-ņiem un viņu vecākiem, tāds arī ir. Lai pildītu skolotāja pienākumus, nenovērtējama loma ir motivāci-jai. LVA direktors Jānis Valdmanis atgādināja, ka Vaira Vīķe-Freiber-ga jau 1972. gadā uzrunā Vispa-saules latviešu jaunatnes kongresā tika pievērsusies motivācijas jautā-jumam, jo tā ir galvenais dzinulis gan skolotājam, gan audzēknim: „Kamēr jūs būsiet un strādāsiet tur, kur esat, tikmēr latviskā izglī-tība pastāvēs. Motivētu skolotāju neaizstās ne visskaistākā latviešu valodas mācību grāmata, ne vis-

perfektākais tehnoloģiskais rīks.”J. Valdmaņa paustajam pievie-

nojās Ārlietu ministrijas speciālo uzdevumu vēstnieks diasporas jautājumos Pēteris Kārlis Elferts, piebilstot: „Latvietības saglabāšanā būtisks ķēdes posms ir skola. Pat dzīvojot ārpus Latvijas jauktā ģi-menē, bērni izaug par latviešiem, ja vien vecāki ievēro konsekvences.” Vēstnieks pateicās skolotājiem par viņu ieguldījumu diasporas jaunat-nes audzināšanā un latviskuma uz-turēšanā, kā arī aicināja veidot jau-niešu organizācijas. „Skola ir viens ķēdes posms, bet otrs posms ir no-metnes. Tajās piedzīvoto bērni at-ceras līdz pat Ziemassvētkiem, bet no jaunā gada ar nepacietību sāk gaidīt nākamo nometni,” uzrunas noslēgumā atgādināja P. K. Elferts.

uzlādēt baterijas visam mācību gadamLai uzzinātu pašu diasporas

skolu pārstāvju viedokli par kur-siem, uzrunāju vairākas skolotājas. Tā kā šogad visplašāk bija pārstā-vēta Īrija, iztaujāju Latviešu biedrī-bas Īrijā (LBĪ) skolu pārstāves, bet ne tikai viņas.

LBĪ Mūzikas studijas–sko-las „Mazais letiņš” vadītāja LBĪ priekšsēdētāja Inguna Grietiņa saka: „Kursi dod fantastiski radošu iedvesmu visam mācību gadam. Tā ir gan zināšanu atkārtošana, gan inovatīvu metožu, materiālu apgū-

šana. Mēs savā skolā izmantojam integrēto mācību metodi, kas ietver latviešu valodu, mūziku, latviskās tradīcijas, mūzikas instrumentu spēles pamatus, dejas, vēsturi un ģeogrāfiju. Arī kursu vakara kultū-ras programma ir liels dalībnieku ieguvums, jo dod iespēju turpmā-kai sadarbībai ar māksliniekiem. Tādējādi pie mums ir atceļojuši jau vairāki projekti, veicinot diasporas sadarbību ar māksliniekiem Latvi-jā un priecējot mūsu jauno paau-dzi, skolotājus, vecākus un vietējo sabiedrību. Viena no svarīgākajām kursu daļām ir sarunas, kad sko-lotāji no visas pasaules var dalīties pieredzē un pārliecināties, ka mēs, būdami katrs savā valstī, neesam vienīgie brīvprātīgie šā darba vei-cēji. Mūsu ir ļoti daudz, un mēs darām svētīgu darbu – audzinām jauno paaudzi latviskā garā. 10 LBĪ skolās kopā mācās 292 bērni un brīvprātīgo darbu veic 53 skolotāji un viņu palīgi.

Es pati kursos piedalos kopš 2011. gada, izņemot 2014. gadu; esmu stāstījusi arī savu pieredzi, vadot darba grupas. Arī citi LBĪ skolu skolotāji regulāri apmeklē gan LVA, gan citus diasporas sko-lotāju seminārus un kursus.”

LBĪ Navanas latviešu bērnu un jauniešu apvienības „Impulss” pār-zine skolotāja Inga Zvirgzdiņa stās-ta: „LVA skolotāju vasaras kursos piedalos pirmo reizi. LBĪ Navanas latviešu bērnu un jauniešu apvienī-bas „Impulss” skolotājas iepriekš ir apmeklējušas dažādus kursus dia-sporas pedagogiem gan Bredfordā, gan Īrijā, tomēr Latvijā šie ir pirmie apmeklētie kursi. Viens no iemes-liem, kāpēc izlēmu piedalīties, ir pozitīvās atsauksmes no maniem Īrijas latviešu skolu kolēģiem. Viņi LVA kursos ir guvuši daudz jaunu zināšanu, saņēmuši informāciju par jaunākajām tendencēm darbā ar bērniem diasporas skolās, ie-pazinušies ar kolēģiem no citām

Eiropas latviešu diasporas skolām un, protams, guvuši pieredzi, ko izmantot skolas darbā.

Runājot par apvienību „Im-pulss”, varu pastāstīt, ka mūsu skolā latviešu valodu pasniedz skolotāja Marita Levica, kura izmanto da-žādas valodas apguves metodes. Darbs norit gan grupās, gan pa pāriem. Bērni uzdod jautājumus un meklē atbildes, risina krustvār-du mīklas, izdomā stāstu turpinā-jumus, diskutē un raksta diktātus, spēlē burtu spēles, atveido vārdus „Mēmajā šovā” un iet rotaļās. Or-ganizējam arī mācību braucienus. Pagājušajā gadā skolu apmeklēja 25 bērni.”

