Marts 2019

# 181

Grāmatplauktu stāsti.Vija Beinerte

JĀNIS ROZE 2019. gada plānotājiem -50%

Ziņnesis

Īpašie piedāvājumi Pircēja kartes īpašniekiem

Foto: Ewa-M

arie-Rundquist

“Jāņa Rozes apgāds” izdevis Undines Radzevičūtes romānu “Asinis zilas, debesis pelēkas”

Kas ir Lārss Keplers?

3

Marts allaž ir visilgāk un nepacietīgāk gaidītais pirmais pavasara mēnesis. Esam to sagaidījuši. Dārzos uzzied pirmie krokusi, no kokiem tiek tecinātas pirmās sulas, bet uz soliņiem parkos uzplaukst cilvēki. Visskaistāk, – ja ar grāmatu rokās. Vai esi pamanījis/usi, cik skaists ir cilvēks, kurš lasa aizraujošu grāmatu? Ne velti pieminēju dārzus un ziedēšanu. Kamēr cilvēks mācās un lasa, notiek augšana, ziedēšana, izaugsme.Jā, grāmata, protams, prasa apstāšanos un mieru, bet tieši tāpēc lasīšana ir tik vērtīga. Tā ļauj apstādināt ārēju un iekšēju skrējienu. Man patīk doma, ka, lasot grāmatu, neko nevar nokavēt. Drīzāk vilciens aiziet, ja nespējam apstāties. Grāmata nozīmē iedziļināšanos un nesteidzīgumu.

Marta sākums ir arī Grāmatu svētku laiks, – no 1. līdz 3. martam Ķīpsala pulcēs grāmatu mīļotājus, autorus, izdevējus. Piedalīsies arī Jāņa Rozes apgāds, aicinot uz tikšanos ar romāna “Asinis zilas, debesis pelēkas” autori Undini Radzevičūti un tulkotāju Daci Meieri (3. martā), kā arī uz sarunu ar igauņu rakstnieci Mārju Kangro, krievu rakstnieci Annu Starobiņecu un dūlu Katrīnu Puriņu (2. martā), tāpat 2. martā būs iespēja satikt grāmatas “Gogoļa disko” autoru Pāvo Matsinu un tulkotāju Maimu Grīnbergu, bet 3. martā norisināsies tikšanās ar grāmatas “Laime ir lapsa” autorēm un tulkotāju Daci Meieri. Svētku programma ir plaša, bagāta un aizraujoša. Ir vērts būt klāt.Plānojot pavasari, pačukstēšu, ka martā 2019. gada plānotāji būs nopērkami ar 50% atlaidi, ja gadījumā vēl pie tāda neesi ticis/kusi. Ko vēl ieplānot pavasarī? Noteikti – rūpes par sevi un savu labsajūtu, jo tikai tad, kad cilvēks jūtas labi, viņam ir spēks interesēties un iedziļināties. To arī novēlu.Inga Pizāne, dzejniece un “Jānis Roze” mājaslapas un sociālo tīklu satura veidotāja

€ 6,50

€ 4,00

11. – 17. marts

25. – 31. marts

4. – 10. marts

18. – 24. marts

€ 13,10 € 9,90

€ 14,30€ 8,25

€ 4,50

€ 7,50

NEDĒĻAS PIEDĀVĀJUMS

Plānotāji pieejami visās grāmatnīcās JĀNIS ROZE un www.jr.lv

2019. gada plānotājiem

50% atlaide1. marts – 30. aprīlis

GRĀMATU JAUNUMIGRĀMATU JAUNUMI

4 5

Dienas GrāmataGuna RozeSADURSME“Rakstniece Guna Roze prozas darbam “Sadursme” ir izvēlējusies savdabīgu formu — tas ir romāns, kuru veido cits citu papildinoši deviņi stāsti. Darbība notiek vienā dienā, taču katrai konkrētās dienas epizodei ir sava attiecību priekšvēsture. Romāna varoņi, pakļaudamies impulsīvām iegribām, pat neiedomājas, ka viņu rīcība var izraisīt tālejošas sekas, kas ne tikai atsauksies uz līdzcilvēku dzīvi, bet būtiski ietekmēs viņu turpmāko likteni. Guna Roze ar prasmīgi izraudzītām detaļām, lieki nemoralizējot, precīzi atsedz mūsdienu Latvijas ikdienu, cilvēku savstarpējās attiecības un tās vērtības, kas viņiem ir svarīgas.” (Gundega Blumberga)

Dienas GrāmataSvens KuzminsHOHMAŠī romāna darbība risinās Hohmā – mazā, klusā piejūras kūrortpilsētiņā Latvijas rietumos. Hohmas šķietami rāmā ikdiena, vēsture un mitoloģija vijas kopā ar tās iemītnieku dzīvesstāstiem, atklājot to iekšējās pretrunas, attiecību labirintus un gadiem ilgi glabātus noslēpumus. Hohmas stāsti ir komiski, traģiski, brīžiem sirreāli, brīžiem absurdi, taču tos vieno gandrīz katram provinces bērnam pazīstams konflikts: skumjas pēc dzimtās pilsētas un vienlaikus vēlme uz visiem laikiem ar to pārraut saiknes – neatkarīgi no tā, vai tas patiešām ir izdarāms, vai nav.

Grāmata izdota ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu.

KontinentsNora RobertsaZEMSTRAUMESNo angļu valodas tulkojusi Ingūna JundzeGreiema Bigelova ģimeni jebkurš sauktu par ideālu: veiksmīgs ķirurgs ar skaistu sievu, diviem burvīgiem bērniem un privātmāju pilsētas turīgākajā rajonā. It neviens nenojauš, cik šokējoša ir patiesība, kas slēpjas aiz spožās fasādes. To zina tikai Bigelovu bērni – Zeins un Brita –, kas ik dienu savu vecāku acīs redz nevis mīlestību, bet gan naidu... Naidu, kas reiz pārvēršas sitienos. Pēc vairākiem gadiem, kad Zeins un viņa māsa jau ir pieauguši, abi cenšas vadīt laimīgu

dzīvi. Tomēr atmiņas par sāpīgo pieredzi nekur nav pazudušas un rodas jautājums, vai ir iespējams aizbēgt no savas pagātnes. Turklāt kāds viņiem abiem alkst atriebties...

KontinentsLulū TeiloreSNIEGA ROZENo angļu valodas tulkojusi Ingūna JundzeEs zinu, ka visi vēlas man viņu atņemt... Tādēļ es aizbēgu... Lai sāktu visu no jauna.Pēc traģiska nelaimes gadījuma ģimenē Keita kopā ar savu meitiņu aizbēg, atstājot neziņā satriekto vīru un tuviniekus. Sieviete ir mainījusi vārdu un apmetusies kādā vientuļā mājā, cerot, ka tā būs drošības un miera osta viņai un meitai. Tomēr izrādās, ka šai mājai ir savi noslēpumi – caur tukšajām istabām vējo gan neizmērāma laime, gan lielas ciešanas.Atklājumi par mājas pagātni liek arī pašai Keitai atcerēties notikumus, no kuriem viņa ir

aizbēgusi. Un atzīt vissāpīgāko patiesību pasaulē.

