apdraudĒjumi un atbildĪba internetĀ · interneta nozīme mūsdienās: •30,2% pasaules...
TRANSCRIPT
APDRAUDĒJUMI UN ATBILDĪBA INTERNETĀ
LPMCLatvijas Pašvaldībumācību centrs
Materiāls sagatavots
Eiropas Komisijas Informācijas sabiedrības un plašsaziņas līdzekļu Ģenerāldirektorāta programmas „Drošāks internets”
projekta „Droša interneta lietošana” ietvaros
(līguma nr. SI-2012-SIC-1231217 SIC LVII)
2013.gads
Interneta nozīme mūsdienās:
• 30,2% pasaules iedzīvotāju izmanto internetu ikdienā
• 67,8% Latvijas iedzīvotājiem interneta izmantošana ir ikdiena
• 80,4% ir reģistrējušies portālā Draugiem.lv
• 17,8% ir reģistrējušies portālā Facebook.com
• 5,2% ir reģistrējušies un izmanto Twitter.com
Ko bērni dara internetā: KOPĀ %
Izmanto internetu mācībām 84
Skatās videoklipus 83
Spēlē spēles internetā (paši/ pret datoru) 74
Lieto tiešās saziņas programmas 61
Apmeklē sociālos tīklus 60
Saņem/ nosūta e-pastus 59
Lasa ziņas internetā 48
Spēlē spēles pret citiem cilvēkiem internetā 44
Lejupielādē mūziku vai filmas 42
Ievieto fotogrāfijas, video vai mūziku 38
Pievieno komentārus, personiskas ziņas (arī Twitter) 31
Izmanto web kameras 29
Apmeklē čata istabas 22
Izveidojuši sev avataru 18
Izmanto failu apmaiņas programmas 17
Pavada laiku virtuālajā pasaulē (kā avatars) 17
Raksta blogus vai dienasgrāmatas 10
Informācijas avots: EU Kids Online Pētījums 2011 - 2012
Apdraudējumi internetā
Apdraudējumi internetā
• Vardarbība internetā – Emocionāla vardarbība internetā
• Goda un cieņas aizskaršana
• Pornogrāfija internetā
• Naida kurināšana un rasisms
• Varmākas internetā – Finanšu krāpniecība
– Pedofilu aktivitātes
• Interneta atkarība
• Komerciāls interneta saturs
Vardarbība
Prettiesisks personas aizskārums ar fizisku spēku (piemēram, nodarot miesas bojājumus, sitot, spīdzinot) vai draudiem, iebiedēšanu (piemēram, aplaupot).
Avots: http://www.tezaurs.lv/sv/?w=vardarb%C4%ABba
Vardarbība internetā (I)
Dažādos interneta portālos tiek ielikts pazemojošs vai diskriminējošs materiāls par cilvēku kādā viņam nelabvēlīgā situācijā vai arī tiek sūtītas īsziņas uz mobilo telefonu vai e-pastu, kas ietver sevī atklātu vai slēptu vardarbību.
Attēla avots: http://www.kindercampus.de/index.php?id=108&tx_ttnews%5Btt_news%5D=1125
Vardarbība internetā (II)
• Bērns cieš no vardarbības: saņem un lasa emocionāli vardarbīgus tekstus;
ierauga un skatās vardarbīgus tekstus un video.
• Bērns pats kļūst emocionāli vardarbīgs: nosūta citiem adresētus draudus;
pazemo, aizskar un apvaino citus.
Vardarbība internetā (III)
https://www.youtube.com/watch?feature=player_embedded&v=1sJ-zcm01Fc
Vardarbības psiholoģiskais kaitējums un sekas (I)
• Ja bērns nejauši saskāries ar vardarbību: nakts murgi;
uzmācīgas un situācijai neatbilstošas bailes ikdienā.
• Ja bērns apzināti meklē vardarbību (spēles, foto, video, u.c.): var izmainīties vai zust robeža starp reālo un virtuālo vidi;
var sākt identificēties ar varmāku un realizēt to uzvedībā reālitātē.
Vardarbības psiholoģiskais kaitējums un sekas (II)
• Izmainās vai zūd izpratne par vardarbības reālajām sekām.
• Ja bērns kļuvis par vardarbības upuri: jūtas izmisis, pazemots, bezspēcīgs;
jebkurā cilvēkā var sākt saskatīt iespējamo pāridarītāju;
domas vai darbības, kas vērstas uz sevis savainošanu vai pašnāvību.
