ventilācijas risinājumi daudzdzīvokļu un publiskajās ēkās, to ietekme uz ēku mikroklimatu un...

Ventilācijas risinājumi daudzdzīvokļu un publiskajās ēkās, to ietekme uz ēku mikroklimatu un energoefektivitāti

Ilze Dimdiņa, Mg.sc.ing.

Rīgas Tehniskā universitāte

AVK sistēmu projektētāja, energoauditore

Ventilācija ir obligāta cilvēka un ēkas veselībai

11.02.2014. Ilze Dimdiņa 2

Nepietiekamas ventilācijas sekas:

- paaugstināts mitrums telpās;

- kondensāta risks;

- konstrukciju bojājumi;

- slimības izraisošas sekas –

pelējuma sēnītes,

putekļu ērcītes

- svaiga gaisa pieplūde dzīvojamās telpās

- gaisa nosūce no virtuves un sanmezgliem


Logu atvēršana ir telpu vēdināšana ar īslaicīgu efektu un nav

pietiekama nepārtrauktai cilvēka un konstrukciju veselīgas

vides nodrošināšanai!

Logu atvēršana NAV ventilācija!

Siltinātā vai labi blīvētā ēkā pēc

loga aizvēršanas cilvēka radītais

piesārņojums atgūst paaugstinātu

līmeni ~ 30 minūšu laikā!

Caur atvērtu logu intensīvi tiek

zaudēts siltums – siltuma

zudumi pieaug nekontrolēti!

VESELĪBA!

• LR MK noteikumi Nr.310 no 16.06.2016., Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu

LBN 231-15 „Dzīvojamo un publisko ēku apkure un ventilācija”,atsauces uz:

Latvijas standarts. LVS CR 1752:2008, Ēku ventilācija. Iekštelpu vides projektēšanas kritēriji (latviski)

Latvijas standarts. LVS EN ISO 7730:2006, Siltuma vides ergonomika. Termālā komforta analītiska

noteikšana un interpretācija, izmantojot paredzamā vidējā balsojuma (PMV) un paredzamā neapmierināto

personu procenta (PPD) indeksu kalkulāciju un lokālā termālā komforta kritērijus (angliski)

• 97. Ja vienīgais telpas gaisa piesārņojuma avots ir cilvēki, svaigā gaisa padeves absolūtais

minimums ir 15 m3/h uz cilvēku.

• 98. Svaigā gaisa padevi sabalansē ar piesārņotā gaisa daudzumu, kas tiek izvadīts no telpām,

ņemot vērā vēlamo spiediena starpību starp vairāk un mazāk piesārņotām telpām vai telpas zonām.

• 99. Ventilācijas sistēmu ražīgumu aprēķina tā, lai panāktu pietiekamu svaigā gaisa sajaukšanos ar

telpas gaisu. Lai samazinātu enerģijas patēriņu, pieļaujama gaisa recirkulācija, ja telpā

neizdalās kaitīgas vielas, baktērijas vai izteikti nepatīkamas smakas. Recirkulāciju lieto vienādas

nozīmes telpās, atsevišķā dzīvoklī, viesnīcas numurā vai ģimenes mājā.

• 100. Lai taupītu enerģētiskos resursus, paredz iespēju mainīt ventilācijas sistēmas ražīgumu

atkarībā no telpas gaisa piesārņojuma, kas telpas ekspluatācijas laikā var mainīties.

• 104. Lai taupītu enerģiju, priekšroka dodama telpu dabiskās ventilācijas sistēmām, paredzot

apmaināmā gaisa daudzuma regulēšanas iespējas atbilstoši mainīgiem āra gaisa parametriem.