MansardsLārss Keplers SMILšUVĪRSNo zviedru valodas tulkojis Māris TītsVēlu naktī Mikaels tiek atrasts ejam pa sliežu ceļu uz dzelzceļa tilta ārpus Stokholmas. Viņa džinsi ir stīvi no sažuvušām asinīm, no apakšdelma plūst karstas asinis, līst lejup gar plaukstu un pil no pirkstu galiem. Mikaels un viņa māsa pazuduši pirms trīspadsmit gadiem un pasludināti par mirušiem. Sarunā ar policiju viņš atklāj, ka aizbēdzis no kāda Smilšuvīra un viņa māsa joprojām esot dzīva. Līdz šim Jona Linna bija uzskatījis, ka Mikaels kļuvis par upuri bēdīgi slavenajam sērijveida

slepkavam Jurekam Valteram, kura rūpīgi izplānotajā noziegumu shēmā savulaik iejaucās Jona Linna un kurš uz mūžu ieslodzīts stingra režīma psihiatriskajā slimnīcā.Lai atrisinātu senos notikumus un atrastu Mikaela māsu, kā arī lai noskaidrotu, kādu lomu noziegumā spēlē Jureks Valters, lieta tiek atvērta no jauna. Briesmas ir nenovēršamas, un kādam nepieciešams nokļūt sērijveida slepkavam zem ādas un viņa prātā, turklāt ļoti steidzami, pirms nav par vēlu. Psihiatriskajā klīnikā slepeni tiek iesūtīta Jonas sabiedrotā – Sāga Bauere...Ar katru nākamo sērijas grāmatu Jona Linna kļūst par tādu grāmatas varoni, par kuru jūs vēlēsieties uzzināt aizvien vairāk. Šis ir sērijas ceturtais romāns – grāmata, kura neļaus izslēgt naktslampiņu.

Mansards

DAINASAngļu valodā atdzejojusi Velta SniķerePar sirreālisma un avangarda dzejnieci dēvētā Velta Sniķere ilgi uzskatījusi, ka latviešu tautasdziesmas nevar un nevajag tulkot, līdz nākusi pie atziņas, ka tas ir iespējams, ja seko augstvērtīgas dzejas tulkošanas principiem. “Pateicos senajām dainām par lielo prieku, ko man sagādājusi to mazvārdības lakonisma izteiksmes augstā meistarība un dzīves un vienības svinēšana,” dzejniece raksta grāmatas ievadvārdos.Vaira Vīķe-Freiberga grāmatas “Dainas” priekšvārdā raksta: “Personiski pazīstot Veltu, zinu par viņas ilgi loloto sapni pieņemt izaicinājumu un parādīt, ka valodas barjeras jāpārvar un

var tikt pārvarētas. Kurš gan to spētu paveikt labāk par dzejnieci, kura raksta divās valodās? Priecājos, ka viņas sapnis ir kļuvis par īstenību, un vēlu panākumus angliski runājošo lasītāju vidū.”

MansardsJuvals Zommers LIELĀ SĪKBūTņU GRĀMATAJaunais laidiens ir klāt! “Lielā ilustrētā grāmata” iepazīstina lasītājus ar sīkbūtnēm, kuras lido, rāpo, kož un dzīvo kopā ar mums uz Zemes. Grāmata, kas populāra bērnu un pieaugušo vidū jau 20 valodās visā pasaulē, jau otrajā laidienā tiek piedāvāta latviešu lasītājiem un mazajiem kukaiņu pētniekiem. Grāmatas autors Juvals Zommers (Yuval Zommer) atklāj simtiem sīkbūtņu, tās uzzīmējot un aprakstot. Viņš ir studējis Karaliskajā mākslas koledžā Londonā un strādājis kā radošais direktors labākajās reklāmas aģentūrās, līdz pievērsies lielajām bilžu grāmatām.

Interaktīvajā “Lielo sīkbūtņu grāmatā” starp vabolēm, mušām un tārpiem iekļauti arī izzinoši fakti, vispirms iepazīstinot ar sīkbūtņu dzimtas koku, bet pēc tam sīkāk apskatot vaboles, mārītes, tauriņus, skudras, bites, zirnekļus utt., pamazām atklājot, kas dzīvo mūsu mājās un dārzos, un uz pusdienu šķīvja. Izklaidējošs, skaists mākslas darbs bērniem no 4 gadu vecuma un viņu vecākiem.Veido sēriju: “Lielā sīkbūtņu grāmata”, “Lielā ūdeņu grāmata” un drīzumā arī “Lielā putnu grāmata”!

GRĀMATU JAUNUMIGRĀMATU JAUNUMI

6 7

Evelina DacjūteLAPSA IR LAIME No lietuviešu valodas tulkojusi Dace Meiere Māksliniece Aušra Kjudulaite

Turpinot iepazīstināt Latvijas jaunos lasītājus ar lieliskām bērnu grāmatām, kas tapušas citās valstīs, šoreiz piedāvājam novērtēt izdevumu, kas no visa Baltijā pēdējos gados iznākušā bērnu grāmatu klāsta ir guvis visspožākos starptautiskos panākumus. Divas jaunas lietuvietes – rakstniece un dzejniece Evelina Dacjūte un māksliniece Aušra Kjudulaite – 2017. gadā izdeva grāmatu “Laime ir lapsa”, kura, šķiet, ir dzimusi zem laimīgas zvaigznes: milzīgi panākumi un lasītāju mīlestība Lietuvā, atzinība Boloņas starptautiskā bērnu grāmatu gadatirgus

ilustratoru izstādē, diplomi vairākās citās ilustrāciju izstādēs, prestižās izdevniecības Thames & Hudson lēmums iekļaut to savā bērnu grāmatu piedāvājumā. Un – vai nav laime! – Amerikas Bibliotekāru asociācijas žūrija grāmatas angļu izdevumam tikko pielēmusi Mildredas Bačhelderes balvu, ko piešķir labākajai no citas valodas tulkotajai bērnu grāmatai. Balvas pastāvēšanas piecdesmit gadu vēsturē šī ir pirmā reize, kad to saņēmusi kāda grāmata no Baltijas valstīm. Šī cerību cauraustā grāmata stāsta par ģimeni, laimi un draudzību. Stāsta galvenais varonis Pāvils ar vecākiem dzīvo parastā pilsētā, taču viņu māja ir neparasta – tā atrodas kokā. Kādu dienu viņš atceļā no beķerejas sadraudzējas ar gudru, šķelmīgu lapsu. Jaunā draudzene paver viņa domu apvāršņus, liek prātot, kas īsti ir laime un ko nozīmē draudzība. Asprātīgais stāsts, ko brīnišķīgi papildina košās, dinamiskās ilustrācijas, mudinās katru lasītāju padomāt, kas ir laime. “Bezgala jauks un visnotaļ oriģināls stāsts par zēna un lapsas drau-dzību (nedaudz atgādina “Mazo princi”). Te  nudien ir ko izgar-šot: priecē vārdos nenoformulēto pārdomu godīgums, atsperīgie dialogi un milzums negaidītu detaļu.” (Kirkus Reviews)

“Svaiga un negaidīta… Cilvēku, transporta līdzekļu un dzīvnieku parāde, ko vērojam Aušras Kjudulaites krāsainajās kolāžās, rada možas neparedzamības gaisotni.” (Publishers Weekly)

“Grāmatas lieliskajā tekstā jaušama dziļa cieņa pret bērnību un to, cik svarīgi prast pielāgoties apstākļiem un novērtēt absurdo.” (Tesa Mihelsona Šmita, Bačhelderes balvas žūrijas priekšsēdētāja)

Grāmata izdota ar Eiropas Savienības programmas “Radošā Eiropa” atbalstu. Grāmata tulkota ar Gētes institūta finansiālu atbalstu.

