24. bērnu vasaras nometnē „tērvetē“2011. gada tērvetes bērnu vasaras nometne notika no 9....

2011. gada Tērvetes Bērnu vasaras nometne notika no 9. līdz 15. janvā-rim Melburnas tuvumā. Svētdienas rītā nometņotājiem ierodoties nomet-nē, saulīte spīdēja, un nevienam nebija ne jausmas par laika apstākļiem, kas nometnē stāvēja priekšā. Vairums no-metņotāju bija no Melburnas, bet tiem piebiedrojās pieci no Sidnejas un divi no Adelaides. Kopējais bērnu skaits sasniedza 41 – desmit lielie zēni, sep-tiņas lielās meitenes, divpadsmit ma-

zie zēni, astoņas mazās meitenes un vēl trīs jaunāki nometņošanas iesācēji, kuri nometnē piedalījās tikai daļēju laiku kopā ar vecākiem. Vispārējais nometnes dalībnieku kopskaits pār-sniedza sešdesmit, jo blakus bērniem nometnē strādāja arī aptuveni divdes-mit palīgi.

Pagājušo gadu nometnes tēma bija Uguns un ūdens. Šogad nometnei ļoti piemērota tēma būtu bijusi Ūdens un ūdens. Jau no pirmdienas lietutiņš

sāka līņāt un ar katru dienu lija ar-vien vairāk, ilgāk, biežāk un nemitī-gāk. Bērniem skraidīšana pa lietu un plunčāšanās pa peļķēm sagādāja lielus priekus, vadītājiem toties rūpes par to, kā izžāvēt visas izmirkušās drēbes un kurpes, kā saudzēt bērnus no odiem (kuri īpaši jūsmoja par silto slapjo lai-ku), un kā pārveidot nodarbības, lai izvairītos no slapjām āra aktivitātēm.

Piektdien, 21. janvārī, Anastasija Sevastova kļuva pirmā Latvijas sievie-te, kura sasniegusi Austrālijas Atklātā tenisa čempionāta ceturto kārtu, kopš Larisa Savčenko-Neilande to paveica 1992. gadā. Sevastova uzvarēja pret Krievijas Vesnu Manasijevu 6-1 6-3. Kas viņai trūkst spēkā un ātrumā, to viņa līdzsvaro ar sitienu daudzveidību un spēju paredzēt pretinieces spēli.

Viņas spēki bija skaidri redzami uzvarā pret Manasijevu, kā arī agrā-kās uzvarās pret Slovēnijas Poļonu Hercogu un Beļģijas Janīnu Vikmeije-ri. Svētdien, 23. janvārī Sevastova zau-dēja ceturtā kārtā pret pasaules labāko tenisisti, Dānijas Karolīnu Vozņacki 3-6 4-6.

Otrdien, 18. janvārī Vācijas Ben-jamins Bekers ērti pirmā kārtā uzvarē-

Published by Sterling Star Pty Ltd — PO Box 6219, SOUTH YARRA, VIC 3141, AUSTRALIA — Email: [email protected]

LaikrakstsLATVIETIS www.laikraksts.comAustrālijas pirmais latviešu elektroniskais nedēļas laikraksts latviešiem pasaulē — An Australian newspaper for Latvians worldwide

Nr. 128 2011. gada 26. janvārī TĪMEKLĪ ISSN 1837-6991

9HRLINH*gjjaac+

SatursAL53KD......................................4Austrālijas ziņas .................1, 2, 3Latvijas ziņas ........... 1, 3, 6, 7, 14Redakcijā ...................................3Jancis par dūmistabiņu ..........2, 9Kolka 2010. g. ................5, 12, 15Okupācijas muzejs .....................6Kultūra ....................................4, 8PBLA KF ....................................9Uldis Siliņš par vēsturi ........10, 11Nekrologi ......................13, 14, 15Sēru vēsts ................................14Datumi ................................15, 16Sarīkojumi un ziņojumi .............16Lata kurss ................................16

Ūdens, ūdens un vēl ūdens24. bērnu vasaras nometnē „Tērvetē“

Austrālijas Atklātais čempionātsPiedalījās trīs Latvijas tenisisti

Anastasija Sevastova Austrālijas At-klātā tenisa čempionātā.

FOTO

courtesy of Nick Scott

Turpinājums 3. lpp.


FOTO

S. Lielkāja

FOTO

Anita Elberte

2. lpp Laikraksts „Latvietis“ Trešdien, 2011. gada 26. janvārī

Staigāju pa Melbur-nas Latviešu nama tel-pām – Kultūras baudī-šanas nolūkos un atmiņā uzpeldēja senu dienu ai-nas no lielās zāles celša-nas laikiem. Toreiz bija

tīri tā kā žēl pazaudēt volejbola lauku-mu, bet zāle paliek zāle – pie tam vēl ar skatuvi – kultūras dēļ jau var šo to pieciest.

Bet dūmistabiņa, tas nu gan bija zaudējums! Šodien jauni un veci cilvē-ki skraida šurpu turpu, pa vidam arī kāds pavecāks, bet vai kāds no tiem iedomā arī par dūmistabiņu?

Bija tāda maza istabiņa, nu pa-tiesībā – tāds pieliekamais kambarī-tis, kur zem grīdas glabājās šādi tādi labi padzērieni. Toreiz latviešu tēju vēl nepazina. Šajā istabiņā tad nu sa-spiedās iekšā garīgo dzērienu cienītāji (citur nebija atļauts), un tur tad notika pārrunas gan par mākslu, gan tautas gara mantām, gan par tīri fiziskām lie-tām – kā sportu. Un, protams, notika pīpēšana. Toreiz vēl cilvēki nebija ap-skaidroti par dūmu iespaidu uz cilvēka

mūža garumu, un vilka vaļā jauni un veci ar smaidu uz lūpām. Tad nu varat iedomāties, ja kādi 15 cilvēki saspie-žas iekšā tādā mazā kambarītī, un visi pīpē – nu kā tad citādi tādu kambarī-ti saukt, ja ne par dūmu istabiņu. Jā, draudzīgi, plecu pie pleca un katrs pūš dūmus kur nu var. Tagad gudri vīri runā un baida cilvēkus par kaut kādu sekundāro dūmu iespaidu uz veselību. Toreiz dūmistabiņā nekādu sekundāro dūmu nebija. Ja kāds pūta pa muti ārā, tas otram vai nu ausīs, vai nāsīs iekšā. Ar vārdu sakot, nodarbināti bija visi caurumi.

Nu ar to „draudzīgo“ saspiešanos jau arī reizēm bija kā bija. Ja kādreiz divi vīri nevarēja kādā mākslas lietā būt vienis prātis, tad gaisā lidoja trīsstāvīgi vārdi. Laimīgā kārtā rokas nodarbināt nevarēja – nebija rūmes. Un tas jau ar nenotika pārāk bieži; letiņi jau vai-rāk uz dziedāšanu ne lamāšanos, kad ir kas stiprāks iebaudīts. Tāpēc bieži vien, kad bija kambarīti pavadīta kāda stunda vai divas – gāja vaļā dziesma.

Adelaides vecāko ļaužu aprūpes grupa LAIMA 2010. gadā kā vēl nekad ir rūpējusies par vecākās paaudzes latviešu izklaidēm, or-ganizējot saietus, iz-

braukumus, ekskursijas, kursus un pusdienas. Par to mēs, LAIMAS dar-binieces, esam saņēmušas daudz jau-kus pateicības vārdu. Taču es gribu uzsvērt, ka gandrīz neviens LAIMAS pasākums nevarētu notikt bez mūsu čaklajiem Brīvprātīgajiem darbinie-

kiem, kuru skaits jau tagad sasniedz 30. Tie ir cilvēki, kuri ne tikai regu-lāri apciemo un gādā par līdzcilvēku (kopskaitā 51) iespēju tikt uz latviešu sabiedriskajiem pasākumiem, bet arī pieliek roku tieši LAIMAS pasākumu laikā.

18. decembrī, 2010. gada pēdējā LAIMAS Brīvprātīgo darbinieku sa-nāksmē, daudzi attēlā redzamie darba rūķi, kā pats par sevi saprotamu, pie-teicās vēl vienam svētam darbam. Pro-ti, pēc Ziemassvētkiem līdz pat janvā-ra vidum ir klusais periods, kad cilvēki

Published by Sterling Star Pty LtdABN 54053671855

Redakcija / Editorial Office:Sterling StarPO Box 6219

SOUTH YARRA, VIC 3141AUSTRALIA

Tel/fakss: (03) [email protected]@netspace.net.au

www.laikraksts.comEditor: Dr. Gunars Nagels

Associate Editor: Ilze NagelaAbonēšanas cena izdrukātam

laikrakstam: $35 par 10 numuriem (vai $70 par 20 numuriem) ar

piegādi Austrālijā. Čekus rakstīt uz „Sterling Star Pty Ltd“ vārda.Sludinājumu cena: $5 par 1 cm telpu vienā slejā vienā numurā.

Content and design:© Sterling Star and individual

authors 2010. All rights reserved.Tīmeklī/Online ISSN 1837-6991Abonētājiem/Print ISSN 1837-6983Ar autora vārdu vai iniciāļiem parakstītos rakstos izteiktās domas ne katrā gadījumā atbilst redakcijas viedoklim, un redakcija par tām neuzņemas atbildību. Redakcija patur tiesības manuskriptus un fotogrāfijas rediģēt. Laikraksts honorārus nemaksā.

„LAIMA“ AdelaidēRūpējas par vecākās paaudzes latviešu izklaidēm

No kreisās: Ilze Ostrovska, Ints Puķītis, Velime Grass, Jānis Caune, Dzintra Sudimte, Maija Sila, Herta Šulca, Rasma Lāce, Ilze Rozentāla, Jānis Grāvis, Ausma Jurevica, Anita Venninga, Elīna Rikarde, Astrīda Būtija (Boothey), Ilga Jan-kevica. Trūkst Rita Lutera, Margota Puķīte un Vera Petrova.

FOTO

Margota Puķīte

pavada laiku ar savām ģimenēm un krāj spēku visam pārējam gadam. Skumjāk iet tiem, kuriem piederīgie ir jau aizgājuši, dzīvo citā pilsētā vai pat kontinentā. Par tiem tad arī parūpēsies nenogurstošie LAIMAS Brīvprātīgie darbinieki. Paldies viņiem!

Ilze Ostrovska„Laikrakstam“ Latvietis

Ak, labā, vecā dūmistabiņa


Trešdien, 2011. gada 26. janvārī Laikraksts „Latvietis“ 3. lpp

Sveicināti, lasītāji!Plūdi Kvīnslandē,

plūdi Viktorijā – Tēr-vetes bērnu vasaras no-metne slēgta dienu ag-rāk. Bet Latvijā ir cita veida plūdi.

Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) sapludina Satiksmes ministrijai pa-kļauto valsts uzņēmumu valdes ar sa-viem cilvēkiem. Bez konkursa. ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis uzsvēra, ka „konkursi nav vajadzīgi, jo tā esot tikai atbildības pa-plašināšana uz konkursa komisijas rē-ķina un tas novedot pie bezatbildības. Ja ministrs izvēlas cilvēkus, tad viņš par to arī atbild.“

Par atbildību un ētiskiem princi-piem labi izsakās ZZS deputāts Jānis Klaužs. ZZS vadītās Zemkopības mi-nistrijas pārraudzītais valstij piedero-šais uzņēmums Latvijas Valsts meži neatdod visu savu peļņu īpašniekam (t.i. Latvijas valstij), bet ziedo prāvas naudas summas pasākumiem un orga-nizācijām, kam nav nekāda sakara ar mežiem. Viena tāda ir Klauža pārstā-vētā sociāli politiskā biedrība Līvāni. Klaužs saka: „Es patiesībā esmu taut-saimnieks, un ziniet par šīm ētiskajām un morālajām niansēm, lai spriež cilvē-ki, kuriem ir atbilstoša kvalifikācija.“

Atbildība... Ētika... ZZS?GN

ja pret Ernestu Gulbi, kurš bija vērtēts kā 24. labākais spēlētājs Čempionātā.