LBĪ Latviešu nedēļas nogales skolas „Saulgriezīte” vadītāja Ilze Barkus uzsver: „Atšķirībā no ko-lēģes LVA rīkotajos skolotāju kur-sos nepiedalos pirmo reizi. Kopš 2014. gada regulāri esmu apmek-lējusi kursus gan Bredfordā, gan vairākās vietās Latvijā – Jumurdā, Talsu novadā un šogad Latgalē, turklāt gandrīz vienmēr no manis pārstāvētās skolas kursos pieda-lās arī citas skolotājas. Šogad LVA kursus apmeklējam kopā ar kolēģi Zaigu Korkoranu (Corcoran).

Stimulu piedalīties rada iespēja apgūt jaunas zināšanas, lai vēl kva-litatīvāk un interesantāk vadītu no-darbības un arī skolu, taču vissva-rīgākais ir uzlādēt baterijas, kas ne-noliedzami izdeg mums visiem… Man šie kursi dod ļoti daudz. Tās ir pozitīvas emocijas, jaunas idejas, citu pieredze, pleca izjūta, ka neesi viens, arī jaunas iepazīšanās.

Skolā izmantojam visdažādākās metodes. Patiesībā jau katrs sko-lotājs ienes savu stilu un metodes. Mācot latviešu valodu, pamatā ir LVA mācību materiāli: gan grāma-tu un darba burtnīcu veidā, gan tīmeklī pieejamie. Esam noorga-nizējuši arī pasaku klasīti jeb mazo bērnu muzikālo studiju. Nākamajā mācību gadā plānojam mācīt deju soļus, ritmus un danču pamatele-mentus, kas būs papildinājums dziedāšanai. Rīkojam ekskursijas un citus pasākumus gan skolas zālē, gan brīvā dabā. Pagājušajā mācī-bu gadā „Saulgriezīti” apmeklēja 50 audzēkņu 2–14 gadu vecumā.”

kursos gūtās zināšanas kā ieroču noliktavaInteresants, neparasts vie-

doklis par diasporas nedēļas

nogales skolu skolotāju kursiem ir Milānas Latviešu skolas vadī-tājai Vitai Začestai, kura tajos piedalās otro gadu. Iepriekšē-jais darba cēliens viņai esot bi-jis īpašs – tas Milānas Latviešu skolai bija pirmais mācību gads. Tādēļ par iespēju kopā ar vēl pā-ris skolotājām apmeklēt kursus, pirms tika nodibināta mācību iestāde, V. Začesta ir ļoti pateicī-ga. „Atceroties pagājušās vasaras mācības, ir jāatzīst, ka viss šķita pilnīgi jauns. Mani vadīja vēlme apgūt citu skolu pieredzi, turklāt par kursiem biju dzirdējusi labas atsauksmes no vairākām skolotā-jām,” viņa stāsta. „Šogad vēlējos piedalīties un mudināju to darīt arī kolēģes, jo augstu vērtēju gan jaunās zināšanas, gan iespējas pārrunāt dažādus sasāpējušus jautājumus un salīdzināt risinā-jumus, gan iedvesmu turpmāka-jam darbam, ko guvu, piedaloties kursos, pagājušajā vasarā. LVA kursi ir kā bagātīga ieroču no-liktava – tie dod simtiem jaunu ideju, paņēmienu, triku, turklāt ne tikai darbā ar skolēniem, bet arī ar vecākiem; stiprina morāli un fiziski, dod pārliecību, ka tas, ko darām, ir vērtīgi un ka grūtī-bas, ar kurām sastopamies, nav jaunas un nepārvaramas.”

Milānas Latviešu skolas vadītāja pastāstīja, ka ikdienas darbā pe-dagogi izmanto integrēto valodas apguves pieeju. Atsevišķo mācību priekšmetu temati tiek iekļauti vi-sās nodarbībās ar mērķi labāk ap-gūt un nostiprināt latviešu valodu.

„Katra nodarbība ir piesaistīta kādam Saules gada kalendāra no-tikumam, iepazīstinot bērnus ar folkloru un tradīcijām. Liela loma ir atvēlēta valodas apguvei ar mūzi-kas palīdzību: katrā nodarbībā bēr-ni dzied un iet rotaļās. Mazākajiem daudz darbiņu ir ar rokām – saistī-bā ar izvēlēto stundas tematu viņi zīmē, līmē, veido utt. Izmantojam gan skolotāju gatavotus audio un video materiālus, gan LVA darba lapas, lasāmgrāmatas un video,” stāsta pedagoģe.

Pirmajā mācību gadā Milānas Latviešu skolu sāka apmeklēt 20 audzēkņu, taču, tā kā daži mai-nīja dzīvesvietu, tostarp divi bērni pārcēlās uz Latviju, skolas gadu pa-beidza 15 bērni 3–18 gadu vecumā. „Mums vēl ir arī pavisam maziņie, bet viņi darbojas kopā ar mam-mām,” uzsver V. Začesta.

Darbs un līksmība diasporas nedēļas nogales skolotāju kursos

Lāsma gaiTniEcEik

FOTO: Lāsma Gaitniecekatra tikšanās lVa kursos diasporas skolu skolotājiem ir kā lieli svētki. šis gads nebija izņēmums. pirmajā kursu dienā rēzeknes novada „ezermalā”.

FOTO

: no

Ingu

nas G

rietiņ

as p

erso

nisk

ā ar

hīva

FOTO

: no

Inga

s Zvi

rgzd

iņas

per

soni

skā

arhī

va

FOTO

: no

Ilzes

Bar

kus p

erso

nisk

ā ar

hīva

FOTO: Lāsma Gaitniece

ārlietu ministrijas speciālo uz-devumu vēstnieks diasporas jau-tājumos pēteris kārlis elferts no visas sirds pateicās diasporas sko-lu skolotājiem par ļoti svarīgo un atbildīgo darbu, ko viņi veic, vis-biežāk brīvprātīgi.

