Tiesību normas interpretācijas metodes

Ilona Logina

Gramatiskā interpretācijaGramatiskā interpretācija ir normas jēgas

noskaidrošana no morfoloģijas un sintakses likumu viedokļa.

Loģiskā interpretācijaPar loģisku vārda plašākajā nozīmē var saukt

tiesību normu interpretāciju vispār, jo, lietojot jebkuru interpretācijas paņēmienu, tiek izmantotas domāšanas formas – jēdzieni, spriedumi, slēdzieni. Vai interpretācijas rezultātā tiks noskaidrota normas jēga un vai vispār to iespējams izdarīt, lielā mērā atkarīgs no loģikas pamatlikumu zināšanas un izmantošanas prasmes

Respektējot loģiskās identitātes likumu - ,,katrai domai prātojumā jāsaglabā viens un tas pats noteiktais saturs,, - interprets noskaidro normas slēpto jēgu visa spēkā esošā normatīvā juridiskā akta kontekstā, bet termina jēgu – vadoties no tā, kādā nozīmē tas tiek lietots attiecīgajā normatīvajā aktā un tiesību nozarē. Tikai pēc tam, kad interprets pārliecinājies, ka vārds neapzīmē juridisku terminu, var noskaidrot, kādā nozīmē tas parasti tiek lietots praktiskajā dzīvē

Pretrunas likumam - ,,divi pretrunīgi spriedumi nevar būt reizē patiesi,,- ir būtiska nozīme atsevišķu interpreta darbību rezultātu izvērtēšanai.

Loģiskā interpretācijaLoģiskā interpretācija ir normas jēgas

noskaidrošana, izmantojot loģikas likumus un loģiskās kārtulas ,,tīrā,, veidā.

Loģiskajā interpretācijā īpaši nozīmīgs instruments ir normatīvās loģikas kārtulas un formulas.

Jebkuras normas iekšējā loģiskā uzbūvē ir ietverti četri pamatelementiNormas saturs – darbība, kas ir normatīvās

regulācijas objektsNormas modalitāte – normas saturā

aprakstītās darbības obligātais, aizliedzošais vai atļaujošais raksturs

Normas subjekts – indivīds vai cilvēku kopība, kam norma adresēta

Normas piemērošanas nosacījumi – apstākļi, kuros noteiktai darbībai jānotiek, nav jānotiek vai var notikt.

Sistēmiskā interpretācijaSistēmiskā metode ir tiesību normas vai tās

sastāvdaļu /vārdi, jēdzieni/ tekstuālā satura /kas jau noskaidrots ar gramatisko metodi/ tālāka izpēte un analīze no normu savstarpējā sakara viedokļa, skatot to kontekstā ar citām normām, likumiem, tiesību principiem un visu tiesību sistēmu.

Šo izpēti no normatīvās informācijas iegūšanas viedokļa lietderīgi veikt zināmā secībā, vispirms skatīt attiecīgo normu kontekstā ar citām tajā pašā tiesību aktā ietvertajām normām, tad atbilstošā tiesību institūta, tiesību nozares, tai skaitā līdzīgas attiecības regulējošu aktu kontekstā un tālāk pāriet pie starptautiski atzītām tiesībām un konstitucionālajām normām, kā arī pie vispārējiem tiesību principiem.

Vēsturiskā interpretācijaVēsturiskā interpretācija ir normas jēgas

noskaidrošana, pielietojot juridiski vēsturisko metodi.

Katrs likums un tiesību norma ir pieņemta konkrētos vēsturiskos apstākļos, kuros meklējama normas pieņemšanas nepieciešamība.

Vēsturiskais iztulkošanas elements dod ,,racionālus norādījumus par likuma mērķi – konkrētā likuma rašanās un priekšvēsture, tiesību tradīcija, kurā likums iekļaujas, ļoti bieži kalpo par svarīgu pazīmi ideālam, kas likumdevējam bija acu priekšā, pieņemot priekšrakstu,,.

Vēsturiskā interpretācija sākas ar informācijas savākšanu par likuma vai cita normatīvā juridiskā akta tapšanas apstākļiemKādas izmaiņas tiesiskajā regulējumā ieviesis

likums, kurā izteikta interpretējamā tiesību norma, var noskaidrot, to salīdzinot ar likumu vai likumiem, kuri bijuši spēkā iepriekš;

Likumprojekta apspriešanas materiāli dod iespēju spriest par pieņemšanas motīviem un sociālo efektu, kurš tiek gaidīts no normas. Likumu un citu Saeimas aktu jaunrades procesu var izsekot ,,Latvijas Vēstnesī,, publicētajās Saeimas stenogrammās;

Vērtīgu informāciju likuma izpratnei sniedz zinātniskās un praktiskās publikācijas, kas atspoguļo tā koncepcijas izstrādāšanu – nepieciešamību paplašināt vai sašaurināt vienu vai citu sabiedrisko attiecību tiesiskās regulēšanas sfēru, regulēšanas veida koriģēšanu, to vai citu juridisko līdzekļu izmantošanas lietderību.

Interpretējamās normas jēga noskaidrojama saistībā ar vietu, kuru tā ieņem vēsturiski citas citai sekojošo normu ķēdēInterpretējamo tiesību normu salīdzina ar

normu, kas bijusi spēkā iepriekš; Iepazīstas ar grozījumiem un

papildinājumiem, kas ieviesti normā tās spēkā esamības laikā.

Izpētot normas realizācijas praksi, interprets noskaidro atšķirības normas piemērošanas praksē tūlīt pēc tās noteikšanas un vēlākajā laikā.

Teleoloģiskā interpretācijaTeleoloģiskā interpretācija ir normas jēgas

noskaidrošana saistībā ar mērķiem, kas būtu sasniedzami normas realizācijas rezultātā.

Katra tiesību norma un uz tās pamata prognozētais tiesiskais regulējums vērsts uz kādu mērķi, pareizāk, uz šī mērķa sasniegšanu.

Šie mērķi var būt tieši izteikti tiesību normās, likumos vai arī netieši izrietēt no tiesiskā regulējuma satura. Šie mērķi pēc savas dabas var būt gan juridiska rakstura – tad tos var saukt par likuma normatīviem mērķiem, gan sociāla rakstura – likuma sociālie mērķi.

Literatūra1. Plotnieks, Andris. ,,Tiesību teorija juridiskā

metode,,, Rīga, 20092. Meļķisis, Edgars. ,,Juridiskās metodes

pamati,,, Rīga, 2003