Ieva Vizule, foto: Mārtiņš Garais

Nevienam nav noslēpums, ka daļa Biznesa augstskolas Turības studentu lielu daļu sava laika pavada

studējošo pašpārvaldē, kas ir viena no augstāk novērtētajām pašpārvaldēm Latvijā. Kopš pašiem

pirmsākumiem ir gājis visādi, daudz kas ir mainījies, bet skaidrs ir viens – pašpārvalde ir pamatīgi augusi un

nemitīgi turpina attīstīties, tāpēc nekad nepienāks mirklis, kad kāds teiks: „Nu, viss, mēs vairs nevaram neko

mainīt un uzlabot!” Katru gadu arvien vairāk studentu izrāda savu iniciatīvu un vēlmi padarīt interesantāku ne

tikai savu, bet arī citu studējošo dzīves. Tiek pilnveidota un uzlabota ne vien pašpārvaldes darbība, bet arī visi

tradicionālie kultūras pasākumi, piemēram, Ziemassvētku balle.

Turpinājums 2.lpp

NR.9/ 5.2012

2

REDAKTORA SLEJA

ATELPAS BRĪDIS TUVOJAS

Sintija Segleniece: galvenā redaktore

Sveiciens maijā! Ir pagājuši 9 lieliski mēneši, un katrā no tiem Tev ir bijusi

iespēja atvērt jaunu, svaigi drukātu ‘’SP Formāta’’ numuru. Šo

mēnešu laikā esam izauguši no zīdaiņu stadijas, kurā mācījāmies,

kā vispār izveidot šādu avīzīti, taču nu esam kļuvuši pieauguši, jo

beidzot zinām, kas un kā. Bet augšanas process nebeidzas nekad –

arī pēc 10 gadiem, kad atvērsi „SP Formātu”, mēs nebūsim

zaudējuši vēlmi attīstīties un ik mēnesi lutināt Tevi ar pašu labāko.

Taču tāpat kā profesionāļiem, kuri savu ikdienu pavada

šikā birojā, arī mums un, protams, arī Tev ir nepieciešams

atvaļinājums. Ko Tu teiktu par 3 mēnešiem? Skan lieliski, vai ne?

Tāpēc, pirms doties pelnītā atpūtā, Tavam vērtējumam esam

sagatavojuši pēdējo šī studiju gada numuru, kurā uzzināsi par

visām tām iespējām, ko sniedz vasara, saule un Latvijas lieliskās

pilsētas, sapņosi par gardām kūkām, lasot interviju ar „Lapsu

virtuvē” un vēl, un vēl.

Vasara ir ne tikai atpūtas, pikniku un jūrmalas saules un

vēja ķeršanas laiks, bet arī brīdis, kad jaunieši sasparojas, meklē

darbu un veido uzkrājumus zeķē, ko izmantot studiju laikā. Dažs

kļūst par viesmīli, dažs par reklāmas aģentu un vēl kāds cits – par

saldējuma tirgotāju pludmalē.

Tāda jau ir tā gadalaika būtība – izmanto visu, ko dzīve

tev dod, un vēl vairāk. Ja mana vasara mani ieraus spontānā un

trakulīgā ceļojumā ar stopiem, es neteikšu nē. Ja vasara man

piespēlēs nakšņošanu mežā bez jumta virs galvas, arī tad es

neteikšu nē, jo katrs piedzīvojums, katra diena ir kā mācība, kas

papildina zināšanas, pieredzi un norūda raksturu.

Arī Tev, lasītāj, šajā vasarā vēlam atrast superīgāko

atpūtas vietu, apmeklēt vismaz vienu festivālu vai koncertu,

nodoties drošai peldēšanai, neapdegt saulē, bet, pats galvenais,

uzkrāt spēkus un enerģiju, lai septembrī atgriežoties augstskolā,

no Tevis idejas plūstu kā viļņi jūrā un entuziasms un vēlme

darboties nezustu par drūmajās rudens dienās.

Lai Tev saule!

Turpinājums no 1.lpp.

Kultūras virziena darbības rezultāti studentiem ir redzami vislabāk, jo virziena biedru organizētos pasākumus apmeklē vairums Turības studentu un viņu draugu. Septembris, kā ierasts, sākas ar fukšu iesvētībām. Novembra beigās, tieši pirms sesijas sākuma, tiek rīkots pasākums „Ieslido sesijā”, lai studenti izvēdinātu galvu un uz brīdi aizmirstu par grāmatu kalniem, kas viņus sagaida mājās. Decembra atnākšanu gaida ikviens, jo šajā mēnesī notiek gada grandiozākais pasākums, Ziemassvētku balle, kas šogad no augstskolas telpām pārcēlās uz grezno Melngalvju namu. Šim jaunumam februārī sekoja pirmā Turības Mīlestības balle, bet mācību gadu noslēdza pavasara sesijas vēstnesis „Iepeldi sesijā”. Roku rokā ar kultūras virzienu darbojas sabiedrisko attiecību jeb PR virziens . Tas, kad un kā studenti uzzina par pasākumiem, ir atkarīgs no mārketinga plāna, ko virziens izstrādājis. Šķiet, vēl pavisam nesen OPEN stūrī atradās buduārs, kur ikvienam bija iespēja nofotografēties ar indiešu meitenēm. Un vai atceries sapņaino video, kas atgādināja par Ziemassvētku balles tuvošanos? Galu galā arī avīze, ko šobrīd lasi, ir virziena nopelns.

