veiksmes kods
TRANSCRIPT
L A T V I E Š U U Z Ņ Ē M Ē J UV E I K S M E S S T Ā S T I U N A T Z I Ņ A S
S AT U R S
S AT U R S
S AT U R SŠ ī n a v m e h ā n i s k u f o r m u l u l a p a i n o v a t ī v a s
u z ņ ē m ē j d a r b ī b a s u z s ā k š a n a i , j o t ā d a s n a v
u n n e b ū s . Š ī i r s a r u n a a r L a t v i j a s l ī d e r i e m
i n o v ā c i j a s j o m ā , k a s p i e r ā d ī j u š i L a t v i j a i u n
p a s a u l e i , k a v i ņ u i d e j a i i r a u g s t a p i e v i e -
n o t ā v ē r t ī b a . K Ā L A B s a r u n a ? T ā d ē ļ , k a i r
s v a r ī g i s a j u s t k a t r a m ū s u i z v ē l ē t ā i n o v a t o -
r a š a r m u u n a i z r a u š a n o s a r i d e j u . S v a r ī g i
i r s a p r a s t , k a i n o v ā c i j a i r p r o c e s s , k a s i r
n e a t ņ e m a m a š o c i l v ē k u d z ī v e s s a s t ā v d a ļ a .
I n o v ā c i j a i r v i ņ u d z ī v e s v e i d s .
„ J ā s a p r o t , k a v ā r d s „ i n o v ā c i j a ” n a v s a i s t ī t s
t i k a i a r m i k r o s h ē m ā m , n a n o t e h n o l o ģ i j ā m
u n ā r k ā r t ī g i s a r e ž ģ ī t i e m z i n ā t n i s k i e m p ē t ī -
j u m i e m . I n o v ā c i j a n a v t i k a i d u l l a i d e j a . Ta s
a r ī n a v n e k a s t ā l s u n n e s a s n i e d z a m s . P a t
m a z s s e n z i n ā m a p r o d u k t a v a i p r o c e s a u z -
l a b o j u m s i r i n o v ā c i j a . G a l v e n a i s i r r e a l i z ē t
i d e j u u n e f e k t ī v i p a s n i e g t r e z u l t ā t u ! ”
/ N o r m u n d s B e r g s , a / s „ S A F t e h n i k a ” /
Š ī b r o š ū r a d o s Te v i e s p ē j u m ā c ī t i e s n o i n o v a t o r u k ļ ū d ā m u n p ā r ņ e m t v i ņ u
v ē r t ī g o p i e r e d z i .
Z a n e B ē r z i ņ a ( S I A ” E m ī l a G u s t a v a Š o k o l ā d e ” )
J u r i s Z a r i ņ š ( S I A „ S c r u p l e s ” )
Z a n e R u g i n a u n
L o t t e T ī s e n k o p f a ( S I A „ M a d a r a C o s m e t i c s ” )
J ā n i s B ē r z i ņ š ( S I A „ S t e n d e r a z i e p j u f a b r i k a ” )
V i e s t u r s S o s ā r s ( S I A „ E u r e k a ” )
N o r m u n d s B e r g s ( A / s „ S A F Te h n i k a ” )
I v a r s B e i t ā n s ( S I A „ A e r o d i u m ” )
MŪSU INOVATORI :
C I LV Ē K S I N O VAT O R S
Kādi ir inovatori kā personības?
Kādi ir viņu dzīvesstāsti un kas ir viņu bizness?
Nozares , ku rās da rbo jas mūsu
i zvē lē t i e i nova to r i , i r k ras i
a t šķ i r ī gas - gan p rog res īvās
tehno loģ i j as , gan pa tē r iņa
p roduk t i , gan a r ī paka lpo -
j um i , t omēr paš i c i l vēk i i r t i k
radn iec īg i pēc raks tu ra -
radoš i , z inā tkā r i , amb ic ioz i ,
d rosmīg i un op t im is t i sk i .
Tū l ī t Tev būs i espē ja
a r v iņ iem iepaz ī t i es
tuvāk . . .
6
CIL
VĒKS
IN
OVA
TOR
S
Zane Bērziņa – Emī la Gus tava Šoko lāde
„Tā bija radošā ambīcija, nepieciešamība izpausties, kas
mani sākumā motivēja. Kālab šokolāde? Daļa iedvesmas
nāk no mana tēva stāstiem – kā viņš, mazs būdams,
palīdzējis manam vectētiņam radīt dažādus konditorejas
„šedevrus”. Protams, kaut kas par šokolādi ir redzēts arī
ceļojot. Tad nu vienā brīdī jutu īssavienojumu. Bērnības
atmiņas plus uzkrātā pieredze, tā rezultāts ir šokolāde.
Studiju laikā strādāju vienā Latvijas tējas uzņēmumā
Atminos, ka augstskolā lasītās mārketinga grāmatas es
sapratu pavisam citādāk, nekā lasot tās šobrīd. Esat
dzirdējuši par SWOT matricu? Tad man likās – kā tādu
murgu var izdomāt, ar ko viņi tur nodarbojas? Strādāt
taču vajag, nevis kaut ko tur analizēt! Šodien es sap-
rotu, ka vienreiz izgudrotu riteni pa jaunam izgudrot nevajag. Teorija palīdz
izvairīties no kļūdām, kurām kāds jau ir izgājis cauri.”
Intuīcija – tas ir iegūto zināšanu, pieredzes, visa pārdzīvotā apkopojums.
Zane ir daudz paļāvusies uz intuīciju.
„Kādreiz esmu mēģinājusi atteikties, bet tajā brīdī, kad esmu paļāvusies tikai uz
teoriju – esmu sastrādājusi daudz kļūdu.”
Vislabāk ir rast kompromisu starp intuīcijas un teorijas pielietošanu – izmantot
abas. Intuīcija bieži vien palīdz radīt jaunas idejas un izšķirties par vislabāko
virzienu tavam biznesam.
„Emīla Gustava šokolāde”, protams, nav mans pirmais bizness, mazu slīkonīšu
pirms tam ir bijis daudz. Bet drosmes man nekad nav trūcis.”
7
CIL
VĒKS
IN
OVA
TOR
S
Juris Zariņš - Scrup lesEr tebem
„Manas inovācijas sākās
jau astoņdesmitajos gados.
Sākotnēji man pat nebija ilūzijas,
ka kādreiz būšu liela uzņēmuma
vadītājs.
Mans dzīvesstāsts lieliem
lēcieniem. Bērnu gaitas un
skola - kā jau jebkuram bērnam
- aviomodelisms, starptau-
tiskie čempionāti, vissavienības
sacīkstes. Tad armija. Tur
nonācu kā parasts zaldāts, taču
iznācu kā vecākais leitnants.
Man tāds neparasts karjeras lēciens izdevās tāpēc, ka es
strādāju. Biju uz to brīdi ieguvis juveliera izglītību. Principā
šeit kārtējo reizi pierādās reiz tēva teiktie vārdi: „Dari godīgi savu darbu, un
nauda pati tevi atradīs!” Tā arī ir. Mēs strādājam un mēs vienmēr dzīvojam labi.
Tūlīt pēc armijas strādāju kā juvelieris. Tad kopā ar partneriem veidojām
inovācijas bižutērijas jomā. Kad apstākļi mainījās, sāku domāt kā izdzīvot. Radās
citas inovatīvas idejas: bija gan zelta zivtiņas, gan medicīnas iekārtas, tagad mik-
rofoni un kristālapstrāde. Šajā periodā radās uzņēmums „Scruples” (kas no latīņu
valodas tulkojumā nozīmē „darīt darbu ar tīrām rokām” vai „mazs zirņa tilpums”
), un sāka pamazām veidoties uzticama darba komanda – lielisks, pārbaudīts
kolektīvs. Galvenokārt tāpēc, ka mēs strādājām pēc stingriem principiem –
piemēram, nekad neaizkavējam algas Vēl būtiski ir runāt ar cilvēkiem un nākt
tiem pretim. Noregulēt attiecības ir svarīgi...”
Par savu inovatīvo darbību Juris Zariņš spriež:
„Man ambīcijas ir pašsaprotams jēdziens. Kādēļ tad dzīvot? Un manuprāt,
veiksmīgi īstenot idejas var tikai tie, kas tic sev un savām spējām. Inovācija
ir jaunas domas apgūšana. Šeit produkts ir primārā vērtība. Viss pārējais ir
pakārtots. Ja inovators sāk primāri domāt par naudu - viņš to reāli nevar nopelnīt.
Inovators ir tas, kas grib radīt kaut ko jaunu, kaut ko labāku nekā tas ir bijis.”
8
CIL
VĒKS
IN
OVA
TOR
S
8
„Ideja nāca no personīgās pieredzes – no kosmētikas
skapīša manās mājās. Latvijā nebija tādu kosmētikas
produktu, kas nebūtu ražoti no sintētiskām vielām.
Hobija līmenī sāku gatavot kosmētikas produktus pati.
Satikos ar Zani (Ruginu). Sapratām, ka līdzīgi domājam
par veselīgu uzturu, dzīvesveidu. Gribējām radīt veselīgus
kosmētikas produktus no Latvijā iegūtām izejvielām.
Kālab sākām ražot ? Nodomājām: „Ja jau mums šāds
produkts nepieciešams, arī mūsu draudzenēm tas
nepieciešams – kālab gan citiem to nevajadzētu?”
“Nojausma. Tā tiek izmantota uzsākot ikvienu biznesu un
pieņemot ikvienu lēmumu. Pirms sākt ražot jaunu produktu,
mēs mēģinām izprast, kas tirgū pietrūkst tāds, ko mēs
pašas gribētu.”
Ir nepieciešama darba pieredze, profesionālisms savā jomā, kas Zanei ir
mārketings, bet Lottei – ražošana.
„Neesmu farmaceite, bet mans uzdevums ir sameklēt ķīmiķus, dermatologus un
no viņiem izveidot komandu, kas palīdzēs produkta radīšanā.”
(Lotte Tīsenkopfa, „Madara Cosmetics”.)
Izpratnei par radīto produktu jābūt arī pašam, ko Lotte ieguvusi, lasot
profesionālo literatūru.
Izšķirošs spēks ir ticībai. Jātic saviem spēkiem. Jātic, ka viss ieplānotais izdo-
sies. Tas palīdz tikt pāri grūtiem brīžiem, saglabāt sevī vīziju.
„Mēs izglītojam ne tikai sevi, bet arī sabiedrību, parādot, kas ir dabisks un
veselīgs. Tas rada patīkamu sajūtu. Tu dari kaut ko labu. Ne tikai priekš sevis,
bet arī priekš apkārtējiem.” [..] „Ja Tu kaut kam ļoti, ļoti ticēsi, tad visa pasaule
sadosies rokās, lai Tev tas izdotos!”
(Zane Rugina, „Madara Cosmetics”.)
Lotte Tīsenkopfa un Zane Rugina - Madara Cosmet ics
Lotte Zane
„Vajadzēja kaut ko darīt. Tā abi kopā ar Zani (Bērziņu)
uzsākām biznesu. Braucām apkārt pa pasauli smel-
ties idejas, meklējām kaut ko, kas pie mums Latvijā vēl
nebūtu. Nonācām Londonā un tur kādā veikaliņā atradām
ekskluzīvo ziepju koncepciju. Sākotnēji gribējām viņus
pārstāvēt, izmantojot franšīzes modeli, bet „atmetām ar
roku”, jo franšīzes saņemšana formalitāšu dēļ prasītu
pārāk daudz laika. Laika mums toreiz nebija – tuvojās
Ziemassvētki – ražas pļaujas laiks. Rīkoties vajadzēja
ātri. Internetā atradām līdzīgu produkciju no KanādasW.
Pēc tam vienā no Latvijas tirdzniecības centriem
izveidojām pārdošanas stendu – četru reiz četru metru
platībā. Šī arī bija visa tirgus izpēte – eksperiments.
Vēlāk sākām ražot paši. Informāciju par ziepju vārīšanu
meklējām internetā un grāmatās. Protams, projektam bija
nepieciešams arī līdzfinansējums. Kā jau visi – gājām uz
banku un, kā jau visiem, – atteica. Tomēr bija viena banka,
kas neatteica.”
Šodien „Stendera ziepju fabrikas” ziepes var atrast vairāk nekā 160 veikalos.
Eiropā - Baltijas valstīs, Nīderlandē, Ungārijā, Somijā, Spānijā, Īrijā, Polijā, un arī
citur pasaulē - Krievijā un pat Ķīnā, Japānā.
“Neveiksminieki ir tie, kuriem ir nauda, bet nav domas lidojuma, nav idejas, par ko
cīnīties!”
Ideju – KO UN KĀ DARĪT - Jānim Bērziņam nekad nav trūcis. Ja varētu sev likt
sapņot par biznesu – „tas būtu lieliski, jo tad varētu pastrādāt arī naktīs!”
Pirms uzsākt savu biznesu – nepieciešama ir kaut neliela pieredze konkrētajā
jomā, jo „tikko pabeidzis skolu, Tu esi kļuvis par mācekli, un līdz meistaram vēl
garš ceļš ejams!”
Zināšanas pārdošanā un uzņēmējdarbībā galvenokārt iegūtas dzīves skolā
– 8 darba gadu laikā tējas uzņēmumā „Apsara”, kur Jānis uzsācis strādāt kā
pārdevējs un beidzis kā ražošanas nodaļas vadītājs.
