Pļaviņu Novada Ziņu jubilejas gada pielikums

2017. gada novembris

Pļaviņām90Rudens noskaņās un ar latvis-

kām kāzu dziesmām brašu Latgales puišu (grupa “Rūžupis veiri”) izpil-dījumā 22. oktobrī Pļaviņās notika ģimeņu godināšana.

Uz pasākumu bija aicināti Pļa-viņu novada 14 pāri, kuri kopā lau-lībā nodzīvojuši 50, 55 un 60 gadus. Visi ierasties nevarēja un tika apcie-moti mājās. Runājot ar šī gada kāzu jubilāriem, mēģināju rast atbildi uz jautājumu – Kas ir viņu “recepte” il-gām attiecībām?

Zelta kāzas

Ārija un Vladimirs PaškoVi

Ārija Zvejniece un Vladimirs Paškovs laulību reģistrēja Pļaviņās 1967. gada martā.

Par vienu no svarīgākajām lie­tām kopdzīvē uzskata ģimenes mieru – bez balss pacelšanas visu izrunājot, apspriežot.

“Apzināmies un novērtējam to, ka ne katram lemts kopā nodzīvot tik ilgi. Paldies Dievam, tādu lielu satricinājumu ģimenes dzīvē nav bijis. Dzīvojam lauku mājā, te ir plašums. Ja gadās, ka vienam kas nepatīk, var aiziet uz citu pusi, at­rast darbu un strādāt.”

Vladimira vērtējums par abu kopdzīvi ir vienreizējs: “Kā gāja? Brīnišķīgi gāja”.

Ērika un jĀnis GabranoVi

Ērika Strautniece un Jānis Gabranovs laulību reģistrēja Valmierā 1967. gada martā.

Kā izdevās mūžu kopā no­dzīvot? Ērika un Jānis ir neviltoti izbrīnīti: “Lūk, mēs patiešām arī paši nesaprotam, kā tā sanāca, ka kopā nodzīvots pusgadsimts!”

Varbūt liela nozīme ir abiem joprojām piemītošajam darbīgu­mam un humora izjūtai. Arī taiso­ties uz pasākumu, Jānis bija humo­ra pilns – meklēja hūti un tauriņu, ko vilkt, Ērikai plīvuram esot jābūt. Ja kāzas, tad kāzas…

anfisa un iVans račicki

Anfisa Frolova un Ivans Ra­čickis laulību reģistrēja Jēkabpilī 1967. gada aprīlī.

Ivana dzimtene ir Baltkrievi­ja, vecāki uz Latviju pārcēlās, kad Ivanam bija 13 gadi. Abi dzīvoja netālu: Ivans – Trepē, Anfisa – Mežārē.

“Atnācu no armijas. Jauns! Skaists! Ieeju vietējā veikalā, tur – meitene. Ļoooti skaista!” To Ivans ir uzsvēris vienmēr: “Mana sieviņa jaunībā bija ļoti skaista un arī tagad ir ļoti skaista.” Aizkusti­noši, ka vīrs tā mūža garumā saka par savu sievu.

leonarda un markels maksimoVi

Leonarda Pademane un Balt­krievijā dzimušais Markels Mak­simovs laulību reģistrēja Sventē 1967. gada aprīlī. Leonardai bija skaistie 18, Markelam – 21.

Toreiz abi dzīvoja Daugav­pils pusē, un saskatījās viņi tā: Leonarda brauca mājās no skolas, izkāpa no autobusa, satika pazīstamu puisi Markelu, kurš laipni piedāvāja: ”Es aizvedīšu tevi līdz mājām.” Un tā viņi brau­ca abi ar riteni, līdz iestūrēja lau­lības ostā.

Kaut veselība klibo kā vienam, tā otram, neviens no viņiem nesū­dzas par dzīvi.

Noturīgas laulības dzīves noslēpums? Leonarda saka: “Visu mūžu savu vīru esmu mīlējusi un arī tagad mīlu!”

ausma un jĀnis Platkoji

Ausma Rempe un Jānis Platkojs laulību reģistrēja 1967. gada jūnijā Pļaviņās.

