~~~~~--~--~~~--~~--~--~~~----~~----~

Vecajam aizejot•. , Sakums 1. Ipp.

Dace Lace, Valmiefas biedrTbas priekssedetaja

Valmieriesi svines 60

AizvagTtais gads arT Valmieras biedrTbai bija notikumiem bagats.Mes uznemam viesus un no, vadTjam LNS 10. pasdar'bTbas festivala norisi.

Sai laika bija jaaprOpe arT viesi - projekta partneri no Vacijas, Cehijas, Siovakijas. Sogad biedrTba sabija arT futbolisti no Anglijas. Mums atminai no viniem iestadTtas eglTtes, ka~ no turienes gaidTja rotajumus liemassvetkos.

Man patika projekta studiju vizTtes Vacija un Cehija. Vareja salTdzinat nedzirdTgo dzTvi dazadas valstTs.

Nakamgad 9. februarT mOsu biedrTbai aprit 60. Jubilejas konferenci rTkosim 19.maija. Velu visiem vese

-Eiropas Socia/a fonda un Latvijas valsts finansets projekts "Mes - sabiedribas data II». Realize LNS.. -Kuldiga: LailfS' aizriteja;atri

Mes KuldTgas biedrTbas kluba 11.novembrT uznemam izbraukuma grupu .sr programmu «ES fondi - nedzirdTgajiem».

No RTgas ieradas A.Valdmane, I.Kopmane l.Ungurs, I.Kalni~s, B.Aldersone. Saruna notika par to, kadas iespejas ir nedzirdTgajiem !audTm, izmantojot ES atveleto naudu Latvijai.

Bija arT uzklats kafijas pauzes galds, bet ne jau tas galvenais, lai visi,sedetu pie

ITbu un labu Qmu! Lai mums izdodas viss ieceretais.

Varis Strazdins, LNSF, prezidents

uVaram but

apmierinati... »»

2006.gads bija notikumiem bagats. SavienTba, s~iet, iestajies relatTvs pieklusums pec pagajusa gada kongresa pardzTvojumiem un satraukumiem.

Ikdiena tiek veikts kartejais darbs un realizeti Eiropas fondu projekti. To ieguvumu redzesim tuvakaja nakotne. Personiskaja dzTve viss, ka saka, OK.

Sporta par galveno sasni€gumu jauzskata tas, ka mums izdevas iegOt tiesTbas 2010.gada RTga rTkot vienu no lielakajiem Eiropas cempionatiem - zales futbola (jeb ka Eiropa sauc - futzale). Varam bOt apmierinati, ka pasakumi, kas bija planoti, tika arT veiksmTgi sarTkoti un

. izdevas tajos piedalTties arT

galda. Mums vienmer loti gribas tikties ar citu organizaciju parstavjiem, uzzinat jaunakos faktus un notikumus.

LOk, dazu pasakuma daITbnieku vertejums!

Austra pace: Tpasi interesants bija I.Kalni~a stastTjums, bet laiks aizriteja atri - nepaspejam noskaidrot visu, padiskutet par to, ko gribejam izzinat sTkak.

J.OzolilJs: gribejas uzzinat vel vairak jaunumu, jo nezinu. daudz ko biju ieprieks lasTjis «KopsolT».

cn; biedri: ar sajOsmu 1)0skatTjamies Brigitas Aldersones izpildTto dziesmu skaista zTmju valoda.

Pee viesu aizbrauksanas pie kafijas galda vel ilgi risinajas diskusijas un parrunas.

18.novembra pasakuma sanakusos apmekletajus sil

arpus mOsu valsts robezam. Kadu Tpasu atzi~l,J, seci

najumu veti pieredzi negribu izcelt, jo pieturos pie principa, ka ikdiena regulari gOstu dazadas atzi~as, kuras var noderet turpmakaja dzTve. Katra pasa zi~a paliek, cik labi tas prot pielietot.

2007.gads nak ar jauniem darbiem, planiem, pa·sakumiem. Personiska velesanas un veicamie darbi lai paliek mana pasa zi~a kads vel noskaudTs! Sporta - jaorganize lieme!valstu - Baltijas sporta klubu apspriede/ seminars un, protams, javeic ikdienas tekosais darbs. SavienTbas lauci~a vadTSu Eiropas finanseta projekta darba grupu.

Mans novelejums visiem: pirmam kartam daudz, daudz laimes! Un, protams, arT veselTbu, prieku, panakumus un veiksmi ikvi.ena darba katram personTgi un mums visiem kopa! •

dTja skaistais dekors un svecu siltas ugunis kluba telpas.. Pie kopTga galda atzTmejam Latvijas Republikas proklamesanas dienu, cienajoties sencu stila - ar medusmaizi. Notika parrunas par tevu zemes vesturisko ce!u uz brTvvalsti.

Viktors pace pakavejas atmi~as par tevu, kurs loti mTiejis Latviju. Vi~s pastastTja, ka tevs nebija pak!avies beg!u gaitam, palicis uzticTgs savai dzimtajai vietai un nepameta Latviju. Visi nofotografejas pie Latvijas karoga.

DaugaJlpili:' 1!l!adici/as ........, mususpeks

Atdzimstot Latvijas valstij, goda ce!am arT tas daudzas tradTcijas. Ta/ak 3. /pp.

Daiga Delle Gadumija - tas vienmer

ir taiks, kad ikdienas steiga ir verts apstaties un padomat par paveikto un vel daramo. Kads sis laiks bijis, par to stasta musu cilveki, atbildot uz Sadiem jautajumiem: 1. Kadi notikumi Tev pasam 2006. gada bija vislabakie? 2. Vai piepildTjas velesanas? Kadas? 3. Kadi slikti notikumi bija? 4. Ko velaties sasniegt 2007. gada? 5. Ko novelat saviem draugiem Jaunaja 2007.gada?

Raitis Virtigs

1. Vislabakais, atbildTgakais notikums 2006.gada -firmas RGO Galance dibinasana, gime~u superekskursija uz Zviedriju kopa ar Zari8iem un uz Somiju ar sievu.

2. Gadu atpaka! Vecgada vakara balle katram bija jauzraksta sava velesanas nakamaja gada. Man ta bija jauns dzTvoklis (pilns kapitalremonts). ZTmTti sadedzinajam, pelnus ieberam ar sampanieti piepildTta glaze un izdzeram.. . Un velesanas ir piepildTjusies!

3. ArT sliktu notikumu nay trOeis, bet nevelos pieminet.

4. Stradajot sava firma, velos panakt prakse, lai nedzirdTgie darba tirgO iegOtu vienlTdzTgas tiesTbas ar dzirdTgajiem.

5. Novelu cakli stradat, neizniekot savu laiku, nedzert un sasniegt dzTve visu iecereto.

Ja cilvekam ir gribasspeka, tad nekas nay neiespejams.

Turpinajums 3./pp.

--~----------------------------------------------------~

C_________Mtii-ll-d-ZI--vD-,-m-u--z-ll-m-a-c-ie-s----)

Arvien biezak un verTgak ielOkojamies sencukalendara - kadus svetkus vi~i svineja un ka?

Soreiz notika saiets Marti~dienai - kopa sanaca daugavpiliesi: rudens veltem rot8.tas telpas, rudens cienastu galda un Tstam lauku maju saimniecem pie slieks~a, kuras zinaja stastTt par sTs dienas svinTbu tradTcijam, laika paregojumiem un latviesu ierazam, ka arT vedinaja visus piedalTties jautras rota!as un izdarTbas.