Ja pašpārvalde zaudētu finanšu virzienu, Tu to noteikti pamanītu, jo šis virziens spēj sagādāt vislabākās balvas konkursiem un arī gardumus, ko likt uz kārā zoba. Virziena biedrus Tu, iespējams, pat nemanīsi, bet zini - viņu telefoni un e-pasti ir karsti visu gadu.

Neviens pasākums nav iedomājams bez tehniskā virziena. Virziens īpaši ir parūpējies par dienesta viesnīcā dzīvojošajiem studentiem, jo autostāvvietā ir izvietoti divi strītbola grozi, kur atpūsties siltajos vakaros. Šinī mācību gadā ievērojami pieaudzis biedru skaits, par ko jāuzteic virziena vadītājs Roberts, kurš ar savu nezūdošo prieku un entuziasmu pievelk cilvēkus un spēj viņus mudināt darboties.

Akadēmisko virziens dēvē par vissvarīgāko, jo tas aizstāv studentu intereses ar mācību procesu saistītos jautājumos. Katru gadu tiek veiktas aptaujas, lai uzzinātu, ko par augstskolu un mācību procesu domā ne tikai vietējie, bet arī atvalstu studenti. Šī gada laikā līdztekus ikgadējiem projektiem, tika izstrādāti arī jauni, kā Learn English turnīrs, diskusiju vakari u.c. Nākamajā studiju gadā virziens plāno organizēt Akadēmisko mēnesi, lai izglītotu studentus ar studiju procesu saistītos jautājumos.

Starptautiskais virziens palīdz ārzemju studentiem iejusties jaunajā vidē un rūpējas par to, lai viņu un vietējo studentu iespējas būtu vienlīdzīgas. Katram no ārvalstu studentiem tiek nodrošināts buddy jeb draugs, kurš palīdz iejusties augstskolā un orientēties galvaspilsētā. Nākamgad tiek plānota vesela „Introduction week”, lai studentus sagaidītu īpaši jaukā atmosfērā, kā arī projekts „Give and take”, kā ietvaros studentiem būs iespēja ne tikai mācīt, bet arī mācīties valodas. Aizraujoši, vai ne?

Ārējie sakari ir nodrošinājuši studentu interešu pārstāvniecību Latvijas Studentu apvienībā (LSA), sadarbojušies ar citām augstskolām, attīstījuši Vecbiedru kustību, organizējušu labdarības akciju, BATSP Goda balvu un neatlaidīgi turpina strādāt pie arvien jauniem projektiem. Pavisam svaigi jaunumi – 14.aprīlī LSA valdē no mūsu pašu SP vidus tika ievēlēta Sabīne Ālmane un Sintija Segleniece.

Sporta virzienam šis gads bija īpašs, jo tas iesaistījās liela mēroga pasākumu organizēšanā, rīkojot starpaugstskolu ziemas sporta spēles. Tika turpināts volejbols, uzsākti futbola treniņi, deju nodarbības, kas rezultējās deju vakaros, kuri notis klubā „Četri balti krekli”. Maijā Turībā notiks Sporta konference, kurā piedalīsies nozares profesionāļi Nākamgad plānots atsākt aerobikas nodarbības, kā arī paredzēts pārsteigums dienesta viesnīcā dzīvojošajiem studentiem.

Šī ir tikai daļa no Studējošo pašpārvaldes veikuma. Izsaki arī Tu savu viedokli par SP darbību un palīdzi tai kļūt vēl labākai,

aizpildot anketu BATIS sistēmā. Izdari savu gājienu!

3

VASARAS VILINĀJUMS Ieva Bruže, foto no interneta resursiem

KO DARĪT, KAD SKOLĀ

VAIRS NAV, KO DARĪT? Tūlīt, tūlīt jau studiju darbiem un praksēm tiks

pielikts punkts, bet ko tālāk? Tad sāksies vasara - visīstākais

piedzīvojumu un krāšņu notikumu laiks. Padomāsim par to,

kad parasti notiek visi lielie un skaļie pasākumi? Protams,

vasarā! Un kārtīgai izklaidei pat darbs nevar traucēt, jo

vasaras atpūtas piedāvājumu klāsts ir tik plašs, ka laiciņu

izrauties varēs atrast ikviens.

Jau 26. maijā gatavs pārsteigt skatītājus būs eksotiskais

Cirque de Glace. Un eksotisks ne vien tāpēc, ka tas ir cirks, bet arī tā

neparastās norises vietas dēļ, tas ir, uz ledus! Cirque de Glace ir

pārsteidzis skatītājus daudzās valstīs visā pasaulē, un šomēnes ar savu

šovu „Evolution” sola to pašu darīt arī ar skatītājiem Arēnā Rīga.

