biomasas ražot jiem · ˘ ˇˆ ˘ ˆ ˘ sbp framework supply base report: template for bps ˆ˙˝...

�� Biomasas Ražot

��

www.sbp-cert.org

�� Biomasas Ražot�jiem

��

�� :

��

SBP Framework Supply Base Report: Template for BPs

�� ! ��

S�k�ku inform�ciju par SBP ietvaru un

cert.org

S�k�kai inform�cijai par SBP ietvaru unwww.sbp-cert.org

Dokumenta v�sture

Versija 1.0. public�ta 2015. gada 26. mart

Versija 1.1. public�ta 2016. gada 22. febru

Versija 1.2. public�ta 2016. gada 23. j

Versija 1.3. public�ta 2019. gada 14. janv

© Autorties�bas The Sustainable Biomass Partnership Limited 201

��

Framework Supply Base Report: Template for BPs v1.3

�� ! ��"�

ciju par SBP ietvaru un pilnu dokument�cijas komplektu skat�t www.sbp

cijai par SBP ietvaru un lai redz�tu pilnu dokument�cijas komplektu skat

ta 2015. gada 26. mart�

ta 2016. gada 22. febru�r�

ta 2016. gada 23. j�nij�

ta 2019. gada 14. janv�r�

bas The Sustainable Biomass Partnership Limited 2019

ii

t www.sbp-

cijas komplektu skat�t

��


Table of Contents

1 P�rskats ................................................................

2 Pieg�žu B�zes apraksts ................................

2.1 Visp�r�jais apraksts ................................

2.2 Sertifik�cijas veicin�šanas pas�

2.3 Galveno ciršu paraugu �emšanas programma

2.4 Pl�smas diagramma ien�koš�

2.5 Pieg�žu b�zes kvantitat�vie dati

3 Pras�bas pieg�žu b�zes nov�rt�

4 Pieg�žu ��des nov�rt�jums ................................

4.1 Darb�bas joma ................................

4.2 Pamatojums ................................

4.3 Riska nov�rt�juma rezult�ti ................................

4.4 Pieg�d�t�ju verifik�cijas programmas rezult

4.5 Secin�jums ................................

5 Pieg�des b�zes nov�rt�šanas process

6 Konsult�cijas ar ieinteres�t�m pus

6.1 Atbildes uz ieinteres�to pušu koment

7 S�kotn�jo risku nov�rt�juma apskats

8 Pieg�d�t�ju verifik�cijas programma

8.1 Pieg�d�t�ju verifik�cijas programmas apraksts

8.2 Darb�bas vietu apmekl�jumi ................................

8.3 Pieg�d�t�ju verifik�cijas programmas secin

9 Riska mazin�šanas pas�kumi

9.1 Riska mazin�šanas pas�kumi

9.2 Kontrole un rezult�ti ................................

10 Detaliz�ti atradumi indikatoriem

11 P�rskata apskats ................................

11.1 Profesion�lapskate ................................

11.2 Publisk�s vai papildus atsauksmes

12 Atskaites apstiprin�šana ................................

13 Atjaunin�jumi ................................

13.1 B�tiskas izmai�as pieg�d�t�

13.2 Iepriekš�jo riska mazin�šanas pas

13.3 Jaunu risku nov�rt�jums un risku mazin

13.4 Faktiskais izejvielu daudzums pa

13.5 Pl�notais izejvielu daudzums par n

��


................................................................................................

................................................................................................

................................................................................................

šanas pas�kumi izejmateri�lu pieg�d�t�jiem ................................

emšanas programma ................................................................

koš�m izejviel�m, kas nor�da izejvielu veidu (p�c izv�

vie dati ................................................................................................

�rt�jumam (SBE) ................................................................

................................................................................................

................................................................................................................................

................................................................................................................................

................................................................................................

cijas programmas rezult�ti................................................................

................................................................................................................................

šanas process ................................................................

� �m pus�m ................................................................

to pušu koment�riem ................................................................

juma apskats ................................................................

as programma ................................................................................................

cijas programmas apraksts................................................................

................................................................................................

cijas programmas secin�jumi ................................................................

kumi ................................................................................................

kumi................................................................................................

................................................................................................

ti atradumi indikatoriem ................................................................................................

................................................................................................................................

................................................................................................

s vai papildus atsauksmes ................................................................................................

................................................................................................

................................................................................................................................

�t�ju b�z� ................................................................................................

šanas pas�kumu efektivit�te ................................................................

jums un risku mazin�šanas metodes ................................................................

Faktiskais izejvielu daudzums par p�d�jiem 12 m�nešiem ................................

notais izejvielu daudzums par n�kamajiem 12 m�nešiem ................................

iii

..................................................... 1

........................................................... 2

................................................................. 2

.......................................................... 7

........................................................ 7

c izv�les) ............................ 8

............................................... 8

..................................................... 10

................................................... 11

........................................ 11

........................................... 11

.................................................... 12

...................................................... 12

............................................. 13

................................................................ 14

................................................................. 15

........................................................... 15

.................................................................. 19

................................... 22

..................................................... 22

................................................... 26

................................................. 26

............................................... 29

................................................ 29

............................................................... 30

............................................ 32

..................................... 33

.............................................................. 33

..................................... 33

........................................................ 34

.......................................... 35

.................................... 35

......................................... 35

................................... 35

................................................................. 35

............................................................. 35

��


� ��

Ražot�ja nosaukums: SIA Varpa

Ražot�ja adrese: Jur. Adrese

Biroja adrese

�eogr�fisk� atrašan�s vieta: Z��

Birojs

Galven� kontaktpersona: Bernards Baranovskis, Indras iela 15, Kr

[email protected]

Uz��muma m�jaslapa: www.varpa.eu

Zi�ojuma pabeigšanas datums:

P�d�j�s sertifik�cijas iest�des audits

Sertifik�cijas iest�des nosaukums

Tulkojums no Ang�u valodas: J�

Izmantotie SBP standarti: SBP

Standard 5-V1.0 (Instructions Documents 5E V1.0.

Izmantoto standartu vietne: https://sbp

SBP apstiprin�ts Re�ion�lais riska nov

RRA Latvijai

RRA Lietuvai (versija no

Vietne ar SBP saist�to inform�ciju

Nor�diet š� br�ža statusu PiegGalven�

(s�kotn�j�) nov�rt�šana

Pirm� uzraudz�

��

��


. Adrese: “Priedkalnes”, Vecborne, Kaplavas pag., Kr�slavas novads, LV

Biroja adrese: Indras iela 15, Kr�slava, LV-5601

��tava: Lat E 27 degrees 0 minutes, Long N 55 degrees 51

Birojs : Lat E 27 degrees 11 minutes, Long N 55 degrees 53 minutes

Bernards Baranovskis, Indras iela 15, Kr�slava, LV-5601, +37165626653,

[email protected]

www.varpa.eu

11.03.2020.

des audits: 17.03.2020.

des nosaukums: NEPCon Latvia

SBP Standard 1-V1.0, SBP Standard 2-V1.0; SBP Standard

V1.0 (Instructions Documents 5E V1.0.)

https://sbp-cert.org/documents/standards-documents/standards

iska nov�rt�jums:

Latvijai (versija no 28.09.2017.).

RRA Lietuvai (versija no 15.06.2016.).

ciju Uz��muma m�jas lap�: http://www.varpa.eu/

�ža statusu Pieg�d�t�ju b�zes nov�rt�juma cikl�

uzraudz�ba Otr� uzraudz�ba Treš� uzraudz�ba

��

1

�slavas novads, LV-5668

: Lat E 27 degrees 0 minutes, Long N 55 degrees 51 minutes

nutes, Long N 55 degrees 53 minutes

5601, +37165626653,

V1.0; SBP Standard 4-V1.0.; SBP

documents/standards

http://www.varpa.eu/

juma cikl�

Ceturt� uzraudz�ba

��

��


# ��

# � ��$"��

Liel�ko da�u izejvielu biomasas ieguvei SIA VARPA iep

kokapstr�des atlikumus no z��tav�

ieg�ta no Lietuvas.

P�rskats par SBP izejvielu produktu grupu proporcij

Produktu grupa

Kontrol�t� izejviela

SBP – atbilstoša prim�r� izejvielaSBP – atbilstoša sekund�r� izejviela

SBP – atbilstoša terci�r� izejviela

Izejvielas sugu mais�jums: Egle (Picea abies (L.) Karst), Priede (Pinus sylves

pendula), Purva b�rzs (Betula pubescens (Ehrh.))

Gaertner), Melnalksnis (Alnus incana (L.) Moench

Latvijas mežu resursi.

Latvij� meži aiz�em 3 056 578 ha.

tiek pak�autas saimnieciskajai darb

plat�bas procentu�l� attiec�ba pret v

plat�b� (48,97% no kop�j�s mežu plat

plat�bas) mežu plat�bas pieder priv�

144 t�kstoši.

Meža plat�bas Latvij� palielin�s.

apmežojot neaugl�g�s un lauksaimn

P�d�j�s desmitgades laik� koksne

vmd.gov.lv,).

Meža zemes sast�v no:

� meža 3 056 578 ha (91.3%);

� purviem 175 111,8 ha (5.3%);

� lauc�m 35 446,7 ha (1.1%);

� p�rpl�dušiem klajumiem 18

��


��

��

eguvei SIA VARPA iep�rk k� zemas kvalit�tes apa

tav�m. Liel�k� izejvielu izcelsmes valsts ir Latvija, aptuveni vi

rskats par SBP izejvielu produktu grupu proporcij�m

PG proporcija, %

6.41

izejviela 32.43

izejviela 60.59

izejviela 0.57

Egle (Picea abies (L.) Karst), Priede (Pinus sylvestris L.),

pubescens (Ehrh.)), Apse (Populus lpp.), Baltalksnis (Alnus glutinosa (L.)

Gaertner), Melnalksnis (Alnus incana (L.) Moench.

P�c Valsts meža dienesta datiem (par inventari

rb�bai, kuru regul� Meža likums), mežainums ir

valsts teritorijas kop�jo plat�bu). Latvij� valstij pie

mežu plat�bas), savuk�rt p�r�jie 1 560 961 ha (51

bas pieder priv�tiem meža �pašniekiem. Priv�to mežu �pašnie

Meža plat�bas pieaugums notiek gan dabisk

niec�b� neizmantojam�s zemes.

nes resursu ieguve Latvijas mežos sv�rst�s 9

%);

%);

%);

453,2 ha (0,5%);

2

�tes apa�koka malku un

izejvielu izcelsmes valsts ir Latvija, aptuveni viena piektda�a ir

Pieg�d�t�ju skaits

5

10

17

1

tris L.), �ra b�rzs (Betula

lksnis (Alnus glutinosa (L.)

iz�taj�m plat�b�m, kuras

s ir 51,8% (meža zemju

ieder mežs 1 495 616 ha

,68% no kop�j�s mežu

eku skaits ir aptuveni

isk� ce��, gan m�ksl�gi

9-13 miljoni m³ (Avots:

��


� infrastrukt�ras objektiem 61

(Avots: vmd.gov.lv)

Mežaudžu plat�bu sadal�jums p�c

� Priede 34,3%

� Egle 18,0%

� B�rzs 30,8%

� Melnalksnis 3,0%

� Baltalksnis 7,4%

� Apse 5,4%

� Citas sugas (katra maz�k par 1%) 1.1%

(Avots: vmd.gov.lv)

Koku sugu �patsvars meža atjaunoš

� Priede 20%

� Egle 17%

� B�rzs 28%

� Baltalksnis 12%

� Apse 20%

� Citas sugas 3%

(Avots: vmd.gov.lv)

Koksnes ieguve sadal�jum� pa ciršu veidiem,

� Galven� cirte 81,00%

� Kopšanas cirte 12,57%

� Sanit�r� vienlaidus cirte 3,63

� Sanit�ra izlases cirte 1,43%

� Atmežošanas cirte 0,76%

� Citi ciršu veidi 0,06%

(Avots: vmd.gov.lv)

Mežsaimniec�bas nozare

Meža nozare Latvij� ir Zemkop�ba

izstr�d� meža politiku, nozares a

izmantošanas, dabas aizsardz�bas u

Latvijas likumos un Ministru kabinet

neatkar�gi no to �pašuma veida, kon

www.vmd.gov.lv .

��


1 813,4 ha (1.8%).

valdoš�s koku sugas:

�k par 1%) 1.1%

unošan�, sadal�jums p�c hekt�riem:

pa ciršu veidiem, p�c saražot� apjoma m3:

63%

%

bas ministrijas p�rraudz�b�, kas sadarb�b� ar no

att�st�bas strat��iju, k� ar� meža apsaimniek

un med�bu saimniec�bas normat�vo aktu projektus

ta noteikumos ietverto normat�vo pras�bu izpildi me

ontrol�, Zemkop�bas ministrijas p�rraudz�b� esošais

3

nozares interešu grup�m

ošanas, meža resursu

s www.zm.gov.lv .

mežu apsaimniekošan�,

is, Valsts meža dienests .

��


Valsts �pašum� esošo meža apsaim

Uz��mums �steno valsts intereses,

nozares devumu valsts ekonomik�

ražošanas �patsvars 2018. gad� sasniedza 2,609 miljardus EUR.

Ciršana

Lai kontrol�tu ciršanas aktivit�tes mež

�pašnieka pieprasa ilgtermi�a meža apsaimniekošanas pl

ciršanas apliecin�jumu katrai atseviš

at�auta, k�das sugas un k�d� apjom

atjaunošanas metodi katrai cirsmai. P

apjomiem un pl�noto meža atjaunošanas metodi. Cirsmas tiek p

p�rst�vjiem. Ciršanas apliecin�jums (aplie

�des izsekošanai un ilgtsp�j�gai koksnes ieg

Biolo�isk� daudzveid�ba

V�sturiski Latvijas mežu intens�va

daudz�s cit�s Eiropas valst�s, t�p�c ir s

Dabas v�rt�bu saglab�šanai izveidot

28,2% no meža teritorij�m. Da�a n

teritoriju t�kl� Natura 2000. Liel�k� d

Lai nodrošin�tu �paši aizsarg�jamo

teritorij�m, tiek veidoti mikroliegumi. P

plat�b� (2015). Biolo�iski augstv�rt

veikta nep�rtraukti.