Kiberterorizēšana
• Emocionāla pazemošana ar interneta vai mobilā tālruņa starpniecību izsakot draudus, apvainojumus, sūtot aizskarošu informāciju.
• Bieži vien šis process paralēli notiek ari reālajā dzīvē, piemēram, skolā.
Emocionālā pazemošana
Emocionāla pazemošana internetā var izpausties dažādos veidos:
1) draudu izteikšana, rupjas, aizskarošas informācijas, kas vērsta pret konkrētu personu, izplatīšana publiskā vidē (skolā, interneta sociālajos tīklos u. c.);
2) atkārtota personu aizskarošas informācijas sūtīšana;
3) rupjas, aizskarošas informācijas, draudu sūtīšana un ievietošana internetā citas personas vārdā;
4) personiskas informācijas, tostarp fotogrāfiju, izplatīšana par citu personu ar mērķi to pazemot.
Kāpēc cilvēki aizvaino un pazemo citus?
Iemesli, kāpēc cilvēki aizvaino un pazemo citus: 1) pazemojot citus, cilvēki jūtas valdonīgāki un spēcīgāki;
2) tas ir veids, kā kļūt populāram un pazīstamam skolā;
3) tāpēc, ka viņi ir bailīgi un mēģina slēpt šīs izjūtas, biedējot citus;
4) tāpēc, ka viņi jūtas nelaimīgi, un tā mēģina pievērst citu uzmanību;
5) tāpēc, ka viņi savulaik paši ir izjutuši pazemojumu u.c.
Kā izvairīties no kiberterorizēšanas?
Lai izvairītos no kiberterorizēšanas, nepieciešams:
1) vienmēr cienīt citus;
2) domāt, pirms nosūtīt;
3) nevienam nedod savu paroli;
4) bloķēt piekļuvi un ziņot par emocionālu pazemošanu;
5) neatbildēt uz aizskarošām ziņām;
6) saglabāt pierādījumus;
7) izstāsti kādam par to, kas atgadījies;
8) nebūt vienaldzīgam. Attēla avots:
http://www.123rf.com
Pazīmes
Iespējamās pazīmes, kad cilvēks tiek pakļauts kiberterorizēšanai jeb emocionālajai pazemošanai internetā, ir viņa noskaņojuma maiņas.
Cilvēki parasti jūtas: 1) nomākti; 2) vientuļi; 3) skumji; 4) dusmīgi; 5) apjukuši; 6) nobijušies; 7) noguruši; 8) nokaunējušies; 9) norūpējušies.
Attēla avots: http://www.photoxpress.com
Pazemošana internetā (I)
Nevajag ļaut citiem sevi pazemot internetā.
Par to ir jāziņo!
Kur ziņot: • Pieaugušajam, kuram uzticaties;
• Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas Uzticības tālrunim 116111
• www.drossinternets.lv
Attēla avots: http://beyondtheeyes5.blogspot.com/
Pazemošana internetā (II)
http://www.youtube.com/watch?v=StRUGrlF8H0
Pētījums
Avots: http://www.drossinternets.lv/upload/materiali/did_2013_cieni_sevi_citus_info.pdf
Pornogrāfisks interneta saturs
Pornogrāfiska rakstura materiālu ietekme uz bērniem
• Bērnam agrā vecumā saskaroties ar seksuāla rakstura materiāliem, to ietekme varētu būt drīzāk negatīva
• Bērns seksuāla rakstura informāciju savā prātā apstrādā savādāk nekā pieaugušais, jo bērniem raksturīgs ir konkrētais domāšanas veids un nav vēl attīstījušās abstraktās domāšanas spējas – No psiholoģiskā viedokļa bērniem apmēram līdz 12 g.v. piemīt konkrētā
domāšana un viņi visu uztver tiešā veidā, pieņem to par īstu
Pornogrāfiska rakstura materiālu ietekme uz bērniem:
• bērnam var agrīni vai priekšlaicīgi veidoties seksualizēta uzvedība
• var mudināt eksperimentēt ar pārlieku seksuāli izaicinošu uzvedību
• var radīt nepareizus priekšstatus par attiecībām, ārējo izskatu un uzvedību
• var pakļaut riskam kļūt par varmākas upuri, jo attiecību robežas var būt neskaidras
• var pieaugt risks bērna problemātiskai seksuālajai uzvedībai pret citiem bērniem
• var traucēt veselīgai seksuālai atīstībai
Pornogrāfija internetā
