seb austrumeiropas apskats: austrumeiropā pieaug polarizācija, baltija saglabā izaugsmi

Austrumeiropas ekonomikas apskats

Dainis Gašpuitis

2012-03-29 | Austrumeiropas ekonomikas apskats 2

Pasaules ekonomika stabiliz ējas

�Pozitīva attīstība ASV

�Recesija eiro zonā

�Mērena korekcija Ėīnā

Riski:

�Augstās naftas cenas

�Neskaidrība par Portugāli un Spāniju

�Valstu parādu nacionalizācija

0.8-0.61.5EEiiroro zonzon aa

1.201.261.29EUR/USD EUR/USD DecDecembrisembris

120.0118.0111.0NaftaNafta

USD/USD/barelbarel ss

4.03.53.9PasaulePasaule

1.40.73.0VVāācijacija

2.52.51.7ASVASV

201320132012201220112011


Polariz ācija re ăiona ekonomik ās

Atšėir īga kr īzes ietekme� “Vismaz ākā”. Krievija un Polija . Mērena atkarība no eksporta.

Maza vai vidēja atkarība no eiro zonas bankām

� “Vid ēja” . Baltija un Čehijas republika . Liela atkarība no eksporta, izĦemot Latviju. ČR mēreni atkarīga no eiro zonas. Baltijas finanšu sistēmas saistība ar Skandināviju

� “Smag ākā”. Bulg ārija, Horv ātija. Rum ānija, Ung ārija un Ukraina. Pirmajām četrām relatīvi augsta finanšu atkarība no eiro zonas. Ukrainu ietekmē neskaidrība ap banku sistēmu un politiku. IKP pieaugs veselīgi


Šogad un n ākamgad izaugsme zem iesp ējamā līmeĦa

� Vājāks pieprasījums R-Eiropā

� Stingrāki kreditēšanas nosacījumi A-Eiropā

� Pirktspējas uzlabošanās un mēreni fiskālie taupības pasākumi (RU un EE stimulējoši fiskālā politika) veicinās patēriĦu

� ECB politika mazinājusi kredītu tirgu sabrukuma risku

� Inflācija mazinās – naftas cenas risks.

� Darba tirgus uzlabosies, vājāka attīstība Igaunijā un Polijā

-20

-15

-10

-5

0

5

10

2008 2009 2010 2011 2012 2013

Igaunija Latvija Lietuva

Baltijas IKP izmaiĦas

Dati: Nac.stat., SEB


Izteikta kredit ēšanas nosac ījumu pasliktin āšanās A-Eirop ā


Atš ėir īga finanšu tirgu uztic ība


Eksporta bums noplok

Year-on-year percentage change, current prices

Exports

Estonia Latvia LithuaniaSource: Reuters EcoWin

99 01 02 03 04 05 06 07 08 09 10 11

-40

-30

-20

-10

0

10

20

30

40

50

60

70

80

-40

-30

-20

-10

0

10

20

30

40

50

60

70

80


PatēriĦš atgūstas, bet...


Atgriežas p ārtēriĦš

-25

-20

-15

-10

-5

0

5

10

2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012f 2013f

Lietuva Igaunija Latvija

Kārtējo maks ājumu konts/IKP%

Dati: Latvijas Banka; SEB


Infl ācija k Ĝūst mērenāka

-2

2

6

10

14

2008 2009 2010 2011 2012P 2013P

Latvija Igaunija Lietuva

Harmoniz ētais pat ēriĦu indekss

Dati: Eurostat, SEB


Latvija: M ērenāka izaugsmes palēnināšanās

� Eksporta bums noplok

� Nepieciešama tālāka eksporta jaudu stiprināšana

� PatēriĦš pieaug

� Bezdarbs mazināsies lēnāk

� Inflācija samazinās

� Eiro ieviešana 2014.gadā

� Stabilas valsts finanses

Year-on-year percentage change and net balance

Rebound in retail sales and sentiment

Consumer confidence (RHS)Retail sales, constant prices, calender adjusted (LHS)

Source: DG ECFIN, Latvia Central Statistical Bureau

00 01 02 03 04 05 06 07 08 09 10 11

-60

-50

-40

-30

-20

-10

0

10

-30

-20

-10

0

10

20

30

40


IKP pieaugumu veidojoš ās komponentes

-6

-4

-2

0

2

4

6

8

10

12

2011

Net exports

Bruto kapitāla veidošana

Valsts pārvalde

Mājsaimniecību un bezpeĜĦasorg. patēriĦš

-1

0

1

2

3

4

5

6

2011

(R) Māksla, izklaide un atpūta

NodokĜi mīnus subsīdijas

(P) Izglītība

(Q) Veselîba un soc. aprūpe

(MNS) Profesionâlie un citi pakalpojumi

(L) Operācijas ar nekustamo īp.