Savuk�rt biolo�isk�s daudzveid�ba

visp�r�jas dabas aizsardz�bas pras�

ka mežizstr�des laik� j�saglab� vec

zemes segums ap mikroliegumiem u

Latvija ir pievienojusies CITES kon

iev�rotas CITES pras�bas, kaut gan

Latvijas likumdošana stingri aizsarg�

saimniecisko darb�bu mežos, tostarp izsniedzot izciršanas at

inventariz�cija.

Mežs un sabiedr�ba

Teritorijas, kur�s rekre�cija ir viens

kop�jo mežu plat�bas jeb 293 000

��


mniekošanu nodrošina 1999. gad� izveidot� AS

s, nodrošinot meža v�rt�bas saglab�šanu un palie

ik� www.lvm.lv . Mežr�pniec�bas, kokapstr�des r

sasniedza 2,609 miljardus EUR.

tes mež�, Latvijas Meža Departaments katrai meža plat

a meža apsaimniekošanas pl�nu P�c pl�na apstiprin�

jumu katrai atsevišai cirsmai. Ciršanas apliecin�jums nosaka

� apjom� var b�t izcirstas noteiktajos apgabalos. T

atjaunošanas metodi katrai cirsmai. P�c izciršanas, cirsmas �pašnieks iesniedz atskaiti p

atjaunošanas metodi. Cirsmas tiek p�rbaud�tas piedaloties

jums (apliecin�juma Nr.) ir viens no galvenajiem

gai koksnes ieg�des nodrošin�šanai.

a izmantošana saimnieciskiem nol�kiem s�k�s

c ir saglab�jusies plaša biolo�isk� daudzveid�ba.

tas �paši aizsarg�jam�s dabas teritorijas, kopskait�

no š�m teritorij�m ir iek�auta vienotaj� Eiropas

da�a aizsarg�jamo teritoriju atrodas valsts �pašum

amo sugu vai biotopu aizsardz�bu �rpus �paši

i. P�c Valsts meža dienesta inform�cijas mikrolieg

rt�gu mežaudžu apzin�šanas un aizsardz�bas pa

bas saglab�šanai meža apsaimniekošanas pro

�bas, kas saistošas visiem Latvijas mežu apsaimn

c�kie un liel�ko dimensiju koki, nokaltusi koksne

u.c., t� veicinot daudzu organismu m�jvietu sagla

onvekcijai un ir t�s biedrs kopš 1997.gada. Mež

Latvij� nav CITES sarakstos min�to faunas sugas

Latvijas likumdošana stingri aizsarg� 775 IUCN sugas. Aizsardz�bas pas�kumi ir �emti v

bu mežos, tostarp izsniedzot izciršanas at�aujas. Tagad notiek valsts organiz

no galvenajiem meža apsaimniekošanas m�riem

hekt�rus (2012.gads). Skatu tor�i, izzi�as takas

4

S „Latvijas Valsts meži”.

elin�šanu, vairojot meža

des r�pniec�bas un m�be�u

katrai meža plat�bai un no katra

na apstiprin�šanas VMD izsniedz

nosaka k�da veida ciršana ir

noteiktajos apgabalos. T� ar� nosaka meža

pašnieks iesniedz atskaiti par izcirstajiem

piedaloties Valsts Meža Dienesta

dokumentiem pieg�des

sal�dzinoši v�l�k nek�

it� 683, kas kop� aiz�em

s noz�mes aizsarg�jamo

um�.

i aizsarg�jam�m dabas

gumi izveidoti 40 595 ha

pas�kumu pl�nošana tiek

roces�, tika izstr�d�tas

mniekot�jiem. T�s nosaka,

e, pamežu koki un kr�mi,

lab�šanu.

žu apsaimniekošan� tiek

as.

�emti v�r�, at�aujot

alsts organiz�ta biotopu

em, valst� aiz�em 8% no

s, kult�rv�sturiski dabas

��


objekti, laukumi pikniku r�košanai –

kurus bez maksas var izmantot ikv

piev�rsta valsts �pašum� esošajos

rezerv�tu zonu), dabas parkus, aizs

aizsarg�jamos �eolo�iskos un �eomo

j�ras krastu k�pu aizsargjoslu, aiz

Latvijas �paši aizsarg�jamo dabas t

aizsardz�bas un re�ion�las att�st�bas

Sertifik�cija

AS „Latvijas valsts meži” un priv�to

standartu pras�b�m. Koksnes p�rstr�

sertific�jot uz��mumu atbilstoši pieg

Gan FSC ®, gan PEFC ® sist�mas ir atradušas ce

par 1,133,584 ha un PEFC sertifik�cijas sh

Latvij� darbojas gan PEFC ®, gan F

kontrol�tu koksni, k� ar� PEFC sertific

veid� no savas kokapstr�des r�pn�cas un

SIA „Varpa” ieg�st FSC vai PEFC sertific

SIA „Varpa” piem�ro ar� PEFC DDS cit

Lietuva

Lietuv� vair�k nek� 50% no plat

inventariz�cijas datiem (2016. gads) mežu p

teritorijas. Valsts dienvidaustrumu da

meža uz��mumu kop�j� zemes plat�

un bez-mežu plat�b�s. Lietuvas meža zemes

jeb 49,8%), priv�tie meži (873 000 ha jeb 39,9%) un re

Kop�j� pievienot� v�rt�ba meža nozar

un bija par 10% liel�ka nek� 2012. gad

Mežu zeme ir iedal�ta etr�s aizsardz

saimniecisk� (71,4har%). Rezerv�to

aizliegtas, tau retin�šana un san

retin�šana ir at�auta izsarg�jamajos mežos

izstr�des metod�m. Kopš 2003. gada 1. janv

atbilst 2,2% no kop�j� meža seguma.

��


tie ir tikai daži no mežos pieejamajiem atp�tas in

viens valsts iedz�vot�js. �paša uzman�ba š�du te

mežos. Rekre�cijas mežu plat�bas ietver: nacio

sarg�jamos ainavu apvidus, aizsarg�jamos dendrol

morfolo�iskos dabas pieminek�us, viet�j�s noz�me

zsargjoslu ap pils�t�m, mežus pils�tu administrat

s teritoriju (IADT) apsaimniekošanu un p�rvald�

s ministrijas pak�aut�ba esoš� Dabas aizsardz�ba

�pašnieku meži var tikt sertific�ti atbilstoši ilgtsp�

r�d�t�ji savu l�dzdal�bu ilgtsp�j�g� mežu apsaimn

g�des �žu sist�mas pras�b�m.

mas ir atradušas ce�u uz Latviju. Latvijas meži ir sertific

�cijas sh�mu par 1,690,052 ha.

FSC ® sertifik�cijas sist�mas. SIA Varpa izmanto tikai FSC sertific

PEFC sertific�tus vai PEFC DDS kontrol�tus izejmateri�

�cas un iepirktus no citiem pieg�d�t�jiem.

FSC vai PEFC sertific�ts izejmateri�lus galvenok�rt no Latvijas Valsts

PEFC DDS citiem materi�liem no dažiem pieg�d�t�jiem Latvij

no plat�bas aiz�em lauksaimniec�bas zeme. Saska

cijas datiem (2016. gads) mežu plat�bas veido 2,186,700 ha, kas aiz�

Valsts dienvidaustrumu da�a ir visvair�k apmežota, meži aiz�em aptuveni 45% zemes.

zemes plat�ba ir sadal�ta meža un nemeža zem�s. Meža zemes ir sadal

. Lietuvas meža zemes �pašumties�bas iedala š�di: valsts noz�mes meži (1 088 000 ha

tie meži (873 000 ha jeb 39,9%) un restit�cijai rezerv�tie meži (225 000 ha jeb 10,3%).

ba meža nozar� (tostarp m�be�u ražošan�) 2013. gad� sasniedza 4,9 miljardus LTL

2012. gad�.

rdz�bas klas�s: rezerv�ti (1,2%), ekolo�isk� (12,2%),

os jebkura veida izciršana ir aizliegta. Nacion�la

anit�r� ciršana ir at�auta. Ar dažiem ierobežojumiem

jamajos mežos. Saimnieciskajos mežos gandr�z nav

Kopš 2003. gada 1. janv�ra meža zemes plat�ba ir palielin�jusies par 141500 ha, kas

meža seguma.

5

s infrastrukt�ras objektiem,

eritoriju iek�rtošanai tiek

cion�los parkus (iz�emot

rolo�iskos st�d�jumus un

mes dabas parkus, Baltijas

istrat�vaj�s teritorij�s. Ar

�šanu nodarbojas Vides

s p�rvalde.

p�j�gas mežsaimniec�bas

mniekošan� var apliecin�t

u uz Latviju. Latvijas meži ir sertific�ti saska�� ar FSC

s. SIA Varpa izmanto tikai FSC sertific�tu vai

tus izejmateri�lus, koksnes atkritumu

alsts Mežiem.

jiem Latvij�.

Saska�� ar Valsts meža

kas aiz�em 33,5% no valsts

em aptuveni 45% zemes. Valsts

s. Meža zemes ir sadal�tas meža

di: valsts noz�mes meži (1 088 000 ha

tie meži (225 000 ha jeb 10,3%).

sasniedza 4,9 miljardus LTL

%), aizsarg�jam� (15,2%),

lajos parkos kailcirtes ir

r dažiem ierobežojumiem kailcirte k� ar�

v nek�du ierobežojumu

�jusies par 141500 ha, kas

��


Lietuva ir parakst�jusi CITES konvenciju kopš 2002. gada 9. marta. Mež

CITES pras�bas, lai gan Lietuv� nav

IUCN Sarkan�s gr�matas sugas stingri aizsarg

v�r� mežu saimniecisk�s darb�bas laik

Lietuva atrodas t� sauktaj� jauktaj� meža josl

audz�m. Liel�k� da�a mežu - �paši egles un b

meža veids, kas aiz�em aptuveni 38

20%. Alkš�u meži veido apm�ram 12

augstu mitrumu. Ozolkoki un osis k

audzes ir tuvu 3%.

Lietuv� augošais kr�jums, ko nor�da k

vid�jais augošais kr�jums visos Lietuvas mežos ir aptuveni 244 m3 uz hek

11 900 000 m3, un vid�jais kokmateri

mežizstr�de ir sasniegusi aptuveni 3,0 miljonus m3 gad

R�pniecisk�s koksnes pat�ri�š viet

v�rt�ts k� nepilni 2,0 milj. m3. Atlikus

t�s kvalit�te pasliktin�s.

Potenci�l� ikgad�j� pl�not� mežistr

z��materi�li un atlikušie 2,8 miljoni m3 neliela apjoma koksn

Apr�ini attiecas uz tuv�ko 10 gad

intens�v�kas un efekt�v�kas meža ap

��


jusi CITES konvenciju kopš 2002. gada 9. marta. Mežu apsaimniekošan

nav CITES sarakstos iek�auto sugu.

matas sugas stingri aizsarg� Lietuvas likumdošana, un aizsardz�bas pas

bas laik�.

jauktaj� meža josl�, kur� ir liels procentu�lais daudzums lapu un jaukto skujkoku

paši egles un b�rzi - bieži aug jaukt�s audz�s. Priežu mežs ir visizplat

em aptuveni 38% no meža plat�bas. Egle un b�rzs veido attiec

ram 12% no meža plat�bas, kas ir diezgan augsts r�d�

katrs aiz�em apm�ram 2% no meža plat�bas. P

�da k� nemain�gu apjomu uz hekt�ru, vid�ji ir 180 m3. Dabisk

jums visos Lietuvas mežos ir aptuveni 244 m3 uz hekt�ru. Kop�

jais kokmateri�lu pieaugums ir sasniedzis 6,3 m3 gad� uz vienu hekt

de ir sasniegusi aptuveni 3,0 miljonus m3 gad�.

š viet�j� meža r�pniec�b�, ieskaitot r�pniecisk�s koksnes eksportu, tiek

Atlikus� da�a tiek izmantota k� degviela vai tiek uzgla

istr�de tiek apr�in�ta k� 5,2 miljoni m3, no kuriem 2,4 miljoni m3 ir

li un atlikušie 2,8 miljoni m3 neliela apjoma koksnes celulozes, d��u ražošanai vai degvielai.

adu periodu. Atbilstoši pieaugumam j�b�t iesp�ja

apsaimniekošanas sist�mas.

6

u apsaimniekošan� tiek iev�rotas

, un aizsardz�bas pas�kumi tiek �emti

lais daudzums lapu un jaukto skujkoku

s. Priežu mežs ir visizplat�t�kais

rzs veido attiec�gi aptuveni 24% un

bas, kas ir diezgan augsts r�d�t�js, un tas liecina par

Plat�ba, ko aiz�em apšu

ji ir 180 m3. Dabisk�s audz�s

ru. Kop�jais gada pieaugums ir

uz vienu hekt�ru. Pašreiz�j�

�s koksnes eksportu, tiek

glab�ta mežos k� rezult�t�

5,2 miljoni m3, no kuriem 2,4 miljoni m3 ir

ražošanai vai degvielai.

amam, ja tiktu ieviestas

��


Sertifik�cija Lietuvas valsts mežos ir

Stewardship Council) sertific�ti – 1,180,605 ha.

�paši labi iev�rojot aizsardz�bas pras

(avots http://www.fao.org/docrep/w3722

Varpa SIA sa�em FSC sertific�tas izejvielas

VARPA SIA ar� piem�ro PEFC DDS citiem materi

kontrol�tas Lietuvas pieg�des.

# # �� %��"��&�

�� "��'�

Uz��muma sag�des l�gumi iek�auj pras

pirms pieg�des vietas un pien�kumu atbalst

menedžeri izskaidroja pieg�d�t�jiem, ka lab

uzraudz�bas �des sertifik�cij�. Š�

uz��mumu personu uzman�ba bija

sertifik�cijas.

Varpa SIA regul�ri pazi�o pieg�d�

sal�dzin�jum� ar citiem ilgtsp�jas raksturojumiem.

2016. gada septembr� Varpa SIA izplat

piedal�ties FSC COC sertifik�cij�. Uzaicin

ar� pieg�d�t�ju priekšroc�bas, kas izriet no š

L�dz ar to šaj� period� tika sertific�

Varpa SIA pieauga l�dz 40,7% 2017. gad

# ! (��&��'&��

Visas izejvielas pieg�d�jamas SIA Varpa granulu ražošanai

(virs 40 gadiem) saska�� ar Latvijas meža p

likumdošanai.

Daž�di izejvielu sortimenti tiek ieg�

ražošan�, nosaka pamatojas uz transport

ietver specifik�ciju un, attiec�gi, izmantošanas m

��


s ir veikta saska�� ar visstingr�ko sertifik�ciju

1,180,605 ha. Š� sertifik�cija liecina, ka Lietuvas

ras�bas biolo�isk�s daudzveid�bas pieaugumam.

