2019.gada septembris (122)

Nākamās «Naukšēnu Novada Vēstis»

25. oktobrī

N o 29.augusta līdz 3.septembrim Valmierā un apkārtējos novados ciemo-jās viesi no sadraudzības apriņķa Giter-slo, lai pārrunātu līdzšinējās un turpmā-kās sadarbības iespējas. Viesu vidū arī seši delegāti no Borgholchausenas, kuri izmantoja izdevību veselu dienu veltīt Naukšēnu novadam. Novadam vistiešā-kajā nozīmē, jo šoreiz patiešām tika iz-braukāti visdažādākie nomaļu ceļi un skatītas tās pērles, kas slēpjas mežu ielo-kos tālāk no centra un uz kurām visbie-žāk ciemiņus neaizved, aprobežojoties vairāk ar centrā aplūkojamo. Tomēr dienas lielākais notikums bija pirmā skolas diena Naukšēnu novada vidusskolā. Ar lielu interesi viesi vēroja svinīgo pasākumu skolas priekšā. Vācijā tā ir parasta darba diena, tādēļ vācu draugus pārsteidza lielā puķu jūra, kas plūda no visām pusēm uz skolu, pama-zām pārvērsdamās par pamatīgiem rai-bu raibiem klēpjiem skolotāju rokās. Borgholchausenas mērs Dirks Špekmans pasniedza pirmklasniekiem jauku dāva-nu: krāsojamo grāmatu ar Borgholchau-senas ievērojamākajām vietām un krāsu zīmuļus. Kas patīkami pārsteidza, iepriecināja un, dodoties mājās, vēl palika spilgtā atmiņā vācu viesiem? • Pasakaini skaist i sapostās pirmsskolas un mazo klašu meitenītes dažnedažādās kleitiņās – kā princesītes. Paldies mammām! • Pirmās skolas dienas svinīgums. • 1. maijā dāvinātās ugunsdzēsēju mašīnas apraudzīšana. Tā atrodas drošās rokās. Uzslavas par vēl iepriekš dāvinātā tehniskās palīdzības auto p r a sm ī g o p ā r v e i d o š anu p a r ugunsdzēsēju mašīnu. • Brauciens pa lauku ceļiem – sakoptās, puķu, dārzu un augļukoku ieskautās mājas, jaunuzceltās fermas, skaistās dabas ainavas. • Labiekārtotais Ruhjas ezera krasts Igaunijā. Fakts, ka var apskatīt vietu, kur sākas mūsu Rūjas upe. • Unguriņu robežpunkts ar savu vēsturi un simbolisko, praktiski pielietojamo metāla veidojumu. • Naukšēnu novada vidusskolas direktores Aigas Stieres klātbūtne, jo viņa borgholchauseniešu acīs ir arī Ziemassvētku tirdziņu dvēsele. • Viesošanās Agneses Vaļinieces mākslas pasaulē iepriekšējā dienā. • Šajā vasarā izdotā grāmata „Naukšēnu pavārmāksla“. • Un visbeidzot – omulīgā maizes cepšana viesmīlīgās saimnieces Edītes Krastiņas mājās Ķoņu pagasta „Saktās“. Brīnums bija viss: malkas plīts, mai-zes krāsns, pats maizes cepšanas pro-cess, senie darbarīki. Par darbarīkiem runājot: ja gribat uzzināt noslēpumu, ar ko Edīte mēra piena temperatūru un maizes krāsns karstumu, dodieties turp un noskaidrojiet! Tas ir patiešām intere-santi. Sviedriem līstot, tika veikts vis-smagākais darbs – aizdara gatavošana maizei no kaņepēm, stampājot tās milzī-gā piestā. Katrs varēja izmēģināt savus spēkus, un galvenais darba sūruma rā-

dītājs bija tas, ka nemaz tik knaši nepie-teicās katrs nākamais, lai nomainītu ie-priekšējo, piekusušo. Labprātāk visi ie-saistījās uzmundrināšanā un morālajā atbalstā, nekā paši ķērās pie lietas. Ne-pārprotami visizturīgākais tomēr bija mūsu pašu Jānis Zuments. Viņš vinnēja arī kociņspēles turnīrā, kas, jautrības pavadīts, norisinājās mājas pagalmā, kamēr cepās maize. Jānis gan pats arī bija spēles organizators, un, spriežot pēc pāris kladēm, līdz pēdējai rindiņai pie-rakstītām ar rezultātiem, varam secināt, ka viņš šajā jomā jau ir profesionālis. Tā patiešām ir viena aizraujoša spēle! (Pačukstēšu: šo spēli var arī nopirkt vei-kalā, labi satrenēties un tad…) Vēlreiz paldies mājas saimniecei Edītei par vies-mīlību! Laikam jau par tradīciju vai no mutes mutē aizgājušu leģendu borgholchause-niešiem ir kļuvis Valmieras tilts pār Gauju. Jau atkal un atkal pēdējā vēlēša-nās pirms prombraukšanas: Lūdzu pār-vediet mūs vēl pāri tam tiltam. Kaut kā-da maģija tajās “dinozaura ribās” taču ir, vai ne? Lai veiksmīgas skolas gaitas visiem, it īpaši pirmklasniekiem un lielajiem div-padsmitajiem! Lai mums visiem izdevies jaunais mācību gads! Lai novadu refor-ma notiek saprāta robežās! Lai tas der jums kā stiprinājums: borgholchause-nieši tur par mums īkšķus! ◊

Ligita Ceriņa, Naukšēnu - Borgholchausenas

draugu grupas dalībniece

Viesi no Gīterslo apriņķa ciemojas Naukšēnu novadā

Latviešu senās tradīcijas ēst gatavošanā Borgholchausenas birģermeistaram Dirkam Spekmanam māca Ķoņu pagasta “Saktu” māju saimniece Edīte Krastiņa. Foto: Jānis Zuments

Savās mājās Naukšēnu pagasta “Ābelītēs” ciemiņus no Vācijas uzņēma mājas saimnieki māksliniece Agnese Vaļiniece un Martins Šēfers

2 NAUKŠĒNU NOVADA VĒSTIS 2019.gada septembris (122)

Naukšēnu novada domes 18. septembra sēdes lēmumi • Nolēma realizēt projektu “Dīķeres

parka rekonstrukcijas 1.posms”. Projek-ta kopējās izmaksas 15578.75EUR, t.sk. ELFLA finansējums 7736.79 EUR, paš-valdības finansējums 7841.96 EUR. • Atbalstīja Naukšēnu novada vidus-

skolas dalību programmas Easmus+ programmas skolu apmaiņas partnerī-bas projektā “Say No to violence and discrimination by games” ( “Ar spēlēm pret vardarbību un diskrimināciju”). • Apstiprināja tāmi savstarpējiem

norēķiniem par izglītības iestāžu snieg-tajiem pakalpojumiem. • Apstiprināja grozījumus Naukšēnu

novada pašvaldības 2019.gada budžetā.

• Izdarīja grozījumus Naukšēnu no-vada pašvaldības policijas nolikumā un nolikumā “Par Naukšēnu novada pašval-dības policijas sabiedrisko palīgu dar-bu”. • Apstiprināja izmaiņas Naukšēnu

novada pašvaldības policijas amatu sa-rakstā - likvidēja amata vietu vecākais inspektors 0.75 likmes, izveidoja - paš-valdības policijas priekšnieks - 1 likme. • Nolēma atbrīvot no darba pašvaldī-

bas policijas vecāko inspektoru un admi-nistratīvās komisijas locekli Pēteri Ķīkuli ar 2019.gada 6.oktobri.