Kāzas svinētas tieši Jāņu dienā. Tās bijušas varenas kāzas! Ausmas tēvs meitas kāzām sataisījis daudz pašbrūvēta alus, viss sovhozs dzēris veselu nedēļu. Līdz beidzot Ausma teikusi: “Pietiek svinēt, jābeidz!”

Raksturā atšķirīgi. Cik viens aktīvs sabiedrībā gājējs, tik otrs mā­jas cilvēks, kurš kopdzīves sākumā brīnījies: “Nu ko Tu, Ausmiņ, tik daudz vari runāt!”, līdz gadu gaitā pats kļuvis runātīgāks. Varbūt tieši atšķirīgie raksturi un spēja pieņemt vienam otru bijusi viņu noturīgās ģimenes pamatā. Ausma ar Jāni var priecāties: “Lūpu uzmetuši jau gan esam, taču tā nopietni pat strīdēju­šies neesam.”

reGīna un arVīds Gruduļi

Regīna Žilvinska un Arvīds Grudulis laulību reģistrēja 1967. gada jūlijā Pļaviņās, kad abiem jau bija ap 30. Kāzu laikā, saskaņā ar kāzu tradīcijām un ticējumiem, lai jaunajam pārim būtu laba dzīvoša­

na, vīra radi no sievas mājas Latga­lē “nozaguši” un uz Pļaviņām atve­duši gaili. Diezin vai jautrās kāzu izdarības būs ietekmējušas viņus, taču Regīna un Arvīds ir mācējuši prātīgi vadīt savu kopdzīvi, kopī­gi uzcēluši māju, izaudzinājuši 2 bērnus, priecājas par 5 mazbēr­niem.

Regīnu un Arvīdu vieno ticī­ba Dievam. Arvīds daudzus ga­dus bijis Pļaviņu katoļu draudzes priekšnieks, aktīvi iesaistījies baz­nīcas celtniecības darbu vadīšanā. Ar savu atbildību un saimniecisku­mu ieguvis līdzcilvēku cieņu. To­mēr viņa lielākais atbalsts it visā ir Regīna.

Velta un jĀnis kaņePĒji

Velta Kancāne un Jānis Ka­ņepējs laulību reģistrēja Pļaviņās 1967. gada augustā.

Jēkabpils puses puisim Jānim iepatikusies Pļaviņu meitene Velta ar garām, skaistām bizēm.

Veltai ar Jāni ir stipras ģimenes tradīcijas, kuras viņi regulāri ie­vēro. Arī kāzu gadskārtas svinētas vienmēr. Raksturi nebūt nav līdzīgi,

arī intereses dažādas, bet abi ir ļoti darbīgi, un arī mežs veldzē gan Vel­tu, gan Jāni, jo abu kopīgais hobijs ir ogošana un sēņošana. Kaņepēju laimīgais skaitlis ir 13, tā atzinušas mazmeitas Enia un Beāte, jo viņi izaudzinājuši 4 bērnus un kļuvuši par vecvecākiem 9 mīļiem mazbēr­niem, kopā – 13.

Uz ģimenes svētkiem Velta cep tortes. Tās slavenas visā novadā un pat ārpus tā. Arī šajā pasākumā visi mielojās ar Veltas cepto burkānkū­ku.

austra un staņislaVs butĀni

Austra Upmale un Staņislavs Butāns laulību reģistrēja Bauskā 1967. gada septembrī.

Latgalē dzimušo Staņislavu un Vidzemes meiteni Austru jaunībā vienoja studijas Lauksaimniecības akadēmijā, kur abi saprata, ka ir viens otram īstie.

Staņislavs visu mūžu ir bijis uz­ticīgs ne vien savai Austrai, bet arī zemkopībai. Pēc agronoma darba aktīvajām gaitām jau 25 gadus ne­rimstoši strādā savā saimniecībā. Abi ir īsti darba rūķi. No kurienes sīkstums un spars? Varbūt tas ir jaunībā sporta treniņos iegūtais rūdījums. Staņislavs cēlis svara stieņus, Austra bijusi izcila lodes grūdēja. Sasniegumus panākuši ar neatlaidību un mērķtiecību. Butā­niem ir raksturīgs pamatīgums gan sportā, gan darbā, gan dzīvē.