FOTO

: no

Vita

s Zač

esta

s per

soni

skā

arhī

va


Pirms atvaļinājuma, vēl 16. jū-nijā, skolotājiem un citiem inte-resentiem bija iespēja tikties ar grāmatas „21 diena pretī dzīves-spēkam” autori Zelanu Montminī (Zelana Montminy) no ASV, lai se-mināra meistarklasēs uzzinātu, kā trenēt sevī spēju pārvarēt grūtības jeb iegūt dzīvesspēku.

Domāšana un ieradumiMeistarklases organizēja ideju

grupa „Radošuma pils”, un, kā atzina viens no tās pārstāvjiem uzņēmējs Jānis Ošlejs, dzīves-spēks ir prasme, ko spēj attīstīt jebkurš. Viņu esot ieinteresējušas Z. Montminī idejas, īpaši doma, ka visa pamatā ir ieradumi un spēja tos mainīt. Starptautiskās Kouču federācijas Latvijas noda-ļas prezidente Katrīna Ošleja kā svarīgāko uztvērusi jautājumus par jēgu: „Ja ir grūti saņemties kaut ko dzīvē mainīt, tad sev jā-jautā: kāpēc es to daru? Ja zina savu sapni, tad vieglāk sevi dis-ciplinēt, veidojas sava veida sīks-tums, vieglāk sevi motivēt kaut ko darīt.” Viņasprāt, grāmata ir kā ceļojums, kas atgādina, ka tas, ko cilvēks domā, ietekmē viņa emocijas un rīcību.

Arī „Radošuma pils” lektores Ilga Kušnere, Inese Zlaugotne un Kristīne Zaksa atklāja, viņu-

prāt, būtiskākās no Z. Montminī ieteiktajām idejām, tādas kā spē-ja pateikties, atrast aizstājēju, lai mainītu ne tik labus ieradumus, piemēram, nepārtraukti skatīties viedtālrunī, kā dzīvē atrast savu īsto vietu u. tml.

laimes pētnieceSemināra dalībniekus uzru-

nā arī grāmatas autore Zelana Montminī – trausla un skais-ta jauna sieviete. Psiholoģijas doktore atklāj, ka viņu jau kopš bērnības esot interesējusi cilvē-ku uzvedība, paticis viņus vērot. Kad sākusi studēt psiholoģiju, piedzīvojusi vilšanos, jo aicināta koncentrēties uz problēmām, uz to, kas cilvēkā ir nepareizs. Zela-na par savu mērķi izvirzījusi kon-centrēšanos uz pozitīvo, uz to, kas cilvēku dara stiprāku. „Kļu-vu par laimes pētnieci,” smaidot uzsver Z. Montminī un piebilst, ka pozitīvā domāšana psiholo-ģijas zinātnē ienāca tikai pirms 10–20 gadiem.

Autore esot secinājusi, ka sva-rīgākais esot nevis laimes meklē-jumi un pati laime, bet gan do-mas – kā par to domājam – un ceļi, kā līdz tai nonākam.

„Izpratne par laimi ar gadiem mainās, tā ir process, nevis gala-

mērķis. Pārāk liela koncentrēša-nās uz vēlmi būt laimīgam uzsver mūsu trūkumus, negatīvās puses, bet mazāk to, ko darīt. Parasti koncentrējamies uz to, ka sasnie-gumi mūs darīs laimīgus, bet tas ir nebeidzams aplis, kas neļauj izjust laimes brīžus. Laimes iz-jūtu sniedz vien tas, ko darām,” uzsver psiholoģijas doktore. Viņa ir pārliecinājusies, ka dzīvesspēks ir spēja atgūties pēc sliktas piere-dzes, dažādām traumām, jo cilvē-ki paši vairo stresu, to arvien uz-audzējot. „Pārāk daudz uztrauca-mies par to, kas slikts var notikt, nevis domājam, kā varam augt kā personības. Ciešanas rodas no tā, kā savas problēmas uztveram,” norāda Z. Montminī, uzsverot, ka ar cerīgākām domām mēs pa-līdzam arī savam ķermenim, un ar piemēriem skaidrojot, ka ar savu attieksmi var ietekmēt pat novecošanu.

Psiholoģijas doktore atgādina cilvēka bioloģisko uzbūvi – esam radīti sadarbībai, tādēļ ir jāatrod cilvēks, kam uzticēties, jāatrod cilvēku grupa, ar kuru pārspriest

neveiksmes, lai rastos jaunas ide-jas. Z. Montminī raksturo cilvē-kus, kuriem piemīt dzīvesspēks: viņi zina savas vērtības, spēj uz visu paskatīties no malas un pie-dot, netērē enerģiju sūdzoties, jo tā nerodas risinājums.

Pēc Z. Montminī domām, viens no nozīmīgākajiem fakto-riem, kā ieviest dzīvesspēku skolā, ir skolas vide, kurā izrāda rūpes un atbalstu. Skolotājam ir jārada pieejamības izjūta, viņam ir jāpie-mīt empātijas spējām, lai skolēni uzticētos. Bērnam ir jābūt vismaz vienam cilvēkam, ar kuru ir stabi-las attiecības, kuram viņš uzticas. „Smadzenes ciešo attiecību trūku-

mu uztver kā draudus, un ķerme-nis to uztver kā stresu, tādēļ ir ne-pieciešamas atbalstošas attiecības,” stāsta psiholoģijas doktore.

Semināra dalībnieki atgādi-na skolas sistēmu, kas ir balstīta mācību priekšmetu apguvē, un viešņai jautā, kā un vai var iemā-cīt būt dzīvesspējīgiem cilvēkiem, kuri var rīkoties utt.

Skolotājiem, viņasprāt, ir jā-parāda, ka viņi rūpējas par skolē-niem. Viens no veidiem ir doties kopējā piknikā, kas ļautu skolo-tāju uztvert kā daudzpusīgu cil-vēku, nevis robotu. Tad radīsies vēlme arī kopīgi mācīties.