Jānis Bērziņš - S tendera z iep ju fabr ika
CIL
VĒKS
IN
OVA
TOR
S
10
CIL
VĒKS
IN
OVA
TOR
S
10
„Savā laikā pabeidzu studēt medicīnu, bet tajos laikos
nebija viegli ar to iztikt. Vienmēr ir gribējies pievienot
vērtību tam, ko Tu dari. Mediķu vidē jutos nevajadzīgs.
Bija divas alternatīvas – pamest valsti vai arī mainīt
industriju. Nolēmu pamēģināt farmācijas industriju, kur
nostrādāju 9 gadus kā pārdošanas speciālists.
Vēlāk sāku izpalīdzēt ar idejām un konsultācijām
vairākiem paziņām. Tā gan vairāk bija autodidaktiska
konsultēšana. Sapratu, ka jāpapildina savas formālās
zināšanas biznesa administrēšanā, tālab uzsāku MBA
(Master and Business administration) studijas Londonā.
Real Sound Lab - šeit mans līdzdalības statuss bija kā
finansētājam. Otrs līdzdalībnieks uzņēmumā bija idejas
autors. Izstrādājām specifisku, pasaulē unikālu tehnoloģiju, kas automātiski un
detalizēti koriģē skaļruņus, tā sauktos „ekvalaizerus” (no angļu val. „equalisers”
- ierīce, ar ko regulē signālu amplitūdu un frekvenci - autora piezīme), un to
sistēmas.
Tūlīt pēc uzņēmuma izveidošanas mums bija jāizprot produkta komercializācijas
ceļš – jāsaprot, kā produkts nonāks tirgū, kas progresīvajām tehnoloģijām (angļu
val. - „high tech” – autora piezīme) ir samērā specifisks.”
Tirgū lielākā daļa mazo kompāniju ražo „add on technologies” (pievienojamās
tehnoloģijas). No sākuma tiek izstrādāts produkts, pēc tam ar licences palīdzību
tas tiek pārdots lielajiem tirgus spēlētājiem, audio sistēmu gadījumā, piemēram,
„Sony”. Kālab? „Gala lietotājs pērk nevis iekārtas, bet gan risinājumus – vairāku
iekārtu sakopojumu”, un mazam progresīvās tehnoloģijas ražotājam reti kad ir pa
spēkam ražot risinājumus.
Pēdējos piecus gadus Viesturs Sosārs vada biznesa investīciju un konsultāciju
kompāniju „Eureka”. Vairākkārt bij is arī biznesa eņģelis un palīdzējis tehnoloģiju
uzņēmumiem – iesācējiem.
„Es vienmēr esmu ticējis progresam, tālab arī daudz esmu palīdzējis
tehnoloģiskiem, inovatīviem „iesācējuzņēmumiem” gan ar padomu, gan
finansējumu.”
Viesturs Sosārs - Rea l Sound Lab
11
CIL
VĒKS
IN
OVA
TOR
S
Normunds Bergs - SAF Tehn ika
„Galvenā motivācija ir tā, ka pašam ir interesanti. Pēc tam
nāk iemesli, kāpēc tas ir interesanti. Tu radi produktu, ar
kuru var nokļūt dažādās valstīs, dažādos tirgos. Tā ir lie-
l iska iespēja ieraudzīt pasauli, iepazīt citas kultūras, ceļot.
Šāda darbība spēj ārkārtīgi paplašināt redzesloku.
Labs un interesants darbs, manuprāt, nozīmē ļoti daudz,
un tas ir svarīgi. Bet tomēr „24/7” darba stundas ir
par daudz. Ja pārāk dziļi ierocies vienā lietā - draud
„pārdegšana”. Jāprot pārslēgties arī uz citām lietām.
Protams, sākotnēji mēs mēdzām strādāt 24 stundas
diennaktī bez brīvdienām. Ja tev ir maza komanda, dulla
ideja, daudz skepses riņķī, un tev ir kaut kā sevi jāpierāda
– protams, bez šāda posma ir grūti iztikt. Lai spētu rast
tam enerģiju, tev ir jāpatīk savai lietai, tev ir „jādeg” par
savu lietu. Tas viss ir bijis. Bet tad, kad ir jūtama stabilitāte,
zināma māksla ir pareizi balansēt darbu ar atpūtu.
Lai būtu inovāciju līderim, tev ne vienmēr ir jāizgudro pašam.
„Pats neesmu inovators – ja jūs domājat, inovatīvu ideju ģenerēšanas ziņā. Esmu
uzņēmuma vadītājs, kas nodarbojas ar jaunu produktu izstrādi. Inovācijām man ir
radoši cilvēki izstrādes daļā.”
Pašam man ir attiecīgā inženiera izglītība, un uzskatu, ka tam ir liela nozīme.
Kāpēc izglītība ir svarīga?! Lai vienkārši saprastu, ko Jūs darāt! Lai saprastu val-
odu, kādā runā Jūsu darbinieki. „
Runājot par darbiniekiem: „Jebkura inovatīva uzņēmuma darbinieki ir liela vērtība.
Un runāt ar tiem vienā valodā ir svarīgi... Esam izveidojuši tādu uzņēmuma tēlu,
kuru darbinieki vērtē ļoti augstu. Iespējams, uz savstarpējā līdzsvara pamata. Ja
darbiniekus augsti vērtē - viņi atbild ar to pašu.”
12
CIL
VĒKS
IN
OVA
TOR
S
„Es nekad neesmu ne pie viena strādājis, no skolas gadiem
esmu pats kaut ko bīdījis. Kādreiz trenējos par kaskadieri
Rīgas kino studijā. Ceļotāju klubā biju redzējis kādu puisi
lecam ar gumiju. Tajā vecumā bija svarīgi pierādīt sevi -
tāpēc kaskadieru izrādes laikā izlecu ar gumiju. Gribējās
gumijlēkšanu parādīt plašākai publikai, tālab sarunāju
pie operas ceļamkrānu un veicu publisku gumijlēkšanas
demo, ko nofilmēja arī TV. Toreiz tas man likās interesanti.
Gribēju sevi pierādīt, parādīt visiem savu drosmi. Vēlāk
ar draugiem izdomājām lēkt no Gaujas tilta – sākotnēji
grasījāmies likt cepuri, lai skatītāji mums met naudu kā
māksliniekiem, bet garāmgājēji gribēja lekt paši. Tā nu
biznesa modelis izveidojās pats no sevis. Tālāk uzsākām
piepūšamo atrakciju biznesu. Bijām divu cilvēku koman-
da. Es pats - atbildīgs par finansējuma atrašanu, mans
biedrs – par piepūšamo matraču izgatavošanu. Lielākā mārketinga aktivitāte
piepūšamajām atrakcijām bija TV sacensības „Lielā balva”.
Ik reizi, kad paiet biznesa cikls - Tu gribi radīt kaut ko jaunu, protams, ja Tevī ir
uzņēmēja gars. Vajadzēja kaut ko jaunu. Nolēmām uztaisīt vēja tuneli. Sākumā
gan naivi domājām, ka „tas maksās ap 20 – 30 tūkstošus latu! ” bet galu galā
summa bija kādas 20 reizes lielāka. Nācās ņemt kredītu arī bankā. Nebija
nekādas pārliecības, ka šis bizness varētu nest peļņu. Tā bija avantūra.”
Uzskats, ka izcilai izglītībai ir prioritāra nozīme, inovāciju jomā, iespējams, nav
tas pareizākais. Parasti izšķiroša nozīme ir zināšanām par idejas realizācijas
procesu.
„Mācos tik ilgi, kamēr ir interesanti un saskatu tajā jēgu.”
Ivars Beitāns - Aerod ium
Ceļš pie idejas
V i s s
sākas a r i de ju .
I kv iena b i znesa pamatā i r i de ja .
C i l vēk i p ie i nova t ī vām ide jām nonāk v i sdažādāka jos ve idos . Kādam ide jas rodas
pav i sam spon tān i – b rauco t t ramva jā va i a t rodo t ies džeza mūz ikas koncer tā , c i t am
inova t ī vas i de jas rodas pēc va i rāku gadu da rba p ie redzes , i zp ro to t uzņēmuma da rb ības
p rocesus , redzo t , ku r uzņēmuma da rb ība va rē tu t i k t p i l nve ido ta un a r kād iem uz labo -
j um iem va rē tu panāk t vē lamo rezu l tā tu .
„ I r c i l vēk i , kas saska ta t i ka i p rob lēmas . I r c i l vēk i , kas saska ta r i s i nā jumus – b iež i v ien
sauk t i pa r d iev iem! ” (V ies tu rs Sosārs , ”Eu reka ” . )
C E Ļ Š P I E I D E J A S
14
CEĻ
Š PI
E ID
EJAS
Kālab v iņ i rada ide jas?
Vieni rada idejas, jo patīk strādāt un pierādīt, ka pat šķietami neiespējamais ir paveicams.
Jūs varētu dzirdēt viņus sakām - „Tikai pasakiet, ka mēs to nevaram, mēs to noteikti
izdarīsim!” (Juris Zariņš, „Scruples”)
Citi rada idejas, jo ir interesanti, ir azarts iemācīties kaut ko jaunu. Tā ir iespēja
pašapliecināties. Vēl citiem - iespēja ceļot un paplašināt redzesloku. Kāds no inovatoriem
noteikti sacītu: „Tas ir mans dzīvesveids. Ja es nevarētu kaut ko jaunu radīt – tā būtu
dzīve bez skābekļa!”
„Biznesa cikls ir trīs gadi. Kad esmu biznesu nostādījis uz kājām - meklēju ko jaunu!”
(Ivars Beitāns, „Aerodium”.)
Ikvienam inovatoram piemīt apbrīnojams uzņēmēja gars. Radīt kaut ko jaunu ir
pašsaprotama lieta. Bez tā ir grūti iedomāties savu ikdienu. Tiklīdz uzņēmuma attīstībā
iestājas posms, kad inovators vairs nesaskata nekādas biznesa attīstības iespējas – vairs
nav ideju, vai arī visas attīstības iespējas patiešām ir izsmeltas, viņam kļūst neinteresanti.
Ir jāmeklē kaut kas jauns.
„Nauda ir tikai mana darba novērtējums, bet ne darba mērķis.” (Juris Zariņš, ”Scruples”.)
Reti kurš no inovatoriem izvirza mērķi nopelnīt. Tas bieži vien nogalina inovatīvo pro-
cesu. ŠĪ procesa pamatā ir aizraušanās ar ideju. Tas liek cilvēkam nepārtraukti domāt par
konkrēto biznesa ideju. Dažkārt šis process notiek apzināti, dažkārt - dziļi zemapziņā.
Laika gaitā sākotnējā ideja izkristalizējas, sākotnējai idejai tiek pievienota vērtība.
Kā v iņ i rada ide jas?
Bieži vien veiksmīgākās biznesa idejas tiek importētas.
„Domājām, kur smelties idejas – braucām apkārt pa Eiropu.” (Jānis Bērziņš, „Stendera
Ziepju fabrika”.)
Idejas rodas ceļošanas rezultātā. Ceļošana parasti asociējas ar atpūtu un skaistu
vēstures pieminekļu apskati, bet inovatori to pamanās apvienot arī ar jaunu biznesa ideju
apgūšanu.
Saskatīt r isinājumus ir tas pats, kas radīt inovatīvas idejas. Turklāt, ja Tevis
atrast ie r isinājumi ir nepieciešami arī ci t iem – to jau var definēt par biznesa
ideju.
Šī nodaļa palīdzēs jums saprast, kas rosina ideju ģenerēšanās procesu, kāda
būtu visiedvesmojošākā vide to radīšanai, kā no idejas mēs nonākam pie
taustāma rezultāta un kā izturēt ies pret apkārtējo ci lvēku kri t iku.
15
CEĻ
Š PI
E ID
EJAS
„Tā ir citādāka uztvere. Jauni piedzīvojumi, jaunas emocijas, jaunas idejas.” (Lotte
Tīsenkopfa, ”Madara Cosmetics”.)
Iespējams, ka ne visiem gribētājiem uzsākt savu biznesu Eiropas apceļošana varētu būt
pa kabatai. Ko darīt ? Atbilde - „virtuālā ceļošana”. Ideja Japānā izrādās ir pāris minūšu
attālumā no Tevis. Kā ? Internets. Protams, šeit var pavadīt ļoti daudz laika ideju meklējumos
un galu galā – NEKĀ, tomēr informācijas pieejamība ikvienam, ikvienā pasaules nostūrī
(protams, kur ir pieejami interneta pakalpojumi) ļauj daudz ātrāk uzzināt citur notiekošo.
Tad nu atklāts paliek jautājums: „Kurš pirmais?”, jo informācija ir pieejama visiem.
„Informācijas avotu ir daudz. Vajag tikai tos pareizi izmantot!” (Normunds Bergs, „SAF
tehnika”)
Bez ceļošanas un interneta ir vēl neskaitāmi daudz citu avotu ideju radīšanai, piemēram,
dažāda veida literatūra - grāmatas, avīzes un žurnāli. Runājot par modes un bižutērijas
žurnāliem, vai kāds no jums varētu iedomāties, kā skatoties uz auskariem var ieraudzīt
šokolādi? Zane Bērziņa to zina. Viņa noteikti jums šobrīd teiktu: „Tā ir aizraušanās ar
ideju!”