Aizraujošs, brīnišķīgs priekšnesums ar mūziku, gaismām, krāšņiem

tērpiem un satriecošu akrobātiku, pārsteidzoša daiļslidošanas mākslas

un cirka maģijas kombinācija – jā, tas ir Cirque de Glace! Bet, ja tevi

vairāk vilina vienkārši dejas, tad no 4. līdz 6. maijam Tev noteikti jābūt

Starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsala, kur notiks Starptautiskā dejas

mākslas izstāde Magic Dance Expo 2012 - gada nozīmīgākais dejas

mākslas pasākums Latvijā, kas izstāžu centrā pulcēs visdažādāko stilu

deju kolektīvus un individuālos māksliniekus, lai prezentētu

ievērojamu dejas mākslas pārdzīvojumu, gan vērojot un baudot, gan

piedaloties un mācoties. Magic Dance Expo būs īsti dejas mākslas

svētki, kas noslēgsies ar iespaidīgu koncertu, kurā piedalīsies dīdžejs

un modelis Markus Rivas, dziedātājas Samanta Tīna un Jenny May,

modele Māra Kampernova, TV seja Māra Zālīte un citi pazīstami

mākslinieki.

Un kur nu bez vasaras iespaidīgākajiem mūzikas koncertiem

un festivāliem? Te nu arī tie – vasara Latvijā būtu neiedomājam bez

tādiem festivāliem kā Positivus, Fonofest Cēsīs un Baltic Beach party

aizstājēja Liepājā – Summer Sound! Arī šajā vasarā visi šie un vēl citi

festivāli priecēs ar lielisku mākslinieku dažādību, tāpēc par biļetēm

vērts padomāt jau laicīgi. Tomēr mums jau labi zināmie pasākumi

nebūt nav viss - 28. jūlijā Mežaparka Lielajā estrādē pirmo reizi notiks

jauns mūzikas un kultūras festivāls Pestivals. Zināmi arī šī pasākuma

pirmie mākslinieki: leģendārā igauņu sieviešu pop-rokgrupa

„Vanilla Ninja”, lietuviešu „KeyMono” un pašmāju „Musiqq”, un,

kas zina, varbūt arī šis festivāls kļūs par jaunu tradīciju!

Tā jau nebūtu vasara, ja Latviju neapmeklētu arī kāda

ārzemju zvaigzne, un arī par to, patiešām, ir padomāts. Šajā vasarā

gaidāmie koncerti, šķiet, ir īpaši izmeklēti – Rīgā plāno uzstāties

vairākas pasaules līmeņa zvaigznes! 2. jūlijs, Arēna Rīga - Braiens

Adamss; 29. jūlijs, Arēna Rīga - Stings; 23. augusts, Mežaparka

Lielā estrāde - Lady GaGa. Un vēl arī pašmāju slavenās grupas

Prāta Vētra vasaras koncerttūre! Izvēle lai paliek Tavā ziņā, taču

kādam no šim koncertiem noteikti ir vērts atvēlēt savu kabatas

naudu!

Visbeidzot, par sportu. Kurš gan nezina, ka šogad no 27.

jūlija līdz 12. augustam Lielbritānijas galvaspilsētā Londonā notiks

30. Vasaras Olimpiskās spēles. Kvalificēties spēlēm varētu arī

apmēram 40 Latvijas sportistu. Lielākās cerības uz olimpiskajiem

panākumiem tiek liktas uz mūsu džudistiem, BMX riteņbraucējiem

un vieglatlētiem. Ja nu maciņš tomēr neatļauj uz Londonu doties

pašiem, tad vismaz atbalstīsim savējos pie lielajiem ekrāniem fanu

teltī, kas atradīsies Rīgas centrā.

Lai nu kā, uztraukumam par mūžīgo mājās sēdēšanu nav

pamata, jo pastāv iespēja izbraukt no Latvijas, lai pavērotu kādas

citas liela mēroga sacensības - 2012. gada Eiropas čempionātu

futbolā jeb Euro 2012! No 9. jūnija līdz 1. jūlijam tas risināsies ne

vien Ukrainā, bet arī Polijā, kas ir pietiekoši tuvu, lai līdz pasākuma

norises vietai draugu lokā nokļūtu pat ar savu automašīnu.

Studenti tomēr ir draudzīgi un kooperatīvi- sametamies degvielai

un laižam baudīt vasaru! Ja arī Polija šķiet par tālu, bet futbolu

tomēr baudīt gribas, dodies uz fanu telti pašā Rīgas centrā, kur

norisināsies minifutbola turnīri, florbola turnīrs, būs uzstādīti

strītbola grozi ar brīvi pieejamu inventāru un ekipējumu, skanēs

mūzika, norisināsies konkursi, jautras atrakcijas, spēles un

tikšanās ar pazīstamiem sportistiem. Daudz un dažādas sportiskās aktivitātes vasaras gaitā

varēsi baudīt arī tepat Latvijā, 1.jūnijā piedaloties Rīgas sporta

naktī, 3. Jūnijā - ikgadējā Rīgas Starptautiskajā velomaratonā, vai

vērojot MX1 Pasaules čempionātu Ķegumā vai Ghetto Games

2012 festivālu, kurš no 29. jūnija līdz 1. jūlijam norisināsies

Ventspilī.

