bērni latvijā

LATVIJAS REPUBLIKAS CENTRĀLĀ STATISTIKAS PĀRVALDE

BĒRNI LATVIJĀ

Rīga 2013

BĒRNI LATVIJĀ, 2013 2

Piezīmes vai ierosinājumus šīs publikācijas satura pilnveidošanai lūdzam sūtīt Centrālās statistikas

pārvaldes Sociālās statistikas departamentam Lāčplēša ielā 1, Rīgā, LV-1301. Jaunākos statistikas datus, kā arī datus par plašāku laika periodu ir iespējams iegūt Centrālās statistikas

pārvaldes mājaslapā (http://www.csb.gov.lv) un interneta datubāzēs (http://www.csb.gov.lv/db).

NOSACĪTIE APZĪMĒJUMI

Parādība nav konstatēta -

Parādība ir konstatēta, bet tās lielums ir mazāks par pusi no lietotās mērvienības

0; 0,0

Trūkst datu, vai tie ir apšaubāmi ...

Tabulas rindas un ailes krustpunktā esošās rūtiņas aizpildīšana loģiski nav iespējama

x

Datu avoti

Atbildīgā par izdevumu Sociālās statistikas departamenta Dzīves līmeņa statistikas daļa Lidija Spārīte

© Latvijas Republikas Centrālā statistikas pārvalde, 2013.

Pārpublicēšanas un citēšanas gadījumā atsauce obligāta. ISBN 978-9984-06-452-9 ISSN 1691-0338 13-013-000

http://www.csb.gov.lv/db

SATURS


SATURS

IEVADS ..........................................................................................................................................4

1. BĒRNU SKAITS LATVIJĀ .............................................................................................................5

2. BĒRNU TAUTĪBA UN MĀJĀS LIETOTĀ VALODA .......................................................................11

3. DZIMSTĪBA LATVIJĀ .................................................................................................................15

4. ĢIMENES AR BĒRNIEM UN TO RAKSTUROJUMS .....................................................................21

5. BĒRNI ĀRPUSĢIMENES APRŪPĒ..............................................................................................25

6. VESELĪBAS APRŪPE .................................................................................................................31

7. BĒRNU MIRSTĪBA ....................................................................................................................39

8. IZGLĪTĪBA .................................................................................................................................43

9. INFORMĀCIJAS TEHNOLOĢIJAS ..............................................................................................55

10. LAIKA IZLIETOJUMS, KULTŪRAS UN ATPŪTAS AKTIVITĀTES .................................................61

11. SOCIĀLĀ AIZSARDZĪBA ..........................................................................................................69

12. MĀJSAIMNIECĪBU AR BĒRNIEM EKONOMISKIE RESURSI UN PATĒRIŅŠ ...............................77

13. BĒRNU PAMATVAJADZĪBU APMIERINĀŠANA, NABADZĪBAS RISKS UN MATERIĀLĀ NENODROŠINĀTĪBA ..............................................................................................................85

14. MĀJOKĻA APSTĀKĻI ..............................................................................................................95

15. BĒRNI AR SPECIĀLĀM VAJADZĪBĀM UN ĀRPUSĢIMENES APRŪPE ........................................... 99

16. SABIEDRĪBĀ NEVĒLAMAS PARĀDĪBAS.................................................................................105

17. BĒRNI KONFLIKTĀ AR LIKUMU ............................................................................................115

PUBLIKĀCIJĀ IZMANTOTIE TERMINI .........................................................................................120

IEVADS


IEVADS

Centrālā statistikas pārvalde (CSP) regulāri apkopo un publicē statistisko informāciju par dažādām

tēmām. Datu krājums „Bērni Latvijā” pirmo reizi tika sagatavots 2000. gadā un ir viens no nedaudzajiem

datu krājumiem, kas tiek gatavots katru gadu. Šajā datu krājumā pirmo reizi iekļautas ne tikai datu

kopsavilkumu tabulas, bet arī apkopotās informācijas datu analīze. Sagatavoto publikāciju dati tika

izmantoti vairākos valsts un sabiedrisko institūciju ziņojumos par bērnu stāvokli Latvijā.

Sagatavojot šo publikāciju, izmantoti 2011.gadā veiktās tautas skaitīšanas, kā arī CSP veikto izlases

apsekojumu rezultāti – dati no „Ienākumu un dzīves apstākļu apsekojuma” (EU-SILC), „Mājsaimniecību

budžetu apsekojuma”, „Laika budžeta apsekojuma”, apsekojuma „Datoru un interneta lietošana

mājsaimniecībās”. Izmantoti arī regulārie statistikas pārskatu dati, kas raksturo demogrāfiskos procesus,

veselības, sociālās apdrošināšanas faktus.

Publikācijas „Bērni Latvijā” tapšanas laikā izmantoti ne tikai CSP apkopotie dati, bet arī Pilsonības un

migrācijas lietu pārvaldes, Nacionālā veselības dienesta, Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC)

informācija, Labklājības ministrijas, Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas, Izglītības un zinātnes

ministrijas, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras, Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas, Latvijas

Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes, Iekšlietu ministrijas Informācijas centra, Tiesu administrācijas, Ceļu

satiksmes drošības direkcijas, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta, Ieslodzījuma lietu pārvaldes

dati, kā arī Eurostat (Eiropas Savienības Statistikas biroja) un MISSOC (Mutual Information System on Social

Protection/Social Security) interneta datubāzu dati, kā arī pētījumi – nevalstiskās organizācijas „Centrs

Dardedze” pētījums „Mazu bērnu tiesību aizsardzības sistēmas izvērtējums, 2011”, 2011.gadā SPKC

veiktais pētījums „Eiropas skolu aptaujas projekts par alkoholu un citām narkotiskām vielām”, SPKC

pētījums „Latvijas skolēnu veselības paradumu pētījums, 2012”.

Šajā publikācijā dati ne vienmēr ir sniegti garā laikrindā. Tā kā tautas skaitīšanas rezultātā tika precizēts

iedzīvotāju skaits valstī, tad jāveic izlases apsekojuma datu pārrēķini, kas tuvojas noslēgumam.

Centrālais statistikas pārvalde ir ieinteresēta saņemt komentārus, pārdomas un vērtējumus par šo

publikāciju, kurus lūdzam sūtīt Centrālās statistikas pārvaldes Sociālās statistikas departamentam

Lāčplēša ielā 1, Rīgā, LV-1301. Tie bagātinās nākamo publikāciju par bērniem Latvijā, jo pie šīs tēmas CSP

noteikti atgriezīsies.

BĒRNU SKAITS LATVIJĀ




1. BĒRNU SKAITS LATVIJĀ

No 2000.gada līdz 2013.gada sākumam kopējais iedzīvotāju skaits Latvijā samazinājās par 358 tūkstošiem cilvēku jeb par 15%. Bērnu skaits 0-17 gadu vecumā šajā periodā procentu izteiksmē saruka vēl vairāk – par 34% (183 tūkstošiem).

Latvijā laika posmā no 2000. līdz 2008.gadam bija vērojams dzimstības pieaugums, bet, sākoties krīzei, dzimstība atkal samazinājās. Pozitīva tendence atkal bija vērojama 2012.gadā, kad dzimstība atkal pieauga.

1.1. attēls. Pastāvīgo iedzīvotāju skaita īpatsvars atsevišķās vecuma grupās (procentos)

Latvijā bērnu īpatsvars ir viens no zemākajiem Eiropas Savienībā. 2012.gadā no visiem Latvijas

iedzīvotājiem 14,3% bija bērni vecumā līdz 14 gadiem. Eiropas Savienības valstu vidējais rādītājs bija 15,6%. Vēl mazāk bērnu bija Vācijā un Bulgārijā (13%), un Itālijā (14%). Igaunijā un Lietuvā šis rādītājs bija attiecīgi 15,5% un 14,9%, savukārt augstākais rādītājs bija Īrijā – 21,6%.

Bērnu vecuma sastāvs

1.1. tabula. Bērnu vecuma sastāvs

(gada sākumā; procentos no iedzīvotāju kopskaita)

2005 2010 2011 2012 2013

Pavisam 100 100 100 100 100

tai skaitā 0-17 gadu vecumā

19,8 17,7 17,4 17,2 17,1

0-4 4,5 5,3 5,2 5,1 5,0

5-9 4,2 4,6 4,7 4,8 5,0

10-14 6,3 4,3 4,3 4,4 4,4

15-17 4,8 3,5 3,2 2,9 2,7

Uz 1 000 darbspējīgajiem iedzīvotājiem Latvijā ir 229 bērni vecumā līdz 14 gadiem un 354 pensijas

(vecumā 62 un vairāk gadi) vecuma iedzīvotāji, No 1993.gada bērnu daļa demogrāfiskajā slodzē ir mazāka par pensijas vecuma iedzīvotāju daļu.

17.1

17.2

17.3

17.7

19.8

23.2

23.4

23.9

24.3

24.5

40.9

40.8

40.4

39.9

39.1

18.8

18.6

18.4

18.1

16.6

2013

2012

2011

2010

2005

0-17 18-34 35-64 65+



1.2. tabula. Demogrāfiskās slodzes līmenis

2005 2011 2012 2013

Visi iedzīvotāji 574 558 572 583

vīrieši 229 227 232 237

sievietes 345 331 340 346

līdz darbspējas vecumam 236 221 225 229

vīrieši 121 113 115 117

sievietes 115 108 110 112

Aplūkojot demogrāfisko piramīdu, varam konstatēt, ka zemais bērnu skaits jaunākajās vecuma grupās

rada nopietnas bažas par sabiedrības nākotni un valsts cilvēkresursu atjaunošanu.

1.2. attēls. Latvijas iedzīvotāju vecuma piramīda

(gada sākumā, cilvēki)

Gadi Vīrieši Sievietes

20000 15000 10000 5000 0 5000 10000 15000 20000

0

5

10

15

20

25

30

35

40

45

50

55

60

65

70

75

80

85

90

95

100+

2013 Sievietes 2013 Vīrieši 2000 Sievietes 2000 Vīrieši



Ja kopējais bērnu skaits valstī 2013.gadā salīdzinājumā ar 2005.gadu ir samazinājies par 22%, tad vecuma grupā 12-17 gadi to skaits samazinājies par 47%, Tie ir deviņdesmito gadu beigās dzimušie bērni, kuriem pieaugot, ir sagaidāma dzimstība līmeņa tālāka pazemināšanās, Tajā pašā laikā bērnu skaits 3-9 gadu vecumā ir palielinājies par 8%.

1.3. tabula. Iedzīvotāju vecuma un dzimuma sastāvs Latvijā (gada sākumā)

2005 2012 2013

Pavisam Vīrieši Sievietes Pavisam Vīrieši Sievietes Pavisam Vīrieši Sievietes

Pavisam 2 249 724 1 032 109 1 217 615 2 044 813 934 812 1 110 001 2 023 825 926 580 1 097 245

tai skaitā 0-17 gadu vecumā

444 768 227 295 217 473 351552 180217 171335 347 018 178 180 168 838

0 20 328 10 485 9 843 18 573 9 535 9 038 19 713 10 190 9 523

1 20 921 10 813 10 108 19 333 10 044 9 289 18 744 9 601 9 143

2 19 831 10 143 9 688 21 175 10 795 10 380 19 150 9 984 9 166

3 19 314 9 775 9 539 22 991 11 713 11 278 20 947 10 695 10 252

4 19 844 10 113 9 731 22 253 11 344 10 909 22 717 11 598 11 119

5 18 829 9 658 9 171 21 073 10 737 10 336 21 966 11 191 10 775

6 18 031 9 189 8 842 20 283 10 402 9 881 20 907 10 677 10 230

7 18 109 9 373 8 736 19 123 9 875 9 248 20 090 10 302 9 788

8 19 100 9 906 9 194 19 503 10 081 9 422 18 937 9 766 9 171

9 20 600 10 614 9 986 18 740 9 579 9 161 19 340 10 004 9 336

10 22 662 11 589 11 073 18 202 9 228 8 974 18 572 9 512 9 060

11 24 908 12 603 12 305 18 807 9 563 9 244 18 036 9 141 8 895

12 29 464 14 980 14 484 17 858 9 156 8 702 18 675 9 509 9 166

13 31 215 15 862 15 353 16 925 8 655 8 270 17 761 9 105 8 656

14 33 601 16 994 16 607 17 323 8 936 8 387 16 761 8 583 8 178

15 34 614 17 731 16 883 18 094 9 359 8 735 17 200 8 882 8 318

16 36 106 18 549 17 557 19 715 10 224 9 491 17 947 9 289 8 658

17 37 291 18 918 18 373 21 581 10 991 10 590 19 555 10 151 9 404

Bērnu īpatsvars novados

Lielākais bērnu īpatsvars kopējā iedzīvotāju skaitā ir Pierīgas reģionā (19,3%) un Kurzemē (18,9%), Viszemākais bērnu īpatsvars ir Rīgā (15,4%) un Latvijas austrumu reģionos (Latgales reģionā – 16,4% un Vidzemes reģionā – 19,9%) – liecina 2011.gada tautas skaitīšanas dati.

Lielākais bērnu īpatsvars kopējā iedzīvotāju skaitā ir Mārupes novadā (24,7%), Garkalnes novadā (23,2%), Ādažu novadā (22,4%) un Babītes novadā (22,1%), Savukārt mazākais bērnu īpatsvars kopējā iedzīvotāju skaitā ir Strenču novadā (15,1%), Aknīstes novadā (15,4%) un Ludzas novadā (15,5%).



1.3. attēls. Bērnu (0-17 gadi) īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā republikas pilsētās un novados 01.03.2011. (procentos)

Sadaļā izmantoti demogrāfiskās statistikas datu aprēķini, 2011.gada tautas skaitīšanas dati.

BĒRNU TAUTĪBA UN MĀJĀS LIETOTĀ VALODA




2. BĒRNU TAUTĪBA UN MĀJĀS LIETOTĀ VALODA

2011.gada tautas skaitīšanas dati liecina, ka jaunā paaudze Latvijā bija etniski viendabīgāka nekā visa

populācija. Latviešu īpatsvars bērnu vidū sasniedza 73% salīdzinājumā ar 62% latviešu visā populācijā.

2.1. attēls. Skaitliski lielāko tautību īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā

(procentos)

2011.gada tautas skaitīšanas dati.

2011.gada tautas skaitīšanas dati liecināja, ka Latvijā dzīvoja vairāk nekā 160 tautību iedzīvotāju.

Latviešu īpatsvars jaunāko iedzīvotāju (0-17 gadi) vidū bija lielāks nekā kopumā valstī (62,1%). Savukārt pārējo skaitliski lielāko tautību īpatsvars šajā vecuma grupā bija mazāks nekā kopumā valstī. Krievi bija 26,9% no visu iedzīvotāju kopskaita, bet bērni vecumā līdz 17 gadiem – 20,5%, baltkrievi attiecīgi – 3,3% un 0,9%, ukraiņi – 2,2% un 0,8%, poļi – 2,1% un 1,3%, bet lietuvieši attiecīgi 1,2% un bērni tikai 0,5%. Tas varētu liecināt par to, ka jauktajās etniska sastāva ģimenēs, kurās viens no vecākiem bija latvietis, bērni sevi identificēja ar latviešiem.

Tomēr latviešu valodas lietošana mājās nesasniedz tādu līmeni, kā iegūtie rādītāji par tautību. Tautas

skaitīšanas rezultāti liecināja, ka 63,1% bērnu mājās lieto latviešu valodu. Tas varēja būt saistīts ar to, ka jauktajās ģimenes, kurās viens no vecākiem nebija latvietis, krievu

valoda joprojām tiek lietota plašāk.

62.1%

26.9%

3.3%

2.2%

2.1% 1.2% 2.2%

Visi iedzīvotāji Latvieši

Krievi

Baltkrievi

Ukraiņi

Poļi

Lietuvieši

Citas tautības(ieskaitot neizvēlētuun nezināmu tautību)

72.7%

20.5%

0.9% 0.8%

1.3%

0.5% 3.3%

Iedzīvotāji līdz 17 gadu vecumam



2.1. tabula. Iedzīvotāju sadalījums līdz 17 gadu vecumam pa statistiskajiem reģioniem pēc mājās lietotās valodas (procentos)

Reģions Pavisam Latviešu Krievu

Cita valoda (ieskaitot

neizvēlēto un nezināmo)

Latvija 100 63,1 27,1 9,8

Rīgas reģions 100 44,4 43,6 12,0

Pierīgas reģions 100 72,6 18,4 9,0

Vidzemes reģions 100 89,7 4,0 6,3

Kurzemes reģions 100 76,8 12,8 10,4

Zemgales reģions 100 76,6 15,1 8,3

Latgales reģions 100 40,2 49,8 10,0


Otrā izplatītākā valoda bija krievu, kurā mājās runāja 27,1% bērnu līdz 17 gadu vecumam (no visu

iedzīvotāju kopskaita krieviski runāja 33,8%), tas norāda, ka krievu valodu mājās lietoja vecākās paaudzes iedzīvotāji, Savukārt 9,8% bērnu mājās runāja citās valodās, kā, piemēram, baltkrievu, ukraiņu, poļu, lietuviešu un citās.

Salīdzinot Latvijas reģionus, redzams, ka Vidzemes reģionā 89,7% bērnu runāja latviešu valodā, Kurzemē – 76,8%, Zemgalē – 76,6%, Pierīgā – 72,6%, bet Rīgā tikai 44,4% un Latgalē – 40,2%, No kopējā Latgales iedzīvotāju skaita latviski runāja 35,1%, krieviski runāja 54,6%, bet krieviski runājošu bērnu bija 49,8%, No visiem Rīgas iedzīvotājiem latviski runāja tikai 38,6%, krieviski – 49,6%, tai skaitā bērni krievu valodu mājās lietoja mazliet mazāk – 43,6%.

Latviešu valodas lietojums, bērniem pieaugot, palielinājās, Ja līdz 9 gadu vecumam tas nepārsniedza 62%, tad 15-19 gadu vecumā tas sasniedza 66%,

Latviešu valodas paveidu – latgaliešu valodu - ikdienā lietoja 8,8% iedzīvotāju, bet bērni līdz 17 gadu vecumam – 5,7%, Visvairāk latgaliski runāja Latgales reģionā – 35,5% no visiem iedzīvotājiem, kaut gan bērni vecumā līdz 17 gadiem – 27,0%, Savukārt Ciblas novadā ikdienā latgaliski runāja 87,5% no visiem novada iedzīvotājiem, tai skaitā 85,3% bērnu vecumā līdz 17 gadu vecumam.

Sadaļā izmantoti 2011.gada tautas skaitīšanas dati.

DZIMSTĪBA LATVIJĀ


DZIMSTĪBA LATVIJĀ


3. DZIMSTĪBA LATVIJĀ

Dzimstības tendences

Bērna gaidīšana un ienākšana ģimenē ir viens no svarīgākajiem ģimenes dzīves posmiem, kas nes līdzi

laimes un prieka brīžus. Tomēr pēdējos 10 gados dzimušo skaits gadā ir gandrīz divas reizes mazāks nekā astoņdesmitajos gados, kad vidējais dzimušo skaits gadā bija 40 tūkstoši. Tiesa, no 2012.gada iezīmējas neliela dzimstības rādītāju pieauguma tendence.

Paaudžu normālai nomaiņai ir nepieciešams, lai summārais dzimstības koeficients (vidējais bērnu skaits, kas varētu piedzimt sievietei viņas dzīves laikā, saglabājoties attiecīgā gada dzimstības līmenim) būtu 2,1-2,2. Šāds dzimstības līmenis Latvijā bija tikai astoņdesmito gadu vidū. Pēdējos trīs gados summārais dzimstības koeficients ir tikai 1,4. 2012.gadā salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu šis dzimstības rādītājs pieauga par gandrīz 8% un sasniedza 1,44.

3.1. attēls. Summārais dzimstības koeficients Latvijā 1990.-2012. gadā

Summārais dzimstības koeficients Eiropas Savienības valstīs ir vidēji 1,6. Latvija, tāpat kā vairākas citas valstis (Ungārija, Polija, Rumānija, Kipra), nesasniedz vidējo līmeni un atrodas valstu grupējuma lejasdaļā. Lietuvā un Igaunijā summārais dzimstības koeficients ir nedaudz augstāks – attiecīgi 1,8 un 1,5. Virs 2 šis rādītājs ir Īrijā, Francijā, Islandē.

2.00

1.85

1.74

1.52

1.41

1.27

1.18 1.13 1.11

1.18 1.24 1.22

1.25

1.32 1.29

1.39

1.46

1.54 1.59

1.47

1.36 1.34

1.44

1.0

1.2

1.4

1.6

1.8

2.0

19

90

19

91

19

92

19

93

19

94

19

95

19

96

19

97

19

98

19

99

20

00

20

01

20

02

20

03

20

04

20

05

20

06

20

07

20

08

20

09

20

10

20

11

20

12

DZIMSTĪBA LATVIJĀ


3.1. tabula. Dzīvi dzimušie pēc dzimuma

Gads

Dzīvi dzimuši Zēnu skaits

uz 1 000 meitenēm

Dzīvi dzimuši Laulībā dzimušie

pavisam tai skaitā

pilsētās laukos pavisam īpatsvars

% zēni meitenes

2005 21 879 11 182 10 697 1 045 14 884 6 995 12 093 55,3

2010 19 781 10 246 9 535 1 075 13 593 6 188 11 004 55,6

2011 18 825 9 649 9 176 1 052 12 726 6 099 10 435 55,4

2012 19 897 10 257 9 640 1 064 13 582 6 315 10 946 55,0

Neskatoties uz to, ka daudziem cilvēkiem laulība un ģimene ir nozīmīga vērtība, Latvijā 45% bērnu

dzimst nereģistrētā laulībā. Eiropas valstu vidējais rādītājs ir 40%, taču vairākās valstīs tas ir daudz augstāks: Francijā, Bulgārijā, Slovēnijā, Islandē – no 56% līdz 65%. Igaunijā nereģistrētā laulībā dzimst 60%, bet Lietuvā – 30% bērnu. Dzimstības analīze dažādās valstīs apliecina tendenci, ka otrie un trešie bērni biežāk dzimst ģimenēs, kuras atrodas laulībā.

Lēmumu par ģimenes pieaugumu vecāki pašlaik pieņem nedaudz vēlāk kā, piemēram, pirms 10 gadiem. Jaundzimušā mātes vidējais vecums pieaug. Astoņdesmitajos gados, kad bija augstākā dzimstība, mātes vidējais vecums bija 26 gadi, bet pirmais bērns sievietēm piedzima vidēji 23,5 gados. 2012.gadā vidējais vecums bija jau 29 gadi, bet, piedzimstot pirmajam bērnam, 26,6 gadi. Dzimstības rādītāji samazinās gados jaunākām sievietēm, bet pieaug vecumā 30-39 gadi (no 46 jaundzimušajiem uz 1 000 sievietēm nosauktajā vecumā 2005.gadā līdz 58 jaundzimušajiem 2012.gadā). Astoņdesmitajos gados augstākā dzimstība bija sievietēm vecumā 20-24 gadi – 150-170 bērni uz 1 000 sievietēm. Tagad šajā vecuma grupā uz 1 000 sievietēm dzimst vidēji par 100 bērniem mazāk.

3.2. tabula. Dzīvi dzimušie pēc mātes vecuma

Gads Kopā

Mātes vecums, gadi

Mātes vidējais vecums, bērnam

piedzimstot

līdz 19 20–24 25–29 30–34 35–39 40–44 45 + nav

uzrādīts kopā

pirma-jam

Dzīvi dzimušo skaits

2005 21 879 1 443 5 949 6 743 4 955 2 245 504 34 6 28,0 25,2

2010 19 781 860 4 363 6 481 4 837 2 492 692 40 16 29,0 26,4

2011 18 825 831 3 883 6 146 4 726 2 531 656 29 23 29,1 26,4

2012 19 897 783 3 908 6 632 5 057 2 788 683 33 13 29,3 26,6

uz 1 000 sievietēm attiecīgajā vecumā

2005 38,27 16,41 71,67 90,33 63,69 29,15 5,96 0,39 x x x

2010 38,84 13,57 55,86 88,56 70,58 34,06 9,49 0,50 x x x

2011 38,37 14,62 52,10 84,70 71,12 35,62 9,04 0,38 x x x

2012 41,82 15,31 54,84 91,14 77,16 40,38 9,47 0,45 x x x

DZIMSTĪBA LATVIJĀ


Eiropas Savienības valstīs mātes vidējais vecums ir 30 gadi. Vēl vēlāk dzimst bērni māmiņām Itālijā, Īrijā, Šveicē, Lihtenšteinā, jaunākās māmiņas ir Rumānijā un Bulgārijā (27 gadi). Mūsu kaimiņvalstīs – Lietuvā un Igaunijā – mātes vidējais vecums ir tāds kā Latvijā (29 gadi).

Pēdējos gados pieaug otro un trešo bērnu skaits ģimenēs, piemēram, otro bērnu īpatsvars jaundzimušo skaitā pieauga no 31,8% 2005.gadā līdz 36,3% 2012.gadā, trešo bērnu skaits – attiecīgi no 10,8% līdz 12,0%.

3.3 tabula. Dzīvi dzimušie pēc dzimšanas secības

Gads Pavisam

tai skaitā pēc dzimšanas secības

pirmais otrais trešais ceturtais piektais un

vairāk nav

uzrādīts

Dzimušo skaits

2005 21 879 11 263 6 963 2 351 729 571 2

2010 19 781 9 630 6 824 2 236 633 458 -

2011 18 825 8 901 6 699 2 208 601 416 -

2012 19 897 9 195 7 227 2 384 684 394 13

Procentos

2005 100 51,5 31,8 10,8 3,3 2,6 0,0

2010 100 48,7 34,5 11,3 3,2 2,3 -

2011 100 47,3 35,6 11,7 3,2 2,2 -

2012 100 46,2 36,3 12,0 3,4 2,0 0,1

2012.gadā dzimušajiem mazuļiem vecāki visbiežāk devuši zēniem vārdu Roberts (256), bet meitenēm – Sofija (225). Salīdzinot ar citiem vārdiem, personvārds Roberts ir viens no populārākajiem vārdiem jaundzimušajiem jau vairāk kā 10 gadus un arī 2010.gadā un 2011.gadā bija biežāk izraudzītais vārds zēniem. Savukārt personvārds Sofija populārāko vārdu lokā nokļuva tikai 2007.gadā un pēdējo trīs gadu gaitā bijis izplatītākais vārds meitenēm. Atšķirībā no 2011.gada, no 2012.gada populārāko personvārdu saraksta pazuduši tādi līdz šim iecienīti vārdi kā Artūrs un Katrīna, bet to vietā nākuši vārdi Kārlis un Paula, ko vecāki izvēlas arvien biežāk.

3.4. tabula. Populārākie personvārdi 2012. gadā dzimušajiem zēniem un meitenēm

Zēni Meitenes

Roberts 256 Sofija 225

Gustavs 218 Emīlija 195

Artjoms 199 Alise 194

Markuss 192 Viktorija 189

Daniels 179 Anna 174

Ralfs 176 Marta 169

Aleksandrs 172 Anastasija 153

Maksims 158 Paula 151

Emīls 157 Elizabete 150

Kārlis 133 Evelīna 148

DZIMSTĪBA LATVIJĀ


Bērna vārda izvēli lielā mērā ietekmē bērna mātes tautība. Pēdējos gados nedaudz pieaug latvietēm dzimušo bērnu īpatsvars. Stabils ir arī mazākumtautību mātēm dzimušo īpatsvars.

Izmantojot tautas skaitīšanā iegūtos datus par sieviešu skaitu reproduktīvajā vecumā (15-49 gadi) lielākajām Latvijā dzīvojošām tautībām, var secināt, ka latvietēm ir augstāks dzimušo skaits – vidēji 41 bērns uz 1 000 sievietēm. 40 bērni uz 1 000 sievietēm piedzima lietuvietēm, 38 – polietēm, 30-35 bērni – baltkrievietēm, ukrainietēm un krievietēm.

3.5. tabula. Dzīvi dzimušie pēc mātes tautības

Pavisam Procentos

2005 2010 2011 2012 2005 2010 2011 2012

Dzimušie 21 879 19 781 18 825 19 897 100 100 100 100

latvieši 14 265 13 363 12 769 13 547 65,2 67,5 67,8 68,1

krievi 5 509 4 622 4 380 4 586 25,2 23,4 23,3 23,1

baltkrievi 485 424 387 420 2,2 2,1 2,1 2,1

ukraiņi 434 331 327 344 2,0 1,7 1,7 1,7

poļi 483 387 388 406 2,2 2,0 2,1 2,0

lietuvieši 288 266 225 226 1,3 1,3 1,2 1,1

čigāni 157 136 104 121 0,7 0,7 0,5 0,6

citas tautības, ieskaitot neuzrādītu tautību

258 252 245 247 1,2 1,3 1,3 1,3

Dzimstību ietekmējošie negatīvie faktori Grūtniecības plānota pārtraukšana (aborts) iespaido kopējās demogrāfiskās izmaiņas valstī.

Jaundzimušo bērnu skaits Latvijā varētu būt lielāks, ja samazinātos abortu skaits. Pēdējos gados dažādu iemeslu dēļ tiek pārtraukti vidēji 10 tūkstoši grūtniecību.

3.6. tabula. Aborti

Pavisam

tai skaitā pa vecuma grupām

līdz 14 gadiem no 15 līdz 17 gadiem

2005 2011 2012 2005 2011 2012 2005 2011 2012

Kopējais abortu skaits

17 338 10 320 9 231 11 7 11 501 171 173

tai skaitā mākslīgie

12 785 7 089 6 197 11 7 9 374 131 127

Pārtraukta (pārtraukusies) 1. grūtniecība

2 181 1 116 814 9 2 9 373 116 93

2012.gadā tika veikti 311 mākslīgie aborti uz 1 000 dzīvi dzimušajiem bērniem. Tāpēc ir svarīgi, lai atbalsta politika sievietēm, kuras plāno veikt abortu, pēc iespējas veicinātu aborta neizdarīšanu, jo tas nozīmīgi uzlabotu demogrāfisko situāciju. Sadaļā izmantoti demogrāfiskās statistikas datu aprēķini un 2011.gada tautas skaitīšanas dati, Pilsonības un

migrācijas lietu pārvaldes, Nacionālā veselības dienesta, SPKC dati.

DZIMSTĪBA LATVIJĀ


ĢIMENES AR BĒRNIEM UN TO RAKSTUROJUMS




4. ĢIMENES AR BĒRNIEM UN TO RAKSTUROJUMS

Bērna pilnvērtīgai un harmoniskai attīstībai ir nepieciešama ģimeniska vide, sapratnes un mīlestības gaisotne. Savas tiesības uz dzīvību un attīstību bērns vislabāk var īstenot ģimenē. 2011.gada tautas skaitīšanas dati liecina, ka Latvijā bija 587,7 tūkstoši ģimeņu. To skaitā bija 232,7 tūkstoši ģimeņu ar bērniem 0-17 gadu vecumā, un šajās ģimenēs bija 340,9 tūkstoši bērnu norādītajā vecumā. Papildus tam divi tūkstoši bērnu norādītajā vecumā atradās institucionālā aprūpē – iestādēs bāreņiem vai bez vecāku gādības palikušiem bērniem, kā arī bērniem, kuriem nepieciešama īpaša aprūpe veselības stāvokļa dēļ.

Par ģimeni demogrāfijā un arī Latvijas 2011.gada tautas skaitīšanā tika uzskatīti precēti pāri, partneri, kuri dzīvo nereģistrētā kopdzīvē, kā arī abi vai viens vecāks ar bērnu vai vairākiem bērniem neatkarīgi no bērnu, kuri nav izveidojuši savas ģimenes, vecuma.

Stipra ģimene ir viens no svarīgākajiem katras sabiedrības pastāvēšanas priekšnoteikumiem. Ģimenes ne tikai būtiski ietekmē sabiedrības un valsts labklājību, bet veic arī vairākas svarīgas funkcijas, piemēram, uztur demogrāfisko stabilitāti, nodrošina bērnu un jauniešu socializāciju un sagatavošanu patstāvīgai dzīvei, ģimenes locekļu aprūpi, sniedz savstarpēju atbalstu ģimenes locekļiem.

