RGAS TEHNISKS UNIVERSITTES

ZINTNISKS DARBBAS

2007. GADA PRSKATS

LR IZM Zintnisks institcijas

reistrcijas apliecba nr. 172039

izdota 2006. gada 17. janvr

RTU Izdevniecba

RGA-2008

Izdevums Rgas Tehnisks universittes zintnisks darbbas 2007. gada prskats izdots saska ar Latvijas Republikas Zintnisks darbbas likumu un

Ministru kabineta 2006. gada 16. maija noteikumiem nr. 397 Noteikumi par zintnisko institciju reistr reistrt zintnisk institta gada publisko

prskatu.

Autori: L. Ribickis G. Grasmanis

J. Valeinis

L. Lazdia

S. Vasievska R. Reklaitis

V. Veckalns

S. Rendore M.

Baltvilka

Rgas Tehnisk universitte

RTU zintu prorektora dienests

Leonds Ribickis Zintu prorektors,

profesors

Bruno Grasmanis Zintu prorektora vietnieks,

profesors

Elna Lomele Zintu prorektora paldze

Mra Baltvilka

Patentu daas vadtja

Laila Elia Inovciju un tehnoloiju prneses centra direktore

Sandra Vasievska projektu direktore

Lita Lazdia projektu vadtja

Renrs Reklaitis

projektu vadtjs Daina Ostrovska

projektu vadtja Santa Borisenoka

juriskonsults Viesturs Veckalns

projektu vadtjs

Doktorantras daa

Jnis Valeinis

Doktorantras daas vadtjs, asoc.prof.

Santa Rendore Doktorantras daas vadtja vietniece

Alna Galkina projektu vadtja

5

SATURS

Ievads.............................................................................................................................. 6

I RTU zintnisks darbbas 2007. gada prskata kopsavilkums ......................... 7

1. Kopsavilkums un attstbas plni.................................................................................... 7

2. Darbbas ilgtermia un vidja termia mri ................................................................ 8

3. Galvens funkcijas un uzdevumi.................................................................................... 8

4. Juridiskais statuss un struktra ....................................................................................... 9

5. Zias par zintnisks darbbas rezulttiem RTU 2007. gad ..................................... 11

5.1. stenotie ptjumu projekti un to rezultti ........................................................... 11

5.2. Zintnisks publikcijas....................................................................................... 12

5.3. Dalba zintniskajs konferencs ........................................................................ 12

5.4. Veiktie lgumdarbi ................................................................................................ 12

5.5. Aizstvtie promocijas, maistra un bakalaura darbi ....................................... 13

5.6. Izgudrojumi ........................................................................................................... 14

5.7. Apbalvojumi .......................................................................................................... 15

5.8. Sasniegumi zintn ............................................................................................... 16

6. Prskata gad notikus btiskks prmaias institcijas struktr......................... 20

7. Prskats par saemto finansjumu un t izlietojumu .................................................. 20

8. stenotie IZM-RTU 2007. gada ptniecbas projekti un to rezultti .......................... 21

II Zias par zintnisks darbbas rezulttiem RTU struktrvienbs

2007. gad ............................................................................................................. 52

1. Arhitektras un pilstplnoanas fakultte .................................................................. 52

2. Bvniecbas fakultte .................................................................................................... 61

3. Datorzintnes un informcijas tehnoloijas fakultte ............................................... 103

4. Elektronikas un telekomunikciju fakultte .............................................................. 153

5. Enertikas un elektrotehnikas fakultte ................................................................... 179

6. Materilzintnes un lietis mijas fakultte ......................................................... 223

7. Transporta un manzinbu fakultte .......................................................................... 290

8. Inenierekonomikas fakultte..................................................................................... 354

9. Humanitrais institts ................................................................................................. 411

10. Valodu institts ........................................................................................................... 415

11. Zintnisk bibliotka ................................................................................................... 420

6

Ievads

Rgas Tehnisk universitte (RTU) ir veck tehnisk universitte Baltijas valsts un

otra lielk universitte Latvij, kas veic zintnisko ptniecbu un piedv mcbu

programmas inenieru, tehnoloiju, dabas un vides zintns, k ar arhitektr un

inenierekonomik.

RTU vsture sks 1862. gad, kad tika nodibinta privt augstskola Rgas

Politehnikums. 1896. gad Rgas Politehnikums tika reorganizts un kuva par Rgas

Politehnisko instittu. 1919. gad Latvijas Augstskola tika nodibinta uz biju Rgas

Politehnisk Institta bzes. 1922. gad mcbu iestde ieguva Latvijas Universittes (LU)

nosaukumu. 1958. gad atkal izveidoja Rgas Politehnisko instittu no LU ineniertehniskm

fakulttm. 1990. gad Institts ieguva msdiengo nosaukumu - Rgas Tehnisk universitte.

nosaukuma maia nav tikai formalitte, bet ptniecbas neprtrauktas un mcbu

programmu ilgstoas reorganizcijas rezultts, kura mris bija apliecint mcbu iestdes

statusu, kas atbilstu Eiropas Universittes augstkajiem standartiem.

Zintnisk ptniecba universitt ir mcbu procesa sastvdaa, realizta visu mcbu

programmu ietvaros. Fundamentlas un lietias ptniecbas stratiskais mris ir analizt

un dot risinjumus pieprastm tehniskm un socilm problmm.

RTU priorittes inenierzintu un dabas zintu joms ir: materilzintne,

enertika, datorzintnes, informcijas tehnoloijas un manbve; socilo zintu jom:

inenierekonomika. Prioritte ir ar arhitektra un vides zintne. RTU ir jnostiprina saites

starp zintni un raoanu, jpalielina zinanu pielietoanas lmenis tautsaimniecb.

obrd Rgas Tehniskaj universitt ir sekojoas fakulttes un struktrvienbas:

Arhitektras un pilstplnoanas fakultte, Bvniecbas fakultte, Datorzintnes un

informcijas tehnoloijas fakultte, Elektronikas un telekomunikciju fakultte,

Elektrotehnikas un enertikas fakultte, Materilzintnes un lietis mijas fakultte,

Transporta un manzinbu fakultte, Inenierekonomikas fakultte, Humanitrais institts,

Valodu institts, Rgas Biznesa skola, Zintnisk bibliotka, Publisk aentra Neorganisks

mijas zintnes institts.

Ptnieciskaj darb ir iesaistti 796 RTU darbinieki, no kuriem 429 ir zintniskais

personls (neskaitot Publisko aentru Neorganisks mijas zintnes institts).

Zintnisk ptniecba tiek finansta no dadiem avotiem: no valsts budeta, Latvijas

Zintnes padomes, valsts un nozaru programmm, vietjm un rvalstu programmm,

Eiropas Savienbas un citm starptautiskajm programmm. Katru gadu starptautisku

ptjumu nozme kst plaka. Visu iepriekjo gadu garum RTU ir izvietotas uniklas

ptnieciskas iekrtas. Te strd pieredzjui un prasmgi specilisti, td RTU ir vadoas

pozcijas viss inenierzintu joms, k ar dabas un socils zintns Latvij.

RTU 2007. gada zintnisks darbbas prskats sastv no divm dam, uzrakstts uz

420 lapm, satur 8 attlus.

Pirmaj da sniegta apkopota informcija par zintnisko darbbu RTU, doti RTU

darbbas ilgtermia un vidja termia mri, galvens funkcijas un uzdevumi, juridiskais

statuss un struktra, prskats par saemto finansjumu un t izlietojumu, k ar informcija

par stenotajiem IZM-RTU konkursa Zintnisks darbbas attstba augstks izgltbas

iestd ptniecbas projektiem 2007. gad un o projektu anotcijas.

Izdevuma otr daa veltta zintnisks darbbas atspoguojumam RTU struktrvienbs.

Taj apkopota informcija par pakrtotajm struktrvienbm, personlu, ptjumu

virzieniem, dalbu konferencs, publikcijm, izdotm monogrfijm, stenotajiem

projektiem, inovciju aktivittm un tehnoloiju prnesi, patentiem, aizstvtajiem bakalaura,

maistra un promocijas darbiem un zintnisko aparatru.

7

I RTU zintnisks darbbas 2007. gada prskata

kopsavilkums

1. Kopsavilkums un attstbas plni

Rgas Tehnisks universittes zintnieki turpina pirms 145 gadiem ieskts tradcijas.

obrd RTU ir Latvijas tehnisks un inenierizgltbas centrs ar plam augstks

izgltbas ieganas iespjm, ar prdomti veidotu ptniecbas attstbas bzi (30

laboratorijm un centriem, 33 ptniecbas instittiem, 103 katedrm un profesoru grupm).

RTU mris ir stimult un paaugstint visu cilvka intelektulo formu attstbu skot no

dabas un socilajm zintnm ldz augstajm tehnoloijm inenierzintns.

RTU kopjais zintnes un ptniecbas finansjums 2007. gad ir 8,78 miljoni lati.

Prskata gad RTU zintnieki ir aktvi strdjui dados vietjos un starptautiska

rakstura ptniecbas projektos, kuru kopjais skaits ir 361.

RTU zintnisks ptniecbas un studiju darba rezultt 2007. gad ir pieirti 982

bakalaura un 866 maistra akadmiskie grdi, k ar 32 zintu doktora grdi.

Msu zintniski-ptniecisk darba aktivitti un kvalitti apstiprina 1120 publicti

zintniski raksti un 29 izdotas monogrfijas. RTU uztur 35 patentus un 2007. gad ir veikusi

30 patentu pieteikumus, kas ir divreiz vairk k 2006. gad. RTU zintnisko rakstu 11 srijs

2007. gad ir izdoti 23 zintniskie urnli.

2007. gads ir bijis aktvs ar msu zintnieku starptautisks sadarbbas jom. RTU

zintnieki 2007. gad ir piedaljuies konferencs ar 1743 ziojumiem. Esam nolasjui 398

ziojumus konferencs rzems, uz kurm organizts 541 komandjums. 473 rzemju

zintnieki ir piedaljuies RTU organiztajs konferencs un seminros Latvij.

Msu zintnieku devums tiek atzingi novrtts. T 2007. gad dados Latvijas

zintnisks ptniecbas konkursos balvas ir ieguvui 5 zintnieki. RTU akadmiu un

korespondtjloceku rindas papildinja 1 akadmiis un 1 korespondtjloceklis.

Jau otro gadu RTU konkursa krtb nosaka labko zintnieku un gada labko jauno

zintnieku.

Apkopojot RTU zintnisks darbbas rdtjus 2007. gad var secint, ka:

attstba ir strauja un dinamiska,

finansjums zintniskajai ptniecbai 2007. gad ir palielinjies par 27%

saldzinot ar iepriekj gada finansjumu,

ptniecisk kapacitte pieaug, pamatdarb iesaistto ptnieku skaits

prsniedz 400, augsts ir jauno zintnieku patsvars 34% no kopj

zintnisk personla skaita;

oti aktvi tiek publicti zintniski raksti un ir daudz uzstans nozmgs

starptautisks konferencs,

notiek aktva darbba izgudrojumu patentanas jom vietj mrog;

tehnoloiju prneses un inovatvs darbbas joms ir juzlabo jauno ideju

prdoanas mehnisms.

Nkotnes plni 2008. gadam un turpmkajos gados RTU zintnieku saimei ir ar lielu

attstbas perspektvu un pai vartu izdalt sekojoo:

8

aktvi piedalties visos ESF un ERAF projektu konkursos un programms maksimlai iespjamai finanu ldzeku piesaistei;

aktvi piedalties ES 7. Ietvara programmas 2007.-2013. gadiem

starptautisko projektu realizcij;

2008. gad palielint zintnisks ptniecbas kapacitti, lai kopjais ptnieku

skaits sasniegtu 500;

turpmkajos 5 gados iesaistt doktorantras studijs ap 500 doktorantu gad,

kas katru gadu aizstvtu 80-100 promocijas darbus;

turpint aktvi darboties izgudrojumu patentanas jom ne tikai vietj

mrog, bet ar starptautiski;

turpint RTU zintnisk aprkojuma modernizanu, piesaistot ES

struktrfondu finansjumu.

2. Darbbas ilgtermia un vidja termia mri

RTU stratiskie mri ir:

Zintnisks darbbas izcilba kvalitatvi zintniskie ptjumi integrti studiju

proces ar plau iesaisti starptautiskajs, valsts un nozaru ptniecbas programms, kas sekm

tehnoloiju prnesi un inovciju attstbu.