„Taču ļoti būtiski ir ļaut bēr-niem piedzīvot arī problēmas un neveiksmes; nevis dot atbil-di, bet dot rīkus, ieteikt veidus, lai paši rastu risinājumu,” uzsver Z. Montminī. Ja skolotāji ir pā-rāk norūpējušies, lai bērni būtu laimīgi, un dara viņu vietā, tas diemžēl padara skolēnus arvien nespējīgākus.

„Dažādi izaicinājumi mūs baida, mēs tos cenšamies labāk pabīdīt malā, taču, ja tos pieņe-mam, tas dara mūs stiprākus,” atgādina Zelana. Viņa mudina skolotājus vairāk ieklausīties savā intuīcijā un atgādina, ka skolotāju rokās ir dots liels spēks un varbūt kādam bērnam skolotājs ir vienīgais cilvēks, kam viņš uzticas.

dzīvessPēks14

Kā atrast spēku sasniegt savu potenciālu

Parasti koncentrējamies

uz to, ka sasniegumi mūs darīs laimīgus, bet tas ir nebeidzams aplis, kas neļauj izjust laimes brīžus. Laimes izjūtu sniedz vien tas, ko darām.

Pārāk daudz uztraucamies

par to, kas slikts var notikt, nevis domājam, kā varam augt kā personības. Ciešanas rodas no tā, kā savas problēmas uztveram.

Skolotājam ir jārada

pieejamības izjūta, viņam ir jāpiemīt empātijas spējām, lai skolēni uzticētos. Bērnam ir jābūt vismaz vienam cilvēkam, ar kuru ir stabilas attiecības, kuram viņš uzticas.

Viens no nozīmīgākajiem

faktoriem, kā ieviest dzīvesspēku skolā, ir skolas vide, kurā izrāda rūpes un atbalstu.

iLzE BRinkmanEik

Mālpils novads vēstures griežos

Latvijas Universitātes Akadē-miskajā bibliotēkā 16. augustā notika rakstu krājuma „Kultūr-vēstures avoti un Mālpils no-vads” atvēršanas svētki, kuri par spīti lietainajam laikam pulcinā-ja kuplu skaitu Latvijas vēstures

un kultūras pētnieku, etnogrāfu, valodnieku. Šī grāmata ir septī-tā sērijā „Letonikas bibliotēka”. Krājums ir tapis ar Mālpils nova-da domes un Valsts kultūrkapi-tāla fonda finansiālu atbalstu un sadarbībā ar apgādu „Zinātne”.

Krājumu sakārtoja, autoru tekstus rediģēja un papildināja Mālpilī dzīvojošā kultūrvēstur-niece Dr. art. Ieva Pauloviča. Krājuma zinātniskais redaktors – akadēmiķis Saulvedis Cimer-manis, literārā redaktore – Ieva Jansone, mākslinieks – Andris Nikolajevs. Oskara Stalidzāna makets. Tas ir iespiests tipogrāfi-jā „Dardedze hologrāfija”. Skaists cieto vāku sējums. 430 lappušu.

Rakstu krājuma sākums bija zinātniskā konference „Mālpils novada kultūrvēstures jautāju-

mi” 2013. gada 29. augustā.Pateicoties S. Cimermanim,

krājuma eksemplārs manās ro-kās nonāca pirms tā sabiedriskās atklāšanas. Sāku ar satura un personu rādītājiem. Nopriecā-jos, ka ziņās par autoriem varēju noskaidrot, kas kurš ir, par tiem autoriem, kuru uzvārdi bija sve-ši. Atkrita meklēšana tīmeklī. Vairāku lietus dienu brīvo laiku veltīju šā krājuma lasīšanai hro-noloģiskā secībā. Nenožēloju. Ritvara Rituma stāstā par ar-heoloģijas pieminekļiem Mālpils novadā atradu interesantu man nezināmu faktu par to, ka starp 1207. un 1209. gadu Zobenbrā-ļu ordeņa mestrs Venno Mālpi-lī piešķīra lēni lībiešu kungam Maneģintam kopā ar viņa brā-ļiem. Tas ir apstiprinājums vecai

atziņai par to, ka visos laikos ie-karotajās zemēs, izņemot sovje-tizācijas skartās, iekārtu būtība nemainījās. Arī Latvijā vietējā aristokrātija saglabāja privilē-ģijas. Māras Grudules rakstītais par Suntažu mācītāja Salomona Guberta racionālas saimnieko-šanas rokasgrāmatu, kura tika izdota Rīgā 1645. gadā, man bija atklājums. I. Paulovičas pētījumā ir veiksmīgi atspēkots mīts par ļauno Vidzemes landrātu Gusta-vu Vilhelmu fon Taubi. Krājuma veiksme ir vācu muižnieku ko-pas un latviešu ārstu Lūkinu di-nastijas, Skulmju dzimtas, pro-fesoru Augusta Ķešāna un Jāņa Lielmeža dzīvesstāsti. Te vieni augstā godā un krīt, te citi ceļas un aiziet. Lasot Māras Ārentes rakstu par mākslas klātesamību

un pieejamību mūsdienu Mālpils novadā, apstiprinās zināmais, ka tā pilnveido konkrēto dzīves tel-pu un stimulē tās ekonomisko attīstību.

Piekrītu krājuma ievaddaļā „Ceļa vārdi grāmatai” Latvijas Zinātņu akadēmijas preziden-ta Ojāra Spārīša rakstītajam, ka akadēmiķi Dace Markus, S. Ci-mermanis un viņu domubiedri par īsta kultūrvēsturnieka darba metodi atzīst oriģinālo avotu stu-dijas, to kritisku analīzi, lai varē-tu veidot iespējami pilnīgāku ob-jektīvu priekšstatu par pagājību.