Dace Lace

EKsku(sijas~ tiksanas

Valmieras kluba tpast jaunako zilJu apskatos visvairak apmekletaju sanak pirms nozimTgiem politiskiem notikumiem va/sti.

. Tad ir daudz neskaidru jautajumu un cilvekiem jaizdara izs~irosa izvele. Ta tas ir, kad tuvojas velesanas, notiek referendumi utI. Lielas bazas !audis apspriez jautajumus arT par kara un konflikta situacijam pasaule.

VertTgs bija pasakums darbnTca «Dari, tu vari», kur teju specialiste ZeltTte Kaviere stastTja par tejasaugiem, lapu slotu gatavosanu, persanos pirtT utI. Vi~a arT piedavaja nedzirdTgajiem stradat sava saimniecTba.

Ar lielu interesi verojam

darba procesu firma «Valmierasmebeles». Saja uz~emuma vienmer bijusi nodarbinati nedzirdTgie cilveki, arT tagad tur strada pieci. Dazu gadu laika uz~emums piedzTvojis lielas parvertTbas - telpas rOpTgi izrerTiontetas, gaisas, labiekartotas darbavietas, daudzi tehnologiskie procesi automatizeti, iegadatas modernas iekartas.

Firmas vadTba apliecinaja, ka gatava pie~emt darba nedzirdTgos stradniekus, jo pieredze parliecinajusies par vi~u labo darbu.

Sandra Gerenovska

Pieredzes apmall)a

Uz Daugavpils biedrTbas klubu devamies Iiela pulka. Pie 40 biedru velejas savam acTm redzet un uzzinat, ka brivo laiku dazados pasakumos aizvada vi~u tuvakie kaimi~i. Daudzi tur bija pirmoreiz un nopriecajas par eirostila izremontetam telpam, uzklausTja kluba vadTtajas stastTjumu, iepazinas ar kluba sanakusajiem tiksanas apmekletajiem, dalTjas sava pieredze ar vr~iem .

Saistosa bija arT ekskursija uz Rezeknes virvju darinasanas firmu. Daudzi bija parsteigti par pasu procesu ka dazada resnuma un krasainuma virves top no baltam granulam (~Tmija!). Tiksanas

bija abpuseji vertTga - virvju brigades meistar~ arT pirtnoreiz tuvak saskaras ar nedzirdTgiem cilvekiem un parliecinajas, ka var saprasties un vi~i varetu stradat ari saja uz~emuma. Tads arT bija sT pasakuma mer~is! .

Radosas darbnTCas nodarbTba pieredzejis celtniecTbas meistars stasHja par savu darba pieredzi. Vi~a stastTjums daudziem lika padomat un secina!: lai iekartotos darba, lieti noder amatizglTtTbas dokuments, bet Tsta prasme rodas tiesi darba procesa, laba uz~emuma, kur patiesam var apgOt savu amatu.

lepazist·zlmjuvalo.dlJJ .. . . . .

Arvien vairak cilveku velas iepazTt un apgOtzTmju valodu. Vit;1U vida vairakums ir jauniesu, konkreti studentu.

Vi~u darbs nakotne varetu bOt saistTts ar medicTniska, sociala utt. rakstura pakalpojumu sniegsanu, to skaita arT nedzirdTgiem cilvekiem.

Sogad ZTmju valodas centrs organizeja nodarbTbas RTgas Stradi~a Universitates magistrantoras studentiem logopediem. Vel turpinas arT kursi zTmju valodas pamatu apgOsanai. Soruden Stradi~a universitates toposo medi~u grupai nodarbTbas zTmju valoda novadTja arT Ansis Smons. +

talks padomat

Diana Puce __ Trubeckaja

Man sis laiks ir savadaks! Jau vairak neka gadu esmu prom no majam, slradaju Anglija.

Vislabakais 2006.gada las, ka esmu iegajusi jauna, inleresanla, bel arT grala rilma.

Sliklakais? Tas, ka, ierodolies Anglija, darba devejs mani piekrapa ar darbu.

Tagad velelos vaira.k pabal kopa ar savu jauko gimenTti...

Novelu visiem izbaudTt 10, kas dzTve pieejams! Nepalaidiel garam izdevTbas, kas dzTve varbot dolas vienreiz! + Arija Dzirne

Man prieks par to, ka iznak «KopsolT", ka turpinas LNS projekti un, tiem pateicoties, notiek daudz labu lietu - festivali, koncerti, pasakumi klubos, tiek izdotas gramatas, notiek kursi, seminari .

Ceresim, ka bezdarbs ies mazuma. Novelu visiem visur piedalHies - kartTgi stradat un labi atpOsties, piedzTvot skaistus notikumus. +

Slirdatulki

apm/erina'll

Atis Razenta/s

Socia/as integracijas centra Ko/edia RRC kops 2006.gada septembra macas surdotu/ku grupa.

Lai izstradatu un licencetu studiju programmuun apmaksatu macTbas piec

padsmit studentiem, izstradats projekts «lzglTtTbas programmas "Surdotulks» izstradasana un ieviesana Socialas integracijas centra» . Profesionalas izglltTbas attTstTbas agentOras rTkota konkursa tas guva atbalstu un tagad tiek finansets no Eiropas Sociala fonda 11dzek!iem.

Turpinajums 4. /pp.

~~---------------------------------------------------------------. SurdQtulki...

Siikums 3.1pp.

Surdotulku apmacTba notiek nepi Ina laika studiju rezTma - vienu nedelu menesT studenti macas Koledzas RRC telpas, bet pareja laika izpilda uzdotos darbus un pastavTgi stude IiteratOru.

Oala no studentiem ir prakli~i, kuri jau ikdiena strada Latvijas NedzirdTgo savienTba, arT pasvaldTbas un macTbu iestades, kur katru dienu liekas ar nedzirdTgiem cilvekiem.

«Stradaju Tukuma rajona pasvaldibas agentOra «SPKC" par dzirdes un redzes invalidu koordinatori, un mana darba, lai palidzetu siem cilvekiem, ir vajadzigas zimju valodas zinasanas,» stasta Laima Daira Za~e.

Savukarl Lilita Zukule ir grupas audzinataja Barkavas arodvidusskola, un kops pagajusa gada vi~as audzek~u vidO ir nedzirdTgi jauniesi. «IzjOtu vajadzibu apgOt zimju valodu, iepazTt nedzirdigo vajadzibas, vir;/U kultOru. Ceru, ka mOsu skola ari turpmak macisies sadi jauniesi, tapec surdotulks bOs nepieciesams,» doma Lilila.

NedzirdTgi audzek~i ir arT Alsvi~u proiesionalaja skola, kur slrada Ritma £gle: «Zimju valoda man ir pazistama kops bernibas, bet mOsdienas nak klat

( Ozive, mana dzivite )

Dzirdfgie;if sapiniLsies vardos

AtraktTva, aspratlga, radosa, ikviena sava izpausme sirsnlga un atk/ata, merenam /atvietim pat nepieQemami.

Iveta ir NedzirdTgo savienTbas Valmieras biedrfbas visneaizstajamakais un mfletakais cilveks. Pasu audzinats, ka viQi saka. Iveta ir nedzirdTgo zTmju valodas tulce. NedzirdTgo balss dzirdTgo pasaule.