• Apstiprināja Dzintaru Kazakēviču par Naukšēnu novada pašvaldības poli-cijas priekšnieku. • Apstiprināja izmaiņas informatīvā

izdevuma “Naukšēnu Novada Vēstis” redkolēģijas sastāvā - izslēdza Egitu Podnieci, apstiprināja Kadriju Mičuli - Ķoņu pagasta bibliotēkas vadītāju. • Nolēma pagarināt līgumus par dzī-

vokļu “Aldari”-4, “Māras”-1, “Virši”-1 un “Virši”-2 izīrēšanu. • Nolēma slēgt īres līgumu par dzī-

vokļa “Aldari”-8 izīrēšanu. • Nolēma iesniegt kreditora pretenzi-

jas par 7 mirušām personām par nekus-

tamā īpašuma nodokļa parādu un komu-nālo maksājumu parādu. • Nolēma zemes vienību ar kadastra

apzīmējumu 96720060218 atzīt par ze-mes starpgabalu. • Apbūvei paredzētai zemes vienībai

piešķirt adresi “Debeškalni”, Ķoņu pa-gastā. • Nolēma mainīt zemes lietošanas

mērķus 5 zemes vienībām.◊ Ar domes sēžu lēmumiem un audioierakstiem var iepazīties Naukšēnu novada pašvaldības mājas lapā www.naukseni.lv

Naukšēnu novada pašvaldība aicina lauksaimniekus reģistrēt lauksaimniecības zemes nomas līgumus

L ikuma „Par zemes privatizāciju lauku apvidos” 36.panta trešā daļa nosa-ka, ka pašvaldība ved lauksaimniecības zemes nomas līgumu reģistru. Naukšēnu novada pašvaldība šādu reģistru ir izveidojusi 2015.gadā un paš-laik 15 Naukšēnu novada zemnieki, lauk-saimnieki ir reģistrējuši savus lauksaim-niecības zemes nomas līgumus. Lai nodrošinātu pirmpirkuma tiesī-bas, Naukšēnu novada pašvaldība aicina zemes nomniekus reģistrēt rakstiski no-slēgtos lauksaimniecībā izmantojamās zemes nomas līgumus pašvaldībā. Ja zemes īpašnieks nomas līguma darbības laikā vēlēsies īpašumu pārdot trešajai personai, tad zemes nomniekam, kura zemes nomas līgums reģistrēts pašvaldī-

bā, būs pirmpirkuma tiesības (iespēja iegādāties nomāto zemi par pirkuma līgumā noteikto maksu). Vēlos pievērst uzmanību, ka pirmpir-kuma tiesības nekustamā īpašuma pār-došanas gadījumā būs iespējams īstenot tikai tad, ja zemes nomas līgums, kura darbības termiņš nav īsāks par pieciem gadiem, būs reģistrēts pašvaldībā vismaz gadu pirms pirkšanas-pārdošanas darī-juma noslēgšanas dienas. Ja pirmpirku-ma tiesības uz zemi pielīgtas un reģistrē-tas zemesgrāmatā, tad zemes nomas līgums pašvaldībā nav jāreģistrē.◊ Teksts un foto Kaspars Roķis nekustamā īpašuma speciālists

Tīrums pie “Vecglāzniekiem” Ķoņu pagastā

N aukšēnu novada pašvaldībā tur-pinās projekta “Naukšēnu novada paš-valdības administratīvās ēkas energo-efektivitātes paaugstināšana” realizācija. Projekta mērķis ir samazināt enerģi-jas patēriņu Naukšēnu novada pašvaldī-bas administratīvajā ēkā, sekmējot ener-goefektivitātes paaugstināšanu un paš-valdības izdevumu samazināšanu par siltumapgādi. Septembrī notiek jumta siltināšana un ārsienu sagatavošana dekoratīvā ap-metuma iestrādei. Jau šajā rudenī ir plā-nots pabeigt visus siltināšanas un apda-res darbus. Līdz ar to ēka būs ieguvusi gan augstāku siltumnoturību, gan vizu-ālu pievilcību. Objekta būvniecību veic SIA “Bazalts”, autoruzraudzību SIA “WARSS+”, autoruzraudzību SIA “Proenergo”. Projekta kopējās izmaksas ir 320 000,00 EUR, no kurām ERAF fi-nansējums ir 107 000,00 EUR, valsts budžeta dotācija 53 250,00 EUR un paš-valdības līdzfinansējums 159 750,00 EUR.◊ Inguna Zukure Projektu vadītāja

Naukšēnu novada pašvaldības administratīvās ēkas būvdarbi tuvojas noslēgumam

2019.gada septembris (122) NAUKŠĒNU NOVADA VĒSTIS 3

P irmā skolas diena jau aiz mugu-ras. Mūsu skolā mācības uzsāk 12 pirm-klasnieku. Zinību dienā dzirdējām, ka 12.klases skolēns savu pirmo skolas die-nu atceras kā solījumu – es būšu teicam-nieks! Vai sapnis ir īstenojies? Nav. Kā-pēc nav? Kas ir pietrūcis nodomu īsteno-šanai? Labs, stingrs skolotājs? Mazpra-sīgi vecāki? Paša motivācijas trūkums? Ar vien biežāk nākas saskarties ar jēdziena “emocionālā inteliģence” lieto-šanu presē, televīzijā un pat sadzīvē. Emocionālā inteliģence – spēja apzinā-ties un kontrolēt savas emocijas – ir cie-ši saistīta ar panākumiem, veiksmīgāku profesionālo pašizpausmi un lielāku ap-mierinātību ar ikdienas dzīvi kopumā. Spēja efektīvi sazināties un risināt pro-blēmas ļauj strādāt daudz produktīvāk, vienlaikus veidojot patīkamu apkārtējo vidi un saziņu. Paredzams, ka nepiecie-šamība pēc šīm prasmēm nākotnē tikai palielināsies. Skolā tas nozīmētu, ka mācību stun-das ir kļuvušas mierīgākas un tiek pava-dītas pozitīvākā atmosfērā. Neviens ne-bļaustās, bez vajadzības uz tualeti no klases ārā neiet, nevienu pa ceļam uz durvīm nebaksta, nekāda piezīmju iz-teikšana. Mierīga darba gaisotne klasē ļauj nostiprināt skolēnu atmiņu un pras-mi uztvert un izprast mācīto. Skolēnus vieglāk sagatavot darbam, viņi nav tik haotiski un ir mierīgāki. Ja katrā klasē ir tikai divi trīs šādi “varoņi”, tad nekas no iepriekš teiktā tik vienkārši vis neīsteno-jas. Kur rodas šie visatļautības bērni? Par mācīšanās motivāciju. Skolēniem bieži liekas, ka mācības ir bezjēdzīgas. Kur un kad mums to vajadzēs zināt? Skolēnam, iespējams, ir taisnība. Varbūt dzīvē tiešām nebūs jēgas no matemātikas tabulām, ķīmijas formulām, vēstures faktiem vai gramatikas likumiem… Sko-lotāji skolēniem saka, lai uztver skolu drīzāk kā trenažieru zāli smadzenēm! Nekādas praktiskas jēgas nav arī hanteļu cilāšanai, bet muskuļi lēnām pieaug, un tie gan ir derīgi. Tāpat arī mācības attīs-ta spēju domāt, arī ja citādi tās nav no-derīgas. Smadzenes tev noderēs, pat ja fizika nē. Ja skolēns to pieņem – viss kārtībā, mācīšanās notiek. Zināms fakts, ka daudzas no pras-mēm, kas šodien tiek mācītas skolēniem, pēc 2, 5 vai 10 gadiem var izrādīties no-vecojušas vai nevajadzīgas – dzīvojot pārmaiņu laikmetā, mums nav nekāda priekšstata par to, kādās profesijās ar-vien globālākajā ekonomikā strādās šo-dienas skolēni, un kādas prasmes viņiem būs nepieciešamas. Lai nezināmajai nā-kotnei varētu pielāgoties jau šodien un nodrošināt savu skolēnu veiksmīgu adaptāciju nākotnes izaicinājumiem, ir jāatsakās no gadsimtiem vecajām mācī-bu metodēm , kas balstās uz vērtējumu par prasmi “atcerēties un atstāstīt” un jāvērš uzmanība uz spēju un motivāciju mācīties, adaptēties, izprast sevi un ci-tus. Mācīties priekš sevis, nevis priekš skolotāja. Skolā ir pārmaiņu priekšā – notiek pāreja uz kompetenču jeb liet-pratīgu izglītību. Tas nozīmē īstenot mā-cības tā, lai skolēni spētu ne tikai iegūt zināšanas un prast tās mērķtiecīgi un atbildīgi pielietot, bet arī attīstītu vēlmi un spēju mācīties mūža garumā. Tam nepieciešama mācīšanas un mācīšanās pieejas maiņa. Jāmainās ne tikai skolai, bet arī mūsdienu ģimenei. Paldies tiem vecākiem, kuri kopā ar saviem bērniem lasa grāmatas, sporto un vienkārši saru-nājas- viņi mīl, rūpējas un bērni ir labi audzināti. Skolotāji māca savu priekš-metu un mēģina motivēt skolēnus pēc kaut kā vairāk nekā maize un piens. To-mēr visas audzināšanas pirmsākumi

