~~-----------------------------------------------------

** Par to ra/t:stija ** * «Kopsa/l»;- . 2004

Kadi ir musu sasniegumi, veiktie darbi, neveiksmes? Ko esam spejusi paveikt - no ta, kas ieeerets, no ta, kas radies dienu gaita neparedzets? Musu guvumi, zaudejumi, pardzivojumi, grutibas, problemas, prieks un rugtums. Musu dzive 2004. gada... Da/a no tas salasama ari «Kopsoli» lappuses. Atskatisimies? * * Janvari * *

Sapni. Prieks. eeKS» lasitaji verte aizvadito g'adu un dalas savas ieeeres par nakamo: par ko sap~o, ko eer piepildit -liepajnieki cer tikt pie siltakam, majigakam telpam, daudzi saka paldies par skaisto festivalu, par koneertu Kongresu nama, eiti priecajas, ka ir darbs, draudzigs kolekUvs, laba gimene, cakli berni, iespejas izmantot modernas komunikacijas utt.

Uldevums. lNS prezidents izvirza aieinajumu nedzirdigo kopienai: Dari, jo tu varif Bet ecKS» publice horoskopu visam nakamajam gadam - gatavojies tam, kas tevi sagaida.

Nauda. LNS Dome apstiprina savienibas budtetu - ricibas planu finansu joma 2004. gadam. Ir izdevies sabalanset arvien pieaugosas vajadzibas ar iespejam tas apmierinat. LNS budiets, ka vienmer, ir bez

deficita. * * Februari * *Panakums. "KS» zi~o par KC ccRitausmas» dramas kolekUva sekmigo pieda/isanos Rigas pilsetas amatierteatru festivaJa - sanemtas balvas: Lielais Toms par saskanotu 'ansambla izradi un artistiskumu, M~zais Toms":"'" aktrisei lolantai lnoti~ai un diktorei lautritei Gromai par spilgto izpildijumu.

Vilite. Nedzirdigo jauniesu grupa kustibu teatra aktieri piedalas kulturas festivala Siovakija un gust daudz neaizmirstamu iespaidu.

Atlina. Nedzirdigie nav invalidi, bet cilveki ar Ipasam vajadzibam - tads ir PNF kongresa CiJvektiesibu komisijas organizelas diskusijas dalibnieku atzinums. Pasaules valstu valdibam vel daudz jastrada, lai viniem nodrosinalu vienadas iespejas, lai noverslu paslaik valdoso nedzirdigo diskriminaciju un aizspriedumus sabiedriba pret las nedzirdigo dalu. ..

Saruna ar LNS prezidentu;... Sakums 1. Ipp. par IradTciju - feslivals pavasarT, rudens saiets Kongresu nama, dazadi cili pasakumi klubos. Paldies visiem darba darTla· jiem.

*VarbOt kadu velaties Tpasi atzTmet? - Galvenais, pec ka varam verlel mO·

su regionalo biedrTbu darbu, - la ir cilveku inlerese, velme apmeklel klubu pasaku· mus, piedalTties ar savu darbu, izdomu biedrTbas dzTve.

Ir mums klubi, kas nTku!o, kur mazak nak jauniesu, jo nenoliek nekas jauns un interesants. Ar varu sodien nevienu nevar ievilkt kada darTSana. Kur bOs interesanti, saistosi, cilveki tieksies uz lurieni - ja ne uz savu, tad kaimi~biedrTbas klubu.

Spilgts piemers - valmieriesu radosa darbosanas. Cilveki uz turieni regulari brauc pat no RTgas un citam vietam. Tatad sis klubs ir pievilcTgs, seit strada Tstie cilveki , un man par tadiem vienmer liels prieks.

Domajot par so gadu, vel gribu uzteikt Sandru Gerenovsku no Rezeknes. Visu cienu vinai : pati izdomaja, pati noorganiz~ja pr~jekla lapsanu un ta realizaciju. Necik ilgi nemaz nebija jagaida, ka par Niderlandes Orange fonda ITdzek!iem tapa gaisas, majTgas, labiekartotas telpas ar visam mebelem jau nolietoto telpu vieta Rezeknes kluba. Kaut mums bOtu vairak tadu gudru un uz~emTgu cilveku!

* Ja, par telpam un mOsu Tpasumiem. ArT tur problemu netrOka.?

- Ta tas Ir - gan ar remontlem, gan tiesas darbiem janoQemas. Vislielaka beda - ar Smiltenes kluba nomas eku. PasvaldTba plano ITguma lausanu, jo esot uzradies bagats investors, kaut ko sola mums pretT, bet daudz neskaidrTbu. Tomer ta ir pusbeda. Olra lieta, kas satrauc, - jauniesi klubu neapmekle, un nez vai tu r ITdzes jaunas lelpas. Par to jadoma saja biedrTba, ka piesaistTt jaunus biedrus .

Liepajniekiem arT bOtu nepieciesama jauna majvieta, bet P!avi~as savukart vajadzelu likl va!a no vecas kluba ekas .

Tad vel, prolams, jaatjauno dedzinalais Daugavpils klubs un arT "RTtausma» vel daudz kas darams. Prieks gan par 10, ka mOsu kultOras cenlrs so gadu aizvadTja zem jauna jumla.

Tiesajamies ar nemaksalajiem. SobrTd iesniegta prasTba prel RTgas Domes IzglTtTbas, kullOras un sporta deparlamenlu par 10, ka tas alsakas slegl ITgumu un maksal nomu par mOsu Tpasuma esoso RTgas skolas inlernala eku.

