balodis prezentacija komercdarijumi_20-09-2012

1

Kaspars BalodisKOMERCDARĪJUMU VISPĀRĪGO

NOTEIKUMU VIETA UN LOMA LATVIJAS PRIVĀTTIESĪBU SISTĒMĀ

Komerclikuma (KCL) D daļa “Komercdarījumi” (KCL 388.-480. p.) stājās spēkā 2010. g. 1. janvārī.

Komercdarījumu daļa sastāv no komercdarījumu vispārīgajiem noteikumiem (KCL XX sadaļa) un atsevišķu komercdarījumu veidu īpašajiem noteikumiem(KCL XXI sadaļa).

Komercdarījumu vispārīgie noteikumi ir komercdarījumu regulējuma pamats; to uzdevums ir vienkāršot un paātrināt darījumu noslēgšanu un izpildi, novēršot tiesiskus šķēršļus, kuri kavē komerctiesisko apgrozību.

Atbilstoši komerctiesību kā speciālo privāttiesību būtībai komercdarījumu vispārīgie noteikumi tikai modificē, papildina un detalizē CL regulējumu.

2



• Saskaņā ar KCL 388. pantu komercdarījumi irkomersanta tiesiskie darījumi, kas saistīti ar komercdarbību.

Tādējādi komercdarījuma jēdziens Latvijā, pirmkārt, ir saistīts ar komersantu kā darījuma subjektu atbilstoši Komerclikuma pamatā esošajai subjektīvajai sistēmai.

Pretstats subjektīvajai sistēmai ir objektīvā sistēma, kas Komerclikumā nav izmantota; atbilstoši tai tiesiskais darījums būtu komercdarījums, ja tam piemistu kādas komerctiesiskajai apgrozībai objektīvi raksturīgas pazīmes. - Piemēram, objektīvās sistēmas ietvaros pirkuma līgums tiktu atzīts par komerciālā pirkuma līgumu tikai tāpēc, ka pircējs preci ir nopircis nolūkā to pārdot ar peļņu tālāk.

3



• Otrkārt, komercdarījumi ir tikai tādi darījumi, kas saistīti ar komercdarbību.

• Atkarībā no tā, cik cieši komersanta noslēgtais darījums ir saistīts ar komercdarbību, komercdarījumus iedala pamatdarījumos, palīgdarījumos un blakusdarījumos.

Pamatdarījumi – konkrētā komersanta komercdarbībai tipiskie regulāri noslēdzamie darījumiPalīgdarījumi – darījumi komercdarbības atbalstam, kurus komersants noslēdz, lai uzsāktu, turpinātu vai izbeigtu komercdarbību.

Blakusdarījumi – komercdarījumi, kuriem ir gadījuma raksturs un kuri ir netieši saistīti ar komersanta veikto komercdarbību.

4



• Komercdarījumus iedala vienpusējos un divpusējos atkarībāno tā, vai tikai viens vai visi darījuma dalībnieki ir komersanti.

Divpusējs komercdarījums – visi komercdarījuma dalībnieki ir komersanti.

Vienpusējs komercdarījums – tikai viens no komercdarījuma dalībniekiem ir komersants.

Likumdevējs ir gribējis sekmēt komerctiesiskās apgrozības ātrumu un vienkāršību arī tad, ja tikai viena puse darījumā ir komersants

Likumdevējs nav vēlējies komersantam kā saimnieciski pieredzējušam subjektam nodrošināt labvēlīgāku tiesisko režīmu, t.i. Civillikuma, nevis KCL normu piemērošanu, tikai tāpēc vien, ka otra puse darījumā nav komersants.

5



• Komercdarījumu noslēgšanas būtiskākos aspektus regulēCivillikums:

Noteikumi par gribas izteikumu (CL 1427. p. un turpm. p.). Noteikumi par līdzēju vienošanos (CL 1533. p. un turpm. p.). Noteikumi par tiesiska darījuma formu (CL 1473. p. un turpm.

p.).• Starpniekkomersanta klusēšana kā piekrišana darījuma

noslēgšanai paredzēta KCL 392. pantā: Ja komersantam (komercaģentam, māklerim, komisionāram,

ekspeditoram u.tml.), kurš slēdz darījumus citu personu labā vai sagatavo to noslēgšanu, priekšlikumu par šāda darījuma slēgšanu vai noslēgšanas sagatavošanu izsaka persona, ar kuru viņam ir komercdarījumu attiecības, komersanta pienākums ir iespējami īsā laikā atbildēt uz šo priekšlikumu.

6



• Komercdarījumu izpildījuma nozīmīgākā īpatnība ir izpildījuma veids:

• Ja komersanta saistības priekšmets ir tāda kustama lieta, ko raksturo šķira un daudzums, saistības izpildei dodamas vidēja labuma lietas, ja vien darījuma dalībnieki nav vienojušies citādi. Ar vidēja labuma lietu saprot lietu, kas par tādu atzīta saistības izpildījuma vietas komerctiesiskajāapgrozībā (KCL 397. p.).

“Vidēja labuma lieta” nozīmē nevis viduvēju kvalitāti, bet gan to, ka kreditors nevar rēķināties ar īpašu kvalitāti, kāda attiecīgajām lietām parasti nav raksturīga; komersantam ir jānodrošina lietu atbilstība pienācīgas kvalitātes minimumam.