Ahh, kurš gan spēj saskaitīt visus šos pasākumus? Vasara

ir pilna piedzīvojumu un vilinājumu, un šī tomēr ir pavisam maza

daļiņa no plašā piedāvājumu klāsta. Vēlam Tev veiksmīgi pabeigt

pēdējos darbus augstskolā, un tiekamies kādā no vasaras

pasākumiem!

4

PASNIEDZĒJS STĀSTA

AKUMA

Līga Pētersone, foto: no Gunta Zemīša personīgā arhīva

Katrs cilvēks ir personība, bet ikdienas steigā to ir

grūti piefiksēt. Cilvēkiem īsti nav laika censties saskatīt katrā to

atšķirīgo, interesanto un īpašo. Citi kļūst pamanāmi, tikai

pieliekot lielas pūles, taču Gunti Zemīti kā interesantu

personību es pamanīju pavisam nejauši - lekcijā, kurā runājām

par subkultūrām un klausījāmies „zeku muzončku”. Ir diezgan

savdabīgi kopīgi ar pasniedzēju klausīties smeldzīgas

cietumnieku dziesmas. Bet savdabīgi - tajā vislabākajā nozīmē!

Ja līdz šim profesors Guntis Zemītis Tev, student, ir asociējies

ar globalizāciju, tiesību vēsturi, Latvijas Zinātņu akadēmiju un vārdu

salikumu „vai ne!?”, tad tagad Tev ir iespēja uzzināt par viņu ko vairāk.

Kā vēsta kāds sens teiciens, nespried par vīru pēc cepures, bet par

aisbergu - pēc tā redzamās daļas!

1.Kas ir bijis pārsteidzošākais vai pats interesantākais, ko Jūs savos

arheoloģijas darbā pavadītajos gados esat atradis?

Jā, esmu strādājis diezgan daudz arheoloģiskajos izrakumos. Ja godīgi,

man īsti nepatīk jautājums par interesantāko atradumu. Arheologi pēta

vēsturi un savā ziņā līdzinās izmeklētājiem. Pagātnē ir kaut kas noticis,

un tas atstāj pēdas. Man jārestaurē notikuma norise. Derīgi ir visi

pierādījumi, kas palīdz to izdarīt. Jā, ir bijušas skaistas lietas – plastisks

bronzas zirdziņš Daugmales pilskalnā, piekariņš, dzelzs nazis Sakaiņu

pilskalnā, kur vēl neviena metāla senlieta nebija atrasta. Varbūt

emocijas izraisīja arābu valdnieka Ahmada ibn Ismaila (907-914)

sudraba monētas daļa, ko atklāju Ciemaldes kapulaukā Jaunsvirlaukā.

Apmēram 100 gadus iepriekš, citā kapulaukā Jaunsvirlaukā, citā

zemgaļa kapā, bija atrasta šī valdnieka tēva Ismaila ibn Ahmada (892-

907) laikā kalta monēta. Iedomājieties - 10. gadsimts - plašā tā laika

arābu pasaule, bet mazās Zemgales Jaunsvirlaukas teritorijā nonākušas

gan tēva, gan dēla monētas!

2.Kurš ir, Jūsuprāt, Latvijas vēsturē nozīmīgākais notikums?

„Neviens notikums nav nozīmīgāks par

Latvijas valsts proklamēšanu 1918. gada 18.

novembrī!”

3.Kas Jūs pamudināja kļūt par vēsturnieku?

Garš stāsts: vispirms jau vecāki, kuri nebija vēsturnieki, bet mīlēja

Latviju. Tēvs pastāstīja par senajiem zemgaļiem, iemācīja dzejoli par

Tālavas taurētāju, izvadāja pa pilsdrupām Bauskā. Man bija labi

skolotāji, bet īpaši mani iespaidoja Laimonis Liepa, kurš Bauskas

vidusskolā mācīja mākslas vēsturi. Viņš bija arī Bauskas muzeja

direktors, un tieši viņš uzsāka Rundāles pils restaurāciju, kura tolaik

lēni gāja bojā – pilī bija pamatskola, Baltajā zālē bērni bumbu

spēlēja! Laimonis Liepa bija suģestējoša personība. Pateicoties

viņam, es sapratu, ka vīrietis var būt vēsturnieks, un ne tikai

skolotājs.

4.Kāds ir Jūsu viedoklis par mūsdienu jauniešu zināšanām Latvijas

vēsturē? Zināšanas kļūst sliktākas vai uzlabojas?

