Vaišnavu āčārju dziesmasViņa Dievišķā ŽēlastībaA.Č. Bhaktivēdānta Svāmī Prabhupāda

Ačjutānanda SvāmīDžajašačīnāndana dāsa adhikārī

Himnas un mantras, ar kurām vaišnavislavina Rādhas un Krišnas spēles

Veltīts Viņa Dievišķajai ŽēlastībaiA.Č. Bhaktivēdāntam Svāmī Prabhupādam,kam ļoti patika dziedāt vaišnavu dziesmas

Songs of the Vaišnava Ācāryas (Latvian)

Dziesmas uz latviešu valodu tulkojis Kančanētra dāsa (Kaspars Meļķis). «Šrī šikšāštaku» un «Šrī šrī šad-gosvāmj-aštakas» otro pantu tulkojis Džīva Gosvāmī dāsa (Ralfs Berzinskis).

Rīgas Krišnas apziņas biedrībaKr. Barona iela 56Rīga, LV-1011Tel. 2-272-490, 2-275-312E-pasts: bbt@mail.bkc.lvVeblapa: http://www.iskcon.net/latviahttp://www.gauranga.lv

y1999 The Bhaktivedanta Book Trust International, Inc.

Visas tiesības uz šo materiālu pieder izdevniecībai

Saturs

Kā lasīt bengāļu dziesmu pantus

........6Priekšvārds...............7

Ievads.................9LūgšanasPranāmas................19Šrī šrī gurv-aštaka.............28Šrī šrī šad-gosvāmj-aštaka..........31Šrī šrī šikšāštaka.............34Šrīlas Bhaktivinodas Thākura dziesmasArunodaja-kīrtana.............38Šrī nāma................40Gopīnātha................41Gurudēva................45Mānasa dēha gēha.............46Prasāda-sēvāja..............47Kabē ha'bē bolo.............48Bhoga-ārati...............50Džaja Rādhā-Mādhava...........53

Rādhā-Krišna bol.............53Šudha-bhakata..............54Gaura-ārati...............56Šrī nāma-kīrtana.............57Ohē! Vaišnava thākura...........58Vibhāvarī šēša..............60Šrīlas Narotamas dāsas Thākura dziesmasIšta-dēvē vigjapti.............65Lālasāmajī prārthana............66Nāma-sankīrtana.............67Sakhī-vrindē vigjapti............69Sapāršada-bhagavad-viraha-džanita-vilāpa.....70Sāvarana-šrī-gaura-mahimā..........71Šrī Guru vandana.............76Sāravana-šrī-gaura-pāda-padmē prārthana.....77Manah-šikša

...............79Šrī Rūpa Mandžarī pada...........82Vaišnavē vigjapti.............83Diženo vaišnavu dziesmasLūgšana Kunga lotospēdām.........86Mārkinē bhāgavata-dharma..........88Šrī Rādhikā-stava.............92Šrī dašāvatāra-stotra............93Šrī Guru parampara............96Šrī Šrī Gaura-Nitjānandēr daja........99Bhadžahu rē mana Šrī Nanda-nandana.....101Šrī Dāmodarāštaka............102Šrī Vradža-dhāma-mahimāmrita........105Džaja Rādhā-Krišna gīti..........106Šrī Tulasī-ārati..............108Šrī Tulasī-kīrtana.............

109Šrī Tulasī pranāma............110Šrī Tulasī pradakšinas mantra........111Šrī Nrisimhas pranāma...........111Dziesmu pirmo rindu alfabētiskais rādītājsbhaja bhakta-vatsala............50bhajahut re mana.............101baruo-kripā kaile krišna adhamer prati.......88ceto-darpana-mārjanam...........34ei-bāro karunā koro............83`gaurānga' bolite habe...........66gaurāngera duti pada............71gāy gorā madhur svare...........40gopīnāth................41gurudev! kripā-bindhu diyā..........45hari haraye namah krišna..........67

hari hari! biphale.............65jaya jaya gorācānder ārotiko.........56jaya rādhā-mādhava jaya..........53jaya rādhā-mādhava rādhā-mādhava......106jaya rādhe, jaya krišna...........105je ānilo prema-dhana............70jīv jāgo.................39kabe ha'be bolo..............48krišna hoite catur-mukha...........96krišna taba punya habe bhāi..........86krišnotkīrtana-gāna-nartana-parau.......31mahā-prasāde govinde...........48mānasa, deho, geho............46namas te narasimhāya...........111namāmīšvaram sac-cid-ānanda-rūpam......

102namo namah tulasi mahārāni.........108namo namah tulasī! krišna-preyasī.......109nitāi-pada-kamala.............79ohe! vaišnaba thākura............58parama koruna..............99pralaya-payodhi-jale............93`rādhā-krišna' bol.............53rādhā-krišna prāna mora...........69rādhe jaya jaya mādhava-dayite........92samsāra-dāvanāla-līdha-loka.........28šarīra abidyā-jāl..............47šrī-guru-carana-padma...........76šrī-krišna-caitanya prabhu..........77šuddha-bhakata..............54šrī-rūpa-manjarī-pada

............82udilo aruna...............38vibhāvarī šeša..............60vrindāyai tulasī-devyai.............110yašomatī-nandana.............57yāni kāni ca papāni............111Kā lasīt bengāļu dziesmu pantus

Lielākā daļa šajā krājumā ievietoto dziesmu ir bengāļu valodā. Dažas dziesmas — lūgšanas, «Šrī Dāmodarāštaka», «Šrī Rādhikā-stava», «Šrī dašāvatāra-stotra», «Šrī Tulasī pranāma», «Šrī Tulasī pradakšinas mantra» un «Šrī Nrisimhas pranāma» — ir sanskritā. Latviešu lasītājam bengāļu valodas pieraksts starptautiskajā transliterācijas sistēmā ar latīņu burtiem grūtības nesagādās. Tikai jāievēro, ka daži burti ir lasāmi citādāk nekā latviešu valodā.

a parasti izrunā tāpat kā latviešu valodā. Reizēm to izrunā kā o (piemēram, kā vārdā Oslo) vai arī kā ou (piemēram, kā angļu vārdā go). Rindas beigās a parasti ir nebalsīgs.

ri izrunā kā ri (kā vārdā ripa).

e izrunā kā šauro ē (kā vārdā ērglis), bet reizēm arī kā šauro e (kā vārdā egle).

ai izrunā kā oi (kā vārdā boikots).

m (anusvāra) ir nazāla skaņa, ko izrunā ar piedvesmu, piemēram, kā vārdā grumba.

h (visargu) izrunā ļoti viegli, kā angļu vārdā home. Divrindes beigās ah izrunā kā aha; ih kā ihi.

n izrunā caur degunu, kā vārdā banga.

n izrunā kā n angļu vārdos, piemēram, nut.

c izrunā kā č.

j izrunā kā dž.

n izrunā kā ņ.

jn izrunā kā gj.

ru izrunā kā r, tikai nedaudz mīkstinot.

y izrunā kā dž, bet dažreiz arī kā j.

š un š vienmēr izrunā kā š.

s parasti izrunā kā š, bet reizēm arī kā s.

h izrunā kā h angļu vārdos, piemēram, home.

~ — šī zīme virs patskaņa norāda uz skaņas nazalizāciju.

t un d izrunā gandrīz tāpat kā t un d angļu valodā (ar paceltu mēles galiņu).

Piedvesmas skaņas jeb līdzskaņus ar h burtu — kh, gh, ch, jh, th, dh, th, dh, ruh, ph, bh — izrunā gandrīz tāpat kā atbilstošos līdzskaņus — k, g, c, j, t, d, t, d, ru, p, b —, tikai pievienojot ļoti vieglu piedvesmu.

Priekšvārds

Starptautiskā Krišnas apziņas biedrība tika nodibināta 1966. gadā Ņujorkā. 1965. gadā es ierados Amerikas Savienotajās Valstīs un, pārvarējis lielas grūtības, 1966. gadā Otrās Avēnijas mājā noīrēju dzīvokli un zāli ar logiem uz ielas pusi. ISKCON pastāvēšanas pirmajās dienās man piebiedrojās zēns vārdā Čaks Barnets un arī citi puiši, kas kļuva par šīs augošās kustības kodolu. Šai laikā es katru dienu dziedāju Harē Krišnas mahāmantru zem koka Tompkina Parkā Ņujorkā. Šrīmāns Barnets un vēl cits zēns Brūss bija pirmie dejotāji manā kīrtanā, un viņiem pievienojās arī citi. Par mums rakstīja laikraksts The New York Times un publicēja arī mūsu fotogrāfiju ar parakstu, kurā bija teikts, ka es esmu atbraucis, lai piesaistītu jauniešus Harē Krišnas kustībai.

Vēlāk šie zēni — Čaks, Brūss un citi — kļuva par maniem iesvētītajiem mācekļiem, un pēc kāda laika, 1970. gadā, viņi abi pieņēma sanjāsu, un

viņu vārdi tagad ir Ačjutānanda Svāmī un Brahmānanda Svāmī. Tagad Brahmānanda sludina Āfrikā, bet Ačjutānanda Indijā.

1967. gadā es saslimu un biju spiests atstāt Savienotās Valstis un atgriezties Indijā. Šrīmans Ačjutānanda nespēja izturēt atšķirtību no manis, tāpēc viņš man piebiedrojās Vrindāvanā. Kopš tā laika Ačjutānanda Svāmī ir ieguldījis daudz pūļu, sludinādams Indijā. Visilgāk viņš ir bijis Kalkutā un citās vietās Bengālijā. Viņš iemācījās dziedāt bengāļu valodā un profesionāli spēlēt mridangu, un tagad viņš ir sastādījis bengāļu vaišnavu dziesmu izlasi ar skaidrojumiem angļu valodā.

Šī grāmata ar Thākura Bhaktivinodas, Narotamas dāsas un citu diženu gaudījas vaišnavu pēctecības (sampradājas) āčārju sacerētajām dziesmām sagādā man lielu prieku. Dziesmas, ko ir sacerējuši āčārjas, nav parastas dziesmas. Ja tās dzied tīri vaišnavi, kas seko vaišnavu likumiem un ierobežojumiem, tad to skaņas spēj patiesi ietekmēt ikvienu dzīvo būtni un atmodināt tās sirdī dusošo Krišnas apziņu. Es esmu ieteicis Šrīmānam Ačjutānandam Svāmī vēl vairāk dziedāt vaišnava-padāvalī dziesmas un izdot tās grāmatā, lai mani mācekļi un citi ļaudis Rietumos gūtu labumu no to dziedāšanas un pilnveidotos Krišnas apziņā.

Es svētīju Ačjutānandu Svāmī par viņa patiesajiem centieniem pilnveidoties Krišnas apziņā. Es ceru, ka viņš kļūs vēl stingrāks Krišnas apziņā un nekad nenonāks maijas varā. Mums vienmēr ir jāatceras, cik bīstama ir maija, un jāpieliek visas pūles, lai pasargātu sevi no maldinošās spējas ietekmes. Tāpēc mums vienmēr ir jāgremdējas pārpasaulīgajā kīrtana-rasā, jo tikai tad mēs materiālajā pasaulē būsim pilnīgā drošībā. Harē Krišna.

A.Č. Bhaktivēdānta Svāmī

pr-mr.eps

Ievads

Es biju ļoti veiksmīgs, jo guvu iespēju kalpot Šrīlam Prabhupādam Šrī Mājāpurā, Kunga Čaitanjas dzimšanas vietā, kur mēs, sākot no pašiem pamatiem, cēlām biedrības starptautisko centru. 1971. gadā tur bija milzīgi plūdi, un ūdens līmenis cēlās vairākas dienas, taču tas neappludināja biedrības īpašumus, pateicoties dambim (kas vienlaikus bija arī ceļš uz Kalkutu), ko bija izveidojis Šrīla Bhaktisidhānta Sarasvatī, mūsu Parama-guru Mahārādža. Es par to uzrakstīju Viņa Dievišķajai Žēlastībai un vēstulē pieminēju: «Ūdens nav nokļuvis līdz

mūsu īpašumam. Šrīlas Bhaktisidhāntas ceļš mūs izglāba.» Bet Šrīla Prabhupāda atbildēja citādā noskaņā: «Jā, mēs vienmēr esam glābti uz Šrīlas Bhaktisidhāntas ceļa, tāpēc turpini slavināt mācekļu pēctecību, un tu sasniegsi dzīves mērķi.» Vēlāk, kad es izteicu vēlēšanos pierakstīt Šrīlas Bhaktivinodas Thākura un Narotamas dāsas Thākura dziesmas ar angļu tulkojumiem, Viņa Dievišķā Žēlastība sacīja: «Jā, mums ir jāturpina izplatīt Bhaktivinodas misija.» Tāpēc šai grāmatā, kas ir pati pirmā grāmata ar Šrī Čaitanjas Mahāprabhu pēctecības vaišnavu āčārju sarakstīto darbu tulkojumiem angļu valodā, es esmu ievietojis arī Thākura Bhaktivinodas īsu dzīves aprakstu. Turpmākie sējumi saturēs arī Šrīlas Narotamas dāsas Thākura, Šrīnivāsas Āčārjas un citu vaišnavu āčārju dzīves aprakstus.

Šī grāmata satur galvenokārt Thākura Bhaktivinodas un Narotamas dāsas Thākura dziesmas. Angļu tulkojums poētiskā ziņā varbūt nav pārāk labs, taču mēs esam precīzi atspoguļojuši bengāļu teksta iezīmes. Visām dziesmām ir izsmalcinātas melodijas, un kopā ar šo grāmatu ir iespējams iegādāties to ierakstus kasetēs. Jāatzīmē, ka šīs dziesmas un mantras izskaidro tīru garīgo kalpošanu, bet garīgo kalpošanu Šrī Krišnam var sasniegt vienīgi ar garīgā skolotāja žēlastību, kuru savukārt var sasniegt, centīgi kalpojot viņa vēlmēm. Šīs dziesmas neaizstāj galveno un vissvarīgāko svētību, ko mēs esam saņēmuši Kali laikmetā, t.i., kopīgu Harē Krišna, Harē Krišna, Krišna Krišna, Harē Harē/Harē Rāma, Harē Rāma, Rāma Rāma, Harē Harē daudzināšanu. Šo dziesmu panti ir izvērsušies no mahāmantras, un tie dziļāk izskaidro mahāmantru. Tā kā tie ir mahāmantras izvērsumi, tie nav nošķirami no tās.

Šrīlas Narotamas dāsas un Bhaktivinodas Thākura dziesmas neatšķiras no Vēdu mantrām. Taču, kā Šrīla Prabhupāda raksta grāmatā «Bhakti nektārs», pat tāds cilvēks, kurš nav saņēmis Gājatrī mantras iesvētību, var sasniegt augstāko garīgās dzīves līmeni vienkārši daudzinot Harē Krišna, Harē Krišna, Krišna Krišna, Harē Harē/Harē Rāma, Harē Rāma, Rāma Rāma, Harē Harē.

Šo dziesmu vārdos glabājas pārsteidzošas filozofiskas zināšanas, kuras var izmantot Krišnas apziņas sludinātāji. Katrā panta rindā ir tik daudz informācijas, ka par to var runāt stundām. Tās ir pilnas ar dziļām nozīmēm, un noved pie tik skaidriem un būtiskiem garīgajiem norādījumiem, ka sludinātājam pietiek tikai atcerēties dažas rindiņas no tādām dziesmām kā «Bhadžahu rē mana», «Šrī rūpa Mandžarī pada», «Ohē! Vaišnava thākura» vai «Šrī manah-šikšā», lai pilnībā aptvertu katru Krišnas apziņas aspektu. Šrīla Prabhupāda bieži savās lekcijās un grāmatās citē šo dziesmu rindas, un arī šajā grāmatā ir vairāki viņa skaidrojumi šīm dziesmām. Mēs neesam paši tulkojuši tās dziesmas,

kuras ir izskaidrojis Šrīla Prabhupāda, jo viņa tulkojumi ir pilnīgi paši par sevi.

Pirmo reizi šī pārpasaulīgā poēzija tiek izdota angļu valodā, un ievadam es esmu devis Šrīlas Bhaktivinodas Thākura īsu dzīves aprakstu.

Thākura Bhaktivinodas dzīves apraksts

Thākurs Bhaktivinoda aizvadīja mūžu, vienmēr darbojoties Dieva Augstākās Personības Šrī Krišnas labā. Viņš ar savu darbību ir devis mums tik lielu labumu, ka tos var salīdzināt vienīgi ar paša Šrī Čaitanjas un Gosvāmī neizmērāmo veltījumu. Vienīgi pateicoties šīs dvēseles centieniem izplatīt garīgo kultūru un viņa dievišķajiem sacerējumiem, tā laika inteliģence un izglītotie ļaudis sāka pieņemt Kunga Čaitanjas cildeno mācību un norādījumus.

Ja mēs palūkotos gadsimtu atpakaļ, mūs ļoti pārsteigtu tas, cik gan ļoti toreiz bija pagrimusi vaišnavu reliģija, kuras pamatā ir dziļā un ievērojamā Kunga Čaitanjas bhakti filozofija. Pat izcili un augsti izglītoti panditi nespēja aptvert Kunga Čaitanjas cildenās filozofijas mācību, taču zemas kārtas cilvēku neziņas dēļ vaišnavu reliģija bija pagrimusi, un vaišnavus uzskatīja par liekuļotiem ubagiem, kas dzīvo uz sabiedrības rēķina. Tikai pateicoties lielajai mīlestībai pret Dieva Personību, Thākurs Bhaktivinoda atklāja dziļo filozofiju, kas bija patvērusies Vēdu, Upanišadu, Purānu un Bhāgavatamas lappusēs. Ar savu kalpošanu dievišķajam mērķim un ar vārdiem, kas bija sastādīti tā, lai tos viegli varētu saprast vienkāršie ļaudis, viņš padarīja pieejamu Kunga Čaitanjas filozofiju visai pasaulei. Ar saviem sacerējumiem un ar dievišķo un izcilo raksturu viņš izaudzināja izglītotu un apgaismotu cilvēku paaudzi, kas tagad lepojas ar vaišnavu reliģiju un garīgajām zināšanām par pilnīgo Krišnas filozofiju, uz kuras balstās stingrā Šrī Čaitanjas mācība.

Lai gan Thākurs Bhaktivinoda piedzima bagātā ģimenē (1838. gada 2. septembrī), viņš jau agrā jaunībā saskārās ar lielām grūtībām. Bērnībā viņu sauca par Kēdāranāthu Datu un viņš dzīvoja Bīrnagarā (Ulāgrāmā), mājās, kas piederēja vectēvam no mātes puses. Pēc tēva nāves, trīspadsmit gadu vecumā, viņš pārbrauca uz Kalkutu. Viņš jau bija saņēmis izglītību, kad vectēvs no tēva puses palūdza Kēdāranāthu ierasties pie viņa, kad viņš gatavojās nomirt. Viņa vectēvs Rādžavallabha Data bija viens no Kalkutas ievērojamākajām personībām, kas vecumā bija apmeties vientuļā vietā Orisā, lai pavadītu mūža pēdējās dienas kā askēts. Viņš mācēja paredzēt nākotni un zināja dienu, kad viņam būs jāmirst, jo spēja sazināties ar pārdabiskām būtnēm. Thākurs Bhaktivinoda bija klāt brīdī, kad diženā dvēsele atstāja

pasauli, un pēc vectēva norādījumiem viņš pēc tam apceļoja galvenos Orisas štata tempļus un āšramus.

Pēc tam Bhaktivinoda Thākurs iestājās darbā izglītības departamentā Orisā un iedibināja šī štata skolās angļu valodas apmācību. Viņš uzrakstīja nelielu grāmatu par āšramiem Orisas štatā un pieminēja arī āšramu, kas atradās uz viņa senčiem piederošās zemes. Viņš rakstīja: «Man Orisas štatā ir neliels ciematiņš Čhotimangalpura, un es esmu tā īpašnieks. Šajā ciematiņā ir dievnams, kas atrodas uz zemes, kuru mani priekšteci iznomāja tempļa svētajiem, neprasot par to maksu. Šī svētā nama pārvaldnieks pilnīgi pārtrauca dot patvērumu ceļiniekiem, kas lietainā naktī meklēja pajumti. To uzzinājis, es tūlīt brīdināju, ka atjaunošu nomas maksu, ja man arī turpmāk nāksies uzklausīt sūdzības par šādām neviesmīlības izpausmēm.» Vēlāk Bhaktivinoda Thākurs iestājās valdības dienestā un pārcēlās uz Bengāliju. Kādā pilsētā viņš teica neaizmirstamu runu, cildinot Šrīmad Bhāgavatamu. Viņa uzstāšanās piesaistīja tūkstošiem cilvēku. Viņš darīja pasaulei zināmu, ka katrā Bhāgavatamas lappusē ir paslēpti dārgumi un ka šī grāmata ir jālasa visiem ar filozofisku prātu apveltītiem ļaudīm. Pēc dažiem gadiem viņam nācās pārcelties uz pilsētu Čampāranu. Šai pilsētā kādā lielā banjankokā dzīvoja brahma-daitja, kuru godināja daudzi pagrimuši ļaudis. (Brahma-daitja ir noteikta veida spoks.) Kādu dienu plaši pazīstamas zinātnieces tēvs ieradās pie Bhaktivinodas pēc ziedojumiem, un Bhaktivinoda Thākurs tūlīt nosēdināja viņu spoka apsēstā banjankoka ēnā un lika lasīt Bhāgavatamu. Kad bija apritējis vesels mēnesis un Bhāgavatama bija izlasīta, koks pēkšņi nogāzās zemē un spoks pazuda uz visiem laikiem. Par to visi bija ļoti pateicīgi, izņemot dažus ļaunus cilvēkus, kas bija spoka godinātāji.

Tad Bhaktivinoda pārcēlās uz Purī. Valdības pilnvarotais ar prieku pieņēma viņu pārvaldes departamentā un palūdza viņu kā valdības pārstāvi piedalīties Džaganāthas tempļa pārvaldē. Ar Bhaktivinodas centienu palīdzību tika novērstas daudzas novirzes no godināšanas standarta un ar lielu precizitāti tika uzstādīts laiks, kad Dievībai piedāvā ēdienu. Thākuram Bhaktivinodam tika īpaši uzticēts apspiest sacelšanos pret valdību, uz kuru mudināja kāds Bišikišēna, kurš pasludināja sevi par Mahā-Višnu avatāru. Izmeklējot šo lietu, Thākurs Bhaktivinoda atklāja, ka šis jogs ir krāpnieks, un notiesāja viņu par valdības likumu pārkāpšanu. Tiesa piesprieda krāpniekam pusotru gadu ieslodzījumu, taču viņš drīz cietumā nomira. Šim cilvēkam patiešām bija pārdabiskas spējas, taču tās viņš bija ieguvis ar materiālu darbību palīdzību, tāpēc pēc aresta viņam nācās pakļauties Thākuram. Parastie ļaudis ļoti baidījās no Bišikišēnas, tāpēc visi, baidīdamies joga atmaksas, brīdināja Šrīlu Bhaktivinodu neaizskart mistiķi, pat ja to pieprasa taisnīgums. Lai gan Thākurs necentās izrādīt sevi un vienmēr slēpa no ļaudīm savas

patiesās īpašības un garīgo spēku, viņš viegli sagrāva blēža dēmoniskos spēkus. Pēc Bišikišēnas neveiksmes kādā citā ciematā parādījās viltus Balarāma, taču arī viņa un citu tā saucamo avatāru blēdīgie plāni tika izjaukti.

Laikā, kad Thākurs Bhaktivinoda uzturējās Džaganātha Purī, viņš daudz laika veltīja reliģisku darbu apspriešanai un sagatavoja «Piezīmes par Vēdānta-sūtrām», kas tika izdotas kopā ar Baladēvas Vidjābhūšanas komentāriem. Viņš sarakstīja arī «Kaljāna-kalpa-taru». (No šī krājuma viena dziesma «Vibhāvarī Šēša» ir iekļauta šajā grāmatā.) To patiešām var nosaukt par nemirstīgu darbu, un tas ir tikpat izcils kā Narotamas dāsas Thākura cildenā poēzija. 1877. gadā Thākurs Bhaktivinoda valdības uzdevumā atstāja Purī, bet 1881. gadā viņš sāka izdot plaši pazīstamu reliģisku žurnālu «Sadžana-tošanī» («Tīro bhaktu bauda»). Viņš izdeva arī «Šrī Krišna-samhitu», kas visiem atklāja filozofiju par visa pamatu, un izskaidroja Krišnas garīgo esamību. Šī grāmata atvēra izglītoto ļaužu acis un mācīja tiem par to īstenajām attiecībām ar Dieva Personību. Tā izpelnījās arī vācu zinātnieku atzinību, jo Šrīla Bhaktivinoda pierādīja, ka Krišna, ko agrāk tradicionāli uzskatīja par izdomātu poētisku personību ar erotiskām tieksmēm, īstenībā ir Parabrahmans, Augstākā Pārpasaulīgā Personība, Augstākā Būtne un Vēdu zināšanu pamats.

Kad viņa uzturēšanās Narāilas ciematā tuvojās beigām, Thākurs Bhaktivinoda apciemoja Vrindāvanu. Tur viņam nācās saskarties ar laupītājiem, kurus sauca par kandžarām. Šie varenie laupītāji uzglūnēja uz visiem ceļiem, kas veda uz svēto vietu, un uzbruka nevainīgajiem svētceļniekiem. Bhaktivinoda Thākurs to paziņoja valdībai, un pēc vairāku mēnešu ilgas cīņas Vrindāvana uz visiem laikiem tika atbrīvota no laupītājiem. Kopš šī laika Thākurs Bhaktivinoda plaši sludināja lielās sanāksmēs, kurās viņš pilnībā izskaidroja mācību par svēto vārdu daudzināšanu jeb sankīrtanu — Harē Krišna, Harē Krišna, Krišna Krišna, Harē Harē/Harē Rāma, Harē Rāma, Rāma Rāma, Harē Harē.

Thākurs Bhaktivinoda, uzturoties Bārāsatā, satikās ar slaveno bengāļu rakstnieku Bankimačandru. Šis romānu un lugu rakstnieks tikko bija uzrakstījis grāmatu par Krišnu, un, zinādams, ka Šrīla Bhaktivinoda ir autoritāte jautājumos par Krišnu, iedeva viņam izskatīt savu sacerējumu. Tas bija pilns ar laicīgajiem, rietumu stila izdomājumiem un prātojumiem, taču pēc četru dienu ilgas Bhaktivinodas un Bankimačandras apspriešanās, romāns tika pilnībā pārskatīts un pielāgots atbilstoši pārpasaulīgajai Kunga Čaitanjas mācībai. Gadu pirms Bhaktivinodas aizbraukšanas no Bārāsatas ievērojams augstākās tiesas tiesnesis viņam palūdza izdot autoritatīvu Šrīmad Bhagavad-gītas izdevumu ar Šrī Višvanāthas Čakravartī Thākura komentāriem, bet ar

viņa paša (Bhaktivinodas) tulkojumiem. Bankimačandra uzrakstīja priekšvārdu šim izdevumam, un iespiestais metiens drīz tika izpārdots. Pēc tā Thākurs Bhaktivinoda izdeva izcilu darbu «Šrī Čaitanja-šikšāmrita» («Kunga Čaitanjas mācības nektārs»), kurš saturēja spriedumus par Kunga Čaitanjas teistisko filozofiju un Rietumu prātotāju filozofijām. Šajā grāmatā viņš visos jautājumos pēc kārtas sakāva visas citas filozofijas un pasludināja Kunga Čaitanjas filozofiju par visaugstāko. 1885. gadā Šrīla Bhaktivinoda nodibināja biedrību «Šrī Višva-vaišnava-rādža-sabha», kuras uzdevums bija sludināt tīru hari-bhakti. Šajā biedrībā iestājās daudzi ievērojami Kalkutas pilsoņi, tāpēc tajā tika radītas vairākas komitejas ar dažādiem pienākumiem.

Bhaktivinoda Thākurs tik ļoti gribēja redzēt Kunga Čaitanjas zemi, ka viņš vairākas reizes iesniedza lūgumu pārcelt viņu uz kādu citu pilsētu, kas būtu tuvāk šai vietai. Taču nesaņēmis atļauju pārcelties, viņš iesniedza atlūgumu, taču tas tika noraidīts. Tad viņam par lielu prieku viņu pārcēla uz Krišnanāgaru, kas atradās divdesmit piecas jūdzes no Navadvīpas. Dzīvojot šajā vietā, viņš nekad nepalaida garām iespēju apciemot Navadvīpas zemi. Viņš tūlīt sāka interesēties par to, kur tieši atrodas Kunga Čaitanjas dažādo spēļu vietas. Bhaktivinoda drīz atklāja, ka mūsdienu Navadvīpa ir pilsēta, kas pastāv tikai simts gadus, tāpēc viņš vēlējās uzzināt, kur ir īstenā Kunga Čaitanjas dzimšanas vieta. Viņš bija pārliecināts, ka Navadvīpas pilsēta nav īstā vieta, tāpēc tūlīt sāka visus izjautāt, lai uzzinātu patiesību. Taču viņš ar grūtībām izvairījās no ļaudīm, kas vēlējās viņu pārliecināt, ka Čaitanjas dzimšanas vieta ir šajā pilsētā. Beigās, pēc ilgiem meklējumiem, viņš no kāda cilvēka uzzināja, ka šī vieta ir pazudusi zem mainīgās Gangas gultnes. Nebūdams apmierināts ar šādu izskaidrojumu, viņš pats devās meklēt joga-pīthu (dzimšanas vietu). Pēc lielām pūlēm viņš uzzināja, ka Mājāpurā ir vieta, ko par īsteno Šrī Čaitanjas Mahāprabhu dzimšanas vietu godina daudzas sevi apzinājušās dvēseles. Šī vieta toreiz piederēja musulmaņiem. Iztaujājot vietējos iedzīvotājus un saņēmis apstiprinošus pierādījumus no senām astoņpadsmitā gadsimta beigu kartēm, uz kurām bija uzrakstīts «Šrī Mājāpura», viņš beidzot bija atradis īsto dzimšanas vietu. Šis atklājums deva iedvesmu izdot vērtīgu grāmatu «Navadvīpa-dhāma-māhātmja». (Šīs grāmatas piektā nodaļa ir ievietota ISKCON žurnālā «Back to Godhead» bengāļu izdevumā.*)

* Tagad šī grāmata ir izdota arī angļu valodā. (tulk. piez.)

1895. gads bija notikumiem bagātākais gads vaišnavu vēsturē, un Bhaktivinoda Thākurs bija galvenais šo notikumu izraisītājs. Šajā gadā viņš oficiāli atklāja Šrī Čaitanjas dzimšanas vietu un pavēstīja par tās esamību un lielo nozīmi visiem sanākušajiem. Uz šo atklāšanas ceremoniju ieradās tūkstošiem cilvēku.