Ilgas kopdzīves atslēga: “Kad “šeptes” ir pāri galvai, nav prātā strīdēšanās”.

Pļaviņu novada Zelti, Smaragdi, Dimanti

Pļaviņu Novada Ziņu jubilejas gada pielikums

Latvija – tā nav tikai zeme ar plašajiem, zaļajiem mežiem, ar skaistajām upēm, ezeriem un jūru, ar lielpilsētu kņadu un mazpilsētu burvību – tie ir cilvēki, kas tajā dzīvo un to veido. Un Latvijas cilvēkiem es novēlu prieku: prieku dzīvot, prieku sasniegt tādu labklājību, lai nevajadzētu knapināties, prieku strādāt un ar atbildību, pēc vislabākās sirdsapziņas pildīt savus pienākumus! Novēlu visiem Latvijas iedzīvotā-jiem dzīvot mierā un harmonijā ar sevi un apkārtējo vidi! Ingrīda Bērziņa, Pļaviņu novada ģimnāzijas pedagogs karjeras konsultants

“Lai Latvijai daudz rožu dārzu!” Laura (6 gadi), PII “Zīļuks”

“Lai Latvijā daudz rotaļlaukumu, kur visiem bērniem rotaļāties!” Simona (5 gadi), PII “Zīļuks”

“Lai mammas un tēti ir čakli!” Oskars (4 gadi), PII “Rūķītis”

“Lai Latvijā daudz puķu un daudz taurentiņu!” Ieva (5 gadi), PII “Jumītis”

“Lai Latvijā būtu prieks!” Armands (6 gadi) PII “Jumītis”

“Lai Latvija ir mīļa un skaista un lai visi bērni šeit ir laimīgi!” Aleksandra (6 gadi) PII “Bērziņš”

“Latvijai dzimšanas dienā novēlu vienmēr būt skaistai, tīrai, sakoptai. Lai būtu paklausīgi bērni un draudzīgi cilvēki. Novēlu Latvijai labsirdīgu prezidentu!” Viktorija (6 gadi), PII “Bērziņš”

“Latvijai būt un palikt Latvijai!” Juris Kupčs

“Latvijai vēlu kļūt aizvien kuplākai un kuplākai! Lai daudz stipru un saimniecisku ģimeņu!” Eva Mača, daudzbērnu ģimenes māmiņa, pieaugušo mākslas studijas dalībniece

“Latvijas cilvēkiem novēlu būt godīgiem pret sevi un citiem!” pļaviņiete Laila

Lielā plašā pasaule, kur pilsētu nosaukumi kā mūzika skan, Jūras, okeāni, tuksneši, kalni vilina, aicina... Bet tomēr, kāpēc es jūtu, ka tas nav man? Ir tikai viena vieta uz zemes šīs, kur jūtos es kā mājās. Un tās ir manas mājas. Latvija. Vienmēr. Ruta Lejiņa

dzidra un edGars korotkeViči

Dzidra Jaundzeme un Edgars Korotkevičs laulību reģistrēja 1967. gada septembrī Pļaviņās.

Gan Dzidrai, gan Edgaram ir svarīga ģimene un kopābūšana. Kad tuvojas kāda jubileja, Dzidra bērniem saka: ”Nedāviniet man neko, tikai visi ciemos atbrauciet!”. Arī zelta kāzu datumā bijuši kopā ar dēliem un viņu ģimenēm izbrau­kumā pa Latviju un kopā jutušies labi.

Dzidra un Edgars ar prieku dar­bojas un rosās pa savu māju. Ed­gars saka labus vārdus par Dzidru. Dzidra saka labus vārdus par Edga­ru, uzsverot, ka tieši Edgars pie mā­jas esot īpaši “šiverīgs” un darbīgs.

“Garlaikoties? Garlaikoties nav laika!”