Agnese VanagaPLASTMASAS HULIGĀNIMāksliniece Līva OzolaČiekurkalna puikas brāļi Klāvs un Intars nejauši sastop plastmasas maisiņu Dusmukuli, kurš, kā izrādās, ir ne tikai dzīvs un runīgs, bet arī pamatīgi dusmīgs, jo apjautis savu bezjēdzīgumu. Līdzīgi kā visi vienreiz izlietotie un atkritumos izmestie maisiņi, viņš uzvedas kā īsts huligāns – plandās pa ielām, pinas koku zaros un plunčājas peļķēs. Pilsētas, lauki, meži un jūras ir pilnas ar plastmasas maisiņiem. Tā tas vairs nevar turpināties! Kā izglābt pasauli no šiem plastmasas neganteļiem?Agnese Vanaga ir trīs bērnu mamma un zaļā dzīvesveida

entuziaste. Studējusi finanšu vadību un filoloģiju LU, vairākus gadus strādājusi par žur-nā listi. Ir bilžu grāmatas “Mazo latvju pirmie vārdi” un mīklu spēles “Minam?” autore.Līva Ozola studē maģistra programmā LMA Grafikas nodaļā, zīmē lielas un mazas, vairāk nenopietnas nekā nopietnas pasteļzīmuļu ilustrācijas grāmatām un citām lietām un vietām.“Tik aizraujošs un emociju piesātināts stāsts! Agnese aizraujoši un sirsnīgi skārusi tematus, kas aktuāli visai pasaulei, bet sākas tieši ar pašu cilvēku. Grāmata aizrauj ar fantāzijas lidojumu, kas liek atskārst: bet tā taču ir, uz ielas gulošu plastmasas maisiņu teju ikviens no mums ir sajaucis ar kaut ko dzīvu. Dzīva ir arī Agneses grāmata, jo tajā ir tik daudz vērtīga, un bērni to klausās ar lielu aizrautību un līdzjūtību.” (Kristīne Garklāva, TV žurnāliste, divu puišu mamma, Pasaules dabas fonda vēstnese Latvijā)Grāmata izdota ar Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu.

Anna BēmaEMMA & VIENRADŽRUKSISPAR VIENRADZI VAR BūT IKVIENS!No vācu valodas tulkojusi Gita HofmaneMāksliniece Zuzanne GēlihaIepazīstieties ar jauniem, neprātīgi simpātiskiem varoņiem – Emmu un viņas brīnumbūtni vienradžruksi!Rūķpilsētā, kur dzīvo mazā Emma un viņas ģimene – tētis, mamma, lielā māsa Meike un brālītis Fīte –, ikviens bērns savā desmitajā dzimšanas dienā tiek pie brīnumbūtnes, un

katram tā ir cita. Emma ir redzējusi zīmīgu sapni un ir cieši pārliecināta, ka tas būs vienradzis – balts, bezgala cēls un piemīlīgs vienradzis. Un ko viņa dabū? Vienradžruksi! Nebrīnumaināku būtni par šo rozā kunkuli ir grūti iedomāties, tāpēc Emma ir sabēdājusies. Taču Emmai vēl nav ne jausmas, cik viņas vienradžruksis ir vienreizīgs! Vācu rakstniece Anna Bēma ir dzimusi un dzīvo Berlīnē. Viņa studējusi dramaturģiju, strādājusi teātrī un sarakstījusi daudzas raidlugas un stāstus bērniem. Par savu brīnumbūtni viņa labprāt gribētu pūķi, kurš palīdzētu rakstīt grāmatas un kuru pie viena varētu izmantot kā siltu un mīkstu kājsoliņu.Māksliniece Zuzanne Gēliha ir dzimusi 1972. gadā Jēnā un tagad ar ģimeni dzīvo Leipcigā. Pabeigusi mākslas studijas, viņa sāka ilustrēt grāmatas un kopš tā laika neko citu arī nedara.

GRĀMATU JAUNUMIGRĀMATU JAUNUMI

8 9

traģēdijas atlikušo mūža daļu pavada kā vientuļš pensionārs. Naktīs viņš strādā bezpajumtnieku nakts patversmē, bet dienās raksta kriminālromānus. Kopā rakstīt kriminālromānus ar pseidonīmu bija labākais, kas ar šo zelta pāri varēja notikt. Viņi iemīlējās no jauna un nolēma nekad neatklāt Lārsa Keplera patieso identiāti. Tālākais jau līdzinās pasakai. Pēc pirmā kriminālromāna uzrakstīšanas viņi izveidoja e-pasta adresi lars.kepler@hotmail.com un nosūtīja manuskriptu izdevējam – zviedru milzim Albert Bonniers. Pēc romāna izlasīšanas izdevējs pasludina Lārsu Kepleru un viņa manuskriptu par sensāciju. To ātri pārtulko angliski, un “Hipnotizētājs” kļūst par gada grāmatu daudzviet pasaulē. Par laimi, Lārsa Keplera “atmaskošana” netraucē rakstnieku pāra radošajam darbam. Viņiem netraucēja arī pirmā romāna sasniegumi un balvas, nominācijas un iekļaušana labāko autoru sarakstos. Sērijas pirmā daļa tika pārdota 10 miljonos eksemplāru visā pasaulē, un izmeklētājs Jona Linna ir Kepleru fanu pulka iemīļots varonis nu jau

septiņās grāmatās. Kopš “atmaskošanas” Aleksandra un Aleksandrs tiekas ar lasītājiem, apmeklē literāros festivālus un grāmatu tirgus, ceļo un bauda populāru rakstnieku dzīvesstila priekšrocības. Protams, Lārss Keplers turpina arī rakstīt – par reāliem notiku miem, no kuriem pašiem bail un kuru pārdzīvošana stipri ietekmē autoru personības. Pāris ļoti empātiski uztver katru grāmatas varoni, līdz šī pieredze kļūst aizraujoša. Viņi nestrādā pēc principa, kas kuram no viņiem jāuzraksta. Viņi dalās it visā  – no idejas līdz pēdējam vārdam. Ik grāmatā nav teikuma, kuru būtu rakstījis tikai viens no viņiem. Lai rastos izcils kriminālromāns, zelta pāris visu dara kopā – apmeklē cietumus, lasa kriminālistikas lietas un ziņojumus par mirušajiem, tiekas ar ārstiem un policistiem, izmēģina ieročus. Kādēļ viņu radītie kriminālromāni ir tik labi? Jo autentiskums Lārsam Kepleram nozīmē visu. Ir 2019. gada marts. Zviedrijā un citur Eiropā lasa sērijas septī to romānu. Latvijā pie lasītājiem dodas ceturtais ro-māns “Smilšuvīrs”, kas 2012. gadā kļuva par visvairāk pār-doto krimināl romānu Zviedrijā. The New York Times ASV tam velta slavinājumu pilnas recenzijas. Vai mēs beidzot novēr tēsim zviedru zelta pāra autentiskumu? Vai atklāsim Lārsu Kepleru?