(A) Lauksaimniecība

(K) Finanses un apdroš.

(O) Valsts pārvalde

(J) Informācijas un komunikācijas pak.

(I) Izmitināšana un ēdināšanas pak.

(H) Transports un uzglabāšana

(G) Tirdzniecība

(F) Būvniecība

IKP izlietojums Pa darb ības veidiem

Dati: CSP


Invest īciju l īmenis joproj ām zemsNefinanšu investīcijas faktiskajās cenās

0

500000

1000000

1500000

2000000

2500000

3000000

2008 2011

(K) Finanses un apdroš.

(F) Būvniecība

(L) Operācijas ar nekustamo īp.

(Q) Veselîba un soc. aprūpe

(A) Lauksaimniecība

(J) Informācijas un komunikācijas pak.

(G) Tirdzniecība

Citi

(H) Transports un uzglabāšana

(BDE) Ieguves rūpn., Elektroen., gāzes unsiltumapg.

(C) Apstrādes rūpniecība

(O) Valsts pārvalde

-39% pret 2008

+29% pret 2010

Dati: CSP


Lietuva: Izteikta pal ēnināšanās

� Aktīva alternatīvu eksporta tirgu meklēšana

� Mērens patēriĦa pieaugums

� Aug investīcijas būvniecībā, mājokĜu būvniecība Ĝoti zemā līmenī

�Bezdarbs mazināsies mēreni

�Lēnāka - izejvielu virzīta inflācija

� Bankas Snoras bankrots ietekmēs šā gada izaugsmi, kā arī iedragājis uzticamību banku sektoram

� Budžeta deficīta kritērija neizpildes dēĜ eiro ieviešana var tikt atlikta uz gadu

Public deficit and debt

Public deficit (LHS) General government debt (RHS)Source: Eurostat, SEB

06 07 08 09 10 11 12 13

0

5

10

15

20

25

30

35

40

45

0

1

2

3

4

5

6

7

8

9

10

SEB forecast


Igaunija: Eksporta v ājums ietekm ē izaugsmi

� Zviedrijas un Somijas tirgu ietekme uz eksportu

� Vietējais patēriĦš rāda labu sniegumu, bet pakĜauts arējiem riskiem

� KMK pārpalikums saglabājas

� Bezdarbs pieaugs

� Augsta inflācija

� Stabilas valsts finanses, bet sagaidāms neliels budžeta deficīts


Krievija: V ājš rūpniec ības un eksporta apjomu pieaugums

� Pieaugums turpinās, bet pēckrīzes atgūšanās nepārliecinoša, to virzīja naftas eksports un laba raža

� Liela atkarība no izejvielu eksporta un strukturālo reformu trūkums

� Apstrādes rūpniecības izaugsme palēninās, bet Tirdzniecības pārpalikums, bet kapitāla emigrācija

� KMK pārpalikums mazinās kopš 2005.gada

USD billion

Oil is driving exports

Exports (LHS)Exports, oil, gas and petroleum products (LHS)Exports, year-on-year percentage change, volume (RHS)

Source: Reuters EcoWin

00 01 02 03 04 05 06 07 08 09 10 11

-50

-40

-30

-20

-10

0

10

20

30

40

50

60

70

0

25

50

75

100

125

150


Krievija: Pirktsp ēja pieaug

� Inflācija 12 mēnešu laikānokritusies no 9.5% līdz 3.7%� Atliktais administratīvo tarifu pieaugums daĜēji izskaidro šo tendenci� Zemākais punkts šogad


Krievija: Augst ākas naftas cenas – vair āk stimul ēšanas?

� Augstās naftas cena ir devusi iespēju budžeta tēriĦiem� Ienākumu pieaugums – bet ne ilgtspējīgs� Federālie tēriĦi pieauguši no 16% līdz 22% no IKP� Budžets atkarīgs no naftas cenas - USD 115/barels = sabalansēts budžets�Dalība PTO līguma ratifikācija līdz š.g. jūnijam


PaldiesPaldiesPaldiesPaldies!!!!

seb austrumeiropas apskats: austrumeiropā pieaug polarizācija, baltija saglabā izaugsmi

Economy & Finance