Sieviešu dubultspēlē Latvijas Līga Dekmeijere ar savu partneri, Japānas Ajumi Moritu sasniedza otro kārtu ar uzvaru pret Janīnu Vikmeijeri un Si-monu Halepu 6-4 6-3. Otrā kārtā viņas zaudēja pret Čehijas Ivetu Benesovu

un Barboru Zahlavovu Stricovu 3-6 2-6. Šā gada 15. janvārī Līga atkār-toja savu labāko rezultātu Austrālijā, sasniedzot finālu Morillas starptau-tiskajā turnejā (Morilla International) Hobartā, Tasmānijā. Finālā viņa ar partneri Katerīnu Bondarenko no Uk-rainas zaudēja pret Itālijas Sāru Erani un Robertu Vinči 3-6 5-7.

Markus SaltupsLaikrakstam „Latvietis“

Līdz nometnes ceturtai dienai aps-tākļi bija tādi, ka nometņotāji pārcēlās no teltīm uz mītnēm un saimniecības ēkām. Vienīgi mazie zēni palika teltīs, kuras pārvietoja blakus galvenai mīt-nei. Bērniem šis viss bija viens liels unikāls piedzīvojums, un, kā vienmēr, viņi turpināja piedalīties nometnes dzīvē ar prieku un sajūsmu.

Nometnes tēma īstenībā bija Ko ēdam, ko dzeram. Nometņotāji bija sa-dalīti pa astoņām telšu grupām. Saska-ņā ar nometnes tēmu, bērni paši izgud-roja savām teltīm nosaukumus. Lielo bērnu nometnē bija Karstie saldējumi, Magonītes, Karstie suņi, Sāls un pi-pars un Sviests. Mazo bērnu nometnē bija Saldās zemenītes, Burbuļainās li-monādes, Čipši, Piparkūku mājiņa un Sprākstošās limonādes.

Pieturoties pie nometnes tēmas, bērni mācījās par veselīgiem ēdieniem un kā tos latviski sauc. Viņi mācījās, kā cept rupjmaizi un taisīt kvasu. Paši veidoja pīrāgus (kas arī tika ļoti kāri apēsti) un cepa pankūkas. Latviskās nodarbībās bērni ar lielu prieku dzie-dāja Rupmaiz’ kukul’s un Pīrādziņ, nāc ārā. Rokdarbu nodarbībās viņi dekorēja šķīvjus un krūzes, šuva zi-vis, gatavoja sveces un no krāsainiem zirnīšiem un pupiņām salika raibas bildes. Kino vakarā visiem ļoti patika nometnes tēmai piemērotā filma Mā-koņains, gaidāms kotlešu lietus.

Vislielākā sūdzība no bērniem bija par to, ka slapjā laika dēļ nevarēja šo-reiz notikt kavēkļu skrējiens un dubļu vanna, lai gan īstenībā visa Tērvete bija viena liela dubļu vanna! Un par

spīti slapjajam laikam bērni tomēr katru dienu gaidīja braukšanu uz peld-baseinu, pat, ja bija jāsoļo caur lietu, lai tiktu uz busu. Izbraukums bija uz Bendigo Izglītības centru (Bendigo Discovery Centre), kurā bērni varēja izmēģināt visādus zinātnes eksperi-mentus, un drošsirdīgākiem bija ie-spēja nošļūkt par septiņu metru augstu vertikālu sliddēli. Atpakaļ ceļā uz no-metni bērni arī apciemoja ēzeļu fermu, kur viņiem pastāstīja par ēzeļiem, un bērni varēja paglaudīt kādu ēzeli un iedot tam burkānu.

Sakarā ar to, ka lietus turpinā-ja gāzt, un peļķes un ūdens straumes cauri Tērvetei kļuva arvien lielākas, nolēma nometni slēgt dienu agrāk. Šādi ūdeņi līdz šim Tērvetes vēsturē vēl nebija piedzīvoti. Noslēguma balle tādēļ notika ceturtdienas vakarā nevis piektdien, kā bija oriģināli paredzēts. Pēc dažām asariņām par to, ka vecāki būtu atveduši ballei kostīmus tikai uz piektdienas vakaru, vadītāji paspēja īsā laikā sagādāt visiem nometņotā-jiem kaut kādu piemērotu kostīmu. Masku ballē ieradās daždažādi ēdie-ni un dzērieni – zirnīši, zemenītes, vīnogas, viesmīļi, šefpavāri un pat popkorna kārba. Visi lustīgi nosvinē-ja nometnes pēdējo vakaru ar dejām, rotaļām un balvām.

Nometņotāji vairums atstāja no-metni piektdien – drusku slapji, dub-ļaini un izmirkuši, bet ar jaunām un atjaunotām draudzībām un ar intere-santiem piedzīvojumiem, ko stāstīt ve-cākiem. Par 24. Bērnu vasaras nomet-ni viņi noteikti runās vēl ilgus gadus!

Anita ElbertaLaikrakstam „Latvietis“

Vai pa Dieva devumam,Vai pa Laimes likumam;Svešs ar svešu satikās, Mīļu mūžu nodzīvoja.t.dz.

Piektdien, 21. janvārī Aina un Mā-ris Kučeri Melburnā svinēja 50 gadu kopdzīves jubileju – Zelta kāzas. Sir-snīgi sveicam viņus!

Draugu sveicienu – $400 – viņi ziedo Adelaides Latviešu sestdienas skolas mūzikas nodaļai. ■

Redakcijā Svin Zelta kāzas

Māris un Aina Kučeri.

Ūdens, ūdens un vēl ūdensTurpinājums no 1. lpp

Austrālijas tenisa čempionātsTurpinājums no 1. lpp

2011. gada kalendārs

Ilze Šēnberga nāgelagleznas

Vārda dienu kalendārs ar Latvijas Republikas svētku un atzīmējamām dienām

Cena $25 (+$7 piegāde Austrālijā). PO Box 6219, South Yarra, Vic. 3141

[email protected]Čeki rakstāmi: „Sterling Star“

Kalendārs ir A3 lielumā.


Leonda pieņemšanas telpas, kas atrodas 5 km no Melburnas pilsētas centra un uzbūvētas Jar-ras upes krastmalā, jau gaidīja KD viesus ar sa-vām elegantām baltajām un plašajām telpām.

Jau iebraucot, varēja ievilkt elpu un parkošanas fejai iedot brīvdienu, lai tā palīdz citiem ļaudīm Vecgada vakarā, jo viesu namam bija pašam sava mašīnu stāvvieta.

Priekštelpā ciemiņus sagaidīja ar glāzi dzirkstošā. Tur bija kā bišu stropā dzirdamas daudzu tautiešu bal-sis – ap 250 – un prieka izsaucieni. No priekštelpas iegājām lielā, skaisti dekorētā zālē, kur galdi bija salikti ap danču grīdu, kas spīdēja un gaidīja, lai kāds uz tās kustās.

Tai dienā Melburnā temperatūra uzkāpa līdz 40°C. Apsēžoties pie gal-da, lielie logu aizkari bija aizvērti, lai

aizturēt dienas saules karstumu, bet ap krēslas stundu tos atvēra un uz āru bija balkona durvis; atklājās skaists skats uz upi, lampas, kas to gleznaini apgaismoja, un bija pat savs privātais steķis! It kā es varēju ierasties ballē ar iepriekš pasūtītu ūdens taksīti!

Kad Latvijas ansamblis Tango sin Quinto sāka raut, tad danču grīda sa-ņēma tautiešu enerģiju un prieku, visi KD pienākumi paveikti vai baudīti, un grīda to izjuta. Tango ansamblis tik smaidīja!

Ansamblim pievienojās bundzi-nieks no Adelaides Eugene Baltutis, un pie noslēguma pievienojās 3x3 vie-si Lauku muzikanti. Tas iedeva iespēju arī Tango dalībniekiem izmēģināt de-jas soļus.

Uz skatuves visu vakaru dejas kuplināja, dziedot ansamblim līdzi Latvijas diriģenti – Agita Ikauniece un Ints Teterovski. Skaisti redzēt viņus neformālā gaisotnē. Viņi arī atbrīvojās

un priecājās līdzi.Šur un tur bija dzirdama bubināša-

na, ka nebija pietiekama salsa mūzika, kā tas drukāts balles biļetēs, un ka visi danča numuri nav bijuši pazīstami. Ja zinātu savus teātrus, klausītos radio tiešraides no Latvijas, tās būtu visas pazīstamas. Es tik lēkāju un dziedāju līdzi, kur varēju, un priecājos par tik jauku vakaru, kas bija latvisks un bur-vīgs. Mūzika – zināma vai nezināma – visa bija dejojama un tā nebija par ska-ļu, jo varēju visu vakaru sarunāties. Draugi apkārt, ēdiens labs, skaistas telpas un skaists skats pa logiem uz Jarru. Ko vēl varētu vēlēties?

Pusnakts stunda pienāca ļoti ātri ar parastiem priekiem un laimes vēlēša-nām un no balkona starp kokiem varēja redzēt Melburnas pilsētas uguņošanu.

Paldies visiem, kas pielika roku pie veiksmīgās balles!

Marija PerejmaLaikrakstam „Latvietis“

Tik pie Jarras – Tik pie Jarras – vēlos būt!Kultūras dienu Noslēguma balle

Ansamblis „Tango sin Quinto“.Dzied Agita Ikauniece un Ints Teterovskis.

FOTO

Gunārs N

āgels

Dejotāji.

FOTO

Gunārs N

āgels

Lasītāja vēstule„Trimda un tēvzeme“ – KD teātris ar garšvielām!

Vai nav jauki izlasīt teātra apraks-tus? Katram savas domas, pārdzīvo-jumi un uzskati. Gandrīz kā ēdienu smorgasbord (red.: zviedru galds). Dažiem tieši labi, citiem jāpieber pipa-ri vai sāls, dažiem viss par skābu, un rokas jau sniedzās pēc cukura trauka, lai varētu to labāk sagremot. Citi pār-pludina ar tomātu mērci, un tad viss

izskatās labi un nav jāzin, kas zem tās atrodas.

Ne nometnes, ne cilvēki bija vie-nādi – nekāds jaunums! Paldies Ingu-sam Purenam par jūtīgo spekulanta tēlojumu. Šodien mēs spekulantus sauktu par biznesa kungiem, kam ir laba acs. Teikt, ka tādi raksturi nebi-ja vai reti, ir pateikt man, ka kandžu

nebrūvēja mežā! Mans tēvs bija viens no DP Vircburgas policistiem un pazi-na savu nometni kā rokas delnu. Savā dežūrē viņš zināja, kas kur notiek un tamdēļ, ka tie nevienam ļaunu nevēlēja un nedarīja, viņš lika gan spekulantus mierā, gan meta līkumu mežā, lai ne-satiktu kandžas brūvētājus.

M.P.


mantojums. Te jāpiebilst, ka dzīvu kino savā ciemā iedzīvotāji nebija re-dzējuši ilgus gadus. Desmit gadu ju-bileju ar skaistu koncertu nosvinēja Kolkas lībiešu ansamblis Laula, Mātes dienas koncertā piedalījās bērnudārza un mūzikas skolas audzēkņi. Savukārt Vides diena Kolkasragā tradicionāli ir izglītojošs pasākums visiem Kolkas skolēniem. Šogad par vides jautāju-miem stāstīja Latvijas Universitātes speciālisti, bet paši skolēni piedalījās zīmējumu konkursā Mans saules lēkts vai riets.

Viens no vasaras galvenajiem no-tikumiem bija Slīteres ceļotāju diena 12. jūnijā, ko organizēja Latvijas lau-ku tūrisma asociācija Lauku ceļotājs sadarbībā, ar Dundagas novadu un Slīteres nacionālo parku. Šāds pasā-kums Latvijā notika pirmo reizi, un tā galvenā norises vieta bija Kolka. Cie-ma vārds atkal izskanēja pa visu valsti. Ceļotāju dienas piedāvājums bija ļoti plašs. Varēja doties dažādos maršrutos

profesionālu gidu pavadībā, izbraukt jūrā, vērot zvērus un putnus, nobaudīt pie zvejniekiem tikko kūpinātas zivis, iegādāties vietējo amatnieku, ražotāju un rokdarbnieku izstrādājumus. Īpaša piekrišana bija svaigi vārītai zivju zu-pai un kurzemnieku tradicionālajam

Ir pagājis gads kopš laikraksta Latvietis pa-līgredaktore Ilze Nāgela mani regulāri mudinā-jusi pastāstīt lasītājiem, kā klājas ļaudīm Kolkā. Jaunā gada sākumā ir

vērts paraudzīties atpakaļ un domās izstaigāt gada notikumus un piedzīvo-to. Esmu bijusi gandrīz visu pasākumu dalībniece un tomēr esmu pārsteigta, cik interesants un garīgi bagāts mums, kolceniekiem, bijis 2010. gads.