sākas ar vecākiem. Kas māca pacietību? Par ko runā vecāki mājās - tā attīstās bērns. Bieži paši vecāki audzināšanu iemaina pret neko citu kā telefona bak-stīšanu, televīzijas šovu skatīšanos. Dak-teris reanimatologs Pēteris Kļava saka: “ Cilvēks ir tas, kas ir viņa apziņas saturs. Tas ir tas, no kā cilvēki barojas. Mašīna barojas no benzīna - cilvēks barojas no jēgas. Ja vecāku jēga ir taustīt telefonu, tad saturā nekā nav. Un vecāki degradē-jas. Reti kuram vecākam ir jēdziens "emocionālā inteliģence". Ja vecāki to neattīsta apzināti savstarpēji un ja nav mātes un tēva sarunas ar bērnu par to, kā tu jūties un kā tu domā, un ja nav bērna šī dabīgā psihes analīze un bēr-nam neļauj izteikties un motivēt sevi - kā gan viņš var attīstīties? Bērns izaug par televizoru un taustiņu robotu.” Mēs visi gribam redzēt savu skolu dažādu pētījumu sarakstos. Runājam par skolas prestiža celšanu. Lepojamies, ka esam 2019.gada skolu reitingā darba ar talantīgajiem skolēniem divdesmit ceturtie. Neatkarīgās Rīta avīzes topā neesam iekļuvuši. Centralizēto eksāme-nu rezultāti par zemiem. Nenoliedzami, skolas kvalitāti neraksturo tikai eksāme-nu rezultāti, taču tas ir būtisks signāls, kas liecina, kā gadu gaitā notikusi skolē-nu, pedagogu un ģimenes sadarbība. Kā pasniegtas un apgūtas zināšanas. Ar kā-du mērķi nākts uz skolu. Vai gribi kaut ko vairāk par četrām ballēm? Atgādinā-šu visiem zināmā aktiera Intara Rešetina atziņu: “Bez piepūles uz augšu tiek tikai ziepju burbuļi.” Novēlu darbīgu mācību gadu!◊ Ingrīda Bērziņa Mācību pārzine

Sācies jauns mācību gads

Zvanu uz pirmo stundu iezvana 1. klases skolniece Žanete Freimane un 12. klases skolnieks Rolands Reiziņš

Foto: Nora Kārkliņa

Šajā mācību gadā pirmo reizi skolas durvis vēra 12 pirmklasnieki, savukārt 12.klasē mācīsies 10 skolēni. Pirmklasniekiem skolas gaitas palīdzēs vadīt audzinātāja Agita Bērzupe, bet divpadsmitajiem Ingrīda Bērziņa

23.septembrī Naukšēnu novada vidusskolā norisinājās Drošības diena. Paldies Valsts policijas Valmieras iecirknim, Naukšēnu novada pašvaldības policijai, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta Rūjienas brigādei, GASO gāzes skolai, Naukšēnu brīvprātīgajiem ugunsdzēsējiem.

Foto: Inga Gaile

4 NAUKŠĒNU NOVADA VĒSTIS 2019.gada septembris (122)

V asaras nogalē bijusī Naukšēnu 23.arodskola/bērnunams bija atvērts saviem absolventiem un bijušajiem dar-biniekiem. Katram cilvēkam vajag vienu baltu ceļu, kas ved to mājās, Vajag savu virsotni, ko sasniegt, vajag upi, ko saukt par savu, Savu vietu, kur glabāt atmiņu krāsainos stikliņus... Sākums katrai gaitai ir skolas ceļš, kas pēc tam aizved turp, kur esam nolē-muši nokļūt. Ceļš ir mūžu un mūžību garš. Leģenda vēsta, ka Naukšēnu mui-žas īpašnieks barons fon Grote bijis bargs un ļoti skops. Izdzinis kalpus bez žēlastības. Gribējis spīdēt ar lepnu par-ku, strūklakām, lai visi viņu apskaustu. Pats vairāk dzīvojis ārzemēs un savā prombūtnes laikā nav nevienam ļāvis baudīt parka skaistumu. Tādēļ uz mui-žas terasēm kā brīdinājuma zīmes licis novietot dusmīgi sabozušās kapara lau-vas. Pēc tam, kad muižu 1919.gadā naci-onalizēja, tajā vienmēr skanējušas bērnu balsis. Kopš 1944.gada šeit bijis bērnu nams, bet 1957.gadā atvērta Profesionāli tehniskā skola Nr.1, kas 1963.gadā pār-dēvēta par 23.profesionāli tehnisko vi-dusskolu. 40 gadu laikā skolu beiguši 2819 absolventi, bijuši 36 izlaidumi. Darbam labi sagatavoti 170 plaša profila trakto-risti - mašīnisti, 45 motociklu remontat-slēdznieki, 22 šujmašīnu remontatslēdz-nieki, 436 automašīnu remontatslēdz-nieki, 1289 drēbnieki un drēbnieces, 857 trikotāžas adītājas. Ik gadu skolā un republikā notikušas tehniskās jaunrades izstādes, kur gūti labi panākumi. Vairā-kus gadus skola bijusi Tautas saimniecī-bas sasniegumu izstādes dalībniece Mas-kavā – iegūtas zelta, sudraba un bronzas medaļas. Audzēkņi ar saviem šuvumiem un adījumiem piedalījušies modeļu de-monstrējumos Rīgā un citur. Mācību procesā gadījies arī pa kuriozam, piemē-ram, šūšanā žaketei iediegta piedurkne ar galviņu pie paduses, tādējādi dodot iespēju lūkoties zvaigznēs. Adot izdevies vienai zeķei uzadīt pat divus papēžus un paretam atzīties: „Meistarīt, man cau-rums apakšā...’’ Pateicoties palielam konkursam, skolā iestājoties, lielākā daļa audzēkņu ļoti labi mācījušies, līdztekus iegūstot arī vidējo izglītību. Skolotāji strādājuši ar pacietību un bijuši prasīgi, mācījuši nezaudēt zinātkāri. Tradicionāli un interesanti bijuši skolas talantu vaka-ri. Ar aizrautību notikusi gatavošanās Jaungada karnevālam, pēc tam - balle darbinieku orķestra pavadījumā. Estē-tiskās audzināšanas kabinets savulaik bijis mākslas muzejs miniatūrā, kur eks-pozīcija – pazīstamu mākslinieku gleznu un skulptūru ceļojošā izstāde atjaunota 2 reizes gadā. Savā laikā tālu aiz mūsu republikas robežām naukšēniešu vārdu aiznesis baletmeistara Arvīda Bērziņa vadītais skolas deju kolektīvs, uzstājoties Ungārijā, Baltkrievijā, Maskavā un Lie-tuvā, savās mājās – Akadēmiskajā ope-ras un baleta, kā arī Muzikālās komēdi-jas teātrī. 1966.gadā kolektīvs pulcējis ap sevi pat 80 audzēkņus. Rosīga bijusi sporta dzīve, piedalo-ties gan masu vingrojumos Daugavas stadionā Rīgā, kā arī izcīnot uzvaras ho-keja laukumā, slēpošanā, basketbolā, volejbolā, tūrismā, šaušanā, galda spē-lēs. Nebeiguši pārsteigt ekvilibristi – akrobāti un meistarklases spēka pāris Konošonoks un Ozoliņš. Vasarās veikti pārgājieni uz Burtnieku ezeru ar gulēša-nu teltīs, šķēršļu joslu, ēst gatavošanu un citām izdarībām. Rosīgi darbojušās sabiedriskās orga-nizācijas – komjaunatne un arodbiedrī-ba, organizējot dažādas aktivitātes. Brī-

