Sakņu trupe cilvēka apsaimniekotās meža ekosistēmās: izplatība,

zaudējumi un ierobežošanas iespējas

Tālis Gaitnieks Natālija Arhipova Ansis Actiņš Indulis Brauners Lauma Brūna Jānis Donis

Kristaps Gruduls Kristīne Kenigsvalde Dārta Kļaviņa Kari Korhonen (Somija) Rimvys Vasaitis (Zviedrija) Astra Zaļuma

Sakņu trupe

Sakņu piepe – Heterobasidion spp.

Heterobasidion annosum s.s.

Heterobasidion parviporum

Heterobasidion spp. izplatības areāls

Izcirtumi un kopšanas cirtes (> 300 nog.)

6

120

6432

8463

1048 9661255

94 60

2969

1701

1237

713

0

1000

2000

3000

4000

5000

6000

7000

8000

9000

Ln Dm Vr Gr Dms Vrs Nd Am As Ap Ks Kp

AAT

Celm

u s

ka

its

Kopā: 25 058 celmi

Meža tipi

Izcirtumi un kopšanas cirtes >300 nogabali

25085 celmi

23% trupējušu egļu

Sakņu trupes izplatība egļu audzēs Latvijā

23% trupējušu egļu –

Trupes izplatības augstums stumbrā = 6,9 m

Sakņu piepes (Heterobasidion spp.) izraisītie ekonomiskie zaudējumi Latvijā 1070 eiro/ha (4285 eiro/ha)

500 -790 milj. eiro

8

Ekonomiskie zaudējumi

y = 0.338x + 0.6875

R2 = 0.7975

0.0

5.0

10.0

15.0

20.0

25.0

30.0

0 10 20 30 40 50 60 70

Trupējošo koku īpatsvars, %

Zau

dēju

mi,

%

• Zaudējumi (koksnes vērtības pazemināšanās) sastāda 3-25 % un korelē ar audzes inficētības pakāpi

• Analizētajās kailcirtēs, egļu vidējam diametram mainoties no 20 līdz 36 cm, zaudējumi vidēji sasniedz 335 - 1130 Ls/ ha

Sporu skaits uz dm2 24h : Zem augļķermeņa 29,6 milj.

10m 44400

30m 4800

70m 840

100m 408

11

Heterobasidion annosum

H.annosum augļķermeņi

36380

0,01 cm2

1784 cm2

Kopējais H.annosum augļķermeņu laukums (cm2) uz 1 m3 mežizstrādes atlieku

As, E, 45 g.

Minerālaugsne

H1

H2

Kūdras augsne

H3

H4

Celmu izstrāde

Sēņu bioloģiskā daudzveidība

Meža atjaunošana

Kukaiņu bojājumi Heterobasidion,

Armillaria sp.

Bioenerģija

Sakņu piepes augļķermeņu sporulācijas dinamika

18

Lielā pergamentsēne – Phlebiopsis gigantea

augšanas ātrums

antagonisms

P.gigantea H.annosum

Sporu produkcija

Metodika P.gigantea augšanas ātruma salīdzināšanai

P.gigantea augšanas ātrums

P.gigantea H.annosum

I

II III

IV

Secinājumi 1. Laikā no 2010. līdz 2013. gadam ievākti 79 P. gigantea izolāti no egles un 29 – no

priedes koksnes. Laboratorijas apstākļos, analizējot 21 P. gigantea Latvijas izolāta īpašības, konstatēts, ka četrus izolātus raksturo būtiski (p<0,05) lielāka sporu produkcija: 153,5-184,8 milj. Petri platē, salīdzinājumā ar bioloģiskā preparāta „Rotstop” sastāvā esošo izolātu: 44,5 milj. Petri platē.

2. No analizētajiem 38 P. gigantea Latvijas izolātiem lauka eksperimentā egles

koksnē 2 izolāti uzrādīja būtiski lielāku augšanas ātrumu, bet 5 izolāti būtiski lielāku aizņemto laukumu, salīdzinājumā ar Somijā ražoto preparātu „Rotstop”. Perspektīvā šos izolātus varētu izmantot jaunu bioloģisko preparātu izstrādei.

3. Izmantojot celmu apstrādei suspensiju, kas sastāv no 2 – 3 dažādiem P. gigantea

izolātiem, iespējams nodrošināt tādu pat efektivitāti pret H. annosum infekciju, kā lietojot atsevišķus izolātus.

4. Par Phlebiopsis gigantea izolātu G1 ir piešķirts LR patents Nr.14608.

Paldies par uzmanību!