Studiju izcilba augstas kvalittes, prestias, starptautiski atztas studijas, kas

iemca kritiski uztvert un radoi apstrdt informciju, analtiski domt, attstt jaunrades

spjas un paizgltoties ma garum, sagatavojot starptautiskaj darba tirg konkurtspjgus

specilistus.

Organizcijas izcilba un atpazstamba demokrtiska, efektva un moderna

universittes darba organizcija, kas veicina studiju un zintnisks darbbas izcilbu, k ar

RTU atpazstambu pasaul.

Infrastruktras izcilba integrts un moderns studiju un zintnisko darbbu

veicinos informatvais un teritorilais komplekss ar centru psal un attsttu filiu tklu.

3. Galvens funkcijas un uzdevumi

RTU galvens funkcijas:

veic zintniski ptniecisko darbbu inenierzintns, dabas zintns, socils zintns, vides zintns un pedagoij;

nosaka studiju saturu un formas, izstrd studiju programmas un nodroina to kvalitatvu realizciju, nosaka papildu uzemanas noteikumus,

imatrikulcijas krtbu, k ar RTU zintnisk darba pamatvirzienus;

pieir zintniskos un akadmiskos grdus un profesionlo kvalifikciju, izsniedz RTU diplomus, veic cits valsts izdoto diplomu pieldzinanu. RTU

nodroina pieirto grdu, nosaukumu, diplomu, profesionls kvalifikcijas

un apgto studiju programmu dau atbilstbu Latvijas izgltbas standartiem;

patstvgi nosaka savu organizatorisko un prvaldes struktru, veido

personlsastvu;

nosaka savu darba krtbu;

9

inform sabiedrbu par savu darbbu un piedv tai iegts zintnisks, mksliniecisks un profesionls atzias, attsta sadarbbu ar citm

augstskolm un zintniskiem instittiem, veicina studjoo un darbinieku

apmaiu, nodroina jauno zintnieku sagatavoanu un to iekauanos pasaules

akadmiskajos procesos.

RTU uzdevums ir gatavot starptautiska lmea zintniekus, inenierus, ekonomistus,

prvaldes un vadbas specilistus, arhitektus un pedagogus, nodroint studiju un ptniecisk

darba nedalmbu un attstt RTU profilam atbilstos zintnes nozares, pau uzmanbu

pievrot Latvijas tautsaimniecbas prioritrajm zintnes nozarm.

4. Juridiskais statuss un struktra

RTU ir valsts dibinta atvasinta publiska persona ar autonomm paprvaldes

tiesbm.

RTU ir zintnisko institciju reistr reistrta zintnisk institcija. LR IZM

Zintnisks institcijas reistrcijas apliecba nr. 172039 izdota 2006. gada 17. janvr.

RTU STRUKTRA

1. att. RTU struktra

Mcbu

prorektors

Rektora vietnieks saimnieciskajos

jautjumos

8 fakulttes ar 31 instittu, 3 fililes, 2 rpusfakultu institti, Publisk aentra Neorganisks mijas zintnes institts,

Rgas Biznesa skola, saimnieciskais dienests, grmatvedba, k ar citas struktrvienbas

Rektors

SENTS

Akadmisk sapulce

Studentu

parlaments

Fakultu

studentu paprvaldes

Padomnieku konvents

Revzijas

komisija

Satversmes tiesa

Rektora vietnieks IT jautjumos

Rektora vietnieks stratisks attstbas

jautjumos

Zintu

prorektors Kanclers

10

RTU fakulttes un fakulttm pakauts struktrvienbas:

1. Arhitektras un pilstplnoanas fakultte (APF): Arhitektras un pilstbvniecbas katedra;

Tlotjas mkslas katedra; Arhitektras vstures un kultras piemineku restaurcijas

profesora grupa;

2. Bvniecbas fakultte (BF):

Transportbvju institts; Bvniecbas un rekonstrukcijas institts; Siltuma, gzes un dens tehnoloijas institts;

Bvraoanas institts; Materilu un konstrukciju institts; Bvzintnes centrs;

3. Datorzintnes un informcijas tehnoloijas fakultte (DITF):

Lietio datorsistmu institts; Datorvadbas, automtikas un datortehnikas institts; Informcijas tehnoloijas institts;

Varbtbu teorijas un matemtisks statistikas katedra; Ineniermatemtikas katedra; Vides modelanas centrs;

4. Elektronikas un telekomunikciju fakultte (ETF):

Radioelektronikas institts; Telekomunikciju institts; Transporta elektronikas un telemtikas katedra;

Tlmcbu studiju centrs;

5. Enertikas un elektrotehnikas fakultte (EEF):

Enertikas institts; Industrils elektronikas un elektrotehnikas institts;

Vides aizsardzbas un siltuma sistmu institts;

6. Materilzintnes un lietis mijas fakultte (MLF):

Biomaterilu un biomehnikas institts; Lietis kmijas institts;

Polimrmaterilu institts; Siliktu materilu institts; Tehnisks fizikas institts;

Tekstilmaterilu tehnoloiju un dizaina institts; Bioloiski aktvo savienojumu mijas tehnoloijas katedra; Visprjs mijas tehnoloijas katedra;

7. Transporta un manzinbu fakultte (TMF):

Mehnikas institts; Raoanas kvalittes institts; Manbves tehnoloijas institts;

Biomedicnas inenierijas un nanotehnoloiju institts; Avicijas institts; Autotransporta institts;

Dzelzcea transporta institts; Transportmanu tehnoloiju institts; Datoriztas projektanas centrs;

Siltumenertisko sistmu katedra;

11

8. Inenierekonomikas fakultte (IeF):

Raoanas un uzmjdarbbas institts;

Starptautisko ekonomisko sakaru un muitas institts; Tautsaimniecbas un reionls ekonomikas institts; Darba un civils aizsardzbas institts.

RTU ir 2 rpusfakultu institti: Humanitrais institts un Valodu institts.

RTU fililes atrodas Daugavpil, Liepj un Venstpil.

Publisk aentra Neorganisks mijas zintnes institts atrodas Salaspil un

izstrd neatkargu zintnisk institta 2007. gada prskatu.

5. Zias par zintnisks darbbas rezulttiem RTU 2007. gad

5.1. stenotie ptjumu projekti un to rezultti

RTU zintniskais personls 2007. gad ir darbojies 361 projekt. Saldzinot ar

2006. gadu kopjais projektu skaits ir palielinjies par 5%.

Skaita zi 35% no visiem RTU projektiem ir Latvijas Zintnes padomes (LZP)

fundamentlo un lietio ptjumu projekti un citi LZP finansti projekti. RTU zintnieki ir

slgui 91 lgumu ar komercsabiedrbm. Saldzinjum ar 2006. gadu lgumdarbu skaits

palielinjies par 13%. Savukrt uz pusi ir samazinjies Tirgus orienttu ptjumu skaits un

2007. gad RTU zintnieki ir stenojui tikai 9 Tirgus orienttus ptjumus.

2.att. stenoto projektu struktra

2007. gada IZM-RTU konkursa Zintnisks darbbas attstba augstks izgltbas

iestd ptniecbas projekti un to rezultti doti izdevuma 8. noda.

5

8

128

9

25

27

60

91

8

0 130

LZP projekti

Lgumdarbi

IZM-RTU ptniecbas projekti

Starptautisko programmu projekti

RTU ptniecbas projekti

TOP

Valsts ptjumu programmu projekti

ERAF projekti

Ministriju pasttie ptjumu projekti

12

5.2. Zintnisks publikcijas

2007. gad RTU zintnieki ir publicjui 1120 zintniskos rakstus Latvijas Zintnes

padomes atztos zintniskajos izdevumos un izdevui 29 monogrfijas.

No 2007. gada RTU izdevniecba izdod RTU zintniskos rakstus jau 11 srijs.

Esos 9 srijas papildina RTU zintniskie raksti srij Arhitektra un srij eomtika.

2007. gad tika izdoti 23 zintnisko rakstu urnli (krjumi).

No 2007. gada RTU zintnisko rakstu krjumi atrodami Krievijas Zintnisks un

tehnisks informcijas institta VINITY datu bz.

RTU zintnisko rakstu krjumi tiek pielgoti ievietoanai Thomson Scientific, EBSCO

un CSA datu bzs.

5.3. Dalba zintniskajs konferencs

2007. gad RTU zintnieki un studenti piedaljs konferencs ar 1743 ziojumiem, no

tiem:

ziojumi konferencs Latvij

(neiekaujot ziojumus RTU 48. starptautiskaj

zintniskaj konferenc, RTU 48. studentu zintniskaj

un tehniskaj konferenc un

RTU Inovciju un jauno tehnoloiju konferenc)

176

ziojumi RTU 48. starptautiskaj zintniskaj konferenc 520

ziojumi RTU Inovciju un jauno tehnoloiju konferenc 78

ziojumi RTU 48. Studentu zintniskaj un tehniskaj konferenc 571

ziojumi konferencs rvalsts 398

Ziojumu skaits konferencs saldzinot ar iepriekjo gadu ir pieaudzis par 18%.

Prskata gad pirmo reizi organiztas RTU Inovciju un jauno tehnoloiju konferences, kurs

RTU zintnieki prezentja realiztos RTU un Izgltbas un zintnes ministrijas finanstos

ptniecbas projektus, kuru rezultt atrasti jauni risinjumi dadiem materiliem, veikti

nozmgi atkljumi un izstrdtas jaunas tehnoloijas vairkm tautsaimniecbas nozarm.

5.4. Veiktie lgumdarbi

RTU zintnieki 2007. gad veikui 90 lgumdarbu komercsabiedrbm par kopjo

finansjumu Ls 857 882. No RTU fakulttm visvairk lgumu ir slgusi Bvniecbas

fakultte 23 un piesaistjusi finansjumu no komecsabiedrbm Ls 301 594 apmr, kas ir

35% no kopj no komercsabiedrbm saemt finansjuma lgumdarbu veikanai.

Zintnisks laboratorijas zintu prorektora pakautb 11 pastjuma darbu veikanai ir

13

samuas finansjumu Ls 232 318 apmr. Citu fakultu veikto lgumdarbu skaits un

piesaisttais finansjums attlots 3. un 4. attl.

23

16

64

1614

1

11

0

10

20

30

BF DITF EEF ETF MLF TMF IeF Labor.*

302

30 41 24

60

294

232

0

100

200

300

Tkstoi

BF DITF EEF ETF MLF TMF IeF Labor.*

4.att. Piesaisttais finansjums lgumdarbu veikanai RTU struktrvienbs 2007. gad

5.5. Aizstvtie promocijas, maistra un bakalaura darbi

2007. gad RTU ir iegti 982 bakalaura grdi (2. lmea profesionls un

akadmisks bakalaura studiju programms), 866 maistra grdi (profesionls un

akadmisks maistra studiju programms) un 32 zintu doktora grdi.

Zintnisks laboratorijas zintu prorektora pakautb

3.att. Veikto lgumdarbu skaits RTU struktrvienbs 2007. gad

14

5.att. RTU doktorantras studentu skaita dinamika no 2003. ldz 2007. gadam

(dati uz katra gada oktobri)

5.6. Izgudrojumi

Iesniegto patentu pieteikumu skaits saldzinot ar 2006. gadu 14 pieteikumi - ir

pieaudzis vairk k divas reizes. Struktrvienbu aktivittes sadals di Enertikas un

elektrotehnikas fakultte 16 pieteikumi, Materilzintnes un lietis mijas fakultte 7

pieteikumi, Bvniecbas fakultte 4 pieteikumi, Transporta un manzinbu fakultte un

Datorzintnes un informcijas tehnoloijas fakultte attiecgi 2 un 1 pieteikums. Enertikas

un elektrotehnikas fakulttes ptnieki veiksmgi sadarbojas ar A/S Latvenergo un Fizikls

enertikas institta zintniekiem, iesniedzot kopgus patentu pieteikumus, ar doktoranti aj

fakultt strd aktvi un ir ldzautori lielkajai daai pieteikto izgudrojumu. Sadarbb ar

Latvijas universittes un Lodzas universittes (Polija) zintniekiem ir pieteikui izgudrojumus

Transporta un manzinbu fakulttes un Materilzintnes un lietis mijas fakulttes

ptnieki.

Patentu pieteikumu iesnieganas nodevm un pieirto patentu uzturanai 2007. gad

ir izlietoti 6 360 lati no Patentu atbalsta fonda ldzekiem.