vajā laikā gadījies aizbraukt ar bānīti no Rūjienas uz Moisakilu Igaunijā, kur no-pirkts īpašs gardums – jāņogu želeja tūbiņās, bet citas tūbiņas -‘’Silva’’ ar da-žādām nokrāsām derējušas īslaicīgai matu krāsošanai. Neizpalikusi arī doša-nās uz apkārtējām ballēm brīvajā laikā. Bet rudenī talkās dažādos darbos aicinā-juši apkārtējie kolhozi. 1997.gada 5.jūlijā notikušas Naukšē-nu 23.arodvidussskolas 40 gadu jubile-jas svinības, bet ar 1998. gada 6.janvāri tā tiek slēgta, jo valstij nav izdevīgi šo skolu uzturēt, skaidri zinot, ka Naukšē-nos tiek sagatavoti labi sava amata meis-tari. Cilvēkiem tiek sniegta brīnišķīga dāvana - dzīve. Dažkārt liktenis to nežē-līgi atņem pārlieku agri, tomēr svarīgi ir nevis tas, cik ilgs laiks katram atvēlēts, bet gan tas, kā šī dzīve tiek piepildīta. Pēc 1997.gada salidojuma Naukšēnos saņemta vēstule no 6.izlaiduma audzēk-nes, bet vēlāk - meistares Dzintras Aplo-ciņas – Voitkānes: MĪĻIE NAUKŠĒNIE-ŠI! Mīļie skolotāji, meistari, audzinātāji! Gribu jums pateikt sirsnīgu paldies par jauko salidojumu. Nebiju iepriekš iztēlo-jusies, ka tas sniegs tik milzīgu saviļņo-jumu un aizkustinājumu, uzvandīs skaistas, sirdij tuvas atmiņas. Liels pal-dies šī pasākuma iniciatoriem un organi-zētājiem, visiem, kuri bija visu rūpīgi pārdomājuši un izplānojuši, ievietojuši sludinājumus un sūtījuši vēstules. Mani tūlīt iepriecināja skaistie, sakoptie mau-riņi un jaunizveidotās puķu dobes, pla-kāti, kas sveica mūs ierodamies vecajos, labajos Naukšēnos, informācija par visu nepieciešamo. Cik vajadzīgas izrādījās zīmītes ar personu vārdiem un uzvār-diem! Mēs nebūtu pazinuši viens otru tik ātri un vienkārši! To vien varēja dzir-dēt:’’ Tevi nemaz nevar pazīt!’’ Bet sa-kiet, vai tas nav dīvaini, ka jūs esat tik maz mainījušies, neesat novecojuši un jūs uzreiz var pazīt bez kādām zīmītēm?! Vai skolotāju dzīve būtu vieglāka kā audzēkņu dzīve? Protams, es tā nedomā-ju un tomēr es īpaši apbrīnoju skolotāju Eglīti Ināru, Lapsu Benitu, Gunāru Cep-līti, Augustu Galvanovski, kuri saglabā-juši savu vitalitāti, enerģiju un izskatās

tādi paši kā sendienās – jauni un skaisti! Es neuzkāpu uz estrādes un neizteicu savas domas, jo biju pārņemta ar atmiņu gūzmu un nevarēju sakarīgi savirknēt vārdus. Nebiju gaidījusi, ka ieradīsies mana meistarīte Lūcija Meijere. Biju satriekta, kad viņa kāpa uz estrādes. Man galvā bija vārdi, kas nav skaļi izsa-kāmi. Viņa man bija tolaik kā māmiņa – tik sirsnīga, gaiša, mīļa, dzīvesgudra un inteliģenta. Jo tad es biju gandrīz kā bā-rene. Mana māte slimoja, bet tēvs vēl nebija atgriezies no izsūtījuma. Un visi skolotāji un audzinātājas bija kā vecāki, kas allaž apjautājās un interesējās, kas ar mums notiek. Tas bija ļoti skaists un stabils laiks manā dzīvē, es jutos kā dau-dzu vecāku bērns, kā ‘’pulka meita’’. Dzī-ve tad bija patiesībā bezrūpīga, - mēs bijām apģērbti (lai arī šineļos un ‘’tafta’’ kleitās), paēduši, apmazgāti un izguldīti, mums atlika tikai dejot, sportot un ļau-ties jaunības sapņiem un mīlestībai. Un skaistā, romantiskā apkārtne un daba to lieliski papildināja. Jā, tā bija mūsu mā-jas. Tādēļ arī esmu tik saviļņota, ka de-vāt mums iespēju atgriezties, sarīkodami šo salidojumu. Es domāju tobrīd par to, cik bezgala daudz audzēkņu esat izvadījuši dzīvē pēc mūsu aiziešanas no Naukšēniem. Tās lielās masas – tie visi bija jaunie, kam svešs tas laiks, kad mācījāmies mēs, kas neko nezina ne par izcilajiem akrobā-tiem, ne par dejotājiem, ne par balet-meistaru Arvīdu Bērziņu. Mūs – veco – nebija nemaz tik daudz. Es pārbraucu mājās un iedomājos, ka neizdarīju vēl kādu lietu, kas varbūt bū-tu izraisījusi lielu jautrību un pārsteigu-mu uz estrādes. Es būtu varējusi uzaici-nāt bijušos dejotājus un palūgt viņus nodejot kaut vai ‘’Tūdaliņ, tāgadiņ’’, vai ‘’Patais manim bāleliņi’’. Ja es vēl atgā-dinātu, ka bija jums sportistu salido-jums, visi tad meta grozus un citādi cīk-stējās un, sak, vai tad mēs esam sliktāki? Domāju, neviens neatteiktos. Tas būtu kuplinājis programmu, un jaunie tiešām redzētu, ka dejotāji kādreiz bijuši. Diem-žēl, es to iedomājos tikai pēc pārbrauk-šanas. Bet varbūt tā ir kāda zīme, ka jums vēl kādreiz jārīko salidojums, lai to

varētu izdarīt? Mēs būtu varējuši pat kopā ar jaun-ajiem uzdejot atviegloto grieķu ‘’Sirtaki’’. Kāpēc tas man ienāca prātā? Kad aprīlī apciemoju savu meitu Barbu Berlīnē, viņa ar savu vācu draugu aizveda mūs uz grieķu restorānu, kur pulcējas galveno-kārt grieķi. Cik liels bija Barbas pārstei-gums, kad viņas māmiņa izgāja placī kopā ar grieķiem, uzlika rokas viņiem uz pleciem un iekļāvās kopīgā ‘’Sirtaki’’ de-jā! – Mamma, un tu proti šo sarežģīto deju?- Barba brīnījās. – Kālab ne? – es atjautāju. – Tavs Opis mums to savulaik mācīja, turklāt tā patiesībā ir nesalīdzi-nāmi sarežģītāka un skaistāka. Tas bija spilgts mirklis Berlīnē. Šo iespēju mūsu bērniem – mācīties ārzemēs – devis jaunais laiks un viņu pašu uzņēmība. Mēs izgājām no restorāna un uz ielas abas ar Barbu vēl dejojām ‘’Sirtaki’’... Dejošana – tā kādreiz un vēl jopro-jām man ir liela kaislība. Tādēļ ļoti prie-cājos, ka salidojumā bija balle, turklāt visu nakti līdz pieciem rītā! Varbūt mums būs lemts vēl kādreiz Naukšēnos satikties? Dod Dievs, lai tā būtu! Lai dzīve Naukšēnu pilī turpinātos tikpat spraiga kā līdz šim! Vēlreiz sir-snīgs paldies un uz redzēšanos! Dzintra Voitkāne (Aplociņa). Šim sapnim nebija lemts piepildī-ties... 2019.gada vasaras nogalē uz savu skolu no 2819 absolventiem ieradušies 476, tas ir, 16,8 % no visiem beiguša-jiem. Vairāk pārstāvēts - 1987.gada izlai-dums. Piedalās arī 26 šeit strādājušie darbinieki, kā arī 2 no bijušā bērnu na-ma. Klātesošie tiek uzaicināti godināt ar klusuma brīdi visus tos absolventus un bijušos darbiniekus, kuri vairs nevar būt mūsu vidū. Paldies visiem, kuri atraduši iespēju uz šo pasākumu atnākt vai atbraukt. Pal-dies. Tas sakāms līdz ar visiem skaista-jiem vārdiem, kas pasaulē tiek minēti. Šis vārds ir tīrs un paliek tāds mūžos. Paldies ir vienīgā valūta pasaulē, kas nekad nav mainījusi kursu.◊ Rūta Skaidrā

Absolventu un bijušo darbinieku tikšanās Naukšēnu muižā

Naukšēnu 23.arodskolas 1967.gada 6.izlaiduma absolventi jaunības takās Foto: Ivara Liepiņa