* Visadu rupju un klapatu pietiekami daudz, pie tam visam nepieciesarna liela nauda?

- Remonli izmaksa dargi. Piemeram, KC "RTtausma» sakartosanai vajadzTgi vel 30 10ks!. lali. BrTvu, uzkralu Ifdzek!u LNS rTcTM nay, lapec alkal alliek cerel uz "Eiropu» - iesniedzam projeklu "LNS 01· ras majas», lur viss paredzels tiesi remonl· darbiem. Tikai - 10 gribelaju vienmer ir daudz vairak neka 10, kas sa~em finan· sejumu. Alliek gaidTt, carel.

* Vai vel kada projekla iznakums nav zinams? .

- Vel kadi 5 - 6 alrodas IzskatTsana. Tie saistTti ar nodarbinatTbu, amalprasmju apgOsanu, parkvalifikaciju, dazadiem pasa· kumiem.

Seil pie viena algadinasu , ka neviena nauda, ko iegOslam projeklu finansejumu veida, nevar likt sadalTta alsevis~iem cilve· kiem, bet ta jaizlieto darbam, dazadu pasa· kumu organizesanai, kur gOst labumu pec iespejas plasaka sabiedrTba.

* Ir tacu vel viens jaunums saja gada - LNS uZQemta Eiropas nedzirdTgo organizacUa.

- Pagaidam tas ir tikai fakts bez ka· dam sekam. No ta vien nekas ne mOsu dzTve, ne darba nemainas. Vai pilna mera ieklausimies sTs organizacijas procesos un no'tiem tad gOsim kadu labumu, to noteiks tikai pasu varesana un spejas. Eiropu neinterese diedelnieki ar izstieptu roku, bet pievilcTgi , radosi parlneri, kas spej dot kaut ko interesantu kopTgai lietai.

LOk, nakamvasar notiks Eiropas Ne· dzirdTgo kultOras festivals - vai spesim tam pienacTgi sagatavoties un godam parstavet Latviju lielaja tautu saieta? Eiropa un arT pasaule tadu pasakumu ir loti daudz.

ArT pie mums, Latvija, ITdzTgu nelrOksl. Kaut vai mOsu festivali, koncerti NedzirdTgo diena utI.

Jateic, ka mani reizem parsteidz, var· bOt pat sarOgtina tas, cik cilveki vienkarsi visu to, ko vi~iem sniedz, pie~em - ka pasu par sevi saprotamu, neiedomajoties pat, cik daudz svetku pamala ieguldTts darba, nero vu spriedzes, radosas izdomas, stundas neizskait!ojama laika. To zina tikai organizalori un liesie IfdzdalTbnieki .

* Bet ko JOs veletos sagaidTt no mOsu cilvekiem, pasakumu verotajiem?

- Nu lai lacu kalrs padoma, ka varetu cila reize, cita laika kaut ko darTt, piedaiTties, dot kaut ko savai nedzirdTgo kopienai. Mani sarOglinaja tas, ka LNS uzaicinajumam pieleiklies brTvpratTgos darbam projekta "Runajosas rokas»pa visu savienTbu alsaucas pavisam nedaudzi. LOk, Ie bija iespeja pielikl savu palfdzTgo roku, gudro galvu, verTgo pratu, kadu mums nelrOkst.

* Ka stradajusas musu iestades un organizacijas? ..

----------------------------------------------------------DU

- Savus uzdevumus vairak vai mazak

cenUgi izpildljusi visi. Nekadu parsteigumu nebija, varbut iz~emot vienu patTkamu lielo darba apjomu, ko paveica darbinieku zi~a pavisam nelielais Zlmju valodas centrs. Kad ta darbu prezentacija ieraudzlju visas radosas produkcijas klastu (videofilmas, broSOras), tad gan acis, gan prats apzilba. Paveikts patiesam nozlmfgs darbs zlmju valodas kopsana. So iestadi parejo vidu es nosauktu par pirmrindnieci - paraugu parejiem.* Ziemassvetki paies atri , un cik tad vairs talu IIdz Jaunajam gadam. Tas mums, LNS saimei, loti vesturisks...

- Ja, nakamgad ar lieliem darbiem, par kuriem jau mineju , so!osim preU LNS 85 gadu jubilejai maija. Prognozeju, ka LNS vesture 2005. gads paliks ka arkarUgi

bagats ar notikumiem, pasakumiem, jauniem paversieniem. Bet tas tads nenaks viegli - visiem bus daudz, daudz jastrada, lai piepildHos pianos, projektos, an pratos un sap~os ieceretais.

Ceru, ka visi busim pietiekami stipri , gudri, veseli, lai spetu pie~emt so izaicinajuma gadu - parbaudi mOsu spejam dzivot un atlistnies arvien jaunos apstak!os, ko mums dikte Laiks. Ceru gOt no saviem LNS biedriem atbalstu visas lietas, ko Par to rakstija...

Sakums 2. fpp. * * uzsaksim, sajust to saikni, kas mOs vieno tapec, lai mes ne tikai cits no cita gaidTtu un gOtu, bet gan lai mes cits citam arT kaut ko dotu un ta savstarpeji bagatinatos.

Laimigu gadu visiem «Kopsoli» lasTtajiem, visiem biedriem musu savienlba un ikvienam sava gimene. +

ES Phare programmas finansets "Runfijosiis rokas" _

* * ** ligums Nr. 2002/000-590-01-02IMic391J 1 SABII:DR18AS INTEGRACIJAS FONDS

l1arbu .tulkus ~ ... '... ~..,... ., in:tarmaciju~...