6.att. RTU pieteikto un uzturto patentu un preu zmju dinamika no 2003. ldz 2007. gadam

235

337377

393418

0

100

200

300

400

2003 2004 2005 2006 2007

14

6

16

7

19

13

12

20

14

12

35

30

12

0

10

20

30

40

2003 2004 2005 2006 2007

Uzturtie LR patenti Pieteikumi rzemju patenti Preu zmes

15

5.7. Apbalvojumi

Goda nosaukums RTU Gada zintnieks 2007. gad tika pieirts MLF Tehnisks

fizikas institta direktoram un profesoram M.Knitem.

Goda nosaukums RTU Gada jaunais zintnieks 2007. gad tika pieirts EEF

Industrils elektronikas un elektrotehnikas institta vadoajam ptniekam I.Galkinam.

RTU zintu prorektors, prof. L.Ribickis 2007. gad ievlts par LZA akadmii,

savukrt korespondtjloceku rindas no RTU ir papildinjis APF docents J.Zilgalvis.

Latvijas Zintu akadmijas un Latvenergo rkot konkursa Gada balvas enertik

galveno balvu profesora A.Vtola balvu par izcilu devumu enertik 2007. gad sama

EEF prof. J.Gerhards, kura zintnisk darbba saistta ar ptjumiem enertikas attstbas

veicinan un inovciju vides veidoan.

SIA Itera Latvija un RTU Attstbas fonda 2007. gada balvas par ieguldjumu vides

zintn sama EEF Vides aizsardzbas un siltuma sistmu institta direktore prof.

D.Blumberga.

Latvijas Zintu Akadmijas, valsts A/S Latvijas gaisa satiksme un nodibinjuma

Latvijas Izgltbas fonds 2007. gada Kra Irba stipendija pieirta asoc.prof.

P.Trifonovam-Bogdanovam par metodisko darbu Rokasgrmata gaisa kuu elektronisko

iekrtu ekspluatcijas prakses veikanai.

Paula Valdena medaa pieirta MLF Lietis mijas institta profesoram

akadmiim E.Liepiam par ievrojamu devumu organisko vielu un protenu struktras

atifran ar KMR spektroskopijas paldzbu, k ar via skolotjam profesoram Kurtam

Vitriham (Wtrich, veice), 2002. gada Nobela prmijas lauretam mij. P.Valdena medaa

pieirta ar MLF deknam, Lietis mijas institta direktoram un profesoram

V.Kamparam par devumu organisko savienojumu donorakceptoru mijiedarbbu

likumsakarbu noskaidroan un jaunu fotojutgu materilu radan.

Werner von Siemens Izcilbas balvu laureti:

Maistri: Ilze Dzene (EEF, darbs Limbau rajona energoapgdes esos situcijas

izpte, darba vad. prof. I.Veidenbergs), Gatis Valters (ETF, darbs CRAIMOT funkciju

izmantoana latvieu valodas runas analz un sintz darba vad. prof. P.Misns), Marina

Petova (EEF, Naftas produktu uzglabanas un transportanas automatizcijas uzdevumi

un to realizcija, darba vad. prof. I.Rais).

Nomincij Labkais Promocijas darbs Werner von Siemens atzinbas rakstus

sama Aigars Vtols (EEF) par promocijas darbu Pilstas elektrotransporta vilces

apakstaciju divvirzienu enerijas plsmas energoelektronisko prveidotju izpte, darba

vad. prof. L.Ribickis, Sergejs Rubcovs (EEF) par promocijas darbu Energosistmu avrijas

remu vadbas metodes, izmantojot adaptvo atslodzi pc frekvences, darba vad. prof.

V.uviins un Alla Anohina (DITF) par promocijas darbu Adaptvas apmcbas un zinanu

vrtanas intelektula atbalsta sistmas izstrdana, darba vad. prof. J.Grundspeis.

A/S Grindeks fonda Zintnes un izgltbas atbalstam izcilkajiem un jaunajiem

Latvijas zintniekiem, mcbspkiem un mcbu iestdm balvu Sudraba pci par

nozmgiem atkljumiem sama MLF inenierzintu maistre mij Imanta Brvere par

darbu 4Aril un 4piridilaizvietoto 1,4dihidropiridnu sintze un alkilana.

Latvijas Mobil telefona un Latvijas Izgltbas fonda rkotaj studentu zintnisko

darbu un projektu konkurs telekomunikciju inenierzintns par uzvartjiem atzti ETF

maistri: Aleksejs Jegorovs par maistra darbu Kvazirezonanses baroanas avoti , darba

zin.vad. prof. J.Jankovskis, Gatis Valters par maistra darbu Craimot funkciju izmantoana

latvieu valodas runas analz un sintz, darba zin. vad. prof. Pteris Misns, Oegs Stasjuks

16

par maistra darbu Bezvadu datortkla standarta 802.11 g laika parametru ptana, darba

zin. vad. prof. E.Ptersons.

A/S Latvijas dzelzce balvu nomincij Par ptjumiem Latvijas dzelzcea

transporta nozar sama TMF Dzelzcea transporta institta maistrs Fjodors Mihailovs par

maistra darbu irotavas stacijas darba rdtju matemtisk modelana.

A/S Latvijas Gze prmijas pieirtas BF Siltuma, gzes un dens tehnoloijas

institta studentiem Kasparam Priedolam, Jeenai Peinajai, inenieriem Vilmram

Pavlovam, Edgaram Lcim, maistrantiem Aleksejam Batrakovam un Innai Lukjaecai.

A/S Latvijas Gze un Latvijas Izgltbas fonda stipendijas pieirtas MLF

studentiem: Kristnei apasei, Raimondam Auziam un Aleksejam Smirnovam.

Latvijas Izgltbas fonds sadarbb ar A/S Latvijas gze, valsts A/S Latvijas

dzelzce, valsts A/S Latvijas valsts cei, SIA Cemex un SIA Domenikss piera

stipendijas MLF studentiem Ludmilai Mahickai, Zanei Grigalei, Laurai Laiveniecei, Jurim

Biteniekam, Agnesei Stundai; ETF studentiem Sergejam Tjukovam, Leondam Medvedevam;

EEF studentiem Dvim Meikem, Elmram Korotkovam, Oegam Petrikam; TMF studentiem

Dmitrijam Muhinam, Mstislavam Zubkovam, Viktoram Jurim, doktorantam Fjodoram

Mihailovam; stipendijas saems ar studenti Sergejs Dombrovskis, Pteris Kligas, Antons

Rjabuha, Eva Kidala, Kaspars Grieze, Krlis urkste, Edvards Zanders, Karina

Krasnopjorova, Andrejs Gusjkovs; BF studenti: Andis Malnacis, Kamila Grukevia, Anna

Augustinska, Mrti Pankars, Normunds Osts, Natlija Suvorova; Transportbvju institta

studenti Marina Bistrova, Jnis tekels, Jnis Smirnovs, Linda ae, Dmitrijs Soldatenko, k

ar koledas programmas studentes Laura Circene un Anda Kleinovska.

EEF doktorantam Artram Purviam pieirta Geberta Rifa fonda Swiss Baltic Net

Graduate Award balva par ptjumiem deraa enertik.

5.8. Sasniegumi zintn

Latvijas Zintu akadmija, apkopojot universitu, zintnisko instittu un centru

sasniegumus 2007. gad, par nozmgu sasniegumu atzinusi jaunu hologrfisk ieraksta

materilu izstrdi, ko veikui MLF zintnieki V.Kokars, A.Ozols, D.Saharovs, akadmiis

V.Kampars, A.Maeckis, G.Meinskis, A.Pldons.

RTU 2007. gad par nozmgm atzinusi das RTU zintnieku izstrdnes:

Izstrdti jaunas paaudzes fibrobetoni ar netipiski augstu iedru koncentrciju

Fibrobetoniem piemt augsta stiepes stiprba, triecienizturba, augstas noguruma

pabas. ie fibrobetoni, nelietojot trauda armatru, ir spjgi aizvietot dzelzbetonu daudzs

atbildgs konstrukcijs (tuneos, debesskrpjos u.c.).

Autors: A.Krasikovs (Betona mehnikas laboratorija)

Izstrdts jauns pamiens biodzedegvielas uzglabanas laika palielinanai ar no biomasas iegtu antioksidantu, k ar mint antioksidanta ieguves metodika

Tas aus nodroint kvalitatvas biodzedegvielas raoanu bez tdu piedevu

paldzbas, kuras iegtas no fosilajm izejvielm.

Autors: V.Kampars (MLF Lietis mijas institts sadarbb ar Latvijas Valsts Koksnes

mijas instittu)

17

Jauni termoplastiski un termoelastoplastiski kompoztmaterili

Izstrdti savietotu polimrkompoztu izveides principi un metodes kontroljami

rssaistot komponentus (polimerizcijas un polikondenscijas polimrus) fzs un ko-

rssaistot starpfu robeslos. Iespjams iegt termoplastiskus un termoelastoplastiskus

kompoztmaterilus ar paredzamu reoloisko, stiprbas-deformjambas, termorelakscijas un

adhzijas rdtju kopumu.

Kompozti paredzti plaa tehnik izmantojamu izstrdjumu spektra (taj skait

termonosdelementu) izgatavoanai, izmantojot tradicionls termoplastu prstrdes metodes

(spiedlieanu, ekstrziju u.c.).

Pardta polimrkompoztu izveides iespja, k atsevius komponentus izmantojot

ar otrreizjus polimrus.

Autori: M.Kalni, J.Zicns, R.Merijs-Meri (MLF Polimrmaterilu institts)

Unikls prsienamais materils

Izstrdts jauna veida kompoztmaterils, kur izmantojams k efektvs prsienamais

materils dadas izcelsmes bru rstanai.

Kompozta matricu veido antiseptiskas, organismam nekaitgas, biosavietojamas

daudzkomponentu sistmas uz termoplastisku polimru (polihidroksibutirts, polivinilspirts

u.c.) pamata un reta pinuma kokvilnas auduma stiegrojums.

Kompozta specifisk daji dezintegrt struktra nodroina matric ievadto

antiseptisko un antibakterilo vielu un/vai lokls anestzijas ldzeku kontroljamu

prolongtu izdalanos, optimlu materila stiprbas deformcijas rdtju kompleksu,

barjerpabas (dens tvaiku un gaisa caurlaidba).

Izstrdtais prsienamais materils sterilizjams ar visprpieemtm metodm vai -

radiciju (25 kGy).

Latvijas Valsts apdegumu centr veiktie klniskie ptjumi apliecina izstrdto

prsienamo materilu efektivitti dadu apdeguma bru loklai rstanai un donora vietu

noseganai. Prsienamais materils nodroina pacientu komfortu (materils nepielp,

netraum apdegumu virsmas, prsieana izdarma retk).

Izstrdts un apstiprints antiseptisko prsienamo materilu eksperimentls raoanas

tehnoloiskais reglaments pilotapstkos.

Autori: M.Kalni, V.Tupureina, A.Dzene (MLF Polimrmaterilu institts)

Jauns, pilnveidots hidroeoloisks modelis Rgas pazemes densgtu izptei

kompleksam Baltezers, Remberi, Zaumuia, no kura Rga tiek apgdta ar

kvalitatvu dzeramo deni

Ir radtas iespjas modelt saretos nestacionros procesus pazemes dens plsm.

Tas nepiecieams, lai SIA Rgas dens atrastu pieemamu kompromisu starp tdiem

pretrungiem kritrijiem k dens izmaksas, t kvalitte, droba pret densgtu

piesroanu un gatavba strauji palielint iegt dens daudzumu (ja notiek avrija Daugavas

densgtn).

Autori: A.Spalvi (DITF Vides modelanas centrs)

18

Izstrdta adaptvas apmcbas un zinanu vrtanas intelektula atbalsta sistma

Jdzienu tklos sakoto zinanu vrtanas sistmu un intelektulu mcbu sistmu,

var izmantot izgltbas iestu mcbu proces.

Autori: J.Grundspeis, A.Anohina (DITF Lietio datorsistmu institts)

Izstrdta jauna statistisk pieeja energosistmu aizsardzbas algoritmu sintz un testan

Bojjuma vietas noteikanas algoritmus un programmas var tie veid pielietot, lai

apstrdtu sslguma remu digitlos ierakstus, k ar noteiktu optimlo lnijas apgaitas zonu

bojjuma cloa meklanai. Pieeja paaugstina distantaisardzbas efektivitti.

Izstrdto distantaisardzbas un bojjuma vietas noteikanas algoritmu var realizt

relejaizsardzbas iercs. Rgas Tehnisks universittes Enertikas institta problmu

laboratorij izgatavoti un Latvijas energosistm ieviesti du aizsardzbas terminlu

prototipi.