Tas Kolkā aizritējis arī mazliet negaidītā popularitātes vilnī, kas aiz-sākās ar kādu meteoroloģisku feno-menu – vienā diennaktī Kolkā uzsniga metru dziļš sniegs. Cik vien veci ļau-dis atminējās, tādu sniega daudzumu Kolka nebija pieredzējusi vismaz pē-dējos 80 gadus. Divas dienas visi cie-ma iedzīvotāji raka tuneļus, lai tiktu laukā no mājām, lai nokļūtu līdz mal-kas šķūnīšiem vai veikalam. Vairākas dienas Latvijas ziņās Kolkas notikumi bija pirmajā vietā. Šķita, tāds sniega lērums ne mūžam nenokusīs, bet tavu brīnumu – pavasarī tas pazuda diezgan ātri. Lieldienās jau raga galā varēja šū-poties, iet rotaļās, ripināt un sisties ar olām, nobaudīt karstu tēju.

Līdz ar pavasara atgriešanos, ciems atdzīvojās. Kupenas gan bija pazudušas, taču nu bija citas rūpes – plūdi. Zemākās vietas un dārzi bija applūduši, vairākās mājās varēja iekļūt tikai ar garajiem zvejnieku zābakiem. Stadionā izveidojās dīķis, kur omulīgi uz dzīvi bija iekārtojies gulbju pāris. Arī meži bija pilni ar ūdeni, brieži un mežacūkas it nadzīgi ciema sausākajās vietās atrada kur pamieloties.

Citādi dzīve ciemā ritēja normāli. Darbojās abi zivju apstrādes uzņēmu-mi, skola, bērnudārzs, mūzikas skola, bibliotēka. Pašvaldība sekmīgi atrisi-nāja jau sen samilzušo ūdens apgādes jautājumu. Vēl 19. gs. somu valodnieks A. J. Šēgrēns par Kolku bija rakstījis tā : „...dzēru vietas slikto ūdeni“. Kolkā uzstādīja modernu ūdens attīrīšanas iekārtu, un iedzīvotāji sāka saņemt tīru ūdeni. Arī novadgrāvju sistēmas atjaunošana nokļuva pašvaldības re-dzeslokā.

Par spīti sadzīves nebūšanām, ap-griezienus uzņēma kultūras dzīve. Pasākums sekoja pasākumam. Pēc ilgiem gadiem Kolkā viesojās profe-sionālu aktieru grupa ar izrādi, noti-ka Kolkas un Sabiles mūzikas skolu sadraudzības koncerts, pensionāru padome Sarma aicināja visus uz pava-sara balli, Lielajā talkā piedalījās gan ciemnieki, gan arī vasarnieki.

Neatkarības deklarācijas pasludi-nāšanas dienā, 4. maijā, kolceniekiem bija iespējams savā Tautas namā no-skatīties Jāna Streiča filmu Rūdolfa

RĪKOJATIES BRĪVI,ĒRTI UN LĒTI LIETOJOT KONTU

LATVIEŠU KREDIKOOPERĀTĪVĀ AUSTRĀLIJĀ.

VISAS IEMAKSAS KONTĀ UN MAKSĀJUMUS NO KONTA VARIET IZDARĪT LOKĀLI,

BEZ VAJADZĪBAS PERSONĪGI IERASTIES MŪSU BIROJĀ.

IZMANTOJIET MŪSU BEZMAKSAS ČEKU KONTUS,

NEPĀRTRAUKTA KREDITA (OVERDRAFT),UN

TIEŠĀS KREDITA UN DĒBETA (DIRECT CREDIT AND DEBIT) IESPĒJAS,

UN DEBETA KARTES EFTPOS PIRKUMIEM,UN

SKAIDRAS NAUDAS IZŅEMŠANAI NO KONTA.

Tālrunis 1300 658 528 E-Pasta adrese: [email protected]

Tīmekļa adrese: www.latviancredit.com.au

RIT068-06/10

Latviešu

Kreditkooperātīvs Austrālijā

Kas kaitēja nedzīvotKolkasraga galiņā...


Ugunskurs ziemas saulgriežos Kol-kasragā.

FOTO

Baiba Šuvcāne


20. janvārī Kultūras ministrijā notika Oku-pācijas muzeja pārstāvju tikšanās ar LR kultūras ministri Sarmīti Ēlerti.

Okupācijas muzeja pārstāvji iepazīstinā-

ja ministri ar muzeja darba plāniem 2011. gadam, kad muzejs veltīs īpašu uzmanību gan 1941. gada 14. jūnija de-portācijām, gan, sadarbībā ar muzeju Ebreji Latvijā, holokausta tematikai.

Tāpat muzeja pārstāvji informē-ja ministri par jaunumiem saistībā ar muzeja ēkas un ekspozīcijas pārbūvi, kā arī plānoto ēkas siltināšanas pro-

jektu.Tikšanās laikā tika pārrunāts jau-

tājums par sabiedrības integrāciju un tās vēsturisko apziņu. Muzeja pārstāv-ji norādīja, ka Latvijā ir nepieciešama vienota vēstures apziņa. Šobrīd vēl joprojām liela ietekme ir bijušās PSRS skatījumam uz vēstures jautājumiem, jo šādu skatījumu pieņēmusi ne vien Krievija, bet arī vairākas Rietumeiro-pas valstis.

Saistībā ar minēto, ministre no-rādīja uz nepieciešamību sabiedrībā aktualizēt arī jautājumu par Litenes notikumiem.

(1941. gada 14. jūnijā viltus militā-

ro mācību aizsegā tika apcietināti un izsūtīti vairāki simti bijušās Latvijas armijas virsnieku. Tobrīd Latvijas ar-mija bija pārdēvēta par Tautas armiju un iekļauta Sarkanās armijas 24. teri-toriāla korpusa sastāvā.)

Muzeju šajā tikšanās reizē pārstā-vēja tā direktore Gundega Michele, ārlietu direktors Valters Nollendorfs, OMB priekšsēdis Pēteris Bolšaitis, OMB biedre Maija Sinka un muzeja vēsturnieks Ritvars Jansons.

Jānis ErnoOkupācijas muzeja

sabiedrisko lietu vadītājs

130 skauti un gaidas no visas Latvijas pie-dalījās ziemas nometnē Baltais vilks, kas no 6. – 9. janvārim norisinājās Ziemassvētku kauju vietā Ložmetējkalnā.

2011. gada nometne bija veltīta Dau-gavgrīvas 1. Latviešu strēlnieku batal-jonam.

Ziemas nometne tika organizēta jau devīto gadu. Šī tradīcija, janvārī doties uz Ložmetējkalnu, ir saglabāju-sies jau no pirmās Latvijas brīvvalsts laikiem, kad roveri (skautu kustības vecākā darbības pakāpe) devās pārgā-jienā uz Ložmetējkalnu, lai pieminē-tu varonīgos latviešu strēlniekus. Arī šogad vairāki roveri un lielgaidas gan kājām, gan arī uz slēpēm devās uz sa-gaitas vietu.

Šogad nometnē piedalījās vairāk kā 130 jauniešu vecumā no 12 līdz 25 gadiem no Valmieras, Kocēniem,

Rīgas, Dobeles, Ķeguma, Bārbeles un Ogres, pavadot četras dienas, dzī-vojot ārā teltīs un darbojoties ziemas apstākļos. Pasākuma galvenie mērķi bija paplašināt zināšanas par Latvijas vēsturi, attīstīt jauniešiem āra dzīves prasmes ziemas apstākļos, kā arī vei-cināt savstarpējo sadarbību un drosmi. Sagaitas laikā dalībniekiem bija iespē-jas: uzzināt vairāk par Ziemassvētku kauju norisi, strēlnieku gaitām, attīstīt sadarbības prasmes gan dažādos uzde-vumos, gan sadzīvē, būt radošiem, pie-dalīties nakts spēlē, kā arī piedalīties Valgundes novada rīkotajā piemiņas pasākumā.

7. janvārī Aizsardzības ministrs Artis Pabriks un Japānas vēstniecības pārstāvis apmeklēja ziemas nometni.

Īpaša gribas un izturības pārbaude bija biezā sniega kārta, kas klāja Lo-žmetējkalnu un tā apkārtni. „Katru gadu sagaitas laikā nākas sastapties ar dažādām grūtībām, tajā skaitā arī

nelabvēlīgiem laika apstākļiem – esam piedzīvojuši ļoti aukstu laiku, arī vēt-ru. Šogad izaicinājums sagaitas da-lībniekiem bija lielais sniegs. Rodas sajūta, ka strēlnieku gari pārbauda mūsu izturību un norūda mūs, lai arī ikdienas gaitās ņemam par paraugu strēlnieku drosmi un dzimtenes mīles-tību,“ tā priekšnieks vad. Nils Klints raksturo šo ziemas nometni.

Turpinot iesākto sadarbību orga-nizāciju un pašu jauniešu vidū, šogad nometnē piedalījās arī 30 jaunsargi no Rīgas, Ogres, Siguldas un Madlienas.

Šī ziemas nometne tapusi sadarbī-bā ar Rīgas Domes Izglītības, kultū-ras un sporta departamentu, Jelgavas novada domi, Latvijas Kara muzeju, Kara vēstures rekonstrukcijas klubu Redut, Latvijas Valsts Mežu, Nacionā-lo bruņoto spēku un A/S Rīgas Dzir-navnieks atbalstu.

Vad. Maija ŠķinķeLaikrakstam „Latvietis“

Skauti un gaidas ziemas nometnē „Baltais vilks“Tā norisinājās Ziemassvētku kauju vietā Ložmetējkalnā

Nometnes „Baltais vilks“ dalībnieki. Priekšā no kreisās: Latvijas Skautu priekšnieks vad. Andris Matisons, Japānas vēstniecības pārstā-vis, Aizsardzības ministrs Artis Pabriks, nometnes priekšnieks vad. Nils Klints.

Jaunumi un plāni 2011. gadamLatvijas Okupācijas muzeja pārstāvji tiekas ar kultūras ministri Sarmīti Ēlerti


Jaunais ZZS ministrs Uldis Au-gulis viena mēneša laikā nomainījis valdes locekļus un ministra pārstāv-jus deviņos uzņēmumos. Raidījums de facto 9. janvārī norādīja, ka amatus Satiksmes ministrijas pakļautībā eso-šo uzņēmumu valdēs zaudējuši cilvē-ki, kas saistīti gan ar TB/LNNK un Šleseru, gan ārā ticis izmests arī kāds ilgdzīvotājs no Tautas partijas laikiem. Šobrīd visas pazīmes liecina, ka ZZS veido savu astoņkāji.

Valdes locekļi nomainīti Latvijas Valsts radio un televīzijas centrā, Lat-vijas Jūras administrācijā, Latvijas Pastā, starptautiskajā lidostā Rīga, Autotransporta direkcijā, Latvijas Autoceļu uzturētājā, Latvijas Gaisa satiksmē. Kā arī Ventspils brīvostā un Rīgas brīvostā nomainīts ministra pār-stāvis valdēs.

Visi jaunie valdes locekļi ama-tos nokļuvuši bez konkursa. Augulis skaidro – ka Komerclikums konkursa rīkošanu nepieprasot. Bet uzticami cil-

vēki šo uzņēmumu pārvaldē esot vaja-dzīgi un valžu locekļi netiekot mainīti tikai mainīšanas pēc, bet gan tāpēc, ka nespēj tikt galā ar saviem pienāku-miem.

