Ārstu un farmācijas nozares sadarbība latvijā · 2013. 12. 4. · racionāla zāļu lietošana...
TRANSCRIPT
ĀRSTU UN FARMĀCIJAS
NOZARES SADARBĪBA LATVIJĀ Pētījuma ziņojums
Biedrība “Veselības projekti Latvijai” Rīga, 2013
Ārstu un farmācijas nozares sadarbība Latvijā
2
Pētījuma ziņojums sagatavots ESF līdzfinansēta projekta „NVO kapacitātes
stiprināšana sabiedrības interešu aizstāvībā un izglītošanā ar medikamentiem un
citiem veselības aprūpes aspektiem saistītos jautājumos” ietvaros.
92.07% no Projekta finansē Eiropas Savienība ar Eiropas Sociālā fonda
starpniecību. Apakšaktivitāti administrē Valsts kanceleja sadarbībā ar
Sabiedrības integrācijas fondu.
Pētījuma autores:
Signe Mežinska, Dr.sc.soc.
Ieva Salmane-Kuļikovska, doktora grāda pretendente socioloģijā
Pārpublicēšanas un citēšanas gadījumā atsauce uz biedrību „Veselības projekti
Latvijai” obligāta.
Ārstu un farmācijas nozares sadarbība Latvijā
3
Saturs
Saturs .................................................................................................................................................... 3
Izmantotie saīsinājumi .................................................................................................................. 4
Pateicības ............................................................................................................................................ 5
Literatūras un iepriekš veikto pētījumu pārskats ............................................................... 6
Pētījuma metodoloģija ................................................................................................................. 16
Rezultāti ............................................................................................................................................. 20
1. Ārstu un farmācijas nozares sadarbība ................................................................ 20
1.1. Vispārīgs sadarbības raksturojums .................................................................. 20
1.2. Viedokļi par sadarbības ietekmi uz ārstu lēmumiem ................................ 25
2. Ārstu tikšanās ar farmācijas firmu pārstāvjiem ................................................ 31
2.1. Farmācijas nozare kā viens no ārstu informācijas avotiem .................... 31
2.2. Tikšanos organizēšana ........................................................................................... 37
2.3. Tikšanos pozitīvie un negatīvie aspekti .......................................................... 40
3. Tālākizglītība un dalība konferencēs ..................................................................... 43
3.1. Ārstu profesionālo asociāciju rīkotie pasākumi ........................................... 44
3.2. Ārstu individuālie pasākumu apmeklējumi ................................................... 48
4. Honorāri ............................................................................................................................ 56
5. Dāvanas ............................................................................................................................. 60
6. Bezmaksas zāļu paraugi .............................................................................................. 68
7. Klīnisko vadlīniju izstrāde ......................................................................................... 72
8. Regulējošie mehānismi un caurskatāmība .......................................................... 76
8.1. Reakcija uz neētisku rīcību ................................................................................... 79
8.2. Ārstu un pacientu ieteikumi situācijas uzlabošanai ................................... 82
9. Pētījumā identificētās papildus problēmas ......................................................... 86
9.1. Politiskā lobēšana .................................................................................................... 86
9.2. Vertikālā integrācija ................................................................................................ 87
9.3. Farmācijas firmu sadarbība ar pacientu organizācijām ........................... 88
Secinājumi......................................................................................................................................... 90
Ieteikumi ........................................................................................................................................... 96
Izmantotā literatūra ...................................................................................................................... 99
1. pielikums. Interviju vadlīnijas ārstiem ...................................................................... 104
2. pielikums. Interviju vadlīnijas pacientu organizāciju pārstāvjiem ................. 107
Ārstu un farmācijas nozares sadarbība Latvijā
4
Izmantotie saīsinājumi
EFPIA - European Federation of Pharmaceutical Industries and Associations
HAI – Health Action International
IPCAA - International Pharmaceutical Congress Advisory Association
KNAB - Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs
LĀB – Latvijas Ārstu biedrība
LPMA - Latvijas Patentbrīvo Medikamentu Asociācija
PVO – Pasaules Veselības Organizācija
SIFFA - Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācija
USAID - United States Agency for International Development
Ārstu un farmācijas nozares sadarbība Latvijā
5
Pateicības
Pateicamies visiem pētījuma dalībniekiem – ārstu profesionālo organizāciju,
pacientu organizāciju, SIFFA un LPMA, kā arī sabiedrības par atklātību „Delna”
pārstāvjiem par ieinteresētību, vērtīgo informāciju un viedokļiem, kā arī
intervijām atvēlēto laiku.
Pateicamies projekta "NVO kapacitātes stiprināšana sabiedrības interešu
aizstāvībā un izglītošanā ar medikamentiem un citiem veselības aprūpes
aspektiem saistītos jautājumos" līdzfinansētājiem - Eiropas Sociālajam Fondam,
SIA „Arsava” un SIA „Fidea” par finansiālo atbalstu, bez kura nebūtu iespējama šī
pētījuma īstenošana.
Ārstu un farmācijas nozares sadarbība Latvijā
6
Literatūras un iepriekš veikto pētījumu pārskats
Medikamenti ir viens no galvenajiem mūsdienu medicīnas instrumentiem, un,
pateicoties farmācijas nozares ieguldījumam pētījumos un ražošanā, tie ir
pieejami arvien plašākā klāstā, un to lietošanai ir arvien lielāka efektivitāte.
Tomēr medikamentu ražošana un virzīšana tirgū ir saistīta ar virkni ētisku
dilemmu, ko rada pretrunas starp komerciālām interesēm un veselības aprūpes
mērķiem. Viena no problēmām ir farmācijas nozares centieni virzīt
medikamentus tirgū un ietekmēt ārstu lēmumus par medikamentu izrakstīšanu,
kas var veicināt korupciju veselības aprūpes sistēmā un neracionālu zāļu
lietošanu.
Korupcijas riski un to cēloņi veselības aprūpē
Viens no svarīgākajiem dokumentiem, kas raksturo situāciju korupcijas jomā ir
Transparency International ziņojums „Global Corruption Report”, kurš 2006.gadā
tika veltīts globālai situācijas analīzei veselības aprūpes jomā. Ziņojuma autori
uzsver, ka korupcija ir sastopama visa veida veselības aprūpes sistēmās, un tās
galvenie iemesli ir (Savedoff & Hussmann, 2006, p. 4):
1) nekvalitatīva un asimetriska informācija;
2) liels skaits izkliedētu sistēmas dalībnieku (sk. 1. attēlu);
3) sabiedrības neuzticība privātiem veselības aprūpes sistēmas dalībniekiem
(piem. farmācijas firmas, apdrošinātāji), ko izraisa to rīcība savās
interesēs;
4) apjomīga publiskā finansējuma iesaiste.