• 105. Ja ar dabisko ventilāciju nav iespējams nodrošināt gaisa kvalitātes prasības

apkalpojamā zonā, projektē mehāniskās ventilācijas sistēmas.4

Ventilācijas prasības nosaka normatīvie akti

LR MK noteikumi Nr.339 no 30.06.2015., Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN

002-15 “Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika” (spēkā no 01.07.2015.):

IV. Ēku gaiscaurlaidība un energoefektivitātes rādītāji(Nodaļa MK 08.04.2014. noteikumu Nr.189 redakcijā)

•23. Būvelementu gaiscaurlaidība visai ēkai vai tās daļai, izteikta kā gaisa noplūde

m3/(m2 × h) un izmērīta ar spiediena starpību 50 Pa (q50), nedrīkst pārsniegt šī

būvnormatīva 24.punktā norādītās vērtības.

•24. Atkarībā no attiecīgās ēkas ventilēšanas paņēmiena dzīvojamām mājām,

pansionātiem, slimnīcām, bērnudārziem un publiskajām ēkām gaiscaurlaidībai ir noteiktas

šādas robežvērtības:

•24.1. ēkām ar dabīgo ventilāciju (vēdināšanu) − q50 ≤ 3 m3/(m2 × h);

•24.2. ēkām ar mehānisko ventilācijas sistēmu − q50 ≤ 2 m3/(m2 × h);

•24.3. ēkām ar mehānisko ventilācijas sistēmu, kas aprīkota ar siltuma atguves

(gaisa rekuperācijas) ierīcēm − q50≤ 1,5 m3/(m2 × h).

•25.Ražošanas ēkām gaiscaurlaidība (q50) ≤ 4 m3/(m2× h).

•26. Ēku gaiscaurlaidību nosaka saskaņā ar standartu LVS EN 13829:2013 L "Ēku

termiskā efektivitāte – Ēku gaisa caurlaidības noteikšana – Piespiedu ventilācijas

metode". Veicot testu, ēkai ir jābūt sagatavotai atbilstoši minētā standarta B metodei

(norobežojošās konstrukcijas testēšana).

•27. Ēkas energoefektivitātes rādītājus aprēķina saskaņā ar normatīvajiem aktiem ēku

energoefektivitātes jomā.5

Būvelementu gaiscaurlaidības prasības

Citi normatīvi - I

• LR MK noteikumi Nr.340 no 30.06.2015.,

Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 211-15 “Dzīvojamās ēkas (T,L)“97. Dzīvojamo namu apkures un ventilācijas sistēmas projektē saskaņā ar normatīvajiem aktiem par dzīvojamo un publisko ēku apkures un ventilācijas sistēmām.”

“99. Dzīvojamās istabās projektē dabiskās (gravitācijas) ventilācijas sistēmas.”

“100. Telpu iekšējā gaisa temperatūru un ventilācijas gaisa apmaiņas apjomu paredz atbilstoši šā būvnormatīva 2.pielikumā noteiktajām prasībām.”Dzīvojamā istaba un guļamistaba: temperatūra +18 ˚C, Izvadāmā gaisa daudzums vai gaisa apmaiņas biežums stundā vismaz 3 m3/m2

• MK not. Nr.431 no 12.12.2000., “Higiēnas prasības sociālās aprūpes institūcijām” (T, dab./meh.vent.)“12. Telpās nodrošina dabīgo vai mehānisko ventilāciju.”

• MK not. Nr.890 no 17.09.2013., “Higiēnas prasības bērnu uzraudzības pakalpojuma sniedzējiem un izglītības iestādēm, kas īsteno pirmsskolas izglītības programmu” (T, dab./meh.vent.)

“50. Gaisa apmaiņu telpās nodrošina, tās regulāri vēdinot vai izmantojot gaisa kondicionēšanas vai ventilācijas iekārtas. Pakalpojuma sniedzējs nodrošina telpu vēdināšanu katru dienu pirms bērnu ierašanās un pēc bērnu došanās prom no pakalpojuma sniegšanas vietas.”

6

MK not.Nr.610 no 27.12.2002., “Higiēnas prasības vispārējās pamatizglītības, vispārējās vidējās izglītības un profesionālās izglītības iestādēm” (T, dab./meh.vent.)