2019.gada septembris (122) NAUKŠĒNU NOVADA VĒSTIS 5

K ad rudeni vēstošais mēnesis septembris jau klāt, bet saule vēl lutina un lietus mākoņus izdzenā vējš, kā gan vēl labāk pavadīt brīvdienu, kā dodoties pārgājienā? Manās atmiņu dzīlēs gan pārgājiens šajā maršrutā pirms gadiem desmit atausa kā maldīšanās pa mežiem un pļavām gandrīz visas dienas garumā, bet ja jau organizatori sola, ka tik vien kā 7 km ejami, kas tad ko nepastaigāties kādas pāris stundas? Tā nu 7.septembrī, Naukšēnu Cilvēkmuzeja rosināti, septiņi lielāki un mazāki cilvēki devās pastaigā pa Jēču dabas taku. Nenoliedzami, ka zinoša cilvēka, šajā gadījumā - ģeologa Daiņa Ozola – vadībā pārgājienam ir pavisam cita pievienotā vērtība. Pārgā-jiena sākumā izpētījām kartes, klauso-ties Daiņa skaidrojumu, kā ledus laik-metā mūspusē un Latvijā veidojusies zemes reljefa forma, ūdeņiem saskalojot smilti un granti ledus plaisās, kā un kā-pēc zemes un akmens sanesumi veido-jās, ledum kūstot. Tikām arī pie pārgā-jiena nūjām, kas gan sākumā šķita lieks aksesuārs, tomēr laika gaitā, laipojot pa ciņiem, bebru paradīzi un dažkārt slide-najām takām, pārliecinājāmies par to noderīgumu. Kaut gan vīri mūs, meite-nes, sākotnēji pabiedēja ar čūsku un lāču

stāstiem, vairāk par kādu vardi, ķirzaku vai kukaiņiem ceļā nesasta-pām. Praktiskā ieskatā dabā un ar Daiņa komentāriem iemācījāmies atšķirt meln-alksni un baltalksni, zāļu un sūnu pur-vus, citus augus, arī- kuras ceļā redzētās ogas ēdamas, kuras labāk pat neiztikt, brīnījāmies par Pugu akmens krāvuma īpatnībām, zinātnieku versijām un izvir-zījām savējās… Visu jau nemaz nevar un nevajag izstāstīt, dodieties paši ceļā un runājiet Daini līdzi! Nonākot atpakaļ pie Jēču dzirnavām, trīsarpus stundās iztē-rēto enerģiju atjaunojām ar muzeja vadī-tājas Diānas sarūpēto zupu, ugunskurā ar mūsu lieliskā gida vēlību uzvārījām tēju, kāds cepa ābolus un dalījāmies ie-spaidos. Lai izvēdinātu galvu no ikdie-nas rūpēm un uzzinātu ko jaunu, tālu jau vienmēr nav jādodas, jo - vai tad tik labi vienmēr zinām par to, kas tepat, tuvumā, atrodams? – šai atziņai garās pastaigas noslēgumā piekrita pārgājiena dalībnieki. Paldies D.Ozolam par šādu dabas taku izveidošanu un sakopšanas talku rīkošanu, par dalīšanos zināšanās, pateicība pārgājiena komandai par mun-druma pilno noskaņojumu! Nu ko, var-būt dodamies turp atkal - pavasarī, kad ziedos modīsies zalktenes un citi meža augi? ◊ Pārgājiena dalībniece Kadrija Mičule

Pārsteigumu pilnā Jēču dabas taka

F otogrāfi zina, ka tas ir īpašs izai-cinājums – notvert fotogrāfijā un parā-dīt citiem biti, kuras kājas aplipušas ziedputekšņiem, saskaitīt rasas lāses zirnekļa tīklā, ļaut ieraudzīt sniegpārsli-ņas rakstu vai pavasarī mostošos asnu vijīgos izliekumus… Kvalitatīvas makro fotogrāfijas iegūšana prasa īpašas zinā-šanas un pacietību, bet šo mazo mirkļu saskatīšana un notveršana foto mirklī Baibu Dālbergu iepriecina, un, ja vēl kādam patīk viņas darbi, tad tas ir du-bults un trīskāršs prieks. “Katrā dienā ir kaut kas, par ko smaidīt un priecāties. Mācies to saskatīt- vai nu tie ir sētas

minkas, ziedoši augi vai bērnu smiekli, vai drauga satikšana, vai mīļa cilvēka apskāviens. Labais, foršais, priecīgais ir visapkārt. Tver to un baudi”- tā teic pati fotogrāfe. Visu septembri un vēl oktobra pirmās nedēļas darbdienas vari izman-tot, lai Zirgu pasta stacijā Ķoņos fotogrā-fijās aplūkotu Baibas notverto mirkļu prieku. ◊ Kadrija Mičule

Ielūkojies acīs sienāzim caur Baibas Dālbergas fotogrāfijām!

Ģeologs Dainis Ozols (vidū) un pārgājiena dalībnieki, izzinot Jēču dabas takas noslēpumu

Tik daudz ko teikt T ā saucas Lindas Tīmanes dzejo-ļu krājums, kurā apkopoti ļoti ilgā laikā posmā sarakstītie dzejoļi, gan tādi, kas sarakstīti pirms divdesmit gadiem, gan tie, kas uzrakstīti nesen. Dzejoļu noska-ņu grāmatā papildina īpaši dzejoļiem piemeklētas košas un izteiksmīgas Solvi-tas Gedertes fotogrāfijas. Krāsaina, emo-cijām bagāta grāmata, kurā atradīsiet sev sirdij un domām tuvas dzejas rindas. Dzejniece stāsta: “Es pati ļoti kritiski izturējos pret saviem dzejoļiem, tāpēc iepriekš tos publiski nebiju saņēmusies rādīt. Ar saviem dzejoļiem iepazīstināju draudzeni, kura ieteica tos publicēt.” Linda atklāj, ka nebūt nav rakstniece vai dzejniece. Ja kaut ko sakrāju, to pierak-stu. Bieži rakstu naktīs, jo tad rodas ie-dvesma. Lindas mīļākais gadalaiks ir rudens, tāpēc dzejoļos bieži pieminēts lietus un vējš. “Manuprāt, rakstīšana ir ļoti intīms process un bija vajadzīga liela drosme un uzdrīkstēšanās, lai savus darbus atrā-dītu lielākai auditorijai. Pateicoties šim drosmīgajam solim, vairāki teksti ir iz-skanējuši komponista Jāņa Strazda me-lodijās – “Laime”, “Tevi satikt”, “Arī Tev”, “Palutini”, teic Linda Tīmane.

Pasākuma laikā tiek skandētas dze-jas rindas no dzejoļu krājuma, kā arī pavisam jauni dzejnieces dzejoļi. Tie ir romantiski, emocionāli, kā arī ironiski un ar humora pieskaņu. Kopā ar Lindu Dzejas dienas kupli-nāja mūziķi Kaspars Tīmanis, Daiga Pet-keviča un Normunds Jakušonoks. Dze-jas dienas aizsākās ar šim gadalaikam piemērotu, visiem zināmu dziesmu “Tik un tā “. Pasākuma gaitā izskanēja dzies-mas ar Lindas Tīmanes vārdiem un citas mums zināmas un mīļas melodijas: “Rudens roze”, “Vakardziesma”, pro-tams, “Naukšēnu disko” un citas. Brīnišķīgs pasākums, emocijām ba-gāts, kur lika padomāt, pasmaidīt, no-raust kādu slepenu asaru, dungot zinā-mas dziesmas, iegādāties Lindas Tīma-nes dzejoļu krājumu ar autogrāfiem un foto atmiņai. Es ticu, ka laime mēdz atnākt, Kad to vismazāk gaida. Atveru durvis un redzu, Laime ir klāt un man smaida. / L. Tīmane/◊ Sarmīte Praudiņa Naukšēnu bibliotēkas vadītāja

Izstāde Ķoņu pagasta pārvaldē būs aplūkojama līdz 4. oktobrim

Foto: Nora Kārkliņa

Patiesi sirsnīgu un emocionāli siltu gaisotni Dzejas dienās radīja dzejniece Linda Tīmane (trešā no kreisās), kā arī mūziķi Kaspars Tīmanis (no kreisās), Daiga Petkeviča un Normunds Jakušonoks. Foto: Nora Kārkliņa