- Tu esi daudzkart bagaUika par citiem par citiem. Tev tacu pieder divas pasaules, un tu vienHdz labi tajas jOties un dzTvo - gan nedzirdTgo pasaule, gan dzirdTgo.

- Ja, ta ir, esmu bagata ar divam pasaulem. Pirmo reizi to apzinajos, kad man bija septiQi gadiQi. Biju jau pirm-klasniece, guleju slimnica ar izoperetam mandelem, kakliQs sap, parunat nevar un pie tam vel karantina. Citi berni ar saviem vecakiem

jauni vardi, jedzieni, jaunas tehnologijas. Ari zinasanas psihologija noderes darba.»

Psihologijas zinasanu vertTgumu alzlst arT valmieriele Iveta Lace -MiezTte: «Ar baiam saku macibas, jo nav viegli pec divdesmit gadu partraukuma atkal «ieslegties" skolas ritma, bet, ja visi prieksmeti patiesi interese, tad nav grOti. Man loti noderiga ir psihologija, ta ari visvairak mani interese."

Ivetai un vairakiem vi~as kolegiem vairs nay jamacas zTmju valoda, jo daudzi no vi~iem ikdiena strada ar nedzirdTgiem cilvekiem, vairakiem ir nedzirdTgi vecaki un zTmju valoda pazTstama kops bernTbas.

Ciladi ir Zaigai Berzit;lai, kura slasla: «Udz sim nav bijusi nekada pieredze surdotulka darba. 8ijusi pavisam nedaudzi kontakti ar nedzirdigiem cilvekiem, uz sejieni atnacu ar domu zinasanas nakotne pielietot prakse.»

Savukarl Zintai Osenbergai ir nedzirdTgs dels un vi~a velas saprasl dela draugus un savus nakamos gimenes loceklus, ka arT palTdzet citiem nedzirdTgajiem sapraslies ar «dzirdigo pasauli». «Jau sen gribeju macities, bet nebija iespeju. GrOti, jo trOkst ikdienas prakses un ir maz materialu praktiskai

ss

caur stiklu tik vi en vareja ka nosOIfl buciQu un pamat ar roku, es ar saviem vecakiem zTmju valoda izrunajos par visu. Tad man bija sajOta, ka esmu bagataka, ka mani vecaki ir nevis vienkarsi savadaki, bet tas ir kaut kas vairak. Un nozTmTgak.

•:. Ka skola berni pie~ema to, ka lavi vecaki ir nedzirdigi?

- AstoQgadTgas skolas laika gadTjas, ka apsaukaja. Tacu tie bija berni, kas manus vecakus nepazina. Bet no klasesbiedriem man nenacas cies\. Bija berni, kas naca ciemos pie manis gan dzimsanas, gan varda dienas. ViQi atzina, ka mani vecaki ir loti forsi. Tapec es Tpasi nepardzTvoju, ja kads arT apsaukajas.

Vecakajas klases klasesbiedri aptvera, ka zTmju valoda var teikt prieksa, un interese par SO valodu strauji pieauga un man peks~i radas daudz skolnieku. Kaul gan ar to prieksa teiksanu gaja bedTgi. Tas tapec, ka ar zTmju valodu ir tiesi tapat ka jebkuru svesvalodu - taja labi runat var tikai tad, ja dzTvo vide, kur valodu lieto ikdiena.

Ir jaizprot domasana sai valoda. ZTmju

valodas apguvei,» alzisl Zinia. Valsls agenlOras «Socialas inlegra

cijas centrs» direklore Reglna Simsane uzskata, ka ar so projektu izdevies istenot senu ieceri: "Pie mums macas nedzirdigi jauniesi, bet Latvija nepieciesami surdotulki, kuri ar dzirdes invalidiem strada ikdiena. Pirma IimeQa profesionala augstaka izgfitiba bOs nozimigs solis, lai sie surdotulki varetu stradat profesionali un radosi, palidzot daudziem nedzirdigajiem veiksmigi ieklauties sabiedriba.

Esmu runajusi ar vairaku pasvaldibu socialajiem darbiniekiem, kuri loti atbalstija sadas studiju programmas izveidi. Pasvaldibas piepras~ums pec surdotulkiem tikai pieaugs. Saja firopas Savienibas projekta musu partneri ir Latvijas Nedzirdigo savieniba, un ta daudz darijusi, lai nodomu istenotu un pirma grupa saktu studijas.

MOsu kolektiva ienakusi zinosa kolege, surdotulku programmas vaditaja Inamora Zaiceva, bet projektu vada Laima Cirule. Visu kolegu kopigais darbs nodrosina, ka studenti iegOs vertigas zinasanas, un pirmas atsauksmes no studentiem apliecina, ka pec diviem gadiem mums bus zinosi specialisti sa/a joma. ArT nakama/a macTbu gada uZQemsim surdotulku grupu." •

valoda nay latviesu valodas sinhronais tulkojums yards varda. Ta ir atseviska valoda ar savu gramatiku, savu vesturi. .

Par skolu runajot: savu zimogu mana dzive ir atstajusas macibas Viesturskolas leatra klase.

Abi mani vecaki, arT vecvecaki ir bijusi lieli teatra speletaji, atraktivi cilveki, muzikanti. Mes ar vecmamiQu vienmer pargerbamies un gajam budelos, kOjniekos. ..

--------------------------------~~~~~~~~oo

.:. ZImju valodas tulkiem ir loti atskirIgi tulkosanas veidi. TU loti 'atskiries no televizija red~amajiem ...

TelevTzija ir strikti noteikumi un surdotulkojums nay tTra zTmju valoda. Es gan esmu pret sadu tulkosanu, jo daudzi cilveki sos sarezgHos tekstus neuztver.

Manuprat, zimju valoda var iztulkot vienkarsak, saprotamak, lai saprastu teikta domu un jegu, neiedzilinoties visos vardos un katra atsevis~i.

DzirdTgie ir sapinusies vardos. Katrs yards ir burtu kombinacija, ar ko apzTme lietu, paradTbu, darbIbu. Dzirdlgie burtu kombinacijas pazaudejusi to jegu, kas varda sakotneji ielikta.

Kad stradaju kopa ar rezisoru Viesturu Kairisu pie filmas «Romeo un Dzuljeta» ar nedzlrdTgaJlem, viQs telca, ka tikai tagad sapratis, cik daudz liekvardTbas ikdiena, piemeram, iecienHie «respektTvi", «ta sakot», «teiksim», «un ta taiak, un ta talak» u.c.

•:. Musu valsti ir lielas problemas ar oficialas izglitibas iegOsanu specialitate - zimju valodas tulks. Vai sai joma ir parmai~as?

Udz sim olicialu tulka augstako izglTITbu vareja iegOt visai talu: Amerika, Galaudetas universitate, pasaule nozTmTgaka centra sai joma. ArT igauQi sen mums prieksa - Tartu universitate var apgOt so prolesiju. LatvieITsi vairakus gadus ar saviem paplriem cTnljas pa ministrijas koridoriem, taeu nekas nesanaca. Bija arT sertifikati, kurus izdeva sertifikacijas komisija, vareja stradat.