Nobeigumā gribu ieteikt at-vērt un lasīt šo uz pirmavotiem balstīto grāmatu visiem, kas grib bagātināt sevi ar jaunām atziņām par mūsu mīļo Latviju un tās no-vadiem laiku griežos.

andRis BēRziņŠik

2016. gada 18. augusts www.izglitiba-kultura.lv afiša / reklāMa 15

Skolotāja dienasgrāmata 2016/2017

izdota „skolotāja miera, saskaņas un darba dienasgrāmata 2016/2017”. Dienasgrāmata ir veidota kā krāsojamā mandalu un afirmāciju grāmata pozitīvākai skolas vides uztverei un tera-peitiskiem uzmundrinājumiem – kaspara bikšes autordarbs.

pasūtināt: [email protected]īkāk: www.pedagogs.lv

16. augustā – 24. oktobrīRīgas izglītības un informa-

tīvi metodiskajā centrā Kaņiera ielā 15 Rīgā notiks profesionālās pilnveides kursi „Stundu vēroša-na skolotāju profesionālās dar-bības un sadarbības pilnveidei” (16 stundu) skolu direktoriem un vietniekiem, metodisko komisiju vadītājiem.

22. augustāLatvijas Tiesnešu mācību cen-

tra zālē Mārstaļu ielā 19 Rīgā plkst. 10.00 notiks seminārs „Rūpnieciskā īpašuma aizsar-dzība” sociālo zinību metodisko apvienību (MA) vadītājiem.

22. un 23. augustāRīgas izglītības un informa-

tīvi metodiskajā centrā Kaņiera ielā 15 Rīgā notiks kursi „Sko-lēnu mācību sasniegumu vērtē-šana un pārbaudes darbu veido-šana 8.–9. klasē latviešu kā otrās valodas stundās” (A; 12 stundu) latviešu valodas (mazākum-tautību izglītības programmu), latviešu valodas un literatūras skolotājiem, kuri ir latviešu kā otrās valodas skolotāji. Kursu programma ir paredzēta skolo-tājiem, kuri strādā 8.–9. klasēs un vēlas pilnveidot pieredzi sko-lēnu sasniegumu vērtēšanā un pārbaudes darbu izstrādē latvie-šu kā otrās valodas stundām.

23.–28. augustāVISC Strūgu ielā 4 Rīgā no-

tiks profesionālās kompetences pilnveides kursi skolu teātru re-žisoriem.

24. augustāLatvijas Nacionālajā mākslas

muzejā K. Valdemāra ielā 10 Rīgā plkst. 10.00 notiks seminārs „Kul-tūra, izglītība, sadarbība” pilsētu un novadu izglītības pārvalžu pirmsskolas izglītības speciālis-tiem un sākumizglītības skolotā-jiem MA vadītājiem. Pieteikties līdz 22. augustam ne vairāk kā di-viem pārstāvjiem no pašvaldības: [email protected].

24.–26. augustāDzērbenē notiks folkloras sko-

lotāju pasākums „Vasaras skola 2016” Vidzemes, Latgales un Sē-lijas pedagogiem.

12.–19. augustāKrievijā, Kazaņā, notiks

28. starptautiskā informātikas olimpiāde.

16.–22. augustāĶīnā, Pekinā, notiks 13. starp-

tautiskā ģeogrāfijas olimpiāde.

18. un 25. augustāLatvijas Nacionālajā mākslas

muzejā K. Valdemāra ielā 10 Rīgā plkst. 15.00–17.00 notiks nodarbī-

Pieteikties pa tālruni: 28320454.sīkāk: pedagogs.lv

izglītības darbinieku 3 dienu nometne, kā arī kaspara

bikšes iedvesmojošāslekcijas skolotājiem,

izglītojamajiem un viņu vecākiem.

Mežaparkā 17.–19.08.

semiNāri, kursi ba „Es un māksla” pieaugušajiem un bērniem, sākot ar 10 gadu ve-cumu. Priekšzināšanas nav ne-pieciešamas, ir vajadzīga vēlēša-nās attīstīt sevi. Nodarbības vada māksliniece un muzejpedagoģe Baiba Sprance.

18. un 25. augustāLatvijas Dzelzceļa vēstures

muzejā Uzvaras bulvārī 2A Pār-daugavā Rīgā plkst. 10.00–20.00 notiks spēļu diena. Ceturtdienās, nākot uz Dzelzceļa muzeju, var izbaudīt ne tikai ekspozīciju, bet kopā ar savu ģimeni un drau-giem uzspēlēt tematiskas galda spēles. Piedāvājumā ir iekļautas tādas spēles kā „Ticket to ride: Europe” – spēle, kurā var pie-dalīties līdz pieciem spēlētājiem. Tā ļaus dalībniekiem izmēģināt spēkus dzelzceļu līniju būvniecī-bā pa visu Eiropu un noskaidrot, kurš ir visātrākais un viltīgākais dzelzceļnieks. Spēlējot „Game of Trains”, dalībniekiem būs jāspēj vilciena sastāva vagonus salikt pareizā secībā veiklāk par preti-niekiem. Maksimālais dalībnie-ku skaits – četri cilvēki. „Tokyo Train” ļaus spēlētājiem darboties komandās un apsteigt pretinie-kus, savstarpēji sarunājoties ti-kai nepazīstamā valodā. Šī spēle perfekti der lielākām grupām (līdz 12 cilvēkiem). Uz ceturtdie-nu spēļu vakariem ir jāpiesakās, zvanot uz tālruni 67232511 vai rakstot uz [email protected] vai [email protected].