IIze Kopmane

- ta varetu raksturot galvenos tagumus, prasTbas, problemas, ko izvirza nedzirdTgie cilveki projekta C( Runajosas rokas» ietvaros notiekosajas grupu sapulces.

Vienas no pirmajam grupu sapulcem notika Smiltenes regiona - Jaunpiebalga, Smiltene, Aluksne , pec tam Gulbene, bet pirms pasiem Ziemassvetkiem - Balvos. AIOksniesi izteica velmi atjaunot savu biedribu (Iikvideta ar LNS valdes lemumu 1982. gada). Cilveki velas sa~emt plasaku informaciju par iespejam uzlabot savu dzivi, ve

las uzzinat, ka dzivo citi lauku cilveki, ko doma un dara valdiba, lai uzlabotu vi~u dzives apstak!us.

Vienpraligs lemums izskaneja pec tulka pakalpojumu plasakas pieejamfbas, uz vietas, ka arf pec Ifdzek!u nodrosinajuma biedru sveiksanai nozimigos dzlves gadijumos.

Dazos gadijumos bOtu nepieciesams telpu remonts un labiekartosana (AIOksne).

Grupas izvirzija savus akUvakos biedrus ka parstavjus uz regionalo konferenci - seminaru, lai vi~i taiak mekletu risinajumu sim apzinatajam problemam.

Limbazu puse nedzirdigo cilveku galvena rOpe - ka nodrosinat sev darbu un iztiku, drosu jumtu virs galvas, dzivojot saimnieka maja. So jautajumu kartosanu..

lespejas. LNS sistema va/sts subsidetas darbavietas inva/idiem sak stradat nedzirdigie ciJveki. «KS» intervijas ar viniem!

Atskaites un parskati. LNS k/ubos 2003. gada notikusi 2000 pasakumi ar 15000 apmek/etajiem. LNS va/de aicina pie verst lie/aku uzmanibu jauniesu iesaistisanai ku/fijras dzives aktivitates.

Atskaitas par darbu LNS iestades. Komunikaciju centram - jagatavo jauni tu/ki, jamekle iespejas nodrosinat tU/kus studejosiem jauniesiem.

limju valodas centrs realize dazfJdus projektus, kas saistiti ar /atviesu va/odas apmacibu, kopsanu un pilnveidosanu. Problema - nav iespeju rea/izet tulku protesiona/as izglitibas programmu.

KC «Ritausma» uzmanibas centra remontdarbi, saistiba ar to - ka nope/nit, ka sadabilt naudu sai vajadzibai.

Laikraksta «Kopso/i» lie/aka problema katru gadu - vai izdosies dabilt tinansejumu no valsts budzeta. * Marta * *

liedojumi. No «KS» publicetiem datiem redzams, ka 2003. gada LNS ziedajumu veida safJemusi 5415 LVL, LNSF ziedojumos safJemusi 995 LVL, RSK «NS» 290 LVL - gan naudas, gan mantiska veida. To skaita biedri savai LNS ziedojusi 381 LVL.

parsteigums. RaifJa sko/a nedzirdigie jauniesi sarika Ozejas dienu dai//asisanas konkursu zimju va/oda. «Mani parsteidza, ka ir tik daudz aizrautigu, dzejas parnemtu jauniesu... » saka l.Ungurs, nedzirdigais dzejn{e~s, divu gramatu autars.

Alzllegums. LNS skaji proteste un iesak kampafJu pret Ministru kabineta un LR Vese/ibas ministrijas aizliegumu nedzirdigajiem vadit automasinu.

Izs~irsanas. Bijusie LNS biedri jaunaka un vecaka gadagajuma cilveki stasta par savu dzivi svesas zemes un to, kapec vlnj no/emusi neatgriezties Latvija.

Izgllllba. Nedzirdigo un viIJu draugu organizacija

Oarbu, tulkus... Sakums 3. Ipp.

oficialas iestades (piemeram, socialas pa. ITdzTbas dienesta) apgrOtina tulka trOkums

uz vietas. Laucinieki, kas dzivo talak no pagast

majas, ir pilniba nos~irti no arpasaules _ satiksme slikta, nav naudas , lai pasOtTtu

Par to rakstija... * ,oj;" *,oj;" Siikums 3. lpp. $ $

Jubileja. Ar plasu programmu KC «Ritausma» savas pastavesanas pirmo gadadienu atzime «Efraims». * Aprili * * *

Jaunums. «Kopsoli» sak realizet jaunu projektu «Eiropa _ mtJsu majas», laiiot klaja speeialo ikmenesa pielikumu laikrakstam un sakot diskusiju izbraukumus regionalajas biedribas.

Pieredze. Invalidu jumtorganizaeijas "Sustento» grupas sastava LNS parstavji iepazistas ar igau~u pieredzi invalidu aprilpes joma.

Projekti. Uz tiem balstas daudzi pasakumi, darbi, ieeeres. To vidtJ ari ZVC centra gatavotas video vardnieas, Rezeknes kluba veiktais kapitalremonts, laikraksta «Kopsoli» izdosana, bezmaksas pieeja interne-tam, vasaras nometne "Ritausmas» dejotajiem un lugas iestudejums, petijums par nedzirdigo kultilras vesturi u.e. * Maija * * * *

Hotikums. LNS tiek uz~emta par pi/ntiesigu biedru Eiropas Nedzirdigo organizaeija. Notikuma kJat _ LNS vieeprezidente Maruta Piternieee.