3722e/w3722e22.htm).

tas izejvielas galvenok�rt no Lietuvas valsts mežu uz��

ro PEFC DDS citiem materi�liem no daž�diem pieg�d�t�jiem Lietuv

�� %��"��&��'��"'� ��

�

�auj pras�bu pieg�d�t�jiem sniegt inform�ciju par meža izejvielu izcelsmi

kumu atbalst�t Varpa SIA š�s inform�cijas p�rbaud�šan

�jiem, ka lab�kais veida k� izpild�t l�gumu pras�bas ir piedal

Š�d� veid� visu iesaist�to atbild�go kokapstr�

ba bija piev�rsta nepieciešam�bai ievest metodes ilgtsp

�d�t�jiem, ka dod priekšroku FSC vai PEFC sertific

jas raksturojumiem.

Varpa SIA izplat�ja v�stuli saviem nesertific�tajiem pieg�d�

�. Uzaicin�jum� tika izskaidrota CoC sertifik�cijas noz

bas, kas izriet no š�s sertifik�cijas.

tika sertific�ti vair�ki Varpas pieg�d�t�ji, k� ar� FSC sertific

dz 40,7% 2017. gad�, un, s�kot ar 2018. gadu, tas p�rsniedza 50%.

(��&��'&��''�

jamas SIA Varpa granulu ražošanai ir ieg�as no ilgtermi�a aprites perioda mežiem

ar Latvijas meža p�rvaldes tradicion�lo praksi, kura ar

�ti no mežizstr�des darb�bas. Cirtes da�as, kuras

pamatojas uz transport�šanas dokument�ciju, kas ieg�ta no izciršanas plat

gi, izmantošanas m�ri pieg�d�tajiem apa�kokiem.

7

�ciju pasaul�- FSC (Forest

s valsts meži ir apsekoti

no Lietuvas valsts mežu uz��mumiem.

�jiem Lietuv� un ietver SBE

��'��"'� ��

ciju par meža izejvielu izcelsmi

�šan�. SIA Varpa sag�des

bas ir piedal�šan�s koksnes

go kokapstr�des un kokizstr�des

ilgtsp�j�gas mežizstr�des

jiem, ka dod priekšroku FSC vai PEFC sertific�t�m pieg�d�m,

�d�t�jiem ar uzaicin�jumu

cijas noz�me un svar�gums, k�

FSC sertific�to pieg�žu �patsvars

rsniedza 50%.

��''��

�a aprites perioda mežiem

lo praksi, kura ar� atbilst Latvijas

, kuras izmanto tieši biomasas

ta no izciršanas plat�bas, kura

��


Augstas v�rt�bas koksnes izstr�d�jumu (z

Koksnes atkritumus, kas radušies ražošanas proces

P�d�j� izciršanas posm� da�a apa�

izmantot k� malku, tiek izmantota k�

Š�du apa�koku vid�j�s da�as nov�rt�

kur 0,8 tiek reizin�ts ar kvadr�tsakni no kop

konstat�ts, ka apa��s malkas �patsvars izciršanas viet

# ) ��*�'��''��&�'��"��'+��

��"��

Nav attiecin�ms

# , ��

��

a. Kop�j� pieg�žu b�zes teritorija

b. pašumties�bu veids (ha):

Priv�tie

Publiskas / sabiedriskas koncesijas

c. Mežs pa tipiem (ha):

d. Mežs pa apsaimniekošanas tip

e. Sertific�tie meži p�c sh�m�m

FSC –sertific�ti meži

PEFC-sertific�ti meži

��"��

f. Kop�js izejmateri�lu apjoms: interv

jut�gas inform�cijas d��, tas var dot konkurences priekšroc

g. Prim�ro izejvielu apjoms: interv

jut�gas inform�cijas d��, tas var dot konkurences priekšroc

h. Prim�ro izejvielu (g) procentu�lais daudzums,

biomasas programmas (SBP –

sh�m�m:

- Sertific�ts p�c SBP apstiprin

- Nesertific�ts p�c SBP apstiprin

��


�jumu (z��materi�lu, finieru u.c.) ražošan� izmanto kvalitat

Koksnes atkritumus, kas radušies ražošanas proces�, izmanto k� izejvielas biomasas ražošanai.

a apa�koku, kuru nevar izmantot cit�di, bet kuru zem

malku, tiek izmantota k� tieša izejviela granulu ražošanai.

�rt�jums tika veikts 2018. gad�, pamatojoties uz izlases veida p

tsakni no kop�j� izciršanas plat�bu apjoma no viena galven

patsvars izciršanas viet�s ir 27,9%.

��*�'��''��&�'��"��'+��

��"��-�$��$��.�

��

teritorija (ha): 5,24 mln. ha

2,44 mln. ha

koncesijas 2,80 mln. ha

M�reni – 5,24 mln. ha

apsaimniekošanas tipiem (ha):

Apsaimniekoti meži – 5,24 mln. ha

(ha):

2.31 mln. ha

1.69 mln. ha

interv�ls 0 – 200,000 tonnas (prec�zs apjoms nav uzr

tas var dot konkurences priekšroc�bas dažiem tirgus dal�

interv�ls 0 – 200,000 tonnas (prec�zs apjoms nav uzr

tas var dot konkurences priekšroc�bas dažiem tirgus dal�

�lais daudzums, p�c sekojoš�m kategorij�m - iedal

– sustainable biomass program) apstiprin�t�m Meža apsaimniekošanas

c SBP apstiprin�t�s Meža apsaimniekošanas sh�mas: LV- 13,

c SBP apstiprin�t�s Meža apsaimniekošanas sh�mas: LV –

8

izmanto kvalitat�vus apa�kokus.

izejvielas biomasas ražošanai.

zem�s kvalit�tes d�� var

izlases veida p�rbaud�m,

viena galven� pieg�d�t�ja. Tika

��*�'��''��&�'��"��'+��

apjoms nav uzr�d�ts komerci�li

bas dažiem tirgus dal�bniekiem).

zs apjoms nav uzr�d�ts komerci�li

dal�bniekiem).

edal�jums p�c ilgtsp�j�gas

Meža apsaimniekošanas

,9%,

– 20,4%.

��


i. Prim�ro izejvielu sugu saraksts,

- Egle (Picea abies (L.) Karst)

- Priede (Pinus sylvestris L.)

- �ra b�rzs (Betula pendula)

- Purva b�rzs (Betula pubescens (Ehrh.)

- Apse (Populus lpp.)

- Melnalksnis (Alnus glutinosa (L.) Gaertner)

- Baltalksnis (Alnus incana (L.) Moench)

j. Prim�ro izejvielu apjoms no prim�

k. Prim�ro izejvielu (j) procentu�

kategorij�m - sadaliet p�c SBP apstiprin

- Prim�r�s izejvielas no prim�

apsaimniekošanas sh�m�m:

0 %.

- Prim�r� izejviela no prim�r�

apsaimniekošanas sh�m�m

0 %.

l. Sekund�ro izejvielu apjoms % no

P�rstr�des atlikumi, kokz��tavas un kokr

m. Terci�ro izejvielu apjoms % no (f) punkt

Kokz��tavas un kokr�pniec�bas atlikumi/skaidas

��


, ieskaitot zin�tnisko nosaukumu:

Egle (Picea abies (L.) Karst)

Priede (Pinus sylvestris L.)

Betula pendula)

rzs (Betula pubescens (Ehrh.)

Melnalksnis (Alnus glutinosa (L.) Gaertner)

Baltalksnis (Alnus incana (L.) Moench)

ro izejvielu apjoms no prim�r� meža: nav

�lais daudzums sarakstu, kas n�k no prim�r� meža, p

c SBP apstiprin�t�m Meža apsaimniekošanas sh�m�m:

no prim�r� meža, kas sertific�tas saska�� ar SBP apstiprin

�r� meža, kas nav sertific�ta saska�� ar SBP apstiprin

ro izejvielu apjoms % no (f) punkt� min�t� skait�a:

��tavas un kokr�pniec�bas atlikumi – 65,1%.

izejvielu apjoms % no (f) punkt� min�t� skait�a:

�bas atlikumi/skaidas - 0,6%.

9

�r� meža, p�c sekojoš�m

�m:

SBP apstiprin�t�m Meža

SBP apstiprin�t�m Meža

��


! ��

-�/.�

SBE izdar�ts SBE nav izdar�

��

SIA Varpa defin� k� SBP atbilstošu

apsaimniekošanas sh�m�m. Tirgus pieprasa SBP

Biomasas pieg�žu b�zes nov�rt�jums

• Prim�ru koksni (neapstr�d�ta koksne),

• Sekund�ru koksni (šelda, z��skaidas p

L�dz 2017. gada 28. septembrim NepCon izstr

Riska nov�rt�jums (viet�jie piem�rojamie p

ieinteres�taj�m pus�m.

S�kot ar 2017. gada 28. septembri, st

regional risk assessment) Latvijai.

S�kot ar 2019. gada 2. janv�ri SIA Varpa s

tiek piem�rots SBP apstiprin�tais RRA, lai noteiktu r

riska mazin�šanas pas�kumi, kas �stenoti uz

verification program) ietvaros.

Izmantotie standarti: SBP standarts Nr. 1 v 1.0; standarts Nr. 2 v 1,0.

��


��$� $"�'�'

izdar�ts

SBP atbilstošu tikai to da�u no izejviel�m, ja t�s ieg�tas no SBP

m. Tirgus pieprasa SBP-atbilstošu biomasu, t�p�c ir j��steno SBE.

�jums iek�auj:

ta koksne),

��skaidas p�c kokapstr�des).

dz 2017. gada 28. septembrim NepCon izstr�d�tais un public�tais Riska nov�rt�jums tika izmantots k

�rojamie p�rbaud�t�ji), un t� atbilst�ba tika p�rbaud

kot ar 2017. gada 28. septembri, st�j�s sp�k� SBP apstiprin�tais re�ion�lais riska nov

ri SIA Varpa s�ka ieviest SBE Lietuvas pieg�d�m. Kop

RRA, lai noteiktu r�d�t�jus, kuriem ir noteikts risks, un kuriem nepiecieša

kumi, kas �stenoti uz��mumu Pieg�d�t�ju Verific�šanas Programmas

P standarts Nr. 1 v 1.0; standarts Nr. 2 v 1,0.

10

� $"�'�'�

tas no SBP-apstiprin�t�m Meža

��steno SBE.

�jums tika izmantots k� BP

�rbaud�ta konsult�joties ar

lais riska nov�rt�jums (RRA –

Kop� 15.06.2016 Lietuvai

jus, kuriem ir noteikts risks, un kuriem nepieciešami

šanas Programmas (SVP – supply

��


) ��

) � 0��"�'�

4.1.1. T� attiecas uz prim�ro izejvielu pieg

mežizstr�des procesa.

4.1.2. T� attiecas uz sekund�ro izejvielu

koksnes atlikumu veid� (z��skaidas un kokskaidas).

2019. gad� PBN (pieg�žu b�zes nov

pieg�d�m.

) # ��'� �"�'��

2015. gada marta nov�rt�jums p�c SBP standar

kategorijas katram SBP r�d�t�jam. Aprakstot un nov

kokmateri�lu pieg�des riskiem, kuru

Veicot efekt�vus riska mazin�šanas pas

atbilstošos sortimentus, lai saražotu nepieciešamo daudzumu biomasas, kas at

Izstr�d�to riska r�d�t�ju klasifik�cija tiek klasific

Izstr�d�jot riska r�d�t�jus, uz��mums

proces� SBP m�jas lap�.

S�kotn�ji SIA Varpa izstr�d�ja riska nov

NepCon izstr�d�to Publisko riska nov

P�c 2017. gada 28. septembra SIA Varpa

Latvijai.

Riska kategoriju noteiktie r�d�t�ji, kuri

1.4.1., 2.2.5., sk. projekta redakciju “Re

valsts likumiskaj�m un normat�vaj�

biolo�isko daudzveid�bu u.c.), valsts instit

uz��muma Riska nov�rt�jums ir apspriests ar ieinteres

aizsardz�bas un mežsaimniec�bas nozaru jom

��


��$� $"�'��

0��"�'��

ro izejvielu pieg�di no Latvijas un Lietuvas meža �pašumiem pirms vai p

ro izejvielu pieg�di no Latvijas un Lietuvas p�c raupjas koksnes apstr

skaidas un kokskaidas).

nov�rt�jums/SBE) tika ieviests Lietuvas prim�ro un sekund

�c SBP standarta Nr. 1 un Nr. 2, versija 1.0, tika izstr

jam. Aprakstot un nov�rt�jot riskus, uz��mums ir ieguvis dzi

kuru rezult�t� biomasas ražošanai var tikt sa�emti SBP neatbilstoši materi

šanas pas�kumus, uz��mumam ir iesp�ja ieg�d�

lai saražotu nepieciešamo daudzumu biomasas, kas atbilst SBP pras

cija tiek klasific�ta, s�kot no potenci�li augsta riska l�

mums ��ma v�r� Latvijas riska nov�rt�jumu, kas bija pieejams konsult

riska nov�rt�jumu saska�� ar SBP standarta Nr.1. 2015. gada versij

ublisko riska nov�rt�jumu.

c 2017. gada 28. septembra SIA Varpa p�rg�ja uz SBP apstiprin�tu RRA (regional risk assessment)

ji, kuriem riska nov�rt�šanas proces� tika main�ti riska l

1.4.1., 2.2.5., sk. projekta redakciju “Re�ion�lais riska nov�rt�jums Latvijai”), ir p�rskat

�vaj�m pras�b�m, valsts politiku (meža r�pniec�bu, dabas aizsardz

u.c.), valsts instit�ciju un iest�žu gada p�rskatiem un publik

jums ir apspriests ar ieinteres�taj�m pus�m un vadošajiem ekspertiem vides

bas nozaru jom�.

11

�pašumiem pirms vai p�c

c raupjas koksnes apstr�des,

�ro un sekund�ro izejvielu

, tika izstr�d�ts, nov�rt�jot riska

mums ir ieguvis dzi��ku izpratni par

emti SBP neatbilstoši materi�li.