Idejas top arī komandā.
Esat pazīstami ir jēdzienu „brainstorming” („prāta vētra – latv.val.)? Tās ir nelielas kop-
sapulces ar radošajiem darbiniekiem jaunu ideju radīšanas nolūkos. Te nu katram ir iespēja
nākt klajā ar kaut ko novatorisku. „Bez viņiem (brainstorming) nevar!” (Jānis Bērziņš,
„Stendera Ziepju fabrika”.)
Parasti uzņēmumos katrs no darbiniekiem vairāk vai mazāk ir atbildīgs par konkrētu
procesu organizēšanu . Kāds par mārketingu, kāds par pārdošanu u.t.t. Sanākot kopā,
specifiskās kompetences un zināšanas tiek apvienotas. Tas palīdz ieraudzīt uzņēmumu
kopumā, palīdz atrast efektīvākus risinājumus esošajām problēmām un daudz labāk
saskatīt attīstības perspektīvas.
Viena no komponentēm idejas veiksmīgai attīstībai ir motivējoša vide, tālab - „ar idejām
vajag dalīties, cilvēki atnāks paši”; „Ja Tevī ir pietiekami daudz optimisma, ja pats esi
aizrāvies - aizrausi arī citus!” (Ivars Beitāns, „Aerodium”.)
Šķiet, ka dažs labs no jums šobrīd jūt skepsi!? Ar idejām vajag dalīties, tikai jāzina, cik
daudz par ideju drīkst stāstīt. Visu no „A – Z” stāstīt nedrīkst. Pretējā gadījumā atskārtīsi,
ka Tavu ideju pēc neilga brīža īsteno jau kāds cits. Tomēr jāapzinās, ka lielu vērtību Tavai
idejai var pievienot arī citi ideju ģeneratori. Tas var būt kā papildinājums vai kā objektīva
kritika, kas liks Tev atkal un atkal pārdomāt un pilnveidot savu inovāciju.
16
CEĻ
Š PI
E ID
EJAS
No ide jas uz rezu l tā tu
„Sākumā ir ļoti daudz jāstrādā, lai iekarotu savu vietu, pēc tam - lai noturētu!” (Juris
Zariņš, „Scruples”.)
Lai sasniegtu veiksmes virsotni ir daudz jāstrādā. Jābūt pacietīgiem. Nevajag cerēt uz
ātru uzvaru. Sākumā jaunajiem inovatoriem ir jārēķinās ar to, ka peļņa būs ļoti niecīga vai
arī tās nebūs vispār. Šajā posmā galvenais ir pacietība.
„Iespējams, ka nāksies dzīvot uz patēriņa kredītiem. Kādam varbūt paveiksies ar finansiālu
atbalstu no vecākiem, brāļiem, māsām.” (Zane Rugina, „Madara Cosmetics”.)
Tomēr pats ceļš no idejas līdz veiksmīgam biznesam nav nemaz tik grūts. Viss vienkārši.
Rodas laba biznesa ideja. Jānovērtē, kādi resursi nepieciešami tās īstenošanai. Ja pašam
nav nepieciešamo resursu – vajag tikai padomāt, kur tos varētu aizņemties.
Jāatzīst, ka bieži vien ideju autori ir radošas un mākslinieciskas dabas personības,
sabiedrībā nereti saukti par „sapņotājiem” Šādiem cilvēkiem grūtības mēdz sagādāt pa-
reiza ideju ieviešanas strukturizēšana, t.i., viņiem ir „grūti izauklēt idejas līdz kaut kādam
rezultātam” (Viesturs Sosārs, „Eureka). Veiktie pētījumi rāda, ka vidēji pasaulē ievieš
vienu no 10 – 20 inovācijām. Pārējās idejas netiek novestas līdz rezultātam.
„Tālab radošajam cilvēkam ir nepieciešama komanda, kas palīdzēs realizēt viņa idejas,
padarīs tās aptaustāmas un redzamas. Cilvēki, kas izprot inovatora idejas un tic viņam.
Pretējā gadījumā, daudz lielisku ideju paliekt tikai šī cilvēka galvā.” (Zane Bērziņa, „Emīla
Gustava Šokolāde”.)
Tad, kad ir sasniegta virsotne(„šķietamais rezultāts”) - nedomājiet, ka cīņa ir galā. Tieši
tad vēl jo vairāk jāstrādā; noturēties augšā ir ļoti grūti, jo tagad jau ir žēl zaudēt iekaroto.
Tā teikt, „kamēr lāpa deg, tikmēr jāskrien”(Juris Zariņš, „Scruples”).
Jāatzīst, ka ļoti reti jaunajam uzņēmējam izdodas izveidot veiksmīgu biznesu jau no pašas
pirmās biznesa idejas. Arī mūsu inovatori nav izņēmums.
„Emīla Gustava šokolāde nav mans pirmais bizness. Pirms tam ir bijis daudz mazu
slīkonīšu.”(Zane Bērziņa, „Emīla Gustava Šokolāde”.)
Kādēļ? Lielākoties pieredzes trūkuma dēļ. Lai veiksmīgi vadītu uzņēmumu, ar
uzņēmējdarbības un vadības zināšanām vien nepietiek. Nepieciešamas arī zināšanas par
konkrēto nozari. Uzņēmējdarbības procesu izprašanai nepieciešama arī prakse konkrētajā
jomā, lai būtu vismaz daļējs priekšstats par to, kam vajadzētu notikt ikvienā uzņēmuma
struktūrvienībā – sākot no pārdošanas nodaļas līdz pat finansu daļai.
Un ja ideja nolemta neveiksmei - „noraksti ideju, noraksti zaudējumus un domā, ko darīt
tālāk, meklē nākamo ideju!” (Jānis Bērziņš, „Stendera ziepju fabrika”).
17
CEĻ
Š PI
E ID
EJAS
Ide jas k r i t ika
Kamēr Tevis izlolotā ideja nav sākusi pieņemt matērijas formu, iespējams, ka saskarsies
ar kritiku no draugiem, vecākiem, studiju biedriem - „Tā ir pilnīga klasika un tas notiek visu
laiku.” (Jānis Bērziņš, „Stendera Ziepju fabrika”).
Ideju autori mēdz kritiku uztvert ļoti personiski, jo pie šīs idejas ir pavadīts daudz laika.
„Šokolādi un Stenderu uztvēru ļoti personiski - kā bērnus. Saskaroties ar mazāko kritiku
vai nesapratni, tikt pāri bija grūti.” (Jānis Bērziņš, „Stendera Ziepju fabrika”.)
Nedrīkst domāt, ka Tavu biznesa ideju apkārtējie uztvers tāpat kā Tu. Tavs bizness bieži
vien ir tikai Tev pašam saprotams. Tikai Tu pats saproti, kā tas pelna. Svarīgi ir iemācīties
apkārtējiem pasniegt savu biznesa ideju precīzā, uztveramā formā – tā, lai cilvēks biznesu
ieraudzītu Tavām acīm.
„Jebkura kritika ir jāuzklausa. Ir vērts padomāt, vai kritika ir pamatota. Varbūt tas ir tikai
skeptisks viedoklis par to, ko tu dari. Galvenais - neuztver to personiski, pieņemt to kā
papildus informācijas avotu!” (Normunds Bergs, „SAF Tehnika”.)
Galvenais šādos brīžos, kad saskaramies ar cilvēku skepsi, ir nezaudēt ticību savai idejai,
bet gan uztvert izteiktās šaubas kā izaicinājumu, iespēju pārbaudīt savas pārliecināšanas
un pasniegšanas spējas.
Neaizmirstiet, ka laba pasniegšanas prasme būs nepieciešama potenciālo investo-
ru pārliecināšanai. Šeit jums būs jāpierāda sava kompetence par biznesa procesiem
uzņēmumā un par produktu, ko pārdodat.
„Ja nevarēsi atbildēt uz potenciālā investora 1 – 2 jautājumiem – parādīsi, ka Tu nesaproti,
ko pārdod!” (Ivars Beitāns, „Aerodium”.)
„Sva r īg i i r sap ras t b i znesu no A -Z ,
redzē t bū t i skākās k ļūdas . Ja redz i
savu uzņēmumu kopumā – tad Tu va r i t o
sakā r to t . Ja t i ka i mazu da ļu - t ad nekā ! ”
( I va rs Be i tāns , „Ae rod ium” . )
I N O VAT O R A I K D I E N A
Šī noda ļa i r i eska ts i nova t ī va uzņēmuma i kd ienas da rbā , kas nemaz bū t i sk i
nea tšķ i ras no j ebku ra c i t a uzņēmuma i kd ienas . A r ī ve i ksmīga inova t ī va
uzņēmuma da rb ība ba ls tās uz opera t ī vo p lānošanu , resu rsu i egūšanu un
sada l i , p rocesu o rgan izēšanu un kon t ro l i , da rb in ieku mo t i vēšanu , uzņēmuma
a t t ī s t ī šanu un c i t i em sva r īg iem fak to r iem, pa r ku r iem uzz inās ie t t u rpmāk .
19
INO
VATO
RA
IKD
IEN
A
Biznesa p lāns
Kāpēc rakstīt biznesa plānu? Tik bieži ir dzirdēts: „Man biznesa plāns nav vajadzīgs, man
viss nepieciešamais ir galvā!”
„Ja cilvēkam ir visas zināšanas par tirgu, auditoriju - biznesa plāns nosacīti nav vajadzīgs,
biznesa plāna mērķis ir uzzināt kaut ko jaunu, iemācīties, saprast pašam!”(Zane Rugina,
„Madara Cosmetics”.)
Vai Tu tiešām domā, ka Tev ir visas zināšanas par tirgu, mērķauditoriju? Protams, ka nav.
Pats vērtīgākais biznesa plānā ir tā veidošanas process. Tas ir kā pētījuma darbs, kas
palīdz padziļināti izprast tirgu un klientus, biznesa finansēšanas avotus, paredzamo nau-
das plūsmu. Tu iegūsti daudz jaunas informācijas, par ko pirms tam Tev, iespējams, ir bijusi
virspusēja izpratne.
„Ir divu tipu biznesa plāni - pilna apjoma biznesa plāns līdzfinansētāju vajadzībām, un
mazā versija - iekšējai lietošanai. „ (Viesturs Sosārs, „Eureka”.)
Līdz f inansētā j iemt t
Dažkārt bankas vienkārši atsakās tikties ar jaunajiem uzņēmējiem, jo ietur diezgan
konservatīvu finansēšanas politiku attiecībā uz iesācēju uzņēmumiem. No vienas puses,
tas ir diezgan pareizi, jo no sākuma Tev pašam ir jāpierāda, ka Tu vari uzsākt biznesu pats
- izstrādāt produktu un arī pārdot to!
Ja Tu dodies pēc finansējuma uz banku - esi gatavs, ka Tevi ar visu ideju „pasūtīs pāris
mājas tālāk”, it īpaši, ja šis ir viens no Taviem pirmajiem mēģinājumiem uzsākt savu bi-
znesu.
Jautājums, kuru Tev noteikti uzdos, ir: „„Vai Tev ir pašam savs aizmugures nodrošinājums
? Nav ? Ko tad Tu te vispār atnāci? Visu gaišu!”, un potenciālais finansētājs pat neatvērs
Tavu biznesa plānu. Kritiski svarīgi pilnīgi jaunai idejai ir daļējs paša finansējums.”
(Zane Bērziņa, „Emīla Gustava Šokolāde”.)
Kur gan citur meklēt finansējumu? No radiem. No draugiem. Kāds varbūt nolemj uz gadu
aizbraukt piepelnīties uz Īriju, dzīvojot tur tik pieticīgi, cik vien var. Šodien gan pietiekami
labi var piepelnīties arī te pat uz vietas. Varbūt kādu brīdi pastrādāt celtniecībā?!
Daudzi jaunie uzņēmēji gan dotu priekšroku „biznesa eņģelim”! Tas ir cilvēks, kam patīk
mazliet pariskēt, pretim saņemot nedaudz lielākus ieņēmumus salīdzinājumā ar zema ris-
ka noguldījumu bankā. Viņš labprāt ieguldītu daļu savas naudas kādā inovatīvā biznesa
idejā. Ko viņš par to gribētu saņemt? Tas gan ir atkarīgs no katra individuāli. Pārsvarā
jau uzņēmuma daļu, konkrētu procentu no peļņas. Jāatzīst, biznesa eņģeļus atrast nav
tik viegli – ir jābūt plašam kontaktu lokam. Protams, var mēģināt iztikt tikai ar veiksmi. Kā
atrast biznesa eņģeļus, ja nav nekādu kontaktu? Pēc iespējas vairāk apkārtējiem jāstāsta
par saviem nodomiem uzsākt inovatīvu biznesu, un varbūt kāds pēkšņi atceras, kur varētu
meklēt „biznesa eņģeli”.
20
INO
VATO
RA
IKD
IEN
A
Tie cilvēki, kas finansē, parasti balstās uz loģiskiem apsvērumiem nevis uz izjūtām, tikai
sausi pārskata biznesa plānu. Tālab garš un pamatīgs idejas izklāsts ir ne vienmēr ir
vajadzīgs, var pietikt ar nelielu finansu biznesa plāna apjomu.
