agrita briede un māris kļaviņš latvijas universitāte Ģeogrāfijas un zemes zinātņu...
DESCRIPTION
Klimata pārmaiņu raksturs un ietekmes. Agrita Briede un Māris Kļaviņš Latvijas Universitāte Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte. Kas ir klimats?. Laika apstākļi, kas raksturīgi noteiktam reģionam noteiktā laika periodā. Zemes klimatu ietekmējošie faktori. - PowerPoint PPT PresentationTRANSCRIPT
Agrita Briede un Māris Kļaviņš
Latvijas Universitāte Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte
Klimata pārmaiņu raksturs un ietekmes
Kas ir klimats?Kas ir klimats?Laika apstākļi, kas raksturīgi Laika apstākļi, kas raksturīgi
noteiktam reģionam noteiktā laika periodānoteiktam reģionam noteiktā laika periodā
Temperatūras mainība Ziemeļu Temperatūras mainība Ziemeļu puslodē pēdējo 1000 gadu laikā un puslodē pēdējo 1000 gadu laikā un iespējamo izmaiņu prognozesiespējamo izmaiņu prognozes
Ko parāda empīriskie datiKo parāda empīriskie dati??• CO2 vidējais līmenis glaciālajos periodos: 185 ppm• vidējais līmenis interglaciālajos periodos 280 ppm (kā
arī 1850.g.)• Patreizējais 385 ppm (ir palielinājies par ~35%!)
Eiropā: Grenlandē ledus kūst ātrāk nekā iepriekšējos periodos,
jūras līmenis celšanās paātrinājusies ~2x; To Alpu Z-daļā pēdējos 100 gadus pieaugusi par 1,3oC-
1,7 oC; Izmaiņas Z-Atlantijas vētru trajektorijās; Alpīno ledāju zudums 2003.g.~ par 7%; Arktisko ledāju straujā kušana; Pēc fenoloģiskajiem novērojumiem: ziemas ievērojami
īsākas.
Klimata pārmaiņas ir Klimata pārmaiņas ir intensificējušās!intensificējušās!
11 no 12 siltākajiem gadiem kopš instrumentālo novērojumu sākšanas ir bijuši laika posmā no 1995.-2006. Tādējādi papildinātais 100-gadu lineārais trends no 1906.-2005. ir 0,74oC, kas ir lielāks par iepriekšējā ziņojumā noteikto 0,6oC (1901-2000);
Vidējā ūdens tvaiku koncentrācija atmosfērā virs sauszemes un okeāniem, kā arī augšējos troposfēras slāņos kopš 1980-tiem ir pieaugusi. Pieaugums ir saistīts ar papildus ūdens daudzumu, ko var saturēt siltāks gaiss (+1oC=7% ūd.tv.);
Veiktie novērojumi kopš 1961.g. parāda, ka globālā okeāna vidējā temperatūra ir pieaugusi līdz pat 3000m dziļumam.
ZAO pozitīvs indekssZAO pozitīvs indekss ZAO negatīvs indekssZAO negatīvs indekss
NAO (North Atlantic Oscillation)NAO (North Atlantic Oscillation)Ziemeļatlantijas oscilācijaZiemeļatlantijas oscilācija
ZAO indekss: normalizēta atmosfēras spiediena (jūras līmenī) ZAO indekss: normalizēta atmosfēras spiediena (jūras līmenī) starpība starp starpība starp Islandes zema spiedienaIslandes zema spiediena apgabalu un apgabalu un Azoru Azoru
augsta spiedienaaugsta spiediena apgabalu apgabalu L – zema spiediena apgabals, H – augsta L – zema spiediena apgabals, H – augsta spiediena apgabalsspiediena apgabals
ZAO indeksa mainība no ZAO indeksa mainība no 1825.-2005.1825.-2005.