20. augustāKinoteātrī „Splendid Palace”

Elizabetes ielā 61 notiks Rīgas Starptautiskā kinofestivāla (Riga IFF) programmas „Kids weekend” pasākums „Brokastis un animā-cijas īsfilmas bērniem”. Gatavo-joties bērnu filmu programmas „Kids weekend” norisei oktobrī, jaunie kinomīļi 20. augusta se-ansā gan varēs dzīvot līdzi labi pazīstamo „Avārijas brigādes” dalībnieku rosībai pie šķībā Pizas torņa, gan apgūt angļu alfabē-tu Indras Sproģes starptautiski godalgotajā filmiņā „Awesome Beetle’s Colors”, kuras skaņu celiņu ir iedziedājis Renārs Kau-pers. Taču īsfilmu seansa varoņi nebūs tikai vietējie – uz ekrāna rosīsies arī leļļu animācijā ie-dzīvināti personāži no Igaunijas un Norvēģijas. Viena no norvē-ģu īsfilmām ir tapusi Trumsē – vistālāk ziemeļos mītošajā ani-mācijas studijā pasaulē. Filmu programma ir veidota, Riga IFF sadarbojoties ar draugiem – Kris-tiansandas Starptautisko bērnu filmu festivālu (Kristiansand In-ternational Children’s Film Festi-val) Norvēģijā.

20. un 27. augustāLatvijas Nacionālajā mākslas

muzejā K. Valdemāra ielā 10 Rīgā plkst. 12.00–15.00 notiks nodarbī-ba „Es un māksla” pieaugušajiem un bērniem, sākot ar 10 gadu ve-cumu.

21. augustāRīgas Tehniskajā universitātē

notiks starptautiskā vasaras sko-la „A Journey Beyond the Tradi-tional Wooden Craft and Art”.

25. augustāDaugavpils Universitātē (DU)

notiks seminārs „Mediju pratī-bas stiprināšana izglītības pro-cesā – Baltijas valstu pieredze un zināšanas”, ko rīko Ziemeļu Ministru padomes biroji Latvi-jā, Lietuvā un Igaunijā sadarbībā ar Daugavpils pilsētas izglītības pārvaldi un DU. Seminārā tiek aicināti piedalīties pašvaldību, skolotāju tālākizglītības iestāžu, skolu pārstāvji un bibliotekāri. Semināram var pieteikties līdz 23. augustam elektroniski: http://ej.uz/am72.

SeptembrīLatvijas Universitātes (LU)

Botāniskajā dārzā otrdienās plkst. 15.00–17.00 sadarbībā ar Rīgas Dabaszinību skolu no-tiks bērnu pulciņa „Ceļojums ar augiem” nodarbības. Pulciņa mērķis ir dot iespēju bērniem iepazīt Latvijas un pasaules augu daudzveidību, kā arī rosināt in-teresi par augu valsti un tās iz-pēti. Šogad pulciņā 1.–4. klases skolēni tiek aicināti iepazīt Lat-vijas dabu – purvus, mežus, pļa-vas, ezerus, upes un tur mītošos augus – kokus, sūnas, ķērpjus, puķes u. c. – gan nodarbībās LU Botāniskajā dārzā, gan arī re-gulārās ekskursijās ārpus dārza teritorijas. Tiks izmantota dārza ekspozīcija, lai iepazītu dažā-dās pasaules malās, arī tropos, tuksnešos u. c. eksotiskās vietās, sastopamus augus un ekosistē-mas, kurās tie mitinās. Vismaz reizi divos mēnešos ir paredzētas ekskursijas uz aizsargājamām dabas teritorijām. Pulciņu vadīs LU Botāniskā dārza komunikā-cijas eksperts bioloģijas maģistrs Valters Kinna. Pulciņu orga-nizē Rīgas Dabaszinību skola. Pieteikšanās, zvanot uz tālruni 28346153 vai rakstot e-pastu uz adresi [email protected]; vietu skaits ir ierobežots.

24. septembrīLiepājā notiks Kurzemes dze-

jas diena, kas pulcēs radošus kur-zemniekus – cilvēkus, kuri raksta dzeju, prozu, dzied un komponē dziesmas ar pašu radītiem tek-stiem. Dzejas dienas moto šogad veido Olafa Gūtmaņa dzejas rin-das „Caur Kurzemi kā caur sid-raba birzi…”, un tā noslēgs šāga-da dzejas dienu pasākumu ciklu Liepājā un iezīmēs O. Gūtmaņa atceres gada aizsākumu. Dzejas dienā interesenti tiek aicināti uz pasākumiem vairākās Liepājas vietās: Liepājas muzejā notiks Liepājas Universitātes (LiepU) Kurzemes Humanitārā institūta grāmatas „Kurzemes rakstnie-ku silueti” un Kurzemes autoru grāmatu ceļojošās izstādes „Bib-liobuss” atklāšana – „Bibliobusā” visas dienas garumā vienkopus varēs aplūkot Kurzemē izdotās jaunākās grāmatas un klausīties autorlasījumus; Liepājas Valsts 1. ģimnāzijā būs radošās rakstī-

šanas meistardarbnīcas, kuras vadīs literātes Jana Egle un Guna Roze, savukārt pēcpusdienā būs iespējams klausīties autoru dze-jas lasījumos (vienojošā tēma – jūra), kas vienlaikus notiks vai-rākās pilsētas vietās – Liepājas muzejā, POP / ROK skolā, „Tējas istabā”.