Svetki. Biedribas tiek atzimeti Darba svetki un Mates diena. Skolas atskan pede

jie zvani izlaiduma klasu audzek~iem.Maksla. Eiropas Nedzirdigo makslas festivala «Nedzirdigo maksla tagad» Stokholma piedalas Rai~a skolas skolotaja, melogrupas "Alias» vaditaja Inese Immure.

II -x rare:;ana. "KS» sak publieet rakstu

seriju par tiem eilvekiem pasauJe, kas, par spiti savai nedzirdibai, spejusi sasniegt

II' 'd - - t I'd daudz. r1~U VI U ars e, I otaja, mtJzilfe,ee/otaji, zinatnieks, aktrise u.e.

Oarbs. Par savu darbu stasta nedzirdigie eilveki no daiadam Latvijas malam _ Rigas, Kuldigas, Ventspils, Rezeknes...

He/aime. Lieli postijumi divos ugunsgrekos pee kartas skarusi Daugavpils kluba eku. Tas paree/as uz pagaidmitni LNS dzivojama maja - 18. novembra iela 208.

Piedzivojums. To var izjust, ee/ojot gan svesas zemes, gan tepat Latvija. Par Latvijas iepazisanu tas daudzveidiba Kurzeme

avTzes, TV inlormacija loti Tsa un skopa, uz Valmieras klubu aizbraukt nav iespejams, bez tulka daudzas problemas paliek neatrisinatas.

Limbaznieki ar rOgtumu atzina, ka ir samera daudz negodTgu, bezkaunTgu darba deveju, kas megina nedzirdTgos apkrapt, nesamaksat par darbu utt., pie~emot , ka

vi~i ir «gara vaji " un tapat neko nesaprot,

ka arT pasi nespej versties pee palTdzTbas.

~ Aktivi tika apspriestas arT citas problemas, kas ir LNS kompetenee. Piemeram,

par to, ka televTzija vairak Iietas jaatvel

raidTjumiem zi~am zimju valoda vai ar

J . subtitriem. Sie priekslikumi tiks virzTti taiak ~z seminaru, kura ka parstavji piedalTsies A. Dzirne (vaditaja), M.Svagre, A.Snepste, J. Dzirnis. 'inlormacijas arvien mazak, izskatas, k~

Latgales puse grupu sanaksmes jau notikusas DaugavpiIT, Preilos Plavinas

. Madona, Uvanos. Bez jau chvi~t ~ineta~ problemam seit atklajas vel dazas eitas, piemeram, par to, ka nedzirdTgajiem krievvalodTgajiem vajadzetu piemerot atvieglojumus LR pilsonTbas iegOsana, japaatrina komunikatoru saQemsana, IIdztekus vecu

ma pensijai botu jasa~em arT invalTda pensija (pabalsts), piIsetas sabiedriskaja transporta atlaide maksai nepieciesama ari lauciniekiem, kad tie ierodas pilseta. TV ziQas tulks bOtu jaizvirza prieksplana, jolona grOti saskatit viQa zTmes un mTmiku.

Nav darba, nav ITdzek!u iztikai, pasam nepieciesamakam vajadzibam - zalem, transportam, dzTvok!a apmaksai un remontam, kurinama sagadei. Bet plaviniesiveletos, lai kluba stradatu kads d~rbin'ieks uz vietas, jo tulks gandrTz nepartraukti atrodas izbraukumos, lai apkalpotu biedrus sava regiona.

ArT Latgales puses biedri izvirzTja savus parstavjus uz seminaru, kas visas minetas problemas velreiz parskatTs, analizes

integracija nevienam nav vajadzTga. Tad kapec man jamaksa valstij nodok!i, ja preti neko nesa~emu no sTs valsts, kas nerOpejas par saviem pilso~iem?»

Citi sapulces dalfbnieki piekrita patiesam inlormacija tiek arvien vairak i~robezota, berniem nav neviena raidijuma zlmju valoda vai ar uzrakstiem. Nedzirdi

giem jasamierinas tikai ar «melno darbu» par minimalo samaksu, parkvaliJiceties , kaut ko iemaeTties nav iespejams bez tulka, bet valsts iered~i gudri pamaea - mekI~ji~t ziQ~s internela, it ka nedzirdTgajiemvisiem butu datori majas!

Secinajums vienpratigs: visi minetie apstak!i veicina nedzirdTgo pasizolaeiju, atrautibu no sabiedriskiem procesiem valsti un ir taiu no iespejas integreties sabiedriba. Valmieriesi semina-ra- I'erad-Isl'es kupla

skaita (14). Rigas regiona biedru saieti notika at-

se.visk,as grupa's pe'e dz'lvesv'letas raJ'onlem: Centra, Zemgales, Zieme!u, Latgales, Vidzemes, Jelgavas, Tukuma, JOrmalas u.c. (par tiem nakamaja nr.).

=\\ . \\\\$\\\\ \\\\ . $\\\ . \\$$\\\\'

mtega..." , .,~ .

*

* *

* ** *

"KS" IOdza daius biedrrbu parstavjus daIJties pardomas par aizejoso un nakoso gadu.

* * * SANDRA

GERENOVSKA,

Rezeknes biedrrba

* * *. MOsu vislielakais, vienreizejais notikums 2004. gada - kluba kapitalremonts un labiekartosana, dienas centra atversana ta tel pas. Velreiz paldies Niderfandes Orange fondam, pilsetas pasvaidibai un visiem, kas so notikumu ar idejam, darbiem, materialo un finansialo ieguidijumu veicinaja.