Es mācu Latvijas tiesību vēsturi. Tas nav gluži tas pats, kas parastā

vēsture. Pirmo lekciju parasti sāku ar vārdiem: „Teorētiski man

jāpieņem, ka Latvijas vēsturi jūs jau ziniet”. Pēc šiem vārdiem

parasti vieni sāk smaidīt, citiem acīs parādās šausmas. Es katru gadu

gaidu, ka šis smaids vai šausmu izteiksme pazudīs, bet nezūd…

Baidos, ka mūs skar tā pati nelaime, kas Rietumu sabiedrību

kopumā – jaunieši nespēj uztvert mācību vielu. Maz lasa, viņiem

nav ar ko salīdzināt, nevar notikumus ielikt kontekstā. Domāju, tā ir

pirmā paaudze, kura auga laikā, kad strauji popularitāti guva

internets, pieauga informācijas pieejamība, bet tajā pašā laikā it kā

zuda vajadzība tajā iedziļināties. Ceru, ka ar laiku viss atkal nostāsies

savās vietās. Bet ir arī ļoti gudri jaunieši.

5.Vai Jūs izjokoja pirmajā aprīlī? Ja jā, tad kā?

Mani parasti izjoko meita Ieva. Esmu nolicis mobilo, viņa pielīmē, nu

ne jau gluži ar Momentlīmi, bet tomēr… Tad piezvana... Nežēlīgi. Es

jau teicu, ka mūsdienu jaunatne dažkārt ir briesmīga!

6.Ko Jūs vēlētos saņemt dāvanā nākamajā dzimšanas dienā?

Man patīk divu veidu dāvanas: no tuviem cilvēkiem tādas, ko var

nēsāt līdzi vai piekārt pie sienas, no draugiem – grāmatas.

7.Vai jaunībā Jūs piederējāt pie kādas subkultūras? Pastāstiet šajā

sakarā kādu atmiņā palikušu notikumu.

Uz bērnības un jaunības robežas gribēju būt hipijs, bet tālāk par

gariem matiem un saplēstiem džinsiem netiku. Varbūt tāpēc, ka

nebiju pilsētas bērns. Bauska, kur mācījos vidusskolā, tomēr bija

mazpilsēta un šī subkultūra tur īsti neiesakņojās. Es arī neesmu

pacifists, esmu diezgan aktīvs, man nebija pieņemama rotaļāšanās

ar paštaisītām narkotikām, kapājot magoņu galviņas, vai tabletēm.

„Tomēr tas dumpīguma gars, kas bija

vērsts pret padomju iekārtas meliem,

liekulību un pieaugošo mantkārību, man

patika. Varbūt tāpēc man bija tā laime jau

brieduma gados nokļūt hipiju Mekā –

Vudstokā, ASV.” Pat divreiz! Tur laiks šķiet apstājies nu jau tik tālajos 20. gadsimta

sešdesmitajos gados.

8.Kādas grupas vai izpildītāja dziesmas Jūs ieteiktu paklausīties?

Esmu tā paaudze, kurai iet pie sirds „Radio Skonto”. Man vairāk

patīk konkrētas dziesmas: no Loida Vēbera „Operas spoka”

(Phantom

5

PASNIEDZĒJS STĀSTA („The Phantom of the Oper”) „Neraudi par mani, Argentīna”

(„Don’t cry for Me Argentina”) no filmas „Evita”, „Bītlu”

„Yesterday”, Dino Rota melodijas kino filmai „Krusttēvs” („The

Godfather”). Tādas skumjas un romantiskas dziesmas... Laikam jau

atbilst manam raksturam. Man patīk arī latviešu dziesmas - vecie

„Līvi”. Bieži atceros tādu komponistu kā Mārci Kalniņu, kuru šodien

zina tikai retais. Bija viņam skaista dziesma par Laimesputnu, kuru

vajadzēja notvert rīt. Un ceļu, kas pāri ziliem kalniem vijas, kur

jauna diena gail kā atklājums.. Tā skanēja tad, kad sāku ķert savu

Laimesputnu; tagad varu domāt: vai noķēru?

9.Raksturojiet sevi ar kādu dzīvnieku un paskaidrojiet, kāpēc tieši

ar šo.

Laikam jau ar ezi. Tāds diezgan mazs, diezgan labdabīgs, bet ir jau

man adatas, ir..

10.Ja Jūs nebūtu piedzimis par latvieti, pie kuras nacionalitātes,

tautas (varbūt kādas cilts?) tad Jūs gribētu piederēt?

Jaunībā, kad biju saskatījies tādas filmas kā „Trīs musketieri”,

„Fantomass”, „Grāfs Monte Kristo” un „Parīzes noslēpumi”, gribēju

būt francūzis. Varbūt arī šodien.

„Pārmaiņas pēc gribētu piederēt pie lielas

tautas, kurai nav jāuztraucas par nācijas

izdzīvošanu. Bet citādi esmu laimīgs, ka

esmu latvietis. Gandrīz kā ebrejs, kurš

katru dienu pasakās Dievam, ka viņam

bijusi tā laime piedzimt par ebreju. Lieliski,

vai ne?”

11.Jūsu mīļākais citāts? Un, ja iespējams, labprāt arī dzirdētu

kādus Jūsu komentārus par šo citātu!