Kurzemes dzejas dienas laikā Liepājā ar starptautisku Latvijas un Lietuvas sadarbības pasāku-mu tiks atzīmēta arī Baltu vie-nības diena, tāpēc dzejniekiem būs iespēja apmeklēt amatnieku tirgu promenādē un baudīt pla-šu kultūras programmu, kurā ir

paredzētas gan deju kolektīvu un folkloras kopu uzstāšanās, gan filmu demonstrācijas. Kur-zemes dzejas dienas dalībnieki tiks aicināti piedalīties LiepU organizētajā pasākumā „Baltu lasījumi”, kurā uzmanība tiks pievērsta latviešu un lietuviešu dzejas tulkošanas jautājumiem. Dzejas dienas vakarā koncertzā-lē „Lielais dzintars” varēs klau-sīties O. Gūtmaņa dzejas lasīju-mus un skatīties tautisko tērpu parādi, bet noslēgumā Liepājas promenādē tiks iezīmēta nāka-mās Kurzemes dzejas dienas no-rise Ventspilī.

olimpiāDes

pasākumi


Krājumā „Vingrinājumu lapas ikdienas darbam latviešu valodas stundās 9.–12. klasei” piedāvātas 50 darba lapas, kurās izmantoti konkrēta rakstnieka kāda daiļdarba 4–7 teikumi; par tiem izveidoti daudzveidīgi uzdevumi fonētikā, morfoloģijā, sintaksē, leksikoloģijā, ortogrāfijā, interpunkcijā un radoši uzdevumi saziņā.

Krājumos „Diktāti latviešu valodā 5. un 6. klasei” un „Diktāti latviešu valodā 7.–9. klasei” apkopoti diktāti ar uzdevumiem, izlases diktāti, radošie diktāti un kontrol-diktāti. Diktātos izmantoti gan latviešu tautas pasaku, gan daiļliteratūras (mūsdienu un klasiskās literatūras) darbu fragmenti, gan arī populārzinātniski teksti.

16 grāMatu Plaukts

Kā uzrakstīt savu stāstu grāmatu?

„Uzraksti savu stāstu grāma-tu!” ir padomu grāmata jaunāko un pamatskolas klašu skolēniem par to, kā uzrakstīt savu stāstu.

Šī grāmata sniedz idejas dažā-du stāstu rakstīšanai, prasmīgi aizved jauno autoru stāstu rak-stīšanas noslēpumos, piedāvājot tukšas līnijas, kur rakstīt idejas topošajam stāstam un pēc tam uzrakstīt savus stāstus.

Grāmata atraktīvā un saprota-mā veidā rosina izprast, ko nozīmē uzrakstīt trāpīgu stāsta virsrakstu, izvēlēties stāsta varoņus, darbības vietu un aprakstāmos notikumus, kā strādāt ar valodu, izvēloties vis-precīzākos vārdus kādas parādī-bas nosaukšanai un aprakstīšanai. Topošais rakstītājs var iepazīties

ar stāsta kalnu jeb kompozīcijas pamatelementiem un citām rak-stīšanai svarīgām gudrībām.

Kad bērns ir apguvis rakstī-šanas visdažādākās nianses, viņš savā stāstu grāmatā var uzrakstīt dažāda žanra stāstus: pasakas, de-tektīvstāstus, īsus stāstiņus, stāstu filmas uzņemšanai u. c.

Šī grāmatiņa būs noderīga gan latviešu valodas stundās, gan indi-viduālai rakstīšanai, ja jūsu bērns interesējas par rakstīšanas noslē-pumiem. Tā ir lielisks palīgs bērna fantāzijas, valodas un rakstītpras-mes attīstīšanai.

Apgāda „Zvaigzne ABC” izdevumi 2016. gada JŪLIJĀV. Golubova u. c. Raibā pasaule. 2. klase. Latviešu valoda, 1. Mācību grāmataV. Golubova u. c. Raibā pasaule. 2. klase. Latviešu valodas burtnīca, 1I. Karpenko. Diktāti latviešu valodā 5. un 6. klaseiI. Karpenko. Diktāti latviešu valodā 7.–9. klasei Aut. kol. Pasaules vēsture pamatskolai, 4. Mācību grāmataAut. kol. Pasaules vēsture pamatskolai, 4. Darba burtnīca S. Januma. Matemātika 7. klasei. Skolotāja grāmataL. Jonkuse. Vingrinājumu lapas ikdienas darbam latviešu valodas stundās 9.–12. klašu skolēniemF. S. Ficdžeralds. Lieliskais Getsbijs. Teksts angļu un latviešu valodāZ. Freids. Kultūra un sabiedrība, IZ. Freids. Kultūra un sabiedrība, IIItāļu-latviešu, latviešu-itāļu kabatas vārdnīcaE. Gulbe, L. Lošina. Koko un Riko krāsojamie piedzīvojumiJautrie kaķēni. Krāsosim!Jautrie kucēni. Krāsosim!Dzīvnieciņi. Uzlīmju mozaīkasRosība sētā. Skanošā grāmataPasakas un mīklas. 4–6 gadi. Pirmā lasāmgrāmataH. Brosa, K. Rennsa. Labākās draudzenes. Sērija „Viegli lasīt”H. Brosa, K. Rennsa. Labākais draugs. Sērija „Viegli lasīt”Dž. Stiltons. Uzmanību, sniega cilvēks!L. Čailda. Klerisa Bīna, tikai neskaties!K. Ridels. Ada un stindzinošā skateL. M. Montgomerija. Anna no EivonlijasĒ. Hantere. Klanu kaķiUzraksti savu stāstu grāmatu! Idejas tēliem un vēstījumamIzzini planētu Zeme. Vairāk nekā 80 atverami lodziņiV. Kaijaks. Enijas bize. Sērija „Likteņa līdumnieki”. Romāns (atkārtots)V. Kaijaks. Mantinieki. Sērija „Likteņa līdumnieki”. RomānsV. Kaijaks. Zem Marsa debesīm. Sērija „Likteņa līdumnieki”. RomānsV. Kaijaks. Nārbuļu dēli. Sērija „Likteņa līdumnieki”. RomānsL. Nemiera. Sofijas noslēpums. RomānsR. Ingrems. Bīstamā patiesība. RomānsD. Judina. Trīs klikšķi līdz laimei. Sērija „Izmeklē Anna Elizabete”. RomānsI. Eņģele. Solo vijolei un termometram. RomānsDž. Grīns. Katrīna pēc Katrīnas. Jauniešu romānsA. Toda. After. Jauniešu romānsG. Formena. Ja es palieku. Jauniešu romānsDž. Osvalds. Dvēseles grāmata. RomānsK. Teilore. Daringemhola. Lēmums. 2. grāmata. RomānsR. Džordans. Pasaules acs. RomānsR. Naita. Atruna. RomānsG. Kūpere. Homēra odiseja. RomānsK. Forde. Franču dēka. RomānsSak. A. Strazda. Piecreiz pieci prātvēderi. Kā runā mūsu mazie gudriniekiZ. Montminī. 21 diena pretī dzīvesspēkam. Kā pārvarēt ikdienas spriedzi…Dž. Frīls, L. Frīla. Pieaugušie bērni. Disfunkcionālo ģimeņu noslēpumiDž. Dž. Smita. 10 dienu attīrīšanās kurss ar zaļajiem smūtijiemE. Bones. Ceļojums mākslas pasaulē. Krāsas un rakstiMūsu bērniņš. Albums

