tiesu prakse saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanā

LATVIJAS REPUBLIKAS AUGSTĀKĀ TIESA

Tiesu prakse saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanā

2010

Tiesu prakses apkopojums. Augstākā tiesa, 2010.gads.

Saturs

Ievads...................................................................................................................................3

1. Saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanas norobežošana no prasības tiesvedības......4

1.1. Prasības tiesvedības raksturīgākās īpatnības............................................................4

1.2. Saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanas raksturīgākās īpatnības..........................5

2. Ķīlas atbildības apjoms un nodrošinātās saistības robežas..............................................7

3. Notariāli apliecināti un tiem juridiskā spēka ziņā pielīdzināti terminētie līgumi par naudas samaksu vai par kustamās mantas atdošanu..........................................................11

4. Saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšana pēc protestētiem vekseļiem..........................13

5. Personas, pret kurām pieļaujama bezstrīdus piespiedu izpildīšana...............................18

6. Brīdinājuma izsniegšana parādniekam..........................................................................20

7. Saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanas lietu jurisdikcijas problēmas.......................24

8. Pieteikuma saturs un pieteikuma prasījuma formulējums.............................................26

9. Lēmuma saturs un izpildāmība......................................................................................31

10. Bezstrīdus piespiedu izpildīšanas apstrīdēšana...........................................................35

Secinājumi.........................................................................................................................37

2


Ievads

Saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšana ir atsevišķs tiesvedības veids ar savām

īpatnībām un noteikumiem, kas raksturīgi tikai un vienīgi šim tiesvedības veidam. Tas ir

vienkāršots un paātrināts process, kurā nav pieļaujami parādnieka iebildumi. Pieteikums

tiek izlemts rakstveida procesa ietvaros, pamatojoties tikai uz kreditora iesniegtajiem

Civilprocesa likuma (turpmāk – CPL) 404.pantā norādītiem dokumentiem.

Bezstrīdus piespiedu izpildes pamats vienmēr ir publisks akts, kas rada ticamību

par attiecīgās saistības esamību.

Pētījums ir balstīts uz rajona (pilsētu) tiesu taisītajiem lēmumiem saistību

bezstrīdus piespiedu izpildīšanas tiesvedībā, kā arī uz AT Senāta tiesiskajām atziņām, kas

veido judikatūru attiecīgajā tiesvedībā. Pārsvarā ir izvērtēta tiesu prakse par 2008. gadu

un 2009.gadu, ņemot vērā pastāvošo tendenci pilnveidot tiesību normu piemērošanu par

saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanu atbilstoši to jēgai un mērķim.

Pētījuma mērķis ir izpētīt un apkopot judikatūras atziņas, lai vienveidotu lēmumu

pieņemšanas praksi un novērstu prakses nepilnības. Pētījumā galvenā uzmanība tiek

veltīta CPL 400.panta pirmās daļas 1.punkta un 400.panta pirmās daļas 2.punkta

piemērošanas īpatnībām.

Jāatzīmē, ka attiecīgais jautājums par saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanu

tiesu praksē Latvijā ir maz pētīts, līdz ar to ir vērojamas atšķirīgas tendences, izlemjot

līdzīga rakstura lietas. Neskaidrības rada jautājums par to, vai bezstrīdus piespiedu

izpildei pēc CPL 400.panta pirmās daļas 1.punkta tiek nodota pamatsaistība vai šīs

saistības izpildei kalpojošā akcesorā saistība, t.i., ieķīlājuma akts ar publiskas hipotēkas

vai komercķīlas statusu.

Daudzos gadījumos netiek ņemta vērā šīs tiesvedības īpatnība – vērtēt pieteikumu

un tam pievienotos dokumentus tikai un vienīgi pēc CPL 50.nodaļas formālajiem

kritērijiem, neanalizējot saistību materiāli tiesiskos pamatus, kas ir raksturīgi prasības

3


tiesvedībai. Praksē ir vērojama tendence, ka tiesneši pieņemtos lēmumus motivē ar

materiālo normu izvērtēšanu, kas nav prasīts šajā tiesvedībā.

1. Saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanas norobežošana no prasības

tiesvedības

Latvijas Civilprocesa likums saistības piespiedu izpildei paredz šādus tiesvedības

veidus:

- Prasības tiesvedība ar tai sekojošo izpildes procesu;

- Saistību izpildīšana tiesas ceļā:

1. nekustamā īpašuma labprātīga pārdošana izsolē tiesas ceļā;

2. saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšana;

3. saistību piespiedu izpildīšana brīdinājuma kārtībā.

Katrs tiesvedības veids ietver sevī būtiskas atšķirības un kreditora iespējas iegūt

parādsaistības izpildījumu.

1.1. Prasības tiesvedības raksturīgākās īpatnības

Prasības tiesvedība ir tiesvedības veids, kurā kreditors, pierādot savu prasījumu

pamatotību, panāk savas saistības piespiedu izpildi, ja parādnieks atsakās labprātīgi to

izpildīt. Neiztrūkstoša prasības tiesvedības pazīme ir sacīkstes principa (CPL 10.pants)

īstenošana divās tiesu instancēs un nereti arī kasācijas instancē. Raksturīgi, ka prasības

tiesvedībai ir pakļauts jebkurš civiltiesiskais strīds, jo saskaņā ar CPL 127.panta pirmo

daļu jebkura pilngadīga un rīcībspējīga fiziskā vai juridiskā persona var celt tiesā prasību,

lai aizstāvētu savas aizskartās vai apstrīdētās civilās tiesības. Tātad vienīgie ierobežojumi,

kas jāņem vērā prasības tiesvedībā, ir subjektīvie un objektīvie prasības celšanas

priekšnoteikumi, kā arī tiesāšanās izmaksas.

Sacīkstes principa ietvaros un saskaņā ar CPL 93.pantu katrai pusei jāpierāda tie

fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus. Līdz ar to prasības

4


tiesvedībā pierādījumu vākšana un izvērtēšana prasa ilgstošu sagatavošanos tiesas sēdei,

kas nereti ir par iemeslu, lai atliktu jau noteiktās tiesas sēdes, tādējādi pagarinot

tiesvedības procesu un novilcinot kreditora iespējas laikā un ātri panākt parādnieka

saistību izpildi.

1.2. Saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanas raksturīgākās īpatnības

Saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšana ir vienkāršots tiesvedības veids par tādu

saistību piespiedu izpildīšanu, kam pamatā ir publisks akts. Šim tiesvedības veidam

raksturīga procesuālā vienkāršība un ātrums. Būtiska prasība – strīda nepieļaujamība par

saistības pastāvēšanu un saistības ticamība, ko nodrošina publiska akta esamība.

Procesuālais dokuments, kuru iesniedz kreditors (pieteicējs), ir pieteikums. CPL

400.pants sniedz šajā tiesvedībā skatāmo pieļaujamo saistību veidu detalizētu

uzskaitījumu:

1) pēc līgumiem par saistībām, kas nodrošinātas ar publisku hipotēku vai

komercķīlu;

2) pēc notariāli apliecinātiem un tiem juridiskā spēka ziņā pielīdzinātiem

terminētiem līgumiem par naudas samaksu vai par kustamās mantas

atdošanu;

3) pēc notariāli apliecinātiem vai zemesgrāmatā ierakstītiem terminētiem

īpašuma nomas vai īres līgumiem, kas paredz nomnieka vai īrnieka

pienākumu termiņa notecējuma dēļ atstāt vai nodot nomāto vai īrēto

īpašumu (izņemot dzīvokli), kā arī pienākumu samaksāt nomas vai īres

maksu;

4) pēc protestētiem vekseļiem.

CPL 400.panta otrā daļa paredz šī tiesvedības veida izmantošanas ierobežojumus,

ja:

1) izpildīšana vērsta pret valsts īpašumu;

5


2) saistība ir dzēsta ar noilgumu, kura notecējums neapšaubāmi redzams no

paša akta.

Bezstrīdus piespiedu izpildīšanas kārtībā pieļaujamo saistību un noteikto

ierobežojumu uzskaitījumam ir imperatīvs raksturs un nav plašāk tulkojams.

Līdz ar to saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanas kārtībā tiesā ar pieteikumu var

vērsties tikai konkrēti noteiktu personu loks un tikai pret noteiktu parādnieku loku.

Kreditoru uzskaitījums ir uzrādīts CPL 401.pantā, savukārt parādnieku uzskaitījums –

CPL 402.pantā. Par kreditoriem var būt ne tikai saistību tiesību sākotnējie subjekti, bet arī

citas personas, kam pārgājušas kreditora tiesības. Pie personām, pret kurām pieļaujama

bezstrīdus piespiedu izpilde, pieskaita pašus parādniekus, kuru saistību izpilde

nodrošināta ar kādu no Civilprocesa likuma 400. panta pirmajā .daļā norādītajiem

tiesiskajiem instrumentiem, galviniekus, kuri uzņēmušies parādnieka saistību (kā savu)

uz notariālā akta pamata, mantiniekus, kas pieņēmuši mantojumu, un visus atbildīgos par

vekseli.

Pieteikumam ir pievienojami: 1) kreditora rīcībā esošais izpildāmais akts, bet pēc

vekseļa- arī protesta akts, 2) pierādījumi par brīdinājuma izsniegšanu parādniekam, ja no

paša akta vai likuma neizriet, ka šāds brīdinājums nav nepieciešams, 3) valsts nodevas

samaksu apliecinošā kvīts.

Procesa ātrumu nodrošina tas, ka šajā tiesvedībā netiek pieprasīts parādnieka

paskaidrojums un lietas dalībnieki netiek aicināti uz tiesas sēdi. Būtiska priekšrocība

saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanai tiesas ceļā ir samērā nelielās tiesāšanās

izmaksas. CPL 34.panta pirmās daļas 7.punkts paredz valsts nodevu 2 procentus no

parāda summas, bet ne vairāk par 200 latiem. Tādējādi izdevumi ir prognozējami gan

kreditoram, gan arī parādniekam.

Turklāt lēmums tiek pieņemts septiņu dienu laikā, un tā noraksts trīs dienu laikā ir

nosūtāms lietas dalībniekiem. Atbilstoši CPL 405.panta trešajai daļai lēmums stājas spēkā

nekavējoties un tam ir izpildu dokumenta spēks. Tātad šajā procesā nepastāv iespēja

tiesneša pieņemto lēmumu pārsūdzēt, kā tas ir prasības tiesvedībā, tādēļ netiek izslēgta

6


iespēja vēlāk ar parādnieka apvērsuma prasību uzsākt tiesvedību prasības tiesvedības

kārtībā ar visām no tās izrietošajām sekām.

Izvēle, kādā tiesvedībā tiks sasniegta saistības izpilde, ir kreditora ziņā, ja pastāv

saistība, kura atbilst Civilprocesa likuma 400. panta pirmajā daļā norādītajām prasībām.

Civilprocesā valdošais dispozitivitātes princips pieļauj kreditoram izvēli ierosināt lietu

prasības tiesvedībā vai arī saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanas kārtībā tiesā, ja vien

pastāv Civilprocesa likumā izvirzītie priekšnosacījumi.

2. Ķīlas atbildības apjoms un nodrošinātās saistības robežas

Materiālās tiesību normas paredz nodrošināt dažādas saistības, piemēram,

aizdevuma saistību ar hipotēku vai komercķīlu, kas kreditoram ļauj saņemt saistības

izpildi, vēršot piedziņu uz ieķīlāto parādnieka mantu.

CPL 400.panta pirmās daļas 1.punkts paredz procesuālo kārtību, norādot, kā

izpildīt saistību, kas nodrošināta ar publisku hipotēku vai komercķīlu. Tādējādi CPL

400.panta pirmās daļas 1.punkts pieprasa nodalīt pamatsaistību no saistības

nodrošinājuma – hipotēkas vai komercķīlas, kas Civillikuma 1283.panta izpratnē ir

blakus tiesība. Kā tas jau tika noskaidrots, saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšana,

atšķirībā no prasības tiesvedības, ir regulēta ar vairākām imperatīva rakstura normām,

kuras ierobežo šī tiesvedības veida piemērošanu. Tas norāda, ka attiecībā uz CPL

400.panta pirmajā daļā paredzētajām saistībām, pēc kurām pieļaujama bezstrīdus

piespiedu izpildīšana, ir skaidri jānosaka pieļaujamības robežas. Tātad CPL 400.panta

pirmās daļas 1.punkts aprobežojas tikai ar tādām saistībām, kuras ir ierakstītas

publiskajos reģistros – Zemesgrāmatā attiecībā uz nekustamo īpašumu (ēkām un

zemi),1Latvijas kuģu reģistrā,2 ja tiek nostiprināta kuģu hipotēka, vai arī LR Uzņēmumu

reģistra Komercķīlu reģistrā3- attiecībā uz kustamu mantu. Līdz ar to CPL 400.panta

pirmās daļas 1.punkts pieļauj pakļaut izpildīšanai publisko saistību, t.i., pašu

nodrošinājumu – komercķīlu vai hipotēku. (svītrojamā daļa-bet nevis pamatsaistību, kura

1

2 Ministru kabineta 2006.gada 6.jūnija noteikumi Nr.467 „Noteikumi par kuģu reģistrāciju Latvijas Kuģu reģistrā”.3 Komercķīlu likums, Latvijas Vēstnesis, Nr. 337/338 (1398/1399), 11.11.1998.