S tārķi apmēram pirms mēneša devušies meklēt siltākas vietas. Arī rīti kļuvuši rudenīgi dzestri un straujiem soļiem tuvojas pēdējais galvenais sezo-nas notikums mototrasē ERIŅI – moto-krosa sacensības “ERIŅU KAUSS 2019” . Kā katru gadu motokrosa sacen-sības notiek ERIŅOS oktobra pirmajā sestdienā, tas šogad ir 5.oktobris. Mazliet ieskatīsimies šogad paveikta-jā. Pavasarī tika nolemts mototrasē vei-dot jaunu starta vietu, tālāk no ceļa ar garāku starta posmu un vairāk vietām pie barjeras. Līdz ar to vecā starta barje-ra bija jāaizstāj ar jaunu. Jaunā starta barjera sastāv no 16 atsevišķiem pos-miem – katram braucējam savs. Lai būtu skaidrs tehniskais izpildījums un izmēri, pēc padoma braucām uz Alojas mototrasi, pie trases saimnieka Māra Miezīša. Galvenais jaunās starta vietas izgatavotājs bija Andrejs Dmitrijevs. Visu vasaru tika griezti un metināti me-tāli. Līdz ar pēdējiem uzstādīšanas dar-biem 17.augustā notika barjeras atklāša-nas pasākums un treniņš. Uz pasākumu ieradās apmēram 15 sportisti. Pēc pir-majiem iebraucieniem tika secināts, ka barjera darbojas labi un var izvest mo-tokrosa sacensības. Lai starta barjerai

iegādātos nepieciešamos materiālus un to veiksmīgi uzstādītu, palīdzēja uzņē-mēji un privāti labvēļi. SIA “ARCHA” - Arturs un Inga Zariņi, SIA “RŪJAKMENS” Kaspars Apšs, SIA “SANAT” Ivo Zālīte, SIA “VALKVARCS” Rolands Bormanis, SIA ”AB BUSS” An-dris Baumanis, SIA “HELDA” Dairis Šmits, personīgi Jānis Lapsiņš, Gatis Lapsiņš un ar rakšanas darbiem palīdzē-ja Jānis Zeņķis. Starta vietas līdzināša-nas, blietēšanas, betonēšanas un citus uzstādīšanas darbus veica Didzis Zariņš ar palīgiem. Šogad nolēmu mototrasi arī licenzēt LaMSF un izvest pilnvērtīgas “C” kate-gorijas motokrosa sacensības, saskaņo-jot ar federāciju. Tas arī izdevās. Paldies gribu teikt Naukšēnu novada domei par mototrases licences finansēšanu. Šogad, lai izvestu oficiālas sacensības nācās galveno tiesnesi ar dažiem licenzē-tiem tiesnešiem piesaistīt no motosporta federācijas. Bet nākamā gada pavasarī ir iecere iziet kursus un licences nokārtot vietējiem tiesnešiem. Kā jau minēju šogad motokross Eri-ņos notiks 5.oktobrī. Sacensības man palīdz organizēt SIA “ARCHA”, SIA “SANAT SERVISS”, SIA “ RŪJIENAS SALDĒJUMS”, SIA “ADINOL LATVIA” un citi labvēļi. Visas sezonas garumā par trases pie-skatīšanu, līdzināšanu vēlot teikt lielu

paldies personīgi Jurim Apanasevi-čam.◊

Teksts un foto Guntis Lapsiņš

6 NAUKŠĒNU NOVADA VĒSTIS 2019.gada septembris (122)

Motokrosa sezona mototrasē Eriņi

Mototrase “Eriņi” gaida gan dalībniekus, gan līdzjutējus. Tiekamies 5. oktobrī!

Braucam Madonas novadu skatīt Š ajā ekskursijā Ķoņu pagasta pen-sionāru ekskursijas mērķis tuvāk iepazīt Madonas novadu, tāpēc jau arī 27. augustā agri no rīta katra savā pieturā gaidām mūsu autobusiņu, kas mūs aizvi-zinās ekskursijā uz šo vienu no Vidze-mes skaistākiem novadiem. Madonas novads ir trešais lielākais Latvijā un lielākais Vidzemes reģionā. Vasarā Madonu dēvē par zaļo pilsētu, koku un parku ieskautu, savukārt ziemā – par baltāko pilsētu, jo parasti Madonā ir visilgākā un sniegotākā ziema Latvijā. Madonieši pat lepni saka, ka viņu pilsēta esot Latvijas ziemas galvaspilsēta. Madonā mūs sagaida gids, kas mūs iepazīstina ar Madonas vēsturi, kopīgi izstaigājam Madonas centru un klausījā-mies interesanto gida stāstījumu. Pēc tam braucam apskatīt Smecernieku sporta atpūtas bāzi. Sporta un atpūtas bāze "Smeceres sils" ir populārākā gan dažādu ziemas sportu, kā arī vasaras sportu sacensību un nometņu norises vieta Madonā un iecienīta vietējo iedzī-votāju atpūtas, sportisko aktivitāšu un pastaigu vieta. Pēc tam seko brauciens uz Stalidzā-niem pie koku vilnas meistara Ritvara Toča. Meistars sevī atklājis senās baltu prasmes un stāsta ka gandrīz no katra koka, krūma, no nātrēm, dadžiem, ugunspuķēm un citiem augiem ar iegūt vilnu. Mēs arī varam apskatīt dažādu koku vilnu. No šīs vilnas tad tiek darinā-ti nelieli audekli, cepures, cimdi, vaina-

dziņi un citas noderīgas lietas. Tiek gata-voti arī filči, saites, kurām piemīt ārst-nieciskas īpašības. Stāstījumu papildināt arī interesanti izstrādājumi no koka vil-nas. Apstrādājot koksni tiek gatavoti dažādi uzlējumi, kas palīdz pārvarēt mu-guras sāpes un citas slimības. Un kura gan no mums ir bez kaitēm, tāpēc pēr-kam šos izstājumus un ceram uz brīnu-mu, ka brīnumzālīte ir atrasta. Tālāk ceļš ved uz vienu no lielākām kazkopības saimniecībām Latvijā. “Līvu”

Saimniecībā esot ap 300 kazām un jau fermas pagalmā mūs sagaida neliels, draudzīgs kazu bariņš. Klausāmies saim-nieka humorpilno stāstījumu, apskatām slaukšanas zāli, sierotavu. Saimniecībā top sešu veidu mīkstās sieru bumbiņas un kazu gaļas konservi. Degustējam sie-ru un pēc tam seko garšīgā tomātu zupā ar siera bumbiņām, ka visiem garšo lie-liski. Liels paldies saimniekam par re-dzēto un tālāk ceļš uz “Jāņkalnu” saim-niecību.

“Jāņkalnos” neliela ekskursija – ap-skatām kā aug un ražo mellenes, dzērve-nes, avenes, zemenes u.c. Pēc tam pār-strādes ceha apskate un neliela ražoju-mu degustācija. Tiek dota iespēja iegā-dāties lielogu mellenes, kuras arī iegādā-jamies ciemakukulim mājiniekiem. Tā kā Gaiziņkalnā neviena no mums nevēlās kāpt, tad pēdējais apskates ob-jekts ir Kučuru dzirnavas. Viesu nams “Kučuru dzirnavas” atrodas senā dzirna-vu ēkā pie ezera, 10 kilometru attālumā no Gaiziņkalna. Gaiziņa ūdeņu, pļavu un mežu ieskautās senās Kučuru dzirnavas ir specializējušās kāzu svinību rīkošanā. Šeit apskatījām dzirnavu muzeju, kurā bija vērojami dažādi eksponāti, kas sa-vākti tuvākā vai tālākā apkārtnē, vai arī tos dāvājuši dažādi kāzinieki. Klausījā-mies dzirnavu saimnieces stāstījumu par kāzu tradīcijām dzirnavās, kuru papildi-nāja videoattēli. Apskatījām dzirnavu telpas un priecājamies, ka šeit daudz padomāts par bērniem - skaisti iekār-tots bērnu spēļu namiņš un telpas ar plašu rotaļlietu klāstu tieši mazajiem. Un tad diena ir galā un seko ceļš uz mā-jām. Ceļā ir laiks pārdomāt redzēto un padomāt par to, ko varētu apskatīt nā-kamajā gadā. Liels paldies Naukšēnu novada pašvaldībai par piešķirto auto-busu un autobusa šoferim Aināram par pacietību, izturību šajā ekskursijā mūsu skaistās dzimtenes izzināšanā.◊ Teksts un foto Maruta Krastiņa