�d�ties SBP apstiprin�tus

bilst SBP pras�b�m.

li augsta riska l�dz pat zemam riskam.

jumu, kas bija pieejams konsult�ciju

Nr.1. 2015. gada versiju 1.0, un

(regional risk assessment)

�ti riska l�me�i (piem. 1.1.2.,

�rskat�ti, izv�rt�ti saska�� ar

pniec�bu, dabas aizsardz�bu,

rskatiem un publik�cij�m. Turkl�t

m un vadošajiem ekspertiem vides

��


Publisk�s apspriešanas laik� ar ieinteres

papildu inform�cija, kas ir saist�ta ar pašreiz

Nav veiktas izmai�as riska nov�

nov�rt�juma apskats neatširas no Latvijas re

Konsult�joties ar ieinteres�taj�m pus

mežsaimniec�bas nozares riska r�d� �

S�kot ar 2019. gada 2. janv�

Lietuvai tiek piem�rots 15.06.2016 SBP apstiprin

SIA "Varpa" ir izstr�d�jusi riska mazin

profesion�lu mežizstr�des uz��mumu ekspertu un dabas aizsardz

pal�dz nov�rt�t un apstiprin�t biomasas pieg

pras�b�m atbilstošas biomasas izejvielas.

) ! 1��$� $"�'��

Latvia

Latvijas Republikas normat�vo aktu pras

�emot v�r� Latvijas specifisk�s �paš

“noteikto risku” biotopu aizsardz�

aizsardz�bai (HCV 1. kategorija), kult

darba droš�bai (2.8.1. r�d�t�js).

P�c 2017. gada 28. septembra SIA Varpa p

risku ar t�diem pašiem r�d�t�jiem.

Lietuva

Tiek izmantots SBP apstiprin�ts RRA Lietuvai no 15.06.2016.

“Noteiktais risks” ir noteikts biotopu aizsa

droš�bai meža darbiniekiem (2.8.1. r�

) ) �� "��%��"��

SBE apstiprin�to SBP pieg�d�t�ju audita rezult

Šie audita rezult�ti ir pieejami trešaj�

��


ar ieinteres�taj�m person�m, tostarp biomasas pieg

�ta ar pašreiz�jiem r�d�t�jiem par “noteiktiem riskiem” un “zemiem riskiem”.

as riska nov�rt�juma r�d�t�jos vai r�d�t�ju inform�cij�. T�

iras no Latvijas re�ion�l� riska nov�rt�juma.

m pus�m un sazinoties ar biomasas pieg�d�t�jiem, tika

�d�t�ji.

kot ar 2019. gada 2. janv�ri SIA „Varpa” uzs�ka SBE ieviešanu Lietuvas pieg

rots 15.06.2016 SBP apstiprin�tais RRA.

jusi riska mazin�šanas un kontroles sist�mu ar neatkar

��mumu ekspertu un dabas aizsardz�bas speci�listu pal

t biomasas pieg�des un pieg�d�t�jus no Latvijas un Lietuvas

m atbilstošas biomasas izejvielas.

1��$� $"�'��

vo aktu pras�bas ir iek�autas uz��muma riska nov�rt�juma anal

�paš�bas, tika izmantotas ekspertu konsult�cijas un

“noteikto risku” biotopu aizsardz�bai (HCV (high conservation value) 3. kategorija), putnu biotopu

bai (HCV 1. kategorija), kult�rv�sturiskajiem objektiem (HCV 6. kategorija) un meža

c 2017. gada 28. septembra SIA Varpa p�rg�ja uz SBP apstiprin�tu RRA Latvijai, kas

RRA Lietuvai no 15.06.2016.

risks” ir noteikts biotopu aizsardz�bas pas�kumiem (HCV 3. kategorija) (2.1.2. r

bai meža darbiniekiem (2.8.1. r�d�t�js).

��%��"��''��

�ju audita rezult�ti, kas saist�ti ar noteiktiem riskiem, ir

ti ir pieejami trešaj�m un ieinteres�taj�m pus�m. Tie ir balst�ti uz audita dokumentiem.

12

starp biomasas pieg�d�t�jiem, tika ieg�ta

jiem par “noteiktiem riskiem” un “zemiem riskiem”.

. T�p�c SIA Varpa Riska

jiem, tika apstiprin�ti Latvijas

ka SBE ieviešanu Lietuvas pieg�d�m.

mu ar neatkar�gu biotopu ekspertu,

�listu pal�dz�bu. Š� sist�ma

no Latvijas un Lietuvas, kas pieg�d� SBP

juma anal�z�.

cijas un ieteikumi, piem�rojot

3. kategorija), putnu biotopu

sturiskajiem objektiem (HCV 6. kategorija) un meža darbinieku

tu RRA Latvijai, kas piem�ro "Noteikto"

kumiem (HCV 3. kategorija) (2.1.2. r�d�t�js) un darba

��''��

ti ar noteiktiem riskiem, ir aprakst�ti tekst� t�l�k.

ti uz audita dokumentiem.

��


Latvijai

Riska nov�rt�šanas laik� inform�cija tika ieg

paties�gums realit�t�. Š� apkopot�

kategorij�m - biotopu aizsardz�ba (HCV 3. kategorija), putnu dz

kult�ras un v�sturiskie objekti (HCV 6. kategorija) un d

kategorij�m, cit�m kategorij�m risks tiek defin

Riska nov�rt�šanas un riska mazin�

meža apsaimniekošanas vien�bu veiktaj

Lietuvai

Saska�� ar RRA datiem inform�cija j

priv�tajos mežos un darba droš�ba priv

Prim�ro izejvielu riska nov�rt�jumu par biotopu kl

darba droš�bas pras�bu iev�rošana balst

Ab�m, Latvijai un Lietuvai, sekund�

kuriem ir neapstr�d�to apa�koku

sadarboties, lai nov�rt�tu un mazin�

Gan Latvijas, gan Lietuvas sekund�

neapstr�d�tas koksnes pieg�d�t�ji, kas atb

p�rstr�des, ir piekrituši sadarboties, lai nov

) , ��"�'��

FSC vai PEFC sertific�to mežu apjoms un sertific

atbilstošu biomasu tirg� piepras�taj� �

Kopš 2017. gada s�kuma Latvijas koksnes izejvielu pieg

r�d�t�jiem. Tikai neliela da�a pieg�d�

SBP pras�b�m atbilstoši izejvielu pieg

Riska mazin�šanas pas�kumu nov�

sp�ja veikt riska mazin�šanas pas�

attiec�go pieg�d�t�ju daudzums sasniedza 22 pieg

Lietuv�, SBE atbilstošu izejvielu pieg

pieg�d�t�ji ir piekrituši piedal�ties SBE SVP (supplier verification program

programma.

��


�cija tika ieg�ta no publiskiem avotiem, k� ar� tika nov

inform�cija par vis�m SBE riska kategorij�m ir pier

�ba (HCV 3. kategorija), putnu dz�vot�u aizsardz�ba (HCV 1. kategorija),

sturiskie objekti (HCV 6. kategorija) un darba droš�ba. "Noteikts

m risks tiek defin�ts k� zems.

šanas un riska mazin�šanas darb�bas attiec�b� uz prim�ro izejvielu atbilst

bu veiktaj�m rev�zij�m.

�cija j�iev�c par diviem r�d�t�jiem - biotopu aizsardz�

�ba priv�tajos nesertific�tajos mežos, kur ir konstat�ts

jumu par biotopu kl�tb�tni var veikt valsts datu b�z�

balst�s uz meža apsaimniekošanas vien�b�s veiktaj

ekund�r�s koksnes apstiprin�jums ir iesp�jams tikai tiem p

pieg�d�t�ji atbilstoši riska mazin�šanas pras

tu un mazin�tu riskus to apstr�des viet�s pirms koksnes izstr�

�ro izejvielu apstiprin�šana ir iesp�jama tikai tiem p

�t�ji, kas atbilst riska mazin�šanas pras�b�m, un,

ir piekrituši sadarboties, lai nov�rt�tu un mazin�tu riskus p�rstr�des viet�

to mežu apjoms un sertific�tu izejvielu pieejam�ba nav pietiekama, lai nodrošin

�taj� l�men�.

kuma Latvijas koksnes izejvielu pieg�d�t�ji ir nov�rt�ti atbilstoši noteiktajiem riska

�d�t�ju, kuri ir kompetenti nov�rt�t iesp�jamos riskus, tika apstiprin

toši izejvielu pieg�d�t�ji, kas nebija sertific�ti k� FSC vai PEFC.

kumu nov�rt�šanas rezult�t� Varpa SIA s�kotn�ji apstiprin�

šanas pas�kumus un atbilda SBE zema riska kategorijai. 2019.

ju daudzums sasniedza 22 pieg�d�t�jus.

SBE atbilstošu izejvielu pieg�d�t�ju apstiprin�šana s�k�s 2019. gad�. Tr�s (3) sekund

�ties SBE SVP (supplier verification program – pieg

13

tika nov�rt�ts inform�cijas

m ir pier�d�ta saska�� ar 4

u aizsardz�ba (HCV 1. kategorija),

s risks" attiecas uz š�m

ro izejvielu atbilst�bu ir balst�tas uz

biotopu aizsardz�ba (HCV 3. kategorija)

�ts „noteiktais risks”.

�z� https://geoportal.lt, un

veiktaj�m rev�zij�m.

tikai tiem p�rstr�d�t�jiem,

šanas pras�b�m un ir piekrituši

str�des.

jama tikai tiem p�rstr�d�t�jiem, kam ir

m, un, kas pirms koksnes

des viet�s.

ba nav pietiekama, lai nodrošin�tu SB

tbilstoši noteiktajiem riska

jamos riskus, tika apstiprin�ti k�

ji apstiprin�ja 5 pieg�d�t�jus, kuri

kumus un atbilda SBE zema riska kategorijai. 2019. gada beig�s

Tr�s (3) sekund�ro izejvielu

pieg�d�t�ju verifik�cijas

��


, ��$� $&��

SBE apstiprin�t�s izejvielas, ko SIA Varpa sa

Latvijas un no 2019. gada – uz pieg�

Riska nov�rt�juma rezult�ti tika sa�

piekrita veikt nepieciešamos pas�kumus, lai mazin

mežizstr�des un mežsaimniec�bas uz

nevalstiskaj�m organiz�cij�m.

SBP pras�bu ieviešanas un apstiprin

p�rstr�d�t�ji, k� ar� tika pieaicin�ti darba droš

eksperti un eksperti, kuri identific� iesp

Uz��mums ir izstr�d�jis un izmanto riska mazin

mazin�šanas pas�kumi un instrumenti.

Katram riska r�d�t�jam ir izstr�d�ta un piem

piln�gu nepieciešamo inform�ciju par koksnes ieguves viet

Lietuv� riski saist�ti ar biotopu kl�tb�

Audita biežums atbilstoši izstr�d�

pieg�d�t�ju cirsm�m (meža apsaimniek

j�veic pirms apstr�des laika un t� laik

Audita rezult�ti tika iesniegti ieinteres

efektivit�ti.

Persona, kas iesaist�ta BR “iekš�j�

p�rbaud�ta kvalifik�cija.

��


��$� $&��

s izejvielas, ko SIA Varpa sa�em k� SBF atbilstošu biomasu, attiecas uz pieg

uz pieg�d�m no Lietuvas.

ti tika sa�emti, veicot auditus mežizstr�des uz��mumos, kuri apstiprin

�kumus, lai mazin�tu risku. Tika organiz�tas papildu konsult

�bas uz��mumiem. Rezult�ti un pieredze tika publiski apspriesta

ieviešanas un apstiprin�šanas proces�, tika nov�roti pieg�d�t�

�ti darba droš�bas eksperti, biotopu eksperti, putnu ligzdu identi

� iesp�jamos kult�ras vai v�sturiskos objektus.

jis un izmanto riska mazin�šanas proced�ru, kur� ir aprakst

kumi un instrumenti.

�ta un piem�rota anketa, lai b�tu iesp�jams objekt

ciju par koksnes ieguves viet�m, kas ir iek�autas SBE darb

�tb�tni tika v�rt�ti teor�tiski ar dokument�cijas pal�dz�

� �tajam pl�nam ir 12 m�neši. Koksne, kas sa�

(meža apsaimniekošanas vien�bas), tiktu p�rbaud�ta ik p�c 12 m

� laik�. Rev�zijas proced�ra ir pieejama p�c piepras�

ti tika iesniegti ieinteres�taj�m person�m un apspriesti ar nodomu veikt izmai

�j�s” SBE rev�zij� pieg�d�t�ju l�men�, ir augsta un pie biomasas ražot

14

��

SBF atbilstošu biomasu, attiecas uz pieg�d�m no

mumos, kuri apstiprin�ja un

papildu konsult�cijas ar citiem

ieredze tika publiski apspriesta ar

� �t�ji, mežizstr�d�t�ji un

bas eksperti, biotopu eksperti, putnu ligzdu identific�šanas

ir aprakst�ti identific�to risku

jams objekt�vi izv�rt�t un sa�emt

autas SBE darb�bas jom�.

�dz�bu.

kas sa�emta no apstiprin�to

�c 12 m�nešiem. Rev�zijas

c piepras�juma, t� ir konfidenci�la.

m un apspriesti ar nodomu veikt izmai�as, uzlabojot

ir augsta un pie biomasas ražot�ja

��


2 3�� "��

Latvija

Uz��mums ir public�jis riska nov�

nov�rt�jumu, saska�� ar SBP standartiem, ir nos

satur maksim�lo ieinteres�to personu

ekonomisk�s, soci�l�s un vides intereses, k

Uz��mums ir sa��mis 4 koment�rus, dažus

mazin�šanas pas�kumiem un to �stenošanas procesu.

Apstiprin�jums un piez�me par riska nov

Roberta Kuznerevia, Dienvidlatgales mež

Lietuva

Riska mazin�šanas pas�kumi tika public

personas no daž�diem sabiedr�bas segmentiem tika uzaicin

mazin�šanas pas�kumiem. Ieinteres�

viet�j�s varas p�rst�vjus.

Netika sa�emta neviena atsauksme.

2 � � �� $ ��&��'�� '

Latvija

Koment�rs Nr.1: Ieteikumi par labojumiem

direktores A. Zeizes.

Atbilde Nr. 1: SIA „Varpa” ir izv�rt�

telefonu.

Koment�rs Nr.2: Ieteikumi un noteicoši

priekšs�d�t�ja Viestura Kerusa.

„M�s esam sa��muši j�su l�gumu koment

pas�kumu aprakstu, kura ir pievien

pas�kumi samazina risku putniem.