7



• Komercdarījumu attiecībās komersanta pienākums ir rīkoties ar krietna un kārtīga komersanta rūpību (KCL 393. p. 1. d.).

Rūpības pienākums minēts arī citās KCL normās:- kapitālsabiedrības valdes un padomes loceklim savi pienākumi jāpilda kā krietnam un rūpīgam saimniekam (KCL 169. p. 1. d.).

Saskaņā ar CL 1646. p. “par vieglu neuzmanību atzīstams tās rūpības un čaklības trūkums, kāda vispār jāievēro krietnam un rūpīgam saimniekam” (rūpības pienākuma pārkāpums kāneuzmanības kritērijs).

Komersantam, kas ir pārkāpis rūpības pienākumu, proti, nav rīkojies atbilstoši tam zināšanu un prasmju līmenim, kāds attiecīgajā komercdarbības jomā ir objektīvi sagaidāms, jāuzņemas atbildība par nodarītajiem zaudējumiem.

8



Komersants, kurš citas personas labā slēdz darījumus vai sagatavo to noslēgšanu, vai sniedz pakalpojumus, ir tiesīgs prasīt atlīdzību arī tad, ja tā nav nolīgta (KCL 395. p. 1. d. 1. teik.).

Minēto komersantu tiesības aprēķināt likumiskos procentus par aizdevumiem, priekšapmaksām u.c. – KCL 395. p. 2. d.

KCL 395. panta regulējums – komerctiesībās pastāvošāatlīdzības principa izpausme; starpniekkomersanti un komersanti, kas sniedz pakalpojumus, nekad to nedara par velti.

• Ja vairāki komersanti uzņemas izpildīt dalāmu saistību, šaubu

gadījumā viņi par šo saistību atbild solidāri (KCL 394. p.).

9



• Komersanta aizturējuma tiesības: komersants ir tiesīgs aizturēt viņa valdījumā esošas otram komersantam piederošas kustamas lietas un vērtspapīrus, kuri pēc otra komersanta gribas uz komercdarījumu pamata ir nonākuši aizturētāja valdījumā, un neizdot tos tik ilgi, kamēr nav apmierināts tāds aizturētāja naudas prasījums pret otru komersantu, kurš izriet no viņu noslēgtā komercdarījuma (KCL 399. p. 1. d.).

Atšķirībā no CL noteikumiem par aizturējuma tiesību (CL 1738. p.) KCL neprasa, lai aizturētāja prasījums atrastos sakarā ar aizturamo lietu.

• Komersanta likumiskās rokasķīlas tiesības: Uz likuma pamata pastāvošas komersanta ķīlas tiesības uz viņa

valdījumā esošām parādnieka kustamām lietām (KCL 402. p). Komisionāra likumiskās rokasķīlas tiesības (KCL 428. p.) Ekspeditora likumiskās rokasķīlas tiesības (KCL 446. p. 1. d.) Glabātāja likumiskās rokasķīlas tiesības (KCL 457. p. 1. d.).

10



• Saskaņā ar CL 1065. p. persona (labticīgs ieguvējs) iegūst īpašumā kustamu lietu, ja viņš nav zinājis un viņam nevajadzēja zināt, ka atsavinātājs nav īpašnieks.

Komerctiesiskajā apgrozībā tiek pirktas un pārdotas daudzas preces, ar kurām atsavinātājs drīkst rīkoties, bet kuras tas vēl nav ieguvis īpašumā.

• KCL 401. panta noteikumi modificē Civillikumā ietvertos kustamas lietas labticīgas iegūšanas priekšnoteikumus, nosakot zemāku labticības slieksni ieguvējam, kuram komersants atsavinājis kustamu lietu uz komercdarījuma pamata.

Atbilstoši KCL 401. p. 1. d. ieguvējs ir labticīgs, ja viņš ir maldīgi pārliecināts par atsavinātāja tiesībām atsavināt lietu, taču nav pieļāvis rupju neuzmanību.

11



• KCL 403. pants regulē konosamentu, kravas pavadzīmi un noliktavas zīmi kā ordera vērtspapīrus.

Konosaments, kravas pavadzīme un noliktavas zīme ir preču apgrozībai nozīmīgi vērtspapīri, kuri ir saistīti ar pārvadājuma, ekspedīcijas un komerciālā glabājuma līgumiem un kuros ir nostiprināts personas prasījums par preču saņemšanu.

• Vērtspapīri ir uzrādītāja, vārda un ordera vērtspapīri atkarībāno tā, kā vērtspapīrā ir noteikts tā leģitimētais turētājs jeb persona, kurai ir vērtspapīrā ietvertās prasījuma tiesības.

Izdodot ordera vērtspapīru, tajā tiek norādīts tās personas vārds, kurai ir vērtspapīrā nostiprinātās tiesības, kā arī tiesības vērtspapīru nodot tālāk citai personai ar indosamentu.

Konosaments, kravas pavadzīme un noliktavas zīme KCL ir regulēti kā ordera vērtspapīri sakarā ar ordera vērtspapīru piemērotību preču apgrozības organizēšanai.

balodis prezentacija komercdarijumi_20-09-2012

Documents