„Ja cilvēks var noformulēt biznesa ideju uz 4 lapām, tad viņš ir rezultātu orientēts.” (Vies-
turs Sosārs, „Eureka”.)
Te nu liela nozīme ir tam, cik pārliecinoši Tu stāstīsi par savu ideju, cik lielu entuziasmu
un ticību potenciālais finansētājs Tevī saskatīs.
Pašu l ie tošana i
„Biznesa plānu mēs uztvērām kā papīru bankai - lai dabūtu naudu, nevis kā dokumentu,
pēc kura vadīties, plānot tālāko biznesu! Jāatzīst - ja biznesa plāns pašu vajadzībām būtu
jau sākumā - mēs būtu tikuši daudz tālāk, būtu bijušas mazāk kļūdas!”(Jānis Bērziņš,
„Stendera Ziepju fabrika”.)
Tad, kad Tu esi pabeidzis biznesa plānu - tas ir papīra gabals. Svarīgs ir tā veidošanas
process. Plāni ir bezjēdzīgi. Svarīga ir plānošana . (angļu val. - „Plans are useless, plan-
ning is essential”- Dvaits Eizenhauers, militārists un bijušais ASV prezidents). Tas ir pro-
cess, kas sakārto Tavu domāšanas veidu, kas piešķir domām struktūru, . Šajā procesā
domas un idejas tiek novestas līdz galam - izkristalizējas turpmākās rīcības plāns
Tomēr inovatīvu uzņēmējdarbību nevar pilnīgi izplānot.„Ilgtermiņa stratēģijas tādos
apstākļos praktiski nepastāv” (Normunds Bergs, „SAF Tehnika”). Viss mūsdienās mainās
strauji – tirgus, klientu prasības, konkurenti. Tomēr plānot vajag – īpaši finanses. Un tas
jādara ļoti apzinīgi.
Svarīgi, lai biznesa plāns atbilstu patiesībai, lai tas nebūtu „uzpūsts” naudas iegūšanai.
Cipariem, kas ielikti biznesa plānā, ir jābūt reāliem. Tad var salīdzināt sasniegtos rezultātus
ar plānotajiem, izvērtēt, kas paveikts veiksmīgi, kas ne, un kādi tam ir bijuši iemesli.
Laika gaitā biznesa plānā var tikt veiktas izmaiņas. Teiksim, uzņēmējs pēkšņi ir apzinājies
jaunus potenciālos tirgus, atradis
jaunu pieeju daudz plašākam
klientu lokam.
„Sākotnējie biznesa plāna
rezultāti sakrita, tikai tirgi ne-
sakrita. Nebija plānots uz
Krieviju!”(Zane Bērziņa, „Emīla
Gustava Šokolāde”.)
21
INO
VATO
RA
IKD
IEN
A
Ci lvēk i
Mans bizness ir mani cilvēki.
Vadī tā js
„Uzņēmējs ir tas, kas iet pāri savām iespējām, kas sper izšķirošākus soļus, nekā var
atļauties. Ja Tev ir 1000 latu - Taviem sapņiem ir jābūt vismaz uz 10 000 latu!”
(Ivars Beitāns, „Aerodium”.)
„Viens no veiksmīga inovāciju biznesa stūrakmeņiem ir labs vadītājs” (Juris Zariņš, „Scru-
ples”), kas, pirmkārt, spēj ieintriģēt un motivēt cilvēkus strādāt jaunu ideju labā. Labs
vadītājs spēj pareizi sakārtot attiecības ar cilvēkiem.
„Rūpes par maniem cilvēkiem - tas ir man lielākais uzdevums” (Juris Zariņš, „Scruples”).
Lai arī cik talantīgs un novatorisks cilvēks būtu, viņš pats visu nevar. Cik svarīgi ir radīt
jaunu ideju, tik pat svarīgi ir izveidot uzticamu komandu, lai šo ideju īstenotu. Inovatīvajos
uzņēmumos darbinieki ir lielākā vērtība. Tas ir fakts. Vērtējiet savus darbiniekus, uztveriet
viņu vajadzības, runājiet ar saviem darbiniekiem, un viņi jums atbildēs ar to pašu - augsti
vērtēs uzņēmumu un būs lojāli.
„Uzticamos cilvēkus ir jālolo” (Juris Zariņš, „Scruples”).
Otrkārt, labs vadītājs veiksmīgi izmanto visus informācijas avotus (ziņas par politiskajām
aktivitātēm, ekonomiku, jaunajām tehnoloģijām, nozares pētījumiem, darbinieku un klientu
atsauksmēm, pat par savu intuīciju) un sakombinēt to visu tādā veidā, lai saprastu, uz kuru
pusi pūtīs vējš. Varbūt tās būs izmaiņas likumdošanā, vai tehnoloģijas pilnveidojumi, vai
patērētāja untumi.
Treškārt, viņš pārzina sava uzņēmuma darbību. Vadītājam jābūt pietiekami kompetentam
par visiem uzņēmumā notiekošajiem procesiem.
„Aerodium es darītu arī zemākos darbus. Ja vajadzētu – tad arī skrūvētu. Es saprotu, kā
strādā aerodinamikas likumi - kā Aerodium paceļ gaisā cilvēkus!”(Ivars Beitāns, „Aero-
dium”.)
Jāatzīst gan, ka reti idejas autors ir labākais uzņēmuma vadītājs. Tāpat reti ir gadījumi,
kad idejas autors novada ideju līdz miljonu vērtam uzņēmumam. Tādēļ ir nepieciešama
laba komanda.
Komanda. Kā a t ras t?
Jaunos uzņēmumos ļoti svarīgas ir empātiskas savstarpējās attiecības. Ja tādu nebūs,
darba vide bojās radošās spējas.
„Ja viņi domā un strādā līdzīgi, ja daļēji līdzīgi ir vērtību kritēriji – tas būs pamats veiksmīgai
sadarbībai!” (Jānis Bērziņš, „Stendera Ziepju fabrika”.)
22
INO
VATO
RA
IKD
IEN
A
Jauni uzņēmumi reti kad izmanto atlasi darbinieku atrašanai. Sākotnējā komanda parasti
sastāv no savstarpēji pazīstamiem cilvēkiem, kam viena no rakstura īpašībām ir uzņēmēja
gars. Viņi noteikti gribēs pretendēt uz daļu uzņēmuma.
„Cilvēkiem jābūt uz viena viļņa ar Tevi! Atrast tādus cilvēkus ir tikai sarunas jautājums.
Tu vari skaidri redzēt, vai cilvēkam ir iekšā vai nav.”(Jānis Bērziņš, „Stendera Ziepju fab-
rika”.)
„Vienalga, ko Tu nebūtu darījis, ja Tev kaut kas ir izdevies, tad Tev ir pozitīvā aura.”(Ivars
Beitāns, „Aerodium”.)
Aiz sevis nedrīkst atstāt „piešmauktus” cilvēkus, nedrīkst nesamaksāt darbiniekiem,
nedrīkst samaksāt vēlāk, lai cik grūtā situācijā uzņēmums arī nebūtu, pretējā gadījumā
darbinieki zaudēs Tev ticību. Vienmēr ir jāsaglabā labo slavu. Tad arī labus darbiniekus
piesaistīt nebūs tik grūti – viņi jau būs dzirdējuši par Tevi labus vārdus, viņos jau no paša
sākuma būs neliela ticība Tev.
„Tiklīdz cilvēkus atstāj novārtā, viņiem vairs nav motivācijas.” (Ivars Beitāns, „Aerodium”.)
Bieži pretendentus vakancēm meklē caur uzņēmuma mājas lapu, kur atsevišķā sadaļā
var atrast darba piedāvājumus. Potenciālais darbinieks, apmeklējot uzņēmuma mājas
lapu, iepazīstas ar tā darbības jomu. Šis cilvēks tādā veidā arī parāda samērā lielu
ieinteresētību uzņēmuma darbībā, un viņam nebūs grūti atbildēt uz intervētāja jautājumu:
„Kālab esi izvēlējies tieši mūsu uzņēmumu?”
Darbiniekus var atrast arī nozares izstādēs. Te apgrozās ar nozari saistīti cilvēki, kas
jau ir pierādījuši savu kompetenci un kādu laiku darbojušies konkrētajā jomā. Bet esi
uzmanīgs, jo izstādē kāds konkurējošs uzņēmums var mēģināt ieintriģēt Tavu darbinieku
ar vakanci viņā uzņēmumā - pārsolīt viņam algu vai piedāvāt daudz vairāk un labākus
papildu ieguvumus. Lai no tā izvairītos, mēģini izveidot lojālas partnerattiecības ar ikvienu
no saviem darbiniekiem.
Kritisks moments, kad uzņēmumā būtu jāpieņem personāla daļas vadītājs, ir brīdis, kad
tā darbinieku skaits pieaug līdz 10 -15 cilvēkiem. Personāla vadītājs būs atbildīgs arī
par zinošu darbinieku meklēšanu, un viņam daudz labāk izdosies atrast darbiniekus ar
dažādām kompetencēm, ko ne tik efektīvi var izdarīt pats vadītājs.
„Pieņemot darbiniekus, šķita, ka visiem darbiniekiem ir jādomā tāpat, kā domāju es!”(Zane
Bērziņa, „Emīla Gustava Šokolāde”.)
Uzticamas komandas veidošana notiek vairāku gadu garumā, lai Tu varētu būt 100 %
drošs gan par viņu idejām, gan par izpildi.
„Ideju līmenī ir jābūt pārliecībai, ka šis cilvēks ir radošs ar pamatojumu viņa idejām.”
(Zane Bērziņa, „Emīla Gustava Šokolāde”.)
Būtisks faktors ir, cik zinošs savā jomā ir katrs no šīs komandas dalībniekiem.
23
INO
VATO
RA
IKD
IEN
A
Darba da l īšana
Sākuma periodā ir svarīgi atrast dažādu veidu kompetences. Nepieciešams ir cilvēks ar
tehnoloģiskām zināšanām, cilvēks ar pārdošanas iemaņām, kā arī administratīvajam dar-
bam piemērots cilvēks.
Ja ideja par uzņēmuma izveidošanu rodas izteiktai domubiedru grupai – tehniskā veidā
viņiem ir līdzīgas kompetences, piemēram, biznesu uzsākot trīs inženieriem – protams, ka
viņiem būs līdzīgas kompetences, kas saistītas ar produkta izstrādi. Tas varētu pat radīt
konfliktu, jo cilvēki sacentīsies par to, kurš ir labākais, un ļoti grūts vai pat neiespējams
būs specializēšanās process.
Lai arī sākotnēji darbinieki mazā uzņēmumā pārmaiņus dara visu, svarīgi ir katram piemeklēt
konkrētu uzdevumu, ar kuru nodarboties galvenokārt. Tas palielinās darbinieka efektivitāti
– viņš varēs koncentrēties un strādāt pie vienas konkrētas problēmas risināšanas. Ir
nepieciešams specializēšanās process, kam par pamatu tiek ņemtas cilvēku kompetences.
Vadītājam ir svarīgi izprast šīs kompetences un deleģēt šo cilvēku tieši ar viņa kompetenci
saistītos darbos. Darbinieks šeit būs daudz produktīvāks – ekonomējot laiku un nonākot
pie labākiem problēmu risinājumiem.
Zināšanu pārnese
Uzņēmumam paplašinoties, tiek pieņemti jauni darbinieki. Ir nepieciešams nodrošināt
labvēlīgu vidi zināšanu nodošanai jaunajiem darbiniekiem, lai viņi nepielaistu vecās kļūdas,
kurām uzņēmums kādreiz jau ir izgājis cauri.
„Būtiski ir atrast cilvēku, kas nodod pārdošanas personālam manas izjūtas, kad es nevaru
būt klāt.”(Zane Bērziņa, „Emīla Gustava Šokolāde”.)
Īpaši pārdošanas nodaļās, kur ir salīdzinoši liela kadru maiņa, nepieciešams cilvēks,
kas motivē strādniekus un pastāsta viņiem gan par pašu uzņēmumu, gan par izaugsmes
iespējām. Pretējā gadījuma iespējams pazaudēt daudz labu pārdevēju.
Bieži vien darbiniekiem tiek nodrošināta iespēja karjeras izaugsmei uzņēmumā. Tu sāc savu
karjeru kā pārdevējs, kļūsti par administratoru, galu galā nonāc, teiksim, mārketinga nodaļā.
Atšķirība starp profesionāļa algošanu un jau esoša uzņēmuma darbinieka paaugstināšanu
amatā ir tāda, ka jaunatnākušais profesionālis nezinās tik daudz par uzņēmuma galvenajām
darbībām kā vietējais darbinieks. Ir vērts ieguldīt esošā darbinieka apmācībā, profesionālos
kursos kompetences palielināšanas nolūkos, jo šis cilvēks zina daudz vairāk par pašu bizne-
su – kāds ir produkts, kāds ir klients, ko vēlas klients, kā palielināt klienta apmierinājumu.
Apvienojot darba pieredzi ar jauniegūtajām profesionālajām zināšanām – ļoti iespējams, ka
lokālais darbinieks sniegs daudz lielāku ieguvumu uzņēmumam nekā no ārpuses algotais.
Pamatnosacījums zināšanu nodošanas procesā – jaunajam darbiniekam ir jābūt
ieinteresētam. Kā viņu ieinteresēt ?