7


ir nodrošināta ar ierakstu publiskajā reģistrā). Tādējādi var izveidoties situācija, ka ar

publisko hipotēku vai komercķīlu ir nodrošināta nevis visa pamatsaistība, bet tikai tās

daļa un, veicot saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanu, kreditors gūs apmierinājumu

pamatsaistības nodrošinātajā daļā. Tātad izpildei ir pakļauts līgums, kas ietver sevī

publiskās hipotēkas vai komercķīlas nodrošinājumu saistībai, kuras labā tas noslēgts.

Tāds secinājums izriet arī, sistēmiski tulkojot CPL 400.panta pirmās daļas 1.punktu ar

403.panta otro daļu un trešo daļu, kuros ir regulēts jautājums par saistību bezstrīdus

piespiedu izpildīšanas piekritību. Pēc nekustamā īpašuma ieķīlājuma aktiem pieteikums

iesniedzams tiesai pēc nekustamā īpašuma atrašanās vietas, bet pēc kuģa hipotēkas

obligācijas - tiesai pēc hipotēkas reģistrācijas vietas. Tātad piesaiste ir pie nodrošinājuma

– hipotēkas vai komercķīlas.

Civillikuma 1320.pantā ir norādīts, ka, iekams nav pienācis samaksas termiņš,

ķīlas ņēmējs nedrīkst ķīlu pārdot. Līdz ar to kreditoram ir jāsagaida saistības - piemēram,

aizdevuma atdošanas - izpildes termiņa iestāšanās, lai šādu pieteikumu iesniegtu tiesā.

Savukārt atbilstoši Civillikuma 1326.pantam, ja ķīlas ņēmēja prasījuma samaksa

sadalīta vairākos termiņos, tad ķīlu var pārdot, tiklīdz palaists kāds no šiem termiņiem.

Tas nozīmē, ka kreditoram nav jāgaida līguma izpildes galīgā termiņa iestāšanās, bet

pilnīgi pietiek ar savstarpēji nolīgtā maksājuma termiņa nokavējumu. Civillikuma

1326.pants paredz, ka ķīla atbild par visu saistību kopumā.

Augstākās tiesas Senāts 2006.gada 25.janvārī, pieņemot lēmumu lietā SPC-7,

norādījis, ka pieteikuma noraidīšana saistībā ar līgumā noteikto kredīta atmaksas galējo

termiņu ir pretrunā ar Civilprocesa likuma 400.panta pirmās daļas 1.punktu, kas ar

publisku hipotēku nodrošinātas saistības izpildi nesaista ar kredīta atmaksas galējo

termiņu, kā arī Civillikuma 1326.pantu un pušu noslēgtā ķīlas līguma 2.3.1.1.punktu, kas

ļauj ķīlas ņēmējam vērst piedziņu uz ķīlas priekšmetu, ja nodrošinātā kredītlīguma

jebkurā noteiktajā termiņā kredītņēmējs neveic kredīta pamatsummas vai procentu par

kredīta izmantošanu samaksu.4

4 LR Augstākās tiesas Senāta 2006.gada 25.janvāra lēmums lietā Nr. SPC-7, www.at.gov.lv .

8

http://www.at.gov.lv/


Ar ķīlu nodrošinātai saistībai ir jābūt maksājuma saistībai, kura pilnā apmērā vai

tās daļā ir nodrošināta ar hipotēku vai komercķīlu. Tātad ir jābūt publiskam aktam –

zemesgrāmatā vai komercreģistrā ierakstītam ķīlas līgumam.

LR Augstākās tiesas Senāts 2009.gada 25.marta lēmumā lietā Nr. SPC-40 ir

atzinis, ka no Civilprocesa likuma 400.panta pirmās daļas noteikumiem izriet, ka, lai

saistību varētu nodot bezstrīdus piespiedu izpildīšanai, ir jābūt drošai pārliecībai, ka

šāda saistība patiešām pastāv. Tāpēc šī panta pirmās daļas 1. punktā ir noteikts, ka

saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšana ir pieļaujama pēc līgumiem, kas nodrošināti ar

publisku hipotēku.5 Saistības ticamību rāda šīs saistības nodrošinājuma ierakstīšana

publiskā reģistrā.

Tā kā CPL 400.panta pirmās daļas 1.punkts kā būtisku priekšnoteikumu ir

izvirzījis saistības nodrošinājuma ierakstu publiskā reģistrā, ne mazāk svarīgs ir

jautājums par pamatsaistības nodrošinājuma apmēru. Saskaņā ar Civillikuma 1278.panta

traktējumu ķīlas tiesība ir tāda tiesība uz svešu lietu (Civillikuma 841.pants), uz kuras

pamata šī lieta nodrošina kreditoram viņa prasījumu tādā kārtā, ka viņš var no tās dabūt

šā prasījuma samaksu. Turklāt Civillikuma 1281.pantā ir norādīts, ka, ierakstot šo

hipotēku zemes grāmatās, jānorāda atklājamā kredīta augstākā summa, kuras apmērā

kredīthipotēkai arī pieder pirmtiesība no tā laika, kad tā ierakstīta zemes grāmatās.

Turklāt saskaņā ar Civillikuma 1290.pantu, ja nav noteikti norunāts pretējais, ķīlas tiesība

nodrošina ne vien galveno prasījumu, bet arī ar to saistītos blakus prasījumus. Līdzīga

norāde ir Komercķīlas likuma 7.pantā gan attiecībā uz komercķīlas spēju atbildēt par

blakus prasījumiem, gan attiecībā uz maksimālo komercķīlas atbildības apmēru.

CPL 400.panta pirmās daļas 1.punkts pieļauj izpildīt saistību tikai tādā apmērā,

kādā pastāv saistības nodrošinājums ar hipotēku vai komercķīlu. Ķīla atbild par saistību

un visiem no tās izrietošiem blakus prasījumiem. Tas izriet arī no J.Rozenfelda norādītā,

ka vienu un to pašu prasījumu var nodrošināt, ieķīlājot vairākus nekustamos īpašumus. Ja

prasījums nodrošināts ar ķīlas tiesību uz vairākām lietām un nolīdzināts tikai pa daļai, tad

kreditors patur ķīlas tiesību uz visām ieķīlātām lietām - tāpēc, ka katra no tām var atbildēt

par viņa prasījumu (Civillikuma 1287.pants.) Piemēram, ja, pārdodot vienu ieķīlāto

5 LR Augstākās tiesas Senāta 2009.gada 25.marta lēmums lietā Nr. SPC-40.

9


īpašumu, iegūtās summas nepietiek, lai segtu prasījumu pilnā apmērā, ķīlas tiesības

paliek spēkā attiecībā uz visiem pārējiem īpašumiem.6

Gadījumā, ja kreditora prasījums pārsniedz saistības nodrošinājuma apmēru, t.i.,

publiskās ķīlas vai komercķīlas priekšmets savas vērtības ziņā nevar nosegt prasījuma

apmēru vai arī saistība ir nodrošināta tikai noteiktā daļā, saistība ir izpildāma tās

nodrošinātajā daļā. Tas nozīmē, ka pārējā saistības daļa, kura nav nodrošināta ar publisku

hipotēku vai komercķīlu, ir skatāma prasības tiesvedības kārtībā. Šāds secinājums izriet

arī no Komercķīlas likuma 46.panta sestās daļas, kurā norādīts, ka, ja, ieķīlāto mantu

pārdodot, ienāk tāda summa, kuras nepietiek komercķīlas ņēmēju prasījumu pilnīgam

apmierinājumam, viņiem ir tiesības parāda atlikumu prasīt no parādnieka. Līdzīga satura

norma ir ietverta Civillikuma 1330.pantā, nosakot, ka, ja ieķīlāto lietu pārdodot ienāk

tāda summa, kuras nepietiek ķīlas ņēmēja pilnīgam apmierinājumam, tad viņam paliek

tiesība prasīt no parādnieka kā parāda atlikuma, tā arī pārdošanai taisīto nepieciešamo

izdevumu samaksu.

Tātad, vienlaikus var secināt, ka CPL 400.panta pirmās daļas 1.punkts pieļauj

saistību izpildīt, tikai vēršot piedziņu uz ieķīlāto mantu, t.i., publiskā hipotēkā nodoto

nekustamo īpašumu, kā arī komercķīlā nodoto ieķīlāto kustamo mantu, pārdodot to

atbilstoši CPL 71.nodaļas „Piedziņas vēršana uz kustamo mantu” prasībām vai atbilstoši

CPL 73.nodaļas „Piedziņas vēršana uz nekustamo īpašumu” prasībām. Kreditoram kā

piedzinējam šajā gadījumā nav tiesību prasīt vērst piedziņu uz parādniekam piederošo

citu mantu vai naudas līdzekļiem, izvēloties piedziņas līdzekļus atbilstoši CPL 70.nodaļas

prasībām.

Kreditors pats ir atbildīgs par saistības apmēra nodrošinājuma adekvātumu

saistības summai. Līdz ar to pastāv risks, ka ķīlas priekšmets no kreditora un arī

parādnieka neatkarīgu apstākļu dēļ laika gaitā un dažādu faktoru ietekmē zaudēs savu

vērtību tirgū, tādējādi samazinot arī kreditora iespējas atgūt parāda saistību daudz ātrākā

saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanas kārtībā tiesā, taču CPL 400.panta pirmās daļas

1.punkts ir piemērojams tikai saistības apmierināšanai ar ķīlas priekšmetu nodibinātā

nodrošinājuma, bet ne lielākā apmērā. Kreditora interešu aizskārums šajā gadījumā

6 Rozenfelds J. Lietu tiesības. Rīga, Zvaigzne ABC, 2000. 190.lpp.

10


nepastāv, jo tikai kreditors pats izvēlas saistības nodrošinājuma priekšmetu un to, kādā

apmērā saistību nodrošināt ar ķīlu.

3. Notariāli apliecināti un tiem juridiskā spēka ziņā pielīdzināti terminētie līgumi

par naudas samaksu vai par kustamās mantas atdošanu

CPL 400.panta pirmās daļas 2.punkts paredz iespēju nodot saistību bezstrīdus

piespiedu izpildīšanai notariāli apliecinātus un tiem spēka ziņā pielīdzinātus terminētos

līgumus par naudas samaksu vai par kustamās mantas atdošanu. Minētā lietu kategorija

ietver sevī virkni neskaidrību un praktiskas dabas problēmu. Tiesnesim, kurš pieņem

lēmumu lietā, no pievienotajiem pierādījumiem skaidri un nepārprotami jāredz divas

lietas:

1) saistībai jāizriet no līguma, kas ir notariāli apliecināts vai tam juridiskā ziņā

pielīdzināts;

2) saistībai jābūt terminētai – bezstrīdus kārtībā pieļaujams izpildīt tikai tās saistības,

kurām iestājies līgumā noteiktais izpildes termiņš (izņēmums varētu būt beztermiņa

līgums ar uzteikuma termiņu, kurš iestājies).7

Uzmanība jāvērš uz visai būtisku apstākli, t.i., izpildāmai saistībai jābūt ticamai

un ietvertai publiskā aktā. Šajā sakarā LR AT Senāts 2009.gada 14. janvāra lēmumā lietā

Nr. SPC-228 ir norādījis, ka saskaņā ar Civilprocesa likuma 400.panta pirmās daļas

2.punktu saistību piespiedu izpildīšana pieļaujama pēc notariāli apliecinātiem un tiem

juridiskā spēka ziņā pielīdzinātiem terminētiem līgumiem par naudas samaksu. Taču ...

aizdevuma līgums atbilstoši Notariāta likuma 116.pantu ir atzīstams par privāto

dokumentu, uz ko norādījusi arī zvērināta notāre uz paša līguma. Tā kā notāre līgumu

nav apliecinājusi, vien pārliecinājusies par darījuma dalībnieku identitāti, apliecinot

viņu parakstu īstumu, līgums neatbilst CPL 400.panta pirmās daļas 2.punktā izvirzītajiem

kritērijiem un nevarēja būt pamats pieteikuma apmierināšanai par saistību bezstrīdus

piespiedu izpildīšanu.

7 Saulīte R. Tiesu prakse pieteikumu izskatīšanā par saistību bezstrīdus piespiedu izpildi. Juristu Žurnāls, 1998, Nr. 8, 20.,21.lpp.8 LR Augstākās tiesas Senāta 2009.gada 14.janvāra lēmums lietā Nr. SPC-22.