Piederu pie tiem vīriešiem (un tādu esot daudz), kuri mēdz citēt

izteicienus no Mario Pjuzo romāna „Krusttēvs”. Tur Toms Heigans

pamāca jauno mafijas bosu, savu audžubrāli Maiklu. Viņš saka:

„Maikl, tu to ņem pārāk personīgi!” Un Maikls atbild: „Zini, no kā es

to iemācījos? No sava vecā. No lielā Dona. Viņš visu ņēma personīgi.

Pat ja viņa draugu nospertu zibens, arī tad viņš to ņemtu

personīgi!”

Es arī lietas uztveru personīgi. Vainoju vispirms sevi, pēc tam citus.

Tas nav viegli, bet, manuprāt, pareizi.

MĒS @

BAT Kojas @BATKojas

Ja visi kojinieki piedalitos talkā, tad būtu reāls

gāzējspēks un @BATSP par to būtu prieks.

LLU Studentu pašp. @LLUSP

Šovakar kopā ar @BATSP super ideju apmaiņa un

kūkas ēšana Jelgavā :)

Kristaps Abelis @KristapsAbelis

@JPSkola dejo fantastiskās @TuribaCheer. Šaubu nav,

ka @Turiba skaistākās meitenes.

Gatis Ozoliņš @gatisozolinsh

@Turiba heh....vakar ejot garām pie sevis nodomāju ka

pilnīgai pavasara sajūtai BAT teritorijā pietrūkst tikai

ūdens mūsu baseinā. Paldies.

Ieva Br. @EveBruz

Opā, @Turiba strūklaka ir dzīva, nu tik būs

plunčāšanās!

Everita @Evucitis Vēsturisks brīdis – no @Turiba telpām tiek aiznests

Krājbankas bankomāts.. Gaidām vietā jaunu. :)

Ieva Bite @atradeeja

Dzirdot @JPSkola absolventu atsauksmes, radās

iespaids, ka @Turiba būtu jāpārdēvē par Sabiedrisko

attiecību augstskolu.

Zanda @bersonez

Kursabiedri kā izžmiegtas jāņogas nāk pāri pagalmam

pēc @Turiba prakses aizstāvēšanas. Bet, nekas, viņiem

viss jau garām. Es vēl gaidu!

Arita Saveiko @Arita_Diamond

vakar Turībā parunāja arī @Gacholv . prieks skatīties uz

tik skaistiem cilvēkiem. ;p

Kristaps Abelis @KristapsAbelis

Šobrīd @JPSkola tiek dalīti sertifikāti labākajiem no

labākajiem. Ceru, ka visi nāks uz @JFTuriba

Andris Pētersons @ANDRISPETERSONS

Jauno profesionāļu skola pēc 25 gadiem. Iznāk Valdis

Melderis:"2012. gada 21.aprīlis bija brīnišķīgs!" Un tie,

kuri tur bija šodien,smaida!

6

ABSOLVENTS

„LAPSAVIRTUVĒ:„TICI

SEV UN DARI TO, KO

TU VĒLIES!” Inese Karpoviča, foto: no Lienes Tomsones personīgā arhīva

Svētdienu rītos televīzijas ekrānā vērojam

kulinārijas raidījumu „Lapsa virtuvē”, iespējams, nemaz

nezinot, ka šī raidījuma vadītāja un konditorejas

„Kūkotava” īpašniece ir arī Biznesa augstskolas Turība

absolvente Liene Tomsone, kuru nešauboties var

uzskatīt par vienu no veiksmīgākajām.

Tiekamies Tērbatas ielas visomulīgākajā vietā –

konditorejā „Kūkotava”, kurā valda mājīga un nesteidzīga

atmosfēra. Šo brīnišķīgo noskaņu papildina reibinoša kūku smarža

un vieglas džeza melodijas, kas mudina te uzturēties iespējami

ilgāk. Tieši Liene Tomsone šo vietu ir padarījusi par tik īpašu un

apmeklētāju iecienītu.

Lienes dzīves ceļi ir krustojušies, darbojoties dažādās

jomās, jo viņa ir mēģinājusi sevi pierādīt vairākos uzņēmumos,

piemēram, „Pure šokolāde”, „Emīla Gustava šokolāde”, „Laima”,

kur strādājusi jau 14 gadu vecumā. Pat darbs automašīnu

tirdzniecībā un advokāta palīdzes amats nav gājis secen.

Pēc darba „Pure šokolādē” Liene saprata, ka ir jārīkojas un

dzīvē ir nepieciešamas pārmaiņas. „Bija doma doties ārpus Latvijas,

taču arvien biežāk savā virtuvē sāku cept visdažādākās kūkas, līdz

sapratu, ka pašas virtuvē vairs nepietiek vietas. (Liene smejas.) Tā

pamazām radās ideja par savas konditorejas izveidi, kur būtu

iespējams pilnveidot prasmes un darīt to, kas pašai tiešām patīk.”

Kā stāsta Liene, „Kūkotavā” darbinieku vidū valda

draudzīgas un ģimeniskas attiecības, arī bez jokiem neiztikt. Liene

nemēdz būt stingra pret saviem darbiniekiem, to viņa atstāj savas

palīdzes Maijas ziņā. Lienes lauciņš ir tieši ideju izstrāde.