24
INO
VATO
RA
IKD
IEN
A
„Daudzi cilvēki iedvesmojas no manām emocijām, viņi redz, ka man tas patīk un ar kādu
sajūsmu es to daru!” [..] „Daudzi no tiem pārdevējiem, ar kuriem kopā es esmu strādājusi
Emīla Gustava Šokolādes veikalos, ir nonākuši uzņēmumā augstākās pozīcijās, piemēram,
kļuvuši par mārketinga daļas vadītāju, izstādes projektu vadītāju. (Zane Bērziņa, „Emīla
Gustava Šokolāde”.)
Ja darba kvalitāte un interese pārdevējam krītas, tad arī, atnākot jaunam pārdevējam,
zināšanu nodošana pasliktinās, krītas pakalpojumu kvalitāte. Savukārt, ja šis cilvēks būs
strādājis kaut vai tikai gadu, bet ar degsmi, tad Tu vari būt drošs, ka nākamajam dar-
biniekam tiks nodotas kvalitatīvas zināšanas.
Mot ivēšana
Lielāko daļu motivācijas jaunā uzņēmumā sniedz pats idejas autors. Šie cilvēki parasti ir
harizmātiskas personības. Jūs teiksiet, ka ir nozares, kur ideju autori kā harizmātiskas
personības varētu būt retums, teiksim, kāda ļoti tehnoloģiski intensīva nozare.
Tomēr vienmēr – „arī sausiņiem atradīsies visu sausiņu sausiņš”!
Iedvesmojoša runas māksla, protams, ir liels pluss, bet dažkārt pietiek tikai ar personības
šarmu, kas atklājas caur kādu īpašu, uzmanību piesaistošu rīcību.
Komandas motivēšanai ar finansiāliem labumiem – naudu, kapitāla daļām, citiem ieguvumi-
em (paaugstinājums amatā, apmaksāts atvaļinājums, darba auto u.c.) ir noteiktas robežas.
Ne visus tas motivē pietiekami. Svarīga papildu komponente motivēšanā ir iedvesmošana
ar ideju. Darbiniekiem ir jāredz vīzija, jāasociē sevi ar to, ko dara uzņēmums.
25
INO
VATO
RA
IKD
IEN
A
Motivēt ar vīziju
„Algu var pārsolīt kāds cits – ticība uzburtai vīzijai zūd, saskaroties ar ikdienas sīkumainajiem
darbiem, tālab pie iedvesmošanas ir jāstrādā visu laiku” (Viesturs Sosārs, „Eureka”.)
Uzņēmuma vadībā ir jābūt motivētājam, kas var sniegt darbiniekiem nemateriālo kompo-
nenti – iedvesmot viņus caur uzņēmuma vīziju. Tas var būt gan idejas autors, gan biznesa
enģelis, gan arī algots cilvēku resursu nodaļas cilvēks. Kā to izdarīt? „Uzraksti un pieliec
pie sienas!” (Jānis Bērziņš, „Stendera Ziepju fabrika”.)
Darbiniekam ir jājūtas piederīgam kolektīvam un visam uzņēmumam. Lai to panāktu, uzņēmējam
ir jāatrod veids, kā viņa paša nodefinētās uzņēmuma vērtības nodot saviem darbiniekiem. Nevis
tikai izstāstīt par tām, bet likt darbiniekiem asociēt sevi ar šīm vērtībām, pārņemt tās arī sev.
„Viņiem ir jādod pozitīvisms, viņos ir jāklausās!” (Ivars Beitāns, „Aerodium”.)
Tas ir pamats, lai arī Tevī ieklausītos. Jāiegūst uzticība. Tikai tad, kad darbinieki Tevī
ieklausīsies, pieņems Tevi kā autoritāti – Tu varēsi nodot sevis nodefinētās vērtības. Vēl
Tev ir nepieciešama degsme. Degsme ir tas, kas cilvēkus pārliecina par ideju!
Kā motivēt darbiniekus pārmaiņām? „Jebkuras pārmaiņas – pozitīvas vai negatīvas – ir
smagas.” (Jānis Bērziņš, „Stendera Ziepju fabrika”.)
Motivēšana pārmaiņām ar vīziju reti kad pārliecinās visus darbiniekus. Ir nepieciešams
parādīt, kāds būs katra atsevišķs ieguvums no šīm pārmaiņām. Lai Tavi darbinieki
pieņemtu jauno pārmaiņu virzienu, ir jāpieliek lielas pūles - „stāstam, izskaidrojam, ja
darbinieks nesaprot - stāstam vēlreiz”. Jāskaidro katram viņa labums, kas radīsies no šīs
pārmaiņām.
Motivēt ar sasniegumiem
Daļa Tavā uzņēmuma strādājošo būs konservatīvi attiecībā uz atalgojumu – tādi, kas
gribēs tikai cieto algu, lai būtu drošība, ka ik mēnesi 5. datumā tiks saņemts noteikts nau-
das daudzums. Noteikti būs arī tādi cilvēki, kam gribēsies mazliet riskēt – saņemt attiecīgi
mazāku cieto algu, toties iegūt noteiktu daļu no peļņas, kādu kapitāla daļu.
Kā pareizi motivēt darbiniekus ar finansiāliem labumiem?
„Palielināsi par tik, dabūsi tik. Katram mērķim galā burkāns.” (Jānis Bērziņš, „Stendera
Ziepju fabrika”.)
Burkāns var būt gan kā naudas atalgojums, gan arī, piemēram, darba auto, papildu
atvaļinājums, bezmaksas ceļojums atvaļinājumā u.c.
Darbiniekiem ir jāliek saprast, ka augstākiem posteņiem tiks sākumā izvēlēti cilvēki jau no
uzņēmumā strādājošiem, kas sevi jau ir pierādījuši, kam ir nepieciešamās iemaņas, varbūt
pat tikai potenciāls, zināšanas varētu iegūt papildu kursos, apmācībās.
26
INO
VATO
RA
IKD
IEN
A
„Es viņiem stāstu, ka Aerodium Tu no uzrauga vari kļūt par administratoru, par projek-
tu vadītāju, par reģionālo vadītāju, vari pat iegūt kādas kapitāla daļas, tikai Tev ir sevi
jāpierāda!” (Ivars Beitāns, „Aerodium”.)
„Daudzi no tiem pārdevējiem, ar kuriem es esmu strādājusi, ir nonākuši uzņēmumā
augstākās pozīcijās. Mārketinga daļas vadītāja, izstādes projektu vadītāja, kas uzsāka
savu karjeru kā pārdevējas.” (Zane Bērziņa, „Emīla Gustava Šokolāde”.)
Lai saprastu, vai Tavā uzņēmumā darbinieki ir apmierināti ar atalgojumu, darba vidi,
kolektīvu, ir jāveic darbinieku anketēšana. Tas ir īpaši svarīgi lielā uzņēmumā, kur nav tik
cieša tiešā komunikācija starp darbiniekiem un vadītāju vai personāla daļas vadītāju.
Padomdevēji
Kas ir Tavi padomdevēji ?
„Tā ir komanda, kas pie manis strādā!” (Jānis Bērziņš, „Stendera Ziepju fabrika”.)
Darbs komandā prasa uzticēšanos. Katram komandas dalībniekiem ir skaidri nodalīta
atbildības joma jeb kompetence, un tikai saliekot šīs kompetences kopā Tu iegūsi veiksmīgi
strādājošu uzņēmumu. Tātad nepieciešama ir zinoša komanda, jo no viņu padomiem būs
atkarīgi Tavi lēmumi, uzņēmuma tālākā attīstība, rezultāti.
Ir arī padomdevēji no malas, tomēr diezgan grūti ir kaut ko ieteikt, ja Tu pats „neesi
iekšā”. Šie cilvēki gan parasti pilda motivētāja lomu – „tie ir cilvēki, kas pildījuši mūzas
lomu, motivējuši”. Tomēr ar padomdevējiem jābūt diezgan uzmanīgiem, jo var gadīties,
ka „draugs, ko uzskati par savu padomdevēju, par vecāko brāli, izrādās kļūs par tavu
konkurentu!”(Zane Bērziņa, „Emīla Gustava Šokolāde”.)
At t īs t ība
Process ir darbība, kas visu
laiku norit. Visu laiku jāģenerē
jaunas idejas, citādi process
apstājas, un tu zaudē savu
iekaroto vietu. Parasti jaunie
produkti veidojas spontāni. Tie
dzimst paši no sevis. Reizēm
tie pat ekonomiski sevi neat-
taisno. Tomēr viņiem jādzimst
citādi process apstāsies.
27
INO
VATO
RA
IKD
IEN
A
„Mums visu laiku ir jāattīstās, jāpiedāvā kaut kas jauns!” (Jānis Bērziņš, „Stendera Ziepju fabrika”.)
Izpēte
Ieguldījumi izpētē un attīstībā naudas ziņā parasti ir ļoti apjomīgi, jo tas prasa izveidot
vismaz divas papildu struktūrvienības uzņēmumā.
„Pie mums strādā trīs ķīmiķi, seši cilvēki mārketinga nodaļā.” (Jānis Bērziņš, „Stendera
Ziepju fabrika”.)
Bet Tu nekad skaidri nevari pateikt, vai jūs „izgudrosiet” kaut ko tādu, kas patiešām tirgū
būs nepieciešams. Tomēr, ja paveiksies – tad iespējams varēsi teikt - „tie, kas mūs savā
laikā mācīja, tagad ir palikuši astē!” (Ivars Beitāns, „Aerodium”.)
Izpētē un attīstībā visi ieguldījumi ir ilgtermiņā, uz tūlītēju atdevi vari necerēt.
„Ieguldījām Aerodium zinātnē ļoti daudz. Vai tas nesīs rezultātus - bija neskaidrs. Pirmo
Aerodium nopirkām no Kanādas, šobrīd ražojam paši, jo redzējām, sapratām viņu kļūdas,
izlabojām, startējam paši!”(Ivars Beitāns, „Aerodium”.)
Kā finansēt?
Mēdz būt divi ceļi, kā finansēt savu ideju attīstību – paša finansējums vai
līdzfinansējums.
Paša finansējums
Kad idejas attīstībā ieguldi savu naudu – vieglāk ir to pazaudēt, stimuls nav tik liels, jo
daudz mazāks ir risks, Tu attiecies pret to vieglprātīgāk. Nozīmīgs iemesls, kālab uzņēmuma
attīstībai jāmēģina atrast finanses pašam – nezaudēt kontroli pār uzņēmumu. Piesaistot
investorus, Tu daļēji zaudē kontroli pār uzņēmumu, Tev ir jārēķinās ar investora viedok-
l i, jāsaskaņo jauni investīciju projekti, Tu vairs nevari vienbalsīgi pieņemt stratēģiskus
lēmumus.
„Mēs gribam saglabāt kontroli pār uzņēmumu un darīt to, ko mēs gribam darīt nevis
saskaņot ar kādu no malas.” (Jānis Bērziņš, „Stendera Ziepju fabrika”.)
Daudzi teiks: „Tas nav pareizi, jo piesaistot investorus var ātrāk attīstīties.” Toties Tu
vienmēr varēsi darīt to, ko gribi un tā, kā gribi.
28
INO
VATO
RA
IKD
IEN
A
Līdzfinansējums
Biznesa eņģeļi un citi investori palīdz Tavam biznesam attīstīties daudz ātrāk, „toties viņi
arī paņem lielu pīrāgu daļu”. (Lotte Tīsenkopfa, „Madara Cosmetics”.)
Tev pašam ir jāizlemj, kura ir labāka alternatīva – atdot daļu uzņēmuma, saņemt finanses
attīstībai un doties uz priekšu daudz ātrākā solī, vai arī turpināt iesākto tādā pašā tempā.
Šīs alternatīvas Tev pašam ir jāaprēķina - balstoties uz matemātiskiem aprēķiniem. Cik
liels ieguvums būtu no paplašināšanās, piemēram, pārstāvniecības, ražotnes izveides
jaunā valstī, ņemot vērā, ka peļņa būtu jādala ar investoru, no otras puses, finansējot
biznesu pašam paplašināties uz ārvalstīm izdotos daudz vēlāk, ja vispār izdotos, toties
peļņa ar nevienu nebūtu jādala.
Jauna uzņēmuma gadījumā - biznesa eņģeļa piesaistīšana varētu būt ļoti noderīga, jo
vajadzīgs ir labs padomdevējs ar vērtīgiem sakariem, ir jāapgādājas ar cilvēkiem, kas at-
ver durvis. Biznesa eņģelis Tev palīdzēs ar stratēģiskiem padomiem – kas biznesa sākuma
stadijā būs ļoti nepieciešami, kā arī palīdzēs atrast sadarbības partnerus, biznesa klien-
tus. Īpaši svarīgi tas ir, ja uzņēmuma pamatā ir „business to business” stratēģija, tas ir,
gan klients, gan preču vai pakalpojuma sniedzējs ir uzņēmums.
Kā tikt pie līdzfinansējuma?
„Labi nostartēt nozares izstādē.” (Viesturs Sosārs, „Eureka”.)