Veselības aprūpes sistēmā iekļauto pušu savstarpējās attiecības (sk. 1. attēlu)
bieži rada negatīvu ietekmi uz veselības aprūpes politiku un līdz ar to uz
sabiedrības veselību. Transparency International ziņojumā kā potenciālās
korupcijas riska jomas saistībā ar farmācijas nozari ir uzsvērti nelegāli
maksājumi ārstiem un medicīnas iestādēm, kā arī iespējamā korupcija veselības
aprūpes jomas pārvaldības līmenī.
Ārstu un farmācijas nozares sadarbība Latvijā
7
1. attēls. Korupcijas riski veselības aprūpes sistēmā (Savedoff & Hussmann, 2006, p. 7)
Farmācijas firmu mārketinga ietekme uz ārstu neatkarību
Racionāla zāļu lietošana nozīmē pacientam vispiemērotāko medikamentu
lietošanu atbilstošās devās, īstajā laikā un par iespējami zemāko cenu. Lai kopā
ar pacientu pieņemtu racionālus lēmumus par zāļu izrakstīšanu un lietošanu,
ārstam ir jābūt informētam, neatkarīgam un jārīkojas tikai pacienta interesēs.
Tomēr šo neatkarību var mazināt virkne farmācijas firmu aktivitāšu, kuru mērķis
ir zāļu virzīšana tirgū un ārstu medikamentu izrakstīšanas paradumu
ietekmēšana:
1) farmācijas firmu pārstāvju vizītes ārstu prakses vietās;
2) farmācijas firmu dāvanas ārstiem;
3) bezmaksas zāļu paraugu izsniegšana ārstiem;
4) medicīnas darbinieku tālākizglītības un pasākumu dalības finansēšana;
5) ārstu „viedokļa līderu” finansēšana;
6) medikamentu klīniskās prakses vadlīniju izstrādes finansēšana;
7) ārstu profesionālo biedrību un pacientu organizāciju finansēšana.
Ārstu un farmācijas nozares sadarbība Latvijā
8
Neskatoties uz pozitīvajām tendencēm caurskatāmu darbības noteikumu un
prakses veidošanā, starptautiski pētījumi, kā arī pētījumu apskati vēl arvien
uzrāda virkni konkrētu problēmu farmācijas firmu un ārstu sadarbībā, norādot
uz to, ka interešu konflikti ietekmē ārstu lēmumus (Robertson, Rose, &
Kesselheim, 2012; Arkinson, Holbrook, & Wiercioch, 2010). Ārstu neatkarības
saglabāšana ir sarežģīts uzdevums, ko pilnībā neizdodas īstenot pat ļoti attīstītās
valstīs ar sakārtotu normatīvo regulējumu. 2007. gadā ASV veikts pētījums
parādīja, ka vairāk kā 94% ārstu ir saikne ar farmācijas nozari: 8 no 10 saņēma
dāvanas (visbiežāk bezmaksas maltītes) un bezmaksas zāļu paraugus, 4 no 10
saņēma finansējumu konferenču apmeklējumiem; 3 no 10 bija firmu apmaksāti
konsultanti. (Campbell, Gruen, Mountford, Miller, Cleary, & Blumenthal, 2007)
Jāņem vērā, ka ASV ir vēl stingrāks ārstu un farmācijas firmu attiecību juridiskais
regulējums nekā Eiropā. Pētījumi liecina, ka arī bezmaksas zāļu paraugi var
mainīt ārsta zāļu izrakstīšanas paradumus (Warrier, Monaghan, Maio, Huggett, &
Rich, 2010). Ārsti bieži šos paraugus uztver kā noteiktu sociālās palīdzības formu,
jo ar to palīdzību maznodrošinātiem pacientiem var sniegt bezmaksas ārstēšanu,
vai arī pārliecināties par zāļu efektivitāti pirms pirkuma veikšanas (HAI & WHO,
2011, p. 35).
Starptautiski pētījumi liecina, ka daudzās valstīs sabiedrības skatījumā
farmācijas firmu ietekme uz ārstiem tiek vērtēta kā nepietiekami caurredzama.
Sistemātiska pārskata (Arkinson, Holbrook, & Wiercioch, 2010) autori, balstoties
uz 10 dažādās valstīs veiktu pētījumu metaanalīzi, secināja, ka 84% respondentu
piekrīt apgalvojumam „ārstiem ir jāpārtrauc dāvanu pieņemšana” (tomēr
atšķīrās dažāda veida farmācijas firmu dāvanu ētiskuma vērtējums). Pārskatā
tika secināts, ka zināšanas par sabiedrības attieksmi šajā jomā ir ierobežotas un
fragmentāras (Arkinson, Holbrook, & Wiercioch, 2010).
Situācija Latvijā
Sadarbību starp ārstiem un farmācijas nozari Latvijā regulē MK noteikumi Nr.
378 „Zāļu reklamēšanas kārtība un kārtība, kādā zāļu ražotājs ir tiesīgs nodot
ārstiem bezmaksas zāļu paraugus” (LR Ministru kabinets, 2011), kurā iekļauti
galvenie ārstu un farmācijas nozares sadarbības veidi: tikšanās, dalība
konferencēs, bezmaksas zāļu paraugu izplatīšana u.c., kā arī Eiropas Parlamenta
Ārstu un farmācijas nozares sadarbība Latvijā
9
un Padomes Direktīva 2001/83/EK (2001. gada 6. novembris) par Kopienas
kodeksu, kas attiecas uz cilvēkiem paredzētām zālēm (Eiropas Parlaments un
Padome, 2001).
Līdzās tiesiskajam regulējumam noteikti ir jāatzīmē farmācijas nozares un
veselības aprūpes sistēmas centieni definēt problēmas un meklēt risinājumus ar
pašregulējošu mehānismu palīdzību, lai veicinātu ētiskas farmācijas nozares un
ārstu attiecības Eiropā un Latvijā. Nozīmīgas iniciatīvas Latvijā bija 2007. gadā
Latvijas Ārstu biedrības (LĀB), Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu
asociācijas (SIFFA) un Latvijas Patentbrīvo Medikamentu Asociācijas (LPMA)
parakstītā deklarācija „Par ārstu un farmācijas rūpniecības saskarsmes un ētikas
principiem” (SIFFA, LPMA & LĀB, 2007) (turpmāk - SIFFA, LPMA un LĀB
deklarācija) kā arī 2007. gadā parakstītais sadarbības memorands starp
Veselības ministriju, pacientu organizācijām un farmācijas nozares
sabiedriskajām organizācijām (Sadarbības memorands starp Veselības ministriju,
pacientu organizācijām un farmācijas nozares sabiedriskajām organizācijām,
2007). Arī vairākkārtējās izmaiņas zāļu ražotāju profesionālo organizāciju
(SIFFA un LPMA) ētikas kodeksā ir vērstas uz stingrākām prasībām
medikamentu reklāmai, farmācijas firmu dāvinājumiem un ziedojumiem, kā arī
firmu pārstāvju darbam Latvijā. Vēl viens nozīmīgs farmācijas nozares darbību
raksturojošs dokuments ir Eiropas Farmaceitisko Rūpniecību un Asociāciju
Federācijas (EFPIA) kodekss par parakstāmo medikamentu reklāmu un
sadarbību ar veselības aprūpes speciālistiem (turpmāk – EFPIA Kodekss) (EFPIA,
2007).