2011.gada tautas skaitīšanas dati liecina, ka dominējošais vecāku un bērnu ģimeņu tips bija precēta pāra ģimenes. Tajās Latvijā dzīvoja gandrīz puse (48,9%) bērnu, jaunāku par 18 gadiem.

4.1. tabula. Bērnu skaits ģimenēs ar bērniem vecumā līdz 17 gadiem atkarībā no ģimenes tipa 2011.gadā

Bērnu skaits, tūkstošos

Bērnu īpatsvars, procentos

Visas ģimenes ar bērniem 340,9 100,0

tai skaitā:

Precēta pāra ģimene 166,9 48,9

Kopdzīves partneru ģimene 55,1 16,2

Vientuļas mātes ģimene 104,0 30,5

Vientuļa tēva ģimene 14,9 4,4


Katrs trešais bērns (34,9%) dzīvoja nepilnā ģimenē. Nepilnās ģimenēs ir ne tikai pilnvērtīgas abu vecāku

klātbūtnes un mīlestības deficīts, bet arī lielāka ievainojamība no ģimenes ekonomikas viedokļa, piemēram, lielāks nabadzības risks.

2011.gada tautas skaitīšanas dati apliecina, ka precētā pāra ģimenēs bija lielākais otro un trešo bērnu īpatsvars. Relatīvi visvairāk ģimeņu ar trim vai vairāk nepilngadīgiem bērniem bija Naukšēnu novadā (8% no visām ģimenēm), Rugāju novadā (7,4%), Jaunpils un Priekules novadā (7%), Vaiņodes novadā (6,4%).

Diemžēl Latvijā veidojas situācija, kad ģimeņu, kuras veido vientuļā māte ar vienu bērnu, skaits tuvojas to ģimeņu skaitam ar vienu bērnu, kuri aug precētu pāru ģimenēs. Latvijā 2011.gadā bija 57,6 tūkstoši vientuļo māšu ģimeņu ar vienu bērnu, 16,7 tūkstoši ar 2 bērniem un 3,8 tūkstoši ar 3 un vairāk bērniem.



4.1. attēls. Ģimeņu skaits pēc nepilngadīgo skaita tajās


Mūsdienu sabiedrība akceptē nereģistrētu sievietes un vīrieša kopdzīvi taču šo ģimeņu īpatsvars kopējā ģimeņu ar bērniem skaitā bija tikai 15,3% (35,7 tūkstoši kopdzīves partneru ģimeņu ar bērniem). Strādājošo vecāku nodarbinātības statuss

Ģimeņu ar bērniem labklājība ir cieši saistīta ar bērnu vecāku nodarbinātību. 2011.gada tautas

skaitīšanas rezultāti liecina, ka strādājošo vecāku – vīriešu un sieviešu, kuriem bija vismaz viens bērns līdz 17 gadu vecumam, – nodarbinātības statuss bija diezgan atšķirīgs. Starp sievietēm lielāks īpatsvars bija darba ņēmējām, savukārt starp vīriešiem lielāks īpatsvars salīdzinājumā ar sievietēm bija darba devējiem, pašnodarbinātajām personām un ģimenes uzņēmumos strādājošajiem nealgotajiem darbiniekiem.

58 586

21 624

10 188

57 622

38 471

10 452

1 935

16 710

9 444

3 617

254

3 825

0

20 000

40 000

60 000

80 000

100 000

120 000

Precēta pāra ģimenes Kopdzīves partneruģimenes

Vientuļā tēva ģimenes Vientuļās mātesģimenes

1 bērns 2 bērni 3 un vairāk bērnu



4.2. attēls. Strādājošo vecāku, kuriem ir vismaz viens bērns līdz 17 gadu vecumam, nodarbinātības statuss (procentos; iedzīvotāji 15 un vairāk gadu vecumā)

Sadaļā izmantoti 2011.gada tautas skaitīšanas dati.

86.3

8.2

5.0 0.3 0.2 Vīrieši

92.9

2.8

3.6 0.1 0.6

Sievietes

Darba ņēmējs

Darba devējs

Pašnodarbināta persona

Ģimenes uzņēmumā strādājošs nealgots darbinieks

Nav norādīts

BĒRNI ĀRPUSĢIMENES APRŪPĒ




5. BĒRNI ĀRPUSĢIMENES APRŪPĒ

Tajos gadījumos, kad par bērnu (bāreņi un bez vecāku gādības palikušie bērni) nevar parūpēties vecāki,

aprūpe tiek nodrošināta pie aizbildņa, audžuģimenē vai bērnu aprūpes iestādē. Bērnu aprūpes iestādēs tiek nodrošināta sociālā aprūpe un sociālā rehabilitācija bāreņiem vai bez vecāku gādības palikušiem bērniem, kā arī bērniem, kuriem nepieciešama sociālā rehabilitācija vai īpaša aprūpe veselības stāvokļa dēļ. Ārpusģimenes aprūpes mērķis ir radīt bērnam aizsargātības sajūtu, nodrošināt apstākļus viņa attīstībai un labklājībai, atbalstīt bērna centienus būt patstāvīgam.

Lielākais skaits bez vecāku gādības palikušo bērnu 2012.gada beigās atradās aizbildnībā. Pērn aizbildnībā atradās 5 051 bērni.

5.1. tabula. Bērnu skaits ārpusģimenes aprūpē (gada beigās)

2005 2010 2011 2012

Aizbildnībā esošie bērni (gada beigās) 8 683 5 565 5 203 5 051

Audžuģimenēs nodoto bērnu skaits (gada beigās)

269 884 1 099 1 155

Bērnu skaits valsts (un līgumorganizāciju) sociālās aprūpes centros

841 602 585 544

Bērnu skaits pašvaldību un citu organizāciju sociālās aprūpes centros

2 040 1 268 1 365 1 402

Aizbildniecība un audžuģimenes

Salīdzinot ar 2005.gadu, aizbildnībā esošo bērnu skaits pakāpeniski samazinās, savukārt no iespējamiem ārpusģimenes aprūpes veidiem palielinās audžuģimenēs nodoto bērnu skaits - audžuģimenēs esošo bērnu skaits palielinājās no 269 bērniem 2005.gadā līdz 1 155 bērniem 2012.gadā.

5.2. tabula. Aizbildniecība un audžuģimenes

(gada beigās)

2005 2010 2011 2012

Aizbildnībā esošie bērni (gada beigās) 8 683 5 565 5 203 5 051

no tiem nodoti aizbildnībā gada laikā 1 369 989 877 873

Aizbildņu skaits (gada laikā) 1 104 798 672 668

Audžuģimenēs nodoto bērnu skaits (gada beigās)

269 884 1 099 1 155

Bērni sociālās aprūpes iestādēs

Taču joprojām salīdzinoši lielam skaitam bērnu nav pieejama ģimene, kura varētu vismaz uz noteiktu laiku uzņemties rūpes par bērnu. 2012.gada beigās valsts sociālās aprūpes centros atradās 544 bērni, savukārt pašvaldību bērnu sociālās aprūpes centros pagājušā gada beigās bija 1 402 bērni.



Saskaņā ar Eiropas Komisijas Nodarbinātības un sociālo lietu ģenerāldirektorāta pārstāves Lindas Adamaites atzinumu Latvijā, atšķirībā no citām jaunajām ES dalībvalstīm, joprojām plaši izplatīta ir tāda aprūpes forma kā bērnu nami. Eiropas Komisijas pārstāve atzina, ka daudzas jaunās dalībvalstis daudz ko darījušas, lai slēgtu bērnu namus, piemēram, veicinājušas bērnu ievietošanu audžuģimenēs vai SOS ciematu darbību.

5.3. tabula. Bērnu skaits sociālās aprūpes iestādēs (gada beigās)

Valsts (un līgumorganizāciju) sociālās aprūpes centri

Pašvaldību un citu organizāciju sociālās aprūpes centri

2005 2010 2011 2012 2005 2010 2011 2012

Iestāžu skaits 39 117 15 15 59 41 37 33

Bērnu skaits iestādēs

841 602 585 544 2 040 1 268 1 365 1 402

no tiem bērni invalīdi

574 355 344 329 104 114 121 124

No kopējā bērnu skaita mācās skolā

200 162 255 252 1 478 1 083 1 034 1 063

No bērnu kopskaita sociālās aprūpes iestādēs 2012.gada beigās 70 bērni (valsts sociālās aprūpes centros – 16; pašvaldību sociālās aprūpes centros – 54) bija bāreņi. No 1 876 bez vecāku gādības palikušajiem bērniem (valsts sociālās aprūpes centros – 528; pašvaldību sociālās aprūpes centros – 1 348) 849 bērnu vecākiem ar bāriņtiesas lēmumu atņemtas bērna aprūpes tiesības, savukārt 798 bērnu vecākiem ar tiesas spriedumu bija atņemtas aizgādības tiesības, bet 221 bērns sociālās aprūpes iestādē atradās citu iemeslu dēļ.

5.4. tabula. Bērnu atrašanās iemesli sociālās aprūpes iestādēs (gada beigās)



2005 2010 2011 2012 2005 2010 2011 2012

Bērnu kopskaits 841 602 585 544 2 040 1 268 1 365 1 402

bāreņi 6 12 11 16 164 57 65 54

bez vecāku gādības palikušie bērni

835 590 574 528 1 876 1 211 1 300 1 348

ar bāriņtiesas lēmumu atņemtas bērna aprūpes tiesības

202 280 261 212 789 535 616 637

ar tiesas spriedumu atņemtas aizgādības tiesības

57 119 130 154 928 651 652 644

citi atrašanās iemesli

576 191 183 162 159 25 32 67

1 Iestāžu skaits 2010.gadā samazinājās valsts sociālās aprūpes iestāžu reorganizācijas rezultātā.



2012.gada beigās (kā arī iepriekšējos gados) valsts sociālās aprūpes centros lielākais skaits bērnu bija vecumā līdz 3 gadiem (245 bērni), savukārt pašvaldību bērnu aprūpes iestādēs visvairāk bērnu bija vecuma grupā no 7 līdz 14 gadiem (661 bērns).

5.5. tabula. Bērnu skaits sociālās aprūpes iestādēs sadalījumā pēc vecuma

(gada beigās)



2005 2010 2011 2012 2005 2010 2011 2012

Bērnu kopskaits 841 602 585 544 2 040 1 268 1 365 1 402

tai skaitā vecumā (gadi):

līdz 3 1 299 276 274 245 50 93 112 119

4–6 2 110 47 39 34 236 146 180 188

7–14 3 274 191 186 171

1 048 605 660 661

15–17 4 75 88 86 94

554 424 413 434

Bērna ārpusģimenes aprūpes laikā tiek veikti nepieciešamie pasākumi bērna un vecāku atkalapvienošanās nodrošināšanai. Izplatītākais bērnu izstāšanās iemesls no valsts sociālās aprūpes centriem 2012.gadā bija bērna adopcija (69 bērni), otrs biežākais iemesls bija bērna pārvietošana uz citiem sociālās aprūpes centriem (68 bērni), trešais biežākais iemesls bija bērna atgriešanās pie saviem vecākiem (56 bērni). Savukārt no pašvaldību aprūpes centriem visizplatītākais bērnu izstāšanās iemesls bija bērna atgriešanās pie saviem vecākiem (266 bērni), otrs biežākais iemesls bija patstāvīgas dzīves uzsākšana (136 bērni), bet nākamais - bērna adopcija (73 bērni).

5.6. tabula. Bērnu izstāšanās iemesli no sociālās aprūpes iestādēm

(gada beigās)



2005 2010 2011 2012 2005 2010 2011 2012

Izstājušies bērni 407 306 282 302 1 013 725 754 676

atgriezušies pie vecākiem

125 51 59 56 394 149 227 266

adoptēti 110 70 77 69 71 60 53 73

nodoti aizbildnībā 46 27 19 30 137 51 45 67

nodoti audzināšanā audžu ģimenēs

13 47 49 52 49 79 77 61

aizgājuši pastāvīgā dzīvē

- - - - 243 219 172 136

1 2005.gadā bērnu skaits vecumā līdz 2 gadiem. 2 2005.gadā bērnu skaits vecumā no 3 līdz 6 gadiem. 3 2005.gadā bērnu skaits vecumā no 7 līdz 15 gadiem. 4 2005.gadā bērnu skaits vecumā no 16 līdz 17 gadiem.



turpinājums



2005 2010 2011 2012 2005 2010 2011 2012

pārvietoti uz: 97 98 65 68 107 150 135 49

pašvaldības bērnu sociālās aprūpes iestādēm

40 31 43 47 62 135 116 33

valsts sociālās aprūpes centriem

16 54 14 18 7 9 13 12

citu aprūpes vai ārstniecības iestādi

40 13 8 3 18 2 5 1

specializētajām mācību iestādēm

1 - - - 20 4 1 3

miruši 12 11 12 11 - 2 - 1

cits iemesls 4 2 1 16 12 15 45 23

Bērnu adopcija no sociālās aprūpes iestādēm Visvēlamākais veids, kā bāreņiem un bez vecāku gādības palikušajiem bērniem iegūt nepieciešamo

ģimenisko vidi, ir adopcija. Tā ir pamats bērna pilnvērtīgai attīstībai ilgtermiņā, nevis tikai līdz pilngadības sasniegšanai, kas tas dažkārt notiek aizbildnības un ievietošanas audžuģimenē gadījumos.

No valsts sociālās aprūpes centriem 2012.gadā tika adoptēti 69 bērni, kas ir par 8 bērniem mazāk nekā 2011.gadā. 52 bērni tika adoptēti Latvijā, savukārt 17 bērni uz ārvalstīm. No pašvaldības sociālās aprūpes centriem 2012.gadā tika adoptēti 73 bērni, kas ir par 20 bērniem vairāk nekā 2011.gadā, 8 bērni tika adoptēti Latvijā, savukārt 65 bērni pēc adopcijas nonāca ārvalstīs. Saskaņā ar pieņemto adopcijas kārtību Latvijā bērna adopcija uz ārvalstīm pieļaujama tikai tad, ja Latvijā nav iespējams nodrošināt bērna audzināšanu un aprūpi ģimenē un bāriņtiesa, ar kuras lēmumu bērns ievietots aprūpes iestādē, par to pieņēmusi attiecīgu lēmumu.

5.7. tabula. No sociālās aprūpes iestādēm adoptēto bērnu skaits

(gada beigās)



2005 2010 2011 2012 2005 2010 2011 2012

Adoptēto bērnu skaits

110 70 77 69 71 60 53 73

tai skaitā:

Latvijā 61 56 61 52 6 8 11 8

uz ārzemēm 49 14 16 17 65 52 42 65

5.1.attēlā redzams, ka, no 2000.gada samazinoties bērnu skaitam sociālās aprūpes iestādēs , adoptēto bērnu skaits būtiski nesamazinās. Visvairāk bērnu tika adoptēti 2004. –2006.gadā, savukārt vismazāk bērnu no valsts sociālās aprūpes iestādēm tika adoptēti 2003. gadā.



5.1. attēls. Bērnu skaits sociālās aprūpes iestādēs un no sociālās aprūpes iestādēm adoptēto bērnu skaits (gada beigās)

Saskaņā ar Labklājības ministrijas informāciju Latvijas adoptētāji galvenokārt vēlas adoptēt vienu bērnu

līdz 3 gadu vecumam bez ievērojamiem veselības traucējumiem. Savukārt ārvalstu adoptētāji ir daudz atvērtāki bērna ar ievērojamiem veselības traucējumiem vai invaliditāti adopcijai. No adopcijas reģistrā iekļautajiem 620 bērniem (uz 2013.gada 1.janvāri), kurus var adoptēt uz ārvalstīm, 57% jeb 354 bērniem ir smagas veselības problēmas (invaliditāte, autisms, Dauna sindroms, garīga atpalicība, kustību traucējumi u.c.), turklāt no 69 bērniem vecumā līdz 6 gadiem smagas veselības problēmas ir 42 bērniem (60%).

Sadaļā izmantoti Labklājības ministrijas un Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas dati.

0

500

1 000

1 500

2 000

2 500

3 000

3 500

4 000

0

50

100

150

200

250

300

350

400

2000 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012

Bērnu skaits sociālās aprūpes iestādēs, tūkst. (labā ass)

Adoptēti Latvijā (kreisā ass)

Adoptēti uz ārzemēm (kreisā ass)

VESELĪBAS APRŪPE


VESELĪBAS APRŪPE


6. VESELĪBAS APRŪPE

Īpašas uzmanības vērta ir bērnu un pusaudžu veselība. Tā ir viena no galvenajām prioritātēm veselības aprūpes jomā. Tādēļ ir svarīgi bērniem un pusaudžiem nodrošināt vislabāko iespējamo fizisko un sociālo vidi.

Jaundzimušo bērnu veselības aspekti

Vecāku veselība, to paradumi, sociālā atstumtība un materiālās nenodrošinātības riski var atstāt iespaidu uz jaundzimušo bērnu veselību. Praktiski veselu un vecumam fiziski atbilstošu jaundzimušo bērnu skaits 2012.gadā nav būtiski mainījies, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem. 61% jaundzimušo atbilst 1.veselības grupai. 6.1. attēls. Jaundzimušo bērnu veselības stāvoklis

(procentos)

1.veselības grupa

Veseli bērni, kuriem nav hronisku saslimšanu, novērošanas periodā var būt viegli noritošas akūtas saslimšanas; orgānu un sistēmu funkcijas bez patoloģijām, fiziskā attīstība atbilstoši vecumam.

2.veselības grupa

Bērni ar hronisku saslimšanu attīstības draudiem. Akūtas saslimšanas norit ar komplikācijām, atveseļošanās periodā vērojams nogurums, paaugstināts uzbudinājums, miega traucējumi, slikta ēstgriba. Fiziskā

attīstība normāla, var būt 1.pakāpes svara deficīts. Normāla neiropsihiskā attīstība vai neizteikta neiropsihiskās attīstības atpalicība.

3.veselības grupa

Bērni ar hroniskām saslimšanām kompensētā, subkompensētā vai dekompensētā veidā. Iedzimtas orgānu un sistēmu patoloģijas. Funkcionālas patoloģijas. Fiziskā attīstība normāla, svara deficīts vai liekais svars 1., 2.pakāpē, mazs augums. Neiropsihiskā attīstība normāla vai atpalikusi.

53.3

59.5 59.5 60.9

43.2

37.3 37.5 36.2

3.5 3.2 3.0 2.9

2005 2010 2011 2012

1.grupa 2.grupa 3.grupa

VESELĪBAS APRŪPE


Visā pasaulē ārsti iesaka mātes pienu kā vislabāko un visaugstvērtīgāko uzturu mazulim pirmā dzīves gada laikā. Pēdējos gados būtiskas izmaiņas zīdaiņu barošanas paradumos nav vērojamas. Nedaudz pieaug līdz 3 mēnešiem, kā arī līdz 6 mēnešiem ar krūti baroto zīdaiņu īpatsvars.

6.1. tabula. Krūts barošana (bērnu īpatsvars, kuri saņēma krūts barošanu, procentos)

2005 2010 2011 2012

Līdz 6 nedēļām 92,1 91,8 92,0 92,7

Līdz 3 mēnešiem 71,0 75,9 76,0 76,9

Līdz 6 mēnešiem 44,3 52,5 52,9 53,6

Līdz 12 mēnešiem 16,6 21,7 22,4 23,0

6.2. attēls. Bērnu īpatsvars, kuri saņēma krūts barošanu pusgadu un gadu (procentos)

2012.gadā, salīdzinot ar 2011.gadu, par 15% ir pieaugusi jaundzimušo saslimstība pirmajā dzīves gadā.

6.2. tabula. Reģistrēto saslimstības gadījumu skaits bērniem pirmajā dzīves gadā

Slimības nosaukums Gadījumu skaits

2005 2010 2011 2012

Pavisam 44 341 48 026 43 041 49 650

tai skaitā:

infekcijas un parazitārās slimības 1 086 1 733 1 316 1 783

endokrīnās, uztures un vielmaiņas slimības

732 475 446 474

nervu sistēmas un maņu orgānu slimības 3 047 2 585 2 043 2 668

elpošanas sistēmas slimības 24 892 27 810 26 074 29 202

gremošanas sistēmas slimības 3 285 3 829 3 372 4 231

uroģenitālās sistēmas slimības 462 565 529 730

noteikti perinatālā perioda stāvokļi 4 526 4 212 3 884 3 978

iedzimtas anomālijas 753 632 524 593

ievainojumi, saindēšanās un citas ārējās iedarbes sekas

550 578 523 644

pārējās slimības 5 008 5 607 4 330 5 347

44.3 52.5 52.9 53.6

16.6 21.7 22.4 23.0

2005 2010 2011 2012

līdz 6 mēnešiem līdz 12 mēnešiem

VESELĪBAS APRŪPE


Bērniem pirmajā dzīves gadā visvairāk ir reģistrēti saslimstības gadījumi ar elpošanas sistēmas slimībām (58,8%). Elpošanas sistēmas slimības bērniem un pusaudžiem gadu gaitā turpina būt galvenais cēlonis arī slimnīcās ārstēto bērnu vidū (33%). Šajā slimību grupā ietilpst arī pacienti, kuri ārstējušies no bronhiālās astmas. Lai gan šī slimība var izpausties dažādi, tā ietekmē bērnu dzīves kvalitāti un ierobežo viņu aktivitātes. Bronhiālā astma ir arī iemesls bērnu un pusaudžu pirmreizējai un atkārtotai invaliditātes piešķiršanai. 2012.gadā 208 bērniem vecumā no 0 līdz 17 gadiem ir noteikta (pirmreizēji un atkārtoti) invaliditāte saistībā ar šo slimību. Bērnu un pusaudžu veselības stāvoklis

Laba veselība bērnībā un jaunībā ir pamats turpmākās dzīves kvalitātei, tā ir priekšnoteikums sekmēm mācībās un turpmākajās dzīves gaitās. Veselības aizsardzības sistēmas uzdevums ir gādāt, lai ar profilaktisko apskašu palīdzību iespējamās veselības problēmas vai riskus atklātu pēc iespējas ātrāk un uzsāktu to efektīvu ārstēšanu. Viena no izplatītākajām problēmām, kuras atklāj profilaktiskās apskates, ir stājas un valodas traucējumi, kā arī pavājināta redze. No 1 000 apskatītajiem pusaudžiem pavājināta redze noteikta 139 pusaudžiem. Salīdzinot ar 2005.gadu, ir strauji palielinājies arī to pusaudžu skaits, kuriem profilaktiskajās apskatēs ir noteikta skolioze vai citi stājas traucējumi.

6.3. tabula. Profilaktiskās apskates

Pavājināta redze Pavājināta dzirde

2005 2010 2011 2012 2005 2010 2011 2012

No 1 000 apskatītajiem bērniem (3-14 gadi) atrasta

98,3 92,6 94,4 87,7 4,1 5,3 4,8 5,7

tai skaitā:

pirmsskolas vecuma bērniem

58,4 58,4 60,3 55,9 4,2 4,7 4,5 5,2

pirmās klases skolēniem 102,1 91,5 90,2 81,2 5,0 5,2 4,7 4,4

pārējiem skolēniem līdz 14 gadu vecumam

116,5 114,6 117,0 109,6 3,6 5,2 4,6 5,9

No 1 000 apskatītajiem pusaudžiem (15-17 gadi) atrasta

110,6 129,1 128,4 138,5 2,8 6,4 4,0 7,0

Valodas traucējumi Skolioze Citi stājas traucējumi

2005 2010 2011 2012 2005 2010 2011 2012 2005 2010 2011 2012

No 1 000 apskatītajiem bērniem (3-14 gadi) atrasta

41,0 45,8 46,0 47,9 33,5 36,3 34,7 36,9 132,5 126,1 112,3 124,1

tai skaitā:

pirmsskolas vecuma bērniem

82,0 79,6 79,2 81,8 6,3 11,7 10,5 13,2 77,3 82,5 79,0 83,4

pirmās klases skolēniem 73,8 65,8 69,7 68,9 23,7 25,5 21,3 23,9 154,5 136,4 142,1 138,7

pārējiem skolēniem līdz 14 gadu vecumam

16,4 19,4 18,9 20,5 47,1 53,5 52,0 54,3 155,9 152,2 147,2 148,5

No 1 000 apskatītajiem pusaudžiem (15-17 gadi) atrasta

6,3 8,7 7,9 9,3 49,9 69,4 65,6 69,9 113,4 140,3 148,8 149,4

VESELĪBAS APRŪPE


Mutes un zobu veselība ir ļoti svarīgs veselību noteicošs faktors. Latvijā pēdējos gados gan 6 gadīgu, gan 12 gadīgu bērnu vidū KPE indekss (kariozo, plombēto, izrauto zobu vidējais skaits uz vienu pacientu) ir praktiski nemainīgs. Nelielu, bet stabilu pieaugumu parāda piena zonu KPE indekss 12 gadu vecumā.

6.4. tabula. Bērnu zobu stāvokļa salīdzinājums

Gads Patstāvīgo zobu

KPE indekss Piena zobu KPE indekss

Pacientu īpatsvars ar zobu, zobu rindu

un sakodiena (ortodontiskajām)

izmaiņām, procentos

Pacientu īpatsvars ar zobu apkārtējo audu (periodontiskajām)

izmaiņām, procentos

6 gadu vecumā

2005 0,7 3,7 15,5 10,4

2006 0,7 3,6 14,8 11,6

2007 0,6 3,7 16,6 11,2

2008 0,6 3,9 15,3 11,6

2009 0,6 4,0 15,0 11,0

2010 0,6 3,9 14,3 9,2

2011 0,6 3,8 13,7 11,5

2012 0,7 3,9 15,1 11,1

12 gadu vecumā

2005 3,5 0,7 23,9 17,7

2006 3,2 0,7 22,9 18,2

2007 3,3 0,8 25,5 19,9

2008 3,0 1,3 24,1 18,0

2009 3,0 1,2 23,1 17,4

2010 3,1 1,0 23,6 15,4

2011 2,9 1,2 23,2 18,1

2012 3,0 1,4 22,7 16,3

Analizējot bērnu vispārējā veselības stāvokļa novērtējumu pēc primārās veselības aprūpes ārstu

sniegtajiem datiem, būtiskas izmaiņas nav vērojamas. Sadalījums veselības grupās pa vecumiem saglabājas iepriekšējo gadu līmenī – nedaudz pieaugot 1.veselības grupai, samazinās bērnu īpatsvars 2.veselības grupā.

VESELĪBAS APRŪPE


6.5. tabula. Bērnu un pusaudžu veselības stāvoklis 2012.gadā1

Sadalījums veselības grupās (procentos)

1.grupa 2.grupa 3.grupa

Jaundzimušie 60,9 36,2 2,9

Bērni 1 gada vecumā 60,5 36,1 3,4

Bērni 2 gadu vecumā 60,5 36,0 3,5

Bērni 3-14 gadu vecumā 57,7 38,4 3,9

pirmsskolas vecuma bērni 58,6 37,9 3,5

pirmās klases skolēni 59,2 37,0 3,8

pārējie skolēni līdz 14 gadu vecumam 57,1 38,9 4,0

Pusaudži 15-17 gadu vecumā 57,6 38,9 3,5

Aktuāls jautājums jau daudzus gadus ir bērnu traumatisms. Traumas rada ilglaicīgas veselības

problēmas un ietekmē bērnu dzīves kvalitāti. Slimnīcās ārstēto bērnu un pusaudžu skaits diagnožu grupā

Ievainojumi, saindēšanās un citas ārējās iedarbes sekas ir ceturtais lielākais, bet pusaudžiem trešais

lielākais pēc īpatsvara no visiem slimnīcās ārstētiem bērniem un pusaudžiem. 2012.gadā ar noteiktām

slimībām slimojošo pacientu reģistrā bija reģistrēti 3 167 bērni un 1 261 pusaudzis, kuri guvuši dažāda

rakstura savainojumus. Ievainojumu veidi un traumu gūšanas vietas dažādās vecuma grupās ir atšķirīgas.

Sadalījumā pēc ievainojumu veida bērni vecuma grupā no 0 līdz 14 gadiem pārsvarā gūst lūzumus

(31%), sasitumus (18,4%) un smadzeņu satricinājumus (18,3%).

Analizējot datus pēc traumu norises vietas, ir redzamas lielākas atšķirības sadalījumā pa vecumiem.

Vecuma grupā 0-4 gadi traumas galvenokārt ir gūtas mājās (85%). Savukārt vecuma grupā 15-19 gadi

lielākais traumu skaits ir bijis sporta nodarbēs un transporta zonā – attiecīgi 17,7% un 22,0%. Skolā

pārsvarā traumas tiek gūtas vecumā no 10 līdz 14 gadiem (13,3%).

Bērnu un pusaudžu saslimstība

Saskaņā ar noteiktām slimībām slimojošu pacientu reģistra datiem pēdējo gadu laikā ir samērā stabila

saslimstība ar tuberkulozi, taču, salīdzinot ar 2009.gadu, bērnu un pusaudžu saslimstībai ir tendence pieaugt, kas parāda, ka tuberkuloze joprojām ir aktuāla infekcijas slimība Latvijā.

1 Sk. veselības grupu skaidrojumu sadaļas sākumā (5.1.tabula).

VESELĪBAS APRŪPE


6.3. attēls. Bērnu un pusaudžu (vecumā līdz 17 gadiem) saslimstība ar tuberkulozi

6.6. tabula. Bērnu un pusaudžu saslimstība ar noteiktām slimībām

Pirmreizējo gadījumu skaits

2005 2010 2011 2012

Ļaundabīgie audzēji 43 53 63 40

Visu formu tuberkuloze 87 61 66 76

tai skaitā elpošanas orgānu tuberkuloze

85 60 66 76

Psihiskās slimības 1 867 1 677 2 151 1 903

uzvedības un emocionālie traucējumi, kas parasti sākušies bērnībā un pusaudžu vecumā

382 399 546 515

garīga atpalicība 466 396 390 297

6.7. tabula. Bērnu un pusaudžu saslimstība ar noteiktām slimībām pa vecuma grupām un pēc dzimuma 2012.gadā

Gadījumu skaits

tai skaitā pa vecuma grupām un pēc dzimuma

0-14 15-17

pav

isam

zēn

i

mei

ten

es

pav

isam

zēn

i

mei

ten

es

Ļaundabīgie audzēji 40 32 17 15 8 6 2

Visu formu tuberkuloze 76 56 26 30 20 13 7

tai skaitā elpošanas orgānu tuberkuloze 76 56 26 30 20 13 7

Psihiskās slimības 1 903 1 693 1 142 551 210 96 114

uzvedības un emocionālie traucējumi, kas parasti sākušies bērnībā un pusaudžu vecumā

515 468 340 128 47 22 25

garīga atpalicība 297 287 177 110 10 8 2

175

200

142 139 140

87 93 73

63 51

61 66 76

33 39 29 29 31

20 22 18 16 13 17 19 22

0

50

100

150

200

250

2000 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012

slimnieku skaits, kuriem diagnoze noteikta pirmoreiz

uz 100 000 attiecīgā vecuma bērnu

VESELĪBAS APRŪPE


Saskaņā ar noteiktām slimībām slimojošu pacientu reģistra datiem pēdējo trīs gadu laikā ir pieaudzis bērnu skaits, kuri slimo ar cukura diabētu. 2012.gada beigās reģistrā ir 366 bērni vecumā no 0-14 gadiem.

6.8. tabula. Bērnu un pusaudžu skaits, kuri slimo ar cukura diabētu

Vecums, gadi

Skaits Uz 100 000 attiecīgā vecuma bērnu

2010 2011 2012 2010 2011 2012

0–4 25 28 38 22 26 38

5–9 92 99 136 91 102 134

10–14 169 196 192 181 218 214

15–19 270 234 298 208 191 299

No infekcijas slimībām izteikts pieaugums ir bērnu un pusaudžu saslimstībai ar vējbakām (2 709 gadījumi) un garo klepu (206 gadījumi).