11


Neskaidrības var radīt attiecīgais formulējums „notariāli apliecināts līgums”, kas

nereti praksē tiek jaukts ar paraksta īstuma apliecinājumu uz privāta dokumenta – līguma.

2002.gada 24.oktobrī tika veikti grozījumi Notariāta likumā, kā rezultātā no likuma tika

izslēgta nodaļa „Aktu apliecināšana uzrādījuma kārtībā”.

Saskaņā ar Notariāta likuma9 116. pantu dokumenti, uz kuriem apliecināts tikai

parakstu īstums, atzīstami par privātiem dokumentiem, un tas atzīmējams apliecinājumā.

Sekas šādam dokumentam ir tādas, ka, ja dokumentu iesnieguši apliecinājuma dalībnieki,

zvērināts notārs iepazīstas ar dokumenta saturu vienīgi tiktāl, ciktāl tas nepieciešams, lai

konstatētu, ka tā saturs nav acīmredzamā pretrunā ar likumiem, kas aizsargā pārvaldes

kārtību, sabiedrības tikumību vai personas godu. Par dokumenta saturu zvērināts notārs

neatbild, un tas atzīmējams apliecinājumā. Tātad saistības kā tādas pastāvēšana var tikt

apšaubīta Civillikumā norādītā gribas īstuma trūkuma dēļ (maldība, viltus vai spaidi).

Saskaņā ar Notariāta likuma 87.1pantu, taisot publisku dokumentu, zvērināts

notārs noskaidro notariālā akta dalībnieku gribu un darījuma noteikumus, skaidri un

nepārprotami pieraksta personu paziņojumus, iepazīstina dalībniekus ar iespējamām

darījuma tiesiskajām sekām, lai likumu nezināšana un pieredzes trūkums netiktu

izmantots viņiem par ļaunu. Pie minētajiem apstākļiem līgumā ietvertā saistība ir

atbilstoša līgumslēdzējpušu patiesai gribai un ir izmantojama kā pierādījums. Tas izriet

no CPL 178.panta trešās daļas, kurā norādīts, ka Zemesgrāmatu, notariālo un citu likumā

noteiktajā kārtībā apliecināto aktu patiesīgumu nevar apšaubīt. Tos var apstrīdēt, ceļot

atsevišķu prasību.

Līdzīgu atzinumu ir sniedzis arī V.Bukovskis, norādot, ka ar publiskā kārtībā

sastādītu dokumentu mēs saprotam aktu, kuru sastādījusi kompetenta amata persona jeb

iestāde (vai kurš sastādīts, tādiem piedaloties) likuma paredzētā kārtībā.10Vienlaicīgi

paskaidrojot, ka priekšrocības, kuras likums piešķir publiskā kārtībā sastādītiem

dokumentiem, salīdzinot ar mājas kārtībā sastādītiem dokumentiem, pamatotas uz

prezumpciju, ka amata personām, kas piedalās šo aktu sastādīšanā, nav nekādas intereses

kaut ko nepatiesu apliecināt un ka viņas, kā amata personas, atbild par nepatiesu apstākļu

9 Notariāta likums, Latvijas Vēstnesis, Nr. 48, 09.07.1993, (20.12.2007. redakcija).10 Bukovskis V. Civīlprocesa mācību grāmata. Rīga, 1933, 392.lpp.

12


apliecināšanu.11 Saskaņā ar Notariāta likuma 197.pantu un 198.pantu zvērināti notāri par

savu amata darbību ir disciplināri, civiltiesiski un krimināltiesiski atbildīgi, jo, ja

zvērināts notārs, izpildot amata pienākumus, ar nepareizu vai pretlikumīgu darbību vai

bezdarbību ir nodarījis kādam zaudējumus, tad neatkarīgi no atbildības disciplinārā vai

kriminālā kārtībā tos nosedz no zvērināta notāra apdrošināšanas atlīdzības, vai, ja tās

nepietiek, no jebkuras citas savas mantas.

Notariālā apliecinājuma spēks ir arī dokumentiem, kurus ir apliecinājusi bāriņtiesa

atbilstoši Bāriņtiesu likuma12 61.pantam. Minētā panta pirmās daļas 1.punktā ir norādīts,

ka bāriņtiesa apliecina darījumu, ja to slēdz attiecīgās bāriņtiesas darbības teritorijas

iedzīvotāji savstarpēji un ar citām personām un darījuma summa nepārsniedz 6000 latu.

Turklāt, atbilstoši Bāriņtiesu likuma 61.panta otrajai daļai, bāriņtiesas apliecinājums

juridiskā spēka ziņā pielīdzināms notariālajam apliecinājumam.

Konsulārā reglamenta13 14.pants nosaka, ka konsuls veic notariālās funkcijas

saskaņā ar Notariāta likumu. Notariālajiem aktiem, kas ir pienācīgi sastādīti un ar konsula

parakstu un zīmogu apliecināti, piešķirama tāda pati publiska ticamība un tiem ir tādas

pašas juridiskas sekas kā tad, ja tie būtu sastādīti pie Latvijas zvērināta notāra.

Kā otrs būtiskais priekšnoteikums CPL 400.panta pirmās daļas 2.punkta

piemērošanai tiesai ir jākonstatē, ka iestājies līgumā noteiktais izpildes termiņš. Līguma

termiņa iestāšanās ir konstatējama no attiecīgā līguma satura.

4. Saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšana pēc protestētiem vekseļiem

Pēc protestētiem vekseļiem saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšana ir pieļaujama,

ja vekselī norādītā saistības summa nav samaksāta laikā un par to notārs ir sastādījis

protesta aktu. Saistībā ar protestētiem vekseļiem tiesu praksē ir konstatējamas vairākas

problēmas. CPL 401.panta 6.punktā visai precīzi ir dots to personu uzskaitījums, kuriem

ir tiesības iesniegt pieteikumu par bezstrīdus piespiedu izpildīšanu. Tie ir:

11 Bukovskis V. Civīlprocesa mācību grāmata. Rīga, 1933, 392.lpp. 12 Bāriņtiesu likums, Latvijas Vēstnesis, 07.07.2006., Nr. 107 (347). 13 Konsulārais reglaments, Latvijas Vēstnesis, 18.06.1994., Nr. 72.

13


1) vekseļa turētājs, kura vārdā vekselis protestēts;

2) galvinieks, indosants (žirants) un starpnieks, kuri vekseli samaksājuši un ceļ

regresa prasījumu.

Tātad uzmanība ir jāvērš uz izņēmuma gadījumu, ka pieteikumu tiesā var iesniegt

arī personas ar regresa prasības tiesībām, kuras par tādām norādītas Civilprocesa likumā.

Vispārīgs ir CPL 402.pantā norādīto personu uzskaitījums, ja tas ir jāattiecina uz

vekseļu protestu lietām – pret visām par to atbildīgām personām. Līdz ar to ir jānoskaidro

iespējamo subjektu loks, kuriem iestājas atbildība par vekseļa saistības izpildi. LR

Augstākās tiesas Senāts 2008. gada 20. februāra lēmumā lietā Nr. SPC-1414 norādījis, ka

saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšana pieļaujama pēc protestētiem vekseļiem, t.i., pret

visām par vekseli atbildīgajām personām, tai skaitā pret galviniekiem. Vekseļu likuma

31.pantā noteikts, ka galvojumu dod uzrakstā uz tratas vai piemetinātas lapas. Galvojums

jāuzskata par izrietošu tikai no galvinieka paraksta tratas priekšpusē. Vekseļu likuma

normas, kas attiecas uz galvinieka atbildību, ir speciālas attiecībā pret Civillikuma

normām. Tajās nav noteikuma, ka galvinieka atbildība iestājas tikai tad, ja viņš uzņēmies

saistības kā pats parādnieks. Saskaņā ar Vekseļu likuma 32.panta pirmo daļu galvinieks

atbild tādā pašā veidā kā tas, par kuru galvojums dots. Galvojums ir spēkā pat tad, ja

pati nodrošinātā saistība nebūtu spēkā kādu iemeslu dēļ, izņemot tikai formas trūkumus.

Savukārt Vekseļu likuma 47.panta pirmā daļa nosaka, ka visi, kas tratu izrakstījuši,

pieņēmuši, indosējuši vai uzņēmušies galvojumu, atbild solidāri turētājam.

Tiesnešiem ir jāņem vērā speciālās normas, kas ir ietvertas Vekseļu likumā.15

Piemēram, Vekseļu likuma 43.pantā noteikts, ka tratas turētājam ir regresa tiesība pret

indosantiem, trasantu un citām uz tratas pamata atbildīgām personām. Savukārt Ministru

kabineta 1995.gada 21. februāra noteikumos Nr.40 „Vekseļu izrakstīšanas un apgrozības

noteikumu”16 13.8.punktā ir norādīts, ka vekseļa devējs un katrs indosāts ir vienādi

atbildīgs par pilnu vekseļa summu. Vekseļu likuma 32.pantā norādīts, ka galvinieks atbild

tādā pašā veidā kā tas, par kuru galvojums dots. Izvērtējot atbildīgo personu loku pēc

vekseļu protestiem, var nonākt pie secinājuma, ka tie ir:14 LR Augstākās tiesas Senāta 2008.gada 20.februāra lēmums lietā Nr. SPC-14, www.at.gov.lv15 Vekseļu likums, Ziņotājs, Nr. 37, 24.09.1992.16 MK 21.02.1995. noteikumi Nr.40 "Vekseļu izrakstīšanas un apgrozības noteikumi" (Latvijas Vēstnesis, Nr. 31 (314), 28.02.1995.).

14

http://www.at.gov.lv/


1) vekseļa devējs (trasants);

2) indosanti;

3) galvinieki.

Izvērtējot tiesu praksi pieteikumos par saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanu

pēc vekseļu protestiem, norādāms uz neskaidrībām jautājumā par izpildāmajām

saistībām. Saskaņā ar CPL 404.panta otro daļu pieteikumā par saistību bezstrīdus

piespiedu izpildīšanu norāda galveno parādu, līgumsodu un procentus – kā nolīgtos, tā arī

likumā noteiktos, bet pēc vekseļa – arī ar protestu saistītos izdevumus un likumā noteikto

atlīdzību. Vekseļu likuma 48.pantā ir norādīts, ka regresa ceļā tratas turētājs var prasīt:

1. nepieņemtas vai nesamaksātas tratas summu ar procentiem, ja tie norunāti;

2. sešus procentus, skaitot no maksāšanas termiņa;

3. protesta, paziņojuma un citus izdevumus;

4. atlīdzību vienas trešdaļas procenta apmērā no tratas summas.

Savukārt Vekseļu likuma 49.pantā norādīts, ka tas, kas samaksājis tratu, tam ir

tiesība prasīt no regresa kārtībā atbildīgām personām:

1. pilnu summu, kuru viņš samaksājis;

2. sešus procentus no šīs summas, skaitot no tratas izpirkšanas dienas;

3. savus izdevumus;

4. atlīdzību pēc 48. panta pirmās daļas 4. punktā paredzētā aprēķina.

Tātad minēto summu apmērs un pamatotība ir jāaprēķina un pieteikumā jānorāda

pieteicējam. LR AT Senāts savā 2009.gada 14.janvāra lēmumā Nr. SPC-2617 ir norādījis,

ka tiesneša pienākums ir pārbaudīt pieteikumā norādītā prasījuma atbilstību bezstrīdus

kārtībā izpildāmo saistību kritērijiem, tostarp, vai pastāv vekselis, vai tas ir protestēts,

vai pieteikumu iesniegusi tiesīgā persona, vai ir ievēroti piekritības noteikumi un

nepastāv izņēmumi no saistībām, pēc kurām pieļaujama bezstrīdus piespiedu izpildīšana,

un vai ir ievēroti brīdināšanas noteikumi. Vienlaicīgi LR AT Senāts norādījis, ka likums

neparedz, ka tiesnesis, izskatot pieteikumu par saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanu,

būtu tiesīgs lemt par pieteikumā izvirzīto prasījumu materiāli tiesisko pamatotību.

17 LR Augstākās tiesas Senāta 2009. gada 14.janvāra lēmums lietā Nr. SPC-26.

15


Izvērtējot Vekseļu likuma 48.pantā norādīto attiecībā par procentu apmēriem un

veidiem, jānorāda, ka ir pieļaujami tikai Vekseļu likumā noteiktie procenti – lietošanas

procenti par nepieņemtas vai nesamaksātas tratas summas lietošanu un likumiskie

procenti ar procentu likmi – seši procenti gadā, skaitot no maksāšanas termiņa. Saistībā ar

procentu piedziņu LR AT Senāts 2008.gada 29.oktobrī lietas Nr. SPC-8418 lēmumā

norādījis, ka Vekseļu likuma 48.panta analīze kopsakarā ar šā likuma 5.pantu rāda, ka

tratā var būt noteikts, ka par tratas summu maksājami procenti. Tad tie maksājami par

kapitāla lietošanu no tratas izrakstīšanas dienas, ja vien nav paredzēta cita diena. Šos

procentus var apzīmēt ar terminu „lietošanas procenti”. Izskatāmajā lietā tādi nav

noteikti, un tos nedrīkst sajaukt ar nokavējuma procentiem, kas maksājami par vekseļa

summas nesamaksāšanu, ko vekseļa devējs pretēji likumam norādījis 0,2% apmērā no

vekseļa summas. No Vekseļu likuma 48.panta 2.punkta izriet, ka nokavējuma gadījumā

piemērojama likumisko procentu likme – seši procenti gadā no maksāšanas termiņa, un

nav pieļaujama vienošanās par līgumiskiem nokavējuma procentiem, ne arī likumisku un

līgumisku procentu vienlaicīga aprēķināšana.