Autori: A.Sauhats, M.Bokarjova (EEF Enertikas institts)

Izstrdtas jaunas energosistmu avrijas remu vadbas metodes, izmantojot adaptvo atslodzi pc frekvences

Izstrdts metodes un ldzeki paaugstina aktvs jaudas deficta radto

energosistmas avrijas remu vadanas efektivitti. Ts var tikt izmantotas avrijas

situciju praktiskai analzei.

Autori: V.uviins, S.Rubcovs (EEF Enertikas institts)

Jauni heterogni poliolefnu un elastomru kompozti

Pirmo reizi tika veikti kompleksi poliolefnu un elastomru maisjumu struktras un

pabu ptjumi pla to izejas komponentu - divu atirgu kristalizjoos poliolefnu

prstvju (augsta blvuma polietilna (HDPE) un zema blvuma polietilna (LDPE) un amorfa

elastomra (EPDM) - attiecbu diapazon. Sistmas tika modifictas miski, izmantojot

tradicionlo saanas aentu kompleksu uz sra bzes, un apstarojot ar mazm starojuma

dozm (ldz 150 kGy). Tika ptts plas kompozciju struktras, stiprbas-deformcijas,

reoloisko, adhezvo un termonosdes pabu klsts. Pardts, ka ar radiciju modifictos

maisjumos veidojas starpfu slnis, kura amorf struktra ir daudz pilngk sakrtota, nek

izejas komponentiem. Aprinu ce noteikts, ka saans reakciju rezultt starpfu

robevirsm pastiprins saistba starp kompoztus veidojoajiem komponentiem. Tas viss auj

iegt materilus ar tdu pabu spektru, kds nepiecieams visdadko izstrdjumu

izgatavoanai.

Iegts kompozcijas, sev piemtoo uniklo pabu d, var pielietot automobiu

detau, termonosdes uzmavu-bandu, blvju, kabeu izolcijas un citu izstrdjumu

izgatavoanai.

Autori: M.Kalni, J. Zicns, T.Bocoka (MLF Polimrmaterilu institts)

19

Jauna metode investciju lmumu pieemanai riska apstkos

Ir izstrdta universla metode investciju lmumu pieemanai riska apstkos

noteiktas pakpes rezulttu neiestans (iestans) varbtbu izmantoanas metode.

metode ietver vairku noteiktas pakpes nelabvlgu rezulttu neiestans

(iestans) varbtbu kopgu lietoanu, investciju projektu novrtanas shmu, kas balsts

uz investciju projekta novrtanu pc visiem metodes rdtju sistm iekautajiem

rdtjiem, metodiku vienaldzbas lku konstruanai pc noteiktas pakpes nelabvlgu

rezulttu neiestans (iestans) varbtbm, funkciju grafiku transformcijas

(deformcijas) pabu izmantoanu riska profila pieej, risinjumus riska pakpes

samazinanas pamienu novrtanai, iespjas darjumu (opciju) novrtanai, kolektvu

investciju novrtanai.

Metode ir izmantojama dadu komercilu lmumu praktiskai pieemanai riska

apstkos.

Autori: N.Baranovskis, A.Auzi (IeF Raoanas un uzmjdarbbas institts)

Izstrdta jauna invaldu ratiu konstrukcija

Ratiiem ir kombint piedzia: tie kustas ar rokas pievada mehnisma paldzbu,

izmantojot divus apaus rokturus, k ar ar lab aizmugurj ritea elektrisk pievada

paldzbu. Piedvtais ratiu variants atiras ar kompaktumu, k ar tam ir uzlabotas

tehnoloisks un ekspluatcijas pabas

Papildinformcija:

Saemts Eiropas sertifikts raoanas paraugam Nr.000762778-0001 no 31.07.2007.g;

Rgas domes Finanu un administrcijas lietu komiteja atbalstja Labkljbas

departamenta prieklikumu pieirt finansjumu 12 000 latu apmr RTU Transportmanu

tehnoloiju institta izstrdt modea elektrisko invaldu ratiu eksperimentl parauga

izgatavoanai.

Autori: A.Urbahs, R.avinskis, N.Kueovs, J.Korhs (TMF Transportmanu tehnoloiju

institts)

Izstrdti gaisa kuu knieu savienojumu neprtraukts, integrts uz konstrukciju, nesagraujoas kontroles sistmas pamati

Viena no aktulkm problmm msdienu civil avicij ir gaisa kuu neprtraukts,

integrts uz konstrukciju, tehnisk stvoka kontroles sistmas (NIKS) veidoana. Tda

sistma no vienas puses jauj automtiski un neprtraukti kontrolt gaisa kua konstrukciju,

nekavjoties un droi atklt visu veidu bojjumu raanas un novrtt to bstambu gaisa kua

ekspluatcijai. No otras puses, tds sistmas esamba auj izslgt gaisa kua dkstves

konstrukcijas kontrolei un radikli paaugstintu avicijas transporta ekspluatcijas efektivitti.

NIKS izstrdanai nepiecieami atrisint dads sarets zintnisks un tehnisks

problmas: optimls nesagraujos kontroles metodes un aprkojums, pas sistmas augstais

droums, korelcijas sakarbas signls-bojjums, paliekoas stiprbas un ilgizturbas

prognozana, visu sistmas komponenu plai izminjumi un t.l. Eiroprojekt AISHA

(Aircraft Integrated Structural Health Assessement, 2004-2007) RTU Avicijas institta

ptniecisk grupas galvenais uzdevums bija NIKS pamatu un tehnisks komponentes

izstrdana un izminjumi alumnija (un citu metlu) konstrukcijai. T galvens

ekspluatcijas bojjumu mezgli ir knieu un bultu savienojumi. Bija atrisints NIKS s

daas galvens zintnisks un tehnisks problmas, pamatoties uz ultraskaas un akustisks

emisijas nesagraujoas kontroles modernu tehnoloiju, izmantojot msdienu piezokeramikas

sensorus, plu teortisku un eksperimentlu ptjumu knieu savienojumu stiprbas un

20

ilgizturbas pabm, pilna mroga avicijas konstrukcijas izminjumiem. Tiks turpinti

sistmas ptjumi ekspluatcijas apstkos.

Autori: V.Pavelko, .Ozoli, I.Ozoli, I.Pavelko, S.Kuzecovs (TMF Avicijas institts)

6. Prskata gad notikus btiskks prmaias institcijas struktr

2007. gad RTU btiskas izmaias RTU struktr nav notikuas.

7. Prskats par saemto finansjumu un t izlietojumu

RTU saemtais zintnes un ptniecbas kopjais finansjums 2007. gad ir

Ls 8 778 144, kas saldzinot ar 2006. gadu ir pieaudzis par Ls 2 394 286 jeb 27%.

Lielko pieauguma dau veido Bzes finansjuma gandrz sekrtgs pieaugums

saldzinot ar 2006. gadu un ESF finansjuma pieaugums projektam Atbalsts RTU

doktorantras attstbai (Doktorantras grants), kas ir dubultojies saldzinot ar 2006. gadu.

Tpat, saldzinot ar 2006. gadu, ir pieaudzis finansjums no Latvijas Zintnes padomes (par

20%), finansjums Tirgus orienttiem ptjumiem (par 7%), Valsts ptjumu programmm

(par 55%), IZM finansjums Zintnisks darbbas attstbai augstks izgltbas iestds

(IZM-RTU projektiem par 6%) un RTU ptniecbas projektiem (par 45%).

Savukrt, samazinjies, saldzinot ar 2006. gadu, ir finansjums Starptautisko

programmu projektiem, Valsts atbalsts dalbai starptautiskos projektos, finansjums Eiropas

Reionls attstbas fonda projektiem, lgumdarbiem ar komercuzmumiem un ministriju

pasttiem ptjumiem.

7.att. RTU saemt zintnes un ptniecbas finansjuma struktra 2007. gad

21

98

1 033976

1 196

694

227

2 145

1 023

257

0

500

1000

1500

2000

Tkstoi

AF BF DITF EEF ETF IeF MLF TMFLabor.*

8. stenotie IZM-RTU 2007. gada ptniecbas projekti un to rezultti

Lai sekmtu zinanu ietilpgu produktu izstrdi un raoanu, nodrointu zintnisks

darbbas attstbu augstskols, sagatavotu jaunus zintniekus un paaugstintu Latvijas

augstskolu konkurtspju Eiropas Savienbas izgltbas un zintnes telp, RTU zintniskais

personls 2007. gad stenoja 60 IZM-RTU konkursa Zintnisks darbbas attstba

augstks izgltbas iestd ptniecbas projektus.

Projektu saraksts:

Arhitektras un pilstplnoanas fakultte

1. Jnis Krasti Rgas arhitektras mantojuma enze un stilistika

2. Jnis Briis Baltijas jras piekrastes zonas arhitektoniski telpisko attstbu

veicinoie faktori

Bvniecbas fakultte

3. Andris Krsli Pazemes siltuma akumulatori

4. Jnis Rubulis Dzeram dens sadales tkla baktriju skaita izmaiu modea

verifikcija

5. Kaspars Kalni Kompozto konstrukciju nestspjas pabu skaitlisk modelana un

eksperimentla testana

6. Jevgnijs Barknovs Moderno hiperelastgu materilu un konstruktvo komponentu

pabu noteikana un modelana

7. Aleksandrs Korjakins Alternatvo dolomta pildvielu izpte un pielietojums betona

raoan

8. Dina Bajre Al un Al2O3 saturou rpniecisko atkritumu izpte un pielietojums

bvmaterilu raoan

8.att. RTU zintnes un ptniecbas finansjuma izlietojums fakultts 2007. gad

(Finansjuma izlietojum nav iekauts RTU infrastruktras atskaitjums)