6.9. tabula. Bērnu un pusaudžu saslimstība ar atsevišķām infekcijas un parazitārajām slimībām

Gadījumu skaits


0-14 15-17

2005 2010 2011 2012 2005 2010 2011 2012 2005 2010 2011 2012

Vējbakas 6 050 3 510 3 148 3 709 5 817 3 429 3 057 3 602 233 81 91 107

Masaliņas 31 - 1 3 30 - 1 2 1 - - 1

Epidēmiskais parotīts

23 1 4 8 18 1 4 6 5 - - 2

Garais klepus 21 8 10 206 16 7 6 171 5 1 4 35

Difterija 8 - - 3 7 - - 3 1 - - -

Ērču vīrusencefalīts

17 21 18 27 13 18 13 23 4 3 5 4

Laima slimība 58 46 53 44 43 38 41 37 15 8 12 7

Vīrushepatīti 120 136 49 33 79 102 31 20 41 34 18 13

Jersinioze 43 19 24 24 38 19 24 24 5 - - -

Kašķis 406 741 785 778 296 580 592 623 110 161 193 155

Sadaļā izmantoti SPKC dati.

BĒRNU MIRSTĪBA


BĒRNU MIRSTĪBA


7. BĒRNU MIRSTĪBA

Paredzamais mūža ilgums

Bērnībā nenākas aizdomāties par mūža ilgumu. Taču tam ir liela nozīme, un mūža ilgums lielā mērā

raksturo sabiedrības dzīves kvalitāti. Labā ziņa ir tā, ka tas pakāpeniski pieaug un bērni, kas piedzimst, dzīvo garāku mūžu.

7.1. tabula. Jaundzimušo vidējais paredzamais mūža ilgums

(gados)

Gads pavisam vīrieši sievietes

2000 70,46 64,81 75,97

2005 70,89 65,16 76,55

2010 73,29 68,13 78,08

2011 73,97 68,77 78,74

2012 74,17 69,03 78,90

Paredzamais mūža ilgums Latvijā katru gadu pieaug, taču tas joprojām ir viens no zemākajiem Eiropā (līdzīgs tas ir tikai Bulgārijā un Ungārijā). Vidēji Eiropā vīrieši dzīvo 77 un sievietes 83 gadus, Latvijā – attiecīgi 69 un 79 gadus. Paredzamā mūža ilguma pieaugums Baltijas valstīs ir straujāks kā vidēji Eiropas Savienības valstīs, taču starpība starp vīriešu un sieviešu mūža ilgumu – 10-11 gadi – ir vislielākā. Zīdaiņu mirstība

Bērnu skaitu valstī negatīvi ietekmē arī jaundzimušo mirstība pirmajā dzīves gadā. Bērna zaudēšana

agrīnā vecumā var būt ļoti traumatiska ģimenei, atstāt iespaidu uz pāra attiecībām un viņu lēmumu par turpmāko ģimenes dzīves plānošanu.

2012.gadā Latvijā nomira 125 bērni, nesasnieguši gada vecumu (6,3 uz 1 000 dzīvi dzimušajiem). Ceturtā daļa no šiem zīdaiņiem nomira pirmajā dzīves dienā. Lai arī zīdaiņu mirstība nedaudz samazinās, šis rādītājs Latvijā ir viens no augstākajiem Eiropā. 2011.gadā augstāka zīdaiņu mirstība bija tikai Rumānijā – 9,4 mirušie uz 1 000 dzīvi dzimušajiem – un Bulgārijā – 8,5, Latvijā – 6,6.

7.2. tabula. Zīdaiņu mirstība pēc dzimuma

Pavisam Uz 1 000 dzīvi dzimušajiem

pavisam zēni meitenes pavisam zēni meitenes

2005 168 87 81 7,7 4,0 3,7

2010 110 58 52 5,6 3,0 2,6

2011 124 68 56 6,6 3,6 3,0

2012 125 72 53 6,3 3,6 2,7

BĒRNU MIRSTĪBA


7.3. tabula. Zīdaiņu mirstība pēc vecuma (pirmajā dzīves gadā mirušo bērnu skaits)

2005 2010 2011 2012

Mirušie zīdaiņi 168 110 124 125

tai skaitā vecumā:

0 dienas 30 27 31 34

1-6 dienas 52 21 30 32

7-27 dienas 39 21 19 18

28 dienas-11 mēneši 47 41 44 41

Miruši zīdaiņi uz 1 000 dzīvi dzimušajiem

7,7 5,6 6,6 6,3

Galvenie zīdaiņu mirstības iemesli ir noteikti perinatālā perioda stāvokļi un iedzimtas anomālijas.

7.4. tabula. Zīdaiņu mirstība pa nāves cēloņiem

Mirušo zīdaiņu skaits uz 10 000 dzīvi dzimušajiem

2005 2010 2011 2012 2005 2010 2011 2012

Pavisam 168 110 124 125 76,8 55,6 65,9 62,8

tai skaitā pa nāves cēloņiem:

noteikti perinatālā perioda stāvokļi 78 58 69 69 35,7 29,3 36,7 34,7

iedzimtas kroplības, deformācijas un hromosomu anomālijas

41 25 30 28 18.7 12,6 15,9 14,1

citur neklasificēti simptomi, pazīmes un anomāla klīniska un laboratorijas atrade

17 13 12 14 7,8 6,6 6,4 7,0

ārēji nāves cēloņi 15 3 4 4 6,9 1,5 2,1 2,0

pārējie cēloņi 17 11 9 10 7,7 5,6 4,8 5,0

Augstais perinatālās mirstības rādītājs liecina par nepieciešamību uzlabot veselības aprūpes kvalitāti un pieejamību.

Mirušie bērni līdz 17 gadu vecumam

Sabiedrības attīstības līmeni raksturo tas, cik lielā mērā tā spēj nodrošināt bērnu veselības aizsardzību jau no pirmā mūža gada. Bērnu skaits būtu lielāks, ja izdotos samazināt to mirstību. Turklāt visvairāk bērnu mēs zaudējam pirmajos četros mūža gados. Tomēr pēdējos gados ir izdevies panākt bērnu mirstības samazinājumu ne tikai šajā vecuma grupā, bet arī vecumā līdz 17 gadiem kopumā.

BĒRNU MIRSTĪBA


7.5. tabula. Mirušie pēc vecuma un dzimuma

Pavisam Vīrieši Sievietes

2005 2010 2011 2012 2005 2010 2011 2012 2005 2010 2011 2012

Mirušie 32 777 30 040 28 540 29 025 16 601 14 561 13 857 13 801 16 176 15 479 14 683 15 224

tai skaitā vecumā (gadi)

0-17 324 219 211 186 191 121 129 107 133 98 82 79

0-4 204 141 151 142 109 72 84 78 95 69 67 64

5-9 30 22 25 17 20 16 18 12 10 6 7 5

10-14 40 27 13 9 29 12 8 6 11 15 5 3

15-17 50 29 22 18 33 21 19 11 17 8 3 7

Uz 1 000 attiecīgā vecuma un dzimuma iedzīvotājiem

Kopā 14,6 14,3 13,9 14,3 16,2 15,2 14,7 14,8 13,3 13,6 13,1 13,8

tai skaitā vecumā (gadi)

0-17 0,7 0,6 0,6 0,5 0,9 0,6 0,7 0,6 0,6 0,5 0,5 0,5

0-4 2,0 1,3 1,4 1,4 2,1 1,3 1,5 1,5 1,9 1,3 1,3 1,3

5-9 0,3 0,2 0,3 0,2 0,4 0,3 0,4 0,2 0,2 0,1 0,1 0,1

10-14 0,3 0,3 0,1 0,1 0,4 0,3 0,2 0,1 0,2 0,3 0,1 0,1

15-17 0,5 0,4 0,4 0,3 0,6 0,6 0,6 0,4 0,3 0,2 0,1 0,3

No visiem mirušajiem bērniem (0-17 gadi) lielākā daļa ir vecumā līdz 4 gadiem, no kuriem, savukārt, vairāk kā 80% ir zīdaiņi. Jāatzīmē, ka pēdējos gados pieaug mazgadīgo bērnu īpatsvars (0-4 gadi) visu mirušo bērnu kopskaitā. Demogrāfijā tiek rēķināts rādītājs, kas raksturo bērnu mirstību līdz četru gadu vecumam. Aprēķinā tiek izmantots gada mirušo skaits vecumā līdz 4 gadiem un piecu gadu vidējais dzimušo skaits. 2012.gadā Latvijā nomira 7 bērni no 1 000 dzimušajiem (vidēji no 2008. līdz 2012.gadam) , nesasniedzot 5 gadu vecumu. Tas ir viens no augstākajiem rādītājiem Eiropas Savienībā. Augstāka bērnu mirstība bija tikai Rumānijā un Bulgārijā (attiecīgi 10 un 9). Zemākie rādītāji bija Skandināvijas valstīs – 3 mirušie bērni līdz 4 gadu vecumam uz 1 000 dzimušajiem. Sadaļā izmantoti demogrāfiskās statistikas datu aprēķini un SPKC dati.

IZGLĪTĪBA


IZGLĪTĪBA


8. IZGLĪTĪBA

Katras pašvaldības uzdevums ir nodrošināt ikvienam bērnam, kura dzīvesvieta ir deklarēta attiecīgās pašvaldības teritorijā, iespēju iegūt pirmsskolas izglītību, pamatizglītību un vidējo izglītību. Pēc neatkarības atgūšanas Latvijā ir samazinājies pirmsskolas iestāžu, skolu un profesionālās izglītības iestāžu skaits, bet strauji palielinājies to mācību iestāžu skaits, kurās var iegūt augstāko izglītību. Samazinājies arī izglītojamo skaits, tomēr pēdējos divos gados tas stabilizējies. Obligāto pamatizglītību vispārizglītojošajās skolās 2012./13.mācību gadā apguva 169,0 tūkstoši skolēnu, salīdzinot ar 169,9 tūkstošiem skolēnu 2011./12. mācību gadā.

8.1. tabula. Izglītības iestāžu un audzēkņu skaits (mācību gada sākumā)

Iestāžu skaits Audzēkņu/studentu skaits, tūkst.

pavisam tai skaitā līdz 17 gadiem

20

05

/06

20

10

/11

20

11

/12

20

12

/13

20

05

/06

20

10

/11

20

11

/12

20

12

/13

20

05

/06

20

10

/11

20

11

/12

20

12

/13

Pirmsskolas izglītības iestādes

553 591 605 605 75,0 88,2 90,9 93,3 75,0 88,2 90,9 93,3

Vispārizglītojošās skolas

1 017 858 839 832 298,5 229,0 218,4 212,4 266,2 198,2 190,6 187,5

tai skaitā dienas skolas

983 830 814 807 283,9 216,3 206,4 200,7 262,3 196,4 188,9 185,9

no tām internātskolas

18 17 17 17 3,5 3,0 2,9 2,8 3,3 2,7 2,1 2,1

Profesionālās izglītības iestādes

96 83 65 65 42,7 35,8 34,6 32,1 17,8 11,9 11,7 11,1

Augstskolas un koledžas

57 58 59 61 131,1 103,9 97,0 94,5 0,1 0,1 0,1 0,1

Pirmsskolas izglītība

Agrīna bērnība ir posms, kurā izglītība visefektīvāk var ietekmēt bērna attīstību. Pirmsskolas izglītības mērķis ir veicināt bērna vispusīgu un harmonisku attīstību, ievērojot viņa attīstības likumsakarības un vajadzības, personīgajā un sabiedriskajā dzīvē nepieciešamās zināšanas, prasmes un attieksmes, tādējādi mērķtiecīgi nodrošinot bērnam iespēju sagatavoties pamatizglītības apguvei. Tāpēc joprojām ļoti būtisks uzdevums ir panākt, lai pirmsskolas izglītībā būtu iesaistīts pēc iespējas lielāks skaits bērnu. Eiropas Savienība ir izvirzījusi mērķi 2020.gadā pirmsskolas izglītības iestādēs iesaistīt 95% bērnu 3-6 gadu vecumā.

IZGLĪTĪBA


8.1. attēls. Bērnu 3-6 gadu vecumā īpatsvars pirmsskolas izglītības iestādēs

Pirmsskolas izglītības iestādes ne tikai palīdz bērniem sagatavoties skolas gaitām, bet arī ļauj vecākiem labāk apvienot ģimenes un darba pienākumus un tādējādi sekmē nodarbinātību. Diemžēl problēmas rada tas, ka joprojām trūkst vietu pirmsskolas bērnu iestādēs un rindā atrodas ievērojams skaits bērnu.

8.2. tabula. Bērnu skaits rindā uz vietām pirmsskolas izglītības iestādēs reģionos

2009/10 2010/11 2011/12 2012/13

Pavisam 37 518 34 727 32 553 30 256

Rīgas reģions 19 814 19 646 20 440 20 827

Pierīgas reģions 6 707 5 216 4 849 3 127

Vidzemes reģions 1 508 613 538 431

Kurzemes reģions 4 738 4 709 4 108 3 258

Zemgales reģions 3 451 3 741 2 060 2 174

Latgales reģions 1 300 802 558 439

Vidzemes reģionā rinda uz bērnu iekārtošanu pirmsskolas izglītības iestādēs strauji sarūk. Arī citos reģionos ir novērojams progress. Pierīgas reģionā rinda ir samazinājusies uz pusi.

Pirmsskolas izglītības iestādes 2012.gada 1.septembrī apmeklēja 93,3 tūkstoši bērnu jeb par 24% vairāk kā 2005.gadā.

63.5 65.6 77.7 78.0 80.1 80.5 83.5 83.0 83.6 81.6

87.3 88.5 90.2

0

10

20

30

40

50

60

70

80

90

100

2000 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012

ES 2020 mērķis 95%

IZGLĪTĪBA


8.2. attēls. Bērnu skaits pirmsskolas izglītības iestādēs sadalījumā pēc vecuma 2012.gada 1.septembrī

Privātās pirmsskolas izglītības iestādes apmeklēja 5,7 tūkstoši jeb 6% no visiem pirmsskolas izglītībā

iesaistītajiem bērniem.

8.3. tabula. Bērni sadalījumā pēc vecuma pirmsskolas izglītības iestādēs atkarībā no juridiskā statusa 2012.gada 1.septembrī

Pavisam līdz

1 gadam 1 gads 2 gadi 3 gadi 4 gadi 5 gadi 6 gadi

7 gadi un

vecāki

Pavisam 93 293 22 2 334 11 256 17 304 20 293 21 144 19 355 1 585

Pašvaldību pirmsskolas izglītības iestādēs, pirmsskolas grupās vispārizglītojošās skolās un interešu izglītības iestādēs

87 616 22 2 002 9 955 15 815 19 037 20 354 18 884 1 547

Privātajās pirmsskolas izglītības iestādēs, pirmsskolas grupās vispārizglītojošās skolās un interešu izglītības iestādēs

5 677 … 332 1 301 1 489 1 256 790 471 38

Pirmsskolas vecuma bērnu apmācības grupas izveidotas arī 387 vispārizglītojošajās skolās un 14 interešu izglītības iestādēs.

22

2 334

11 256

17 304

20 293 21 144

19 355

1 562 23

līdz 1gadam

1 gads 2 gadi 3 gadi 4 gadi 5 gadi 6 gadi 7 gadi 8 gadi

IZGLĪTĪBA


8.4. tabula. Pirmsskolas izglītības iestādes, pirmsskolas grupas vispārizglītojošās skolās un interešu izglītības iestādēs (1.septembrī)

2005/06 2010/11 2011/12 2012/13

Bērnu skaits visās pirmsskolas izglītības iestādēs

74 968 88 226 90 859 93 293

Pirmsskolas izglītības iestādes

Iestāžu skaits 553 591 605 605

Bērnu skaits 63 938 75 979 77 795 79 384

Pedagoģisko darbinieku skaits 8 211 9 386 9 635 9 906

Pirmsskolas grupas vispārizglītojošās skolās

Skolu skaits 438 370 386 387

Bērnu skaits 10 434 11 713 12 482 13 249

no tiem bērnu skaits 5-6 gadīgo grupās

7 913 7 224 7 291 7 435

Pirmsskolas grupas interešu izglītības iestādēs

Iestāžu skaits 13 13 14 14

Bērnu skaits 596 534 582 660

Pēdējā laikā strauji norisinās pirmsskolas bērnu integrācija latviskā vidē, pieaug bērnu skaits, kuri apmeklē pirmsskolas izglītības iestāžu grupas ar latviešu valodu. Tajā pašā laikā turpina darboties pirmsskolas izglītības iestāžu grupas nacionālo minoritāšu bērniem.

8.5. tabula. Bērnu skaits pirmsskolas izglītības iestādēs sadalījumā pēc mācību valodas 1 (tūkstošos)

2005/06 2010/11 2011/12 2012/13

Bērnu skaits 75,0 88,2 90,9 93,3

ar latviešu mācību valodu 55,4 66,2 68,5 70,9

ar krievu mācību valodu 16,4 21,6 21,9 21,9

ar latviešu un krievu mācību valodu

2,8 - - -

ar poļu mācību valodu 0,2 0,3 0,3 0,3

ar citu mācību valodu 0,2 0,1 0,2 0,2

1 Līdz 2009.gadam rādītājā „Bērnu skaits pirmsskolas izglītības iestādēs ar latviešu un krievu mācību valodu” tika uzskaitīti

bērni latviešu un krievu plūsmas pirmsskolas izglītības iestādēs. Sākot ar 2009.gadu, latviešu un krievu plūsmas bērni tiek sadalīti attiecīgi pēc mācību valodas un ieskaitīti rādītājos „Bērnu skaits pirmsskolas izglītības iestādēs ar latviešu mācību valodu” un „Bērnu skaits pirmsskolas izglītības iestādēs ar krievu mācību valodu”.

IZGLĪTĪBA


Vispārējās izglītības iestādes

Valsts nodrošina visiem bērniem vienādas tiesības un iespējas iegūt izglītību atbilstoši katra spējām. Bērnam ir tiesības uz bezmaksas pamata un vidējo izglītību, kā arī arodizglītību.

Pasliktinoties demogrāfiskajai situācijai valstī, ievērojami samazinājies izglītojamo skaits vispārizglītojošas skolās. 2012./13.mācību gadā izglītojamo bija par 28,8% mazāk kā 2005./06. mācību gadā. Gan demogrāfiskās situācijas, gan skolu tīkla reformu dēļ strauji samazinājies arī vispārizglītojošo skolu skaits. Tas sarucis no 1 017 skolām 2005./06.mācību gadā līdz 832 skolām (jeb par 185 skolām mazāk) 2012./13.mācību gadā.

8.3. attēls. Vispārizglītojošo skolu, skolēnu un pedagoģisko darbinieku skaita izmaiņas (1990 = 100)

8.6. tabula. Vispārizglītojošo skolu, skolēnu un skolotāju skaits 2012./2013.mācību gada sākumā

Skolu skaits Skolēnu skaits Skolotāju skaits

Pavisam 832 212 433 23 230

Vispārizglītojošās dienas skolas 807 200 706 22 511

sākumskolas 48 8 958 805

pamatskolas 337 41 199 5 834

vidusskolas 361 142 633 14 088

speciālās skolas bērniem ar fiziskās un garīgās attīstības traucējumiem

61 7 916 1 784

No vispārizglītojošo dienas skolu skaita privātās skolas

41 2 717 615

Pagarinātās dienas skolas un skolas, kurās darbojas pagarinātās darba dienas grupas

583 40 137 2 924

Vakarskolas 25 11 727 719

60

70

80

90

100

110

120

19

90

19

91

19

92

19

93

19

94

19

95

19

96

19

97

19

98

19

99

20

00

20

01

20

02

20

03

20

04

20

05

20

06

20

07

20

08

20

09

20

10

20

11

20

12

skolas skolēni pedagoģiskie darbinieki

IZGLĪTĪBA


8.7. tabula. Skolēnu skaits vispārizglītojošajās dienas skolās sadalījumā pēc mācību valodas (mācību gada sākumā; bez speciālajām skolām un klasēm; tūkst. cilvēku)

2005/06 2010/11 2011/12 2012/13

Skolēnu skaits skolās 274,3 207,9 198,5 192,8

ar latviešu mācību valodu 181,1 140,0 134,5 129,8

ar krievu mācību valodu 66,9 46,8 45,4 44,3

jauktajās skolās (ar latviešu un krievu mācību valodu)

25,0 19,6 17,1 16,9

no tiem mācības apguva:

latviešu valodā 16,9 12,0 9,2 8,8

krievu valodā 8,1 7,6 7,9 8,1

ar citu mācību valodu 1,3 1,5 1,5 11,8

Liela uzmanība ir pievērsta valodu apguvei vispārizglītojošās mācību iestādēs. 2012./13.mācību gadā

svešvalodas apguva 85% visu izglītojamo, savukārt divas un vairāk valodas apguva 43% izglītojamo. Latvijā 2010.gadā viens skolēns vidēji mācījās 1,7 svešvalodas, Lietuvā – 1,8, Somijā – 2,2, bet vidēji Eiropas Savienībā – 1,5 svešvalodas.

8.4. attēls. Svešvalodu apguve vispārizglītojošajās skolās sadalījumā pēc svešvalodu skaita (2012./13.mācību gada sākumā)

1 Tai skaitā 1 103 skolēni mācības apguva poļu valodā, 226 – ukraiņu, 113 – baltkrievu, 340 – angļu valodā, 12 – franču

valodā.

41.60%

40.50%

15.00%

2.90%

apgūst 1 svešvalodu

apgūst 2 svešvalodas

neapgūst nevienu svešvalodu

apgūst 3-4 svešvalodas

IZGLĪTĪBA


8.8. tabula. Vispārizglītojošo skolu beigušo skaits 1 (tūkst. cilvēku)

2005 2010 2011 2012

Beiguši pamatskolu 33,0 22,3 20,2 217,8

dienas 32,0 21,4 19,4 17,1

vakara 1,0 0,9 0,8 0,7

Beiguši vidusskolu 19,7 19,0 18,2 316,6

dienas 16,7 15,7 15,0 13,6

vakara 3,0 3,3 3,2 3,0

2012.gadā izglītību augstskolās turpināja 62,8% vidusskolu beigušo jeb par 7% vairāk kā iepriekšējā gadā. No 36,4% 2011.gadā uz 30,8% 2012.gadā samazinājies vidusskolu beigušo skaits, kuri neturpināja izglītību nevienā citā mācību iestādē. Izglītības un zinātnes ministrijas veidotā profesionālās izglītības politika, t.sk. tehniskās bāzes modernizēšana, ir veicinājusi interesi par profesionālās izglītības apgūšanu. Lielāka interese vidusskolu beigušo vidū ir par turpmāko izglītību profesionālajās izglītības iestādēs – no 4,2% 2010.gadā un 5,3% 2011.gadā uz 6,4% 2012.gadā.

8.5. attēls. 2012.gadā pamatskolu beigušo tālākā izglītība

8.6. attēls. 2012.gadā vidusskolu beigušo tālākā izglītība

1 Neieskaitot speciālās skolas un klases. 2 Tai skaitā 715 bez apliecības un 1 eksternātā. 3 Tai skaitā 361 bez atestāta un 17 eksternātā.

60.8%

33.8%

5.4%

mācības turpina vidusskolās

mācības turpina profesionālajāsizglītības iestādēs

mācības neturpina

62.8%

30.8%

6.4%

mācības turpina augstskolās unkoledžās

mācības neturpina

mācības turpina profesionālajāsizglītības iestādēs

IZGLĪTĪBA


Interešu izglītība

Interešu izglītība veicina bērnos pozitīvu vērtību attīstīšanu un individuālo spēju izkopšanu ārpusstundu nodarbībās. Diemžēl joprojām pastāv atšķirība interešu izglītības pieejamībā starp pilsētu un attālāko lauku teritoriju bērniem, kā arī nav nodrošināta pietiekama informācija par iespējām sevis pilnveidošanai.

8.9. tabula. Interešu izglītības programmas vispārizglītojošajās skolās (mācību gada sākumā)

Kolektīvu skaits

Izglītojamo skaits, kuri darbojas programmā

1

2010/11 2011/12 2012/13 2010/11 2011/12 2012/13

Kultūrizglītības programma 5 176 5 372 5 482 85 622 86 266 86 028

dejas māksla 1 269 1 337 1 368 25 183 26 190 26 659

tautas deju kolektīvi 879 933 950 18 020 18 461 19 107

mūzikas 1 706 1 763 1 788 38 254 37 820 37 683

kori 771 791 794 26 008 25 757 25 505

teātra mākslas 585 603 642 9 520 9 779 10 071

vizuālās un lietišķās mākslas 1 011 1 049 1 142 14 496 14 830 15 425

folkloras 128 136 129 2 167 2 250 2 276

citas 477 484 413 6 351 6 539 5 246

Sporta izglītības programma 1 495 1 586 1 739 25 811 27 192 28 948

sporta spēļu (komandu) 721 792 843 12 841 13 895 13 915

basketbola 180 187 169 2 959 3 057 2 611

volejbola 168 183 196 3 016 3 259 3 510

futbola 122 129 113 2 010 2 119 1 812

individuālo sporta veidu 269 324 392 5 236 5 972 7 304

vieglatlētikas 120 121 108 2 275 2 071 1 822

peldēšanas 40 60 84 1 066 1 633 2 081

galda spēļu 50 62 91 820 1 056 1 653

citas 505 470 504 8 780 8 209 8 828

Tehniskās jaunrades programma

217 225 282 3 176 3 437 4 129

Vides izglītības programma 261 271 298 3 741 4 003 4 025

Jaunatnes klubi 218 234 238 3 392 3 557 3 709

Sociālā darba programmas 29 20 11 1 264 979 566

Citas programmas 513 530 692 7 314 7 301 9 588

1 Viens izglītojamais var piedalīties vairākās programmās.

IZGLĪTĪBA


8.10. tabula. Ārpusskolas izglītības iestādes (mācību gada sākumā)

Iestāžu skaits Audzēkņu skaits

20

05

/06

20

10

/11

20

11

/12

20

12

/13

20

05

/06

20

10

/11

20

11

/12

20

12

/13

Sporta skolas 79 64 74 70 38 088 29 862 32 752 29 277

Interešu izglītības iestādes 82 77 81 75 80 961 56 750 59 563 59 166

Mūzikas un mākslas skolas 139 142 143 149 20 170 21 682 21 789 22 512

Bērni bez izglītības

Darba tirgus izvirza prasību pēc mācīšanās un profesionālās kvalifikācijas paaugstināšanas mūža garumā. Tie, kas nespēj sekot šādām prasībām, nonāk izolācijā, jo ir grūtības iesaistīties darba tirgū. Izglītības likums uzliek par pienākumu tieši vecākiem rūpēties, lai bērni iet uz skolu. Diemžēl 2011.gada tautas skaitīšanā tika iegūti arī dati par bērniem un jauniešiem vecumā no 7 līdz 17 gadiem bez pamatizglītības, kuri neapmeklē skolu, un skolas neapmeklēšanas iemesliem. Latvijā bija 2 874 bērni un jaunieši (jeb 1,7%), kuri dažādu iemeslu dēļ neapmeklēja skolu.

8.11. tabula. Bērni 7 līdz 17 gadu vecumā bez pamatizglītības, kuri neapmeklē skolu,

pa statistiskajiem reģioniem un pēc skolas neapmeklēšanas iemesliem (skaits)

Reģions

Skolas neapmeklēšanas iemesli

visi skolas neapmeklēšanas

iemesli

veselības stāvokļa dēļ

materiālo apstākļu dēļ

cits iemesls

Latvija 2 874 411 54 2 409

Rīgas reģions 823 115 9 699

Pierīgas reģions 637 57 11 569

Vidzemes reģions 353 50 4 299

Kurzemes reģions 419 73 11 335

Zemgales reģions 374 69 14 291

2011.gada tautas skaitīšanas dati. Lielākais bērnu skaits, kas neapmeklēja skolu, bija Pierīgas reģionā – 637 bērni jeb 2,0% no visiem

reģiona bērniem vecumā no 7 līdz 17 gadiem, otrajā vietā ierindojās Rīga, kur skolu neapmeklēja 823 bērni jeb 1,9%, Vidzemes reģionā 353 bērni jeb 1,9%, Zemgales reģionā – 374 bērni jeb 1,7%, Kurzemes reģionā – 419 bērni jeb 1,7%, un Latgales reģionā 268 bērni jeb 1,1% no visiem reģiona bērniem attiecīgajā vecumā.

2011.gada tautas skaitīšanas dati liecina, ka skolas neapmeklēšanas iemeslu vecāki nav konkretizējuši un visbiežāk izmantojuši iespēju lietot atbilžu variantu „citi iemesli”. No visiem skolas neapmeklēšanas iemesliem atbilde „veselības stāvokļa dēļ” norādīta par 14,3% bērnu , „materiālo apstākļu dēļ” – par 1,9% bērnu, un „citi iemesli” tika norādīts par 83,8% bērnu 7-17 gadu vecumā. Statistiskajos reģionos lielākais īpatsvars skolas neapmeklētībai veselības stāvokļa (18,5% no visiem reģiona bērniem) un arī materiālo apstākļu dēļ (3,7%) atzīmēts Zemgales reģionā.

IZGLĪTĪBA


Bērnu un jauniešu iegūtais izglītības līmenis

Apkopotie 2011.gada tautas skaitīšanas dati par bērniem un jauniešiem vecumā no 10 līdz 17 gadiem liecina, ka sākumskolas izglītība ir 46,0%, pamatizglītību ieguvuši 24,4%, vispārējo vidējo 0,7% un profesionālo vidējo vai arodizglītību ieguvuši 0,2% no visiem iedzīvotājiem šajā vecuma grupā.

8.12. tabula. Iedzīvotāju īpatsvars vecumā no 10 līdz 17 gadiem pēc augstākā sekmīgi iegūtā

izglītības līmeņa (procentos)

Vecums (pilni gadi)

Pavisam

Iedzīvotāju īpatsvars ar augstāko sekmīgi iegūto izglītības līmeni

profesionālā vidējā

izglītība vai arodizglītība

vispārējā vidējā izglītība pēc

pamatizglītības vai

arodizglītības

pamat-izglītība vai

profesionālā pamat-izglītība

sākumskolas izglītība

nav skolas izglītības vai zemāka par sākumskolas

Visi iedzīvotāji 10-17 gadu vecumā

100 0,2 0,7 24,4 46,0 28,7

10 100 0,0 0,0 0,0 0,0 100,0

11 100 0,0 0,0 0,0 0,0 100,0

12 100 0,0 0,0 0,0 81,7 18,3

13 100 0,0 0,0 0,0 90,4 9,6

14 100 0,0 0,0 0,0 94,5 5,5

15 100 0,0 0,0 19,5 76,6 3,9

16 100 0,0 0,0 67,6 30,8 1,6

17 100 1,2 4,3 82,4 11,3 0,8

Visi iedzīvotāji 15-17 gadu vecumā

100 0,4 1,6 58,5 37,5 2,0

Pamatizglītību Latvijā parasti iegūst 15-16 gadu vecumā. 2011.gada tautas skaitīšanas dati liecina, ka

58,5% jauniešu vecumā no 15 līdz 17 gadiem ir pamatskolas vai profesionālā izglītība, vispārējā vidējā izglītība pēc pamatizglītības vai arodizglītības ir 1,6%, profesionālā vidējā vai arodizglītība – 0,4%, sākumskolas izglītība – 37,5% un nav skolas izglītības vai zemāka par sākumskolas izglītību – 2,0% jauniešu.

Iedzīvotāju skaits pēc iegūtās izglītības vecumā no 10-17 gadiem attēlots tabulā.