Tomēr vienlaikus ar šiem uzlabojumiem Sociālo un politisko pētījumu institūta
izdevuma „Pārskats par tautas attīstību 2008/2009. Atbildīgums” autori
norādījuši, ka: „Pats deklarācijas rašanās fakts un tās pamatnostādnes liecina par
vēlmi farmaceitu un ārstu sadarbību veidot ētiski, taču realitātē valda ierastā
ignorance, morāles piekāpšanās izdevīguma priekšā.” (LU Sociālo un politisko
pētījumu Institūts, 2009, lpp. 140).
Vēl vien būtisks solis korupcijas risku samazināšanai farmācijas firmu un ārstu
sadarbībā Latvijā bija izmaiņas medikamentu kompensācijas kārtībā. LR
Konkurences padomes pētījums liecina, ka, piemēram, 2009.gadā pacienti Latvijā
par kompensējamiem medikamentiem pārmaksāja 9 miljonus latu, un tikai 1,4%
Ārstu un farmācijas nozares sadarbība Latvijā
10
gadījumu farmaceits ieteica pacientam iegādāties lētākas zāles informējot par
analogiem (Konkurences padome, 2011, lpp. 14). Lai samazinātu augstos
medikamentu lietotāju līdzmaksājumus gadījumos, kad zāles ir iekļautas valsts
kompensējamo medikamentu sarakstā, MK noteikumos Nr. 899 (LR Ministru
kabinets, 2006), kas nosaka zāļu kompensācijas kārtību, tika izdarītas izmaiņas.
Kā norāda Konkurences padome, šādas normatīvo aktu izmaiņas samazina
farmācijas firmu īstenoto mārketinga aktivitāšu ietekmi uz ārstiem
(Konkurences padome, 2011). Tomēr liela daļa recepšu medikamentu
kompensējamo zāļu sarakstā nav iekļauti, un lēmumu par dārgāka vai lētāka
medikamentu izrakstīšanu pieņem katrs ārsts individuāli. Pētījumi liecina, ka
lēmumus par medikamentu izrakstīšanu ietekmē virkne dažādu faktoru: ārsta
izglītība, kompetence, medikamentu tirgu regulējoši normatīvi akti un
uzraudzības mehānismi, patērētāju pieprasījums un medikamentu pārdošanu
veicinošas aktivitātes (Hemminki, 1975).
Šobrīd Eiropā ir uzsākta nozīmīga farmācijas nozares iniciatīva, kas varētu
veicināt lielāku caurredzamību farmācijas firmu un ārstu attiecībās –
apstiprināšanai tiek gatavots EFPIA Atklātības Kodekss (EFPIA Code on
Disclosure of Transfers of Value from Pharmaceutical Companies to Healthcare
Professionals and Healthcare Organisations). Šis Kodekss paredz sākot ar 2015.
gadu publiskot informāciju par farmācijas industrijas sponsorētajām summām,
honorāriem, samaksu par konsultācijām, pasākumu izdevumu segšanu u.c.
maksājumiem. Jautājums par Kodeksa ieviešanu tika izskatīts Starptautiskā
Farmācijas kongresa konsultatīvās asociācijas (International Pharmaceutical
Congress Advisory Association - IPCAA) ikgadējā kopsapulcē Briselē 2013.gada
17. janvārī, un kodeksu paredzēts apstiprināt 2013.gada jūnijā (Pickaert, 2013).
Farmācijas firmu pārstāvju apmeklējumu un dāvanu ietekme uz
medikamentu izrakstīšanu
Ārstu un farmācijas firmu saikni ir pamats uzskatīt par nozīmīgu korupcijas riska
faktoru visur pasaulē. Pasaules Bankas publicētā „USAID antikorupcijas
izvērtēšanas rokasgrāmata” kā vienu no svarīgiem jautājumiem veselības
aprūpes jomā min: „Vai finansiālās saistības ar farmācijas kompānijām ietekmē
ārstus kalpot šo kompāniju komerciālajiem mērķiem, tādējādi pārkāpjot ārstu
Ārstu un farmācijas nozares sadarbība Latvijā
11
ētiskos pienākumus pret viņu pacientiem?” (USAID, 2009). Pasaules Veselības
Organizācija (PVO) norāda, ka korupcija medikamentu jomā ietekmē veselības
aprūpes kvalitāti, veselības budžetu, valdības tēlu un uzticību valdībai valsts
līmenī (WHO, 2013). Šī iemesla dēļ ir svarīgi iegūt uz pētījumiem balstītu
zinātnisku informāciju par situāciju Latvijā.
Pētījumi rāda, ka lielākā daļa ārstu uzskata, ka farmācijas firmu dāvanas nevar
ietekmēt viņu praksi, bet vienlaikus pastāv saistība starp saņemto dāvanu
apjomu un to ietekmes noliegšanu – jo vairāk dāvanu ārsts saņem, jo lielākā
mērā viņš uzskata, ka dāvanas viņu neietekmē (Wazana, 2000). Pētījumu
rezultāti liek apšaubīt arī farmācijas firmu pārstāvju ārstiem sniegtās
informācijas kvalitāti. Francijā 2006. gadā publicētā rakstā par 15 gadus ilga
pētījuma rezultātiem tika secināts, ka firmu pārstāvji tikai 30% gadījumu
sarunās ar ārstiem piemin nevēlamas blakusparādības, kontrindikācijas tiek
minētas 29% gadījumu, zāļu lietošana neapstiprinātām indikācijām tiek minēta
31% gadījumu (Prescrire Editorial Staff, 2006).