“VI. Apkure un ventilācija

38. Pieļaujamā minimālā gaisa temperatūra iestādes telpā noteikta šo noteikumu 2.pielikumā.

39. Mehānisko pieplūdes un vilkmes ventilāciju ierīko mācību telpā, kurā veic laboratorijas darbus ar ķīmiskām vielām, un telpās, kur uzglabā ķīmiskās vielas. Tualetē un dušas telpā ierīko mehānisko vilkmes ventilāciju. Mehāniskās pieplūdes ventilāciju ierīko tā, lai tualetē un dušas telpā nodrošinātu pietiekamu gaisa apmaiņu. Telpu, kur nav ierīkota mehāniskā ventilācija, regulāri vēdina. Mācību telpu pēc katras mācību stundas vēdina vismaz 10 minūtes (ziemā – vismaz 5 minūtes). Gaiteni, atpūtas un rekreācijas telpu pēc katra starpbrīža vēdina vismaz 10–20 minūtes (ziemā – vismaz 5 minūtes).

(MK 10.09.2013. noteikumu Nr.765 redakcijā)

40. Mācību telpā, kurā veic laboratorijas darbus ar ķīmiskām vielām, papildus šo noteikumu 39.punktā minētajām prasībām ierīko velkmes skapi. Telpās, kur nav velkmes skapja, aizliegts veikt laboratorijas darbus ar ķīmiskām vielām.

(MK 10.09.2013. noteikumu Nr.765 redakcijā).”

MK not. Nr.137 no 11.04.2000., “Higiēnas prasības dienesta viesnīcām” (T, dab./meh.vent.)

“13. Dienesta viesnīcas telpās ir dabīgā vai mākslīgā ventilācija.”

7

Citi normatīvi - II

8

Instrukcija bērnudārza telpu ventilācijai

pēc renovācijas

Mikroklimats augstskolas auditorijā

10Ēkā izbūvēta ~2001.gadu mehāniskā ventilācija ar rekuperāciju (≤75%), ražība 0 /100%

MK not. Nr.359 no 28.04.2009., “Darba aizsardzības prasības darba vietās” (T, RH, v, dab./meh.vent.)

13. Prasības slēgtu darba telpu vēdināšanai:13.1. nodrošināta svaiga gaisa pievade, ņemot vērā darba raksturu un nodarbināto fizisko slodzi;

13.2. to ķīmisko vielu vai produktu koncentrācija, kura darba vidē var radīt vai rada risku nodarbinātā veselībai un, nonākot saskarē ar cilvēka organismu, var radīt traumu, arodslimību vai citus veselības traucējumus (turpmāk – ķīmiskā viela), nedrīkst pārsniegt maksimāli pieļaujamo ķīmisko vielu un ķīmisko produktu koncentrāciju darba vides gaisā atbilstoši normatīvajiem aktiem par darba aizsardzības prasībām, saskaroties ar ķīmiskajām vielām darba vietās;

13.3. gaisa kondicionēšanas vai ventilācijas sistēmas uztur kārtībā, regulāri tīra un pārbauda to darbības efektivitāti;

13.4. ir iekārtota ventilācijas kontroles sistēma, kura uzrāda traucējumus ventilācijas sistēmas darbībā (ja šāda kontroles sistēma nepieciešama nodarbināto drošības un veselības aizsardzības nodrošināšanai);

13.5. mehānisko ventilācijas sistēmu un gaisa kondicionēšanas iekārtu darbība nerada caurvēju, kas pārsniedz pieļaujamo gaisa kustības ātrumu;

13.6. iekārtojot pieplūdes–nosūces ventilāciju un gaisa apsildīšanu, ir pieļaujama gaisa recirkulācija ne vairāk kā 90 % no visa pievadāmā gaisa apjoma. Gaisa recirkulācija aizliegta no telpām, kurās darbi ir saistīti ar ķīmiskām vielām, azbestu, baktērijām, vīrusiem, radioaktīvām vielām, kā arī no telpām, kurās veic ugunsbīstamus vai sprādzienbīstamus darbus;