Auguļa partijas biedri Saeimā viņa rīcību viennozīmīgi atbalsta, uzsverot, ka tā bijusi pareiza rīcība, jo ministrs uzņemas pilnu atbildību par šīm val-dēm. Par valsts uzņēmumu vadības politizēšanu viņi nesatraucas. ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis – vaicāts, vai valstij tas ne-rada zaudējumus, ja mainoties minis-tram katru reizi tiek mainīti arī valsts uzņēmumu vadītāji, norādīja, ka izeja esot – nemainīt ministrus. Brigmanis arī uzsver, ka konkursi nav vajadzīgi, jo tā esot tikai atbildības paplašināša-na uz konkursa komisijas rēķina un tas novedot pie bezatbildības. Ja ministrs izvēlas cilvēkus, tad viņš par to arī at-bild.

ZZS koalīcijas biedri no Vieno-tības gan ir mazliet samulsuši. Gan

savulaik Jaunais laiks, gan Pilsoniskā savienība vienmēr kritizējusi partijām pietuvināto cilvēku nonākšanu bez konkursa valsts uzņēmumu vadībā. Šobrīd visi mazliet neveikli komentē zaļzemnieka Auguļa straujo rīcību. Ilma Čepāne (Vienotība) norāda, ka grūti spriest par šo cilvēku kompeten-ci, bet redzot, ka viņi staigā no vienas valdes un padomes uz otru, var seci-nāt, ka šofera dēla vīruss ir lipīgs.

Dzintars Zaķis savukārt mēģina attaisnot ZZS ministra rīcību, sakot, ka viņam gribētos cerēt, ka Auguļa izvē-lētie jaunie valžu locekļi ir izvēlēti pēc profesionālām pazīmēm. Tiesa gan, Zaķis norāda, konkursu rīkošana uz šiem amatiem būtu bijusi labāka izvēle.

Tomēr lai kā arī Vienotības pār-stāvji sevi mierinātu – ir skaidrs, ka pēc valsts uzņēmumu politizēto pa-domju likvidēšanas, partijām pietu-vinātie cilvēki nokļūst uzņēmuma

Latvijas Valsts meži ziedo ZZS deputāta biedrībai„Mēs jau neiedibinājām šādu praksi, tā ir darbojusies daudzu gadu garumā“

Latvijas Valsts Meži (LVM), kuru politiski pārrauga Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), no aizvadītā gada peļņas pamatīgu summu ziedojusi biedrībai, kuru pārstāv no ZZS saraks-ta ievēlētais 10. Saeimas deputāts Jānis Klaužs, 9. janvārī ziņoja Latvijas tele-vīzijas raidījums De facto.

Pērnajā vasarā, negribot veidot jaunu politisko partiju vai iestāties kādā citā, bijušie Tautas partijas Līvā-nu nodaļas biedri radīja sociāli politis-ko biedrību Līvāni, atklāj Klaužs. Ta-gad viņa pārstāvētā biedrība saņēmusi LVM ziedojumu – 60 tūkstošus latu, kas ir visai prāva summa, salīdzinot ar ziedojumiem citām organizācijām.

Uz De facto jautājumu, vai ziedo-šana politiskās partijas alternatīvai ir labs veids, kā sadalīt peļņu, Klaužs at-bild: „Es vispirms gribētu pateikt pal-dies Latvijas Valsts mežiem un viņu vadībai, kas ir ieklausījušies mūsu lūgumā. Otrkārt – mēs jau neiedibinā-jām šādu praksi, tā ir darbojusies dau-dzu gadu garumā“.

Sociālpolitiskās biedrības Līvāni iesniegtajā tāmē Latvijas Valsts me-žiem norādīts, ka pusi no ziedojuma – 30 000 latu, izlietos sporta aktivitātēm, tostarp starptautiskas sadarbības veici-nāšanai un dažādu sporta veidu atbals-tam Līvānos, no basketbola līdz sporta dejām un galda spēlēm. Ar pārējo LVM ziedojuma daļu biedrība atbalstīs paš-darbības kolektīvus un rīkos labdarības pasākumus un sociāla rakstura pasāku-mus līvāniešu izolētības mazināšanai.

Vai notikušajā nav saskatāma ētis-ka rakstura problēma, Klaužs izvairās vērtēt, sakot: „Es patiesībā esmu taut-saimnieks, un ziniet par šīm ētiskajām un morālajām niansēm, lai spriež cilvē-ki, kuriem ir atbilstoša kvalifikācija.“

Atslēgas vārds ir Latgale, ko aiz-stāvot šī ziedojuma prioritāti lieto gan Klaužs, gan zemkopības ministrs Jā-nis Dūklavs (ZZS). Otrs virziens, kurā saskatāms LVM dāsnums ir Ventspils puse. Kamēr valsts un Basketbola sa-vienība meklēja naudu, lai sarīkotu Pasaules čempionātu basketbolā ju-nioriem, LVM ziedoja diviem jauniešu futbola klubiem Ventspilī, katram pa simts tūkstošiem latu. Turklāt organi-zācijas savā starpā saista ne tikai līdzī-gais darbības virziens, bet arī fakts, ka abos viena no amatpersonām ir Lat-vijas Futbola federācijas pārstāvis un Ventamonjaka padomes priekšsēdētājs Jurijs Bespalovs.

Dūklavs nenoliedz, ka Ventspilij kā vietai ir bijusi nozīme, izvēloties, kam ziedot un LTV raidījumam De facto saka: „Man grūti atbildēt, kādēļ tik lielā apmērā vai mazā apmērā. No-teikti, ka zināmas varbūt simpātijas pret to Ventspils pusi mums ir, tāpat kā pret Liepāju tagad, tas nav noslēpums. Kad bija cita koalīcija, simpātijas bija uz Valmieras pusi vai vēl kaut kur. Es domāju, ka visi cilvēki normāli saprot, kāpēc ir zināmas simpātijas zemnie-kiem pret Liepāju un Ventspili.

Tiesa gan, futbolam saskaņā ar pašu LVM ziedošanas pamatprinci-

piem ir ceturtā prioritāte. No ziedotās naudas visvairāk – 1,35 miljoni latu, ti-kuši Olimpiskajai komitejai. Sportam kopumā atvēlēta vislielākā ziedojumu daļa, lai gan jau minētie pamatprincipi paredz, ka proporcionāli lielākajai da-ļai ziedojumu būtu jāaiziet labdarībai. LVM akciju turētājs, ZM pārstāvis Ar-vīds Ozols uzskata, ka ziedojumu ap-jomu proporcijas atbilst izstrādātajam prioritāšu sarakstam.

Latvijas valstij piederošais uz-ņēmums LVM aplēsuši, ka aizvadītā gada peļņa būs lielāka nekā iepriekš cerēts un pārsniegs vairāk nekā 70 miljonus latu. Tas ļāvis arī ar lielu vē-zienu izdalīt ziedojumus. Oktobrī un decembra beigās, vairākos piegājienos ziedoti vairāk nekā 3,5 miljoni latu.

Finanšu ministrs Andris Vilks (V), kurš šobrīd ziedojumus izvērtē pēc for-mālo kritēriju atbilstības un dod gala atļauju ziedot, rosina esošo sistēmu mainīt, lai ziedojumu priekšlikumus izvērtētu pēc iespējas plašāks loks.

Finanšu ministrija ir sākusi darbu pie priekšlikumu sagatavošanas. Pērn jau bija mēģinājums mainīt lielo valsts uzņēmumu ziedošanas kārtību, tomēr tas bija nesekmīgs un noslīka papīru kalnos uz politiķu galdiem.

Pilns ziedojumu saņēmēju sa-raksts būs pieejams Latvijas televī-zijas Ziņu dienesta interneta vietnē www.ltvzinas.lv

Latvijas TV raidījums „De facto“Latvijas Televīzija

Laikrakstam „Latvietis“

ZZS veido savu astoņkājiFreimanis: reālpolitika daudzos gadījumos liek Vienotībai aizvērt muti



Jau krietnu laika sprīdi manā īpašumā ir divu Jūsu ierakstīto kompaktdisku kom-plekts ar nosaukumu Uz tilta. Esmu tos klausījies atkal un atkal dažādās

diennakts stundās – agri no rīta, vēlu vakarā, siestas laikā – un dažādos dvēseles noskaņojumos – gan būdams modrs un vērīgs, gan arī pēc dažām glāzēm labākā Austrālijas Šardoneja (Chardonnay) (kas ir vislabākais pa-vadījums Jūsu flautas skanējumam), un es pat uzdrošinos apgalvot, kā tādu pasīvu fonu kādam citam manu radošo domu procesam. Domāju, ka mana re-akcija ir godīga, diezgan objektīva, ja vien Jūs atzīstat un pieņemat mani kā pilnīgi kritisku klausītāju, un, jo īpaši, ņemot vērā faktu, ka esat riskējusi ar savu reputāciju, atskaņojot mūziku, ko izjūtu visdziļāk un intīmāk – manus skaņdarbus Baltijas spalvu mākonis, Svētīta gara vokalīze un Svecīte, ska-rot manas visjūtīgākās stīgas!!

Esmu sastapies ar visiem kompo-nistiem, kuru mūziku Jūs atskaņo-jat – vai tas būtu personīgi kā Ķeniņu, Šturmu un visus, kas pārstāvēti otrajā kompaktdiskā, – viņu mītnes zemēs un Mediņu, Jērumu, Vītoliņu un Pa-vasaru – savos agrākajos izpildījumos vai mūzikas studijās. Jau no pirmajām Mediņa Rapsodijas skaņām sajutu do-mājošu flautistu, kam visvairāk rūp mūzika, nevis narcisma un pašpielūgs-mes pilnus skaņu toņus, kas veidoti uz mūzikas rēķina un ir raksturīgi jaunā-kajai flautistu paaudzei, kas izveidoju-sies par visspējīgākajiem savu gandrīz pārpasaulīgas pielūgsmes elku atdari-nātājiem, bet kuriem reti izdodas izvi-lināt no flautas to dabisko, cilvēcisko, zemes spēka pildīto toni, ko šis instru-ments spēj sniegt.

Jūsu tonis ir tīrs, izsmalcināts, jā, sievišķīgs, ar elegantu aromātu... un ir perfekts partneris visiem mākslinie-kiem, ar kuriem Jūs strādājāt, sākot no Arigo ar viņa maigo alta skaņu, līdz Andrim un viņa tēvišķīgajam fagota skanējumam, Antras unikālajai balsij, Katerinas Suvorovas dievišķās arfas skaņām un Līgas vokalīzei kā pašam Svētā Gara iemiesojumam, ko pavada sapņu ķērāja Ginta antīkie zvaniņi,

kas nāk taisni no visaugstākajiem mā-koņiem virs Arbanasi senajā Trāķijā.

Ko varu teikt par skaņdarbu, kuru esat izvēlējusies no manas komponē-tās mūzikas? Jūs lasāt domas! Jūs esat uztvērusi un izpratusi KATRU niansi, kas paslēpta manā nošu rakstā. Katrs elpas vilciens, augošā spriedze un iz-misīgie dziestošās sveces liesmas pē-dējie uzplaiksnījumi Svecītē, katra di-namiski augšupejošā Baltijas mākoņa jutekliskā ieelpa, cieņas apliecinājums Ivara Ivaska elēģiskajai poēzijai un katra daoisma piesātinātā dzeltenzaļā Bougainvillijas džungļu krāsas toņu nianse manā Vokalīzē.

Atkal un atkal no jauna ieklauso-ties brāļu Pētera un Mārtiņa mūzikā, varu teikt, ka abi mākslinieki man ir ļāvuši baudīt savu dāsno Jaunanglijas viesmīlību un krāšņos ģimenes svēt-kus, manī apbrīnu raisa vienlaikus viņa invencija un Jūsu interpretācija. Daces mūzikai vienmēr ir piemitis neuzbāzīga Katskila dialoga raksturs (atzīstos, es klausos to, rakstot šīs rin-das), vārdus sarakstījis Knuts Skuje-nieks laikā, kad viņš izcieta sodu par pretpadomju darbību. JĀ, brīvības al-kas simbolizē pienene, kas spēj izlauz-ties pat caur bruģakmeni. Ar Imantu Mežaraupu esmu daudzkārt sastapies trijos kontinentos – gan kā ar kolēģi, gan arī kā ar savas mūzikas izpildītāju. Viņa invencija arfai un flautai sniedz vienlaikus remdinājumu un prieku kā autora nosvērtā Filadelfijas gara iz-pausme.