Lai gan ārsti bieži apgalvo, ka spēj kritiski izvērtēt farmācijas firmu pārstāvju
sniegto informāciju, un šī informācija palīdz viņiem labāk aprūpēt pacientus
(Fischer, Keough, Baril, Saccoccio, & Mazor, 2009), vienlaikus pētījumu rezultāti
par to, vai ārsti ir pietiekami sagatavoti un kritiski domājoši saskarsmē ar
farmācijas nozares pārstāvjiem, ir pretrunīgi, un liela daļa ārstu tomēr atzīst, ka
nav pietiekami sagatavoti objektīvai informācijas izvērtēšanai (Herxheimer,
Norris, Lexchin, & Mansfield, 2005). Neskatoties uz to, ka ārstiem pieejami arī citi,
neatkarīgi informācijas avoti, piemēram, zinātniska literatūra, pētījumi liecina,
ka dažādu iemeslu dēļ tie netiek pietiekami izmantoti, un tiem bieži mēdz būt
salīdzinoši maza ietekme uz lēmumu pieņemšanu par medikamentu izrakstīšanu
(Prosser & Walley, 2007). Pētījumos secināts, ka farmācijas nozares sniegtās
informācijas ietekme uz medikamentu izrakstīšanas praksi lielākajā daļā
gadījumu ir negatīva - biežāk tiek izrakstīti noteiktu firmu medikamenti, ir
augstākas medikamentu izmaksas, trūkst zinātniska pamatojuma medikamentu
izrakstīšanai un izrakstītie medikamenti neatbilst klīniskajām vadlīnijām
(Warrier, Monaghan, Maio, Huggett, & Rich, 2010; Chang, et al., 2012).
Sistemātiskā 29 pētījumu pārskatā (Wazana, 2000) autori secināja, ka ārstu un
farmācijas firmu sadarbība būtiski ietekmē ārstu profesionālo darbību, un šīs
Ārstu un farmācijas nozares sadarbība Latvijā
12
attiecības ir jāregulē ar rīcībpolitikas un izglītības palīdzību. Citā sistemātiskā
pārskatā par 58 pētījumiem autori secina, ka „ar retiem izņēmumiem, pētījumi
par farmācijas kompāniju tieši sniegtās informācijas ietekmi parāda saistību ar
biežāku izrakstīšanu, augstākām izmaksām vai zemāku izrakstīšanas kvalitāti”
(Spurling, Mansfield, Montgomery, Lexchin, & Doust, 2010). Robertsona un
kolēģu veiktā sistematizētā pētījumu pārskatā, ņemot vērā līdz šim veikto
pētījumu atšķirīgos un galvenokārt uz novērojumiem balstītos dizainus, ir
secināts, ka ir pietiekami pierādījumi tam, ka finansiālas saistības ar farmācijas
firmām rada pamatu neobjektivitātei, tādēļ ir jāveido rīcībpolitikas interešu
konfliktu novēršanai (Robertson, Rose, & Kesselheim, 2012). Sistemātiskā
pētījumu pārskatā par bezmaksas zāļu paraugu ietekmi uz medikamentu
izrakstīšanu (Warrier, Monaghan, Maio, Huggett, & Rich, 2010) tika secināts, ka
zāļu bezmaksas paraugu pieejamība veicina zāļu izrakstīšanu neatbilstoši
klīniskajām vadlīnijām un pretrunā pastāvošajai valsts politikai.
Latvijā līdz šim nav veikti plaši pētījumi par ārstu un farmācijas firmu attiecībām
un to ietekmi uz medikamentu izrakstīšanu un lietošanu, tomēr ir atsevišķi
nelieli pētījumi, kas skaidri norāda uz problēmām. 2011. g. Rīgas Stradiņa
Universitātes docente farmakoloģe Dr. Santa Purviņa publiskoja pētījuma
rezultātus, kas bija balstīti uz pacientu ambulatoro karšu un izrakstīto recepšu
analīzi. Pētījuma rezultāti liecināja par problēmām kompensējamo medikamentu
izrakstīšanā: „Iespējams, cenšoties izpatikt medikamentu ražotājfirmām, kas par
savas preces noietu sola ārstiem dažādus labumus, piemēram, ārvalstu braucienus,
ārsti izraksta divas receptes – vienu izsniedz pacientam, bet otru patur sev. Par
lieko recepti, ko arī apmaksā valsts, vēlāk ārsts vai zāļu firmas pārstāvis dodas uz
aptieku un saņem otru zāļu devu” (TVNET, 2011). Sabiedrības par atklātību
“Delna” publiskotais 2011.gada Korupcijas uztveres indekss Latviju pasaules
mērogā ierindoja 61. vietā, piešķirot 4.2 balles no 10. Kopš labākā rezultāta (5.0
balles) sasniegšanas 2008. gadā Latvijā jau trešo gadu vērojama situācijas
pasliktināšanās, un “tas liecina par korupcijas kā pieņemamas sabiedrības
kultūras sastāvdaļas nostiprināšanos” (Delna, 2011).
Arī Latvijas Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) 2013. gadā
izstrādātajā ziņojumā par korupcijas riskiem veselības aprūpes jomā ir minēti
riski, kas saistīti ar farmācijas firmu ietekmi. Ziņojumā teikts, ka korupciju sekmē
Ārstu un farmācijas nozares sadarbība Latvijā
13
informācijas disbalanss – „situācija, kad pacientiem nav pieejama pilnīga
informācija par ārstniecības personu darījumiem vai darba attiecībām ar
farmācijas uzņēmumiem, kas var ietekmēt to profesionālo neatkarību; pacientu
zināšanu trūkums par zālēm un to iedarbību liek paļauties tikai uz ārsta izvēli un
rekomendācijām, kas var būt ietekmētas no trešajām personām” (KNAB, 2013, lpp.
24).
Medicīnas darbinieku tālākizglītība
Pētījumi, kas veikti dažādās valstīs pierāda, ka jau medicīnas studiju laikā
studenti nonāk ciešā saskarē ar farmācijas firmu pārstāvjiem. Somijā veiktā
pētījumā tika konstatēts, ka aptuveni puse no visiem medicīnas studentiem ir
apmeklējuši farmācijas firmu pārstāvju prezentācijas vismaz divas reizes mēnesī
(Vainiomaki, Helve, & Vuorenkoski, 2004). Lielākā daļa studentu uzskatīja, ka
farmācijas firmu organizētu pasākumu apmeklēšana neietekmēs viņu lēmumus
par medikamentu izrakstīšanu.