IZGLĪTĪBA


8.13 tabula. Iedzīvotāji vecumā no 10 līdz 17 gadiem pēc augstākā sekmīgi iegūtā izglītības līmeņa

Izglītība Visi iedzīvotāji

no 10 gadu vecuma Tai skaitā

no 10 līdz 17 gadiem

Visi iedzīvotāji 1 865 995 154 174

Augstākā izglītība (ieskaitot doktora grādu) 410 285 0

Profesionālā vidējā izglītība vai arodizglītība 536 070 280

Vispārējā vidējā izglītība 422 844 1 007

Pamatizglītība 332 533 37 675

Zemāka par pamatizglītību 164 263 115 212


To jauniešu (10-17 gadus veci) īpatsvars visu iedzīvotāju kopskaitā, kuriem ir profesionālā vidējā vai arodizglītība, ir 0,1% (280), vispārējā vidējā izglītība – 0,2% (1 007) un pamatizglītība – 11,3% (37 675). Sadaļā izmantoti Izglītības un zinātnes ministrijas, Eurostat, 2011.gada tautas skaitīšanas dati.

INFORMĀCIJAS TEHNOLOĢIJAS




9. INFORMĀCIJAS TEHNOLOĢIJAS

Datoru un interneta pieejamība

Digitālās prasmes ir līdzeklis, instruments, bez kura mūsdienās nav iespējams pilnvērtīgi iekļauties

sabiedrības dzīvē. Tāpēc ir nepieciešama digitālo prasmju apgūšana un attīstīšana jau no mazotnes. Nevienlīdzīga piekļuve informācijas tehnoloģijām tiek uzskatīta par ekonomiskās un sociālās nevienlīdzības izpausmi.

Datora un interneta pieejamība mājsaimniecībās ar katru gadu pieaug. 2012.gadā dators bija 90,9%

mājsaimniecību ar bērniem, un 90% mājsaimniecību, kurās bija bērni, bija pieejams internets (vidēji valstī attiecīgi 69,5% un 68,7%). Mājsaimniecībās, kurās dzīvo bērni, ir vērojama augstāka datora un interneta pieejamība nekā mājsaimniecībās bez bērniem. 9.1. tabula. Datoru un interneta pieejamība dažāda demogrāfiskā tipa mājsaimniecībās

(procentos no mājsaimniecību kopskaita attiecīgajā grupā)

2005 2010 2011 2012

dat

ors

inte

rne

ts

dat

ors

inte

rne

ts

dat

ors

inte

rne

ts

dat

ors

inte

rne

ts

Visas mājsaimniecības 32,3 30,5 62,8 59,8 64,3 63,6 69,5 68,7

no tām:

Mājsaimniecības ar bērniem1 47,4 42,5 83,9 81,9 88,1 86,7 90,9 90,8

no tām:

1 pieaugušais ar bērniem 34,8 29,3 81,0 78,0 83,3 82,2 78,6 79,0

2 pieaugušie ar bērniem 47,0 43,4 85,4 82,5 87,4 86,8 91,5 91,2

3 un vairāk pieaugušie ar bērniem 52,2 45,2 82,4 81,9 90,3 87,7 93,1 93,0

Jauniešu (15-17 gadu vecumā) interneta lietošanas aktivitāte

2012.gadā visi jaunieši (šajā sadaļā 15-17 gadu vecumā) Latvijā lietoja datoru un internetu. Populārākais interneta izmantošanas mērķis jauniešiem bija spēļu spēlēšana, attēlu, filmu vai mūzikas lejupielāde (94,3% no jauniešiem), kas ir ievērojami lielāks par vidējo radītāju Latvijā (39,2%). Kopumā jauniešu aktivitāte pārsniedza vidējo līmeni Latvijā visās darbībās internetā, izņemot informācijas iegūšanu no sabiedrisko institūciju mājaslapām, veidlapu lejupielādi, aizpildītu veidlapu nosūtīšanu, internetbankas lietošanu un iepirkšanos internetā.

1 Šajā tabulā bērni ir personas vecumā līdz 15 gadiem.



9.2. tabula. Interneta izmantošanas mērķi (procentos no iedzīvotāju kopskaita attiecīgajā grupā)

Interneta izmantošanas mērķi

2005 2010 2011 2012

Jau

nie

ši

(15

-17

gad

i)

Ied

zīvo

tāji

(1

5-7

4 g

adi)

Jau

nie

ši

(15

-17

gad

i)

Ied

zīvo

tāji

(1

5-7

4 g

adi)

Jau

nie

ši

(15

-17

gad

i)

Ied

zīvo

tāji

(1

5-7

4 g

adi)

Jau

nie

ši

(15

-17

gad

i)

Ied

zīvo

tāji

(1

5-7

4 g

adi)

Spēļu spēlēšana, attēlu, filmu vai mūzikas spēlēšana vai lejuplāde

65,7 20,6 87,2 38,6 ... ... 94,3 39,2

E-pasta lietošana 69,2 33,1 85,4 55,4 ... ... 92,5 63,4

Tērzēšana („čats”) u.c. 68,4 20,2 72,0 28,5 ... ... 77,3 37,6

Telefona sarunas vai video zvani internetā

15,9 8,3 64,8 35,2 76,7 41,7 78,6 45,0

Informācijas meklēšana par precēm un pakalpojumiem

38,3 27,2 66,2 56,5 62,5 52,3 77,1 63,2

Ziņu, avīžu un žurnālu lasīšana tiešsaistē vai lejupielāde

29,7 23,8 46,8 50,8 61,5 58,3 70,0 64,2

Fotogrāfiju, attēlu, video, mūzikas, teksta dokumentu augšupielādēšana mājaslapā

... ... 84,8 39,0 ... ... 68,9 32,6

Radio klausīšanās/TV skatīšanās internetā

30,2 11,5 66,2 30,0 ... ... 59,9 32,0

Tīkla spēļu spēlēšana ar citiem

... ... ... ... ... ... 44,4 11,0

Informācijas iegūšana no sabiedrisko institūciju mājaslapām

5,5 12,2 27,4 30,6 31,5 39,9 37,6 45,5

Veidlapu lejupielāde ... 4,9 1,1 9,9 3,3 19,4 6,7 19,0

Aizpildītu veidlapu nosūtīšana

... 5,0 1,3 8,1 3,5 21,3 6,3 16,4

Mājaslapu vai blogu izveidošana

... ... ... ... ... ... 13,5 5,9

Interneta bankas lietošana 4,6 15,6 21,0 47,1 23,8 52,6 17,1 46,7

Iepirkšanās internetā 1,5 2,3 4,4 8,4 9,1 9,7 8,2 17,5

Preču vai pakalpojumu pārdošana tiešsaistē

... 1,2 ... ... 7,9 8,0 4,6 3,8

Pieteikšanās pie ārsta ārstniecības iestādes mājaslapā

... ... ... ... ... ... - 2,2

37,2% jauniešu 2012.gadā izmantoja mobilo telefonu, lai pieslēgtos internetam. Meitenes par 12,5

procentpunktiem pārspēja zēnus šajā rādītājā.



9.1.attēls. Interneta lietošana, izmantojot mobilo tālruni, 2012.gadā (procentos no jauniešu (15-17 gadi) kopskaita attiecīgajā grupā)

Pētot jauniešu darbības internetā, izmantojot mobilo tālruni, viedtālruni, MP3 atskaņotāju, e-grāmatu lasītāju u.tml. elektroniskas, rokā turamas ierīces, atklājās, ka meitenes ir aktīvākas par zēniem. Vispopulārākā aktivitāte bija iesaistīšanās sociālos portālos, ko izmantoja 23,8% zēnu un 32,7% meiteņu, apsteidzot puišus par 8,9 procentpunktiem. Tā pati tendence vērojama trešajā populārākajā aktivitātē: e-pasta lietošana (attiecīgi meitenes – 27,1%; zēni – 18,4%), kur meitenes apsteidz zēnus par 8,7 procentpunktiem. Otrā populārākā aktivitāte 2012.gadā bija attēlu, spēļu, filmu vai mūzikas atskaņošana, spēlēšana vai lejupielāde, ko darīja 25,8% meiteņu un 22,1% zēnu, meitenēm apsteidzot zēnus tikai par 3,7 procentpunktiem.

9.3. tabula. Interneta aktivitātes, izmantojot mobilo tālruni, viedtālruni vai citas

elektroniskas, rokā turamas ierīces (piem., MP3 atskaņotājs, e-grāmatas lasītājs) (procentos no jauniešu (15–17 gadi) kopskaita attiecīgajā grupā)

Interneta izmantošanas mērķi 2012

Meitenes Zēni

Iesaistīšanās sociālajos tīklos (lietotāja profila izveidošana, ziņojumu izvietošana vai citāda iesaistīšanās Facebook, Twitter, draugiem.lv, one.lv u.c.)

32,7 23,8

Attēlu, spēļu, filmu vai mūzikas atskaņošana, spēlēšana vai lejupielāde

25,8 22,1

E-pasta lietošana 27,1 18,4

Ziņu, avīžu vai žurnālu lasīšana tiešsaistē vai lejupielāde 14,0 10,3

Grāmatu lasīšana tiešsaistē vai e-grāmatu lejupielāde 5,7 -

Podcast pakalpojuma lietošana automātiskai interesējošo audio vai video failu saņemšanai

4,9 4,6

Citas aktivitātes 15,4 10,0

Vai mājsaimniecības ienākumu līmenis ierobežo bērniem pieeju datoriem un interneta resursiem?

Datoru un interneta lietošanas mājsaimniecībās apsekojuma dati liecina, ka atšķirības piekļuvē šiem resursiem mājsaimniecībās pastāv, taču mājsaimniecību ar bērniem gadījumā tās nav tik izteiktas, jo

37.2

44.2

31.7

0

10

20

30

40

50

Jaunieši Meitenes Zēni



ģimenes neatkarīgi no ienākumu līmeņa saviem bērniem cenšas nodrošināt līdzvērtīgus zināšanu apgūšanas nosacījumus un iespējas pilnvērtīgi iekļauties sabiedrības dzīvē.

Datoru un interneta pieejamība mājsaimniecībās atkarībā no ienākumiem

9.4. tabula. Datoru un interneta pieejamība dažāda ienākuma līmeņa mājsaimniecībās ar

bērniem (procentos no mājsaimniecību kopskaita attiecīgajā grupā)

Dators Internets

2011 2012 2011 2012

Visas mājsaimniecības 64,3 63,6 69,5 68,7

tai skaitā

mājsaimniecības ar bērniem 88,1 90,9 86,7 90,8

no tām:

1.ienākumu kvartile (zemākā) 73,2 78,3 72,9 75,9

2.ienākumu kvartile 75,0 83,7 76,4 85,8

3.ienākumu kvartile 87,1 89,9 87,5 88,1

4.ienākumu kvartile (augstākā) 98,4 97,4 95,1 97,6

Kopš 2011.gada tieši trūcīgākajās (1.kvartile 1) mājsaimniecībās ir augusi nodrošinātība ar datoriem un

internetu, kas liecina par to, cik digitālās prasmes ir svarīgas bērnu izglītošanā. Sadaļā izmantoti dati no apsekojuma „Datoru un interneta lietošana mājsaimniecībās”.

1 Kvartile ir viena ceturtā daļa daļa (25%) no apsekoto mājsaimniecību skaita, kuras sagrupētas pieaugošā secībā pēc to

rīcībā esošā ienākuma uz vienu mājsaimniecības locekli.

LAIKA IZLIETOJUMS, KULTŪRAS UN ATPŪTAS AKTIVITĀTES




10. LAIKA IZLIETOJUMS, KULTŪRAS UN ATPŪTAS AKTIVITĀTES

Iedzīvotāju laika izlietojums ir viens no dzīves kvalitātes rādītājiem, jo ļauj atspoguļot tās cilvēka dzīves jomas, kas grūti izskaitļojamas naudas izteiksmē vai aprakstāmas ar citu kvantitatīvu rādītāju palīdzību. 2003.gadā Centrālā statistikas pārvalde veica Latvijas iedzīvotāju laika izlietojuma apsekojumu, kurā aptaujāja Latvijas iedzīvotājus, sākot no 10 gadu vecuma. No iedzīvotāju laika budžetu pētījumiem ir zināms, ka vecums un arī dzīves cikls būtiski ietekmē laika izlietojumu. Ir noteikti dzīves cikli, kad laika izlietojums sevišķi atšķiras no vidējiem rādītājiem, piemēram, periodā, kad ģimenē aug nepilngadīgi bērni, ka arī situācijās, kad bērnus audzina viens no vecākiem. Šādos dzīves ciklos ir vismazāk brīvā laika, savukārt visvairāk tā ir pusaudžiem. Pusaudži miegam vidēji patērē apmēram 71 stundu nedēļā, bet 15-24 gadu vecumā jau vidēji par 8 stundām nedēļā mazāk. Tāpat ar mācībām – ja pusaudži tām patērē visvairāk laiku (nedēļā vidēji 19:391 stundas zēni un 21:04 stundas meitenes) un mācības ir skolnieku pamatnodarbošanās, tad jau 15-24 gadu vecumā mācībām atvēlētais laiks samazinās, īpaši vīriešiem. Arī starp pilsētām pastāv atšķirības mācībām atvēlētajā laikā, jo Rīgas iedzīvotāji gadā vidēji atvēl mācībām mazāk laika nekā skolēni citur Latvijā, turklāt lielākas atšķirības vērojamas sieviešu vidū (rīdzinieces mācībām atvēl 17:37 stundas, bet sievietes pārējās Latvijas pilsētās – 21:23 stundas nedēļā vidēji gada laikā). Arī brīvais laiks starp visām vecuma grupām visvairāk ir pusaudžiem (45:42 stundas zēniem un 41:39 meitenēm), kas, pakāpeniski pieaugot vecumam, sarūk. Mazākais brīvā laika apjoms ir iedzīvotājiem darbaspējas vecumā (no 25 līdz 44 gadiem), proti, 28 stundas vīriešiem un apmēram 23 stundas sievietēm.

10.1. attēls. Laika izlietojuma struktūra vidēji pusaudžiem vecuma grupā 10 līdz 14 gadi pēc dzimuma (h:min/nedēļā; kopā 168 stundas)

1 Aiz stundu skaita ar kolu atdalīts minūšu skaits, kas izlietots norādītajai aktivitātei.

0:49

1:12

5:22

9:24

14:07

19:39

45:42

71:26

0:35

0:48

9:04

9:07

14:07

21:04

41:39

70:58

0:00 24:00 48:00 72:00

Peļņas darbs

Brīvprātīgs darbs, palīdzība citiem

Mājsaimniecības darbi

Pārvietošanās

Personiskā aprūpe (neieskaitot miegu)

Mācības

Brīvais laiks

Miegs

Meitenes Zēni



Kā zēni, tā meitenes salīdzinoši daudz laika patērē personiskai aprūpei (14:07 stundas), zēni vairāk laika velta ēšanai (9:33 stundas, salīdzinot ar meiteņu 9:05 stundām), bet meitenes vairāk laika velta skaistumkopšanai, tam atvēlot 5:02 stundas (zēni 4:34 stundas velta cita veida pašaprūpei). Bērni 10-14 gadu vecumā ir lielākie gulētāji no visām vecuma grupām, noguļot pat vairāk par 71 stundu nedēļā, un šai ziņā pārspēj pat vecāka gadagājuma (65 un vairāk gadi) iedzīvotājus, kuri miegam velta 67 stundas nedēļā.

Meitenes šajā vecuma grupā ir čaklāki palīgi mājas darbos (9:04 stundas) par zēniem (5:22), zēni to kompensē, vairāk iesaistoties brīvprātīgā darbā un palīdzot citiem, kam nedēļā velta 1 stundu un 12 minūtes. Kā jau minējām iepriekš, pusaudžiem ir daudz vairāk brīva laika kā pieaugušajiem, un tā izlietojums ir visai daudzveidīgs.

10.2. attēls. Pusaudžu (10—14 gadi) vidējā nedēļas brīvā laika izlietojuma struktūra Latvijā dalījumā pēc dzimuma (procentos)

TV, video, mūzika 39.8%

Sports un āra aktivitātes

25.0%

Citi vaļasprieki un spēles 12.2%

Saskarsme (ģimenes lokā, ciemošanās,

telefonsarunas, cita veida

saskarsme) 7.0%

Datorspēles un citas nodarbes pie

datora 5.2%

Citas aktivitātes 3.6%

Grāmatu un citu izdevumu lasīšana

3.3%

Atpūta -“nekā nedarīšana”

2.3%

kultūra, mākslinieciskā

pašdarbība 1.6%

ZĒNI

TV, video, mūzika 36%

Sports un āra aktivitātes

15%

Citi vaļasprieki un spēles

13%

Saskarsme (ģimenes lokā, ciemošanās,

telefonsarunas, cita veida

saskarsme) 8%

Citas aktivitātes 9%

Datorspēles un citas nodarbes pie

datora 6%

Grāmatu un citu izdevumu lasīšana

7%

Atpūta -“nekā nedarīšana”

5%

kultūra, mākslinieciskā

pašdarbība 4%

MEITENES



No brīvā laika (18 stundas un 6 minūtes nedēļā zēniem un 15 stundas un 27 minūtes meitenēm) lielākā daļa tiek pavadīta, skatoties TV, filmas un klausoties mūziku (zēni – 40%, meitenes – 36% no sava brīvā laika). 10.1.tabulā redzamas izmaiņas Latvijas bērnu un jauniešu raidījumu programmās pēdējo gadu laikā.

10.1. tabula. Bērnu un jaunatnes programmas radio un televīzijā

2005 2010 2011 2012

TV raidorganizāciju skaits 22 19 17 18

tai skaitā raidorganizāciju skaits, kuras pārraida bērnu un jaunatnes programmas

11 5 8 6

Kopējais raidījumu ilgums (stundās) 53 741 65 401 52 898 87 704

tai skaitā bērnu un jaunatnes raidījumu ilgums (stundās)

1 355 842 1 302 1567

Radio raidorganizāciju skaits 28 42 37 37

tai skaitā raidorganizāciju skaits, kuras pārraida bērnu un jaunatnes programmas

7 5 7 6

Kopējais raidījumu ilgums (stundās) 297 173 386 923 348 858 34 6445

tai skaitā bērnu un jaunatnes raidījumu ilgums (stundās)

1 643 1 087 1 423 871

Kā liecina SPKC 2012.gadā publicētais „Latvijas skolēnu veselības paradumu pētījums”, visaugstākais

zēnu un meiteņu īpatsvars, kuri darba dienās skatās TV četras stundas un vairāk, ir 13 gadīgo vecuma grupā – 25,4% zēnu un 26,4% meiteņu. Atšķirībā no darba dienām brīvdienās skolēnu īpatsvars, kuri skatās TV pārraides, ieskaitot video un DVD, četras un vairāk stundas, palielinās kā zēniem, tā meitenēm, īpaši 13 gadīgo grupā. Ja 11 gadīgo grupā nedēļas nogalēs TV raidījumus biežāk skatās zēni, tad 13 gadīgo un 15 gadīgo grupā augstāks ir šādu meiteņu īpatsvars.

10.2. tabula. TV skatīšanās četras vai vairāk stundas dienā darba dienās izplatība

vecumgrupās zēniem un meitenēm (procentos)

Aptaujas gads

Zēni Meitenes

11 gadi 13 gadi 15 gadi Kopā 11 gadi 13 gadi 15 gadi Kopā

2006 36,0 33,1 27,5 32,5 30,3 33,3 26,7 30,2

2010 22,6 25,4 22,5 23,5 20,3 26,4 23,3 23,2

SPKC „Latvijas skolēnu veselības paradumu pētījums”. Pētījumā redzams, ka kopumā TV skatīšanās laiks, ieskaitot video un DVD, 2010.gadā salīdzinājumā ar

2006.gadu ir samazinājies 11-15 gadīgo bērnu vidū. Līdzīgas tendences novērojamas TV skatīšanās paradumos nedēļas nogalēs.



10.3. tabula. TV skatīšanās četras vai vairāk stundas dienā nedēļas nogalēs izplatība vecumgrupās zēniem un meitenēm (procentos)

Aptaujas gads

Zēni Meitenes

11 gadi 13 gadi 15 gadi Kopā 11 gadi 13 gadi 15 gadi Kopā

2006 47,6 50,4 44,0 47,5 43,9 52,7 46,4 47,8

2010 38,5 42,5 36,7 39,4 32,0 47,8 44,9 41,3

SPKC „Latvijas skolēnu veselības paradumu pētījums”. Nopietna konkurence televīzijai ir datorspēles. SPKC veiktā skolēnu apsekojuma dati liecina, ka dienā

vidējais pavadītais stundu skaits, spēlējot datorspēles vai spēļu konsoles, darbadienās ir bijis 3,16 stundas (4,06 stundas zēniem un 2,33 stundas meitenēm), nedēļas nogalēs – 3,63 stundas (4,66 stundas zēniem un 2,68 stundas meitenēm).

10.3. attēls. Datorspēļu spēlēšanas ilgums darba dienās un nedēļas nogalēs, 2009./2010.māc.g. (procentos)

SPKC „Latvijas skolēnu veselības paradumu pētījums”.

Datorspēles vairāk kā trīs stundas dienā visbiežāk spēlē 13 gadīgi skolēni. Salīdzinot pēc dzimumiem, statistiski ticami augstāks ir datorspēles spēlējošo zēnu īpatsvars, un tas palielinās līdz ar vecumu. Salīdzinoši vislielākās atšķirības vērojamas starp dzimumiem 15 gadīgo vecuma grupā, kur 40,2% zēnu spēlē datorspēles trīs un vairāk stundas dienā, bet meitenes – 7,9%.

Nākamais iecienītākais brīvā laika izlietojuma veids ir sports un dažādas āra aktivitātes, kurām zēni

velta ceturto daļu sava brīvā nedēļas laika jeb 11:36 stundas, bet meitenes uz pusi mazāk – 14% no brīvā laika (6:02 stundas). Adekvāta fiziskā aktivitāte nepieciešama gan fiziskās, gan garīgās veselības veicināšanai. Vecumā no 5 līdz 17 gadiem par pietiekamu uzskata 60 minūtes ilgu fizisko aktivitāti (ar mērenu vai augstu intensitāti) katru dienu. Kā liecina SPKC pētījums, 2010.gadā vidējais dienu skaits nedēļā, kurās skolēni ir bijuši fiziski aktīvi vismaz 60 minūtes, ir tikai 4,1 diena (2006.gada aptaujā – 4,27

61.4

25.4

13.3

52.3

26.4 21.2

0

10

20

30

40

50

60

70

mazāk par 2 stundām 2-3 stundas 4 stundas un vairāk

darbadienās nedēļas nogalē



dienas), kas ir nepietiekama ikdienas fiziskā aktivitāte pusaudzim. Salīdzinot pēdējās divas aptaujas, iezīmējas samazinājuma tendence vidējam dienu skaitam ar vismaz 60 minūšu ilgu fizisko aktivitāti dienā.

10.4. attēls. Vidējais dienu skaits nedēļā, kurās skolēni bijuši fiziski aktīvi vismaz 60 minūtes

dienā, 2006. un 2010.gadā.

Pietiekama fiziska aktivitāte dienā ir 21,7% jauniešu 11 gadu vecumā, 21,1% jauniešu 13 gadu vecumā un 17,3% – 15 gadu vecumā. Salīdzinot pa dzimumiem, gan zēniem, gan meitenēm novēro fiziskās aktivitātes samazināšanos, palielinoties vecumam.

Svarīga nozīme ir arī dažādām cita veida spēlēm un pulciņiem, kam bērni neatkarīgi no dzimuma velta

6 stundas nedēļā. Visiem 10–14 gadus veciem jauniešiem patīk dažādas sociālās aktivitātes, jo aptuveni 3–4 stundas nedēļā pusaudži pavada ciemojoties, runājot pa telefonu vai citādi savstarpēji sazinoties. Grāmatu un citu izdevumu lasīšanai divreiz vairāk laika velta meitenes (trīsarpus stundas nedēļā) nekā zēni, kuri lasīšanai atvēl pusotru līdz divas stundas. Kā Latvijā pēdējos gados mainījies bērnu un jauniešu literatūras izdevniecības apjoms, var redzēt 10.4. tabulā.

10.4. tabula. Bērnu, jaunatnes un mācību literatūras izdošana

Grāmatu, brošūru, izdevumu skaits Vienreizējais metiens, tūkst. eks.

2005 2010 2011 2012 2005 2010 2011 2012

Bērnu literatūra 234 164 197 263 519 356 394 524

Skolas mācību literatūra 140 86 79 54 920 374 340 370

Bērnu un jaunatnes žurnāli, komiksi

21 25 23 22 182 168 178 145

Bērnu avīzes 2 1 1 - 19 3 3 -

Bērniem 10-14 gadu vecumā daudz laika aizņem pārvietošanās – 9 stundas nedēļā, kas pārsvarā saistīts

ar ceļu uz skolu, pulciņiem, treniņiem. Dažādas kultūras aktivitātes, kā kino, teātris, koncerti un mākslinieciskā pašdarbība, ir visai svarīgs brīvā laika pavadīšanas veids meitenēm, kuras tam velta divas reizes vairāk laika nekā zēni, un meitenes šīm nodarbēm atvēl vidēji 2:21 stundas nedēļā, kamēr zēni tikai 1:12 stundas.

4.59 4.39

3.97 3.82

0

0.5

1

1.5

2

2.5

3

3.5

4

4.5

5

2006 2010

Zēni

Meitenes



10.5.tabulā redzams, kā laika izlietojuma struktūra mainās atkarībā no dzīves posma un situācijas, vai cilvēkam ir dzīvesbiedrs, nepilngadīgi bērni, vai arī bērnu audzina viens. Šādos dzīves ciklos gan vīriešu, gan sieviešu rīcībā ir vismazāk brīvā laika un tā apjoms vīriešiem samazinājies galvenokārt uz peļņas darbam atvēlētā laika rēķina, bet sievietēm – uz mājas darbiem un bērnu aprūpei patērētā laika pieauguma. Nedēļā visvairāk laika bērnu aprūpei velta sievietes, kurām ir mazi bērni (0-6 gadi), kā arī vecāki, kas audzina bērnus vieni. Bērnu aprūpē aktīvi iesaistās arī vecāka gadagājuma iedzīvotāji, piemēram, vīrieši 65 un vairāk gadu vecumā dažādām bērnu pieskatīšanas un citām bērnu aprūpes aktivitātēm velta pat 15 stundas nedēļā.

10.5. tabula. Bērnu aprūpei veltītais laiks ģimenēs ar bērniem (h:min/ nedēļā, kopā 168 stundas)

Pāris ar jaunāko bērnu vecumā

0-6 gadi

Pāris ar jaunāko bērnu vecumā

7-17 gadi

Viens1 vecāks ar

bērnu vecumā 0-17 gadi

65 un vairāk gadus vecu iedzīvotāju

veltītais laiks bērnu aprūpei

Sievietes Vīrieši Sievietes Vīrieši Sievietes Sievietes Vīrieši

Bērnu aprūpe - pavisam 15:44 7:20 5:36 4:59 10:06 9:41 7:39

t. sk.

bērna fiziskā aprūpe un uzraudzība

11:32 5:21 3:16 2:25 8:36 8:29 3:48

bērna mācīšana, rotaļas, sarunas ar bērnu

7:37 5:20 5:32 5:00 4:36 6:58 6:34

citas darbības bērna aprūpei

3:51 3:14 4:12 4:43 2:44 3:18 15:02

Sadaļā izmantoti 2003.gada Latvijas iedzīvotāju laika izlietojuma apsekojuma, Izglītības un zinātnes ministrijas, SPKC

pētījuma „Latvijas skolēnu veselības paradumu pētījums, 2012” dati.

1 Vīriešu skaits, kuri audzina bērnus vieni, bija nepietiekams.

SOCIĀLĀ AIZSARDZĪBA




11. SOCIĀLĀ AIZSARDZĪBA

Katram bērnam ir jāsaņem atbilstošs uzturs, apģērbs un pajumte. Sava artava šo tiesību realizācijā

jāuzņemas arī sabiedrībai, sevišķi pastāvot sociālās atstumtības un nabadzības riskiem. Bērnam, kurš nesaņem pietiekamu vecāku aprūpi, ir tiesības uz valsts un pašvaldības sociālo palīdzību un sociālajiem pakalpojumiem.

Valsts un pašvaldības pienākums ir sniegt atbalstu ģimenēm ar bērniem, it īpaši daudzbērnu ģimenēm. Valsts sniedz universālos pabalstus, kā arī palīdz apgādnieku zaudējuma gadījumā, sniedz atbalstu Uzturlīdzekļu garantiju fondam. Diemžēl šāda universāla sociāla palīdzība nav elastīga un izmanto vienotas likmes pabalstu sistēmu, kas neņem vērā katras noteiktas ģimenes materiālos apstākļus. Pašvaldības ir aicinātas reaģēt uz konkrētiem nabadzības un sociālās atstumtības riskiem, un to var darīt, uz vietas izvērtējot konkrētus apstākļus.

ESSPROS (Eiropas Integrētās sociālās aizsardzības statistikas sistēmas) dati liecina, ka izdevumi ģimenes

un bērnu atbalstam 2011.gadā bija 160 miljoni latu (7,5% no visiem izdevumiem sociālajai aizsardzībai); 82,4% no izdevumiem veidoja valsts budžeta līdzekļi, savukārt 17,6% bija pašvaldību finansējums.

ESSPROS izdevumi bērnu un ģimenes atbalstam 2011.gadā veidoja 1,1% no iekšzemes kopprodukta (IKP) (2010.gadā – 1,5% no IKP). Eiropas Savienībā sociālās aizsardzības izdevumi ģimenei un bērniem 2010.gadā vidēji bija 2,3% no IKP.

Sociālā drošība un pakalpojumi bērniem

Pats universālākais un izplatītākais ir ģimenes valsts pabalsts. Bērnu skaits, par kuriem izmaksāts

ģimenes valsts pabalsts, salīdzinot ar 2005.gadu, samazinājies par 23,4%, savukārt bērnu skaits, par kuriem izmaksāta piemaksa pie ģimenes valsts pabalsta par bērnu invalīdu, samazinājies par 15,4%.

Otrs lielākais pēc aptvēruma ir bērna kopšanas pabalsts. Tā saņēmēju skaits par bērnu vecumā līdz 1 gadam, salīdzinot ar 2005.gadu, samazinājās 2,7 reizes, kas skaidrojams ar vecāku pabalsta ieviešanu, sākot no 2008.gada. Vecāku pabalstu 2012.gadā saņēma 10,2 tūkstoši vecāku, kas ir par 39,4% mazāk nekā pabalsta ieviešanas gadā (16,3 tūkstoši).

11.1. tabula. Valsts pabalstu ģimenēm ar bērniem saņēmēju skaits

(vidēji gadā)

2005 2010 2011 2012

Bērna piedzimšanas pabalsts – pabalstu skaits

21 247 19 984 18 771 19 823

Pabalsts bērna kopšanai un vecāku pabalsts – saņēmēju skaits 1

33 888 40 742 36 032 34 434

bērna kopšanas pabalsts un vecāku pabalsts par bērnu vecumā līdz 1 gadam

16 746 18 059 16 056 16 273

bērna kopšanas pabalsts par bērnu vecumā līdz 1 gadam

16 746 5 114 6 143 6 121

vecāku pabalsts par bērnu vecumā līdz 1 gadam

- 12 945 9 913 10 152

bērna kopšanas pabalsts par bērnu vecumā no 1 līdz 2 gadiem 16 779 24 072 21 086 19 592

1 Vecāku pabalsts tiek izmaksāts no 2008.gada.



turpinājums

2005 2010 2011 2012

Piemaksa par dvīņiem vai vairākiem vienās dzemdībās dzimušiem bērniem

363 372 367 396

Ģimenes valsts pabalsts – bērnu skaits, par kuriem izmaksāts pabalsts

410 941 362 057 332 331 314 689

Piemaksa pie ģimenes valsts pabalsta par bērnu invalīdu – bērnu skaits, par kuriem izmaksāta piemaksa

8 630 7 395 7 328 7 300

2012.gadā bērna piedzimšanas pabalstu saņēma 19,8 tūkstoši vecāku, kas ir par 6,7% mazāk nekā

2005.gadā. Bērna piedzimšanas pabalstu skaits pakāpeniski samazinās ik gadu, sākot no 2008.gada (24,2 tūkstoši), taču tieši 2012.gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, atkal ir novērojams bērna piedzimšanas pabalstu skaita pieaugums. 11.2.tabulā redzams, kādi ir valsts sociālo pabalstu mēneša vidējie apmēri ģimenēm 2012.gadā, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem.