22

Datorzintnes un informcijas tehnoloijas fakultte

9. Zigmunds Markovi Bezvadu lokl tkla WLAN izmantoana cilvka fizioloisks

informcijas prraidei rel laik

10. Jnis Grundspeis Ontoloijs sakotas intelektulas sistmas izstrde uzdevumu

eneranai jdzienu tklu form un zinanu vrtanai

11. Aivars Spalvi Nestacionru telpisku piesrojumu koncentrcijas lauku

aprinana Baltezera, Remberu un Zaumuias densgtvju

kompleksam un t mkslgs infiltrcijas sistmas modelana

12. Mrte Kirikova Multifraktlu informcijas sistmu projektanas metodiku izstrde

Elektronikas un telekomunikciju fakultte

13. Ansis Klga Sateltu pozicionanas sistmu testanas kompleksa ar

programmnodroinjumu izstrde un prbaude

14. Guntars Balodis Elektrotehnisko un elektronisko ieru elektromagntisks saderbas

metou harmonizcija

15. irts Ivanovs Nelineru efektu novrtjums WDM sistms

Enertikas un elektrotehnikas fakultte

16. Leonds Ribickis Frekvences prveidotja izstrde sistm PEM degvielas na

maistrvas piedzia

17. Jnis Dirba Ar pastvgiem magntiem aprkoto elektromehnisko prveidotju

izpte un optimizcija

18. Antans Sauhats Mazas un vidjas jaudas koenercijas staciju tehniski-

ekonomiskais pamatojums

19. Vladimirs uviins Energosistmu pretavrijas vadbas ldzeku izstrdes problmas

20. Dagnija Blumberga Saules kombisistmas modelana vienimenes mju apkurei

21. Ija Galkins Saules enerijas fotoelektrisko prveidotju pozicionanas sistmas

uzstdana, spka prveidotja izstrde un sistmas analze

22. Ivars Veidenbergs Ietekmes uz klimata prmaim modelana atkritumu poligonos

atkarb no infiltrta attranas procesu energoefektivittes

23. Jeena aiko Elektroiekrtu izvles intelektulas programmatras izstrde uz

mkslgo neironu tklu bzes

24. Anatolijs evenkovs Maistrvas elektronisko prveidotju virtulo laboratoriju

izstrde

25. Anastasija iravecka Matricveida frekvenu prveidotja spka daas izstrde

integrtai asinhronai piedziai

26. Ivars Rais Divvirzienu jaudas plsmas kontrollera ar sinusoidlu tkla strvas

izveide elektrotransportam

27. Nadeda Kuicina Elektroenerijas procesu optimizcija transporta intelektuls

sistms

Materilzintnes un lietis mijas fakultte

28. Gundars Meinskis Nanoizmra ZnO un WO3 nanodaiu ieguve un izmantoana

luminescentu un scintiljou materilu ieguvei

29. Remo Merijs Meri Polimru un kompoztmaterilu barjrpabu noteikana un

starptautiskajm normm atbilstoas laboratorijas metodikas

izstrde

30. Lga Brzia-Cimdia Sorbcijas procesu ptjumi uz bio- un ekomateriliem

31. Viktorija Kancvia Modifictas struktras artriju implantu radana, to

biomehnisko un morfoloisko raksturlielumu izpte

23

32. Gaida Sedmale Daudzkomponentu pulveru sintzes ietekme uz augsttemperatras

keramikas materilu saepanu un pabm

33. Ivars Knts Uz hitna bzes veidota biodegradjoa fikscijas biomaterila izstrde

kaulaudu rekonstrukcijai un t mehnisko pabu noteikana spied

un liec

34. Raimonds Valters Elektronu donoru-akceptoru dides un trides uz 1,4-benzohinona

atvasinjumu bzes, to sintze un pabu izpte

35. Jnis Zicns Jauni hitozna veidi un kompozcijas, to ieganas tehnoloija,

pabas un potencilais pielietojums iepakojuma materilos un

prtikas rpniecb

36. Valdis Kampars Biodzea (taukskbju metilesteru) satura noteikana jaukts

degviels

37. Ineta Rozentrauha Jauniegto rpniecisko atkritumu stiklkeramikas materilo

pabu novrtana

38. Artrs Medvids Radicijas defektu enercijas un telpisko sadaljumu

pusvadtjos mehnismu ptana

39. Ausma Viumsone Bezkontakta 3D pozicionanas metodes izmantoana

antropometriskaj modelan

40. Mris Turks Tetrahidrofurn--aminoskbju (cukuraminoskbju) oligomru k

sinttisku biopolimru iegana un to otrjo struktru ptjumi

41. Laimonis Mlers Kompoztmaterils uz nolietotu riepu reciklta un polimru

saistvielas bzes

42. Aleksandrs Miko Pusvadtju struktras veidoana ar aizliegtas zonas gradientu

Transporta un manzinbu fakultte

43. Jnis Vba Braukanas mehnismu pa kpnm dinamisk sintze

44. Aleksandrs Januevskis Vibro triecienpresanas iekrtas 3D eometrisk un

aprinu modea izstrde

45. Daniels Turlajs Metodikas izstrde gzes plsmas ptanai ar ekperimentlm un

skaitliskm metodm

46. Jurijs Dehtjars Kombinta ekstreml starojuma ietekme uz eikariotisks nas modeli

47. Valrijs Uakovs Universlas datormodelanas sistmas izstrde lietiu

nestacionru aerogztermodinamikas uzdevumu risinanai

48. Mihails Zakreevskis Tehnisko katastrofu prognozana ar jaunm metodm: teorija,

eksperimenti un rekomendcijas

49. Pteris Balckars Pilstas elektrotransporta intelektulo tklu modelana

50. Semjons Cifanskis Spiediena radts kavitcijas ietekme uz patogno

mikroorganismu izdzvoanu dzeram den

51. Francis Sudnieks Mehatronikas sistmu elementu darbbas precizittes izpte

52. Vitlijs Pavelko Konstrukciju no kompoztmateriliem neprtraukt, integrt

novrtana: trieciena bojjumi

Inenierekonomikas fakultte

53. Elna Gaile-Sarkane Dinamisks uzmjdarbbas vides analzes iespjas: ptjumu

sistmas attstba

54. Ineta Geipele Nekustam pauma tirgus un bvniecbas nozares attstbas

problmas un risinjumi

55. Konstantns Didenko Atkritumu savkanas un prstrdanas vadana Latvij

56. Regemijs Pos Latvijas bvniecbas nozares un nekustm pauma tirgus attstbas

prognozanas modea izstrdana

57. Jnis Ievi Pieaujam ugunsgrka riska zintniskais pamatojums Latvij

24

rpusfakultu laboratorijas

58. Janna Stia Ar vsturiskiem materiliem sadergu restaurcijas minerlo saistvielu

izstrde, testana un novecoans procesa modelana

59. Inga aenko Austo bioloisko asinsvadu implantu ar antitrombognm pabm

tehnoloiju izstrde praktiskai ievieanai raoan

Daugavpils filile

60. Raisa Smirnova Jauns paaudzes haotisks vibromanas

Projektu rezultti:

ARHI TEK TR AS UN PILS TP LN O ANAS FAK UL TTE

Rgas arhitektras mantojuma enze un stilistika

Projekta vadtjs: Jnis Krasti

Pasaules kultras mantojuma vietas, Rgas arhitektras mantojuma izptes lmenis un ldz ar

to t izpratne un publicitte joprojm ir nepilnga. Neskatoties uz to, ka Rgas jgendstila

mantojumam ir galven vieta Rgas visprj tl, vl aizvien plaas publikas uztver ar o

stilu arhitektr saists viengi jdziens skaista ka. Joprojm ir neskaidrbas Rgas

vsturisko apbves kompleksu pilstbvnieciskaj vstur, kas atspoguojas nepilngajos un

nekorektajos pilstbvnieciskajos dokumentos Rgas pilstas attstbas pln un Rgas

vsturisk centra saglabanas un attstbas pln. Projekta izpildes gait veiktie ptjumi,

analzes un citas iestrdes ir ieskicjuas bzi esoo problmu zintniski pamatotai

atrisinanai. Projekta izstrdes gait par ptjuma tmu izdotas divas monogrfijas:

Krasti J. Rgas jgendstila kas. Cevedis pa jgendstila metropoles arhitektru / Art

Nouveau Buildings in Riga. A Guide to Architecture of Art Nouveau Metropolis. Rga:

ADD projekts, 2007. 408 lpp. (Latvieu un angu val.) un Tipne A. (autoru kolektv

Banga V., oldere D., Levina M., Sprtis O., Zilgalvis J.). Rgas dievnami. Arhitektra un

mksla. / Die Kirchen Rigas. Architektur und Kunst. / Rigas Churches. Architecture and

Art. / . . Rga: Zintne, Mantojums, 2007.

748 lpp.

Baltijas jras piekrastes zonas arhitektoniski telpisko attstbu veicinoie integrcijas

faktori

Projekta vadtjs: Jnis Briis

Projekta novitte balsts uz spk esoo teritorijas kopplna izveides ideju visiem Baltijas

jras krasta raksturgkajiem sektoriem paredzot, ka nkotn katrs plnoanas lmenis

nacionlais, reionlais un vietjais tiks precizts ar indikatoriem plnojumu realizcijas

monitoringam, kvalitatvo, kvantitatvo, k ar vizuli arhitektonisko (ainavisko) ietekmju

izvrtanai. Darb tika modeltas jaun izkliedt plnojuma ietekme uz esoo apdzvotu

vietu, k ar vietjo urbno centru veidoanos iespju konkrtaj dabas un kultrainav, k ar

identifictas apdzvoto vietu arhitektoniski telpisks attstbas iespjas. Konkrtaj izstrdes

posm analizta ar lielko apdzvoto centru Liepjas, Ventspils un Kuldgas ietekme

reiona attstbas kontekst.

Darba gait izmantotas gan attiecgo teritoriju telpisk modelana un grafoanaltisk izpte,

gan iesaistta vietjo iedzvotju aptaujas rezultt iegt informcija. Rezultt viens no

ptjumam izvirztajiem galvenajiem uzdevumiem noteikt jauno apdzvojamo struktru

telpisks ietekmes prognozes un integrcijas iespjas jras piekrast aktuls tirgus

25

ekonomikas apstkos, k ar konkurtspjai reionl un starptautisk kontekst, ir izpildts,

sagatavotas iestrdes tlkai padziintai tmas izptei. Tlk piekrastes zonas izpt aktvi

jizmanto telpisks modelanas metodes reionls plnoanas administratvi teritorils

reformas kontekst, ievrtjot ar novadu veidoanas ietekmi.

BVNIECB AS F AK ULTTE

Pazemes siltuma akumulatori Projekta vadtjs: Andris Krsli

Projekta mri bija iegt teortisku un eksperimentlu apstiprinjumu iespjai izmantot jaunu

siltuma akumulanas tehnoloiju Latvijas apstkos: izptt iespju Latvijas apstkos

realizt centraliztai apkurei nepiecieamo lielas jaudas pazemes siltuma akumulatoru; izptt

iespju izmantot im mrim Latvijai raksturgs densnesos kupolveida kembrija

eoloisks struktras; eksperimentli prbaudt vji cementta smilakmens papildus

cementciju pie augstm temperatrm. Projekta izpildes gait ir veikti teortiski centralizts

apkures sistmu akumulatora termodinamisk cikla aprini pie orientjo griestu seguma

mlu sla dziuma 250 m; pierdts, ka mintaj dzium var izveidot karsta gaisa

akumulatoru bez adiabatiska kompresora darba vielas (gaisa) starpsekciju dzesanas;

izpttas izmaias smilakmen pie temperatrm 650-800C, izmantojot dada sastva

Latvijas (Rembates un Csu-Valmieras) smilakmens paraugus. Projekta rezultt

eksperimentli konstatts, ka ldz 600C materil nenotiek btiskas izmaias, skot no

700C samazins smilakmens blvums, palielins densuzsce un pieaug karsanas zudumi,

bet pie 800C materils sairst prvras smilts; mints smilakmens pabu izmaias

izskaidrotas ar termisks analzes un rengenografiskiem ptjumiem kalctam CaCO3,

dolomtam CaMg(CO3)2 un kvarcam SiO2; var secint, ka Latvijas apstkos akumulatora

gaisa temperatrai nevajadztu prsniegt 600C.

Dzeram dens sadales tkla baktriju skaita izmaiu modea verifikcija

Projekta vadtjs: Jnis Rubulis

Balstoties uz literatras ptjumu, projekta ietvaros izstrdts matemtiskais modelis dzeram

dens kvalittes izmaiu prognozanai dens apgdes sistm. Saldzinot ar literatr

mintajiem modeiem, izstrdtais modelis ir vienkrots un taj ietverti procesi kuri pc

statisks analzes visvairk ietekm dens kvalittes. Izstrdtais matemtiskais modelis auj

padziinti izprast densapgdes sistm notiekoos bioloiskos procesus un tos ietiekmjoos

faktorus.

Ptjums pardja, ka ir nepiecieams precizt bioplves un dens baktriju barbas vielu

patria konstanti, kas esoajos modeos pieemts vienda vism baktrijm. Noskaidrojm,

ka Ziemeu reionos, dzeram dens avoti ir bagti ar humnvielm, tpc pc tda dens

attranas baktriju attstbu dens apgdes tkl iespjams limit fosfors, nevis ogleklis, k

iepriek tika uzskatts. Tpc esoajos matemtiskajos modeos baktriju attstba tiek

aprakstta tikai organisk ogleka ietekm. Projekta ietvaros matemtiskais modelis

papildints ar fosfora konstantm un modelis eksperimentli prbaudts laboratorijas

apstkos.

Projekta ietvaros galvenie plnotie mri ir sasniegti, t.i.:

eksperimentli precizta organisk ogleka patria konstante bioplves un dens

baktrijm;

model iestrdtas konstantes fosfora patriam, kas turpmk auj modelt baktriju attstbu atkarb gan no organisk ogleka, gan no fosfora. Modelis prbaudts

eksperimentli laboratorij.

Matemtiskaj model iestrdts scenrijs, kad baktriju attstba iespjama divu

26

konkurjou baktriju apstkos.

Ptjum izstrdtais baktriju auganas modelis tiek prbaudts Rgas un Oslo dens apgdes

sistms. Modelis prognoz dens kvalittes izmaias tkl un auj optimizt dzeram dens

apgdes sistmas ekspluatciju (piem. izvlties hlora dozas), td veid samazinot potencili

kaitgo mikroorganismu skaitu dzeram den.

Literatras ptjums pardja, ka baktriju adsorbciju galvenokrt ietekm dens apgdes

sistm esos nogulsnes (korozijas produkti, dadi produkti no attranas iekrtm utt.),

tpc paam caurules materilam ir pakrtota nozme uz adsorbcijas procesiem. Tpc

nkotn btu jpta korozijas produktu, u.c. nogulumu ietekmi uz dzeram dens

mikrobioloisks kvalittes izmaim sadales tklos.

Kompoztu konstrukciju nestspjas pabu skaitlisk modelana un eksperimentla

testana

Projekta vadtjs: Kaspars Kalni

Projekta ietvaros aizskta un piln mr sasniegta Materilu un konstrukciju institta (MKI)

koordinta ptniecbas sadarbba ar Latvijas kompozto materilu konstrukciju raotjiem.