Smaragda kāzas

mirdza un Haralds ruļļi

Mirdza Ozoliņa un Haralds Rullis laulību reģistrēja 1962. gada jūnijā Klintainē.

Ruļļu ģimenes lielākais prieks, kad visa dzimta sanāk kopā. Ģimene viņiem ir lielākā vērtība. Lai gan Mirdza savulaik teica: „Ne jau nu gluži tik gludi mums gājis, lai lepni gaidītu piespraužam pie krūts ordeni par ideālu laulību. Esam da­žāda rakstura, arī pēc horoskopa sanāk, ka kopā nesaderam”, bet lau­lībā cienījami nodzīvoti nu jau 55 gadi! Un tas jau ir nopietni!

Mirdza un Haralds daudziem pāriem bijuši vedējos.

Haraldam nupat nosvinēta 80–tā dzimšanas diena. Daudz? Kā uz to raugās. Haralds pats saka: “Bet līdz 100 taču vēl tālu!”.

lidija un romualds butrimi

Lidija Vasiļjeva un Romualds Butrims laulību reģistrēja 1962. gada jūnijā Pļaviņās.

Ar savu paraugu iemācījuši nākamajām paaudzēm (meitai, mazdēliem) cieņpilnu attieksmi pret ikvienu cilvēku. Savu Sma­rag da kāzu jubileju atzīmējuši rei­zē ar skaistu notikumu – mazdēla kāzām.

Lidija un Romualds bieži vien redzami pastaigājoties ar sunīti

Sofiju, kuras dēļ jākustas arī tad, kad citkārt negribētos iziet no mā­jas.

Abus vieno arī kopīgais va­ļasprieks – ogošana un sēņošana. Tas ir apbrīnojami, – pa ziemu sa­rodas visādas sāpes un kaites, bet tiklīdz sākas sezona – nekas vairs nesāp, Lidija un Romualds dodas uz mežu!

Par vienu no svarīgākajām lie­tām laulībā uzskata piekāpšanos: “Piekāpties jāmāk. Bez tās nevar izveidot stipru ģimeni”.

anastasija un indulis tilHeni

Anastasija Bogdanova un In­dulis Tilhens laulību reģistrēja 1962. gada septembrī Pļaviņās.

Anastasijai tad bija skaistie 18 gadi, Indulim jau tuvojās 28.

1. septembris – pirmā skolas diena bērniem, bet Indulim un Anastasijai – kāzu diena.

Vislielāko un patiesāko prieku Tilhenu ģimenei pašreiz sniedz mazmazmeitiņas. “Bija piemirsies, kādu prieku dzīvē rada pavisam mazi bērni. Mazmazmeitiņu iera­šanās pasaulē – tas, kas patiešām tagad silda mūsu sirdis”. Un vēl, protams, prieks, ka bērnu un maz­bērnu starpā valda draudzīgas at­tiecības – gan bērni, gan mazbērni bieži zvana, apciemo vecvecākus.

Pasākumā, Induļa pilnvarota, Til­henu ģimeni pārstāvēja Anastasija.

Dimanta kāzas

ausma maruta un alberts damberGi

Ausma Maruta Gredzena un Alberts Dambergs laulību reģistrēja 1957. gada augustā Liepājā.

Dambergu pāris par labas kop­dzīves atslēgu uzskata kompromisu un piekāpšanās mākslu: “Viss ir ļoti vienkārši – jāpiekāpjas. Vienreiz vienam, otrreiz otram, bet jāpie­kāpjas”.

Ausma Maruta un Alberts dzī­vo mājās ar nosaukumu “Dārgak­meņi”. Tātad sanāk, ka “Dārgak­meņos” dzīvo dimanti – novada Dimanta pāris.

Valija un jĀnis Viktors Putraimi

Valija Jansone un Jānis Viktors Putraims laulību reģistrēja 1957. gada augustā Klintainē.