Pēc aiziešanas no valdības dienesta Thākurs Bhaktivinoda, būdams apveltīts ar īstenas pazemības garu un vēlmi stingri iemūžināt savu atklājumu, gāja no mājas uz māju, lai savāktu līdzekļus tempļa celtniecībai. Avīzē «Amrita Bazar Patrika» 1894. gada 6. decembra numurā parādījās raksts: «Ievērojams tiesas pilnvarotais Bābū Kēdāranātha Data, kas nesen ir atstājis valdības dienestu, ir viens no visaktīvākajiem dalībniekiem. Patiešām, viņa komiteja ir pilnvarojusi Bābū Kēdāranāthu Datu savākt ziedojumus Kalkutā un citās vietās, un, ja būs vajadzīgs, viņš ir apņēmies iet no mājas uz māju, lai lūgtu katru hindu kungu ziedot kaut vienu rūpiju šī diženā mērķa labā. Ja Bābū Kēdāranātha Data patiešām pildīs savu apņemšanos iet pie visiem, turot rokā ziedojumu somu, mēs ceram, ka neviens no hindu džentelmeņiem, kura māju ar savu klātbūtni pagodinās diženais bhakta Bābū Kēdāranātha, neatteiks viņam savu ziedojumu, lai cik niecīgs tas arī nebūtu, Gaura-Višnuprijas tempļa fondam.» Un patiešām Thākurs Bhaktivinoda nospraustā mērķa labad ar savu klātbūtni pagodināja daudzu cilvēku mājas. Viņš devās pie cilvēkiem, pie kuriem viņš nebūtu gājis nekāda cita iemesla, izņemot Kunga Čaitanjas misijas, dēļ, un viņa pūles vainagojās panākumiem, jo ar savākto summu tika uzcelts templis svētajā vietā, kur bija ieradies Kungs Čaitanja.

Dieva svētā vārda sludināšanai bija lieli panākumi, un tā ātri izplatījās visattālākajos zemes nostūros. Drīz pēc tam, kad Bhaktivinoda bija atklājis Kunga Čaitanjas dzimšanas vietu, viņš uzrakstīja grāmatu «Gaurānga-smarana-mangala-stotra» (ar priekšvārdu angļu valodā), kurā bija aprakstīta Šrī Čaitanjas dzīve un mācība. Šo grāmatu drīz iegādājās visas nozīmīgākās izglītības iestādes abās Zemes puslodēs.

Jo plašāk tika sludināti Kunga Čaitanjas un Kunga Krišnas vārdi, jo priecīgāks kļuva Thākurs Bhaktivinoda. Drīz pēc tam viņš uzrakstīja komentārus «Šrī Brahma-samhitai» un «Šrī Krišna-karnāmritai» un dāvāja pasaule arī pats savus darbus «Šrī Harināma-čintāmani» un «Bhadžana-rahasja». Viņš arī izrediģēja un deva savus skaidrojumus grāmatai «Šrīmad-bhāgavatārka-marīči-māla», kas satur visnozīmīgākās Šrīmad Bhāgavatamas šlokas, kuras izskaidro vaišnavu filozofiju. Viņš nekad neļāva spalvai izžūt — viņš uzrakstīja daudzas citas grāmatas par vaišnavu filozofiju. Viņš parasti sāka rakstīt vēlu vakarā, kad bija pabeidzis pildīt pienākumus valdības dienestā, un palika nomodā, sacerēdams dziesmas un traktātus, līdz vieniem vai diviem naktī. Lielākā daļa viņa sacerējumu tika iespiesti žurnālā «Sadžana-tošanī». Viņš gan rakstīja, gan arī sludināja svēto vārdu daudzos Bengālijas novados. Viņa parādīšanās ciematos atstāja pārsteidzošu iespaidu uz ļaudīm. Lai varētu uzturēt centru Nadijā, viņš Šrī Godruma-dvīpā uzcēla māju, ko nosauca par Šrī Svānanda-sukhanda-kundžu. Šajā vietā hari-nāmas sludināšana notika ļoti aktīvi.

Divdesmitā gadsimta pašā sākumā Bhaktivinoda nolēma pārcelties uz Purī un uzcēla tur māju okeāna krastā. Daudzas cildenas dvēseles vēlējās iegūt viņa svētību, un tas viņiem arī izdevās, kad Bhaktivinoda 1908. gadā pieņēma atsacīšanās dzīves kārtu, saņemot bābādžī iesvētību no Šrīlas Gaurakišoras dāsas Bābādžī. Lai gan viņš dzīvoja kā atsacījusies dvēsele, viņš nespēja izvairīties no daudzajiem ļaudīm, kas nepārtraukti nāca pie viņa ciemos. Viņi visi saņēma neizmērojami daudz garīgo norādījumu, pamācību un svētību. 1910. gadā viņš ieslēdzās sevī un pastāvīgi atradās pilnīgā samādhi stāvoklī, pilnībā pievērsies Kunga mūžīgajām spēlēm. 1914. gadā, Šrī Gadādharas aiziešanas dienā, viņš nonāca Golokas svētlaimīgajā mājvietā. Lūk, viens pants, ko Šrīla Bhaktivinoda sarakstīja 1871. gadā par Haridāsas Thākura samādhi, lai izskaidrotu, kādu ietekmi vaišnavs atstāj uz pasauli pat pēc savas aiziešanas:

Nav taisnība tam, kurš saka: vaišnavi mirst,Jo to spēks skaņā ir mūžīgi dzīvs!Vaišnavi aiziet, lai dzīvotu, un dzīvē ietPar svēto vārdu stāstīt ikvienam!

Šrīla Bhaktivinoda izteica pareģojumu: «Drīz parādīsies bhakta, kurš sludinās Hari svēto vārdu pa visu pasauli.» Ir pilnīgi skaidrs, ka šis bhakta ir Viņa Dievišķā Žēlastība A. Č. Bhaktivēdānta Svāmī Prabhupāda. Es vispirms atkal un atkal pazemīgi godinu visus bhaktas, kas uzticējuši sevi Šrīlas Prabhupādas dievišķajām lotospēdām, un tad godinu pašas lotospēdām. Es lūdzu viņa svētību, lai Kungs Šrī Krišna pieņemtu manu pirmo tulkojumu, ko es esmu mēģinājis veikt, un lūdzos, lai viņš mani iesaistītu kalpošanā sešiem Vrindāvanas Gosvāmī, Kungam Čaitanjam un Šrīmatī Rādhārānī.

Ačjutānanda Svāmī

1972. gada 20. augustāŠrīlas Rūpas Gosvāmī aiziešanas dienāRādhā-Dāmodaras templīSēvā-kundžā, Vrindāvanā

Lūgšanas

¤

yugala.EPS

Dievišķais pāris Šrī Šrī Rādhā Krišna ir Gaudīja vaišnavu meditācijas augstākais mērķis. Mūsu paramparas garīgie skolotāji ir gopī mandžarī

bhāvas noskaņā, un viņi ir sacerējuši un dziedājuši vaišnavu dziesmas, kurās izteikuši vēlmi vienmēr kalpot Kunga Krišnas mīļotajai Šrīmatī Rādhārānī.

No kreisās: Šrīla Bhaktivinoda Thākurs, Šrīla Gaurakišora dāsa Bābādžī, Šrīla Bhaktisidhānta Sarasvatī Prabhupāda un Viņa Dievišķā Žēlastība A.Č. Bhaktivēdānta Svāmī Prabhupāda.

bhaktivinoda.EPS

gaurkisor.EPS

bhaktisidhanta.EPS

Lūgšanas paramparas garīgajiem skolotājiem lasiet 20. lpp.

prabhupada.EPS

Šrī Guru pranāma

om ajnāna-timirāndhasya jnānānjana-šalākayācakšur unmīlitam yena tasmai šrī-gurave namah

om—vēršanās; ajnāna—neziņas; timira—tumsas; andhasya—tas, kurš ir palicis akls; jnāna-anjana—ar garīgo zināšanu ziedi; šalākayā—ar instrumentu, ko sauc par šalākaju un ar ko ārsti uzliek ziedi uz kataraktas pārņemtas acs; cakšuh—acis; unmīlitam—tika atvērtas; yena—ar kura; tasmai—viņa; šrī gurave—savu garīgo skolotāju; namah—godinu.

Es pazemīgi godinu savu garīgo skolotāju, kurš ar zināšanu lāpu atvēra man acis, kuras bija aizklājusi neziņas tumsa.

Šrī Rūpas pranāma

šrī-caitanya-mano-'bhīštam sthāpitam yena bhū-talesvayam rūpah kadā mahyam dadāti sva-padāntikam

šrī-caitanya—Kunga Čaitanjas; manah—prātā; abhīštam—ko mēs vēlamies; sthāpitam—sagādāts; yena—kura; bhū-tale—uz zemes; svayam—pats; rūpah—Šrīla Rūpa Gosvāmī; kadā—kad;mahyam—man; dadāti—dos; sva—savas; pada—lotospēdas; antikam—tuvumā.

Kad gan Šrīla Rūpa Gosvāmī, kurš, pildot Kunga Čaitanjas norādījumus, ir izplatījis Viņa misiju visā pasaulē, dos man patvērumu pie savām lotospēdām?

Mangalāčarana

vande 'ham šrī-guroh šrī-yuta-pada-kamalam šrī-gurūn vaišnavāmš ca  šrī-rūpam sāgrajātam saha-gana-raghunāthānvitam tam sa-jīvamsādvaitam sāvadhūtam parijana-sahitam krišna-caitanya-devam  šrī-rādhā-krišna-pādān saha-gana-lalitā-šrī-višākhānvitāmš ca

vande—pazemīgi noliecos; aham—es; šrī-guroh—dikša-guru vai šikša-guru priekšā; šrī-yuta-pada-kamalam—dārgajām lotospēdām; šrī-gurūn—visi paramparas garīgie skolotāji no Mādhavēndras Purī līdz Šrīlam Bhaktisidhāntam Sarasvatī Thākuram Prabhupādam; vaišnavān—visi vaišnavi, ieskaitot Kungu Brahmu un visus pārējos Visumā; ca—un; šrī-rūpam—Šrīla Rūpa Gosvāmī; sa-agra-jātam—un viņa vecākais brālis Šrī Sanātana Gosvāmī; saha-gana-raghunātha-anvitam—un Raghunātha dāsa Gosvāmī un viņa pavadoņi; tam — viņš; sa-jīvam—un Džīva Gosvāmī; sa-advaitam—un Advaita Āčārja; sa-avadhūtam—un Nitjānanda Prabhu; parijana-sahitam—un Šrīvāsa Thākurs un visi citi bhaktas; krišna-caitanya-devam—Kungs Šrī Čaitanja Mahāprabhu; šrī-rādhā-krišna-pādān—visu piesaistošā pāra Šrī Krišnas un Rādhārānī lotospēdas; saha-gana—ar pavadoņiem; lalitā-šrī-višākhā-anvitān—kopā ar Lalitu un Šrī Višākhu; ca—arī.

Es pazemīgi godinu garīgā skolotāja lotospēdas un visus citus garīgās kalpošanas skolotājus. Es godinu visus vaišnavus, it īpaši sešus Gosvāmī, no kuriem galvenie ir Šrīla Rūpa Gosvāmī, Šrīla Sanātana Gosvāmī, Raghunātha dāsa Gosvāmī, Džīva Gosvāmī, un izrādu cieņu arī viņu pavadoņiem. Pazemīgi noliecos Šrī Advaitas Āčārjas Prabhu, Šrī Nitjānandas Prabhu, Šrī Čaitanjas Mahāprabhu, Šrīvāsas Thākura un visu Kunga bhaktu priekšā. Es izrādu savu pazemību Kunga Krišnas, Šrīmatī Rādhārānī, Lalitas, Višākhas un citu gopī lotospēdām.

Šrīlas Prabhupādas pranati

nama om višnu-pādāya krišna-prešthāya bhū-talešrīmate bhaktivedānta-svāmin iti nāmine

namah—cieņas apliecināšana; om—svētīga uzruna; višnu-pādāya—tam, kas sēž pie Kunga Višnu pēdām; krišna-prešthāya—tam, kas ir ļoti mīļš Kungam Krišnam; bhū-tale—uz zemes; šrīmate—neparasti skaistais; bhaktivedānta-svāmin—A.Č. Bhaktivēdānta Svāmī; iti—tā; nāmine—sauc par.

Es pazemīgi godinu Viņa Dievišķo Žēlastību A.Č. Bhaktivēdāntu Svāmī Prabhupādu, kas ir ļoti mīļš Kungam Krišnam, jo ir pieņēmis patvērumu pie Dieva Personības lotospēdām.

namas te sārasvate deve gaura-vanī-pracārinenirvišeša-šūnyavādi-pāšcātya-deša-tārine

namah—cieņas apliecināšana; te—tev; sārasvate deve—Bhaktisidhāntas Sarasvatī Gosvāmī kalps; gaura-vānī—Kunga Čaitanjas vēstījumu; pracārine—kas sludina; nirvišeša—no impersonālisma;šūnya-vādi—no tukšuma filozofijas; pāšcātya—rietumu; deša—valstis; tārine—kas atbrīvo.

Garīgais skolotāj! Tu esi Sarasvatī Gosvāmī uzticīgais kalps. Es pazemīgi noliecos tavā priekšā. Tu izrādi mums žēlastību, sludinādams Kunga Čaitanjadēvas vēstījumu rietumu valstīs, kuras ir pārņēmuši impersonālisma un tukšuma filozofijas okeāna viļņi.

Šrīlas Bhaktisidhāntas Sarasvatī pranati

nama om višnu-pādāya krišna-prešthāya bhū-talešrīmate bhaktisiddhānta-sarasvatīti nāmine

Es pazemīgi godinu Viņa Dievišķo Žēlastību Bhaktisidhāntu Sarasvatī, kas ir ļoti mīļš Kungam Krišnam, jo ir pieņēmis patvērumu pie Dieva Personības lotospēdām.

šrī-vāršabhānavī-devī-dayitāya kripābdhayekrišna-sambandha-vijnāna-dāyine prabhave namah

šrī-vāršabhānavī-devī-dayitāya—Šrī Vāršabhānavī-dēvī-dajita dāsa, Šrīmatī Rādhārānī mīlētāja kalps; kripā-abdhaye—žēlsirdības okeāns; krišna-sambandha—attiecības ar Krišnu; vijnāna—zinātne; dāyine—atbrīvotājs; prabhave—kungam; namah—cieņas izrādīšana.

Es pazemīgi godinu Šrī Vāršabhānavī-dēvī-dajitu dāsu [Šrīlu Bhaktisidhāntu Sarasvatī], kuru ir svētījusi Šrīmatī Rādhārānī, kas iemieso pārpasaulīgās žēlastības okeānu un izplata zinātni par attiecībām ar Krišnu.

mādhuryojjvala-premādhya-šrī-rūpānuga-bhaktida-šrī-gaura-karunā-šakti-vigrahāya namo 'stu te

mādhurya—iemīļoto; ujjvala—mirdzošā; prema—mīlestība; ādya—apveltīta ar; šrī-rūpa-anuga—seko Šrīlam Rūpam Gosvāmī; bhakti-da—garīgās kalpošanas izplatītājs; šrī-gaura—Kungs Čaitanja Mahāprabhu; karunā—žēlsirdība; šakti—spēja; vigrahāya—iemiesojumam; namah—cieņas izrādīšana; astu—lai ir; te—tev.

Es pazemīgi godinu Šrī Čaitanjas žēlastības spējas iemiesojumu. Tu mums māci garīgo kalpošanu, ar ko var iepazīt Rādhas un Krišnas mīlestības rotaļas, kuras mums ir atklājis Šrīla Rūpa Gosvāmī un viņa mācekļu pēctecības garīgie skolotāji.

namas te gaura-vānī-šrī-mūrtaye dīna-tārinerūpānuga-viruddhāpasiddhānta-dhvānta-hārine

namah—cieņas izrādīšana; te—tev; gaura-vānī—Kunga Čaitanjas mācība; šrī-mūrtaye—iemiesojumam; dīna—kritušo; tārine—atbrīvotājam; rūpa-anuga—filozofija, kas balstās uz Šrīlas Rūpas Gosvāmī mācību; viruddha—pret; apasiddhānta—neautoritatīvu apgalvojumu; dhvānta—tumsu; hārine—tam, kurš atbrīvo.

Es pazemīgi godinu Kunga Čaitanjas mācības iemiesojumu, kurš atbrīvo kritušās dvēseles. Tu esi dedzīgs Šrīlas Rūpas Gosvāmī, garīgās kalpošanas devēja, mācības aizstāvis, un vienmēr uzvari strīdā tos, kas netic šai mācībai.

Šrīlas Gaurakišoras pranati

namo gaura-kišorāya sākšād-vairāgya-mūrtayevipralambha-rasāmbhode pādāmbhujāya te namah

namah—cieņas izrādīšana; gaura-kišorāya—Gaurakišoram dāsam Bābādžī; sākšāt—tieši; vairāgya—atsacīšanās; mūrtaye—iemiesojumam; vipralambha—atšķirtība no Krišnas; rasa—garša;ambhode—ak, okeān; pāda-ambujāya—lotospēdām; namah—cieņas izrādīšana.

Es pazemīgi godinu atsacīšanās iemiesojumu Gaurakišoru dāsu Bābādžī [Bhaktisidhāntas Sarasvatī garīgo skolotāju]. Viņš vienmēr gremdējas atšķirtības noskaņā un dziļā mīlestībā uz Krišnu.

Šrīlas Bhaktivinodas pranati

namo bhaktivinodāya sac-cid-ānanda-nāminegaura-šakti-svarūpāya rūpānuga-varāya te

namah—cieņas izrādīšana; bhaktivinodāya—Šrīlam Bhaktivinodam Thākuram; sat-cit-ānanda-nāmine—ko sauc par Sačidānandu; gaura—Kunga Čaitanjas; šakti—spēja; svarūpāya—iemiesojumam; rūpa-anuga-varāya—uzticīgs Šrīlas Rūpas Gosvāmī sekotājs; te—tev.

Es pazemīgi godinu Sačidānandu Bhaktivinodu, Čaitanjas Mahāprabhu pārpasaulīgo enerģiju. Viņš ir stingrs sešu Gosvāmī, it īpaši, Šrīlas Rūpas Gosvāmī, sekotājs.

Šrīlas Džaganāthas pranati

gaurāvirbhāva-bhūmes tvam nirdeštā saj-jana-priyahvaišnava-sārvabhaumah šrī-jagannāthāya te namah

gaura—Kunga Čaitanjas; āvirbhāva—ierašanās; bhūmeh—vietas; tvam—tu; nirdeštā—norādītājs; sat-jana—visām svētajām personībām; priyah—mīļš; vaišnava—vaišnavu; sārvabhaumah—galvenais; šrī-jagannāthāya—Džaganātham dāsam Bābādžī; te—tev; namah—cieņas izrādīšana.

Es pazemīgi godinu Džaganāthu dāsu Bābādžī. Viņam lielu godu izrāda visi vaišnavi, jo viņš norādīja Kunga Čaitanjas ierašanās vietu.

Šrī vaišnavu pranāma

vānchā-kalpa-tarubhyaš ca kripā-sindhubya eva capatitānām pāvanebhyo vaišnavebhyo namo namah

vānchā-kalpa-tarubhyah—kas ir vēlmju koki; ca—un; kripā—žēlastības; sindhubhyah—kas ir okeāni; eva—noteikti; ca—un; patitānām—kritušo dvēseļu; pāvanebhyah—kas attīra;vaišnavebhyah—vaišnaviem; namah namah—atkārtota cieņas izrādīšana.

Es atkal un atkal godinu visus vaišnavus, Dieva Personības bhaktas. Viņi ir īsti vēlmju koki, kas piepilda visu būtņu vēlmes. Būdami bezgalīgi žēlsirdīgi, viņi visur cenšas glābt kritušās dvēseles.

Šrī Gaurāngas pranāma

namo mahā-vadānyāya krišna-prema-pradāya tekrišnāya krišna-caitanya-nāmne gaura-tviše namah

namah—cieņas izrādīšana; mahā-vadānyāya—visdevīgākais un žēlsirdīgākais; krišna-prema—mīlestību uz Krišnu; pradāya—kas var dot; te—Tev; krišnāya—sākotnējā Dieva Personība; krišna-caitanya-

nāmne—ko sauc par Krišnu Čaitanju; gaura-tviše—kura āda ir zeltaina kā Šrīmatī Rādhārānī ķermenis; namah—cieņas izrādīšana.

Ak, visžēlsirdīgākais avatār! Tu esi sākotnējais Krišna, taču šoreiz Tu ieradies Šrī Krišnas Čaitanjas Mahāprabhu veidolā. Tava āda ir zeltaina kā Šrīmatī Rādhārānī ķermenis, un Tu visiem dali tīru mīlestību uz Krišnu. Mēs pazemīgi noliecamies Tavā priekšā.

Šrī Panča-tatvas pranāma

panca-tattvātmakam krišnam bhakta-rūpa-svarūpakambhaktāvatāram bhaktākhyam namāmi bhakta-šaktikam

panca-tattva-ātmakam—kas satur piecas pārpasaulīgās izpausmes; krišnam—Kungam Krišnam; bhakta-rūpa—bhaktas veidolā; sva-rūpakam—bhaktas izvērsumā; bhakta-avatāram—bhaktas avatārā; bhakta-ākhyam—ko visi sauc par bhaktu; namāmi—es noliecos; bhakta-šaktikam—Dieva Augstākās Personības spēja, kas dod spēku bhaktam.

Es godinu Visaugsto Kungu Krišnu, kurš izpaužas piecās kategorijās, — bhaktā, bhakti avatārā, bhakti izvērsumā, tīrā bhaktā un bhakti spējā —, kas visas ir vienā līmenī un neatšķiras no Dieva Augstākās Personības.

Šrī Krišnas pranāma

he krišna karunā-sindho dīna-bandho jagat-pategopeša gopikā-kānta rādhā-kānta namo 'stu te

he—klausies; krišna—Krišna; karunā-sindho—ak, žēlastības okeān; dīna—cietušo; bandho—mīļais draugs; jagat—Visuma; pate—dārgais Kungs; gopa-īša—mīļotais ganuzēnu draugs; gopikā-kānta—gopī mīlētāj; rādhā-kānta—Rādhārānī mīlētāj; namah—cieņas izrādīšana; astu—lai ir; te—Tev.

Mīļais Krišna! Tu esi visu cietēju draugs un Visuma avots. Tu esi ganuzēnu draugs, gopī mīlētājs un visjaukākais zēns, kas bezgalīgi mīl Rādhārānī. Es pazemīgi noliecos Tavā priekšā.

Sambandhādhidēvas pranāma

jayatām suratau pangor mama manda-mater gatīmat-sarvasya-padāmbhojau rādhā-madana-mohanau

jayatām—lai slava; su-ratau—visžēlsirdīgākajam jeb tam, kas iegrimis iemīļoto attiecībās; pangoh—tas, kurš ir klibs; mama—man; manda-mateh—muļķa; gatī—patvērums; mat—mans; sarva-sva—viss; pāda-ambhojau—kura lotospēdas; rādhā-madana-mohanau—Rādhārānī un Madana-mohana.

Lai slavēts visužēlsirdīgais pāris Rādhā Madana-mohana! Es esmu klibs un mans prāts ir ļoti vājš, tomēr Viņi mani vada, tāpēc es godinu Viņu lotospēdas. Tās man ir dārgākas par visu pasaulē.

Abhidhējādhidēvas pranāma

dīvyad-vrindāranya-kalpa-drumādhah  šrīmad-ratnāgāra-simhāsana-sthaušrī-šrī-rādhā-šrīla-govinda-devau  prešthālībhih sevyamānau smarāmi

dīvyat—mirdzoši; vrindā-aranya—Vrindāvanas mežā; kalpa-druma—vēlmju koks; adhah—apakšā; šrīmat—pārsteidzoši skaistais; ratna-āgāra—dārgakmeņu templī; simha-āsana-sthau—sēžam uz troņa; šrī-šrī—neparasti pievilcīgie; rādhā—Šrīmatī Rādhārānī; šrīla-govinda-devau—un Šrī Govindadēva; preštha-ālībhih—visuzticīgākie pavadoņi; sevyamānau—kalpo; smarāmi—es atceros.

Vrindāvanā zem vēlmju koka ir templis ar dārgakmeņu sienām. Tajā uz mirdzoša troņa sēž Šrī Šrī Rādha un Govinda, kuriem kalpo visuzticīgākie dievišķā pāra pavadoņi. Es pazemīgi noliecos Viņu priekšā.

Prajodžanādhidēvas pranāma

šrīmān rāsa-rasārambhī vamšī-vata-tata-sthitahkaršan venu-svanair gopīr gopīnāthah šriye 'stu nah

šrīmān—visbrīnišķīgākais; rāsa—rāsas dejas; rasa—garšas; ārambhī—aizsācējs; vamšī-vata—Vamšīvatas; tata—krastā; sthitah—stāvam; karšan—piesaista; venu—flautas; svanaih—skaņām;gopīh—ganu meitenes; gopī-nāthah—Šrī Gopīnātha; šriye—svētība; astu—lai ir; nah—mūsu.

Šrī Šrīla Gopīnātha, pārpasaulīgās rāsas dejas saldās noskaņas radītājs, stāv Vamšīvatas krastā un, spēlēdams savu neparasto flautu, ar melodiskām skaņām piesaista ganu meitenes. Es ļoti lūdzos, lai viņi dāvā man svētību.

Šrī Rādhas pranāma

tapta-kāncana-gaurāngi rādhe vrindāvanešvarivrišabhānu-sute devi pranamāmi hari-priye

tapta—izkausēts; kāncana—kā zelts; gaura—ar gaišu ādas krāsu; angi—tas, kura ķermenis; rādhe—ak, Rādhārānī; vrindāvana-īšvari—ak, Vrindāvanas valdniece; vrišabhānu-sute—ak, valdnieka Vrišabhānu meita; devi—ak, dieviete; pranamāmi—es noliecos; hari-priye—ak, Kunga Krišnas iemīļotā.

Es pazemīgi godinu Rādhārānī, Vrindāvanas valdnieci, kuras ķermenis ir mirdzošs kā izkausēts zelts. Tu esi valdnieka Vrišabhānu meita un jaunava, kas ir bezgalīgi mīļa Kungam Krišnam.

Panča-tatvas mahāmantra

(jaya) šrī-krišna-caitanya prabhu nityānandašrī-advaita gadādhara šrīvāsādi-gaura-bhakta-vrinda

Šrī Čaitanja Mahāprabhu vienmēr ir kopā ar savu pilno izvērsumu Šrī Nitjānandu Prabhu, savu avatāru Šrī Advaitu Prabhu, savu iekšējo spēju Šrī Gadādharu Prabhu un savu robeženerģiju Šrīvāsu Prabhu. Viņš pats ir Dieva Augstākā Personība, bet citas tatvas ir mūžīgi Šrī Čaitanjas Mahāprabhu pavadoņi. Tāpēc, lai pienācīgi izrādītu cieņu Šrī Čaitanjam Mahāprabhu, mums ir jāskaita šrī-krišna-caitanya prabhu nityānanda šrī-advaita gadādhara šrīvāsādi-gaura-bhakta-vrinda. Mums, Krišnas apziņas sludinātājiem, vispirms jāgodina Šrī Čaitanja Mahāprabhu, daudzinot Panča-tatvas mantru; pēc tam mēs varam atkārtot Harē Krišna, Harē Krišna, Krišna Krišna, Harē Harē/Harē Rāma, Harē Rāma, Rāma Rāma, Harē Harē. Daudzinot Harē Krišnas mantru, ir jāizvairās no desmit apvainojumiem, taču Kungs tos neņems vērā, ja bhakta daudzinās Panča-tatvas mantru šrī-krišna-caitanya prabhu nityānanda šrī-advaita gadādhara šrīvāsādi-gaura-bhakta-vrinda. Šrī Čaitanju Mahāprabhu dēvē par Mahā-vadānjāvatāru — visžēlsirdīgāko avatāru, jo viņš neņem vērā kritušo dvēseļu izdarītos apvainojumus. Tāpēc, lai mahāmantras (Harē Krišna, Harē Krišna, Krišna Krišna, Harē Harē/Harē Rāma, Harē Rāma, Rāma Rāma, Harē Harē) daudzināšana būtu sekmīga, mums vispirms ir jāpieņem patvērums pie Šrī Čaitanjas Mahāprabhu, iemācoties Panča-tatvas mantru un daudzinot to pirms Harē Krišnas mahāmantras. Tad mēs ātri gūsim panākumus garīgajā ceļā.

Harē Krišnas mahāmantra

Harē Krišna Harē Krišna Krišna Krišna Harē HarēHarē Rāma Harē Rāma Rāma Rāma Harē Harē

Viņa Dievišķās Žēlastības A.Č. Bhaktivēdāntas Svāmī Prabhupādas skaidrojums: Pārpasaulīgās mahāmantras Harē Krišna, Harē Krišna, Krišna Krišna, Harē Harē/Harē Rāma, Harē Rāma, Rāma Rāma, Harē Harē daudzināšana ir viscildenākais Krišnas apziņas atmodināšanas paņēmiens. Mēs visi esam garīgas dvēseles, kas agrāk apzinājās Krišnu, taču, neatminami ilgu laiku saskaroties ar matēriju, mūsu apziņa ir piesārņota ar laicīgiem priekšstatiem par dzīvi. Šo stāvokli sauc par maiju jeb maldiem. Maija ir tas, kas īstenībā nepastāv. Bet kā maldi izpaužas? Mēs visi maldāmies tāpēc, ka cenšamies kļūt par materiālās dabas valdniekiem, lai gan no laika gala esam spiesti atrasties tās stingrajās važās. Ja kalps vēlas atdarināt varenu saimnieku, tad ir skaidrs, ka viņa darbības ir aplamas, t.i., viņš dzīvo maldos. Kad mūsu prāts ir sārņu pilns, tad mēs cenšamies uzvarēt materiālo spēju, taču tas tikai vēl ciešāk mūs sasaista maijas tīklos. Tāpēc, lai gan mēs vienmēr vēlamies uzvarēt materiālo spēju, šīs grūtās cīņas iznākums ir vienīgi tas, ka mēs nokļūstam vēl lielākā tās pakļautībā. Lai nekavējoties pārtrauktu bezjēdzīgo cīņu pret laicīgo dabu, mums ir jāatmodina sevī Krišnas apziņa.

Krišnas apziņa nav mākslīgs domāšanas veids — tā ir katras dzīvās būtnes sākotnējā spēja. Klausoties pārpasaulīgās skaņas, šī apziņa atmostas, tāpēc Harē Krišnas daudzināšanu šim laikmetam ir ieteikuši diženi garīgie skolotāji. Katrs pats var pārliecināties, ka, daudzinot mahāmantru jeb Diženo atbrīves dziesmu, var izjust pārpasaulīgu ekstāzi, kas tiek saņemta tieši no pārpasaulīgā avota. Tas, kurš patiešām paceļas garīgās izpratnes līmenī, kas ir augstāks par juteklisko, prāta un saprāta līmeņiem, sasniedz pārpasaulīgo esamību. Harē Krišna, Harē Krišna, Krišna Krišna, Harē Harē/Harē Rāma, Harē Rāma, Rāma Rāma, Harē Harē daudzināšana tūlīt piesaista mūs garīgajam līmenim, tāpēc ar šo skaņu mēs uzreiz varam pacelties pāri zemākajiem apziņas līmeņiem — jutekliskajam, prāta un saprāta līmeņiem. Lai daudzinātu mahāmantru, nav pat vajadzīgs saprast mantras valodu vai ar prātu apjaust dažādus tās skaidrojumus, vai ar saprātu izkopt īpašu noskaņu. Daudzināšana pieder garīgajam līmenim, un tajā var piedalīties jebkurš — pat tas, kam nav nevienas cildenas īpašības, — itin visi var izjust ekstāzi un dejot.

Mēs esam redzējuši, kā tas notiek. Pat mazs bērns var daudzināt mantru, pat suņiem ir atļauts piedalīties. Protams, tie, kas tagad ir dziļi iegrimuši laicīgās dzīves muklājā, sasniegs pilnību pēc kāda noteikta laika, taču pat rupji materiālisti var ļoti ātri sasniegt garīgo līmeni. Ja mantru daudzina tīrs bhakta, kas izjūt mīlestību uz Dievu, tad mantras skaņām

ir vislielākā ietekme uz klausītājiem, tāpēc, lai ātri sasniegtu mērķi, vajag klausīties mantru, kas izplūst no tīru Dieva Personības bhaktu lūpām. Ir jāizvairās uzklausīt daudzināšanu, ko veic nebhaktas. Piens, kam ar mēli pieskārusies indīga čūska, ir saindēts.