Tad izradTjas, ka tie nekam nay derTgi. Beidzot sT gada aprllT tika ieviesta skaidrTba: ar dzives izglTtibu, divdesmit gadu darba pieredzi un regularu kursu un seminaru apmeklesanu nepietiek. Tapec atkal nakas sesties skolas sola un macHies, lai tadi cilveki ka es dabOtu savu oficialas izglTtTbas papTrHi.

Augstaka izglTtTba zTmju valodas tulkiem samera nesen ieviesta arT citas valsITs, un pieredze ir ats~irlga. Piemeram, Amerika dzTves un darba pieredze pirmajiem tulkiem tika

uzskatTta par pietiekamu, lai cilveku atzTtu par piemerotu specialistu. Sie specialisti parsvara arT k!uva par pasnie dzejiem.

Mes sava valsIT neesam par sevi tik parliecinati. Tomer es esmu loti apmierinata, ka beidzot ir tada izglTtTbas programma, kas atbilst profesijas prasTbam. Udz tam nemitTgi apmekleju dazadus kursus un seminarus, jo bez ta jau nevar strada!. .:. Tu ne tikai esi uzaugusi nedzirdIgu vecaku gimene, bet arT starp nedzirdTgajiem cilvekiem biedriba. Vi~i pamatoti ar tevi lepojas un at~ gadina daudzas situacijas; kad bez tavas palTdzibas nebOtu tikusi gala dzirdIgo pasaule.

Ja, biedrTba esmu uzaugusi, ta man ir ka Iiela gimene. Mana mammTte ir biedribas vadTtaja. Es labi izprotu un parzinu nedzirdTgo problemas. 8rTziem tik loti esmu tur ieksa, ka saku «MES, nedzirdTgie» .

Vai ik uz sola ir problemas. Ja reiz man Dievins devis tadu speju pandzet n~dzirdlgajiem cilvekiem, es nevaru pateikt: ne, es to nedarisu, man par to neviens nemaksa. Es eju un daru. Mani gandarT, ka esmu varejusi palidzet cilvekiem.

.:. Tavi Hdzcilveki, tie, kas tevi pazlst no agras bernIbas, vai ikkatrs gribeja pavestit par taviem daudzajiem talan!iem.

Musu dzimta visas sievietes ir labas kulinares, un mes, visas masicas, cepam tortes. Suju. Pareizak - kadreiz suvu, tagad neatmaksajas. Kadreiz pirms balles paris stundu laika uzcakinaju toreiz tik modernas bananenes. Esmu adTjusi rakstainus dzemperus, tamboret protu, bet tas viss tagad nay vajadzTgs.

Man pietiek ar manam dzinsenem, trikotazas dzemperTsiem un paris svetku terpiem. PaITk melnas krasas drebes. Tas vienmer bas elegantas.

.:. Kadi vel talanti? Radosa domasana un jaun

rades spejas. Varu ar krasaino

papTru un s~erem uztaisH labaku pasakumu neka citi partokstosiem ar salOtu un vel ka

du ariskTbu. Par naudu katrs var. Be'z naudas retais. Tas man no vecmammas iedzimts. Vinai says funktieris vienmer bij'is, visu ko prata sameistarot,

pat kartTgi veei brTnTjas. Es vienmer izdomasu, ko, kur un ka var pielabot .

.:. Kas ir tavs dzenulis dzive?

Tu ar savam spejam un prasmem varetu pelnn lielu naudu, tomer...

Man nekad nay bijis lielu planu, par kaut ko k!Ot, nay sapQu par karjeru ... Vienmer esmu gribejusi dzivot saskaQa ar sevi, darH to, kas man pank, padodas un sniedz gandarTjumu.

Ja., protams, gnbu bot sava joma labaka - tas taeu dabigi. Bet ne karjera izcelties, ne ITdzcilveku acTs saskatTt atzinumu - tu esi labaka, bet pall prieks sevis, lai pati sev ganda

rijuma teiktu - ja, tas nu ir izdevies labi . Un darT! te, kas man patTk. Nevis to, par ko labi maksa.

Stradaju vienlaikus vairakos projektos, bet tas ir idejas del. jo no rezultatiem nedzirdTgo dzTve atkarTgas parmaiQas.

.:. Varbut esi idealiste un dZIvo ka pa mako~iem?

Bet man ta ir labi. Ka teica Skarieta: es par to domasu rit. Es reiz piestradaju firma, labi nopelnTju, nopirku pirmos siltos ziemas zabakus un pufaiciQu. Pirma bridT fantastiska sajOta. Bet pec gada saku just, ka attalinos no nedzirdTgajiem, ka man dveselei kaut ka pietrOks!... un tad pametu to naudas darbu.

LasTju gramatu par naudas energiju - nauda, kas ienak tava dzive, ITdzinas izlietotai energijai pareizaja virziena. Ta ir patiesTba - es nekad neesmu bijusi pavisam tuksa, vienmer ir pieticis. Es izlietoju energiju pareiza virziena, un naudas pietiek, kaut arT nestradaju naudTgu darbu. Ticu , ka nekad bez maizes nepaliksu.

Ir man arT tagad sadi tadi Turpinajums 6.1pp.

«Uzsmaidiet sauJei!» . k I

Mums bija prte spar asltaju atsauclbu arl konkursa pedeia _ 5. karla, sastadot

soreizJ

visgarako teikumu gada gaita: «Mums bas liels prieks par katru «Kopsoll»lasltaju arl nakamgad.» Paldies visiem rakstrtajiem!

Atbildes bija dazadas _ visvairak tajas pietrOka mazo vardinu ari un par, tomer pareizi uzdevumu paveica tris cilveki : V.Kreicberga, M.Oknere, A.Simanovica.

Soreiz balva aizce!os Marltei Oknerei Uepajas rajona. Vinai noadresesim kadu no 2007.gada preses izdevumiem.

Bet redakcijas specialabalva par visa gada kopejo rezultatu - sekmTgu piedalTsanos visas piecas kartas izlozeta Annai Simanovicai. (Liidzam ierasties redakcija).

Saja gada bOs jauni uzdevumi. Sekojiet «KS» publikacijam! + llmiu valodas tu/ka

J

paka[pojumi A/ilksne LNS Komunikacijas

centrs no 2006.gada 1.decembra eksperimentali paplasinajis zlmju valodas tulka pakalpojumu pieejamlbu, izveidojot pakalpojumu sniegsanas punktu AlOksne.

Lemums par sada pastavTga punkta izveidi tiks pieQemts sT gada februarT, izvertejot pieprasTjumu pec pakalpojumiem, valsts pasOITjuma apjomu un citus apstak!us.

AIOksne stradajosais zTmju valodas tulks Laimdota Voiska nodrosinas pakalpojumus nedzirdTgajiem AIOksnes, Balvu un Gulbenes rajonos. .

Sajos rajonos dzTvojosie nedzirdTgie pakalpojumus var pieteikt un saQemt darba dienas pI. 9 - 13. AIOksne, Helenas iela 28 - 3, LV-4301 (LNS Surdotehniskas palldzTbas centra AIOksnes filiales telpas).

Tel./fakss 4324385, mob. tel. (SMS) 29388635, e-pasts: voiska@sms.lmt.lv

NepieciesamTbas gadIjuma minetajos rajonos dzTvojosajiem pieejami arT Smiltene stradajosa tulka pakalpojumi. +

mailto:voiska@sms.lmt.lv