Sadarbbas rezultt izstrdtas optimls projektanas vadlnijas Latvij raotu kompozto

materilu konstrukciju kvalittes uzlaboanai un raoanas tehnoloiju uzlaboanai,

apvienojot mehnikas, materilzinbas, lietis matemtikas un datorzinbas ptniekus -

rezultt veicinot ilgspjgu nacionls tautsaimniecbas konkurtspjas attstbu.

Projekt gait tika identificti galvenie kompozto materilu raoanas ar tanas tehnoloiju

kvalittes trkumi. To novranai izmantotas daudz efektvkas uz vakuma spiedienu balsttas

raoanas metodes. Natras testos saldzinot konstrukciju nestspju abiem raoanas

procesiem tika veikta raoanas izmaksu ietekmes novrtjumu no raoanas tehnoloijas un

konstrukciju optimlas projektanas viedoka.

Projekta izpildes gait izstrdta optimla projektanas (balsttu uz skaitliskajiem

eksperimentiem un parametriskm un bez-parametriskm aproksimcijm), un testanas

metodika kompoztu stieu, siju un cilindrisku konstrukciju nestspjas prbaudm. Nestspjas

natras eksperimenti veikti adaptjot nostiprinjumu izveides un deformciju mrtju

izvietojuma metodikas. Iegtie metamodei validcijas proces ar natras eksperimentiem

uzrda precizitti, kas nepiecieama ineniertehnisku aprinu sertificanai. obrd izveidoti

stieu un siju demonstrciju paraugi, k ar tiek pabeigta cilindra demonstrcijas parauga

izstrde, kas tiks iekauti RTU MKI bakalaura un maistrantras studiju lekciju kursos.

Nostiprinta sadarbba starp kompozto materilu un konstrukciju testanas laboratorijm

Latvij RTU MKI un Latvijas Universittes Polimru Mehnikas laboratoriju (LU PMI) un

Milnas Politehnisk institta, Aeronautikas fakulttes laboratoriju, tdejdi nodroint

turpmku sadarbbu ptniecb, pieredzes prnes un testanas prbauu rezulttu savstarpj

saldzinan.

Moderno hiperelastgu materilu un konstruktvo komponentu pabu noteikana un

modelana

Projekta vadtjs: Jevgnijs Barknovs

Projekta mris bija izstrdt sauszemes un jras transporta hiperelestgu materilu detau

(amortizatori, blvjumi, u.c.) projektanas metodiku, izmantojot skaitliskos parametriskos

modeus un eksperimentos iegtos datus. Parametriskie modei dod iespju veikt detau

atsevio parametru skaitlisko lielumu ietekmes novrtanu, k ar iegt o parametru

skaitlisko vrtbu optimlu kombinciju dadu projekta vrtanas kritriju sasnieganai pie

prastiem projektanas uzdevuma ierobeojumiem.

Izstrdts metodikas ticamba tika prbaudta, saldzinot iegtos analtiskos un skaitliskos

27

risinjumus ar literatr pieejamiem un eksperimentliem datiem. Rezulttus plno ieviest

Latvijas un Eiropas rpniecbas organizcijs, kas nodarbojas ar transporta ldzeku

projektanu un izgatavoanu.

Alternatvo dolomta pildvielu izpte un pielietojums betona raoan

Projekta vadtjs: Aleksandrs Korjakins

Projekta ietvaros tika ptti dolomta ieguves un apstrdes rpniecisko uzmumu raoanas

atkritumi, k ar tika paredzts risint ekonomiskos un ekoloiskos jautjumus, kuri ir saistti

ar raoanas atkritumu un blakusproduktu prstrdi vai apstrdi un izmantoanu jaunu

bvmaterilu raoan.

Projekta mris bija izstrdt betona sastvus, pielietojot alternatvas dolomta pildvielas, lai

iegtu betonu pc fizikli mehniskajm pabm un ilgmbas ldzvrtgu betonam, kas

izgatavots ar tradicionlm pildvielm.

Projekta gait apkopoti dolomta izstrdanas procesi karjeros un pildvielu ieganas

tehnoloijas, izptti dolomta atsiju sastvi un to pabas, saldzintas betona maisjumu

pabas, izmantojot gan tradicionls smiltis, gan dolomta smiltis.

Tika izgatavoti alternatv betona paraugi, kur k pildvielas izmantotas tradicionls smiltis

un dolomta smiltis, k ar veikta alternatv betona fizikli mehnisko pabu un ilgmbas

izpte. Iegtie rezultti saldzinti ar tradicionl betona pabm.

Darba priorittes bija ekonomiskie un ekoloiskie jautjumi, kuri ir saistti ar raoanas

atkritumu un blakusproduktu prstrdi vai apstrdi un izmantoanu jaunu bvmaterilu

raoan. Ldz ar to ir risintas vides aizsardzbas problmas, k ar vairkas ekonomik

saspjuas problmas.

Ptjuma rezultti pierdja iespju izmantot dolomta apstrdes atkritumu kvalitatvu betonu

raoanai. Betona sastv k pildvielu iespjams izmantot ne tikai dolomta smiltis, bet ar

puteku frakciju.

Al un Al2O3 saturou rpniecisko atkritumu izpte un pielietojums bvmaterilu

raoan

Projekta vadtja: Dina Bajre

Alumniju saturou metllu prstrdes proces rodas raoanas atkritumi, kuru lietderga

izmantoana palaik Latvij netiek praktizta. Viens no iemesliem ir tas, ka o atkritumu

miskais sastvs nav konstants un tas ir maings atkarb no prstrdjamo metllu veida

un raoanas procesa. Pie tam raoanas proces rodas atkritumi ar dadu granulometrisko

sastvu. Katras frakcijas miskais sastvs ir nedaudz atirgs. T k raoanas atkritumi ir

uzkrjuies daudzu gadu laik, tas vl jo vairk palielina misk sastva neviendabgumu.

Projekta mris ir veikt alumnija metllu prstrdes atkritumu misko un fizikli

misko izpti, ar mri noskaidrot to prstrdes vai apstrdes iespjas, lai paplaintu to

pielietojuma iespjas funkcionlu bvmaterilu raoanai, k ar nodrointu drou atkritumu

uzkanu un uzglabanu.

Alumniju saturou metllu prstrdes atkritumiem noteikts miskais, mineraloiskais un

granulometrsikais sastvs. Alumnija metllu prstrdes atkritumi nav stabili dens vid,

pai srmain un skb vid. misks reakcijas rezultt izdals gzveida vielas, kuras

identifictas k amonjaks un sra dioksds. Nestabilitte dens vid apgrtina o atkritumu

lietdergu izmantoanu jaunu materilu ieganai, bet to uzglabana atklt teritorij nav

pieaujama, jo rada btisku kaitjumu apkrtjai videi, piesrojot grunti, gruntsdeus un

btiski pasliktinot gaisa kvalitti.

Apstrdjot alumnija metllu prstrdes atkritumus augst temperatr, ievrojami

paaugstins atkritumu stabilitte dens vid un paplains to lietdergas izmantoanas

28

iespjas. Atkritumu apdedzinanas laik veidojas jauni, stabili savienojumi, kuri nav kaitgi

apkrtjai videi.

Izmantojot karbontu saturous mlus (Liepas mlus) un alumnija metllu prstrdes

atkritumus (nepastrdtus vai iepriek apstrdtus), iegti keramiskie paraugi, kuriem pc

apdedzinanas dads temperatrs noteiktas fizikls un mehnisks pabas.

DATOR ZINTN ES UN INFO RM CIJAS TE HNOLO IJ AS FAK UL TTE

Bezvadu lokl tkla WLAN izmantoana cilvka fizioloisks informcijas prraidei

rel laik

Projekta vadtjs: Zigurds Markovis

Projekta mris bija bezvadu lokl tkla WLAN (IEEE 802.11 b/g) izmantoana cilvka

elektrokardiogrammu jeb EKG bezvadu prraides sistmu izveidoanai, nodroinot datoriztu

uzraudzbu jeb monitoranu rel laik.

Pareiz visbiek lietots monitoranas sistmas jeb t.s. holteri, neatbilst msdienu prasbm,

jo veic tikai EKG reistrciju veselu diennakti vai ilgk, bet datu apstrde un analze iespjam

tikai retrogrdi novroanas perioda beigs. Tas izsldz iespju iejaukties proces

novroanas laik dzvbai bstamos momentos. EKG ieraide dator, kas auj veikt ts analzi

rel laik, apgrtina pacienta prvietoanos savienojoo kabeu d. Risinjums rodams,

veidojot bezvadu saiti starp mobilo kardiogrfu un uztveroo datoru.

Konkrtaj projekt risints variants pacientu uzraudzbai jaunajos vai moderniztajos

stacionros, kuru infrastruktra ietver bezvadu lokl tkla WLAN piekuves punktus,

nodroinot pacienta prvietoanos vis stacionra teritorij bez informcijas zuduma. EKG

analze dator auj veikt diagnostiku rel laik un pieemt lmumus par iejaukanos proces

nepiecieambas gadjum.

Ir izprojektts, izgatavots un praks prbaudts bezvadu sistmas piloteksemplrs, noteikts

prraides trums un sakaru stabilitte.

Ontoloijs sakotas intelektulas sistmas izstrde uzdevumu eneranai jdzienu

tklu form un zinanu vrtanai

Projekta vadtjs: Jnis Grundspeis

Semantisks attieksmes starp jdzieniem var tikt novrttas, izmantojot ontoloijas. Sekmgai

ontoloiju transformcijai par uzdevumiem jdzienu tklu form ir nepiecieams ne tikai

transformcijas algoritms, bet ar metodika un rks to konstruanai. Tdjdi, projekta mris

bija, pamatojoties uz iepriekjos projektos sasniegtajiem rezulttiem, izstrdt zinanu

vrtanas sistmu, kur studentu zinanas tiek prbaudtas, izmantojot jdzienu tklus, kas

sakojas mcbu kursa ontoloij. stenojot projekta mri, ir izstrdta jdzienu tklos

sakota intelektula zinanu vrtanas sistma, kur ir realizta ontoloijas konstruanas

metodika, pamatojoties uz jdzienu un attieksmju aprakstoo fru sinonmu uzdoanu.

Izstrdt sistma tika prbaudta mcbu kurs Sistmu teorijas metodes (J.Grundspeis,

RTU DITF). Kopum savas zinanas prbaudja 40 studenti. Pc testanas tika saemtas un

apstrdtas 37 aptaujas lapas.

Projekta rezulttu zintniskais nozmgums ir saistts ar algoritmu izstrdanu OWL

ontoloiju transformcijai jdzienu tklos, kas ldz im nav aprakstts nevien cit darb par

ontololijm un jdzienu tkliem.

Projekta rezulttu praktiskais nozmgums un ieguldjums informcijas tehnoloij ir saistts

ar izstrdto jdzienu tklos sakotu intelektulu zinanu vrtanas sistmu, kura nodroina

iespjas uzdot jdzienu un attieksmju aprakstoo fru sinonmus, kas paaugstina sistmas

elastgumu. Turklt, sistma ir papildinta ar funkciju, kas savc informciju par tdm

attieksmm studentu jdzienu tklos, kuras atiras no pasniedzja defintajm attieksmm,

29

un auj pasniedzjam caurskatt s attieksmes un, iespjams, atzt ts par pareizm, tdjdi,

pilnveidojot pasniedzja izveidotus jdzienu tklus.

Izstrdt sistma var tikt izmantota mcbu procesa un mcbu programmu kvalittes

uzlaboanai gan Rgas Tehniskaj universitt, gan ar cits augstskols.

Nestacionru telpisku piesrojumu koncentrcijas lauku aprinana Baltezera,

Remberu un Zaumuias densgtvju kompleksam un t mkslgs infiltrcijas

sistmas modelana

Projekta vadtjs: Aivars Spalvi

Uz Baltezera, Remberu un Zaumuias densgtvju kompleksa reionl hidroeoloisk

modea bzes izveidoti lokli modei, ar kuru paldzbu var aprint telpiskus nestacionrus

piesrojuma koncentrcijas laukus un veikt optimizciju Baltezera densgtves mkslgs

infiltrcijas sistmai. Pdjais uzdevums ir pai aktuls, jo tikai ar nestacionru modeu

paldzbu var atrast pieemamu kompromisu starp tdiem pretrungiem kritrijiem k dens

izmaksas, t kvalitte, densgtves darba stabilitte norml un forst remos, iespja

novrst piesrojuma iekanu densgtv u.c. Laboratorijas apstkos veiktie eksperimenti

nordja, ka bioloiskiem apaugumiem nav btiska ietekme uz patognu mikroorganismu

adsorbciju iez un modeljot bakterioloisko piesrojumu transportu infiltrcijas sistm ir

jem vr iea materila minerlais sastvs. Sasniegto rezulttu kopums veido stabilu bzi

tlko zintnisko ptjumu veikanai.

