SAUSIŅA 4.D.: 90-109., 141-147. lppPOROZOVA 3.D.: 7-23. lpp.

Vielmaiņa jeb metabolisms:

• vielu uzņemšana,

• vielu pārveidošana,

• vielu izvadīšana.

Organismu iedalījums pēc barošanās veida

(shēma 92. lpp.)

Autotrofiuzņem no vides

neorganiskās vielas un sintezē sev vajadzīgās organiskās vielas:fotosintēze (augi) -

izmanto gaismas enerģiju,

hemosintēze (baktērijas) – izmanto ķīmisko enerģiju

http://www.dzm.lu.lv/bio/IT/B_12/default.aspx@tabid=9&id=210.html

Heterotrofiuzņem no vides organiskās vielas un pārveido citās

sev vajadzīgajās organiskajās vielās:fagotrofi –

ievada barību organismā, ar enzīmiem sašķeļ, iesaista vielmaiņā,

saprotrofi – ārvidē izdala gremošanas enzīmus, organiskās vielas sašķeļas, organisms uzņem škeļproduktus

(pūšanas baktērijas, pelējuma sēnes u.c.)

Miksotrofino ārvides uzņem gan neorganiskās, gan organiskās

vielas (kukaiņēdāji augi)

http://www.youtube.com/watch?v=LV0YhJQADgg

Gremošanas orgānu sistēmas pilnveidošanās evolūcijas laikāfagocitoze – šūnās veidojas gremošanas vakuola

(vienšūņi),nepilnīgs gremošanas trakts ar vienu atveri

(zarndobumaini, plakantārpi),pilnīgs gremošanas trakts ar cauruļveida uzbūvi:

mute, barības vads, kuņģis, zarna, gremošanas dziedzeri, izvadatvere.

Gremošanas sistēmas pielāgojumi barošanās veidam

pielāgojumi pārtikas ieguvei (nagi, uzvedības īpatnības utt.),

mutes orgāni (93. lpp.)kukaiņiem – dūrējtipa, sūcējtipa, laizītājtipa,

lacējtipa,zirnekļiem – heliceras, pedipalpi,mugurkaulniekiem – žokļi ar pielāgotiem zobiem,

mēle;gremošanas sistēma sapielāgojumi – guza, kuņģa

uzbūves īpatnības, aklā zarna utt.).

Cilvēka gremošanas sistēmas uzbūve un funkcijas

Cilvēka gremošanas sistēmamute – mehāniska barības sasmalcināšana (zobi),

ķīmiska šķelšana (siekalas),mēle,rīkle, kurā uzbalsenis noslēdz elpceļus rīšanas laikā,barības vads ar gļotādas krokām, gļotu dziedzeriem,kuņģis – barības vielu šķelšana:

sālsskābe ar pH 2 – dezinficē barību, uzbriedina (denaturē) olbaltumvielas,

pepsīns – enzīms, kas šķeļ olbaltumvielas,gļotas – pasargā kuņģa audus,muskulatūra ar slēdzējmuskuļiem augšā un

apakšā;

Cilvēka gremošanas sistēmadivpadsmitpirkstu zarna – ieplūst kuņģa saturs un

gremošanas sulas: žults – žultskābes sadala taukus mazos pilienos, lai tiem var

tikt klāt enzīmi, aizkuņģa dziedzera sula padara vidi sārmainu; amilāzes un

maltāze šķeļ ogļhidrātus, tripsīns – olbaltumvielas, lipāze – taukus;

tievā zarna dziedzeršūnas izdala zarnu sulu – sārmaina, bagāta ar

enzīmiem, kas pabeidz barības vielu šķelšanu, ūdens un barības vielu uzsūkšanās asinīs difūzijas un aktīvās

pārneses veidā;

Cilvēka gremošanas sistēmaar asinīm vielas pa aknu vārtu vēnu nonāk aknā, kur tiek

neitralizētas kaitīgās vielas, glikoze pārveidojas glikogēnā, kas uzkrājas kā rezerves ogļhidrāts,

resnā zarna – uzsūcas ūdens un sāļi, no nesagremotajām vielām veidojas fekāliju masa, zarnu nūjiņas sintezē K, B vitamīnus, veicina gremošanas procesus;

taisnā zarna ar slēdzējmuskuli,anālā atvere.

http://www.dzm.lu.lv/skoleniem/macies_pats/macies_pats_7.-9.klasei/biologija_9._klasei - Gremošana

Uzņemto vielu izmantošana

enerģētiskā vielmaiņa – enerģija rodas, sadalot uzturvielas, uzkrājas ATP saišu veidā,

plastiskā vielmaiņa – organisma augšana un attīstība,

rezerves vielu uzkrājumi.