Jūsu disks UZ TILTA ietver mūzi-ku, ko esam sarakstījuši mēs, kuriem nebija citas izvēles, kā vien dzīvot trimdā tādēļ, ka gadījās tur piedzimt vai arī tur nokļūt, sekojot izdzīvoša-nas instinktam, kas lika glābties, sa-duroties ar nenovēršamajām iznīcības briesmām.

Paldies... Jūsu ieskaņotais disks ne tikai dokumentē mūsu darbu un latvie-šu flautas mūziku transplantācijā un arī kā saskaņu, kā mēģinājumu atkal apvienot mūs visus, kuriem rūp mūsu kultūras mantojuma saglabāšana un unikālas kultūras identitātes attīstība gadsimtu garumā.

Nemaz neiedomājieties dusēt uz lauriem... Šis Jūsu pirmais profesionā-lais kompaktdisks ir Jūsu Vizītkarte

starptautiskajā izpildītājmākslinieku pasaulē. Lai Jums pietiek enerģijas un apņēmības tālāk attīstīt visas tās savas izpildītājmākslas šķautnes un žanru daudzveidību, ko jau šobrīd pārvaldāt, bet kurus vēl nav iepazinuši tūksto-šiem klausītāju un īstu mūzikas mī-ļotāju. Dalieties savā mākslā... un Jūs plūksiet laurus desmitkārt.

Edgars KariksRīgā, 2010. g. 23. novembrī


CD-1 • Jānis MEDIŅŠ Rapsodija• Tālivaldis ĶENIŅŠ Fantāzija-vari-

ācijas• Arnolds ŠTURMS Suite modale• Alberts JĒRUMS Mūzika flautai, balsij un vijolei

• Andris VĪTOLIŅŠ Trīs latgaliešu tautasdziesmas

• Helmers PAVASARS Duo flautai un vijolei

• CD-2 • Pēteris ALDIŅŠ Snake Incantation• Mārtiņš ALDIŅŠ The Lord’s House• Edgars KARIKS Svīta – trīs skaņ-darbi flautai un balsij

• Dace APERĀNE Novembrī uzplau-kušajai pienenei

• Imants MEŽARAUPS Sonāte flau-tai un arfai

http://www.ilonakudina.com/http://cdbaby.com/cd/kudina

„UZ TILTA“ – Latviešu komponistu kamermūzika flautaiKomponista atzinības vēstule izcilai mūziķei, latviešu flautistei Ilonai KudiņaiKomponista Edgara Karika recenzija par flautistes Ilonas Kudiņas dubultdisku „On the Bridge“

Labprāt pilnā lielumā (katra lpp A4) KRĀSĀS izdrukāsim un nosūtīsim laikrakstu „Latvietis“.Abonements $35 par 10 numuriem vai $70 par 20 numuriem ar piegādi Austrālijā.

Dāviniet sev vai citam!Sterling Star Pty Ltd, PO Box 6219, South Yarra, Vic. 3141. Čeki rakstāmi: „Sterling Star“

Abonementu var pieteikt vai pagarināt tīmeklī – http://www.laikraksts.com


Nekāda liela dziedāšana jau neiznāca, jo nāca valdīšana un solījās visus dzīt mājās – nelīdzēja mūsu taisnošanās, ka noturam kora mēģinājumu.

Tā kā dzeramās lietas glabājās zem grīdas un tur tika klāt, tikai paceļot lūku, tad bieži vien iznāca tāda spai-dīšanās, lai tiktu pie mantas, ka nav brīnums, ja kādreiz izspruka kāds ska-ļāks vārds. Bet viss tika ātri piedots, jo

bija svarīgākas lietas darāmas. Cik tur netika svarīgas lietas pārrunātas, cik tālejoši lēmumi pieņemti – droši var teikt, ka mūsu sabiedriskā dzīve būtu atpalikusi par vairākiem gadiem, ja nebūtu bijusi dūmu istabiņa.

Nudien, vajadzētu kādu zelta plāk-snīti kaut kur tur piesist, lai jaunās paaudzes zin, kur tie kultūras sākumi meklējami un, garām ejot, vai nu no-ņem cepuri, vai tamlīdzīgi...

JancisLaikrakstam „Latvietis“

PBLA Kultūras Fonds (KF) atkārtoti aicina ierosināt kan-didātus 2011. gada apbalvojumiem šādās kultūras nozarēs: hu-

manitāro un sociālo zinātņu, lietiš-ķās mākslas, mūzikas, pedagoģijas, preses, rakstniecības, tautas un mākslas deju, teātra mākslas, teh-nisko un dabas zinātņu, tēlotājas mākslas. Motivētus ierosinājumus var iesniegt grāmatu izdevēji, au-tori, komponisti, ieinteresētas per-sonas vai organizācijas līdz ar ap-balvojamās personas pareizu pilnu vārdu, adresi, epasta adresi un tele-fona numuru KF nozaru vadītājiem (skat. zemāk) elektroniski, ne vēlāk kā līdz 2011. gada 1. aprīlim.

Rakstniecības, humanitāro un so-ciālo zinātņu nozarēs darbiem jābūt izdotiem pēdējos divos gados. Tos vē-lams iesniegt piecos, bet ne mazāk kā četros eksemplāros, lai visiem nozares referentiem būtu iespējams laikus ar tiem iepazīties. Ieteicam sazināties ar attiecīgas nozares vadītāju, lai uzzinā-tu kam grāmatas/darbi nosūtāmi.

Skaņu mākslā, vokālajā vai instru-mentālajā nozarē, darbiem jābūt publi-cētiem vai pirmo reizi publiski atska-ņotiem divos iepriekšējos kalendāra gados. Var arī ierosināt godalgot ska-ņu vai teātra mākslā izcilus veikumus, kas notikuši divu iepriekšējo gadu laikā. Zinātniskie darbi humanitāro un sociālo zinātņu vai tehnisko un dabas zinātņu laukā var būt uzrakstīti sveš-valodās, bet tādā gadījumā jāpievieno īss atstāstījums latviešu valodā.

PBLA KF apbalvo tikai ārzemēs dzīvojošus latviešu autorus, māksli-niekus un izglītības un kultūras darbi-niekus, kā arī cittautiešus, kuri veicina latviešu kultūru ārzemēs.

PBLA KF piešķir goda balvas ($2000), goda diplomus (bez naudas balvas), kas atzinības ziņā pielīdzi-nāmi goda balvām, Kr. Barona prē-mijas ($1000) un atzinības rakstus saskaņā ar KF noteikumiem, vadoties no darba kvalitātes, attiecīgas nozares

vadītāja un referentu atzinuma.Visās desmit (10) KF nozarēs no-

zaru vadītāji korespondences ceļā vie-nojas ar saviem referentiem par ietei-kumu KF apbalvojumam.

Noteikumi paredz, ka viena autora darbus vai veikumus tanī pašā noza-rē var godalgot ne agrāk kā pēc trim (3) gadiem, bet otru naudas balvu citā nozarē var piešķirt pēc diviem (2) ga-diem.

Darbi iesūtāmi elektroniski līdz 2011. gada 1. aprīlim nozaru vadītā-jiem uz sekojošām adresēm:

Humānitāro un sociālo zinātņu no-zare:Jānis Peniķis1214 E. Belmont Ave.South Bend, IN 46615 [email protected]

Lietiskās mākslas nozare: Lilita Spure153 Forest GlenWood Dale, IL 60191 [email protected]

Mūzikas nozare:Dace Aperāne11 Cat Rocks Dr. Bedford, NY 10506-2023 [email protected]

Pedagoģijas nozare:Elizabete Petersone15 Cherrystone Dr.Toronto, ON M2H 1R8 [email protected]

Preses nozare:Gunārs NāgelsPO Box 6219South Yarra, VIC 3141 [email protected]

Rakstniecības nozare:Rolfs Ekmanis50 Cedar LaneSedona, AZ 86336-5011 [email protected]@asu.edu

Tautas un mākslas deju nozare:Zaiga Klīmane32 Pine Ridge RoadPoughkeepsie, NY 12603 [email protected]

Teātra mākslas nozare:Inta Purva236 Bowood Ave.Toronto, Ont. M4N 1Y6 [email protected]

Tehnisko un dabas zinātņu nozare:Arnis Gross27 Gissing St.Blackburn South, VIC 3130 [email protected]

Tēlotājas mākslas nozare:Guna Mundheims131 E 69th St. Apt.9BNew York, NY 10021 [email protected]

Piesūtītos darbus pēc izvērtēšanas PBLA KF nodod Latviešu Institūtam vai arhīvam, ja nav pievienots norādī-jums par atpakaļ sūtīšanu. Godalgoto vārdus paziņos presē un 18. novembra svinībās attiecīgos latviešu centros.

2011. g. līdzekļu pieprasījumi Kultūras Fondam izglītības un kultū-ras pasākumiem iesūtami elektroniski līdz 2011. gada 1. aprīlim PBLA KF priekšsēdei:

Vijai Zuntakai Bērziņai58 Dix Woods Dr.,Melville, NY [email protected] līdzekļu pieprasījums pārsniedz

$1000 ASV, iesniegumam pievieno-jams sīkāks izdevumu apraksts.

Visiem pieprasījumiem, obligāti jāpievieno vismaz 2 atsauksmes vēs-tules.

Apbalvojumu pieteikumu un lī-dzekļu pieprasījumu veidlapas atro-damas PBLA mājas lapā,

(www.PBLA.lv ) zem KF.

2011. g. PBLA Kultūras fonda ziņojums Darbi godalgošanai un līdzekļu pieprasījumi

iesniedzami līdz 2011 . gada 1. aprīlim

Ak, labā, vecā dūmistabiņaTurpinājums no 2. lpp Mums vēl ir vieta Jūsu sveicieniem, apsveikumiem, paziņojumiem.

Cena $5 par 1 cm vienā slejā. Minimums $10. Tieši šis

laukumiņš izmaksās tikai $23.


B e i d z a m ā ziņa parādās vēl citur zem sensa-cionāliem virs-rakstiem:

LATVIEŠI IZDARA FLANKĒJOŠU KUSTĪBU

PIECDESMIT TŪKSTOŠI IZCELTI AR BRITU KARA KUĢIEM KRASTĀ, LAI UZBRUKTU BERMONTA SPĒKIEM.

„Tas notika nevis 11. oktobrī, bet gan naktī no 30. jūnija uz 1. jūliju, kad pēc Sabiedroto prasībām vāciešiem bija Kurzeme jāatstāj un Liepājā jā-izvieto Latvijas armijas garnizons – 3. Jelgavas (vēlākais 7. Siguldas) kājnieku pulks, ap 1600 vīru, ko sa-komplektēja un komandēja plkvltn. O. Dankers. Pulks tika pārvests ar 3 angļu karakuģiem, kuri vēlāk ar savu artilēriju atbalstīja mūsu puišus cīņā pret bermontiešiem,“ man raksta vēs-turnieks Dr. I. Ķēniņš.

Tātad no gaisa grābtas ziņas, arī par 50 000 nevar būt nekāda runa. Ja mums būtu tādi brīvi spēki, tad tie tik-tu sviesti pret Bermontu Rīgas frontē.

Vācu-krievu karaspēka nolūks, ģen. fon der Golca un pulkv. Avalo-va-Bermonta vadībā, ir gāzt Latvijas prezidentu M.(K!) Ulmani, okupēt Latviju un tad, asistējot Baltijas Lan-desvēram, maršēt pret boļševikiem, tā rakstīts kādā vācu virsnieka vēstulē no Jelgavas. Vēstulē izklāstīts kampaņas plāns un bruņoto spēku nodoms nepa-klausīt Vācijas valdības rīkojumam.