„Idejas receptēm smeļos dažādās grāmatās, dažkārt pat

nesaprotu valodu, kurā tās sarakstītas, jo cenšos no katra ceļojuma

atvest pa kādam izdevumam, tādēļ mājās jau ir izveidojusies vesela

kulinārijas grāmatu kolekcija. Daudz arī eksperimentēju.

„Jāatceras, ka var būt viena recepte,

taču katrs cilvēks to var pagatavot citādi,”

atzīst šarmantā un saulainā smaida īpašniece Liene.

Lai izstrādātu dažādas receptes un izdekorētu krāšņas

tortes, bez radošuma un mākslinieciskuma neiztikt. Šīs īpašības esot

iemantotas jau paaudžu paaudzēs, jo rados ir bijuši vairāki

mākslinieki, kuri savus talantus likuši lietā. Jau kopš bērnības ēdiena

gatavošana ir bijusi ļoti iecienīta Lienes nodarbe, īpaši tai

iedvesmojušas mamma un vecmāmiņa.

Liene ir iecienījusi ļoti daudzus ēdienus, taču visvairāk viņai

garšo itāļu, japāņu un meksikāņu maltītes. Neatsakās arī no asajiem

Austrumu ēdieniem, tomēr vasarā ļoti iecienītas ir zemenes vai

mellenes ar pienu. Varētu apgalvot, ka Liene ir gandrīz veģetāriete, jo

labprāt atteiktos no gaļas ēdieniem, bet darbs televīzijā to neļauj, jo ir

jānogaršo pagatavotais.

Runājot par LNT raidījumu „Lapsa virtuvē”, Liene atzīst, ka

darbs televīzijā ir ļoti liela atbildība. Ir jādomā pat par visniecīgākajām

niansēm, jo raidījumā vienmēr tiek saskaņota krāsu gamma gan

traukiem, gan galdautiem, gan Lienes apģērbam. Ir svarīgi zināt, kam

raidījums būs veltīts un kādu viesi aicinās, kā arī, kāds filmēšanas

rakurss būs vislabākais. Bieži vien filmēšanas darbi var ieilgt pat līdz

vēlai naktij. „Mēs ar kolēģiem televīzijā esam kā viena ģimene, jo

viens otru labi saprotam un uzticamies. Esam labi sastrādājušies,

tādēļ ļoti priecājos, ka varu strādāt kopā tieši ar šiem cilvēkiem,”

apgalvo Liene Tomsone.

Bieži vien tiek jautāts par dīvainajiem nosaukumiem, jo reti

kurš kļūst vienaldzīgs, tos izdzirdot. Reiz divas Lienes draudzenes

neatkarīgi viena no otras sāka viņu saukt par lapsu. Šis vārds netika

atstāts bez ievērības, un tā radās nosaukums „Lapsa virtuvē”. Lienei

patīk neparastas lietas, tādēļ arī viņa vēlējās, lai raidījuma nosaukums

7

FOTOREPORTĀŽA būtu neparasts un prātā paliekošs, jo, pirmajā brīdī to izdzirdot, rodas

izbrīns. Tāpat arī ar nosaukumu „Kūkotava”, jo tas sākumā radās kā

joks, līdz beidzot saprata, ka tomēr ir oriģināls un uzņēmumam

piemērots.

Vislielāko gandarījumu rada tas, ka Liene dara to, kas viņai

no sirds patīk. „Man patīk komunicēt ar cilvēkiem, dalīties savās

zināšanās un pieredzē. Šajā gadījumā runa nav par naudu, bet gan

atzinību, ka tavu darbu kāds novērtē un jūties vajadzīgs.” Liene

piebilst, ka vienmēr jūtas lieliski, kad kāds pasaka – raidījums bija

tiešām izdevies! Kādu dienu uz „Kūkotavu” esot zvanījusi kāda 80-

gadīga sieviete, lai pateiktu, cik ļoti viņai patīk tā Lapsa un ka

iecienījusi raidījumu „Lapsa virtuvē”.

Vadot kādu televīzijas raidījumu, noteikti jārēķinās ar

atpazīstamību. „Protams, daudz vairāk jāpiedomā par savu izskatu un

cilvēkiem, ar ko kopā ej, tomēr ir daudz pozitīvā – paplašinās paziņu

loks, ir uzaicinājumi uz dažādiem saviesīgiem pasākumiem, kurus

labprāt apmeklēju,” stāsta Liene.

Saspringto ikdienu Lienei palīdz pieveikt dažādas sportiskas

aktivitātes. Ļoti iecienīta ir aerobika, peldēšana, slēpošana, skriešana,

afrikāņu dejas un, protams, ceļošana. „Vienmēr izbaudu afrikāņu

dejas, jo tieši tās palīdz aizmirsties un justies brīvi. Tajās nav svarīgi,

kas ir pareizi un nepareizi. Vienkārši dejo un jūties brīvi!” smaidot

stāsta Liene.