~~~~~--~~~~~~~~~~~~~~~--Ozirdigie if sapinasjes... piena ir viedoklis, ka man jaiet ~I:~ ~1nt~ 'S."~~ S;'j$)~ili~~ "~~ «(Halts ja(una; S-k 51 uz Rlgu stradat NedzirdIgo sa- '. '~~~k"o\:n~'i~~~.s~u~~~~ . ' a ums .pp. vt'en-tb'a-, Attet'kumu es neuz- &.~' ft."r! ~"'-.0S~' malina' ' »

Iinteresanti labi atalgotu amatu ~~::,,,'i&~~~f/toJekta~~Q~\ ' . . J . i, . ,'" .

piedavajumi, bet es atsakos, skatu par nodevIbu pret nedzir- ~q'\\'\.,'''~ :-"~~'0.'~~~ Guntars Beisons, komandas

Man ir sava vieta sai pa- dIgajiem, Tikai milzIgas katas- ' ~.~.~~~~~1t1.!1 ~ .parstavis 2. Eiropas cempiosaule, mana vieta, Tadu ganda- trofalas apstak!u sakriHbas var ~)~~;'~a~~~%~® nata rIjumu par naudunenopirkt. piespiest mani Valmieru pa- ~~ ' ~-!ffj.\/~ {jff.~'f!ftt~~ Latvijas nedzirdJgo zales .:. Visu mDzu dZlvot viena pil- mest. Bet arI tad es sirdI vien- ~ " ~~~~"" : ~':-.::~~ ~ ~ " ~ futbola (futzales) komanda

mer bOsu valmieriete. SI ir ma- ~~R . " " . ,~,~.,,, nesen pl'edaIITia-s II El'ropas, . .~~,~~~~~, "Z~~e,fi." ~ seta. Ka tas ir, un ko tev nozi- ~aplr[l>s.0Tm~&§¢tf~:" t:1.S~. ' J

- Valmt'era? na pilseta, Un 51 ir mana vieta, ~~",,,,>;,,',\)~ ~, nedzirdJgo cempioniiUi Krieme ~.~if.i$lap' ' ' rJ$ lV~n~' Man trIs reizes 'piedavaja vieta, kur es varu bOt es pati un

'\ "'~I ~~ vija, Maskava 10. - 18. no~ ~>~~'jlK6V~i.~S.~~k!Dt par Rigas nedzirdigo kul- darn to, ko es protu vislabak, ~'-~~'&a~~~~ vembrJ..~toras centra direktori, un es trIs Saisinati, «Liesma», 2006.15: 11, ~~'ts~l\ ~~ Latvijas komandas sastareizes atteicos. NedzirdIgo ko- Valmiera ~ ~~",.e.;~~ va bija 10 speletaji. Vi~i star

( Sparta zilJas. Sparta zilJas. Sparta zilJas. Sparta zilJas. Sparta zilJas ) '--.......--------------------""""'-----------""

AtS3IUlC:D. ,: Z k!Ostot vadosa trijnieka un pat'ti85' t/~ lJu;/ft/ieelll/il!l!l/#II' fqJfliJ : : ' '1' . ., i lU i Jevgenijs Puhovs

"Ko darTt turpmak?» sads jautajums izvlrzlts Ivetas Krazes raksta "Kopso/J» novembrJ, kura bija runa par jaunatnes U- 20 startu Eiropas cempionata basketbola.