-1.5
-1.0
-0.5
0.0
0.5
1.0
1.5
2.0
1825 1845 1865 1885 1905 1925 1945 1965 1985 2005
ZAO
inde
ksa v
ērtīb
a
Saules spīdēšanas ilgums max : Baltijas j.piekrastē Saules spīdēšanas ilgums max : Baltijas j.piekrastē (Kolka, Ventspils, Liepāja) 1840-1940 h/gadā; (Kolka, Ventspils, Liepāja) 1840-1940 h/gadā; A-rajonos A-rajonos 1670-1720 h/ gadā; 1670-1720 h/ gadā; Vidzemes augstienes raj. ~1580 h/gadāVidzemes augstienes raj. ~1580 h/gadā
Saules spīdēšanas ilgums Latvijā
Mākoņainības ilglaicīgās izmaiņas
Kopējās mākoņainības izmaiņas pēc Rīga- LU novērojumiem(1950-2000)
Ilggadīgie zemo mākoņu novērojumi pēc Rīga- LU meteostacijas datiem (1950-2000)
(L.Lizuma, 2000)
Gaisa temperatūras raksturs
Gada vidējā gaisa temperatūra un novērotās absolūtās maksimālās/ minimālās gaisa temperatūras
Vid.6,1 oC (1971.-2000.) Visā Latvijas teritorijā no 5oC (Zosēnos) līdz 7oC ( Kolka) izmaiņas meridionālā virzienā, absolūtā min /max amplitūda
63,5oC min amplit.
79,6oC max amplit.
Gaisa temperatūras mainības raksturs Rīgā
Periods Testa statistika
p-vērtība
Ventspils 1900-2000 1.67 0.048Mērsrags 1900-2000 2.13 0.02Liepāja 1900-2000 1.28 0.099
Mann-Kendall testa rezultāti
3
4
5
6
7
8
917
90
1800
1810
1820
1830
1840
1850
1860
1870
1880
1890
1900
1910
1920
1930
1940
1950
1960
1970
1980
1990
2000
2010
Gads
Gad
a vi
dējā
tem
pera
tūra
(o C )
Mēneša vidējo temperatūru Mēneša vidējo temperatūru pieaugums Rīgāpieaugums Rīgā
1851.-2006.1851.-2006.
T, oC
00,5
11,5
22,5
I
II
III
IV
V
VI
VII
VIII
IX
X
XI
XII
Lizuma, 2008
Gada nokrišņu summas Gada nokrišņu summas mainības tendences (1950.-mainības tendences (1950.-
2003.)2003.)
-10
12
3
Ain
aži
Alū
ksne
Baus
ka
Daug
avpi
lsDa
gda
Dobe
leG
ulbe
neJe
lgav
a
Kolka
Kuld
iga
Liep
āja
Mēr
srag
sPā
vilo
sta
Prie
kuļi
Rēze
kne
Rīga
-LU
Rūjie
naSa
ldus
Skrīv
eri
Skul
teSt
ende
Ven
tspi
lsZo
sēni
Zīlā
ni
Man
-Ken
dala
test
a vē
rtība
s
Nokrišņu summas mainības tendencesNokrišņu summas mainības tendences aukstajā (XI-III)aukstajā (XI-III) un un siltajā (IV-X)siltajā (IV-X) sezonā sezonā (1950.-2003.)(1950.-2003.)
-2-1
01
23
45
Ain
aži
Alū
ksne
Baus
ka
Dag
daD
auga
vpils
Dob
ele
Gulb
ene
Jelg
ava
Kol
kaK
uldi
ga
Liep
āja
Mēr
srag
s
Pāvi
lost
aPr
ieku
ļi
Rēze
kne
Rīga
-LU
Rūjie
naSa
ldus
Skrīv
eri
Skul
teSt
ende
Vent
spils
Zosē
ni
Zīlā
ni
IV-X
XI-I
II
Korelācijas starp ZAO indeksiem un Korelācijas starp ZAO indeksiem un temperatūru 1945.-2000.temperatūru 1945.-2000.
-0,2
0
0,2
0,4
0,6
0,8
I II III IV V VI VII VIII IX X XI XII
corr
elatio
n co
efficie
nts
Rīga Ainaži StendeRūjiena Daugavpils 95% confidence level
Samazināšanas tendence dienu skaitam Samazināšanas tendence dienu skaitam ar sniega segu no 1945.-2004.ar sniega segu no 1945.-2004.