Izstādēs piedalās tie, kam ir idejas, bet daļa no apmeklētājiem ir tie, kas labprāt gribētu
palīdzēt šīm idejām attīstīties daudz ātrāk – potenciālie finansētāji. Ja Tavs bizness ir saistīts
ar tehnoloģiju izstrādi – tad īpaši svarīgi ir parādīties ne tikai izstādēs, bet arī tehnoloģiskos
žurnālos, publikācijās, piedalīties ar nozari saistītos semināros, konferencēs.
Ti rgus i zpēte
„Pirms uzņēmuma dibināšanas ir jādefinē stratēģija. Ir jāizprot ceļš,
kā Tavs produkts nonāks tirgū, jāsaprot pats tirgus un piedāvātā produkta mērķauditorija.”
(Viesturs Sosārs, „Eureka”.)
Tirgus izpētes mērķis ir sniegt precīzu informāciju par pašu tirgu – par segmentiem,
kuros Tu varētu attīstīt savu biznesu, par mērķauditoriju, tās segmentēšanu, kā arī par
nepieciešamajiem „instrumentiem”, kas palīdzēs produktam nonākt konkrētajā tirgū,
konkrētajai mērķauditorija.
Tirgu var pētīt ar netiešām metodēm – izmantojot informāciju par ekonomiskiem,
demogrāfiskiem, politiskiem un tehnoloģiskiem rādītājiem vai arī veicot potenciālās
mērķauditorijas anketēšanu. Tomēr viens no labākajiem veidiem tirgus izpētei ir eksperi-
ments. Tas Tev sniegs diezgan precīzu atbildi uz jautājumiem: „Kam mans produkts, paka-
lpojums ir nepieciešams un kurā vietā?”
29
INO
VATO
RA
IKD
IEN
A
„Mēs izveidojām pārdošanas stendu kādā plaši pazīstamā tirdzniecības centrā, pārbaudījām
– pērk vai nepērk, kas pērk, kas nepērk, kāda ir attieksme pret produktu, vai cena ir
adekvāta!”(Jānis Bērziņš, „Stendera Ziepju fabrika”.)
„Mums bija jāsteidzas. Vajadzēja aizņemt Rīgas tirdzniecības centru tīklu, pretējā gadījumā,
tur varētu sagaidīt jauna konkurenta veikalu! Mēs nepadomājām par mērķauditorijas
segmentāciju.
Protams - tirdzniecības vietai ir sava pieeja. Piemēram, tirdzniecības centrā pie Rīgas
centrālās dzelzceļa stacijas vajag nelielu platību, salīdzinoši vienkāršu iekārtojumu. Tur
cilvēki iegriežas, lai padzertu krūzi rīta kakao un apēstu kādu trifeli nevis lai baudītu
atmosfēru!” (Zane Bērziņa, „Emīla Gustava Šokolāde”.)
Šeit atklājas, ko nozīmē mērķauditorijas segmentācija. Cilvēkam, kas apmeklē Emīla
Gustava šokolādes veikalu tirdzniecības centrā pie dzelzceļa stacijas, ir pavisam citi
nolūki, salīdzinot ar tiem, kas pavada laiku, baudīdami atmosfēru, šokolādes restorānā
„Berga bazārā”. Tātad, izmantojot informāciju par mērķauditoriju, atbilstoši arī jānoformē
produkts vai pakalpojums.
Ceļš p ie k l ien ta
Tikpat nozīmīga kā mērķa tirgus un auditorijas noteikšana ir produkta pasniegšanas
māksla. Vai tā būtu reklāma, vai tās ir sabiedriskās attiecības - svarīgi ir atrast „mazo
knifiņu”, kas neļauj potenciālajam klientam „palaist Tavu piedāvājumu gar ausīm”.
Vai Jūs zināt, kāda ir atšķirība starp reklāmu un sabiedriskajām attiecībām? To varētu
salīdzināt ar puiša un meitenes iepazīšanos.
Divas situācijas:
1. Puisim ir iepatikusies kāda meitene, viņš uzaicina meiteni uz kino. Uzvelk
„glaunāko” uzvalku, kaklasaiti, paņem tēva pulksteni un dodas uz randiņu. Viņi satiekas
un puisis uzreiz atzīstas: „Tu man ļoti patīc!”.
Šī ir reklāma. Tieši un bez aplinkiem. Neko daudz par sevi nepastāstot.
2. Sarunājas divas draudzenes: „Tu nevari iedomāties, cik jauku puisi es iepazinu -
viņš ir tik šarmants, elegants un romantisks. Tev viņš noteikti patiktu, turklāt, man šķiet, ka
viņam pret Tevi ir simpātijas!”
Neuzbāzīgi, bet atklājot pietiekami daudz informācijas. Šis ir veids, kā tiek spodrināts Tava
produkta, pakalpojuma zīmols, veidots publiskais tēls.
Tāda ir teorija, bet kāda ir reklāmas un sabiedrisko attiecību prakse inovatīvā uzņēmējdarbībā?
30
INO
VATO
RA
IKD
IEN
A
Reklāma
„Reklāmā nauda ir jāiegulda ļoti apzinīgi.” (Zane Rugina, „Madara Cosmetics”.)
Lai šis ieguldījums nestu kādu atdevi, precīzi jādefinē mērķauditorija un informācijas
kanāli, piemēram, reklāma televīzijā, radio, žurnālā, internetā, uz reklāmas staba u.c.,
ar kuru starpniecību informācija efektīvi nonāks līdz konkrētajai mērķauditorijai. Pretējā
gadījumā, „pulveri var izšaut pa tukšo”.
Sabiedriskās attiecības (Public Relations – angļu val.)
„Klients nav vienreizējais patērētājs – viņš ir jāpadara par draugu! Madara Cosmetics brauc
ciemos pie saviem jaunajiem draugiem. Ceļojuma mērķis nav pārdot, bet gan iepazīties un
informēt.”(Lotte Tīsenkopfa, „Madara Cosmetics”.)
Svarīgi ir klientu uztvert kā draugu. Nevajag censties viņam uzreiz izreklamēt un pārdot
savu produktu. Ar klientiem jābūt elastīgam, viņus ir jānovērtē. Tālab svarīgi ir apkopot
klientu atsauksmes, sūdzības par piedāvāto preci vai pakalpojumu, un pats galvenais - at-
saukties uz klientu sūdzībām, uzlabot to, kas nav izdevies. Ir jāveido ilgtermiņa attiecības
ar klientu.
Kā iegūt klientu atsauksmes?
„Tās ir anketas, atsauksmju grāmatas. Protams, nevienai uzņēmuma vienība nav tik tieša
saskare ar klientu kā pārdevējam. Viņi arī palīdz vislabāk saprast, kas klientam patīk,
nepatīk.” (Jānis Bērziņš, „Stendera Ziepju fabrika”.)
„Cilvēki uzticas ekspertu viedoklim.”
(Lotte Tīsenkopfa, „Madara Cosmetics”.)
Svarīgi ir iegūt klienta uzticību. Tev
jāiemācās rūpēties par saviem klientiem,
viņam ir jājūtas drošam, ka Tevis piedāvātais
produkts ir kvalitatīvs.”
Produkts ir jāpasniedz ar mīlestību. Produk-
ts sliktā, neparocīgā iepakojumā, pasniegts
bez jebkādām sajūtām, neiedrošinās klien-
tu vēlreiz atgriezties pie Tevis, ja tur pat
netālu būs kāda konkurenta veikals, kur tiks
piedāvāts līdzīgs produkts, tikai ar labāku
apkalpošanu.
31
INO
VATO
RA
IKD
IEN
A
Kontro leUzņēmumā kontrole ir nepieciešama – jo bez kontroles, procesi var aiziet pašplūsmā. Kon-
trole palīdz izvērtēt uzņēmuma virzību uz mērķi, uz vīziju. Lai gan kontrolei uzņēmumā ir
jābūt visās jomās, mēs pieskarsimies divām – darba un produkta kvalitātes kontrolei, kas
inovatīvā uzņēmumā ir vissvarīgākās.
Darba kontrole
Atbildība par kontroli pieaug līdz ar uzņēmuma izmēru.
Jaunā uzņēmumā parasti ir pāris cilvēku kolektīvs, nav nekādas hierarhijas, cilvēki vienkārši
runā viens ar otru, administratīvās darbības neveido lielu darba daļu. Nav nepieciešams
sarežģīts kontroles mehānisms.
Komunikācija nelielā jaunā uzņēmumā ir visaptveroša, jo:
a) cilvēki viens otru zina
b) pastāv savstarpēja uzticēšanās
Kritisks brīdis uzņēmuma darbības kontrolē ir tad, kad darbinieku skaits sasniedz 10 – 15
cilvēku. Ir nepieciešams administrēšanas resurss.
Ko darīt, kad pats idejas autors, uzņēmuma vadītājs vairs nespēj aptvert visus darbiniekus?
Atbilde ir vienkārša – hierarhija. Ja uzņēmumam ir vairākas struktūrvienības, ir jāieceļ
vidējā līmeņa vadītāji, kas tālāk vada darbiniekus, tādejādi veidojot piramīdas struktūru.
Jo lielāks ir uzņēmums, jo formalizētāka struktūra. Nepieciešams ir personāla vadītājs.
Rietumeiropā bieži tiek praktizēts kontroles mehānisms – „Uz trim darītājiem ir viens
vadītājs, tiklīdz ir 4 darbinieki – jābūt diviem vadītājiem.”
„Paralēli procesiem, kas ir bijuši horizontālajā struktūrā, jāievieš vertikālu struktūru!”
(Viesturs Sosārs, „Eureka”.)
„Par uzņēmuma struktūrvienības kontroli ir atbildīgs vidējā līmeņa vadītājs. Tas, cik
sekmīga būs šī kontrole ir atkarīgs no tā, kā Tu motivēsi vidējā līmeņa vadītāju. Vadītājam
vienmēr ir jābūt labākai motivācijai kā padotajam!”(Ivars Beitāns, „Aerodium”.)
Produkta kvalitātes kontrole
Kvalitatīvi izstrādāts un skaisti pasniegts produkts uzņēmumā, kas nodarbojas ar jaunu
produktu izstrādi, ir svarīgākais – sākumā, lai iekarotu tirgu, pēc tam - lai tajā noturētos.
Kā izveidot tādu uzņēmumu, kas kontrolē kvalitāti pats no sevis? Šādi apstākļi veido-
sies, ja tu maksimāli iesaisti darbiniekus procesā, dalies ar savu darba kolektīvu jaunajās
idejās, nebaidies piešķirt lielāku atbildību par produkta, idejas īstenošanu, kopā priecājies
un svini panākumus, izrunā neveiksmes un kopīgi atrodi to cēloņus. „ Tad katrs uzņēmuma
darbinieks jutīs atbildību, par to, lai produkts būtu vislabākais.”(Juris Zariņš, „Scruples”).
Kvalitātes kontrole strādās pati no sevis.
32
INO
VATO
RA
IKD
IEN
A
Risk i
„Ja saskaitītu visu naudu, ko esmu ieguldījis neveiksmīgos projektos – varētu nopirkt
kādus pāris dzīvokļus Rīgā.” (Ivars Beitāns, „Aerodium”.)
Uzsākot savu biznesu ir jārēķinās, ka ne vienmēr Tev veiksies. Esi gatavs arī pazaudēt.
Tas ir noticis ar ikvienu uzņēmēju.
Konkurence
Radošajā pasaulē ir sastopami brīži, kad diviem cilvēkiem ir vienādas idejas. Tas ir jāparedz
un par savu novatorisko ideju ir jācīnās no paša sākuma, t.i., jādara viss, lai aizsargātu to
no pārņemšanas, kā arī rūpīgi un profesionāli jāveido produkta, pakalpojuma veidols un
klientu apkalpošanas serviss, tā, lai kopējais veidols nebūtu atdarināms.
Tomēr, ja aizsardzības pasākumi izrādās neveiksmīgi: „labāk slikts miers nekā labs
karš”. Esi atvērts uz kompromisiem, saprātīgs un necīnies pret spēcīgāku. Tu vari viņam
pierādīt, ka esi labāks. Kā?!! Ar savu jauno ideju. Tu taču esi inovators. Un pieredze rāda,
neveiksmes konkurences cīņā ne vienmēr ir uz sliktu, bet gan tieši otrādi tā ir iespēja at-
teikties no vecā un nokļūt var pie pavisam jaunas un ārkārtīgi inovatīvas idejas.
Vai esat kādreiz padomājuši, cik grūti ir izveidot plaģiātu modes biznesā ? Viņi rada
jaunas drēbes, reklamē, ja kāds cits grib tās atdarināt – šī modes tendence diemžēl jau
pieder pagātnei. Protams, ja Tu neesi modes nozarē, iespējams, ka Tavu ideja veiksmīgi
izmantos arī kāds cits, tomēr neaizmirsti, ka nopelna vienmēr pirmais. Jo Tu esi pirmais,
kas ieņēmis vietu tirgū un Tu iegūsi lielāko tirgus daļu.
„Ja arī būtu 5 uzņēmumi, kas ražotu ekskluzīvu šokolādi – vēl jo labāk, jo būtu iespēja
dabūt daudz labākas kvalitātes izejvielas. Uz pašreizējo ražotāju apjomu, kas ir Baltijas
valstīs, ir grūti dabūt ļoti augstas kvalitātes šokolādi, jo uz Eiropas fona mēs esam tik
niecīga daļa, ka ekskluzīvās izejvielas piegādātāji ar mums „neķēpājas”.” (Zane Bērziņa,
„Emīla Gustava Šokolāde”.)