ZvIEdRu lItERatūRaS ZElta PĀRIS

Kas ir Lārss Keplers? Kādēļ pie šī vārda no fo to grāfijas smaida laimīgs pāris? Viņi ir tik līdzī gi, kā māsa un brālis. Tomēr patiesība ir daudz savādāka. Kritiķu atklātais un slavētais Lārss Keplers (Lars Kepler) ir pseidonīms zelta komandai, kurā dar bojas laulāts pāris Aleksandra un Aleksandrs – Alexandra Coelho Ahndoril (1966) un Alexander Ahndoril (1967). Viņu grā matas par izmeklētāju Jonu Linnu iznākušas jau vai-rāk nekā 13 miljonos eksemplāru 40 va lo dās, un rakstnieku pāris ir Zviedrijas mūsdienu veiksmīgākie autori.

2009. gada pavasarī Londonas grāmatu tirgū tika pārdotas sērijas pirmā romāna “Hipno tizētājs” angļu tiesības, bet vasaras izskaņā mediji beidzot svinēja uzvaru autora “medībās” un atklāja, kurš ir populārais Lārss Keplers. Tas kļuva par gada notikumu zviedru literatūrā, līdzinoties neticamai leģendai. Kopš tā laika mediji slavenajam rakstnieku pārim pievērš pastiprinātu uzmanību. 2018. gada decembrī izdotā sērijas septītā grāmata “Lazarus” pirmajās nedēļās tika pārdota 300 000 eksemplāru. Vēsajā Zviedrijā ar nepilniem 10 miljoniem iedzīvotāju tie ir galvu reibinoši skaitļi. Taču Keplers ieņem visvairāk pārdoto grāmatu sarakstus arī Norvēģijā, Somijā, Dānijā, Igaunijā, Lietuvā, Čehijā un citur.

Kas ir Lārss Keplers? Aleksandrs un Aleksandra ir izauguši 650 km attālumā viens no otra, tomēr pāri vieno daudz kopīgu īpašību. Viņi dzimuši ar viena gada starpību, abiem ir zaļas acis, abi ir kreiļi un vienlīdz atkarīgi no grāmatām. Pirms Lārsa Keplera debijas abiem rakstniekiem jau bija izveidojusies rakstnieka karjera. Aleksandrs savu pirmo romānu izdeva, vēl nesasniedzis 20 gadu vecumu, un līdz 2009.  gadam bija deviņu romānu autors, rakstījis libretus operai un teātrim. Savukārt Aleksandra līdz 2009. gadam strādāja kā aktrise, literatūras kritiķe, rakstīja doktora disertāciju un publicēja trīs godalgotus romānus. Kopš 1992. gada pāris ir kopā un papildina viens otru. Tā esot mīlestība no pirmā acu skatiena, kurā pasauli ieraudzījušas trīs viņu meitas. Pirmie mēģinājumi strādāt kopā pie viena literāra darba bija... bērnu grāmata, kas gan nesniedza gandarījumu, jo bija detaļas, par kurām abas spēcīgās literatūras balsis nespēja vienoties. Nākamais kopīgais mēģinājums bija luga. Šķita, tas būs viegli, viņi taču ir aktrise un dramaturgs. Taču rezultāts bija katastrofa. Pārāk daudz pretrunu diviem māksliniekiem. Un tad dzima trešā literārā persona – Lārss Keplers, kas nav nedz Aleksandrs, nedz Aleksandra, bet gan persona pati par sevi. Viņam tika radīts pat savs dzīvesstāsts. Vidusskolas skolotājs, kurš pēc pārdzīvotas personiskas

Jonas Linnassērija

jau 13 miljoni grāmatu

40 valodāsHipnotizētājs (pieejama e-grāmata www.las.am)

Smilšuvīrs

Paganīni līgums

Uguns liecinieks

Foto

: Ew

a-M

arie

-Run

dqui

st

GRĀMATU JAUNUMIGRĀMATU JAUNUMI

10 11

Timotijs Snaiders MELNĀ ZEME“Snaidera sinoptiskais skats Melnajā zemē padziļina un paplašina viņa Asinszemēs aizsākto analīzi, un tā nav tikai par holokaustu vai tikai par Austrumeiropu. Grāmatas galvenā tēze: pats svarīgākais priekšnoteikums ebreju iznīcināšanai bija Hitlera un Staļina praktizētā valstu un politisko nāciju suverenitātes iznīcināšana, kas radīja bezlikumīgu telpu, kurā tas – un ne tikai tas – varēja notikt. “1941. gada jūnijā Baltijā,” viņš raksta, “padomju valsts graušanas projekts laikā un vietā saplūda ar vāciešu valsts graušanas projektu.” Kompaktāk mūsu valstu traģēdiju un no tās izrietošās sekas izteikt nevar. Snaidera mācība, ko viņš attiecina arī uz mūs-dienām: sargājiet savu suverenitāti, sargājiet savu valsti, sargājiet savējos.” (Valters Nollendorfs)

Ojārs Zanders VIDZEMES BALTAJOS LIELCEĻOSŠajā izdevumā publicētas dažados gados tapušas Ojāra Zandera apceres par 19. un 20. gad-simta zināmiem un mazāk zināmiem Vidzemes novada kultūras darbiniekiem – literātiem, mūziķiem un māksliniekiem. Šī, autora sestā grāmata, ir viņa sveiciens dzimtajai pusei – Gulbenei, Vidzemes novadam un mūsu Tēvzemei Latvijai.

Gundega Cēbere OĻEGS SKARAINIS“Cilvēka likteni lielā mērā nosaka viņa raksturs, un, ja likteņa nejaušībām varētu dot vārdu, tad tēlniekam Oļegam Skarainim tā būtu izdzīvošanas spēja, kas viņu pavada kopš bērnības. Jau kopš laika, kad viņš sāka apzināties sevi, tieši izdzīvošanas spēja, šķiet, ir bijusi viņa dinamiskās radošās dzīves svarīgākais balsts. Cilvēks jau neizvēlas pasauli, kādā nākt, viņš atrod pasauli, ko veidojuši citi. Kas nospraudis Oļega ceļu, ko zinām par Oļegu Skaraini – par mākslinieku, par cilvēku?” (Gundega Cēbere)

Eugenijs Laurinaitis SKATIENS NO SPOGUĻA“Lai sieviete izdzīvotu, viņai nepieciešami divi komplimenti dienā, lai dzīvotu – vajadzīgi pieci, bet lai ziedētu – desmit.”“Dažreiz tiešām vajag apsēsties pie spoguļa un paraudzīties sev acīs: paskatīties, ko tajās redzi, un vai tas, ko redzi, tev patīk. Ja patīk, tad padomāt, kā to vairot, ja ne, – kā to mainīt.”Eugenijs Laurinaitis ir viens no visvairāk apbalvotajiem Lietuvas psiho -

terapijas speciālistiem, kā arī neskaitāmu zinātnisko publikā ciju, fundamentālo sace rējumu, dažādu darbu autors un izdevumu sakārtotājs.