Tas acimredzot saliedejis un bagati najis mOsu biedru kolektlvu.Sogad biedriba iestajusies vairaki jauniesi, bija daudz skaistu notikumu, atzImejam lielas jubilejas.

Gada nogale ka atelpa pec spraiga darba naca davana no LNS valdes iespeja piedalflies kursos JOrmala, kur reize ar zinasanam guvam daudz vertlgu atzi ~u gan nodarbibas, gan savstarpeji kontaktejolies, gan mierigi pardomajot savu dzIvi relaksacijas brTzos.

Sakartot savas domas, apzinaties sevi ka verHbu, iemllet sevi, ieklauslties cilve kos, kas tev apkart, un pie!aut, ka ir ne tikai lava, bet arT vi~u taisnIba, iemacHies atri piedot, izrunat un aizmirst paresHbas, lai sliktais negrauztu un nebojatu dzIvi, atkal un atkaI uzpeldot un sadu!~ojot visu labo, skaisto, kas taja ir pietiekami daudz.

To mes macIjamies, un to novelu vi siem saviem biedriem, visiem LNS cilvekiem Jaunaja gada. * *

* DACE LACE,

Valmieras biedrrba

* * * Kas labs, slikts noticis saJa gada?

Sogad nekas lads izcili sevis~s nay noticis, ja salTdzina ar pagajuso 2003. gadu, kad mums bija Eiropas projekts. Toties jOtamas projektas sekas - izremontetas, skaistas kluba telpas ir padarTjusas cilvekus labesHgakus, devigakus - cilveki velas arl pasi vairak no sevis dot citiem un klubam. Palielinajies ziedotaju saraksts, ne tikai valmieriesi, bet arl viesi no citam biedrTbam, kas seit viesojas pasakumos, ar prieku

ziedo, lai turpinatos Valmieras RB skaistas parvertlbas. Par biedru saziedoto naudu ir uzcelta darza lapene, uzmOrets kamins, krajas naudi~a lapenes jumtam.

Vel mani loti parsteidza un iepriecinaja pasdarbnieki Nedzirdigo diena - no rita sapllsa autobuss un citu vieta vairs nevareja dabot. NopOtos, nu neko darTt, nepiedailsimies... Bet, man par milzu parsteigumu, cilveki pasi, bez manas vadibas saorganizejas - Janis Cirulis un Janis Immurs savaca savas masinas visus kosHmus un da!u cilvekus, parejie paspeja uz satiksmes autobusu. Es pat nespeju noblties un sanervozeties, ka jau visi bijam ce!a uz Rlgu! ArT skatltaji, ITdzbrauceji aiz brauca ar starppilsetu autobusu - no 28 uz Rigu atbrauca 23, gandrTz visi! Un neviens nesOdzejas, visi tik vienoti, saliedeti - neizsakama gandarijuma sajOta par ta du kolekHvisma garu! Paldies jums, ml!ie! Ceru, ka ta bOs vienmer.

Liels prieks par seminaru kluba vaditajiem gada nogale - gan nodarbibas loti labas, gan relaksacijas un vesellbas uzlabosanas nodarbTbas tiesam bija loti vajadzigas. Nekada Ziemassvetku davana vai naudas premija to neatsver. Paldies!

Ko gaidam nakotne? Laiks rit savu gaitu un vienmer kaut ko atnes - kaut kas radTsies jauns, kaut kas bOs, un kaut kas nebOs. DzTvosim ta, lai nepalaistu garam iespeju, kas tiek dota katram.

MOsu novelejums citiem : fai pietiek speka darbus veikt, pec darba svetkus svinet, pec svetkiem jaunus darbus sakt.

* * * GUNDEGA PAt;JKO,

Liepajas biedrrba

* * *Mums bija visuma veiksmigs gads, ja vien aizmirstam, ka ziema atkal salam un tuntu!ojamies mete!os.Tomer daudz reizu svetku brizos bijam kopa un arT sapratni un atbalstu no savas pilsetas, rajona pasvaldTbam un sociala dienesta esam saQemusi.

Nakamaja gada ~ersimies pie remonta, jo riez vai tik driz tiksim pie jaunam telpam - Tpasumu iegade Liepaja ir visai darga.

Paldies visiem maniem biedriem, it Tpasi vietniecei Guntai Vazdi~ei: fai svetits nakamais gads - ar razenu darbu, milestibu, saticibu un particibu visas gimenes, visas darba kofektivos, kur strada musu biedri. Turpmak vel

Par to rakstlja. .. Sakums 3. /pp. * Jiinija *

Baudijums. Skaisti izskanejis gadskartejais festivala koncerts - soreiz Kuldiga (137 dalibnieki, vairaki simti skatitaju).

Uzdevums. Vairakam LNS iestadem un MRU javeic parregistracija saskaf)a ar jauna Komerclikuma noteikumiem.

Integracija. Arvien vairak sekotaju rodas pirms datiem gadiem uzsaktai valmieriesu idejai - piedalities ar saviem koncertnumuriem pilsetas pasakumos. To aktivi dara Raif)a skolas jauniesi, ritausmiesi, nu piebiedrojusies ari liepajnieki, uzstajoties AS "Laumas» un "Pablo bruga» klubos.