11.2. tabula. Valsts sociālo pabalstu vidējais apmērs mēnesī

(latos)

2005 2010 2011 2012

Bērna piedzimšanas pabalsts – izmaksātais 295,12 347,23 296,10 296,01

Bērna kopšanas pabalsts un vecāku pabalsts kopā – piešķirtais1

51,19 157,85 110,70 106,99

bērna kopšanas pabalsts un vecāku pabalsts par bērnu vecumā līdz 1 gadam

87,41 318,97 221,69 198,49

bērna kopšanas pabalsts par bērnu vecumā līdz 1 gadam

87,41 50,00 50,00 50,00

vecāku pabalsts par bērnu vecumā līdz 1 gadam

- 432,69 335,17 288,07

bērna kopšanas pabalsts par bērnu vecumā no 1 līdz 2 gadiem 30,00 30,00 30,00 30,00

Piemaksa par dvīņiem vai vairākiem vienās dzemdībās dzimušiem bērniem – piešķirtā

38,35 41,14 39,68 38,80

Ģimenes valsts pabalsts uz vienu bērnu – izmaksātais

7,30 8,13 8,02 8,11

Piemaksa pie ģimenes valsts pabalsta par bērnu invalīdu – piešķirtā

50,00 75,00 75,00 75,00

Maternitātes pabalsts (dienā) – izmaksātais 8,47 17,17 11,02 10,47

Paternitātes pabalsts (dienā) – izmaksātais 8,50 21,02 12,50 12,28

Bērna invalīda kopšanas pabalsts – piešķirtais

- 150,00 150,00 150,00

Bērna piedzimšanas pabalsta izmaksātais apmērs 2012.gadā bija 296 lati. Saskaņā ar Valsts sociālo

pabalstu likumu šāds pabalsta apmērs (296 lati), bērnam piedzimstot, tika noteikts, sākot no 2004.gada 1.oktobra. No 2006.gada 1.janvāra papildus bērna piedzimšanas pabalstam tika piešķirta piemaksa par bērna piedzimšanu, kas savukārt tika atcelta 2010.gada 5.aprīlī.

1 Vecāku pabalsts tiek izmaksāts no 2008.gada.



Bērna invalīda kopšanas pabalsts tika ieviests ar 2006.gadu, un piešķirtā pabalsta apmēra summa, sākot no 2008.gada 1.janvāra, tika paaugstināta no 50 latiem uz pašreizējo pabalstu – 150 latiem mēnesī.

Bērna kopšanas un vecāku pabalsta par bērnu līdz viena gada vecumam apmērs 2012.gadā bija vidēji

198,49 lati mēnesī, un tas ir pakāpeniski samazinājies jau kopš 2009.gada, kad pabalsta apmērs bija 354,88 lati mēnesī. Bērna kopšanas pabalsts par bērnu vecumā līdz 1 gadam, salīdzinot ar 2005.gadu, samazinājies par 42,8%, kas saistīts ar vecāku pabalsta ieviešanu, sākot no 2008.gada. Piešķirtais vecāku pabalsta apmērs, salīdzinot ar 2008.gadu (339,39 lati), samazinājies par 15,1%, kas skaidrojams ar 2009. gada 16.jūnija likumā „Par valsts pensiju un valsts pabalstu izmaksu laika periodā no 2009.gada līdz 2012.gadam” pieņemtajiem pabalstu apmēru ierobežojumiem. Lielākais vecāku pabalsts tika piešķirts 2010.gadā, kad vidējais pabalsta apmērs sasniedza 432,69 latus mēnesī.

11.1. attēls. Bērna kopšanas un vecāku pabalsts par bērnu līdz 1 gada vecumam – piešķirtais (vidēji mēnesī, latos)

Pabalsts, kuru Latvijā saņem visvairāk ģimenes ar bērniem neatkarīgi no to materiālā stāvokļa, ir

ģimenes valsts pabalsts. Latvijā noteiktais pabalsta apmērs ir 8 lati mēnesī, kas ir viens no zemākajiem Eiropā. Daudzās valstīs šī pabalsta apmērs ir diferencēts atkarībā no bērnu skaita ģimenē vai materiālās nodrošinātības, tā, piemēram, Igaunijā par pirmo un otro bērnu pabalsts ir 14 lati ģimenēm, kas netiek uzskatītas par trūcīgām, bet 20 lati trūcīgām ģimenēm, turklāt, sākot no trešā bērna, pabalsts ievērojami pieaug – 40 lati mēnesī par katru bērnu.

Lietuvā pēc 2010.gadā veiktās ģimenes valsts pabalstu reformas ģimene saņem 19,7 latus mēnesī bērna līdz 2 gadu vecumam kopšanai, bet par bērnu 2-7 gadu vecumā pabalsts ir 10,5 lati mēnesī. Turklāt šobrīd ir spēkā likums, ka ģimenes saņem pabalstus tikai tad, ja ienākumi uz ģimeni nepārsniedz 525 litus (107 latus).

Viens no Eiropā augstākajiem ģimenes valsts pabalsta apmēriem ir Lihtenšteinā – ja ģimenē ir viens vai divi bērni, ģimenes valsts pabalsta apmērs ir 164 lati mēnesī par katru bērnu, bet, ja ģimenē ir dvīņi vai trīs un vairāk bērni, pabalsts par katru bērnu ir 193 lati mēnesī. Bērnam sasniedzot 10 gadu vecumu, pabalsts ir vienāds visām ģimenēm ar bērniem – 193 lati katra bērna kopšanai neatkarīgi no to skaita ģimenē.

Valdība 2012.gada 10.jūlijā pieņēma lēmumu, kas paredz būtiskas izmaiņas valsts pabalstu un

piemaksu apmēros, sākot ar 2013.gada 1.janvāri. Lai veicinātu bērnu dzimstību Latvijā, tika nolemts samazināt vecāku pabalsta, maternitātes un paternitātes pabalstu izmaksas ierobežojumus visiem

87.41 113.73

178.08

278.72

354.88

318.97

221.69 198.49

0

100

200

300

400

2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012



vecākiem, kuru bērni dzimuši 2012.gada laikā un saņem šos pabalstus, kā arī vecākiem, kas 2013.gadā plāno laist pasaulē mazuļus. 2013.gadā divkārt palielināts bērna kopšanas pabalsts nestrādājošiem vecākiem par bērnu līdz gada vecumam, kā arī trīs reizes palielināta summa, ko pabalstā saņem ģimenes, kas kopj bērnu vecumā no viena līdz pusotram gadam. Kopš 2005.gada šis pabalsts bija nemainīgs – 30 lati, bet no 2013.gada tā apmērs ir 100 latu mēnesī. Apgādnieka zaudēšana

Katram bārenim un bez vecāku gādības palikušam bērnam valsts un pašvaldība nodrošina Ministru kabineta noteiktās sociālās garantijas. „Likums par valsts pensijām” paredz, ka valsts piešķir apgādnieka zaudējuma pensiju, tādējādi sniedzot atbalstu darba nespējīgiem ģimenes locekļiem viņu apgādnieka nāves gadījumā. Apgādnieka zaudējuma pensiju var saņemt gan mirušā bērni, kas jaunāki par 18 gadiem, gan arī bērni neatkarīgi no vecuma, ja viņi kļuvuši par invalīdiem pirms 18 gadu vecuma sasniegšanas. Tāpat šo pensiju piešķir mirušā brāļiem, māsām un mazbērniem, kas jaunāki par 18 gadiem, ja viņiem nav darbspējīgu vecāku, kā arī neatkarīgi no vecuma, ja viņi kļuvuši par invalīdiem pirms 18 gadu vecuma sasniegšanas un viņiem nav darbspējīgu vecāku. Savukārt, ja iepriekšminētie ģimenes locekļi mācās vai studē vispārējās vai profesionālās izglītības iestādēs vai augstskolās dienas nodaļā (pilna laika klātienē) un ir vecumā līdz 24 gadiem, pensiju var saņemt arī pēc 18 gadu sasniegšanas pat tad, ja viņi mācību iestādē

saņem stipendiju. Bet, ja bērnam aprit 19 gadi un viņš beidz vidusskolu, apgādnieka zaudējuma pensijas izmaksa viņam tiek pārtraukta. Ja apgādnieka nāves cēlonis ir nelaimes gadījums darbā vai arodslimība, atlīdzību par apgādnieka zaudējumu piešķir un izmaksā saskaņā ar likumu „Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām”. Statistikas dati liecina, ka 2012.gadā apgādnieka zaudējuma pensiju saņēma 21 031 cilvēks. No tiem 7 162 bērni līdz 14 gadiem, 13,9 tūkstoši bērnu un jauniešu vecumā no 15 līdz 24 gadiem. Valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu bērnam apgādnieka zaudējuma gadījumā 2012.gadā saņēma 502 pabalsta saņēmēji, un pabalsta vidējais apmērs bija 44,28 lati (2011.gadā – 44,13 lati).

11.3. tabula. Apgādnieka zaudējuma pensiju saņēmēju sadalījums pēc vecuma (gada beigās)

2005 2010 2011 2012

Personas, kuras saņem apgādnieka zaudējuma pensiju

29 640 24 245 22 653 21 031

tai skaitā vecumā (gadi):

0-4 661 622 569 524

5-9 2 374 2 306 2 223 2 217

10-14 7 129 4 621 4 468 4 421

15-19 14 563 9 935 8 689 7 698

20-24 4 913 6 761 6 704 6 171

Personas, kuras saņem valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu bērnam apgādnieka zaudējuma gadījumā

1 181 695 584 502

http://www.social.lv/portal/birkas/ģimene

http://www.social.lv/portal/birkas/ģimene



Uzturlīdzekļi Ikviens bērns ir pelnījis būt paēdis un apģērbts. 2004. gada 1.jūlijā spēkā stājās Uzturlīdzekļu garantiju

fonda likums, garantējot minimālo uzturlīdzekļu apmēru bērniem, kurus apgādā tikai viens no vecākiem, jo otrs vecāks nepilda tiesas nolēmumu par uzturlīdzekļu piedziņu.

Uzturlīdzekļu garantiju fonda likums gādā, lai tiktu īstenotas bērna tiesības uz sociālo nodrošinājumu un minimālo uzturlīdzekļu izmaksu vecāku šķiršanās gadījumā, ja tiesas nolēmuma par uzturlīdzekļu piedziņu izpilde likumā noteiktajā kārtībā atzīta par neiespējamu vai parādnieks tiesas nolēmumu par uzturlīdzekļu piedziņu pilda, bet nenodrošina valstī noteiktos minimālos uzturlīdzekļus. Valsts nemaksā uzturlīdzekļus par ārvalstīs dzīvojošiem bērniem, bet tikai par Latvijā deklarētiem un pastāvīgi dzīvojošiem bērniem viena no vecākiem aprūpē.

Pērn strauji pieaudzis uz ES dalībvalstīm pārsūtīto Latvijas iedzīvotāju uzturlīdzekļu pieteikumu skaits (2011.gadā – 72, 2012.gadā – 133). Visvairāk pieteikumu pārsūtīts uz Apvienotās Karalistes, Vācijas un Īrijas centrālajām iestādēm. Tas izskaidrojams ar parādnieku izvairīšanos no saistību pildīšanas un došanos peļņā ārpus Latvijas.

11.4. tabula. Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas darbība

2010 2011 2012

Saņemto iesniegumu ar lūgumu uzsākt uzturlīdzekļu izmaksu bērniem skaits

4 500 3 651 3 153

Pieņemto lēmumu par uzturlīdzekļu izmaksu skaits 5 177 4 162 3 432

Latvijas iedzīvotāju pieteikumu skaits, kas pārsūtīti uz ES dalībvalstīm, tai skaitā:

… 72 133

Apvienoto Karalisti … 45 61

Vāciju … 9 23

Īriju … 6 19

uz citām valstīm … 12 30

Pieņemto lēmumu par uzturlīdzekļu izmaksu izbeigšanu skaits

1 796 2 310 2 507

Izbeigto lietu skaits, kurās parādnieks pats sācis nodrošināt minimālos uzturlīdzekļus

342 368 484

Bērnu skaits, kam maksāti uzturlīdzekļi 1 22 795 23 577 24 316

Vecāku skaits, kuriem maksāti uzturlīdzekļi 16 831 17 242 17 873

Reģistrēto parādnieku skaits, kuri izvairās no uzturlīdzekļu došanas saviem bērniem

22 929 25 391 27 585

Pēdējos gados uzturlīdzekļu piešķiršanas iesniegumu iesniedzēju skaits samazinājies, savukārt vecāku skaits, kuriem maksāti uzturlīdzekļi, 2012.gada beigās bija 17 873, kas ir par 631 vairāk, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Parādnieku skaits, kas izvairās no uzturlīdzekļu maksāšanas saviem bērniem, ir vairāk nekā 27 tūkstoši, savukārt uzturlīdzekļu parāda kopējais apmērs ir gandrīz 60 miljoni latu. Tiesu izpildītājiem 2012.gadā uzturlīdzekļu piedziņai tika iesniegti 7 962 izpildu dokumenti, kas ir nedaudz mazāk kā gadu iepriekš, kad iesniedza 8 114 dokumentus, bet kopējā summa, kas tika iesniegta tiesu izpildītājiem uzturlīdzekļu piedziņai, pērn bija 120,6 tūkstoši latu . Pavisam 2012.gadā no parādniekiem tika piedzīti 39,5 tūkstoši latu, kas apmierināja 1 552 prasības.

1 Attiecīgā gada decembrī.



11.5. tabula. Uzturnaudas piedziņa bērniem

Gads

Tiesu izpildītājiem iesniegtie izpildu dokumenti

Tiesu izpildītāji piedzina

skaits Summa, LVL skaits Summa, LVL

2005 10 173 131 893 1 529 24 690

2010 8 078 165 553 1 469 47 056

2011 8 114 148 545 1 517 46 379

2012 7 962 120 615 1 552 39 519

Pašvaldību pabalsti

Bērnu tiesību aizsardzības likums (66.panta 2.daļa) uzliek par pienākumu pašvaldībām sniegt palīdzību

un atbalstu ģimenēm, kurās ir bērni, garantējot ikvienam pašvaldības teritorijā dzīvojošam bērnam pajumti, siltumu, apģērbu un vecumam un veselības stāvoklim atbilstošu uzturu.

11.6. tabula. Pašvaldību pabalstu saņēmēju skaits

(vidēji gadā)

2010 2011 2012

Pabalsts garantētā minimālā ienākumu līmeņa nodrošināšanai – bērnu skaits, par kuriem izmaksāts pabalsts

42 654 42 290 32 910

Pabalsti obligātajai izglītībai – bērnu skaits, par kuriem izmaksāts pabalsts

21 930 21 802 19 481

Pabalsti ēdienam – bērnu skaits, par kuriem izmaksāts pabalsts

39 522 35 060 31 300

2012.gadā 33 tūkstoši bērnu no ģimenēm, kurām piešķirts trūcīgās ģimenes statuss, saņēma pabalstu

garantētā minimālā ienākumu līmeņa (GMI) nodrošināšanai. Atsākoties ekonomika izaugsmei, samazinās bērnu skaits, kuru vecāku ienākumi ir zemāki par GMI izmaksas slieksni. Salīdzinot ar 2010.gadu, bērnu skaits, kas saņēma GMI pabalstu, samazinājās par 22,8 %, kas ir vērtējams pozitīvi.

No pašvaldību noteiktajiem pabalstiem pamatvajadzību nodrošināšanai 2012.gadā 31 tūkstotis bērnu no trūcīgām ģimenēm (par 20,8% mazāk nekā 2010.gadā) saņēma pabalstus, kas saistīti ar brīvpusdienu nodrošināšanu skolās vai bērnudārzos. 2012.gadā 19 tūkstoši (par 11,2% mazāk nekā 2010.gadā) bērnu saņēma pabalstus, kas saistīti ar obligātās izglītības izdevumu segšanu. Sadaļā izmantoti Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras, Labklājības ministrijas, Uzturlīdzekļu garantiju fonda

administrācijas, Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes dati, MISSOC (Mutual Information System on Social Protection/ Social Security) interneta datubāze – http://www.missoc.org/MISSOC/INFORMATIONBASE/informationBase.jsp.

MĀJSAIMNIECĪBU AR BĒRNIEM EKONOMISKIE RESURSI UN PATĒRIŅŠ




12. MĀJSAIMNIECĪBU AR BĒRNIEM EKONOMISKIE RESURSI UN PATĒRIŅŠ

Civillikumā ir noteikts, ka „vecāku pienākums ir samērā ar viņu spējām un mantas stāvokli uzturēt

bērnu. Šis pienākums gulstas uz tēvu un māti līdz laikam, kad bērns pats var sevi apgādāt”. Bērni var īstenot savas tiesības uz pienācīgu materiālo nodrošinājumu, ja abi vecāki gūst pietiekamus ienākumus, strādājot algotu darbu, nodarbojoties ar uzņēmējdarbību vai individuāli veicot saimniecisko darbību kā pašnodarbinātas personas. Ekonomiskā aktivitāte

Ģimenes dzīvei un bērnu audzināšanai ir nepieciešami ekonomiskie resursi, kurus, neskaitot valsts garantētos sociālo pabalstus, pamatā gūst no ekonomiskām aktivitātēm. Kā liecina 2011.gada tautas skaitīšanas dati, Latvijā 57,7% no visiem iedzīvotājiem 15 un vairāk gadu vecumā bija ekonomiski aktīvi (nodarbinātie un darba meklētāji), bet ekonomiski neaktīvi – 42,3% iedzīvotāju. Savukārt pavisam neliela daļa jauniešu 15-17 gadu vecumā bija ekonomiski aktīvi – 1 010 jeb 1,5% no kopējā iedzīvotāju skaita šajā vecuma grupā. Šajā vecumā grupā ir salīdzinoši maz ekonomiski aktīvu personu, jo jaunieši vēl iegūst izglītību.

12.1. tabula. Iedzīvotāju vecums un ekonomiskās aktivitātes statuss (iedzīvotāji 15 un vairāk gadu vecumā)

Vecuma grupa

Iedzīvotāju skaits pēc ekonomiskā aktivitātes statusa

Kopā Aktīvie iedzīvotāji Neaktīvie iedzīvotāji

vīrieši sievietes vīrieši sievietes

Visi iedzīvotāji 15 un vairāk gadu vecumā

1 776 221 503 772 521 743 291 824 458 882

tai skaitā jaunieši 15-17 gadu vecumā

64 400 610 400 32 315 31 075

Vecuma grupa

Iedzīvotāju īpatsvars pēc ekonomiskā aktivitātes statusa (procentos)

Kopā Aktīvie iedzīvotāji Neaktīvie iedzīvotāji

vīrieši sievietes vīrieši sievietes

Visi iedzīvotāji 15 un vairāk gadu vecumā

100 28,4 29,4 16,4 25,8

tai skaitā jaunieši 15-17 gadu vecumā

100 0,9 0,6 50,2 48,3

Mājsaimniecībām, kurās ir bērni, ir augsta darba motivācija, kas lielākajā daļā gadījumu vainagojas ar

augstu nodarbinātības līmeni. Latvijā kopumā mājsaimniecību īpatsvars, kurās nodarbināta vismaz viena persona, bija 62,6%, bet mājsaimniecībās ar bērniem šis īpatsvars bija par 23,1 procentpunktu augstāks. Savukārt neģimenes mājsaimniecībās, kurās ir vismaz viens bērns vecumā līdz 17 gadiem, nodarbinātības līmenis bija zemāks (53,8%), ko varētu izskaidrot ar to, ka bērni dzīvoja pie vecvecākiem, kuri sasnieguši pensijas vecumu.



12.2. tabula. Privātajās mājsaimniecībās dzīvojošo personu nodarbinātības vispārīgs raksturojums

Privātās mājsaimniecības veids Kopējais

mājsaimniecību skaits

Mājsaimniecī-bas, kurās

nodarbināta vismaz viena

persona

Mājsaimniecību īpatsvars, kurās

nodarbināta vismaz viena

persona (%)

Visas mājsaimniecības 859 823 538 126 62,6

Pavisam mājsaimniecības ar bērniem 235 002 201 357 85,7

Viens pieaugušais ar bērniem līdz 17 gadu vecumam

65 756 48 017 73,0

Pāris ar 1 bērnu līdz 17 gadu vecumam 70 184 65 582 93,4

Pāris ar 2 bērniem līdz 17 gadu vecumam 43 615 40 707 93,3

Pāris ar 3 un vairāk bērniem līdz 17 gadu vecumam

11 720 10 104 86,2

Divu vai vairāku ģimeņu mājsaimniecības, kurās ir vismaz viens bērns līdz 17 gadu vecumam

35 320 32 421 91,8

Neģimenes mājsaimniecības, kurās ir vismaz viens bērns līdz 17 gadu vecumam

8 407 4 526 53,8

2011.gada tautas skaitīšanas dati. 2012.gada EU-SILC apsekojuma dati liecina, ka mājsaimniecībās ar apgādībā esošiem bērniem bija

nodarbināti 41,6% no mājsaimniecības locekļiem. Apsekojuma dati liecina, ka visaugstākā nodarbinātība ir mājsaimniecībās, kuras veido pāris ar vienu bērnu. 12.1. attēls. Nodarbināto mājsaimniecības locekļu īpatsvars dažāda demogrāfiskā sastāva

mājsaimniecībās ar bērniem 2012.gadā (procentos)

Mājsaimniecību ar bērniem rīcībā esošie ienākumi

Mājsaimniecībām ar apgādībā esošiem bērniem ienākumu līmenis ir bijis zemāks nekā vidēji visās Latvijas mājsaimniecībās, un pēdējo gadu laikā tas sasniedza 88-89% no vidējā ienākumu līmeņa. Bērnu un pieaugušo izdevumu slogs atšķiras. Pieaugušajiem ir jāsedz mājokļa izdevumi, jāpērk pārtika ģimenei, kopējā sadzīves tehnika u.tml. Tāpēc ekonomiskas teorijā izmanto ekvivalences skalas, kas paredz šīs dažādās izdevumu atšķirības un datus pārrēķina uz ekvivalento patērētāju.

31.2

48.8

40.5

24.2

0

20

40

60

Viens pieaugušais arbērniem

Pāris ar vienu bērnu Pāris ar diviem bērniem Pāris ar trīs un vairākbērniem



12.3. tabula. Mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi dažāda demogrāfiskā tipa mājsaimniecībās 2011.gadā (mēnesī, latos)

Vidēji uz vienu

mājsaimniecības locekli

Vidēji uz vienu ekvivalento patērētāju

Visas mājsaimniecības 214,01 319,94

Visas mājsaimniecības ar apgādībā esošiem bērniem 183,32 323,58

Viens pieaugušais ar bērniem 142,65 223,73

Pāris ar vienu bērnu 234,41 384,72

Pāris ar diviem bērniem 216,90 404,73

Pāris ar trīs un vairāk bērniem 150,96 308,49

Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, 2011.gadā mājsaimniecībām ar apgādībā esošiem bērniem ienākumi

pieauga par 5,1%. Tas ir nedaudz lēnāk nekā visām Latvijas mājsaimniecībām (par 6,6%). Tomēr situāciju mājsaimniecību budžetā raksturo ne tikai gūto ienākumu apjoms, bet arī to struktūra.

12.4. tabula. Mājsaimniecību rīcībā esošo ienākumu struktūra dažāda demogrāfiskā tipa

mājsaimniecībās ar bērniem 2011.gadā (procentos)

Mājsaimniecības tips

Viens pieaugušais ar bērniem

Pāris ar bērniem

ar vienu bērnu

ar diviem bērniem

ar trīs un vairāk bērniem

Rīcībā esošais ienākums 100 100 100 100

ienākumi no algotā darba 68,5 81,5 80,7 70,2

pašnodarbināto ienākumi 3,2 5,1 6,7 10,3

ienākumi no īpašuma 0,2 1,0 0,6 1,4

saņemtie transferti 28,8 13,0 12,4 18,4

no tiem sociālie transferti 22,5 11,8 11,4 18,0

citi ienākumi 0,1 0,0 0,0 0,1

rīcībā esošo ienākumu samazinošie izdevumi -0,8 -0,7 -0,5 -0,4

2011.gadā pāri ar vienu un diviem bērniem vislabāk spēja sevi nodrošināt pašu spēkiem. Šīm

mājsaimniecībām vislielākā gūto ienākumu daļa bija no algota darba vai pašnodarbinātības (87% no to rīcībā esošiem ienākumiem). Ar katru nākamo bērnu šo ienākumu īpatsvars samazinājās un pieauga atkarība no saņemtajiem sociālajiem transfertiem vai citu sniegtās palīdzības. Nepilnās un daudzbērnu ģimenes vismazāk spēja sevi nodrošināt pašas. Nepilnām ģimenēm gandrīz trešdaļu (28,8%) un daudzbērnu ģimenēm gandrīz piekto daļu (18,4%) no to rīcībā esošiem ienākumiem veidoja saņemtie sociālie transferti vai citu sniegtā palīdzība. Turklāt nepilnās ģimenes vairāk par citām mājsaimniecībām ar bērniem bija atkarīgas no citu sniegtās palīdzības: 6,3% no to rīcībā esošiem ienākumiem veidoja citu mājsaimniecību sniegtā palīdzība.



To, ka ienākumu situācija nav bijusi labvēlīga mājsaimniecībām ar bērniem, apliecina arī šo mājsaimniecību sadalījums pa ienākumu kvintilēm. 10.2.attēlā ir atspoguļots, cik procentu mājsaimniecību ar bērniem bija pārstāvētas katrā no ienākumu kvintiļu grupām, kas tika izveidotas, sadalot visas Latvijas mājsaimniecības piecās vienādās grupās (kvintilēs) pēc to rīcībā esošā ienākuma uz vienu mājsaimniecības locekli. Attēlā ir redzams, ka 2011.gadā lielākai daļai mājsaimniecību ar bērniem bija ļoti zemi ienākumi uz vienu mājsaimniecības locekli un lielākoties tās piederēja pirmajai (zemākajai) vai otrajai ienākumu kvintiļu grupai.

12.2. attēls. Mājsaimniecību sadalījums kvintilēs pēc to demogrāfiskā tipa 2011.gadā

(procentos)

2011.gadā 33,6% mājsaimniecību ar bērniem piederēja pirmajai (zemākajai) kvintiļu grupai. Turklāt

šajā ienākumu grupā gandrīz divreiz vairāk bija pārstāvēti pāri ar trim un vairāk bērniem (59,8%) un nepilnās ģimenes (52,2%). Proporcionālāku bērnu skaita sadalījumu pa visām piecām ienākumu kvintiļu grupām var novērot pāriem, kuri audzina vienu vai divus bērnus.

EU-SILC apsekojuma dati liecina, ka 2012.gadā 86% mājsaimniecību ar apgādībā esošiem bērniem spēja „savilkt galus kopā” ar grūtībām (t.i., „ar lielām grūtībām”, „ar grūtībām” vai „ar nelielām grūtībām”).

12.5. tabula. Atbilžu sadalījums uz jautājumu „Ņemot vērā Jūsu mājsaimniecības kopējos

neto (pēcnodokļa) ienākumus, kā Jūsu mājsaimniecībai izdodas „savilkt galus kopā”, t.i., nomaksāt nepieciešamos ikdienas izdevumus?” 2012.gadā (procentos)

Pav

isam

Ar

lielā

m

grū

tīb

ām

Ar

grū

tīb

ām

Ar

nel

ielā

m

grū

tīb

ām

Sam

ērā

vieg

li

Vie

gli

Ļoti

vie

gli

Visas mājsaimniecības 100 22,8 30,5 31,5 12,1 2,7 0,4


Viens pieaugušais ar bērniem 100 31,2 35,9 22,7 7,6 1,8 0,7

Pāris bez bērniem 100 14,7 30,0 35,1 15,3 4,5 0,4

Pāris ar vienu bērnu 100 15,0 25,7 37,3 16,1 5,6 0,3

Pāris ar diviem bērniem 100 15,6 34,2 32,8 15,3 1,6 0,5

Pāris ar trīs un vairāk bērniem 100 34,8 29,6 27,5 6,2 1,8 -

EU-SILC apsekojums 2012.

33.6

52.2

20.7

29.1

59.8

33.7

21.7

21.3

18.4

16.0

11.4

26.4

15.3

10.2

13.8

19.5

8.6

16.1

16.7

9.0

22.0

17.9

9.5

16.5

12.7

7.3

25.1

17.6

10.7

7.3

0% 20% 40% 60% 80% 100%

Visas mājsaimniecības ar bērniem līdz 17 gadu…


Pāris ar vienu bērnu

Pāris ar diviem bērniem

Pāris ar trīs un vairāk bērniem

Citas mājsaimniecības ar bērniem

1.kvintile 2.kvintile 3.kvintile 4.kvintile 5.kvintile



Nepilnām ģimenēm un pāriem ar trim un vairāk bērniem bija visgrūtāk segt ikdienas izdevumus. 67,1% pieaugušo, kuri vieni audzināja bērnus, apgalvoja, ka ikdienas izdevumus var segt „ar lielām grūtībām” vai „ar grūtībām”. 64,4% pāru ar trim un vairāk bērniem sniedza tādas pašas atbildes. Pāriem ar vienu vai diviem bērniem bija mazākas grūtības „savilkt galus kopā”. 40,7% pāru ar vienu bērnu un 49,8% pāru ar diviem bērniem apgalvoja, ka spēj „savilkt galus kopā” „ar lielām grūtībām” vai „ar grūtībām”.

12.3.attēls norāda, ka mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi nav pietiekami, lai „savilktu galus kopā” un viskrasākās neatbilstības ir vērojamas nepilnām ģimenēm un pāriem ar trim un vairāk bērniem.

12.3. attēls. Zemāko nepieciešamo neto ienākumu apjoms, lai spētu „savilkt galus kopā” un rīcībā esošo ienākumu salīdzinājums mājsaimniecībās ar bērniem 2012.gadā (vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, latos)


2012.gadā 79% mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi bija mazāki par minimālo nepieciešamo ienākumu summu, lai savilktu galus kopā , turklāt nepilnajās ģimenēs ar bērniem šāda situācija bija vērojama 91% mājsaimniecībās un pāriem ar trim un vairāk bērniem – 79%. Tas nozīmē, ka mājsaimniecībām ar bērniem savos ikdienas izdevumos bija jābūt taupīgām.

Mājsaimniecību ar bērniem patēriņa izdevumi

Patēriņa izdevumi1 ir ekonomisko resursu izmantošanas atspoguļojums un raksturo iedzīvotāju

faktiskos materiālās labklājības aspektus. Ekonomiskās krīzes apstākļos, samazinoties ienākumiem mājsaimniecību budžetos , rodas spriedze, pieaug primāro vajadzību loma un nākas ierobežot brīvas izvēles tēriņus. Arī apstākļos, kad ekonomika parāda izaugsmes pazīmes, tas vēl nerod atspoguļojumu mājsaimniecību budžetos, turklāt spiedienu uz to izdara arī atliktais pieprasījumus – tēriņi, kuri ierobežoto resursu apstākļos tika atlikti līdz labākam laikam un kurus atlikt ilgāk vairs nav iespējams.

Mājsaimniecībām ar bērniem „optimizēt” savu ģimenes budžetu ir sevišķi grūti, jo bērni aug, tiem nepieciešams jauns apģērbs un apavi, jānodrošina izglītošanās, bērnu attīstības aktivitātes, uzturam ir jābūt pēc iespējas veselīgam. Turklāt – jo vairāk bērnu, jo to izdarīt kļūst arvien grūtāk.

Patēriņa izdevumu līmenis mājsaimniecībā, rēķinot uz vienu mājsaimniecības locekli, samazinās ar katru nākamo bērnu. Zemākais patēriņa izdevumu līmenis ir daudzbērnu ģimenēs, par ko liecina grafiskais 12.4.attēls.

