pikc kuldīgas tehnoloģiju un tūrisma tehnikums kultūras un mākslas … · 2017. 6. 26. ·...
Post on 28-Feb-2021
3 Views
Preview:
TRANSCRIPT
PIKC Kuldīgas Tehnoloģiju un tūrisma tehnikums
Kultūras un mākslas vēsture
Ievads
Mēbeļu dizaina speciālists
Skolotāja Taiga Eida
KULTŪRAS JĒDZIENS
▪ Kultūra tulkojumā no latīņu valodas vārda cultura nozīmē apstrādāšana, audzināšana,
izglītošana.
▪ Mūsdienu pasaulē vārds kultūra ir lietots tik bieži, ka to ir grūti precizēt: materiālā kultūra
un garīgā kultūra, etiķete un galda kultūra, politiskā un dialoga kultūra. Galu galā arī
subkultūra un kultūras trūkums.
▪ Kultūru neveido saskaitāmu priekšmetu kopums, tā ir cilvēka eksistences veids, kas
izpaužas cilvēka radītajās lietās un attieksmē pret dažādiem kultūras
elementiem. Kultūra ietver sevī tehnoloģijas, mākslu, literatūru, mūziku, teātri,
arhitektūru, zinātni, reliģiju, konkrētu sabiedrības grupu uzvedību un paradumus.
Kultūra ir veids, kā cilvēki dzīvo saskaņā ar
saviem uzskatiem, valodu, vēsturi, kā cilvēki
ģērbjas, veido attiecības ar dabu un līdzcilvēkiem.
▪ Garīgā kultūra - viss, kas radies un attīstījies cilvēka prātā:
uzskati, idejas, nostāsti, mūzika, svētki, zinātne, rituāli,
tradīcijas u.c.
▪ Materiālā kultūra - visi cilvēka radītie priekšmeti: mākslas
darbi, celtne, apģērbs, ierīces, instrumenti u.c.
▪ Kultūras institūcijas - cilvēku veidotas iestādes, kas veicina
kultūras attīstību: teātris, bibliotēka, izstāžu zāle, muzejs,
kinostudija, interešu grupa u.c.
Kultūra ir cieši saistīta ar cilvēku un viņa darbību, tā ir radusies līdz
ar cilvēku un attīstās līdz ar cilvēku. Kultūras un cilvēka personības
veidošanās ir savstarpēji saistīti - ikdienā cilvēks iepazīst iepriekšējo
paaudžu radītās kultūrattiecības (tradīcijas, māksla, tehniskie
sasniegumi u.t.t.), izvērtē tās un zināmā mērā pārveido vadoties pēc
saviem vērtību kritērijiem.
Kultūra ir arī cilvēka attieksme pret paša radīto un dabas radīto
pasauli (tas, kā cilvēks izmanto vai neizmanto noteiktas iespējas
un sasniegumus). Katrā reģionā dabas apstākļi ir atšķirīgi,
cilvēks spiests piemēroties apkārtējai videi, tādējādi radot
dažādas attieksmes.
Kultūra kā attieksmju sistēma.
Izšķir trīs attieksmju grupas:
1. simboliskās attieksmes: zīmes (grafiskas, žestu valoda), valoda,
rakstība, māksla;
2. sociālās attieksmes: formālās attieksmes - attiecības ģimenē,
tradīcijas, attieksme pret likumu, institūcijas; neformālās attieksmes -
mīlestība, simpātijas, draudzība u.c.;
3. instrumentālās attieksmes: cilvēka prasme izgudrot, pārveidot,
izgatavot, izgudrojumi (tehnika, darbarīki, ieroči), kā arī prasme ar
tiem rīkoties.
Simboliskā attieksme
Senās Ēģiptes rakstu zīmes - hieroglifi
Instrumentālā attieksme
Seno romiešu akvedukts 19.gs.pm.ē
Instrumentālā attieksme
Izpletnis 15.gs.
Kultūras attīstības līmeni nosaka attieksmju sistēmas sarežģītība -
cik sarežģīta ir rakstība, tehnisko izgudrojumu līmenis, attiecību
līmenis u.t.t.
Kultūra kā zīmju un simbolu kopums
Visa apkārtējā pasaule uzrunā cilvēku dažādu zīmju un simbolu valodā, tie
piešķir visam noteiktu jēgu. Visu dzīvi cilvēks mācās nolasīt šos simbolus,
izskaidrot tos, taču katrs cilvēks šos simbolus skaidros savādāk.
▪ Žestu valoda (cilvēka pozas)
- katram žestam, pozai ir
noteikta nozīme, simboliskā
veidā tie izsaka cilvēka
noskaņojumu, attieksmi pret
notiekošo. Iemācoties nolasīt
šos simbolus, cilvēkam
vieglāk kontaktēties, rodas
iespēja novērst konfliktu,
kontrolēt situāciju un vērst to
sev par labu.
▪ Simbolu grafiskie attēli, atveidi rotaslietās, tetovējumos
simbolu veidā sniedz informāciju par to īpašnieku.
Vizuālais tēls (apģērbs, tā krāsa, matu sakārtojums u.c.).