13.7. ja, izmantojot tehniskos līdzekļus, nav iespējams novērst vai samazināt ķīmisko vielu koncentrāciju līdz ķīmisko vielu aroda ekspozīcijas robežvērtībai, darba vietās, kur gaisā izdalās ķīmiskas vielas, ierīko vietēju nosūces ventilāciju tā, lai nepieļautu ķīmisko vielu nokļūšanu nodarbināto elpošanas orgānos, kā arī blakus esošajās darba vietās un apkārtējā vidē;

13.8. ventilācijas sistēma ir savienota ar ugunsdzēsības signalizācijas vai ugunsgrēka dzēšanas iekārtu, lai, izceļoties ugunsgrēkam, ventilācija tiktu atslēgta un uguns neizplatītos uz citām telpām.

11

Citi normatīvi - III

Mehāniskā ventilācija biroja telpā(8.00-18.00)

12

Daudzdzīvokļu ēkas un dabiskā ventilācija

• ~70% no visa Latvijas dzīvojamā

fonda - tipveida daudzdzīvokļu

ēkās, kas celtas laika periodā no

1944.-1993.gadam

• vidējais apkures siltumenerģijas

patēriņš sezonā ir ~166 kWh/m2

• līdz pat 60% no šī siltumenerģijas

patēriņa apkurei tiek patērēta

ventilācijai nepieciešamā

pieplūdes gaisa uzsildīšanai


Esošās ventilācijas problēmas


0

10

20

30

40

50

60

0 500 1000 1500 2000

Rel.

mit

ru

ms,

%

CO2, ppm

Mērījumi veikti 13 tipveida daudzdzīvokļu ēkās, kopā 30 dzīvokļi

Esošās ventilācijas mērījumi,

30 dzīvokļi nesiltinātās ēkās


r = 0,49 ; p=0,006

Dimdina I., Krumins E., Lesinskis A. Results of Indoor Air Quality Parameter Measures in Not

Renovated Multi-Apartment Buildings. RTU Zinātnisko rakstu krājums “Būvzinātne”, 13.sējums, 2012.

Termālais komforts:

ne-renovētas ēkas

16

464.sērijas ēkas Rīgā,

11., 12. oktobris, 2011.

LVS EN 15251:2007

Pētījums veikts Rīgas domes Baltijas jūras reģiona transnacionālās sadarbības programmas 2007-

2013.gadam projekta „Energoefektīva un sabalansēta pilsētas plānošana (UrbEnergy)” ietvaros.

Termālais komforts:

renovēta ēka

464.sērijas ēka Rīgā,

11., 12. oktobris, 2011.

17

LVS EN 15251:2007

Pētījums veikts Rīgas domes Baltijas jūras reģiona transnacionālās sadarbības programmas 2007-

2013.gadam projekta „Energoefektīva un sabalansēta pilsētas plānošana (UrbEnergy)” ietvaros.

Ēku energoefektivitātes likums, pieņemts 06.12.2012.(spēkā no 09.01.2013.)

LR MK not. Nr.383 no 09.07.2013.

„Noteikumi par ēku energosertifikāciju” (spēkā no 19.07.2013., grozīti 10.11.2015.)

18

Ēku energoefektivitātes prasības

A klase – energo.ef. rād. apkurei apkurei ≤ 40 kWh/m2 gadā;

B klase – energo.ef. rād. apkurei virs 40 ≤ 60 kWh/m2 gadā;

C klase – energo.ef. rād. apkurei virs 60 ≤ 80 kWh/m2 gadā;

D klase – energo.ef. rād. apkurei virs 80 ≤ 100 kWh/m2 gadā;

E klase – energo.ef. rād. apkurei virs 100 ≤ 150 kWh/m2 ;

F klase – energo.ef. rād. apkurei virs 150 kWh/m2

Nepieciešami energoefektivitātes uzlabošanas pasākumi.