• Latvijā ir atļauta pornogrāfiska rakstura materiālu izvietošana internetā
• Pirms šāda satura parādīšanas ir jābūt brīdinājumam, kas norāda uz vietnes saturu un/vai pieprasa apstiprināt vecumu (18+)
• Pornogrāfisku materiālu apritē ir aizliegta:
– Bērnu seksuāla izmantošana
– Zoofilija
– Nekrofilija
– Vardarbīga dzimumtieksmes apmierināšana
Pornogrāfijas ierobežošanas likums:
http://www.likumi.lv/doc.php?id=157638
Naida kurināšana un rasisms
Naida kurināšana internetā un rasisms
• Latvijā naida kurināšana uz rasu, etniskās un nacionālās piederības pamata, t.sk. arī internetā, ir aizliegta ar likumu (Krimināllikuma 78.pants)
• Rasu naida kurināšanu aizliedz gan lielāko ziņu portālu, gan daudzu interneta pakalpojumu sniedzēju lietošanas noteikumi
Varmākas internetā
Krāpnieki internetā
Finanšu krāpniecība - veids, kādā interneta noziedznieki mēģina izmānīt no sava upura lietotājvārdus, paroles, kredītkaršu numurus, bankas kontus un citu personīgo informāciju, kas var nest finansiālu labumu.
Nopietnas institūcijas darījumos, kur nepieciešams atklāt personisko finanšu informāciju, kāds vienmēr sazināsies ar
Jums personiski, nevis ar e-pasta starpniecību!
Krāpnieki visbiežāk var uzdoties par:
• bankām un finanšu institūcijām; • tiešsaistes iepirkumu vietnēm (interneta veikaliem); • tiešsaistes izsoļu vietnēm; • tūlītējās ziņojumapmaiņas vai tērzētavu vietnēm; • sociālo pabalstu sniedzējiem un sociālās drošības
organizācijām; • loteriju rīkotāju organizācijām
• Pēdējā gada laikā novērota arī krāpnieku aktivitāte, atsaucoties uz Latvijas sludinājumu portālos ievietotiem sludinājumiem, solot par precēm augstākas cenas, taču pēc tam pieprasot segt transportēšanas izdevumus, un tml.
Pedofilu aktivitātes internetā (I)
• Par potenciālo varmāku un viņa centieniem sameklēt upuri liecina vairākas pazīmes.
• Jākļūst uzmanīgiem, ja kāds: uzsāk „nevainīgu” saraksti un prasa personisku informāciju;
grib zināt, vai ir draugs vai draudzene, un jautā, kad dienas laikā cilvēks ir viens pats – bez draugiem un vecākiem;
prasa, kā cilvēks izskatās un ģērbjas gan skolā, gan gultā. Pieprasa atsūtīt attēlus u.c.
attiecības un saraksti lūdz saglabāt kā noslēpumu
Pedofilu aktivitātes internetā (II)
Dati: Snyder, 2010
Riska grupas
Nepatīkamās situācijās ar interneta starpniecību var nonākt dažāda vecuma bērni, piemēram:
• bērni, kuri bezmērķīgi „klejo” pa interneta mājas lapām;
• pirmsskolas, sākumskolas vecuma bērni un pusaudži;
• bērni, kuriem ģimenē trūkst emocionālais siltums;
• bērni ar pašvērtējuma un emocionālajām problēmām;
• depresīvi noskaņoti bērni, krīzes situācijā nonākušie;
• bērni, kuriem radusies atkarība no datora.
Interneta atkarība un datorspēles
Atkarību veidi
Pastāv vairāki atkarību veidi, kas saistīti ar datora un interneta izmantošanu, piemēram, atkarība no:
1) interneta;
2) informācijas;
3) datoratkarība;
4) kiberattiecībām.
Interneta atkarība
• Psihisks stāvoklis, kas raksturojas ar uzmācīgu vēlmi lietot internetu un nespēju pārtraukt to darīt.
• Termins ieviests 1990.g.
Attēla avots: http://digimegirl.blogspot.com
Iedalījums
Interneta atkarības iedalījums: 1) atkarība no tīkla (obsesīva aizraušanās ar azartspēlēm
tīklā, izlozēm, iepirkšanos vai pārdošanu internetā);
2) atkarība no informācijas (kompulsīva sērfošana tīklā vai datu bāžu apmeklēšana);
3) datoratkarība (obsesīva datorspēļu spēlēšana).