Tātad var secināt, ka lietošanas procenti ir piedzenami tikai gadījumā, ja tie bija

noteikti atrunāti, bet nokavējuma gadījumos ir pieļaujama likumisko procentu piedziņa ar

procentu likmi – seši procenti, kas ir imperatīvi noteikti un nepieļauj cita veida

vienošanos par citiem procentiem un to apmēriem, ja vekselis nav samaksāts.

Sasaistot visas iepriekš norādītās Senāta atziņas, ir secināms, ka tiesai, saņemot

pieteikumu par saistību bezstrīdus piespiedu izpildi pēc protestētiem vekseļiem, formāli

jāpārbauda pieteikumā norādītā prasījuma atbilstību bezstrīdus kārtībā izpildāmo saistību

kritērijiem, pārliecinoties, vai bez vekseļa summas tiek prasīts piedzīt lietošanas

procentus un vai tie bija ietverti vekselī, kā arī jāpārliecinās, vai tiek prasīti likumiskie

nokavējuma procenti ar likumisko procentu likmi - 6 procenti, kā arī atlīdzība vienas

trešdaļas procenta apmērā no tratas summas. Tiesnesim nav pienākuma analizēt konkrēto

naudas summas aprēķinu.

Saistībā ar pašu vekseļa protestu normatīvajos aktos ir vērojama neskaidrība, kas

vienlaicīgi ir pretrunā ar civilprocesā nostiprināto ekonomijas principu un ļauj iesniegt

18 LR Augstākās tiesas Senāta 2008.gada 29.oktobra lēmums lietā Nr. SPC-84.

16


pieteikumu par saistību bezstrīdus piespiedu izpildi pēc protestētiem vekseļiem pat tad, ja

pastāv tikai formālie likumā norādītie apstākļi, jo tiesa nevērtē pieteikumā norādītos

apstākļus un tam pievienotos pierādījumus pēc būtības. Šis jautājums ir saistīts ar

pirmstiesas procedūru. Kā priekšnoteikums pieteikuma iesniegšanai pēc protestētiem

vekseļiem ir protesta izdarīšana. Saskaņā ar Vekseļu likuma 79.pantā norādīto protestu

izdara notārs. Atbilstoši Vekseļu likuma 80.pantam, notāra pienākums pirms protesta

izdarīšanas ir mutiski vai rakstiski uzaicināt tās personas, uz kurām protests attiecas,

izpildīt savu saistību pēc vekseļa. Atbilstoši Vekseļu likuma 81.panta 4.punktam protesta

aktā jābūt ietvertam norādījumam, ka persona, pret kuru izdarīts protests, uzaicināta

nokārtot saistību pēc vekseļa un ka šim uzaicinājumam nav bijis panākuma, vai ka

uzaicinātā persona nav bijusi sastopama, vai ka nav bijis iespējams atrast viņas veikala

telpas vai dzīvokli. Ne Vekseļu likumā, ne arī Ministru kabineta 1995. gada 21. februāra

noteikumos Nr.40 "Vekseļu izrakstīšanas un apgrozības noteikumi” nav norādes, pēc

kāda termiņa ir sastādāms protesta akts, ja uzaicinājums nokārtot vekseļa saistību

nosūtīts, izmantojot pasta starpniecību. Šis apstāklis neierobežo notāram rīkoties pēc sava

ieskata, un jau nākamajā dienā pēc uzaicinājuma nosūtīšanas notāram ir dotas tiesības

sastādīt protesta aktu, kurš kopā ar pieteikumu ir iesniedzams tiesā. Jebkurā gadījumā

CPL tiesnesim nav uzlicis par pienākumu saistības bezstrīdus piespiedu izpildīšanas

kārtībā izvērtēt apstākļus, vai pēc notāra nosūtītā uzaicinājuma un pirms protesta akta

sastādīšanas parādniekam bija dota iespēja labprātīgi izpildīt saistību.

Tātad parādnieks pie minētajiem apstākļiem notāra nosūtīto uzaicinājumu var vēl

nesaņemt, bet pieteikums kopā ar pievienoto notāra sastādīto protesta aktu jau var tikt

iesniegts tiesā. Ir nepieciešams novērst šo formālo neskaidrību, ļaujot parādniekam pēc

uzaicinājuma saņemšanas nokārtot savu parāda saistību pēc vekseļa. Kā risinājumu

norādītajai situācijai un domstarpību novēršanai var piedāvāt termiņa noteikšanu,

iekļaujot Vekseļu likuma 81.pantā norādi, ka protesta aktu notārs sastāda pēc desmit

dienām, skaitot no uzaicinājuma nokārtot saistību pēc vekseļa izsūtīšanas dienas

parādniekam. Minētais termiņš ietvertu sevī prezumpciju par sūtījuma saņemšanu

septītajā dienā pēc nosūtīšanas un trīs dienas saistības labprātīgai samaksai pēc vekseļa.

17


Ņemot vērā, ka pašlaik normatīvie akti nenosaka, kurā brīdī notāram jātaisa

protesta akts, tiesnesis, saņemot attiecīgo pieteikumu pēc protesta akta, nevar vērtēt

protesta akta sastādīšanas likumību.

5. Personas, pret kurām pieļaujama bezstrīdus piespiedu izpildīšana

CPL 402.pants izdala trīs subjektu grupas, kuras var būt par parādniekiem

bezstrīdus piespiedu izpildīšanas kārtībā:

1) persona, kuras vārdā izdots akts;

2) galvinieks, kurš uzņēmies saistību kā pats parādnieks;

3) mantinieks, kurš leģitimēts ar dokumentiem, kas pierāda viņa mantojuma tiesību.

Pēc vekseļa protesta saistību izpildīšana tiesas ceļā ir pieļaujama pret visām

atbildīgajām personām. Tā kā vekseļa protesta problemātika tika analizēta iepriekšējā

sadaļā, šajā sadaļā minētais jautājums netiks aplūkots.

Savukārt par atbildīgo par saistību (parādnieks) CPL 400.panta pirmās daļas

1.punkta gadījumā ir atzīstams ķīlas devējs. Svarīgi, ka ne visos gadījumos kredītņēmējs

ir persona, kura nodevusi publiskā hipotēkā sev piederošo nekustamo mantu vai attiecībā

uz kustamo mantu noformējusi komercķīlu. Līdz ar to tiesnesim ir jāpārliecinās gan par

izpildei nododamo saistību, gan par personu, pret kuru attiecīgajā gadījumā pieļaujama

piespiedu izpildīšana, t.i., ķīlas devēju.

Attiecībā uz galvinieku CPL izvirza tikai vienu tiešu priekšnoteikumu, t.i., no

galvojuma saistības ir jāredz, ka galvinieks uzņēmies atbildēt kā pats parādnieks. Uz

jautājumu, kādā formā jābūt ietvertam galvojuma līgumam, atbildi sniedz LR AT Senāta

2009.gada 28.janvāra lēmums lietā Nr. SPC-31,19 kurā norādīts, ka galvojuma līgums nav

notariāli apliecināts, tāpēc tas neatbilst Civilprocesa likuma 400.panta pirmās daļas

2.punktā izvirzītajiem kritērijiem un nevarēja būt pamats pieteikuma par saistību

bezstrīdus piespiedu izpildīšanu iesniegšanai pret galvinieku J.D. Līdz ar to tiesnesis

pretēji Civilprocesa likuma 400.panta pirmās daļas 2.punkta noteikumiem ir pakļāvis

bezstrīdus piespiedu izpildīšanai privātu saistību, kuras īstumu un piedziņas pamatotību

19 LR Augstākās tiesas Senāta 2009.gada 28.janvāra lēmums lietā Nr. SPC-31.

18


var izlemt tikai prasības tiesvedības kārtībā. Tātad no minētās AT Senāta atziņas ir

redzams, ka galvojuma saistībai ir jābūt noformētai ar publisku aktu, kas piešķirtu šai

saistībai ticamību.

LR AT Senāts lietā Nr. SPC-31 ir izteicis vēl vienu atziņu, t.i., norādījis, ka nav

pieļaujama solidāra parādnieka un galvinieka atbildība samaksāt parāda summu, jo

likumā šāda atbildība nav paredzēta. Vērtējot tiesu praksi kopsakarā, iesniegtie

pieteikumi par saistības bezstrīdus piespiedu izpildīšanu ir vērsti vai nu pret pašu galveno

parādnieku, vai nu pret galvinieku, lūdzot tiesai saistības izpildi vai pret vienu, vai pret

otru parādnieku. Šādas pieteicēja kā kreditora tiesības izriet no Civillikuma 1702.panta

otrās daļas, ja galvinieks uzņēmies atbildēt kā pats parādnieks. Turklāt šajā gadījumā

jāņem vērā, ka saskaņā ar CPL 402.panta 1.punktu un 2.punktu bezstrīdus piespiedu

izpildīšana ir pieļaujama pret personu, kuras vārdā akts ir izdots (līgumslēdzējs) vai pret

galvinieku, ja viņš uzņēmies saistību kā pats parādnieks (Civillikuma 1702.panta otrā

daļa).20 Tātad jāvērtē, vai izpildei nododama saistība pēc nekustamā īpašuma ieķīlājuma

akta (CPL 400.panta pirmās daļas 1.punkts) vai arī notariāli apliecinātiem un tiem

juridiskā spēka ziņā pielīdzinātiem galvojuma līgumiem (CPL 400.panta pirmās daļas

2.punkts).

Zīmīgs ir AT Senāta 2008.gada 01.oktobra lēmums lietā Nr. SPC-64,21 kurā

norādīts, ka atbilstoši CPL 402.panta jēgai tiesai ir jāpārbauda, vai saistību bezstrīdus

piespiedu izpilde ir vērsta tieši pret to personu, kurai saistība jāpilda. Konkrētajā

gadījumā pieteikumam ir pievienoti gan galvojuma līgumi, gan universālpilnvaras, kurās

nav norādīts, ka G.S., nodrošinot savas personīgās saistības, varēja slēgt galvojuma

līgumus pilnvarotāju vārdā, ko tiesnese nav apsvērusi. Universālpilnvarā gan ir norādīts,

ka G.S. var pilnvarotāju mantu ieķīlāt sava aizdevuma atmaksas nodrošināšanai, taču

mantas ieķīlāšana un galvojums atbildēt kā pašam parādniekam ir atšķirīgas lietas, jo no

galvojuma līguma neizriet, ka tas aprobežots ar konkrētu īpašumu, bet gan attiecas uz

visu G.S. uzņemto saistību izpildi.

Tātad attiecībā uz galvinieka atbildību tiesai ir jāņem vērā šādas prasības :

20 Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2009.gada 20.marta lēmums lietā Nr. 3-12/883/7.21 LR Augstākās tiesas Senāta 2008.gada 1.oktobra lēmums lietā Nr. SPC-64.

19


1) galvojuma saistībai ir jābūt ietvertai publiskā aktā;

2) galvinieks uzņēmies atbildēt kā pats parādnieks;

3) galvinieks galvojuma saistībā ir uzņēmies atbildību tieši par konkrēto parādnieka

saistību;

4) CPL un Civillikums pieļauj vai nu parādnieka, vai arī galvinieka atbildību saistību

izpildīšanai tiesas ceļā.

CPL 402.panta 3.punkts paredz pieteikuma iesniegšanu saistību izpildīšanai tiesas

ceļā pret saistību uzņēmušās personas mantinieku. Izvērtējot pantā redzamo atsauci uz

CPL 401.panta 3.punktu, ir secināms, ka, lai iestātos mantinieka atbildība par saistību,

nepieciešams, lai mantinieks mantojumu būtu pieņēmis un minētais fakts tieši izrietētu

vai nu no mantojuma apliecības vai tiesas sprieduma; to apstiprināt var arī tiesas lēmums,

ar kuru mantinieks ievests novēlētās mantas valdījumā, vai arī tiesas lēmums vai notāra

apliecinājums, ar kuru atzīts, ka viņš mantojumu ir pieņēmis. Turklāt judikatūrā noteikts,

lai skaidri būtu pierādīts, kurš no mantiniekiem ir uzņēmies atbildību par izpildāmo

mantas atstājēja (parādnieka) saistību, kas nodota saistību izpildīšanai tiesas ceļā, pretējā

gadījumā parādsaistība ir piedzenama, skatot lietu prasības tiesvedības kārtībā.