1 Mājsaimniecību budžetu apsekojums.

248

286

237 211

143

234 217

151

0

50

100

150

200

250

300

350

Viens pieaugušais arbērniem

Pāris ar vienu bērnu Pāris ar diviembērniem

Pāris ar trīs un vairākbērniem

Zemākais nepieciešamais neto ienākums Rīcībā esošie ienākumi



12.4. attēls. Patēriņa izdevumi atkarībā no bērnu skaita mājsaimniecībā1

(vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, latos)

Mājsaimniecību budžetu apsekojuma dati.

Patēriņa izdevumu struktūra lielā mērā ir atkarīga gan no līdzekļu apjoma, kas ir mājsaimniecības

rīcībā, gan arī no prioritātēm, kuras izvirza pati mājsaimniecība. Ģimenēs, kurās aug bērns, vajadzības ir vispusīgas un nepietiek tikai ar pamatvajadzību apmierināšanu.

12.6. tabula. Patēriņa izdevumu struktūra atkarībā no mājsaimniecības tipa 2012. gadā

1

(procentos)


viens pieaugušais ar bērniem

pāris ar bērniem

pārējās mājsaimnie-

cības ar bērniem

Patēriņa izdevumi 100 100 100

Pārtika un bezalkoholiskie dzērieni 27,0 24,3 30,0

Alkoholiskie dzērieni, tabaka 1,9 3,1 3,0

Apģērbi un apavi 7,5 6,7 5,4

Mājoklis, ūdens, elektroenerģija, gāze un cits kurināmais 18,7 15,5 14,6

Mājokļa iekārta, mājturības piederumi un mājas uzkopšana 4,9 4,8 3,4

Veselība 3,1 3,9 4,2

Transports 9,2 16,3 15,9

Sakari 6,0 4,7 4,8

Atpūta un kultūra 7,8 6,6 7,2

Izglītība 2,0 1,9 1,6

Restorāni, kafejnīcas un viesnīcas 6,3 5,8 4,9

Dažādas preces un pakalpojumi 5,5 6,4 5,1

1 Kopā naudā un natūrā.

210

184

139

111

222

191

149

113

bez bērniem

ar 1 bērnu

ar 2 bērniem

ar 3 un vairāk bērniem

2012 2011



Par zināmu dzīves kvalitāti liecina zems izdevumu īpatsvars uzturam. Pats zemākais uztura izdevumu īpatsvars – 24,3% – bija pārim ar bērniem. Tajā pat laikā pāris ar bērniem vairāk tērēja sabiedriskajai ēdināšanai.

Mājsaimniecībām nozīmīgu ikdienas izdevumu daļu veido maksājumi par mājokli. Informāciju par to, kā mājokļa maksājumi 2012.gadā ietekmēja katras ģimenes finansiālo situāciju, sniedz 12.7.tabula.

12.7. tabula. Ar mājokļa uzturēšanu saistītie izdevumi un to ietekme uz mājsaimniecības finansiālo situāciju 2012.gadā

Kopējie ar mājokļa

uzturēšanu saistītie

izdevumi uz mājsaimniecību

mēnesī, LVL

Mājokļa izdevumi, % pret rīcībā

esošo ienākumu

„Vai kopējie ar mājokli saistītie izdevumi Jūsu mājsaimniecībai sagādā finansiālas grūtības?”,

procentos

ļoti apgrūtinoši

nedaudz apgrūtinoši

nemaz nav apgrūtinoši

Visas mājsaimniecības 89,47 17,2 43,4 44,7 12,0



95,94 28,3 58,1 32,3 9,7

Pāris ar vienu bērnu 117,81 16,9 34,0 50,3 15,7

Pāris ar diviem bērniem 146,33 16,8 39,8 48,6 11,6


124,27 15,2 52,2 40,3 7,5

Citas mājsaimniecības ar bērniem

104,77 13,7 46,9 44,4 8,6


Kaut arī nepilnām ģimenēm 2012.gadā bija vismazākie ikmēneša mājokļa izdevumi (LVL 95,94), tomēr šie maksājumi tām bija ļoti apgrūtinoši. 2012.gadā nepilnām ģimenēm mājokļa izdevumi veidoja gandrīz trešo daļu (28,3%) no to rīcībā esošiem ienākumiem. Turklāt 58,1% nepilno ģimeņu apgalvoja, ka mājokļa izdevumi tām bija „ļoti apgrūtinoši”. Savukārt vismazāk par mājokļa izdevumiem sūdzējās pāri ar vienu vai ar diviem bērniem. 34,0% mājsaimniecību ar vienu bērnu un 39,8% mājsaimniecību ar diviem bērniem norādīja, ka mājokļa izdevumi tām ir „ļoti apgrūtinoši”. Sadaļā izmantoti dati no apsekojumiem „Eiropas Savienības statistika par ienākumiem un dzīves apstākļiem

(EU-SILC)” un „Mājsaimniecību budžetu apsekojums”.

BĒRNU PAMATVAJADZĪBU NODROŠINĀŠANA, NABADZĪBAS RISKS UN MATERIĀLĀ NENODROŠINĀTĪBA




13. BĒRNU PAMATVAJADZĪBU NODROŠINĀŠANA, NABADZĪBAS RISKS UN MATERIĀLĀ NENODROŠINĀTĪBA

Bērnam ir tiesības uz tādiem dzīves apstākļiem un labvēlīgu sociālo vidi, kas nodrošina pilnvērtīgu fizisko un intelektuālo attīstību. Bērnu labklājībai ir jābūt vienai no svarīgākajām valsts un sabiedrības prioritātēm, jo bērni ir katras valsts un sabiedrības nākotne. Bērnu pakļaušana nabadzībai un sociālai atstumtībai ir viena no lielākajām netaisnībām, ko var pieļaut sabiedrība.

Statistikā tiek izmantotas vairākas metodes, lai noskaidrotu mājsaimniecību labklājību un dzīves apstākļus. Viena metode balstās uz naudas izteiksmē mērāmiem rādītājiem (ienākumu un patēriņa līmeni, to izskaidrojošiem indikatoriem u.tml.), cita sniedz attieksmes vērtējumus par mājsaimniecību iespējām nodrošināt visnepieciešamākās vajadzības. Bērnu pamatvajadzību nodrošināšana

Visplašākā informācija par mājsaimniecību iespējām nodrošināt bērnu pamatvajadzības tika iegūta 2009.gada EU-SILC apsekojumā. Papildus ikgadējiem apsekojuma jautājumiem 2009.gadā mājsaimniecībām vajadzēja novērtēt, vai tās spēj nodrošināt bērnu (līdz 16 gadu vecumam) pamatvajadzības (sk. zemāk ievietotajā attēlā).

13.1. attēls. Mājsaimniecību īpatsvars, kas nevarēja atļauties nodrošināt atsevišķas bērnu pamatvajadzības, 2009.gadā (procentos)

EU-SILC apsekojuma 2009.gada modulis.

Dati liecina, ka lauku mājsaimniecībām bija ievērojami grūtāk nodrošināt bērnu pamatvajadzības nekā pilsētu mājsaimniecībām. Visvairāk lauku mājsaimniecību (29,9%) nebija iespējas saviem bērniem nodrošināt jaunas (nevis lietotas) drēbes, kā arī reizi dienā nodrošināt svaigus augļus un dārzeņus (19,0%).

Ar vislielākajām grūtībām bērnu pamatvajadzību nodrošināšanā sastapās daudzbērnu ģimenes. Ir satraucoši, ka 14,5% pāru, kuriem bija 3 un vairāk bērnu, nevarēja tiem nodrošināt trīs maltītes dienā. 28,7% pāru ar 3 un vairāk bērniem nespēja saviem bērniem reizi dienā maltītē nodrošināt svaigus augļus un dārzeņus, bet 43,0% - jaunas (nevis lietotas) drēbes. Nepilnās ģimenēs situācija bija nedaudz labāka.

19.8

8.3

12.8

4.0

8.9

15.3

6.2

10.0

3.1

7.5

29.9

13.0

19.0

6.1

11.8

jaunas (nevis lietotas) drēbes

divus piemērotus apavu pārus

vismaz reizi dienā ēst svaigus augļus un dārzeņus

trīs maltītes dienā

vismaz reizi dienā ēst gaļas, zivs vai līdzvērtīguveģetāro ēdienu

Laukos Pilsētās Latvijā



13.2. attēls. Nespēja atļauties nodrošināt atsevišķas bērnu pamatvajadzības dažāda tipa mājsaimniecībās ar bērniem 2009.gadā (procentos)

EU-SILC apsekojuma 2009.gada modulis.

Lielākā mājsaimniecību problēma bija saviem bērniem nodrošināt iespēju katru gadu vismaz vienu

nedēļu doties brīvdienās prom no mājām, kā arī aktīvās atpūtas piederumus (velosipēdu, skrituļslidas u.c.). Visnotaļ liela mājsaimniecību daļa nevarēja atļauties saviem bērniem nodrošināt iespēju piedalīties regulārās atpūtas aktivitātēs (peldēt, spēlēt mūzikas instrumentu, iesaistīties jaunatnes organizācijās u.c.) un pa laikam uzaicināt bērnu draugus spēlēties un ieturēt maltīti.

24.4

11.2

19.8

7.4

16.3

7.8

3.8

6.3

1.0

4.0

18.0

7.5

10.6

2.2

5.4

43.0

20.2

28.7

14.5

16.1

jaunas (nevis lietotas) drēbes

divus piemērotus apavu pārus

vismaz reizi dienā ēst svaigusaugļus un dārzeņus

trīs maltītes dienā

vismaz reizi dienā ēst gaļas, zivs vailīdzvērtīgu veģetāro ēdienu

pāris ar trīs un vairāk bērniem pāris ar diviem bērniem

pāris ar vienu bērnu viens pieaugušais ar bērniem



13.1. tabula. Mājsaimniecību īpatsvars, kas nevarēja atļauties saviem bērniem nodrošināt ar atpūtu un ārpusskolas izglītību saistītas aktivitātes, 2009.gadā (procentos)


viens pieaugušais ar

bērniem

pāris

ar vienu bērnu

ar diviem bērniem

ar trīs un vairāk

bērniem

Iespēja visiem bērniem (ieskaitot zīdaiņus) katru gadu vismaz vienu nedēļu doties brīvdienās prom no mājām

38,4 16,7 31,8 42,2

Aktīvās atpūtas piederumi (velosipēds, skrituļslidas u.c.)

31,3 9,1 12,0 36,3

Piedalīšanās regulārās atpūtas aktivitātēs (peldēšana, mūzikas instrumenta spēlēšana, jaunatnes organizācijas u.c.)

27,2 13,7 20,3 26,7

Iespēja laiku pa laikam uzaicināt draugus spēlēties un ieturēt maltīti

25,0 8,5 17,2 26,4

Rotaļlietas, ko izmanto telpās (izglītojošas rotaļlietas, celtniecības kluči, galda spēles, datorspēles u.c.)

19,2 3,6 7,5 17,5

Bērna/-u vecumam atbilstošas grāmatas 18,7 4,4 8,6 18,8

Svinības īpašos gadījumos (dzimšanas dienas, vārda dienas, reliģiskie svētki u.c.)

18,0 5,8 11,9 15,5

Nabadzības risks Mājsaimniecību nespēju nodrošināt bērnu pamatvajadzības var izskaidrot ar to, ka tās var būt

pakļautas nabadzības riskam vai materiālai nenodrošinātībai. Nabadzības riskam ir pakļautas mājsaimniecības, kuru ienākumi ir zemāki par nabadzības riska slieksni (t.i., zem 60% no ekvivalentā rīcībā esošā ienākuma mediānas). Šis rādītājs ir relatīvs, un tas ir atvasināts no vidējā ienākumu līmeņa. Šis indikators raksturo relatīvo, nevis absolūto nabadzības risku. 2009.-2010.gadā, samazinoties ienākumiem un nabadzības riska slieksnim, samazinājās nabadzības riska indekss. Taču tas nebūt nenozīmē, ka ģimenēm ar bērniem tika nodrošinātas visas pamatvajadzības. Kaut arī pēdējos gados situācija sāk uzlaboties, tomēr vēl joprojām bērnu (0-17 gadu vecumā) nabadzības risks bija pats augstākais, salīdzinot ar pārējām vecuma grupām, un 2011.gadā katrs ceturtais bērns bija pakļauts nabadzības riskam. EU-SILC apsekojuma dati liecina, ka Latvijā 2011.gadā nabadzības riskam bija pakļauti 85,4 tūkstoši bērnu. Tas ir par 3 tūkstošiem mazāk nekā 2010.gadā.

2010.gadā Latvijā mājsaimniecībām ar bērniem bija septītais augstākais nabadzības risks starp visām Eiropas Savienības dalībvalstīm. Vēl augstāks nabadzības risks bija Rumānijā, Spānijā, Itālijā, Bulgārijā, Grieķijā un Lietuvā.



13.2. tabula. Nabadzības riska indekss1

(procentos)

Personu īpatsvars, kuru ienākumi ir zemāki par 60% no ekvivalentā rīcībā

esošā ienākuma mediānas

2010 2011

Visas personas 19,0 19,2

no tām:

0–17 gadi 24,7 24,4

18–64 gadi 20,2 19,3

65 + 9,1 13,9


no tām:

visas mājsaimniecības ar apgādībā esošiem bērniem 21,2 20,7

tai skaitā:

viens no vecākiem ar bērniem 37,6 41,5

2 pieaugušie ar 1 apgādībā esošu bērnu 17,5 16,8

2 pieaugušie ar 2 apgādībā esošiem bērniem 17,9 18,7

2 pieaugušie ar 3 un vairāk apgādībā esošiem bērniem 37,1 35,9

3 vai vairāk pieaugušie ar apgādībā esošiem bērniem 16,6 14,5

EU-SILC apsekojums.

Aplūkojot dažādus demogrāfiskos tipus ģimenēm ar bērniem, var konstatēt, ka, salīdzinot ar

2010.gadu, 2011.gadā nabadzības risks nedaudz samazinājās lielākajā daļā grupu, savukārt nepilnajās ģimenēs tas gada laikā pieauga no 37,6 līdz 41,5%.

Tomēr nabadzības riska indekss pilnībā neatklāj visas sociālās problēmas. Arī ienākumi virs nabadzības riska sliekšņa negarantē, ka mājsaimniecība nav pakļauta sociālai atstumtībai. EU-SILC apsekojuma dati liecina, ka 2011.gadā nabadzības riskam vai sociālai atstumtībai bija pakļauti 140 tūkstoši bērnu, kas dzīvo privātās mājsaimniecībās, jeb 40,0% no to kopskaita. Tiesa, šis rādītājs pēdējo gadu laikā ir samazinājies, taču tas ir trešais augstākais Eiropas Savienībā aiz Bulgārijas un Rumānijas.

Materiālā nenodrošinātība

Materiālā nenodrošinātība tiek definēta kā iemeslu kopums, kas mājsaimniecībai liedz pieeju noteiktiem materiāliem labumiem. Šie iemesli ir naudas trūkums, neapmierinoši mājokļa apstākļi un piespiedu atteikšanās izmantot ilglietošanas sadzīves priekšmetus. Ar šiem materiālās nenodrošinātības aspektiem sastopas ne tikai tās mājsaimniecības, kuru ienākumi ir zem nabadzības riska sliekšņa, bet arī tās, kuru ienākumi nomināli ir augstāki, bet nepasargā no materiālās nenodrošinātības.

Kopš 2011.gada ir nedaudz samazinājies mājsaimniecību īpatsvars, kuras pēdējo 12 mēnešu laikā naudas trūkuma dēļ kaut reizi bija kavējušas komunālo pakalpojumu rēķinu, īres vai kredīta maksājumus. Šādu kavēto maksājumu izplatība visstraujāk ir samazinājusies to mājsaimniecību vidū, kuras audzina trīs vai vairāk bērnus.

1 Monetārās nabadzības un ienākumu nevienlīdzības indikatori publicēti ar atsauci uz ienākumu pārskata gadu. Šādu

lēmumu 2010.gada 25.marta sēdē ir atbalstījusi Centrālās statistikas pārvaldes Metodoloģiskā padome.



13.3. tabula. Mājsaimniecību īpatsvars, kas pēdējo 12 mēnešu laikā naudas trūkuma dēļ kaut reizi bija kavējušas komunālo pakalpojumu rēķinu, īres vai kredīta maksājumus, 2011. un 2012.gadā (procentos)

2011 2012




Pāris bez bērniem 14,9 16,8




Gadījumos, kad mājsaimniecības ilgstoši nespēj norēķināties par mājokli, kā arī, kad pret tām ir vērsta

parādu piedziņa, tiesas civillietās piemēro izlikšanu no mājokļa. Arī mājsaimniecības ar bērniem nav izņēmums. Kopš 2010.gada no dzīvokļiem ar tiesas spriedumu ir izliktas 200 šāda tipa mājsaimniecības.

13.3. attēls. Spriedumu skaits civillietās par izlikšanām, kurās kopā ar atbildētāju ir izliekamas nepilngadīgas personas

Tiesu administrācija.

2012.gadā ievērojama mājsaimniecību daļa ar bērniem (59,7%) nevarēja atļauties reizi gadā vienu nedēļu doties brīvdienās ārpus mājām. Kopš 2011.gada šī situācija nebija būtiski mainījusies.

188

74

58 68

2005 2010 2011 2012



13.4 attēls. Mājsaimniecību īpatsvars, kas nevarēja atļauties katru gadu vienu nedēļu doties brīvdienās ārpus mājām, 2011. un 2012.gadā (procentos)

Samazinājies mājsaimniecību īpatsvars, kuras naudas trūkuma dēļ nevarēja atļauties katru otro dienu

ēst gaļu, putnu gaļu vai zivis (no 33,3% 2011.gadā līdz 28,0% 2012.gadā). Visstraujāk situācija ir uzlabojusies mājsaimniecībām ar trīs un vairāk bērniem. 2011.gadā gandrīz puse (48,3%) daudzbērnu ģimeņu mājsaimniecību nevarēja atļauties ēst gaļu, putnu gaļu vai zivis katru otro dienu, savukārt 2012.gadā šī iespēja bija liegta 25,3%.

13.4. tabula. Mājsaimniecību īpatsvars, kas nevarēja atļauties ēst gaļu, putnu gaļu vai zivis katru otro dienu, 2011. un 2012.gadā (procentos)

2011 2012








No 81,7% 2011.gadā līdz 75,5% 2012.gadā ir samazinājies mājsaimniecību īpatsvars, kuras nevarēja

atļauties no saviem līdzekļiem segt pēkšņus, neparedzētus izdevumus. Visstraujāk situācija ir uzlabojusies mājsaimniecībām bez bērniem un mājsaimniecībām ar vienu bērnu.

63.9

59.6

65.6

63.9

59.7

65.5

54

56

58

60

62

64

66

68

Pavisam Mājsaimniecības ar apgādībāesošiem bērniem

Mājsaimniecības bez bērniem

2011 2012



13.5. tabula. Mājsaimniecību īpatsvars, kas nevarēja atļauties segt neparedzētus izdevumus1,

2011. un 2012.gadā (procentos)

2011 2012








Kopš 2011.gada ir nedaudz samazinājies mājsaimniecību īpatsvars, kuras nevarēja finansiāli atļauties

uzturēt mājokli siltu (no 24,3% 2011.gadā līdz 22,4% 2012.gadā). Visstraujāk situācija ir uzlabojusies pāriem ar diviem un trim vai vairāk bērniem. Savukārt vislēnāk uzlabojumi ir manāmi personām, kuras vienas audzina bērnus.

13.6. tabula. Mājsaimniecību īpatsvars, kas nevarēja atļauties uzturēt mājokli siltu, 2011. un 2012.gadā (procentos)

2011 2012








Statistikas dati liecina, ka samazinājās mājsaimniecību īpatsvars, kuras naudas trūkuma dēļ bija

spiestas atteikties no kādām ilglietošanas precēm: telefona, krāsu televizora, veļas mazgājamās mašīnas vai vieglā auto. Turklāt ar ilglietošanas precēm ir vairāk nodrošinātas mājsaimniecības ar apgādībā esošiem bērniem.

1 Neparedzētie izdevumi tiek rēķināti katru gadu atbilstoši nabadzības riska slieksnim uz vienu ekvivalento patērētāju

gadā (N-2), 2012.gadā tika ņemts vērā 2010.gada nabadzības riska slieksnis uz vienu ekvivalento patērētāju. 2012.gadā neparedzēto izdevumu summa bija 160 lati, un 2011.gadā – 195 lati.



13.7. tabula. Mājsaimniecību īpatsvars, kas naudas trūkuma dēļ bija spiestas atteikties no atsevišķu ilglietošanas preču izmantošanas, 2011. un 2012.gadā (procentos)

2011 2012

Telefons (ieskaitot mobilo telefonu)


Mājsaimniecības ar apgādībā esošiem bērniem 1,1 0,7

Krāsu televizors Visas mājsaimniecības 1,6 1,5


Veļas mazgājamā mašīna Visas mājsaimniecības 8,9 6,4


Vieglais auto Visas mājsaimniecības 31,8 29,1


Materiālās nenodrošinātības raksturošanai visbiežāk izmanto rādītāju, ko sauc „dziļa materiālā

nenodrošinātība”. 2012.gadā dziļai materiālai nenodrošinātībai visvairāk bija pakļauti bērni vecumā līdz 17 gadiem

(27,3%). 2011.gadā šis rādītājs bija augstāks (32,4%) un tikai nedaudz atpalika no Rumānijas līmeņa (35,8%). Vēl augstāks tas bija tikai Bulgārijā – 45,6%.

Sadaļā izmantoti 2009.–2012.gada dati no apsekojuma „Eiropas Savienības statistika par ienākumiem un dzīves

apstākļiem (EU-SILC)” un Tiesu administrācijas dati.

MĀJOKĻA APSTĀKĻI




14. MĀJOKĻA APSTĀKĻI

Mājoklis, kurā dzīvojam, tā labiekārtotība var būtiski ietekmēt mūsu dzīves kvalitāti: atpūtu, darbaspēju atjaunošanu, ģimenes dzīvi, personības attīstību un arī veselības stāvokli. Mājoklis ir tā vieta, kur veidojas bērnu pirmā saskarsme ar apkārtējo vidi, un šī pieredze atstāj visdziļāko ietekmi uz bērnu personības attīstību un veselību turpmākajā dzīves laikā.

2011.gada tautas skaitīšanas dati liecina, ka 234,6 tūkstoši jeb 99,8% no kopējā mājsaimniecību skaita ar bērniem līdz 17 gadu vecumam dzīvoja tradicionālajos mājokļos, tas ir, dzīvojamās mājās vai dzīvokļos.

No visām Latvijas mājsaimniecībām 88,2% bija nodrošinātas ar ūdensapgādi (ūdensvads mājoklī), 76,9% mājsaimniecību bija vanna vai duša, 77,6% – tualete ar ūdensnovadu, un 69,0% visu mājsaimniecību bija nodrošinātas ar centrālapkuri.

Savukārt mājsaimniecībās, kurās ir bērni, dzīves apstākļi bija salīdzinoši labāki nekā kopumā valstī. Ar ūdensapgādi bija nodrošinātas 91,3% šādu mājsaimniecību (par 3,1 procentpunktiem vairāk nekā vidēji visās mājsaimniecībās kopā), ar vannu vai dušu nodrošinātas 82,3% mājsaimniecību (par 5,4 procentpunktiem vairāk), tualete ar ūdensnovadu bija 82,7% mājsaimniecību (par 5,1 procentpunktiem vairāk), un centrālapkure – 70,8% (par 1,8 procentpunktiem vairāk) no visām mājsaimniecībām ar bērniem vecumā līdz 17 gadiem.

14.1. attēls. Mājsaimniecību apdzīvoto tradicionālo mājokļu labiekārtotība

(procentos)


Salīdzinot ar visām Latvijas mājsaimniecībām kopumā, mājsaimniecības ar bērniem sadzīvē vairāk

izvēlējās izmantot stacionāro elektrisko plīti un mazāk izmantoja tīkla gāzi. 2012.gadā balonu gāzi izmantoja gandrīz puse (48,1%) Latvijas mājsaimniecību, savukārt mājsaimniecības ar bērniem šādu iespēju izvēlējās nedaudz mazāk (44,4%). Turklāt stacionāro elektrisko plīti izmantoja 21,5% mājsaimniecību ar bērniem, savukārt no visām Latvijas mājsaimniecībām šādu iespēju izvēlējās tikai 16,1%.

EU-SILC 2012.gada apsekojuma modulī „Mājokļa apstākļi” tika noskaidrota mājsaimniecību apmierinātība ar savu mājokli. Apsekojumā tika noskaidrots, ka visbiežāk neapmierinātas ar savu mājokli bija to iedzīvotāju mājsaimniecības, kuri bērnus audzināja vieni. Tikai 80,8% šo mājsaimniecību apgalvoja, ka ar savu mājokli ir „apmierinātas” vai „ļoti apmierinātas”. Savukārt visapmierinātākās ar savu mājokli bija

88.2 91.3

76.9 82.3

77.6 82.7

69.0 70.8

0

20

40

60

80

100

Visas mājsaimniecības Mājsaimniecības ar bērniem līdz 17 gaduvecumam

Ūdens apgāde (ūdensvads) Vanna vai duša

Tualete ar ūdens novadu Centrālapkure



mājsaimniecības, kurās bija divi un vairāk apgādībā esošie bērni. 87,5% mājsaimniecību ar diviem bērniem apgalvoja, ka ar savu mājokli ir „apmierinātas” vai „ļoti apmierinātas”. Līdzīgs vērtējums bija 86,4% mājsaimniecību ar trīs un vairāk bērniem.

14.2. attēls. Mājsaimniecību sadalījums pēc to apmierinātības ar savu mājokli 2012.gadā (procentos)


Pēc tautas skaitīšanas datiem vidējā mājokļa platība, ko apdzīvo viena mājsaimniecība, Latvijā bija

66,1 m2. Mājsaimniecība ar bērniem apdzīvoja vidēji 75,7 m2 lielu platību. Lielākā mājokļa vidējā platība – 93,0 m2 – bija divu vai vairāku ģimeņu mājsaimniecībām, kurās ir vismaz viens bērns līdz 17 gadu vecumam. Mazākā vidējā mājokļa platība – 61,3m2 – bija mājsaimniecībām, kurās ir viens pieaugušais ar bērnu.

EU-SILC apsekojuma dati norāda, ka ģimenes ar diviem un vairāk bērniem dzīvoja mājokļos, kuri bija

pārapdzīvoti (t.i., mājokļa istabu skaits bija mazāks par mājsaimniecībā dzīvojošo personu skaitu).

14.1. tabula. Platība un istabu skaits1 mājokļos 2012.gadā

Vidējais istabu skaits

mājsaimniecību lietošanā

Istabu skaits uz vienu

mājsaimniecības locekli

Mājokļa vidējā platība, m2

Visas mājsaimniecības 3,0 1,3 62,5

Viens pieaugušais ar bērniem 2,7 1,1 53,0

Pāris ar vienu bērnu 2,9 1,0 61,5

Pāris ar diviem bērniem 3,5 0,9 73,4

Pāris ar trīs un vairāk bērniem 3,6 0,7 79,6


Ģimenes ar diviem bērniem (38,2%) un ģimenes ar trim un vairāk bērniem (36,7%) visbiežāk norādīja, ka to mājokļos trūkst platības. Tas bija gandrīz divreiz biežāk nekā kopējais Latvijas mājsaimniecību vērtējums (18,4%).

1 Istaba ir dzīvojamā telpa, kura ir vismaz četrus kvadrātmetrus liela, un griestu augstums ir vairāk nekā divi metri. Istabu

skaitā iekļauj virtuvi gadījumos, ja tajā ir paredzēts ne tikai gatavot maltīti, bet arī veikt citas aktivitātes.

14.9

16.8

16.5

20.4

12.4

70.6

64.0

67.6

67.1

74.0

11.0

13.1

12.0

10.6

7.6

3.5

6.1

3.9

2.0

6.0

0% 10% 20% 30% 40% 50% 60% 70% 80% 90% 100%

Visas mājsaimniecības





Ļoti apmierinātas Apmierinātas Neapmierinātas Ļoti neapmierinātas



14.3. attēls. Mājsaimniecību īpatsvars, kas norādīja uz platības trūkumu mājoklī, 2012.gadā (procentos)


Gandrīz trešdaļa (27,6%) Latvijas mājsaimniecību dzīvoja mājokļos, kuriem ir tekošs jumts, mitrums sienās, griestos, mājas pamatos vai trupe logu rāmjos, durvīs vai grīdās. Satraucoši, ka ļoti liela daļa mājsaimniecību ar bērniem dzīvoja šādos mājokļos (35,7% pāru ar trim un vairāk bērniem, 28,5% pāru ar diviem bērniem un 33,3% mājsaimniecību, kurās viens pieaugušais audzināja bērnus). Salīdzinot ar visām Latvijas mājsaimniecībām kopumā, ģimenes ar bērniem vairāk cieta no apkārtējās vides piesārņojuma dzīvesvietas apkārtnē. Un visvairāk no tā cieta mājsaimniecības ar trīs un vairāk bērniem (28,5%).

Ģimenes ar bērniem salīdzinoši mazāk norādīja problēmas saistībā ar troksni no kaimiņu dzīvokļiem, kāpņu telpas, rūpniecības uzņēmumiem vai ielas un salīdzinoši mazāk tās uztraucās par vardarbību, vandālismu un noziedzības līmeni dzīvesvietas apkārtnē.

14.2. tabula. Mājsaimniecības ar bērniem, kuras norādījušas atsevišķas problēmas saistībā ar mājokļa vidi, 2012.gadā (procentos)

Visas māj-saimniecī-

bas


Pāris ar 1 bērnu

Pāris ar 2 bērniem

Pāris ar 3 un vairāk

bērniem

Citas māj-saimniecī-

bas ar bērniem

Tekošs jumts, mitras sienas, griesti, grīdas vai mājas pamati vai trupe logu rāmjos, durvīs vai grīdās

27,6 33,3 24,3 28,5 35,7 29,9

Troksnis no kaimiņu dzīvokļiem, kāpņu telpas, rūpniecības uzņēmumiem vai ielas

16,0 18,1 14,9 15,3 15,8 14,2

Apkārtējās vides piesārņojums, putekļi un/vai citas vides problēmas dzīvesvietas tuvumā

21,6 22,0 20,6 21,6 28,5 22,4

Vardarbība un noziedzības līmenis dzīvesvietas apkārtnē

16,7 18,0 21,0 16,6 17,6 18,0

Sadaļā izmantoti 2011.gada tautas skaitīšanas dati un 2012.gada „Eiropas Savienības statistikas par ienākumiem un

dzīves apstākļiem (EU-SILC)” dati.

18.4

24.5

35.8

38.2

36.7

0 10 20 30 40 50

Visas mājsaimniecības





BĒRNI AR SPECIĀLĀM VAJADZĪBĀM UN ĀRPUSĢIMENES APRŪPE




15. BĒRNI AR SPECIĀLĀM VAJADZĪBĀM UN ĀRPUSĢIMENES APRŪPE

Bērns ar speciālām vajadzībām ir bērns, kuram sakarā ar slimības, traumas vai iedzimta defekta

izraisītiem orgānu sistēmas funkciju traucējumiem ir nepieciešama papildu medicīniskā, pedagoģiskā un sociālā palīdzība neatkarīgi no tā, vai tam ir noteikta invaliditāte. Saskaņā ar Bērnu tiesību aizsardzības likumu bērnam ar fiziskiem un garīgiem traucējumiem ir tiesības arī uz visu, kas nepieciešams viņa speciālo vajadzību apmierināšanai. Bērna invalīda statuss

Bērna invalīda statusu nosaka Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija un tās struktūrvienības. Bērna invalīda statuss 2012.gadā pirmreizēji un atkārtoti noteikts 3 148 bērniem, tai skaitā 938 bērniem 0-6 gadu vecumā – un 2 210 bērniem 7-17 gadu vecumā. No bērniem, kuriem noteikts invalīda statuss 2012.gadā, 1 711 ir skolēni. Visizplatītākā bērna invalīda statusa noteicošā diagnoze 0-6 gadus veciem bērniem ir iedzimtas kroplības, deformācijas un hromosomu anomālijas, bet 7-17 gadus veciem bērniem – psihiski un uzvedības traucējumi.