Uzturvielas:olbaltumvielas – augšana, attīstība, dzīvības procesu

nodrošināšana un regulēšana,ogļhidrāti – enerģijas ieguve

ogļhidrāti → glikoze glikogēns aknāstauki – aizsargfunkcija, termoregulācija,

siltumizolācija, bioloģiski aktīvuvielu sintēze un šķīdināšana,

vitamīni – enzīmu sintēzei,makroelementi un mikroelementi.

Sausiņa, 4. d. 141-147. lpp.

Elpošana ir veids, kā šūnas iegūst enerģiju:

gāzu maiņa (pievada O2, aizvada CO2),organisko vielu oksidēšanās šūnās:

Attiecībā pret prasībām pēc skābekļa organismus iedala:aerobi (obligāti vielu oksidēšanai izmanto skābekli),anaerobi (elpošanai nav nepieciešams skābeklis –

prokarioti, citu dzīvnieku gremošanas traktā dzīvojošie vienšūņi, parazītiskie tārpi):obligāti anaerobi – spēj dzīvot tikai vidē bez

skābekļafakultatīvi anaerobi – spēj dzīvot gan bezskābekļa

vidē, gan vidē, kurā ir skābeklis.

Gāzu maiņa un elpošana augiemgāzu maiņa gan dienā, gan naktī notiek caur

atvārsnītēm lapās un lenticelēm stumbrā (NEJAUKT ELPOŠANU AR FOTOSINTĒZI!),

organisko vielu oksidēšanās notiek šūnās mitohondrijos.

Gāzu maiņa dzīvniekiem (142-143.lpp.)

caur visu virsmu (primitīvākiem dzīvniekiem tikai šis veids, attīstītākajiem kā papildus gāzu maiņas vieta);

elpošanas orgāni:ārējās žaunas (varžu kurkuļiem),iekšējās žaunas (zivīm),trahejas (kukaiņiem),plaušas (sauszemes dzīvniekiem).

Cilvēka elpošanas orgānu sistēmas uzbūvemute, deguna dobums,balsene,traheja,bronhi,bronhiolas,alveolas (veido plaušas),diafragma un ribstarpu muskuļi nodrošina plaušu

elpošanas kustības.

Cilvēka elpošanas orgānu sistēmas uzbūve

Elpošanas fizioloģijaplaušu kustības nodrošina diafragmas un ribstarpu

muskuļu kustības (jāpievērš uzmanību pareizai stājai),

elpošanas centrs iegarenajās smadzenēs nodrošina elpošanas ritmiskumu,

elpošanas dziļums un biežums pieskaņojas vielmaiņas intensitātei,

plaušu tilpums ~ 4,5-6 l, dzīvības tilpums ~ 3,5 l,aizsargrefleksi – šķaudīšana, klepošana.

Elpošanas slimībasangīna, difterija, plaušu karsonis, plaušu tuberkuloze, vēzis, plaušu emfizēma.

1 – normālas alveolas2 – alveolas ar emfizēmu

Materiāli papildus mācībāmhttp://www.dzm.lu.lv/skoleniem/macies_pats/macies

_pats_7.-9.klasei/biologija_9._klaseihttp://www.dzm.lu.lv/bio/IT/B_12/default.aspx@tabi

d=9&id=200.htmlhttp://www.uzdevumi.lv/vs/biologija-12-klasei/

SAUSIŅA 4.D.: 90-109.lpp., 141-147. lpp. vai POROZOVA 3.D.: 7-23. lpp.