Liene Tomsone ir absolvējusi Uzņēmējdarbības un vadības

fakultāti. Viņai vienmēr ir bijusi svarīga vide, kas Turībā ir ļoti

moderna. Liene allaž ir uzskatījusi: ja grib mācīties, var iemācīties. Arī

atsaucīgie pasniedzēji ir svarīga studiju gadu daļa.

Lienes panākumu atslēga ir ticība sev. „Ja pats kaut kam

netici, tad nav jēgas pieļaut pat domu, ka tu to varētu darīt. Vienmēr ir

svarīgi zināt, ko tu vēlies, kā arī to, kas patīk un kas nepatīk.

Uzdrīkstēšanās un negatīvisma pārvarēšana vienmēr palīdzēs dzīvē

tiekties tikai uz augšu!” pārliecināta ir Liene Tomsone.

Foto: Edgars Kudiņš, Rota Butkina

8

Piesakies Dinamiskā domas darbnīcai 2012!

Pavasarīgs sveiciens visiem sabiedrisko attiecību, reklāmas, mārketinga ,

komunikācijas zinātņu studentiem un visiem radošajiem prātiem!

Vai zināt, ka skaitlis 7 ir maģisks? Ir 7 pasaules brīnumi, 7

varavīksnes krāsas un pat Sniegbaltītei ir 7 rūķīši.

Arī Dinamiskās domas darbnīcai šis ir septītais, tātad, maģiskais

gads, kad vienuviet Amatas novada Amatas pamatskolā no 25. līdz

27.maijam pulcēsies sabiedrisko attiecību, reklāmas, mārketinga,

komunikācijas un sociālo zinātņu studenti, nozaru profesionāļi,

praktiķi un visi interesenti, kurus aizrauj radošas lietas.

Dinamiskās domas darbnīca ir vieta, kur iespējams brīvā

dabā un neformālā gaisotnē klausīties interesentas un vērtīgas

lekcijas, radīt reālas sabiedrisko attiecību kampaņas Latvijas

uzņēmumiem, satikt potenciālos darba devējus, iepazīt jaunus

cilvēkus - draugus un nākamos kolēģus.

3 dienu laikā mācīsieties un gūsiet neatsveramu pieredzi no

tādiem nozares profesionāļiem kā Līdsas universitātes profesores,

vairāku grāmatu autores Annes Gregorijas, sabiedrisko attiecību

aģentūras Deep White vadītājas Egles Klekeres, Nordea bankas

sabiedrisko attiecību vadītājas un LASAP valdes

priekšsēdētājas Dagnijas Stuķēnas, Radio 101 dīdžeja Toma

Grēviņa, sociālo mediju eksperta Artūra Medņa u.c. Nedrīkst palaist

garām izdevību dzirdēt Latvijas Valsts prezidenta Andra

Bērziņa stāstu par to, kā kļūt par prezidentu.

Sīkāka informācija un PIETEIKŠANĀS: http://www.dddarbnica.lv/

Seko mums arī sociālajos tīklos: Twitter: @DDDarbnica un

www.draugiem.lv/dddarbnica

Izsaki savu viedokli!

Kļūsti par BUDDY!

Vai kaut reizi savā studentā dzīvē esi saskāries ar Studējošo

pašpārvaldi? Kā Tu vērtē tās darbību? Varbūt ir kaut kas, ko

Tu vēlētos uzlabot, mainīt vai ieviest? Tad ir pienācis īstais

brīdis, lai visus ieteikumus nodotu pašpārvaldes rokās, jo

Tavos spēkos ir mainīt pasauli un apkārtējo vidi. Kā to

izdarīt? Pavisam vienkārši – ielogojoties BATIS sistēmā un

aizpildot anketu par Studējošo pašpārvaldes darbību. Nestāvi

malā, bet sper soli uz priekšu – IZDARI SAVU GĀJIENU!

Tu esi draudzīgs? Aktīvs? Jautrs? Komunikabls? Izpalīdzīgs?

Tev patīk svešvalodas, un Tu vēlies izzināt citu tautu

kultūru? Ja tas viss ir par Tevi, tad izmanto lielisko iespēju

un kļūsti par Buddy kādam no daudzajiem Turības ārzemju

studentiem! Esi ieinteresēts, bet vēlies uzzināt kaut ko

vairāk? Tad ienāc www.batsp.lv sadaļā

International/Erasmus un klikšķini uz Buddy, iepazīsties ar

informāciju, piesakies un jau augusta beigās Tavu draugu

pulku papildinās vismaz viens smaidošs jaunietis!

Redaktore: Sintija Segleniece Korespondenti: Ieva Vizule, Ieva Bruže, Līga Pētersone, Inese Karpoviča Korektore: Annija

Matisone Dizains: Gundars Strazdiņš

Pārpublicēšanas gadījumā nepieciešama Biznesa augstskolas Turība Studējošo pašpārvaldes rakstiska atļauja. Citējot atsauce uz

„SP FORMĀTU” obligāta.

Izdevējs: Biznesa augstskolas Turība Studējošo pašpārvalde, C218, Graudu iela 68, Rīga, tālr. 67607750