Firmu finansiālais ieguldījums mediķu izglītībā turpinās arī pēc diploma
iegūšanas. ASV veiktā kvantitatīvā pētījumā par ārstu attieksmi pret farmācijas
industrijas finansētu tālākizglītību 88% respondentu pauda uzskatu, ka
farmācijas nozares finansējums rada neobjektivitātes risku, bet tikai 15%
atbalstīja farmācijas nozares finansējuma samazināšanu ārstu tālākizglītībai
(Tabas, Boscardin, Jacobsen, Steinman, Volberding, & Baron, 2011). Vienlaikus
pētījumi uzrāda saistību starp industrijas sponsorētu tālākizglītības pasākumu
apmeklēšanu un noteiktu firmu medikamentu izrakstīšanu (Wazana, 2000).
Ar tālākizglītības un dažādu pasākumu finansēšanu cieši saistīta ir ārstu -
viedokļu līderu atbalstīšana un veidošana, ko veic farmācijas firmas. Sistemātisks
pētījumu pārskats par ārstu informācijas avotiem (Coumou & Meijman, 2006)
parādīja, ka primārās aprūpes ārsti visbiežāk kā informācijas avotus izvēlas
kolēģus. Šī pētījuma autori uzsvēra, ka situācija nav būtiski mainījusies laikā no
1998. līdz 2006. gadam, par spīti Interneta un elektronisko datu bāzu attīstībai.
Ārsti kā galveno informācijas avotu izvēlas citus ārstus, un, ņemot vērā mediķu
kā profesionālās grupas hierarhisko struktūru, par galvenajiem informācijas
avotiem kļūst relatīvi neliela ārstu grupa. Citi autori uzsver, ka viedokļu līderu
loma ir svarīga un daudzās situācijās sniedz nozīmīgu ieguldījumu zināšanu
Ārstu un farmācijas nozares sadarbība Latvijā
14
izplatīšanā, tomēr līderu veidošanas process nav skaidri definēts, kas
apvienojumā ar nelielo viedokļu līderu skaitu paver iespējas manipulācijām
(Flicker, 2012). Nelielai viedokļu līderu grupai ir vienkāršāk panākt vienotu
viedokli. Farmācijas firmas izmanto visdažādākos līdzekļus, lai kontaktētos ar
viedokļa līderiem - sekmē viedokļu līderu iesaistīšanos pētījumos, starptautiskos
projektos utt. Viedokļa līderu finansiālās saistības ar farmācijas firmām var
izpausties dažādos veidos - honorāri par lekcijām, samaksa ekspertiem,
apmaksāti braucieni uz konferencēm, kas summējot veido nozīmīgu finansiālu
ieguvumu (Flicker, 2012). Īpaši nozīmīga var būt viedokļa līderu ietekme, virzot
tirgū jaunus medikamentus, kas atsevišķās situācijās var būt veidoti
medikalizācijas radītu slimību ārstēšanai (medikalizācija – process, ar kura
palīdzību dažādas problēmas tiek definētas kā slimības vai veselības traucējumi,
radot nepieciešamību šīs problēmas ārstēt (Conrad, 2007, p. 4)).
Interešu konflikta riski klīnisko vadlīniju veidošanā
Klīniskās vadlīnijas ir nozīmīgi dokumenti, kas palīdz ārstiem ātri un zinātniski
pamatoti izvēlēties pacientam atbilstošu aprūpi un ārstēšanu. Pasaulē klīniskās
vadlīnijas aizvien vairāk izmanto arī veselības iestādes un valsts finansējuma
pārvaldītāji, lai uzlabotu veselības aprūpes kvalitāti un samazinātu izmaksas,
tādēļ ir būtiski nodrošināt ētikas principu ievērošanu un caurskatāmību vadlīniju
izstrādes procesā, lai novērstu interešu konflikta riskus. Klīnisko vadlīniju autoru
interešu konflikti, kas balstīti uz viņu saistību ar farmācijas nozari , ir pasaulē
daudz pētīta problēma. Žurnālā Nature 2005. gadā publicētā pētījumā par 200
dažādās valstīs publicētu klīniskās prakses vadlīniju autoru saistību ar
farmācijas nozari tika secināts, ka 35% no 685 autoriem bija deklarējuši interešu
konfliktus, 16 autori piedalījās vadlīniju rakstīšanā par medikamentiem, kuru
ražotājfirmās viņiem piederēja akcijas un pusē no vadlīnijām nebija iekļautas
autoru interešu konfliktu deklarācijas (Taylor & Giles, 2005). 2011. un 2012.
gadā strauji ir pieaudzis pētījumu un zinātnisku publikāciju skaits par klīnisko
vadlīniju autoru interešu konfliktiem pasaulē un Eiropā, kā arī ir tikušas
izstrādātas vadlīnijas un rīcībpolitikas interešu konfliktu novēršanai, piemēram,
Britu Dermatologu asociācijas rīcībpolitika interešu konfliktu deklarēšanai
klīnisko vadlīniju autoriem (British Association of Dermatologists , 2012). Kopš
Ārstu un farmācijas nozares sadarbība Latvijā
15
2011. gada arī Austrālijā klīnisko vadlīniju autoru pienākums ir publicēt
informāciju par to, kā vadlīniju izstrādes gaitā ir identificētas, pārvaldītas un
dokumentētas iespējamās konfliktējošās intereses (Pitham, 2012).
Ārstu un farmācijas nozares sadarbība Latvijā
16
Pētījuma metodoloģija
Pētījuma metodoloģija ir balstīta uz organizāciju Health Action International
(HAI) un Medicines Transparency Aliance izstrādāto kvalitatīvo pētījumu
metodoloģiju farmācijas firmu pārdošanas veicināšanas pasākumu pētījumiem,
ko šīs organizācijas piedāvā izmantot dažādu valstu pētniekiem (HAI&MeTA,
2010). Ar šīs metodoloģijas palīdzību ir iespējams analizēt jomas normatīvo
regulējumu, šī regulējuma efektivitāti un trūkumus, kā arī noskaidrot iesaistīto
pušu viedokļus (HAI&MeTA, 2010, p. 7). Metodoloģiju ir izstrādājusi
starptautiska darba grupa, kurā iekļauti 17 sabiedrības veselības,
farmakoepidemioloģijas, farmācijas politikas un socioloģisko pētījumu
metodoloģijas eksperti. Izvēlētās pētījuma metodes ir literatūras analīze un
daļēji strukturētas intervijas. Metodoloģija ir testēta trīs valstīs, kurās darbojas
organizācija Medicines Transparency Aliance. Metodoloģijā ir iekļautas daļēji
strukturēto interviju vadlīnijas, kuru mērķis ir noskaidrot iesaistīto pušu
viedokli. Autori uzsver, ka interviju vadlīnijas pēc literatūras analīzes veikšanas
ir jāadaptē katras atsevišķas valsts specifiskajam kontekstam.