Ēku energoefektivitātes minimālais pieļaujamais līmenis

pārbūvējamām vai atjaunojamām ēkām:

1. daudzdzīvokļu dzīvojamām ēkām

– energoefeketivitātes rādītājs apkurei ≤ 90 kWh/m2 gadā;

2. Dažādu veidu 1- un 2-dzīvokļu dzīvojamām ēkām

– energoefeketivitātes rādītājs apkurei ≤ 110 kWh/m2 gadā.

Dzīvojamām ēkām:


LR MK not. Nr.383 no 09.07.2013.


19


A klase – energo.ef. rād. apkurei apkurei ≤ 45 kWh/m2 gadā;

B klase – energo.ef. rād. apkurei virs 45 ≤ 65 kWh/m2 gadā;

C klase – energo.ef. rād. apkurei virs 65 ≤ 90 kWh/m2 gadā;

D klase – energo.ef. rād. apkurei virs 90 ≤ 110 kWh/m2 gadā;

E klase – energo.ef. rād. apkurei virs 110 ≤ 150 kWh/m2 ;

F klase – energo.ef. rād. apkurei virs 150 kWh/m2

Nepieciešami energoefektivitātes uzlabošanas pasākumi.

Ēku energoefektivitātes minimālais pieļaujamais līmenis

pārbūvējamām vai atjaunojamām nedzīvojamām ēkām:

- energoefeketivitātes rādītājs apkurei ≤ 110 kWh/m2 gadā.

Nedzīvojamām ēkām:


LR MK not. Nr.383 no 09.07.2013.


20


- apkures patēriņš ≤ 40 kWh/m2 gadā

- telpu mikroklimats atbilst normatīvo aktu

prasībām..

- primāro energoresursu patēriņš [karstais ūdens,

mehāniskā ventilācija, dzesēšana,apgaismojums]

≤95 kWh/m2 gadā

- ≥ 75% ventilācijas siltuma zudumu atgūšana

apkures periodā

-daļēji izmantota atjaunojamā enerģija

- nav zemas lietderības fosilo kurināmo apkures

iekārtas

Gandrīz nulles enerģijas ēkas:

Temperatūras dati,

stundu /diennakšu skaits

21

Bāzes T, °C 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015

Vidēji 2006-

2015, h

Vidēji

dnn

8 <= 15,5 2285 2314 2541 2127 1976 2086 2332 1874 2402 2625 2256,2 94,0

DNN = h/24 95 96 106 89 82 87 97 78 100 109

DNN 93 99 108 86 81 87 96 68 106 107 93,1

Izmantoti “Latvijas Vides, Ģeoloģijas un Meteoroloģijas Centrs” dati par vidējām stundas temperatūrām Rīgā 2006.-1015., www.meteo.lv

<= 0 2037 1516 1006 1469 2569 1345 1881 1899 1178 869 1576,9 65,7

DNN = h/24 85 63 42 61 107 56 78 79 49 36

DNN 85 58 40 60 110 54 73 79 45 38 64,2

Priekšlikums - papildus dati ēkas energosertifikātā

22

Vietas klimatisko apstākļu dati

atbilst:Rīga

Normatīvais apkures perioda

ilgums apkurei *203 diennaktis

Ventilācija ar siltuma atguvi

apkures periodāNē

Jā, ne mazāk

kā 75% **

Nepieciešama gaisa

priekšsildīšanu pie Tāra

<=0°C***

Jā Nē

Normatīvais apkures perioda

ilgums ventilācijai203 66 0

* bāzes temperatūra +8°C

** tiek pieņemts, ka nav nepieciešama gaisa

piesildīšana pēc siltummaiņa

*** rotora tipa siltummaiņiem bez priekšsildīšanas

Pazemināta pieplūdes gaisa

temperatūra

(8 < T āra ≤ 15.5)

94 0 0

[email protected]

23

mailto:[email protected]

ventilācijas risinājumi daudzdzīvokļu un publiskajās ēkās, to ietekme uz ēku mikroklimatu un...

Business