Ieinteresēta likvidēt Baltijas avan-tūru, bet nespēja kontrolēt situāciju ir novedusi pie tā, ka lieli kara materiālu krājumi tiek sūtīti vācu spēkiem Kur-zemē. Tomēr ir izdota pavēle pārtraukt armijas personālam atvaļinājumus visā Vācijā, lai aizkavētu karavīru aiz-klīšanu uz Baltijas provincēm. Militā-ra akcija pret dumpīgajiem karavīriem tiek uzskatīta par nepraktisku vispārē-jās virsnieku un karavīru nostājas dēļ.

Laikraksts Vossische Zeitung ziņo, ka ģen. fon der Golcs izdevis rīkoju-mu karavīriem deklarēt savu nostāju Baltijas valstu evakuācijas jautājumā, „jo citādi Vācijas valdības draudus mēs piedzīvosim dzīvē.“ Atsaucoties uz laikrakstā sniegtajām ziņām, viena

atsevišķa vienība, maj. Bišofa vadībā, turpinās palikt pie Rietumkrievijas armijas. Ģen. fon der Golcs turpi-na apmeklēt savas armijas vienības, mudinot karavīrus atgriezties Vācijā, ziņo Tageblatt, piemetinot, ka šis uz-devums prasīs daudz laika karavīru nostājas dēļ.

Ak, svētā vientiesība!* * *

VĀCIJAS JAUNAIS KARŠ.

SAGAIDIET JAUNUS SABIEDROTO PIEPRASĪJUMUS.

Edvina L. Džeims spec. telegram-ma NEW YORK TIMES.

LONDONA, 11. oktobrī (Associa-ted Press)

Ir zināms, ka Latvijas valdība ir ārkārtīgi bīstamā situācijā, jo, patei-coties vācu karaspēka pretdarbībai, tā nespēj noorganizēt pilnvērtīgu armiju, bet ir spiesta paļauties uz atsevišķām mazām karaspēka daļām un igauņu vienībām, ko Igaunijas valdība var at-ļauties sūtīt.

Ja vācu vienībām izdosies pārva-rēt baltiešu pretestību, pastāv bažas, ka liela daļa no valsts tiks izlaupīta. Militārie eksperti vērtē Rīgas krišanu kā ļoti nopietnu militāru pagriezienu. Viņi domā, ka starp vācu-krievu vie-nībām un Petrogradu nav tādu vienī-bu, kas varētu tās apturēt virzīties uz pilsētu. Turp nonākušiem, tās būs ļoti grūti atkal no pozīcijām izsist.

„Vācijas jaunais karš,“ uzsver rīta laikrakstu virsraksti. Minējumos par Bermonta armijas lielumu arī pastāv liela variācija. Jāatceras, ka ģenerālis grāfs Kēlers, kas komandē lielu skaitu karavīru Baltijas provincēs, rekrutētus no vācu karavīriem, kam Sabiedrotie bija atļāvuši palikt Kurzemē pamiera laikā, ir vācu barons, agrākais krievu armijas ģenerālis. Viņa ģenerālštābs ir Šauļos, kamēr R. fon der Golca štabs ir Jelgavā.

* * *

MIERA KONCILS PIEPRASA, LAI AGRESIJA PRET RĪGU TIKTU NEKAVĒJOTIES APTURĒTA.

LONDONA, 1919. g. 11. oktobrī.Ziņojumi no Rīgas liecina, ka

latvieši uzsākuši pilsētas evakuāciju piektdien, plkst. 13.00. Autoritatīvi avoti ziņo, ka vāciešu-krievu uzbru-kums Rīgai noticis spēcīgas vācu ar-tilērijas apšaudes laikā, piespiežot lat-viešus evakuēt pilsētu.

Latvijas diplomātiskā misija infor-mē, ka Igaunija sūtīs latviešiem palī-

gā vismaz divas divīzijas. Pēdējie ir gatavi atvilkt vienības no boļševiku frontes, kas tad pievienosies igauņu-latviešu spēkiem Rīgas rajonā.

Krievu Rietumu armijas koman-diera [Avalova-Bermonta] paziņoju-mā, kas saņemts pa radio no Berlīnes, gan bez datuma, teikts, ka „reaģējot uz demarkācijas līnijas pārkāpšanu no latviešu vienību puses un pateicoties vairākiem uzbrukumiem mūsu karavī-riem, es esmu pavēlējis uzsākt pretuz-brukumu, kas patlaban norit sekmīgi, un ir novedis mūsu vienības pie Rīgas vārtiem.“

* * *

NOLIEDZ, KA VĀCU ARMIJA PIEDALĀS CĪŅĀS.

KOPENHĀGENA, 11. oktobrī.Šodien saņemtā vācu telegrammā

no Jelgavas:„Kara darbība starp latviešu un

krievu vienībām starp Jelgavu un Rīgu turpinās. Neviena Vācijas valdībai pa-kļauta vācu vienība cīņās nepiedalās.“

Telegrammā, kas saņemta no Kē-nigsbergas, Austrumprūsijā, rakstīts:

„Pulkvedis Vorgoličs, 2. Krievijas Rietumkrievijas brīvprātīgo korpusa komandieris, proklamējis Šauļos teri-toriju, kurā atrodas viņa karavīri, par Krievijas sastāvdaļu. Lietuvas karavīri ir atbruņoti. Pie atbruņošanas piedalī-jušies arī vācieši.“

Ziņojumā no Helsinkiem lasāms, ka Igaunijas valdība saņēmusi lūgu-mu pēc palīdzības cīņā pret krievu un vācu spēkiem, kas uzbrūk Rīgai un patlaban apspriež situāciju ar armijas komandieriem. Igaunijas armijas ko-mandieris Sodis[? ], kura spēki operē dienvidos no Somijas līča pret Petrog-radu, domā, ka, lai gan Golca un Ber-monta spēki ir labi apgādāti ar iero-čiem un munīciju, un viņu uzbrukums ir radījis vispārēju trauksmi Baltijas valstīs, starp vācu un krievu spēkiem valda lielas nesaskaņas. Viņš domā, ka kooperācija abu starpā būs tikai neilgu laiku. „Lietuviešu armija,“ viņš sacīja, „ir slikti organizēta un apgādāta.“

Kas tad šis Avalovs ir par putnu? Ulmaņa laika vēstures grāmatās viņš nicīgi tika dēvēts par kapelmeistaru. Viņš ir dzimis Tiflisā, Gruzijā, adop-tēts no prinča Mihaila Avalšivili, diri-ģējis kazaku kori, 1909. g. pievienojies kavalērijai – lanseriem un 1914. g. paaugstināts par kapteini. Nekur nav minēts, ka būtu beidzis kara skolu. Viņš tika paaugstināts par ģen. majo-ru 1918. g., kad viņš pārņēma „Balto spēkus“ no prinča Anatolija Līvena.

Pirms 91 gadaUldis Siliņš par notikumiem 1919. gadā (4)Trešais turpinājums. Sākums LL118, LL119, 121.



Kāpēc viņu tagad dēvē par pulkvedi? Prasiet ko vieglāku.

Pulkv. Avalovs-Bermonts, „Krie-vu ģenerāļa valdības“ armijas koman-dieris, antiboļševiks ir pieņēmis ģene-rālgubernatora titulu.

Šķiet, ka ir kāds sakars starp jau-norganizēto valdību un nesen formē-to Rietumkrievijas valdību. Pēdējās aģenti, kā ziņo dažādi avoti, esot patlaban Berlīnē un vedot sarunas ar Dr. W. S. Solf, koloniālo sekretāru, un viņiem esot savs birojs Koloniālajā de-partamentā. Rietumkrievijas valdība esot nepārprotami antiboļševistiska un tā saformēta, lai pārņemtu teritorijas starp Poliju un boļševistisko Krieviju, ja tāda izdevība rastos.

Avalovs-Bermonts nav vispār pie-minēts.

* * *

RĪGA KRITUSI VĀCU ROKĀS, KRIEVIEM PALĪDZOT.

FON DER GOLCS IESĀK NIKNUS UZBRUKUMUS AR TANKIEM UN LIDMAŠĪNĀM.

LATVIJAS ARMIJA ATKĀPJĀS.

BRITU UN FRANČU KARAKUĢI KAUJAS GATAVĪBĀ, KAD UZBRUCĒJI TUVOJĀS PILSĒTAI.

PROTESTI MIERA KONSILAM.

PLĀNOTA JAUNA BLOKĀDE, LAI PIESPIESTU GOLCU ATKĀPTIES.

KOPENHĀGENA, 10. oktobrī.Vācu karaspēks, ģen. fon der Gol-

ca vadībā, kopā ar krieviem, zem plkv. Avalova-Bermonta, uzbruka latvie-šiem 30 km no Rīgas un okupēja Slo-ku, kas pēc Latviešu biroja [?] ziņām Rīgā, ir ārpus demarkācijas līnijas. Ziņojums arī min, ka uzbrukums at-sists ar asiņainiem zaudējumiem un, ka ģen. Golca spēki sastāv no impe-riālās Vācijas karavīriem ar tankiem un lidmašīnām. Vācieši mēģinājuši bombardēt Rīgu no gaisa, bet uzbru-kums atvairīts. Latviešu zaudējumi bijuši niecīgi.

Kā piesardzības mērs pilsētā pa-sludināts ielenkuma stāvoklis. Uzsākts formēt rezerves. Karavīri, dodoties uz fronti, tika apbērti puķēm. Latviešu birojs ziņo, ka vācieši un krievi uzbru-kuši Olainei, 30 km no Rīgas, Rīgas Jūrmalai, okupējuši jūrmalas pilsētu Sloku un uzbrukuši Dubultiem.

Latvieši arī iznīcinājuši Olaines stacijā bruņoto vilcienu un sakās no-darījuši smagus zaudējumus ar ložme-tējiem divām vācu rotām.

Cīņas visā frontē turpinās.Kāds cits ziņojums no Rīgas stāsta,

ka vācieši neatlaidīgi uzbrukuši visu nakti lielā pārspēkā un moderniem ie-ročiem, bet tad latvieši devušies sek-mīgā pretuzbrukumā. Ziņojumā arī minēts, ka karavīri un civiliedzīvotā-ji ir pilni entuziasma, un brīvprātīgie piesakās nakti un dienu, to starpā arī studenti un skolnieki.

Latviešu karavīri, kas bija cīnī-jušies kopā ar britiem un francūžiem Arhangeļskā, tikko ieradušies Rīgā, steidzīgi nosūtīti uz fronti.

Kopš vāciešu uzbrukuma latviešu armijai, britu un franču kara kuģi tur sevi kaujas gatavībā. Pulkvedis Ava-lofs-Bermonts ir proklamējis Kurze-mi un Jelgavu kā piederošu Krievijas vispārējai valdībai (Russian General Government) un pasludinājis sevi par ģenerālgubernatoru. Viņš strupi pie-prasījis atļauju no Latvijas valdības izvest savu karaspēku uz Krievijas ro-bežu. Berlīne ziņo, ka krievu un vācu spēki rajonā ap Jelgavu ir vienojušies par pakāpenisku evakuāciju, un tas paziņots Sabiedroto pārstāvjiem Jel-gavā.

* * *No Berlīnes 10. oktobrī ziņo, ka

plkv. Avalovs-Bermonts nosūtījis notu Vācijas valdībai ar Krievijas paldies par „ neaizmirstamo Vācijas armijas pakalpojumu, izglābjot Krievijas pie-robežu provinces no boļševisma.“

Kāda Hamburgas avīze publicējusi ģen. fon der Golca interviju ar Soldat Zeitung korespondentu, kurā ģenerālis apstiprina, ka evakuācija no Baltijas provincēm turpinājās, un, ka tikai tie karavīri, kas pievienojušies plkv. Ava-lova-Bermonta Rietumkrievijas armi-jai, paliks Kurzemē.

„Šie karavīri ir ārzemnieki,“ sacīja ģen. fon der Golcs, „ ko neviena valdī-ba nevar atsaukt, paklausot Sabiedroto pavēlēm.“

Kāda cita Berlīnes telegramma no Jelgavas ziņo, ka plkv. Avalofs-Ber-monts 9. oktobrī iesniedzis Sabiedroto pārstāvjiem notu, adresētu „Sabiedro-to pārstāvjiem Krievijā“.