Papildus interviju vadlīniju adaptēšanas procesā tika izmantota PVO 2009.gadā
izstrādāta metodoloģija (WHO, 2009), kas tiek izmantota pētījumos, kuru mērķis
ir sekmēt farmācijas nozares darbības caurskatāmību un informācijas
pieejamību. Šī metodoloģija paredz konfidenciālas daļēji strukturētas intervijas
ar iesaistīto pušu pārstāvjiem.
Pētījuma metodoloģija atbilst interpretatīvās sociālās analīzes pieejai, kas
pievērš uzmanību indivīdu komunikācijas un subjektīvā viedokļa interpretācijas
nozīmei, kā arī sociālās vides īpatnībām un ietekmei uz indivīda rīcību (Neuman,
2003, pp. 75-76).
Pētījuma mērķis ir empīriski analizēt ārstu, pacientu organizāciju un farmācijas
nozares pārstāvju viedokli par ārstu un farmācijas nozares sadarbību un šīs
sadarbības pozitīvajiem un problemātiskajiem aspektiem, veikt normatīvo aktu
analīzi un, pamatojoties uz iegūtajiem datiem, izveidot rekomendācijas situācijas
uzlabošanai.
Pētījuma jautājumi
Ārstu un farmācijas nozares sadarbība Latvijā
17
1) Kādas ir Latvijā pastāvošās sadarbības formas starp ārstiem un farmācijas
nozari? Kāds ir šo sadarbības formu normatīvais regulējums? Kādas ir
medikamentu pārdošanas veicināšanas normatīvā regulējuma (t.sk.,
pašregulējošo mehānismu) stiprās puses un trūkumi? Kāds ir iesaistīto
pušu viedoklis par regulējuma īstenošanu praksē?
2) Kādi ir galvenie sadarbības formu problemātiskie aspekti (sistēmiskie
trūkumi, interešu konflikti u.c.)?
3) Kāds ir ārstu un pacientu viedoklis par medikamentu pārdošanas
veicināšanas pasākumu ietekmi uz ārstu lēmumiem un pacientiem?
4) Kādi pasākumi būtu ieteicami sadarbības uzlabošanai un medikamentu
pārdošanu veicinošu pasākumu negatīvas ietekmes mazināšanai uz
ārstiem un pacientiem?
Pētījuma uzdevumi
1) Veikt ārvalstīs veikto pētījumu apskatu un analīzi;
2) Noskaidrot iesaistīto pušu – ārstu, pacientu un farmācijas nozares
pārstāvju viedokli par pētījuma jautājumos ietvertajām tēmām;
3) Izveidot pētījuma ziņojumu, kas iekļauj empīrisko datu analīzi,
secinājumus un ieteikumus;
4) Veikt normatīvo aktu un pašregulējošo mehānismu analīzi un sagatavot
rekomendācijas situācijas uzlabošanai Latvijā.
Pētījuma izlases veidošana
Lai nodrošinātu interviju saturisko piesātinātību un viedokļu dažādību,
respondenti tika atlasīti, vēršoties pie Latvijā reģistrētām ārstu, pacientu
(patērētāju) un farmācijas nozares pārstāvju nevalstiskajām organizācijām. Šādu
respondentu atlases shēmu paredz arī HAI un Medicines Transparency Aliance
izstrādātā metodoloģija. Kā izlases veidošanas princips tika definēts maksimālās
dažādības princips (maximal variation sampling) (Flick, 1998, pp. 70-71) ,
pamatojoties uz iekļaušanas kritēriju: „ārstu profesionālo organizāciju vadītāji
vai vadītāju pilnvarotas personas specialitātēs, kas saistītas ar medikamentu
izrakstīšanu pacientiem”.
Ārsti, kuri sniedza pētījuma intervijas, tika atlasīti, vēršoties pie ārstu
profesionālajām asociācijām, kuru saraksts publicēts LĀB mājas lapā
Ārstu un farmācijas nozares sadarbība Latvijā
18
(http://www.arstubiedriba.lv/index.php/profesionalas-asociacijas), un lūdzot
izvirzīt pārstāvi intervijai. Vispirms tika nosūtītas e-pasta vēstules 43 ārstu
profesionālajām organizācijām, kuru biedru ikdienas darbs saistīts ar
medikamentu izrakstīšanu. Aptuveni pēc nedēļas notika atkārtota uzaicinājuma
vēstules izsūtīšana. Lai nodrošinātu metodoloģijā paredzēto respondentu skaitu,
tika veikta arī telefoniska sazināšanās ar asociāciju pārstāvjiem. Izlasi veidoja 25
dažādu specialitāšu ārsti, kas iesaistīti gan primārajā, gan sekundārajā veselības
aprūpē.
Ar e-pasta starpniecību tika nosūtīts uzaicinājums piedalīties intervijā 34
pacientu un patērētāju intereses pārstāvošajām nevalstiskajām organizācijām.
Aptuveni pēc nedēļas notika atkārtota uzaicinājuma vēstules izsūtīšana. Lai
nodrošinātu metodoloģijā paredzēto respondentu skaitu – 25, tika veikta arī
telefoniska sazināšanās ar organizāciju pārstāvjiem. Izlasi veidoja 25 nevalstisko
organizāciju pārstāvji.
Farmācijas nozares nevalstiskajām organizācijām – SIFFA un LPMA tika nosūtīta
e-pasta vēstule ar lūgumu sniegt pētījuma interviju. Abas asociācijas kopīgi
izvirzīja Zāļu Reklamēšanas Ētikas komisijas pārstāvi, ar kuru notika intervija.
Interviju norise un datu apstrāde
Respondenti sniedza rakstisku informētu piekrišanu dalībai pētījumā. Interviju
ilgums bija 30-120 minūtes, un tas bija atkarīgs no respondenta viedokļa
plašuma par pētījuma tēmu. Visas intervijas tika ierakstītas diktofonā, un pēc
tam tika veikti pilni šo interviju transkripti.
Intervijās pārstāvēto ārstu un pacientu organizāciju nosaukumi tika kodēti, lai
saglabātu pētījuma dalībnieku konfidencialitāti. Divu intervēto organizāciju
pārstāvji tika aicināti paust viedokli, norādot organizācijas identitāti – sabiedrība
par atklātību ‘Delna’, kā arī SIFFA un LPMA Zāļu Reklamēšanas Ētikas komisija.
Interviju transkriptu kodēšanai un analīzei tika izmantota kvalitatīvo datu
apstrādes programma Atlas.ti (version 5.0.66). Datu kodēšanai tika izmantota
tematiskās kodēšanas metode, saskaņā ar kuru jēdzieni tiek grupēti kategorijās
atbilstoši kodu paradigmai, kas izriet no pētījuma mērķa, uzdevumiem un
interviju satura. (Flick, 1998, pp. 188-190). Kodēšana noritēja vairākos posmos.