Ekskursijas dalībnieki Madonā

Sveču ielokā B altu vienības diena. Kas tad tā tāda īsti ir? Diena, kuras notikumi nori-sinājušies daudz, daudz gadus atpakaļ – 1236.gada 22.septembrī. Šajā dienā noti-kusi kauja pie Saules. Tā bijusi viena no smagākajām kaujām Baltijas krusta ka-ros. Vēsturnieki gan vēl joprojām strīdas par vietu, kur tā notikusi. Citi saka, ka Latvijā un citi, ka Lietuvā. Par godu šai dienai, 22.septembrī plkst. 20:00 Lietuvā un Latvijā visi tiek

aicināti iedegt ugunskurus pilskalnos. Pagājušo gadu Kābeles pilskalnā viens Naukšēnu puisis arī iekūra ugunskuru. Jāsaka, arī mani uzrunāja tieši šī uguns-kura iedegšana. Bet baidīja, ka tas jau ir vēls rudens un var “gāzt” lietus. Vēl arī svētdiena. Un naukšēnieši… Ar viņiem kā ar bitēm, nekad neko nevar zināt. Atnāks, neatnāks… Tomēr noriskējām. Pasākums notika! Kābeles pilskalns ir viena ļoti skaista vieta. Mazliet pirms tam sakārtojām ar

pašvaldības darbinieku palīdzību un vie-ta bija gatava svētdien uzņemt viesus! Lai pasākums būtu svinīgāks, Nauk-šēnu muižas zālē uzstājās Valmieras kul-tūras centra “Etno kokļu kopa”. Muižas lauvas mīlīgi sagaidīja koklētājas vienu pēc otras. Daudzas šeit nebija bijušas un priecājās par skaisto zāli, par viesmīlīgo sagaidīšanu. Apbēdināja vien tas, ka sie-vietes, neskatoties uz to, ka tā ir svētdie-na, bija braukušas no Cēsīm, Valmieras, bet klausītāji ieradās tik, ka gandrīz uz

pirkstiem var saskaitīt. Bet, kā teica viņu vadītāja, spriganā jaunā meitene Zane – jums, atnākušajiem, šis koncerts būs gandrīz kā privāts un mēs jums viņu no-spēlēsim vēl spriganāk! Lai gan drēgnajā zālē 19 muzikantēm sala rokas, kokles skanēja un koncerts bija debešķīgs! Mēs to izbaudījām, noslēgumā kopā dziedot dziesmu “Pie dieviņa gari galdi”. Turpinājums 7.lpp.

2019.gada septembris (122) NAUKŠĒNU NOVADA VĒSTIS 7

Naukšēniete, kura ar abām kājām piezemējusies Rīgā P ar Kristīni esmu jau rakstījusi Naukšēnu avīzē. Atceros vēl viņu no sko-las laikiem. Ar savu īpašo stilu stāvam centrā autobusa pieturā. Jā, viņa ir naukšēniete, lai gan ar abām kājām stin-gri iekāpusi Rīgas dzīvē. Ar muzeju pa-tiesībā viņai ir liela saistība – lielu daļu savas bērnības pavadījusi Naukšēnu doktorāta 2.stāvā, kad šeit dzīvoja viņas Vecāmamma un Vecaispaps. Izrādās, arī Kristīne savu vārdu dabūjusi, pateicoties Vecampapam, kurš bijis vārdā Edgars. Vecaispaps, iespaidojies no R.Blaumaņa noveles “Purva bridējs”, noteicis, ka pirmā meita būšot vārdā Kristīne. Ar Kristīni muzejā esmu tikusies vairākas reizes, kad viņa darījusi mūsu pasūtīto darbu muzejā. Bet domājat, zinu visu? Nē! Šodien ir sestdiena, rakstu šo raksti-ņu par vakardienu. Bet Kristīne pabeidz iesākto darbu muzejā. No rīta paskatīties uz viņas darbu bija atnācis viņas tēvs Juris. Ziniet, bija interesanti ar viņiem kopā pastaigāt pa muzeju, klausoties viņu atmiņās, kā tad te agrāk ir izskatī-jies. Izrādās, arī Kristīne, būdama vēl zīdainis, dzīvojusi šajās telpās. Vakar, Kristīni gaidot uz pasākumu, sarakstīju lapu ar jautājumiem. Bet,

Kristīne tik labi bija sagatavojusies, ka savu lapu varēju nolikt malā un kopā ar pārējiem atnācējiem klausīties un skatī-ties viņas stāstā, ik pa brīdim iesmejo-ties. Sapratām, ka māksliniecei ir jādara daudz kas. Kādam kadram ir jādabū beigtas peles, citam vajag kustīgu zir-nekli, kādam atkal niknu suni. Un vēl un vēl! Uz jautājumu, vai māksliniece, būda-ma atkal 12.klasē, mācītos ko citu, saņe-mu atbildi – NĒ! Māksla – tas ir viņas aicinājums—un punkts. Jau 8.klasē, mā-coties zīmēšanu pie skolotājas Janas Dičas, tas ir izlemts. Vēlāk jau pārliecība par mākslu nostiprinās Rūjienas māk-slas skolā, pie skolotāja Jāņa Galzona. Sarunas laikā atklājam, ka, laikam jau pats sākums- tas ir tēta nopelns, kurš ar visu ko nodarbojies, piņķerējies. Pirmo reizi atnākot uz šeit izveidoto muzeju, viņai bijusi dīvaina sajūta, ne-kas nav bijis tā, kā viņa atceras no savas bērnības. Kristīne nemāk nosēdēt mierā, neko nedarot. Ja sanāk apsēsties, vienalga gribas ko paņemt rokās un izdarīt kādu darbu. Vakars pagāja nemanot, smieklos un sarunās. Mēs, klausītāji, uzkrājām savas zināšanas par filmēšanu, izstādēm un vēl daudz ko. Tas bija jauki pavadīts vakars, kad tā vien prasās sēdēt pie ka-mīna. ◊

Teksts un foto Diāna Glušonoka

Naukšēnu Cilvēkmuzeja vadītāja

Māksliniece Kristīne Lasmane sarunājas ar Rūjienas puses mākslinieku Andri Dukuru

Jauno ugunsdzēsēju starti Pasaules čempionātā ugunsdzēsības sportā jauniešiem un jaunietēm

N o 6. – 18.septembrim četri ugunsdzēsēju pulciņa dalībnieki – Ro-lands Reiziņš, Lauma Audijāne, Amanda Čākure un Sabīne Kapture pārstāvēja Latviju Pasaules čempionātā ugunsdzē-sības sportā, kurš notika Krievijas pilsē-tā Saratovā. Čempionāta laikā jaunieši sacenšas divos individuālos sacensību veidos – uzkāpšana mācību tornī, kur visi mūsē-jie uzrādīja savus sezonas labākos laikus. Rolands uzkāpa torņa trešajā stāvā 12,8 sekundēs. Meitenēm jākāpj torņa otrajā stāvā, Sabīne to paveica 8,6, Amanda 8,7 un Lauma 10.4 sekundēs. Prieks, ka mūsu jaunieši uzrādīja laikus, kas ļāva tiem ierindoties pirmajā desmitniekā. 100 metru šķēršļu joslas pārvarēša-na, kur jauniešiem ne tikai ātri jāskrien, bet prasmīgi un veikli jāpārvar sēta, baļ-ķis, jāsavieno šļūtenes, vienmēr sagādā nervu kutinošus brīžus. Arī šoreiz mūsu jauniešiem kārtīgs psiholoģiskais treniņš pirms starta šāviena, bet visi veiksmīgi tiek galā. Uzrādītie rezultāti mūsējos ierindo 10. – 15.vietai. Lepojos, ka mū-sējie iedod ieskaites Latvijas izlasei ko-mandu vērtējumā. Tālāk seko komandu sacensības 4x100 metru stafete, kur Rolanda ļoti ātri, prasmīgi pat profesionāli veiktais ceturtais etaps – degošas pannas dzēša-

na, Latvijas komandu ierindo 4.vietā. Arī meiteņu komandai 4.vieta un jauns Latvijas rekords stafetē. Vislielāko vilšanos un prieku atnes sacensību ceturtā diena, kur jāveic vin-grinājums izvēršanās no motorsūkņa. Meiteņu komandai 4.vieta un vilšanās asaras, jo līdz trešajai vietai vien dažas desmitdaļas. Zēnu komanda šajā vingri-nājumā kļuva par pasaules čempioniem un apsteidza otrās vietas ieguvējus par divām simtdaļām. Tas prieks un komandas gars, kurš vērojams jauniešos ir neaizmirstams un neaprakstāms. Visa komanda, sadevu-sies rokās, dzied Latvijas valsts himnu, jauniešu acīs prieks un lepnums. Tādos brīžos vairs neviens nedomā par tiem garajiem treniņu vakariem Naukšēnu stadionā, par divpadsmito nodzēsto tre-niņpannu, zilajiem ceļgaliem, sastiepto potīti, par brīvo laiku ar draugiem, kura vienkārši šovasar nebija. Ir prieks, gan-darījums un ļoti liels lepnums par pa-veikto un sasniegto. Paldies Naukšēnu un Rūjienas nova-du pašvaldībām un skolām par sniegto atbalstu, šoferīšiem kuri vienmēr mūs nogādā tur, kur nepieciešams! Paldies jauniešiem par emocijām, kuras es pie-dzīvoju šovasar un uz tikšanos treniņos, lai atkal gatavotos jaunajai sezonai!◊ Teksts un foto Linda Čākure