«Harā» norāda uz Dieva Personības spēju, bet «Krišna» un «Rāma» ir paša Kunga vārdi. Abi šie vārdi nozīmē «augstākais prieks», bet «Harā» nozīmē «Dieva Personības augstākā prieka spēja», bet vokatīvā (uzrunas locījumā) ir jāsaka «Harē». Kunga augstākās spējas enerģija palīdz mums sasniegt Dieva Personību.

Arī materiālā enerģija maija ir viena no daudzajām Kunga spējām. Mēs, dzīvās būtnes, esam Dieva Personības robeženerģija. Dzīvās būtnes ir augstākas par materiālo enerģiju. Kad augstākā enerģija, dzīvās būtnes saskaras ar zemāko spēju, tās izjūt lielas grūtības, taču, ja Kunga robeženerģija jeb dzīvās būtnes atkal apvienojas ar pašu augstāko enerģiju Haru, tad tās atgriežas savā dabiskajā, laimes pilnajā stāvoklī.

Trīs vārdi «Harē», «Krišna» un «Rāma» ir mahāmantras pārpasaulīgās sēklas. Daudzinot šo mantru, mēs saucam pēc Kunga un Viņa iekšējās spējas Harā — saistīto dvēseļu aizstāvju — palīdzības. Mantras daudzināšana līdzinās bērna raudāšanai: kad bērns raud, viņš grib būt pie mammas. Māte Harā palīdz bhaktām izlūgties augstākā tēva Hari jeb Krišnas žēlastību; tā Kungs atklāj Sevi bhaktam, kas no visas sirds daudzina mahāmantru. Šajā laikmetā visātrāk var pilnveidoties tieši ar šo garīgās apzināšanās paņēmienu — mahāmantras daudzināšanu: Harē Krišna, Harē Krišna, Krišna Krišna, Harē Harē/Harē Rāma, Harē Rāma, Rāma Rāma, Harē Harē.

Šrī šrī gurv-aštaka

Lūgšana garīgajam skolotājam

Šrīla Višvanātha Čakravartī Thākurs

Šrīla Višvanātha Thākurs bija dižens Krišnas apziņas garīgais skolotājs guru-mācekļu pēctecībā. Viņš ieradās šai pasaulē septiņpadsmitā gadsimta vidū. Sacerējis šo brīnišķīgo lūgšanu garīgajam skolotājam, viņš deva novēlējumu, ka ikviens, kurš ar mīlestību skaitīs to brāhma-muhūrtas stundā, pēc nāves saņems iespēju veikt tiešu kalpošanu Vrindāvanas valdniekam Kungam Krišnam.

(1)

samsāra-dāvānala-līdha-loka-  trānāya kārunya-ghanāghanatvamprāptasya kalyāna-gunārnavasya  vande guroh šrī-caranāravindam

samsāra—materiālās esamības; dāva-anala—meža ugunsgrēks; līdha—cieš sāpes; loka—ļaudis; trānāya—lai atbrīvotu; kārunya—žēlastības; ghanāghana- tvam—īpašība, kas piemīt mākonim;prāptasya—kas ir saņēmis; kalyāna—svētīgās; guna—īpašības; arnavasya—okeāna; vande—es noliecos; guroh—pie garīgā skolotāja; šrī—svētīgā; carana-aravindam—lotospēdām.

Garīgais skolotājs saņem svētību no žēlastības okeāna. Kad mežā plosās ugunsgrēks, to var nodzēst vienīgi lietusgāze, ko var dot tikai mākonis. Tikpat briesmīgs ir materiālās esamības ugunsgrēks, un to var nodzēst vienīgi garīgais skolotājs, kas ierodas, lai atbrīvotu ļaudis no laicīgās pasaules ciešanām. Garīgais skolotājs ir visu labo īpašību okeāns, tāpēc es pazemīgi noliecos pie šāda garīgā skolotāja lotospēdām.

(2)

mahāprabhoh kīrtana-nritya-gīta-  vāditra-mādyan-manaso rasenaromānca-kampāšru-taranga-bhājo  vande guroh šrī-caranāravindam

mahāprabhoh—Kunga Čaitanjas Mahāprabhu; kīrtana—daudzinot; nritya—dejojot; gīta—dziedot; vāditra—spēlējot mūzikas instrumentus; mādyat—kļūst ļoti priecīgs; manasah—prāts; rasena—ar tīras garīgās kalpošanas garšām; roma- anca—matiem ceļoties stāvus; kampa—ķermeņa trīsas; ašru-taranga—asaru straumes; bhājah—izjūt; vande—es noliecos; guroh—pie garīgā skolotāja; šrī—svētīgā; carana-aravindam—lotospēdām.

Garīgais skolotājs nepārtraukti daudzina Dieva svēto vārdu. Viņš ekstāzē dejo, dzied un spēlē mūzikas instrumentus, ar lielu prieku piedaloties Kunga Čaitanjas Mahāprabhu sankīrtanā. Viņš gremdējas meditācijā, lai izjustu tīras garīgās kalpošanas saldmi, tāpēc reizēm viņa augumu pārklāj zosāda, ķermenis dreb un asaras straumēm līst no viņa acīm. Es pazemīgi noliecos pie šāda garīgā skolotāja lotospēdām.

(3)

šrī-vigrahārādhana-nitya-nānā-  šringāra-tan-mandira-mārjanādau

yuktasya bhaktāmš ca niyunjato 'pi  vande guroh šrī-caranāravindam

šrī-vigraha—arča-vigraha (Dievība); ārādhana—godināšana; nitya—katru dienu; nānā—dažādas; šringāra—drēbes un rotājumi; tat—Kunga; mandira—templis; mārjana-ādau—tīrot utt.;yuktasya—kas nodarbojas; bhaktān—savus mācekļus; ca—un; niyunjatah—uztic nodarbošanos; api—arī; vande—es noliecos; guroh—pie garīgā skolotāja; šrī—svētīgā; carana-aravindam—lotospēdām.

Garīgais skolotājs katru dienu templī godina Šrī Šrī Rādhas un Krišnas Dievību. Viņš uztic šo kalpošanu arī saviem mācekļiem. Viņi kopīgi ietērpj Dievības skaistās drēbēs, izrotā Tās, mazgā Dievību templi un godina Kungu ar īpašiem rituāliem. Es pazemīgi noliecos pie šāda garīgā skolotāja lotospēdām.

(4)

catur-vidha-šrī-bhagavat-prasāda-  svādv-anna-triptān hari-bhakta-sanghānkritvaiva triptim bhajatah sadaiva  vande guroh šrī-caranāravindam

catuh—četru; vidha—veidu; šrī—svētīts; bhagavat-prasāda—Kungam Krišnam piedāvātie; svādu—ļoti garšīgi; anna—ēdieni; triptān—guvuši garīgo apmierinājumu; hari—Krišnas; bhakta-sanghān—bhaktas; kritvā—pagatavojuši; eva—tā; triptim—prieku; bhajatah—izjūt; sadā—vienmēr; eva—noteikti; vande—es noliecos; guroh—pie garīgā skolotāja; šrī—svētīgā; carana-aravindam—lotospēdām.

Garīgais skolotājs cienā Krišnu ar četru veidu garšīgiem ēdieniem [tādiem, kurus laiza, košļā, dzer vai sūkā]. Kad mācekļi ar patiku bauda bhagavat-prasādu, garīgais skolotājs izjūt lielu prieku. Es pazemīgi noliecos pie šāda garīgā skolotāja lotospēdām.

(5)

šrī-rādhikā-mādhavayor apāra-  mādhurya-līlā-guna-rūpa-nāmnāmprati-kšanāsvādana-lolupasya  vande guroh šrī-caranāravindam

šrī-rādhikā—Šrīmatī Rādhārānī; mādhavayoh—Kunga Mādhavas (Krišnas); apāra—bezgalīgās; mādhurya—mīlestības; līlā—rotaļas; guna—īpašības; rūpa—veidols; nāmnām—svētie vārdi; prati-kšana—ik

mirkli; āsvādana—baudot; lolupasya—kas tiecas pēc; vande—es noliecos; guroh—pie garīgā skolotāja; šrī—svētīgā; carana-aravindam—lotospēdām.

Garīgais skolotājs vienmēr dedzīgi vēlas klausīties un apdziedāt Rādhikas un Mādhavas mīlestības rotaļu, īpašību, vārdu un veidolu aprakstus. Garīgais skolotājs vēlas baudīt dievišķā pāra spēles dienu un nakti. Es pazemīgi noliecos pie šāda garīgā skolotāja lotospēdām.

(6)

nikunja-yūno rati-keli-siddhyai  yā yālibhir yuktir apekšanīyātatrāti-dākšyād ati-vallabhasya  vande guroh šrī-caranāravindam

nikunja-yūnah—Rādhas un Krišnas; rati—mīlestības; keli—rotaļas; siddhyai—sasniedzot pilnību; yā yā—itin visu; ālibhih—gopī; yuktih—iekārtoto; apekšanīyā—patīkami; tatra—tur; ati-dākšāt—būdams ļoti prasmīgs; ati-vallabhasya—ļoti mīļš; vande—es noliecos; šrī—svētīgā; carana-aravindam—lotospēdām.

Mēs ļoti mīlam garīgo skolotāju, jo viņš ir prasmīgs un uzticīgs gopī kalps. Viņš vienmēr palīdz sarīkot Rādhas un Krišnas tikšanos Vrindāvanas birzīs, kas ir vislabākā vieta, kur satikties mīlētājiem. Es pazemīgi noliecos pie šāda garīgā skolotāja lotospēdām.

(7)

sākšād-dharitvena samasta-šāstrair  uktas tathā bhāvyata eva sadbhihkintu prabhor yah priya eva tasya  vande guroh šrī-caranāravindam

sākšāt—tieši; hari-tvena—apveltītais ar Hari īpašībām; samasta—visi; šāstraih—ar svētajiem rakstiem; uktah—atzīts; tathā—tā; bhāvyate—uzskata; eva—arī; sadbhih—visas svētās personības;kintu—tādējādi; prabhoh—Kungam; yah—kurš; priyah—mīļš; eva—noteikti; tasya—viņa (guru); vande—es noliecos; guroh—pie garīgā skolotāja; šrī—svētīgā; carana-aravindam—lotospēdām.

Garīgais skolotājs jāgodina kā Visaugstais Kungs, jo viņš ir visuzticīgākais Dieva Personības kalps. Tas ir apstiprināts visos svētajos rakstos, un to atzīst visas diženās svētās personības. Tāpēc es pazemīgi

noliecos pie šāda garīgā skolotāja, Šrī Hari [Krišnas] īstenā pārstāvja, lotospēdām.

(8)

yasya prasādād bhagavat-prasādo  yasyāprasādān na gatih kuto 'pidhyāyan stuvams tasya yašas tri-sandhyam  vande guroh šrī-caranāravindam

yasya—kura (garīgā skolotāja); prasādāt—no žēlastības; bhagavat—Krišnas; prasādah—žēlastība; yasya—bez kura; aprasādāt—bez žēlastības; na—nav; gatih—pilnveidošanās iespēja; kutah api—kādā citā veidā; dhyāyan—meditēju uz; stuvan—slavinot; tasya—viņa (garīgā skolotāja); yašah—slavu; tri-sandhyam—trīs reizes dienā (saullēktā, dienas vidū, saulrietā); vande—es noliecos;guroh—pie garīgā skolotāja; šrī—svētīgā; carana-aravindam—lotospēdām.

Ar garīgā skolotāja žēlastību cilvēks var saņemt Krišnas žēlastību. Bez garīgā skolotāja žēlastības neviens nevar sasniegt pilnību. Tāpēc es vienmēr atceros un slavinu savu garīgo skolotāju un vismaz trīs reizes dienā pazemīgi noliecos pie garīgā skolotāja lotospēdām.

Šrī šrī šad-gosvāmj-aštaka

Šrīnivāsa Āčārja

(1)

krišnotkīrtana-gāna-nartana-parau premāmritāmbho-nidhī  dhīrādhīra-jana-priyau priya-karau nirmatsarau pūjitaušrī-caitanya-kripā-bharau bhuvi bhuvo bhārāvahantārakau  vande rūpa-sanātanau raghu-yugau šrī-jīva-gopālakau

Es pazemīgi godinu sešus Gosvāmī — Šrī Rūpu Gosvāmī, Šrī Sanātanu Gosvāmī, Šrī Raghunāthu Bhatu Gosvāmī, Šrī Raghunāthu dāsu Gosvāmī, Šrī Džīvu Gosvāmī un Šrī Gopālu Bhatu Gosvāmī —, kuri nenogurstoši daudzina Krišnas svēto vārdu un ekstāzē dejo. Viņi ir Dieva mīlestības okeāns, un visi ļaudis — gan labie, gan sliktie — ļoti mīl sešus Gosvāmī, jo tie neapskauž nevienu dzīvo būtni. Gosvāmī darbības vienmēr sagādā prieku visiem cilvēkiem, jo viņi ir saņēmuši Kunga Čaitanjas augstāko svētību. Viņi sludina Kunga vēstījumu, un visas kritušās dvēseles materiālajā pasaulē, to klausoties, tiks glābtas.

(2)

nānā-šāstra-vicāranaika-nipunau sad-dharma-samsthāpakau  lokānām hita-kārinau tri-bhuvane mānyau šaranyākaraurādhā-krišna-padāravinda-bhajanānandena mattālikau  vande rūpa-sanātanau raghu-yugau šrī-jīva-gopālakau

Es pazemīgi godinu sešus Gosvāmī — Šrī Rūpu Gosvāmī, Šrī Sanātanu Gosvāmī, Šrī Raghunāthu Bhatu Gosvāmī, Šrī Raghunāthu dāsu Gosvāmī, Šrī Džīvu Gosvāmī un Šrī Gopālu Bhatu Gosvāmī —, kuri prasmīgi pēta svētos rakstus, lai par svētību ļaudīm iedibinātu mūžīgos reliģijas principus. Par to viņi tiek godāti trijās pasaulēs. Seši Gosvāmī ir dvēseles, pie kurām var pieņemt patvērumu, jo viņi gremdējas gopī noskaņā un pārpasaulīgā mīlestībā kalpo Rādhai un Krišnam.

(3)

šrī-gaurānga-gunānuvarnana-vidhau šraddhā-samriddhy-anvitau  pāpottāpa-nikrintanau tanu-bhritām govinda-gānāmritaihānandāmbudhi-vardhanaika-nipunau kaivalya-nistārakau  vande rūpa-sanātanau raghu-yugau šrī-jīva-gopālakau

Es pazemīgi godinu sešus Gosvāmī — Šrī Rūpu Gosvāmī, Šrī Sanātanu Gosvāmī, Šrī Raghunāthu Bhatu Gosvāmī, Šrī Raghunāthu dāsu Gosvāmī, Šrī Džīvu Gosvāmī un Šrī Gopālu Bhatu Gosvāmī —, kuri labi pazīst Kunga Čaitanjas pārpasaulīgās īpašības un spēj tās prasmīgi pavēstīt citiem. Viņi dzied pārpasaulīgas dziesmas par Govindu, kas attīra saistītās dvēseles no visiem grēkiem. Viņu sacerējumi izpleš pārpasaulīgās svētlaimes okeānu, un ar savu darbību viņi izglābj dzīvās būtnes no briesmīgās atbrīves elles.

(4)

tyaktvā tūrnam ašeša-mandala-pati-šrenīm sadā tuccha-vat  bhūtvā dīna-ganešakau karunayā kaupīna-kanthāšritaugopī-bhāva-rasāmritābdhi-laharī-kallola-magnau muhur  vande rūpa-sanātanau raghu-yugau šrī-jīva-gopālakau

Es pazemīgi godinu sešus Gosvāmī — Šrī Rūpu Gosvāmī, Šrī Sanātanu Gosvāmī, Šrī Raghunāthu Bhatu Gosvāmī, Šrī Raghunāthu dāsu Gosvāmī, Šrī Džīvu Gosvāmī un Šrī Gopālu Bhatu Gosvāmī —, kuri atteicās no aristokrātiskās sabiedrības, uzskatīdami to par nenozīmīgu. Lai atbrīvotu nelaimīgās saistītās dvēseles, viņi kā cilvēki atsacīšanās dzīves kārtā tērpās vienīgi gurnu apsējā, bet domās vienmēr gremdējās gopī mīlestībā uz Krišnu un peldējās šīs mīlestības ekstāzes okeāna viļņos.

(5)

kūjat-kokila-hamsa-sārasa-ganākīrne mayūrākule  nānā-ratna-nibaddha-mūla-vitapa-šrī-yukta-vrindāvanerādhā-krišnam ahar-nišam prabhajatau jīvārthadau yau mudā  vande rūpa-sanātanau raghu-yugau šrī-jīva-gopālakau

Es pazemīgi godinu sešus Gosvāmī — Šrī Rūpu Gosvāmī, Šrī Sanātanu Gosvāmī, Šrī Raghunāthu Bhatu Gosvāmī, Šrī Raghunāthu dāsu Gosvāmī, Šrī Džīvu Gosvāmī un Šrī Gopālu Bhatu Gosvāmī —, kuri dzīvo pārpasaulīgajā zemē Vrindāvanā, kas pilna neparasti skaistu augļu koku un puķu, kuri aug uz vērtīgu dārgakmeņu zemes. Tur seši gosvāmī vienmēr godina Rādhu un Krišnu, un viņi noteikti var dāvāt visām dzīvajām būtnēm augstāko svētību, palīdzot tām sasniegt dzīves mērķi.

(6)

sankhyā-pūrvaka-nāma-gāna-natibhih kālāvasānī-kritau  nidrāhāra-vihārakādi-vijitau cātyanta-dīnau ca yaurādhā-krišna-guna-smriter madhurimānandena sammohitau  vande rūpa-sanātanau raghu-yugau šrī-jīva-gopālakau

Es pazemīgi godinu sešus Gosvāmī — Šrī Rūpu Gosvāmī, Šrī Sanātanu Gosvāmī, Šrī Raghunāthu Bhatu Gosvāmī, Šrī Raghunāthu dāsu Gosvāmī, Šrī Džīvu Gosvāmī un Šrī Gopālu Bhatu Gosvāmī —, kas katru dienu daudzināja Kunga svētos vārdus un noliecās Dievības priekšā noteiktu skaitu reižu. Visu mūžu viņi veica tīru garīgo kalpošanu, kas bija ļoti nozīmīga visai pasaulei, un viņi uzvarēja ēšanu un miegu, vienmēr būdami pazemīgi un cildeni, jo pastāvīgi atcerējās Dieva Personības pārpasaulīgās īpašības.

(7)

rādhā-kunda-tate kalinda-tanayā-tīre ca vamšīvate  premonmāda-vašād ašeša-dašayā grastau pramattau sadāgāyantau ca kadā harer guna-varam bhāvābhibhūtau mudā  vande rūpa-sanātanau raghu-yugau šrī-jīva-gopālakau

Es pazemīgi godinu sešus Gosvāmī — Šrī Rūpu Gosvāmī, Šrī Sanātanu Gosvāmī, Šrī Raghunāthu Bhatu Gosvāmī, Šrī Raghunāthu dāsu Gosvāmī, Šrī Džīvu Gosvāmī un Šrī Gopālu Bhatu Gosvāmī —, kuri dažreiz sēdēja pie Rādhā-kundas, bet dažreiz Jamunas krastā vai Vamšīvatā. Viņi uzvedās kā prātā jukušie, jo lielā mīlestībā uz Krišnu vienmēr izjuta ekstāzi un to ķermeņos izpaudās visas pārpasaulīgās Krišnas apziņas ekstāzes pazīmes.

(8)

he rādhe vraja-devīke ca lalite he nanda-sūno kutah  šrī-govardhana-kalpa-pāpada-tale kālindī-vane kutahghošantāv iti sarvato vraja-pure khedair mahā-vihvalau  vande rūpa-sanātanau raghu-yugau šrī-jīva-gopālakau

Es pazemīgi godinu sešus Gosvāmī — Šrī Rūpu Gosvāmī, Šrī Sanātanu Gosvāmī, Šrī Raghunāthu Bhatu Gosvāmī, Šrī Raghunāthu dāsu Gosvāmī, Šrī Džīvu Gosvāmī un Šrī Gopālu Bhatu Gosvāmī —, kas skrēja pa Vrindāvanu un skaļi sauca: «Vrindāvanas valdniece Rādhārānī! Lalita! Nandas Mahārādžas dēls! Kur Jūs esat! Vai man Jūs meklēt uz Govardhanas kalna vai zem Vrindāvanas kokiem, vai Jamunas krastā? Kur es varu Jūs satikt?» Tīrā apziņā kalpodami Krišnam, viņi vienmēr izjuta šādas pārpasaulīgas jūtas.

Šrī šrī šikšāštaka

Kungs Čaitanja Mahāprabhu vēlējās, lai Viņa mācekļi rakstītu grāmatas par Krišnas zinātni, un Viņa sekotāji to dara joprojām. Ir daudz grāmatu, kas apskata un izskaidro Kunga Čaitanjas filozofiju, un darbi, kas sarakstīti saskaņā ar mācekļu pēctecības principiem, ir visautoritatīvākie un pilnīgākie. Pats Kungs Čaitanja jaunībā bija slavens zinātnieks, taču mums Viņš atstāja vienīgi astoņus pantus, kurus sauc par «Šikšāštaku» — Kunga norādījumiem. Šie astoņi panti ir ļoti nozīmīgas lūgšanas, kas skaidri atklāj Kunga Čaitanjas misiju.

(1)

ceto-darpana-mārjanam bhava-mahā-dāvāgni-nirvāpanam  šreyah-kairava-candrikā-vitaranam vidyā-vadhū-jīvanamānandāmbudhi-vardanam prati-padam pūrnāmritāsvādanam  sarvātma-snapanam param vijayate šrī-krišna-sankīrtanam

Lai slavēta Šrī Krišnas sankīrtana, kas attīra sirdi no daudzu gadu gaitā sakrātajiem putekļiem un nodzēš saistītās dzīves liesmas, apturot dzimšanu un nāvi. Sankīrtanas kustība ir lielākā svētība visai cilvēcei, jo tā mirdz svētības mēness stariem. Tā ir visu pārpasaulīgo zināšanu dzīvība. Tā izpleš pārpasaulīgās svētlaimes okeānu un ļauj mums pilnībā nobaudīt nektāru, ko vienmēr tik ļoti kārojam.

(2)

nāmnām akāri bahudhā nija-sarva-šaktis  tatrārpitā niyamitah smarane na kālah

etādrišī tava kripā bhagavan mamāpi  durdaivam īdrišam ihājani nānurāgah

Mans Kungs! Vienīgi Tavs svētais vārds var dot visu svētību dzīvajām būtnēm, un tāpēc Tev ir simtiem un miljoniem vārdu kā Krišna un Govinda. Šajos pārpasaulīgajos vārdos Tu esi ielicis visus savus dievišķos spēkus. Nav pat stingru likumu, kā daudzināt šos vārdus. Mans Kungs! Tu esi tik žēlsirdīgs, ka, daudzinot Tavus svētos vārdus, mēs viegli varam tuvoties Tev, taču es esmu tik nelaimīgs, ka mani tie nepiesaista.

(3)

trinād api sunīcena  taror api sahišnunāamāninā mānadena  kīrtanīyah sadā harih

Kas daudzina Kunga svēto vārdu pazemīgā noskaņā, jūtoties zemāks par zāli uz ceļa, pacietīgāks par koku, kas brīvs no vismazākā lepnuma un vienmēr gatavs godāt citus, tas var slavināt Kunga vārdu bez mitas.

(4)

na dhanam na janam na sundarīm  kavitām vā jagad-īša kāmayemama janmani janmanīšvare  bhavatād bhaktir ahaitukī tvayi

Visvarenais Kungs! Es nealkstu ne pēc bagātības, ne pēc skaistām sievietēm, ne arī pēc daudziem sekotājiem. Es tikai vēlos nesavtīgi kalpot Tev mūžu pēc mūža.

(5)

ayi nanda-tanuja kinkaram  patitam mām višame bhavāmbudhaukripayā tava pāda-pankaja  sthita-dhūlī-sadrišam vicintaya

Ak, Mahārādžas Nandas dēls, Krišna! Es esmu Tavs mūžīgais kalps, bet tā vai citādi es esmu iekritis šajā dzimšanas un nāves okeānā. Lūdzu, glāb mani! Es vēlos kļūt par puteklīti pie Tavām lotospēdām.

(6)

nayanam galad-ašru-dhārayā  vadanam gadgada-ruddhayā girāpulakair nicitam vapuh kadā  tava nāma-grahane bhavišyati

Mans Kungs! Kad gan, daudzinot Tavu svēto vārdu, manas acis rotās mīlestības asaras, kas ritēs pār vaigiem? Kad reiz aizlūzīs mana balss un kad man mati celsies stāvus, dziedot Tavu vārdu?

(7)

yugāyitam nimišena  cakšušā pravrišāyitamšūnyāyitam jagat sarvam  govinda-virahena me

Govinda! Bez Tevis man viens mirklis ir kā divpadsmit gadi vai vēl vairāk. Asaras straumēm plūst no manām acīm, un visa pasaule kļuvusi tukša.

(8)

āšlišya vā pāda-ratām pinaštu mām  adaršanām marma-hatām karotu vāyathā tathā vā vidadhātu lampato  mat-prāna-nāthas tu sa eva nāparah

Vienīgi Krišna ir mans Kungs, un Viņš būs mans Kungs, pat ja apskaujot nodarīs sāpes vai salauzīs manu sirdi, nekad neparādoties manā priekšā. Viņš var darīt visu, ko vēlas, bet vienmēr būs mans Kungs, ko pielūdzu.

Šrīlas BhaktivinodasTHĀKURAdziesmas

¤

Arunodaja-kīrtana

Rītausmas kīrtanas dziesma

no «Gītāvalī»

(1)

udilo aruna pūraba-bhāge,dvija-mani gorā amani jāge,bhakata-samūha loiyā sāthe,gelā nagara-brāje

(2)

`tāthaī tāthaī' bājalo khol,ghana ghana tāhe jhājera rol,preme dhala dhala sonāra anga,carane nūpura bāje

(3)

mukunda mādhava yādava hari,bolena bolo re vadana bhori',miche nida-baše gelo re rāti,divasa šarīra-sāje

(4)

emana durlabha mānava-deho,pāiyā ki koro bhāva nā keho,ebe nā bhajile yašodā-suta,carame poruibe lāje

(5)

udita tapana hoile asta,dina gelo boli' hoibe byasta,tabe keno ebe alasa hoy,nā bhaja hridoya-rāje

(6)

jīvana anitya jānaha sār,tāhe nānā-vidha vipada-bhār,nāmāšraya kori' jatane tumi,thākaha āpana kāje

(7)

jīvera kalyāna-sādhana-kām,jagate āsi' e madhura nām,avidyā-timira-tapana-rūpe,hrid-gagane birāje

(8)

krišna-nāma-sudhā koriyā pān,juruāo bhakativinoda-prānnāma binā kichu nāhiko āro,caudda-bhuvana-mājhe

1) Kad austrumos uzlēca saule, divreiz dzimušo dārgakmens Kungs Gaurasundara pamodās, un, aicinājis līdzi savus bhaktas, devās ceļā pa savas valsts pilsētām un ciemiem.

2) Spēlēja mridangas karatālu pavadījumā, un Kungs Gaurānga dejoja. Viņa zeltainais ķermenis laistījās un zvaniņi pie potītēm šķindēja.

3) Visi bhaktas kopā sauca: «Mukunda! Mādhava! Jādava! Hari!» No viņu lūpām izplūda šīs skaņas. Viņi vērsās pie miegā iegrimušajiem ļaudīm: Jūs velti pavadiet naktis bezrūpīgi guļot, bet dienā tikai rūpējaties par ķermeni!

4) Jūs esat saņēmuši vērtīgu dāvanu — cilvēka ķermeni, taču esat pametuši to novārtā. Jūs neesat sākuši kalpot Jašodas dārgumam, bet ar katru mirkli tikai tuvojaties nāvei.

5) Ar katru saules lēktu un rietu paiet vēl viena diena un tā tiek zaudēta uz visiem laikiem. Tad kāpēc jūs neko nedarat un nekalpojat savas sirds Kungam?

6) Laicīgā dzīve ir pilna ciešanu. Lai jūsu vienīgās rūpes ir patvērumu pieņemšana svētajā vārdā.

7) Lai izkliedētu neziņas tumsu un svētītu ikviena sirdi, svētais vārds ir uzlēcis kā mirdzoša saule.

8) Dzeriet svētā vārda svētīgo nektāru. Visas četrpadsmit pasaules ir tukšas bez svētā vārda. Tas ir piepildījis arī Šrī Bhaktivinodas Thākura dvēseli.

(1)

jīv jāgo, jīv jāgo, gauracānda bolekota nidrā jāo māyā-pišācīra kole

(2)

bhajibo boliyā ese samsāra-bhitarebhuliyā rohile tumi avidyāra bhare

(3)

tomāre loite āmi hoinu avatāraāmi binā bandhu āra ke āche tomāra

(4)

enechi aušadhi māyā nāšibāro lāgi'hari-nāma mahā-mantra lao tumi māgi'

(5)

bhakativinoda prabhu-carane paruiyāsei hari-nāma-mantra loilo māgiyā

1) Kungs Gaurānga sauc: Mostieties, mostieties aizmigušās dvēseles! Cik gan ilgi jūs gulēsiet raganas maijas klēpī?

2) Jūs aizmirsāt garīgo kalpošanu un iekritāt dzimšanas un nāves pasaulē.

3) Es esmu ieradies, lai glābtu jūs. Es esmu jūsu vienīgais draugs.

4) Man ir zāles, kas izdziedēs jūs no maldu slimības, kura jums sagādā lielas sāpes. Ņemiet mahāmantru — Harē Krišna, Harē Krišna, Krišna Krišna, Harē Harē/Harē Rāma, Harē Rāma, Rāma Rāma, Harē Harē.

5) Šrīla Bhaktivinoda Thākurs saka: «Es, saņēmis mahāmantras vārdus, nokrītu pie Dieva Personības lotospēdām.»

Šrī nāma

no «Gītāvalī»

(1)

gāy gorā madhur svarehare krišna hare krišna krišna krišna hare harehare rāma hare rāma rāma rāma hare hare

(2)

grihe thāko, vane thāko, sadā `hari' bole' dāko,sukhe duhkhe bhulo nā'ko, vadane hari-nām koro re

(3)

māyā-jāle baddha ho'ye, ācho miche kāja lo'ye,ekhona cetana pe'ye, `rādhā-mādhav' nām bolo re

(4)

jīvana hoilo šeša, nā bhajile hrišīkešabhaktivinodopadeša, ekbār nām-rase māto re

1) Kungs Gaurasundara saldā balsī dzied: Harē Krišna, Harē Krišna, Krišna Krišna, Harē Harē/Harē Rāma, Harē Rāma, Rāma Rāma, Harē Harē.

2) Visi ļaudis — gan ģimenes cilvēki, gan sanjāsī — vienmēr dziediet «Hari! Hari!» Neaizmirstiet šo dziesmu ne priekos, ne bēdās. Lai uz jūsu lūpām vienmēr skan hari-nāma.

3) Tu esi iekalts maijas važās, tāpēc tev bez apstājas jāgriežas tās ritenī. Tagad tu, saņemot cilvēka veidolu, esi ieguvis pilnu apziņu, tāpēc dziedi Rādhas un Mādhavas vārdus.