Multifraktlu informcijas sistmu projektanas metodiku izstrde

Projekta vadtja: Mrte Kirikova

Projekta mris bija ielikt pamatus multfraktlu informcijas sistmu teorijai, noskaidrojot,

vai ir iespjams izstrdt multifraktlas informcijas sistmas projektjumu. Tika izstrdts

divas multifraktlu sistmu projektanas metodikas, viena objektorientta, otra - procesu

orientta. Abas metodikas tika prbaudtas ar vairkiem saldzinoi vienkriem sistmu

izstrdes piemriem. Projekta rezultti pierdja multifraktla informcijas sistmu

projektjuma iespjambu. Turklt iegtie risinjumi uzrdja augstku elastbu projektjuma

loiskaj lmen (objektorientts pieejas gadjum) un labku caurredzambu servisu sasaist

ar biznesa procesu (procesu orientts pieejas gadjum) nek tradicionls informcijas

sistmu projektanas pieejas. Tai pat laik neapstiprinjs hipotze par prasbu noteikanas

darbietilpbas samazinanas iespjm, izmantojot multifraktlo paradigmu informcijas

sistmu projektan. Daos gadjumos darbietilpba bija pat lielka nek tradicionlm

pieejm, jo multifraktl pieeja prasja pievrst lielku uzmanbu informcijas sistmu

lietotju vajadzbu dadbai. Projekta ietvaros multifraktl paradigma tika analizta ar

piegdes u, zinanu vadbas sistmu un intelektulo aentu kontekst. Zinanu vadbas

jom, izmantojot multifraktlu informcijas sistmu paradigmu, tika izstrdts multifraktlas

zinanu vadbas sistmas modelis innierizgltbas ekosistmai.

ELEK TR ONIK AS UN TE LEK OM UNIK CIJU FAK ULTTE

Sateltu pozicionanas sistmu testanas kompleksa ar programmnodroinjumu

izstrde un prbaude

Projekta vadtjs: Ansis Klga

Projekts tika izstrdts ETF Transporta elektronikas un telemtikas katedr piedaloties DITF

maistriem un RTU Elektromagntisks saderbas un Elektrodrobas ptniecbas centr

zintniekiem. Projekts deva neatsveramu ieguldjumu sateltu pozicionanas sistmu lietotja

30

aparatras kontroles pilnveidoan. Projekta stenoanas gait tika iegdta, uzstdta un

kalibrta unikla re-references ierce ar kuras paldzbu iespjams telps veikt sateltu lietotja

aparatras funkcionanas un precizittes prbaudi. Ierce izmantojama ne tikai zintniskiem

mriem, bet pielietojama ar mcbu proces sateltu ieru ptanai. Bez tam tika iegdta

ar specila Spirent firmas sateltu signlu simulcijas aparatra STR4500. T k aparatras

cena prsniedza projekta summu ts iegdei tika piesaistti ldzeki no valsts ptjumu

programmas Informcijas tehnoloiju zintnisk bze. Ar s aparatras paldzbu var tikt

veikti lietotja aparatras prbaudes testi viendos apstkos gan statik, gan dinamik.

Projekta gait tika izstrdtas programmas dada veida lietotja aparatras datu nolasanai

un uzkranai datu bz, k ar to vlkai apstrdei. Tika veikti daudzi eksperimenti, kas

pardja aparatras un programmnodroinjuma darbspjas. Eksperimenti notika Transporta

elektronikas un telemtikas Sateltu sistmu laboratorij k ar RTU ETF izveidot RTU

Elektromagntisks saderbas un Elektrodrobas ptniecbas centr.

Elektrotehnisko un elektronisko ieru elektromagntisks saderbas metou

harmonizcija

Projekta vadtjs: Guntars Balodis

Projekta izpildes rezultt ir papildinta elektromagntisks saderbas parametru mranas

metodika, kura noderga elektrotehnisks un elektronisks aparatras parametru testanai

Latvij, lai paaugstintu Latvij raoto preu konkurtspjai tirg.

Apkopota informciju par drou un ticamu mranas metou pielietoanu cits Eiropas

laboratorijs. Apkopoti materili par mranas atkrtojambu augsts frekvencs virs 900

MHz. Tas tiek izmantots mranas aparatras iziranas spjas un mranas precizittes

uzlaboanai.

Mranas telpas parametru uzlaboanas proces noskaidrots, ka bezatbalss kamerai jbt ar

samr lielu mranas ass garumu, un is nosacjums patreiz neizpilds RTU testanas

centra kamerai, lai os nosacjumus ievrotu, jveic papildus ptjumi.

Nelineru efektu novrtjums WDM sistms

Projekta vadtjs: irts Ivanovs

Nepiecieamba pc piekuves informcijai ir kuvusi par pdjo desmitgau aktulko

uzdevumu gan zintniekiem, gan telekomunikciju tehnoloiju izstrdtjiem, gan ar

raotjiem. Nepiecieambu pc platjoslas prraides kanliem nosaka tas, ka elektronisk

komunikcija ir prgjusi no pasv rema (interneta mjas lapu apskate, elektronisko vstuu

stana u.c.) uz aktvo remu (videokonferences, darbba virtulajs vids u.c.). K viens no

jaunkajiem risinjumiem ir optisks prraides sistmas (OPS) ar multipleksanu

(blvanu) pc via garumiem (WDM). RTU TI ptnieku grupas uzdevums bija apgt

visjaunks teortisks, tehnisks un komercils zinanas par optisko sakaru spektrls

blvanas sistmm, to projektanu un ekspluatciju. Izmantojot OPS laboratorij iegdto

uniklo aparatru un optisko mrjumu galdu, izstrdt jaunus mrjumu stendus un metodes,

k ar nelinero optisko efektu novrtanu un aprinu metodikas.

Darba gait galvenie iegtie rezultti ir sekojoi:

1. Izptti optisk signla zudumu raans iemesli WDM sakaru sistms un piedvtas to

kompenscijas metodes.

2. Izpttas jaunks optisk signla pastiprinanas sistmas un izvlta Ramna pastiprinanas sistma. Darb ir pierdts ka obrd t ir uzskatma par perspektvu.

3. Novrtti nelinero efektu ietekme uz NRZ un RZ kodu formtiem WDM sistms. 4. Ir atrasts perspektvs modulcijas formts 40 Gbit/s trajm optiskajm sakaru

sistmm.

31

5. Sagatavoti specilisti, kas vartu veikt projektanas un konsultciju darbus WDM sakaru sistmu ievieanai Latvij.

6. Izgatavots WDM 2 kanlu sakaru sistmas makets un veikta t raksturlku analze.

ENER TIK AS UN ELEK TR O TEHNIK AS FAK UL TTE

Frekvences prveidotja izstrde sistm PEM degvielas na maistrvas piedzia

Projekta vadtjs: Leonds Ribickis

Projekta ietvaros ir izptts un izstrdts energoelektronikas prveidotjs, kas auj protonu

emisijas membrnas deraa degvielas nu izmantot maistrvas piedzias sistms. Ir

veikta dadu energoelektronikas prveidotju spka un vadbas shmu analze un

modelana, izstrdjot jaunu, projekta mrim piemrotu prveidotja spka shmu un

vadbas sistmu. Izmantojot izstrdto iekrtas modeli, uzbvts frekvences prveidotja

laboratorijas prototips un veikta t eksperimentl prbaude.

Projekta rezultti dod pamatu tlkiem ptjumiem par deraa degvielas nu pielietojumu

elektrotransport, radot elektroenerijas ekonomijas un vides aizsardzbas iespjas.

Ptjums ir devis nozmgu ieguldjumu energoelektronikas un elektropiedzias nozars

Latvij, k ar deraa enertik, kas pasaul ir viena no daudzsolokajm alternatvs

enertikas apaknozarm globls enertisks krzes perspektv.

Ar pastvgiem magntiem aprkoto elektromehnisko prveidotju izpte un

optimizcija

Projekta vadtjs: Jnis Dirba

Izstrdtas un izpttas jaunas elektrisko manu konstrukcijas ar pastvgajiem magntiem:

pamatotas optimls konstrukcijas eneratoriem ar pastvgajiem magntiem, veikta

magntisk lauka analze un racionlas zobu eometrijas un tinumu shmas izvle. Mintos

eneratorus var izmantot nelielas jaudas vja enertiskajs iekrts. Saldzinot ar

induktortipa eneratoriem, piedvtajm manm ir augstks lietderbas koeficients,

patnjais moments, droums un uzlabota izgatavoanas tehnoloija.

Tiek piedvts paplaint asinhrono manu izmantoanas iespjas ar ties piedzias

daudzpolu eneratoriem vidjm un mazm jaudm. Veikti ptjumi transformatoru

diagnostik ar gzu hromatogrfijas analzes metodi.

Mazas un vidjas jaudas koenercijas staciju tehniski-ekonomiskais pamatojums

Projekta vadtjs: Antans Sauhats

Eiropas ziemeu valsts klimatiskie apstki, nepiecieamba samazint enertikas ietekmi uz

klimata izmaim un energoapgdes struktra veicina dadas jaudas koenercijas staciju

izmantoanu. Lai nodroint tdu staciju efektvu darbbu oti svargi pareizi izvelties stacijas

struktru, jaudu un vadbas algoritmus. Lmumu pieemana notiek nenoteiktbas un brv

tirgus apstkos. Uzdevumu analze paradja, ka racionlu lmumu pieemanai ir lietdergi

izmantot spu teorijas pamienus.

Darba mris - uzlabot mazas un vidjas jaudas koenercijas staciju tehniski-ekonomiska

pamatojuma metodiku sasniegti sekojoi uzdevumi:

Izstrdts uzdevuma matemtiskais formuljums. Pamatoti un savkti izejas dati staciju struktras un parametru izvlei. Sintezti vadbas algoritmi.

Risinti konkrtie piemri (uz Rgas energoapgdes attstbas plna pamata) un pamatoti racionlie tirgus un nenoteiktbas apstkos lmumi.

32

Piedvtaj projekt izmantoti kooperatvo spu teorijas pamieni, kas dod btisku efektu

un sastda projekta teortisks un zintniskas novittes pamatu. Formults optimizcijas

uzdevums un iesaistto brv enerijas tirg spltju mra funkcijas. Analiztas koalciju

radanas iespjas un nosacjumi. Izmantots epli vektors un piedvta pieeja, kura izskata

koalciju izveidoanas ceus un iniciatora priekrocbas. Izskatta papildus ienkumu sadales

problma un dots problmas risinjums. Izskattas problmas, kuras rodas avrijas remos

mazas jaudas eneratoru nestabilittes d.

Darba rezultti var bt pielietoti pilstu energoapgdes plnoan un Sabiedrisko

pakalpojumu Regulatora darbb.

Kooperatvo spu teorijas pamieni koenercijas plnoanas uzdevumos ldz im netika

pielietoti ne tikai Latvij, bet ar rzemes.

Energosistmu pretavrijas vadbas ldzeku izstrdes problmas

Projekta vadtjs: Vladimirs uviins

Ptniecbas projekta ietvaros, izmantojot datorprogrammu PSCADTM

v4.2.1 Pro (Manitoba

HVDC Research Centre Inc.), izveidots visai preczs Baltijas reiona matemtiskais modelis,

kur sev ietver Latvijas, Lietuvas un Igaunijas energosistmu apvienbas.

Iegtais modelis ir prbaudts, izmantojot datus par 2003. gad veikt aplkojam reiona

atdalans eksperimenta pirmajiem diviem posmiem (saldzinot faktisks eksperimenta gait

uzemts oscilogrammas ar rezulttiem no matemtisk modea):

1. Atdalanos no Krievijas vienots energosistmas, atsldzot elektroprvades lniju

Ignalinas AES Polocka ar jaudas prpldi 169 MW Ignalinas AES virzien (tdejdi

radot aktvs jaudas defictu izoltaj sistm);

2. Viena ska rem strdjoa agregta atslganu Krou HAES, radot 220 MW aktvs

jaudas prumu un frekvences paaugstinanos apvienb.