Pirmajā posmā tika izveidota interviju vadlīnijām atbilstoša kodu sistēma. Otrajā
Ārstu un farmācijas nozares sadarbība Latvijā
19
posmā notika respondentu izteikumu grupēšana, izmantojot iepriekš izveidoto
kodu sistēmu. Trešajā posmā tika veikta izveidoto kodu satura tematiska
caurlūkošana. Lai nodrošinātu vienotu pieeju un precizitāti, sākotnēji kodēšanu
abas pētnieces veica kopīgi (pirmās 6 intervijas), bet atsevišķi veiktās kodēšanas
rezultāti tika kopīgi caurlūkota.
Pētījuma ierobežojumi
Šī pētījuma metodoloģija paredz kvalitatīvu empīrisku datu – ārstu, pacientu
pārstāvju un farmācijas nozares viedokļa par dažādiem ārstu un farmācijas
nozares sadarbības aspektiem izpēti. Lai iegūtu datus par pārdošanu veicinošu
pasākumu ietekmi uz dažādu specialitāšu ārstu lēmumu pieņemšanu,
nepieciešams izmantot atšķirīgu pētījuma dizainu. Viens no iespējamajiem
pētījuma veidiem varētu būt longitudināls kvantitatīvs pētījums.
Ārstu un farmācijas nozares sadarbība Latvijā
20
Rezultāti
1. Ārstu un farmācijas nozares sadarbība
1.1. Vispārīgs sadarbības raksturojums
Raksturojot sadarbību ar farmācijas firmām, ārstu organizāciju pārstāvju
sniegtajās intervijās bieži tika norādīts, ka pašreizējā ekonomiskajā situācijā
farmācijas nozares finansiālais atbalsts kopumā ir vērtējams ļoti pozitīvi.
„Ja mēs to [sadarbību] pārtrauksim, jāsaka, ka mēs briesmīgi zaudēsim.” A_5
„Ja ir šīs iespējas, kāpēc lai viņas neizmantotu? [..] mana iekšējā balss saka, ka mēs
nevaram atteikties no sadarbības ar kompānijām šajā etapā vēl.” A_4
„Vai tas ir slikti ja firma par to maksā? Domāju, ka mūsu ekonomiskajā situācijā tas ir
ļoti normāli, un tas nav slikti.” A_25
Ārsti pauda viedokli arī par augstajām prasībām pret ārsta profesiju, kas valsts
līmenī netiek adekvāti novērtēta finansiālā ziņā, tādēļ sadarbība ar farmācijas
firmām ir likumsakarīgs rezultāts.
„Tomēr ir kaut kur materiālās intereses, un tās pašreiz mums ir tik nonivelētas. [..] vai
ir ētiski ārstam strādāt par šādu algu?” A_19
„Daudzi mūsu kolēģi saka - kāpēc Jūs vispār strādāt? A_13
Vairākās intervijās ārstu organizāciju pārstāvji minēja, ka apzinās to, ka
farmācijas firmas ir uzņēmumi, kuriem ir noteiktas biznesa intereses, kas nosaka
to darbības mērķus, tomēr kā pozitīvs aspekts tika uzsvērts farmācijas nozares
ieguldījums zinātnes un veselības aprūpes attīstībā.
„Bet es gribētu, lai arī ārsti [..] saprastu, ka tur tikai nav tukša naudas dzīšana, [..] tomēr
tur ir arī laba lieta ielikta, jo tādā veidā attīstās medicīna, nāk jauni medikamenti. Lieli
līdzekļi tiek izmantoti jaunu medikamentu pētīšanai, atrašanai. [..] Arī cilvēku vidū ir
[uzskats], ka farmācijas kompānijas - tās ir tikai indētājas un tā tālāk. Redziet nav tā
taisnība. [..] Es nedomāju, ka notiek vispasauliska krāpšana.” A_5
„Viņi to dara un tērē šo milzīgo summu, lai sasniegtu kādu konkrētu rezultātu.
Konkrētais rezultāts ir nopirktās zāles, vienalga, kas par to maksā, vai tas ir cilvēks, vai
tā ir slimnīca.” A_1
„Kompānija lasa lekciju par savu medikamentu, mēģina reklamēt un pārdot, tas ir viņu
uzdevums, bet tā lieta ir, ka mums nav citas finansiālas sviras, lai šādas apmācības
sistēmas Latvijā veidotu.” A_15
„Redziet, tie cilvēki, kas tur strādā, viņiem ir jādomā, kā tālāk attīstīt biznesu. Kā izaugt,
kā piesaistīt, nu, lai tavs medikaments... Ir taču ļoti daudz vienādu, līdzīgu
medikamentu.” A_17
Ārstu un farmācijas nozares sadarbība Latvijā
21
Lielākā daļa pacientu organizāciju pārstāvju uzsvēra, ka ikvienas
uzņēmējdarbības galvenais mērķis ir gūt peļņu, tādēļ farmācijas firmu pārdošanu
veicinošās stratēģijas ir tiešā veidā vērstas uz zāļu pārdošanas apjoma
palielināšanu.
„Protams, katra [firma] lobēs savas zāles. Tas ir skaidrs jebkuram, ka savas intereses
ir primāras un visas pārējās... Mērķis jau ir sevi uztaisīt labāku un bagātāko, jo tad
viņi līdzekļus var izmantot savas ražošanas attīstībai.” P_19
„Pirmkārt, farmācijas industrijai tas ir bizness, viņiem ir pārdošanas cipari, aprite.”
P_4
„Es domāju, ka sapratnei pamatā jānāk no ārstu puses, jo firmas kā biznesa
uzņēmumi regulāri mēģinās kaut kādā veidā ietekmēt šo izvēli. Tas ir viņu uzdevums,
viņiem ir jāpārdod, vai ne?” P_8
„Protams, tai farmācijai naudu vajag, tie nav piebarojami - jo vairāk ir, jo vairāk
vajag.” P_9
„[..] tagad arī pasaulē, internetā, ko es lasu - farmācija ir darbs ne tikai cilvēku labā,
bet tas ir ļoti liels bizness.” P_20
Vērtējot ārstu un farmācijas firmu sadarbību kopumā, pacientu organizāciju
pārstāvji balstījās uz ikdienas novērojumiem ārstu prakses vietās un poliklīnikās,
vienlaikus uzsverot, ka pacientiem nav pieejama cita, plašāka informācija par
ārstu un farmācijas firmu sadarbību. Viedokļi par sadarbību atšķīrās, sākot no
priekšstata, ka informācija par ārstu un firmu sadarbību ir pārspīlēta, līdz
priekšstatam, ka ārsti „iet farmācijas firmu pavadā”.