Tiesam, LNSF vadibai par to jadoma, jaanalize darbiba, savas klOdas un jamekle celi, kas dotu labakus rezultatus,

Skolas basketbolistus gatavo

Ar pilnu atbildTbu varu teikt, ka Rigas un Valmieras skolas pievers lielu uzmanTbu jauno basketbolistu sagatavosanai un audzinasanai. Ta Rigas skola ik gadu saja sporta veida trenejas 40 - 60 skolenu no 5, lidz 12. klasei - gan meitenes, gan zeni. Liels ari sacensibu klasts, kura vi~i piedalas, Ik gadu notiek ap 60 - 70 spelem: skolas meistarsacikstes, sacensibas ar Valmieras skolu, pec tam Baltijas republikas spartakiade, Latgales priekspilsetas sacensTbas, strHbolu turniros, Rigas Domes vidusskolu kausa izci~a, sacensibas "Orar.za bumba", Jauno basketbolistu kausa speles, A.Kraukla piemi~as turnira, starptautiskajas sacensibas,

Esam guvusi panakumus ari LNSF cempionatos, ie

cempionu goda, Tapat sekmigi spele ari valmieriesi "Talavas» sastava,

Pamata tam ir liels darbs, Ar jauniem basketbolistiem Valmiera strada treneris A,Kaufmanis un RIga treneri G,Dunajevs un J,Puhovs,

Priekslikumus nenem vera

tacu ar nozelu jasaka, ka LNSF izlases U _ 20 kom

plektesana sacensibam bija pielauti bOtiski trOkumi, un par to liecina ari sliktais gala iznakums sacensibas,

Tadejadi rezultata noniecinats ari skolas ieguldHais darbs daudzu gadu garuma, Paskaidrosu! RTgas skolas skolotajs ~ treneris basketbolists, sporta magistrs G,Dunajevs izteica LNSF savus priekslikumus par komandas sastavu un gatavosanos sa· censIbam, tacu vi~a labie nodomi un ieteikumi netika ~emti vera,

Miisuprat, pielautie triikumi

Komanda tika iek!auti skoleni, kuri bija 4- 5gadus jaunaki par atlauto vecumu, Tas basketbola ir pat loti nevelami. Gatavosanas procesa neatradas vieta skolas pedagogiem, Trenera pienakumi tika uzticeti trenerim V.Bautrim, kurs jaunos speletajus ieprieks nepazina un nezinaja vi~u pieredzi un veikumu.

Uz Eiropas cempionatu komandas netiek pieteiktas tik maza speletaju sastava, jo pa· matsastavs nay spejigs bez mai~am nospelet visas speles, Udz ar to logisks bija iznakums - radas traumas, sekoja bedigs galarezultats, Soreiz tur nav vainojama jauniesu fiziska nesagatavotIba,

Treni~u procesa tika aizliegti treni~i macibu dienas tapec, ka jaiet sestdienas un svetdienas treneties pieV.Bautra, Tacu sajas dienas skoleni medz braukt pie vecakiem uz majam,

Sieviesu basketbols Trenera J.Puhova laika

notika rOpIgi treni~i, ar panakumiem notika sacensibas gan dzirdigo, gan nedzirdigo vide, Sadarbiba ar A,Bergmani sieviesu izlase Bulgarija - nedzirdigo olimpiade ieguva 5,vietu (1993), Risinajas republikas cempionati , basketbolisti starteja Baltijas spartakiades pieaugusajiem,

Bet nu sieviesu basketbois nolikvidets, kaut ari skolam ir joprojam meite~u komandas un piedalamies sacensIbas gan Latvija, gan Baltija,

RespektIvi - skolas darbs norisinas atbilstosi treni~u apstak!iem, bazem utI. LNSF nopietni japardoma, ka sadarboties ar skolam un stradat ar jauniesiem, Tas attiecas ne tikai uz basketbolu, bet ari visiem citiem sporta veidiem, +

teja 22 valstu konkurence "C» apaksgrupa sievietem - 8 valstis,

Uz Maskavu devamies ar vilcienu, apmetamies viesnIca "Kosmoss», kur dzIvoja gandrIz visu valstu sportisti, ArI cempionats risinajas samera laba halle ar diviem laukumiem, MOsu grupa vel ietilpa Krievija, Baltkrievija, Bulgarija, Holande, Moldavija, Visas speles mOsejie zaudeja ar lielu vartu starpIbu, Tehniskos rezultalus var redzet www.lnsf.lv.

Kapec zaudejums? Uzskatu, ka komanda trO

ka saliedetTbas un disciplInas, netika ieveroti trenera un parstavja noradIjumi, tapec arI palikam paM pedeja vieta Pirma vieta EC goda tika Krievija gan vIriesiem, gan sievietem,

Nakamais Latvija Tomer, neskatoties uz iz

nakumu, nakama cempionata rIkosana uzticeta tiesi Latvijai.

Mums ir pamats ceret, ka pec 4 gadiem Latvijas nedzirdigo futbola bOs ienakusi spe· jIga jauna paaudze un rezultati bOs labaki. Turklat savas majas "pat sienas paIIdz»",

Pats kadreiz biju Latvijas nedzirdIgo futbola izlase, lapec man bija uzticets parstavet mOsu komandu, kura speleja vel divi mani sporta lidzgaitnieki talajos padomju gados.

Ir nakotne Domaju, ka zales futbolam

Latvija ir nakotne, Jauniesi par to interesejas, Ipasi Valmieras skola, Diemzel par lielo jeb ara futbolu to nevar leikt, jo mums nav iespejams nokomplektet pilnu komandu, +

http:www.lnsf.lv

--------------------~~--~----~----~~~~~~~~~---~. aizvada 60 - 70 speles, nay praktiski ie speletaji no Barkavas arodvidusskolas un( Komentars ) spejams,jo macTbu laiks bez brTvdienam, ir Rigas 51.vidusskolas, kas visi ir 18 -19 tikai 36 nede!as gars! To var katrs pats, gadu veci. Komanda 9 speletaju sastava kalendara paskatoties, redzet. Un kur tad vareja loti labi cTnlties, ko pierada uzvaraANSI vledoklis vel treni~i! Rodas jautajums: vai citu sporta par Igauniju!

lepazTstoties ar so J.Puhova rakstu, pirmais iespaids bija neizpratne. Pee tam radas jautajums, ko ar sadu publikaeiju viQs velas panakt - sniegt informaeiju, maldinat lasTtajus, pamaeTba mari, basketbola trenerim V.Bautrim vai I. Krazei?

MOsu sporta sabiedrTba ir radies prieksstats par LNSF un Rigas NedzirdTgo bernu intematpamatskolas nesaskanam, konfliktiem. Tadu nay! Jo mes katrs 'daram savu darbu, vadoties pec statOtiem vai nolikumiem. Es to formuletu ar ats~irTgiem uzskatiem par nedzirdTgo sportu starp LNSF sporta darbiniekiem un J.Puhovu! Manuprat, diskusija, neparkapjot etiku, cilvecisko iecietibu, ir pie!aujama, pat vajadzTga. Bet, ja notiek lasTtaju maldinasana, klaja faktu sagrozTSana, tad nevar kluset. Tas attiecas uz sekojoso:

- Parbaudot Latvijas nedzirdTgo cempionatu vesturi no 1990.gada, nay pieradTjumu, ka Rigas skola bOtu bijusi LNSF(?) cempionu goda!