WALT DISNEY KLASIKA. BEMBIJSTulkojis Edvīns RaupsŠis aizkustinošais stāsts ievedīs jūs stalta meža biezoknī, kur mīt mazs briedēns, vārdā Bembijs. Lasiet par viņa brīnumainajiem piedzīvojumiem šajā skaistajā grāmatā, kas rotāta ar senatnīgām 20. gadsimta 40. gadu ilustrācijām.

WALT DISNEY KLASIKA. KARALIS LAUVATulkojis Edvīns Raups“Karalis Lauva” ir iemīļotākais Disneja studijas klasiskais stāsts, kas radīts 1994. gadā un jau kļuvis par nezūdošu vērtību. Pievienojieties mazajam princim Simbam neaizmirstamā ceļojumā, kurā viņš iepazīst Lielo dzīvības loku un kļūst par vienīgo un patieso Karali Lauvu.

MINECRAFT. PIEDZĪVOJUMI ūDEņOS UZLĪMJU GRĀMATATulkojusi Diāna AlksneOficiālā “Minecraft” uzlīmju grāmata tevi aicina izzināt spēles okeānu. Pildot uzdevumus un darbojoties ar uzlīmēm, tu atklāsi, kā elpot zem ūdens, kur sastopami delfīni un bruņrupuči, kā tikt galā ar zemūdens briesmoņiem un kurp doties apslēptu dārgumu meklējumos.

WALT DISNEY KLASIKA. DAMBOTulkojis Edvīns RaupsDambo ir ļoti drosmīgs mazs zilonēns, kuru iemīļojuši bērni visā pasaulē. Uzziniet viņa stāstu šajā brīnišķīgajā grāmatā, kas rotāta ar senatnīgām 20. gadsimta 40. gadu ilustrācijām.

GRĀMATU JAUNUMIGRĀMATU JAUNUMI

12 13

Pēc vairāk nekā 30 gadiem, pētot Borhu vēsturi, es atradu pili, kas viduslaikos piederēja manas ģeogrāfijas skolotājas dzimtai, un apraudājos.

Viduslaiku cilvēku domāšanas kods droši vien ir ļoti atšķirīgs no mūsējā – kādus faktus izrādījās visgrūtāk interpretēt? Grūti bija nevis ar domāšanas kodu, bet ar domu gājienu. Ja mūsdienu cilvēks grib mieru, tas nozīmē, ka viņš ne-grib karu, viduslaiku personas gadījumā tas nebūt tā nav. Spriežot pēc Livonijas hronikas, ordeņa mestrs vienlīdz stipri alkst kā kara, tā miera. Vai arī, piemēram, mestrs nospriež, ka karš nebija taisnīgs – nebija bellum justum – un uz karstām pēdām soda visus, kas tajā nepiedalījās, un atņem viņiem zemi. Loģisko domāšanu viduslaikos mācīja universitātēs. Un to absolventi varēja ieņemt augstus amatus: kļūt par bīskapu vai valdnieka padomnieku. Faktus nav grūti interpretēt. Grūti iztulkojami ir baltie plankumi starp tiem. Piemēram, daudzsološs Livonijas barons apprec sairušas impērijas princesi, bet jau pēc gada viens no laulātajiem mirst attālā Grieķijas salā. No Livonijas līdz turienei ir jāceļo gandrīz pusgadu. Kas notika? Kādēļ neilgi pēc laulībām viens no pāra piepeši parādās nomaļā salā? Šādos gadījumos jāiedarbina detektīva iztēle.

Romāna beigās jūs secināt, ka tantei Lucinai tas droši vien nepatiks. Grāmata nav sentimentāla. Kāpēc jūs, ne mirkli nesvārstoties, attēlojat mestru fon der Borhu kā ambiciozu ļaundari? Kāpēc neatvēlējāt viņam savu tiesu godīguma vai nožēlas? Jūs uzlūkojat šo personāžu ar mūsdienu cilvēka acīm. Viņš nav ļaundaris, bet vīrs ar vīziju, mērķi, kura vārdā gatavs darīt visu un upurēt jebko. No viduslaiku skatpunkta viņa noziegumi nemaz nav tik ļauni. Bet, ja par nožēlu… Jā, tādu jūt mūsdienu cilvēks, arī viduslaiku cilvēkam bija milzīga, kristietības radīta vainas apziņa. Un Bernhardam fon Borham tā ir ļoti spēcīga. Turklāt viņš visu laiku nožēlo grēkus.

Kāda bija jūsu attieksme pret faktu, ka esat cēlusies no baroniem, pirms jūs devāties to pētīt arhīvos? Un kā tā mainījās pēc darba ar vēsturisko materiālu un notikumu pārvēršanas literatūrā? Ģimenes stāsts par to, kā mani vecvecvecāki zaudēja statusu, vienmēr šķitis vienlaikus skumjš un smieklīgs. To var izlasīt romāna pirmajās lappusēs. Taču, kad iedziļinājos vēsturiskajos materiālos, mani pārņēma pilnīgi citas izjūtas. Milzīgs pārsteigums un šausmas.

Vai uzskatāt, ka Austrumeiropā vēl arvien pastāv specifiska pieredze un literārā tradīcija? Nevaru neko pateikt par Austrumeiropu. Es dzīvoju Eiropas ziemeļos. Lietuvā.

Kādas tradīcijas un rituāli ir svarīgi jūsu dzīvē? Tikai tējas dzeršana. Lai gan mēdz teikt, ka rituāli rada drošības sajūtu, tie nepārprotami arī ļoti ierobežo cilvēku. Un rakstnieks pēc robežām nudien nealkst.

Vai jums ir pieņemams jēdziens “sieviešu literatūra”? Kāpēc? Uz šo man atbildes nav, jo mani interesē tikai un vienīgi vīrieši. Šī vārda visplašākajā nozīmē. Kā vīrieši, kā rakstnieki un kā personāži. Romānā “Asinis zilas, debesis pelēkas” ir 50 personāži: 45 vīrieši, 2 pilsētas, 1 valsts un tikai 2 sievietes. Un tās pašas ir princeses.

Esat teikusi, ka humors ir viens no jūsu galvenajiem ieročiem. Kad jūs to pēdējo reizi izmantojāt? Kad tantes, kurām veltīts mans romāns “Asinis zilas, debesis pelēkas”, strikti atteicās ierasties uz manu piecdesmito dzimšanas dienu.

Undine Radzevičūte ASINIS ZILAS, DEBESIS PELĒKAS No lietuviešu valodas tulkojusi Dace Meiere Mākslinieks Aigars Ozoliņš

Lietuviešu rakstniece Undine Radzevičūte literatūrā debitēja 2003. ga dā ar romānu “Sienāzis”. Kritiķi un lasītāji allaž sajūs-minājušies par viņas rakstības stilu, kas ievērojami atšķiras no citu lietuviešu pro zaiķu veikuma. Par romānu “Zivis un pūķi” 2015.  gadā Radzevičūtei piešķīra Eiropas Savienības Literatūras balvu. Taču Latvijas lasītājiem noteikti īpaši interesants varētu būt viņas jaunākais romāns “Asinis zilas, debesis pelēkas” (2017), kurš vēsta par bīstamu un ambiciozu aristokrātu dzimtu, kas dzīvojusi Livonijā 15. gadsimta otrajā pusē.