izDeVumi

Brīnišķīga atpūta vasarā, lasot romānu „Lieliskais Getsbijs”

Lasi romāna „Lieliskais Gets-bijs” adaptēto versiju angļu va-

lodā! Ja kaut ko nesaproti, tev palīdzēs pretējā lappusē sniegtais Lilijas Berzinskas tulkojums lat-viešu valodā. Šis ir ideāls veids, kā mācīties angļu valodu un ie-pazīt amerikāņu literatūras klasi-ku. Grāmata cilvēkiem ar vidēju angļu valodas zināšanu līmeni palīdzēs izprast tekstu un uzlabot angļu valodas zināšanas.

„Lieliskais Getsbijs” ir Frānsi-sa Skota Ficdžeralda slavenākais darbs. Notikumi risinās divdesmi-to gadu Ņujorkā, kad ekonomis-kais uzplaukums ir izraisījis mo-

rāles vērtību pagrimumu. Džejs Getsbijs, cenšoties iekarot mīļoto meiteni, iekļūst augstākajā sabied-rībā, kļūdams populārs, pateico-ties bagātībai un noslēpumiem, kuri virmo ap viņu. Tomēr savas atšķirīgās vērtību izpratnes dēļ viņš nejūtas piederīgs šai sabied-rībai – Getsbijam joprojām vis-svarīgākās ir cilvēciskās attiecības. Getsbija traģiskā nāve ir absurda kļūme – tā tikai uzsver bagāto pa-saules tukšumu un virspusējību.

Izbaudi tekstu un uzlabo savas svešvalodu zināšanas!

Iznācis komplektizdevums „Raibā pasaule. 2. klase”, mācību grāmata „Latviešu valoda, 1” (+ ielikums „Lasīsim”) un „Latviešu valodas burtnīca, 1”

V. Golubovas, I. Ikales, A. Lan-kas izveidotais komplektizdevums (mācību grāmata un burtnīca) ir paredzēts 2. klases 1. pusgadam. Tas ir izstrādāts, pamatojoties uz IZM VISC piedāvāto latvie-šu valodas mācību priekšmeta programmu „Latviešu valoda 1.–9. klasei. Pamatizglītības mā-cību priekšmeta programmas pa-raugs”, un atbilst latviešu valodas mācību priekšmeta standartam.

Mācību grāmata nodrošina iespēju attīstīt šādas pamatkom-petences: komunikatīvo, valodas, sociokultūras un mācīšanās. Mā-cību saturs grāmatā ir izkārtots

četrās tematiskās nodaļās. Katru no tām veido vairākas saturiski savstarpēji vienotas tēmas. Ieli-kumā „Lasīsim” ir ietverti literāro darbu fragmenti.

Grāmatu ir apstiprinājusi Lat-vijas Republikas Izglītības un zi-nātnes ministrija 2016. gadā.

Burtnīcā ir piedāvāti uzdevu-mi valodas prasmju attīstībai. Li-neatūrā ir doti burtu savienojumu un vārdu rakstības paraugi.

Komplektizdevumā „Raibā pa-saule. 2. klase” loģiski tiek turpinā-tas iepriekšējā komplektizdevumā „Raibā pasaule. 1. klase” ievērotās konceptuālās nostādnes, integrētā

pieeja un didaktiskie principi.Sērijā „Raibā pasaule” ir plā-

nots sagatavot šādas mācību komplekta sastāvdaļas: „Raibā pasaule. 2. klase. Latviešu valo-da, 2”; „Raibā pasaule. 2. klase. Sociālās zinības”; „Raibā pasau-le. 2. klase. Matemātika. Mājtu-rība un tehnoloģijas, 1”; „Raibā pasaule. 2. klase. Matemātika. Mājturība un tehnoloģijas, 2”; „Raibā pasaule. 2. klase. Dabas-zinības”.

Šīs sērijas mācību līdzekļiem ir vienota struktūra un iekārtojums, lai skolēniem ir viegli orientēties katrā mācību izdevumā.

Aicinām pieteikties tālākizglītības kursiem!„Skolas un ģimenes sadarbības aspekti sociāli atbildīgas

personības izglītošanā” (klašu audzinātājiem un sociālo zinību skolotājiem) – 19. augustā;

„Mācību priekšmeta „Literatūra” laikmetīga īstenošana vis-pārizglītojošajās skolās” (latviešu valodas un literatūras skolotā-jiem) – 22. augustā.

Sekojiet informācijai par kursu norisi mūsu mājaslapā www.zvaigzne.lv!

iznākuši mācību un metodisko līdzekļu konkursa „Meklējam talantus” finālistu Laimdotas Jonkuses un Ilonas Karpenko darbi

ceturtdiena, 2016. gada 18. augusts, nr. 13 (501) …veselīgs dzīvesveids: smaidi, ēd, kusties un...

Documents