4) Tava dzīve var pārtrūkt jebkurā brīdī, taču tu vēl neesi sācis kalpot jutekļu Kungam Hrišīkēšam. Uzklausi Bhaktivinodas Thākura padomu: «Lai ikviens kaut reizi nobauda svētā vārda nektāru!»

Gopīnātha

no «Kaljāna-kalpataru»

Pirmā daļa

(1)

gopīnāth, mama nivedana šunovišayī durjana,    sadā kāma-rata,kichu nāhi mora guna

(2)

gopīnāth, āmāra bharasā tumitomāra carane,    loinu šarana,tomāra kinkora āmi

(3)

gopīnāth, kemone šodhibe morenā jāni bhakati,    karme jada-mati,poruechi somsāra-ghore

(4)

gopīnāth, sakali tomāra māyānāhi mama bala,    jnāna sunirmala,svādhīna nahe e kāyā

(5)

gopīnāth, niyata carane sthānamāge e pāmara,    kāndiyā kāndiyā,korohe karunā dāna

(6)

gopīnāth, tumi to' sakali pārodurjane tārite,    tomāra šakati,ke āche pāpīra āro

(7)

gopīnāth, tumi kripā-pārābārajīvera kārane,    āsiyā prapance,līlā koile subistāra

(8)

gopīnāth, āmi ki doše došīasura sakala,    pāilo caranavinoda thākilo bosi'

1) Gopīnātha! Gopī pavēlniek! Lūdzu, uzklausi mani. Es esmu pagrimis materiālists, kas pieķēries tikai pasaulīgajām baudām, Tu manī neatradīsi nevienu labu īpašību.

2) Gopīnātha! Tu esi mana vienīga cerība, tāpēc es esmu pieņēmis Tavu lotospēdu patvērumu. Tagad es esmu Tavs mūžīgais kalps.

3) Gopīnātha! Kā Tu attīrīsi manu sirdi? Es nezinu, kas ir bhakti, esmu pilnībā iegrimis savtīgā darbībā, vēloties laicīgās baudas. Mani ir aprijusi tumšā nāves pilnā materiālā esamība.

4) Gopīnātha! Viss ir Tava maldinošā enerģija. Man nav ne spēka, ne pārpasaulīgo zināšanu, mans ķermenis ir sasaistīts; to moka materiālā enerģija.

5) Gopīnātha! Tavā priekšā stāv grēcinieks, kas visu laiku gauži lej asaras un lūdz iespēju mūžīgi atrasties pie Tavām dievišķajām lotospēdām. Lūdzu, pažēlo viņu!

6) Gopīnātha! Tev nav nekā neiespējama, tāpēc Tu vari glābt visus grēciniekus. Vai gan ir vēl kāds, kurš būtu grēkojis vairāk par mani?

7) Gopīnātha! Tu esi žēlastības okeāna iemiesojums. Tu esi ieradies materiālajā Visumā, lai izpaustu savas dievišķās spēles. Ar savām darbībām Tu dod svētību kritušajām dvēselēm.

8) Gopīnātha! Es esmu neizmērojami grēcīgs. Tavas lotospēdas ir sasnieguši visi dēmoni, taču Bhaktivinoda vēl atrodas laicīgajā pasaulē.

Otrā daļa

(1)

gopīnāth, ghucāo samsāra-jvālāavidyā-jātanā,    āro nāhi sahe,janama-marana-mālā

(2)

gopīnāth, āmi to' kāmera dāsavišaya-bāsanā,    jāgiche hridoye,phātdiche karama phātsa

(3)

gopīnāth, kabe vā jāgibo āmikāma-rūpa ari,    dūre teyāgibo,hridoye sphuribe tumi

(4)

gopīnāth, āmi to' tomāra janatomāre chāruiyā,    samsāra bhajinu,bhuliyā āpana-dhana

(5)

gopīnāth, tumi to' sakali jānoāpanāra jane,    dandiyā ekhano,šrī-carane deho sthāno

(6)

gopīnāth, ei ki vicāra tababimukha dekhiyā,    chāruo nija-jane,na koro' karunā-laba

(7)

gopīnāth, āmi to mūrakha atikise bhālo hoya,    kabhu nā bujhinu,tāi heno mama gati

(8)

gopīnāth, tumi to' pandita-baramūdhera mangala,    tumi anvešibe,e dāse nā bhāvo' para

1) Gopīnātha! Lūdzu, glāb mani no laicīgās esamības mokām. Es vairs nespēju izturēt neziņas radītās sāpes, atkal un atkal piedzimstot un nomirstot.

2) Gopīnātha! Es patiesībā biju kalpojis iekārei. Manā sirdī mājo vēlmes pēc jutekliskām baudām, un tās sasaista mani auglīgo darbību tīklā.

3) Gopīnātha! Kad gan es sacelšos pret savu visbriesmīgāko ienaidnieku iekāri un padzīšu to tālu prom no savas sirds, un kad tajā ienāksi Tu, Gopīnātha?

4) Gopīnātha! Es esmu Tavs bhakta, taču es aizmirsu par Tevi. Es pazaudēju savu lielāko dārgumu un tā vietā godināju laicīgo esamību.

5) Gopīnātha! Tu zini pilnīgi visu. Tagad Tu esi sodījis savu kalpu, tāpēc, lūdzu, atļauj man atrasties pie Tavām lotospēdām.

6) Gopīnātha! Vai tiešām Tu gribi padzīt savu kalpu, kas novērsies no Tevis, nedodot viņam kaut vienu savas žēlastības daļiņu?

7) Gopīnātha! Es noteikti esmu liels muļķis, es nekad neesmu zinājis, kas man var dot svētību. Es pats esmu vainīgs savās nelaimēs.

8) Gopīnātha! Tu patiešām esi pats gudrākais no visām dzīvajām būtnēm! Lūdzu, dod padomu, kā šis muļķis var saņemt svētību. Lūdzu, neuzskati savu kalpu par zudušu.

Trešā daļa

(1)

gopīnāth, āmāra upāya nāitumi kripā kori',    āmāre loile,samsāre uddhāra pāi

(2)

gopīnāth, poruechi māyāra pheredhana, dāra, suta,    ghireche āmāre,kāmete rekheche jere

(3)

gopīnāth, mana je pāgala moranā māne šāsana,    sadā acetana,višaye ro'yeche ghora

(4)

gopīnāth, hāra je menechi āmianeka jatana,    hoilo biphala,ekhano bharasā tumi

(5)

gopīnāth, kemone hoibe gatiprabala indriya,    bošī-bhūta mana,nā chārue višaya-rati

(6)

gopīnāth, hridoye bosiyā moramanake šamiyā,    laho nija pāne,ghucibe vipada ghora

(7)

gopīnāth, anātha dekhiyā moretumi hrišīkeša,    hrišīka damiyā,tāro'he samsriti-ghore

(8)

gopīnāth, galāya legeche phātsakripā-asi dhori',    bandhana chediyā,vinode koroho dāsa

1) Gopīnātha! Es nezinu, kā sasniegt pilnību. Vienīgi tad, ja Tu pažēlosi mani un pieņemsi mani par savu kalpu, es izkļūšu no laicīgās pasaules.

2) Gopīnātha! Es esmu iekritis materiālo maldu lamatās. Mani nelaiž vaļā bagātība, sieva un dēli — iekāre ir izpostījusi manu dzīvi.

3) Gopīnātha! Mans prāts ir aptumšojies, tas neklausās viedās autoritātes. Tas ir zaudējis izpratni par notiekošu un ir iegrimis pasaulīgo notikumu tumšajā akā.

4) Gopīnātha! Es atzīstu savu sakāvi. Visas manas pūles ir izrādījušās veltīgas. Tagad mana vienīgā cerība esi Tu!

5) Gopīnātha! Kā gan es spēšu garīgi pilnveidoties, ja mans prāts ir pakļāvies vareno jutekļu vēlmēm un nevēlas atteikties no materiālās piesaistības?

6) Gopīnātha! Lūdzu, ienāc manā sirdī un kļūsti par mana prāta valdnieku. Pēc tam Tu vari pieņemt mani pie sevis. Tad es aizmirsīšu visas šīs pasaules briesmas.

7) Gopīnātha! Tu esi jutekļu valdnieks Hrišīkēša. Tu skaidri zini, cik bezpalīdzīgs es esmu, tāpēc, lūdzu, savaldi manus jutekļus un izved mani no tumšās un briesmu pilnās pasaules.

8) Gopīnātha! Man ap kaklu ir apmesta materiālās esamības cilpa. Ņem rokā žēlastības ieroci un pārcērt šo auklu, lai padarītu Bhaktivinodu par savu pazemīgo kalpu.

Gurudēva

no «Šaranāgati»

(1)

gurudev!kripā-bindu diyā,    koro' ei dāse,trināpekhā ati hīnasakala sahane,    bala diyā koro'nija-māne sprihā-hīna

(2)

sakale sammāna    korite šakati,deho' nātha! jathājathatabe to' gāibo,    hari-nāma-sukhe,aparādha ha'be hata

(3)

kabe heno kripā,    labhiyā e jana,kritārtha hoibe, nātha!šakti-buddhi-hīna,    āmi ati dīna,koro' more ātma-sātha

(4)

jogyatā-vicāre,    kichu nāhi pāi,tomāra, karunā——sārakarunā nā hoile,    kāndiyā kāndiyā,prāna nā rākhibo āra

Gurudēv! Lūdzu, dod šim kalpam vienu žēlastības pilienu. Es esmu zemāks par zāles stiebriņu. Lūdzu, palīdzi man! Dod man spēku. Ļauj man kļūt tādam, kāds esi tu: vienmēr brīvs no vēlmēm vai tieksmes gūt labumu sev.

Es pazemīgi godinu tevi, jo tikai tad es spēšu zināt tevi tādu, kāds tu esi. Tad es ekstāzē daudzināšu svēto vārdu un atbrīvošos no visiem apvainojumiem.

Kad gan šī vājā un nesaprātīgā dzīvā būtne saņems tavu žēlastību? Atļauj man būt kopā ar tevi.

Ja tu pārbaudīsi mani, tad atklāsi, ka man nav nevienas labas īpašības. Ja tu nedosi man savu žēlastību, tad es raudāšu un savai dzīvei neredzēšu jēgu.

Mānasa dēha gēha

no «Šaranāgati»

(1)

mānasa, deho, geho, jo kichu morarpilut tuvā pade, nanda-kišor!

(2)

sampade vipade, jīvane-maranedāy mama gelā, tuvā o-pada barane

(3)

mārobi rākhobi——jo icchā tohārānitya-dāsa prati tuvā adhikārā

(4)

janmāobi moe icchā jadi torbhakta-grihe jani janma hau mor

(5)

kīta-janma hau jathā tuvā dāsbahir-mukha brahma-janme nāhi āš

(6)

bhukti-mukti-sprihā vihīna je bhaktalabhaite tātko sanga anurakta

(7)

janaka, jananī, dayita, tanayprabhu, guru, pati——tuhut sarva-moy

(8)

bhakativinoda kohe, šuno kāna!rādhā-nātha! tuhut hāmāra parāna

1) Ak, Nandas dēls, ak, jaunekli! Visu, kas man ir, — prātu, ķermeni un ģimeni — es esmu nolicis pie Tavām lotospēdām.

2) Gan priekos, gan bēdās, dzīves laikā un arī nāves brīdī es esmu aizmirsis visas ciešanas, pieņemot patvērumu tikai un vienīgi pie Tavām lotospēdām.

3) Man vienalga vai Tu nogalini mani vai pasargā mani no nāves. Tu vari darīt, ko vēlies, jo esi sava mūžīgā kalpa pavēlnieks.

4) Ja pēc Tavas gribas es piedzimšu atkal, lūdzu, izdari tā, lai tas notiktu Tava bhaktas mājā.

5) Ļauj man piedzimt atkal — es vēlos kļūt par tārpiņu, kas ir Tavs bhakta. Es negribu kļūt pat par Brahmu, ja šādā stāvoklī es apskaudīšu Tevi.

6) Es ļoti vēlos atrasties kopā ar bhaktu, kurš nevēlas materiālās baudas un netiecas pat pēc atbrīves.

7) Tu man esi tēvs, māte, mīlētājs, dēls, Kungs, skolotājs un vīrs.

8) Thākurs Bhaktivinoda saka: «Ak, Kāna! Lūdzu, uzklausi mani! Ak, Rādhas pavēlniek! Tu esi mana sirds un dzīvība!»

Prasāda-sēvāja

Dziesmas garīgā ēdiena godināšanai

no «Gītāvalī»

Pirmā daļa(šo dziesmu dzied pirms Kunga prasādas godināšanas)

(1)

bhāi-re!šarīra abidyā-jāl,    jodendriya tāhe kāl,jīve phele višaya-sāgoretā'ra madhye jihvā ati,    lobhamoy sudurmati,tā'ke jetā kathina samsāre

(2)

krišna baruo doyāmoy,    koribāre jihvā jay,sva-prasād-anna dilo bhāisei annāmrita khāo,    rādhā-krišna-guna gāo,preme dāko caitanya-nitāi

Kungs! Materiālais ķermenis ir neziņas kamols, un jutekļi ved mūs pretī nāvei. Tā vai citādi mēs esam iekrituši juteklisko baudu okeānā, un no visiem jutekļiem visgrūtāk iegrožot rijīgo mēli. Šajā pasaulē mēs nespējam savaldīt mēles tieksmes. Mīļais Krišna! Būdams ļoti

žēlsirdīgs, Tu esi devis mums jauko prasādu, lai mēs savaldītu mēli. Tagad mēs ēdam prasādu, kas padara mūs priecīgus, tāpēc mēs godinām Kungu — Rādhu un Krišnu — un ar mīlestību saucam pēc Kunga Čaitanjas un Nitjānandas palīdzības.

*  *  *

Svētajās ēkādašī dienās bhaktas parasti atkārto citu lūgšanu no Skanda Purānas:

mahā-prasāde govinde  nāma-brahmani vaišnavesv-alpa-punya-vatām rājan  višvāso naiva jāyate

Nesaprātīgi ļaudis netic, ka Dieva Augstākās Personības ēdienu atlikumiem, Kungam Govindam un Dieva svētajam vārdam piemīt neparasts spēks.

Kabē ha'bē bolo

no «Šaranāgati»

(1)

kabe ha'be bolo se-dina āmār(āmār) aparādha ghuci',    šuddha nāme ruci,kripā-bale ha'be hridoye sancār

(2)

trinādhika hīna,    kabe nije māni',sahišnutā-guna hridoyete āni'sakale mānada,    āpani amānī,ho'ye āsvādibo nāma-rasa-sār

(3)

dhana jana āra,    kobitā-sundarī,bolibo nā cāhi deho-sukha-karījanme-janme dāo,    ohe gaurahari!ahaitukī bhakti carane tomār

(4)

(kabe) korite šrī-krišna-    nāma uccārana,pulakita deho gadgada bacanabaibarnya-bepathu    ha'be sanghatana,nirantara netre ba'be ašru-dhār

(5)

kabe navadvīpe,    suradhunī-tate,gaura-nityānanda boli' niškapatenāciyā gāyiā,    beruāibo chute,bātulera prāya chāruiyā bicār

(6)

kabe nityānanda,    more kori' doyā,chāruāibe mora višayera māyādiyā more nija-    caranera chāyā,nāmera hātete dibe adhikār

(7)

kinibo, lutibo,    hari-nāma-rasa,nāma-rase māti' hoibo bibašarasera rasika-    carana paraša,koriyā mojibo rase anibār

(8)

kabe jībe doyā,    hoibe udoya,nija-sukha bhuli' sudīna-hridoyabhakativinoda,    koriyā binoya,šrī-ājnā-tahala koribe pracār

1) Kad reiz pienāks diena, kad es pārtraukšu zaimot svēto vārdu, kad es izjutīšu svētā vārda saldmi un kad manā sirdī atmirdzēs Tava svētība? Saki man, kad pienāks šāds brīdis?

2) «Būt zemākam par zāles stiebriņu un pacietīgākam par koku.» Kad mans prāts pieņems šos vārdus, un, ieguvis labās īpašības, būs pazemīgs pret visiem. Ja tas netieksies uzklausīt slavas vārdus no citiem, tad es izjutīšu svētā vārda nektāru.

3) Bagātība, sekotāji, skaistas sievietes — man tas viss ir vienalga, tāpat arī jutekliskās baudas. Ak, Kungs Čaitanja! Dāvā man dzīvi pēc dzīves nesavtīgu garīgo kalpošanu Tavām dievišķajām lotospēdām.

4) Kad gan aizlūzīs mana balss un es spēšu tikai klusi čukstēt: «Krišna! Krišna! Krišna!» Kad mans ķermenis drebēs un āda pārklāsies ar zosādu, nobālēs un samirks asarās, kas plūdīs no acīm?

5) Kad es skriešu pa Navadvīpu gar Gangas krastu, saukdams: «Gaura-Nitjānanda!» kā dvēsele, kas sevi uzticējusi Kungam, un dejošu, dziedāšu, neprātīgi klaiņodams apkārt, it kā būtu sajucis prātā?

6) Kad gan Kungs Nitjānanda dāvās man savu žēlastību, kad gan es atteikšos no maijas pasaules? Lūdzu, dod man patvērumu savu lotospēdu ēnā, lai es varētu sludināt svēto vārdu.

7) Es izlūgšos, aizņemšos vai nozagšu svētā vārda nektāru. Svētā vārda spēks pārņems mani, un es sastingšu. Ak, svētā vārda nektāra baudītāji! Kad man būs atļauts pieskarties jūsu lotospēdām, lai arī es vienmēr varētu baudīt nektāru.

8) Kad es savā sirdī izjutīšu līdzjūtību pret visām būtnēm un vairs nedomāšu par sevi? Bhaktivinoda dziļā pazemībā lūdzas: «Tagad es došos sludināt Tavu dievišķo vēstījumu.»

Bhoga-ārati

no «Gītāvalī»

(Thākura Bhaktivinodas mājā pie Surabhi-kundžas Godrumā)

(1)

bhaja bhakta-vatsala šrī-gauraharišrī-gaurahari sohi goštha-bihārī,nanda-jašomatī-citta-hārī

(2)

belā ho'lo, dāmodara, āisa ekhanobhoga-mandire bosi' koraho bhojana

(3)

nandera nideše baise giri-bara-dhārībaladeva-saha sakhā baise sāri sāri

(4)

šuktā-šākādi bhāji nālitā kušmāndadāli dālnā dugdha-tumbī dadhi mocā-khanda

(5)

mudga-boruā māša-boruā rotikā ghritānnašaškulī pištaka khīr puli pāyasānna

(6)

karpūra amrita——keli rambhā khīra-sāraamrita rasālā, amla dvādaša prakāra

(7)

luci cini sarpurī lāddu rasābalībhojana korena krišna ho'ye kutūhalī

(8)

rādhikāra pakka anna vividha byanjanaparama ānande krišna korena bhojana

(9)

chale-bale lāddu khāy šrī-madhumangalabagala bājāy āra deya hari-bolo

(10)

rādhikādi gane heri' nayanera konetripta ho'ye khāy krišna jašodā-bhuvane

(11)

bhojanānte piye krišna subāsita bārisabe mukha prakhāloy ho'ye sāri sāri

(12)

hasta-mukha prakhāliyā jata sakhā-ganeānande bišrāma kore baladeva-sane

(13)

jambula rasāla āne tāmbūla-masālātāhā kheye krišna-candra sukhe nidrā gelā

(14)

bišālākha šikhi-puccha-cāmura dhulāyaapūrba šayyāya krišna sukhe nidrā jāya

(15)

jašomatī-ājnā pe'ye dhaništhā-ānītošrī-krišna-prasāda rādhā bhunje ho'ye prīto

(16)

lalitādi sakhī-gana avašeša pāyamane mane sukhe rādhā-krišna-guna gāya

(17)

hari-līlā ek-mātra jāhāra pramodabhogārati gāy thākur bhakativinoda

1) Vienmēr godini Šrī Gaurahari, bhaktu iemīļoto Kungu. Viņš ir Dieva Augstākā Personība Krišna, kurš rotaļājās ar Vradžas ganiņiem un tik ļoti savaldzināja Nandu un Jašodu, ka viņu sirdis vairs nekad neatrāvās no šī jaukā zēna.

2) Māte Jašoda sauc Krišnu: «Mīļais Dāmodara! Ir jau vēls. Lūdzu, tūlīt nāc mājās un sēdies pie galda. Tev laiks paēst.»

3) Pēc Nandas Mahārādžas rīkojuma Govardhanas kalna turētājs Krišna apsēžas, un Viņam blakus rindās apsēžas vecākais brālis Šrī Baladēva un citi ganuzēni, lai paēstu kopā ar viņu.

4) Viņus cienā ar šuktu, dažādiem lapu dārzeņiem, sacepumiem un džutas auga zaļo lapu salātiem. Pēc tam tiem pasniedz saldumus no ķirbjiem, grozus ar augļiem, mazas kūciņas no lēcu miltiem un iebiezināto pienu, biezu jogurtu, pienā sautētus kabačus un neparastu ēdienu no banānu koka ziediem.

5) Pēc tam tos mielo ar pīrādziņiem no mungdāla un uraddāla miltiem, čapātī un rīsiem, kas aplieti ar kausētu sviestu. Tad ar saldumiem, kas gatavoti no miltiem, cukura un sezama sēklām, ar plāceņiem no rīsu miltiem, burfī, pīrādziņiem ar pienu un saldajiem rīsiem.

6) Viņiem dod arī saldos rīsus, kas garšo kā nektārs, jo tiem piejaukts nedaudz kampara. Arī banāni un siers ir neparasti sulīgi un gardi. Galdā tiek likti arī divpadsmit veidu ēdieni no tamarinda, citroniem, apelsīniem un granātāboliem, kam ir patīkami skābena garšu.

7) Tos gaida arī balto miltu purī ar cukuru, purī ar putukrējumu, ladu un saldajos rīsos vārītie pīrādziņi no dāla miltiem. Krišna ar baudu to visi nogaršo.

8) Lielā sajūsmā un priekā Krišna ēd rīsus, dārzeņus ar garšvielām, saldumus un cepumus. To visu Viņam ir pagatavojusi Šrīmatī Rādhārānī.

9) Krišnam ir draugs Madhumangala, kas vienmēr priecājas. Viņam ļoti garšo ladu, un ar visiem iespējamiem paņēmieniem viņš cenšas tos izlūgties. Kad Madhumangalas mutē izkūst kārtējais ladu, viņš skaļi sauc: «Haribol! Haribol!» un plaukšķina sev pa padusēm.

10) Krišna sēž māmiņas Jašodas mājā un bauda mielastu, bet ar acu kaktiņiem raugās uz Rādhārānī un Viņas draudzenēm gopī.

11) Pēc mielasta Krišna padzeras rožūdeni. Tad visi zēni pieceļas un nostājas rindā, lai nomazgātos.

12) Ganuzēni nomazgā rokas un izskalo muti ar ūdeni, un pēc tam viņi atdusas kopā ar Kungu Balarāmu.

13) Divi ganuzēni Džambula un Rasāla atnes pānu no beteļriekstiem, izmeklētām garšvielām un ozola mizu ekstrakta un piedāvā to Krišnam. Līksmais Šrī Krišnačandra to nogaršo un liekas gulēt.

14) Krišna laimīgi guļ mīkstā gultā, un Viņa kalps Višālākša apvēdina savu Kungu ar pāvu spalvu vēdekli.

15) Māmiņa Jašoda palūdz gopī Dhaništhu atnest ēdiena paliekas no Krišnas šķīvja un atdod tās Šrīmatī Rādhārānī, un Rādhārānī, tās ēdot, izjūt neaprakstāmu ekstāzi.

16) Tad ēdiena paliekas savā starpā izdala Lalitā-dēvī un citas gopī. Sirds dziļumos viņas ar lielu prieku apdzied Rādhārānī un Krišnas slavu.

17) Tā Thākurs Bhaktivinoda gūst prieku vienīgi no Kunga Hari rotaļām, tāpēc tagad viņš dzied Bhoga-ārati dziesmu.

Džaja Rādhā-Mādhava

no «Gītāvalī»

(jaya) rādhā-mādhava (jaya) kunja-bihārī(jaya) gopī-jana-vallabha (jaya) giri-vara-dhārī(jaya) yašodā-nandana, (jaya) braja-jana-ranjana,(jaya) jāmuna-tīra-vana-cārī

Krišna bezgalīgi mīl Rādhu. Viņš spēlējas Vrindāvanas birzīs un piedalās mīlestības rotaļās. Krišna mīl Vradžas ganu meitenes. Viņš ir Govardhanas kalna turētājs, Jašodas iemīļotais dēls un Vradžas iedzīvotāju prieka avots. Krišna staigā pa mežiem Jamunas upes krastos.

(Šrīlam Prabhupādam ļoti patika dziedāt šo dziesmu, un ar to viņš vienmēr sāka savas lekcijas. Allahabadā un Gorakhpurā Šrīlu Prabhupādu pēc pirmo divu rindiņu nodziedāšanas pārņēma ekstāze un viņš iegrima transā. Pēc kāda laika atkal atguvis ārējo apziņu, viņš sacīja: «Tagad dziediet «Harē Krišna».» Šrīla Prabhupāda pastāstīja, ka šī dziesma ir Vrindāvanas glezna. Tajā ir viss — Šrīmatī Rādhārānī, Vrindāvana, Govardhana, Jašoda un visi ganuzēni.)

Rādhā-Krišna bol

no «Gītāvalī»

(1)

`rādhā-krišna' bol bol bolo re sobāi(ei) šikhā diyā,    sab nadīyāphirche nece' gaura-nitāi(miche) māyār boše,    jāccho bhese',khāccho hābudubu, bhāi

(2)

(jīv) krišna-dās,    e bišvās,korle to' ār duhkho nāi(krišna) bolbe jabe,    pulak ha'bejhorbe ānkhi, boli tāi

(3)

(`rādhā) krišna' bolo,    sange calo,ei-mātra bhikhā cāi

(jāy) sakal bipod    bhaktivinodbole, jakhon o-nām gāi

1) Daudzini «Rādhā-Krišna!» Daudzini, daudzini! Lai visi daudzina šos vārdus! Kad Kungs Čaitanja un Kungs Nitjānanda dejodami staigāja Nadijas ielās, Viņi visus aicināja: «Daudziniet Rādhas un Krišnas vārdus, daudziniet tos! Lai visi tos daudzina!» Tu esi iekritis neprātīgu darbību atvarā, kas gremdē tevi aizvien dziļāk un dziļāk.

2) Kad tu sapratīsi, ka garīgā dvēsele ir mūžīgs Krišnas kalps, tad tu vairs nekad nebēdāsies. Daudzini «Harē Krišna» un tavas acis pieplūdīs ar asarām, bet ķermenis ekstāzē drebēs.

3) Daudzini «Rādhā-Krišna» un pievienojies mums. Mēs no tevis nelūdzam neko citu. Bhaktivinoda saka: «Daudzinot šos vārdus, tu aizmirsīsi visas briesmas.»

Šudha-bhakata

no «Šaranāgati»

(1)

šuddha-bhakata-    carana-renu,bhajana-anukūlabhakata-sevā,    parama-siddhi,prema-latikāra mūla

(2)

mādhava-titthi,    bhakti-jananī,jatane pālana korikrišna-basati,    basati boli'parama ādare bori

(3)

gaur āmāra,    je-saba sthāne,koralo bhramana rangese-saba sthāna,    heribo āmi,pranayi-bhakata-sange

(4)

mridanga-bādya,    šunite mana,abasara sadā jāce

gaura-bihita,    kīrtana šuni',ānande hridoya nāce

(5)

jugala-mūrti,    dekhiyā mora,parama-ānanda hoyaprasāda-sebā    korite hoya,sakala prapanca jaya

(6)

je-dina grihe,    bhajana dekhi,grihete goloka bhāyacarana-sīdhu,    dekhiyā gangā,sukha sā sīmā pāya

(7)

tulasī dekhi',    juruāya prāna,mādhava-tošanī jāni'gaura-priya,    šāka-sevane,jīvana sārthaka māni

(8)

bhakativinoda,    krišna-bhajane,anukūla pāya jāhāprati-dibase,    parama-sukhe,svīkāra koroye tāhā

1) Putekļi no tīru bhaktu lotospēdām, iedvesmas pilna garīgā kalpošana Kungam un kalpošana cildeniem bhaktām, kuru sirdis ir tīras no visiem sārņiem, ir trīs bhakti vīteņauga saknes.

2) Svētās dienas — ēkādašī un Džanmāštamī — ir bhakti auklētājas. Visi bhaktas godā šīs īpašās dienas, kas saistītas ar Dieva Personību. Es godināšu Krišnas rotaļu svētās vietas, un dzīvošu tajās.

3) Es vēlos apmeklēt visas svētās vietas, kur notika Kunga Čaitanjas un Viņa pavadoņu rotaļas.

4) Kad es dzirdu mridangu skaņas, man rodas vēlēšanās līksmi dejot kīrtanā. Kad es dzirdu dziesmas, kas autoritatīvi apraksta Kunga Čaitanjas spēles, mana sirds pildās ar prieku.

5) Kad es redzu pārpasaulīgās Šrī Rādhā-Krišnas vigrahas, es izjūtu svētlaimi, jo, nogaršojot Dieva Personības prasādu, mēs varam atbrīvoties no materiālās enerģijas ietekmes.

6) Reiz es veicu garīgo kalpošanu un ieraudzīju, ka mana māja ir kļuvusi par Golokas Vrindāvanas daļu. Es dzeru čaranāmritu, kurā mazgātas Dievības, un redzu tajā svētās Gangas ūdeņus, kas izplūst no Kunga Višnu lotospēdām. Es vairs nespēju apvaldīt laimi, ko izjūtu šādā brīdī.

7) Raugoties uz tulasī koku, mana sirds pildās ar prieku, un šādi es esmu iepriecinājis arī Kungu Mādhavu (Krišnu). Kad es ēdu šāku — ēdienu, kas ļoti patika Kungam Čaitanjam, mana dzīve iegūst jēgu.

8) Bhaktivinoda dziesmas beigās saka: «Kas ar sajūsmu uzsāks garīgo kalpošanu, tas vienmēr izjutīs augstāko laimi.»

Gaura-ārati

no «Gītāvalī»

(1)

jaya jaya gorācānder āratiko šobhājāhnavī-tata-vane jaga-mana-lobhājaga-jana-mana-lobhā

Piedz. (1): gaurānger ārotik šobhājaga-jana-mana-lobhā

(2)

dakhine nitāicānd, bāme gadādharanikate advaita, šrīnivāsa chatra-dhara

(3)

bosiyāche gorācānd ratna-simhāsaneārati koren brahmā-ādi deva-gane

(4)

narahari-ādi kori' cāmara dhulāyasanjaya-mukunda-bāsu-ghoš-ādi gāya

(5)

šankha bāje ghantā bāje bāje karatālamadhura mridanga bāje parama rasāla

Piedz. (2): šankha bāje ghantā bājemadhur madhur madhur bāje

(6)

bahu-koti candra jini' vadana ujjvalagala-deše bana-mālā kore jhalamala

(7)

šiva-šuka-nārada preme gada-gadabhakativinoda dekhe gorāra sampada

1) Lai slava, lai slava brīnišķīgajai ārati ceremonijai, kas veltīta Kungam Čaitanjam. Gaura-ārati notiek Džāhnavī [Gangas] upes krastā, skaistā birzī, un tā piesaista dzīvās būtnes visur pasaulē.