- Apgalvojums, ka skoleni ik gadu

( Eiropas aprite )

HU010ra' testivals

Slovakiia;

Ivars Kalnins Otrais starptautiskais NedzirdTgo

humora festivals notika 16. - 19. novembrT Bratislava, Siovakija, kur piedalTjas NedzirdTgo jauniesu organizaeijas "Efraims» teatra trupa.

Saja festivala norises bija sadalTtas divos atzaros: kinomaksla un teatris (pantomTma). MOsu nedzirdTgie jauniesi taja paradTja ko-misku fifmu "NedzirdTgo haoss», kura redzami viQi pasi.

Festivala nozime Siovakijas nedzirdTgo vide vienmer

izcelusies ar kultOras dzTves saturTgumu tur regulari organize festivalus ar skatuviskas makslas ievirzi, un nedzirdTgajiem ta lantiem piemTt spilgta telotaja dzirksts. Tadu aktieru slovaku zeme ir samera daudz. lespejams tapec, ka vini savu makslas talantu var kopt kaimi~valsti Cehija, Bmo

veidu (peldesanas, krosa u.c.) sacensTbas nenotiek?

- Izveloties U - 20 ·basketbola izlases treneri, gada sakuma tika uzklausHi vairaki kandidati ar specialo izglitibu un pieredzi - V.Sala, G.Dunajevs un V.Bautris. LNSF Valde vienbalsTgi (prot.Nr.4/5 2006.g.30.marta)par treneri apstiprinaja V.Bautri .

Pec aizvadHa sagatavosanas cikla un U - 20 cempionata varu teikt , ka izvele bijusi veiksmTga, jo treneris iemantojis autoritati jauno speletaju acTs. G.Dunajevam ka trenerim tika dota iespeja 2003. gada sevi pieradTt vTriesu izlases sagatavosana Eiropas cempionata atlases macam ar Izraelu. Diemzel toreiz vi~s so darbu pameta pusce!a.

Sagatavosanas perioda ne es, ne treneris Bautris no sporta magistra Dunajeva nay sa~emusi nevienu priekslikumu vai padomu par komandas sastavu vai sagatavosanu. Izradas, ka treneris Bautris nemaz ar G.Dunajevu nay pazTstami!

- Komandas U - 20 kodolu veidoja

teatra skola. Makslas kopeji tur ne vienmer macas, lai apgOtu profesiju, bet dara to prieka un hobija labad. MacHies, ziedojot brivo laiku, ir skaisti, vai ne?

Latviesu jauniesu teatra grupa savus makslas darbus tur jau paradTja teatra un makslas festivalos 2004. un 2006. gada. Bet soreiz notikusaja humora festivala piedalTjas pirmo reizi.

Humora ianra ipatnibas Bija verojams, ka festivala dalibnieki

mekle jaunus, vel neredzetus zanra veidus, ka iziet skatuve ar savu ideju. Humora festivala redzejam ne likai uzvedumus ar komiskiem izlecieniem un aspralTgiem joku efektiem, bel arT filmas ar dzTves prelrunu attelojumu un ar diezgan rupji izsmietiem cilveku trOkumiem.

Temas izvelelas lielakoties saislTba ar nedzirdTbu. Piemeram, veidoti reklamas klipi par ve!as pulveri "Deaf" (no ang!u val. . - nedzirdTgs) un par sokoladi «Deaf». Abi megina iekardinat skatitajus. Bet cita filma

- Treni~i sagatavosanas perioda tika organizeti piektdienu vakaros, sestdi.enas un svetdienas, lai netraucetu macTbam. Citas dienas nebOtu iespejams sapulcinat vis us speletajus. BOtu absurdi aizliegt treni~us, ja Barkavas audzek~i varetiJ 240 km viena virzienaveikt nede!as vidO!

- Par sieviesu basketbola sasniegumu slavesanu varu piebilst: 1993.gada Bulgarija 5.vieta bija priekspedeja!

- Sieviesu basketbola likvidesana neatbilst patiesTbai. Jau vairak neka 10 gadus arT citos sporta klubos nay iespejams izveidot sieviesu basketbola komandas, jo trOkst speletajas. J.Puhovs pats man to apgalvoja, kad runajam par so sporta veidu!

Ari sporta mode mainas. To pierada jaunu sporta veidu paradTsanas, piemeram, florbols, boulings, sautri~u mesana. Citi turpreti izzOd.

Nobeiguma veletos piebilst to, ka ITdzTga nepatiesTba un izdomajumi man bijis jaatspeko jau vairakas reizes LSFP, Sporta parvalde, IzglTtTbas un zinatnes ministrija. Ka saka - nay jau pirma reize!.

stasts par to, ka sadzTvo dzirdTgais un nedzirdTgais bralTtis, par spTti komunikacijas barjerai.

Teatra uzvedumos bija manamas pikantas komMijas iezTmes, Piemeratn, gigantiskais karalis Kongs sa~em un pace! nedzirdTgo meiteni, kas sau!ojas pludmale. Lai saprastos ar to, milzTgais perli~is iemacas zTmju valodu. Radot kadu zTmi, meitene netisam tiek nospiesta vi~a plaukstas. Cita sizeta tulka - krapnieka de! nedzirdTgs darbinieks tiek nogalinats. Vel bija daudz kas cits tada gara. Filmu vakars

Kinomakslas darbus radTja slovaku, cehu, ita!u un latviesu nedzirdTgie, da!ai no vi~iem bija vairakas filmas.

~------------------------------------------------------------

Humora festivals... Sakums 7. Ipp .

Seansu laika zale virmoja nerimstosas smieklu salkas. Bija aizrautfgi verat kinodarbus, jo filmas bija veidotas interesanti un aspratfgi.

To var ,teikt arf par musu jauniesu festivala radfto filmu . Biju paHkami parsteigts gan par tehnisko izpildfjumu, gan par telotaju meistarfbu. Tas saturs atbilda nosaukumam - "Ne- . dzirdfgo haoss» . Taja redzams muzTgais dzfves bardaks, kuru rada- parpratumi nedzirdfgo pasaule. Tas panakts gan ar manamu dzelfbu, gan vislielako humora kapinajumu. Filmas be igas aprautas, pedeja darbfba paliek nepabeigta, bet uzreiz uz skatuves uznak aktieri tados pasos terpos ka filma, paradot, ka fstenojas pedeja darbfba. Labs moments!