LR AT Senāts 2008.gada 26.novembra lēmumā lietā Nr. SPC-8922 ir norādījis, ka

tiesnese savā lēmumā, aizstājot mirušo J.J .ar viņa mantiniekiem, noteikusi, ka J.J.

mantinieki ir atbildīgi par viņa saistībām proporcionāli iegūtajām mantojuma daļām.

CPL 77.pants šāda jautājuma izskatīšanas kārtību neregulē. Šis pants ļauj tiesai aizstāt

jebkurā procesa stadijā izstājušos lietas dalībniekus ar tā tiesību pārņēmēju, tādējādi

dodot tam tiesības realizēt puses procesuālās tiesības. Bet šī norma nav piemērojama, lai

aizstātu parādnieku, veicot saistības bezstrīdus piespiedu izpildīšanu, t.i., tiesneša

lēmuma izpildes stadijā.

6. Brīdinājuma izsniegšana parādniekam

Brīdinājuma izsniegšana parādniekam ir viens no būtiskajiem priekšnoteikumiem,

lai pieteicējs varētu vērsties tiesā ar pieteikumu par saistību izpildīšanu tiesas ceļā. Līdz

ar to tiesnesim jautājums jāvērtē un jākonstatē parādnieka pienācīgas brīdināšanas

22 LR Augstākās tiesas Senāta 2008.gada 26.novembra lēmumā lietā Nr. SPC-89.

20


kārtības ievērošana. CPL 404.panta trešās daļas 3.punkts pieprasa pieteikumam pievienot

pierādījumus par brīdinājuma izsniegšanu parādniekam, ja no paša akta vai likuma

neizriet, ka šāds brīdinājums nav nepieciešams. Tātad saistības dalībnieki var vienoties

darījuma aktā par to, ka atsevišķs brīdinājums par vienpusēju atkāpšanos no līguma,

nosakot saistības atmaksas beigu termiņu, un brīdināšana par saistības bezstrīdus

piespiedu izpildīšanu nav nepieciešama. Šajā jautājumā zīmīgs ir LR AT Senāta atzinums

2009.gada 14.janvāra lēmumā lietā Nr. SPC-24,23 kurā norādīts, ka kontekstā ar apstākli,

ka zvērināta notāre, apliecinot līgumu, tā dalībniecēm izskaidrojusi notariāli apliecināta

terminēta līguma par naudas samaksu pakļaušanas bezstrīdus izpildīšanai kārtību,

Senāts uzskata, ka aizdevuma līguma 2.2.punkta noteikumā izteiktā līgumslēdzēju griba

vērsta uz I.J. atbrīvošanu no pienākuma īpaši informēt parādnieci par Civilprocesa

likuma 50.nodaļā ietvertajās tiesību normās paredzēto civilprocesuālo līdzekļu

piemērošanu aizskartās tiesības aizsardzībai. CPL tieši nenorāda, ka atrunai par

brīdinājuma nesniegšanu jābūt ietvertai kādā īpašā darījuma formā. Pietiek ar to, ka

puses, slēdzot darījumu, attiecīgo atrunu ir ietvērušas līgumā. Šādas atrunas ietveršana

publiskā aktā palielina tā ticamību, jo zvērinātam notāram, pildot savas amata funkcijas,

saskaņā ar Notariāta likuma 87.1pantu jānoskaidro notariālā akta dalībnieku griba un

darījuma noteikumi, skaidri un nepārprotami jāpieraksta personu paziņojumi,

jāiepazīstina dalībnieki ar iespējamām darījuma tiesiskajām sekām, lai likumu nezināšana

un pieredzes trūkums netiktu izmantots viņiem par ļaunu.

Lai gan Civilprocesa likuma 404.panta trešās daļas 3.punkta norma pieļauj

saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanu bez parādnieka iepriekšēja brīdinājuma, vērā

ņemams Satversmes tiesas 2010.gada 17.maija spriedumā „Par Civilprocesa likuma

400.panta pirmās daļas 1.punkta un 405.panta pirmās un trešās daļas atbilstību Latvijas

Republikas Satversmes 92.pantam” noteiktais, ka minētās Civilprocesa likuma normas

atzīstamas par atbilstošām Satversmes 92.pantam, ja parādnieks pirms saistību bezstrīdus

piespiedu izpildīšanas ir brīdināts par tās uzsākšanu.

Praksē lielākas problēmas sagādā pierādījumu pievienošana pieteikumam, lai

varētu droši secināt, ka brīdinājums izsniegts attiecīgajam parādniekam, galviniekam vai

citai atbildīgajai personai (pēc protestēta vekseļa).


21


Kā pierādīšanas līdzeklis var kalpot tikai un vienīgi rakstveida pierādījumi, tā kā

saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanas tiesvedība notiek ārpustiesas lemšanas procesā.

Brīdinājums jāizdara rakstveidā, nododot parādniekam personīgi, nosūtot pa pastu

ierakstītā sūtījumā ar atpakaļpaziņojumu, kā arī notariālo iestāžu starpniecību.24 Tātad

šādas paziņošanas rezultātā kreditors iegūst pieteikumam pievienojamu rakstveida

pierādījumu par brīdinājuma izsniegšanu pienācīgā kārtībā un attiecīgajam parādniekam.

No pievienojamā rakstveida pierādījuma tiesnesim jākonstatē, ka izsniegtais brīdinājums

ir par saistības izpildes beigu termiņu, izskaidrojot saistību neizpildīšanas sekas. Attiecīgā

brīdinājuma saturs ir jāpievieno pieteikumam, lai tiesnesis pārliecinātos par tā atbilstību.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesneša 2009.gada 27.maija lēmumā lietā

Nr.3-12/1943/1225 ir norādīts, ka pieteicēja iesniegtais dokuments satur tikai informāciju

par iespējamiem saistību izpildes veidiem no kreditora puses - prasības iesniegšanu par

parāda piedziņu vai pieteikuma iesniegšanu tiesai par saistību bezstrīdus piespiedu

izpildi, kas nav uzskatāms par brīdinājumu par konkrēta pieteikuma iesniegšanu tiesā, jo

brīdinājumā ir lūgts atmaksāt tikai uz brīdinājuma iesniegšanas dienu uzkrājušos parādu

EUR 34540 apmērā, nevis visu aizdevuma summu, kopā ar aizdevuma lietošanas

procentiem un līgumsodiem. Vienlaicīgi tiesnesis secinājis, ka lai saistību varētu nodot

bezstrīdus piespiedu izpildei, obligāts priekšnoteikums ir, ka saistību izpildes termiņam

un citiem nosacījumiem jābūt kategoriski noteiktiem un izpilde nevar būt saistīta ar

apstākļiem, kuru iestāšanās iepriekš jāpierāda. Tātad brīdinājuma saturam jābūt

kategoriskam, lai izslēgtu iespēju vērtēt nosacījuma iestāšanos vai neiestāšanos. Pretējā

gadījumā, kā liecina tiesu prakse, pieteikums tiek noraidīts, ja tiesai rodas šaubas par

kāda būtiska priekšnoteikuma pastāvēšanu, kas neļauj kreditoram izmantot saistības

bezstrīdus piespiedu izpildīšanas tiesvedību, bet tai pašā laikā neliedz vērsties tiesā

prasības tiesvedības kārtībā.

Par pierādījumiem brīdinājuma izsniegšanai var noderēt parādnieka parakstīts

brīdinājuma otrs eksemplārs vai cits rakstisks parādnieka izdots dokuments par

brīdinājuma saņemšanu, pasta paziņojums par brīdinājuma nodošanu, notariāla apliecība

24 Civilprocesa likuma komentāri. Trešais papildinātais izdevums. Sagatavojis autoru kolektīvs prof. K.Torgāna vispārīgā zinātniskā redakcijā. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2006, 561.lpp.25 Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2009.gada 27.maija lēmums lietā Nr.3-12/1943/12.

22


par paziņojuma nodošanu.26 Biežāk izmantotais brīdinājuma izsniegšanas veids ir

ierakstītais sūtījums pa pastu ar atpakaļpaziņojumu. Pārbaudot pieteikumam pievienoto

atpakaļpaziņojumu vai citu pievienoto rakstveida pierādījumu par saņemšanu, tiesai

jākonstatē, ka brīdinājums ir izsniegts pienācīgajam parādniekam. Tā, piemēram,

Jelgavas tiesas tiesneša 2009.gada 15.jūnijā pieņemtajā lēmumā lietā Nr.3-12/2783,27 ir

norādīts, ka no pieteikumam pievienotā pasta paziņojuma par iekšzemes un starptautiska

sūtījuma saņemšanu/piegādi/izmaksu reģistrēšanu redzams, ka Ž.S. adresēto sūtījumu

saņēmis V.S. No tā tiesa secina, ka pieteikumam nav pievienoti pierādījumi par

brīdinājuma izsniegšanu parādniecei Ž.S. atbilstoši Civilprocesa likuma 404.panta

3.daļas 3.punktam, kas nosaka, ka pieteikumam pievienojami pierādījumi par

brīdinājuma izsniegšanu parādniekam, ja no paša akta vai likuma neizriet, ka šāds

brīdinājums nav nepieciešams. Līdz ar to var secināt, ka brīdinājums jāizsniedz tikai un

vienīgi pašam adresātam, jo parādnieka brīdināšana par saistības bezstrīdus piespiedu

izpildīšanu ir nozīmīga viņa tiesību aizsardzības garantija.

Uz brīdinājuma īpašo nozīmi saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanas tiesvedībā

uzmanību vairākkārtīgi ir vērsis arī AT Senāts, norādot, ka CPL 50.nodaļas tiesību

normās ietverts būtisks un strikts noteikums par parādnieka brīdinājumu pirms

pieteikuma iesniegšanas tiesā, iesniedzot par to attiecīgus pierādījumus. Pierādījums ir

parādnieka paraksts par brīdinājuma saņemšanu. Brīdinājums ir speciāls tiesiskais

instruments un ir viens no obligātajiem nosacījumiem saistību bezstrīdus piespiedu

izpildīšanas procesa uzsākšanai. Brīdinājums nav identificējams ar sūtījumu vai

korespondenci, kas noteikts līgumos, līdz ar to nepietiekami ir apliecināt vien faktu par

brīdinājuma nosūtīšana ierakstītā sūtījumā. Uz iepriekš norādīto atziņu par brīdinājuma

īpašo statusu ir atsauces arī pētītajos rajona (pilsētas) tiesu tiesnešu lēmumos. Tādējādi

atzīstams, ka neatbilst CPL 404.panta trešās daļas 3.punkta prasībām Senāta 2007.gada

7.novembra lēmumā lietā Nr. SPC-59 izteiktā atziņa, ka ir pietiekami izsūtīt brīdinājumu

ar ierakstīto sūtījumu, kaut arī parādnieks to nav saņēmis, lai secinātu, ka ierakstīta

sūtījuma izņemšana ir atkarīga no parādnieka gribas, un traktētu, ka brīdinājums ir

izsniegts. Līdz ar to rajonu (pilsētu) tiesu tiesnešu pieņemtajos lēmumos parādās noteikta 26 Civilprocesa likuma komentāri. Trešais papildinātais izdevums. Sagatavojis autoru kolektīvs prof. K.Torgāna vispārīgā zinātniskā redakcijā. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2006, 561.lpp.27 Jelgavas tiesas 2009.gada 15.jūnija lēmums lietā Nr. 3-12/2783.

23


prasība pierādīt, ka tieši parādnieks šādu brīdinājumu ir saņēmis (Jelgavas tiesas tiesneša

2009.gada 24.marta lēmums lietā Nr.3-12/1387 un lēmums 2009.gada 15.jūnija lietā

Nr.3-12/2783). Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesneša 2009.gada 9.marta

lēmumā Nr.3-12/801/1628 ir norādīts, ka saskaņā ar likumu tiesai ir jāiesniedz

pierādījums nevis par brīdinājuma nosūtīšanu, bet gan par izsniegšanu.

Vērtējot praksē esošās grūtības izsniegt brīdinājumu tieši parādniekam - tāpēc, ka

parādnieks var atteikties no ierakstīta sūtījuma saņemšanas, kā arī ierakstīts sūtījums var

tikt izsniegts citai personai, kurai tas nav adresēts - lietderīgi ir kreditoriem apsvērt

iespēju nodot brīdinājumu parādniekam ar zvērinātu tiesu izpildītāju starpniecību.

Saskaņā ar Tiesu izpildītāju likuma 74.pantu zvērināts tiesu izpildītājs pēc ieinteresēto

personu lūguma var veikt amata darbības, kurās ietilpst

tiesas pavēstes un citu dokumentu piegāde, kā arī faktu fiksēšana.29 Tādējādi brīdinājuma

izsniegšanas fakts vai arī neizsniegšanas iemesli vienlaicīgi tiek fiksēti ticamā rakstveida

pierādījumā – aktā. Turklāt atteikšanās gadījumā brīdinājumu pieņemt zvērināts tiesu

izpildītājs var mutiski paziņot parādniekam brīdinājuma saturu, vienlaicīgi fiksējot

paziņošanas veidu aktā. Tādējādi būtu pamats uzskatīt, ka brīdinājums ir nodots

pienācīgā kārtībā.

7. Saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanas lietu jurisdikcijas problēmas

Saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanas tiesvedībai ir atsevišķs piekritības jeb

jurisdikcijas regulējums. Viena no šīs tiesvedības īpatnībām ir tā, ka visas lietas,

neatkarīgi no saistības summas, skata rajona (pilsētas) tiesnesis. CPL paredz, ka lietas par

naudas maksājumu saistībām vai kustamas mantas atdošanas saistībām ir piekritīgas

tiesai pēc parādnieka dzīvesvietas. Tātad gadījumos, kad pieteikums pamatots uz CPL

400.panta pirmās daļas 2.punktu (pēc notariāli apliecinātiem un tiem juridiskā spēka ziņā

pielīdzinātiem terminētiem līgumiem par naudas samaksu vai par kustamas mantas

atdošanu) vai uz CPL 400.panta pirmās daļas 3.punktu (daļā par notariāli apliecinātiem

vai zemesgrāmatā ierakstītiem terminētiem īpašuma nomas vai īres līgumiem, kas paredz

pienākumu samaksāt nomas vai īres maksu), kā arī uz CPL 400.panta pirmās daļas 28 Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2009.gada 9.marta lēmums lietā Nr. 3-12/801/16 29 Tiesu izpildītāju likums, Latvijas Vēstnesis, Nr. 165 (2740), 13.11.2002.

24


4.punktu (pēc protestētiem vekseļiem), pieteikums jāiesniedz pēc parādnieka

dzīvesvietas. Strīdīgs ir jautājums par jēdzienu „dzīvesvieta”. Saskaņā ar Civillikuma

7.pantu dzīves vieta (domicils) ir tā vieta, kur persona ir labprātīgi apmetusies ar tieši vai

klusējot izteiktu nodomu tur pastāvīgi dzīvot vai darboties. Tātad akcents tiek likts uz to,

ka minētajā vietā persona ir sasniedzama. Tā kā Civillikuma 7.panta otrā daļa nosaka, ka

vienai personai var būt arī vairākas dzīves vietas, tiesai nav pamata pieprasīt, lai

pieteicējs iesniegtu pieteikumu pēc parādnieka deklarētās dzīvesvietas, ja no brīdinājuma

izsniegšanas parādniekam ir redzams, ka parādnieks brīdinājumu ir saņēmis tajā

dzīvesvietā, kura atrodas attiecīgai tiesai piekritīgā jurisdikcijā.

Atbilstoši CPL 403.panta otrajai daļai, pieteikumi par bezstrīdus piespiedu

izpildīšanu pēc nekustamā īpašuma ieķīlājuma aktiem un pēc saistībām atstāt vai atdot

nomāto vai īrēto nekustamo īpašumu iesniedzami rajona (pilsētas) tiesai pēc nekustamā

īpašuma atrašanās vietas.

Saskaņā ar CPL 400.panta pirmās daļas 1.punkta būtību saistības bezstrīdus

piespiedu izpildīšanai ir nododams ieķīlājuma akts, kas nodrošina pašu saistību, lai

samaksātu parādu pēc nenokārtotās saistības.30 Līdz ar to, gadījumā, ja saistību nodrošina

vairāki nekustamie īpašumi, lēmumu pieņemšana par kuriem ietilpst dažādu tiesu

jurisdikcijās, piekritības jautājuma noteikšanai nav izmantojams Civilprocesa vispārīgās

daļas regulējums, jo CPL 50.nodaļa sniedz savu speciālo regulējumu.

Savukārt, vēršoties tiesā ar pieteikumu, kas pamatots ar CPL 400.panta pirmās

daļas 2.punktu, CPL 400.panta pirmās daļas 3.punktu daļā par pienākumu samaksāt

nomas vai īres maksu un CPL 400.panta pirmās daļas 4.punktu, nosakāma piekritība pēc

parādnieka dzīvesvietas. Līdz ar to pieteicējam ir izvēle, kurā no rajona (pilsētas) tiesām

ir iesniedzams pieteikums, ja vairāku parādnieku dzīvesvietas atrodas dažādu tiesu

jurisdikcijās, jo šajā gadījumā pieteikuma priekšmets ir pati ar publisko ticamību

apveltītās saistības bezstrīdus piespiedu izpildīšana, kura izpildāma, vēršot piedziņu uz

personai, pret kuru ir vērsts pieteikums, piederošo mantu.

30 LR Augstākās tiesas Senāta 2009.gada 25.februāra lēmums lietā Nr. SPC-36.

25


Piekritības neievērošana ir atzīstama par būtisku procesuālu pārkāpumu. Uz to

norāda Senāts 2008.gada 9.janvāra lēmumā lietā Nr. SPC-2,31 secinot, ka tiesnesis

lēmumu ir pamatojis nevis ar CPL 400.panta pirmās daļas 1.punktu, kā to lūdzis

pieteicējs, bet izskatījis to pēc cita pamata – CPL 400.panta 2.punkta (lēmumā vienlaicīgi

ietverta norāde arī uz 2005.gada 31.oktobrī noslēgto ieķīlājuma līgumu), izlemjot

jautājumu par naudas samaksu, līdz ar to pārkāpjot CPL 403.panta pirmās daļas normu,

atbilstoši kurai šāds pieteikums bija izskatāms tiesā pēc parādnieka dzīves vietas, kas nav

ne Madonas rajons, ne Madonas pilsēta.

Izlemjot jautājumu, kas nepiekrīt Madonas rajona tiesai, tiesnesis ir pieļāvis arī

būtisku CPL 400.panta pirmās .daļas 2.punkta pārkāpumu, kas nosaka, ka saistību

bezstrīdus piespiedu izpildīšana pieļaujama pēc notariāli apliecinātiem un tiem juridiskā

ziņā pielīdzinātiem, t.i., publiski ticamiem terminētiem līgumiem par naudas samaksu vai

par kustamas mantas atdošanu.

Izvērtējot dažādu rajona (pilsētu) tiesu praksi, secināms, ka kopumā piekritības

jautājums tiek ievērots un praksē reti sastopami tādi gadījumi, kur ir kļūdas jurisdikcijas

noteikšanā.

8. Pieteikuma saturs un pieteikuma prasījuma formulējums

CPL 404.pants regulē pieteikuma saturu un tam izvirzītās prasības. Jāatzīmē, ka -

līdzīgi kā prasības tiesvedībā un sevišķajā tiesāšanās kārtībā - CPL nosaka tikai

pieteikumā ietveramo informāciju. Turklāt, atšķirībā no CPL 128.panta un 254.panta,

CPL 404.pants regulē tikai pieteikuma saturu, bet nenosaka visus pieteikuma rekvizītus.

Līdz ar to pieteikumi ir noformējami, ņemot vērā visas CPL 50.nodaļas prasības, t.i.,

pieteicējs var būt tikai tā persona, kura ir norādīta CPL 401.pantā, savukārt parādnieks

var būt tikai CPL 402.pantā norādītā persona. Tā kā pieteikumu tiesnesis skata,

nepieaicinot pieteicēju un parādnieku, pieteikumam pievienojami pierādījumi, no kuriem

tiesai ir redzamas attiecīgo personu tiesības prasīt saistību bezstrīdus izpildi.


26


Gadījumos, kad saistības pastāvēšanas laikā, bet pirms pieteikuma iesniegšanas,

kāda no saistības pusēm tiek aizstāta ar tiesību un pienākumu pārņēmēju, pieteikumam

pievienojami rakstveida pierādījumi, kas par to liecina, atbilstoši CPL 401.panta un

402.panta prasībām.

Liepājas tiesas 2009.gada 19.janvāra lēmumā lietā Nr.3-12/0132/09/0832kā

pieteikuma noraidīšanas iemesls ir norādīts: izskatot pieteikumu un tam pievienotos

rakstiskos pierādījumus, nav pamata konstatēt, ka pieteikumā norādītās pieteicēja un

parādnieka saistības būtu skaidri apliecinātas ar pieteikumam pievienotajiem

dokumentiem, kas pieļautu saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanu, ievērojot apstākļus,

kādus AS „Privatbank” norādījusi tiesai iesniegtajā pieteikumā.

Saskaņā ar CPL 404.panta pirmo daļu pieteikumā norāda, kādu saistību un pēc

kāda akta kreditors lūdz pakļaut bezstrīdus piespiedu izpildīšanai. Šajā gadījumā jāvērš

uzmanība uz to, ka izpildei tiek nodota publiski ticama saistība, nevis vienkārši parāda,

līgumsoda un procentu piedziņa, jo pie saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanas akcents

nav vērsts uz piedzenamā parāda summu, kas prasības tiesvedībā var būt nozīmīgs

kritērijs, jo var paredzēt atšķirīgu piekritību (CPL 25.panta pirmās daļas 2.punkts), bet uz

to, pēc kāda publiska akta tiek realizēta saistību izpilde. Biežāk pieļautā pieteicēja kļūda

ir tā, ka netiek precīzi norādīta izpildāmā saistība atbilstoši CPL 400.pantā ietvertajiem

pamatiem. Piemēram, Senāts 2009.gada 28.janvāra lēmumā lietā Nr. SPC-3133 norādījis,

ka no AS „SEB banka” iesniegtā pieteikuma redzams, ka tajā nav visu CPL 404.panta

pirmajā daļā noteikto rekvizītu, jo pieteikumā nav norādīts, kādu saistību un pēc kāda

akta kreditors lūdz pakļaut bezstrīdus piespiedu izpildīšanai. Tiesnesis nav izvērtējis tā

satura atbilstību CPL 404.panta pirmās daļas prasībām.

Izvērtējot tiesu praksi, konstatējams, ka kļūdas tiek pieļautas attiecībā par CPL

400.panta pirmās daļas 1.punktā un 400.panta pirmās daļas 2.punktā paredzēto saistību

bezstrīdus piespiedu izpildīšanu. Nereti pieteicējs atsaucas uz abiem pamatiem

vienlaicīgi, jo saistība ir nodrošināta ar publisku hipotēku vai komercķīlu un attiecīgo

saistību nodrošina arī noslēgts viens vai vairāki galvojuma līgumi. Pieteicējam pašam ir

32 Liepājas tiesas 2009.gada 19.janvāra lēmums lietā Nr. 3-12/0132/09/08.33 LR Augstākās tiesas Senāta 2009.gada 28.janvāra lēmums lietā Nr. SPC-31.

27


jāizlemj, uz kāda pamata ir lūdzama saistības bezstrīdus piespiedu izpildīšana, izvērtējot,

vai ir ievēroti saistību noformēšanas noteikumi, t.i., parādniekam pieder ieķīlātais

nekustamais īpašums un no ieķīlājuma akta skaidri redzams, ka hipotēka vai komercķīla

ir nodibināta, lai nodrošinātu tieši attiecīgo saistību, kuras izpildi vēlas panākt pieteicējs.

Tādā gadījumā ir pamats atsaukties uz CPL 400.panta pirmās daļas 1.punktu, lūdzot tiesu

nodot bezstrīdus piespiedu izpildei saistību, kas nodrošināta ar publisku hipotēku vai

komercķīlu. Savukārt, ja galvojuma līgums vai līgums par naudas samaksu vai par

kustamas mantas atdošanu ir notariāli apliecināts vai tam juridiskā spēka ziņā

pielīdzināts, pastāv pamats atsaukties uz CPL 400.panta pirmās daļas 2.punktu, lūdzot

tiesu nodot bezstrīdus piespiedu izpildīšanai saistību pēc notariāli apliecināta un tam

spēka ziņā pielīdzināta terminēta līguma par naudas samaksu vai par kustamas mantas

atdošanu. Pie norādītajiem apstākļiem pieteicējam prasījumi ir jānošķir.

CPL 404.panta otrā daļa paredz pieteikumā par bezstrīdus piespiedu izpildīšanu

par naudas samaksu norādīt piedzenamo galveno parādu, līgumsodu un procentus — kā

nolīgtos, tā likumā noteiktos, bet pēc vekseļa — arī ar protestu saistītos izdevumus un

likumā noteikto atlīdzību. Vērtējot tiesu praksi, kā būtiskākie pārkāpumi attiecīgajā

jautājumā ir pieteicēja neprecizitāte, norādot naudas summas, kas izriet no saistības, kas

nododama saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanai. Piemēram, Liepājas tiesas tiesneša

2009.gada 4.jūnija lēmumā lietā Nr.3-12/2669/4,34 ir norādīts, ka Pieteicējs pieteikumā

lūdz nodot parādnieka saistības bezstrīdus piespiedu izpildīšanu Ls 26759,68 apmērā uz

pieteikuma sastādīšanas dienu, savukārt brīdinājums parādniekam nosūtīts 2008.gada

18.septembrī un brīdinājumā norādītā summa ir Ls 3121,73, kas neatbilst pieteikumā

norādītajai summai. Tā kā pieteikums tiek izskatīts bez pieteicēja un parādnieka

klātbūtnes, tiesai nav iespējams uzdot precizējošus jautājumus lietas dalībniekiem. No

pieteikumā norādītās informācijas tiesnesim jāiegūst pārliecība, ka pieteicēja norādītās

summas ir atbilstošas un izriet no attiecīgās saistības, par kuru iesniegts pieteikums.