Piedāvājam ieskatu Undines Radzevičūtes sarunā ar Jurgu Tumasonīti, kas publicēta izdevumā Vilnius Review.

Romāna ievadā jūs stāstāt, kā sākāt meklēt savus senčus no Kurzemes. Pieminat savas ģimenes sievietes, kas pārmet, ka jums nospļauties par dzimtas vēsturi, un literārā festivāla laikā Tallinā ieraudzītas vārnas. Kad viena no tām, sargājot no ligzdas izkritušo putnēnu, uzlaižas jums uz galvas, tas atsauc atmiņā dzimtas ģerboni ar trim kovārņiem. Vai arī citām jūsu grāmatām ir līdzīga simboliska priekšvēsture? Lielākoties manas grāmatas ir saistītas ar vietām, kur dzīvoju. Septiņus gadus manas mājas bija Viļņas Čainataunā, un tieši tur es sāku rakstīt romānu “Zivis un pūķi” par 18. gadsimta jezuītu misionāriem Ķīnā. Es parasti rakstu par to, kas man šķiet vai nu interesants, vai ļoti svarīgs; varētu teikt, ka katra grāmata ir kāda daļa no manas iekšējās vēstures.

Romāns “Asinis zilas, debesis pelēkas” pārceļ lasītājus uz 15. gadsimtu. Kādā intervijā jūs esat minējusi, ka darbā izmantojāt “Livonijas hronikas, ordeņa statūtus, Baltijas dižciltīgo dzimtu sarakstu, vēsturnieku darbus par Livonijas vēsturi un Borhu (Burgu, Borgu) dzimtu, informāciju no elektroniskajiem arhīviem, ziņas, ko savākuši citi cilvēki, kuri interesējas par savām Borhu saknēm, un zināšanas par mūsdienās pastāvošajām Livonijas pilīm”. Pēc tam sekoja izpēte. Vai ir fakti – iepriecinoši vai nepatīkami –, kas palikuši ārpus grāmatas? Informācijas par kādu konkrētu Livonijas dzimtu nav daudz, tāpēc izmantoju visu, ko atradu. Taču, pētot Borhu vēsturi, uzdūros arī faktiem, kas saistīti ar manu bērnību. Kad gāju skolā, klīda runas, ka mūsu ģeogrāfijas skolotājas senči bijuši augstmaņi un ģimenei atņemta muiža. Padomju laikos vecāko klašu skolēnus uz mēnesi sūtīja strādāt lauku darbus, un mūs izmitināja šajā muižā, ko komunisti bija atņēmuši ģeogrāfijas skolotājai. Pati skolotāja bija liela, klamzīga, un vienmēr nēsāja vienas un tās pašas drēbes – haki krāsā, kā karavīra forma. Stundu laikā viņa bieži mēdza atmuguriski kāpties atpakaļ, un es reiz atvēzējos, imitējot sitienu, un nejauši patiešām viņai iebliezu. Tieši visnepiedienīgākajā vietā. Taču mani neviens nesodīja, jo katrs, pie kā mani aizveda nokaunināt, sāka skaļi smieties un sūtīja pie nākamā, tā nu tiku cauri sveikā.

Foto: Agne G

intalaite

Romāna tulkojums tapis ar Lietuvas Kultūras institūta atbalstu.

GRĀMATPLAUKTU STĀSTIGRĀMATPLAUKTU STĀSTI

14 15

Līdz kādā brīdī vēlme lasīt atgriezās, tikai fokuss jau atkal bija mainījies. Meistars Ekharts, Jēkabs Bēme, Jēkabs Lorbers.

Un tad notika tā, ka divpadsmit gadus (ilgāk nekā japāņi iesaka) es sabiju žurnālā “Mājas viesis”, kur rakstīju ne tikai slejas un sarunas, bet arī autoratvērumu “Labas lietas priekam un iedvesmai”. Un tā kā viena no labajām lietām ir grāmata, gribot negribot, es atsāku lasīt daiļliteratūru.

Kā un kurpGrāmatas ir kā cilvēki. Nav pareizo un nepa reizo – ir tavējie un visi citi.

Reiz draugs, jautāts, kādas grāmatas viņš lasa, atbildēja: “Neteikšu! Noslēpums. Visintī mākais jautājums. Pasaki, ko tu lasi, un es pateikšu, kas esi tu pats.” Un tad, izturējis pauzi, iesmējās. Tas, protams, bija joks. Vismaz pa daļai.

Labu grāmatu ir daudz, ļoti daudz. Manā mājā tās jau ir izkāpušas no plauktiem, krājas kaudzēs, at klājot, kāpēc vairums latviešu izdevēju tagad nos au kumus uz muguriņām drukā no augšas uz apakšu, nevis otrādi, kā tas savulaik bija parasts. Tur ir Bariko, Mariass, Atvuda, Manro, leGvina, Geimens, Robertss, Kirovičs, Fermīns, Manfelde, Ābele, Egle, Vīgante, Bērziņš un vēl un vēl, un vēl…

Taču, ja ir jānosauc tāda, kas patiešām ir manējā, ievelku elpu, izturu pauzi un tad dodos pie plaukta, kur Jēkaba Bēmes “Christosophia jeb Ceļš pie Kristus” un Jēkaba Lorbera “Jēkaba evaņģelijs” (abus tulkojis un izdevis Ingmars Zemzaris). Īstenībā par savējiem es varētu nosaukt visus divdesmit piecus Lorbera rakstu sējumus. Ar piebildi – to autors nav Lorbers pats. Visa teksta pirmā persona ir Kristus, kura balsi Lorbers dzirdēja ar iekšēju dzirdi, acīmredzot līdzīgi Vecās derības praviešiem, kad viņi sacīja: “Kunga Gars runā ar manu muti, un Viņa vārds ir uz manas mēles.”

Bet kā ar daiļliteratūru? Pirmās, kas ienāk prātā, – Pētera Hēga “Klusā meitene” (no dāņu valodas tulkojusi Inga Mežaraupe), Salmana Rušdi “Klauns Šalimars” un Hermaņa Heses “Sidharta” (abas tulkojusi Silvija Brice, vienu no angļu, otru no vācu valodas), arī Terija Pračeta Diska pasaules grāmatu sērija (no angļu valodas tulkojusi Māra Poļakova). Tur ir viss  – trīsas, norauts jumts, vektors un katarse. Un mana apbrīna tulkotājām. Jo ir atrasta autora balss. Tas tulkojumā man ir pats svarīgākais – ja vari dzirdēt autora balsi.

Un tad, brīdi padomājusi, pielieku vēl divas – Linnas Ulmanes “Trauksmainie” (no norvēģu valodas tulkojusi Raita Kozlovska) un Ērlinga Kages “Klusums trokšņa laikmetā” (no norvēģu valodas tulkojusi Linda Kusiņa). Tā ir dokumentāla proza. Un tieši tādēļ šie vēstījumi ir īpaši. Vismaz man.