15.1. attēls. Pirmreizēji un atkārtoti noteiktais bērna invalīda statuss sadalījumā pa vecuma grupām un pēc diagnozēm 2012.gadā

0–6 gadi

iedzimtas kroplības,

deformācijas un hromosomu anomālijas

30.3%

nervu sistēmas slimības 17.4%

psihiski un uzvedības traucējumi

15.7%

acu un to palīgorgānu

slimības 7.6%

endokrīnās, uztures un vielmaiņas

slimības 5.1%

pārējās slimības 7.2%

elpošanas sistēmas slimības

6.7%

ļaundabīgie audzēji 3.7%

auss un aizauss paugura slimības

3.4%

skeleta, muskuļu un saistaudu

slimības 2.9%



7–17 gadi

Bērnu, kuriem noteikta invaliditāte, un viņu ģimeņu dzīves kvalitātes uzlabošanai saskaņā ar Invaliditātes likumu no 2011.gada 1.janvāra bērna invalīda statuss tiek noteikts personām līdz 17 gadu vecumam, nevis līdz 16 gadu vecumam, kā agrāk. Bērni ar speciālām vajadzībām sociālās aprūpes centros

Valsts sociālās aprūpes centros 2012.gadā bija 45 bērni ar mācīšanās traucējumiem un 308 bērni ar garīgās attīstības traucējumiem. Citi veselības traucējumi bija 85 bērniem. Pašvaldību bērnu namos 162 bērniem bija mācīšanās traucējumi, 214 bērniem bija garīgās attīstības traucējumi. Citi veselības traucējumi pašvaldību bērnu namos bija 167 bērniem.

15.1. tabula. Bērnu garīgā attīstība sociālās aprūpes iestādēs (gada beigās)



2005 2010 2011 2012 2005 2010 2011 2012

Bērnu kopskaits 841 602 585 544 2 040 1 268 1 365 1 402

garīgi veseli bērni 55 55 74 106 1 455 782 837 859

bērni ar mācīšanās iemaņu traucējumiem

223 125 127 45 238 110 154 162

bērni ar garīgās attīstības traucējumiem

555 354 320 308 257 250 223 214

viegla pakāpe 10 7 9 11 177 179 156 138

vidēja pakāpe 116 22 18 30 72 68 59 66

smaga pakāpe 249 197 168 170 7 3 8 10

dziļa pakāpe 180 128 125 97 1 - - -

citi traucējumi 8 68 64 85 90 126 151 167

psihiski un uzvedības traucējumi

35.9%

skeleta, muskuļu un saistaudu

slimības 11.5%

nervu sistēmas slimības 10.4%

iedzimtas kroplības,

deformācijas un hromosomu anomālijas

9.5%

pārējās slimības 7.1%

elpošanas sistēmas slimības

6.9%

endokrīnās, uztures un

vielmaiņas slimības 6.7%

acu un to palīgorgānu

slimības 5.7%

ļaundabīgie audzēji 3.8%

auss un aizauss paugura slimības

2.7%



15.2.attēlā redzams, ka 2012.gadā valsts sociālās aprūpes centros bērniem visbiežāk bija fiziskās attīstības traucējumi, valodas attīstības un redzes traucējumi. Pašvaldību sociālās aprūpes centros bērniem

vairāk bija redzes, arī valodas attīstības traucējumi, un daudz bērnu bija tuberkulozes uzskaitē.

15.2. attēls. Bērnu sadalījums pēc somatiska rakstura traucējumu vai saslimošanas veida sociālās aprūpes iestādēs 2012.gadā (gada beigās)

Izglītība bērniem ar speciālām vajadzībām

Bērniem ar speciālām vajadzībām nepieciešams saņemt atbilstošus atbalsta un rehabilitācijas

pasākumus, kas izglītojamiem ar iedzimtiem vai iegūtiem funkcionāliem traucējumiem dod iespēju atbilstoši savam veselības stāvoklim, spējām un attīstības līmenim piedalīties izglītības procesā un apgūt valsts izglītības standartos noteiktās prasības.

Pirmsskolas izglītības programma nodrošina bērnu sagatavošanu skolai, garīgo, fizisko un sociālo attīstību, iniciatīvas, zinātkāres, patstāvības un radošās darbības attīstību, veselības nostiprināšanu, psiholoģisko sagatavošanu skolai, kā arī valsts valodas lietošanas pamatiemaņu apguvi.

Bērnu skaits ar speciālām vajadzībām pēdējo gadu laikā ir stabils, un 2012.gadā tādu bija 4 794.

264

61

161 161

98

269

95

72 52

16 31

14 9

123

Valsts (un līgumorganizāciju) sociālās aprūpescentri

Pašvaldību un citu organizāciju sociālās aprūpescentri

ar fiziskās attīstības traucējumiem

ar valodas attīstības traucējumiem

ar redzes traucējumiem

ar citiem somatiska rakstura traucējumiem

bērni ar sirds un asinsvadu slimībām

ar dzirdes traucējumiem

bērni, kuri ir tuberkulozes uzskaitē



15.2. tabula. Bērni ar speciālām vajadzībām pirmsskolas izglītības iestādēs mācību gada 1.septembrī (bez pirmsskolas grupām vispārizglītojošajās skolās un interešu izglītības iestādēs)

2005/06 2010/11 2011/12 2012/13

Pavisam 4 479 4 753 4 712 4 794

no tiem:

ar valodas attīstības traucējumiem 2 491 2 699 2 735 2 788

ar fiziskās attīstības traucējumiem 462 446 312 255

ar redzes traucējumiem 460 426 345 365

ar garīgās attīstības traucējumiem 344 225 216 165

ar dzirdes traucējumiem 73 62 51 43

ar cita veida traucējumiem 649 895 1 053 1 178

Vispārizglītojošās iestādēs 2013./2012.mācību gada sākumā izglītojās 7 916 bērni ar speciālajām vajadzībām. Papildus tam 375 bērni izglītību ieguva mājmācībā.

15.3. tabula. Izglītības iestādes bērniem ar speciālām vajadzībām

(mācību gada sākumā)

2005/06 2010/11 2011/12 2012/13

Vispārizglītojošās speciālās skolas (ieskaitot sanatoriju internātskolas)

64 63 61 61

Izglītojamo skaits vispārizglītojošās speciālajās skolās

9 691 8 435 7 971 7 916

Skolēni, kuri mācās mājmācībā un mājas apmācībā

1 458 400 354 375

Sasniegumus, ko mācībās guvis izglītojamais ar speciālām vajadzībām, vērtē ne tikai atbilstoši speciālās izglītības programmas prasībām, bet arī ņemot vērā izglītojamā veselības stāvokli, spējas un attīstību.

Sadaļā izmantoti Izglītības un zinātnes ministrijas, Nacionālā veselības dienesta, Valsts sociālās apdrošināšanas

aģentūras, Labklājības ministrijas, Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas dati.

SABIEDRĪBĀ NEVĒLAMAS PARĀDĪBAS




16. SABIEDRĪBĀ NEVĒLAMAS PARĀDĪBAS

Vecāku un visas sabiedrības uzdevums ir nodrošināt bērna drošību, kā arī viņa veselības un dzīvības maksimālu aizsardzību. Diemžēl realitāte ne vienmēr sakrīt ar vēlamo. Tam par pamatu ir kā vecāku, tā arī personu, kuras nonāk kontaktā ar bērnu, bērnu tiesību ļaunprātīga pārkāpšana un vecāku pienākumu nepildīšana, nevērība pret bērnu, kā arī nepietiekama cīņa, lai bērnus atturētu no kaitīgiem ieradumiem un pasargātu no riska iekļūt negadījumos.

Īpaši mazaizsargāta grupa ir mazie bērni, kuri nereti kļūst par vardarbības upuriem – gūst traumas vai ievainojumus vardarbības rezultātā, atsevišķos gadījumos vardarbība ir bērnu nāves cēlonis.

Nepienācīga vecāku pienākumu izpilde un vardarbība pret bērnu

Vecāki ne vienmēr pilda savus pienākumus, un pērn kopumā 2 018 ģimenēs pēc bāriņtiesas atzinuma konstatēts, ka netika pietiekami nodrošināta bērna attīstība un audzināšana (2011.gadā – 2 061 ģimenē). 2012.gadā ar bāriņtiesas lēmumu bērna aprūpes tiesības atņemtas 1 876 personām (2011.gadā – 1 961 personai), tai skaitā 186 personām, par kurām ir konstatēta vai ir pamatotas aizdomas par vecāku vardarbību pret bērnu (tikpat šādu personu bija arī 2011.gadā).

16.1. tabula. Bāriņtiesu darbība (gada beigās)

2005 2010 2011 2012

Bāriņtiesu skaits 1 525 151 150 148

Ģimeņu skaits, par kurām bāriņtiesa informējusi, ka netiek pietiekami nodrošināta bērna attīstība un audzināšana, gada laikā 2

… 2 237 2 061 2 018

Bērnu skaits ģimenēs, par kurām bāriņtiesa informējusi, ka netiek pietiekami nodrošināta bērna attīstība un audzināšana, gada laikā

… 3 851 3 661 3 494

Personu skaits, kurām ar bāriņtiesas lēmumu atņemtas bērna aprūpes tiesības

1 600 1 645 1 961 1 876

mātēm 969 927 1 082 1 042

tēviem 631 718 879 834

tai skaitā, ja ir konstatēta vai ir pamatotas aizdomas par vecāku vardarbību pret bērnu

… 179 186 186

Bērnu skaits, kuru vecākiem atņemtas bērna aprūpes tiesības

1 934 1 953 2 300 2 189

Satraucošs ir fakts, ka nesamazinās bāriņtiesas pieņemto lēmumu skaits par bērna aprūpes tiesību atņemšanas gadījumiem, kad ir konstatēta vai ir pamatotas aizdomas par vecāku vardarbību pret bērnu. Tiek uzskatīts, ka patiesais no vardarbības cietušo bērnu skaits varētu būt lielāks, jo daudzi gadījumi nenokļūst policijas vai sociālo darbinieku redzeslokā. Par fizisku un emocionālu vardarbību pret bērnu

1 Bāriņtiesu skaits mainījies administratīvi teritoriālās reformas rezultātā 2009.gadā.

2 No 2007.gada, mainoties uzskaites sistēmai, nelabvēlīgo ģimeņu skaita vietā tiek veikta uzskaite par ģimenēm, kurās netiek pietiekami nodrošināta bērna attīstība un audzināšana.



2012.gadā sastādīti 456 administratīvā pārkāpuma protokoli. Pagājušajā gadā ir palielinājies sastādīto administratīvo protokolu skaits par bērna atstāšanu bez uzraudzības – sastādīti 152 protokoli, kas ir par 47 vairāk nekā gadu iepriekš.

Lielākā daļa vardarbības veicēju ir tieši vecāki, jo no vecākiem – gan tēviem, gan mātēm – bērni cieš visvairāk.

16.2. tabula. Vardarbības veicēji ģimenē

Valstī kopā

Tai skaitā pret meitenēm

2011 2012 2011 2012

Vardarbības (ģimenē un ārpus ģimenes) veicēju skaits kopā

2 646 2 738 1 310 1 305

Vardarbības gadījumi ģimenē, kopā 2 162 2 147 1 092 1 028

no tiem vardarbības veicējs:

māte 899 874 451 457

tēvs 885 854 437 354

aizbildnis vai audžuvecāks 132 167 65 87

cits mājsaimniecībā dzīvojošs radinieks 87 113 49 54

cits mājsaimniecībā dzīvojošs cilvēks 159 139 90 76

Labklājības ministrija.

Ir pietiekami liels to gadījumu skaits, kad bērns cieš no cita mājoklī dzīvojoša cilvēka un rehabilitācija tiek nodrošināta institūcijā. Šī situācija norāda uz vēl joprojām neatrisināto problēmu, ka, notiekot vardarbībai ģimenē, sava dzīvesvieta bieži vien ir jāpamet cietušajam, savukārt varmāka turpina netraucēti dzīvot šajā mājoklī.

2012.gadā vardarbībā cietušo bērnu rehabilitācijai no valsts budžeta piešķirti aptuveni 800 tūkstoši latu, bet 2013.gadā aptuveni 860 tūkstoši latu. 2012.gadā rehabilitāciju saņēma 2 738 no vardarbības cietuši bērni.

16.3. tabula. No vardarbības cietušo bērnu sociālā rehabilitācija (bērni līdz 18 gadiem)

2005 2010 2011

Rehabilitēto bērnu kopskaits 2 142 2 646 2 738

tai skaitā:

institūcijās 1 125 1 317 1 322

tai skaitā pēc vardarbības veida:

pēc emocionālās vardarbības 765 1 092 1 174

pēc fiziskas vardarbības 186 152 167

pēc seksuālas vardarbības 109 92 114

pēc pamešanas novārtā 158 296 332

pēc vairāku veidu kombinācijas 924 1 014 951



16.2.tabulas dati liecina, ka salīdzinoši plaši izplatīta ir emocionālā vardarbība – 2012.gadā sociālo rehabilitāciju pēc emocionālās vardarbības saņēma 42,9% bērnu no rehabilitēto bērnu kopskaita. Salīdzinot – no fiziskās vardarbības cietušo bērnu, kas saņēma sociālo rehabilitāciju, īpatsvars bija 6,1%.

Bērnus apdraud arī ārējās vides faktori, tai skaitā ceļu satiksmes negadījumi, nelaimes gadījumi uz ūdens un ugunsgrēki, kuros nereti cieš arī bērni. Starp bērnu līdz 14 gadu vecumam ārējiem nāves cēloņiem (2012.gadā kopskaitā 23 bērni) dominē transporta nelaimes gadījumi (6 bērni) un noslīkšanas (4 bērni). Ņirgāšanās skolā

Kļūdas audzināšanā (vecāku paviršība vai vienaldzība attiecībās ar bērniem), emocionālā vardarbība ģimenē var radīt situāciju, ka bērns šādu attieksmes modeli aiznes sev līdzi uz skolu. Sastopot vājāko vai gados jaunāko, tā attieksme, ar ko saskārās bērns, var tikt vērsta pret citiem. SPKC veiktā Latvijas skolēnu veselības paradumu pētījuma (2009./2010.mācību gads, aptaujāti bērni 11, 13 un 15 gadu vecumā) dati liecina, ka kopumā 19,3% skolēnu vismaz divas vai trīs reizes pēdējo pāris mēnešu laikā ir cietuši no ņirgāšanās, bet 23,1% pusaudžu ir ņirgājušies par citiem skolēniem.

16.4. tabula. Ņirgāšanās izplatība Latvijas skolā pusaudžiem vecumgrupās, 2009./2010.māc.g. (procentos)

Zēni Meitenes

11 gadi 13 gadi 15 gadi 11 gadi 13 gadi 15 gadi

Cietēji no ņirgāšanās 16,6 10,6 7,8 18,0 12,5 9,5

Pāridarītāji 13,1 21,1 26,1 5,3 16,2 18,3

Cietēji/pāridarītāji 7,3 10,0 9,3 4,4 5,1 4,3

SPKC.

Ņirgāšanās upuri parasti ir jaunāko vecuma grupu bērni. Ja 11 gadu vecumā pāridarītāju ir mazāk nekā cietēju, tad, sākot ar 13 gadiem, situācija mainās, tā ir divi pret viens pāridarītāju labā, turklāt pāridarītāju proporcija arvien progresē. Tas liecina par to, ka pedagoģiskais personāls neseko līdzi vai ir bezrūpīgs un par maz vērības velta tam, kas notiek ārpus klases un savām stundām.

Tomēr ir daļa skolēnu, kas skolā gan ņirgājas par citiem, gan arī paši regulāri cieš no ņirgāšanās, t.i., cietēji/pāridarītāji. Tādu pusaudžu īpatsvars kopumā ir 6,6%, no kuriem zēnu (8,8%) ir divas reizes vairāk nekā meiteņu (4,6%), bet pusaudžu vecumgrupās būtisku atšķirību grupā cietēji/pāridarītāji nav. Bērni un kaitīgie ieradumi

Pieaugušo dzīves sastāvdaļa ir kaitīgie ieradumi – smēķēšana un alkohola lietošana. Arī bērniem rodas vilinājumi to izmēģināt un tas var nebūt nekas bīstams, ja tāda interese ir īslaicīga un ar to pieredze šo vielu baudīšanā beidzas. SPKC veiktā Latvijas skolēnu veselības paradumu pētījuma dati liecina, ka 61,9% zēnu un 52,5% meiteņu ir mēģinājuši smēķēt. Savukārt piecpadsmit gados regulāri smēķē katrs trešais (32,0%) zēns un katra piektā (22,1%) meitene, kā arī šajā vecumā tikai 14,2% zēnu un 11,6% meiteņu nav lietojuši alkoholiskos dzērienus.

Pusaudžu vecums tiek uzskatīts par kritisko smēķēšanas uzsākšanai. Jo agrāk tiek uzsākta regulāra smēķēšana, jo lielāks risks nonākt tabakas atkarībā un vēlāk grūtāk no šī paraduma atbrīvoties.



16.1. attēls. Regulāri smēķējošo (katru dienu/vismaz reizi nedēļā) skolēnu īpatsvars vecuma

un dzimuma grupās, 2009./2010.māc.g. (procentos)

SPKC.

SPKC dati liecina, ka nav vienas izteiktas augstāka riska vecuma grupas, kad tiek uzsākta smēķēšana. Tomēr 13-14 gadi ir tas vecums, kad bērni lielākā mērā to dara visintensīvāk. 13 gadu vecumā cigareti pirmo reizi izsmēķēja 16,4% zēnu, bet 14 gadu vecumā – 15,4%. Šajā vecumā meitenes ir pakļautas lielākam riskam nekā zēni, un cigareti pirmo reizi izsmēķēja piektā daļa meiteņu 13 gadu (19,4%) un 14 gadu (20,6%) vecumā. Ievērojamai daļai bērnu tas jau ir kļuvis par ieradumu, un 15 gadu vecumā uz jautājumu „Vai esi smēķējis 10 un vairāk reizes pēdējo 30 dienu laikā?” apstiprinošu atbildi sniedza 24% zēnu un 19% meiteņu. Alkohols un narkotikas

SPKC veiktā apsekojuma dati liecina, ka 17,1% zēnu un 8,4% meiteņu 15 gadu vecumā pirmo reizi alkoholu lietojuši jau 11 gadu vecumā.

Pētījumā noskaidrots, ka pusaudžu vidū ir izplatīti alkoholiskie kokteiļi. Tos katru nedēļu lietojuši 5,8% skolēnu, katru mēnesi – 11,7%, retāk – 29,1%. Alkoholiskos kokteiļus nekad nav lietojuši tikai 52,1% skolēnu.

Aplūkojot pētījuma rezultātus par alkoholisko dzērienu lietošanas izplatību 11-15 gadīgo jauniešu vidū (16.2.attēlā), redzams, ka, pieaugot vecumam, pieaug alkohola izplatība, un piecpadsmit gadu vecumā alkoholisko dzērienu vismaz reizi nedēļā lieto katrs ceturtais jaunietis (25,9%) un katra piektā jauniete (20,5%).

16.2. attēls. Alkohola (alus, vīna, stipro alkoholisko dzērienu, alkoholisko kokteiļu un jebkura cita alkoholiska dzēriena) lietošanas izplatība vismaz reizi nedēļā vecumgrupās zēniem un meitenēm 2010.gadā (procentos)

SPKC dati.

2.3

11.3

32.0

0.8

7.4

22.1

0

5

10

15

20

25

30

35

11 gadi 13 gadi 15 gadi

Zēni

Meitenes

3.6

11.8

25.9

2.3 6.0

20.5

0

5

10

15

20

25

30

11 gadi 13 gadi 15 gadi

Zēni

Meitenes



Alkohola lietošanas sekas nereti ir piedzeršanās. SPKC 2009./2010.gada aptaujas dati liecina, ka tikai apmēram trešdaļa 15 gadīgo pusaudžu norāda, ka nekad nav piedzērušies. Vecumā līdz 13 gadiem pirmo reizi piedzērās 28,6% zēnu un 23,3% meiteņu. Sākot ar 13 gadu vecumu, pirmo reizi piedzērušos meiteņu īpatsvars ir lielāks nekā zēnu īpatsvars.

2011.gadā SPKC veiktā pētījuma „Eiropas skolu aptaujas projekts par alkoholu un citām narkotiskām vielām” dati liecina, ka bērni Latvijā daudz lieto atkarību izraisošas vielas. Latvijas normatīvie akti nosaka, ka alkoholiskos dzērienus drīkst pārdot personām, kas sasniegušas 18 gadu vecumu, tomēr pētījuma dati liecina, ka šīs likuma normas ne vienmēr tiek ievērotas. Par nepilngadīgā iesaistīšanu alkohola lietošanā pie atbildības 2012.gadā tika sauktas 86 personas.

Ievērojami bīstamāka ir narkotisko un psihotropo vielu lietošana. Narkotisko, psihotropo, toksisko un

citu tādu apreibinošu vielu lietošana bērnu vidū atstāj negatīvu ietekmi uz viņu organismu, rada psihiskus vai uzvedības traucējumus, kam var būt tālejošas sekas nākotnē. Ar noteiktām slimībām slimojošu pacientu reģistra dati par narkoloģiskajiem pacientiem un personām, kuras lieto atkarību izraisošas vielas, liecina, ka pērn uzskaitē atradās 599 bērni vecumā līdz 18 gadiem, no kuriem 402 bija zēni. Uzskaitē par narkotisko, psihotropo un toksisko vielu intoksikāciju, kaitējoši pārmērīgu lietošanu bija 279 nepilngadīgie, bet par akūtu alkohola intoksikāciju, kaitējošu pārmērīgu lietošanu – 288. Narkotisko, psihotropo un toksisko vielu atkarība bija konstatēta 24 nepilngadīgajiem, bet alkohola atkarība – 8.

16.5. tabula. Reģistrā par narkoloģiskajiem pacientiem un personām iekļautās personas līdz 18 gadu vecumam, kuras lieto atkarību izraisošas vielas, reģistrēto pacientu skaita dinamika sadalījumā pa diagnožu grupām 2012.gadā

Gada laikā uzņemti uzskaitē

Gada beigās uzskaitē esošo skaits

zēni meitenes zēni meitenes

Pavisam 185 96 402 197

Alkohola atkarība 2 1 4 4

Narkotisko, psihotropo un toksisko vielu atkarība 4 2 14 10

Alkohola akūta intoksikācija, kaitējoši pārmērīga lietošana 71 49 184 104

Kopā – narkotisko, psihotropo un toksisko vielu intoksikācija, kaitējoši pārmērīga lietošana

108 44 200 79

Ar noteiktām slimībām slimojošu pacientu reģistra dati.

Patiesie rādītāji par narkotisko, psihotropo un toksisko vielu lietošanu varētu būt ievērojami lielāki, jo daudzi gadījumi nenokļūst policijas vai sociālo darbinieku redzeslokā. To daļēji apstiprina dati zemāk ievietotajā tabulā.



16.6. tabula. Bērnu un pusaudžu psihiskie un uzvedības traucējumi psihoaktīvo vielu lietošanas dēļ

Bērnu un pusaudžu skaits, kuriem pirmoreiz noteikta diagnoze Gada beigās uzskaitē

esošo skaits (0-17 gadi) pavisam


0-14 15-17

2005 2010 2011 2012 2005 2010 2011 2012 2005 2010 2011 2012 2005 2010 2011 2012

Alkoholisms 5 7 4 3 - 1 0 1 5 6 4 2 7 13 10 8

Personu skaits ar alkohola akūtu intoksikāciju vai tā kaitējoši pārmērīgu lietošanu

430 158 116 120 108 56 22 38 322 102 94 104 658 458 349 288

Personu skaits ar psihoaktīvo vielu atkarību (izņemot alkoholu)

10 10 12 6 3 0 3 1 7 10 9 5 54 31 32 24

opioīdu atkarība

3 1 0 2 - 0 0 0 3 1 0 2 6 5 2 3

amfetamīnu (stimulatoru) atkarība

- 3 2 0 - 0 0 0 - 3 2 0 3 8 6 4

gaistošo organisko šķīdinātāju (inhalantu) atkarība

2 1 3 0 1 0 3 0 1 1 0 0 24 4 7 5

Personu skaits ar psihoaktīvo vielu intoksikāciju vai to kaitējoši pārmērīgu lietošanu

130 74 90 152 27 14 17 38 103 60 73 114 307 211 207 279



Ceļu satiksmes negadījumi un ugunsgrēki

Lai arī pēdējos gados satiksmes negadījumos bojā gājušo bērnu skaits samazinājies, tomēr bērnu īpatsvars bojā gājušo kopskaitā ir palielinājies no 2,7% 2005.gadā līdz 3,4% 2012.gadā.

16.3. attēls. Ceļu satiksmes negadījumos bojā gājušo bērnu skaits

16.7. tabula. Ceļu satiksmes negadījumi

2005 2010 2011 2012

Ceļu satiksmes negadījumu skaits 1 4 466 3 193 3 386 3 358

Ceļu satiksmes negadījumos bojā gājušo cilvēku skaits 442 218 179 177

no tiem bērni līdz 14 gadu vecumam 12 9 5 6

Ceļu satiksmes negadījumos ievainoto cilvēku skaits 5 600 4 023 4 224 4 179

no tiem bērni līdz 14 gadu vecumam 576 394 429 444

Visvairāk nepilngadīgie 2010.–2012. gadā, kā bojā gājušie, tā cietušie ceļu satiksmes negadījumos, bijuši transporta līdzekļa pasažieri.

1 Negadījumi, kuros ir cietušie.

442

407 419

316

254

218

179 177

12 12 11 14

8 9

5 6

0

5

10

15

20

25

30

35

40

45

50

0

50

100

150

200

250

300

350

400

450

500

2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012

ceļu satiksmes negadījumos bojā gājušo cilvēku skaits - pavisam

no bojā gājušo kopskaita gājuši bojā bērni (līdz 14 gadu vecumam)



16.8. tabula. Ceļu satiksmes negadījumos bojā gājušo un ievainoto bērnu sadalījums pēc ceļu satiksmes dalībnieka statusa

1

2005 2010 2011 2012

Ceļu satiksmes negadījumos bojā gājušo bērnu skaits 12 9 5 6

gājēji 2 6 1 1

pasažieri 8 3 4 2

mopēdisti, velosipēdisti 2 - - 2

kvadricikla vadītāji - - - 1

Ceļu satiksmes negadījumos ievainoto bērnu skaits 576 394 429 444

gājēji 258 171 173 174

pasažieri 237 176 187 186

mopēdisti, velosipēdisti 77 46 67 78

kvadricikla vadītāji - - - 1

transportlīdzekļa vadītāji 4 1 2 5

Lai uzlabotu mazaizsargāto ceļu satiksmes dalībnieku – gājēju un velosipēdistu – drošību, svarīga ir gan bērnu, gan vecāku izglītošana, tāpēc katru gadu rudens un ziemas mēnešos Valsts policija sadarbībā ar Ceļu satiksmes drošības direkcijas un Drošas braukšanas skolas pārstāvjiem visā Latvijā organizēja drošības akciju „Esi redzams”, kuras mērķis ir uzsvērt gaismas atstarojošo elementu lietošanas nepieciešamību.

Statistikas dati par ugunsgrēkiem liecina, ka katru gadu ugunsgrēkos cieš un iet bojā bērni. Laika posmā no 2008.gada līdz 2011.gadam bija vērojama tendence, ka bojā gājušo bērnu skaits ik gadus nedaudz pieauga, bet 2012.gadā būtiski samazinājies ugunsgrēkos bojā gājušo bērnu skaits un ir mazākais rādītājs pēdējā desmitgadē. Savukārt ugunsgrēkos 2012.gadā cietuši 22 bērni – 14 zēni un 8 meitenes, kas kopā ir par 29,4% vairāk nekā 2011.gadā, kad cietuši 17 bērni (10 zēni, 7 meitenes).

16.4. attēls. Ugunsgrēkos cietušo un bojā gājušo bērnu skaits vecumā līdz 17 gadiem 2

1 Bērni vecumā līdz 14 gadiem. 2 No 2005. līdz 2007.gadam – bērni vecumā līdz 16 gadiem.

20

29

22

12

23 21

17

22

7 6 7

2 3 4

8

1

2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012

ugunsgrēkos cietušie ugunsgrēkos bojā gājušie



Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta rīcībā esošā informācija liecina, ka pārsvarā šīs traģēdijas notiek sociāli nelabvēlīgās ģimenēs, kā arī gadījumos, kad mazgadīgi bērni tiek atstāti vieni, bez pieaugušo uzraudzības. Tāpēc galvenās aktivitātes tiek vērstas uz bērnu un jauniešu izglītošanu ugunsdrošības jomā. Ugunsdrošības inspektori 2010.gadā veica 5 028 prevencijas pasākumus sabiedrības informēšanai, 2011.gadā – 4 343 prevencijas pasākumus, bet 2012.gada 9 mēnešos – 3 747 prevencijas pasākumus.

Bērni – noziegumu upuri

Statistikas dati par tiesvedības procesiem, kuros cietuši nepilngadīgie, liecina, ka kopumā samazinājies nepilngadīgo skaits, kuri cietuši noziedzīgos nodarījumos. Vienlīdz bieži nodarījumos, kas izdarīti tīši vai aiz neuzmanības, par upuriem kļuvuši kā zēni, tā meitenes. Lai arī 2012.gadā netika konstatēts neviens bērna nonāvēšanas aiz neuzmanības gadījums, bet tika tīši noslepkavoti divi nepilngadīgi bērni, no tiem viens sevišķi pastiprinošos apstākļos.

16.9. tabula. Noziedzīgu nodarījumu skaits, kuros ir cietuši nepilngadīgie

2007 2010 2011 2012 1

Reģistrētie noziedzīgie nodarījumi pret nepilngadīgajiem

Pavisam 2 1 901 921 753 371

tai skaitā pret:

zēniem 1 200 542 460 231

meitenēm 760 448 330 140

Reģistrētie noziedzīgie nodarījumi pret nepilngadīgajiem pa atsevišķiem noziedzīgu nodarījumu veidiem

Slepkavības 3 2 1 - 2

Tīši smagi miesas bojājumi 5 3 5 3

Izvarošanas 36 28 19 9

Vardarbīga dzimumtieksmes apmierināšana 133 19 16 3

Dzimumsakari ar personu, kura nav sasniegusi 16 gadu vecumu

26 10 21 17

Pavešana netiklībā 156 48 100 9

Cietsirdība un vardarbība pret nepilngadīgajiem 117 125 91 78

Zādzības 4 182 168 106 139

Laupīšanas 308 102 80 30

Huligānisms 98 37 28 6

Visbiežāk nepilngadīgie cietuši no zādzībām, pret viņiem vērstas laupīšanas un huligānisma, vardarbīgas dzimumtieksmes apmierināšanas, izvarošanas, pavešanas netiklībā, cietsirdības un vardarbības, tai skaitā arī ģimenē.

Sadaļā izmantoti Veselības ministrijas, SPKC, Iekšlietu ministrijas Informācijas centra, Labklājības ministrijas, Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas, Tiesu administrācijas, Ceļu satiksmes drošības direkcijas, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta, 2011.gadā SPKC veiktā pētījuma „Eiropas skolu aptaujas projekts par alkoholu un citām narkotiskām vielām”, SPKC pētījuma „Latvijas skolēnu veselības paradumu pētījums, 2012” dati.

1 Dati saglabāti 25.02.2013. 2 Kopskaitā ieskaitīti reģistrēti noziedzīgi nodarījumi, kuriem nav norādīts cietušās personas dzimums, kā arī vienā

noziedzīgā nodarījumā var būt vairāki cietušie. 3 Pēc Krimināllikuma 116.–118.panta. 4 Ieskaitīti visi noziedzīgie nodarījumi pēc Krimināllikuma 175. un 180.p (no 2011.gada t.sk. krāpšanas un piesavināšanās

nelielos apmēros).