Simptomi
Interneta atkarības simptomi: • dators tiek izmantots, lai izjustu prieku, gandarījumu vai
atvieglojumu;
• uzmācīgas domas par internetu;
• parādās nevērība pret sociāliem, ģimenes, izglītības vai darba pienākumiem;
• parādās risks zaudēt nozīmīgas personiskās attiecības u.c.
Cēloņi
Interneta atkarības cēloņi: • iespēja iegūt jaunas identitātes dažādās apakšvidēs;
• iespēja iegūt plašu atbalsta vidi;
• iespēja iegūt vidi, kurā izpaust savas dažādas psihopatoloģijas, tieksmes un noslieces;
• interneta vidē nepastāv reglamentēta kārtība un konvencionālās sabiedriskās normas;
• iespēja veidot plašu un dažādu saskarsmi.
Vai datoratkarība ir slimība?
Atkarība – dators (I)
Datoratkarība nav gripa, kas var uzrasties vienā dienā – vakar vēl vesels, bet šodien no rīta pamostoties – slims.
Atkarība – dators (II)
http://www.youtube.com/watch?feature=player_embedded&v=WuZPLWGxQBw
Atkarība – dators (III)
Galvenie iemesli tam, kā veidojas atkarība no datora:
1) vecāki paši ir datora un interneta atkarības veicinātāji, jo vai nu savas ērtības labad priecājas, ka bērns sēž pie datora (nav
pašiem nogurušiem ar viņu jārunājas, jānodarbojas);
paši ar savu attieksmi veicina, ka bērns ikdienas dzīvē jūtas nesaprasts
2) bērns vienkārši iekrīt azartā (jaunas spēles, kurās gribas uzvarēt, jaunas iespējas u.tt.).
Datorspēļu atkarības pazīmes
Sešas pazīmes, kas radušās datorspēļu atkarības iespaidā:
1) īpatnība;
2) izmaiņas garastāvoklī;
3) iecietība;
4) attālināšanās simptomi;
5) konflikts;
6) atkārtošanās.
Attēla avots: http://www.acg.edu
Komerciāls interneta saturs
Komerciāls interneta saturs
Prasības reklāmām, kas vērstas/ pieejamas bērniem:
• reklāmai uzreiz jābūt atpazīstamai kā reklāmai!
• jāizrāda cieņa pret bērniem;
• izklaidi, piemēram, spēles, nedrīkst pārtraukt ar reklāmām un tajā arī nedrīkst būt saite uz reklāmām.
Vecāku/ skolotāju atbalsts:
• lietojiet internetu kopā ar bērniem un māciet viņiem atpazīt reklāmas un noteikt tās mērķus;
• skaidrojiet reklāmu un maksas pakalpojumu komerciālos aspektus;
• informējiet Patērētāju tiesību aizsardzības centru, ja konstatējat nepiemērotas reklāmas.
Pārkāpumi un atbildība internetā
Atbildība par pārkāpumiem internetā
• Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 12.pants. Vecums, ar kuru iestājas administratīvā atbildība: Pie administratīvās atbildības saucamas personas, kuras līdz administratīvā pārkāpuma izdarīšanas brīdim sasniegušas četrpadsmit gadu vecumu. (http://www.likumi.lv/doc.php?id=89648)
• Krimināllikuma 11.pants. Vecums, ar kuru iestājas kriminālatbildība: Pie kriminālatbildības saucama fiziskā persona, kas līdz noziedzīga nodarījuma izdarīšanas dienai sasniegusi četrpadsmit gadu vecumu. Mazgadīgais, tas ir, persona, kas nav sasniegusi četrpadsmit gadu vecumu, pie kriminālatbildības nav saucams. (http://www.likumi.lv/doc.php?id=88966)
Atbildība par pārkāpumiem internetā Pārkāpums Sods
Citu aizvainošana, emocionāla pazemošana 20 LVL
Draudēšana līdz 3000 LVL
Viltus profilu veidošana 50 – 400 LVL
Rupjas valodas lietošana 25 LVL
Nelegālas informācijas izplatīšana 250 LVL
Autortiesību pārkāpumi datora konfiskācija uz 6 mēnešiem un
naudas sods par katru vienību, kuru
aizsargā autortiesības!