2) Pa labi no Kunga Čaitanjas stāv Kungs Nitjānanda, kreisajā pusē stāv Šrī Gadādhara. Blakus stāv Šrī Advaita, bet Šrīvāsa Thākurs tur saulessargu pār Kunga Čaitanjas galvu.

3) Kungs Čaitanja ir apsēdies uz spoža troņa, kas izrotāts ar dārgakmeņiem, bet Kungs Brahma un citi padievi piedāvā Viņam ārati.

4) Narahari Sarakāra un citi Kunga Čaitanjas pavadoņi apvēdina Viņu ar čāmarām, bet Sandžaja Pandits, Mukunda Data un Vāsu Ghoša skaistā balsī dzied.

5) Gliemežnīcas, zvani un karatālas priecīgi skan, bet mridangu spēlēšana piesaista ar melodisko ritmu. Šāda kīrtana ir ļoti patīkama un cildena.

6) Kunga Čaitanjas seja ir spožāka par gaismu, ko izstarotu miljoniem mēness planētu. Arī ziedu vītne ap Viņa pleciem žilbinoši mirdz.

7) Kīrtanā piedalās arī Kungs Šiva, Šukadēva Gosvāmī un Nārada Muni, bet, pārpasaulīgas mīlestības pārņemti, viņi ekstāzē nespēj pateikt ne vārda. Tā Thākurs Bhaktivinoda apraksta Kunga Šrī Čaitanjas slavu.

Šrī nāma-kīrtana

Dieva svēto vārdu daudzināšana

no «Gītāvalī»

(1)

yašomatī-nandana,    braja-baro nāgara,gokula-ranjana kānagopī-parāna-dhana,    madana-manohara,kāliya-damana-vidhāna

(2)

amala harinām amiya-vilāsāvipina-purandara,    navīna nāgara-bora,bamšī-badana suvāsā

(3)

braja-jana-pālana,    asura-kula-nāšana,nanda-godhana-rākhovālāgovinda mādhava,    navanīta-taskara,sundara nanda-gopālā

(4)

jāmuna-tata-cara,    gopī-basana-hara,rāsa-rasika, kripāmoyašrī-rādhā-vallabha,    brindābana-natabara,bhakativinod-āšraya

1) Kungs Krišna ir mātes Jašodas mīļotais dēls, pārpasaulīgais mīlētājs Vradžas laukos, Gokulas iedzīvotāju prieks. Viņu sauc par Kānu [Krišnas mīlināmais vārds], un šis zēns ir gopī dzīves gaisma. Viņš spēj savaldzināt pat mīlas dievu un sodīt čūsku Kāliju.

2) Kunga Hari tīrie un svētie vārdi atklāj nektārsaldās Krišnas rotaļas. Viņš valda pār divpadsmit Vradžas mežiem. Mūžīgais jauneklis ir nepārspējams mīlētājs. Viņš valdzinoši spēlē flautu un prot izsmalcināti ģērbties.

3) Krišna aizsargā Vradžas iedzīvotājus un sakauj dēmonu dinastijas, Viņš sargā un gana Nandas Mahārādžas govis, padara laimīgas gan govis, gan zemi, gan garīgos jutekļus. Ak, laimes dievietes vīrs [Krišna]! Tu esi sviesta zaglis un skaistais Nandas Mahārādžas puisēns, kas gana govis.

4) Krišna staigā pa Jamunas upes krastiem. Reiz Viņš nozaga jauno Vradžas meiteņu drēbes, kad tās peldējās upē. Krišna dod prieku (rasu) rāsas dejas laikā, Viņš ir ļoti žēlsirdīgs un mīl Šrīmatī Rādhārānī, kas tikpat stipri mīl Krišnu. Neviens Vrindāvanā neprot dejot labāk par Krišnu, un Viņš ir Thākura Bhaktivinodas vienīgais glābiņš un patvērums.

Ohē! Vaišnava thākura

no «Šaranāgati»

(1)

ohe!vaišnaba thākura,    doyāra sāgara,e dāse korunā kori'diyā pada-chāyā,    šodho he āmāya,tomāra carana dhori

(2)

chaya bega domi',    chaya doša šodhi',chaya guna deho' dāsechaya sat-sanga,    deho' he āmāre,bošechi sangera āše

(3)

ekākī āmāra,    nāhi pāya bala,hari-nāma-sankīrtanetumi kripā kori',    šraddhā-bindu diyādeho' krišna-nāma-dhane

(4)

krišna se tomāra,    krišna dite pāro,tomāra šakati ācheāmi to' kāngāla,    `krišna' `krišna' boli',dhāi tava pāche pāche

1) Ak, cēlais vaišnav! Ak, žēlastības okeān! Esi žēlsirdīgs pret to, kas sauc sevi par tavu kalpu. Atļauj man patverties tavu lotospēdu ēnā, lai es varu attīrīties. Es ciešu turos pie tavām lotospēdām.

2) Māci mani savaldīt sešas sliktās tieksmes, atbrīvo mani no sešām sliktajām īpašībām, dod man sešas labās īpašības un ļauj man sešos veidos biedroties ar svētām personībām.*

* Sešas sliktās tieksmes izpaužas vārdos, prātā, dusmās, mēlē, vēderā un dzimumorgānos. Sešas sliktās īpašības ir pārmērīga ēšana, pieķeršanās laicīgajām lietām, nespēja ievērot vadošos principus, jutekliskās baudas, nevajadzīga pļāpāšana un slikti ieradumi. Sešas labās īpašības ir aizrautība garīgajā kalpošanā, stingra ticība bhakti ceļam, stipra vēlme iegūt prēma-bhakti, labvēlīga kalpošanas attieksme, izvairīšanās no nebhaktu sabiedrības un biedrošanās ar bhaktām. Sešu veidu biedrošanās ar svētām personībām ir iespējama, ja mēs ejam uz bhaktu sapulcēm, uzaicinām bhaktas viesoties savās mājās, apspriežam un klausāmies stāstus par garīgām tēmām, ēdam bhaktu piedāvāto mahāprasādu un piedāvājam mahāprasādu bhaktām.

3) Es nespēju viens pats veikt Hari svētā vārda sankīrtanu. Lūdzu, dod man svētību, palīdzot saņemt kaut pilienu ticības, ar kuru es varu tiekties iegūt Krišnas svētā vārda dārgumu.

4) Tev ir Krišna, un tu vari Viņu dot citiem, arī man. Es skrienu aiz tevis, skaļi saukdams: «Krišna! Krišna!»

Vibhāvarī šēša

no «Kaljāna-kalpataru»

(1)

vibhāvarī šeša,    āloka-praveša,nidrā chārui' utho jīvabolo hari hari,    mukunda murāri,rāma krišna hayagrīva

(2)

nrisimha vāmana,    šrī-madhusūdana,brajendra-nandana šyāmapūtanā-ghātana,    kaitabha-šātana,jaya dāšarathi-rāma

(3)

yašodā dulāla,    govinda-gopālavrindāvana purandara

gopī-priya-jana,    rādhikā-ramana,bhuvana-sundara-bara

(4)

rāvānāntakara,    mākhana-taskara,gopī-jana-vastra-hārībrajera rākhāla,    gopa-vrinda-pāla,citta-hārī bamšī-dhārī

(5)

yogīndra-bandana,    šrī-nanda-nandana,braja-jana-bhaya-hārīnavīna nīrada,    rūpa manohara,mohana-bamšī-bihārī

(6)

yašodā-nandana,    kamsa-nisūdana,nikunja-rāsa-vilāsīkadamba-kānana,    rāsa-parāyana,brinda-vipina-nivāsī

(7)

ānanda-vardhana,    prema-niketana,phula-šara-jojaka kāmagopānganā-gana,    citta-vinodana,samasta-guna-gana-dhāma

(8)

jāmuna-jīvana,    keli-parāyana,mānasa-candra-cakoranāma-sudhā-rasa,    gāo krišna-jaša,rākho vacana mana mora

1) Nakts ir pagājusi, aust gaisma, drīz sāksies diena. Ak, džīva! Mosties no miega un celies augšā! Sāc dziedāt Kunga Hari svētos vārdus. Kungs Mukunda, kas atbrīvo mūs no materiālā jūga, ir dēmona Muras ienaidnieks, augstākais baudītājs, visupievilcīgais un Hajagrīvas avatārs ar zirga galvu.

2) Kungs Hari [Krišna] ieradās kā puscilvēka puslauvas avatārs Nrisimha. Viņš ieradās pasaulē kā brāhmans pundurītis Upēndra, Viņš

nogalināja dēmonu Madhu. Krišna ir Vradžas valdnieka Nandas Mahārādžas iemīļotais dēls ar melnīgsnējo ādas krāsu. Viņš nogalināja Pūtanu, un sakāva dēmonu Kaitabhu. Lai slava Kungam Hari, kas ieradās valdnieka Dašarathas Kunga Rāmas veidolā.

3) Krišna! Tu esi māmiņas Jašodas dārgums, un Tu sagādā prieku govīm, zemei un garīgajiem jutekļiem. Tu sargā un gani govis. Krišna ir Vrindāvanas mežu valdnieks, gopī iemīļotais, Rādhikas mīlētājs, visskaistākā būtne visās pasaulēs.

4) Kungs Rāmačandra nokāva dēmonu valdnieku Rāvanu, bet Krišna nozaga vecāko gopī sviestu. Kad jaunākās gopī peldējās Jamunā, Krišna nozaga viņām drēbes. Ak, Vradžas ganiņ un ganuzēnu sargātāj! Tu esi nolaupījis visu būtņu sirds mieru, Tu valdzinoši spēlē flautu.

5) Vispilnīgākie jogi godina Nandas dēlu Krišnu, kurš visiem Vradžas iemītniekiem liek aizmirst bailes. Viņa āda ir jauna lietusmākoņa krāsā, bet augums skaistāks par visu pasaulē. Kad Krišna staigā pa laukiem, spēlēdams flautu, neviens no Viņa nevar novērst skatienu.

6) Krišna ir Jašodas dēls un valdnieka Kamsas nogalinātājs, Viņš vada rāsas deju Vradžas birzīs zem kadambas kokiem. Krišna ir Vrindāvanas mežu iemītnieks.

7) Bhaktām Krišna ir bezgalīga prieka devējs. Viņš ir augstākās mīlestības avots un pārpasaulīgais mīlas dievs, kurš ar puķu bultām ievaino gopī sirdis, liekot tām vēl vairāk mīlēt Krišnu. Redzot Viņu, prieks gopī sirdīs pieaug simtiem reižu. Krišna ir visu cildeno īpašību avots.

8) Kungs Krišna ir Jamunas upes dzīvība. Līksmais ganuzēns vienmēr spēlē mīlestības rotaļas, Viņš ir mēness gopī prātos, kas atgādina čakoras putnus, kuri pārtiek vienīgi no mēness gaismas. Ak, mana sirds! Lūdzu, uzklausi manu aicinājumu un cildini Šrī Krišnas slavu, dziedot šajā dziesmā pieminētos Kunga svētos vārdus, kas pilni nektārsaldu garšu.

Šrīlas Narotamas dāsasTHĀKURAdziesmas

¤

samadhi.EPS

Šrīlas Narotamas dāsas Thākura samādhi Vrindāvanā

Išta-dēvē vigjapti

Lūgšana dārgajam Kungam

no «Prārthanas»

(1)

hari hari! biphale janama gonāinumanušya-janama pāiyā,    rādhā-krišna nā bhajiyā,jāniyā šuniyā biša khāinu

(2)

golokera prema-dhana,    hari-nāma-sankīrtana,rati nā janmilo kene tāysamsāra-bišānale,    dibā-niši hiyā jvale,juruāite nā koinu upāy

(3)

brajendra-nandana jei,    šacī-suta hoilo sei,balarāma hoilo nitāidīna-hīna jata chilo,    hari-nāme uddhārilo,tāra šākšī jagāi mādhāi

(4)

hā hā prabhu nanda-suta,    vrišabhānu-sutā-juta,korunā karoho ei-bāronarottama-dāsa koy,    nā thelibo rāngā pāy,tomā bine ke āche āmāra

1) Ak, Kungs Hari! Visu mūžu es esmu dzīvojis veltīgi. Es piedzimu cilvēka veidolā, bet negodināju Rādhu un Krišnu, tāpēc visu laiku esmu apzināti dzēris indi.

2) Goloka Vrindāvanā mīt dievišķās mīlestības dārgumu krātuve, un tā nolaidās uz Zemes, lai visi kopīgi daudzinātu Kunga Hari svētos vārdus. Ak, kāpēc man nekad neradās patika piedalīties daudzināšanā? Dienu un nakti mana sirds deg pasaulīgo briesmu liesmās, un es nezinu, kā remdēt sāpes.

3) Vradžas valdnieka dēls Kungs Krišna kļuva par Šačī dēlu (Kungu Čaitanju), bet Balarāma kļuva par Nitjānandu. Pagrimušās un nelietīgās dvēseles saņēma atbrīvi, daudzinot svēto vārdu. Par to mēs zinām no diviem grēciniekiem Džagāja un Mādhāja, kuri arī saņēma svētību.

4) Mīļais Kungs Krišna, Nandas dēls! Tevi vienmēr pavada Vrišabhānu meita, un Tu vienmēr esi žēlsirdīgs pret mani. Narotama dāsa saka: «Kungs! Lūdzu, neliec man atstāt Tavas sārtās lotospēdas, jo Tu esi mans vienīgais iemīļotais.»

Lālasāmajī prārthana

no «Prārthanas»

(1)

`gaurānga' bolite habe pulaka-šarīra`hari hari' bolite nayane ba'be nīra

(2)

āra kabe nitāi-cānder korunā hoibesamsāra-bāsanā mora kabe tuccha ha'be

(3)

višaya chāruiyā kabe šuddha ha'be manakabe hāma herabo šrī-brindābana

(4)

rūpa-raghunātha-pade hoibe ākutikabe hāma bujhabo se jugala-pīriti

(5)

rūpa-raghunātha-pade rahu mora āšaprārthanā koroye sadā narottama-dāsa

Viņa Dievišķās Žēlastības A.Č. Bhaktivēdāntas Svāmī Prabhupādas skaidrojums: Šo dziesmu ir sacerējis Narotama dāsa Thākurs, dižens bhakta un āčārja Gaudījas vaišnavu sampradājā, kas sākas ar Kungu Čaitanju. Narotama dāsa Thākurs ir sacerējis vēl daudzas citas dziesmas, un vaišnavi tās ir atzinīgi novērtējuši. Lai gan šīs dziesmas ir sarakstītas vienkāršā bengāļu valodā, tām ir ļoti dziļa jēga.

Šī dziesma sākas ar vārdiem: `gaurānga' bolite habe pulaka-šarīra. Kad cilvēks ir sasniedzis pilnību daudzināšanā, tad viņam, tikai pasakot sankīrtanas kustības aizsācēja Kunga Čaitanjas vārdu, tūlīt sāk drebēt rokas un kājas. Šādu ekstāzi mums nevajag mākslīgi atdarināt, taču Narotama dāsa Thākurs jautā: «Kad gan man uzsmaidīs veiksme un, daudzinot Kunga Gaurāngas vārdu, mans augums ekstāzē drebēs?» Bet pēc auguma drebēšanas — `hari hari' bolite nayane ba'be nīra — «Kad gan, dziedot Harē Krišnas mantru, man acis pieplūdīs ar asarām?»

Pēc tam viņš saka: āra kabe nitāi-cānder korunā hoibe. Mēs lūdzamies Kunga Nitjānandas žēlastību. Nitjānanda ir sākotnējais garīgais skolotājs visiem bhaktām, tāpēc, lai sasniegtu Gaurāngu, Kungu Čaitanju, mums vispirms ir jāsaņem Kunga Nitjānandas žēlastība. Bet kā pazīt to, kurš ir saņēmis Kunga Nitjānandas bezcēloņu žēlastību? Narotama dāsa Thākurs pavēsta: cilvēks, kurš ir saņēmis īstu Kunga Nitjānandas bezcēloņu žēlastību, ir brīvs no laicīgajām vēlmēm. Āra kabe nitāi-cānder korunā hoibe samsāra-bāsanā mora kabe tuccha ha'be. Vārdi samsāra-bāsanā nozīmē «vēlmes pēc jutekliskām baudām», un Narotama dāsa nepacietīgi gaida, kad viņš no tām pilnībā atbrīvosies. Protams, kamēr mēs dzīvojam materiālos ķermeņos, mums ir jādarbojas ar daudzām materiālām lietām, taču tas viss ir jāpieņem nevis, lai baudītu, bet gan tikai tāpēc, lai uzturētu ķermeni un dzīvību.

Narotamas dāsas dziesma turpinās ar vārdiem rūpa-raghunātha-pade hoibe ākuti — «Kad es dedzīgi vēlēšos lasīt sešu Gosvāmī sarakstītās grāmatas?» Vārds «ākuti» nozīmē «dedzīga vēlēšanās». Rūpu Gosvāmī sauc par garīgās kalpošanas tēvu, jo viņš ir sarakstījis grāmatu «Bhakti-rasāmrita-sindhu», kurā ir sīki aprakstīts, kā jāveic garīgā kalpošana. Par to ir stāstīts arī «Čaitanja-čaritāmritā» un citās grāmatās, tāpēc mēs esam izklāstījuši šīs zinātnes kopsavilkumu grāmatā «Kunga Čaitanjas mācība». Par Rādhas un Krišnas mīlestības rotaļām ir jāmācās no sešiem Gosvāmī. Narotama dāsa Thākurs brīdina bhaktas, lai tie necenstos izprast Rādhas un Krišnas mīlestības spēles ar kādu neatkarīgu paņēmienu. Iemīļoto attiecības jeb jugala-pīriti ir jāizprot pēc Gosvāmī dotās mācības.

Kamēr prāts ir iegrimis laicīgās domās, mēs nevaram nokļūt Vrindāvanas valstībā. Par to Narotama dāsa Thākurs saka: višaya chāruiyā kabe šuddha ha'be mana kabe hāma herabo šrī-brindābana — «Attīrījis prātu no sārņiem, atbrīvojies no laicīgajām rūpēm un vēlmēm, es ieraudzīšu Vrindāvanu un Rādhas un Krišnas mīlestības rotaļas. Tad es būšu sasniedzis garīgās dzīves pilnību.»

Nāma-sankīrtana

(1)

hari haraye namah krišna yādavāya namahyādavāya mādhavāya kešavāya namah

(2)

gopāla govinda rāma šrī-madhusūdanagiridhārī gopīnātha madana-mohana

(3)

šrī-caitanya-nityānanda šrī-advaita-sītāhari guru vaišnaba bhāgavata gītā

(4)

šrī-rūpa sanātana bhatta-raghunāthšrī-jīva gopāla-bhatta dāsa-raghunāth

(5)

ei chay gosāir kori carana vandanjāhā hoite bighna-nāš abhīšta-pūran

(6)

ei chay gosāi jātr——mui tātr dāstāt-sabāra pada-renu mora panca-grās

(7)

tātdera carana-sebi-bhakta-sane bāsjaname janame hoy ei abhilāš

(8)

ei chay gosāi jabe braje koilā bāsradhā-krišna-nitya-līlā korilā prakāš

(9)

ānande bolo hari bhaja brindābanšrī-guru-vaišnaba-pade majāiyā man

(10)

šrī-guru-vaišnaba-pāda-padma kori āšnāma-sankīrtana kohe narottama dās

Viņa Dievišķās Žēlastības A.Č. Bhaktivēdāntas Svāmī Prabhupādas skaidrojums: Šo Narotamas dāsas Thākura dziesmu ir iemīļojuši Bengālijas un Orisas bhaktas. Kad Kungs Čaitanja Gajā saņēma iesvētību no Šrī Īšvaras Purī, Viņš ļoti izmainījās, un, atgriezies mājās, izskatījās apreibis no mīlestības uz Dievu. Tas ļoti pārsteidza Viņa gramatikas skolniekus. Kungs Čaitanja parastos gramatikas likumus sāka izskaidrot tā, ka katrs teikums, katrs sanskrita vārds un pat burts bija saistīts ar Dieva Augstāko Personību Krišnu. Šo gramatikas mācību vēlāk pierakstīja Šrīla Džīva Gosvāmī grāmatā «Hari-nāmāmrita-vjākarana» — «Šrī Hari vārda nektāra gramatika». Taču Kunga Čaitanjas skolnieki domāja, ka viņu skolotājs ir sajucis prātā, tāpēc iezieda Viņa galvu ar Višnu eļļu, kas atvēsina smadzenes. Beidzot viņi jautāja Kungam Čaitanjam: «Tu mums māci, ka viss norāda uz Krišnu un ka mums galu galā ir jādaudzina Krišnas vārdi. Lūdzi, rādi, kā to darīt?» Tad Kungs Čaitanja sāka dziedāt Krišnas vārdus un sist plaukstas. Tā Viņš uzsāka nāma-sankīrtanas kustību. Viņš dziedāja vārdus, kas pierakstīti šīs dziesmas pirmajās divās rindiņās. Narotama dāsa Thākurs un citi āčārjas sāk savus darbus ar šiem vārdiem, lai iemūžinātu to, kā sākās sankīrtanas kustība.

Narotama dāsa Thākurs dzied Kunga Čaitanjas, Nitjānandas, Šrī Advaitas un Sītas (Kunga Advaitas sievas) vārdus. Kungs Hari, garīgais skolotājs un Šrīmad Bhagavad-gīta ir vienādi pārpasaulīgi, tāpēc tie jāgodā uz viena līmeņa. Tad Šrīla Narotama dāsa daudzina sešu Gosvāmī vārdus. Viņš dzied: «Es noliecos pie viņu pēdām, jo tās iznīcina ciešanas, kuras es esmu nopelnījis daudzu gadu laikā. Es esmu sešu Gosvāmī kalps, un putekļi no viņu lotospēdām ir piecu veidu ēdiens, ko es pieņemu. Mans vienīgais pienākums ir dzīvi pēc dzīves kalpot viņu lotospēdām un atrasties bhaktu sabiedrībā.» Kad seši Gosvāmī dzīvoja Vrindāvanā, viņi atklāja mūžīgās un pārpasaulīgās Šrī Šrī Rādhas un Krišnas spēles. Pirms Kunga Čaitanjas atnākšanas neviens nezināja īstās Kunga Krišnas rotaļu vietas, tāpēc Kungs Čaitanja deva sešiem Gosvāmī norādījumu atklāt svētās vietas un uzcelt tempļus. Šrī Rādhā-Dāmodaras templis atrodas netālu no rāsas dejas vietas, un Šrīla Rūpa Gosvāmī un citi Gosvāmī mēdza tur sapulcēties un runāt par savām grāmatām, kurās zinātniskā veidā ir izklāstītas brīnumainās Šrī Šrī Rādhā-Krišnas spēles. Narotama dāsa Thākurs saka: «Lūdzu, sāc skaļi ekstāzē atkārtot Hari vārdu un kalpo īstenam garīgajam skolotājam un citiem bhaktām!» Beigās viņš paziņo: «Ar lielu ticību guru un svēto vaišnavu lotospēdām, Narotama dāsa dzied Kunga Hari sankīrtanu: Harē Krišna, Harē Krišna, Krišna Krišna, Harē Harē / Harē Rāma, Harē Rāma, Rāma Rāma, Harē Harē.

Sakhī-vrindē vigjapti

Lūgšana sakhī (Krišnas kalponēm)

no «Prārthanas»

(1)

rādhā-krišna prāna mora jugala-kišorajīvane marane gati āro nāhi mora

(2)

kālindīra kūle keli-kadambera vanaratana-bedīra upara bosābo du'jana

(3)

šyāma-gaurī-ange dibo (cūvā) candanera gandhacāmara dhulābo kabe heri mukha-candra

(4)

gātthiyā mālatīr mālā dibo dothāra galeadhare tuliyā dibo karpūra-tāmbūle

(5)

lalita višākhā-ādi jata sakhī-brindaājnāya koribo sebā caranāravinda

(6)

šrī-krišna-caitanya-prabhur dāser anudāsasevā abhilāša kore narottama-dāsa

1) Dievišķais pāris Šrī Rādha un Krišna ir manas sirds un dvēseles dzīvība. Gan šajā dzīvē, gan pēc nāves Viņi ir mans vienīgais patvērums.

2) Kuplu kadambas koku birzī Jamunas krastā es nosēdināšu dievišķo pāri uz dārgakmeņu troņa.

3) Es ieziedīšu Viņu gaišo un melnīgsnējo augumu ar sandalkoka pastu, kam ir čūjas ziedu smarža, un apvēdināšu Viņus ar čāmaru. Ak, kad gan man būs lemts redzēt Viņu sejas, kas skaistumā pārspēj mēnesi.

4) Ap kaklu es Viņiem aplikšu mālatī ziedu vītnes un pēc tam ielikšu Tiem mutēs tāmbūlas riekstus*, kas iesmaržināti ar kamparu.

* Tāmbūla ir beteļrieksti, kurus košļājot cilvēks izjūt noreibumu.

5) Saņēmis atļauju no Lalitas un Višākhas, es ar visu gopī svētību kalpošu Rādhas un Krišnas lotospēdām.

6) Narotama dāsa ir Šrī Krišnas Čaitanjas Prabhu kalps, un viņš ļoti vēlas kalpot dievišķajam pārim.

Sapāršada-bhagavad-viraha-džanita-vilāpa

Žēlabas atšķirtībā no Kunga un Viņa pavadoņiem

no «Prārthanas»

(1)

je ānilo prema-dhana korunā pracurheno prabhu kothā gela ācārya-thākur

(2)

kāthā mora svarūp rūpa rūpa kāthā sanātankāthā dāsa raghunātha patita pāvan

(3)

kāthā mora bhatta-juga kāthā kavirājeka-kāle kothā gelā gorā nata-rāj

(4)

pāšāne kutibo māthā anale pašibogaurānga gunera nidhi kothā gele pābo

(5)

se-saba sangīra sange je koilo bilāsse-sanga nā pāiyā kānde narottama dās

1) Viņš atvēra dievišķās mīlestības dārgumu krātuvi, jo sirds tam bija žēlsirdības un līdzjūtības pilna. Kur viņš ir, kur ir Šrīnivāsa Thākurs?

2) Kur ir mani mīļie Svarūpa Dāmodara un Rūpa Gosvāmī? Kur ir Sanātana? Kur ir Raghunātha dāsa, kritušo dvēseļu glābējs?

3) Kur ir Raghunātha Bhata un Gopāla Bhata, kuri man ir ļoti dārgi? Kur ir Krišnadāsa Kavirādža? Kāpēc es vairs neredzu izcilo dejotāju Kungu Gaurāngu?

4) Es sitīšu galvu pret akmeņiem un ieiešu ugunī! Kur man meklēt Kungu Gaurāngu, visu cildeno īpašību krātuvi?

5) Nespēdams nokļūt pie Kunga Gaurāngas, kuru vienmēr pavada šie bhaktas, ar kuriem kopā Viņš veica savas rotaļas, Narotama dāsa skaļi raud.

Sāvarana-šrī-gaura-mahimā

Šrī Gaurāngas slava

no «Prārthanas»

(1)

gaurāngera duti pada,    jār dhana sampada,se jāne bhakati-rasa-sārgaurāngera madhura-līlā,    jār karne pravešilā,hridoya nirmala bhelo tār

(2)

je gaurāngera nāma loy,    tāra hoy premodoy,tāre mui jāi bolihārigaurānga-gunete jhure,    nitya-līlā tāre sphure,se jana bhakati-adhikārī

(3)

gaurāngera sangi-gane,    nitya-siddha kori' māne,se jāy brajendra-suta-pāššrī-gauda-mandala-bhūmi,    jebā jāne cintāmani,tāra hoy braja-bhūme bās

(4)

gaura-prema-rasārnave,    se tarange jebā dube,se rādhā-mādhava-antaranga

grihe bā vanete thāke,    `hā gaurānga' bo'le dāke,narottama māge tāra sanga

Viņa Dievišķās Žēlastības A.Č. Bhaktivēdāntas Svāmī Prabhupādas skaidrojums: Šajā dziesmā Narotama dāsa Thākurs apraksta Kunga Čaitanjas slavu. Par Gaurāngu sauc Kungu Čaitanju, jo Viņam ir gaiša ādas krāsa. Cilvēku ar gaišu ādas krāsu sauc par gauru, bet Kungam Čaitanjam āda bija mirdzoša kā izkausēts zelts, tāpēc Viņu sauc arī par Gaurasundaru. Narotama dāsa Thākurs saka:gaurāngera duti pada, jār dhana sampada, se jāne bhakati-rasa-sār. Tas, kurš savā sirdī ir ielicis Kunga Čaitanjas lotospēdas, spēj saprast garīgās kalpošanas īsteno būtību. Nodarboties ar garīgo kalpošanu ir ļoti grūti. To nevar izprast parastie ļaudis. Bhagavad-gītā ir teikts, ka no daudziem tūkstošiem cilvēku, kas tiecas sasniegt cilvēka dzīves pilnību, tikai daži patiešām sasniedz augstāko līmeni un apzinās garīgo dvēseli. Un no daudziem tūkstošiem šādu sevi apzinājušos dvēseļu tikai viens spēj izprast Krišnu. Bet kā gan cilvēks, nezinot Krišnu, var uzsākt kalpot Viņam? Tāpēc garīgā kalpošana Krišnam nav vienkārša nodarbošanās. Taču mums ir paveicies, jo, sekojot Kunga Čaitanjas pēdās (gaurāngera duti pada), ejot pa Kunga Čaitanjas norādīto ceļu, tas ir, tikai daudzinot Harē Krišnas mantru, mēs bez īpašām grūtībām varam izprast garīgās kalpošanas paņēmienu. Tāpēc Narotama dāsa Thākurs lūdzas, lai ikviens pieņem patvērumu pie Kunga Čaitanjas un seko Viņa pēdās, jo šādā veidā var viegli izprast garīgās kalpošanas būtību.

Kunga Čaitanjas spēles sagādā prieku visiem, jo Kunga Čaitanjas Mahāprabhu kustības galvenais princips ir dziedāšana, dejošana un Krišnas prasādas baudīšana. Kungs Čaitanjas par savu galveno mītni izvēlējās Džaganātha Purī, un Viņš mēdza dejot, dziedāt un pēc tam lika atnest prasādu, ko izdalīja bhaktām. Visiem tas ļoti patika, un katru dienu ieradās simtiem cilvēku, lai daudzinātu un dejotu kopā ar Kungu Čaitanju. Tempļa īpašnieks Orisas valdnieks Mahārādža Pratāparudra izdeva pavēli tempļa kalpotājiem dot Kunga Čaitanjas bhaktām tik daudz prasādas, cik vien tie vēlas. Tāpēc Viņa līlas ir ļoti patīkamas: daudzināšana, dejošana un prasādas baudīšana. Ja cilvēku piesaista Kunga Čaitanjas spēles un viņam patīk dziedāt, dejot un pēc tam baudīt prasādu, tad viņa sirds attīrīsies no visiem sārņiem. Tas, kurš piesaistīsies šai kustībai, kurā mēs varam dziedāt, dejot un ēst Krišnas prasādu, noteikti atbrīvosies no materiālajiem sārņiem un viņa sirds kļūs tīra. Narotama dāsa Thākurs zīmīgi saka:gaurāngera madhura-līlā, jār karne pravešilā, hridoya nirmala bhelo tār — tam, kurš vēlas šķīstīt sirdi, ir jāpievienojas Kunga Čaitanjas kustībai, t.i., Krišnas apziņas kustībai.