Protams, grāmatas mēdz mainīties. “Mazais princis”, ko lasīju bērnībā, atšķiras no tā, kāds tas man atklājas tagad. Taču nemainīgi ir mani izvēles kritēriji. Tekstā man svarīgas ir divas lietas: KĀ un KURP. Ir autori, kas priekā un apbrīnā liek aizrauties elpai – cik negaidīti un precīzi viņi izvēlas vārdus, kas trāpa iztēli! Taču kādā brīdī vēstījuma vektors raisa klusu: nu un? Un ir teksti, kur vārdi kārtojas šķietami vienkāršos teikumos, taču, sekojot tiem, pēkšņi izrādās, ka tu esi uzkāpis virsotnē, no kuras paveras skats, kas ir plašāks un dziļāks par vārdiem, kas tevi šurp atveduši.

Trīsas un vektors jeb kāpēc es lasu grāmatasIk pa laikam ap grāmatām un to, ko un kāpēc kāds lasa vai nelasa, tiek lauzti šķēpi un plēstas mežģīnes. Manuprāt, lasīšanai ir divi iemesli – vēlme fantāzijās izdzīvot to, ko skarbā realitāte nav ļāvusi, vai griba ielūkoties skarbajai realitātei acīs, lai labāk izprastu sevi un citus. Vēl īsāk – mēs lasām, vai nu lai notriektu laiku, vai lai to piepildītu. Tiesa, laiks, ļaujoties notriecams, blēdīgi klusē, ka likme ir nevis viņa, bet tevis paša dzīvība.

Un te nu es nolēmu atskatīties un arī ielūkoties, lai saprastu, kā īsti tas ir bijis kādreiz un kā ir tagad man pašai.

Starp sapņiem un klusumuViss sākās ar sapņiem un pasakām. Burvju pasakām. Tās par blēdīgo ezi un naivo zaķi vai gudro zemnieku un muļķa velnu mani neinteresēja, nu nemaz. Tad nāca “Mazais princis” un “Alise Brīnumzemē”, turklāt “Alise” kļuva par manu pirmo grāmatu, lasītu angliski. Pēc tam Zenta Ērgle un Ēriks Kestners, Astrida Lindgrēne un Tūve Jansone. Šekspīru no vecāku plaukta izcēlu, kad man bija gadi trīspadsmit. Gulēju mājās slima, sāku ar komēdijām, tad ņēmu traģēdijas, būtu izlasījusi arī drāmas, taču ārsts teica, ka nu jau varot iet uz skolu. Skolā iet man patika. Patika (un joprojām patīk) mācīties, taču nepatika “Zaļā zeme” un “Mērnieku laiki”. Pat nezinu, kā izspruku cauri, šos klasikas stūrakmeņus tā arī līdz galam nepacēlusi. Toties vienā elpas vilcienā izrāvu “Stepes vilku” un “Stikla pērlīšu spēli”, “Burvju kalnu”, “Simt vientulības gadu”, “Meistaru un Margaritu”. Labi, ka paguvu līdz augstskolai, jo pēkšņi mainījās fokuss – nu es aizgūtnēm lasīju Frommu, Jungu, Eriku Bernsu, arī Bahtinu, Losevu, Lotmanu. Un tad vēl Ričardu Bahu un Kastanjedu, kā nu bez tiem. Protams, pa starpām bija arī Alberts Bels, Andris Jakubāns un Vizma Belševica, jo vajadzēja taču jēdzīgu pamatu kursa darbiem un diplomfilmai.

Un tad nāca Bībele. No vāka līdz vākam. Pa vairākiem lāgiem. Un atskārta – kas atklāsmē ticis pierakstīts, atklāsmē arī lasāms.

Tad ilgu laiku nekā nebija. Nebija, jo nevajadzēja. Negribējās lasīt. Vispār. Nu, kaut vai tāpēc, ka vienatnē un klusumā par sevi es varu uzzināt vairāk nekā visas pasaules bibliotēkas kopā ņemtas man varētu dot.

vIJa BEINERtE uZtIc Savu NOSlēPumu

Foto

: Pol

ina

Vilj

una

un A

nda

Kra

uze

INTERVIJAINTERVIJA

16 17

Ik dienu izvērtēju darbus, ko daru, cilvēkus, ar ko tiekos, filmas, ko skatos, grāmatas, ko lasu. Lai viss, kas ir ar mani, sniegtu labas emocijas. Domāju labas domas. Jo vairāk labā ir ap mani (un tā ir mana izvēle), jo labākas lietas ar mani notiek.

Kā varētu padarīt mūsu iemīļotos, bet pārsvarā treknus ēdienus veselīgākus? Visus ēdienus var mainīt uz labo pusi, atstājot tos tikpat garšīgus. To es cenšos iemācīt citiem. Daudzi gan baidās pamēģināt ko jaunu. Piemēram, ja lekcijā piedāvāju ābolu, daudzi paceļ roku, bet piecelties un atnākt pie manis pēc tā ābola... Jebkurus salātus var bagātināt ar burvīgām uz eļļas bāzes balstītām mērcēm, pievienojot interesantas garšvielas. Var pagatavot tik garšīgas jogurta mērces, kas nebūs sliktākas par krējumā balstītajām. Gaļu iespējams pagatavot saudzīgāk, padarot to sulīgu un kārdinošu. Saldā krējuma vietā izmantot, piemēram, Indijas riekstu sviestu. Kūkām kā pamatu var ņemt mandeļu, auzu miltus. Iespēju ir daudz. Protams, tam vajag laiku un katru dienu jau negatavosim kaut ko īpaši interesantu. Tomēr veselīgu un garšīgu maltīti var pagatavot arī 20–30 minūtēs.

Ko darīt, ja ļoti ļoti gribas kaut ko saldu pirms miega?Vislabāk saldumu vietā izvēlēties žāvētus vai svaigus augļus. Vai kādu sausmaizīti ar zemesriekstu sviestu un banānu. Ja organisms prasa saldu, tad prasa. Vairāk ieteiktu padomāt: kādēļ prasās saldu... Visdrīzāk organisms dienas laikā neuzņēma pietiekami daudz enerģijas vai pārāk daudz ēda saldumus un rafinētos produktus. Vai arī ēdienreizes bija pārāk retas.

Runā, ka saldu gribas tad, kad trūkst mīlestības. Ko Tu par to domā?Ķermenis vienmēr tiecas pēc uzturvielām un mīlestības. Par savu ķer meni mēdzam aizmirst, ignorējam pūšanās sajūtu, aizcietējumus, sāpes, smaguma sajūtu. Pie ārsta dodamies tad, kad bez palīdzības vairs nevar. Ķermeni izmantojam par instrumentu, lai sasniegtu vēla mo, bet neņemam vērā tā sajūtas. Tādēļ organisms signalizē ar problēm-situācijām. Ar mazu kaiti, tad lielāku, tad pavisam lielu slimību.