��


�� "�� $ �'��$'

jis riska nov�rt�jumu sav� m�jas lap� 2016.gad�. Inform�cija par izstr

ar SBP standartiem, ir nos�t�ta ieinteres�taj�m pus�m. Ieinteres

to personu skaitu. Šaj� sarakst� iek�aut�s ieinteres�

s un vides intereses, k� ar� viet�j�s iest�des. Pavisam tika aptauj

�rus, dažus ar ieteikumiem par riska nov�rt�jumu, bet ne par BP riska

�stenošanas procesu.

me par riska nov�rt�šanas att�st�bu un visp�r�gais secin�

dlatgales mežniec�bas, Kr�slavas noda�as, galven� mežzi

kumi tika public�ti SIA „Varpa” m�jas lap� 2019. gada 2. janv

�bas segmentiem tika uzaicin�tas uz konsult�cij�m par SIA „Varpa” risku

kumiem. Ieinteres�to pušu saraksts p�rst�v ekonomisk�s, soci�l�s, vides intereses, k

emta neviena atsauksme.

� �� $ ��&��'�� '

ikumi par labojumiem un koment�ri tika sa�emti no Latgales re

�rt�jusi koment�rus un veikusi labojumu tekst�. Atbild

noteicoši koment�ri tika sa�emti no Latvijas Ornitolo

gumu koment�t SIA Varpa riska mazin�šanas pas�kumus, tom

kumu aprakstu, kura ir pievienota e-past�, ir p�r�k visp�r�ga, un nav iesp�

kumi samazina risku putniem. L�dzu, nos�tiet s�k�ku inform�ciju par putnu ligzdošanas vietu

15

�� $ �'��$'�

�cija par izstr�d�to riska

Ieinteres�to personu saraksts

ieinteres�t�s personas p�rst�v

des. Pavisam tika aptauj�ti 86 korespondenti.

�jumu, bet ne par BP riska

gais secin�jums tika sa�emts no

mežzi�a.

2019. gada 2. janv�r�. 146 ieinteres�t�s

�m par SIA „Varpa” risku

�l�s, vides intereses, k� ar�

� �� $ ��&��'�� '�

Latgales re�ion�l�s p�rvaldes

Atbild�ts A.Zeizei bija pa

no Latvijas Ornitolo�ijas biedr�bas Valdes

kumus, tom�r inform�cija ar

ga, un nav iesp�jams nov�rt�t, k� šie

ciju par putnu ligzdošanas vietu

��


identifik�ciju un “auditu tabulu cirt�

samazin�tu ietekmi uz putnu ligzdošanas viet

Atbilde Nr. 2: Konsult�ciju proces�

vad�t�ju Rolandu Lebušu. Šaj� laik�

identific�tas putnu ligzdošanas vietas.

uz��mumu un ornitolo�ijas kopienu, jo ligzdošanas atrašan

Koment�rs Nr. 3: Tika sa�emti ieteikumi par nepieciešamo korekciju vai

Pasaules Dabas Fonda direktora J��

Par risku nov�rt�šanu

Pasaules Dabas Fonds ir iepazinies

pras�bas ieviešana riska nov�rt�jum�

r�d�t�ji nor�da uz probl�mu ar biotopu noteikšanu un aizsardz

darba droš�bu, kult�ras un v�sturisko v

Pasaules Dabas Fonda ierosin�jumi:

1) �pašais 2.1.1. r�d�t�js attiecas uz visiem nesertific

biotopu identifik�ciju. Nav nepieciešams piev

pašvald�bas mežiem, bazn�cas mežiem un citiem

draudz�ga mežu apsaimniekošana.

Riska mazin�šanai tajos tiek izmantota datu b

audita sist�ma p�rbaud�m mežos. Taj

mežizstr�des darbu vad�t�jiem / darba

nepieciešama, lai saglab�tu biolo�

meža ekolo�ijas ekspertus, lai veiktu gan s

gad�jumi, tad j�aicina eksperti, lai nov

2) �pašais 2.1.2. r�d�t�js attiecas uz visiem nesertific

uzman�bas. Sk. R�d�t�ja 2.1.1. koment

3) Rad�t�jiem 2.2.1., 2.2.3., 2.2.4., 2.2.5., 2.2.6 sada

vajadz�tu piev�rst tiem vair�k uzman

legaliz�cij� rada nelabv�l�gas ietekmes risku biolo

izciršana utt.), augsnei un �dens ekos

4) Sada�� "Atradumi" R�d�t�j� 2.2.5. ir ie

piem�ram, Sl (Cladinoso-callunosa), Ln (Myrtillosa) un Mr (Vacciniosa)

��


ciju un “auditu tabulu cirt�m", kas, p�c j�su dom�m, ir pien�c�ga proced

ietekmi uz putnu ligzdošanas viet�m.

ciju proces�, tika organiz�ta tikšan�s ar Latvijas Ornitolo�

laik� tika apspriesti riska mazin�šanas pas�kumi un t

tas putnu ligzdošanas vietas. Uzman�ba ar� tika piev�rsta inform�cijas apmai

ijas kopienu, jo ligzdošanas atrašan�s vietas ir konfidenci�la inform

emti ieteikumi par nepieciešamo korekciju vai noteicošiem

��a Roz�ša.

epazinies ar SIA Varpa SBP Riska nov�rt�jumu. No PDF viedok

jum� ir pamatota. Pamatoti specifiski riski r�d�t�jiem 2.1.1.

mu ar biotopu noteikšanu un aizsardz�bu, putnu ligzdošanas vietu aizsardz

sturisko v�rt�bu saglab�šanu.

jumi:

iecas uz visiem nesertific�tajiem mežiem, mežaudz�m ar galveno biotopu un ES

Nav nepieciešams piev�rst daudz uzman�bas priv�tajiem mežiem, piem

cas mežiem un citiem, jo nav pier�d�jumu tam, ka tajos tiks ieviesta

tiek izmantota datu b�ze ar iesp�jamo biotopu kopsavilkumu, k

m mežos. Taj� paš� laik� j�nodrošina apm�c�ba par biotopu identifik

jiem / darba ��m�jiem. Vi�iem vajadz�tu saprast, k�da koksnes strukt

tu biolo�isko daudzveid�bu, kam�r notiek mežizstr�d�. J

pertus, lai veiktu gan s�kotn�jus kursus, gan t�l�kus kvalifik�cijas kursus. Ja ir konkr

aicina eksperti, lai nov�rt�tu situ�ciju, pirms resursu ieg�šanas.

ttiecas uz visiem nesertific�tajiem mežiem. Priv�tiem mežiem nav j

koment�ru.

.4., 2.2.5., 2.2.6 sada�� “Atradumi” ir nor�d�ts zems risks

uzman�bas, jo biomasas ieg�šanas palielin�šana, izmai

gas ietekmes risku biolo�iskajai daudzveid�bai (sauš�

dens ekosist�mai.

2.2.5. ir ierosin�jums izsl�gt punktu Nr. 3 " Dažu meža teritoriju tipos

callunosa), Ln (Myrtillosa) un Mr (Vacciniosa) nevajadz�

16

ga proced�ra, lai noteiktu un

s ar Latvijas Ornitolo�ijas kopienas projekta

kumi un turpm�k� r�c�ba, ja tiek

s apmai�ai starp auditu

�la inform�cija.

noteicošiem koment�riem no

viedok�a SBP standartu

jiem 2.1.1., 2.1.2., 2.8.1. Šie

bu, putnu ligzdošanas vietu aizsardz�bu,

m ar galveno biotopu un ES

tajiem mežiem, piem�ram, viet�jiem

jumu tam, ka tajos tiks ieviesta videi

jamo biotopu kopsavilkumu, k� ar� tika izstr�d�ta

ba par biotopu identifik�ciju

�da koksnes strukt�ra ir

� �. J�uzaicina sertific�tus

�cijas kursus. Ja ir konkr�ti

tiem mežiem nav j�piev�rš daudz

ts zems risks. Tom�r, turpm�k

šana, izmai�as likumos un

sauš�a likvid�šana, pamežu

Dažu meža teritoriju tipos,

nevajadz�tu likvid�t paliekas, lai

��


izvair�tos no augsnes humusa izs�

ietekmi uz meža augsn�m", jo tas var

biolo�isko daudzveid�bu, samazinot šo meža tipu p

5) M�s varam piekrist, ka attiec�b�

j�saka, ka mežizstr�des darbiniekiem v

aizsardz�bu, veicot mežizstr�des darbus,

Atbilde Nr. 3: Apspriedes laik� tika organiz

Roz�ti. SIA Varpa apstiprina, ka akt

efekt�vai riska mazin�šanas programmai, un t

kokmateri�lu pieg�des, kas atbilst SBP pras

Koment�rs Nr. 4: Ieteikumi par nepieciešamajiem

Vec�k�s ekspertes Stellas Boes Valsts Mežu Dienests

Zem�k ir min�ti daži VMD koment�

ES koksnes regul�jums (EUTR).

*"Ieinteres�t�s personas akcent�ja, ka

�emot v�r� koksnes likum�bu, t.i., Krievijas Feder

Kopum� m�s piekr�tam šiem un citiem pazi

*“Liel�k� da�a no import�tajiem

kontrol�ts materi�ls (FSC Controlled Wood), pamatojoties uz to,

Feder�cijas p�rk lielas kokz��tavas, kuras ir sertific

M�s nezin�m, vai šis pazi�ojums ir pareizs vai n

liel�k� da�a) koksnes no Krievijas nav sertific

(ja j�, tad labi)? Faktiski ir t�, ka, ja kokz

/ import�, ir sertific�ti / kontrol�ti.

“Tas, kas ir teikts 5. lappuses beig�

taisn�ba."

*Teksts r�d�t�jam 1.3.1. (saist�b� ar regulu) nav patiess vai da

Nepcon LV, Nepcon centr�lais birojs un FSC centr

labošanas proces�. Piem�ram, kad teksts joproj

inform�ti visi uz��mumi, kuri mums

��


izs�kšanas, saska�� ar autora p�t�jumu par “mežsaimniec

", jo tas var�tu rad�t neskaidr�bas un b�t pretrun� ar nepieciešam

, samazinot šo meža tipu p�raugšanu.

�b� uz r�d�t�ju 2.3.2. specifisks risks nav veicin�ms, bet da

des darbiniekiem v�l j�uzlabo zin�šanas par vides pras�bu

des darbus, biotopu aizsardz�bu.

tika organiz�ta tikšan�s ar Pasaules Dabas fonda direktoru Latvij

SIA Varpa apstiprina, ka akt�vi piedal�s riska mazin�šanas pas�kumos, lai visa sist

mmai, un t� neb�tu tikai form�la, bet aptvertu visa

SBP pras�b�m un riska mazin�šanas pas�kumiem.

umi par nepieciešamajiem labojumiem vai noteicošiem koment�

Valsts Mežu Dienests, [email protected]

ti daži VMD koment�ri, tau tie ir vair�k saist�ti ar indikatoriem, kur min

�ja, ka import�t�s koksnes �patsvars no valst�m ar noteiktu riska l

bu, t.i., Krievijas Feder�ciju, Baltkrievijas Republika un Ukraina, ir mazs.

citiem pazi�ojumiem, un m�s varam teikt, ka tas ir zems riska r

kokmateri�liem Latvij� no Krievijas Feder�cija ir FSC sertific

(FSC Controlled Wood), pamatojoties uz to, ka galvenok�rt kokmateri

tavas, kuras ir sertific�tas ar FSC / PEFC. (5.lpp.)”

ojums ir pareizs vai n�. M�su pieredze r�da, ka liela da

a) koksnes no Krievijas nav sertific�ta / kontrol�ta. Vai ir k�ds, kurš bija skait

, ka, ja kokz��tavas ir sertific�tas, tas nenoz�m�, ka kokmateri

teikts 5. lappuses beig�s un 6. lappuses s�kum� saist�b� ar EUTR un kompetento iest

� ar regulu) nav patiess vai da��ji patiess. Tas nebija pareizs no s

lais birojs un FSC centr�lais birojs / Eiropa tika inform

ram, kad teksts joproj�m bija izstr�des proces�, tests bija uzs

bija zin�mi, ka nekas netika izstr�d�ts sadarb�b�

17

mežsaimniec�bas tehnikas

ar nepieciešam�bu saglab�t

�ms, bet da�� “Atradumi”

�bu �stenošanu un dabas

s ar Pasaules Dabas fonda direktoru Latvij� - J�ni

kumos, lai visa sist�ma atbilstu

la, bet aptvertu visas izv�l�to pieg�d�t�ju

kumiem.

koment�riem tiek sa�emti no

ti ar indikatoriem, kur min�ti import�tie koki un

m ar noteiktu riska l�meni,

ciju, Baltkrievijas Republika un Ukraina, ir mazs.” (5.lpp.)

s varam teikt, ka tas ir zems riska r�d�t�js.

�cija ir FSC sertific�ta vai

rt kokmateri�lus no Krievijas

ka liela da�a (tas nenoz�m�, ka

skait�jis, kura da�a ir liel�ka

, ka kokmateri�li, kurus tie p�rk

ar EUTR un kompetento iest�di ir

ji patiess. Tas nebija pareizs no s�kuma, un

lais birojs / Eiropa tika inform�ti. Šobr�d teksts ir

, tests bija uzs�kts, bet tika

�b� ar Dabas Aizsardz�bas

��


administr�ciju. Tas ir min�ts 6. lapaspus

visu EUTR. T�s ir sp�k� no 2015.

jaut�jumu, �paši tie, kas nor�d�ti WWF Barometer aptauj

taisn�ba, jo ieviešanas proces� nek�

Atbilde Nr. 4: Korekcija bija akcept�ta un ieviesta

Lietuva

N/A

��


lapaspus� un ir piemin�ts nepareizs naudas sods, kas saist

no 2015. Gada j�lija. Apraksta “Atradumi” beig�s ir min

ti WWF Barometer aptauj�, jau ir atrisin�ti vai tiek �

nek� t�da nav, bet viss ir jau �stenots.

akcept�ta un ieviesta Risku nov�rt�jum�.