Konkurence bieži vien ir emocionāli grūti izturama.
„Rūgtums ir par negodīgu konkurenci, ja Tevi nokopē viens pret viens. Kopē dizainu, taisa
līdzīgus iesaiņojumus, līdzīgus produktus, pat izdomāt jaunus nosaukumus izrādās ir par
grūtu! Bet no otras puses, ja jau citi dara tāpat kā TU, tad jau tas, ko Tu dari, ir forši!”
(Jānis Bērziņš, „Stendera Ziepju fabrika”.)
33
INO
VATO
RA
IKD
IEN
A
„Pārstrādāšanās”
Ir jāstrādā daudz. Bet nedrīkst ierakties vienā procesā, jāprot atslēgties. Nedrīkst sevi
pilnīgi atdot darbam. Var draudēt pārdegšana. Tomēr viss, protams, ir atkarīgs no cilvēka
fiziskiem un emocionāliem resursiem un degsmes.
Tad, kad Tu uzsāc uzņēmējdarbību – ja gribu sasniegt augstus rezultātus, tad viss laiks
ir jāvelta biznesam. Tad, kad uzņēmums ir vairāk vai mazāk nostādīts uz kājām, var sākt
izsvērt, kam veltīt vairāk laika – privātajai dzīvei vai biznesam. Vērtīgi ir iemācīties apvi-
enot lietderīgo ar patīkamo. Biznesu var vienkārši apvienot ar atpūtu. „Braucot pie biznesa
partneriem uz Kanādu, līdzi paņem arī draudzeni un slēpes!”
Attīstot savas personīgās ambīcijas, bieži vien Tu liksi zem riska savu bērnu izaugsmi,
attiecības ar savu ģimeni. Kad laiks ir jāvelta darbam, tad otrs cilvēks tiek nolikts malā.
Protams, ja tas ir pieaudzis cilvēks – tad viņš sev atradīs nodarbi, bet ja tas ir bērns –
viņam iespējams jutīsies atstumts. Īpaši grūti dalīt šīs lomas ir sievietei. Ja viņa grib aktīvi
īstenot karjeras ambīcijas, tad noteikti cietīs ģimene.
„Ja Tu kaut ko aktīvi mēģini izgudrot, bet tur pat blakus ir otrs cilvēks ar savām interesēm
– jūs abi jūtaties neērti. Tu jūties neērti, jo saki viņam: „pagaidi, pagaidi!”, bet otrs jūtas
neērti, jo saprot, ka Tevi traucē.”(Zane Bērziņa, „Emīla Gustava Šokolāde”.)
Tādēļ labāk veltīt mazāk laika tuvajiem cilvēkiem, bet kad atrodi brīvu brīdi – „tad par
visiem 100%”!
Ar gadiem Tu, iespējams, nonāksi pie atziņas, ka svarīgi ir sabalansēt darbu ar atpūtu.
Vismaz atbilstoši savām vajadzībām un iekšējām sajūtām. Tad nu varbūt no operatīvās
darbības ir vērts pāriet uz stratēģisko plānošanu? Šķiet, ka ir uzticama komanda, kas
varētu tikt ar visu galā. Nē, nē! Tuvākajā laikā vēlme apstāties vēl nav, jo ir taču tik ļoti
interesanti.
C E Ļ Š U Z Ā R VA L S T Ī M
Ar ko tad ī s t i sāk t , p i rms do t i es
pasau les i eka rošanā?
Jāpārbauda kāds tu r „ k l ima ts ” ,
j āve i c t i r gus i zpē te !
Jāa t rod i e in te resē t i sadarb ības
pa r tne r i un uz p r iekšu !
35
CEĻ
Š U
Z ĀR
VALS
TĪM
Kālab uz ā rva ls t īm?
Iemesli, kādēļ Latvijas inovatīvie uzņēmumi dodas ārvalstu tirgus iekarošanā, veidi kā viņi
to dara un virzieni, kurp viņi dodas, ir visnotaļ daudzveidīgi un interesanti. Bet, lai arī cik
dažādi iemesli motivētu inovatorus pārkāpt Latvijas slieksni, optimisms par iespējām, ko
sniedz pasaules tirgus, palīdz pārvarēt grūtības un šķēršļus.
Vieni, piepildot savas ambīcijas dzimtenē, metas iekarot jaunus tirgus ārvalstīs, piemēram,
investējot ideju attīstīšanā Tālajos Austrumos, Krievijā, Skandināvijā.
Kāds alkst apmierināt ziņkāri par to, kā biznesa idejas tiek attīstītas ārvalstīs. Kāds nolemj
paplašināties uz ārzemēm, jo Latvijā tirgus ir par šauru vai arī pircēji nav gatavi idejai,
produkta augstai kvalitātei un līdz ar to arī augstai cenai.
„Sākotnēji gribējām strādāt tikai Latvijā, bet esot tik mazā tirgū nevar piedāvāt to kvalitāti
un apkalpošanu” (Zane Bērziņa, „Emīla Gustava Šokolāde”.)
Bieži vien tikai spriežot par idejas īstenošanu, dažs inovators neizslēdz iespēju, ka produk-
tam, paralēli Latvijas tirgum, vajadzētu parādīties arī ārzemēs: „Ja produkts ir izveidots tik
labs un tik unikāls, tas atradīs savu vietu pasaulē. Pasaules klases produkts runā pats par
sevi. Galvenais kā to pasaulei pasniedz...” (Juris Zariņš, „Scruples”.)
Ja biznesa ideja varētu būt ne tik veiksmīga Latvijā, tas nebūt nenozīmē, ka tā būs
neveiksmīga kaut kur citur pasaulē. Lielākoties katrai idejai ir noteikta vieta un noteikts
laiks, kad tā varētu kļūt par veiksmīgu biznesa ideju.
Kas saga ida?
Došanās uz ārvalstīm savā ziņā ir solis pretim nezināmajām. Tas, vai šis solis būs peļķē,
vai arī uz „sarkanā paklāja”, ir atkarīgs gan no paša inovatora un viņa pārliecības par savu
ideju, gan arī no ārvalstu vietējā „klimata”.
„Pirms doties uz ārvalstīm, ir vērts saprast, kāds ir klimats – kāda ir potenciālā mērķauditorija,
mērķa tirgus, kādas ir galvenās prasības pret produktu. Pamata lietas var uzzināt ļoti ātri
- kaut vai ieskatoties interneta dzīlēs. ” (Normunds Bergs, „SAF Tehnika”.)
Runājot par pašu izpēti – to vari darīt pats, ja ir līdzekļi un laiks, bet ja ne, tad ir arī iespēja
virzīties „pa vieglākās pretestības ceļu” - caur sadarbības partneriem, kas daudz labāk
nekā Tu pārzina vietējo tirgu. Iespējas sastapt šādus sadarbības partnerus rodas kaut vai
izstādēs, nozaru semināros, citos ar nozari saistītos publiskos pasākumos.
36
CEĻ
Š U
Z ĀR
VALS
TĪM
„Šeit cilvēki nāk pie mums, mēs viņiem uzdodam jautājumus un pēc tam braucam atskatīt
paši!” (Ivars Beitāns, „Aerodium”.)
„Šāda saskarsme ar cilvēkiem palīdz izprast ne tikai nozares īpatnības, bet arī kultūras
atšķirības, kas dažkārt var būt diezgan neiedomājamas. Vietējās kultūras izprašana ir ļoti
svarīga, jo, piemēram, „runājot par produktu grupām un aromātiem – ir vietas, kur vairāk
cieņā ir vannas, mazāk dušas, kaut kur cieņā ir pirtis, citur cilvēki pirtis vispār neizman-
to – šīm atšķirībām mēs arī pielāgojam ziepju, kosmētikas līdzekļu sortimentu”. (Jānis
Bērziņš, „Stendera Ziepju fabrika”.)
Iesākumam varētu mēģināt uzsākt darbību Baltijas valstīs – tas tomēr ir tepat blakus,
turklāt gan tirgi, gan potenciālie klienti vairāk vai mazāk ir līdzīgi. Kur tālāk? Uz Rietumi-
em. Tā dara lielākā daļa uzņēmēju, jo arī šeit kulturālās atšķirības ir salīdzinoši nelielas.
Varbūt tomēr uz Krieviju? Tirgus, no vienas puses, šeit ir daudz grūtāk saprotams, no
otras puses, salīdzinājumā ar Latvijas tirgu - tas ir iespaidīgi liels. Pieņemsim, ka Latvijas
tirgū Tavu produktu pērk 1% iedzīvotāju, ap 20 000 cilvēku. Ja Krievijas tirgū Tu „aizs-
niegtu” vismaz 0,1% iedzīvotāju – tas būtu vairāk kā 100 000 cilvēku.
Bieži vien ārzemju tirgus izprašanai nepalīdzēs neviens pētījums. Tas var parādīt, „ka
Tevis piedāvāto produktu šeit neviens nekad nav lietojis, jo izrādās, ka šiem cilvēkiem
ir bijušas pavisam citas gastronomiskās īpatnības, cita kultūra”. (Zane Bērziņa, „Emīla
Gustava Šokolāde”.)
Nepamēģinot Tavu produktu, cilvēks, iespējams, tā arī nekad nesapratīs, ka tas viņam ir
vajadzīgs.
Kā iekarot?
Meklējot sadarbības partnerus der šāda formula:
1. solis - izstāžu vai citus nozares pasākumu apmeklēšana dažādās valstīs;
2. solis – tikšanās ar savas nozares uzņēmējiem dažādās valstīs, iepazīstināšana ar ideju
(cilvēki nāk klāt, jautā, vērtē Tavus priekšlikumus, izrāda pozitīvu attieksmi, viņiem ir in-
terese sadarboties);
3. solis – saņemot pozitīvas atsauksmes, turpmāku kontaktu attīstīšana
4. solis darījumu brauciens, līdzi paņemot biznesa plānu un daudz iedvesmas.
Dažkārt sadarbības partneri paši Tevi atrod.
37
CEĻ
Š U
Z ĀR
VALS
TĪM
„Visi cilvēki mūs ir atraduši caur veikaliem Latvijā, caur franšīzes pārstāvētajiem veika-
l iem citās valstīs, tāpat arī partneri no Krievijas - atrada mūs un pārliecināja, ka ar viņiem
var strādāt.” (Jānis Bērziņš, „Stendera Ziepju fabrika”.)
„Ķīna. Divi veidi kā ienāk šajā tirgū. Pirmais - pilnībā ir jāpārzina tirgus, jāizprot šo cilvēku
psiholoģija, iespējams, pat jādzīvo šajā vidē. Otrs veids – franšīze.”(Zane Bērziņa, „Emīla
Gustava Šokolāde”.)
Svarīgi ir apgūt arī saskarsmes kultūru, jo dažādu tautību cilvēkiem, teiksim, viens un tas
pats žests var nozīmēt pilnīgi ko pretēju.
„Šobrīd ir vairāki projekti Arābijā. Tā ir ļoti noderīga pieredze. Mācos kā pareizi strādāt ar
musulmaņiem.”
„Dažkārt partnerus nākas meklēt arī pašiem. Nekas nenotiek ātri. Rakstam e-pastus,
gaidām atbildi. Nekā. Rakstam atkal. Lai Tu „izskatītos liels un respektabls”, Tev noderētu
kāda „aizmugure”, piemēram, kāda valsts iestāde, ar kuras pārstāvjiem esam braukuši uz
ārzemēm pie potenciālajiem sadarbības partneriem.” (Lotte Tīsenkopfa, „Madara Cosmet-
ics”.)
Cits iekarošanas paņēmiens ir franšīze (pieredzes un tehnoloģiju kopums, kas par maksu
tiek nodots sadarbības partnerim – autora piezīme).
No vienas puses, franšīze varētu šķist diezgan vienkāršs risinājums, jo kontrolēt uzņēmuma
pārstāvniecību 3000 km attālumā varētu būt diezgan pagrūti. No otras puses, dodot franšīzi
ir jāapzinās, ka ļoti grūti globālā mērogā būs ieturēt vienotu uzņēmuma zīmolu.
„Katrs franšīzes ņēmējs domā, ka zina vēl labāk nekā Tu, kā produktam jāizskatās, kādam
jābūt veikala iekārtojumam, kā produkts būtu jāpasniedz.”(Jānis Bērziņš, „Stendera Ziepju
fabrika”.)
Viens no franšīzes kontroles mehānismiem ir pašam iegādāties uzņēmuma telpas
konkrētajā vietā, un dod franšīzi ar nosacījumu, ka attiecīgos produktus vai pakalpojumus
drīkst attīstīt tikai šajās telpās. Gadījumā, ja Tevi neapmierina franšīzes ņēmēja darbība,
ja viņš neizpilda prasības attiecībā uz produktu, iekārtojumu u.tml., Tu jebkurā brīdī vari
atnākt un viņu padzīt, paņemt nākamo.
„Tajā brīdī, kad Tu pats īsti nezini veikala koncepciju, franšīzes dot nevar. Gadījumā, ja
sadarbības līgumā nav sīki atrunātas iespējamās koncepcijas izmaiņas - pēc tam ir grūti
likt viņiem kaut ko izmainīt.”(Zane Bērziņa, „Emīla Gustava Šokolāde”.)