Putraimu ģimenes dzīve ir krāsaina un interesanta. Abi bi­juši ļoti sabiedriski. Daudziem pāriem par vedējiem gājuši. Valija saka: “Savā laikā mēs tik’ pa gai­su vien!” Kā tad nodzīvojuši līdz Dimanta kāzām?

Vērts ieklausīties Jāņa Viktora vārdos: “Visā esmu pateicīgs savai sieviņai. Esmu pateicīgs liktenim, ka man ir tik laba sieva!”

Kā nodzīvot laulībā ilgi un laimīgi? Izrādās, tādas vienas “laimes atslēdziņas” nemaz nav. Katram tā ir sava: citam – darbs, kādam – kopīgs hobijs, humora izjūta, ticība Dievam, kopīgas vērtības. Dažs pāris apprecējies agrā jaunībā, cits – jau briedu­ma gados. Dažās ģimenēs vīrs un sieva ir vienaudži, citā – ar visai prāvu gadu starpību. Lielākā daļa pāru atzīst, ka viņu vērtība ir ģi­mene un kopābūšana, kopādar­bošanās. Arī savstarpēja cieņa, prasme uzklausīt un piekāpties ir svarīga, tad arī raksturā atšķi­rīgi pāri visnotaļ saticīgi var būt kopā pusgadsimta garumā un lai­ka gaitā pat kļūst līdzīgāki viens otram.

Ja vērtētu ģimenes noturību pēc profesijām, tad spriežot pēc šī gada jubilāriem, varētu teikt, ka procentuāli noturīgākās un stiprākās ģimenes saites māk iz­veidot vīri – autovadītāji un elek­triķi, bet sievas – tirdzniecības darbinieces.

Jau kuro gadu domās apbrī­noju pārus, ko suminām. Tik dažādi, bet visi jauki! Tagad, kad aiz kalniem jaunības nemiers un steiga, viņi īpaši saudzē un bals­ta viens otru un, kā paši atzīst, klausās viens otra elpā, ja otram gadījies saslimt. Vīri saka atzi­nīgus vārdus par sievām, sievas ar lepnumu uzslavē savus vīrus. Un es vienmēr domāju – vai viņi burvīgi ir bijuši jau katrs atseviš­ķi, vai arī, kopā dzīvojot, ieguvu­ši šo burvību?

Vija liepiņa, dzimtsarakstu

nodaļas vadītāja

BURTU JUCEKLISPļaviņiešiLatvijai! C R A B N D E P U U T B V I Ķ Z J O

S T O S B N O N A Z M T P O Ē I S S

T E T V R R E R Z G O F E B Ķ Ķ N I

B L P S Ū B M H A N Z E N R I E E Ķ

E U K Z F Z O P R B N T G V S R S Ņ

P G I V S J E Z Ņ Ī A M U L C I I U

E S O K P L L I D U N P I O A S Ķ R

E F U N E B K R G Ā K N O Š R V Z T

T S G U G G A T T N D A E K H D E S

S I P Ž Ī G Ē N T R N Ķ M A M L G J

O N O Z Z Ķ S B A D B J V D G N K C

Z E D I E Z B K A M I E Š I Ī R P R

K T A M P T S D E D U D V D S C E Z

N U S T F A K R C G D D A P R I B Ņ

B T A A Z U S P I N K U L I S Ā T U

S P I E Ģ E L I S N E Ķ Ļ I Ķ B V L

Atrodi PļAviņu APkārtnē dzirdētos senvārdus!

Gapele, GardĪne, GnĪda, kamieši, lindraks, nĀtns, pinkulis, porŪzis, smeĶĒt, spieĢelis, struŅĶis, tutenis, ziĶeris, zoste, Ķeša, Ķisens, ĶiĻĶens, ĶĒĶis, ŅerGa, Ņuka.

sagatavoja kristīne rulle

Novembris ir valsts svētku mēnesis. To pavada sveču gaisma, sarkanbaltsarkanās krāsas, patriotiskas un pacilājošas noskaņas, himnas skaņas.

Šogad svinam Latvijas 99. dzimšanas dienu. Ko, valsts simtgadi sagaidot, Latvijai vēlētu lieli un mazi pļaviņieši?