18

nepareizs naudas sods, kas saist�ts ar importu /

ir min�ts, ka "liel�k� da�a

vai tiek �stenoti", bet pat t� nav

��


4 �� $"��

Latvija

S�kot ar 2017.gada 28.septembri, Latvijai tika piem

RRN rezult�tu p�rskats par visiem r�

ir:

R�d�t�js S�kotn�jais riska nov

Zems Noteikts

1.1.1 X

1.1.2 X

1.1.3 X

1.2.1 X

1.3.1 X

1.4.1 X

1.5.1 X

1.6.1 X

2.1.1 X

2.1.2 X

2.1.3 X

2.2.1 X

2.2.2 X

2.2.3 X

2.2.4 X

2.2.5 X

2.2.6 X

2.2.7 X

2.2.8 X

��


��$� $"�'��

kot ar 2017.gada 28.septembri, Latvijai tika piem�rots SBP apstiprin�ts RRN.

rskats par visiem r�d�t�jiem (pirms pieg�d�t�ju verifik�cijas programmas (PVP) ieviešanas)

jais riska nov�rt�jums


Noteikts Nenoteikts

Zems Noteikts

2.4.1

X

2.4.2

X

2.4.3

X

2.5.1

X

2.5.2

X

2.6.1

X

2.7.1

X

2.7.2

X

2.7.3

X

2.7.4

X

2.7.5

X

2.8.1

2.9.1

X

2.9.2

X

2.10.1

X

19

��

cijas programmas (PVP) ieviešanas)

�jais riska nov�rt�jums

Noteikts Nenoteikts

X

��


2.2.9 X

2.3.1 X

2.3.2 X

2.3.3 X

Visi noteiktie riska r�d�t�ji attiecas uz nesertific

sh�mu), 2.8.1. r�d�t�js – tikai manu�

Lietuva

S�kot ar 2016.gada 15.j�niju, tika piem

RRN rezult�tu p�rskats par visiem r�

ir:

R�d�t�js S�kotn�jais riska

Zems Noteikts

1.1.1 X

1.1.2 X

1.1.3 X

1.2.1 X

1.3.1 X

1.4.1 X

1.5.1 X

1.6.1 X

2.1.1 X

2.1.2 X

2.1.3 X

2.2.1 X

2.2.2 X

2.2.3 X

��


ji attiecas uz nesertific�tiem mežiem (saska�� ar FSC vai PEFC Mežu p

tikai manu�lajiem mežcirt�jiem.

niju, tika piem�rots SBP apstiprin�ts RRN Lietuvai.

rskats par visiem r�d�t�jiem (pirms pieg�d�t�ju verifik�cijas programmas (PVP) ieviešanas)

jais riska nov�rt�jums


Noteikts Nenoteikts

Zems Noteikts

2.4.1

X

2.4.2

X

2.4.3

X

2.5.1

X

2.5.2

X

2.6.1

X

2.7.1

X

2.7.2

X

2.7.3

X

2.7.4

X

2.7.5

X

2.8.1

2.9.1

X

2.9.2

X

20

vai PEFC Mežu p�rvald�t�ju

cijas programmas (PVP) ieviešanas)

�jais riska nov�rt�jums

Noteikts Nenoteikts

X

��


2.2.4 X

2.2.5 X

2.2.6 X

2.2.7 X

2.2.8 X

2.2.9 X

2.3.1 X

2.3.2 X

2.3.3 X

Abi indikatori ar noteiktu risku attiecas uz priv

apsaimniekošanas sh�m�m) mežiem.

��


2.10.1

X

Abi indikatori ar noteiktu risku attiecas uz priv�tiem nesertific�tiem (ar FSC vai PEFC mežu

m) mežiem.

21

tiem (ar FSC vai PEFC mežu

��


5 �� "��

5 � �� "��%��"��

Latvija

Riska mazin�šanas pas�kumi ir saist�

� prim�r�s izejvielu pieg�des no Latvijas mežu

p�c t�m;

� Latvijas izcelsmes sekund�r�

Tas neattiecas uz citiem izcelsmes re

SIA Varpa sadala SBP pieg�d�t�jus 2 kategorij

Kategorija Nr.1. SBE NR atbilstošs pieg

atbildoš�m izejvielu pieg�d�m, ir veikta apm

p�rbaudes visiem pieg�d�jamajiem

veikusi š� pieg�d�t�ja auditu un sniegusi

vien�bu vai ignor�jis jebkuru no riska kategorij

pieg�d�t�js ir j�izsl�dz no SBE pras�

Kategorija Nr.2. SBE NR neatbilst�

nov�rt�jums attiec�b� uz visu pieg�d�

SBE atbilstoš�m izejvielu pieg�d�m.

nepiem�ro riska mazin�šanas pas�

iesp�jams veikt šo pieg�d�t�ju auditu

SBP sertifik�cijas proces� uz��mums nov

kuri vienojušies un parakst�juši vienošanos par SBE pras

nov�rt�šanu pirms darba s�kšanas

Vismaz reizi gad� auditus veic apstiprin

pras�b�m, un vismaz reizi gad� neapstiprin

laik�.

Past�v papildu programma tiem neapstiprin

kuriem ir kompetence nov�rt�t riska kategorijas. Š

��


�� "��%��"��''�

��%��"��''��

kumi ir saist�ti ar š�d�m izejvielu kategorij�m:

�des no Latvijas mežu �pašumiem pirms mežistr�des oper

�r�s izejvielas (šelda, z��skaidas).

Tas neattiecas uz citiem izcelsmes re�ioniem.

�jus 2 kategorij�s:

Kategorija Nr.1. SBE NR atbilstošs pieg�d�t�js - pieg�d�t�js, kurš ir parakst

m, ir veikta apm�c�ba par riska kategoriju noteikšanu,

jamajiem SIA Varpa izejmateri�liem no vis�m koksnes ražotn

ja auditu un sniegusi rakstisku apstiprin�jumu. Ja pieg�d�t�js nav izv

no riska kategorij�m, kuras netika identific�tas vai par kur

BE pras�b�m atbilstošo izejvielu pieg�d�t�ju saraksta.

Kategorija Nr.2. SBE NR neatbilst�gais pieg�d�t�js - ietver visus pieg�d�t�jus, kuriem nav veikts riska

�d�to koksnes apjomu, un ar šiem pieg�d�t�jiem nav nos

� �m. Apm�c�ba par riska kategoriju noteikšanu ir veikta, bet p

šanas pas�kumus, izmantojot SIA Varpa Riska mazin�

auditus, bet SIA Varpa nesniedz tiem rakstisku apstiprin

mums nov�rt�ja pieg�d�t�jus, mežizstr�des darbus mež

juši vienošanos par SBE pras�bu izpildi, veicot mežizstr

un nosakot visas riska kategorijas.

auditus veic apstiprin�tajiem pieg�d�t�jiem, lai p�rliecin�tos par to atbilst

neapstiprin�tiem pieg�d�t�jiem pirms mežizstr�des darbu

v papildu programma tiem neapstiprin�tajiem pieg�d�t�jiem, kuri v�las pieg�d�

t riska kategorijas. Š� programma ietver p�rbaudi pirms mežizstr

22

��''��

��''��

�des oper�cij�m, to laik� un

js, kurš ir parakst�jis l�gumu par SBE

ba par riska kategoriju noteikšanu, pieg�d�t�js veic

m koksnes ražotn�m, SIA Varpa ir

js nav izv�rt�jis mežizstr�des

tas vai par kur�m netika zi�ots, šis

jus, kuriem nav veikts riska

jiem nav nosl�gts l�gums par

ba par riska kategoriju noteikšanu ir veikta, bet pieg�d�t�ji

kumus, izmantojot SIA Varpa Riska mazin�šanas instrumentus. Ir

rakstisku apstiprin�jumu.

des darbus mež� un p�rstr�d�t�jus,

bu izpildi, veicot mežizstr�des apgabala

�tos par to atbilst�bu SBE

des darbu veikšanas vai t�s

�d�t atbilst�gu biomasu un

rbaudi pirms mežizstr�des darbu

��


veikšanas. Uz��muma proced�r�s ir aprakst

pras�b�m atbilstošus.

Apmekl�šanas vietu skaits un izv�

uz��mums sa�em inform�ciju par pl�

no apstiprin�tiem pieg�d�t�jiem.

Lai ieg�tu papildu inform�ciju, tiek izmantoti š

(www.latbio.lv/MBI), Dabas aizsardz

http://www.daba.gov.lv/public/lat/dati1/dabas_datu_

par mežsaimniec�bas un dabas aizsardz

tam, ka pieg�d�t�ji saprot par riskiem, kas saist

riska kategorijas un dara visu, lai mazin

SBP sertifik�cijas ietvaros SIA Varpa uzdevumi ir p

nov�rt�t atbilst�bu SBP standartu pras

riska kategorij�m Latvij�.

Visiem apstiprin�tiem pieg�d�t�jiem

saglab�t biotopus, biotopu identifik�

v�rt�bu droš�bai un putnu ligzdošanas aizsardz

Audita laik� tika p�rbaud�ts, k� mež

speci�listu kontrolsarakstus, kurus apstiprin

p�rbaudes SIA Varpa var izdar�t secin

ar� pieg�d�t�jam ir j�veic korekcijas

Riska mazin�šanas proces� tika p�

b�zi.

Lietuva

Riska mazin�šanas pas�kumi attiecas uz prim

apa�koku, malkas p�c mežizstr�des, š

p�c kokapstr�des.

��


�s ir aprakst�ti oblig�tie krit�riji pieg�d�t�jiem, kurus

ietu skaits un izv�le ir pl�nota iepriekš. Pirms mežizstr�des darb

ar pl�notaj�m mežizstr�des viet�m, kadastra numuriem, cirsmu koordin

ciju, tiek izmantoti š�di avoti: Latbio, potenci�lo biotopu datu b

(www.latbio.lv/MBI), Dabas aizsardz�bas a�ent�ras datu b�

http://www.daba.gov.lv/public/lat/dati1/dabas_datu_parvaldibas_sistema_ozols/). Šeit atrodama inform

bas un dabas aizsardz�bas speci�listu ieteikumiem. Auditu laik� mums ir apstiprin

ji saprot par riskiem, kas saist�ti ar ilgtermi�a biomasas ieg�šanu, vi

riska kategorijas un dara visu, lai mazin�tu riskus.

Varpa uzdevumi ir p�rbaud�t visus izejvielu pieg�

bu SBP standartu pras�b�m, nov�rt�t kompetenci un sp�ju identific�

�jiem ir nov�rt�ta darba droš�bas sist�ma, visas darb

t biotopus, biotopu identifik�cijas pas�kumi pirms mežizstr�des, pas�kumi kult

bai un putnu ligzdošanas aizsardz�bai.

mežsaimniec�bas uz��mums �steno riska mazin�šanas pas

listu kontrolsarakstus, kurus apstiprin�juši biotopu eksperti. P�c š�s atskaites (kontrolsarakstu)

t secin�jumus, vai pieg�d�t�js ir gatavs pieg�d�t SBE

sav� darb�, un j�veic atk�rtots audits.

tika p�rbaud�tas visas cirsmas, izmantojot http://latbio.lv/MBI/

kumi attiecas uz prim�ro un sekund�ro izejvielu pieg�d�

des, šeldas p�c mežizstr�des, z��u skaidas, šeldas k

23

jiem, kurus j�apstiprina k� SBE

des darb�bas uzs�kšanas

m, kadastra numuriem, cirsmu koordin�t�m

di avoti: Latbio, potenci�lo biotopu datu b�ze

b�ze "Ozols" (

Šeit atrodama inform�cija

� mums ir apstiprin�jums

�šanu, vi�i pareizi identific�

t visus izejvielu pieg�d�t�jus, veikt auditus,

ju identific�t riskus, kas saist�ti ar 3

ma, visas darb�bas, kuras pal�dz

kumi kult�ras un v�sturisko

šanas pas�kumus, aizpildot

s atskaites (kontrolsarakstu)

t SBE atbilstošu izejvielu, vai

http://latbio.lv/MBI/ un “Ozols” datu

�m no Lietuvas mežiem:

eldas k� koksnes atlikumus

��


Akt�va lauka auditu sist�ma, k� ar�

pieg�des riskiem katra pieg�d�t�ja pieg

Visiem prim�ro izejvielu pieg�d�tajiem

apliecin�jumu kopijas pie pavadz�m�

Riska mazin�šanas pl�ns un intensit

ciršanas laik� un p�c t�s.

Lauku auditu skaitu nosaka potenci�

Visi l�gumi ar pieg�d�t�jiem ietver pras

riskantas izcelsmes biomasu.

Lauku auditos uz��mums izmanto savus izstr

krit�rijus un r�d�t�jus, lai atz�tu, vai risks

Str�d�gos vai sarež��tus gad�jumus uz

vai ar m�ri uzlabot uz��muma riska mazin

Riska mazin�šanas procedra indikatoram 2.1.2.

Liel�k� da�a Augst�s Saglab�šanas V

past�vošie ASV draudi tiek risin�ti.

Tom�r past�v viens iz��mums, tas ir meža biotopu

Lietuvas valsts meži p�c savas iniciat

t�p�c to risks valsts mežos tiek uzskat

nepieciešama riska mazin�šana.

Riska mazin�šanas pas�kumus j�piem

Biotopi tika inventariz�ti Lietuv� 2013. gad

t�mek�a vietn� https://geoportal.lt. Katrs pieg

atbilst SBE pras�b�m, ir konkr�taj�

j�dokument� šo p�rbaužu rezult�tus (piem

Ja izr�d�s ka cirsm� nav biotopu, koksnes izejviela

un pieg�d�t�js liek uzrakstu “SBE NR” uz pavadz

Ja cirsm� atrodas biotops, Varpa SIA š

Lai nepie�autu nepiem�rotu pieg�žu risku no jauniem pieg

iepriekšmin�taj� t�mek�a vietn� p�rbauda katr

��


ar� pieejami triju-pušu dokument�lie pier�d�jumi, �auj ieg

�ja pieg�des l�men�.

�tajiem j�identific� biomasas izcelsme, pievienojot kokmateri

� �m.

ns un intensit�te tiek noteikti katram riskam atseviši vai vienlaic

u skaitu nosaka potenci�li riskanto biomasas pieg�žu skaits.

pras�bas par nepieciešam�m p�rbaud�m un pas�

mums izmanto savus izstr�d�tos kontrolsarakstus, kuros revidents nov

tu, vai risks ir zems vai augsts.

jumus uz��mums piesaista ekspertus, lai veiktu riska mazin

muma riska mazin�šanas sist�mas efektivit�ti.

ra indikatoram 2.1.2.

šanas V�rt�bu (ASV) mež� ir pien�c�gi aizsarg�ti ar Lietuvas likumdošanu, un

mums, tas ir meža biotopu (WKH) aizsardz�ba.

c savas iniciat�vas ir �stenojuši visaptverošus pas�kumus, lai aizsarg

valsts mežos tiek uzskat�ts par zemu. Attiec�gi, no valsts mežiem ieg

piem�ro priv�tajos mežos ieg�taj�m izejviel�m.