38
CEĻ
Š U
Z ĀR
VALS
TĪM
Tātad, pirms franšīzes došanas, Tev pašam līdz galam ir jāizprot uzņēmuma korporatīvais
stils, produkta, pakalpojuma pasniegšanas maniere, uzņēmuma vērtības. Tad ir jāizveido
„statūtu” grāmata, un jānoslēdz ar franšīzes ņēmēju līgums. „Vai nu jūs strādājat tāpat kā
mēs, vai arī nestrādājat vispār!”
Organizējot franšīzi pieredzes apmaiņas braucieni ir obligāta lieta, jo citādāk Tu franšīzes
ņēmējiem nepastāstīsi, kas Tu esi, ko Tu dari, un kālab Tu to dari tieši tā. Vai vajadzētu
uzklausīt franšīzes ņēmēju viedokli? Protams, jo viņi daudz labāk pārzina vietējo vidi. Viņi
Tev var palīdzēt izveidot produktu vēl piemērotāku vietējam tirgum.
„Pie mums pieredzes apmaiņā ir bijuši pārdevēji no Ķīnas, Japānas, tāpat arī mūsu
pārdevēji un tirdzniecības pārstāvji brauc pie viņiem.”(Zane Bērziņa, „Emīla Gustava
Šokolāde”.)
Ievērojama vieta pieredzes apmaiņai ir nozares izstādes. Šeit varēsi atrast domubiedrus
ar ko apmainīties jaunām, trakām idejām. Iespējams, ka atradīsi arī sadarbības part-
nerus. Var gadīties, ka arī jaunus konkurentus.
V E I K S M E S F O R M U L A
40
VEIK
SMES
FO
RM
ULA
Ja pēc š ī s ne l i e lās g rāmat iņas i z las īšanas Jūsos i r vē lme skep t i sk i
nov i l k t - ”Nu neko jaunu neuzz inā ju ” . . .Ko tad te vē l da rā t? ! ! P iev ieno j i e t
savu ide ju !
T i k kā ce ļama iz i paķe r ie t l ī dz i domu g raudus no mūsu inova to r iem.
• Galvenais ir spēt riskēt un nebaidīties „dabūt pa zobiem”. Esi neatlaidīgs. Ja pirmā ideja
neizdodas, ja otrā - izgāžas, ja trešo -kāds nosmacē - galvenais, turpināt līdz izdodas. No
tā nevajag baidīties. Tāds ir bizness.
• Svarīgi ir pareizi novērtēt savus spēkus un neklausīties tajos, kas uzskata, ka viņiem
neveicas! Tie, kas pamet visu pusceļā – tie „puskoka lēcēji”. Viņi vienkārši nebija gatavi
atbildībai, ko sevī nes novatoru pasaule.
• Domājām, kur smelties idejas – braucām apkārt pa Eiropu.
• Jebkura kritika ir jāuzklausa. Ir vērts padomāt, vai kritika ir pamatota. Varbūt tas ir tikai
skeptisks viedoklis par to, ko tu dari. Galvenais - neuztver to personiski, pieņemt to kā
papildus informācijas avotu!
• Vērtējiet savus darbiniekus, uztveriet viņu vajadzības, runājiet ar saviem darbiniekiem,
un viņi jums atbildēs ar to pašu - augsti vērtēs uzņēmumu un būs tam lojāli.
• Tiklīdz cilvēkus atstāj novārtā, viņiem vairs nav motivācijas.
• Sadarbības partnerus jāpārbauda rūpīgi. Latvija ir pietiekami maza, lai iegūtu pilnīgu
informāciju par jebkuru cilvēku. Internets to ir padarījis vēl mazāku. Noskaidro, ko cilvēks
ir darījis iepriekš, cik veiksmīgas vai neveiksmīgas viņam ir bijušas attiecības ar citiem
biznesa partneriem.
• Neaizmirsti, ka draugs, ko uzskati par savu padomdevēju, par vecāko brāli, var izrādīties
tavs konkurents!
41
VEIK
SMES
FO
RM
ULA
• Pirms uzņēmuma dibināšanas ir jādefinē stratēģija. Ir jāizprot ceļš,
kā Tavs produkts nonāks tirgū, jāsaprot pats tirgus un piedāvātā produkta mērķauditorija.
• Ja cilvēkam ir visas zināšanas par tirgu, auditoriju - biznesa plāns nosacīti nav vajadzīgs,
biznesa plāna mērķis ir uzzināt kaut ko jaunu, iemācīties, saprast pašam!
• Reklāmā nauda ir jāiegulda ļoti apzinīgi.
• Daudz vairāk var sasniegt, koncentrējoties vienam uzņēmumam, vienam mērķim.
• Tev jāmāk darīt arī zemākos darbus. Nodarbojaties ar inženiertehnisku? Tad iemācies arī
skrūvēt, jo Tev jāsaprot, kā strādā ikviena, pat vismazākā vienība Tavā uzņēmumā!
• Uzsāc jaunu uzņēmējdarbības virzienu tikai tad, kad veco esi nostādījis uz kājām. Ieliec
tur labu vadītāju, pārliecinājies, ka viņš turpina Tavu kursu un tad vari sāk domāt par jaunu
darbības virzienu.
• Pirms doties uz ārvalstīm, ir vērts saprast, kāds ir klimats – kāda ir potenciālā
mērķauditorija, mērķa tirgus, kādas ir galvenās prasības pret produktu. Pamata lietas var
uzzināt ļoti ātri - kaut vai ieskatoties interneta dzīlēs.
• Šeit ir runa par aizraušanos ar ideju. Ja tā Tev būs, tad Tu pārliecināsi visus – investo-
rus, darbiniekus, ģimeni!
• „Ja Tu kaut kam ļoti, ļoti ticēsi, tad visa pasaule sadosies rokās, lai Tev tas izdotos!”
(Paulu Koelju.)
• Es gribēju lidot - es lidoju. Es gribēju radīt kaut ko jaunu - es to daru. Galvenais darīt!
Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) ir LR Ekonomikas ministrijas pārraudzībā esoša valsts iestāde. Tā dibināta 1993.gadā kā bezpeļņas organizācija valsts akciju sabiedrība „Latvijas Attīstības aģentūra”, kas 2003. gadā tika reorganizēta par valsts aģentūru „Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra”. LIAA pakalpojumu klāsts ir ļoti plašs – sākot ar informāciju par uzņēmējdarbības uzsākšanu, dažādām valsts atbalsta programmām un finansējuma piesaistes iespējām, un beidzot ar atbalstu uzņēmējiem, kas vēlas uzsākt eksportu un meklē sadarbības partnerus ārvalstīs.
Pēdējo trīs gadu laikā valsts aģentūra „Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra” (LIAA) ir izveidojusies kā pasaulē konkurētspējīga organizācija, kas spējusi Latvijai piesaistīt desmitiem miljonu latu tiešo ārvalstu investīciju, radīt eksporta darījumus par vairākiem desmitiem miljonu latu un izveidojot simtiem jaunu darba vietu. Tāpat ar LIAA at-balstu ir veicināta industriālo parku izaugsme, jaunu pētniecisko laboratoriju izveidošana un sadarbība tehnoloģiju pārneses jomā.
2005.gadā LIAA kā vienīgā valsts institūcija Latvijā saņēma visaugstāko starptautisko sava darba profesionālās kvalitātes novērtējumu - Pasaules Investīciju Aģentūru Asociācija (WAIPA) atzina LIAA par labāko investīciju aģentūru Centrālajā un Austrumeiropā, piešķirot LIAA Pasaules Klases Aģentūras (World Class Agency) statusu. Šis statuss ir iegūts sīvā konkurencē starp 164 investīciju un attīstības aģentūrām visā pasaulē.
Lai sniegtu atbalstu uzņēmējiem un ikvienam interesentam, 2006.gada augustā tika atklāta LIAA Klientu apkalpošanas zāle. Klientu apkalpošanas speciālisti piedāvā plašu un daudzpusīgu informāciju par uzņēmējdarbības uzsākšanu, iespējām īstenot investīciju projektus, kā arī sniedz palīdzību ārējās tirdzniecības veicināšanai un konsultācijas par atbalsta saņemšanu LIAA administrētajās Valsts atbalsta programmās.
Zināšanu un inovācijas sistēmas (ZINIS) departaments izveidots 2006.gadā kā LIAA struktūrvienība un tā mērķis ir pilnveidot inovāciju politikas sistēmu, koordinēt Nacionālās inovāciju programmas un rīcības plāna ieviešanu, kā arī veicināt efektīva dialoga veidošanos starp valsts institūciju, rūpniecības un pētniecības sektoru pārstāvjiem.
Galvenās darbības jomas:– sekmēt jauno un esošo uzņēmumu veidošanos un izaugsmi;– veicināt komerciālu atdevi no universitātēm un pētniecības institūtiem;– sekmēt zināšanu pārnesi.
Aktivitātes:1. palielināt to uzņēmumu konkurētspēju un izaugsmi, kas darbojas vidējo un augsto tehnoloģiju jomās;
2. sekmēt to nozaru izaugsmi, kas izmanto tradicionālos un vietējos resursus;
3. sekmēt sabiedrības un mērķa grupu izpratni par inovācijas nozīmi;
4. sekmēt zināšanu pielietošanu ārpus Rīgas – Latvijas reģionos;
5. veicināt pētniecisko rezultātu komercializāciju;
6. sekmēt Latvijas izaugsmi, pateicoties ieguvumiem no integrācijas ES zinātnes un tehnoloģiskajā telpā.
Dažas ZINIS departamenta aktivitātes 2006.un 2007.gadā:
Divi Masterclass apmācību semināri20 atlasītiem jauniem tehnoloģiskiem uzņēmumiem un 10 inovāciju profesionāļiem, 3 projekti veic pārrunas ar riska kapitāla fondiem,
Studentu inovatīvo biznesa ideju veicināšana100 atlasīti, 81 apmācīts, 30% reālas biznesa idejas, 6 pasniedzēji apmācīti, 3 augstākās izglītības iestādes iesaistītas, izveidots ‘mentoru tīkls’,
Iedrošināšanas un informēšanas kampaņa11 reģionālās inovāciju dienas, 31 prezentācija, 10 sižeti TV raidījumos, 5 ES izdevumi, 36 raksti presē, uzrunāts ~1 miljons iedzīvotāju,
Jaunatnes inovatīvo biznesa ideju konkurss „Ideju kauss 2007”269 idejas, 127 atlasītas 2 kārtai, 50 mentoru piesaiste, otrajā kārtā saņemti 56 biznesa plāni, uzsākta 6 ideju īstenošana, papildus informācija tīmekļa vietne www.idejukauss.lv
Rokasgrāmatas, pašmācību līdzekļi, intelektuālā īpašuma tiesību juridiskā platforma (t.sk. apmācību semināri par intelektuālo īpašumu),
Uzņēmējdarības maģistrantūras programmas izveidebalstīta uz Čalmeras augstskolas pieredzi, tika uzsākta Ventspils Augstskolā 2006.gada 1.septembrī.
Finanšu p iee jamība jaunu ide ju a t t īs t ība i La tv i jā
ERAF un valsts finansētie riska kapitāla fondi:
A/s “Eko investors”, http://www.ekoinvestors.lv/otrais.htm
SIA “TechVentures Fondu Vadības Kompānija”, http://www.techventures.lv
SIA “Zaļās gaismas investīcijas”, http://www.zgi.lv/
Biznesa eņģeļu tīkli:
Latvijas Biznesa eņģeļu biedrība, http://www.biznesa-engeli.lv
Latvijas Privāto investoru asociācija, http://www.biznesaengeli.lv
Citi finansējuma avoti:
Latvijas Hipotēku un zemes bankas Altum programma (paredzēta jauno un
straujas izaugsmes uzņēmumu kreditēšanai, kā arī ietver uzņēmējdarbības uzsācēju
apmācību un konsultāciju pakalpojumus), http://www.altum.lv
Universitāšu sēklas un ideju izvērtēšanas (proof of concept) fondi, kas gan
šobrīd ir ļoti agrīnā attīstības stadijā (sastopami tikai dažās augstskolās un
universitātēs).
Citas noderīgas saites:
Biedrība „CONNECT Latvija” (darbojas kā koordinators starp tehnoloģiju
uzņēmumiem un investoriem, īstenojot visaptverošu pasākumu programmu, kas
jaunām kompānijām palīdz sagatavoties investīcijām un satikt potenciālos investorus),
http://www.connectlatvia.lv
Biedrība „Līdere” (vadošā mentoringa kustības organizācija Latvijā, atbalsts
topošām un esošām uzņēmējām Latvijas pilsētās un laukos), http://www.lidere.lv
Latvijas Garantiju aģentūra (piedāvā MVU garantijas), http://www.lga.lv
Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (granti ar valsts atbalsta programmām,
kā arī nodrošina dažādas konsultācijas MVU), http://www.liaa.gov.lv
Latvijas Riska kapitāla asociācija, http://www.lvca.lv
Rīgas Ekonomikas Augstskolas Mentoru Klubs, http://www.sseriga.edu.lv
REA Absolventu kluba mērķis ir sniegt atbalstu jauniem uzņēmējiem Latvijā,
piedāvājot kvalitatīvas bezmaksas mentoru konsultācijas.