Kontakti. LNS regulari saf)em zif)as no pasaules un Eiropas nedzirdigo organizacijam. Pasaule ir 70 milj. nedzirdigo. ANO tiek gatavota konvercija par invalidu tiesibam. Ir japanak, lai visur oficiali tiktuatzitas nedzirdigo tiesibas plasi lietot zimju valodu.

Surdocentra direktors Arnolds Pavlins piedalas dzirdes aparatu firmas " Oficon» 100 gadu svinibas Danija.

Jubilejas. Nedzirdigo luteranu draudze pie Sv. laf)a baznicas atskatas ~z pastavesanas 10 gadiem, bet NSK «Liepava» atzime 5gadu pastavesanas jubileju.

Ziedojumi. Katra "KS» numura publiceti ziedotaju saraksti. Lielaka dala no tiem ziedo Rigas biedribai. * *. Jiilijs * * *

Talanti. I. Immure rakstu serija «Nedzirdigie spej daudz» iepazistina ar daudziem talantfgiem nedzirdigiem ciJvekiem,' kuri iepaziti Eiropas makslas festivala Stokholma.

Macibas. Astof)as Latvijas pilsetas un Riga notiek bezmaksas zimju valodas kursi, kurus finanse ES.

Uzvara. Plaude (atte/a) klust par Latvijas cempioni orientesanas sporta (nedzirdigajiem).

IZllitiba. Notikusi izlaidumi skolas, arodvidusskolas, Rigas

Mara r----=----,

amatniecibas skola, Raif)a vakarskola, koledta RRC. Magistra grtidu Latvijas Universitate iegust Rigas skolas skolotaja Guna Priede.

Sports. Orientesanas sportam Lalvijas nedzirdigo vesture april 40 gadi, bet milsdienas partidijusies jauni sporta veidi -Boccia, boulings, darts, florbols u.c. Tiek sveikts sporta veterans Peteris Ugars 90. dzimsanas diena.

* *Par to rakstija... Sakums 3. /pp. *

Pasaule. Skaistu!u konkursi Cehija, karneva/s Anglija, miizi~e Evelina, veterinararste Linda u.c. parsteidzosi fakti.

Rezu/tats. IV centra nos/edzies liemelva/stu MP projekts «Nedzirdigie berni - sabiedribas da!a». /zdotas 3 tematiskas videovardnicas zimju va/oda.

Integresanas. LNS krievva/odigie biedri kursos apgiist /atviesu va/odu un Natura/izacijas parva/de Iiek eksamenus LR pi/sonibas iegiisanai.

Ikdiena un SaPIJi. Ta var nosaukt sarunas par dzivi, kuras reizi pa reizi risinas redakcija vai kada no tikSanas reizem biedribas. No tam top raksti «KS», kas ie

cienW /asltaju vidii. * * * * Augusta *

Lie/s notikums. Latvija notiek Eiropas cempionats orientesanas sporta. Miisu izlase izcina 3 meda!as (A./ntsone - 2, stafete 3. - M.P/aude, I.Sivko, /.KramaJ.

lestasanas. Nedzirdigo jauniesu un vilJu draugu organizacija (

C Tic/bases/s )_ .....-------''''"--.------~,--Ole,'1s paz/st saVU:S;

.. ,I' '!' ''1aOSn·euZIFuJ6-."I ... ' -'rnus' be, f ' 1 . ,; _'~H

Sandas Veidemanes - Thomo/lari saruna ar draudzes veciiko Vinetu Laudurgu, nedzirdfgo grupas vadftiiju.*Ka iesakas nedzirdfgo kalposana musu draudze?

1992. gada viena no pirmajiem evaQgelizacijas seminariem musu draudzes vadTbai radas doma aizsutTt NedzirdTgo biedribai ielugumu uz so pasakumu, Ta ka draudze garanteja samaksu nedzirdTgo tulkam, tad tiesam atsaucTba bija liela gan no nedzirdTgo, gan tulku puses,

Kad 81beles izpetes cikls beidzas un izskaneja aicinajums nodot savu dzTvi Jezum, daudzi no nedzirdTgajiem izteica velesanos k!Ot par Jezus sekotajiem, Tacu darbam ar siem cilvekiem mOsu draudze nebija sagatavotu cilveku, Bija vel sliktak - neviens pat nezinaja par so cilveku Tpasajam vajadzibam un uztveres spejam.

* Ka notiek sazi nasanas ar nedzirdTgiem cilvekiem?

Vairakus gadus draudze algoja tulku, bet radas problemas, NedzirdTgie draudzes locek!i gribeja vairak iedzijinaties 81beles vesH, nevis vienkarsi atsedet dievkalpojumu, Tulkam tas bija tikai darbs ar ierobezotu darba laiku, Protams, pastav arT tadas problemas, kuras cilvekiem ir pamatotas tiesTbas parrunat bez starpniekiem, Skumji bija redzet, ka tulks aiziet, cilveki paliek ar savam problemam, bet mes varam tikai bezpalTdzTgi noplatH rokas, Pamazam saku no viQiem macHies zestu valodu,

* Ka jus raksturotu kontaktesanos ar nedzirdTgajiem?

Kalposana nedzirdTgajiem ir loti specifiska, Ja kads velas stradat ar siem cilvekiem, tad jaapzinas, ka tas ir loti smalks materials, Cilvekam pasam jabOt ar stabilu nervu sistemu un nobriedusu atbildibas sajOtu. Parasti mes brTvpratigos neaicinam, viQi pasi nak un piesakas. Laika gaita izkristalizejas, vai cilveks spejlgs so kalposanu vispar saprast. Es vienmer labprat stastu par nedzirdTgajiem.