Labākais jaunais ugunsdzēsējs Rolands Reiziņš

Par koklētājām. Kopā viņas muzicē apmēram divus gadus. Tikai dažas no viņām bija pirms tam spēlējušas kokles. Tas, ko viņas kopā ir samācījušas, tie-šām ir vērts paklausīties! Tāpēc, vistica-māk, ka vēl viņas dzirdēsim Naukšēnos. Muižā sveces nopūtuši, bariņš nauk-šēniešu, pievienojoties mūsu stāstniecei, piedevām ar ģitāru plecā, devāmies uz Kābeles pilskalnu. Pa ceļam piestājām pie muižas estrādes, ieklausījāmies stās-

tā par gliemezi. Salīdzinājām estrādi ar senajās fotogrāfijās redzamo estrādi. Visa ceļa garumā stāstiņus mums stāstī-ja arī naukšēnieši Ilze un Jānis Janšev-ski. Ticiet man, viņi spēj pastāstīt daudz! Kābeles pilskalns mūs sagaidīja ar ugunskuriem, svecēm. Skaisti! Izstaigā-jam apli pa kalnu un devāmies lejā, lai pie ugunskura, sēžot uz bluķīšiem, runā-tos, ēstu gardo naukšēnietes Antras vārī-to putraimu putru. Kad bija gana ēsts,

Agrita nemanot rokās paņēma savu ģitā-ru un aicināja mūs padziedāt. Dziedot tikai dzirdējām, kā pa lielceļu skaļi rū-cot, aizbrauc mašīnas. Metās tumšs, nā-kamā nedēļas diena tuvojās, bija laiks doties mājup. Dodoties prom, jutāmies tiešām kā Sveču mežā! Līdz pat estrādei mūsu taku izgaismoja sveces, kuras čak-lie rūķīši pirms tam bija izlikuši. Skaisti! Lāčus, stirnas, lapsas i ne redzējām, i ne dzirdējām. Vienīgi, ejot cauri muižas

parkam, zaļās lauvas tik mierīgi uz mums noskatījās, pat neierūcās. Noslēgumā gribu pateikt PALDIES visiem, kas ieradās; nemanāmajiem rū-ķīšiem, kas palīdzēja šo vakaru padarīt īpaši skaistu; pavārei Antrai, kura uzņē-mās pagatavot dievīgi gardo putru svēt-dienā!◊ Diāna Glušonoka Naukšēnu Cilvēkmuzeja vadītāja

Naukšēnu Novada Vēstis Naukšēnu novada pašvaldības informatīvais izdevums

Bezmaksas, iznāk reizi mēnesī Naukšēnu novada pašvaldība Reģ. Nr. 90009115247

«Pagasta nams», Naukšēnu pagasts, Naukšēnu novads, LV-4244 Tālr.: 6 4268288, fakss 64268795, e-pasts: dome@naukseni.lv

www.naukseni.lv

Izdevumu sagatavoja Naukšēnu novada pašvaldības

sabiedrisko attiecību speciāliste Nora Kārkliņa Tel: 64250958; mob.tel: 29468727

e-pasts info@naukseni.lv

Iespiests SIA “Valmieras tipogrāfija Lapa” Raiņa iela 6, Valmiera

Tirāža 1100

Publikācijas var neatspoguļot Naukšēnu novada pašvaldības vie-dokli, par publikācijās paustajām domām, skaitļiem un faktiem atbild raksta autors, par sludinājumiem – to iesniedzējs. Anonīma informā-cija netiek publicēta. Informācija, kuru vēlaties ievietot izdevumā, jānosūta uz e-pastu info@naukseni.lv, jānodod Naukšēnu novada pašvaldības sekretārei vai Ķoņu pagasta pārvaldes lietvedei. Pārpublicēšanas un citēšanas gadījumā atsauce ir obligāta.

8 NAUKŠĒNU NOVADA VĒSTIS 2019.gada septembris (122)

Pieminam mūžībā aizgājušos Naukšēnu novada Dzimtsarakstu nodaļā no 26. augusta līdz 20. septembrim reģistrēta mirusī:

Biruta Brokāne - 77 gadi

Naukšēnu novada Dzimtsarakstu nodaļā no 26. augusta līdz 20. septembrim reģistrēti: Trīs jaundzimušie un divas laulības

PASĀKUMI • 1. oktobrī plkst. 19.00 Naukšēnu kultūras namā Viktors Zemgals kon-

certā “Tikai Tev!”. Ieejas maksa 2 EUR. • 2. oktobrī plkst. 17.00 Naukšēnu bibliotēkā nodarbība "Iekšējā izaug-

sme un dzīves kvalitāte." Vada iekšējās izaugsmes un rakstura līderības pa-sniedzējs Egils Purviņš. • 5. oktobrī no plkst. 9.00 motokross Eriņu mototrasē “Eriņu kauss

2019”. Pirmais starts plkst. 12.30. • 7. oktobrī plkst. 12.00 Naukšēnu kultūras namā muzikāla leļļu izrāde

bērniem “Mošķu diena”. Ieejas maksa 1 EUR. • 9. oktobrī plkst. 17.30 Naukšēnu bibliotēkā pasākumu ciklā “Mūsu viesis”-

karsto punktu žurnālists, dokumentālo filmu režisors, TV raidījumu vadītājs Sandijs Semjonovs. • 18. oktobrī plkst. 19.00 Naukšēnu kultūras namā dziedošie aktieri Ģirts

Rāviņš un Emīls Zilberts no Valmieras drāmas teātra dziedošo aktieru apvienības “Žerāri”. Ieejas maksa 3 EUR. • No 22. oktobra Naukšēnu bibliotēkā rūjienietes Mārītes Siliņas glez-

nu izstāde “Nevajag spārnus, lai lidotu …”. • 25. oktobrī plkst. 18.30 Naukšēnu Cilvēkmuzejā Sarunu vakars nefor-

mālā gaisotnē kopā ar bijušo naukšēnieti Rūtu Šmiti. Ieeja bez maksas. • 26. oktobrī plkst. 21.00 Naukšēnu kultūras namā “Rudens balle”. Muzi-

cē Sandris Dubovs un draugi. Ieejas maksa 5 EUR. Ja vakaru vēlaties pavadīt pie galdiņa, to pieteikt līdz 24. oktobrim pa tālr: 29438652 (Indra).

Pasākumu laikā tiks fotografēts.

Iegūtie materiāli tiks izmantoti publicitātei.

Naukšēnu novada vidusskolas trenažieru zāles pieejamība apmeklētājiem

Pirmdienās • 17:45 – 18:45 Ārstnieciskā vingrošana (D. Lāce). Līdz 12. decembrim bez maksas. • 19:00 – 21:00 Full body nodarbības (A. Vizule). Dalības maksa 3 EUR. Trešdienās • 18:00 – 20:00 Full body nodarbības (A. Vizule). Dalības maksa 3 EUR. Ceturtdienās • 17:45 – 18:45 Ārstnieciskā vingrošana (D. Lāce). Līdz 12. decembrim bez maksas. • 19:00 – 21:00 Trenažieru zāle brīvi pieejama ikvienam. Piektdienās • 18:00 – 20:00 Trenažieru zāle brīvi pieejama ikvienam. Svētdienās •10:00 – 12:00 Trenažieru zāle brīvi pieejama ikvienam.

Otrdienās un sestdienās zāle slēgta.

Naukšēnu kultūras namā darbu atsāk pašdarbības kolektīvi

2. oktobrī plkst. 19.00 tiekas ansambļi “Noktirne” un “Klusie ūdeņi”. Vadītāja Digna Gailīte.

3. oktobrī plkst. 19.00 senioru deju kopa “Švunkas”, plkst. 20.00 vidējās paaudzes deju kolektīvs “Naukšēni”.

Vadītāja Iluta Uškāne.

Dejotāji savā pulkā gaida arī jaunus dejotgribētājus. Nāc un pievienojies!

Vingrošanas nodarbības pie Aleksandras Ločmeles Pirmdienās plkst. 11.30 Naukšēnu kultūras namā atsāksies no 1.oktobra; Otrdienās plkst. 12.00 Ķoņu pagasta pārvaldes zālē.

Laipni aicināti visi kustēties gribētāji!

29. un 31.oktobrī Naukšēnu bibliotēka slēgta, bibliotekāre piedalās semināros Rīgā un Valmierā.

Pārdod lielos, pelēkos zirņus. Labas kvalitātes, ar rokām pārlasītus. Cena 1 EUR/kg. Tālr: 28874242 (Kristaps).

Naukšēnu pasta nodaļa turpmāk būs atvērta no pirmdienas līdz piektdienai

no plkst. 8.00 – 11.30