Notā rakstīts: „Lai apkarotu boļ-ševismu, atjaunotu kārtību un no-drošinātu manu darbības bāzi, es, kā Krievijas armijas galva Rietumu pro-vincēs, esmu panācis vienošanos ar Vācijas armijas korpusa komandie-riem, šīs zemes okupantiem, un tās ie-tvaros es garantēju pakāpenisku viņu karaspēka atvilkšanu un neapdraudētu transportu uz Vāciju.

Lai palīdzētu savest kārtībā haotis-ko administrāciju provincēs, ko mani karavīri ir okupējuši, es esmu iecēlis centrālkomiteju un uzdevis tai plānot un organizēt pagaidadministrāciju, kā arī likt pamatus liberāliem admi-nistratīviem mēriem, bāzētiem uz de-mokrātiskiem principiem, ņemot vērā iedzīvotāju vēlmes.

Viens jāatzīst: Pavelam ir humora

sajūta, tikai „verfluchte Lette“ (vāc: „sasodītais latvietis) negrib smieties.

Tagadējās Latvijas valdības sūtī-tie kareivji pārkāpa manas militārās bāzes demarkācijas robežas. Tas iz-sauca vairākas mazas sadursmes, kad vācu posteņi tika atvietoti ar maniem karavīriem. Es biju pavēlējis saviem posteņiem, neskatoties uz atkārtotām provokācijām no latviešu un igauņu puses, uz tām nereaģēt. Viņi iztulkoja manu rīcību par vājuma pazīmi un uz-bruka manām pozīcijām.

Es biju spiests spert pretsoļus, lai pasargātu manu karavīru drošību, un nospraust jaunu demarkācijas līniju, tā darot iespējamu efektīvi apkarot ma-nas valsts ienaidniekus un boļševismu. Es ceru, ka valdības, kas bija manas valsts sabiedrotās, mani atbalstīs, kā to paredz mūsu līgumi un parādīs va-jadzīgo pretim nākšanu maniem nodo-miem.

Sabiedrotie parāda vajadzīgo pre-tim nākšanu un draud ar blokādi.

* * *

LAI APTURĒTU UZBRUKUMU RĪGAI, SABIEDROTIE AIZLIEDZ KUĢIEM DOTIES BALTIJAS JŪRĀ.

RĪKOJUMS VISIEM VĀCIJAS KUĢIEM BALTIJAS JŪRĀ ATGRIEZTIES SAVĀS OSTĀS UN TUR PALIKT.

ASA SABIEDROTO NOTA BERLĪNEI, DRAUDOT AR PIESPIEDLĪDZEKĻIEM, KAMĒR VĀCIEŠI NEATSTĀS BALTIJAS PROVINCES.

ŠTETINA, 11. oktobrī.Pieprasījumu atsaukt Vācijas ku-

ģus Baltijas jūrā un atgriezties savās „mājvietās“, kā arī aizliegumu kuģiem no jauna atstāt ostas, Vācijas valdība saņēma šodien telegrammā no Londo-nas, ziņo Štetinas Abend Post.

„Sakarā ar uzbrukumu Rīgai, iz-braukšanas atļaujas pagaidām atsauk-tas visiem Vācijas kuģiem Baltijā. Vi-sus kuģus Baltijā nekavējoties jāatsauc un neviens kuģis nedrīkst doties jūrā, kamēr šis aizliegums ir spēkā. Kuģus, kas būs palikuši Baltijas jūrā, Sabied-rotie apķīlās.

Avīze ziņo, ka šī telegramma no-sūtīta visām Vācijas Baltijas ostas au-toritātēm. Kādā citā rakstā Abend Post apgalvo, ka sabiedrotie ir atjaunojuši pret Vāciju „mazo (small) blokādi.“ Ziņas par blokādi radījušas sensāciju Dancigā, kur tuvākās dienās vajadzē-ja ierasties transportiem ar oglēm un siļķēm.

Turpmāk vēl

Pirms 91 gadaTurpinājums no 10. lpp


gardumam – sklandu raušiem. Kultū-ras programmu vēlā pēcpusdienā Kol-kas luterāņu baznīcā iesāka Kolkas mūzikas skolas koklētāju, jauktā kora un komponista Raimonda Tigula emo-cionāli piepildītā uzstāšanās. Skaisto un lieliski pavadīto dienu noslēdza Kolkas pašdarbnieku kolektīvu brīv-dabas koncerts lauku sētā Ūši. Ceļotā-ju dienu apmeklēja liels skaits tūristu, tāds ļaužu pieplūdums Kolkā nebija redzēts. Ieguvums – šāda diena Dun-dagas novadā tiks organizēta katru vasaru.

Klāt vasaras saulgrieži, kurus at-zīmēt Kolkasragā tradicionāli aicina SIA Kolkasrags. Pēc pāris dienām raga galā tika aizdegts arī lielais Jāņu ugunskurs. Kopā pavadījām sauli no-rietam, kopā dziedājām, gājām rotaļās. Līdz pat rīta gaismai zaļumballē ciema stadionā dejoja līgotāji.

Jūlijā ikgadējie Jūras svētki. Tie bija īpaši svētki, jo atzīmējām 970. gadskārtu, kopš Kolkasraga vārds (senāk Domesnes) pirmo reizi minēts rakstu avotos – Mervalas rūnu akme-nī Zviedrijā. Tā bija piedzīvojumiem, pārdzīvojumiem un izklaidēm bagāta diena. Tāda līksmība, prieks un po-zitīvo izjūtu gamma Kolkā ilgi nebija piedzīvota! (Sīkāk var lasīt Latvietis 100. numurā 2010. gada 22. jūlijā.)

Augustā – Kolkas stadionā spor-ta svētki. Vietējie entuziasti sacentās volejbolā, minifutbolā, individuālajos sporta veidos. Vakarā balle.

Rudenī kultūras aktivitātes atsā-kās ar jaunu sparu. Sezonu ievadīja grāmatas Senais lībiešu ciems Kolka atvēršanas svētki Kolkas tautas namā 4. septembrī. Ciems nokļuva masu mediju īpašā uzmanības lokā – par to rakstīja laikrakstos, ziņoja radio un rādīja televīzijā. Interesi par Kolku vēl pastiprināja naktī uz 4. septembri netālu no Tautas nama izskalotais sena kuģa vraks. Pamēģiniet nu sarunāt ar Jūras māti, lai tā pareizajā laikā un vietā izdara ko tādu...

Kolcenieki grāmatu novērtēja at-zinīgi, reizēm teica – darbi stāv ne-darīti, jālasa grāmata... Dzejnieka un rakstnieka Rimanta Ziedoņa recenzijā Kūolka laikraksta Diena 2010. gada 10. decembra numurā darbs ir augstu novērtēts. Atļaušos vienu citātu: „Grā-mata ir viens labs paraugs un piemērs, cik daudz var ieraudzīt, sadzirdēt un sajust vienā mazā zemes punktā. Tas ir viens no labākajiem un nostrādātāka-jiem novadpētniecības darbiem latvie-šu grāmatniecībā.“ Šādi vārdi iedves-mo jauniem darbiem.

Oktobrī atsāka darboties rokdarb-nieku pulciņš Fantāzija, bet pensionā-ri rīkoja savu tradicionālo rudens balli, kurā ieradās viesi no Dundagas, Rojas un Lubes.

Novembrī un decembrī pasākumu afišā brīvu vietu nebija. Atkal vieso-

jās profesionālo aktieru trupa ar jauku muzikālu komēdiju. 11. novembris – Lāčplēša diena. Pirmo reizi Kolkā lāpu gājiens. Tā priekšgalā – Kolkas skolas pūtēju orķestra sitaminstrumentu gru-pa. Bungām vareni rībot, lāpu gājiens devās cauri ciemam uz Tautas namu. Sapulcējušos uzrunāja Kolkas pagasta pārvaldnieks un mācītājs. Pamatskolas jaunieši bija sagatavojuši patriotis-ku dzejas priekšnesumu, bet kopīgo sadziedāšanos vadīja Kolkas mūzi-kas skolas pedagogi. Vakara noskaņu raksturoja kādas kolcenieces teiktais: „Nekas tāds te agrāk nav bijis! Cik lie-liski, ka varam kopīgi soļot un piemi-nēt Latvijai tik nozīmīgo dienu!“

Latvijas valsts neatkarības gada-dienas atcere 18. novembrī iesākās ar luterāņu un katoļu draudzes mācītāju vadītu ekumenisku dievkalpojumu Kolkas ev. lut. baznīcā. Šī diena ir arī Lībiešu karoga svētki, un mācītā-ju iesvētītais lībiešu karogs turpmāk glabāsies Kolkas Tautas namā. Pava-karē ciema iedzīvotāji pulcējās mā-jīgajā tautas namā. Pārpildītajā zālē pirmie sāka spēlēt Kolkas pūtēji. Tad arī valsts himnai bija pavisam cits ska-nējums. Tūlīt pēc tās – lībiešu himna, un tad mācītājs visus iesaistīja kopīgā lūgšanā par cilvēkiem un Latvijas val-sti. Sirsnīgi noritēja Dundagas novada domes godalgoto laureātu godināšana un ciema pašdarbības kolektīvu muzi-kālās starpspēles. Vakara nobeigumā koncertēja Vītolu ģimene. Latviski, vienkārši, pārliecinoši un muzikāli. Tieši deviņos vakarā svētku dalībnie-ki, tāpat kā citi mūsu valsts pilsētās, pagastos, ģimenēs saliedējās tautas lūgšanā Dievs, svētī Latviju! Pēc pāris dienām, tepat Tautas namā kino – Lat-vijas Nacionālā teātra izrādes Vadonis videoversija.

21. novembris – Mirušo piemiņas diena. Baznīcā aizlūgums par mūžībā aizgājušajiem, bet vēlā pēcpusdienā svētbrīdis Kolkas kapos. Kā mirušo dvēseles mirdzēja aizdegto svecīšu mežs, mācītāja svētruna lika aizdomā-ties par dzīvi un mūžību. Pēc tam ne-

liela vakarēšana tautas namā, kur pie tējas tases atcerējāmies mūsu mīļos aizgājējus.

Klāt Adventa laiks. Bez tradicio-nālajiem svētdienas dievkalpojumiem, Adventa sveces tika iedegtas arī Tau-tas namā, pulcējot ļaudis uz sarīkoju-miem. Pirmajā Adventā – Dundagas amatierteātra un Kolkas senās mūzi-kas ansambļa iestudētā dzejas izrāde Sibillas diena, Otrajā Adventā – dzied Kolkas ansambļi Sarma un Laula, Trešajā Adventā – koncertē ciemiņi no Pastendes, Ceturtajā Adventā – Kolkas mūzikas skolas Ziemassvētku koncerts. Prieks par jaunāko paaudzi, jo viņu muzikālā varēšana sniedzās no tautas dziesmas atskaņojuma līdz pat pasaules klasiķu skaņdarbiem. Visus Adventa pasākumus papildināja Kol-kas rokdarbnieču darinājumu tirdziņš.

Otrajos Ziemassvētkos svinējām Kolkas Tautas nama 55 gadu jubi-leju. Kāda dīvaina sakritība – tālajā 1955. gada 24. decembra vakarā bijis ļoti spēcīgs putenis, un uz atklāšanu laikā nav varējis ierasties toreizējais zivju rūpniecības ministrs. Arī šajos Ziemassvētkos puteņoja uz nebēdu, un tāpēc uz svinībām nevarēja ieras-ties Dundagas novada domes priekš-sēdētājs Aldons Zumbergs un citi no-vada pārstāvji. Gods godam – novada priekšsēdētājs kopā ar kolceniekiem bijis visā gada garumā gan svētku rei-zēs, gan ikdienas rūpēs.

Tautas nama vēsturi asprātīgi at-gādināja Kolkas amatierteātra dalīb-nieces, kuras no senāko laiku bied-renēm it veikli pārtapa par mūsdienu kundzēm. Viņu vēstīto lieliski papildi-nāja fotostāsts, kur senās fotogrāfijas komentēja to dienu aculiecinieki. Sa-rīkojuma otrajā daļā koncertēja Kol-kas pašdarbnieki, bet nobeigumā tika sveikti bijušie Tautas nama vadītāji un visi tie, kuri bija atbalstījuši šī sarīko-juma veidošanu un citus pasākumus. Cik mēs Kolkā esam bagāti! Mums ir jauktais koris, dziesmu ansambļi

Kas kaitēja nedzīvotTurpinājums no 5. lpp

Kolkas jauktais koris dzied kopā ar Vītolu ģimeni.