* Ko nedzirdTgie draudzeslocekli dara?

Pats pirmais, ko mes izveidojam, bija koris. Biju dzirdejusi, ka arzemes tadi

pastav, bet Latvija dzTvojosajiem tas likas neiedomajami. Jasaka, ka nedzirdTgajiem loti paHk dziedat, tikai muzikai jabot pie

tiek~~:r~:~;~~~~r~~~:i~r:~~j:~§~a sabatskola ar trim pieauguso un divam bernu grupam, kuras strada 8nedzirdTgie skolotaji. Reizi nede!a ir majas grupas,

Reizi nede!a maza grupiQa macas cetrgadTgaja 81beles skola, Skolai ir savaprogramma, Katru gadu mes macamies pa vienai Blbeles gramatai, ka arT saskarsmes psihologiju, kaut ko no dabas zinatnem un nedaudz par BTbele pieminetajam senajam kultUram, Ka jau karHga skola ir gan kontroldarbi, gan eksameni, gan prakse, SekmTgi pabeidzot skolu, students saQem 81beles skolotaja kvalifikaciju, Reizi nede!a ir lugsanu grupa, uz kuru kopa sanak visi esosie un toposie skolotaji.

Un paslaik pats svarTgakais - mes censamies izbuvet nedzirdTgo nodarbTbam atsevis~as telpas, jo mums ir idejas par dazadiem kalposanas virzieniem nedzirdTgo sabiedrTba. Man ir liels prieks, ka nedzirdTgie pasi ar lielu aizrauHbu ir uzsakusi telpas izbuvi. Mes sarunajam, ka katrs menesT ziedo vismaz 1 latu, Ta pusotra gada laika esam savakusi 2000 Ls, mums ziedoja arT kads Amerikas nedzirdTgais, leguldTts ir jau liels darbs, un liels darbs ir planots vel art otras telpas izbuve, Tomer es ticu, ja sTs telpas ir vajadzTgas, tad Dievs sveHs so musu ieceri.

* Ar kadam problemam nakas saskarties nedzirdTgajiem?

Viena no galvenajam problemam ir arkarHgi zemais izglHlbas ITmenis, Ap 60% Latvija dzTvojoso nedzirdTgo faktiski ir analfabeti, kas gramatas vispar nelasa, nay vardu krajuma, Latgale sis skaitlis sasniedz 80%, NedzirdTgajiem speciali veidotas ir tikai pamatskolas, Diemzel skolotaji slikti zina zTmju valodu. Vidusskolas vispar nay. Ja nedzirdTgais tomer vel as macHies vai, pareizak sakot, saQemt dokumentu par videjo izglTtTbu, tad to var izdarH J, RaiQa vakarskola, protams, dzirdTgo plusma! Ja nevari , tad nenac - vienkarsi.

Es domaju tapec arT sabiedriba uz viQiem skatas ka uz «maug!iem", AtbildTbu par to jauzQemas dzirdTgo sabiedrTbai tatad arT mums sava draudze, Darama tiesam ir loti daudz. GandrTz katra nodarbTba zinams laiks javeltl arT latviesu valodas macTsanai.

Neskatoties uz visam problemam, Dievs pazTst savus bernus un aicina pie sevis, Es kopa ar saviem nedzirdTgajiem darba biedriem priecajos par katru, kas Dievam !auj parveidot savu dzTvi. Mes esam pateicTgi, ka Dievs mums !auj sevi skatn darbTba, +

Par to rakstija... Sllkums 6. /pp.

Oa/iba. Eirapas Zimju valadas tulku faruma Samija Latviju prezente IV centra direktare Lilita lansevska un Valmieras RB tulks Iveta Lace - Miezite.

Sports. Pasaules saha ~empionata Vacija piedalas M.Artjamava, E.Kluss un A.Kamars.

Pardomas. Intervija ar LNS viceprezidenti Marutu Piternieci par Nedzirdiga dienu - agrak un tagad, pie mums un pasaules kanteksta.

Par nedzirdibu - ka to uztver, un ar to sadziva nedzirdigie cilveki. Materia/us no interneta apkopo Inese Immure.

Oktobri Notikums.Kongresu nama ar plasu LNS

pasdarbnieku, bernudarza un skolu audzek9u kancertu tiek atzimeta Nedzirdigo diena (pusotra simta dalibnieku, ap 1000 apmekletaju).

Svinfbas. Ari RB klubos Nedzirdigo dienas un Mi~e!dienas pasakumos, Raias svetkos un jubilaru godinasanas relzes pulcejas biedri.

Daiviet sos pasakumus atbalsta vietejas pasvaldibas un firmas.

Uzvara. LNS valde uzvar Sabiedribas intergracijas fonda konkursa un iegiist ES finansejumu projektam «Runajosas rokas». Bet Latvijas vajdzirdigo asociacija realize si pasa fonda finansetu projektu «Tas, ko es speju, nav viss»!

Nodoms. LNS Dome lemj par LNS Kongresa sasauksanu 2005.gada 23. jii/ija Rezekne.

Sa vi/niece. Par apsveikumiem 98. dzimsanas diena pateicas kultiiras centra «Ritausma" ilggadiga reiisore Elvira Elksne.

tempioni. Naskaidrojusies daiu sparta veidu 2004. gada cempioni: 64 - fauci9u dambrete Varis Strazdi9s, autasparta Artiirs /fivitis.