Personas datu izpaušana līdz 1800 LVL
Nelikumīgas darbības ar personas datiem Brīdinājums vai naudas sods līdz
400 LVL
Nelegāla filmu izplatīšana līdz 250 LVL
Pornogrāfisku/erotisku materiālu izplatīšana Brīdinājums vai naudas sods līdz
100 LVL
Publiski aicinājumi izdarīt likumpārkāpumus līdz 250 LVL
Vardarbīgu materiālu izplatīšana līdz 250 LVL
Anonimitāte internetā
• Dators, ar kuru izmanto internetu
• IP adrese, ar kuru pieslēdzies internetam
• Tavs interneta pakalpojumu sniedzējs
• Adrese, uz kuru pienāk rēķins par internetu
Padomi drošākai un atbildīgākai interneta lietošanai
Datu aizsardzība
• Datoram ir jābūt aprīkotam ar antivīrusu programmām, kas aizsargā datus no ļaunprātīgas izmantošanas
• Visām internetā veiktajām darbībām ir iespējams izsekot
Attēla avots: http://norlandonline.com/tag/antivirus-software
Tehniskā drošība ir tikpat svarīga kā sociālā drošība – vienmēr jānoskaidro, vai datorā ir
un tiek regulāri atjaunināta aizsardzības programmatūra.
Personīgā informācija internetā:
http://www.youtube.com/watch?v=jgW4EylXgMY
Katra digitālais nospiedums:
• Reģistrējamies sociālajos tīklos, veicam ierakstus, komentējam
• Skola, pulciņi, ko apmeklējam
• Darba vieta
Ko tu par sevi vari atrast internetā?
Fotogrāfijas internetā
Čatošana (I)
• Čats ir labi zināms izklaides un saziņas veids.
• Nedrīkst nosaukt savu īsto vārdu un dot jebkādu citu personisku informāciju.
Attēla avots: http://cyberjunkeez.org
Čatošana (II)
Sarunu biedrs var samelot par savu dzimumu, vecumu, izskatu un nosūtīt kāda cita cilvēka fotogrāfiju.
Attēla avots: http://throughmyspecs.co.uk
Čatošana (III)
http://www.youtube.com/watch?v=Pem3uB1mzVw&feature=autoplay&list=PLFAA00D79DE8B2E
66&playnext=2
Iepazīšanās internetā
http://www.youtube.com/watch?v=rqNgfz02Xis
Blogu veidošana
• Blogos var publicēt savus rakstus, fotogrāfijas un video.
• Veidojot publisku blogu, nav vēlams publicēt savas un savu draugu fotogrāfijas, jo nekad nevar zināt, kādiem mērķiem kāds cits tās var izmantot.
Attēla avots: http://artgoneglobal.com
Ko ievietot internetā? (I) Spēle “Pele, Drošība un Internets”
http://www.drossinternets.lv/spele/
Drošs profils. Sadaļa “Detektīvs”
Ko ievietot internetā? (II)
http://www.youtube.com/watch?v=cSU-1ka-_vo
Ko ievietot internetā? (III)
• Darba devēji mūsdienās bieži pārbauda, kādu informāciju iespējams atrast par saviem darbiniekiem internetā, tajā skaitā arī sociālajos portālos;
• Vienmēr jāpārliecinās, vai tā ir laba doma publicēt informāciju un fotoattēlus internetā.
Attēla avots: http://feelgoodallday.com/people-looking-for-work/
Iespaids
43% darba devēju atzīst, ka pirms pieņem lēmumu par kāda darbinieka pieņemšanu darbā, rūpīgi izpēta par viņu pieejamo informāciju internetā, īpaši, ja darbs ir saistīts ar uzņēmuma reprezentāciju.
Attēla avots: http://www.redstarresume.com
Neuzmanība publicējot informāciju
Privātas informācijas publicēšana: 1) fotogrāfijas;
2) personas dati (adrese, telefons, e-pasts);
3) pārdomas, idejas, dienasgrāmatas, blogi.
Attēla avots: http://blog.sendblaster.com
Personas datu izpaušana:
1) Jābūt uzmanīgiem, reģistrējoties dažādos portālos
2) Jāpārbauda portāla uzticamība, pirms ievadiet savus datus
Attēla avots: http://www.mykoob.lv
Sociālie tīkli (I)
Sociālie tīkli ir tīmekļa vietnes, kur, reģistrējoties un izveidojot savu individuālo profilu, ir iespējams sazināties ar citiem cilvēkiem (draugiem, radiem, skolas biedriem, paziņām).