Musu filma guva nedalftas skatitaju simpatijas. Tomer zurija labakas filmas titulu pies~ira

, ita!u filmai "Bebis".

Teatra vakars Otraja vakara risinajas dzf

va teatra uzvedumi. Tos bija sagatavojusi aktieri tikai no diyam valsHm: Cehijas un Siovakijas. Parejie visi skalItaju 10ma. Uzvedumi bija aspratfgi veidoti'-ar psihologisku ievirzi, (adejadi ieintereseja skatftajus kaut arf tiem piemita mazaka humora deva, bet telojums bija ' nevainojams.

Par uzvaretaju zurija atzina mazo meiteQu pantomfmas trio. Skatitajiem simpatizeja sesgadigas meitenes mfmika, kas sekoja otras meitenes rokas kustfbam.

Lidzjiitiba Ii'

Lai sapnis baltais viQa dveseli aijii, Un klusais miers ar saviem sparniem sedz.

Izsakam visdzi!ako lidzjOtlbu JA~A MALI~A (1957.27.XII - 2006.i 7.XII) tuviniekiem, vi~u mOilba aizvadot

Rigas biedriba, La/Vijas Nedzirdigo

Sporta federacija, RSK "NS"

Ka tapa latviesu filma

Par to stasta filmas grupas vadTtaja Karina Beisone:

" Viss sakas eeturtaja starptautiskaja nedzirdigo kultOras festivala Nitra (Slovakija) iepriekseja gada janvari. Tur uzzinajam, ka rudeni turpat notiks nedzirdigo humora festivals. Pee atgriesanas Latvija

. kada kafejniea kavejam laiku jokojot. Un ta nonaeam lidz idejai pasiem radit kadu humora uzvedumu. Bet Peters Polaks ierosinaja sagatavot uzvedumu un filmu vienlaikus. Tomer izlemam veidot tikai filmu.

Pamazam sakrajam t.S. nejedzigos jokus, ko atainot filma. Peters Polaks bija rezisors. Vit;lS izvirzija uzdevumus filmas da/ibniekiem, katrs veidoja telojumu.

Ilona Valaine parsvara bija fi::nas operatore, paldies viQai. Operatora darbu veiea ari Vladimirs Krumins ar savu digitalo fotoaparatu. Ta filma tapa. ViQam ir pieredze saja /ieta, tapee visu laiku deva padomus, filmu monteja ult.

Pateieamies Uldim Ozolam, kas daudz palidzeja ar ieteikumiem, ka uzlabot filmas kadrus, saturu. Pati organizeju transportu, mekleju vietas un telpas, kur filmet. Paldies LNS vieeprezidentei Marutai Piferniecei, kura KG "Ritausma» atveleja skatuvi mDsu vajadzibam.

Filma bija loti daudz kuriozu, dazus kadrus ari noisinajam. Tagad ta ir ap 12 minDtes gara. GrDtibu bija daudz. Gentamies taupit laiku, jo filmesa

na notika tikai brivdienas. Saja filma kada lama dar

bojas arf igauniete 'Viktorija ' Pranta. Vit;la regulari brauea uz Rigu filmeties. Filmu uzt;lemam Latvijas lauku apvidD un Tallina, kada vasarnfea. Tas bija ar emoeijam un humoru bagats laiks. Velamies ari turpmak veidot filmas, jo sakrajusies zinama pieredze saja makslas nozare. Tiesa, lai to daritu, vajadzigas telpas un finanses.»

Secinajumi Kad stradaju gramatas

"Nedzirdigo kultOra 1920 2005 .. sagatavosana, ar lielu interesi iedzi!inajos materialos par nedzirdfgo kinostudijas darbu. Diemzel sis darbs apsika isi pirms Atmodas. leveroju, ka daudzos Eiropas nedzirdfgo klubos tad as studijas eksiste. Kapec pie mums nevaretu bOt? Daudz ko nosaka pasu ne9zirdigo iniciatfva un ieinteresetiba. +

Pateiciba ,·Efraims.. izsaka

pateicH~u par Filmas izveidosanu jauniesu

r.adosajai grupai: Karinai BeisoneL

Vladimir-am

Kruminam. Alisei

Veverei. Valdim

Voitkevicam, Donai

Valainei. Peteram

Polakam, Viktorijai

Prantai un Aleksejam

Kuzminam no

Jgaunijas.

Pa1c}ies NedzirdTgo savienTbas kul

tOras nama "RTtausma" 30. decembrT notika aktieru saiets "Dramas ansamblim - 60".

No visas sirds bijuso aktieru . varda pateicamies KC « RHausma.. direktorei Marutai Piternie· ceil organizatorem Rasmai Kurenai un JautrHei Gromai, rezisorei Dzintrai Kuksai par jauko svetku pasakumu, Paldies arT Nedzirdigo invalidu atbalsla fonda "Klusums.. prezidentam Guntaram Beisonam par veltem.

Juris Veidemanis, JDlija Depkovska, Inta Ubarste, Bruno Skrickis

Ipasie sveicieni 'iii' (JUNTAI BIRNITEI w·................-· Kar, mamil)a, sOpullti · · · Tur pie loga saulite, · · Lai es augu daiJa meita, · Krietnu darbu darltaja. · ··................ ·

Sveieam mazo AnnijLl ar ierasanos saja pasaule

2006. 13.XIl un novelam vil)as mamil;Jai Guntai,

tetim Gatim un vecmamil)ai Inarai daudz

sirdsgudribas, meitu audzinot.

"KS .. /w/egi un domubiedri

· ........ DOMNAI FILIPOVAI , .......· · Ko Laimil)a velet grib, · · · · Gadir;!iem mljoties? · .' Mazu liipi, izturibu, · · · MiJu vardu silturnam. · ··................. · ·

MIli sveicam 65 gadu jubileja!

D'els, vedel{la un mazbern i - Fomini

DAINAI KUBANEI un

SINDIJAM BLiNOVAM ................... . · Dzive saulesstarus kraL · . · Milu mOtam saglabat.................. · · ·

To tala/{c'is kopdzives gados novel Iiepajnieku

kolektivs @ ~: @.

Iepazisimies! Nedzirdiga sieviete, 36 g.,

1,64m, nedaudz korpulenta, no Kurzemes, ar plasam interesem, pee horoskopa Dvinis. Ir atvase, Velas iepazlties ar virieti (34 - 46 g.) nopietnam attieeibam.

Alkohola un tabakas miJotajus, ka ari ieslodzltos IOdzu neatsaukties.

Vestuli som uz s