~~------------------------------------~~~--~--------Par ko rakstija «KopsQ/l» * go skolu un klasu pedagogi uzsak surdope- Mill $'veicam' Sakums 7. /pp. * dagogijas studijas Rezeknes augstskola. ., . . , ') / ~ . . .. .. . ... , . ..' . Novembri * Decembri Mi/ie )1fbiliirilJllms ve/tiim visgniliikos Ilove-

Sakums. Projekta «Runajosas rokas» Projekts. Turpinas apjomiga projekta /ij1l17/US dzilllMlIns diet/Ii 1171 'i.'isii ]nll//{/iii gndii" etvaros notiek nedzirdigo grupu sapulces "visa Latviia. Darba grupas izsludina cenu

Japtauiu par te/pam toruma norisei. Uz

Jtorumu uzaicinati arzemju viesi.

Piekritis ierasties PNF prezidents Masku lokinens un Eiropas Nedzirdigo organizacijas vaditajs.

Nobeigums. «KS» beidz projektu «Eiropa milsu majas» un gatavo jaunu ES naudas iegusanai.

Jubilejas. KC «Ritausma» notiek tradicionala apa!o gadskartu jubilaru godinasana «Iefta brieduma», klubos atzime Latvijas dzimsanas dienu.

Ivaigznes. Ari mums ir paradijusas savas skatuves zvaigznes - relisora V. Kairisa filma «Romeo un Dzuljeta» galvenie varoni ir nedzirdigie jauniesi Rita Fedotova un Armands Slempers. 11. novembri notiek filmas pirmizrade kinoteatri « Riga».

Maclbas. Notiek IV kursi iesacejiem V.Kleinas vadiba. Savukart ap 60 nedzirdi-

Kristiesu ieveribai! Ziemassvetku Dievkalpojums

Jal).a baznTca nedzirdTgajiem notiks 25. decembri pl. 14.

Visi mIji gaidIti!

Mans prieKs' Liels paldies KC «Ritausma» darbi

niekiem par piedavajumu pieda/ities /firbju izstade un palidzibu manu Wbju sakartosana izstadei.

Tapat pateicos Neorganiskas ~imijas institota inzenierim - darzkopim entuzias

tam Marim Berzif)am, kas man uzdavinaja divus tirs~irnes ~irbjus «Saldais apa/itis» (Sweet Dumpling - attela). Sos s~irnes ~irbjus Latvija nepardod, un man nu bus ta vienreizeja iespeja tos audzett

Raitis Pilce

Apmekletaju ieveribai LNS valde, Zimju valodas centrs,

Komunikaciju centrs, Surdocentrs un laikraksts "Kopsoll" no 24. decembra lidz 2005. gada 2. janvarim apmekletajus nepielJems un klientus neapkaJpos.

v«Runajosas rokas» realizacija. Notikusas 29 grupu sapulces, kuras saktas apzinat nedzirdigo kopiena pastavosas problemas. Nakosais posms - seminari biedribas.

/deja. «KS» lasitaji Wgti aizpi/dit aptaujas anketu par Gada cilveku, Gada notikumu, Gada vertejumu.

Rezumejums. LNS prezidenta Arnalda Pavlina intervija - pardomas par visu 2004. gada paveikto un iecerem nakamgad.

«Kopso/l» aicina lasitajus savlaicigi pasiltit laikrakstu 2005. gadam.

flaval milestlbu SirsnIgs paldies KC "Rltausma"

pasakuma "Zelta brieduma" "Iabajiem gariJ)iem" - Marutai Piterniecei un JautrItei Gromai.

Pasakuma jutamies omulIgi, lieliski. Tas bija patiesam svinigs, sirsnigs, ar dazadiem patIkamiem parsteigumiem. Ta bija iespeja but atkal kopa ar savejiem.

Novelam visiem glabat sirdi un davat citiem vairak siltuma un milestibas, jo ne velti saka - dots devejam atdodas. Tas nozime, ka ari pasiem bus silti un busiet mileti.

Pasakuma "Zelta brieduma" daIibnieki

NealimlrS\JetpasQtft «K' : ~)~i!:20!;)5 : alaajElm : Nakamaisnum , '

Lni uisi)71S tik /ni7lligi !Vi /nbie gnri - rtlFh. ffiL I I . ffi "1:"

ni Imtmlll stnro nmlife "1:" v~ 'I 1- ;;t.v ;VI spoz,n, Sl fn snll Ife. ;;t. "1:" Lni ,Iisie17l )nllkns diivnllns, "1:"

Kns iep1'iecilln sil'Sllipns.

Lni s-uerkos sknisti 1Izkliits gnlds, * K1II'visif171 tiek gml sii/I, gnll snld.,.

Lni kntm1ll17lim lt11 gnislt1lls lIIiijiis,

Lni .,dtk1l pricks piir visioJl Hiiins. *

80 28.1 VELTA SPERLI~A ZVIRBULE,

Rigas 75

1. 1 IGNATS OSTROVSKIS, Rigas 7. 1 MARIJA ZIBARTE, Rigas

10. 1 VOLDEMARS MARKEVICS, Ventspils

16. 1 PETERIS ZE~~IS, Rigas 70

1. 1 VITALlJS LOCMELlS, Rezeknes 26. 1 JADVIGA KUCINSKA, Rigas

60 28. 1 VIJA KAUGURE, Rigas 31.1 MARA NAMNIECE, Valmieras

55 15.1 IVANS ~EMESEVSKIS,

Rigas biedrlba.

Piezime. Ludzam ari parejas biedribas atsum savu jubilaru sarakstus.

KS_27_2004_1