Saistībā ar pamatparāda summu tiesu praksē citas būtiskas neskaidrības nav

konstatētas. Vairāk problēmas sagādā līgumsodu un procentu aprēķini. Pieteicējam,

veicot līgumsoda aprēķinu, jāņem vērā vispārīgās līgumsodu aprēķināšanas prasības,

34 Liepājas tiesas 2009.gada 4.jūnija lēmums lietā Nr. 3-12/2669/4.

28


kuras norādītas materiālo tiesību normās, kā arī judikatūra. Piemēram, Liepājas tiesas

2009.gada 26.maija lēmumā lietā Nr.3-12/2643/09/0635 ir norādīts, ka nepamatots un

noraidāms ir pieteicēja lūgums daļā par līgumsoda piedziņu pēc aizdevuma līguma

izbeigšanas, kā arī tā piedziņu līdz nolēmuma izpildei, un šāds lūgums ir neatbilstošs

CPL 50. nodaļas prasībām. Lēmumā ir ņemta vērā AT Senāta 2008.gada 14.maija

spriedumā (SKC-212)36 ietvertā atziņa, ka ar līguma atcelšanu zūd pamats turpmāk

piemērot tajā paredzēto līgumsodu. Tātad, judikatūrā ir atzīts, ka līgumsoda procenti

pieaug līdz saistības izbeigšanās brīdim, bet likumisko procentu uzskaitījums ir

pieļaujams līdz saistības izpildes brīdim. Līdz ar to pieteicējam precīzi jānorāda

aprēķinātā līgumsoda apmērs uz saistības izbeigšanās brīdi, jo šī summa pēc tiesneša

lēmuma pieņemšanas saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanas kārtībā pieaugt nevar.

Savukārt attiecībā uz likumiskajiem procentiem tiek izteikts lūgums lemt par to piedziņu

līdz saistības izpildes brīdim, par ko tiesa savā lēmumā arī norāda.

Līgumsoda un cita veida soda sankciju piemērošanai ir nepieciešams norādīt arī

laika periodu, par kuru iestājies saistības nokavējums, un kādā apmērā sankcijas ir

aprēķinātas, lai tiesnesis varētu pārliecināties par aprēķinātā līgumsoda likumību

atbilstoši CPL 405. panta ceturtās daļas prasībām, izvērtējot, vai pieteikumā norādītā

līgumsoda apmērs ir samērīgs ar galveno parādu un izriet no saistību bezstrīdus piespiedu

izpildei nodotās izpildāmās saistības.

Savukārt likumiskie procenti no kopējās izpildei nodotās, bet vēl nesamaksātās

summas, pamatojoties uz Civillikuma 1765.pantu, ir nosakāmi līdz lēmuma izpildei. AT

Senāts 2009.gada 22.aprīļa lēmumā lietā Nr. SPC-5337 ir norādījis, ka Civillikuma

1765.pantā noteiktais likumisko procentu apmērs – seši procenti no simta gadā - ir

nemainīgs visiem gadījumiem neatkarīgi no subjektiem un darījuma rakstura, tādēļ tie

attiecas arī uz tiesas lēmumu par saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanu. Vienlaicīgi

jānorāda, ka pie noteiktiem komercdarījuma veidiem Civillikuma 1765.panta trešā daļa

nosaka atšķirīgus likumisko procentu apmērus.

35 Liepājas tiesas 2009.gada 26.maija lēmums lietā Nr. 3-12/2643/09/06.36 LR Augstākās tiesas Senāta 2008.gada 14.maija spriedums lietā Nr. SKC-212.37 LR Augstākās tiesas Senāta 2009.gada 22.aprīļa lēmums lietā Nr. SPC- 53.

29


CPL 404.panta otrā daļa paredz piedzinēja tiesības prasīt likumisko procentu

piedziņu, un tiesai nav pamata noraidīt pieteikumu šajā daļā.

CPL 404.panta trešajā daļā dots pieteikumam pievienojamo dokumentu

uzskaitījums:

1) bezstrīdus piespiedu kārtībā izpildāmais akts un tā noraksts, bet pēc vekseļa - arī

protesta akts;

2) dokuments par valsts nodevas samaksu;

3) pierādījums par brīdinājuma izsniegšanu parādniekam, ja no paša akta vai likuma

neizriet, ka šāds brīdinājums nav nepieciešams.

CPL 405.panta pirmā daļa paredz, ka tiesnesis pieņem lēmumu uz iesniegtā

pieteikuma un tam pievienoto dokumentu pamata septiņu dienu laikā no pieteikuma

iesniegšanas dienas, tāpēc informācija par nekustamā īpašuma piederību un hipotēkas

ierakstu uz attiecīgo pieteikumā norādīto nekustamo īpašumu, vai arī komercķīlas

pastāvēšanu ir iegūstama no pieteikumam pievienotajiem dokumentiem. Atbilstošo

dokumentu trūkums ir par pamatu, lai tiesnesis iesniegto pieteikumu noraidītu.

Zemesgrāmatas akta vai komercķīlas reģistrācijas akta pievienošana izriet no CPL

400.panta pirmās daļas 1.punkta.

Savukārt CPL 400.panta pirmās daļas 2.punkta gadījumā ir jāpievieno notariāli

apliecināts vai tam juridiskā spēka ziņā pielīdzināts akts – līgums par saistību, galvojuma

līgums u.c., bet CPL 400.panta pirmās daļas 4.punkta gadījumā – protestētais vekselis ar

protesta aktu.

Tiesā ir jāiesniedz ticams akts, kas neradītu šaubas par tā pastāvēšanu. Atbilstoši

CPL 404.panta trešās daļas 1.punktam tiesā ir jāiesniedz pats bezstrīdus piespiedu kārtībā

izpildāmais akts, bet nevis tā kopija.

Valsts nodevas apmēru nosaka CPL 34.panta septītā daļa, kurā norādīts, ka par

pieteikumu par bezstrīdus piespiedu izpildīšanu maksājami 2 procenti no parāda summas,

bet ne vairāk par 200 latiem. Pieteikumam pievienojama valsts nodevas samaksas kvīts.

Ņemot vērā, ka CPL 50.nodaļas normas neparedz pieteikumu par saistību bezstrīdus

30


piespiedu izpildīšanu atstāt bez virzības, tiesnesim, konstatējot jebkādas nepilnības

pieteikumā vai tam pievienotajos dokumentos - arī par valsts nodevas samaksu -

pieteikums ir jānoraida. Tiesu prakse rāda, ka tiesnešu lēmumos dažādi tiek izlemts

jautājums par to, vai apmierināms pieteicēja lūgums par citu izdevumu piedziņu no

parādnieka, piemēram, izdevumu par pierādījumu vākšanu, dokumentu kopiju

apliecināšanu u.c. Izvērtējot CPL 50.nodaļas būtību, jāatzīst, ka nav pieļaujams tulkot

CPL 404.panta normas paplašināti. Saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanā nav

pieļaujama nekādu citu tiesāšanās izdevumu piedziņa no parādnieka, kā tikai samaksātā

valsts nodeva.

CPL 404.panta trešās daļas 3.punkts par pierādījumu par brīdinājuma izsniegšanu

parādniekam tika analizēts 6.nodaļā.

Izvērtējot tiesu praksē saistībā ar pieteikumu noformēšanu esošās problēmas, ir

secināms, ka lietderīgi būtu ieviest pieteikuma veidlapas formu, kas pieteicējam

atvieglotu nepieciešamās informācijas sniegšanu tiesai, kā arī vienlaicīgi atvieglotu tiesas

uzdevumu izvērtēt, vai pieteikums ir pietiekami pamatots un ietvertā informācija ir

atbilstoša. CPL 404.pants precīzi norāda, kāda informācija ir nepieciešama, lai tiesnesis,

izvērtējis norādīto informāciju saistībā ar pievienotajiem dokumentiem, pieņemtu

lēmumu par saistības bezstrīdus piespiedu izpildīšanu.

9. Lēmuma saturs un izpildāmība

CPL 405.panta pirmā daļa nosaka, ka pieteikumu par saistību bezstrīdus piespiedu

izpildīšanu izlemj tiesnesis vienpersoniski uz iesniegtā pieteikuma un tam pievienoto

dokumentu pamata septiņu dienu laikā no pieteikuma iesniegšanas dienas, nepaziņojot

par to pieteicējam un parādniekam. CPL attiecībā uz tiesneša lēmumu saistību bezstrīdus

piespiedu izpildīšanas lietās paredz speciālās prasības un taisīšanas kārtību. Tā kā

lēmumu tiesnesis pieņem, pamatojoties tikai uz pieteicēja iesniegtajiem likumā

paredzētajiem rakstveida dokumentiem, tiesnesim nav pieļaujams vērtēt pašu saistību pēc

būtības, izņemot Civilprocesa likuma 405.panta ceturtajā daļā noteikto. Šajā sakarā ir

vairāki AT Senāta lēmumi, kuros ir izteikta šāda atziņa. Piemēram, AT Senāta 2009.gada

31


25.marta lēmumā lietā Nr. SPC – 4638 ir norādīts, ka likums neparedz, ka tiesnesis,

izskatot pieteikumu par saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanu, būtu tiesīgs lemt par

pieteikumā izvirzīto prasījumu materiāli tiesisko pamatotību. Tātad tiesneša kompetence

šajā tiesvedībā ir izvērtēt dokumentu ticamību un izlemt par to izpildāmību, ņemot vērā

CPL formālās prasības, bet neizvērtējot pašas saistības materiāli tiesiskos pamatus. CPL

50.nodaļa neparedz tiesnesim pienākumu izskatīt lietu pēc būtības, kā tas ir raksturīgi

prasības tiesvedībā. Līdz ar to ir iespējami divu veidu lēmumi:

1) pakļaut saistību bezstrīdus piespiedu izpildi;

2) noraidīt pieteicēja pieteikumu par saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanu

pret parādnieku.

2009.gada 14.janvāra lēmumā lietā Nr. SPC - 2739 Senāts atzinis, ka protestā

pamatoti norādīts, ka tiesnesis, apmierinot pieteikumu daļēji, jautājumu par procentu

pamatotību un to apmēru, kas izriet no vekseļa saistības, izlemjot pēc būtības, vērtējis

pieteikumā izvirzītā prasījuma materiāli tiesisko pamatu, kas ir pretrunā ar Civilprocesa

likuma 405.pantu. Līdzīgs atzinums ir pausts arī LR AT Senāta 2008.gada 28.maija

lēmumā lietā Nr. SPC-40,40 norādot, ka, noraidīdama D.K. pārstāvja pieteikumu daļā,

tādējādi atbrīvojot SIA „Well Auto” un S.M. no Vekseļu likuma 5.pantā, 48.panta pirmās

daļas 1.punktā noteiktā procentu maksāšanas pienākuma līdz nesamaksātās tratas

summas pilnīgai samaksai, tiesa pārkāpusi CPL 405.panta otrās daļas prasības, jo

minētajā tiesību normā, analizējot to kopsakarībā ar šā likuma 405.panta ceturto daļu,

nav paredzēta daļēja pieteikuma apmierināšana.

CPL 405.panta otrā daļa paredz tiesnesim pieteikumā norādīt, kāda saistība un

kādā apmērā ir izpildāma bezstrīdus piespiedu kārtībā. Pretēji tam daudzos gadījumos

tiesneši ir formulējuši lēmuma rezolutīvo daļu pēc analoģijas ar prasības tiesvedībai

raksturīgo sprieduma rezolutīvo daļu. Pastāv būtiska atšķirība starp šo procesuālo

dokumentu rezolutīvajām daļām. Prasības tiesvedībā tiesnesis spriež par prasītāja

prasījumu pret atbildētāju, savukārt saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanas tiesvedība

paredz nodot izpildei saistību pēc noteikta publiski ticama akta.

38 LR Augstākās tiesas Senāta 2009.gada 25.marta lēmums lietā Nr. SPC-46. 39 LR Augstākās tiesas Senāta 2009.gada 14.janvāra lēmums lietā Nr. SPC-27.40 LR Augstākās tiesas Senāta 2008.gada 28.maija lēmums lietā Nr. SPC-40.

32


Uz to norāda arī LR AT Senāta 2009.gada 22.aprīļa lēmums lietā Nr. SPC-54,41

atzīstot, ka saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšana CPL 50.nodaļas procesuālajā

kārtībā, kad nenotiek kontradiktoriskais process, t.i., netiek ņemti vērā parādnieka

iebildumi, nenotiek pierādījumu pārbaude un netiek veiktas citas tiesas spriešanas

procesuālās darbības, piespiedu izpildīšana tiek realizēta, pamatojoties uz publiski

ticamiem aktiem.