BĒRNI KONFLIKTĀ AR LIKUMU




17. BĒRNI KONFLIKTĀ AR LIKUMU

Nepilngadīgie un likumpārkāpumi

Likumpārkāpumi, kurus pastrādā nepilngadīgie, ir sekas audzināšanai, kā arī liela loma ir sabiedrības attieksmei pret pirmajiem soļiem likumpārkāpumu izdarīšanas ceļā. Starp nepilngadīgo noziedzības cēloņiem visbiežāk tiek nosaukti ģimenes apstākļi (vecāku šķiršanās, vardarbība pret bērnu), nonākšana „nepareizajās” kompānijās, sociālā un finansiālā situācija bērna vai pusaudža vidē un arī tādi faktori kā alkohola vai narkotiku lietošana. Nepieciešams vecāku, skolas un visas sabiedrības regulārs darbs ar bērniem, lai tos atturētu no likumpārkāpumu izdarīšanas vai to recidīva.

Pērn, tāpat kā 2011.gadā, turpināja samazināties to bērnu skaits, kuri sistemātiski un patvaļīgi atstājuši dzīvesvietu. Šī problēma tomēr uzskatāma par aktuālu, jo bērni, kuri sistemātiski klaiņo (2012.gadā – 138 bērni), ir viegli iesaistāmi noziegumu izdarīšanā. Pērn kopā uzskaitē uzņemti 550 nepilngadīgie, un 2013.gada sākumā uzskaitē atradās 576 nepilngadīgie likumpārkāpēji. 959 nepilngadīgas personas nonāca valsts policijas redzeslokā saistībā ar likumpārkāpumu izdarīšanu un klaiņošanu.

Kopš 2005.gada ir novērojama kopējā bērnu likumpārkāpumu samazināšanās tendence. Samazinās arī bērnu īpatsvars likumpārkāpēju kopskaitā.

17.1. attēls. Nepilngadīgo izdarītie noziedzīgie nodarījumi

2726

1782

1350 1397

1038

785

1553

811

2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012



17.2. attēls. Nepilngadīgu personu īpatsvars kopējā personu skaitā, kas izdarījušas noziedzīgus nodarījumus

1

(procentos)

Nepilngadīgie galvenokārt iesaistās zādzības, kuru skaits pēdējo laikā pieaug un 2012.gadā sasniedzis

89% no kopējā nepilngadīgo izdarīto noziedzīgo nodarījumu kopskaita. Samērā stabils ir laupīšanu skaits, ko veic nepilngadīgie, samazinās nepilngadīgo huligānisms.

17.1. tabula. Nepilngadīgo izdarītie noziedzīgie nodarījumi pēc nozieguma veida

2007 2010 2011 2012

Slepkavības 2 2 1 - 6

Smagu miesas bojājumu nodarījumi 7 1 5 3

Izvarošanas 5 - 1 1

Laupīšanas 72 41 76 63

Zādzības 3 555 507 688 721

Huligānisms 102 35 30 17

Satraucoši dati ir par nepilngadīgo paveiktajiem ļoti smagiem noziegumiem – slepkavībām un smagu

miesas bojājumu nodarīšanu. Ja 2011.gadā nebija nevienas slepkavības, kuras izdarījuši pusaudži, tad 2012.gadā slepkavību skaits bijis lielākais pēdējo gadu laikā – sešas slepkavības.

1 Apsūdzētās personas. 2 Pēc Krimināllikuma 116.–118.panta.

3 Ieskaitīti visi noziedzīgie nodarījumi pēc Krimināllikuma 175. un 180.panta (no 2011.gada t.sk. krāpšanas un piesavināšanās nelielos apmēros).

16.3

12.1 11.6

9.4

7.4

6.2

8.9

7.5

0

3

6

9

12

15

18

2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012



Līdz ar likumpārkāpumu skaita samazināšanos samazinājies notiesāto nepilngadīgo skaits. Saskaņā ar Tiesu administrācijas datiem tiesas katram ceturtajam nepilngadīgajam apsūdzētājam piemēro brīvības atņemšanu, bet pusei apsūdzēto nepilngadīgo bērnu piemēro nosacītu brīvības atņemšanu. Trešais plašāk piemērotais spriedums ir piespiedu darbs, ko 2012.gadā piemēroja 23% notiesāto nepilngadīgo.

17.2. tabula. Notiesāti nepilngadīgie pa soda veidiem (14–17 gadu vecumā)

2007 2010 2011 2012

Notiesāti nepilngadīgie 1 1 205 751 649 601

tai skaitā pa soda veidiem:

brīvības atņemšana 238 160 126 148

nosacīta brīvības atņemšana 721 395 308 298

citi soda veidi 237 194 200 139

no tiem:

naudas sods 11 6 2 1

piespiedu darbs 226 187 198 138

atbrīvoti no soda 17 5 12 4

piemēroti audzinoša rakstura piespiedu līdzekļi 8 55 … 40

Tiesu administrācija.

Ieslodzījumu lietu pārvaldes publicētie statistikas dati liecina, ka no visiem nepilngadīgajiem, kas

2012.gadā atradās ieslodzījumā, tikpat kā pusei (48%) piespriests soda termiņš no 3 līdz 5 gadiem ieskaitot, trešā daļa (32%) tika sodīti ar brīvības atņemšanu no 1 gada līdz 3 gadiem ieskaitot, 12% – ar īsāko no brīvības atņemšanas sodiem (no 6 mēnešiem līdz 1 gadam ieskaitot), bet 8% ar visbargāko sodu – no 5 gadiem līdz 10 gadiem ieskaitot.

Nepilngadīgie joprojām ir ap 7% no visu notiesāto personu kopskaita. 2012.gadā visvairāk notiesāto nepilngadīgo izcieta sodu jau otro reizi (36% no notiesātajiem nepilngadīgajiem), katrs ceturtais notiesātais nepilngadīgais sodu izcieta pirmo reizi (24%), bet katram piektajam jaunietim sods tika piespriests jau trešo reizi (20%), ceturto reizi un vairāk (20%).

1 Pamatojoties uz grozījumiem Krimināllikuma 52.panta 2.daļā, vienam notiesātajam var tikt piemērots vairāk nekā viens

soda veids.



17.3. attēls. Nepilngadīgo ieslodzīto kopskaits

Ieslodzījuma vietu pārvalde.

Brīvības atņemšanas soda mērķis nav valsts atriebība par noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu, bet gan šīs personas resocializācija – pasākumu kopums soda izpildes laikā, kura rezultātā notiesātais spēj iekļauties sabiedrības noteiktajās normās un neizdara noziedzīgus nodarījumus pēc atgriešanās no soda izpildes vietas. Resocializācija sevišķi svarīga ir nepilngadīgajiem. Ja tā nav veikta, tad pēc soda izciešanas persona nereti turpina apdraudēt sabiedrības drošību.

No 2010.gada darbam ar nepilngadīgajiem ieslodzītajiem tika ieviestas septiņas jaunas resocializācijas

programmas: “Motivācija uz izmaiņām”, “Pasargā sevi un citus” (Cēsu Audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem), “Saskarsme pusaudžiem caur mākslu” (Iļģuciema cietumā); “Joga māmiņām”, kurā kopā ar pieaugušajām ieslodzītajām piedalās viņu ieslodzījumā esošie bērni līdz 4 gadu vecumam (Iļģuciema cietumā) un nepilngadīgās ieslodzītās, “Minesotas 12 soļu programma” (Cēsu Audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem); “Zināšanas kā HIV infekcijas ierobežošanas pamats” (Iļģuciema cietumā); “Veselā miesā vesels gars” (Iļģuciema cietumā). Statistikas dati liecina, ka pārskata periodā nepilngadīgas personas ieslodzījuma vietās tika vienlaicīgi iesaistītas vairākās resocializācijas programmās. Par programmu efektivitāti liecina statistika, piemēram, 2010.gadā no 11 meitenēm, kas piedalījas programmā „Motivācija uz izmaiņām”, visas dalībnieces pēc programmas pabeigšanas izrādīja vēlmi iestāties Rīgas Stila un modes profesionālajā vidusskolā, lai apgūtu drēbnieka, pavāra palīga vai friziera profesionālo kvalifikāciju.

2011.gadā Cēsu Audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem resocializācijas programmās bija iesaistīti 42 nepilngadīgie jeb 81% no šajā audzināšanās iestādē ieslodzīto kopējā skaita.

Sadaļā izmantoti Iekšlietu ministrijas Informācijas centra dati, „Centrs Dardedze” veiktais „Mazu bērnu tiesību aizsardzības sistēmas izvērtējums”, Labklājības ministrijas, Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas, Tiesu administrācijas, Ieslodzījuma lietu pārvaldes dati.

373

320 304

241

191 199 189

149

88 68

55

239

162

142

142

64 94 80 53

40 30 30

134 158

162

99

127 105 109

96

48 38

25 0

50

100

150

200

250

300

350

400

2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012

Ieslodzītie Apcietinātie Notiesātie

PUBLIKĀCIJĀ IZMANTOTIE TERMINI



DEFINĪCIJAS

Adopcija Adopcijas uzdevums ir radīt bez vecāku gādības palikušajiem bērniem apstākļus audzināšanai ģimenē, nodrošināt stabilu un harmonisku dzīves vidi. Bērnu var adoptēt, ja ir pamats uzskatīt, ka pēc adopcijas izveidosies patiesas vecāku un bērnu attiecības.

Aizbildnība Ar aizbildnību saprot bērna īsto vecāku aizstāšanu un bērna nodrošināšanu ar aprūpi un audzināšanu līdz bērna pilngadības sasniegšanai vai vecāku varas atjaunošanai.

Apgādībā esoši bērni (EU-SILC apsekojums)

Visas personas vecumā no 0 līdz 17 gadiem, kā arī personas 18-24 gadu vecumā, ja tās ir ekonomiski neaktīvas un dzīvo ar vismaz vienu no vecākiem.

Apgādnieka zaudējuma pensija Tiesības uz apgādnieka zaudējuma pensiju ir mirušā bērniem, neatkarīgi no tā, vai viņi ir bijuši mirušā apgādībā, kā arī darba nespējīgiem ģimenes locekļiem, kas bijuši mirušā apgādībā, ja mirušais ir bijis apdrošināta persona.

Audžuģimene Ģimene vai persona, kas nodrošina aprūpi bērnam, kuram uz laiku vai pastāvīgi atņemta viņa ģimeniskā vide vai kura interesēs nav pieļaujama palikšana savā ģimenē, līdz brīdim, kad bērns var atgriezties savā ģimenē vai, ja tas nav iespējams, tiek adoptēts, viņam nodibināta aizbildnība vai bērns ievietots bērnu aprūpes iestādē.

Bērns Persona, kas jaunāka par 18 gadiem.

Bērnu aprūpes iestāde Iestāde, kurā tiek nodrošināta sociālā aprūpe un sociālā rehabilitācija bāreņiem vai bez vecāku gādības palikušiem bērniem, kā arī bērniem, kuriem nepieciešama sociālā rehabilitācija vai īpaša aprūpe veselības stāvokļa dēļ.

Brīvais laiks (laika izlietojums) Laiks, kura izmantošanu nosaka personas izvēle un kas nav saistīts ar pienākumiem; laiks, kas patērēts vaļas nodarbībām (izklaidēm, vaļaspriekiem, sportam u.c.).

Brīvprātīgs darbs (laika izlietojums)

Ietver brīvprātīgu darbu organizācijās, neformālu palīdzību citām mājsaimniecībām, nesaņemot par to samaksu, kā arī līdzdalību dažādu organizāciju pasākumos, saietos (arī reliģisko organizāciju pasākumos).

Ceļu satiksmes negadījumos bojā gājušie

Par ceļu satiksmes negadījumā bojā gājušajiem uzskata tos, kas miruši negadījuma vietā vai 30 dienu laikā pēc negadījuma.



Darba devējs (īpašnieks) Persona, kura veic savu uzņēmējdarbību, profesionālo praksi vai vada lauku saimniecību ar mērķi gūt ienākumus vai labumus un nodarbina vienu vai vairākas personas par samaksu.

Darba ņēmējs Persona, kura veic kādu darbu (ieskaitot arī darbu ģimenes lauku saimniecībā vai arī ģimenes uzņēmumā/privātpraksē), no kura persona vai viņa ģimene gūst ienākumus, peļņu (samaksu naudā, atlīdzību precēs vai pakalpojumos).

Dators Tehniska sistēma (ierīču komplekts), kas saskaņā ar uzdotu programmu veic automātisku datu apstrādi un ievadizvadi. Nav būtiski, vai dators ir vai nav mājsaimniecības īpašumā. Datoram jābūt darba kārtībā.

Demogrāfiskā slodze Bērnu un pensijas vecuma iedzīvotāju skaits uz 1 000 darbspējas vecuma iedzīvotājiem.

Dienas ritms (laika izlietojums) Personu īpatsvars grupā, kas iesaistījušies dažādās aktivitātēs noteiktos laika intervālos diennakts laikā vidēji vienā gada dienā.

Dziļa materiālā nenodrošinātība Dziļa materiālā nenodrošinātība raksturo personas, kurām piemīt vismaz 4 no sekojošām materiālās nenodrošinātības pazīmēm: finansiālu iespēju trūkums 1) segt komunālos maksājumus, īri vai atmaksāt kredītu, 2) finansiāli atļauties uzturēt mājokli siltu, 3) segt pēkšņus neparedzētus izdevumus no pašu līdzekļiem, 4) ēst gaļu, putnu gaļu vai zivis katru otro dienu, 5) katru gadu vienu nedēļu doties brīvdienās ārpus mājām, 6) lietot savām vajadzībām vieglo auto, 7) veļas mazgājamo mašīnu, 8) krāsu televizoru, 9) telefonu.

Dzimstības vecumkoeficients Vidējais dzimstības līmenis sievietēm konkrētā vecumā. Koeficients tiek aprēķināts, attiecinot gada laikā dzimušo bērnu skaitu sievietēm attiecīgajā vecuma grupā pret gada vidējo šīs pašas vecuma grupas sieviešu skaitu. Aprēķinot speciālo dzimstības koeficientu vecuma grupai līdz 19 gadiem, saucējā tiek ņemts gada vidējais sieviešu skaits 15-19 gadu vecumā. Aprēķinot dzimstības koeficientu vecuma grupai 15-49 gadi, dzimušo bērnu skaitā ir iekļauti bērni, kuri dzimuši sievietēm līdz 14 gadiem, kā arī 50 gadu un vecākām. Parasti aprēķina uz 1 000 sievietēm.

Dzimšanas secība Jaundzimušā bērna kārtas skaitlis attiecībā pret visiem iepriekšējiem mātei dzīvi dzimušajiem bērniem; tas ir, iepriekšējais dzīvi dzimušo bērnu skaits plus jaundzimušais.

Ekonomiski aktīvs iedzīvotājs Persona no 15 gadiem, kura piedāvā savu darbu materiālo vērtību ražošanai vai pakalpojumu sniegšanai. Ekonomiski aktīvie iedzīvotāji ir nodarbinātie un darba meklētāji, kuri aktīvi meklē darbu.



Ekonomiski neaktīvs iedzīvotājs Persona neatkarīgi no vecuma, ieskaitot personas, kuras jaunākas par darbspējas vecumu un kuras nevar pieskaitīt ne pie nodarbinātajiem iedzīvotājiem, ne arī pie darba meklētājiem.

Ekvivalentais (pieaugušais) patērētājs

Ekvivalentais (pieaugušais) patērētājs ir aprēķina vienība, kas ļauj salīdzināt mājsaimniecību ienākumu un patēriņa līmeni, ņemot vērā mājsaimniecības lielumu un sastāvu. Analītiskā ziņojuma datu aprēķinos tiek izmantota modificēta OECD skala (1,0; 0,5; 0,3) – pirmais pieaugušais tiek pielīdzināts 1,0, katrs nākamais mājsaimniecības loceklis vecumā no 14 gadiem un vecāks – 0,5, bet katrs bērns, kas jaunāks par 14 gadiem, – 0,3.

OECD – Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija.

ESSPROS Eiropas Integrētās sociālās aizsardzības statistikas sistēma, kas apvieno statistiski salīdzināmu informāciju par sociālās aizsardzības organizāciju, tās pašreizējo stāvokli un attīstību Eiropas Savienības dalībvalstīs.

Ģimene (ģimenes kodols)

Precēts pāris vai pāris, kurš dzīvo nereģistrētā kopdzīvē, kā arī vecāki vai viens vecāks ar bērnu vai vairākiem bērniem neatkarīgi no bērna vecuma. Būtisks nosacījums šajos gadījumos ir, lai bērniem konkrētajā mājsaimniecībā vēl nebūtu sava laulātā, kopdzīves partnera vai savu bērnu, jo tādā gadījumā viņi skaitāmi kā atsevišķa ģimene.

Ģimenes uzņēmumā strādājošs nealgots darbinieks

Persona, kura palīdz citam tās pašas mājsaimniecības ģimenes loceklim piederošā ekonomiskajā uzņēmumā vai zemnieku (zvejnieku) saimniecībā, tādējādi dodot labumu ģimenei, bet par to nesaņemot samaksu.

Ienākumu kvartiles Viena ceturtā daļa (25%) no apsekoto mājsaimniecību skaita, kuras sagrupētas pieaugošā secībā pēc to rīcībā esošā ienākuma uz vienu mājsaimniecības locekli. Pirmā kvartile ietver mājsaimniecības ar zemāko ienākumu līmeni, bet ceturtā kvartile – mājsaimniecības ar augstāko ienākumu līmeni.

Ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcija

Sociālā institūcija, kas nodrošina personai, kura vecuma vai veselības stāvokļa dēļ nespēj sevi aprūpēt, kā arī bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem mājokli, pilnu aprūpi un sociālo rehabilitāciju.

Internets Tīkla infrastruktūra, kur dators vai cita ierīce (piemēram, mobilais tālrunis) sazinās viena ar otru, kamēr abas pievienotas šim tīklam. Internetu izmanto, lai piekļūtu globālajam tīmeklim, elektroniskā pasta sarakstei, tūlītējai ziņojumapmaiņai u.c.

Interešu izglītība Personas individuālo izglītības vajadzību un vēlmju īstenošana neatkarīgi no vecuma un iepriekš iegūtās izglītības.



Izglītības iestāde Valsts, pašvaldību vai citu juridisko vai fizisko personu dibināta iestāde, kuras uzdevums ir izglītības programmu īstenošana, vai komercsabiedrība, kurai izglītības programmu īstenošana ir viens no darbības veidiem.

Jaundzimušais Bērns laikā no piedzimšanas līdz 27.dzīves dienai.

Jaundzimušo vidējais paredzamais mūža ilgums

Gadu skaits, ko vidēji nodzīvotu attiecīgajā gadā dzimušie, ja viņu turpmākās dzīves laikā mirstības līmenis katrā vecumā paliktu tāds pats, kāds tas bija dzimšanas gadā. Datus iegūst no mirstības un vidējā paredzamā mūža ilguma tabulām.

KPE indekss Kariozo, plombēto un izrauto zobu summa vienai personai.

Kvintile Viena piektā daļa (20%) no apsekoto mājsaimniecību skaita, kuras sagrupētas pieaugošā secībā pēc to rīcībā esošā ienākuma uz vienu mājsaimniecības locekli. Pirmā kvintile ietver mājsaimniecības ar zemāko ienākumu līmeni, bet piektā kvintile – mājsaimniecības ar augstāko ienākumu līmeni.

Mācības (laika izlietojums) Ietver mācības skolā un augstskolā, kā arī brīvajā laikā.

Mājsaimniecības darbi un ģimenes aprūpe (laika izlietojums)

Ietver mājas darbus, bērnu un pieaugušo aprūpi mājsaimniecības ietvaros, dārza un dzīvnieku kopšanu, celtniecību, pārbūves un remontdarbus, iepirkšanos un pakalpojumu izmantošanu, kā arī mājsaimniecības vadīšanu.

Materiālās nenodrošinātības dimensijas

EU-SILC apsekojumā tiek aplūkotas sekojošas materiālās nenodrošinātības dimensijas: finansiālu iespēju trūkums 1) segt komunālos maksājumus, īri vai atmaksāt kredītu, 2) finansiāli atļauties uzturēt mājokli siltu, 3) segt pēkšņus neparedzētus izdevumus no pašu līdzekļiem, 4) ēst gaļu, putnu gaļu vai zivis katru otro dienu, 5) katru gadu vienu nedēļu doties brīvdienās ārpus mājām; neapmierinoši mājokļa apstākļi, kas raksturo mājokļa kvalitāti: 1) tekošs jumts, mitras siena, griesti, grīdas vai mājas pamati vai trupe logu rāmjos, durvīs vai grīdās, 2) pārāk tumšs, maz dienas gaismas, 3) nav vannas istabas vai dušas, 4) nav tualetes ar ūdensnovadu; piespiedu atteikšanās 1) lietot savām vajadzībām vieglo auto, 2) veļas mazgājamo mašīnu, 3) krāsu televizoru, 4) telefonu (ieskaitot mobilo telefonu).

Mirstības vecumkoeficients Vidējais mirstības līmenis noteiktā iedzīvotāju vecuma grupā. Koeficients tiek aprēķināts, attiecinot gada laikā mirušo skaitu attiecīgajā vecuma grupā pret gada vidējo šīs pašas vecuma grupas iedzīvotāju skaitu. Parasti aprēķina uz 1 000 iedzīvotājiem.

Nabadzības riska indekss Iedzīvotāju īpatsvars (procentos) zem izraudzītā nabadzības riska sliekšņa.



Nabadzības riska slieksnis 60% no rīcībā esošo ienākumu, kas pārrēķināti uz ekvivalento patērētāju, mediānas.

Nabadzības vai sociālās atstumtības risks

Personas, kuru ienākumi ir mazāki par nabadzības riska slieksni vai ir izteikti materiāli nenodrošinātas vai arī nodarbinātas darbā ar zemu intensitāti.

Nedēļas laika izlietojums Atspoguļo viena cilvēka 168 stundu laika izlietojumu stundās un minūtēs vidēji pēc kādas pazīmes atlasītā respondentu grupā. Nedēļas laika izlietojumā atspoguļotas pamatdarbības, bet neparādās informācija par darbībām, kas veiktas paralēli pamatdarbībai, piemēram, radio klausīšanās, lasīšana ceļā u.tml.

Neģimenes mājsaimniecība (šajā publikācijā)

Vienas personas vai vairāku personu mājsaimniecība bez ģimenes kodola ar vismaz vienu bērnu līdz 17 gadu vecumam.

Nenoteikts laika izlietojums (laika izlietojums)

Laiks, kura patēriņš parādās dienasgrāmatā bez paskaidrojuma, kādām nodarbībām tas izlietots.

Nepilna ģimene Viens pieaugušais ar apgādībā esošiem bērniem.

Nepilngadīgie Personas, kas jaunākas par 18 gadiem.

Notiesāti nepilngadīgie Nepilngadīgas personas, kuras tiesa atzinusi par vainīgām nozieguma izdarīšanā, un pieņēmusi spriedumu, piemērojot Krimināllikumā noteikto sodu, un spriedums stājies spēkā.

Noziedzīgs nodarījums Latvijas Republikas Krimināllikumā definēts sabiedriski bīstams nodarījums, kurš izdarīts tīši vai neuzmanības dēļ un par kura izdarīšanu draud kriminālsods.

Pamatizglītība Izglītības pakāpe, kurā notiek sagatavošanās izglītībai vidējā pakāpē vai profesionālajai darbībai, sabiedrības un cilvēka individuālajā dzīvē nepieciešamo pamatzināšanu un pamatprasmju apguve, vērtīborientācijas veidošanās un iesaiste sabiedrības dzīvē.

Pastāvīgo iedzīvotāju galvenās vecuma grupas

Galvenās vecuma grupas – līdz darbspējas vecumam, darbspējas vecumā un virs darbspējas vecuma – tiek noteiktas atbilstoši attiecīgo gadu likumdošanā noteiktajam darbspējas un pensijas vecumam. Darbspējas vecums, kas lietots iedzīvotāju vecuma struktūras tabulās, 2013.gada 1 janvārī bija 15-61 gads, savukārt pensijas vecums – 62 un vairāk gadi.

Pašnodarbināta persona Persona, kura veic savu uzņēmējdarbību, profesionālo praksi vai vada lauku saimniecību ar mērķi gūt ienākumus vai labumus un turklāt nenodarbina citus.



Pāris Laulībā vai nereģistrētā kopdzīvē dzīvojošas personas.

Pārvietošanās (laika izlietojums) Respondenta ceļā pavadītais laiks saistībā ar dažādu darbību veikšanu (izņemot ceļošanu kā darba daļu).

Patēriņa izdevumi Preču un pakalpojumu vērtība (naudā un natūrā), kas izlietoti personīgo vajadzību apmierināšanai. Saskaņā ar starptautisko Individuālā patēriņa veidu klasifikāciju Mājsaimniecību budžetu apsekojumam (COICOP/HBS) patēriņa izdevumi tiek sadalīti 12 grupās pēc to funkcionālās nozīmes. Dati tiek sniegti kopā naudā un natūrā. Mājsaimniecību patēriņa izdevumos nav iekļauta mājokļa īpašniekam nosacīti aprēķinātā īres maksa.

Pedagogs Fiziskā persona, kurai ir izglītību reglamentējošā likumā noteiktā izglītība un profesionālā kvalifikācija un kura piedalās izglītības programmas īstenošanā izglītības iestādē vai sertificētā privātpraksē.

Peļņas darbs (laika izlietojums) Ietver pamatdarbu, papilddarbu un ar tiem saistītās darbības, pārtraukumus darba laikā, pārvietošanos kā darba daļu, kā arī ar darba meklēšanu saistītas darbības.

Personas, kuras dzīvo mājsaimniecībās ar ļoti zemu darba intensitāti

Personas 0-59 gadu vecumā, kuras dzīvo mājsaimniecībās, kurās

darbaspējīgie (18-59 gadi) mājsaimniecības locekļi strādā mazāk

par 20% no kopēja laika gadā, ko iespējams veltīt darbam.

Personiskā aprūpe (laika izlietojums)

Ietver fizioloģisko vajadzību apmierināšanai (miegs, slimības gultā pavadītais laiks, ēšana, ķermeņa kopšana) patērēto laiku.

Pirmsskolas izglītība Izglītības pakāpe, kurā notiek bērna personības daudzpusīga veidošanās, veselības stiprināšana, sagatavošanās pamatizglītības ieguvei.

Primārā veselības aprūpe Pirmais un galvenais veselības aprūpes sistēmas līmenis, pirmais saskarsmes posms starp pacientu un veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju, kurā risina galvenās iedzīvotāju veselības problēmas. Primāro veselības aprūpi nodrošina ģimenes ārsti kopā ar savu komandu (ārsta palīgu vai māsu un vecmāti), kā arī primārās veselības aprūpes internisti un pediatri.

Privātā mājsaimniecība (mājsaimniecība)

Vairākas personas, kuras dzīvo vienā mājoklī un kopīgi sedz izdevumus, vai viena persona, kura saimnieko atsevišķi.

Profesionālā izglītība Praktiska un teorētiska sagatavošanās darbībai noteiktā profesijā, profesionālās kvalifikācijas ieguvei un pilnveidei.

Reģistrēti noziedzīgi nodarījumi Kriminālpārkāpumi un noziegumi, par kuriem ziņots tiesību aizsardzības iestādēm un par kuriem ierosināta krimināllieta.



Respondentu īpatsvars, kam bijušas aktivitātes (laika izlietojums)

To personu īpatsvars grupā, kas veikuši attiecīgās aktivitātes vidēji nedēļā, darbadienās, sestdienās un svētdienās.

Rīcībā esošie ienākumi Naudas ienākumi no algota darba; naudas izteiksmē pārrēķinātais darba ņēmēja natūrā gūtais ienākums, izmantojot firmas vai dienesta auto privātām vajadzībām; ienākumi vai zaudējumi, kas gūti no pašnodarbinātības; saņemtās pensijas un pabalsti; regulāra naudas palīdzība no citām mājsaimniecībām; peļņa no noguldījumu procentiem, dividendēm, akcijām; ienākumi, ko saņēmuši bērni, kas jaunāki par 16 gadiem; ienākumi no īpašuma izīrēšanas; saņemtā summa no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) sakarā ar ienākuma nodokļa pārmaksu (par saimnieciskās darbības veikšanu, attaisnotajiem izdevumiem – izglītību, ārstniecību u.tml.).

Rokas ierīces Portatīvas elektroniskas ierīces, kas paredzētas interneta un dažādu aplikāciju lietošanai (mobilie tālruņi, viedtālruņi, plaukstdatori (PDA), audio vai video atskaņotāji, spēļu konsoles), nelielā svara un izmēra dēļ tās īpaši ērti lietot ārpus mājām vai darba, esot kustībā.

Smagie noziegumi Bandītisms, tīša slepkavība, tīšs smags miesas bojājums, izvarošana, laupīšana, zādzība vainu pastiprinošos apstākļos u.c. līdzīga rakstura noziegumi, par ko Krimināllikumā paredzēta brīvības atņemšana uz laiku, ilgāku par pieciem gadiem, bet ne ilgāku par desmit gadiem.

Sociālā rehabilitācija no vardarbības cietušiem bērniem

No valsts budžeta finansētā sociālā rehabilitācija no vardarbības cietušiem bērniem ir pieejama bērniem, kuri cietuši noziedzīgā nodarījumā, ekspluatācijā, seksuāli izmantoti vai tikuši pakļauti vardarbībai vai jebkādām citām nelikumīgām, cietsirdīgām vai cieņu aizskarošām darbībām.

Speciālā izglītība Personām ar speciālām vajadzībām un veselības traucējumiem vai arī speciālām vajadzībām vai veselības traucējumiem adaptēta vispārējā un profesionālā izglītība.

Summārais dzimstības koeficients

Vidējais bērnu skaits, kas varētu piedzimt vienai sievietei viņas dzīves laikā, ja dzimstība katrā vecumā saglabātos apskatāmā perioda līmenī. Summārais dzimstības koeficients tiek aprēķināts, summējot (viengadīgos vai 5 gadu) dzimstības vecumkoeficientus.

Tradicionāls mājoklis Istaba vai vairākas istabas un tām pieguļošas telpas (priekštelpas, koridori) pastāvīgā ēkā vai strukturāli atsevišķā tās daļā, kas atkarībā no veida, kādā tā būvēta, pārbūvēta vai pārveidota, paredzēta mājsaimniecības dzīvošanai visu gadu, māja vai dzīvoklis.



Valsts sociālie pabalsti Valsts sociālie pabalsti ir valsts atbalsts naudas izmaksu veidā, kuru saņem pie noteiktām iedzīvotāju grupām piederīgas personas situācijās, kad ir nepieciešami papildu izdevumi vai kad šīs personas nespēj gūt ienākumus, un kad nav paredzēta kompensācija no valsts sociālās apdrošināšanas sistēmas.

Vidējais nedēļas laika izlietojums aktivitātei

Aktivitātei patērētās stundas un minūtes nedēļā vidēji vienam respondentam grupā pārskata gadā. Iekļautas visas personas grupā un visas gada dienas.

Vidējā izglītība Izglītības pakāpe, kurā notiek daudzpusīga personības pilnveide, mērķtiecīga un padziļināta izaugsme apzināti izraudzītā vispārējās vai profesionālās izglītības vai arī vispārējās un profesionālās izglītības virzienā, sagatavošanās studijām augstākajā izglītības pakāpē vai profesionālajai darbībai, iesaiste sabiedrības dzīvē.

Viedtālrunis Mobilā telefona aparāts, kas nodrošina ne tikai balss pakalpojumu, bet arī e-pasta un teksta ziņojumu sūtīšanu, piekļuvi tīmeklim un balss atpazīšanu. Viedtālrunī, kurā mobilais telefons apvienots ar personālo ciparasistentu, var integrēt GPRS. Pie viedtālruņiem pieskaita arī jaunākos plaukstdatorus (PDA) ar papildu mobilā tālruņa funkcijām.

Zīdaiņu mirstība Dzīvi dzimušo bērnu mirstība pirmajā dzīves gadā.

bērni latvijā

Documents