2013. gad�. Inform�cija par apgabaliem, kuros tostarp

https://geoportal.lt. Katrs pieg�d�t�js, kas v�las pieg�d�t prim�r�s izejvielas Varpa SIA, kas

�taj� t�mek�a vietn� j�p�rbauda vai izciršanas viet�

�tus (piem�ram, ekr�nuz��mumu izdruku).

nav biotopu, koksnes izejvielas no t�s var tikt pieg�d�ta k� atbilstoša

js liek uzrakstu “SBE NR” uz pavadz�m�m, kas nor�da uz Nenoz�m�gu Risku.

atrodas biotops, Varpa SIA š�das izejvielas nevar pieg�d�t.

žu risku no jauniem pieg�d�t�jiem, sadarb�bas s

�rbauda katru pieg�d�t�ja cirsmu.

24

�auj ieg�t inform�ciju par

, pievienojot kokmateri�lu ciršanas

i vai vienlaic�gi pirms ciršanas,

un pas�kumiem, lai nepie�autu

tos kontrolsarakstus, kuros revidents nov�rt� visus

riska mazin�šanas pas�kumus,

ti ar Lietuvas likumdošanu, un

kumus, lai aizsarg�tu biotopus, un

gi, no valsts mežiem ieg�taj�m izejviel�m nav

tostarp ir biotops, ir pieejama

�s izejvielas Varpa SIA, kas

vai izciršanas viet�s nav biotopu, k� ar�

� atbilstošas SBE pras�b�m,

Risku.

�bas s�kumos SIA „Varpa”

��


B�dami p�rliecin�ti par to, ka pieg�

p�rbaudes, kas notiek reizinot 0,8 ar

pieg�d�t�js gada laik�.

Visu sekund�ro izejvielu (kokz��tavas atkritum

PEFC® kontrol�to kokmateri�lu pras�

Vi�iem ir ar� j�izseko visu izejvielu pieg

Šie pieg�d�t�ji var ieg�t „SBE NR

uz��mumiem.

Sekund�ro izejvielu pieg�d�t�ji var pieg

sa�emto izejvielu daudzumam, ar uzrakstu “SBE NR” uz p

Lai noteiktu to koksnes atlieku apjomu, kuru

atjaunin�ta kred�tu uzskaite.

Riska mazin�šanas procedra indikatoram 2.8.1

Lietuvas mežsaimniec�b� visliel�kie riski

Lietuvas valsts mežos bija sagatavoti atbilstošie pas

un apakšuz��m�ju periodiska uzraudz

Mežizstr�des uz��mumus, kas str�

l�gumiem, uzrauga ne tikai meža darbu vad

standart� FSC-STD-01-001 v 5- 0).

T�p�c mežizstr�des uz��mumi, kuriem ir sp

mežu �pašniekiem, ir atbr�voti no risku

Mehaniz�t�m mežsaimniec�bas darb�

tradicion�lo rokas motorz��u izmantošanu

T�p�c darba droš�bas riska mazin�

nesertific�tos priv�tajos mežos.

SIA Varpa licenc�šanas auditu speci

visi darba droš�bas pas�kumi ir iev�

Audita uzdevums ir p�rliecin�ties, ka pieg

Republikas likumdošanu.

��


�d�t�js veic atbilstošas p�rbaudes, SIA Varpa turpina

ar kvadr�tsakni no riskanto izciršanas plat�bu kop�

��tavas atkritumu) pieg�d�t�ju izejvielai (z��ba�i

lu pras�b�m.

pieg�žu izcelsmi un j�iev�c atbilstošus dokument�

SBE NR” mar�tas izejvielas no SIA „Varpa” apstiprin

ji var pieg�d�t da�u no saviem z��šanas atkritumiem, kas atbilst “SBE NR”

emto izejvielu daudzumam, ar uzrakstu “SBE NR” uz pavadz�m�m.

atlieku apjomu, kuru var pieg�d�t ar “SBE NR” z�mi, šiem pieg

ra indikatoram 2.8.1.

�kie riski past�v darba aizsardz�b�.

sagatavoti atbilstošie pas�kumi, proti: visu valsts mež� str�

ju periodiska uzraudz�ba un p�rbaude darba aizsardz�bas jom�.

mumus, kas str�d� FSC FM / COC sertific�tos mežos, balstoties uz apakšuz

darbu vad�t�ji, bet tie ar� ir pak�auti FSC pras�b�m noteikt

mumi, kuriem ir sp�k� esoši l�gumi ar Valsts mežiem vai FSC FM sertific

voti no risku mazin�šanas pas�kumiem.

bas darb�b�m (ar harvesteri) piem�t daudz zem�ks riska l�

u izmantošanu.

�šanas pas�kumi attiecas tikai uz rokas motorz��

šanas auditu speci�lists veic mežizstr�des auditus pirms mežizstr�

�roti.

ties, ka pieg�d�t�js iev�ro darba droš�bas noteikumus saska

25

turpina veikt izlases veida

bu kop�j� daudzuma, no katra

�iem) j�atbilst FSC® vai

dokument�lus pier�d�jumus.

no SIA „Varpa” apstiprin�tiem mežizstr�des

šanas atkritumiem, kas atbilst “SBE NR”

m pieg�d�t�jiem j�uztur

� str�d�jošo darbuz��m�ju

ties uz apakšuz��muma

�m noteikt�m ied�� P4 (P2

alsts mežiem vai FSC FM sertific�tiem

ks riska l�menis sal�dzin�jum� ar

kumi attiecas tikai uz rokas motorz��iem, kas tiek izmantoti

des auditus pirms mežizstr�des un p�rbauda, vai

bas noteikumus saska�� ar Lietuvas

��


Auditors aizpilda anketu “Droš�bas pras

aspektu p�c piecu punktu skalas.

S�kotn�ji licenc�šanas revidents veic rev

pieg�d�t�ja rokas z��šanas brig�des

SBE atbilstošiem izejmateri�lu pieg�

5 # 0��

Pieg�d�t�ji un teritorijas auditam tiek

pakalpojumu sniedz�jus, daž�dus mežizstr

P�rbaudes tika veiktas izlases veid�

Latvija

Vispirms tika apmekl�tas meža da�as ar potenci

biotopu).

SIA Varpa izmanto formulu x = 0,8

pieg�d�t�jam. FMU ir pieg�d�t�ja iepl

apmekl�jamo FMU skaits pirms vai p�

30 Ražot�jiem tika veikta rev�zija, lai p

Lietuva

Pieg�d�t�ju rev�zijas tiek veiktas pirms SBE sadarb

Lauka auditi par darba droš�bu s�

vienošan�s par pirmo pieg�di, v�l�k

Pirm�s rev�zijas ir veiktas kop� ar uzraudz

sekund�ro izejvielu pieg�d�t�j�. P�c tam

5 ! �� "��%��"��

Latvija

Darba aizsardz�bas auditi tika uzs�kti 2017. gada 1. janv

pieg�d�t�jiem un p�rstr�d�t�jiem. Pirms p

inform�ciju par vi�u pakalpojumu sniedz

��


bas pras�bu anketa” (ir pieejama p�c piepras�juma) un nov

šanas revidents veic rev�ziju pirms vienošan�s par pirmo pieg�

�des.

lu pieg�d�t�jiem ik p�c 12 m�nešiem tiek veikti atk�rtoti auditi.

0�� '��$"�'��

ji un teritorijas auditam tiek izv�l�tas sekojoš� veid�: lai maksim�li aptvertu pieg

dus mežizstr�des uz��mumus un šo uz��mumu apakšuz

rbaudes tika veiktas izlases veid� pirms vai mežizstr�des laik�.

�as ar potenci�li augst�m biolo�iski v�rt�g�m mežaudzes paz

SIA Varpa izmanto formulu x = 0,8 � FMU, kas noapa�ota uz augšu, lai pl�notu

�ja iepl�notais cirsmu daudzums gada laik�, kurš ir dom

pirms vai p�c mežizstr�des darbu veikšanas.

zija, lai p�rbaud�tu atbilst�bu SBE pras�b�m atbilstošu izejvielu iepirkšanai

zijas tiek veiktas pirms SBE sadarb�bas uzs�kšanas un p�c tam ik p�

bu s�kotn�ji, lai mazin�tu riskus s�kum�, tiek veikti, pirms tiek pan

� �k - reizi 12 m�nešos.

ar uzraudz�bas rev�ziju, viena pie prim�ro izejvielu pieg

�c tam tika veiktas 3 rev�zijas.

��%��"��''��"�'�

�kti 2017. gada 1. janv�r�. Auditi tika pl�noti iepriekš un tika veikti visiem

jiem. Pirms p�rbaudes veikšanas SIA Varpa l�dza pieg

pakalpojumu sniedz�ju cirsm�s. Teritorijas auditiem un pieg�d� �

26

juma) un nov�rt� katru droš�bas

s par pirmo pieg�di. Auditi aptver visas

i auditi.

li aptvertu pieg�žu re�ionus,

mumu apakšuz��m�jus.

mežaudzes paz�m�m (meža

�notu auditu skaitu katram

, kurš ir dom�ts SIA Varpa. x –

atbilstošu izejvielu iepirkšanai.

c tam ik p�c 12 m�nešiem.

, tiek veikti, pirms tiek pan�kta

izejvielu pieg�d�t�j� un otru pie

��''��"�'��

noti iepriekš un tika veikti visiem

�dza pieg�d�t�jus iesniegt

�d�t�ji tika izv�l�ti t�d�j�di,

��


lai maksim�li aptvertu pieg�des re

apakšuz��m�jus. Galvenais auditu re

Piez�mes un pieraksti tika veikti par

P�c auditiem veikšanas tika secin�

var b�t sadal�t div�s da��s:

1) mežizstr�de ar speci�laj�m maš

darba aizsardz�bu un darba droš

2) augsta l�me�a risks saist�b�

konstat�ts tur, kur mežizstr�

konstat�tas noz�m�gas neatbilst

darba aizsardz�bai, un v�l�k tika veikti atk

Biotopu, putnu ligzdošanas vietu, kult

programma

Vispirms tika p�rbaud�tas, cirsmas un teritorijas pie

testi tika veikti pirms mežizstr�des.

Teritorijas auditam un pieg�d�t�ji tika izv

daž�dus mežsaimniec�bas uz��mumus un šo uz

ieg�t�s koksnes re�ions ir Latvija. Piez

P�c veiktajiem auditam tika izdar�ti š�

1) pieg�d�t�jiem ir izpratne par biotopu nov

biotopa nov�rt�šanu pirms jebk�da mežizstr

mežos un lauksaimniec�bas zem�s

eksperts.

2) mežizstr�des darbiem izv�l�tajos mežu apgabalos

v�rt�b�m. Tas noz�m�, ka pieg�d�t�

Republikas likumu. Ja tiek atrastas

Meža Dienestu un attiec�g�s viet�j�

l�mumam.

3) audita laik� apmekl�taj�s cirsmu zon

zina, kas j�dara, ja tiek atrastas lielo

��


des re�ionus, daž�dus mežsaimniec�bas uz��mumus un šo uz

uditu re�ions: Austrumu Latvija.

katru pieg�d�t�ja auditu.

�ts, ka riski saist�b� ar darba aizsardz�bu un darba droš

�m maš�n�m (harvesteri) maksim�li samazina visus riskus, kas saist

bu un darba droš�bu. Auditu laik� tika konstat�tas tikai dažas nelielas k

a risks saist�b� ar darba aizsardz�bu un darba droš�bu mežizstr

zstr�de tika veikta ar rokas motorz��iem. Dažreiz p

s neatbilst�bas. Šo uz��mumu vad�ba tika aicin�ta piev

� �k tika veikti atk�rtoti auditi.

, kult�ras un v�sturisko objektu risku noteikšanas un uzraudz

tas, cirsmas un teritorijas pie cirsm�m, caur Latbio un Ozols datu b

�ji tika izv�l�tas š�di: lai maksim�li aptvertu pie�aujamos pieg

��mumus un šo uz��mumu apakšuz��mumus. Audita programmas ietvaros

ions ir Latvija. Piez�mes un pieraksti tika veikti par katru auditu.

�ti š�di secin�jumi:

jiem ir izpratne par biotopu nov�rt�šanas meh�nismu, pieg�d�t�ji saprot nepieciešam

�da mežizstr�des darba, biotopu auditu nepieciešam

�s. Ja rodas šaubas, apspriešanai tiek uzaicin�ts meža un lauku biotopu

os mežu apgabalos nekas netika atrastas ar kult

� �t�ji saprot, ka kult�ras un v�sturisk�s v�rt�bas tiek

k�das kult�ras un v�sturiskas v�rt�bas, par to rakstveid

�j�s pašvald�bas. Mežizstr�des darbi tiek aptur�ti l�

s cirsmu zon�s netika atrastas lielo putnu ligzdas (vair�k par 50 cm). Pieg

dara, ja tiek atrastas lielo putnu ligzdas (vair�k nek� 50 cm). Mežizstr�

27

mumus un šo uz��mumu

bu un darba droš�bu mežizstr�d�

li samazina visus riskus, kas saist�ti ar

tas tikai dažas nelielas k��das.

bu mežizstr�des viet�s tika

Dažreiz p�rbaužu laik� tika

ta piev�rst liel�ku uzman�bu

un uzraudz�bas

un Ozols datu b�z�m. Parasti šie

aujamos pieg�des re�ionus,

Audita programmas ietvaros

ji saprot nepieciešam�bu veikt

des darba, biotopu auditu nepieciešam�bu saimnieciskajos

�ts meža un lauku biotopu

kult�ras vai v�sturisk�m

bas tiek regul�tas ar Latvijas

r to rakstveid� inform� Valsts

�ti l�dz atbild�g�s instit�cijas

�k par 50 cm). Pieg�d�t�ji

50 cm). Mežizstr�des uz��mumi saprot

��


nepieciešam�bu atst�t izcirtum� nokaltušus

administrat�vo teritoriju ierobežojumi mežizstr

Audits atkl�j, ka mežizstr�des uz��

atz�st par augsti v�rt�jamu biolo�isko mežu (ES defin

netiks veikti mežistr�des darbi vai cit�

teritorij�m/�pašumiem netiks pieg�d�

Lietuva

Tr�s inspic�ti uz��mumi tika akcept�

��


nokaltušus kokus un ekolo�iskos kokus. Audit

oriju ierobežojumi mežizstr�dei tiek iev�roti.