Lai nodotu izpildei saistību pēc CPL 400.panta pirmās daļas 1.punkta, tiesnesim

ir jāpārliecinās par publiskas hipotēkas vai komercķīlas esamību. Tieši hipotēka un

komercķīla ir tie tiesiskie instrumenti, uz kuriem pamatojoties tiek realizēta saistības

bezstrīdus piespiedu izpilde.

Minētajā lietā Senāts atzinis, ka pats parādnieks pēc pamatsaistības līguma ar

viņa doto hipotēku, kā arī jebkura trešā persona, kas šo pašu pamatsaistību

nodrošinājusi ar savu nekustamo īpašumu, ķīlas saistību ierakstot zemesgrāmatā,

saistību bezstrīdus piespiedu izpildes gadījumā atbild ar savu ieķīlāto mantu. Līdzīgi tas

ir arī CPL 400.panta pirmās daļas 1.punktā minētās komercķīlas gadījumā.

Tas nozīmē, ka pamatsaistības izpilde notiks uz hipotēkas rēķina un varēs tikt

apmierināta tik lielā apmērā, cik vērts būs ieķīlātais īpašums, bet nepārsniedzot paša

nodrošinājuma apmēru, ja tāds noteikts.

Savukārt CPL 400.panta pirmās daļas 2.punkts paredz nodot saistību bezstrīdus

piespiedu izpildīšanai notariāli apliecinātu un tam juridiskā spēka ziņā pielīdzinātu

terminētu līgumu par naudas samaksu vai par kustamas mantas atdošanu, kas konkrētajā

gadījumā var būt gan pats pamatsaistības līgums, gan galvojuma līgums, kurā ietverta

galvinieka kā trešās personas saistība pret kreditoru nodrošināt privātu saistību –

aizdevuma līgumu, kredīta līgumu u.c. Arī šajā gadījumā tiesnesim, taisot lēmumu, ir

jāizvērtē, kāda saistība var tikt pakļauta saistību bezstrīdus piespiedu piedziņai. Atšķirībā

no CPL 400.panta pirmās daļas 1.punkta, nododot izpildei saistību, kas ir ietverta

notariāli apliecinātā un tam juridiskā spēka ziņā pielīdzinātā terminētā līgumā, parādnieks

atbild ar visu savu mantu, bet pēc CPL 400.panta pirmās daļas 1.punkta - tikai ar ieķīlāto

41 LR Augstākās tiesas Senāta 2009.gada 22.aprīļa lēmums lietā Nr. SPC-54.

33


lietu. Šāda atziņa ir ietverta arī LR AT Senāta 2009.gada 30.septembra lēmumā lietā Nr.

SPC-79,42 kurā norādīts, ka, nododot saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanai pēc

Civilprocesa likuma 400.panta pirmās daļas 2.punkta, aizdevuma līgumā neizpildīto

saistību dzēšanai piedziņu likumā noteiktajā kārtībā var vērst uz jebkuru parādnieka

mantu līdz pilnīgai saistības izpildei.

Ar Saeimas 2009.gada 5.februāra likumu „Grozījumi Civilprocesa likumā” CPL

405.panta ceturtā daļa izteikta jaunā redakcijā, nosakot, ka, ja tiesnesis atzīst, ka

pieteikums nav pamatots vai pieteikumā norādītā līgumsoda apmērs ir nesamērīgs ar

galveno parādu, vai izpildāmais akts satur patērētāju tiesības aizskarošus netaisnīgus

līguma noteikumus, viņš pieņem lēmumu par tā noraidīšanu.

Tiesai ir uzlikts pienākums izvērtēt līgumsoda samērīgumu ar galveno parādu pēc

vispārīgiem kritērijiem, kas nostiprināti judikatūrā.

Daudzos gadījumos tiesneši pieņem lēmumu noraidīt pieteikumu par saistības

bezstrīdus piespiedu piedziņu, ja līgumsoda apmērs pārsniedz pamatparāda summu.

Liepājas tiesas tiesnese 2009.gada 11.marta lēmumā lietā Nr.3-12/1310/12,43 noraidot

pieteikumu, norādījusi, ka pieteicējs lūdz saistības bezstrīdus piespiedu izpildi par kopējo

summu Ls 85 391,64, ietverot parādniekam izsniegto un neatmaksāto aizdevuma summu

Ls 41 696,79; procentus par aizdevuma lietošanu Ls 701,58; līgumsodu par maksājumu

kavējumiem Ls 297,45; līgumsodu par visu aizdevuma līguma saistību izpildes kavējumu

Ls 42 695,82.

Būtisks tiesneša lēmumā izvērtējams jautājums attiecas uz patērētāju tiesību

aizsardzību. Eiropas Kopienu Padome 1993.gada 5.aprīlī pieņēma Direktīvu 93/13/EEK

par negodīgiem noteikumiem patērētāju līgumos.44 Minētās direktīvas 3.panta pirmā daļa

nosaka, ka līguma noteikumu, par kuru nebija atsevišķas apspriešanās, uzskata par

negodīgu, ja, pretēji prasībai pēc godprātības, tas rada ievērojamu nelīdzsvarotību pušu

tiesībās un pienākumos, kas izriet no līguma, un tas notiek par sliktu patērētājam.

Savukārt 3.panta otrā daļa paredz, ka noteikumu vienmēr uzskata par tādu, par kuru 42 LR Augstākās tiesas Senāta 2009.gada 30.septembra lēmums lietā Nr. SPC-79.43 Liepājas tiesas 2009.gada 11.marta lēmums lietā Nr. 3-12/1310/1244 Padomes Direktīva 93/13/EEK Par negodīgiem noteikumiem patērētāju līgumos. Oficiālais Vēstnesis L095, 21/04/1993, 0029. – 0034. lpp.

34


nebija atsevišķas apspriešanās, ja tas sastādīts jau iepriekš un patērētājam tādēļ nav bijusi

iespēja iespaidot to saturu, jo īpaši saistībā ar iepriekš noformulētiem standartlīgumiem.

Līdzīga satura normas ir iestrādātas arī Patērētāju tiesību aizsardzības likuma45

6.panta trešās daļas 8.punktā.

10. Bezstrīdus piespiedu izpildīšanas apstrīdēšana

Tiesības celt prasību Civilprocesa likuma 406.panta kārtībā ir noteiktas

parādniekam saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanas gadījumā, ja parādnieks uzskata,

ka kreditora prasījums nav pamatots pēc būtības. Prasības celšanai ir paredzēts ierobežots

termiņš, kas saskaņā ar CPL 406.pantu ir noteikts seši mēneši no lēmuma noraksta

nosūtīšanas dienas. Apvērsuma prasības īpatnības ir tādas, ka parādnieks, apstrīdot

kreditora prasījumu, vēršas tiesā prasības tiesvedības kārtībā, ievērojot visas CPL

prasības, t.i., iesniedzot tiesā prasības pieteikumu un apstrīdot kreditora norādīto saistību,

pēc kuras tiesnesis saistību bezstrīdus piespiedu izpildes kārtībā ir pieņēmis lēmumu ar

izpildu dokumenta spēku. Tā kā tiek apstrīdēta pati saistība, parādniekam kā prasītājam ir

pienākums maksāt valsts nodevu no apstrīdētā prasījuma summas atbilstoši CPL 34.pantā

norādītajam.

Atbilstoši CPL 406.pantam parādniekam ir tiesības izpildei nodoto kreditora

prasījumu apstrīdēt, lūdzot to atzīt par spēkā neesošu; lūdzot atzīt, ka šāds darījums

vispār nav noticis; apstrīdot izpildei nodotās saistības apmēra pamatotību u.tml. un pilnīgi

vai daļēji atbrīvot no saistības izpildes pēc attiecīgā tiesneša lēmuma par saistību

bezstrīdus piespiedu izpildi. Tiesa nevar atcelt tiesneša lēmumu, ar kuru saistība nodota

bezstrīdus piespiedu izpildīšanai

Gadījumā, ja tiesneša lēmums jau ir izpildīts, prasījums var ietvert lūgumu piedzīt

no kreditora tās summas, ko tas ir saņēmis tiesneša lēmuma izpildes procesā.

45 Patērētāju tiesību aizsardzības likums, Latvijas Vēstnesis, Nr. 104/105 (1564/1565), 01.04.1999.

35


Secinājumi

1. Saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanas tiesvedība nav tiesas spriešana

Civilprocesa vispārīgo noteikumu izpratnē un neparedz lietas izskatīšanu pēc

būtības par izpildei nododamās saistības pamatotību. CPL 400.panta pirmajā daļā

dotais bezstrīdus piespiedu izpildīšanas kārtībā pieļaujamo saistību uzskaitījums ir

izsmeļošs un nav plašāk tulkojams.

2. Saistība pēc Civilprocesa likuma 400.panta pirmās daļas 1.punkta ir nododama

bezstrīdus piespiedu izpildei tikai nodrošinājuma apmērā. Tas nozīmē, ka attiecībā

uz pārējo saistības daļu, kura nav nodrošināta ar publisku hipotēku vai komercķīlu,

ceļama prasība vispārējā tiesvedības kārtībā.

3. CPL 400.panta pirmās daļas 1.punkts pieļauj ķīlas saistības izpildi, vēršot piedziņu

tikai uz ieķīlāto mantu, t.i., nodibināto publisko hipotēku vai komercķīlu. Kreditors

kā piedzinējs šajā gadījumā nevar izvēlēties piedziņas līdzekļus atbilstoši CPL

70.nodaļas prasībām un vērst piedziņu uz parādniekam piederošo citu mantu vai

naudas līdzekļiem.

4. Izskatot pieteikumu, kas pamatots ar 400.panta pirmās daļas 2. un 3.punktu,

tiesnesim jāgūst pārliecība, ka līgumā ietvertajai saistībai ir iestājies izpildes

termiņš. Beztermiņa līguma uzteikums un uz šā pamata iesniegtais pieteikums par

saistības bezstrīdus piespiedu izpildīšanu var radīt šaubas par uzteikuma

pamatotību, līdz ar to šāds pieteikums ir noraidāms.

5. Izskatot pieteikumu par saistību izpildi pēc protestētiem vekseļiem, lietošanas

procenti ir piedzenami atbilstoši Vekseļu likumam, bet nokavējuma gadījumā ir

pieļaujama likumisko procentu piedziņa, kuru apmērs likumā ir imperatīvi noteikts

un nepieļauj cita veida vienošanos par citu procentu apmēru, ja vekseļa summa nav

samaksāta termiņā.

6. Attiecībā uz galvinieka atbildību saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanas kārtībā

tiesnesim ir jāņem vērā šādas prasības :

1) galvojuma saistībai ir jābūt ietvertai publiskā aktā;

2) galvinieks uzņēmies atbildēt kā pats parādnieks;

36


3) galvinieks galvojuma saistībā ir uzņēmies atbildību par konkrēto

parādnieka saistību.

7. Brīdinājumā, ko izsniedz parādniekam, ir jābūt prasījumam izpildīt saistību un tās

konkrētam apmēram, atsevišķi norādot pamatparāda summu, procentus un

līgumsodu, parāda summas samaksas beigu termiņu, kā arī norādei par vēršanos

tiesā saistības labprātīgas neizpildīšanas gadījumā.

8. Kreditoram ir jāiesniedz pierādījumi, ka brīdinājums izsniegts tieši parādniekam.

Gadījumos, kad saistības pastāvēšanas laikā kādas no saistības pusēm vietā iestājas

tās tiesību un pienākumu pārņēmējs, pieteikumam atbilstoši CPL 401.panta

3.punktam un 402.panta 3.punktam pievienojami rakstveida pierādījumi, kas to

apliecina.

9. Lemjot par saistības bezstrīdus piespiedu izpildi pēc Civilprocesa likuma 400.panta

pirmās daļas 1.punkta, tiesnesim jāpārliecinās, vai pastāv likumā noteiktie kritēriji

šādam saistības izpildījumam, t.i., vai parādniekam pieder ieķīlātais īpašums un vai

no ieķīlājuma akta skaidri redzams, ka nekustamā īpašuma hipotēka vai komercķīla

ir nodibināta, lai nodrošinātu tieši attiecīgo saistību, kuras izpildi kreditors vēlas

panākt.

10. Pieņemot lēmumu par saistības bezstrīdus piespiedu izpildi, tiesnesim jāizvērtē

pieprasītā līgumsoda samērīgums ar galveno parādu, kā arī jāpārliecinās, vai

izpildāmais akts nesatur patērētāja tiesības aizskarošus netaisnīgus līguma

noteikumus (Civilprocesa likuma 405.panta ceturtā daļa).

Augstākās tiesas Senāta Civillietu departaments

Augstākās tiesas Judikatūras nodaļa

2010.gada jūlijā

37

tiesu prakse saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanā

Documents