Grāmatā Tu raksti arī par alkoholu. Kādi ir uztura speciālistu uzskati?Tas atkarīgs no mērķa, kādēļ tas tiek lietots. Ja dzeram, lai atbrīvotos, aizmirstos, atrisinātu problēmas, aizmigtu, tad cenšamies risināt kādu problēmu ar alkoholu. Tas, protams, problēmu tikai padziļina. Ja glāze vīna ir piedeva kādam jaukam vakaram patīkamā gaisotnē ar labu ēdienu, mīļiem cilvēkiem blakus, tā ir pavisam cita lieta. Protams, svarīga ir deva. Glāze vīna nevienam nekaitēs, gluži otrādi, sniegs arī antioksidantus. Neiesaku aizrauties ar kokteiļiem, lai lieki neuzņemtu nevajadzīgas kalorijas. Alkohols veicina ēšanu, būtiski ir piedomāt, lai pieejamas būtu arī garšīgas un veselīgas uzkodas.

Kurā brīdī jāsāk domāt par savu uzturu? Vai pirmais signāls ir “riepa” un svars?Kā nu kuram. Pirmajām sajūtām neadekvāta uztura gadījumā vajadzētu būt sliktai pašsajūtai, garastāvoklim, enerģijas trūkumam, matu, ādas problēmām, gremošanas traucējumiem utt. Liekais svars ir signāls, ka organismam darboties ir grūtāk, līdzsvara nav, savu maksimālo darbības potenciālu sasniegt diez vai izdosies. Par uzturu jādomā būtu vienmēr. Lai labi justos savā ķermenī, lai noskaņojums, darba spējas būtu labas. Ķermenis ir vienīgā vieta, kurā dzīvosim visu mūžu.Daudzi saka, ka laimīgs ir cilvēks, kuram pieņemties svarā ir grūti un var ēst visu. Vai tā ir? Nē... Varbūt nav redzama riepiņa, bet ir citas ar neveselīgu uzturu saistītās sekas. Patiesībā tam, ko redz un saka citi, nav nekādas nozīmes. Svarīgi ir tas, lai es šeit un tagad jūtos labi.

Interviju sagatavoja Jūlija Dibovska un izdevniecība “Latvijas Mediji”.

Ja tu ēd, tEv taS NOtEIktI IR JĀIZlaSa!

Kad dzīve ir “UZ TU AR UZTURU”, tad tā ir laba dzīve!Alise Kindzule ir profesionāla uztura speciāliste. Studējusi pie Lolitas Neimanes Rīgas Stradiņa Universitātē (RSU), zināšanas papildinājusi Sporta izglītības aģentūrā un ieguvusi C kategorijas trenera apliecību hokejā. Viņa daudzus gadus strādājusi par konsultanti dažādos medicīnas centros, lasījusi RSU lekcijas sporta uztura jautājumos topošajiem uzturzinātnes maģistriem un šobrīd vada LIDO “Uztura skolu”. Alise jau 13 gadus spēlē hokeju un ir piedalījusies gan Eiropas, gan pasaules čempionātos in-line hokejā. Sporta uzturs un uztura psiholoģija Alisi aizrauj, tāpēc viņa ir sarakstījusi grāmatu tiem, kas vēlas kļūt par sevis labāku versiju, – “AR UZTURU UZ TU”.

Kāda ir tava ideālā diena uztura ziņā?Diena ir izdevusies, ja nav gadījies būt stipri izsalkušai, tādēļ rūpīgi plānoju savas maltītes. Obligātas ir brokastis, bez kurām no mājas neizeju. No rīta jau zinu, kur ēdīšu pusdienas. Vienmēr somiņā ir kāds svaigs vai žāvēts auglis, riekstiņi vai musli batoniņš. Protams, ne vienmēr viss notiek, kā plānots, dažkārt pusdienas ir vēlas – pēc plkst. 14.00, iespējams, pat 15.00 vai 16.00. Bet es pazīstu savu ķermeni, tādēļ regularitātei ir liela nozīme.Mācos sadzirdēt savas sajūtas, izprast organisma reakcijas uz dažādiem produktiem. Pagaidām zinu, kas man sniedz enerģiju un kuri produkti ir tie, kas padara mani gausu. Man patīk spēlēties ar ēdiena garšām, garšvielām, sekojot līdzi savām iekšējām sajūtām. Pusdienās pievēršu uzmanību, vai manā šķīvī atrodas dārzeņi un pilngraudu produkti, vakariņas cenšos ēst vieglākas. Lai labāk izgulētos. Ņemot vērā to, ka daudz dzeru kafiju, cenšos dzert daudz zaļās tējas un ūdeni. Ja vēlos našķi, paslavēju sevi, ja esmu izvēlējusies labāko no sliktākā jeb tīro kaloriju vietā uzņemu arī vērtīgas uzturvielas. Praktiski neko necepu eļļā.Izdevusies ir diena, ja esmu bijusi aktīva. Ja nav iespējams sportot, dodos garās pastaigās, pavingroju, pastaipos. Tas iztīra, izvēdina galvu. Cenšos dzīvot tā, lai mans ķermenis justos labi.

Foto

: Mat

īss M

arko

vski

s

mīkstā rotaļlieta SuPRIZamalS amaRa

IZPĀRDOŠANA!mīkstā rotaļlieta SuPRIZamalS tRIXIE

mīkstā rotaļlieta SuPRIZamalS maRIcHEllE

Piezīmju grāmata a6, 80 lapas

Plašāks akcijas preču piedāvājums grāmatnīcās JĀNIS ROZE!

koka puzle mĀcIES SkaItĪt

€ 15,00€ 24,99

€ 5,00€ 7,45

€ 0,35€ 0,75

€ 2,00€ 3,49

€ 2,00€ 4,95

€ 1,50€ 3,20

€ 12,00€ 17,65

Puzle alPHaBEt matcH

Figūra POP! NBa: kRIStaPS PORZIŅĢIS

akcijas laiks: 1. – 31. marts.akcijas preču skaits ir ierobežots.

€ 7,00€ 10,95

Pildspalva-rolleris 0.7 mm JEll ZONE (9 krāsas)

Pildspalva-rolleris 0.7 mm JEll ZONE PaStEl (7 krāsas)

Pildspalva-rolleris 0.7 mm JEll ZONE mEtal (7 krāsas)

dienasgrāmata taNGlEd ar uv pildspalvu

mape a4 ar gumiju FlamINGO

mape a4 ar gumiju NEW GEO

ATLAIDES

LĪDZ

60%

GRĀMATU JAUNUMI

20

ĪPAŠIE PIEDĀVĀJUMI PIRCĒJA KARTES ĪPAŠNIEKIEM!

Vairāk informācijas meklē www.jr.lv

SAŅEM ATLAIDES ARĪ PIE MŪSU SADARBĪBAS PARTNERIEM

-10% -10% -5%

-15%-20% -10%

Piedāvājums spēkā, uzrādot Pircēja karti, no 1. līdz 31. martam visās grāmatnīcās JĀNIS ROZE.

Grāmata

€ 10,24 € 13,65

Spēle “5 sekundes lv”

€ 14,67 € 20,95

Spēle “5 sekundes junioriem”

€ 14,67 € 20,95

-25%

-30%

-30%-30%

Penāļi, apavu maisiņi, mugursomas (atlaide neattiecas uz mugursomām tHulE t/c SPIcE)