��mumi ir gatavi par�d�t SIA Varpa revidentiem meža teritorijas

�isko mežu (ES defin�cija - meža biotops, dabiskais meža biotops), un taj

cit� gad�jum� par to tiks inform�ta SIA Varpa vad�

�d�ta.

mumi tika akcept�ti lai piedal�tos Varpa SIA SBE programm� Lietuvai.

28

iskos kokus. Auditos tika konstat�ts, ka

meža teritorijas, kurus tie

meža biotops, dabiskais meža biotops), un taj�

ta SIA Varpa vad�ba. Koksne no šo mežu

Lietuvai.

��


6 1��'��&��'�

6 � 1��'��&��'�

Latvija

9.1.2. Riska mazin�šanas pas�kumi ir saist

• Eiropas noz�mes meža biotops, meža biotopa identifik

• kult�ras un v�stures pieminek�i, objektu identific

proces�;

• putnu ligzdu identifik�cija;

• darba aizsardz�bas un darba droš�bas riska

9.1.3. Audita process

9.1.3.1. Auditi tika veikti izlases k

SBP pieg�d�t�ji vai nav.

9.1.3.2. Tiem pieg�d�t�jiem, kuri ir

kategoriju nov�rt�šana tiek veikta

9.1.4. P�c audita rezult�tu anal�zes SIA "Varpa

apjomiem. Ja pieg�d�t�ji atsak�s sniegt inform

sadarboties ar SIA Varpa auditu, tad šie pieg

9.1.5. SIA "Varpa" aicina biotopu ekspertus, speci

papildus informat�vus semin�rus. Tas

pras�b�m atbilstoš�m izejvielu pieg�

izejvielu pieg�des risku.

9.1.6. Riska mazin�šanas sist�mas visp

9.1.6.1. Visp�r�jie riska mazin�šanas pas

9.1.6.1.2. FSC un PEFC sertific

ieg�dei.

9.1.6.1.3. Iek�aujot pieg�des l�

identific�jot un samazinot SBP neatbilstošo

��


1��'��&��'��

1��'��&��'��

kumi ir saist�ti ar š�d�m biomasas pieg�des riska kategorij

, meža biotopa identifik�cija;

�i, objektu identific�šana ar kult�ras un v�sturisko v

bas un darba droš�bas riska mazin�šana.

Auditi tika veikti izlases k�rt� visiem pieg�d�t�jiem, neskatoties uz to, vai tie ir apstiprin

jiem, kuri ir apstiprin�ti k� SBP atbilstošo izejvielu pieg

veikta pirms vai mežizstr�des darbu laik�.

�zes SIA "Varpa" vad�ba pie�em l�mumu par turpm�

�s sniegt inform�ciju par pl�notajiem p�rstr�des apjomiem vai atsak

sadarboties ar SIA Varpa auditu, tad šie pieg�d�t�ji tiks atskait�ti no SBE pieg�d�t�ju saraksta.

SIA "Varpa" aicina biotopu ekspertus, speci�listus, meža darba droš�bas speci

rus. Tas tiek dar�ts, lai p�c iesp�jas vair�k inform�tu pieg

m izejvielu pieg�d�m un iesp�jamiem riskiem, t�d�j�di samazinot SBP neatbilstošu

mas visp�r�js apraksts:

šanas pas�kumi:

FSC un PEFC sertific�t�s koksnes iepirkums, k� priorit�te SBP atbilstošas

des l�gum� nosac�jumus par SBP standartiem biomasas pieg

ot un samazinot SBP neatbilstošo izejvielu pieg�des risku.

29

des riska kategorij�m:

sturisko v�rt�bu mežizstr�des

jiem, neskatoties uz to, vai tie ir apstiprin�ti k�

izejvielu pieg�d�t�ji, audits un visu

�ko sadarb�bu, pieg�des

des apjomiem vai atsak�s

� �ju saraksta.

bas speci�listus un organiz�

�tu pieg�d�t�jus par SBP

di samazinot SBP neatbilstošu

te SBP atbilstošas biomasas

iem biomasas pieg�d�m, t�d�j�di

��


9.1.6.1.4. Biotopu riska nov�

darb�bas:

9.1.6.1.4.1. Kadastra numura p

datu b�zi "Biotopa instruments"

9.1.6.1.4.2. biotopu

vien�b�, kas tika nopirkta, izmantojot datu b

http://www.daba.gov.lv/public/lat/dati1/dabas_datu_

9.1.6.1.4.3. Ir izveidota audita anketa

anketa ietver visas 4 riska kategorijas.

noteiktu un mazin�tu ietekmi uz potenci

un v�sturiskos objektus un putnu ligzdošanas vietas.

9.1.6.1.5. Mežizstr�des laik�

Mežsaimniec�bas inspektors

iek�autas minim�l�s droš�bas pras

licenc�tu droš�bas speci�listu.

9.1.6.1.6. Uz��muma meža meis

iem�c�t mežizstr�d�t�jiem un pieg

kult�rv�sturisku objektu r�d�t�

un pakalpojumu sniedz�ju uz��

Riska nov�rt�šanas efektivit�tes v�rt�

gan tiks izskaidrots, k� tieš� veid� tiek iev

turpm�kas sadarb�bas rezult�ts ir riska samazin

Lietuva

SIA „Varpa” riska mazin�šanas pas�

programmas apraksts”.

6 # 3��

Latvija

2 pieg�d�t�ji - mežizstr�des uz��mumi nebija apstiprin

pieg�d�t�ju auditu laik� tika konstat�

SIA Varpa SBP neatbilst�bas risku mazin

��


6.1.4. Biotopu riska nov�rt�šanas proced�ra tiek veikta pirms mežizstr

Kadastra numura p�rbaude pirms, apstr�des laik� vai p�

zi "Biotopa instruments" http://latbio.lv/MBI/search_db;

past�v�šanas, potenci�lo meža biotopu (MB)

, kas tika nopirkta, izmantojot datu b�zes sist�mu "OZOLS".

http://www.daba.gov.lv/public/lat/dati1/dabas_datu_parvaldibas_sistema_ozols/

1.4.3. Ir izveidota audita anketa, kuru aizpilda pirms mežizstr�des darbu veikšanas.

ietver visas 4 riska kategorijas. Anketa tika izstr�d�ta kop� ar biotopu ekspertiem, lai

�tu ietekmi uz potenci�lajiem biotopiem, identific�tu un aizsarg

sturiskos objektus un putnu ligzdošanas vietas.

des laik� notiek darba aizsardz�bas un darba droš�bas risku nov

veic p�rbaudi p�c speci�li izstr�d�ta kontrolsaraksta. Šaj

�bas pras�bas mež�. Šis kontrolsaraksts tika izstr�d�

listu.

meža meistariem un biomasas pieg�d�t�ji tika apm�c�

jiem un pieg�d�t�jiem noteikt iesp�jamo biotopu, putnu ligzdošanas vietu,

� �t�jus, k� ar� piln�b� nodrošin�tu darba droš�bas pras

ju uz��mumos.

�rt�jums un auditu rezult�ti ir pieejami p�c trešo personu piepras

� tiek iev�rots riska mazin�šanas pas�kumu meh�

ts ir riska samazin�šanas process.

šanas pas�kumu detaliz�ts skaidrojums ir sniegts sada�� „Pieg

��

��mumi nebija apstiprin�ti kokmateri�lu pieg�d�m 2016. gad

tika konstat�ti darba droš�bas p�rk�pumi, un pieg�d�t�js nev

mazin�šan�.

30

ra tiek veikta pirms mežizstr�des iek�aujot š�das

vai p�c t�s, izmantojot Latbio

p�rbaude katr� meža

parvaldibas_sistema_ozols/

�des darbu veikšanas. Š�

� ar biotopu ekspertiem, lai

�tu un aizsarg�tu kult�ras

droš�bas risku nov�rt�šana.

ta kontrolsaraksta. Šaj� sarakst� ir

�d�ts kop� ar uz��muma

�c�ti. Apm�c�bas m�ris ir

jamo biotopu, putnu ligzdošanas vietu,

bas pras�bas pašu uz��mumu

c trešo personu piepras�juma. Lai

�nisms, š�das r�c�bas un

�� „Pieg�d�t�ju verifik�cijas

2016. gad�. Tas notika, jo

�js nev�l�j�s sadarboties ar

��


P�c uzraudz�bas auditiem, biotopu un darba droš

tos pieg�d�t�jus, kuri neatbilst izstr�

P�c SBP risku mazin�šanas auditiem

�pašnieku �pašnieki, mežizstr�des uz

identific�šanu un riska mazin�šanas meh

neatbilst�bas darba droš�b�, 48% no kop

P�c 2019. gada auditiem 23 uz��mumi sadarboj

S�k�ka inform�cija par katru r�d�t�ju ir

Lietuva

Tr�s SBE ietvaros p�rbaud�ti uz��mumu tika akcept

Dokument�cija pieejama: SIA "Varpa" biroj

��


un darba droš�bas riska nov�rt�šanas SIA "Varpa" vad

izstr�d�tajiem SIA "Varpa” riska mazin�šanas programmas krit

šanas auditiem un pieg�d�t�ju apm�c�b�m, visi dal�bnieki (pieg

des uz��mumi) saprata SBP pras�bas attiec�b� uz riska kategorij

šanas meh�nismu. 2018. gad� meža str�dniekiem tika konstat

48% no kop�j� auditu skaita, nopietnas neatbilst�bas netika konstat

��mumi sadarboj�s k� SBE sist�mas dal�bnieki.

� �ju ir sniegta riska nov�rt�jum�.

��mumu tika akcept�ti dal�bai Varpa SIA SBE Lietuv�

A "Varpa" biroj�, Kr�slav�, Indras iel� 15.

31

šanas SIA "Varpa" vad�ba nol�ma izsl�gt

šanas programmas krit�rijiem.

�bnieki (pieg�d�t�ji, meža

uz riska kategorij�m, riska

ekiem tika konstat�tas nelielas

bas netika konstat�tas.

Varpa SIA SBE Lietuv�.

��


�7 0� ��$ �� '�� '

N/A , re�ion�lais RN Latvijai eksist� no 20.09.2017, Lietuvai

��


0� ��$ �� '�� '

eksist� no 20.09.2017, Lietuvai – no 15.06.2016.

32

0� ��$ �� '�� '�

��


��

�� %��

Š�s atskaites gal�g� redakcija tika iesniegta kokapstr

saist�to speci�lista apskatam.

Atskaite bija izskat�ta un sa�emta ar koment

strukt�rvien�bas vad�t�ja Aivara Andž

Recenzents apgalvo, ka vi�š ir p�t�jis SBR un uzskata, ka dokuments ir profesion

un ietver pamatotu inform�ciju. Pamatojoties uz savu pieredzi, vi

inform�cija patieš�m atspogu�o situ

daudzpus�bu.

�� # ��

Citas atsauksmes (iz�emot atsauksmes apkopota

��


��

��%��

redakcija tika iesniegta kokapstr�des, meža audz�šanas un

emta ar koment�riem no: R�gas Valsts tehnikuma Kr

Andž�na, kam ir plaša pieredze kokapstr�d�.

�t�jis SBR un uzskata, ka dokuments ir profesion�ls, ar daudzpus

ciju. Pamatojoties uz savu pieredzi, vi�š secina, ka šaj

o situ�ciju un par�da kokapstr�des uz��muma SIA Varpa raksturu un

�� '��

atsauksmes apkopotas punkt� 11.1) nav sa�emtas.

33

ar meža vides procesu

gas Valsts tehnikuma Kr�slavas teritori�l�s

�ls, ar daudzpus�gu anal�zi

š secina, ka šaj� dokument� sniegt�

muma SIA Varpa raksturu un

��


�! � "��"�'�

�! � * ��'�� "��$

2019. gad� Lietuv� tika ieviests SBE.

�! # ��&$"��'��&��

Latvija

Risku mazin�šanas pas�kumi, t.i.

aizsardz�ba, k� ar� darba droš�bas pas

Lietuva

Tr�s uz��mumi, kas tika p�rbaud�ti SBE ietvaros, tika

�! ! 8��$

'� ��

S�kot ar 2017. gada 28. septembri, tika piem

2016. gada 15. j�nija SBP apstiprin�

�! ) �� "��'��$�$"��'��#�

'$��&��'�

Katras izejvielas kategorijas interv�ls ir š

– 200 000 tonnas, terci�r� izejviela

inform�cijas jut�guma d��, jo t� var dot konkurences priekšroc

�! , �� "��'��

'$��&��'�

Katras izejvielas kategorijas interv�ls paliks nemain

sekund�r� izejviela – 0 – 200 000 tonnas, terci

uzr�d�ts komerci�l�s inform�cijas jut

dal�bniekiem).

��


� "��"�'��

* ��'�� "��$�

tika ieviests SBE.

��&$"��'��&��'��%��

kumi, t.i. ASV (augstas saglab�šanas v�rt�ba) identific

s pas�kumi mežos, ir par�d�juši augstu efektivit�tes l�

�ti SBE ietvaros, tika pie�emti dal�bai Varpa SIA SBE Lietuv

8��$� $"�'��'��&��

da 28. septembri, tika piem�rots SBP apstiprin�tais RRN Latvijai.

SBP apstiprin�tais RRN Lietuvai tika piem�rots pieg�d�m no Lietuvas.

��"��'��$�$"��'��#�

�ls ir š�ds: prim�r� izejviela – 0 – 200 000 tonnas, sekund

izejviela – 0 – 200 000 tonnas (prec�zs apjoms nav

var dot konkurences priekšroc�bas dažiem tirgus dal�bnieki

�� "��'��'�"��'��#�

�ls paliks nemain�gs un b�s š�ds: prim�r� izejviela

200 000 tonnas, terci�r� izejviela – 0 – 200 000 tonnas (pr

cijas jut�guma d��, jo t� var dot konkurences priekšroc

35

�%��

identific�šana mežos un to

�tes l�meni.

Varpa SIA SBE Lietuvai.

� $"�'��'��&��

m no Lietuvas.

��"��'��$�$"��'��#�

200 000 tonnas, sekund�r� izejviela – 0

zs apjoms nav uzr�d�ts komerci�l�s

bas dažiem tirgus dal�bniekiem).

�"��'��#�

izejviela – 0 – 200 000 tonnas,

200 000 tonnas (prec�zs apjoms nav

var dot konkurences priekšroc�bas dažiem tirgus