Apkārtējās vides sakārtotība vai nesakārtotība liecina par
cilvēku kultūras līmeni.
Daži sakrālie simboli - Ūdens simbolizē pasaules radīšanu,
Zeme - Māti radītāju, sakrālais koks - Pasaules centrālo asi.
Pasaules koks Igdrasils
(sennorvēģu: Yggdrasill)
Kultūra kā vērtību sistēma
Cilvēka garīgā pasaule saistīta ar viņa vērtīborientāciju, kas izpaužas cilvēka
izvēlē konkrētā situācijā. Ar izvēles palīdzību cilvēks izsaka savu attieksmi pret
notiekošo, demonstrē savu vērtību sistēmu.
Pastāv divu veidu vērtības - augstākās un zemākās.
Augstākās vērtības
cilvēkus apvieno, tās ir
mūžīgas. Augstākās vērtības
ir mīlestība, godīgums,
svētums, draudzība u.c.
Zemākās vērtības
ir pārejošas, tās cilvēkus pretstata.
Pie zemākām vērtībām attiecas
nauda, lietas u.c.
Kultūra kā dialogs
Dažādu laikmetu "saruna".
Mūsdienu cilvēks, iepazīstot senāka laikmeta kultūru
(piemēram, Senās Ēģiptes kultūru), salīdzina iegūto informāciju
no mūsdienu cilvēka skatu punkta, izdara secinājumus, rodas
dažādi jautājumi. Tādējādi notiek dialogs starp 21.gadsimtu un
4.gadu tūkstoti pirms mūsu ēras.
Gizas piramīdas
Dialogs starp cilvēku un Dievu.
Katram cilvēkam ir savi priekšstati par Dievu. Pārdomājot senās
patiesības, cilvēkam rodas savi priekšstati, secinājumi,
jautājumi. Arī vēršoties pie Dieva ar lūgšanām notiek dialogs.
Tādējādi veidojas dialogs starp cilvēku un Dievu.
Dialogs starp kultūru un civilizāciju.
Civilizācijas jēdziens saistīts ar cilvēka radošajiem
sasniegumiem, kas ir materializēti - mašīnas, iekārtas u.c.
Civilizācijas sasniegumus iespējams pārņemt no vienas kultūras
uz otru (piemēram, iegādāties izstrādājumus, iekārtu rasējumus).
Vēl viens civilizācijas jēdziena skaidrojums - daudzslāņaina
sabiedrība ar attīstītu rakstību, zinātni, mākslu, reliģisko dzīvi.
Kultūra papildina civilizācijas sasniegumus, piešķir tiem
konkrētā reģiona neatkārtojamību.
Dialogs starp cilvēku un mākslu.
•Māksla ir svarīga kultūras sastāvdaļa. Tā uzrunā cilvēka emocijas,
caur jūtām iedarbojas uz cilvēka prātu. Mākslas darbam ir liela loma
personības garīgās pasaules veidošanā, sevis izzināšanā, tādējādi
mākslas ietekmē kultūras attīstības gaitu.
Mākslinieks rada savu mākslas darbu, izpaužot tajā savas
emocijas, uzskatus. Aplūkojot mākslas darbu, skatītājam rodas
savi jautājumi, tādējādi veidojas dialogs starp mākslas darba
radītāju un skatītāju, klausītāju.
Ž.Griss "Pikaso portrets"
Ivans Šiškins, "Rīts priežu silā" (1886),
meža ainava, eļļa, audekls, 139 x 213cm,
Maskava, Tretjakova galerija
Mākslas valoda ir īpaša, tā uzrunā cilvēku ar
skaņu, krāsu, tekstu, zemtekstu.
Lai šo valodu saprastu, cilvēkam jābūt
izglītotam, tam nepieciešamas emocijas, sirds
atvērtība.
Jo emocionālāks un atvērtāks ir cilvēks, jo
vienkāršāk izprast mākslas pasauli.
Diemžēl ne vienmēr cilvēks spēj uztvert mākslas
valodu, tādēļ dialoga vietā rodas.
Eduards Munks
“Kliedziens” (1893)
STILA JĒDZIENS
Arī par stilu, tāpat kā kultūru varam runāt plaši. Stila jēdziens nenoliedzami, tikai
šaurākā izpratnē izriet no tik daudznozīmīgā kultūras jēdziena. Lūk, daži atzinumi par
stila jēdzienu.
STILS ir :Māksliniecisko izteiksmes līdzekļu kopums, daiļrades paņēmienu kopums, tēlu
sistēmas īpatnības (piemēram, mākslas darbā, kāda autora daiļradē, tautas,
laikmeta mākslā), piemēram:
•Baroka stils. Romantisma stils. Doriskā stila kolonna. Ampīra stila mēbeles.
•Gotikas stilā veidotie balsta torņi, smagās ķēdes atbilst tā laika tehniskajām iespējām.
•Jurjānu Andreja muzikālo stilu nosacīja viņa sakari ar krievu mūzikas reālismu un vācu
romantisko mūziku.
•Čaks 30. gados izkopj savu stilu un izveidojas par izcilu latviešu modernās dzejas
pārstāvi.
top related