Saules kombisistmas modelana vienimenes mju apkurei Projekta vadtja: Dagnija Blumberga

obrd Latvij aktuls jautjums ir ne tikai siltumenerijas tarifu pieaugums, bet ar ietekmes

uz klimata prmaim samazinjums, maksimli izmantojot atjaunojamos energoresursus.

Saules enerija ir par brvu gan odien, gan nkotn. Tikai vienmr aktuls ir jautjums, cik

maks saules kolektori un tehnoloisk sistma kopum. obrd arvien interesantka kst

kombints sistmas izveide. Konkrtaj gadjum izpte veikta balstoties uz koncepciju, ka

maksimlu siltumenerijas daudzumu rao ar saules kolektoriem, bet parjo ar granulu

katlu. Atrasts pilotprojekta realiztjs privtka Rg.

Izptes rezultt iegti dati, kas apliecina iespjas izmantot saules eneriju ne tikai karst

dens sistm, bet ar ku apkures sistms. Lai konstattu, cik liels vartu bt saules

enerijas patsvars siltumapgdes sistmas vajadzbu nodroinanai, izveidots laboratorijas

stends saules kombisistmas elementu darbbas optimizcijai.

Iegtie eksperimentlie rezultti saldzinti ar skaitlisk eksperimenta datiem, kas veikts ar

datormodea TRNSYS simulcijas paldzbu. Rezultti apliecina labu sakritbu starp aprina

un laboratorijas rezulttiem.

Saules enerijas fotoelektrisko prveidotju pozicionanas sistmas uzstdana, spka

prveidotja izstrde un sistmas analze

Projekta vadtjs: Ija Galkins

Tie saules starojuma izmantoana elektrisks enerijas ieganai pasaul tiek plai ptta k

viens no atjaunojamajiem enerijas avotiem. Latvij saules fotoelektrisko prveidotju

33

izmantoana nav tik efektva k, piemram, ekvatorilaj reion, tau izmantojot

prveidotju pozicionanas sistmas, ir iespjama to darbbas efektivittes palielinana.

Apskatm projekta ietvaros uz RTU EEF kas jumta tika uzskta fotoelektrisk prveidotj

un t pozicionanas sistmas uzstdana, ar mri turpmk saldzint dadas saules

elektrostaciju konfigurcijas.

T k elektroenerijas raoana no saules radicijas ir iespjama tikai diennakts gaiaj laik

pie pietiekamas starojuma intensittes, fotoelementi plai tiek pielietotas dads mobils un

autonoms iercs kop ar enerijas uzkrjjiem (akumulatoriem, superkondensatoriem,

degvielas nm). Lai btu iespjama iegts elektrisks enerijas izmantoana ar

saimnieciskajm elektroprecm, vai ts atdeve maisprieguma elektriskaj tkl, ir

nepiecieams atbilstos enerijas prveidotjs.

Projekta ietvaros tika eksperimentli un modelanas veid saldzinti gan pai fotoelementi,

gan ar tiem saisttie spka prveidotji autonomajai darbbai vai darbbai ar tklu. Tika

izvlti du shmu perspektvie varianti turpmkajai uzlaboanai. Fotoelektrisko

prveidotju ptanai tika izveidots specils laboratorijas stends.

Izveidota eksperimentl bze un iegtas zinanas spka shmu izstrdes jom sastda labu

pamatu saules enerijas ieguves ilgtermia izptei un fotoelektrisko prveidotju efektivittes

noteikanai Latvijas klimatiskajos apstkos.

Ietekmes uz klimata prmaim modelana atkritumu poligonos atkarb no infiltrta

attranas procesu energoefektivittes

Projekta vadtjs: Ivars Veidenbergs

Atkritumu poligonos izveidojusies situcija, kad, lai samazintu vides piesrojumu, tiek

izvirztas augstas prasbas gruntsdeos nonko dens kvalittei. Tas nozm, ka jveic

efektva infiltrta attrana. Attranas tehnoloijas patr elektroeneriju iekrtu

hidraulisks pretestbas un osmoz spiediena prvaranai reverss osmozes attranas

iekrt. Elektroenerijas raoana ar ietekm vidi.

Izptes darb ietverti divu Latvijas atkritumu poligonu (Liepjas un Csu rajon) dati. Izpte

ietver gruntsdeu modelanu zem poligona un dens attranas iekrtu darbbas analzi,

galveno uzmanbu pievrot elektroenerijas patriam un dens attranas pakpei. Aplkoti

ar citi elektroenerijas patriu ietekmjoi ar attranas iekrtas darbinanu saistti faktori.

Iegtie rezultti liecina, ka, izmantojot reverss osmozes infiltrta attranas iekrtas,

patnjas elektroenerijas patri pieaug par 14%, ja attranas pakpe pieaug par 5% (no

94% ldz 95%).

Elektroiekrtu izvles intelektulas programmatras izstrde uz mkslgo neironu tklu

bzes

Projekta vadtja: Jeena aiko

Msdiens elektrisks iekrtas attsts strauj temp, ineniertehniskie risinjumi pilnveidojas

elektroiekrtu raotji piedv jaunas idejas un jaunus risinjumus, lietotjam ir saldzinoi

sareti orientties tirgus aprit esos elektroieru daudzveidb, un izdart optimlo izvli.

Izstrdt programma auj izvlties elektroierces atbilstoi izvltajiem kritrijiem.

Programma satur konkrtu tehnisko informciju, rasjumus, pieslguma shmas.

Programmnodroinjumam Gudrais inenieris ir sekojoas grupas: AC motors, DC motors,

Unipolar motors, High Voltage motors, Motors for Hasards Area, Special motors. Katra grupa

satur elektroniskos katalogus un elektrodzinja izvles iespju Detailed Search. Ektroniskais

katalogs satur lielu skaitu elektrodzinju.

Ar programmas paldzbu izvloties elektrodzinju, iespjams varit ar dadm prasbm

pret elektrodzinju, konstrukcijas izpildjumu un ekspluatcijas nosacjumiem. Sou procedra

34

un intuitvi saprotams interfeiss (saskarne) atvieglo darbu un padara elektredzinja izvli

vienkru un rtu.

Apskatsim piedzias izvles procedru izmantojot programmu uz asinhron elektrodzinja

piemra. Ieskum programma piedv izveidot galvenos elektrodzinja izvles parametrus:

Dzinja jauda;

Fzu skaits; Izejo rotora grieans bieums; Ekspluatcijas koeficients utt.

Visas elektrodzinju kombincijas, kas atbilst uzstdtajiem nosacjumiem, tiek apkopotas

tabul ar su piedvjam varianta aprakstu. No piedvtajiem elektrodzinju variantiem,

lietotjs izvlas sev atbilstoko. Tlk nepiecieams izvlties elektrodzinja konstrukciju,

montas pozciju (elektrodzinja izvietojumu telp). Dialoga noslgum, atveras jauns

programmas logs ar elektrodzinja raksturlielumiem.

Nosakot specilu konstrukciju, iegstam galgo elektrodzinja marjumu un tam atbilstoos

tehniskos raksturlielumus.

Tpat iespjams apskatt un izdrukt izvlt elektrodzinja gabartrasjumus, montas

pozciju lapu, pieslguma shmas.

Izmantojot informcijas klstu, ko piedv programma Gudrais inenieris, jebkur

aprkojuma dzves cikl, lietotjs saem optimli izvltu elektrodzinju.

Maistrvas elektronisko prveidotju virtulo laboratoriju izstrde

Projekta vadtjs: Anatolijs evenkovs

Projekts ir saistts ar Eizgltbas attstbu studiju programm Elektrotehnoloiju

datorvadba un ir izstrdts, lai nodrointu attstbu, ievieot moderno virtulo laboratoriju

bzi ptjumu veikanai globl tkla vid, ko var izmantot ar mcbu proces.

Darba rezultt tiek izstrdti virtulo laboratorijas darbi trsfzu maistrvas dm. Tam ir

ne tikai mcbu, bet ar zintniskais jauninjums, jo ldz im virtul vide netika plai

izmantota trsfzu maistrvas procesu un elementu ptjumiem globl tkla vid.

Izstrdto laboratoriju bzi var izmantot ne tikai ptjumu veikanai un studentu apmcbai,

bet ar saistto specialitu cilvku apmcbai elektrotehnik. Moderni IT rki var bt

izmantoti nodarbintiem specilistiem, kuri stud RTU elektrotehnoloiju datorvadbas

specialitt, izveidojot maistrvas elektronisko prveidotju virtuls sistmas. Virtuls

laboratorijas atauj nodroint pttas pardbas uzskatmbu, k ar pieejambu metodiskiem

materiliem, turklt tie ir pieejami globl tkla vid. Ldz ar to virtuls laboratorijas dod

iespju paaugstint mcbu procesa lmeni un kvalitti.

Projekta vadba un projektam nepiecieamo resursu piesaiste tika nodrointa, izmantojot

RTU mcbspkus, jaunos zintniekus un studjoos.

Matricveida frekvenu prveidotja spka daas izstrde integrtai asinhronai piedziai

Projekta vadtja: Anastasija iravecka

Msdienu pusvadtju tehnikas straujs attstbas d ir iespjams integrt matricveida

prveidotju asinhronaj man. da iekrta auj samazint sistmas izmrus un palielint

ts droumu. aj projekt izstrdjam iekrta sastv no asinhrons manas ar sslgtu

rotoru un matricveida prveidotja, kas ir iebvts manas korpusa priekj vai aizmugurj

da. Modulr kopu sistma, kas ir izstrdta tiei matricveida prveidotja komutcijas

procesu uzlaboanai, auj izvietot pusvadtju sldus un komutcijas vadbas shmu oti

kompakt veid starp manas tinumiem un korpusa vku, td veid nav nepiecieamas

nekdas rjs des.

35

Projekta laik ir izstrdti vairki modulro kopu sistmas varianti, kas paredzti tiei

matricveida frekvenu prveidotju integranai asinhronaj man. Eksperimentli

prbaudta kopu sistmas efektivitte matricveida prveidotja gadjum. Eksperimentli

prbaudti vairki komutcijas (draiveru) des varianti divvirzienu slda vadbai. Ir

izveidots matricveida prveidotja vienas komutcijas cilpas matemtiskais modelis PSpice

modelanas vid, kas auj novrtt paraztisks induktivittes ietekmi uz komutcijas prejas

procesu. Ir izveidots matricveida spka prveidotja matemtiskais modelis Matlab Simulink

modelanas vid, kas paredzts vadbas algoritmu izstrdei un optimizcijai.

K galvens grtbas projekta izstrd var mint ilgos pastjumu piegdes laikus, tas attiecas

uz modelanas programmatru un specifiskm elektroniskm iekrtm, piemram,

divvirzienu tranzistoru moduli.

Rezumjot var secint, ka darbs nav pabeigts ldz galam sava apjoma d. Projektu ir

nepiecieams turpint sadalot to divs das nepiecieams veikt ptjumus, kas saistti ar

kopu sistmu un komutcijas di divvirzienu sldiem, un atsevii jveic ptjumi

matricveida frekvenu prveidotja vadb asinhronajai piedziai.

Divvirzienu jaudas plsmas kontrollera ar sinusoidlu tkla strvu izveide

elektrotransportam Projekta vadtjs: Ivars Rais

Projekta uzdevum tika noteikts izveidot principilo realizcijas shmu pilstu

elektrotransporta apakstaciju divvirziena jaudas plsmas baroanas blokam kontaktvadu

baroanai ar ldzspriegumu 600 V, kas sptu novadt atpaka maistrvas tkl

elektrotransporta bremzanas eneriju, pie tam nodroinot praktiski sinusoidlu tkla strvu,

kas sekmtu du apakstaciju elektromagntisko saderbu ne tikai invertanas rem, bet

ar darbojoties tieaj elektrotransporta baroanas rem. Uz iepriekjo ptjumu bzes tika

izveidota principil shma ikvienai no prveidotja sem fzm. Shmas tika modeltas ar

datorprogrammu, uzrdot normlas funkcionanas raksturojumus, k ar tika izveidots

nelielas jaudas (ap 3 kVA) fiziklais modelis vienai fzei, kas ietvra sev elektronisko

vadbas sistmu, strvas formanas reaktoru un tiltveida tranzistoru augstfrekvences

(aptuveni 5 kHz) komutatoru. Vadbas sistma ar izveidoto kontrolleri prbaudta un visum

nodroinja paredzto darbbas remu. Vienlaikus tika konstatti ar nepiecieami