0
5
10
15
20
25
30
Gul
bene
Rīg
aA
lūks
ne
Jelg
ava
Skrīv
eri
Zīlā
niSk
ulte
Sten
de
Mēr
srag
sV
išķi
Pavi
lost
aD
agda
Sald
usPr
ieku
ļi
Bau
ska
Rēz
ekne
Ruc
ava
Dob
ele
Kol
ka
Zose
niA
inaž
iR
ūije
naSnie
ga se
gas p
astā
vēša
nas s
amaz
ināš
anās
(die
nas)
Ledus iziešanas raksturs Daugavā
y = 0,0239x + 92,796
y = -0,0895x + 115,04
0
20
40
60
80
100
120
14015
30
1579
1601
1662
1723
1743
1763
1783
1803
1823
1843
1863
1883
1903
1923
1943
1963
1983
2003
Ledu
s ieš
anas
sāku
ms
Ledus režīma raksturs Ledus režīma raksturs Latvijas upēsLatvijas upēs
Novērojumu stacija Novēroju-
mu gadi
Vid.aizsalšanas datums
Vid.ledus iziešanas datums
Dienu skaits ledus segu
Samazin.dienas/10gadosp=0,17(95%)
Daugava-Daugavpils
1925-2000 24 Nov 03 Apr 101 2,8
Lielupe-Mežotne 1921-
200026 Nov 27 Mar 86 3,0
Venta-Kuldīga 1926-2000
02 Dec 22 Mar 65 3,2
Gauja-Sigulda 1939-2000
01 Dec 30 Mar 78 4,1
Salaca-Lagaste 1927-
200026 Nov 29 Mar 77 5,1
Hidroloģiskā režīma Hidroloģiskā režīma izmaiņas ziemas sezonāizmaiņas ziemas sezonā
0
100
200
300
400
500
600
700
1881
1891
1901
1911
1921
1931
1941
1951
1961
1971
1981
1991
2001 Gads
Cau
rplū
dum
s zie
mā
(m3 /s
)
0
200
400
600
800
1000
1200
Cau
rplū
dum
s vas
arā
(m3 /s
)
ziema
vasara
Daugavas, Ventas un Salacas caurplūdumu mainības raksturs
1010
010
00
1881
1886
1891
1896
1901
1906
1911
1916
1925
1930
1935
1940
1945
1950
1955
1960
1965
1970
1975
1980
1985
1990
1995
2000
Cau
rplū
dum
s (m
3 /s)
Daugava
Venta
Salaca
6 per. Mov. Avg.(Daugava)6 per. Mov. Avg.(Venta)6 per. Mov. Avg.(Salaca)
Gada maksimāliGada maksimāliee un minim un minimāāllieie caurplūdumcaurplūdumii
-4,00 -3,00 -2,00 -1,00 0,00 1,00 2,00 3,00 4,00 5,00 6,00
Daugava - Daugavpils
Venta - Kuldīga
Lielupe - Mežotne
Salaca - Lagaste
Gauja - Sigulda
Daugava - Daugavpils
Venta - Kuldīga
Lielupe - Mežotne
Salaca - Lagaste
Gauja - Sigulda
maksimālie caurplūdumi
minimālie caurplūdumi
Fenoloģisko fāzu izmaiņas Z – ziedēšanas sākums, LP – lapu plaukšanas sākums, N –augļu nogatavošanās, LDz – lapu dzeltēšana, LK – lapu krišana( 1971.-2000.)
-35 -30 -25 -20 -15 -10 -5 0
Baltalksnis Z
Sarkanās jāņogas Z
Āra bērzs LP
Parastā kļava LP
Āra bērzs Z
Sarkanās jāņogas Z
Pienene Z
Parastais pīlādzis Z
Sarkanās jāņogas N
Parastā kļava LDz
Āra bērzs LDz
Āra bērzs LK
Suga
, fāz
e
Dienas
Izmaiņas veģetācijas sezonas ilgumā Izmaiņas veģetācijas sezonas ilgumā pēc pēc Betula pendulaBetula pendula datiemdatiem 1971.-2000.
-22
3328
-30
-20
-10
0
10
20
30
40
Days
1971
1972
1973
1974
1975
1976
1977
1978
1979
1980
1981
1982
1983
1984
1985
1986
1987
1988
1989
1990
1991
1992
1993
1994
1995
1996
1997
1998
1999
2000
Year
Vidējā vasarasVidējā vasaras temperatūratemperatūra (SRES-A2) (SRES-A2)
JūnijsJūnijs, , JūlijsJūlijs, August, Augustss: : 2000, 2050, 22000, 2050, 2009999
AtšķirībasAtšķirības: 2000/2099: 2000/2099
Avots: J. P. KroppPotsdam Institute for Climate Impact Research
Vidējā ziemas temperatūraVidējā ziemas temperatūra(SRES-A2)(SRES-A2)
DecembDecembrisris, Jan, Janvārisvāris, , FebrFebruārisuāris: : 2001, 2050, 22001, 2050, 2009999
AtšķirībaAtšķirība: 2001/2099: 2001/2099
Avots: J. P. KroppPotsdam Institute for Climate Impact Research