Attēla avots: http://lbbjss.wordpress.com
Sociālie tīkli (II)
macies.drossinternets.lv
Drošs profils
Attēla avots: http://www.drossinternets.lv
Sociālo tīklu kategorijas (I)
Pasaulē un arī Latvijā ir pieejami vairāki simti dažādu sociālo tīklu, un to skaitam ir tendence palielināties.
Attēla avots: http://www.colourbox.com
Sociālo tīklu kategorijas (II)
Visus sociālos tīklus var iedalīt četrās lielās kategorijās:
1) atvērtie sociālie tīkli;
2) slēgtie sociālie tīkli;
3) mikro-blogveidīgie sociālie tīkli;
4) servisi ar sociālo tīklu funkcionalitāti.
Atvērtie sociālie tīkli
Katrs var reģistrēties, komentēt jebkura lietotāja profilā, piedalīties gandrīz visās aktivitātēs, kā arī visa informācija ir publiski pieejama (neskaitot personisko saraksti un dažus izņēmumus).
Slēgtie sociālie tīkli
• Kāda lietotāja profilā vai pie bildēm komentāru var atstāt tikai tie, kuri ir apstiprināti kā draugi.
• Gandrīz nekāda informācija nav pieejama nereģistrētajiem lietotājiem.
Mikro-blogveidīgie sociālie tīkli
Komentāru savā profilā vari ierakstīt tikai pats bloga izveidotājs.
Attēla avots: http://mashable.com/2012/06/26/marketers-failing-twitter-study/
Servisi ar sociālo tīklu funkcionalitāti
Visi reģistrētie lietotāji var viens otram nosūtīt ziņojumus, ļaut vai liegt kādai lietotāju grupai komentēt bildes vai citas aktivitātes, bet tas nav galvenais šī servisa pakalpojums.
Drošāka interneta diena
• Katra gada otrā mēneša otrajā otrdienā visās
Eiropas Savienības un daudzās pasaules valstīs tiek atzīmēta Vispasaules Drošāka Interneta Diena.
• Latvijā 2013. gadā tā tika atzīmēta 7. reizi, bet pasaules mērogā jau 10. reizi.
Spēle “Pele, Drošība un Internets”
http://www.drossinternets.lv/spele/
Problēmu risināšana. Sadaļa “Satiksmes drošība”
Diskusija
Sarakste ar nepazīstamām personām
Kāpēc nevajag ticēt visam, ko nepazīstamas personas raksta internetā?
Atbilde - tāpēc, ka mēs nekad nezinām, vai „otrā pusē” cilvēks raksta patiesību, un kādi ir
viņa
patiesie nodomi.
Fotogrāfiju un video publicēšana internetā
Kas var redzēt fotogrāfijas un video, ko jūs ievietojat internetā?
Atbilde – tās var redzēt visi cilvēki pat tad, ja, ievietojot bildi vai video internetā, ir atzīmēts, ka to var apskatīt tikai draugi. Var gadīties, ka kāds šo bildi vai video ir pārkopējis, ievietojis
citā portālā un parādījis citiem.
Anonimitāte internetā
Kāpēc ir svarīgi ziņot par cilvēkiem, kas pārkāpj likumu un veic neatļautas darbības interneta vidē?
Atbilde – tas ir svarīgi tāpēc, lai: 1) šis cilvēks nevarētu nodarīt pāri citiem, mazāk aizsargātiem
interneta lietotājiem;
2) vainīgais saņemtu sodu;
3) padarītu interneta vidi tīrāku un drošāku.
Viktorīna
1.jautājums
Kura no zemāk minētās informācijas norāda, ka tīmekļa vietne pieder valsts iestādei?
a) Mājas lapa ir krāsaina un spilgta;
b) Mājas lapas adrese beidzas ar gov.lv ;
c) Mājas lapā atrodami daudz linki;
d) Mājas lapa ir populāra valsts iestāžu darbinieku vidū.
Pareizā atbilde – b)
2.jautājums
Kuru no dotajām tērzēšanas vietnēm būtu visdrošāk izvēlēties?
a) Privāts čats starp personām, kuras tu nepazīsti;
b) Publisks čats sporta faniem .com mājas lapā;
c) Publisks čats cilvēkiem, kuri vēlas iepazīties ar otru pusīti/partneri;
d) Publisks čats, kura saturs tiek kontrolēts un portālam ir izveidota īpaša ziņošanas poga.