Kungs Čaitanja dod savu žēlastību ikvienam, tāpēc tas, kurš atkārtos Gaurasundaras, Šrī Krišnas Čaitanjas svēto vārdu, tūlīt iegūs mīlestību uz Dievu. Parasti bhaktas sākumā daudzina mantru šrī-krišna-caitanya prabhu nityānanda, jo ar to tiek piesaukta Kunga Čaitanjas, Kunga Nitjānandas un Viņu pavadoņu žēlastība, lai palīdzētu mums attīrīt sirdi. Vārds «līlā» nozīmē «spēles, rotaļas». Spēles nevar notikt bez citu personību piedalīšanās, tāpēc Čaitanja Mahāprabhu vienmēr ir kopā ar saviem pavadoņiem: Nitjānandu, Advaitu, Gadādharu, Šrīvātsu un daudziem citiem bhaktām. Vārds «tār» nozīmē «viņa», «hoj» — «veikts», bet «prēmodoj» norāda uz Dieva mīlestības atmošanos. Daudzinot mantru šrī-krišna-caitanya prabhu nityānanda, cilvēka sirdī tūlīt atmostas mīlestība uz Dievu. Narotama dāsa Thākurs apsveic šādu cilvēku saucot: «Bravo!» lai iedvesmotu viņu daudzināt Kunga Čaitanjas vārdu un ekstāzē dejot. Mēs šādos gadījumos applaudējam un saucam: «Bravo!» bet viņš saka: jāi bolihārī! «Ļoti labi! Lieliski!»

Pēc tam viņš turpina: gaurānga-gunete jhure, nitya-līlā tāre sphure — ja cilvēks novērtē Kunga Čaitanjas žēlastības pilnās spēles, izjūt ekstāzi un reizēm pat raud, tad viņš ar šo pilnveidošanās paņēmienu tūlīt izpratīs Rādhas un Krišnas spēles, kuras sauc par nitja-līlu. Mīlestības rotaļas starp Rādhu un Krišnu nav laicīgas. Materiālajā pasaulē mēs esam vērojuši mīlas sakarus starp zēniem un meitenēm, taču tās ir īslaicīgas. Tās ilgst tikai dažus mēnešus, dažus gadus vai varbūt nedaudz ilgāk. Taču pēc tam visa tā saucamā mīlestība kļūst par vilšanos. Tā nav pastāvīga. Bet, ja kāds patiešām vēlas iegūt negaistošu mīlestību, tad viņam ir jāiepazīstas ar Rādhas un Krišnas rotaļām. Pievienojoties Kunga Čaitanjas kustībai, bhakta var tūlīt piedalīties vai izprast Rādhas un Krišnas mūžīgās spēles. Izpratis pārpasaulīgās un mūžīgās Rādhas un Krišnas spēles, bhakta sasniedz augstāko pilnību garīgās kalpošanas ceļā.

Nākošā dziesmas rinda skan šādi: gaurāngera sangi-gane. Vārdi «sangi-ganē» nozīmē «pavadoņi». Kungs Čaitanja vienmēr ir kopā ar saviem pavadoņiem; Viņš nekad nav viens pats. Mēs nekad neieraudzīsim attēlu, kur Kungs Čaitanja ir viens pats. Viņam vienmēr kāds stāv blakus, visbiežāk Kungs Nitjānanda vai Gadādhara Pandits. Kur vien ieradās Kungs Čaitanja, tūlīt sapulcējās tūkstošiem bhaktu. Šie bhaktas, it īpaši viņa mīļākie draugi, ir nitja-sidhas. Garīgās kalpošanas pēctecībā izcilie bhaktas iedalāmi trīs kategorijās. Daži no tiem ir sādhana-sidhas. Tie ir dzīvās būtnes, kas ar ļoti stingru vadošo principu pildīšanu ir sasnieguši pilnību. Šādus bhaktas, kas pacēlušies augstākajā līmenī, stingri ievērojot vadošos principus, sauc par sādhana-sidhām. Vēl ir citi bhaktas, kurus sauc par kripā-sidhām. Viņi varbūt nav stingri pildījuši vadošos principus, taču, pateicoties to kalpošanas noskaņai,

viņi ir saņēmuši īpašu garīgā skolotāja vai Krišnas svētību. Šādi bhaktas sasniedz pilnību uzreiz, tāpēc viņi ir kripā-sidhas. Vēl ir nitja-sidhas jeb tie, kurus nekad nav skāruši materiālās dabas sārņi. Sādhana-sidhas un kripā-sidhas kādreiz ir bijuši materiālās dabas maldos, taču nitja-sidhas nekad nesaskaras ar materiālo dabu. Visi Čaitanjas Mahāprabhu pavadoņi ir nitja-sidhas jeb mūžam pilnīgās būtnes. Nitjānanda Prabhu ir Balarāma, Krišnas tiešais izvērsums; Advaita Prabhu ir Mahā-Višnu (Viņš ir višnu-tatva); Gadādhara Prabhu ir Rādhārānī izvērsums; bet Šrīvāsa ir Nāradas avatārs. Viņi visi ir nitja-sidhas jeb mūžīgi pilnīgās būtnes. Viņi ir vienmēr brīvi no laicīgajiem trūkumiem, un viņi nekad nav nonākuši materiālās enerģijas pakļautībā. Mums ir jāsaprot, ka Kungs Čaitanja Mahāprabhu, sākotnējais Kungs Krišna, ir pārpasaulīgs, un arī Viņa vistuvākie pavadoņi, ir nitja-sidhas jeb mūžīgi pārpasaulīgās būtnes. Se jāy brajendra-suta-pāš. Vārdi «bradžēndra-suta» nozīmē «Krišna». Izprotot, ka Kunga Čaitanjas pavadoņi ir mūžīgi brīvi, mēs tūlīt nonākam Kunga Krišnas pārpasaulīgajā mājvietā.

Šrī-gauda-mandala-bhūmi. Vārds «gauda» nozīmē «Rietumbengālija». Kungs Čaitanja ieradās Rietumbengālijā, Navadvīpā, un nogremdēja šo zemi sankīrtanas kustības viļņos. Šī zeme ir ļoti nozīmīga, jo tā neatšķiras no Vrindāvanas. Tā ir tikpat cildena kā Vrindāvana. Dzīvot Vrindāvanā ir tas pats, kas dzīvot Navadvīpā. Narotama dāsa Thākurs saka: šrī-gauda-mandala-bhūmi, jebā jāne cintāmani. Čintāmani ir pārpasaulīgā mājvieta. Tāra hoy braja-bhūme bās. Ja bhakta izprot, ka Navadvīpa ir tāda pati, kā Vrindāvana, tad viņš patiesībā jau dzīvo Vrindāvanā. Nevajag domāt, ka atrasties šajā vietā nozīmē dzīvot Bengālijā vai materiālas valsts teritorijā. Vietas, kur Kungs Čaitanja veica savas spēles, ir tikpat cildenas kā Vrindāvana.

Kungs Čaitanja izplatīja Dieva mīlestību tik plaši, ka Viņu salīdzina ar okeānu (rasa-arnava). Kas ir šis okeāns? Tas nav sālsūdens okeāns, kuru neviens nevar dzert. Šī okeāna ūdens ir tik tīkams, ka, nogaršojot vienu pilienu, cilvēks gribēs to dzert vēl un vēl. Tas nav salīdzināms ar parasto ūdeni, kas nevienam negaršo. Tāpēc Kunga Čaitanjas okeānu sauc par rasārnavu. Šajā okeānā ir dažādi viļņi; okeāns nav mierīgs, jo tas nav bezpersonisks vai tukšs. Tāpat kā parastā okeānā dejo viļņi, Kunga Čaitanjas izplestais pārpasaulīgās Krišnas mīlestības okeāns pastāvīgi mētā viļņus un skaļi dzied. Ikvienam vajag dziļi ienirt šī okeāna dzelmē. Ja dzīvā būtne zina šo noslēpumu un saka: «Ienirsim Kunga Čaitanjas pārpasaulīgās mīlestības okeānā,» tad viņa tūlīt kļūst par mīļu Rādhas un Krišnas kalpu.

Tāpēc Narotama dāsa Thākurs šo dziesmu nobeidz ar vārdiem: grihe bā vanete thāke, `hā gaurānga' bo'le dāke. Nevienam nav vajadzīgs kļūt par mūku un atteikties no ģimenes vai sabiedrības. Ikviens var palikt

tajā stāvoklī, kas viņam ir vispiemērotākais, — vai nu kā grihastha, vai kā brahmačārī, vānaprastha vai sanjāsī. Vānaprasthas un sanjāsī parasti dzīvo ārpus pilsētas. Vārds «vanētē» nozīmē «mežs». Agrāk ļaudis ar garīgu apziņu dzīvoja mežā, lai izvairītos no pilsētas dzīves kņadas. Taču tagad tas nav iespējams. Šajā laikmetā neviens nevar doties uz mežu. Lai dzīvotu mežā, ir jābūt ļoti izturīgam, tāpēc tagad neviens uz to nav spējīgs. Tāpēc vairumam ļaužu ir ieteikts dzīvot kopā ar draugiem, sievu un bērniem. Cilvēka sabiedriskajam stāvoklim nav īpašas nozīmes, galvenais, lai ikviens pievienotos Krišnas apziņas ceļam, ko aizsāka Kungs Čaitanja. Tas nepavisam nav grūti. Pats galvenais, lai ikviens iesaistītos Kunga Čaitanjas kustībā — dziedātu, dejotu un ēstu Krišnas prasādu. Tas nav grūti pat ģimenes cilvēkiem. Ikviens var apsēsties, dziedāt Harē Krišnas mantru, skaisti dejot un pēc tam nobaudīt Krišnas prasādu. Tas ir iespējams visiem. To var darīt arī sanjāsī, tie, kas ir atteikušies no materiālās pasaules; tas ir ļoti vienkārši. Tāpēc Narotama dāsa Thākurs paskaidro, ka nav svarīgi vai mēs esam brahmačārī, grihasthas vai sanjāsī. Viņš saka: «Ja tu seko šiem dzīves principiem, es vēlos atrasties tavā sabiedrībā, jo tu esi Kunga Čaitanjas bhakta.» Lūk, tā beidzas Narotamas dāsas Thākura dziesma.

Šrī Guru vandana

Šrī Guru godināšana

no «Prēma-bhakti-čandrikas»

(1)

šrī-guru-carana-padma,    kevala-bhakati-sadma,bandot mui sāvadhāna matejāthāra prasāde bhāi,    e bhava toriyā jāi,krišna-prāpti hoy jāhā ha'te

(2)

guru-mukha-padma-vākya,    cittete koriyā aikya,ār nā koriho mane āšašrī-guru-carane rati,    ei se uttama-gati,je prasāde pūre sarva āšā

(3)

cakhu-dān dilo jei,    janme janme prabhu sei,divya-jnān hride prokāšito

prema-bhakti jāhā hoite,    avidyā vināša jāte,vede gāy jāthāra carito

(4)

šrī-guru-karunā-sindhu,    adhama janāra bandhu,lokanāth lokera jīvanahā hā prabhu koro doyā,    deho more pada-chāyā,ebe jaša ghušuk tribhuvana

1) Vienīgi uzticot sevi garīgā skolotāja lotospēdām, mēs varam sasniegt tīru garīgo kalpošanu. Dziļā godbijībā es noliecos pie viņa lotospēdām. Pateicoties garīgā skolotāja žēlastībai, mēs varam pārpeldēt materiālo ciešanu okeānu un iemantot Krišnas žēlastību.

2) Es vēlos vienīgi nepārtraukti klausīties garīgā skolotāja vārdos, kas izplūst no viņa lotosam līdzīgajām lūpām, un ar viņa norādījumiem šķīstīt savu apziņu. Ja māceklis ir pieķēries garīgā skolotāja lotospēdām, tad viņš sasniedz augstāko pilnību, un visas viņa vēlmes top piepildītas.

3) Garīgais skolotājs atver manas acis un ieliek manā sirdī pārpasaulīgās zināšanas. Viņš ir mans kungs dzīvi pēc dzīves. No garīgā skolotāja izplūst ekstātiska prēma (mīlestība uz Dievu). Garīgais skolotājs izkliedē neziņas tumsu. Vēdu rakstos ir apdziedātas viņa īpašības.

4) Garīgais skolotājs ir žēlastības okeāns, nabadzīgo ļaužu draugs un visu bhaktu aizstāvis un skolotājs. Ak, skolotāj! Esi žēlsirdīgs pret mani. Dod man patvērumu savu lotospēdu ēnā. Es cildināšu tavu slavu trijās pasaulēs.

Sāvarana-šrī-gaura-pāda-padmē prārthana

Lūgšana Šrī Gaurāngas lotospēdām

no «Prārthanas»

(1)

šrī-krišna-caitanya prabhu doyā koro moretomā binā ke doyālu jagat-samsāre

(2)

patita-pāvana-hetu tava avatāramo sama patita prabhu nā pāibe āra

(3)

hā hā prabhu nityānanda, premānanda sukhīkripābalokana koro āmi boruo duhkhī

(4)

doyā koro sītā-pati advaita gosāitava kripā-bale pāi caitanya-nitāi

(5)

hā hā svarūp, sanātana, rūpa, raghunāthabhata-juga, šrī-jīva hā prabhu lokanātha

(6)

doyā koro šrī-ācārya prabhu šrīnivāsarāmacandra-sanga māge narottama-dāsa

Viņa Dievišķās Žēlastības A.Č. Bhaktivēdāntas Svāmī Prabhupādas skaidrojums: Šo dziesmu ir sacerējis Narotama dāsa Thākurs. Viņš izsaka lūgumu Kungam Čaitanjam: «Dārgais Kungs! Lūdzu, esi žēlsirdīgs pret mani, jo neviens trijās pasaulēs nav žēlsirdīgāks par Tevi.» Tā tas patiešām ir. Šādā noskaņā Kungam Čaitanjam lūgšanas skaitīja ne tikai Narotama dāsa Thākurs, bet arī Rūpa Gosvāmī. Kad Rūpa Gosvāmī Prajāgā (Allahabadā) pirmo reizi satikās ar Kungu Čaitanju, viņš tūlīt teica: «Dārgais Kungs! Tu esi visžēlsirdīgākais no visiem avatāriem, jo Tu izplati mīlestību uz Krišnu jeb Krišnas apziņu.» Kad Krišna atradās uz zemes, Viņš visus lūdza vispirms uzticēt sevi Viņam — Viņš neatdeva sevi vienkārši tāpat vien. Viņš uzstādīja nosacījumus: «Vispirms uztici sevi Man.» Taču tas pats sākotnējais Krišna, atnākdams Kunga Čaitanjas avatārā, bija daudz devīgāks. Viņš bez jebkādiem nosacījumiem izdalīja mīlestību: «Nāc un saņem mīlestību uz Krišnu!» Tāpēc Kungu Čaitanju sauc par visdevīgāko avatāru. Narotama dāsa Thākurs saka: «Lūdzu, esi žēlsirdīgs pret mani. Tu esi neparasti devīgs, jo raugies uz šī laikmeta kritušajām dvēselēm ar žēlastības pilnu skatienu. Taču Tev ir jāzina, ka es esmu viskritušākais. Neviens nav tik ļoti pagrimis, kā es.» Patita-pāvana-hetu tava avatāra — «Tu esi ieradies šajā avatārā tikai tāpēc, lai glābtu kritušās dvēseles, taču Tu neatradīsi kādu citu, kas būtu pagrimušāks par mani. Tāpēc man pirmajam ir tiesības uz Tavu žēlastību.»

Pēc tam viņš lūdzas Kungu Nitjānandu. Viņš saka: hā hā prabhu nityānanda, premānanda sukhī — «Dārgais Kungs Nitjānanda! Tu

vienmēr esi priecīgs un iegrimis garīgajā svētlaimē. Tu vienmēr esi laimīgs, tāpēc es esmu atnācis pie Tevis, jo esmu visnelaimīgākā būtne. Ja Tu pavērsīsi pret mani savu žēlastības pilno skatienu, tad arī es kļūšu laimīgs.» Pēc tam viņš lūdz Advaitu Prabhu. Doyā koro sītā-pati advaita gosāi. Advaitas Prabhu sievas vārds bija Sīta. Tāpēc pašu Advaitu Prabhu reizēm sauc par Sītā-pati. Narotama dāsa Thākurs lūdzas: «Dārgais Advaita Prabhu, Sītas vīrs! Tu esi neizmērojami žēlsirdīgs. Lūdzu, dod man savu žēlastību! Ja Tu būsi žēlsirdīgs pret mani, tad arī Kungs Čaitanja un Kungs Nitjānanda neliegs man savu žēlastību.» Patiesībā Kungu Čaitanju ierasties aicināja tieši Advaita Prabhu. Kad Advaita Prabhu redzēja, ka kritušās dvēseles tiecas vienīgi pēc jutekļu baudām un necenšas pieņemt Krišnas apziņu, Viņu pārņēma līdzjūtība pret kritušajām dvēselēm, bet vienlaicīgi apzinājās, ka pats nespēj tās glābt. Tāpēc Viņš lūdza Kungu Krišnu: «Lūdzu, ierodies! Bez Tevis neviens nevar izglābt kritušās dvēseles.» Pēc Advaitas lūguma ieradās Kungs Čaitanja. Tāpēc Narotama dāsa Thākurs lūdz Advaitu Prabhu: «Ja Tu būsi žēlsirdīgs pret mani, tad gluži dabiski arī Kungs Čaitanja un Nitjānanda dāvās man savu žēlastību.»

Tad viņš veltī lūgšanas Gosvāmī. Hā hā svarūp, sanātana, rūpa, raghunātha. Svarūpa ir Svarūpa Dāmodara, Kunga Čaitanjas personīgais sekretārs. Viņš vienmēr ceļoja kopā ar Čaitanju Mahāprabhu un sagādāja visu, kas Kungam Čaitanjam ievajadzējās. Kungu Čaitanju vienmēr pavadīja divi mīļie kalpi Svarūpa Dāmodara un Govinda. Tāpēc Narotama dāsa Thākurs lūgšanā vēršas arī pie Svarūpas Dāmodaras un pēc tam pie citiem Kunga Čaitanjas mācekļiem — sešiem Gosvāmī: Šrī Rūpas Gosvāmī, Šrī Sanātanas Gosvāmī, Šrī Bhatas Raghunāthas Gosvāmī, Šrī Gopālas Bhatas Gosvāmī, Šrī Džīvas Gosvāmī un Šrī Raghunāthas dāsas Gosvāmī. Kungs Čaitanja deva sešiem Gosvāmī tiešus norādījumus izplatīt Krišnas apziņas kustību. Tāpēc Narotama dāsa Thākurs lūdz viņus dot savu žēlastību.

Pēc sešiem Gosvāmī nākošais āčārja bija Šrīnivāsa Āčārja. Patiesībā Narotama dāsa Thākurs atradās Šrīnivāsas Āčārjas mācekļu pēctecībā, un dzīvoja neilgi pēc Šrīnivāsas Āčārjas aiziešanas, un viņa tuvs draugs bija Rāmačandra Čakravartī. Tāpēc viņš dzied: «Es vienmēr vēlos atrasties Rāmačandras sabiedrībā.» Viņš vēlas atrasties bhaktu sabiedrībā. Garīgās pilnveidošanās ceļā mums vienmēr jālūdz diženu āčārju žēlastība un jāuzturas tīru bhaktu sabiedrībā. Tad mums būs daudz vieglāk pilnveidoties Krišnas apziņā un saņemt Kunga Čaitanjas un Kunga Krišnas žēlastību. Tāda ir Narotamas dāsas Thākura dziesmas būtība.

Manah-šikša

Norādījumi prātam

no «Prārthanas»

(1)

nitāi-pada-kamala,    koti-candra-sušītala,je chāyāy jagata juruāyheno nitāi bine bhāi,    rādhā-krišna pāite nāi,dridha kori' dharo nitāir pāy

(2)

se sambandha nāhi jā'r,    brithā janma gelo tā'r,sei pašu boruo durācārnitāi nā bolilo mukhe,    majilo samsāra-sukhe,vidyā-kule ki koribe tār

(3)

ahankāre matta hoiyā,    nitāi-pada pāsariyā,asatyere satya kori māninitāiyer korunā habe,    braje rādhā-krišna pābe,dharo nitāi-carana du'khāni

(4)

nitāiyer carana satya,    tāthāra sevaka nitya,nitāi-pada sadā koro āšanarottama boruo dukhī,    nitāi more koro sukhī,rākho rāngā-caranera pāša

Viņa Dievišķās Žēlastības A.Č. Bhaktivēdāntas Svāmī Prabhupādas skaidrojums: Šī Narotamas dāsas Thākura dziesma ir ļoti brīnišķīga. Viņš mums pavēsta, ka Kunga Nitjānandas lotospēdas nitāi-pada-kamala («kamala» nozīmē «lotoss», bet «pada» ir «pēda») ir patvērums, kas veldzē kā miljoniem mēness planētu izstarotā gaisma. Mums pat ir grūti iztēloties cik patīkami veldzētu gaisma, kas kristu no debesīm, ja pie tām atrastos miljoniem pilnu mēnešu. Materiālajā pasaulē («džagat») viss ripo uz elli, tajā vienmēr liesmo karsta uguns, tāpēc visi smagi cīnās ar esamību, tā arī nespējot atrast mieru. Tāpēc, ja kāds šajā pasaulē vēlas iegūt īstenu mieru, viņam ir jāpieņem Kunga Nitjānandas lotospēdu patvērums, kas veldzē kā gaisma no miljoniem pilnu mēnešu. Vārds «džurāja» nozīmē «atvieglojums». Ja dzīvā būtne patiešām vēlas atbrīvoties no smagās cīņas par esamību un nodzēst materiālo ciešanu

liesmas, tad viņai jāseko Narotamas dāsas Thākura padomam: «Lūdzu, pieņem patvērumu pie Kunga Nitjānandas!»

Ko mēs iegūsim, ja pieņemsim patvērumu pie Kunga Nitjānandas lotospēdām? Narotama saka: heno nitāi bine bhāi — kamēr cilvēks nebūs patvēries Kunga Nitjānandas lotospēdu ēnā — rādhā-krišna pāite nāi — viņam būs ļoti grūti piekļūt Rādhai un Krišnam. Krišnas apziņas kustības mērķis ir palīdzēt visiem bhaktām pietuvoties Rādhai un Krišnam un nokļūt pie Visaugstā Kunga, lai iesaistītos Viņa dievišķajā prieka pilnajā dejā. Narotama dāsa Thākurs ikvienam, kurš vēlas iekļūt Rādhas un Krišnas pavadoņu dejotāju pulkā, iesaka meklēt Kunga Nitjānandas lotospēdu patvērumu.

Pēc tam viņš saka: se sambandha nāhi. Sambandha ir savienošanās jeb saskarsme. Ikviens, kurš nav izkopis attiecības ar Nitjānandu, ir izniekojis dzīvi cilvēka veidolā. Kādā citā dziesmā Narotama dāsa saka: hari hari biphale janama gonāinu — tas, kurš cenšas nokļūt pie Rādhas un Krišnas bez Nitjānandas palīdzības, veltīgi iznieko savu dzīvi. Vārds «brithā» nozīmē «veltīgs», «džanma» ir «dzīve», «tār» — «viņa» un «sambandha» ir «attiecības». Ja cilvēks nemeklē patvērumu pie Nitjānandas Prabhu, tad viņš veltīgi izlieto vērtīgo cilvēka dzīvi. Kāpēc šāda dzīve ir aizvadīta veltīgi? Sei pašu boruo durācār. Vārds «sei» nozīmē «tas», «pašu» ir «dzīvnieks», bet «durāčār» — «slikti izturēties» vai «rīkoties ļoti slikti». Tas, kurš netiecas izkopt Krišnas apziņu ar Kunga Čaitanjas un Nitjānandas žēlastību, iznieko mūžu dzīvnieciskās jutekļu baudās. Narotama dāsa Thākurs paskaidro, ka parastos dzīvniekus vēl var pieradināt, bet cilvēks ar dzīvnieciskām tieksmēm ir gandrīz neglābjams, jo viņu nav iespējams pāraudzināt. Pie kārtības var pieradināt kaķus, suņus un pat tīģerus, taču cilvēku, kurš dzīvo pēc savām iegribām un nepievēršas Krišnas apziņas izkopšanai, ir ļoti grūti pāraudzināt. Valdības izdotie likumi nepalīdz zaglim kļūt par godīgu cilvēku, jo viņa sirds ir netīra — viņu nevar pāraudzināt. Ikviens redz, kā valdība soda noziedzniekus, un arī rakstos ir pieminēts, ka šādi ļaudis nonāks ellē. Tomēr, pat dzirdējuši liecības no rakstiem un redzējuši, kā tiek piemēroti valsts likumi, dēmoniskās būtnes nespēj laboties.

Ko gan viņi dara? Nitāi nā bolilo mukhe. Viņi nezina, kas ir Nitjānanda, tāpēc nedaudzina Kunga Nitjānandas un Kunga Čaitanjas vārdus. Majilo samsāra-sukhe. Vārds «madžilo» nozīmē «iegrimst». Viņi iegrimst tā sauktajās laicīgajās baudās. Viņiem ir vienalga, kas ir Kungs Čaitanja un Nitjānanda, tāpēc viņi aizvien dziļāk sapinas laicīgajā esamībā. Vidyā-kule ki koribe tār: ja cilvēks nemeklē patvērumu pie Nitjānandas un netiecas pēc Krišnas apziņas, tad viņu neglābs ne vidja — tā saucamā akadēmiskā izglītība, ne kula,

piedzimšana augstas kārtas ģimenē vai augsti attīstītā valstī. Pat ja cilvēks ir piedzimis augstas kārtas ģimenē vai attīstītā valstī, pat ja viņš ir saņēmis labu izglītību, nāves brīdī dabas likumi pārtrauks viņa darbu, un viņam būs jāpiedzimst no jauna citā ķermenī, ko viņš saņems atbilstoši saviem darbiem.

Kāpēc šie dzīvnieciskie cilvēki rīkojas šādā veidā? Ahankāre matta hoiyā,  nitāi-pada pāsariyā. Viņus ir apreibinājis maldīgais priekšstats par ķermenisko esamību, tāpēc viņi ir aizmirsuši savas mūžīgās attiecības ar Nitjānandu. Asatyere satya kori māni — šādi cilvēki pieņem maldinošās enerģijas izpausmi par īstu. Vārds «asatjērē» nozīmē «tas, kas īstenībā nepastāv», citiem vārdiem sakot, tā ir maija. Maija ir tas, kas nepastāv, bet ir uztverama kā laicīga mirāža. Ļaudis, kas nav saskārušies ar Nitjānandas žēlastību domā, ka maldīgais ķermenis ir īsts.

Pēc tam Narotama dāsa Thākurs saka: nitāiyer korunā habe, braje rādhā-krišna pābe — «Ja tu patiešām vēlies nokļūt Rādhas un Krišnas sabiedrībā, tad vispirms tev ir jāsaņem Kunga Nitjānandas žēlastība. Kad Nitjānanda būs žēlsirdīgs pret tevi, tad tu sasniegsi Rādhu un Krišnu.» Dharo nitāi-carana du'khāni. Narotama dāsa iesaka visiem stingri satvert Kunga Nitjānandas lotospēdas.

Tad viņš atkal uzsver: nitāi-carana satya. Pašlaik mēs esam stingri pieķērušies maijai, taču nevajag domāt, ka Kungs Nitjānanda ir kaut kas līdzīgs mums zināmajai maijai jeb maldiem. Tāpēc Narotama dāsa apstiprina: nitāi-carana satya. Kunga Nitjānandas lotospēdas nav maldi, tās ir īstenas. Tāthāra sevaka nitya: tas, kurš veic pārpasaulīgo mīlestības pilno kalpošanu Nitjānandam, pats kļūst pārpasaulīgs. Veicot pārpasaulīgo mīlestības pilno kalpošanu Nitjānandam Krišnas apziņā, cilvēks tūlīt paceļas garīgā līmenī, kas pilns pārpasaulīgas mūžības un svētlaimes. Tāpēc viņš iesaka: nitāi-pada sadā koro āša — vienmēr centies satvert Kunga Nitjānandas lotospēdas.

Narottama boruo dukhī. Āčārja Narotama dāsa Thākurs apraksta sevi, kā ļoti nelaimīgu. Patiesībā viņš norāda uz mums. Viņš saka: «Dārgais Kungs! Es esmu ļoti nelaimīgs.» Nitāi more koro sukhī:«Tāpēc es lūdzos Kungu Nitjānandu, lai viņš padarītu mani laimīgu.» Rākho rāngā-caranera pāša: «Lūdzu, ieliec mani savu lotospēdu ēnā.»

Šrī Rūpa Mandžarī pada

Šrī Rūpas Mandžarī lotospēdas

no «Prārthanas»

(1)

šrī-rūpa-manjarī-pada,    sei mora sampada,sei mor bhajana-pūjanasei mora prāna-dhana,    sei mora ābharana,sei mor jīvanera jīvana

(2)

sei mora rasa-nidhi,    sei mora vānchā-siddhi,sei mor vedera dharamasei brata, sei tapa,    sei mora mantra-japa,sei mor dharama-karama

(3)

anukūla habe vidhi,    se-pade hoibe siddhi,nirakhibo e dui nayanese rūpa-mādhurī-rāši,    prāna-kuvalaya-šašīpraphullita habe niši-dine

(4)

tuvā adaršana-ahi,    garale jāralo dehī,ciro-dina tāpita jīvanahā hā rūpa koro doyā,    deho more pada-chāyā,narottama loilo šarana

1) Šrī Rūpas Mandžarī lotospēdas ir mans dārgums, mans garīgās kalpošanas objekts un godināšanas mērķis. Tās dod manai dzīvei gaismu, un kalpošana tām ir manas dzīves visdārgākais brīdis.

2) Tās ir visas rasas pilnība, un šo pilnību vēlas sasniegt visas dzīvās būtnes. Tās ir visu Vēdu rakstu dziļākā nozīme. Tās ir visu manu gavēņu un askēžu mērķis un tas, pēc kā es tiecos, klusām daudzinot mantras. Tās ir visu reliģisko darbību cēlonis.

3) Attīroties, veicot labvēlīgu garīgo kalpošanu, ikviens var sasniegt pilnību un ar abām acīm skaidri ieraudzīt tās. Viņas pārpasaulīgais veidols mirdz manā sirdī kā spožs mēness, tāpēc mana sirds mirdz un atbild uz Viņa vārdiem. Parasts mēness spīd naktī, dodot gaismu, kurā var saskatīt citus objektus, taču Šrī Rūpas Mandžarī mēness mirdzošais veidols mirdz manā sirdī, un no tā arī mana sirds kļūst mirdzoša un vērš starus atpakaļ uz garīgo valstību. Šis mēness spīd ne tikai naktī, bet visu laiku: gan dienu, gan nakti.

4) Kad es nevaru tevi ieraudzīt, es jūtos it kā dzertu stipru indi, kas liek man izjust neizturamas un nebeidzamas sāpes. Narotama dāsa Thākurs saka: «Lūdzu, dod man savu žēlastību un lotospēdu patvērumu.»

Vaišnavē vigjapti

Lūgšana vaišnaviem

no «Prārthanas»

(1)

ei-bāro karunā koro vaišnava gosāipatita-pāvana tomā bine keho nāi

(2)

jāthāra nikate gele pāpa dūre jāyemona doyāla prabhu kebā kothā pāy

(3)

gangāra paraša hoile pašcāte pāvandaršane pavitra koro——ei tomāra gun

(4)

hari-sthāne aparādhe tāre hari-nāmtomā sthāne aparādhe nāhi paritrān

(5)

tomāra hridoye sadā govinda-višrāmgovinda kohena——mora vaišnava parān

(6)

prati-janme kori āšā caranera dhūlinarottame koro doyā āpanāra boli'

1) Ak, Gosvāmī vaišnav! Lūdzu, esi žēlsirdīgs pret mani. Pasaulē nav neviena cita, kurš var šķīstīt kritušās dvēseles.

2) Kur gan meklēt šādu žēlsirdīgu personību, kas ir tik šķīsta, ka, pat ieraugot viņu, mēs atbrīvojamies no visiem grēkiem.

3) Mazgājoties svētās Gangas ūdenī daudzas reizes, cilvēks attīrās, taču kritušās dvēseles uzreiz attīrās no visiem grēkiem, tikai vienreiz ieraugot tevi. Tāda ir tava varenība.

4) Svētais vārds var izglābt to, kurš ir apvainojis Kungu Hari, taču, ja kāds ir apvainojis tevi, tad viņam nav glābiņa.

5) Tavā sirdī vienmēr atrodas Kungs Govinda, un Kungs Govinda saka: «Vaišnavi vienmēr ir manā sirdī.»

6) Es vēlos saņemt tavu svēto pēdu putekļus visās nākošajās dzīvēs. Lūdzu, uzskati Narotamu par savu īpašumu un esi žēlsirdīgs pret viņu.

Diženo vaišnavudziesmas

¤

Lūgšana Kunga lotospēdām

Viņa Dievišķā ŽēlastībaA.Č. Bhaktivēdānta Svāmī Prabhupāda

1965. gada 10. septembrī Šrīla Prabhupāda, sēdēdams uz kuģa, kas peldēja pāri Atlantijas okeānam un tuvojās Amerikas krastiem, rakstīja dienasgrāmatā: «Šodien kuģis peld pavisam mierīgi. Es jūtos daudz labāk. Taču es izjūtu sāpīgu atšķirtību no Vrindāvanas un savām Dievībām: Šrī Govindas, Gopīnāthas un Rādhā-Dāmodaras. Mierinājumu es rodu, lasot nektārsaldās Kunga Čaitanjas līlas [rotaļas] no «Čaitanja-čaritāmritas». Es atstāju Bhāratabhūmi tikai tāpēc, lai kalpotu Šrī Bhaktisidhāntam Sarasvatī, kurš izteica Kunga Čaitanjas vēlmi. Man nav nekādu cildenu īpašību, tomēr es visiem spēkiem cenšos izpildīt Dievišķās Žēlastības norādījumu. Tālu prom no Vrindāvanas esmu pilnīgi atkarīgs no Viņu žēlastības.» Pēc trīs dienām tīrais bhakta Šrīla Prabhupāda uzrakstīja šādu lūgšanu:

krišna taba punya habe bhāie-punya koribe jabe    rādhārānī khusī habedhruva ati boli tomā tāi

(1)

šrī-siddhānta sarasvatī,    šacī-suta priya ati,krišna-sebāya jāra tula nāi

sei se mohānta-guru,    jagater madhe uru,krišna-bhakti dey thāi thāi

(2)

tāra icchā balavān,    pāšcātyete thān thān,hoy jāte gaurānger nāmprithivīte nagarādi,    āsamudra nada nadī,sakalei loy krišna nām

(3)

tāhale ānanda hoy,    tabe hoy dig-vijay,caitanyer kripā atišaymāyā dušta jata duhkhī,    jagate sabāi sukhī,vaišnaver icchā pūrna hoy

(4)

se kārja je koribāre,    ājnā jadi dilo more,jogya nahi ati dīna hīnatāi se tomāra kripā,    māgitechi anurūpā,āji tumi sabār pravīna

(5)

tomāra se šakti pele,    guru-sebāya bastu mile,jībana sārthak jadi hoysei se sevā pāile,    tāhale sukhī hale,taba sanga bhāgyate miloy

(6)

evam janam nipanitam prabhavāhi-kūpe  kāmābhi kāmam anu yah prapatan prasangātkritvātmasāt suraršinā bhagavan grihītah  so 'ham katham nu visrije tava bhritya-sevām

(7)

tumi mor cira sāthī,    bhuliyā māyār lāthi,khāiyāchi janma-janmāntareāji punah e sujaga,    jadi hoy jogājoga,tabe pāri tuhe milibāre

(8)

tomāra milane bhāi,    ābār se sukha pāi,gocārane ghuri din bhorkata bane chutāchuti,    bane khāi lutāputi,sei din kabe habe mor

(9)

āji se subidhāne,    tomāra smarana bhela,baruo āšā dākilām tāiāmi tomāra nitya-dāsa,    tāi kori eta āša,tumi binā anya gati nāi

Piedz.: Mani brāļi! Es jums no visas sirds saku: «Jūs saņemsiet Visaugstā Kunga Krišnas svētību vienīgi tad, kad iepriecināsiet Šrīmatī Rādhārānī.»

1) Šrī Šrīmad Bhaktisidhānta Sarasvatī Thākurs ir dārgs mātes Šačī dēla Kunga Čaitanjas kalps. Viņš veic izcilu kalpošanu Visaugstajam Kungam Šrī Krišnam. Viņš ir dižens un svēts garīgais skolotājs, kas dažādās zemēs māca ļaudīm patiesu mīlestību uz Krišnu.

2) Ar viņa stipro vēlmi Kunga Gaurāngas svētais vārds izplatīsies rietumu valstīs. Ļaudis visās pilsētās un ciemos, visu okeānu, jūru, upju un strautu krastos dziedās Krišnas svēto vārdu.

3) Kad Šrī Čaitanjas Mahāprabhu bezgalīgā žēlastība iekaros visas debess puses, tad visu pasauli pārņems pārpasaulīgas ekstāzes plūdi. Ja visas grēcīgās un nelaimīgās dzīvās būtnes kļūs laimīgas, tad vaišnavu vēlme būs piepildīta.

4) Šo misiju man uzticēja Guru Mahārādža, taču es neesmu spējīgs to izpildīt. Es esmu ļoti pagrimis un nevarīgs. Tāpēc, Kungs, es tagad lūdzu Tavu žēlastību, lai spētu to izdarīt, jo Tu esi visgudrākā un visspējīgākā būtne.

5) Ja Tu kādu apveltī ar savu spēku, tad viņš sasniegs dzīves mērķi, jo, kalpodams garīgajam skolotājam, cilvēks iepazīst Absolūto Patiesību.

6) «Dārgais Kungs, Dieva Augstākā Personība! Es savā sirdī vienu pēc otras krāju materiālās vēlmes un gāju visu ļaužu iestaigāto ceļu, ar katru soli tuvojoties tumšai bedrei, kas pilna indīgu čūsku. Taču Tavs kalps Nārada Muni aiz žēlastības pieņēma mani par savu mācekli un iemācīja sasniegt pārpasaulīgo līmeni. Tāpēc mans galvenais pienākums ir kalpošana viņam. Kā gan es varu atstāt šo kalpošanu.» (Šrīmad Bhāgavatama 7. 9. 29.)

7) Ak, Kungs Krišna! Tu esi mans mūžīgais draugs, kas vienmēr ir kopā ar mani. Es biju aizmirsis Tevi, un mūžu pēc mūža mocījos maijas važās. Bet, ja šodien man laimēsies atkal ieraudzīt Tevi, tad es vairs nekad Tevi neatstāšu.

8) Dārgais draugs! Kopā ar Tevi es esmu neizsakāmi laimīgs. Agri no rīta es izskriešu pļavā, staigāšu, skraidīšu un spēlēšos Vradžas laukos un mežos līdz, izjutis garīgo ekstāzi, sākšu ritināties pa zemi. Ak, cik dienu man vēl līdz tam būs jāgaida!

9) Šodien man prātā ienāca šīs jaukās domas par Tevi. Es ļoti ilgojos pēc Tevis un centos sasaukt Tevi. Es esmu Tavs mūžīgais kalps, tāpēc ļoti vēlos būt kopā ar Tevi. Ak, Kungs Krišna! Vienīgi Tu vari mums dāvāt veiksmi un svētību.

Mārkinē bhāgavata-dharma

Krišnas apziņas mācīšana Amerikā

1965. gada 17. septembrī kuģis «Džaladuta», uz kura atradās Viņa Dievišķā Žēlastība A.Č. Bhaktivēdānta Svāmī Prabhupāda, piestāja pie Bostonas ostas mola. Bhaktivēdānta Svāmī sirdī nesa garīgā skolotāja norādījumu sludināt Kunga Čaitanjas mācību visā pasaulē. Viņš redzēja bijību izraisošo Manhetenas debesskrāpju kontūru un saprata, ka izpildīt misiju būs ļoti grūti. Tad viņu pārņēma līdzjūtība par rietumu ļaudīm, kas zaudējuši ticību Dievam. Nākošajā dienā viņš bengāļu valodā uzrakstīja lūgšanu Krišnam par visu saistītu dvēseļu glābšanu.

(1)

baruo-kripā kaile krišna adhamer pratiki lāgiyānile hethā koro ebe gati

(2)

āche kichu kārja taba ei anumānenahe keno āniben ei ugra-sthāne

(3)

rajas tamo gune erā sabāi āchannabāsudeb-kathā ruci nahe se prasanna

(4)

tabe jadi taba kripā hoy ahaitukīsakal-i sambhava hoy tumi se kautukī

(5)

ki bhāve bujhāle tārā bujhe sei rasaeta kripā koro prabhu kori nija-baša

(6)

tomāra icchāya saba hoy māyā-bašatomāra icchāya nāša māyār paraša

(7)

taba icchā hoy jadi tādera uddhārbujhibe nišcai tabe kathā se tomār

(8)

bhāgavater kathā se taba avatārdhīra haiyā šune jadi kāne bār bār

(9)

šrinvatām sva-kathāh krišnah  punya-šravana-kīrtanahhridy antah stho hy abhadrāni  vidhunoti suhrit satām

našta-prāyešv abhadrešu  nityam bhāgavata-sevayābhagavaty uttama-šloke  bhaktir bhavati naišthikī

tadā rajas-tamo-bhāvāh  kāma-lobhādayaš ca yeceta etair anāviddham  sthitam sattve prasīdati

evam prasanna-manaso  bhagavad-bhakti-yogatahbhagavat-tattva-vijnānam  mukta-sangasya jāyate

bhidyate hridaya-granthiš  chidyante sarva-samšayāhkšīyante cāsya karmāni  drišta evātmanīšvare

(10)

rajas tamo hate tabe pāibe nistārhridayer abhadra sab ghucibe tāhār

(11)

ki ko're bujhābo kathā baro sei cāhikhudra āmi dīna hīna kono šakti nāhi

(12)

athaca enecho prabhu kathā bolibāreje tomār icchā prabhu koro ei bāre

(13)

akhila jagat-guru! bacana se āmāralankrita koribār khamatā tomār

(14)

taba kripā ha'le mor kathā šuddha habešuniyā sabāra šoka duhkha je ghucibe

(15)

āniyācho jadi prabhu āmāre nācātenācāo nācāo prabhu nācāo se-matekāšthera puttali jathā nācāo se-mate

(16)

bhakti nāi beda nāi nāme khub daruo«bhaktivedānta» nām ebe sārthak koro

1) Dārgais Kungs Krišna! Tu esi tik labs pret šo nevērtīgo dvēseli, bet es nezinu, kāpēc Tu esi atvedis mani uz šejieni. Tagad Tu vari darīt ar mani visu, ko vēlies.

2) Tomēr domāju, ka Tev šeit ir kas darāms, vai gan citādi Tu būtu mani atvedis uz šo briesmīgo vietu.

3) Vairums cilvēku šeit ir materiālo īpašību, neziņas un kaislību, varā. Iegrimuši materiālajā dzīvē, viņi domā, ka ir ļoti laimīgi un apmierināti, tāpēc nespēj sajust Vāsudēvas [Krišnas] pārpasaulīgā vēstījuma garšu. Nevaru iedomāties, kā viņi spēs to saprast.

4) Bet zinu, ka ar Tavu bezcēloņu žēlastību viss ir iespējams, jo Tu esi vislielākais mistiķis.

5) Kā viņi spēs saprast garīgās kalpošanas saldmi? Mans Kungs! Es tikai lūdzu Tavu žēlastību, lai spētu viņiem nodot Tavu vēstījumu.

6) Pār visām dzīvajām būtnēm pēc Tavas gribas valda Tavs maldinošais spēks, un, ja Tu vēlēsies, tad pēc Tavas gribas viņas arī tiks atbrīvotas no maldu ķetnām.

7) Es vēlos, lai Tu atpestītu viņus. Tavu vēstījumu Viņi sapratīs tikai tad, ja Tu vēlēsies viņus atpestīt.

8) Šrīmad Bhāgavatama ir Tavs iemiesojums, un, vienmēr pazemīgi klausoties Šrīmad Bhāgavatamas pantus, saprātīgs cilvēks ļoti drīz spēs izprast Tevi.

9) Šrīmad Bhāgavatamā (1.2.17.–21.) ir teikts: «Dieva Personība Šrī Krišna ir Paramātma [Virsdvēsele] ikvienas būtnes sirdī un patiesīga bhaktas labvēlis. Viņš šķīsta bhaktas sirdi no vēlmes jutekliski baudīt, ja bhakta ir izkopis tieksmi klausīties Dieva Kunga vēstījumus, kas ir svētīgi paši par sevi, kad tos pareizi uzklausa un daudzina. Pastāvīgi klausoties Bhāgavatamas lekcijas un kalpojot tīram bhaktam, sirds attīrās gandrīz no visām raizēm un tajā uz visiem laikiem uzplaukst mīlestības pilnā kalpošana Dieva Personībai, kuru slavina pārpasaulīgas dziesmas. Tiklīdz sirds ir pilnībā iegrimusi mīlestības pilnajā kalpošanā, pazūd kaislību un tumsības sekas: iekāre, vēlmes un alkas. Tad bhakta izkopj tīru skaidrību un iegūst pilnīgu laimi. Kad bhakta dzīvo tīrā skaidrībā, viņa prātu apgaismo garīgā kalpošana Dievam Kungam. Tad viņš iegūst labvēlīgas zināšanas par Dieva Personību un, sasniedzis atbrīvi, pilnīgi atbrīvojas no saskarsmes ar materiālo. Tādā veidā mezgls sirdī tiek pārgriezts un prāts attīrās no visiem sārņiem. Auglīgo darbību ķēde pārtrūkst, kad cilvēks apzinās, ka visu īstenībā pārvalda patība.»

10) Viņš atbrīvojas no neziņas un kaislībām, un viņa sirds līdz galam attīrās no visiem trūkumiem.

11) Kā lai iedodu viņiem Krišnas apziņas vēstījuma sapratni? Esmu nelaimīgs, nespējīgs, esmu viszemāk kritušais cilvēks. Tāpēc lūdzu Tavu svētību, lai varētu viņus pārliecināt, jo pats nespēju to izdarīt.

12) Mans Kungs! Tā vai citādi Tu esi atvedis mani uz šejieni, lai es runātu par Tevi. Mans Kungs! Tagad Tu vari sūtīt man veiksmi vai neveiksmi, kā Tev tas labpatiks.

13) Ak, Visu pasauļu garīgais skolotāj! Es varu tikai atkārtot Tavu vēstījumu. Ja vēlies, tad dari manu runas spēju tādu, lai viņi varētu mani saprast.

14) Tikai ar Tavu bezcēloņu žēlastību mani vārdi var kļūt tīri. Esmu pārliecināts, ka tad, kad pārpasaulīgais vēstījums iekļūs viņu sirdīs, tie sajutīs prieku un atbrīvosies no visa, kas padara dzīvi nelaimīgu.

15) Mans Kungs! Esmu tikai lelle Tavās rokās. Ja Tu esi atvedis manu šurp dejot, tad liec man dejot. Mans Kungs! Liec man dejot, kā Tev patīk.

16) Manī nav ne mīlestības, ne zināšanu, taču es stingri ticu Krišnas svētajam vārdam. Mani sauc par Bhaktivēdāntu, un tagad, ja Tu vēlies, vari piepildīt īsto Bhaktivēdāntas jēgu.

Visnelaimīgākais,visnenozīmīgākais lūdzējsA.Č. Bhaktivēdānta SvāmīASV, Masačūsetsas štats, Bostonas piestātneuz kuģa «Džaladutas» klāja1965. gada 18. septembrī

Šrī Rādhikā-stava

Šrīla Rūpa Gosvāmī

no «Stava-mālas»

rādhe jaya jaya mādhava-dayitegokula-tarunī-mandala-mahite

(1)

dāmodara-rati-vardhana-vešehari-niškuta-vrindā-vinipeše

(2)

vrišabhānūdadhi-nava-šaši-lekhelalitā-sakhi guna-ramita-višākhe

(3)

karunām kuru mayi karunā-bharitesanaka-sanātana-varnita-carite

Koris: Ak, Rādha! Ak, Mādhavas iemīļotā! Tevi godina visas Gokulas meitenes! Lai slava Tev! Lai slava Tev!

Ak, Rādha! Tu izvēlies tērpus tā, lai Kungs Dāmodara iemīlētu Tevi vēl vairāk! Ak, Vrindāvanas valdniece! Tu esi birztala, kurā priecājas Kungs Hari! Tu esi jauns mēness, kas uzlēcis no valdnieka Vrišabhānu okeāna! Ak, Lalitas draudzene! Tava labākā draudzene ir Višākha, jo Tu piesaisti viņu ar savām cildenajām īpašībām, draudzību, kalpošanu un uzticību Krišnam. Tu esi žēlsirdības iemiesojums! Tavu dievišķo raksturu apraksta diženie viedie, kā Sanaka un Sanātana! Ak, Rādha! Lūdzu, esi žēlsirdīga pret mani!

Šrī dašāvatāra-stotra

Džajadēva Gosvāmī

no «Gīta-govindas»

(1)

pralaya-payodhi-jale dhritavān asi vedam    vihita-vahitra-caritram akhedamkešava dhrita-mīna-šarīra jaya jagadīša hare

(2)

kšitir iha vipulatare tišthati tava prišthe    dharani-dhārana-kina-cakra-garišthekešava dhrita-kūrma-šarīra jaya jagadīša hare

(3)

vasati dašana-šikhare dharanī tava lagnā    šašini kalanka-kaleva nimagnākešava dhrita-šūkara-rūpa jaya jagadīša hare

(4)

tava kara-kamala-vare nakham adbhuta-šringam    dalita-hiranyakašipu-tanu-bringamkešava dhrita-narahari-rūpa jaya jagadīša hare

(5)

chalayasi vikramane balim adbhuta-vāmana    pada-nakha-nīra-janita-jana-pāvanakešava dhrita-vāmana-rūpa jaya jagadīša hare

(6)

kšatriya-rudhira-maye jagad-apagata-pāpam    snapayasi payasi šamita-bhava-tāpamkešava dhrita-bhrigupati-rūpa jaya jagadīša hare

(7)

vitarasi dikšu rane dik-pati-kamanīyam    daša-kukha-mauli-balim ramanīyamkešava dhrita-rāma-šarīra jaya jagadīša hare

(8)

vahasi vapuši višade vasanam jaladābham    hala-hati-bhīti-milita-yamunābhamkešava dhrita-haladhara-rūpa jaya jagadīša hare

(9)

nindasi yajna-vidher ahaha šruti-jātam    sadaya-hridaya daršita-pašu-ghātamkešava dhrita-buddha-šarīra jaya jagadīša hare

(10)

mleccha-nivaha-nidhane kalayasi karavālam    dhūmaketum iva kim api karālamkešava dhrita-kalki-šarīra jaya jagadīša hare

(11)

šrī-jayadeva-kaver idam uditam udāram    šrinu sukha-dam šubha-dam bhava-sāramkešava dhrita-daša-vidha-rūpa jaya jagadīša hare

(12)

vedān uddharate jaganti vahate bhū-golam udbibhrate  daityam dārayate balim chalayate kšatra-kšayam kurvatepaulastyam jayate halam kalayate kārunyam ātanvate  mlecchān mūrchayate dašākriti-krite krišnāya tubhyam namah

1) Ak, Kēšava! Ak, Visuma valdniek! Ak, Kungs Hari! Tu pieņēmi zivs izskatu. Lai slava Tev! Tu peldēji pa plašo un viļņoto jūru kā milzīga laiva, lai aizsargātu Vēdas, kas grima iznīcināšanas laikā uzsūtītajos plūdos.

2) Ak, Kēšava! Ak, Visuma valdniek! Ak, Kungs Hari! Tu pieņēmi bruņurupuča izskatu. Lai slava Tev! Kā dievišķs bruņurupucis Tu uz savas muguras turēji milzīgo Mandaras kalnu, ko padievi izmantoja par pamatu, kuļot piena okeānu. No šī lielā kalna smaguma Tavā mugurā radās iedobe, kuru godina dievišķās būtnes.

3) Ak, Kēšava! Ak, Visuma valdniek! Ak, Kungs Hari! Tu pieņēmi mežakuiļa izskatu. Lai slava Tev! Tu no Visuma apakšas pacēli Zemi, kas bija nogrimusi Garbhodakas okeānā, un Tava spožā ilkņa galā tā izskatās kā plankums uz mēness virsmas.

4) Ak, Kēšava! Ak, Visuma valdniek! Ak, Kungs Hari! Tu pieņēmi puslauvas puscilvēka izskatu. Lai slava Tev! Tāpat, kā cilvēks ar pirkstiem var viegli saspiest lapseni, tā Tu ar brīnišķīgajiem un neparasti asajiem nagiem, kas rotā Tavas skaistās lotosrokas, pārplēsi lapsenei līdzīgo dēmonu Hiranjakašipu.

5) Ak, Kēšava! Ak, Visuma valdniek! Ak, Kungs Hari! Tu pieņēmi pundurīša brāhmana izskatu. Lai slava Tev! Ak, brīnišķīgais pundurīti! Tu ar saviem platajiem soļiem apmānīji valdnieku Bali, un, liekot Gangai tecēt no Tavu lotospēdu nagiem, Tu atbrīvo visas pasaules dzīvās būtnes.

6) Ak, Kēšava! Ak, Visuma valdniek! Ak, Kungs Hari! Tu pieņēmi Bhrigupati [Parašurāmas] izskatu. Lai slava Tev! Tu liec zemei Kurukšētrā mazgāties asins upē, kas plūst no dēmonisko kšatriju ķermeņiem, kurus Tu esi nogalinājis. Tu atbrīvo no grēkiem visu pasauli un nodzēs cietēju laicīgās esamības liesmas.

7) Ak, Kēšava! Ak, Visuma valdniek! Ak, Kungs Hari! Tu pieņēmi Rāmačandras izskatu. Lai slava Tev! Izcīnot uzvaru Lankas kaujā, Tu nogalināji dēmonu Rāvanu, kam bija desmit galvas, un dāvāji šīs galvas padievam Indram un citām dievībām, kuras pārvalda desmit debess puses.

8) Ak, Kēšava! Ak, Visuma valdniek! Ak, Kungs Hari! Tu pieņēmi Balarāmas, arkla nesēja, izskatu. Lai slava Tev! Tavu mirdzošo gaišo ķermeni klāj tērps jauna lietus mākoņa krāsā. Tās ir tik brīnišķīgi zilas, kā tumšā Jamunas upe, kas ir ļoti skaista un kas baidās no Tava arkla.

9) Ak, Kēšava! Ak, Visuma valdniek! Ak, Kungs Hari! Tu pieņēmi Budas izskatu. Lai slava Tev! Ak, Buda! Tava sirds ir ļoti žēlsirdīga, tāpēc Tu nosodīji nevainīgo dzīvnieku nogalināšanu vēdiskajās ziedošanas ceremonijās.

10) Ak, Kēšava! Ak, Visuma valdniek! Ak, Kungs Hari! Tu pieņēmi Kalki izskatu. Lai slava Tev! Tu ierodies kā komēta, lai nestu briesmas, un, vicinot asu zobenu, Tu iznīcini ļaunos un barbariskos ļaudis Kali-jugas beigās.

11) Ak, Kēšava! Ak, Visuma valdniek! Ak, Kungs Hari! Tu kļūsti par avatāru, pieņemot desmit dažādus izskatus. Lai slava Tev! Draugi! Lūdzu, ieklausies diženā dzejnieka Džajadēvas himnā, kas ir ļoti cildena un var dāvāt visiem laimi un svētību, jo tā ir gaisma šajā tumšajā pasaulē.

12) Ak, Kungs Krišna! Es noliecos Tavā priekšā, jo Tu ierodies desmit avatāros. Matsjas izskatā Tu izglāb Vēdas, Kūrmas avatārā uz Tavas muguras stāv Mandaras kalns. Kad Tu esi Varāha, tad ar savu ilkni Tu pacel Zemi, bet Narasimhas izskatā Tu pārplēs daitjas Hiranjakašipu krūtis. Vāmanas izskatā Tu apmāni daitju valdnieku Bali, palūdzis tikai trīs soļus zemes, bet pēc tam ar saviem soļiem pārkāp pāri visai pasaulei un atņem to Bali Mahārādžam. Tu ierodies Parašurāmas izskatā, lai nogalinātu visus ļaunos kšatrijus, bet Rāmačandras avatārā Tu sakauj rākšasu valdnieku Rāvanu. Tu kļūsti par Balarāmu un uz pleca nes arklu, ar kuru Tu savaldi nekrietnās būtnes un liec Jamunai uzticēt sevi Tev. Kunga Budas izskatā Tu izrādi žēlastību visām dzīvajām būtnēm, kas cieš šai pasaulē, bet Kali-jugas beigās, Tu ierodies Kalki avatārā, lai iedvestu šausmas mlēčhām [zemas kārtas ļaudīm, kas ir ļoti pagrimuši].

Šrī Guru parampara

Šrīla Bhaktisidhānta Sarasvatī Gosvāmī Prabhupāda

(1)

krišna hoite catur-mukha,    hoy krišna-sevonmukha,brahmā hoite nāradera matinārada hoite vyāsa,    madhva kohe vyāsa-dāsa,pūrnaprajna padmanābha gati

(2)

nrihari mādhava-bamše,    akšobhya paramahamse,šišya boli' angīkāra koreakšobhyera šišya jaya-    tīrtha nāme paricaya,tātra dāsye jnānasindhu tore

(3)

tāthā hoite dayānidhi,    tātra dāsa vidyānidhi,rājendra hoilo tāthā ha'tetāthāra kinkora jaya-    dharma nāme paricaya,paramparā jāno bhālo mate

(4)

jayadharma-dāsye khyāti,    šrī purušottama-jati,tāt ha'te brahmanya-tīrtha sūrivyāsatīrtha tātra dāsa,    lakšmīpati vyāsa-dāsa,tāthā ha'te mādhavendra purī

(5)

mādhavendra purī-bara,    šišya-bara šrī-īšvara,nityānanda, šrī-advaita vibhuīšvara-purīke dhanya,    korilen šrī-caitanya,jagad-guru gaura mahāprabhu

(6)

mahāprabhu šrī-caitanya,    rādhā-krišna nahe anya,rūpānuga janera jīvanavišvambhara priyankara,    šrī-svarūpa dāmodara,šrī-gosvāmī rūpa-sanātana

(7)

rūpa-priya mahājana,    jīva, raghunātha hana,tātra priya kavi krišnadāsakrišnadāsa-priya-bara,    narottama sevā-para,jātra pada višvanātha-āša

(8)

višvanātha-bhakta-sātha,    baladeva jagannātha,tātra priya šrī bhaktivinodamahā-bhāgavata-bara,    šrī-gaurakišora-bara,hari-bhajanete jāt'ra moda

(9)*

ithārā paramahamsa,    gaurāngera nija-bamša,tātdera carane mama gatiāmi sebā-udāsīna,    nāmete tridandī dīna,šrī-bhaktisiddhānta sarasvatī

1) Pēc pasaules radīšanas garīgās kalpošanas zinātni no Visaugstā Kunga Šrī Krišnas apguva četrgalvis Brahma. Dievišķās zinātnes noslēpumus no Brahmas izzināja Dēvarši Nārada. Diženais viedais Krišna Dvaipājana Vjāsa bija saņēmis īpašu svētību sastādīt Vēdu rakstus, tāpēc viņš kļuva par Dēvarši Nāradas mācekli. Tad trīspadsmitajā gadsimtā ieradās Šrīpāda Madhvāčārja un, saticies ar Vjāsadēvu Badarikāšramā, apguva no viņa Vēdāntas filozofiju. Viņš ir Vēdāntas filozofijas šudha-dvaitas skolas pamatlicējs un uzskata sevi par Krišnas Dvaipājanas Vjāsas kalpu. Pūrnapragja Tīrtha [Madhva] ir Padmanābhas Tīrthas guru un vienīgais patvērums.

2) Madhvas divi svarīgākie mācekļi ir Nrihari Tīrtha un Mādhava Tīrtha. Mādhava Tīrtha deva mācekļa iesvētību diženajam paramahamsam Akšobhjam Tīrtham. Akšobhjas Tīrthas galvenais māceklis ir Džajatīrtha. Džajatīrtha veltīja sevi kalpošanai savam māceklim Gjānasindhu.

3) Dajānidhi saņēma garīgās kalpošanas zinātni no Gjānasindhu, bet par Dajānidhi kalpu kļuva Vidjānidhi [Vidjādhirādža Tīrtha]. Rādžēndra Tīrtha kļuva par Vidjādhirādžas Tīrthas mācekli. Rādžēndras Tīrthas kalps bija Džajadharma jeb Vidžajadhvadža Tīrtha. Tāda ir īstenā mācekļu pēctecības ķēde.

4) Diženais sanjāsī Šrī Purušotama Tīrtha saņēma garīgās zināšanas, kalpojot savam guru Vidžajadhvadžam Tīrtham [Džajadharmam]. Galvenais Purušotamas Tīrthas māceklis bija Subrahmanja Tīrtha. Viņa kalps bija diženais Vjāsatīrtha [Vjāsa Rāja]. Vjāsatīrthas kalps bija Lakšmīpati Tīrtha, kura māceklis bija Mādhavēndra Purī Gosvāmī.

5) Vislabākais Mādhavēndras Purī māceklis bija Īšvara Purī, un par viņa mācekļiem kļuva arī diženie Kunga avatāri Šrī Nitjānanda un Advaita Āčārja. Šrī Čaitanja Mahāprabhu, visu pasauļu skolotājs, padarīja Īšvaru Purī par ļoti slavenu, pieņemdams viņu par savu garīgo skolotāju.

6) Mahāprabhu Šrī Čaitanja ir Šrī Šrī Rādha un Krišna kopā; Viņš ir visu vaišnavu, Šrī Rūpas Gosvāmī sekotāju, sirds un dzīvība. Šrī Svarūpa Dāmodara Gosvāmī, Rūpa Gosvāmī un Sanātana Gosvāmī sagādāja lielu prieku Višvambharam [Šrī Čaitanjam].

7) Diženās dvēseles Džīva Gosvāmī un Raghunātha dāsa Gosvāmī bija ļoti tuvi draugi Rūpam Gosvāmī. Džīva Gosvāmī bija Rūpas Gosvāmī māceklis, bet Raghunātha dāsa Gosvāmī par garīgo skolotāju pieņēma Advaitas Āčārjas mācekli Jadunandanu Āčārju, tāpēc Rūpa un Sanātana pieņēma viņu par savu trešo brāli. Raghunāthas dāsas Gosvāmī mīļākais māceklis bija Krišnadāsa Kavirādža Gosvāmī. Starp Krišnadāsu

Kavirādžu un Lokanāthu Gosvāmī pastāvēja cieša draudzība. Viņi dzīvoja Vrindāvanā un vienmēr kopīgi apsprieda stāstus par Krišnu. Lokanātha Gosvāmī bija Gadādharas Pandita māceklis, bet viņš pats pieņēma tikai vienu mācekli Narotamu dāsu. Narotama dāsa vienmēr kalpoja savam guru un arī guru vislabākajam draugam. Tā viņš kļuva par ļoti mīļu bhaktu Krišnadāsam Kavirādžam Gosvāmī. Višvanātha Čakravartī Thākurs, ceturtais āčārja Narotamas dāsas mācekļu pēctecībā, vienmēr vēlējās kalpot vienīgi Narotamas dāsas Thākura pēdām.

8) Višvanātha Čakravartī Thākurs bija Baladēvas Vidjābhūšanas šikša-guru [garīgais skolotājs, kurš dod norādījumus], tāpēc mācīja viņam Šrīmad Bhāgavatamu. Džaganātha dāsa Bābādžī bija izcils āčārja pēc Šrī Baladēvas Vidjābhūšanas un svarīgākais šikša-guru Šrī Bhaktivinodam Thākuram. Bhaktivinodas Thākura tuvs draugs bija cildenais mahābhāgavata Šrī Gaurakišora dāsa Bābādžī, kura vienīgā tīkamā nodarbošanās bija hari-bhadžana.

9) Visi šie svētie vaišnavi ir paramahamsas jeb visizcilākie bhaktas, Kunga Gaurāngas garīgās ģimenes locekļi. Viņu svētās pēdas ir mans vienīgais patvērums. Man nepatīk garīgā kalpošana un es esmu tikai nelaimīgs un pagrimis tridandī sanjāsī Šrī Bhaktisidhānta Sarasvatī.

* Šo dziesmu ir sacerējis Šrī Bhaktisidhānta Sarasvatī Thākurs, tāpēc beigās viņš tāpat kā citi vaišnavu dzejnieki piemin savu vārdu. Lai slavinātu Šrī Bhaktisidhāntu Sarasvatī Thākuru un viņa mīļo mācekli Šrī A.Č. Bhaktivēdāntu Svāmī Prabhupādu, kas ir garīgie skolotāji Šrī Čaitanjadēvas mācekļu pēctecībā, devīto pantu var dziedāt arī šādi:

šrī-vāršabhānavī-barā,    sadā sevya-sevā-para,tāthāra dayita-dāsa-nāmatātra pradhān pracārako,    šrī-bhaktivedānta nāmo,patita-janete doyā-dhāma

Slavenais Šrī Vāršabhānavī-dajita dāsa [Bhaktisidhāntas Sarasvatī iesvētības vārds] vienmēr kalpo savam garīgajam skolotājam Šrīlam Gaurakišoram dāsam Bābādžī. Viņa vissvarīgākais māceklis ir Šrī A.Č. Bhaktivēdānta Svāmī Prabhupāda, kas izplatīja Kunga Čaitanjas vēstījumu pa visu pasauli un dāvāja žēlastību visām kritušajām dvēselēm.

Šrī Šrī Gaura-Nitjānandēr daja

Šrī Gauras un Nitjānandas žēlastība

Ločana dāsa Thākurs

no «Dhāmāli»

(1)

parama koruna,    pahut dui jana,nitāi gauracandrasaba avatāra-    sāra širomani,kevala ānanda-kanda

(2)

bhajo bhajo bāi,    caitanya nitāi,sudridha bišvāsa kori'višaya chāruiyā,    se rase majiyā,mukhe bolo hari hari

(3)

dekho ore bhāi,    tri-bhuvane nāi,emona doyāla dātāpašu pākhī jhure,    pāšāna vidare,šuni jātra guna-gātha

(4)

samsāre majiyā,    rohili poruiyā,se pade nahilo āšaāpana karama,    bhunjāye šamana,kahoye locana-dāsa

Viņa Dievišķās Žēlastības A.Č. Bhaktivēdāntas Svāmī Prabhupādas skaidrojums: Šī ir Ločanas dāsas Thākura dziesma. Vārds «pahu» nozīmē «Kungs», un «dui džana» ir «divas personības». Ločana dāsa Thākurs apgalvo, ka Nitāi-Gauračandra, divi Kungi  — Kungs Nitājs un Kungs Čaitanja — ir ļoti žēlsirdīgi (parama koruna). Saba avatāra-sāra širomani. Vārds «avatāra» nozīmē «Kunga avatārs», «saba» — «visi». Viņi ir visu avatāru avots. Šie avatāri ir īpaši ar to, ka Viņi sludināja iespēju pacelties garīgās apzināšanās līmenī, vienkārši daudzinot un dejojot, kas ir ļoti patīkams paņēmiens (kevala ānanda-kanda). Daudzi citi avatāri, piemēram, Kungs Rāma un arī Krišna, Bhagavad-gītas teicējs, mācīja daudz grūtākus un sarežģītākus garīgās apzināšanās paņēmienus. Taču Kunga Čaitanjas un Nitjānandas ieteiktais paņēmiens ir prieka pilns — ir tikai jādzied un jādejo. Tāpēc Ločana dāsa visus

lūdz: bhajo bhajo bāi, caitanya nitāi — «Mīļais brāli! Lūdzu, tūlīt sāc godināt Kungu Čaitanju un Nitjānandu ar stingru ticību un bhakti.» Nedomā, ka šī dziedāšana un dejošana nevar mums palīdzēt sasniegt mērķi. Ar to mēs noteikti gūsim panākumus. Kungs Čaitanja Mahāprabhu mums apsola, ka ikviens ar šo paņēmienu var sasniegt pilnību. Tāpēc jādzied stingrā ticībā un pārliecībā (bišvāsa kori').

Bet kas notiek šajā pilnveidošanās ceļā? Višaya chāruiyā, se rase majiyā. Ja cilvēks vēlas ar daudzināšanas paņēmienu izkopt Krišnas apziņu, tad viņam ir jāaizmirst par jutekļu baudām. Tas ir vienīgais aizliegums šajā ceļā. Ja cilvēks pārtrauc apmierināt jutekļus, tad viņš noteikti sasniegs vēlamo mērķi. Mukhe bolo hari hari: mums vajag tikai daudzināt «Harē Krišna! Hari! Hari!» vienlaicīgi attīroties no vēlmes apmierināt jutekļus.

Dekho ore bhāi, tri-bhuvane nāi. Ločana dāsa Thākurs saka: «Mīļais brāli! Tu vari pārmeklēt visas vietas un visus pārbaudīt, bet visās trijās pasaulēs nav personības, kas līdzinātos Kungam Čaitanjam vai Kungam Nitjānandam, jo Viņi ir tik žēlsirdīgi un vareni, ka, ieraugot Viņus, pat putni un zvēri raud, tāpēc nav tāda cilvēka, kas neapjaustu šo personību diženumu.» Patiešām, kad Kungs Čaitanja gāja cauri Džarikandas džungļiem, kopā ar Viņu Harē Krišnas mantru daudzināja tīģeri, ziloņi, čūskas, brieži un visi citi dzīvnieki. Ja daudzināšanai pievienojas citi cilvēki un citas būtnes, tad tas ir ļoti labi. Pat dzīvnieki var daudzināt, tāpēc cik gan veiksmīgi ir cilvēki! Protams, parastie ļaudis nespēj iedvesmot dzīvniekus uz mantras daudzināšanu: Kungs Čaitanja iesaistīja daudzināšanā dzīvniekus, bet mēs vismaz varam palūgt citus cilvēkus pievienoties Harē Krišnas mantras daudzināšanas ceļam. Tas ir tik patīkams, ka, uzsākot to, pat visnocietinātākā sirds atkusīs. Vārds «pāšāna» nozīmē «akmens». Tas ir tik brīnišķīgs, ka pat akmens izkusīs.

Taču Ločana dāsa Thākurs nožēlo, ka ir iekļuvis juteklisko baudu važās. Viņš sev saka: «Dārgais prāt! Tu esi sapinies juteklisko baudu ceļos un tevi nepiesaista Harē Krišnas daudzināšana. Tu nespēj pieķerties Kunga Čaitanjas un Kunga Nitjānandas lotospēdām, tāpēc man vairs nav ko teikt. Es spēju vienīgi domāt par savu lielo neveiksmi. Nāves valdnieks Jamarādža ir sodījis mani, neļaudams piesaistīties šai kustībai.»

Bhadžahu rē mana Šrī Nanda-nandana

Govinda dāsa Kavirādža

(1)

bhajahut re mana šrī-nanda-nandana-abhaya-caranāravinda redurlabha mānava-janama sat-sangetaroho e bhava-sindhu re

(2)

šīta ātapa bāta barišanae dina jāminī jāgi rebiphale sevinu kripana durajanacapala sukha-laba lāgi' re

(3)

e dhana, yaubana, putra, parijanaithe ki āche paratīti rekamala-dala-jala, jīvana talamalabhajahut hari-pada nīti re

(4)

šravana, kīrtana, smarana, vandana,pāda-sevana, dāsya repūjana, sakhī-jana, ātma-nivedanagovinda-dāsa-abhilāša re

1) Ak, mīļais prāt! Lūdzu, godini Nandas dēla lotospēdas, kurām piekļāvies, ikviens var kļūt bezbailīgs. Piedzimis cilvēka ķermenī, kas šai pasaulē tik reti sastopams, pārpeldi pasaulīgās esamības okeānu, biedrojoties ar svētām personībām.

2) Gan dienu, gan nakti es nespēju rast mieru, izjuzdams ciešanas no karstuma un no aukstuma, no vēja un no lietus. Vēlēdamies saņemt pilienu īslaicīgas laimes, es bez kāda labuma kalpoju ļauniem un skopiem cilvēkiem.

3) Kādu gan īstenu laimi mums var dot bagātība, jaunība, dēli un ģimenes locekļi? Šī dzīve ir kā ūdens piliens uz lotosa ziedlapiņas, tāpēc tev vienmēr jākalpo Kunga Hari dievišķajām pēdām un jāgodina tās.

4) Govinda dāsa ilgojas veltīt sevi deviņiem bhakti paņēmieniem: klausīties Kunga Hari slavu un daudzināt to, vienmēr atcerēties Viņu un veltīt Viņam lūgšanas, kalpot Kunga lotospēdām, no visas sirds kalpot Visaugstajam Kungam, godināt Viņu ar ziediem, smaržkociņiem un

citiem piederumiem, būt par Viņa uzticīgo draugu un pilnībā atdot sevi Kungam.

Šrī Dāmodarāštaka

«Kārtikas mēnesī mums jāgodina Kungs Dāmodara, katru dienu dziedot Kungam tīkamo lūgšanu «Dāmodarāštaku», ko sacerējis viedais Satjavrata.» (Šrī Hari-bhakti-vilāsa 2.16.198.)

(1)

namāmīšvaram sac-cid-ānanda-rūpam  lasat-kundalam gokule bhrājamānamyašodā-bhiyolūkhalād dhāvamānam  parāmrištam atyantato drutya gopyā

(2)

rudantam muhur netra-yugmam mrijantam  karāmbhoja-yugmena sātanka-netrammuhuh švāsa-kampa-trirekhānka-kantha-  sthita-graivam dāmodaram bhakti-baddham

(3)

itīdrik sva-līlābhir ānanda-kunde  sva-ghošam nimajjantam ākhyāpayantamtadīyešita-jnešu bhaktair jitatvam  punah prematas tam šatāvritti vande

(4)

varam deva mokšam na mokšāvadhim vā  na cānyam vrine 'ham varešād apīhaidam te vapur nātha gopāla-bālam  sadā me manasy āvirāstām kim anyaih

(5)

idam te mukhāmbhojam atyanta-nīlair  vritam kuntalaih snigdha-raktaiš ca gopyāmuhuš cumbitam bimba-raktādharam me  manasy āvirāstām alam lakša-lābhaih

(6)

namo deva dāmodarānanta višno  prasīda prabho duhkha-jālābdhi-magnamkripā-drišti-vrištyāti-dīnam batānu-  grihāneša mām ajnam edhy akši-drišyah

(7)

kuverātmajau baddha-mūrtyaiva yadvat  tvayā mocitau bhakti-bhājau kritau catathā prema-bhaktim svakām me prayaccha  na mokše graho me 'sti dāmodareha

(8)

namas te 'stu dāmne sphurad-dīpti-dhāmne  tvadīyodarāyātha višvasya dhāmnenamo rādhikāyai tvadīya-priyāyai  namo 'nanta-līlāya devāya tubhyam

1) Es pazemīgi godinu Visaugsto Kungu Šrī Dāmodaru, kura veidols ir mūžīgās esamības, zināšanu un svētlaimes iemiesojums un kuram ir auskari, kas pēc formas atgādina delfīnus. Viņš dzīvo dievišķajā zemē Gokulā. Viņš ir mazs puisēns, kura augums spoži mirdz. [Izdarījis palaidnību: sasitis bļodu ar jogurtu, kurā māmiņa kūla sviestu, un pēc tam nozadzis sviestu no trauka, kas bija piekārts pie griestiem,] Viņš bēga no mātes Jašodas, jo baidījās tikt piesiets pie koka piestas, bet māte Jašoda noķēra Viņu ar lielām grūtībām, lai gan skrēja, cik ātri vien spēja.

2) [Redzot mātes rokā žagaru,] Viņš raud un visu laiku berzē acis ar lotosiem līdzīgajām rokām. Kunga Dāmodaras acis pauž bailes, bet pērļu kaklarota ap skaisto kaklu, kuru kā gliemežnīcu rotā trīs gredzenveida līnijas, viegli raustās, jo Kungs skaļi raud un satraukti elpo. Es pazemīgi godinu Visaugsto Kungu Šrī Dāmodaru, kura vēders ir sasiets nevis ar auklām, bet ar māmiņas tīro mīlestību.

3) Šādās bērnības rotaļās ar Kungu Dāmodaru Gokulas iedzīvotāji nirst ekstāzes ezera ūdeņos, bet bhaktām, kas godina Viņu ar zināšanām par Krišnu kā par visbagātāko un visaugstāko valdnieku, Kungs atklāj, ka Viņu var iekarot vienīgi tie, kuru tīrā mīlestība ir brīva no domām par pazemību un godbijību. Es ar lielu mīlestību simtiem un tūkstošiem reižu godinu Kungu Dāmodaru.

4) Ak, Kungs! Tu vari ikvienam dot jebkuru svētību, taču es no Tevis nelūdzu bezpersonisko atbrīvi, ne arī iespēju mūžīgi dzīvot Vaikunthā,

pat ne kādu citu svētību [ko var saņemt, nodarbojoties ar deviņiem bhakti paņēmieniem]. Ak, Kungs Dāmodara! Es vēlos vienīgi, lai manā sirdī vienmēr mājotu Tavs Bāla Gopālas veidols, kas mīt Vrindāvanā. Ko gan citu es vēl varētu no Tevis vēlēties?

5) Ak, Kungs Dāmodara! Māte Jašoda atkal un atkal skūpsta Tavu lotosam līdzīgo sejiņu un mīksto melno matu cirtas ar iekrāsotām sarkanām līnijām. Tavas lūpas ir sārtas, kā bimbas auglis. Lai es vienmēr savā sirdī varētu raudzīties uz Tavu brīnišķīgo lotosam līdzīgo sejiņu. Man nav vajadzīgas tūkstošiem un miljoniem citu svētību.

6) Ak, Augstākā Dieva Personība! Es noliecos Tavā priekšā. Ak, Dāmodara! Ak, Ananta! Ak, Višnu! Ak, valdniek! Kungs! Esi labs pret mani. Paskaties uz mani ar žēlastības pilnām acīm un izglāb nelaimīgo muļķi, kurš ir iegrimis pasaulīgo bēdu okeānā. Lūdzu, parādies man visā pilnībā!

7) Ak, Kungs Dāmodara! Tu esi mazs zēns, kas stāvēja piesiets pie lielas koka piestas, taču šai stāvoklī Tu no Nāradas lāsta atbrīvoji divus Kuvēras dēlus — Manigrīvu un Nalakūvaru —, un viņi kļuva par diženiem bhaktām. Lūdzu, padari arī mani par tīru bhaktu un piešķir man prēma-bhakti. Es vēlos iegūt vienīgi to, un man nav vajadzīga nekāda cita atbrīve.

8) Ak, Kungs Dāmodara! Vispirms es godinu mirdzošo auklu, kas apsieta ap Tavu vēderu. Tad es godinu Tavu vēderu, kurā ir patvērusies visa pasaule. Es pazemīgi godinu Tavu vismīļāko draudzeni Šrīmatī Rādhārānī, un beigās es godinu Tevi, Visaugsto Kungu, kas izpauž neskaitāmas spēles.

Šrī Vradža-dhāma-mahimāmrita

Vradža-dhāmas slava melodiskos pantos

(1)

jaya rādhe, jaya krišna, jaya vrindāvanšrī-govinda, gopīnātha, madana-mohan

(2)

šyāma-kunda, rādhā-kunda, giri-govardhankālindī jamunā jaya, jaya mahāvan

(3)

kešī-ghāta, bāmšī-bata, dvādaša-kānanjāthā saba līlā koilo šrī-nanda-nandan

(4)

šrī-nanda-jašodā jaya, jaya gopa-ganšrīdāmādi jaya, jaya dhenu-vatsa-gan

(5)

jaya brišabhānu, jaya kīrtidā sundarījaya paurnamāsī, jaya ābhīra-nāgarī

(6)

jaya jaya gopīšvara vrindāvana-mājhjaya jaya krišna-sakhā batu dvija-rāj

(7)

jaya rāma-ghāta, jaya rohinī-nandanjaya jaya vrindāvana-bāsī jata jan

(8)

jaya dvija-patnī, jaya nāga-kanyā-ganbhaktite jāthārā pāilo govinda-caran

(9)

šrī-rāsa-mandala jaya, jaya rādhā-šyāmjaya jaya rāsa-līlā sarva-manoram

(10)

jaya jayojjvala-rasa sarva-rasa-sārparakīyā-bhāve jāhā brajete pracār

(11)

šrī-jāhnavā-pāda-padma koriyā smarandīna krišna-dāsa kohe nāma-sankīrtan

1) Lai slava Rādhai un Krišnam un dievišķajam Vrindāvanas mežam. Lai slava trīs galvenajām Vrindāvanas Dievībām: Šrī Govindam, Gopīnātham un Madana-mohanam.

2) Lai slava Šjāma-kundai, Rādhā-kundai, Govardhananas kalnam un Jamunas upei (Kālindī). Lai slava lielajam mežam Mahāvanam, kur bērnībā spēlējās Krišna un Balarāma.

3) Lai slava Kēšī-ghātai, kur Krišna nogalināja dēmonu Kēšī. Lai slava Vamšī-vatas kokam, kurā Krišna sēdēja un spēlēja flautu tik saldi, ka visas gopī izjuta neatvairāmu vēlmi atnākt pie Viņa. Lai slava divpadsmit Vradžas mežiem. Tajos rotaļājās dievišķais Nandas dēls Šrī Krišna.

4) Lai slava Krišnas dievišķajam tēvam un mātei Nandam un Jašodai. Lai slava Šrīdāmam, Šrīmatī Rādhārānī un Anangas Mandžarī vecākajam brālim un citiem ganuzēniem. Lai slava Vradžas govīm un teliņiem.

5) Lai slava Rādhas dievišķajam tēvam un mātei Vrišabhānu un Kīrtidai, kas ir ļoti skaista. Lai slava Paurnamāsī, kura ir Sāndīpani Muni māte un Madhumangalas un Nāndīmukhī vecmāmiņa, kā arī Dēvarši Nāradas mīļākā mācekle. Lai slava visām jaunajām Vradžas ganu meitenēm.

6) Lai slava, lai slava Gopīšvaram Šivam, kurš dzīvo Vrindāvanā, lai aizsargātu svēto dhāmu. Lai slava, lai slava Krišnas jautrajam draugam brāhmanam Madhumangalam.

7) Lai slava Rāma-ghātai, kur Kungs Balarāma sarīkoju savu rāsas deju. Lai slava Kungam Balarāmam, Rohinī dēlam. Lai slava, lai slava visiem Vrindāvanas iemītniekiem.

8) Lai slava lepno vēdisko brāhmanu sievām. Lai slava čūskas Kālijas sievām. Tās ar tīru mīlestību un bhakti ieguva patvērumu pie Kunga Govindas lotospēdām.

9) Lai slava laukumam, kur notika Šrī Krišnas rāsas deja. Lai slava Rādhai un Šjāmam. Lai slava, lai slava dievišķajai rāsas dejai, kas ir visbrīnišķīgākā un vispievilcīgākā no visām Krišnas rotaļām.

10) Lai slava, lai slava dievišķā pāra mīlestībai, jo tā ir visaugstākā no visām rasām un tās dievišķo parakījā-bhāvas līmeni [mīļāko attiecības] vairo Šrī Krišna, kas dzīvo Vradžā.

11) Atceroties Kunga Nitjānandas dzīvesbiedres Šrī Džāhnavas Dēvī lotospēdas, kritušais un nelaimīgais Krišnas kalps dzied svētā vārda sankīrtanu.

Džaja Rādhā-Krišna gīti

(1)

jaya rādhā-mādhava rādhā-mādhava rādhe    (jayadever prāna-dhana he)

(2)

jaya rādhā-madana-gopāl rādhā-madana-gopāl rādhe    (sītā-nāther prāna-dhana he)

(3)

jaya rādhā-govinda rādhā-govinda rādhe    (rūpa gosvāmīr prāna-dhana he)

(4)

jaya rādhā-madana-mohan rādhā-madana-mohan rādhe    (sanātaner prāna-dhana he)

(5)

jaya rādhā-gopīnātha rādhā-gopīnātha rādhe    (madhu panditer prāna-dhana he)

(6)

jaya rādhā-dāmodara rādhā-dāmodara rādhe    (jīv gosvāmīr prāna-dhana he)

(7)

jaya rādhā-ramana rādhā-ramana rādhe    (gopāl bhatter prāna-dhana he)

(8)

jaya rādha-vinoda rādhā-vinoda rādhe    (lokanāther prāna-dhana he)

(9)

jaya rādhā-gokulānanda rādhā-gokulānanda rādhe    (višvanāther prāna-dhana he)

(10)

jaya rādhā-giridhārī rādhe rādhā-giridhārī rādhe    (dās gosvāmīr prāna-dhana he)

(11)

jaya rādhā-šyāmasundar rādhā-šyāmasundar rādhe    (šyāmānander prāna-dhana he)

(12)

jaya rādhā-banka-bihārī rādhā-banka-bihārī rādhe    (haridāser prāna-dhana he)

(13)

jaya rādhā-kānta rādhā-kānta rādhe    (vakrešvarer prāna-dhana he)

(14)

jaya gāndharvikā-giridhārī gāndharvikā-giridhārī rādhe    (sarasvatīr prāna-dhana he)

1) Lai slava Rādhai un Mādhavam, Džajadēvas Gosvāmī sirds dārgumam!

2) Lai slava Rādhai un Madana-gopālam, Šrī Advaitas Āčārjas sirds dārgumam!

3) Lai slava Rādhai un Govindam, Rūpas Gosvāmī sirds dārgumam!

4) Lai slava Rādhai un Madana-mohanam, Sanātanas Gosvāmī sirds dārgumam!

5) Lai slava Rādhai un Gopīnātham, Madhu Pandita sirds dārgumam!

6) Lai slava Rādhai un Dāmodaram, Džīvas Gosvāmī sirds dārgumam!

7) Lai slava Rādhā-ramanam, Gopālas Bhatas Gosvāmī sirds dārgumam!

8) Lai slava Rādhā-vinodam, Lokanāthas Gosvāmī sirds dārgumam!

9) Lai slava Rādhai un Gokulānandam, Višvanāthas Čakravartī Thākura sirds dārgumam!

10) Lai slava Rādhai un Giridhārī, Raghunāthas dāsas Gosvāmī sirds dārgumam!

11) Lai slava Rādhai un Šjāmasundaram, Šjāmānandas Gosvāmī sirds dārgumam!

12) Lai slava Rādhai un Banka-vihārī, Haridāsas Svāmī sirds dārgumam!

13) Lai slava Rādhā-kāntai, Vakrēšvaras Pandita sirds dārgumam!

14) Lai slava Gāndharvikai un Giridhārī, Šrī Bhaktisidhāntas Sarasvatī Thākura sirds dārgumam!

Šrī Tulasī-ārati

Čandrašēkhara Kavi

(1)

namo namah tulasi mahārāni  vrinde mahārāni namo namahnamo re namo re meiyā namo nārāyani

(2)

jātko daraše, paraše agha-nāša-imahimā beda-purāne bākhāni

(3)

jātko patra, manjarī komala  šrī-pati-carana-kamale lapatānidhanya tulasi meiyā, pūrana tapa kiye,  šrī-šālagrāma-mahā-pātarānī

(4)

dhūpa, dīpa, naivedya, ārati,  phulanā kiye varakhā varakhānichāppānna bhoga, chatriša byānjana,  binā tulasī prabhu eka nāhi māni

(5)

šiva-šuka-nārada, āur brahmādiko,  dhutruata phirata mahā-muni jnānīcandrašekhara meiyā, terā jaša gāove  bhakati-dāna dījiye mahārāni

1) Ak, Tulasī Mahārānī! Ak, Vrinda! Ak, bhakti mīlestības avot! Ak, Nārājanī! Es pazemīgi godinu tevi atkal un atkal.

2) Redzot tevi un pat pieskaroties tev, mēs tūlīt atbrīvojamies no visiem grēkiem. Tava slava ir aprakstīta Vēdās un Purānās.

3) Tavas lapas un mīkstās mandžarī apvij Lakšmī vīra Kunga Nārājanas lotospēdas. Ak, svētītā māte Tulasī! Tu, pateicoties grūtajām askēzēm, kļuvi par Šrī Šālagrāma-šilas laulāto draudzeni un valdnieci.

4) Tu bagātīgi dāvā žēlastību tam, kurš tev piedāvā smaržkociņus, kausētā sviesta gaismekli, naivēdju (ūdeni) un ārati. Šāds cilvēks kļūst ļoti priecīgs. Dieva Personība nepieņem pat ēdienu, kas pagatavots piecdesmit sešos veidos ar trīsdesmit sešām piedevām, ja tas ir piedāvāts bez tulasī lapām.

5) Tev apkārt iet Kungs Šiva, Šukadēva Gosvāmī, Dēvarši Nārada un daudzi citi gjānī un diženi viedie, kurus vada Kungs Brahma! Ak, māt! Ak, Mahārānī! Šādi Čandrašēkhara dzied tev slavu. Lūdzu, dod viņam svētību iegūt tīru bhakti.

Šrī Tulasī-kīrtana

(1)

namo namah tulasī! krišna-preyasī  rādhā-krišna-sevā pābo ei abhilāšī

(2)

je tomāra šarana loy, tara vānchā pūrna hoy  kripā kori' koro tāre brindāvana-bāsī

(3)

mor ei abhilāš, bilās kunje dio vās  nayane heribo sadā jugala-rūpa-rāši

(4)

ei nivedana dharo, sakhīr anugata koro  sevā-adhikāra diye koro nija dāsī

(5)

dīna krišna-dāse koy, ei jena mora hoy  šrī-rādhā-govinda-preme sadā jena bhāsi

1) Ak, Tulasī, Krišnas iemīļotā! Es noliecos tavā priekšā atkal un atkal. Es vēlos iegūt kalpošanu Šrī Šrī Rādhai un Krišnam.

2) Tas, kurš uztic sevi tev, var piepildīt visas savas vēlmes. Tu dāvā viņam savu žēlastību un padari viņu par Vrindāvanas iemītnieku.

3) Es vēlos, lai tu man atļautu apmesties Šrī Vrindāvana-dhāmas birzīs, kurās visi izjūt lielu prieku. Tad es vienmēr varēšu raudzīties uz Rādhas un Krišnas rotaļām.

4) Es lūdzu: padari mani par Vradžas ganu meiteņu sekotāju. Dod man cildeno iespēju veikt garīgo kalpošanu un pievieno mani savu kalpoņu pulkam.

5) Zemais un pagrimušais Krišnas kalps lūdzas: «Ļauj man vienmēr peldēt Šrī Rādhas un Govindas mīlestības okeānā.»

Šrī Tulasī pranāma

vrindāyai tulasī-devyai  priyāyai kešavasya cakrišna-bhakti-prade devi  satyavatyai namo namah

vrindāyai—Vrindai; tulasī-devyai—Tulasī Dēvī; priyāyai—kas ir dārga; kešavasya—Kungam Kēšavam; ca—un; krišna-bhakti—garīgo kalpošanu Kungam Krišnam; prade—kas dāvā; devi—ak, dieviete; satya-vatyai—Satjavatī; namah namah—es vairākkārt noliecos.

Es atkal un atkal pazemīgi noliecos Vrindas, Šrīmatī Tulasī Dēvī priekšā. Viņa ir ļoti mīļa Kungam Kēšavam. Ak, dieviete! Tu dāvā mums garīgo kalpošanu Kungam Krišnam, un Tu esi augstākās patiesības zinātāja.

Šrī Tulasī pradakšinas mantra

yāni kāni ca papāni  brahma-hatyādikāni catāni tāni pranašyanti  pradakšinah pade pade

yāni kāni—lai kādus; ca—un; pāpāni—grēkus; brahma-hatya—brāhmana nogalināšana; ādikāni—un citi līdzīgi grēki; ca—arī; tāni tāni—tie visi; pranašyanti—tiek iznīcināti; pradakšinah—apejot apkārt (Tulasī Dēvī); pade pade—ar katru soli.

Apejot apkārt Šrīmatī Tulasī Dēvī, ar katru soli cilvēks attīrās no visiem grēkiem, kādus vien viņš spējis izdarīt — pat no brāhmana nogalināšanas grēka.

Šrī Nrisimhas pranāma

namas te narasimhāya  prahlādāhlāda-dāyinehiranyakašipor vakšah- šilā-tanka-nakhālaye

namah—es noliecos; te—Tev; nara-simhāya—Kungam Narasimham; prahlāda—Prahlādam Mahārādžam; āhlāda—prieka; dāyine—devējs; hiranyakašipoh—Hiranjakašipu; vakšah—krūtis; šilā—akmenscietās; tanka—kalti; nakha-ālaye—kura nagi.

Es pazemīgi noliecos Kunga Nrisimhas priekšā. Kungs Nrisimha dod lielu prieku Prahlādam Mahārādžam, bet Viņa nagi ir kā tērauda kalti, ar kuriem Viņš pārplēš dēmona Hiranjakašipu akmenscietās krūtis.

ito nrisimhah parato nrisimho  yato yato yāmi tato nrisimhahbahir nrisimho hridaye nrisimho  nrisimham ādim šaranam prapadye

itah—šeit; nrisimhah—Kungs Nrisimha; paratah—tur; nrisimhah—Kungs Nrisimha; yatah yatah—visur; yāmi—es eju; tatah—tur; nrisimhah—Kungs Nrisimha; hridaye—sirdī; ādim—sākotnējais; šaranam—augstākajam patvērumam; prapadye—es uzticu.

Kungs Nrisimha ir šeit un arī tur. Visur, kur es eju, mani pavada Kungs Nrisimha. Viņš ir manā sirdī un arī ārpus manis. Es uzticu sevi Kungam Nrisimham, visu lietu avotam un augstākajam patvērumam.

Lūgšana Kungam Nrisimham

tava kara-kamala-vare nakham adbhuta-šringam  dalita-hiranyakašipu-tanu-bhringamkešava dhrita-narahari-rūpa jaya jagadīša hare

Ak, Kēšava! Ak, Visuma valdniek! Ak, Kungs Hari! Tu esi pieņēmis puslauvas puscilvēka izskatu! Lai slava Tev! Kā cilvēks ar pirkstiem viegli saspiež lapseni, tā Tu ar brīnišķīgajiem un asajiem nagiem, kas rotā Tavas skaistās lotosrokas, reiz pārplēsi lapsenei līdzīgo dēmonu Hiranjakašipu.