FOTO

Baiba Šuvcāne



Man tagad ir tā ap dūšu, ka bail atvērt avī-zi. Bailes, ka man atkal pretim raudzīsies kāda drauga, paziņas vai pa-zīstama cilvēka nāves ziņa. Tā bija ar brisba-

nieti Valdi Gertneru un tā bija arī ar Ēriku Ozoliņu, par kura aiziešanu es uzzināju tikai tad, kad viņš jau bija izvadīts tālajā ceļā. Tā kā man nebija iespējas no viņa atvadīties vai nolikt kādu ziedu pie viņa kājām, kaut vai pabūt tai brīdī pie viņa domās, tad nu daru to tagad un pa savai modei, kā to esmu paradis darīt – ar smaidu un asa-ru acu kaktiņā.

Kad 2010. gadā Ēriks atskatījās uz 57 koriem un dziesmai veltītiem gadiem, Gertneru Valdis lasīja Ērika darbiem veltītu referātu, un mans uz-devums bija sarīkojumu vadīt. Es uz-rakstīju jubilāram par godu odu, gan ne sevišķi oriģinālu, jo biju tādas jau rakstījis vairākiem sabiedriskiem dar-biniekiem, bet es sevi mierināju, ka brisbanieši jau tās nebūs lasījuši. Es sāku ar Ērika stārķa parādīšanos virs Mēmeles.

Trešā Latves brīves gadā,Mūsa, Mēmele kur lokās, Kamēr sadodas tās rokās,Pārtop Lielupē aiz Bauskas,Redzams stārķis augstu gaisā,Kaut ko knābī nesdams maisā.

Un kas maisā, nav vairs minams,Visiem mums tas jau ir zināms:Ēriks, kas mums sēd te priekšā,Ēriks Ozoliņš tur iekšā!

Akušieri atved droškāŽanis pats ar bēri priekšāKādas dienas šurp pirms laika.Sievas skraida ārā, iekšā,Lakatiņiem segtām sprogām,Puņķains bērnu bars kā uzburtsDārza pusē līp pie loga.Kaķi, suņi ārā dzīti,Tvaika mākonī uz plītiŪdens trijos grāpjos vārās,Linu dvieļi ņemti ārā,Asins zālīte mirkst pannā,Gultas galā bērnu gaidaMiķeļtirgū pirkta vanna.Balzāms nolikts zāļu tiesai:Viens mērs garam, divi miesai.Visam jāiet raiti, raiti.Skat, pat šķēres ir pa rokai, Ko griezt pušu nabas saiti.

Un klāt viņš ir! Lūk, pliks kā Ādams,

Nemazgāts, tik mammai rādams.Sitiens trāpīgs pakaļdaļā,Pirmais koncerts pasprūk vaļā.Redzams, muzikanta daba –

Sīciņš pats, bet balss ir laba.

Ēriks aug dziesmotā vidē. Tēvs Žanis ir reizē Strautiņu mājas saim-nieks, Jelgavas kājnieku pulka kapel-meistars, divu draudžu ērģelnieks un Jaunsaules pagasta kora diriģents.

Tas, kas dziedot dzimis, audzis,Tādam talantu ar kaudzi.Kā gan citādi, ja dzimta,Visa dzimta dziesmu draudze.

Vai jābrīnās, ja tēva pirmā dāvana dēlam ir mutes harmonika.

Pirmais štruments, tēvs ko devis,Ir tāds vienkāršs blūmīzeris,Un kad redz, ka puikam sokas,Iedod Horneru tam rokās.Kad ar to vēl nepietiekas,Virsū harmonijam liekas.Vai nu zēnu projām dzīsi,Ja pedāl’s tālu, pirksti īsi.Daudziem jauniešiem nav nekāda

jēga, par ko viņi grib kļūt; Ērikam par to nav šaubu – viņam tikai viens ceļš nākotnē ejams, un tas ved uz konser-vatoriju.

Tur nu vairs nav divu domu,Kāda puikam dzīvē loma:Karjerceļš tik viens un vienīgs –Mūzikas skolai Ēriks cienīgs.

Bet, kā kādreiz dzīvē gadās,Liktenis pa sapņiem bradā;Tas, kas šodien domāts darīt,Neder vairs ne rīt, ne parīt.Un kad Likten’s kārtis dala,Strautiņ’ ļaudīm Mūsas malāIedalīta Pīķa dāma…

Nesaulē aiziet Žanis Ozoliņš, un viņa un Zelmas vienīgajam dēlam Ēri-kam ir jāpārņem saimniecība, līdz ar to konservatorijas durvis liktenis ir aiznaglojis. Un šī ir tā reize, kad, lasot Ērika dzīves stāstu, man acīs iezogas mitrums. Kas par vilšanos! Es esmu pārliecināts, ka konservatoriju bei-gušais Ēriks Ozoliņš būtu bijis jauna zvaigzne mūsu mūziķu zvaigznājā. Viņa un mana tēva Mārtiņa Siliņa liktenis ir bijis tik vienāds. Manējam 15 gadu vecumā bija jāatstāj skola un jāpārņem saimniecība. Bija Pirmais pasaules karš. Viņa tēvs brauca uz ku-ģiem, un māte bija saslimusi ar sirdi. Ir Ērikam, ir Mārtiņam bija milzīgs, neizlietots potenciāls.

Ēriks ir autodidakts, savas zinā-šanas mūzikā viņš iegūst pašmācības ceļā.

Bet savu talantu viņš netur zem pūra.

Ne jau tikai savam priekam

Iznāk Strautiņu saim(i)niekamMuzicēt un dziesmas radīt:Vietēj’s koris ir ko vadīt,Kam trūkst pašam sava gana,Un kad svēto dienu zvanaBaznīczvana kapara mēle,Vajadzīgs, kas ērģeles spēlē.

Bet ir kas, kas viņu tirdi –Nav viss kārtībā ar sirdi.Kas par lietu? Nu tā, proti,Visu skaidri izsakoti,Ērikam ir pašā serdēIestrēgusi amorbulta.Nelīdz drapes, nelīdz gulta,Grādīgs dzēriens saliets iekšā.Redz pa naktīm acu priekšā,Cauri mirāžām un mirgu,It kā Dianu bez zirga,Zemgal’s pērli, Bauskas rotu –Ritu, meičai vārdā dotu.

Meiča ir Lindemaņu Rita, bagāta saimniekmeita.

Izdomājas līču-loku:Iet un izlūgt Ritas roku?Dižas mājas saimniekmeita…Roku dos? Tik dos ar koku!Lindemanim būs kāds prieciņš,Ja par znotu sīkzemnieciņš?Ja tā likten’s uzliek ķepu,Tad var tikties tikai slepus.

Kad sākas Vācijas karš ar Krievi-ju, 1923. gadā dzimušie tiek iesaukti leģionā.

Sapņus kāris pīlādž’zarā,Arī Ēriks dodas karā.

Beidzot miers un DP dienas,Blakšu pilnas barakas sienas,Pagājušo dienu smeldziĒriks atkal dziesmā veldzēVācijā un Britu salās,Bet Odiseja vēl nav galā, Noslēgt garo dzīves loku,Austrālija māj ar roku.

Un tā Ēriks ierodas Austrālijā.

Sveša zeme, debes’ sveša,Dzīvot var, ja šiliņš ķešā.Svešā malā, kur tu iesi?Iesi, kur var sirdi piesiet,Kopt un veidot latvju garu,Kļūt par vienību, ne baru,Kur var dziedāt, kur var dejot,Kaut vai roku rokā klejot,Kur var tejāteri spēlēt,Kur var mēļot savā mēlē.Brisbanītē, Kvīnsland’s pērlē!

Ir vēl lieta kāda cita –Brisbanē, lūk, mājo Rita.

Dziesmai vieni gala navaĒriks Ozoliņš(16.09.1923 – 03.12.2010)



valdēs – tātad daudz tuvāk uzņēmu-ma ikdienas pārvaldībai, kur ikviena nekompetence vai nezināšana var uz-ņēmuma atspēlēties daudz ātrāk un maksāt valstij daudz dārgāk.

Tomēr nevar automātiski pieņemt, ka visi jaunā ministra bez konkursa atrastie cilvēki būtu nekompetenti. No formālā viedokļa – daudziem ir gan atbilstoša pieredze, gan izglītība. So-ciologs Aigars Freimanis norāda, ka nevar salikt pilnīgāko idiotu baru tikai tāpēc, ka ir prasmīgi apsaimniekotāji vai, saņemot lielu algu, kaut ko zie-dos – tik traki neesot. Partijas saprotot, ka vajag kaut kādu cilvēku, kas vismaz gudri sēž pie galda un saka „aha“ vaja-dzīgajā brīdī un vajadzīgajā toņkārtā.

Bet tradīcija paliek tradīcija – mai-noties ministram – tiek mainīti arī viņa pārraudzībā esošo uzņēmumu vadītāji. Arī jaunā valdība turas pie tradīcijām. Freimanis skaidro, ka „ir tāds cinisks

jēdziens kā reālpolitika. Un tā reālpo-litika daudzos gadījumos liek Vienotī-bai aizvērt muti – tāpēc, ka koalīcijas stabilitāte ir atkarība no 2 partneriem. Līdz ar to ir pieņemti tie spēles notei-kumi, kas ir pastāvējuši vienmēr.“

Freimanis norāda, ka šoreiz šī amatpersonu maiņa ir notikusi ļoti viegli – bez kādas pretestības. Tas nozīmē – visi ir tā pieraduši un šādu kārtību akceptējuši – politiķi ir iestrā-dājuši šos spēles nosacījumus.

Savu cilvēku ielikšana valsts uz-ņēmumu valdēs, kur gan šobrīd alga vairs nav tik liela kā savulaik, ļauj manipulēt arī ar dažādiem valsts pa-sūtījumiem un izsludināto konkursu uzvarētājiem. Pie tam ar saviem zie-dojumiem partijām, šie cilvēki vēlāk palīdzēs veidot savas partijas finanšu plūsmu. De facto norāda, ka šī tradīci-ja, kas Latvijā ir izveidojusies – lai arī likuma ietvaros – neatbilst diviem kri-tērijiem – godīgumam un daļēji arī – pārvaldes efektivitātei. No uzņēmumu labas pārvaldības viedokļa Auguļa

veikums tiek nopietni kritizēts.Baltijas korporatīvās pārvaldības

institūta pārstāve un biržas valdes priekšsēdētāja Daiga Auziņa-Mel-alksne norāda, ka valdībai, kas ir ak-cionārs, nevajadzētu iejaukties uzņē-muma ikdienas darbā, bet šobrīd tas notiekot. Tas neatbilst tam, kā strādā visā pasaulē.

Kā vienu iespēju, lai izvairītos no valstij piederošo uzņēmumu pārvaldes politizācijas un līdz ar to arī neefekti-vitātes, Baltijas korporatīvās pārvaldī-bas institūts iesaka – centralizēt valsts uzņēmumu pārvaldību, atņemot to tiešai ministriju pakļautībai. Tiktu iz-veidots holdings ar profesionālu pado-mi, kas būtu politiski neitrāla un nestu atbildību par uzņēmumu stratēģiju arī ilgtermiņa – ne tikai uz ministra piln-varu laiku. Šim piedāvājumam gan ir sava ēnas puse – norāda de facto – kur paliktu partijām pietuvinātie cilvēki?

Latvijas TV raidījums „De facto“Latvijas Televīzija


Mūsu mīļais filistrs

B.Arch.

AIVARS LEONĪDS DRĒZIŅŠdzimis 1935. gada 12. maijā, Rīgā

miris 2011. gada 16. janvārī, Sidnejā

Sēro Selonijas

24. bērnu vasaras nometnē „tērvetē“2011. gada tērvetes bērnu vasaras nometne notika no 9....

Documents