Pareizā atbilde – d)
3.jautājums
Vai par viltus profila izveidošanu var sodīt? a) Nē;
b) Jā, ja tiek nodarīts kaitējums kādai citai personai;
c) Jā, ja caur viltus profilu sūtu ziņas un rakstu komentārus;
d) Jā, vienmēr var sodīt.
Pareizā atbilde – b)
4.jautājums Esi nolēmis uzņemt video, kurā tu ar draugiem jautri pavadi laiku. Vai, tavuprāt, būtu droši nofilmēto video ievietot YouTube vai citur internetā?
a) Nē, jo atklāsi par daudz personisku informāciju, un to redzēs jebkurš svešinieks;
b) Jā, ja esi saņēmis atļauju no cilvēkiem, kuri redzami video;
c) Jā, ja esi saņēmis atļauju no vecākiem;
d) Jā, jo pēc dažām dienām tu izdzēsīsi video no interneta vietnes.
Pareizā atbilde – a)
5.jautājums
Kas tas ir par telefona numuru - 116111? a) Avārijas dienesta tālrunis;
b) Šifrēts kods drošākai interneta lietošanai;
c) Starptautiskais bezmaksas bērnu un jauniešu uzticības tālruņa numurs;
d) SOS numurs.
Pareizā atbilde – c)
Secinājumi (I)
• Visām internetā veiktajām darbībām ir iespējams izsekot.
• Par pazemošanu internetā ir vēlams ziņot pa telefonu 116111
• Ir jādomā, kādu informāciju mēs ievietojam internetā, jo potenciālais darba devējs to var pārbaudīt.
• Nekad nevajag atklāt personisku informāciju nezināmiem cilvēkiem.
Secinājumi (II)
• Internets kļuvis par nozīmīgu ikdienas sastāvdaļu, un tā nozīme nākotnē tikai palielināsies.
• Informāciju var publicēt jebkurš, un tā ir publiski pieejama visiem, ko pēc tam var izmantot kāds cits.
• Vardarbība internetā ir problēma, ar kuru ir jācīnās, lai to novērstu.
Izmantotā literatūra un resursi
• Rokasgrāmata skolotājiem "Drošība internetā”: http://www.drossinternets.lv/upload/materiali/bukleti/rokasgramata_skolotajiem_drosiba_interneta_v1_2012.pdf
• http://sirups.kasjauns.lv/lv/news/simpatijas/skola.html;jsessionid=61CAED5BE97858843C25505192694BCA?news_id=719
• http://www.sargi-sevi.lv/?id=260&sa=260
• http://www.drossinternets.lv/page/89
• http://www.drossinternets.lv/page/96
• http://www.drossinternets.lv/page/312
• http://www.liepajniekiem.lv/lat/zinas/sabiedriba/2009/02/10/uzsak-socialo-kampanu--nelauj-sevi-pazemot-interneta--/
• http://www.netsafe.lv/upload/vecaku_sadala/kiberterorizesana_vecaki.pdf
• http://lv.wikipedia.org/wiki/Tie%C5%A1saites_soci%C4%81lais_t%C4%ABkls
• http://tavaatkariba.wordpress.com/datora-atkariba/
• http://www.drossinternets.lv/upload/diskusijai_par_drosibu_interneta.pdf
• http://www.drossinternets.lv/upload/materiali/prezentacijas/24_11_2011_bibliotekam_interneta_drosiba.pdf
• http://zurnals.maminuklubs.lv/lat/category/?id=935&arhivs=43
• http://www.tezaurs.lv/sv/?w=vardarb%C4%ABba
• http://www.drossinternets.lv/upload/rokasgramata_skolotajiem_drosiba_interneta_v1.pdf
Paldies par uzmanību!
LPMCLatvijas Pašvaldībumācību centrs
Materiāls sagatavots
Eiropas Komisijas Informācijas sabiedrības un plašsaziņas līdzekļu Ģenerāldirektorāta programmas „Drošāks internets”
projekta „Droša interneta lietošana” ietvaros (līguma nr. SI-2012-SIC-1231217 SIC LVII)
Apmācību par drošību internetā atbalsta skolvadības sistēma: