adugunsVOtrdiena � 2013. gada 22. oktobris � Nr. 82 (8581)

Grâmatu svçtki

ZIEMEÏLATGALES LAIKRAKSTS

10.

ISSN 1407 - 9844

�

�

Nâkamajâ

Vadugunî

8. lpp.

4. lpp.

Îsziòas

CENA abonentiem Ls0,33 - 0,47EUR

tirdzniecîbâ Ls0,38 - 0,54EUR

9 7 7 1 4 0 7 9 8 4 0 2 6 34

Piemin Imantu Kalugu

Iesâkto turpinâs. Medòevas, Balvu, Gulbenes un Alûksnes invalîdu biedrîbu biedri ir apòçmîbas pilni turpinât Imanta Kalugasiesâktos darbus. Invalîdu sporta un rehabilitâcijas kluba “Medòeva” vadîtâjs Aivars Tûcis atklâja, ka nâkamgad plânots labiekârtotkluba apkârtni.

Pagâjuðâs nedçïas nogalç Medòevâ notika muzikanta,sabiedriskâ darbinieka Imanta Kalugas piemiòas pasâkumi,tostarp Invalîdu sporta un rehabilitâcijas kluba “Medòeva” çkasatklâðana.

Ðovasar par Invalîdu sporta un rehabilitâcijas kluba “Medòeva”vadîtâju ievçlçja Aivaru Tûci. Viòð atgâdinâja, ka Imants Kaluga bijaMedòevas pagasta un Balvu rajona invalîdu sporta un rehabilitâcijaskluba “Medòeva” dibinâtâjs un tâ ilggadçjais vadîtâjs. “Lai turpinâtuImanta iesâkto darbu, bija skaidrs, ka jâatjauno otrâ stâva telpa, kurpçrn izcçlâs ugunsgrçks. Tas nu ir izdarîts ar sponsoru palîdzîbu unsavu darbu!” priecâjas A.Tûcis. I.Kalugas piemiòas pasâkumâ piedalîjâsarî invalîdu biedrîbu pârstâvji no Balviem, Gulbenes un Alûksnes.Viòi atzina, ka Imants, redzot invalîdu aktivitâtes, bûtu apmierinâts.Piemçram, vçl novembrî, kâ atklâja A.Tûcis, Medòevâ pulcçsies ganmûspuses, gan kaimiònovadu zoles spçles cienîtâji.

Alûksnes invalîdu biedrîbas vadîtâja Gunta Jermacâne pastâstîja,ka Balvu un Medòevas pusç ciemojas regulâri: “Arî Alûksnç nevienspasâkums nenotiek bez mûsu draugiem. Piemçram, ðodien savusdomubiedrus uzlûgsim uz invalîdu dienas pasâkumu, kas notiks27.novembrî Alûksnç. Mçs protam gan aktîvi strâdât, gan aktîviatpûsties.” Arî Gulbenes invalîdu biedrîbas vadîtâjs Atâls Vajevskis irpârliecinâts, ka invalîdi nesçþ, rokas klçpî salikuði, kaut gan, viòaprât,varçja bût vçl aktîvâki. Viòð palepojâs, ka vasarâ Gulbenç notikaVidzemes reìionâlâs invalîdu sporta sacensîbas, kur startçja domu-

biedri no malu malâm. Par to, ka sadarbîba turpinâsies, neðaubâsA.Tûcis. “Apvienojoties kopâ, mums vieglâk startçt arî daþâduprojektu konkursos,” viòð secina. Medòevietim piekrît Balvu invalîdunodaïas vadîtâjs Staòislavs Cibulis. Viòaprât, tikai kopîgiem spçkiemvar paveikt lielus darbus. “Mçs esam draudzîgi it visâ – gan priekos,gan bçdâs,” uzskata St.Cibulis.

Ratiòkrçslâ Imants Kaluga nonâca 18 gadu vecumâ pçc motociklaavârijas 70.gadu vidû. Par ieguldîjumu invalîdu sportâ jau pçc nâvesviòu (miris 2008.gada 19.oktobrî ) nominçja par “Gada balvasparalimpiskajâ sportâ 2008” laureâtu. Tâpat savu prieku Imants radaarî mûzikâ, spçlçjot un dziedot Medòevas kapelâ un ansamblî“Medòevas puikas”. Medòevas pagasta kultûras dzîves organizatoreSkaidrîte Ðaicâne ir gandarîta, ka sestdien notikuðajâ I.Kalugaspiemiòas ballç muzicçja gan “Medòevas puikas”, gan “Medòevasjuniori”, kâ arî citas mûziíu grupas, piemçram, “Karburators”, “Solo”no Salnavas, Kupravas, Jaungulbenes un citi muzikanti. “Pasâkumsiesâkâs ar Imanta mîïâko dziesmu “Mans vecais draugs” un noslçdzâstikai pulksten piecos no rîta, kad mûziíi devâs uz kapiem, lai vçlreizun vçlreiz pieminçtu cilvçku, kura mums visiem pietrûkst. Svecîðugaismâ Imanta kâdreizçjie kolçìi un viòa darba turpinâtâji teica:“Imantiò, tu paliki dziesmâ.” Tas bija saviïòojoðs un emocionâlsmirklis,” secina S.Ðaicâne.

Jâpiebilst, ka I.Kalugas piemiòas ballç piedalîjâs aptuveni trîs simticilvçku.

E.Gabranovs

Piemin Imantu Kalugu

Foto

- E

.Gabra

novs

Izdod grâmatu parbalvenieðiemMuzejâ prezentç IrçnasÐaicânes grâmatu

Svinjubile-jas.

Sâcies Nacionâlâs lîgasèempionâts volejbolâ

Svçtdien, 27.oktobrî plkst.14.00 volej-bola klubs “Balvi” aizvadîs pirmo mâjasspçli ar SK “Limbaþi”, kas notiks Balvupamatskolas sporta zâlç. Salîdzinot arpagâjuðo sezonu, komandâ ir lielas izmai-òas. Komandas treneris tagad ir ImantsKairiðs. Ilggadçjais treneris Jânis Strapcânsdarbosies kâ trenera palîgs, jo pieredzeun padoms vienmçr var noderçt.Komandâ iekïauti perspektîvâkie sportaskolas audzçkòi - Veins Roberts, ZelèsArvis, Elksnîtis Emîls. Saspçli vadîs KasparsSpirks. “Komanda treniòus uzsâka jauaugustâ. Spçlçtâji ir paveikuði smagupriekðsezonas sagatavoðanas posmu,rezultâtam jâbût,” optimistiski pârmai-òas komandâ vçrtç treneris Imants Kairiðs.

Mamogrâfs Balvos19., 20., 25., 26.novembrî Balvos, Sporta

ielâ 1 (blakus tirgus laukumam), ieradîsies“Veselîbas Centrs 4” mobilais mamogrâfs,kur sievietes aicinâtas veikt krûðuizmeklçjumus tuvâk savai dzîvesvietai.Mamogrâfa pârbaudi veic tikai pçciepriekðçja pieraksta:

� Sievietçm, kuras ir saòçmuðasuzaicinâjuma vçstuli no Nacionâlâveselîbas dienesta Valsts skrîningaprogrammas ietvaros izmeklçjums ir bezmaksas (uzaicinâjuma vçstule ir derîga 2gadus kopð iesûtîðanas datuma).

� Ar ìimenes vai ârstçjoða ârstanorîkojumu - izmeklçjums maksâ Ls 2.

� Ar ìimenes ârsta vai ârstçjoða ârstanorîkojumu, kuram nav lîgumattiecîbu arNacionâlo veselîbas dienestu – par maksu.

Pieraksts notiek pa telefoniem67142840 un 27866655.

BalvenietisNaukðçnos.

Cep picas un sarunâjas argovîmSkolçni iepazîst laukus

Vakar sâka kurinâtPagâjuðâs nedçïas nogalç un vçl pirm-

dien redakcija saòçma sûdzîbas, ka Kup-ravâ joprojâm neapkurina daudzdzî-vokïu namus. “Bçrni salst, turklât navaizvçrti pagrabu logi, kas jau tâ aukstospirmâ stâva dzîvokïus izsaldç vçl vairâk!”Pagasta pârvaldes pârvaldnieksAleksandrs Tihomirovs, jautâts, kadkupravieðu dzîvokïi kïûs silti, paskaidroja,ka apkure uzsâkta pirmdien: “Tâ netikspârtraukta lîdz ziemas beigâm.”

Latvijâ

Vietçjâs ziòasOtrdiena � 2013. gada 22. oktobrisV2.

Vârds þurnâlistamRugâju novadâ

16.oktobrî Rugâjos tçvs Alek-sandrs iesvçtîja atjaunotos Brâïukapus, kas izveidoti pçc OtrâPasaules kara. Rugâju Brâïu kapuatjaunoðanas darbus finansçjaKrievijas Federâcija ar Ìenerâl-konsulâta Daugavpilî starpniecîbu.

Pirms kapu svinîgâs iesvçtîðanasRugâju Novada muzeja vadîtâja VelgaVîcupa klâtesoðajiem atgâdinâja, kanesen Rugâjos atklâja stadionu: “Ðodienesam vçl vienâ jauki sakoptâ vietâ, kurapglabâti Sarkanâs armijas krituðiekaravîri Rugâju apkaimç. Vidçjâ unvecâkâ paaudze zina un atceras, kâsavulaik mçs uz ðejieni gâjâm, laipieminçtu krituðos. Tûlît pçc Otrâpasaules kara bija izdota pavçle apzinâtSarkanâs armijas krituðos karavîrus.Vairâkus gadus tas tika darîts, ungalarezultâtâ karavîrus pârveda uzRugâjiem un ðeit viòus svinîgi apglabâja.Gadu gaitâ pârapbedîto skaitspapildinâjâs, un ðobrîd ðeit dus 143Sarkanâs armijas karavîri. Atdosimgodu krituðajiem kareivjiem, neskatotiesuz to, kâdâ armijâ viòi ir karojuði.”Tâpat V.Vîcupa pastâstîja, ka ðobrîdnav zinâms, kas izvçlçjâs skaistokapsçtas vietu uzkalniòâ, Vârnienesupes krastâ. “Pagâjuðâ gadsimta 80.ga-du vidû kara veterâni blakus kapsçtaiiestâdîja bçrzu birztaliòu, kas tagadizaugusi liela un sargâ karavîru mieru,”piebilda muzeja vadîtâja. Noslçgumâviòa citçja Margaritas Stradiòas dzejasrindas: “Pie Vârnienes ir skaista vieta...”

Pati Margarita Stradiòa, kuru mçspazîstam kâ literâti, sabiedrisko darbi-nieci, Triju Zvaigþòu ordeòa Godazîmes kavalieri, grâmatas par Sibîrijâpârdzîvoto “Atòemtâ Dzimtene”autori, jautâta par sajûtâm kapuiesvçtîðanas laikâ, atzina, ka bijusi ïotidaudzâs kapsçtâs, kur apglabâtidaþâdu armiju karavîri. “Tie ir Çrgïi,Madona utt. Mûsu tauta nekad navaizmirsusi savu likteòstâstu. Nekad! Þçl,ka, esot Krievijâ, esmu redzçjusi latvjukaravîru apbedîjumus, uz kuriematradâs zâìmateriâlu skaidas. Betsituâcija mainâs, turklât uz pozitîvopusi. Jebkurâ gadîjumâ karavîri ne piekâ nav vainîgi un es tos neðíiroju.Rugâju Brâïu kapi atrodas vietâ, kursavulaik bija mans puíu dârzs. Bijuklât, kad viòus apglabâja. Vietuizvçlçjâs kara komisariâts,” atcerasM.Stradiòa. Tâpat viòa zinâja teikt, ka30-50 metru attâlumâ atrodas vâcukaravîru apbedîjuma vieta. “Turapglabâti 22 vâcu kareivji, tostarp divilatvieði. Kad bûvçja Vârnienes tiltu,kapu uzkalniòu noraka. Ne velti ðeitnotiek daudzas auto avârijas, jo tiltsbûvçts uz cilvçku kauliem,” viòapiebilda.

Rugâju novada domespriekðsçdçtâjas vietnieks Andris Leons,uzrunâjot klâtesoðos, uzsvçra, ka Otrâpasaules karâ bojâ gâja miljoni cilvçku- gan civiliedzîvotâji, gan kareivji:“Vismaz ðo karavîru radinieki tâlajâKrievijâ var neuztraukties, jo kapukopiòas neaizaugs ar nezâlçm. Mumsir saistîbas sakopt ðos kapus, kâ toparedz arî noslçgtais Latvijas unKrievijas Federâcijas lîgums par Brâïukapu sakopðanu.”

Atklâj atjaunotos Brâïu kapus

Kapu svinîgajâ iesvçtîðanâ piedalîjâsKrievijas Federâcijas ÌenerâlkonsulâtaDaugavpilî ìenerâlkonsuls Oïegs Riba-kovs. Viòð neðaubâs, ka tâ tauta, kuraneciena, neatceras un nepiemin krituðos,nedzîvos mûþîgi: “Ðeit apglabâtidaþâdu tautîbu kareivji. Viòi zinâja, kaaizstâv savu dzimteni. Viòi bija gataviziedot un ziedoja savas dzîvîbas, lainâkamâs paaudzes dzîvotu mierâ unsaticîbâ. Tas, ka ðodien Brâïu kapos irarî skolçni, acîmredzot nozîmç, ka mçsatceramies vçsturi. Pirms gada, apskatotpiemiòas vietu, nâcâs secinât, ka kapuizskats nav tas labâkais. Lai arîatjaunoðanas darbus finansçja KrievijasFederâcija, piemiòas vieta atrodas uzJûsu zemes. Neðaubos, ka Jûs varçsietarî turpmâk to uzturçt kârtîbâ. Ðeitapglabâts arî Padomju Savienîbasvaronis, cik gadu viòam bija? Divdesmit

divi, divdesmit trîs... Neskatoties uzto, viòð paveica varoòdarbu, par kurusaòçma visaugstâko valsts apbal-vojumu.” Ìenerâlkonsuls, jautâts parpiemiòas vietu stâvokli bijuðajâ Balvurajona teritorijâ, paskaidroja, kaKrievijas Federâcija ik gadu palîdzsakârtot karavîru apbedîjuma vietas.“Ðogad Latvijâ sakârtotas seðas, pçrn– piecas piemiòas vietas. Nâkamajamgadam gatavojam priekðlikumus, laiKrievijas Federâcijas Finanðuministrija iedalîtu papildus lîdzekïuspieminekïu sakârtoðanai, kaut ganKrievijas -Latvijas lîgums paredz, kaLatvijas puse ir atbildîga par piemiòasvietu uzturçðanu kârtîbâ. Jebkurâgadîjumâ no savas puses darîsim visuiespçjamo, lai iemûþinâtu krituðokaravîru vârdus,” pastâstîjaO.Ribakovs.

E.Gabranovs

Ceïâ uz Brâïu kapiem. Rugâju novada vidusskolas skolçni organizçti devâsuz kapiem, kur nolika ziedus, iededza svecîtes un atdeva godu vçsturei.

Atjaunotâ kapsçta. Gadu gaitâ kapu plâksnîtes bija pabalçjuðas, kapus skârislaika zobs un vçsturiskâs pârmaiòas.

Kapus iesvçta tçvs Aleksandrs. “Piemiòas vietas nedrîkstam aizmirst,”uzsvçra tçvs Aleksandrs.

Baltijas jûrâ grib veidot Latvijâ pirmâs akvakul-tûras raþoðanas fermas. Valdîba gatavojas dot zaïo

gaismu mâkslîgai akvakultûras fermu veidoðanai Baltijas jûrâ.Tas nozîmç, ka ap speciâlâm peldoðâm platformâm jûrâtiktu veidotas audzçtavas, kur masveidâ raþotu produkciju- jûras augus, gliemeþus, vçþus un zivis. Projekts jau ticis lîdzMinistru kabinetam. Tiesa gan, daþi notikumu vçrotâji tajâsaskata lîdzîbas ar bçdîgi slaveno Daugavas rakðanas afçru.

Viena no sareþìîtâkajâm sirds operâcijâm Lat-vijâ un pirmâ pasaulç. Latvijas Kardioloìijas centrâveiktas pasaulç pirmâs divas operâcijas augsta riska pa-cientiem ar sirds vârstuïa nepietiekamîbu. Izmantojot îpaðuierîci, tika samazinâts mitrâlâ vârstuïa atvçrums un atjaunotavârstuïa funkcija. Nâkotnç ðâdas operâcijas glâbs tos augstariska pacientus ar sirds vârstuïa nepietiekamîbu, kuriem me-dikamentoza terapija ir par vâju, bet íirurìiska iejaukðanâsbûtu pârâk riskanta. Mitrâlâ vârstuïa nepietiekamîba veicinasirds mazspçjas progresu, un 5 gadu laikâ 50% gadîjumu tâvar novest lîdz pâragrai nâvei.

Savâkti vajadzîgie 10 000 paraksti, lai rosinâtunojaukt Uzvaras pieminekli. Portâlâ “Mana Balss.lv”par iniciatîvu, kas piedâvâ nojaukt pieminekli “Padomjuarmijas karavîriem - Padomju Latvijas un Rîgas atbrîvotâjiemno vâcu faðistiskajiem iebrucçjiem” jeb tâ saukto Uzvaraspieminekli Rîgâ un atjaunot laukuma vçsturisko plânojumu,parakstîjuðies vairâk nekâ 10 000 cilvçku, liecina portâlâpieejamâ informâcija. Tas nozîmç, ka iniciatîva var tiktiesniegta skatîðanai Saeimâ. Iniciatîva portâlâ publicçta pçrnaprîïa nogalç, neilgi pçc referenduma par valsts valodasstatusa pieðíirðanu krievu valodai.

Ðogad pirmo reizi pieaudzis trûcîgo skaits. Sep-tembrî Latvijâ pirmo reizi gada laikâ pieaudzis reìistrçto trûcîgoiedzîvotâju skaits,- liecina Labklâjîbas ministrijas informâcija.Septembrî kopumâ 4,26% jeb 85 737 Latvijas iedzîvotâji tikaatzîti par trûcîgiem, kas ir par 1926 cilvçkiem vairâk nekâiepriekðçjâ mçnesî. Savukârt pabalstu saòçmçju skaits pieaudzispar 3082 cilvçkiem, sasniedzot 64 917 personas.

Dobelç jau gatavojas sniegavîru parâdei. Dobelçjau notiek gatavoðanâs sniegavîru parâdei, kas tiks atklâta1.decembrî un ilgs lîdz 1.martam. Kopð septembra sâkumakâdâ angârâ Dobeles nomalç pie jaunu sniegavîru figûruveidoðanas un bijuðo atjaunoðanas, izmantojot SIA “Tenax”tenaporu un SIA “Baltic Candles Ltd” raþotâs sveces,intensîvi strâdâ mâkslinieku komanda. Ar katru gadusniegavîru saime pilsçtas laukumos aug plaðumâ undaþâdîbâ. Ðogad Dobelç bûs apskatâmi vairâk nekâ 30daþâdi tçli. Jau iepazîtajiem sniegavîriem ðajâ ziemâ bûspievienojuðies daþâdu profesiju pârstâvji, piemçram, ðoferis,sçtnieks, santehniíis un maizes cepçjs.

/Ziòas no portâliem www.kasjauns.lv, www.tvnet.lv/

Foto

- A

.Kirsanovs

Foto

- A

.Kirsanovs

Foto

- A

.Kirsanovs

Lasot ziòu, ka Vîtolu fonds saòçmis vienu miljonuAustrâlijas dolâru lielu Austrâlijas latvietes Asjas Evertsziedojumu, iedomâjos, cik pateicîgi bûs talantîgiestudenti, kuri iegûs stipendijas. Dzîvojam valstî, kurnabadzîba ir pamanâma arvien vairâk. Zinu labasìimenes, kurâs vecâki pârdzîvo, ka nevarçs izskolotbçrnus, tâdçï jâcer, ka ziedotâju naudiòa sasniegs paðuscentîgâkos studentus, varbût arî no mûspuses. Kâdudienu vçroju, kâ tçtis ar bçrniem uz “SuperNetto”veikalu nesa pilnas somas, lai tâs atstâtu ziedojumutelpâ. Tur jau bija maisi, kastes ar mantâm, kas vieniemir lieki, bet citiem lieti noderçs. Labdarîba nozîmç - darîtlabu. Neaizmirsîðu arhibîskapa Vanaga teikto, kacilvçkam tâdçï arî ir divas rokas, lai ar vienu òemtu, betar otru dotu. No filozofiskâ skatu punkta labu darîtesot grûtâk, nekâ ïaunu, jo labu darbu darîðanainepiecieðams piepûlçties, lai pielietotu mûsu labâkâsîpaðîbas cita cilvçka labklâjîbas vai kâda cçlsirdîga darbadçï. Arî pati esmu ziedojusi, tâpçc zinu, ka patîkamâsemocijas gaisâ virmo vçl labu laiku. Labdarîba esotmîlestîbas izpausme, kâdu cilvçkiem vajadzçtu izjustne tikai attiecîbâ pret sev tuviem, bet pret visiem. Labais,ko sniedzam citiem, ir labums, kuru dâvâjam arî paðisev.

Zinaida Logina

Aktuâli Otrdiena � 2013. gada 22. oktobrisV 3.

Viedokïi

Fakti

Re, kâ!

Vai atbalstât lîdzðinçjo atkritumu izveðanas maksas kârtîbu daudzdzîvokïu namos Balvos?

Aptaujas rezultâti “Vaduguns” mâjas lapâ www.vaduguns.lv

Atkritumus raþo nevis dzîvoklis, bet cilvçks

Ministru kabineta noteikumi ar ðî gada1.oktobri nosaka, ka par atkritumu izveðanudaudzdzîvokïu namos bûs jâmaksâ atkarîbâno dzîvokïu skaita. Uzskatu, ka lîdzðinçjâkârtîba pret mâjas iedzîvotâjiem ir godîgâka,jo, vienkârði runâjot, atkritumus raþo nevisdzîvoklis, bet cilvçks. Nebûtu taisnîgi, ja

maksa no dzîvokïa, kurâ dzîvo 5 – 6 cilvçki,bûtu tikpat liela, kâ no dzîvokïa, kurâ dzîvo,piemçram, viens cilvçks. Tâdçï arî es kâ mâjasvecâkâ daudzdzîvokïu namam Vidzemes ielâ24 tuvâkajâ laikâ sasaukðu mâjas sapulci uncilvçkiem skaidroðu, ka labâk par atkritumuizveðanu maksât, vadoties pçc paðreizçjâskârtîbas.

Domâju, lçmumu par atkritumu izveðanumaksât, vadoties pçc dzîvokïu skaita, pie-òçma tâdçï, ka lielajâs pilsçtâsdaudzdzîvokïu mâju apsaimniekotâjiem irgrûti izsekot patiesajam dzîvokïos dzîvojoðocilvçku skaitam, jo internetâ pârdeklarçtsavu dzîvesvietu iespçjams jebkurâ brîdî unbez grûtîbâm. Turklât paði dzîvokïu îpaðniekineinformç apsaimniekotâju par deklarçtopersonu skaitu savâ dzîvoklî. Jaunâ kârtîba,lai arî tâ, manuprât, nav godîga pretiedzîvotâjiem, apsaimniekotâju darbuatvieglos. Savukârt mazajâs pilsçtâs, tostarpBalvos, katrs mâjas vecâkais zina, cik katrâdzîvoklî dzîvo cilvçku. Atliek ðo informâcijunodot apsaimniekotâjam, kas katramdzîvoklim atseviðíi aprçíina maksu. Tiesa,daudzi dzîvokïu îpaðnieki izîrç savusmâjokïus citâm personâm un par cilvçkuskaitu arî neinformç nedz mâjas vecâko, nedzarî apsaimniekotâju. Tajâ paðâ laikâ jâteic,ka dzîvokïu îpaðnieki drîkst paði nolemt,

kâdu maksas kârtîbu savâs mâjâs turpmâkvçlas izmantot – lîdzðinçjo vai jauno.Piemçram, ja dzîvokïu îpaðnieki sasaukssapulci un mâjas apsaimniekotâjam iesniegsprotokolu, ka viòi par atkritumu izveðanuvçlas maksât, vadoties pçc lîdzðinçjâskârtîbas, pârmaiòu nebûs. Savukârt, ja ðâdsprotokols netiks iesniegts, paðvaldîbasaìentûrai “SAN - TEX” pçc Ministrukabineta noteikumiem ar 1.oktobri maksapar atkritumu izveðanu viòuapsaimniekotajâs mâjâs jâpiemçro pçckopçjâ namâ esoðo dzîvokïu skaita. Iedzî-votâjiem, kuri vçlas maksât pa vecam, jâpa-steidzas un protokols mâjas apsaimnie-kotâjam jâiesniedz lîdz novembra sâkumam.Jâpiebilst, ka saglabât lîdzðinçjo maksas kâr-tîbu varçs tikai gadîjumâ, ja par to kopumâbûs nobalsojis ne mazâk par 51% no kopçjâdzîvokïu îpaðnieku skaita.

Vçlos daudzdzîvokïu nama iedzîvotâjiemarî atgâdinât, ka, remontçjot dzîvokli, nede-rîgos celtniecîbas materiâlus, dîvânus,skapjus un citas lietas, nedrîkst mestatkritumu konteinerâ vai nolikt blakus pietâ. Tas nav godîgi pret pârçjiem mâjasiedzîvotâjiem, jo viòiem nav jâmaksâ parcilvçku, kurð no atkritumiem nolçmisatbrîvoties ðâdâ veidâ. Tos var aizvest uzekolaukumu Ezera ielâ 3 un nodot. Ir

VALENTÎNA FEDULOVA, mâjas vecâkâdaudzdzîvokïu namam Vidzemes ielâ 24

ULDIS SPRUDZÂNS, paðvaldîbasaìentûras “SAN - TEX” direktors

Katrs deíîti velk uz savu pusiMinistru kabineta 2008.gada 9.decembra

noteikumi nr.1013 “Kârtîba, kâdâ dzîvokïaîpaðnieks daudzdzîvokïu mâjâ norçíinâs parpakalpojumiem, kas saistîti ar dzîvokïa îpa-ðuma lietoðanu” paredz virkni izmaiòu, kassaistîti ne tikai ar atkritumu izveðanas maksaskârtîbu, bet arî patçrçtâ ûdens aprçíinâðanu.Grûti spriest, kâdçï izvçlçjâs tieði ðâduatkritumu izveðanas maksas aprçíinâðanu.Daudzâm idejâm kâ pamatu nereti izvçlassituâciju galvaspilsçtâ. Acîmredzot,piemçram, Rîgâ informâcija par dzîvokïosdeklarçto personu skaitu, salîdzinot ar maza-jâm pilsçtâm, nav tik liela. Piemçram, jadaudzdzîvokïu namâ ir 150 dzîvokïi, mâjaspârvaldniekam ir sareþìîti noskaidrot patiesodzîvokïos dzîvojoðo cilvçku skaitu. SavukârtBalvos dzîvokïos deklarçto personu skaitsvairâk vai mazâk ir zinâms, tâdçï uzskatu, kamûsu pilsçtâ atkritumu izveðanas maksuaprçíinât, vadoties pçc dzîvokïu skaita, navpareizi.

Nesen notika daudzdzîvokïu mâju pâr-valdnieku kopsapulce, kurâ iepazîstinâju ar

Ministru kabineta noteikumiem. Mâju pâr-valdniekiem ar dzîvokïu îpaðniekiem lîdz1.novembrim jâveic aptauja. Viòiem jâizvçlas– par atkritumu izveðanu maksât, vadotiespçc dzîvoklî deklarçto personu vai dzîvokïuskaita. Vakar tikos ar mâjas vecâko daudz-dzîvokïu namam Bçrzpils ielâ 50, kurðdzîvokïu îpaðnieku domas jau apkopojis.Aptauja liecina, ka katrs savu deíîti velk uzsavu pusi. Tas ir loìiski. Ja dzîvoklî dzîvo,piemçram, pieci cilvçki, viòiem atkritumuizveðanas maksas aprçíinâðana pçc dzîvokïuskaita ir izdevîgâka. Savukârt, ja dzîvoklîdzîvo viens cilvçks, viòam izdevîgâk, ja maksuaprçíina pçc dzîvoklî deklarçto personuskaita. Piemçram, pensionâram, kurð dzîvoklîdzîvo viens pats, jaunâ atkritumu izveðanasmaksas kârtîba dzîvi apgrûtinâs. Neesmurçíinâjis, cik lielâ mçrâ tçriòi pieaugs, betpalielinâjums iespçjams pat dubultâ. Jebkurâgadîjumâ domâju, ka Balvu pilsçtâ vairâ-kums iedzîvotâju izvçlçsies lîdzðinçjo kârtîbu.Konkrçti tas bûs zinâms novembra sâkumâ.Tajâ paðâ laikâ droði vien bûs daudzdzîvokïu

� Valdîbâ pieòemti grozîjuminoteikumos, kas paredz, ka maksupar sadzîves atkritumu izveðanusadalîs pçc mâjâ esoðo dzîvokïuskaita (neatkarîgi no tajos dzîvojoðopersonu skaita).

� Dzîvokïu îpaðniekiem, kuriatteiksies savos mâjokïos uzstâdîtûdensskaitîtâjus, regulâri nenodos torâdîjumus vai kuru dzîvokïos uzstâ-dîtie skaitîtâji bûs bojâti, jârçíinâs, katurpmâk tieði viòiem bûs jâsedz rçíinspar daudzdzîvokïu mâjâ raduðosûdens patçriòa starpîbu.

� Ja dzîvokïu îpaðnieki vai pâr-valdnieks nolems vienlaikus nomainîtdzîvokïos uzstâdîtos ûdens patçriòaskaitîtâjus, ðîs ierîces bûs jâiegâdâjaspar maksâjumiem, kas paredzçtidzîvojamâs mâjas pârvaldîðanai, unûdensskaitîtâji turpmâk bûs visudzîvokïu îpaðnieku kopîpaðums.

namu, kuros lçmums netiks pieòemts. Tâs irmâjas, kurâs nav pârvaldnieka. Ðâda scenârijagadîjumâ, ar 1.novembri spçkâ stâsies jaunâatkritumu izveðanas maksas kârtîba.

Savukârt Ministru kabineta noteikumi parûdens maksas aprçíinâðu ir taisnîgâki, kârezultâtâ mâju apsaimniekotâjiem nebûsjâsaskaras ar virkni problçmâm. Starp mâjaskopçjâ un dzîvokïa ûdens skaitîtâja râdîtâjiemvienmçr veidojas starpîba. Jaunizstrâdâtienoteikumi paredz, ka ðo starpîbu varçs attie-cinât nevis uz visiem mâjâ esoðajiem dzîvok-ïiem, bet uz tiem dzîvokïu îpaðniekiem, kuri,piemçram, nav iesnieguði informâciju paraprçíinâto ûdens patçriòu vai arî mâjas pâr-valdniekam nav ïâvuði savâ dzîvoklî pâr-baudît ûdens patçriòu. Ðie noteikumi sama-zinâs iespçju bût negodîgiem. Jâpiebilst, kaarî atkritumu izveðanas ziòâ iedzîvotâji mçdzspekulçt. Cilvçki apgalvo, ka savu dzîvesvietudeklarçjuði laukos, bet dzîvoklî pilsçtâ it kânedzîvo. Ir gadîjumi, kad realitâtç situâcija irpretçja.

Viedokïus uzklausîja A.Loèmelis

novçrots, ka pie konteineriem arautomaðînâm piebrauc sveðas personas unatstâj atkritumus. Lai to novçrstu, mâjasiedzîvotâji ðâdus gadîjumus fotografç.Domâsim arî par videonovçroðanas kameruievieðanu, jo maksa par atkritumu izveðanuir augsta. Lai to samazinâtu, lielâka uzmanîbajâpievçrð arî atkritumu ðíiroðanai.

ReportâþaOtrdiena � 2013. gada 22. oktobrisV4.

Z.Loginas teksts un foto

Dziesmu pûru loka divdesmit piecus gadusÐoruden skanîgâk skan divu kolektîvu balsis - 25

gadu jubileju atzîmçja Balvu novada Til-þas etnogrâfiskais ansamblis un Viïakas novadafolkloras kopa “Atzele”. Viòu dziesmas ir skançjuðasgan savos novados, gan arî visâ Latvijâ. Pa ðiemgadiem izdziedâts simtiem skaistu dziesmu, un svçtkudienâ tâs dzirdçja arî paði tuvâkie - savas pilsçtas, savapagasta cilvçki un viòu draugi.

Folkloras kopa “Atzele”. Aizvadîtajâ svçtdienâ jaukâ unsirsnîgâ atmosfçrâ Viïakas kultûras namâ 25 gadusnosvinçja Viïakas novada folkloras kopa “Atzele”. Kâ stâstavadîtâja Anna Annuðkâne, sâkotnçji bijis vairâk dalîbnieku,bet paðlaik folkloras kopâ ir piecpadsmit dziedâtâju, arîdivi kungi - Leons Jermacâns un Staòislavs Dupuþs, kurðspçlç bungas. Kolektîvâ no paðiem pirmsâkumiem dziedValentîna Bratuðkina un Ilona Bukða. Cîtaru spçlç AnitaLogina, bet mâcâs arî Evita Zaremba. Kopa nosauktavçsturiskajâ “Atzeles” vârdâ, jo 12.-13. gadsimtâ tâ saucâsViïakas novads. Kolektîvam vârdu deva kopas krusttçvsDzintars Putniòð. “Katrs dalîbnieks ir pelnîjis uzslavas, unsvçtkos saòçmâm daudz paldies vârdu, par ko ir ganda-rîjums,” saka A.Annuðkâne. Dziesmu viòu pûrâ ir daudz,un tâs skan cauri gadiem. Arî svçtku dienâ kolektîvadalîbnieki izdziedâja “Teic, mâmeòa, tu dzîsmeòas”, “Aizazara malni meþi”, “Pôri, pôri leita tiuce” un daudzas citas.

Sveic “Saime”. Tilþas etnogrâfiskais ansamblis irpiedalîjies daudz un daþâdos pasâkumos, uz kuriemnâcies mçrot tâlâkus vai tuvâkus ceïus, un bieþi vien tasdarîts kopâ ar kaimiòu pagasta dziedoðo folkloras kopu“Saime”. Dâvanâ, protams, dziesmas vadîtâjas SolvetasLoginas akordeona pavadîjumâ.

Kopâ ar draugiem. Tilþas etnogrâfisko ansambli dibinâja un pirmâ vadîtâja bija skolotâja Linda Vîtola, bet ðobrîd tovada Daiga Jçkabsone. Tilþçnieðu repertuârâ skançjuðas gadskârtu ieraþu dziesmas, sadzîves tematiskâstautasdziesmas. Svçtku dienâ kolektîvâ bija 17 dâmas un divi kungi. “Dzîves laikâ viòi ir sasnieguði ïoti daudz. Smagistrâdâjot, lolojuði un mîlçjuði savas ìimenes, bet tik un tâ viòi ir atraduði laiku, lai pulcçtos kopâ un vienotos dziesmai,”teica vakara vadîtâja Inese Kalniòa.

Bez Ïuces neiztikt. Krapaèu Ïuce ðoreiz ieradâs jaunâampluâ. Izrâdâs, viòa sâkusi mâcîties japâòu valodu!Neviens gan neatklâja, vai saprot Ïuces runâto, bet aktieruizgâjiens visos radîja smieklu jûru.

Sveic vadîtâju. Vismîïâkie apsveikumi etnogrâfiskâkolektîva vadîtâjai Daigai Jçkabsonei bija no savçjiem.Apbrînojama ir Daigas prasme vadît kolektîvu, lai tajâvaldîtu dziedâtprieks, savstarpçja uzticçðanâs unsapratne. Etnogrâfiskâ ansambïa vadîtâja ir pazîstama arîkâ laba maizes cepçja un siera sçjçja.

Tilþas nacionâlâ amatierteâtra “Spogulis” dâvana.Iestudçtais melnbaltais uzvedums radîja vispârçjujautrîbu.

Nes sveicienu no “Beòislavas”. Dziedâðanasprasmes un skaistas tradîcijas ir arî Beòislavas

etnogrâfiskajam ansamblim, kurð savu 25 gadu jubilejunosvinçja pagâjuðajâ gadâ. “Beòislavas” vadîtâja

Regîna Èudarâne lepojas, ka arî meita DaigaJçkabsone kopj dziedâðanas tradîcijas Tilþas kolektîvâ.

Tiek pie nosaukuma un karoga. Balvu Kultûras un atpûtascentra direktore Anita Strapcâne atveda skaisti izðûtukarogu, ko rotâ kolektîva jaunais nosaukums - Til-þas etnogrâfiskais ansamblis “Sagða”.

Goda krçslâ - katrs dziedâtâjs. Arî Olga Zelèa, kura netikai dzied, bet arî daudz pçtîjusi folkloras mantojumu,tâpçc ir laba padomdevçja daudzos jautâjumos.

Neviltots prieks. Visjaukâkâ dâvana svçtkos ir torte, bet,ja to vçl rotâ degoðas svecîtes skaitïa 25 formâ, prieks irdubults.

Foto

- R

.Cib

ule

Tautas frontei - 25

Vietçjâs ziòas Otrdiena � 2013. gada 22. oktobrisV 5.

Îsumâ

Ðoruden Latvijas Tautas frontei aprit25.gadskârta. Tâdçï aicinâjums visiem,kuri bija Atmodas laika aktîvisti,tautfrontieði un jûtas piederîgi ðai tautaskustîbai, sanâkt atkal kopâ Tautas fron-tes atmiòu pasâkumâ Balvos. Tas notiks11. novembrî Balvu Kultûras un atpûtascentrâ pulksten seðos pievakarç pçc svi-nîgâ mîtiòa pie pieminekïa Latgalespartizânu pulka krituðajiem karavîriem– tautâ pazîstamâ “Staòislava”. Taut-frontieðu pasâkums solâs bût intere-sants un atmiòâm bagâts.

Idejiskâs cîòas ierocis –laikraksts “Balvu Atmoda”

Atmodas laiks neiesâkâs vienâ dienâ unvisiem vienâdi, taèu pietiekami strauji unmçrítiecîgi. 1988.gada 13.augustâ toreizçjâPionieru nama pirmâ stâva zâlîtç Balvos,sanâkuði pçc brîvas gribas, cilvçki gribçja bûtkopâ ar vietçjâs tautfrontieðu kustîbas ko-ordinâcijas locek-ïiem. Katram bija koteikt. Ïaudis runâjapar sociâlo netais-nîgumu, par dzî-vokïu rindu, kas navdomâta ierindasiedzîvotâjiem un koregulâri apiet partijasvadoðo amatu per-sonas, par krievuvalodas uzkundzç-ðanos un daudz kocitu. Runâja kaismî-gi, asi un daudz. Ðajâsapulcç pçdçjâ rindâsçdçja augsta parti-jas rajona komitejasamatpersona – ideoloìiskâ sekretâre. Tâtadarî komunistiskâ partija modri sekoja lîdzivietçjai dzîvei un uzmanîja, ko runâ tauta.Atceros, bez aicinâjuma sekretâre sapulcesizskaòâ cçlâs kâjâs un arî runâja, it kâ ap-kopojot pirms tam cilvçku teikto un cenðotiesuzlikt pareizos akcentus no partejiskâspozîcijas.

Ðajâ sapulcç izskançja kâds ïoti bûtiskspriekðlikums, kas ar laiku pârvçrtâs asâ ide-jiskâ cîòas ierocî. Tas bija priekðlikums, kavietçjâ laikrakstâ “Vaduguns”, kura oficiâlaisstatuss tolaik bija – partijas rajona komitejasun rajona deputâtu padomes laikraksts –jâievieð jauna lappusîte “Atmoda”. Tâ bûtutautfrontieðu ideju nesçja. Pçc laika tâ arînotika, un ðo lappusi pamatâ veidoja“Vaduguns” þurnâlists Imants Koliòð (aizgâjaaizsaulç 2005.gadâ).

Tautfrontieðu kustîba pieòçmâs spçkâ visâBalvu rajonâ. Pçc trim mçneðiem – 1988. gada13.novembrî – jau oficiâli nodibinâja TF Balvunodaïu. Uz tautfrontieðu pirmo konferenciBalvos ieradâs 239 delegâti, nebija atnâkuði29 cilvçki. Tur ievçlçja rajona nodaïas domi47 cilvçku sastâvâ. Par Tautas frontes rajonanodaïas lîdzpriekðsçdçtâjiem ievçlçja JuriCibuli, Kazimiru Ðïakotu un Imantu Koliòu.Domâjot par Tautas frontes organizatoriskopamatu stiprinâðanu, domnieki vienoti iestâ-jâs, ka tautfrontieðiem vajadzîga paðiem savaavîze, jo ar nelielu lappusi “Atmodai” divreizmçnesî laikrakstâ “Vaduguns” nepietiek.Izskançja arî jaunâ izdevuma iespçjamaisnosaukums – “Balvu Atmoda”.

Garð un pagrûts bija oficiâlas atïaujas sa-òemðanas ceïð, lai jaunais izdevums ieraudzîtudienas gaismu. Atceros, kâdâ sanâksmç Rîgâ,izmantojot iespçju, drosmîgi uzrunâju torei-

Aicina satikties bijuðos tautfrontieðuszçjo LKP CK ideoloìisko darbinieku IvaruÍezberu. Viòð uzklausîja un it kâ piekrita, bet,protams, nekâda atïauja “Balvu Atmodas”izdoðanai gan nesekoja. Taèu Balvu tautfron-tieði neatlaidâs, un izðíirîgo vârdu beidzotpanâca tâ laika PSRS tautas deputâts Vol-demârs Ðïakota. Viòð tolaik bija kopsaim-niecîbas direktors, arî LKP Balvu rajonakomitejas biroja loceklis, Latvijas Lauksaim-nieku savienîbas Balvu rajona biedrîbas vadî-tâjs. Viòa kandidatûra PSRS deputâta sta-tusam bija Tautas frontes izvirzîta un atbals-tîta. Lai “Balvu Atmoda” nâktu gaismâ,V.Ðïakota piekrita pat likt savu kâ galvenâsatbildîgâs personas parakstu zem pirmajiemdiviem “Balvu Atmodas” numuriem. V.Ðïa-kotas vârdam nepretojâs arî LKP birojs,pieòemot lçmumu, ka drîkst izdot LTF Balvurajona nodaïas un LLS rajona biedrîbasinformatîvo biïetenu “Balvu Atmoda”.1989.gada 5.augustâ klajâ nâca “BalvuAtmodas” pirmais numurs 3000 eksemplâros.

I z d e v u m aveidotâjiem no sirdsgribçjâs, lai jau ar pir-majiem numuriemizdevums kïûtu parîstu avîzi, lai tasnebûtu neregulâriiznâkoðs mazfor-mâta biïetens. Tas arîizdevâs. Pirms 25gadiem bija gluþicitâda avîþu sagata-voðanas un iespie-ðanas tehnoloìija.Tagad droði viengrûti iedomâties, kakatru teksta rindiòuatlçja metâlâ, un

Balvu tipogrâfijas burtlices darîja melnu,smagu, veselîbai kaitîgu darbu. Katru lappusiaplauza îpaðâ metâla veidnç un, lai izceltu,piemçram, kâdu virsrakstu vai to novietotupa labi vai kreisi, metierei bija jâpieliekpapildus darbs. Lai to gribçtu darît, arî paðâmmetierçm bija jâatbalsta jaunâ izdevumaiznâkðana. Tâpçc nevar par augstu novçrtçtto Balvu tipogrâfijas darbinieèu laiku, pûlesun mîlestîbu, ko viòas veltîja izdevumatehniskai salikðanai.

Mums radâs doma pilnîgi katram avîzesnumuram piemeklçt un pirmajâ lappusç pienosaukuma ievietot uzrunâjoðus un konkrçtâbrîþa situâcijai atbilstoðus moto. Pirmajamnumuram tas bija “Mosties! Celies! Strâdâ!”,pçc tam - “Dievs, svçtî Latviju!”. Laika gaitâpârliecinâjâmies, ka ðos moto piemeklçt navtik viegli, taèu no ðîs prasîbas nekadneatkâpâmies. Ïoti gribçjâs, lai jau ârçji“Balvu Atmoda” tolaik atðíiras no otra ra-jonâ iznâkoðâ izdevuma “Vaduguns”. Tâpçcgandrîz visi “Balvu Atmodas” numuri iznâcakrâsaini, bet vienu numuru pçc toreizçjâavîzes redaktora Kazimira Ðïakotas ierosi-nâjuma izdevâm arî krieviski.

Ieguvumi un zaudçjumiSanâkuði tikðanâs reizçs, tautfrontieði ne

reizi vien ir pârrunâjuði, kâpçc gan Tautasfronte, izcînîjusi tik spoþu uzvaru unieguvusi ideoloìisko varu, neprata to noturçtun ar to rîkoties. Juris Annuðkâns,kâdreizçjais BA redaktors, tagadçjaisjuriskonsults, saka, ka viss sareþìîtais dzîvçtaèu ir gauþâm vienkârðs. Katram dots savslaiks, uzdevumi un panâkumi. Tautasfrontei bija ideju spçks, tâ radâs Atmodaslaikâ un panâca Latvijas neatkarîbu. Taèu

tâ neprata tikpat pârliecinoði un kaismîgivadît ekonomiku. Savukârt pâròemtîpaðumu apsaimniekoðanu un tikt pienaudas lieliski prata jau citi - tie, kuri uzpolitiskâs dzîves skatuves Tautas frontes laikâneparâdîjâs. Katrai aktivitâtei, tâpat kâkatram cilvçkam, dzîvç acîmredzot ir savsuzvaru un zaudçjumu laiks. Tas jâpieòemar izpratni.

Ðoruden aprit 20 gadi, kopð Balvos savâkâdreizçjâ vietâ atgriezies tçlnieka AndrejaJansona atjaunotais piemineklis Latgalespartizânu pulka krituðo cînîtâju piemiòai.Tautâ to joprojâm saucam par “Staòislavu”.

Lielu darbu, organizçjot pieminekïa uzstâ-dîðanu, ieguldîja toreizçjâ Balvu pilsçtasvalde ar Juri Annuðkânu priekðgalâ.1993.gada 11.novembris bija rudenîgiauksta diena, un balvenieðiem nâcâs pasalt.J.Annuðkâns atklâðanâ izteica vçlçjumu, laipieminekïa atgrieðanos iedzîvotâji uzòemtuun atcerçtos kâ ideoloìisku vçrtîbu. Cik bieþikatrs to atceramies un vai aizejam ar svecîtivai ziediem rokâs, paliek katra paða ziòâ.

Ðogad aprit divdesmitgade atjaunotajamLatvijas latam. Taèu pavisam drîz mçs no tâatvadîsimies. Daudzi saka – þçl no tiem bûsðíirties, lai nomainîtu pret eiro. Lats taèuasociçjas arî kâ valsts simbols, kâ neatkarîbaslaika ieguvums.

Izdos Imanta Koliòaatmiòu grâmatu

Imants Koliòð, aizsaulç aizgâjuðais, ilgga-dçjais laikraksta “Vaduguns” þurnâlists, bijaviens no Latvijas Tautas frontes dibinâtâjiemun vadîtâjiem Balvu rajonâ. Viòam patikapçtît vçsturi, meklçt atbildes uz jautâjumiemun bût ïoti principiâlam. Godîgi un precîziviòð ir pierakstîjis arî atmiòas par Tautas fron-tes laiku un cilvçkiem Balvu rajonâ.“Vaduguns” izpildîja viòa pçdçjo lûgumupublicçt fragmentus no tâm, atceroties Tautasfrontes 15.gadadienu. Bijuðais tautfrontnieksVilis Bukðs ðîs atmiòas nodeva Balvu Novadamuzeja rîcîbâ. Ðoruden ar Balvu novadapaðvaldîbas atbalstu Imanta Koliòa pieraks-tus, papildinâtus ar muzeja krâjuma foto-materiâliem, izdos atmiòu grâmatâ.

M.Sprudzâne

Spilgta lappuse. “Balvu Atmoda” piedzî-voja arî parakstîðanas kampaòu. Tautfron-tieði, kuri iesaistîjâs izdevuma veidoðanâ,nenoþçlo tam atvçlçto laiku. “Balvu Atmo-da” iznâca gandrîz divus ar pusi gadus,spçjot sagatavot un izdot 56 numurus.

11. novembrî Balvu Kultûrasun atpûtas centrâ pulksten

18� Imanta Koliòa atmiòu grâmatas par

Tautas fronti atvçrðana.� Balvu Novada muzeja izstâdes

“Balvenieði Latvijas Tautas frontes kustîbâ”atklâðana.

� Dalîbnieku atmiòas par Tautasfrontes laiku.

� Iespçja noskatîties A.Saulîða filmu“Atmodas antoloìija” (mazajâ zâlç).

� Muzicçs grupa “Mani Mâkoòi”.

Rugâju novada domç

Seminârs par videsaizsardzîbas prasîbâm

Latvijas Lauku konsultâciju unizglîtîbas centra Balvu nodaïa Valstslauku tîkla ietvaros rîko informatîvubezmaksas seminâru “Vides aizsar-dzîbas prasîbas darbîbu veikðanaidzîvnieku novietnçs”. Mâcîbas notiks31.oktobrî pulksten 11 Balvos, Brîvîbasielâ 46a, otrajâ stâvâ.

Seminârâ paredzçts runât parkârtîbu, kâdâ izsniedz C kategorijaspiesâròojoðo darbîbu apliecinâjumus,ûdens resursu lietoðanas atïaujâm, videsaizsardzîbas prasîbâm kûtsmçslukrâtuvju ierîkoðanai, prasîbâmaukstumiekârtu izmantoðanai.

Seminâra nolçgumâ paredzçtas dis-kusijas. Bûs iespçja tikties ar RçzeknesRVP Atïauju daïas vecâko ekspertiDzirkstîti Gritâni un Piesâròojumakontroles sektora vadîtâju VisvaldiNoviku.

Pieðíir papildusfinansçjumu

Izskatîja Augustovas Svçtâs Eliza-betes Romas katoïu draudzes prâvestaOïìerta Misjûna lûgumu atbalstîtprojektu par Augustovas baznîcasgrîdas rekonstrukciju. Nolçma pieðíirtðim mçríim papildus finansçjumu622,09 latus projekta pabeigðanai.Lîdzekïus pieðíirs no Rugâju novadapaðvaldîbas ðî gada budþeta lîdzekïiem.

Izskatîja Vilkavas kapu vecâkâ JuraPiïkas iesniegumu par lîdzekïu pieðíir-ðanu. Nolçma pieðíirt 50 latus nopamatbudþeta izdevumiem Vilkavaskapsçtas labiekârtoðanai.

Domes priekðsçdçtâjaidivu nedçïu atvaïinâjums

Deputâti neiebilda novada domespriekðsçdçtâjas lûgumam pieðíirt viòaidivu nedçïu ilgu atvaïinâjumu. SandrasKapteines prombûtne bûs no21.oktobra lîdz 3. novembrim.

Pieðíir daþâduspabalstus

Pieðíîra uz daþâdu laiku trûcîgâsìimenes statusu 48 ìimençm, trûcîgâspersonas statusu – 21 cilvçkam, mazno-droðinâtâs ìimenes statusu – 9 ìime-nçm. Savukârt garantçto minimâlâienâkuma pabalstu no 1.oktobra lîdzðî gada 31.decembrim saòems trîs ìi-menes kopâ 240,22 latu apjomâ mçnesî.GMI pabalsta izmaksu atteica vienaiìimenei.

Pabalstu ârstçðanâs izdevumu atlî-dzinâðanai saòçms 35 cilvçki 1091,50latu apjomâ. Trijos gadîjumos izmaksâsbçrna piedzimðanas pabalstu kopsum-mâ par 150 latiem, bet èetri tuviniekisaòems apbedîðanas pabalstu kopâ 200latus. Vçl diviem iedzîvotâjiem pieðíîramateriâlo pabalstu 61,50 latus, èetriemcilvçkiem pieðíîra pabalstu kopâ 100latus malkas iegâdei.Vienai tehnikumaaudzçknei pieðíîra brîvpusdienas, sâkotar ðî gada oktobri.

Slçdz telpu îres lîgumusNolçma slçgt dzîvojamâs telpas îres

lîgumu ar Jâni Elsti par dzîvokïa Liepuielâ 4, Skujetniekos, îri. Îres maksa mç-nesî - 5,46 lati. Dzîvojamâs telpas îreslîgumu Liepu ielâ 6, Skujetniekos, noslç-dza ar Tamâru Ðevèuku. Viòai mçnesîpar îri jamaksâ 8,34 lati.

Vârds jaunieðiemV6. Otrdiena � 2013. gada 22.oktobris

“Jauno þurnâlistu skolas” lappusi sagatavoja S.Gugâne

Rudenîgi miglainâ oktobra rîtâ labânoskaòojumâ, iekâpjot autobusâ, BalvuMâkslas skolas mazâko klaðu audzçkòiuzsâka ceïu, lai apskatîtu Piebalgas pu-ses skaistâkâs un interesantâkâs vietas.Bçrni jautri èaloja, pat nenojauðot, cikmilzîgu darbu skolotâja Rudîte Liepiòabija izdarîjusi, plânojot ekskursijas marð-rutu, lai mazajiem mâksliniekiem bûtu koredzçt un viòi gûtu jaunus iespaidus.

Piebalgas puses ceïu lîkumotie pakalni mûsvisus pârsteidza nesagatavotus. Izbaudotamerikâòu kalniòu cienîgus pacçlumus unkritumus, autobuss lîgani piestâja pirmajâpieturpunktâ – Piebalgas Porcelâna fabrikâ.Ðî fabrika ir vienîgâ porcelâna fabrika Latvijâ.Mums, nezinâtâjiem, kas savâ dzîvç navsaskâruðies ar smalko porcelânu, mâkslinieksJânis Ronis izskaidroja un pastâstîja, kas irporcelâns, kur tas radies, no kâ tas sastâv unkâ top krûzes. Lai ikdienâ varçtu lietot ðîskaistâ un caurspîdîgâ materiâla krûzi, irjâpaiet divâm nedçïâm. Noskaidrojotporcelâna vçsturi un bûtîbu un apskatotkrûzes tapðanas procesus, audzçkòi devâs uzporcelâna apgleznoðanas darbnîcu. Mumstika dota iespçja ar kvalitatîvâm un noturîgâmprofesionâlâm krâsâm radît savu mâkslasðedevru. Katrs pçc savâm vçlmçm un izjûtâmuz porcelâna krûzes radîja ziedu kompozîcijasvai raibu zîmçjumu virkni. Ðis mâkslas darbspçc karsçðanas 800 grâdu karstumâ paliks kâjauka piemiòa par redzçto un notikuðofabrikâ.

Tâlâk lîkumotais ceïð mûs aizveda uzrakstnieka Antona Austriòa piemiòas muzeju“Kaikaði”. 1990.gadâ iekârtotais muzejspiedâvâja iepazîties ar Piebalgas novadaapdziedâtâja dzîvi un daiïradi, rakstniekameitas veidoto daþâdu valstu un tautu saules

Jau vairâkus gadus pçc kârtasValsts kanceleja sadarbîbâ ar valstspârvaldes institûcijâm visâ Latvijâorganizç Atvçrto durvju dienu. Tadikvienam ir iespçja pabût viòaminteresçjoðâ valsts iestâdç, aplûkottelpas un vairâk uzzinât par valstspârvaldç strâdâjoðo speciâlistuikdienas darbu. Ðâdu izdevîbu nelaidâmgarâm arî mçs, Andreja Pumpura Rîgas11.pamatskolas 7.klases skolçni.

Mana dzimtâ pilsçta ir Balvi, kur pavadîjusavus pirmos trîs dzîves gadus. Vçlâk ar ìimenipârcçlâmies uz Rîgu un kopð tâ laika ðeit arîdzîvojam. Laikrakstu “Vaduguns”, ko atvedvecmamma Aina, itin bieþi pârðíirstu, joBalvos dzîvo daudzi radi un paziòas. Îpaðituva ir Steíentavas puse, kur dzîvoja manavecvecmamma Aleksandra, tâpçc rakstiòusun foto par to izpçtu îpaði rûpîgi.

Ðobrîd mâcos, manuprât, ïoti senâ unskaistâ skolâ - Andreja Pumpura Rîgas 11.pa-matskolâ, kas 8.novembrî svinçs 115 gadujubileju. Ðogad pirmo reizi man un maniemklasesbiedriem bija iespçja apskatît Saeimasnamu un Ministru kabinetu no iekðpuses,nevis tikai garâmejot vai vçrojot televîzijâ. Tastieðâm bija ïoti interesanti! Man prieks, kavecâku sapulcç mûsu vecâki un klasesaudzinâtâja Elîna Drozda nolçma, lai redzamtieði ðîs valsts iestâdes. Mçs aplûkojâm Saeimas

atveidu kolekciju.Noguruði no sçdçðanas autobusa sçdekïos,

bçrni bija priecîgi izskrieties Latvijas Etno-grâfiskâ brîvdabas muzeja filiâles “Vçveri” vçlzaïajâs pïavâs un rudenîgi krâsotajos mâjupagalmos. Mums bija iespçja aplûkot senâVçveru ciema astoòas zemnieku un amat-nieku sçtu çkas, izmçìinât darbîbâ daþâdossenos darbarîkus. Îpaðu sajûsmu no mumsizpelnîjâs atjaunotâs vçjdzirnavas, kas, vies-mîlîgi mâjot ar spârnu, aicinâja ielûkotiesiekðpusç un izbaudît çkas varenîbu. Labiizlokot kâjas un ieelpojot senatnes dvaðu,tomçr nâcâs domât par tâlâko ceïu.

Mûs ciemos gaidîja Jaunpiebalgas Mâkslasskola. Ir jauki bût mâjâs un darboties, betnoteikti ir jâredz, kâ to dara citi. JaunpiebalgasMâkslas skolâ mâcâs 75 audzçkòi, un tur mûssagaidîja mâjîgas un siltas, ar malku kurinâtastelpas un atsaucîgi skolotâji. Lai arî audzçkòibija iegrimuði mâkslas darbu radîðanâ, tasnetraucçja atrast kopîgu valodu rudens lapupçtniecîbâ un kopçju intereðu noskaidroðanâ.Pârliecinoties par to, ka ar daþâdiem paòç-mieniem var sasniegt vienu un to paðu mçríi,mçs devâmies tâlâk, lai piestâtu pçdçjâ pietur-vietâ pirms mâjupceïa.

Pie amatnieku mâjas “Mazrîtiòi” mûs sa-gaidîja laipns, draudzîgi asti luncinoðs melnsmâjas sargs un ïâva kâpt pâri slieksnim siltiizkurinâtajâ istabâ. Tur caur senajiem stâstiemiepazinâm trîs amatnieku paaudþu atstâtomantojumu, apskatîjâm kurpnieka senosdarbarîkus, audçjas un folkloras vâcçjasgobelçnus. Atceroties dienâ notikuðo undomâs par mâjupceïu, vçl uzkodâm rudenîgivçso âbolu un caur autobusa logu pamâjâmar roku Piebalgas pusei.

LÎGA PODKOVIRINA, Balvu Mâkslasskolas skolotâja

Jaunie mâkslinieki ciemojas PiebalgâPieredze

Iespçja

Fascinç Saeimas nama interjersnama Dzelteno zâli, kas ðíita ïoti grezna unieturçta gaiðos toòos – pârsvarâ dzeltenos.Pabijâm prestiþajâ Sarkanajâ zâlç, kas, ðíiet,ir otra lielâkâ zâle Saeimâ. Tajâ mums pie-dâvâja nebijuðu iespçju – bez maksas nosûtîtîpaði ðim pasâkumam izgatavotu pastkarti uzjebkuru vietu Latvijâ. Es, protams, ðo iespçjuizmantoju un nosûtîju divas kartiòas. Vienu- mammai kâ pârsteigumu un pierâdîjumutam, kur bijâm kopâ ar klasi; otru - mammasmâsai uz Balviem, kura arî bija patîkamipârsteigta, jo mûsdienâs atklâtnîtes cilvçkisûta reti, kur nu vçl no Saeimas nama! Vçlpabijâm arî Dâvanu zâlç, kur aplûkojâmgleznas un daþâdas dârgas, krâðòas unneparastas lietas, ko dâvinâjuði ârvalstudelegâciju pârstâvji vizîðu laikâ. Jâsaka, ðîekspozîcija tieðâm bija ïoti iespaidîga!Ekskursiju uz Saeimas namu interesantupadarîja arî konkurss, kurâ pârbaudîjâm savaszinâðanas un vçrîbu par ðî nama interjeru.Atbildes vçl gaidâm – par to mûs informçsvçlâk, jo, atbildot uz jautâjumiem, vajadzçjanorâdît savu tâlruòa numuru un e-pastaadresi.

Uzskatu, ka ðâdas Atvçrto durvju dienas irne vien interesantas, bet pat nepiecieðamas,jo îpaði mums, skolçniem. Tâpçc, pastâstotpar redzçto savâm acîm, vçlos iedroðinât arîsavas dzimtâs puses vienaudþus apmeklçtðâdas iespçjas, jo tas tieðâm ir tâ vçrts!

VERONIKA JONOVA, 7.klases skolniece

Porcelâna apgleznoðanas darbnîcâ. Uzmanîgi klausîjâmies, kâ jâklâj krâsa uz krûzes.

Foto

- E

rnests

Din

ka,

Saeim

as K

ancele

ja

Top darbi. Mazie balvenieði pçc savâm vçlmçm un izjûtâm uz porcelâna krûzçm radîjaneatkârtojamus mâkslas ðedevrus. Tos viòi pârveda mâjâs kâ piemiòu par ekskursiju.

Foto

- n

o p

ers

onîg

â a

rhîv

aF

oto

- n

o p

ers

onîg

â a

rhîv

a

Atvçrto durvju diena Saeimâ. Es (2.rindâ ceturtâ no kreisâs puses) ar klasesbiedriemun audzinâtâju Elînu Drozdu (2.rindâ pirmâ no kreisâs puses) nofotografçjâmies kopâar politiíi, deputâti Solvitu Âboltiòu.

ÎsumâIzstâde

Sports Otrdiena � 2013. gada 22. oktobrisV 7.

Lappusi sagatavoja Z.Logina

Startç Tbilisi

5. un 6.oktobrî Gruzijas galvaspilsçtâ Tbilisi norisinâjâstrîscîòas sacensîbas “B” grupas jaunieðiem vieglatlçtikâ. Arvairâkiem augstvçrtîgiem rezultâtiem Latvijas jaunie atlçtipârspçja Gruzijas sâncenðus. Latvijas izlases sastâvâ startçjaBalvu Sporta skolas vieglatlçte Aiva Niedra, izcînot 1.vietumeðanu trîscîòâ (ðíçps - 1.vieta, 60m - 1.vieta, lode - 2.vieta).

Ceïð lîdz sasniegumiem navviegls

Balvu Novada muzejâ atklâta fotoizstâde parmotokrosu “Mazo rokâs lielie darbi”.

Izstâdes atklâðanâ Balvu Novada muzeja direktore IvetaSupe uzsvçra, ka visas lielâs lietas sâkas no mazumiòa. Viòamçìinâja noskaidrot, ar ko izstâdes apmeklçtâjiem asociçjasvârds ‘motokross’. Daþiem tas bija âtrums, putekïi, dubïi,gandarîjums... “Sportista gaitas bçrni uzsâk pçc vecâkuierosmes, tâpçc visi lielie sportisti ir ìimenes balstîti, un varteikt, ka sports sâkas no mâjâm,” teica I.Supe, dodot vârduvienai no izstâdes iniciatorçm, “Motokruîza” braucçja Lauramammai Antrai Eizânei. “Pârraidçs intervç tikai uzvarçtâjus,godalgoto vietu ieguvçjus un tos, kas brauc Eiropas lîmeòasacensîbâs. Taèu piemirst mazos braucçjus - tos, kuri tikaiuzsâk ceïu uz lielo sportu,” konstatçja A.Eizâne. Kâdi ir un kojût ðie lielie vîri pirms brauciena? Kâdi ir viòu pârdzîvojumibrauciena laikâ? Viòa atgâdinâja, ka motokrosâ ir tâdsnoteikums, ka lîdz startam zçni ir spçïu biedri un draugi, betpçc starta barjeras kriðanas - konkurenti. Trasç katram jâdomâ,kâ pierâdît sevi un braukt labâk. “Piecu gadu laikâ gadîjiesredzçt, kâ zçni piebrauc trases malâ, pat neieguvuði godalgotasvietas, -dubïaini, netîri, noguruði, bet cînîjuðies lîdz pçdçjaisekundei. Kâds gandarîjums atspoguïojas jauno braucçju acîs,kad pienâk tçvs, paspieþ roku un saka, ka puisis cînîjies kâliels vîrs,” atceras A.Eizâne. Katram jaunajam braucçjam lîdziir savs mehâniíis - tçvs, krusttçvs vai onkulis. Ar kâdu lepnumuzçni piebrauc pie viòiem kâ lieli vîri un paziòo, ka jâpârbaudastûre vai bremzes.

Moto: “Viens par visiem, visi parvienu!”

Kluba “Motokruîzs” jauno braucçju mammas ir tâs, kurasjût, ja kâdam ir satraukums vai pârdzîvojums. Viòas nâk klâtne tikai saviem, bet visiem bçrniem, mierina un uzmundrinoðisaka, ka braucçjs ir malacis, ka pielicis visus spçkus un kapaveiksies nâkamreiz. “Cienâjam ar siltu tçju, ðokolâdi. Mumsklubâ ir tikai divi balvenieði, taèu mçs neðíirojam - zçns ir noMadonas, Jçkabpils, Dobeles vai citurienes. Pie mums puiðiuz klubu nâk tâpçc, ka mûs vieno kopîgs mçríis - lai ikviensun arî komanda kopâ uzvarçtu. Ne velti ðogad “Motokruîzs”abos vçrtçjumos ir godalgotajâ treðajâ vietâ,” stâsta A.Eizâneun atgâdina, ka komandas moto ir: “Viens par visiem, visipar vienu!”

Izstâdç apskatâmas fotogrâfijas, kurâs redzami mazobraucçju pârdzîvojumi, vecâku gandarîjums un citas emocijas.Nav viegli bût motobraucçjam. Ja vasarâs citi zçni teju lîdzpusnaktij spçlçjas vai dzenâ bumbu, ðiem zçniem pie mierajâdodas savlaikus, jo motokross ir sareþìîts un riskants sportaveids. Muzeja direktorei Ivetai Supe atgâdinâja, kas tas ir arîìimenes sporta veids, jo bez vecâku atbalsta braucçjiem neiztikt.“Bija patîkami vçrot, kâ, gatavojot izstâdi, lîdzâs ir visa ìimene-tçvs, mamma, brâlis, mâsa. Katrs sniedz palîdzîgu roku unatbalsta. Laura tçtis atveda mazo kvadraciklu, ar kuru viòðiesâka savu ceïu ðajâ sporta veidâ,” teica I. Supe. Viòa ieteicano izstâdes fotogrâfijâm iedvesmoties arî citiem, jo, kas zina,varbût tieði ðo sporta veidu izvçlçsies kâds no jaunajiemskatîtâjiem. Izstâdes apmeklçtâjs Juris Vaskinoviès uzsvçra,cik svarîgi ar sportu sâkt nodarboties kopð mazotnes, jo tikaitad var sasniegt labus rezultâtus arî vçlâkajos gados. “Ja kârtîgitrençsieties un sevi pilnveidosiet, rezultâti neizpaliks. Jûs ievçrosne tikai Latvijâ, bet visâ Eiropâ. Novçlu strâdât pie sevis piln-veidoðanas. Trençjiet reakciju, fizisko spçku un uzvariet!” teicabijuðais sporta skolotâjs J.Vaskinoviès, kurð pats bijis labspiemçrs daudziem sportistiem.

Foto atpazîst sevi“Es arî sevi atpazinu fotogrâfijâs. Izstâde ir laba, tâ motivçs

jaunieðus lietderîgi izmantot savu laiku,” teica Agris Apinis,kuram pçdçjâs sacensîbâs 13.oktobrî Viïakas trasçs nepaveicâs,jo salûza motocikls. A.Apinis mâcâs Balvu Amatniecîbasvidusskolâ apgûst galdnieka profesiju. Balvu Valsts ìimnâzijas9.klases audzçkne Agnese Eizâne ir daudzu fotogrâfiju autore.Viòa, îpaði pçc tam, kad tçvs iegâdâjâs labâku fotoaparâtu,mâcîjâs pie skolotâja Dzintara Putniòa, apgûstot fotogra-fçðanas pamatus. “Grûtâk bija fotogrâfijas izvçlçties, jo tâdubija daudz - gan mûsu ìimenes, gan citu kluba biedru atsûtîtâs.

Taèu vçrtçjâm pçc tâ, lai mums paðiem patîk. Lai ir emocijas,dinamiskums un dzîvîgums,” secina A.Eizâne. Viòa neslçpj,ka, redzot sacensîbâs braucam Lauri, pâròem uztraukums,taèu prieks par brâïa un kluba uzvarâm ir pârâks.

13. oktobra treniòsacensîbu rezultâtiViïakâ, trasç “Baltais Briedis”

I. grupa

1.vieta - Dâvis Kurmis #25 (motocikla numurs)2.vieta - Elvis Bartkeviès #513.vieta - Didzis Gorbenko #69

II. grupa

1.vieta - Kristers Millers #1262.vieta - Valters Logins #7713.vieta - Kaspars Âdamsons #222

III. grupa

1.vieta - Kalvis Krievâns #272.vieta - Artûrs Salmanis #513.vieta - Valters Beïavs #130

Kvadracikli

1.vieta - Pçteris Dalderis #152.vieta - Lauris Eizâns #773.vieta - Atis Breds #15

Izstâdes atklâðanâ. Antra Eizâne, kura pârstâvçja klubu“Motokruîzs”, atgâdinâja komandas moto - “Viens parvisiem, visi par vienu!”. Savukârt sporta skolotâjs JurisVaskinoviès jaunajiem braucçjiem vçlçja drosmi unizturîbu.

Skatîtâju rindâs - arî Agris Apinis ar mammu. Izstâdçskatâmas fotogrâfijas no vairâku gadu garumâ piedzîvotâun izjustâ. Tâs ir emocionâlas un atmiòâ paliekoðas.

Foto

- n

o p

ers

onîg

â a

rhîv

a

Orientieristi startç, spîtçjot lietum

18.oktobrî Grâmatu svçtkos notika arî orientçðanâssacensîbas “Vai tu proti lasît orientçjoties?”, kurâs startçjavairâk nekâ 40 dalîbnieki. Starts un finiðs bija Balvupilsçtas skvçrâ pie Balvu Centrâlâs bibliotçkas. Tâ kâ laikaapstâkïi saniíojâs un sâka lît lietus, organizatori Ingûnaun Aigars Andersoni savu ðtâbu ierîkoja teltî. Sacensîbudalîbnieki tur varçja apskatît arî grâmatas par orien-tçðanos un citâm sportistus interesçjoðâm tçmâm.

Foto

- Z

.Login

aF

oto

- Z

.Login

aF

oto

- Z

.Login

a

Sveic Lauri Eizânu. Balvu Novada muzeja direktore IvetaSupe bija parûpçjusies par dâvanâm izstâdes apmeklç-tâjiem un organizatoriem.

Aizvada ðauðanas sacensîbas

18. un 19.oktobrî Viïakas pamatskolas ðautuvç notikaViïakas vidusskolas ilggadçjâ ðauðanas pulciòu treneraBroòislava Bondara piemiòas balvas izcîòa loþu ðauðanâ.Komandu kopvçrtçjumâ uzvarçja komanda “NaktsSnaiperi”, kurâ startçja Lîna Barovska, Aigars Maès, DainisBabâns, Imants Mozulis un Dairis Kriðtopanovs. 2.vietâ -Þîguru komanda, bet 3.vietâ - Viïakas Valsts ìimnâzijas Ikomanda.

Cînâs basketbolistiAizvadîtas vairâkas spçles Latvijas jaunatnes

basketbola lîgas II divîzijâ. U13 grupâ Alûksnç ar 47:45Balvu zçnus uzvarçja Alûksnes komanda, bet U17 grupâar 73:60 uzvarçja Balvi. Gulbenç U13 grupâ ar 45:32uzvarçja Balvu komanda, uzvara Balviem arî U14 grupâ- ðîs spçles rezultâts 63:60. 20.oktobrî Balvu komandazaudçja Daugavas sporta nama spçlçtâjiem ar 45:61.Nâkamâs spçles notiks 26.novembrî Balvos,Amatniecîbas vidusskolas sporta namâ, U13 un U14grupâm.

Foto

- Z

.Login

aF

oto

- Z

.Login

a

Kaimiòos8. Otrdiena � 2013. gada 22. oktobrisV

CiemojamiesNaukðçnu novads radies, apvienojoties diviem pagastiem - Naukðçnu un Íoòu pagastam. Tas

atrodas Latvijas Ziemeïu daïâ un robeþojas ar Rûjienas, Burtnieku, Valkas novadiem un Igauniju.Novada kopçjâ teritorijas platîba ir neliela - 281 km2, iedzîvotâju skaits - 2150. Pçc iedzîvotâju skaitaNaukðçnu novada paðvaldîba ir piektâ mazâkâ Latvijâ, kurâ 93% iedzîvotâju ir latvieði. Bezdarbalîmenis novada iedzîvotâju vidû ir 8,7%. Novadam ir pozitîvs teritorijas attîstîbas indekss. Paðvaldîbanoslçgusi sadarbîbas lîgumus ar Gîterslo apgabalu Vâcijâ un Helmes paðvaldîbu Igaunijâ un ir atvçrtajaunâm sadarbîbas iespçjâm ar paðvaldîbâm gan Latvijâ, gan ârzemçs. Naukðçnu novadâ atrodaslielâkais drumlins Austrumeiropâ - Íoòu kalns un citi apskates vçrti tûrisma objekti.

Cik ilgi esat novada do-mes priekðnieka amatâ?

Kopð 1997.gada. Esmu ie-dzimtais naukðçnietis, beidzisNaukðçnu vidusskolu. Vecâkivisu mûþu bija skolotâji. Pçcvidusskolas izmâcîjos Valkasautoskolâ par ðoferi, kâdubrîtiòu nostrâdâju, un pçcpusgada sekoja iesaukums ar-mijâ. Diençju Sevastopolç

jûras kâjniekos – arî par ðoferi. Atgrieþoties atpakaï, kolhoza priekðsçdçtâjs unmamma mani pierunâja iet studçt. Iestâjos Latvijas Valsts fiziskâs kultûras institûtâ,izmâcîjos par sporta pedagogu, volejbola treneri un sporta rehabilitâcijas speciâlistu– masieri. Atgrieþoties Naukðçnos, visâs trijâs profesijâs arî strâdâju. 1997.gadapavasarî tâ laika priekðsçdçtâjs mani pierunâja stiprinât viòa sarakstu. Tajâ brîdîneko daudz nesapratu un to darîju nelabprât, bet tiku pierunâts. Pçc vçlçðanâmieguvu vietnieka vietu, bet par priekðsçdçtâju kïuvu, kad iepriekðçjais priekðnieksaizgâja strâdât uz Valmieru.

Kâ vçrtçjat novadu reformu?Esam piektais mazâkais novads Latvijâ un pats mazâkais Vidzemç. Par to, kâ

mums gâja reformas laikâ, varçtu grâmatu uzrakstît, taèu domâju, ka tas bijapareizs solis. Ðobrîd neko neesam zaudçjuði, gluþi otrâdi - daudzâs lietâs tikaiieguvuði. Mazâ novadâ ir daudz labâkas iespçjas reaìçt uz daþâdâm valsts pârmai-òâm, kaut vai krîzi. Arî darbs ir caurspîdîgâks, godîgâks, mazâk politisks, pietuvinâtsiedzîvotâjiem, kuri nav vienaldzîgi, bet tic savâm spçjâm kaut ko izmainît novadâ.

Mani priecç pçctecîba. Lielâ daïâ zemnieku saimniecîbu un firmu bçrni pçcizskoloðanâs paliek uz vietas. Sâkumâ kâ ieinteresçti palîgi, vçlâk jau pâròem vadîbasgroþus no vecâkiem. Viòi ir gatavi turpinât vecâku iesâkto.

Kâdi ir lielâkie darbi, kas paveikti, kopð esat amatâ?Viens no tâdiem noteikti saistâs ar bijuðo Naukðçnu 23.arodvidusskolu, kurâ

mâcîjâs ðuvçjas, adîtâjas un autoatslçdznieki no visas Latvijas. 1997.gadâ paðvaldîbaioficiâli paziòoja, ka izglîtîbas iestâdi slçdz. Mums piedâvâja muiþâ izvietot pârau-dzinâmo kontingentu – 11-16 gadus vecas meitenes. Valdîja uzskats: tik tâlu bçrniemnav jânonâk. Jâdara viss, lai viòus audzinâtu skolâs, ìimençs. Bet dzîve pierâdîja,ka tâds pieòçmums ir maldîgs. Reâlâ situâcija bija draudoða. Diskusijâs un meklçjumospagâja pusgads, bet ar katru brîdi radâs arvien vairâk domubiedru un atbalstîtâju,un dome pieòçma lçmumu un ar saviem noteikumiem atïâva izveidot ðâdu iestâdi.Tagad tâ saucas sociâlâs korekcijas izglîtîbas iestâde “Naukðçni”.

Pamatîgs darbs bija arî skolu reorganizâcija, izveidojot Naukðçnu novada vidus-skolu ar filiâli Íoòu skola. Tas ir ïâvis saglabât mazo skoliòu, nodroðinot skolçniemizglîtîbu tuvâk mâjvietai, kâ arî pedagogiem darbu.

Ðajos gados labâ lîmenî sakârtota ûdenssaimniecîba, uzstâdîti automâtiskiesiltummezgli, attîrîðanas iekârtas, Naukðçnos joprojâm par megavatstundu cilvçkimaksâ 27 latus + PVN. Es nezinu, kur vçl Latvijâ ir tâds apkures tarifs. Esamizveidojuði apvedceïu, pa kuru lielizmçra tehnikai un automaðînâm ir iespçjaapbraukt Naukðçnu centru, sakârtojuði centrâlo Naukðçnu ielu, kas ir valsts autoceïð.Lepojamies, ka jau kâdu laiku mûsu novadâ ir paðvaldîbas policijas palîgi 20cilvçku sastâvâ.

Kâdas ir bûtiskâkâs problçmas, kas jârisina?Atrodamies Latvijas teritorijâ ar Latvijas likumdoðanu un raksturîgajâm prob-

lçmâm. Sâpîgi, ka sarûk iedzîvotâju un skolçnu skaits un liela daïa vidusskolubeidzçju uz Naukðçniem atbrauc kâ viesi. Tâdçï paðvaldîbai iespçju robeþâs jâdaraviss, lai jaunieði tomçr atgrieztos un veidotu ðeit jaunus uzòçmumus.

Par bûtisku problçmu uzskatu “çnu ekonomiku”, tâ saucamâs aplokðòu algas,kas ir sekas nepârdomâtai nodokïu sistçmai Latvijâ. Virzienâ uz laukiem nodokïupolitikai jâbût pretimnâkoðâkai, lîdz ar to Valsts kasç nonâktu lielâki nodokïumaksâjumi, nekâ tas ir tagad.

Satrauc arî nevienlîdzîba pedagogu atalgojumâ lielâs pilsçtâs un mazos novados.Izglîtîbas reforma un tâs ietvaros stipri nesaprotamais finansçjums “nauda sekoskolçnam” lauku skolâs samazinâjis skolotâju jau tâ mazo algu. Arî Naukðçnos.

Protams, tâpat kâ visur citur, arî mums aktuâla ceïu problçma – gadu no gadunevaram kvalitatîvi uzturçt ceïus un kritiskos gadîjumos naudu òemam no pa-matbudþeta, kas nozîmç, ka mçs noòemam naudu kâdai citai nozarei.

Kâ vçrtçjat uzòçmçjdarbîbas vides attîstîbu novadâ? Novadâ reìistrçti vairâk nekâ 200 uzòçmumi. SIA “Naukðçni” ir viens no

lielâkajiem darba devçjiem, nodarbinot aptuveni 90 darbiniekus. SIA “Koksne” unSIA “Wega” ir mçbeïu raþotâji un eksportçtâji. Kokapstrâdes jomâ darbojas arî SIA“Ratnieks” un SIA “Jaunlambikas”. SIA “Lejasíçrzçni” atpazîstamîbu ieguvuði armâjas vînu un ðampanieða raþoðanu no vietçjâm ogâm un augïiem. Novadâ irvairâki lielie piena raþotâji, kas veiksmîgi attîstâs ðajâ nozarç. Tâpat bûtiska nozareir graudkopîba. Mums ir svarîgi izcelt uzòçmçju veikumu, tâdçï jau otro gadunovada svçtku laikâ organizçjam svinîgu pieòemðanu Naukðçnu muiþâ. Pasâ-kuma rozînîte ir tâ, ka pie uzòçmçjiem katru gadu dodas kâds no Latvijâ zinâmajiempavâriem. Pirmajâ gadâ tas bija Elmârs Tannis, pagâjuðajâ - Mârtiòð Sirmais.Uzòçmçji par ðâdu uzmanîbu jûtas pagodinâti, un tas priecç.

Un pçdçjais jautâjums - kâds ir Jûsu atalgojums?Pçc nodokïu nomaksas tie ir 725 lati.

JÂNIS ZUMENTS,Naukðçnu novadadomes priekðsçdçtâjs

Mazâ novadâ lielâkas iespçjas

Naukðçnu muiþa. Viens no novada skaistâkajiem apskates objektiem ir Naukðçnu muiþa, kas celta 1843.gadâ- bûvçta tâ laika îpaðnieka barona Vilhelma fon Grotes vadîbâ. 1919.gadâ muiþu nacionalizçja. Tajâdarbojuðies: bçgïu bçrnu patversme; zçnu audzinâðanas - laboðanas iestâde; bçrnu patversme; bçrnunams; profesionâli tehniskâ skola Nr.1; 23.profesionâli tehniskâ vidusskola. Kopð 1998.gada te atrodasmâcîbu un pâraudzinâðanas iestâde “Naukðçni”, kurai 2003.gadâ mainîts nosaukums.

Íoòu pagasta Eriòu ciematâ saimnieko jaunais zirgkopis SANDIS ÌÇRMANIS, kurð neilgâ laikâno viena zirga jau ticis pie trijiem.

Sandim interese par zirgiem bijusi jau agrâ bçrnîbâ, jovecaimâtei Limbaþu pusç bijuði zirgi, tâdçï radusies iespçjaizmçìinât, kâ tas ir bût zirga mugurâ. Ar laiku Sandis sâcisapmeklçt jâðanas apmâcîbas un turpina papildinât savaszinâðanas arî tagad. Pamazâm radusies doma par savazirga iegâdi, kas arî tika realizçta. Vienojoties ar zirga îpað-nieci, divgadîgais zirgs Domino iegâdâts uz nomaksu.

Pçc zirga nopirkðanas Sandim ðíita, ka visa pasaule irpie kâjâm, ka vairâk nevajag. Tajâ laikâ puisis mâcîjâsValmierâ un katru dienu ar stopiem brauca uz Eriòiem, laiapkoptu savu zirgu. Turklât Domino bija nopirkts neie-braukts, un Sandis pats viòu apmâcîja. Tomçr, pienâkotnâkamâ gada pavasarim, viòam bijusi sajûta, ka vajadzîgsvçl viens zirgs. Arî otrs zirgs iegâdâts uz nomaksu, bet ðoreizSandis vasarâ strâdâja, lai varçtu nomaksât parâdu. “Citiiegâdâjas uz nomaksu automaðînu, es pirku zirgus,” jokoSandis.

Tagad Sandim ir trîs zirgi, turklât nâkamajâ pavasarîsaimniecîbâ pirmoreiz gaidâms pieaugums. Zirgkopisneslçpj,- kaut gan zirgi ir viòa sirdslieta, tomçr mçríis ir arînopelnît. Pie paðreizçjâ skaita zirgi spçj sevi atpelnît, betpeïòu nes pavisam maz. Galvenais veids, kâ tiek gûti ienâkumi, ir apmeklçtâju vizinâðana zirga pajûgâ vai mugurâpubliskos un privâtos pasâkumos. Savukârt ziemâ Sandis piedâvâ izbraucienus kamanâs pa meþu. Iegâdâts arîponijs, kurð îpaði patîk bçrniem. Diemþçl mazais ponijs izrâdîjies pârâk “gudrs”, brîvîbu mîloðs un vairâkkârtsagâdâjis saimniekam problçmas, tâdçï ðovasar nolemts to pârdot.

Ienâkumus nes arî zirgu mçslu pârdoðana. “Pienâca pavasaris, un îsti nesapratu, kur likt mçslus. Izrâdîjâs, ka tâir tik pieprasîta prece, ka pie paðreizçjâ zirgu skaita nemaz nespçju piedâvât tik daudz,” stâsta zirgkopis.

Sandis atklâj, ka pçdçjo divu gadu laikâ viòð pircis un pârdevis daudz zirgus: “Reizçm man jautâ, ko tu tos zirgustik bieþi maini? Redzu, ka jaunais zirgs nâkotnç bûs vçrtîgâks par paðreizçjo, tâdçï arî notiek zirgu maiòa manâsaimniecîbâ. Citreiz izdodas âtri zirgu nopârdot, bet kâdreiz process ieilgst.” Viòð novçrojis, ka pçdçjo gadu laikâpieprasîjums pçc darba zirgiem pieaug arî Íoòu pusç, jo cilvçki tos iegâdâjas piemâjas saimniecîbas un citâmvajadzîbâm.

Lai spçtu nodroðinât braucienus zirga pajûgâ, Sandis iegâdâjies pederratus un lînijdroðku. Gatavojotiespasâkumiem, rati tiek atbilstoði gadalaikam un svçtkiem izrotâti. Rotâjumi neizpaliek arî zirga krçpçs un astç. Laivieglâk bûtu izíemmçt zirga asti, pirms pasâkuma tajâ tiek iepûsts speciâls lîdzeklis. Vaicâjot, vai Sandis vçlçtos arîkarieti, viòð atbild: “Protams, kuram negribçtos, bet tas ir ïoti dârgs prieks - vairâki tûkstoði latu.” Tomçr Sandim jauir padomâ, kâ uzlabot tagadçjos ratus, lai tie kïûtu vizuâli pievilcîgâki.

Citi pirka maðînas, Sandis - zirgusLaukos

Plânoto izdevies realizçt. Tuvâkâ gada laikâ Sandisplâno palielinât zirgu skaitu lîdz pieciem, lai tie spçtuatpelnît ne tikai sevi, bet nestu arî peïòu. Zirgkopisuzskata, ka viòam ir lieli mçríi, bet lîdz ðim visuplânoto ir izdevies realizçt.

Otrdiena � 2013. gada 22. oktobrisV 9.

Uzòçmçjdarbîba

Tûrisma objekts

Lai gan mûsdienâs vairs tikai retâ lauku mâjâ uz bç-niòiem tiek turçts zârks, kas senajiem latvieðiem bijatik pierasta lieta, tomçr bez sava koka mçtelîða arî tagadkapu kalniòâ neviens aizgâjçjs nav guldîts. Par to, laicilvçkiem sagâdâtu pienâcîgas mûþa mâjas, jaudivpadsmit gadus gâdâ ANDRIS ZIEMANIS, kas ir SIA“Jaunlambikas” îpaðnieks Naukðçnu pagastâ.

Andris Ziemanis saimnieko savu vecâku mâjâs, kuru teritorijâtagad izvietojuðies vairâki raþoðanas cehi, divas kaltes,saldçtava, top jauna krâsotava. Pirms tam viòa radiniekamðeit bijis ïoti liels kokapstrâdes cehs, kas bankrotçjis, un Andris,radinieka pamudinâts, nolçmis turpinât viòa nesen iesâkto tâsaukto zârku biznesu. “12 gados esam piedzîvojuði divus lielusugunsgrçkus, pçc kuriem viss bija jâsâk no jauna. Taèu spçjâmatgûties un turpinât darbu. Tagad piedâvâjam pilnu servisu –sâkot no zârkiem un citu bçru atribûtiku, lîdz skaistaipavadîðanai uz mûþa mâjâm,” stâsta uzòçmçjs.

Andris patlaban dod darbu aptuveni 15 pagasta iedzîvotâ-jiem, par kuriem uzòçmçjs ir îpaði lepns, jo kadru mainîba ðimuzòçmumam nav raksturîga: “Esmu dabûjis labus speciâlistus– viòi turas pie manis, un es pie viòiem. Strâdâjam kopâ undarba stundas neskaitâm – kad pasûtîjums izpildîts (vienalga,tas ir pulksten 22 vai 23), tad var arî doties mâjâs.”

Jau èetrus gadus SIA “Jaunlambikas” par savu darbavietusauc arî balvenietis GUNTARS DREIJA, kurð savulaik absolvçjisBalvu Amatniecîbas vidusskolu. Guntars strâdâ pie datorfrçzesun uzmana, lai darbs notiktu bez aizíerðanâs. “Viss notiekpavisam vienkârði. Mâkslinieks uzzîmç rasçjumu, bet datorsto pârstrâdâ vektoros un pârlasa tâ sauktajâ “G” kodâ.Smalkajâ ornamentu veidoðanas procesâ galdniekam vairs navjâpiedalâs – visu izdara iekârtas. Mans uzdevums ir uzraudzît,lai viss notiek, kâ nâkas,” skaidro Guntars.

Naukðçnu galdniekmeistaru mûþa mâjas labprât pieprasaapbedîðanas biroji gan Valmieras pusç un tâs apkaimç, ganRîgâ un citviet Latvijâ, kâ arî tuvçjie kaimiòi – igauòi. Seviðíigandarîts Andris ir par to, ka klienti viòa firmai palikuði uzticîgijau vairâkus gadus. Lielâ mçrâ tas noticis, pateicoties tam, kaðajâ biznesâ jâievçro pats svarîgâkais – ja zârku prasa gatavupçc dienas vai divâm, tad tâ arî jâbût. Tâpçc prâva darbnîcastelpa tâlredzîgi atvçlçta visdaþâdâko mûþa mâju sagatavçm,kurâm vairs atliek tikai pielikt rokturus un klienta izvçlçtosrotâjumus, nokrâsot vai izpildît kâdu speciâlu pasûtîtâjavçlçðanos. “Parasti mums ir vismaz 150 -170 zârku sagataves,drapçto zârku – 120, bet glauno – koka zârku - vidçji 50 saga-taves,” stâsta uzòçmçjs. Lai gan pârsvarâ SIA “Jaunlambikas”sadarbojas ar vairumtirgotâjiem, gadâs, ka darbnîcâ iegrieþas

Divreiz atdzimuði no pelniem

arî individuâlie pasûtîtâji, kuri nereti izvçlas pasûtît mûþamâjas arî saviem èetrkâjainajiem draugiem – suòiem.

A.Ziemaòa uzòçmums piedâvâ Latvijas priedes, egles, bçrza,oða vai ozola izgatavotus zârkus - sâkot ar vieniem no iecienî-tâkajiem, kad egles vai priedes dçïi tiek dekoratîvi apdedzinâtiar lodlampu un nolakoti, lîdz grezni rotâtajiem ozola vai oðaðíirstiem. Uzòçmçjs stâsta, ka arvien vairâk aizgâjçju Latvijâtrûcîbas dçï tiek guldîti ar audumu apvilktos pavisam lçtoszârkos, kas darinâti no skaidu platçm vai nomaïiem. Taèuraþot tâdas mûþa mâjas nav Andra gaumç.

Uzòçmçjs stâsta, ka koka zârki pçdçjo gadu laikâ kïuvuðiiecienîtâki, un to A.Ziemanis skaidro ar vçlmi atgriezties piesenèu tradîcijâm. 12 gadu laikâ, kopð nodarbojas ar zârkubiznesu, uzòçmçjs pamanîjis, ka katrâ Latvijas nostûrî ir savastradîcijas, kas jâievçro, gan organizçjot apbedîðanas cere-moniju, gan raþojot mûþa mâjas. Piemçram, Vidzemç pieprasaïoti nopietnus, klasiskus zârkus, kas nedrîkst bût izraibinâti,savukârt Latgales puses cilvçkiem vairâk pie sirds krâðòâki -drapçtie zârki. “Latvieði ir samçrâ izvçlîgi un, ja vien maciòðatïauj, arî dâsni. Vairumtirdzniecîbâ zârkus atdodam daþâdâscenâs – sâkot ar paðiem lçtâkajiem, kas maksâ 32 latus, lîdztâdiem, kas maksâ 130 latus. Strâdâjam ar pârliecîbu, ka cenaijâbût pieejamai ikvienam,” teic uzòçmçjs.

Jûrnieks ar apbedîðanas speciâlista diplomu. Interesanti,ka, pirms kïût par uzòçmçju, Andris Ziemanis 20 gadus bijajûrnieks – strâdâja par kapteini uz zvejas apstrâdes kuìa unpârsvarâ kuìoja pa dziïajiem okeâna ûdeòiem pie Âfrikas. Ðisdarbs bija viòa sirdslieta. Tagad Andris ir uzòçmçjs, kurð vçsturçieies arî ar to, ka ðogad jûnijâ pie sevis Naukðçnos noorga-nizçja pirmo Apbedîtâju asociâcijas divu dienu salidojumu, uzkuru ieradâs 80 cilvçki no visas Latvijas.

Naukðçnu novadâ ciemojâs S.Karavoièika, foto - A.Kirsanovs

Baznîca, kas kïuvusi par koncertzâliViens no ie-

cienîtâkajiemtûrisma objek-tiem Naukðçnunovadâ ir Pik-sâru baznîca,kas atrodas 7km no Naukðç-niem, Piksâros.Pçc Rûjienasdraudzes sada-lîðanas Ziemeïuun Dienvidud r a u d z ç s( 1 8 8 1 . g . )N a u k ð ç n umuiþas îpað-nieks atvçlçjazemes gabaluun 5000 rubïuPiksâru baz-nîcas celðanai.Baznîca ar pâr-t raukumiembûvçta no1914. lîdz1936.gadam,

kad pabeigta baznîcas toròa bûve. Piksâru draudze dar-bojusies lîdz 60.gadu vidum. Pçc tam çkâ ierîkota kolhozanoliktava lauksaimniecîbas produkcijas glabâðanai. Târezultâtâ pilnîbâ tika iznîcinâts dievnama interjers,aizmûrçti arî sânu fasâþu logi. 20.gs. 80.gados tika izstrâ-dâts baznîcas restaurâcijas projekts, bet atjaunoðananenotika.

Ðobrîd çku izmanto kâ koncertzâli, uzòemot 100—200klausîtâjus. Par tradîciju kïuvuði ikgadçji koncerti Vasar-svçtkos. Koncertu Piksâru baznîcâ sniegusi arî vokâlâ grupa“Cosmos”, senâs mûzikas ansamblis “Sansara” un citi.Piksâru baznîcas lepnums ir 631 kg smagais zvans, kasjoprojâm zvana baznîcas tornî.

Naukðçni var lepoties ar brîniðíîgiem cilvçkiem, kuriemir apskauþami radoða domâðana. Viens no tâdiem ir arîjaunais uzòçmçjs, SIA “Wega” îpaðnieks GATIS VÇVERIS,kurð atradis brîvu niðu un nodarbojas ar veikalu stendu unmçbeïu raþoðanu.

Gatis dzimis un audzis Naukðçnos, pçc 9. klases mâcîjies RîgasAmatniecîbas vidusskolâ par stila mçbeïu izgatavotâju un sâcisstrâdât kâdâ galdniecîbâ Rîgâ. Pirms pâris gadiem viòð nolçmaatgriezties dzimtajâ pusç un nodibinâja savu uzòçmumu. Jaunaisuzòçmçjs stâsta, ka viòa galdniecîba pârsvarâ nodarbojas ar veikalustendu un iekârtu raþoðanu, ko pârsvarâ eksportç uz Vâciju.“2006.gadâ Latvijâ strauji attîstîjâs nekustamo îpaðumu sektors.Cilvçkiem vajadzçja jaunas mçbeles dzîvokïiem un privâtmâjâm,viòi neapdomîgi òçma kredîtus, bieþi vien pat nepadomâjot, vaispçs tos apmaksât. Un tad notika strauja lejupslîde. Toreiz bijaizveidojusies sadarbîba ar komercklientiem – izgatavojâm veikalustendus Tele 2 un Sony veikaliem, gatavojâm mçbeles moduïumâjâm, bet arî tâs bankrotçja. Pienâca brîdis, kas bija jâizvçlas, kodarît tâlâk,” atminas Gatis.

Tieði tobrîd nâca piedâvâjums no kâdas firmas Vâcijâ, izveidojâssadarbîba, kas no viena projekta gadâ pârauga lîdz ievçrojamiemraþoðanas apjomiem. “Ðajâ laikâ esam bûtiski auguði. Visaktîvâ-kais mûsu uzòçmumam bija pagâjuðais gads, kad sadarbîbâ ar

Atrada savu niðu un atgriezâsVâcijas firmu realizçjâm 25 projektus. Darba bija tik daudz, kapaði pat nespçjâm visu izdarît, lîdz ar to piedâvâjâm projektusdraugu uzòçmumiem Pierîgâ un Ogrç,” stâsta jaunais uzòçmçjs.

SIA “Wega” viss top paðu rokâm un ar paðu izdomu. Klientsatnâk ar uzzîmçtâm skicçm un aptuveniem izmçriem – tâlâkaisprocess pat smalkâkajâs detaïâs tiek atrisinâts no uzòçmuma puses,kurâ patlaban strâdâ seði darbinieki. SIA “Wega” katram ir savipienâkumi - strâdâ konstruktors, arhitekts, cilvçks, kurð atbild parmateriâlu sagâdi, un, protams, meistari, kuri atbildîgi parpasûtîjuma izpildi.

Gatis atklâj, ka pirmais projekts, ar kuru sâkâs sadarbîba arvâcieðiem, paðam bija liels izaicinâjums: “Dizaina un tehniskorisinâjumu ziòâ tas bija viens no sareþìîtâkajiem darbiem, kurâpats konstruktîvi atrisinâju visas detaïas. Tâdçï, protams, bijagandarîjums, ka to paveicu.” Uzòçmçjs stâsta, ka pasûtîjumaizgatavoðana prasa daudz mazâk laika nekâ, piemçram, daudzodetaïu un tehnisko risinâjumu saskaòoðana, bez kuriem iekârtuuzstâdîðana nav iespçjama. Ðobrîd SIA “Wega” pârgâjusi uz jaunu– çdinâðanas sektoru – un izgatavo daþâda veida restorânu letes.Lai darbs noritçtu raiti, uzòçmums dod darbu arî saviem sadarbîbaspartneriem, kas izgatavo gaismas reklâmas, mâkslîgâ akmensvirsmas, nerûsçjoðâ tçrauda detaïas. “Kad visas detaïas gatavas,tas viss jâdabû kopâ, jo mçbeïu dizains, konstrukcija un risinâjumiir mûsu pârziòâ,” skaidro Gatis Vçvers.

Naukðçnu novadâ

Mçríç tâlâk par Rîgu. Jautâts, kâdçï izvçlçjies tieði Vâcijasnoieta tirgu, nevis, piemçram, Rîgas, uzòçmçjs atbildi ilginemeklç. “Kâ visiem zinâms, Latvijâ viss notiek Rîgâ. Turgaldniecîbu ir tik daudz, ka bizness notiek radu un paziòulokâ. Tâdçï mçs neejam uz Rîgu, bet mçríçjam tâlâk.”

Interesanti

Kas tie par Naukðçniem bez disko? 2006. gada 1. aprîlî iznâca grupas “Labvçlîgais Tips”

devîtais studijas albums ar nosaukumu “Naukðçnu disko”,kas radies pçc kâda koncerta Naukðçnos. Naukðçnu diskoir îpaðs dejas veids, kas, “Labvçlîgâ Tipa” atklâts, izplatîjiesvisâ pasaulç. Kâ vçsta informâcija novada mâjaslapâ, radioSWH rîta raidîjumâ kâdreiz var dzirdçt ziòas no Nauk-ðçniem, jo arî Fredis, Ufo un Zeibis lasa paðvaldîbas infor-matîvo izdevumu “Naukðçnu Cilvçkvçstis”. Naukðçnu“Cilvçkmuzejâ” ir krçsls, uz kura Andrim Freidenfeldamsçþot, esot radusies doma par “Naukðçnu disko”. Bet, ejnu sazini, kâ ar tâm teikâm ir.

Grâmatu svçtkiV10. Otrdiena � 2013. gada 22. oktobris

Pagâjuðâs nedçïas nogalç Balvos aizvadîti nu jautreðie Grâmatu svçtki. Atklâjot pasâkumu, BalvuCentrâlâs bibliotçkas direktore Ruta Cibule atgâdinâja,ka Grâmatu svçtki Balvos notiek jau trîspadsmito, betsadarbîbâ ar “Zvaigzni ABC” – treðo reizi. Viòa vçlçjarakstniekiem un dzejniekiem atrast pareizos vârdus,kas jâpasaka, savukârt klausîtâjiem – lai bûtu atvçrtassirdis to sadzirdçt!

Trîspadsmit trîspadsmito reizi

Svçtkus atklâj nacionâlais teâtris. Grâmatu svçtkus pie veikala “Zvaigzne ABC” atklâja Tilþas nacionâlais amatierteâtris“Spogulis”. Tilþçnieði klâtesoðos pârsteidza ar skaudru mîlas stâstu, izspçlçjot Rûdolfa Blaumaòa humoristisko dzejoli“Nelaime Nînçnu purviòâ jeb nepateicîba ir pasaules alga”. Jâpiebilst, ka aktieris Jânis Cipruss pçc svçtku atklâðanasoficiâlâs daïas saòçma rozi no paðas Balvu Centrâlâs bibliotçkas direktores Rutas Cibules rokâm. “Tâ ir pirmâ intriga,kâpçc puíi saòçma tieði Jânis,” Ruta noslçpumaini teica. Vçlâk Jânis, lûgts atklât iespçjamo smalko aprindusazvçrestîbu, atzina, ka vçl iepriekðçjâ vakarâ nezinâjis, vai muguras problçmu dçï spçs piecelties no gultas. Gluþi kâromânâ – siþetu piedomâjiet paði!

Lielveikalâ. Aptuveni pusstundu lielveikala otrais stâvsatgâdinâja teâtra zâli. Arî tie pircçji, kuri ar grâmatu ir uz‘Jûs’, nenocietâs, lai noskaidrotu, kas ðeit notiek. “Grâmatusvçtki!” zinâja teikt grâmatu draugi. Grâmatu svçtkosikvienam interesentam bija iespçja tikties ar 13 dzejnie-kiem un rakstniekiem.

Foto

- E

.Gabra

novs

Foto

- E

.Gabra

novs

Stâsta Mâra Svîre. Pçc izglîtîbas - juriste, pçc nodarbo-ðanâs - radio þurnâliste Mâra Svîre latvieðu literatûrâ ienâ-kusi samçrâ vçlu. Savu pirmo stâstu “Grçksûdze” 1936.ga-dâ dzimusî autore uzrakstîja tikai 1972.gadâ. Attaisnojotsavu literâro pseidonîmu, ko savulaik ieteicis vîrs, rakst-nieks Vladimirs Kaijaks, Mâra Svîre literârajâ lauciòâ dar-bojusies ïoti èakli. “Pçc 20. grâmatas pârstâju tâs skaitît,”tiekoties ar Balvu Valsts ìimnâzijas skolçniem, atzina grâ-matu autore. Populârâkais no viòas darbiem ir 1977.gadâuzrakstîtais, bet 1981.gadâ ekranizçtais garstâsts “Limu-zîns Jâòu nakts krâsâ”. Balvu Valsts ìimnâzijas skolçnustikðanâs reizç autore iepazîstinâja ar savu jaunâko darbu– kriminâlromânu “Un neuzzinâs neviens”, kura siþetampar pamatu izmantota reâli eksistçjoða kriminâllieta.

Aizraujoðs stâsts. Slavenais latvieðu ekstrçmceïotâjs,inþenieris – mehâniíis, kura aizrauðanâs ir speciâlu kalnudivriteòu konstruçðana, Bruno Ðulcs, tiekoties arlasîtâjiem, stâstîja par savas grâmatas “Turpinât bût paðamsev: Velokâpiens Muztagatâ” tapðanas gaitu unpiedzîvojumiem, kâpjot 7546 m augstajâ Muztagatasvirsotnç Íînâ. Ar neslçptu interesi bçrni noskatîjâs arî viòafilmçto dokumentâlo kinolenti par latvieðu heliborderupiedzîvojumiem Kamèatkâ.

Aivars Kïavis. Ar interesi skolçni klausîjâs pazîstamâþurnâlista stâstîjumu par savu daiïradi. A.Kïavis savulaikstrâdâjis þurnâlâ “Liesma”, bijis Rakstnieku savienîbasLiteratûras propagandas biroja direktors, þurnâla “Avots”,laikrakstu “Likuma Vârdâ” un “Fakts” galvenais redaktors,laikrakstu “Latvijas Vçstnesis” redaktora vietnieks un“Latvijas Vçstnesis Plus” redaktors, strâdâjis þurnâlâ“Kapitâls”, veidojis þurnâlu “40 Plus”. Kopð 2007. gadaA.Kïavis nodarbojas tikai ar radoðu literâta un þurnâlistadarbu. Viòð ir vçsturisko românu cikla, kas sastâv no 4româniem - “Viòpus vârtiem”, “Adiamindes âksts”, “Rîgaskuprîtis”, “Piesmietais karavîrs” autors.

Uzmanîgi klausâs. 9.klases skolnieces Alîna Barbaniðkaun Paula Strapcâne uzmanîgi ieklausîjâs rakstniecesDaces Judinas stâstîjumâ. Lai gan abas nav îpaðiaizrautîgas lasîtâjas, meitenes neslçpa, ka labprâtiepazîstas ar jaunieðu vidç aktuâlâkajiem literârajiemdarbiem. Pçdçjâ grâmata, ko izlasîjusi Alîna, ir jaunâslatvieðu autores Ineses Íesteres “Skolas spoks”. SavukârtPaula Strapcâne pçc tikðanâs ar autori nolçmusi noteiktiizlasît kâdu no Daces Judinas detektîvromâniem.

Dace Judina. Þurnâliste, redaktore, reþisore DaceJudina ir vairâku aizraujoðu kriminâlromânu autore. Neviens vien kriminâlþanra cienîtâjs ar aizturçtu elpusekojis românu “Tik vienkârði”, “Tase melnas kafijas”,“Mçnesis pie jûras” un citu viòas radîtu varoòupiedzîvojumiem. Tiekoties ar grâmatmîïiem Balvu Valstsìimnâzijâ, kriminâlromânu autore iepazîstinâja ar savujauno românu “Ziemas blûzs”, kas drîzumâ parâdîsiespârdoðanâ. Darbu autore nolasîja arî vairâkusfragmentus no româniem “Tase melnas kafijas” un“Dîvainais Lîgo vakars”.F

oto

- I

.Tuðin

ska

Foto

- I

.Tuðin

ska

Foto

- I

.Tuðin

ska

Foto

- I

.Tuðin

ska

Foto

- I

.Tuðin

ska

Grâmatu svçtki Otrdiena � 2013. gada 22. oktobrisV 11.

Pirmo reizi mûspusç. Fantâzijas un fantastikas grâmatuautore Linda Nemiera no Rîgas, tiekoties ar tilþçnieðiem,atzina, ka mûspusç ciemojâs pirmo reizi. “Pirmie iespaidiir fantastiski,” viòa atklâja. Jautâta, kâ vçrtç tikðanos, rakst-niece paskaidroja, ka vçlçjusies bçrniem un jaunieðiempateikt, ka latvieðu literatûras nâkotne ir VIÒI: “Tie, kurivisticamâk kaut ko raksta, lai nekautrçjas savus darbiòusparâdît citiem, lai netur sveci zem pûra. Vajag piedalîtieskonkursos un sûtît savus darbiòus uz izdevniecîbâm. Tikaitâ jaunos autorus pamana, par ko liecina arî mana piere-dze. Rakstnieces karjera sâkâs ar izdevniecîbas “ZvaigzneABC” palîdzîbu, jo savulaik, uzvarot konkursâ latvieðuoriìinâlliteratûrâ bçrniem un jaunieðiem, tika publicçtamana pirmâ grâmata “Vilcenes stâsts”. Lîdz tam biju apstai-gâjusi 5-6 izdevniecîbas, saòemot atbildi, ka ar tâdâmmuïíîbâm neviens nenodarbojas. Ðobrîd esmu èetru grâ-matu autore.” L.Nemiera klâtesoðajiem pastâstîja, kaðobrîd darba procesâ ir stâsta “Kaía lâsts” turpinâjums.

Savçjâ. Grâmatu svçtkos Tilþas ïaudis ar nepacietîbugaidîja dzejnieci, rakstnieci un þurnâlisti Annu Rancâni.Viòi zinâja nosaukt bezmaz vai visus autores darbus. “Annamums ir Latgales patriote,” uzsvçra tilþçnieði. Dzejniece,jautâta, kâ tapusi pçdçjâ grâmata “Divpadsmit Latgalesloki kopâ ar Annu Rancâni”, paskaidroja, ka tai ir sena unjocîga vçsture: “Jau sen, kad rakstîju pirmo dzejas krâjumu“Lûgðana mâjai”, tur lasâmas rindas: “...Cik dzimtu kapos,cik neizzinâtu gaitu...”. Man vienmçr ir gribçjies izzinâtLatgales gaitas. Tâpat skolâ, lasot Ziedoòa “Kurzemîti”,likâs, ka bûtu ïoti labi, ja varçtu uzrakstît grâmatu parLatgali. Tolaik ðíita, ka ðâdu darbu izdarît var tikai lielicilvçki. Vçlâk, strâdâjot avîzç, radâs iespçja izbraukât visuLatgali. Tikos ar daþâdiem interesantiem cilvçkiem, kurikïuva par savçjiem. Vçl viena sakne ðai grâmatai ir tas, kaesmu vadîjusi tûristus pa Latgali.”

Foto

- E

.Gabra

novs

Foto

- E

.Gabra

novs

Superspçles uzvarçtâji. Tiekoties ar kriminâlromânuautori Daci Judinu, skolçni ar azartu iesaistîjâs konkursâdetektîviem “Mini CSI”, kura laikâ ikviens klâtesoðaisvarçja pârbaudît savu vçrîbu. Pieci labâkie piedalîjâssuperfinâlâ. Saskaitot punktus, izrâdîjâs, ka visiespaidî-gâkos rezultâtus guvuði (no kreisâs) Mâra Keiða, SantisKorlaðs un Nauris Mikulis. Savukârt vçrîgâkais no vçrî-gâkajiem - Santis Korlaðs - balvâ saòçma Daces Judinasgrâmatu ar autores autogrâfu. “Lîdz ðim nebiju pazîstamsar viòas darbiem, bet uzdâvinâto grâmatu noteikti izlasî-ðu,” solîja jaunietis.

Saòem balvu par muzikâlo erudîciju. Kriminâlromânuautore Dace Judina savu uzstâðanos darîja jaunieðieminteresantâku, iesaistot viòus daþâdos konkursos. Minotmelodijas no detektîvfilmâm, uzvaru guva 12.klasesskolnieks Artçmijs Semjonovs.

Rakstniece un grâmatas varone. Internetpunkta vadîtâjaMarija Voika (no labâs) ar prieku klâtesoðos iepazîstinâjaar rakstnieci Ingu Jçrumu un viòas grâmatas varoni aktrisiRegînu Devîti. Regîna atzina, kopð viòa darbojas skatîtâjuiemîïotajâ seriâlâ “UgunsGrçks”, daudzi viòu sauc tikaipar Zentu. Sveicina uz ielas, veikalâ, nâk klât un, uzlielîjuðiviòas jauko lomu, neaizmirst izkaulçt arî pârdesmit santî-mus. Valmierâ Regîna strâdâ par teâtra izrâþu vadîtâju.Pati atzîst, ka seriâls viòas dzîvi sagriezis ar kâjâm gaisâ.Kad viòa bija tikai aktrise teâtrî, uz intervijâm viòu neaici-nâja un uz glancçtiem sievieðu þurnâlu vâkiem arî nelika.Toties tagad reklâmdevçji un intervçtâji viòai neliek mieru.

Zinâtkâri klausîtâji. Balvu pamatskolas audzçkòi literâtamV.Rûmniekam aktîvi uzdeva daþâdus jautâjumus. Bçrnusinteresçja, kad viòð sâcis rakstît, vai izdomât notikumus irviegli, cik grâmatu autors savâ dzîvç uzrakstîjis un tam-lîdzîgi. V.Rûmnieks pastâstîja, ka pirmâs pasakas viòamraduðâs jau seðu gadu vecumâ, kad rakstît vçl nav pratis.Mâjâs vecâkiem bijuðas vairâkas rakstâmmaðînas, unmazajam Valdim ïoti paticis spçlçties ar klaviatûru, vçrojotburtiòu uzlçkðanu. Tâdâ veidâ viòð iemâcîjies vispirmsrakstît ar rakstâmmaðînu. Pirmâs pasakas bija par paniòuPîrâgu, Gludekli un Pankûku. To, cik pavisam autoram irgrâmatu, esot grûti atbildçt, jo daïa no tâm ir tikai paðaRûmnieka darbi, bet citâm ir vairâki autori.

Grâmatas bçrniem. Latvieðu rakstnieks, dramaturgs unliteratûrzinâtnieks Valdis Rûmnieks raksta stâstus,dzejoïus un pasakas bçrniem. Rakstît grâmatiòâmturpinâjumus, lai atkal tiktos ar stâstu varoòiem, autorurosina paði bçrni.

Râda iegûtâsrçtas. Atbildot uzvienu no skolçnuuzdotajiemjautâjumiem parbîstamajosceïojumosgûtajâm traumâm,Bruno Ðulcsdemonstrçja rçtu,kas palikusi pçcsmagas galvasoperâcijas. Viòðneslçpa, ka,nodarbojoties ardzîvîbai bîstamosporta veidu,lauzis ne vienuvien kaulu.

Dâvana aktrisei. Karikatûriste Gaïina Gruziòa ar priekuRegînai Devîtei uzdâvinâja savu skatîjumu, kâ viòa redzðo aktrisi.

Foto

- M

.Spru

dzâne

Foto

- M

.Spru

dzâne

Foto

- M

.Spru

dzâne

Foto

- M

.Spru

dzâne

Foto

- I

.Tuðin

ska

Foto

- I

.Tuðin

ska

Sagatavoja E.Gabranovs, I.Tuðinska, M.Sprudzâne

Foto

- I

.Tuðin

ska

Interesants sarunbiedrs. Balvu pamatskolas audzçkòiemliterâts Valdis Rûmnieks atklâja, kâ viòam radusies idejapievçrsties vienam no jaunâkajiem darbiem - grâmatai“Lâèplçsis. Atgrieðanâs”, kas pârdoðanâ parâdîsies pçcpâris nedçïâm. Autoru nodarbinâjusi doma, zinot Pumpuraeposa “Lâèplçsis” notikumus, kas varçtu notikt tâlâk, kadabi cînîtâji (Lâèplçsis un melnais bruòinieks) iekrît Dau-gavas dzelmç. Savu domu V.Rûmnieks tagad izpaudisliterârâ darbâ, kas sâkas ar Lâèplçða uznirðanu no dzel-mes.

Foto

- M

.Spru

dzâne

AtpûtaOtrdiena � 2013. gada 22. oktobrisV12.

Lappusi sagatavoja E.Gabranovs

Fotokonkurss

Katra mçneða labâkâs fotogrâfijas autors saòems balvu.Fotogrâfijas var iesûtît pa pastu – Balvi, Teâtra ielâ 8, LV-4501, vaielektroniski – vaduguns@apollo.lv. Pie foto obligâti norâdâms vârds,uzvârds (vçlams - tâlrunis).

Palauzi galvuPiedâvâjam paðlaik Eiropâ

populârâko galvas lauzîðanas mîklu,kuru atrisinot, iespçjams jûs sa-òemsiet pârsteiguma balvu.Tukðajos laukumos ielieciet ciparustâ, lai katrâ mazajâ kvadrâtâ unvisos kopâ horizontâlajâs unvertikâlajâs rindâs nebûtu divuvienâdu ciparu. Atbildes gaidâm lîdz15.novembrim.

10.

kârta

Atrodot foto 10 atðíirîbas, Jums ir iespçja iegût

balvu. Atbildes gaidâm lîdz 15.novembrim.

10. kârta

Vçrîgâ acs

Iepriekðçjai kârtai iesûtîtas 28 pareizas atbildes. Konkursa “Vçrîgâ acs” 8. kârtâ veiksme uzsmaidîja INGAIDZERGAÈAI no Balviem. Pçc balvas griezties redakcijâ.

Pareizas atbildes iesûtîja: M.Pretice, J.Voiciðs, J.Usâns, L.Lapss, D.Svarinskis, B.Petrova, J.Poðeika, Z.Pulèa, S.Sirmâ,S.Vçvere, St.Lazdiòð, E.Íirsone, N.Zelèa, Z.Ðulce, V. Gavrjuðenkova, L.Kivkucâne (Balvi), J.Voiciðs (Sudarbe), I.Socka (Kriðjâòi),J.Duïbinska, I.Homko (Medòeva), A.Mièule (Tilþa), M.Keiða (Upîte), A.Zeltiòa, A.Jugane (Vectilþa), V.Loèmele (Lazdukalns),O.Loèmele, J.Sliðâne (Baltinava), V.Dragune (Kuprava), V.Ðadurska (Medòi), E.Pçrkone (Rugâju novads), S.Garbovska(Madonas novads).

9. kârtas uzvarçtâja ir BAIBA PETROVA no Balviem. Pçc balvas griezties redakcijâ.

Par oktobra veiksmîgâkâs fotogrâfijas autori atzîta ILZE PETROVA ar fotogrâfiju “Zeltainajâ rudenî!”,kas publicçta 18.oktobrî. Pçc balvas griezties redakcijâ.

Lapkritis. Iesûtîja Leontîna Dukaïska no Balviem.

Zeltainajârudenî. Iesûtîja

Ilze Petrova no

Balviem.

3 1 6 7

9 3 4 1

6 5 3 4

6 9 4

7 8 9

8 7 5

2 4 9 8

5 4 7 2

8 3 2 9

Leìendas� Pola Makartnija multfilma.� Pazuduðais Napoleona portrets.� Mçneða jubilâri: Kleopatra,Fjodors Dostajevskis un Þaks Ðiraks.� Ðerloks no aktieru dinastijas.Labâkais Holmss pasaulç - VasilijsÏivanovs.� Viltotâ princese. Eksotiskâ princeseKaribû jeb Kâ apkrâpt visu Angliju.� Lçdijas zem jautrâ Rodþerakaroga. Feministes vai vieglas dzîves

tîkotâjas? Sievietes - pirâtes.� Pieklâjîgs bandîts ar rakstnieka gçnu. Noziedznieks unrakstnieks Gregorijs Deivids Robertss.� Punduru çra. Galma nerri un zvaigznes. Mazo cilvçkutraìiskie likteòi Eiropas karaïnamos.� Pârdaugavas sirds. Âgenskalns - vieta, kur draudzîgisadzîvo jaunais un vecais.� Palîgs gaitâ uz komunismu. Padomju prese kâ reþîmalielâkais rupors un balsts.� Angïu rozes çrkðíi. Vivjenas Lî cîòa ar slavu un dçmoniem.� Mûþîgs stâsts par zaíi, vilku un pakaïdzîðanos. Padomjumultiplikâcijas daudzsçriju simbols “Pagaidi tikai!”.� Taksometru izsaucât? Anglijâ dzimis, Francijâ uzlabotssatiksmes lîdzeklis.� Rietumu elpa tçvzemei. Padomju Latvijas pirmodiskotçku eksotika klubâ un baznîcâ.� Papîra un pirkstu rotaïa. Trauslâ aristokrâtu mâkslano Japânas - origami.

Citâdâ Pasaule� Pirmatnçjâs balss îpaðniece.Austrâlieðu dîva Perukua.� Pentagramma: nelabâ zîme vaiaizsardzîbas simbols? Mûsdienâs tâtiek izmantota kâ sava veidaidentificçðanâs un pazîðanâs zîme.� Karloss Kastaòeda: ðamanis vaiðarlatâns? Neskaitâmi sekotâji,pusslepenas meistarklases un gluþiparasta nâve.� Maìiskais pieliekamais. Katrâ

gadalaikâ jâizvçlas tieði tâs veltes, ko daba dod.� No kontroliera lîdz cigun instruktoram. Kâ RaitsÈernajs mainîja dzîvi par 360 grâdiem.� Kâ bçrnam nodroðinât laimi, bagâtîbu un veselîbu. Jamazuli apspîd mçness, tad laimîgs mûþs garantçts.� Augustînieði, zinâtne un Dieva gçns. Vai gçns, ko zinâtnçpazîst ar kodu VWAT2, ir atbildîgs par to, ka cilvçks ticaugstâko spçku eksistencei?� Es klauvçðu pie tava loga... Veïu laika stâsts.� Izbçdzis un pazudis. Daþiem kriminâlistiem izdeviespazust tâ, ka pat pçc desmitgadçm nevienam nav îsti skaidrs,kur viòi palikuði.� Çrgïu tautas zeme. Lelles, beigti putni un íiploki piemâju durvîm.

Sestdiena� Korâïos izdziedâta dzîve. GuntarsPrânis un vokâlâ grupa “ScholaCantorum” Bauskas pils muzejâgatavo psalmu dziedâjumus, kuruautors reiz sçdçjis ðîs pils cietumâ.� Jâciena tas, kas jau radîts. LDDKprezidents Vitâlijs Gavrilovs iesakanenovçrtçt par zemu sociâlo mieruLatvijâ un nesagraut Operu.� Vçstule no cietuma. Azartspçïu dçïgandrîz nobraucu bçrnus.

� Dzîres uz parâda. ASV politiskâ krîze un pçdçjo gadunotikumi ES valstîs apliecina, ka arî bagâtâs valstis vairsnevar atïauties ignorçt laika gaitâ uzkrâto parâdu nastu.� Lîkop! Labi aizmirsts vecais. Bârters ir senâkâ maiòasforma, ko mûsdienu cilvçki mçdz atcerçties brîþos, kad viòiempietrûkst naudas.� Nacionâlâ teâtra aktieris Juris Jope un viòa notikumi,kas mainîja dzîvi.� Izmirstoðâ lagûna. Masu tûrisms Vençcijâ pastâvîgu dzîviuz salas padara arvien necieðamâku. Ja piepildîsies ïaunâkâsprognozes, pçc 40 gadiem pilsçtâ vairs nebûs neviena, kamuzòemt tâs viesus.

Jaunâkie þurnâlu numuri

Nelaime Informç policija

Trîspadsmitâ V 13.Otrdiena � 2013. gada 22. oktobris

Lappusi sagatavoja A.Loèmelis

Atrod miruðus suòus. Vismaz vienuno viòiem nogalinâjis cilvçks

Sargâjiet savus mîluïus! Policija par notikuðo Vîksnas pagastâ ierosinâjusi kriminâllietu un veic izmeklçðanu. Jâcer,

ka vainîgo drîzumâ noskaidros, kurð par nodarîto atbildçs ne tikai tiesas priekðâ, bet arî saòems Dieva sodu.

Balvu novada Vîksnas pagastâ pçdçjo gadu laikâvienâ un tajâ paðâ teritorijâ atrasti vairâki miruði suòi.Uzsâkts kriminâlprocess, un paðreizçjâ izmeklçðanaliecina, ka noziedzîgo nodarîjumu atklâs un vainîgie parcietsirdîgu izturçðanos pret dzîvniekiem saòemspelnîto sodu.

Ir aizdomâs turamieValsts policijas Balvu iecirkòa Vîksnas

pagasta inspektors IGORS BAIKOVS stâsta,ka sabiedrîbâ par notikuðo valda lielaaþiotâþa un emocijas, jo pçdçjo divu gadulaikâ nelaimes gadîjumi notikuði ar èetriempagastâ dzîvojoðo saimnieku piederoðajiemsuòiem. Par to, ka viens no viòiem ir patieðâmnogalinâts, ðaubu nav, jo suòa nâves cçlonisbija cilvçka durta brûce. Savukârt kâds citssuòuks acîmredzot pçc sadursmes ar ïaunprâtîgi noskaòotucilvçku izdzîvoja. “Cilvçki ir mçrítiecîgi noskaòoti, kavainîgajai personai par izdarîto noziegumu jâsaòem sods. Irapzinâts aizdomâs turamo cilvçku loks, notiek rûpîgsizmeklçðanas darbs, kâ arî nopratinâti astoòi cilvçki.Pagaidâm ðajâ lietâ viss vçl ir zem jautâjuma zîmes, jouzreiz nevaram apgalvot, kura persona vainojama izda-rîtajâ noziedzîgajâ nodarîjumâ. Nepiecieðami pierâdîjumi,kurus paðlaik apkopojam,” skaidro I.Baikovs. Inspektorspiebilst,- ja kâda cilvçka piederoða îpaðuma teritorijâatrasts miris suns, nevar viennozîmîgi uzskatît, ka viòð irvainîgs. To nepiecieðams pierâdît. Tajâ paðâ laikâ dotajâbrîdî izmeklçðanas gaita liecina, ka lietu atrisinâs.“Notikuðais ir kriminâli sodâms pârkâpums. Vainîgajamvar piemçrot lîdz pat trîs gadiem reâlu brîvîbas atòemðanascietumsodu,” stâsta I.Baikovs.

Vîksnas pagasta inspektors atgâdina, ka pçc notikuðâ

secinâjumi jâizdara arî suòu îpaðniekiem, un aicina ikvienusuòa saimnieku ievçrot dzîvnieku turçðanas noteikumus unnepalaist savus mîluïus skraidît savâ vaïâ, bez pieskatîðanas.

Aicina ciemu iedzîvotâjus bûtuzmanîgiem

Pçc neþçlîgajiem notikumiem Vîksnas pagastâ laikraksta“Vaduguns” redakciju apmeklçja arî NELLIJA BARKÂNE,kuras èetrkâjaino draugu Ârèiju miruðu ar iegûtâmbrûcçm atrada pirms nepilna mçneða. Sieviete vçlasbrîdinât Vîksnas pagasta Sprogu, Pakalnîðu un Kaèupesciemu iedzîvotâjus, kuriem mâjâs ir suòupuikas. “Esietuzmanîgi un pieskatiet savus mîluïus, lai ar viòiemneatgadîtos tas, kas jau noticis ar vairâkiem ðo ciemuiedzîvotâjiem, tostarp manu ìimeni. Suns vienkârðiaizskrçja pie kaimiòu kuces. Rezultâtâ viòu ar diezgansavdabîgâm brûcçm atrada miruðu. Kâ tas izskaidrojams?

Tas ir vçl viens Bermudu trîsstûris, tikai Pakalnîðu ciemâ?”ironiski jautâ N.Barkâne. Vîksnas pagasta Sprogu ciemaiedzîvotâja piebilst, ka, atðíirîbâ no pârçjo miruðo unsakropïoto suòu saimniekiem, viòas ìimene devâs pie

sertificçta veterinârârsta un ieguva sekcijasrezultâtus par sava mîluïa nâves cçloni.Pamatojoties uz speciâlista slçdzienu, Valstspolicijas Balvu iecirknî uzrakstîja iesniegumupar notikuðo. “Gaidot izmeklçðanas rezul-tâtus, vçlreiz vçlos brîdinât èetrkâjainodraugu saimniekus bût atbildîgiem par savudzîvnieku veselîbu un dzîvîbu. Îpaðimodriem jâbût minçto ciemu iedzîvotâjiem.

Par ðâdu cinismu un cietsirdîbu, kad vienâ un tajâ paðâteritorijâ atrod miruðus dzîvniekus, nav dzirdçts nedz tuvâkâ,nedz arî tâlâkâ apkaimç,” ðokçta par notikuðo ir N.Barkâne.

“Ðâdscinisms uncietsirdîbavçl navpiedzîvots.”

Vainîgais parnodarîto aizrestçm varpavadît trîsgadus.

Foto

- n

o p

ers

onîg

â a

rhîv

a

Sodu prakseKatru gadu valstî uzsâk aptuveni 200 kriminâlprocesus par cietsirdîgu izturçðanos pret dzîvniekiem, taèu

lîdz tiesai nonâk tikai piektâ daïa lietu. To tâlâkâ virzîba parasti apstâjas liecinieku trûkuma dçï. Tâpat statistikaliecina, ka izplatîtâkais piespriestais sods par cietsirdîbu pret dzîvniekiem ir piespiedu darbs.

Nosit ar metâla gabalu2007.gadâ Gulbenes rajona Daukstu pagastâ 1984.gadâ dzimuðais Ringolds Dukurs nogalinâja suni ar metâla gabalu,

uzmeta to uz automaðînas motora pârsega un dzîvnieku atstâja guïam. Vîrietim piemçroja 180 stundas piespiedu darbu un20 latu naudas sodu, kuru par radîtajiem zaudçjumiem bija jâizmaksâ suòa saimniecei.

Cenðas sadedzinât2006.gadâ agrâk sodîtais 1957.gadâ dzimuðais Rencçnu pagasta iedzîvotâjs Dainis Jursons dzçrumâ nosita un centâs

sadedzinât kâdu pieklîduðu suni. Vîrieti sodîja ar brîvîbas atòemðana uz gadu un seðiem mçneðiem.Mçrdç badâ2005.gadâ liepâjnieks Româns Aleksejevs ilgstoði vârdzinâja suni, kurð nomira. Viòu sodîja ar cietumsodu uz trîs gadiem

un diviem mçneðiem.Slîcina un nosit2005.gadâ agrâk trîs reizes tiesâtais Ivans Ignatjuks ielika kaíi maisâ kopâ ar íieìeïiem un nogremdçja ûdens mucâ.

Vçlâk, sitot maisu pret koku, vîrietis pârbaudîja,- kaíis ir dzîvs vai miris. Tiesa vîrieti sodîja ar brîvîbas atòemðana uz vienugadu un deviòiem mçneðiem.

Noþòaudz gulbi2004.gadâ Daugavpilî pie Gubiðèes ezera oktobra sâkumâ Vitâlijs Dimants (dzimis 1984.g.), bûdams alkohola reibumâ,

noþòaudza gulbi. Vîrieti sodîja ar nosacîtu brîvîbas atòemðana uz vienu gadu, kâ arî piesprieda 400 latu naudas sodu.Sadedzina putnu2002.gadâ Imants Vçliòð (dzimis 1985.gadâ) un Mârtiòð Lorencs (dzimis 1984.g.) ieraudzîja aiz mâjas kamîna stikla

balodi, kurð tur iekïuva pa dûmvadu. Jaunieði putnu aizdedzinâja, kurð galarezultâtâ gâja bojâ. Savu rîcîbu puiði filmçja unvideoklipu ievietoja internetâ. Pârkâpçjus sodîja ar nosacîtu brîvîbas atòemðanu ar pârbaudes laiku uz seðiem mçneðiem.

Nozog dekoderu18.oktobrî saòemts iesniegums, ka Balvu novada Kriðjâòu

pagastâ no privâtmâjas nozagts virszemes apraides dekoders.Uzsâkts kriminâlprocess.Iebrauc stâvoðâ auto

19.oktobrî Balvos 1959.gadâ dzimusi sieviete vadîjaautomaðînu “Mercedes Benz” un iebrauca stâvoðâ trans-portlîdzeklî “Opel”. Sastâdîts saskaòotais paziòojums.Nozog degvielu

19.oktobrî saòemta informâcija, ka Viïakas novadaÞîguru pagastâ no degvielas tvertnes nozaga 200 litrusdegvielas. Policija lemj par tâlâko lietas virzîbu.Reibumâ publiskâ vietâ

19.oktobrî Balvos 1975.gadâ dzimis vîrietis sabiedriskâvietâ atradâs alkohola reibumâ.Dzçrumâ ar divriteni

20.oktobrî Balvu novada Kubulu pagastâ 1947.gadâdzimis vîrietis brauca ar velosipçdu 1,36 promiïu alkoholareibumâ.Piedzçries brauc ar motorolleru

20.oktobrî Balvos 1980.gadâ dzimis vîrietis vadîjamotorolleru 1,99 promiïu alkohola reibumâ.Statistika

No 11. lîdz 17.oktobrim Valsts policijas Balvu iecirkòaapkalpojamajâ teritorijâ (Balvu, Viïakas, Rugâju un Balti-navas novadi) reìistrçti 36 daþâdi notikumi, kas Latgalesreìionâ ðajâ laika posmâ ir vismazâkais skaits. Uzsâkti astoòikriminâlprocesi. Tâpat kopumâ sastâdîti 66 administratîvâpârkâpuma protokoli, no kuriem 57 - par ceïu satiksmesnoteikumu neievçroðanu. Reìistrçts viens ceïu satiksmesnegadîjums bez cietuðajiem un bojâgâjuðajiem. Aizturçti seðicilvçki, kuri ar velosipçdu brauca alkohola reibumâ.Sastâdîts viens administratîvâ pârkâpuma protokols parsîko huligânismu, astoòi – par alkohola lietoðanu vaiatraðanos sabiedriskâ vietâ alkohola reibumâ, kâ arî èetriprotokoli sastâdîti gâjçjiem, kuri neievçroja ceïu satiksmesnoteikumus.

Dedzina zarus un aizdegas kûdra18.oktobrî Balvu novada Vectilþas pagasta Krutovas

ciemâ, tîrumâ dedzinot zaru kaudzi, aizdegâs kûdra.Ugunsgrçka iemesls – neuzmanîga rîcîba ar uguni.Palielinâjies bojâgâjuðo skaits

Valsts ugunsdzçsîbas un glâbðanas dienesta (VUGD)statistika liecina, ka ðî gada deviòos mçneðos ugunsdzçsçjivisâ Latvijâ, tostarp VUGD Balvu daïas apkalpojamajâteritorijâ, kopumâ izglâbuði 553 cilvçkus. Ugunsgrçkos izglâb-ti 210 cilvçki, savukârt veicot glâbðanas darbus – 343, nokuriem 112 cilvçki pçc smagiem ceïu satiksmes negadîjumiemizvilkti no automaðînâm. Nelaimes gadîjumos uz ûdens unledus ðogad izglâbti 65 cilvçki. Tâpat bija arî 34 gadîjumi,kad ugunsdzçsçji meklçja meþâ apmaldîjuðos cilvçkus. 26cilvçkiem no meþa palîdzçja izkïût ugunsdzçsçji glâbçji.

Apkopotâ statistika uzrâda arî to, ka, salîdzinot ar2012.gada analoìisku laika periodu, par 14% palielinâjiesugunsgrçku skaits. Ðogad reìistrçti 8183 ugunsgrçki. Turklâtpar 14% pieaudzis arî ugunsgrçkos bojâ gâjuðo cilvçku skaits.Ðogad ugunsnelaimçs gâja bojâ 80 cilvçki. Vistraìiskâkieugunsgrçki notikuði lauku rajonos, kur bojâ gâja 39 cilvçki.No ðogad reìistrçtajiem 8183 ugunsgrçkiem: 2600 bijadzîvojamâ sektorâ, 452 - transporta lîdzekïos un transportanozares objektos, 144 – sabiedriskâs çkâs, 122 – raþoðanasçkâs, 50 – lauksaimnieciskâs raþoðanas objektos, 35 –noliktavâs, 29 – bûvobjektos, 2435 - neapsaimniekotâs çkâs,izgâztuvçs un atkritumos, savukârt kûla dzçsta 2316 reizes.Kopumâ ugunsgrçkos ðogad bojâta 651 çka, 179 transportalîdzekïi, kâ arî sadeguði 215 mâjlopi un 5730 mâjputni.

Jâpiebilst, ka ðogad ugunsdzçsçji glâbçji veikuði 4359glâbðanas darbus, kas ir par 21% vairâk nekâ 2012.gadadeviòos mçneðos. Salîdzinot ar pagâjuðo gadu glâbðanasdarbiem, samazinâjies to gadîjumu skaits, kad VUGD palî-dzîba bijusi nepiecieðama Valsts policijai. Tajâ paðâ laikâpalielinâjies glâbðanas darbu skaits, kas saistîts ar citiemoperatîvajiem dienestiem, piemçram, Neatliekamâs medicî-niskâs palîdzîbas dienestu. Kopumâ VUGD sadarbîbâ arcitiem operatîvajiem dienestiem veica 1214 glâbðanas darbus.Tehniskâ palîdzîba bija nepiecieðama 819 reizes, kas visbieþâkbijusi dabas stihiju seku likvidçðana. 600 reizes glâbçji steidzâspalîgâ nelaimç nonâkuðiem dzîvniekiem. Savukârt 420 reizesglâbçju palîdzîba bija nepiecieðama pçc smagiem ceïusatiksmes negadîjumiem.

Informç ugunsdzçsçji

Zini un izmanto

InformâcijaOtrdiena � 2013. gada 22. oktobrisV14.

Îsumâ

Veiksmesprognoze

Pareìe Ilga

* Veiksmes un laika ziòu prognozi lasiet arî www.vaduguns.lv, tâlr. 29365609

Nakts Diena24.oktobris. Turpinâm èakli darboties, un rezultâti neizpaliks. Saudzçjiet savugremoðanas sistçmu, esiet uzmanîgi, izvçloties gan ðodienas çdienkarti, gan sociâloskontaktus. Sekojiet tam, ko runâjat. Ðodien labâk turçties pie principa: klusçðana - zelts,runâðana - sudrabs.

25.oktobris. Kustîgâ un lustîgâ piektdiena, kad nesçdi savâ alâ, bet ej sabiedrîbâ,brauc komandçjumâ, ciemos, uz randiòu, iepirkties; pçrc un pârdod. Vari bût arî nedaudzpârgalvîgs, ðodien darbosies teiciens: kas neriskç, tad nedzer ðampanieti! Transporta lîdzekïuziòâ priekðroka dodama sauszemes transportam, ne lidoðanai pa gaisu.

26.oktobris. Vai atceries pagâjuðâs nakts sapni? Iespçjams, tas bija zîmîgs un var patpiepildîties. Ceru, tas nebija nekâds murgs, bet kas jauks un patîkams. Ðî sestdiena neðâda, ne tâda – ar saviem plusiem un mînusiem, tâpçc strâdâ vien savus iecerçtos darbus,bet no nedarbiem gan labâk atturies.

27.oktobris. Ðodien “nezâìç” savus tuviniekus par nepadarîtiem skolas vai mâjasdarbiem. Paòem zâìîti-puksîti un dodies uz savu augïu dârzu. Tur pçc sirds patikas varçsipazâìçt sausos augïu koku un ogulâju zarus. Pirmkârt, nomierinâsi nervus. Otrkârt,pavairosi nâkamâ gada augïu un ogu raþu. Treðkârt, saòemsi uzslavu no mîïotâs. Un kasgan var bût labâks par ðo?

Arî izdienas pensiju saòçmçjiem

bûs atbilstoða apliecîba

Personâm, kurâm pieðíirtas izdienas pen-sijas, ar nâkamo gadu izsniegs izdienas pensijassaòçmçja apliecîbu. To paredz grozîjumi izdienaspensiju pieðíirðanu regulçjoðos likumos, kootrajâ lasîjumâ kâ steidzamus pieòçma Saeima.

Ar ðâdâm likuma izmaiòâm tiks novçrsta situâcija,kad izdienas pensiju saòçmçji ir nevienlîdzîgâkâsituâcijâ, jo bez tâm nevar pilnvçrtîgi izmantot privâtâsektora piedâvâtâs iespçjas, piemçram, atlaides aptie-kâs vai veikalos, ko var iegût, uzrâdot pensionâraapliecîbu, norâdîts likumprojekta anotâcijâ.

Saeima pieòçma grozîjumus Korupcijas novçrðanasun apkaroðanas biroja amatpersonu izdienas pensijulikumâ, Prokuroru izdienas pensiju likumâ unDiplomâtu izdienas pensiju likumâ, paredzot aplie-cîbu izdoðanu bijuðajiem diplomâtiem, prokuroriemun Korupcijas novçrðanas un apkaroðanas birojadarbiniekiem. Saeima iepriekð jau veikusi grozîjumusvairâkos citos likumos, paredzot apliecîbas izsnieg-ðanu pârçjâm izdienas pensiju saòçmçju grupâm.

Izdienas pensionâri savas apliecîbas varçs saòemtar nâkamâ gada 1.janvâri.

Par nodarîto kaitçjumu pacientiem

kompensçs arî ârstniecîbas

izdevumus

Pacienti, kuriem ârstniecîbas laikâ veselîbaiun dzîvîbai nodarîts kaitçjums, no Ârstniecîbasriska fonda varçs prasît kompensâciju arî parârstniecîbas izdevumiem. To paredz grozîjumiPacientu tiesîbu likumâ, ko Saeima pieòçmaotrajâ lasîjumâ kâ steidzamus.

Izmaiòas likumâ pacientam paredz tiesîbas prasîtatlîdzinât izdevumus par ârstçðanu, ja tâ bijusi nepie-cieðama, lai novçrstu vai mazinâtu ârstniecîbaspersonas nodarîto kaitçjumu pacienta dzîvîbai vaiveselîbai. Persona varçs prasît kompensçt izdevumuspar konsultâcijâm pie ârsta, medicîniskajâm mani-pulâcijâm, diagnostiskajiem un laboratoriskajiemizmeklçjumiem, zâïu un medicînisko preèu iegâdi unrehabilitâciju.

Maksimâlais kompensâcijas apmçrs par ârstniecîbasizdevumiem ðogad paredzçts 5000 latu apmçrâ, bet,sâkot ar 2014.gadu, tas noteikts 28 460 eiro. Kompen-sâciju varçs pieprasît divu gadu laikâ no kaitçjumaatklâðanas dienas, iesniedzot attiecîgu medicîniskodokumentâciju, èekus, kvîtis un rçíinus. Ârstniecîbasriska fondam prasîjums bûs jâizskata un lçmumsjâpieòem seðu mçneðu, bet sareþìîtâs un apjomîgâslietâs - viena gada laikâ. Persona no Ârstniecîbas riskafonda varçs prasît atlîdzîbu par viòa dzîvîbai vaiveselîbai nodarîto kaitçjumu, kâ arî par morâlokaitçjumu. Maksimâlais ðîs kompensâcijas apmçrs bûs100 000 latu.

Ârstniecîbas riska fonds sâks darbu lîdz ar ðî likumaspçkâ stâðanos.

2014.gadâ plânots noteiktmaksimâlo apmçru ienâku-miem, no kuriem bûs jâveicsociâlâs iemaksas. Tas bûs32 600 lati jeb 46 400 eiro gadâ,informç Labklâjîbas ministrija(LM).

Tas nozîmç, ka maksimâlâsumma, kas bûs jâmaksâ sociâlajâsiemaksâs (kopâ darba devçjam undarba òçmçjam), bûs 11 113,34 latijeb 15 817,76 eiro. Piemçram, jacilvçka ienâkumi gadâ ir 34 000latu, tad sociâlâs iemaksas viòambûs jâveic par ienâkumiem lîdz32 600 latu. Attiecîgi par summu,

2014.gadâ paredzçts noteikt griestus ienâkumiem, nokuriem bûs jâveic sociâlâs iemaksas

kas ðos griestus pârsniedz, jeb 1400

latiem bûs jâmaksâ tikai iedzîvotâju

ienâkuma nodoklis.

Iemaksu objekta maksimâlais apmçrs

2014.gadam aprçíinâts, òemot vçrâ

2008.gada iemaksu objekta maksimâlo

apmçru (29 600 lati) un tautsaim-

niecîbâ nodarbinâto mçneða vidçjâs

bruto darba samaksas izmaiòu

indeksus 2009.-2014.gadam. Tie

aprçíinâti, pamatojoties uz Finanðu

ministrijas informâciju par faktisko un

prognozçto darba samaksas pieau-

gumu attiecîgajos gados.

Iepriekðminçto paredz Ministru kabi-

neta noteikumu projekts “Noteikumi

Cilvçki, kuriem steidzami ne-piecieðamas abdukcijas ortoz-

es un gûþas ortozes, tâs varçs

saòemt neatliekami ârpus rin-

das. Tâdçjâdi viòi nekavçjoties

varçs turpinât ârstniecîbas

procesu.

Tâpat valsts finansçto tehnisko

palîglîdzekïu saraksts papildinâts ar

elektropiedziòas ratiòkrçsliem ar

rokas stûrçðanas sistçmu (skute-

riem). 2013.gadâ VSIA “Nacionâ-

lais Rehabilitâcijas centrs “Vaivari””

(NRC “Vaivari”) pieðíirts papildu

par valsts sociâlâs apdroðinâðanas obli-

gâto un brîvprâtîgo iemaksu objekta

maksimâlo apmçru”, kas 17.oktobrî izslu-

dinâts Valsts sekretâru sanâksmç. Tas vçl

jâsaskaòo ar ministrijâm un jâapstiprina

valdîbâ. Ar noteikumu projektu iespçjams

iepazîties LM interneta vietnç, sadaïâ

Aktuâli – Izstrâdes stadijâ esoðie projekti

http://www.lm.gov.lv/text/1789.

Atgâdinâm, ka sociâlo iemaksu objekta

maksimâlo apmçru un tâ noteikðanas

kârtîbu, kâ arî brîvprâtîgo iemaksu objekta

minimâlo apmçru nosaka Ministru

kabinets. Iemaksu objekta maksimâlais

apmçrs netika noteikts no 2009.gada

1.janvâra lîdz 2013.gada 31.decembrim.

Tehniskos palîglîdzekïus steidzamos gadîjumos varçssaòemt âtrâk

finansçjums 20 tûkst. latu apmçrâ

elektrisko skuteru iegâdei. To paredz

Labklâjîbas ministrijas (LM) izstrâdâtie

grozîjumi “Tehnisko palîglîdzekïu

noteikumos”, ko apstiprinâja valdîba.

LM uzsver, ka îpaði bûtiski nodro-

ðinât ar tehniskajiem palîglîdzekïiem -

greizâs pçdas abdukcijas ortozçm un

gûþas ortozçm - ir zîdaiòus un bçrnus,

kuriem augðanas procesâ savlaikus

jânomaina minçtie palîglîdzekïi. Ðajâs

situâcijâs lçmumu par tehniskâ palîg-

lîdzekïa pieðíirðanu NRC “Vaivari”

pieòems divreiz âtrâk, proti, 10 darba

dienu laikâ. Ðobrîd lçmumu par teh-

nisko palîglîdzekïu pieðíirðanu pieòem 20

darba dienu laikâ.

LM atgâdina, ka kopð 2010.gada teh-

niskos palîglîdzekïus iedzîvotâjiem

nodroðina Latvijas Neredzîgo biedrîba un

Latvijas Nedzirdîgo savienîba, VSIA NRC

“Vaivari”.

LM pieejamâ statistika liecina, ka

2013.gada 1.oktobrî rindâ tehnisko

palîglîdzekïu saòemðanai gaidîja 9088

cilvçki. Lai saòemtu tehnisko palîglîdzekli

steidzamâ kârtâ, rindâ bija 1049 cilvçki.

Vidçji Latvijâ katru mçnesi tehniskos

palîglîdzekïus pieprasa aptuveni 500

cilvçku.

Lai pârliecinâtos par ðî gadapavasarî veiktâs meþa dzîvnieku

trakumsçrgas vakcinâcijas efek-

tivitâti, Pârtikas un veterinârais

dienests (PVD) no pirmdienas,

21.oktobra, lîdz 19. decembrim no

medniekiem pieòems nomedîtâslapsas un jenotsuòus laborato-

riskai izmeklçðanai.

Mednieki nomedîtos dzîvniekus

var vest uz sava reìiona PVD pâr-

valdi. Par katru nomedîto, paraugam

derîgo dzîvnieku mednieks saòems 7

latus.

Kopumâ PVD plâno pieòemt un

izmeklçt 2 560 dzîvniekus.

Papildus informâcija par formalitâtçm

un apmaksas kârtîbu ir pieejama PVD

pârvaldçs.

Kâ liecina 2012. gadâ veiktâs vakci-

nâcijas efektivitâtes analîze, 87 % no

izmeklçtajâm lapsâm un jenotsuòiem ir

uzòçmuði vakcînu.

Trakumsçrga ir bîstama, neârstçjama

dzîvnieku un cilvçku veselîbu un

dzîvîbu apdraudoða infekcijas slimîba.

Trakumsçrgas rezervuârs dabâ ir

savvaïas dzîvnieki, galvenokârt - lapsas

un jenotsuòi. Mâjdzîvnieki, visbieþâk

suòi un kaíi, ar trakumsçrgu inficçjas

pçc kontaktçðanâs ar slimiem savvaïas

dzîvniekiem. Vienîgais efektîvais

trakumsçrgas profilakses pasâkums ir

ikgadçja obligâta mâjdzîvnieku vakcinâcija

pret trakumsçrgu.

Savvaïas dzîvnieku vakcinâciju pret

trakumsçrgu PVD veic kopð 2005. gada.

Pateicoties tai, pçdçjo seðu gadu laikâ

konstatçto trakumsçrgas gadîjumu skaits

strauji samazinâjies. Ja 2005. gadâ tika

konstatçts 421 dzîvnieku saslimðanas gadî-

jums ar trakumsçrgu, tad kopð 2012.gada

februâra saslimðana nav reìistrçta.

Saskaòâ ar trakumsçrgas apkaroðanas

programmu, savvaïas dzîvnieku vakcinâcija

pret trakumsçrgu jâveic vçl divus gadus pçc

pçdçjâ reìistrçtâ trakumsçrgas gadîjuma

valstî.

Informç PVDPieòem nomedîtâs lapsas un jenotsuòus trakumsçrgasvakcinâcijas efektivitâtes pçtîðanai

Sludinâjumi Otrdiena � 2013.gada 22.oktobrisV 15. Ikvie

nam

ir

iesp

çja

îsi u

nko

nkrç

ti p

ate

ikt

pald

ies

kâd

am

lab

vçlim

, sp

on

so

ram

,atb

als

tîtâ

jam

, p

alîg

am

. D

ârg

ita

s n

em

aksâs -

tik

ai

2 l

atu

sp

ar

25 v

ârd

iem

.Jo

ðî

ir “

Pate

icîb

as

du

bu

ltzi

vs”.

Tilþçnieðu sirsnîgs paldies Birutai Zîbergai,

ðoferîðiem par jaukajâm ekskursijâm vasarâ,

apskatot Latvijas un Lietuvas skaistâkâs

vietas. Paldies Normundam Dimitrijevam. Lai

Jums visiem veselîba un veiksme!

Mîïð paldies Valentînai un Lidijai Loèmelçm,

un pârçjiem Brieþuciema pamatskolas

kolçìiem, manâm audzçknçm, draugiem,

kaimiòiem par emocionâlajâm lîdzjûtîbâm

mûsu ìimenes lielajâs bçdâs. Tjarve

Pçrk

SIA “LATVIJAS GAÏA” iepçrk

liellopus, jaunlopus, aitas,

zirgus. Samaksa tûlîtçja.Svari. Tâlr. 28761515.

Z.s “Strautiòi”iepçrk mâjlopus,

ZIRGUS .Samaksa tûlîtçja. Augstas cenas.

Tâlr. 64546765, 29411033.

SIA “AIBI” pçrkliellopus, jaunlopus, aitas,

kazas, zirgus, cûkas.

Labas cenas! Samaksa tûlîtçja.Svari. Tâlr. 26142514, 20238990.

SIA “Lauku Miesnieks”iepçrk mâjlopus.

Augstas cenas. Samaksa tûlîtçja. Svari.

Tâlr. 20207132.

Pçrk: CIRSMAS -skujkoku - Ls 20-25 (28,46- 35,57

EUR); lapkoku - Ls 10-15 (14,23-

21,34 EUR) uz celma.Ja nepiecieðams, gatavojam

jaunu meþa projektu, stigojam,

dastojam cirsmas.NEKUSTAMO ÎPAÐUMU.

Samaksa tûlîtçja. Tâlr. 29289975.

Balvu novadâ zâìçjam, izvedam.

PÇRK cirsmas (retinâðanas),meþus. Tâlr. 29100239.

Pçrk visu veidu meþus, zemes.Tâlr. 29764751.

Pçrk, nomâ lauksaimniecîbas zemiRugâju novadâ.

Tâlr. 26287911.

Pçrku par visaugstâkajâm cenâm

cirsmas, meþus îpaðumâ.

Maksâju vairâk nekâ zviedri,dâòi kopâ.

Tâlr. 26287911.

Pçrk slîpo mçslu transportieri.

Tâlr. 29365352.

SIA RENEM P

Iepçrkjaunlopus, liellopus,

aitas, cûkas.

ELEKTRONISKIE SVARI.

Tâlr. 65329997, 29485520,

29996309, 26373728, 26393921

PÇC ZIEDIÒIEM uz“Ziediòu”!

Ar 25.oktobri Tirgus

3, Balvos, ziedi,floristika, dâvanas,

sçru vainagi un lentas.

Aku urbðana.

Tâlr. 29142220.

Dûmvadu, ieru tîrîðana.

Tâlr. 29175334.

Buldozera DT-75 pakalpojumi,

18 Ls/h (25,61 EUR) + ceïa izdevumi.

Tâlr. 28667336.

Dzîvokïu remonts. Santehniskie

darbi. Tâlr. 28689600.

PVC logi. Bezmaksas mçrîðana.Tâlr. 22014760.

Maina VW Passat, 2000.g., 1,9TDI,

85 kW, universâls, mehâniskâkârba, sudraba krâsâ, pret meþa

zemi. Tâlr. 22051187.

Pârdod Mazda 323, 1996.g., 1,5i.Tâlr. 29365277.

Pârdod lopbarîbas miltus.Tâlr. 26392336.

Piegâdâ kartupeïus (pârtikai,lopbarîbai), cukurbietes, burkânus,

graudus lopbarîbai. Tâlr. 25442582.

Zâìmateriâlu rudens izpârdoðana.Dçïi, brusas, garums 2,5-6 m.

Tâlr. 28668506.

Pârdod labas, lietotas ziemasriepas R15.

Tâlr. 26512321.

Pârdod 3 m lapu koku malku,14 Ls/m3 (19,92 EUR).

Tâlr. 29198424.

Pârdod lapu koku malku, daþâdagaruma. Tâlr. 26400159.

Pârdod

Pârdod sausu, skaldîtu malku.Tâlr. 25442582.

Pârdod 3-istabu dzîvokli 2.stâvâ.Tâlr. 25210803.

Pârdod mâjas 1/3 daïu.Tâlr. 26360664.

Pârdod 2-istabu dzîvokli Balvos.Tâlr. 26356707.

Pârdod ledusskapi, saldçtavu.Tâlr. 26335299.

Pârdod vilku sugas kucçnusKubulos. Tâlr. 26174263.

Pârdod sivçnus. Tâlr. 26329184.

Pârdod sivçnus.Tâlr. 26182688.

Pârdod govi.Tâlr. 25429995.

26.oktobrî tirgû tirgos 2-gadîguskarpu mazuïus.

Pârdod MTZ-80 jaunas priekðçjâsriepas, lçti. Tâlr. 27826517.

Pârdod ziemas íiplokus. Tâlr. 28727247.

Daþâdi

Abonçjiet 2014.gadam

“Latvijas Pasts”

piedâvâ abonçt

preses izdevumus,

arî “Vaduguni”:

� internetâ www.pasts.lv;

� pa tâlruni 67008001

(no plkst.7.00 lîdz 22.00);

� pie pastniekiem;

� pasta nodaïâs.

novembrim,

decembrim!?

aduguniV

Abonç “Vaduguni” 2014.gadamlîdz 21.decembrim un

dâvanâ saòemsi “VVVVVaduguns” kalendâru!

Laikrakstu “Vaduguns” izdevîgâk abonçt

� REDAKCIJÂ, Teâtra ielâ 8, Balvos, lîdz 21.decembrim.

� VIÏAKÂ, TAUTAS ielâ 6 (otrdienâs)

� noslçdzot “Vaduguns” abonenta regulâro

maksâjumu SEB bankas Balvu filiâlç

Darbdienâs no plkst. 8.00 lîdz 17.00

(tikai SEB bankas klientiem)

Lai Tu esi kâ gliemeþvâks, kuram ir dziesma,

Ne kâ dârga un spoþa, bet îstâ arvien.

Lai Tev garâm iet sâpes un vilðanâs briesmas,

Lai ir draugi, kas zvaigznes dvçselç sien.

(K.Apðkrûma)

Mîïi jo mîïi sveicam 70 gadu jubilejâ Annu Pitkevièu

Silaciemâ! Vçlam labu veselîbu un Dieva svçtîbu.

Marianna, Gita un Ilona ar ìimençm

Apsveikums

Pârdod

Pârliecinies,vai abonçji

SludinâjumiOtrdiena � 2013.gada 22.oktobrisV16.

IZNÂK OTRDIENÂS, PIEKTDIENÂS

IZDEVÇJS

SIA “BALVU VADUGUNS”

adugunsVREDAKCIJAS ADRESE

TEÂTRA IELÂ 8BALVOS, LV-4501

NORÇÍINU KONTSA.S. SEB BANKA BALVU FILIÂLÇ

Iespiests SIA “LatgalesDruka”, Rçzeknç,

Baznîcas 28TIRÂÞA - 4115

Datorsalikums-SIA “Balvu Vaduguns”,

G.LIELMANIS

e-pasts: vaduguns@apollo.lvmâjas lapa: www.vaduguns.lv

Nr. LV21 UNLA 0024 0004 6734 5, kods UNLALV2X

Publicçtie materiâli ne vienmçr atspoguïo redakcijas viedokli.

Par faktu, skaitïu pareizîbu, kâ arî par sludinâjumu tekstiem

atbild to autors.

Nodokïu maksâtâju apliecîbas Nr. LV 43203002982

Indekss3004 REKLÂMA,

SLUDINÂJUMID.DimitrijevaT. 64507018 26161959

FAKSS - 64522257Tâlrunis-autoatbildçtâjs - 64520961

REDAKTORS E.GABRANOVS - T.64522534, 29360850ÞURNÂLISTI: S.KARAVOIÈIKA - T.64522126Z.LOGINA, I.ZINKOVSKA - T.64520962M.SPRUDZÂNE, I.TUÐINSKA - T.64522260A.LOÈMELIS -T.64520961KOREKTORE S.GUGÂNE - T.64522126GRÂMATVEDE S.BÇRZIÒA - T. 64507019ÐOFERIS A.KIRSANOVS - T. 27870730

ÞURNÂLISTI- 29360851;

26555382

Debesis paliks tikpat zilgas,Zeme nepaòems sapòus un ilgas.Paliks darbi, kas padarîti,Prieks, bçdas un mûþa rîti.

Sçrojam par ilggadçjâ Kriðjâòupamatskolas direktora PÇTERA

SOCKA aizieðanu mûþîbâ unizsakâm lîdzjûtîbu piederîgajiem.

Balvu novada skolu direktori unIzglîtîbas, kultûras un sporta

pârvalde

Rudens krâso pîlâdþkokus sârtus,Gâjputni ar vasaru prom trauc.Bet tev mûþîba ver miera vârtus,Sâpes rimst un lielais klusums sauc. (L.Sâgameþa-Nâgele)

Izsakâm lîdzjûtîbu tuviniekiem,PÇTERI SOCKI mûþîbas ceïâ

pavadot.Kriðjâòu pagasta pârvalde

Aiz tevis dzîvîba un gaisma paliek,Un piemiòa kâ saules zieds... (J.Silazars)

Skumju un atvadu brîdî mûsupatiesa lîdzjûtîba audzinâtâjai LîvijaiSockai un piederîgajiem, no vîra

PÇTERA SOCKA uz mûþuatvadoties.

Kriðjâòu pamatskolas 1., 3.,4.klases kolektîvs un vecâki

Nu mûþs ir noslçdzies,Stâv ozols pagalmâ un skatâs, Kâ aiziet tçvs caur vârtiemSavâs mûþa takâs.Kad rudens lapu zelts klâj PÇTERA

SOCKA kapu kopiòu, skumju unatvadu brîdî esam kopâ ar Ivetu un

Lîviju Sockâm, tçvu, vîru guldotZemesmâtes klçpî.

Kriðjâòu skolas kolektîvs un bijuðiekolçìi

Atvadu vârdi

Lîdzjûtîbas

Tajâs lapâs, ko mûþîbas vçji nu ðíirsta,Paliek cilvçka mûþs….. Pa rudens ziedu ceïu pçkðòi mûþîbâ ir devies ilggadçjais

Kriðjâòu pamatskolas direktors un skolotâjsPÇTERIS SOCKIS

(29.10.1940. – 16.10.2013.)Pçteris Sockis dzimis Balvu rajona Bçrzpils pagasta Gribkovâ, bijis

jaunâkais dçls triju bçrnu ìimenç.1959.gadâ absolvçjis Bçrzpils vidusskolu. Obligâtajâ kara dienestâ

diençjis Murmanskas apgabalâ. Augstâko izglîtîbu ieguvis, absolvçjot V.LâèaLiepâjas Valsts pedagoìijas institûtu.

Gandrîz 43 savus dzîves gadus Pçteris Sockis veltîjis pedagoìiskajamdarbam. 1962.gadâ savas darba gaitas uzsâcis Bçrzpils vidusskolâ, kurgadu strâdâjis par jaunâko klaðu skolotâju, 1963.gadâ darba gaitas turpinâjisUpetnieku pamatskolâ, mâcot bçrniem fiziku un fizkultûru. Ar 1972.gada1.septembri sâcis strâdât Eglaines pamatskolâ, kur jau 1973.gada janvârîkïuvis par skolas direktoru. Viòa vadîbâ notikusi jaunâs skolas çkasceltniecîba, pçc tâs pabeigðanas 1978.gadâ saòçmis apbalvojumu“Teicamnieks tautas izglîtîbas darbâ”.

Darba gaitas Kriðjâòu pamatskolâ direktors Pçteris Sockis uzsâcis1980.gadâ, turpmâkie 26 darba gadi veltîti ðai skolai. Lîdz 2004.gadam bijisgan skolas direktors, gan mâcîjis skolçniem sportu. Direktors lielu uzmanîbupievçrsa skolas materiâli tehniskâs bâzes uzlaboðanai, bija ïoti saimniecisks,saprotoðs. Viòa trençtie skolas sportisti daudzu gadu garumâ guvuðipanâkumus valsts un rajona lîmenî. Skolotâjs prata ieinteresçt un motivçtskolçnus, îpaði tuvs skolotâjam bija basketbols. Kâ sporta skolotâjs darbuturpinâjis lîdz pat 2006.gadam. Par ilggadçju pedagoìisko un izglîtîbasiestâdes vadîbas darbu Pçteris Sockis saòçmis Balvu rajona padomesIzglîtîbas pârvaldes pateicîbu.

Pçteris Sockis ikvienâ sava darba jomâ bija uzòçmîgs, ar augstupienâkuma apziòu, atsaucîgs, izpalîdzîgs, gâdîgs tçvs saviem bçrniem,labs draugs mazdçlam. Viòam piemita dzîvesprieks un liela humora izjûta.Labprât savâ brîvajâ laikâ makðíerçja, iepazina Latvijas skaistâkâs vietas.

Visdziïâkâ lîdzjûtîba sâpju brîdî PÇTERA SOCKA tuviniekiem. Bijuðâ direktora un skolotâja izvadîðana 24.oktobrî plkst.14.00

no Kriðjâòu skolas uz Bçrþu kapsçtu.BÇRZPILS VIDUSSKOLAS KRIÐJÂÒU FILIÂLE

�

Ak, rudens saule, pasniedz staru,Pie kura pieíerties mazliet,Kad tçva sirds pa miglas takuUz kluso bezgalîbu iet.Kad pçkðòi zaudçjuma skaudrums

iedzeï sirdî un rîtausma nespçj sâpju

tumsu kliedçt, mûsu klusa unpatiesa lîdzjûtîba audzinâtâjai IvetaiSockai un pârçjiem tuviniekiem,

guldot zemes klçpî mîïo tçtiPÇTERI SOCKI.

6., 8., 9.klases audzçkòi un vecâki

Cik grûti noticçt, ka nekad vairs dzîvçMums neiznâks ar tevi parunât,Un tavu smaidu - vienkârðu un siltu,Mums vajadzçs tik sirdî saglabât.

(I.Meþnora)

Kad mûþîbas ceïâ aiziet PÇTERISSOCKIS, izsakâm patiesu lîdzjûtîbu

tuviniekiem.Bijuðie tehniskie darbinieki: Vivina

Z., Viktors K., Vineta L., Ingrîda J.,Antonija G., Anna E.

Mçs gribçjâm tev sacît mîïus vârdusUn pajautât, kâ tev pa dzîvi iet...Par vçlu viss, jau saule norietçja,Ir tumði tavi logi, durvis ciet.

(N.Dzirkale)

Izsakâm patiesu lîdzjûtîbu IvetaiSockai, Lîvijai Sockai un pârçjiempiederîgajiem, tçvu, vîru PÇTERI

SOCKI mûþîbâ pavadot.

I.K. “Birzstaliòa” kolektîvs

Katram dziïi, dziïi sirdîSâpju rçta sûri smeldz.Vçji, ðalciet, vçji, dziediet,Mûþs ir bijis goda vçrts.Izsakâm visdziïâko lîdzjûtîbu LîvijaiSockai un tuviniekiem, PÇTERI

SOCKI pavadot mûþîbâ. Lai vieglas

smiltis! Balvu novada sporta skolotâji un

sporta skolas kolektîvs

Krît âboli kâ sarkans lietus,Krît pçdçjais,Drîz visa zâle augïos viz.Vislabâko no sevis koks ir atdevis...

(C.Dinere)

Brîdî, kad sveces raud pie tçvakapa, izsakâm patiesu lîdzjûtîbuIvetai, PÇTERI SOCKI mûþîbâ

pavadot. Bijuðie klasesbiedri un audzinâtâja

Bçrzpils vidusskolâ

Kur vârdus rast, kas bûtu mierinâjums,Kad cilvçks zemes klçpî dusçt steidz.Kad negaidot ir pârrauts mûþa gâjumsUn ardievas tik daudz kam jâpateic.

Kad pâri apklusuðâs dzîves takaiklâjas smilðu un ziedu sega, lai

mûsu klusa un patiesa lîdzjûtîba Tev,Iveta, palîdz pârvarçt sâpjusmagumu, no tçta PÇTERA

SOCKA atvadoties.Martuzâni, Loèmeïi, Boïðiji

Ðodien pa atmiòu taku iet dvçsele basâm kâjâm,apstaigâ mîïotâs vietas,sauc meþu atkal par mâjâm, pïavâjâòzâles lasa, pârtop pati par rasu.

(K.Apðkrûma)

Lai gaiðs ir MÛÞÎBAS ceïð LÛCIJAIKRIÐJÂNEI! Izsakâm lîdzjûtîbu

viòas ìimenei.Bijuðâs kolçìes tuberkulozes

slimnîcâ

Klusiem soïiem mâmuliòa,Mûþam durvis aizvçrusi,Ne vârdiòa nebildusi,Skumjas sirdî atstâjusi.

Mûsu klusa un patiesa lîdzjûtîbaRaimondam un Mârtiòam,

mâmiòu, vecmâmiòu JANÎNUVANCÂNI smilðu kalniòâ pavadot.

ISRK “Medòeva”

Sâp... Neizsakâmi sâp.Klusums ir mâjâs ienâcis,Gaismu mums nodzçsis.Sâp... (V.Kokle-Lîviòa)

Kad atvadu ziedi un asaru siltumsklâs MÂMUÏAS kapu kopiòu,

sakâm patiesus mierinâjuma vârdussâpju brîdî Raimondam Pleðam.

27-dzîvokïu mâjas iedzîvotâji

Dzîvo viss, kas mîlestîbâ dots,Arî tad, kad atnâk aizieðana.Sâpes pârvçrst gaismâ viòa prot,Mûþîgi lai mîïuma mums gana.Skumstam kopâ ar Raimondu unMârtiòu, kad pa rudens lapu klâtoceïu mûþîbâ jâpavada MAMMA,

VECMAMMA.Elvîra, Aina, Laimons, Raivis, Anita

Klusiem soïiem mâmuliòa,Mûþam durvis aizvçrusi,Ne vârdiòa nebildusi,Skumjas sirdî atstâjusi.

Mûsu visdziïâkâ lîdzjûtîbaRaimondam Pleðam, mâmiòu

JANÎNU VANCÂNI mûþîbâaizvadot.

Janînas bijuðâs kolçìes: Sveta,Raja, Òina, Nadja, Ïena

Skumji galvas noliec priedes klusâs,Nolîst virðos rieta mirdzums silts,Noðalc vçsma - mierîga lai dusa,Lai tev viegla dzimtâs zemes smilts.

Skumju brîdî esam kopâ ar RutuKrilovu, kad pa skujâm klâto smilðu

taku mûþîbâ aizvadîts brâlisGUNÂRS POIÐS. Izsakâm patiesu

lîdzjûtîbu tuviniekiem. Ârija, Valija, Uldis

Tu aizgâji aizsaules dârzos,Vien palika atmiòu sârts...

Izsakâm patiesu lîdzjûtîbu meitasLarisas ìimenei un pârçjiem

tuviniekiem, tçvu, vectçvuGUNÂRU POIÐU mûþîbas ceïâ

pavadot.Bçrzpils ielas 44.mâjas 5.ieejas

kaimiòi

Reklâma Piedâvâ darbu

SIA “Auto Kruîzs” Balvos, Brîvîbas 7(bijuðajâ gaïas kombinâtâ), aicinadarbâ AUTOATSLÇDZNIEKU ar

darba pieredzi.Tâlr. 26607307, 29112111.

Piedâvâ darbu jaunaudþu kopðanai(vçlams ar pieredzi).

Tâlr. 26428936.

Elektromontâþas firma aicina darbâELEKTRIÍUS Rîgas reìiona

bûvobjektos.Nepiecieðamîbas gadîjumânodroðina ar bezmaksas

naktsmîtnçm un transportu.Kontakti: tâlr. 67383781, 29247447;

valdis@elteks.lv, www.elteks.lv.

Paziòojums

Piektdien, 25.oktobrî plkst. 9.00

PLIEÐOVAS kapu sakopðanas

talka.31.oktobrî plkst. 12.00 psalmu

dziedâðana.

2.novembrî plkst. 15.00 svecîðuvakars.