„Es domāju, ka tas ir atkarīgs no katra gadījuma atsevišķi. Ir dažādi ārsti un ir
dažādas farmācijas kompānijas. [..] Protams, ir dzirdēti visādi stāsti par ārstiem, kas
ir pērkami un kompānijām, kas ar to nodarbojas. Bet es personīgi neesmu saskārusies
ne ar tādiem ārstiem, man tā gribētos domāt, ne ar tādām kompānijām.” P_15
„Man kā privātpersonai liekas, ka farmācijas joma ir tāda ļoti plaša, ar lielām biznesa
iespējām. Man jau gribas tā naivi cerēt, ka visi ārsti godprātīgi izraksta zāles, nevis
kaut kādas ieinteresētības dēļ.” P_16
„Negribas domāt slikti par visiem ārstiem, kas, protams, visi nav uzpirktie un sliktie,
kas izraksta tikai tās zāles, kur kompānijas viņiem kaut kādu labumu ir devušas. Bet,
manuprāt, tā situācija ir ļoti viegli pieļaujama realitātē.” P_21
„Es domāju, ka [ārstu un farmācijas firmu sadarbība ir] cieša. Jo īpaši atzītāks [ārsts]
savā jomā, jo šī saikne ir ciešāka.[..] šī sadarbība notiek starp augsta līmeņa
speciālistiem un farmācijas industriju. Nu, es tā secinu no tā, ko esmu dzirdējusi un
redzējusi.” P_1
Ārstu un farmācijas nozares sadarbība Latvijā
22
„No malas skatoties, man liekas, vistrakākais ir tas, ka tie paši farmācijas apmaksātie
semināri un dažādi izglītības pasākumi, tas viss ir vienā lielā maisā. Lielākā daļa
ārstu, ko mēs zinām, to uzskata par absolūtu normu.” P_21
„Man liekas, ka viņi ļoti labi sadarbojas, tas it tas, ko es esmu dzirdējusi no kaut
kādām citām mutēm. [..] ne velti veidojas kaut kādiem ārstiem par kaut kādu viena
veida zāli… dārgas zāles... Tad kad viņam paprasi kaut ko līdzīgu, viņš paliek tā kā vai
tīri dusmīgs, ja viņam prasa kaut ko citu.” P_13
„Ļoti laba sadarbība man liekas [ironiski], ārsti bieži vien iet farmācijas firmu pavadā.
Tas ir diezgan jūtams.” P_16
Vairāki intervētie pacientu organizāciju pārstāvji uzsvēra, ka ārstu un farmācijas
firmu attiecības ir ciešas, bet vienlaikus no pacientu viedokļa tās nav vērtējamas
kā viennozīmīgi pozitīvas vai negatīvas.
„Es domāju, ka viņas [attiecības] ir pietiekami ciešas, tomēr tā mijiedarbība notiek.
Tādēļ farmācijas uzņēmumi sūta uz dažādām konferencēm ārstus, kam ir atkal nu,
protams, divas medaļas puses. Viens ir skaidrs, ka tur tiek labvēlīgākā gaismā
pasniegts šīs te farmācijas uzņēmuma medikamenti vai informācija. No otras puses
tomēr tā ir iespēja ārstiem mācīties un skatīties tālāk par to kas notiek.” P_9
„Attiecības ir ļoti ciešas [..] Es esmu piedalījusies tajā attīstībā, klāt bijusi, rēķini, no
1997. gada. Tā attīstība notikusi acīmredzami, bet tur ir gan pozitīvie ieguvumi, gan
negatīvie.” P_11
Atsevišķās pacientu intervijās tika uzsvērts, ka ārstu un farmācijas firmas
attiecībās trūkst līdzsvara, tās ir nevienlīdzīgas, un ārstiem trūkst zināšanu, kā
reaģēt uz farmācijas firmu pārdošanas veicināšanas aktivitātēm.
„Cik man zināms, tad farmācijas interesēs šiem pārstāvjiem ir apmācības kā strādāt
ar ārstiem, toties ārstiem nav apmācības kā turēties pretī farmācijas kompānijas
presingam” P_4
„Viņi paši, teiksim, ārstu vide Latvijā, nav gatavi pateikt, ka mēs no jums pieņemsim
jūsu lielo piķi, bet bez pazemošanās.” P_11
Pacientu organizāciju intervijās kā galvenie pozitīvie aspekti ārstu un
farmācijas firmu attiecībās tika minēti:
informācija par jaunākajiem medikamentiem,
izglītības iespējas
iespēja uzdot jautājumus par zālēm
bezmaksas zāļu paraugi
klīnisko pētījumu organizēšana.
Ārstu un farmācijas nozares sadarbība Latvijā
23
„Pirmkārt, zināšanas un informācijas apmaiņa savstarpējā. Otrkārt, es arī domāju, ka
tie klīniskie pētījumi, kas Latvijā, viņi nav ļoti plaši.. Bet tie, kas ir, un kuros ārsti tiek
iesaistīti, tie nāk par labu daudziem pacientiem.” P_1
„Ārsts redz kaut kādu iespēju uzzināt novitātes, piedalīties kaut kādā seminārā, dabūt
jaunus materiālus, ko nevar šeit uz vietas dabūt [..] Tu jau nesēdēsi vakarā internetā
vai kaut kādus rakstu krājumus nelasīsi, nepētīsi, kas jauns. Tad tās farmācijas firmās
zināmā mērā ir tās ziņas nesējs par tām novitātēm.” P_2
„[..] tomēr jau finansējums arī ārstiem nav, un es domāju, ja nebūtu tādi farmācijas
uzņēmumi, mēs vispār droši vien ļoti stagnētu medicīnas attīstībā.” P_10
„Viņas [farmācijas firmas] aizpilda milzīgu robu. [..] Ja viņam [ārstam] nav cita legāla
veida, kas viņam finansē konferenci, tā pati slimnīca, tad labāk ir izglītots ārsts par
farmācijas naudu, nevis neizglītots.” P_11
„Viņiem [farmācijas firmām] ir uzdevums arī informēt ārstu par medikamentiem, cik
es saprotu. Nu tīri, lai ārsti zinātu un izprastu, jo kā gan citādi viņi zinātu, kas ir
pieejams tirgū pasaulē.” P_12
„Es pieļauju, ka pozitīvais ir tas, ka tā ir arī iespēja ārstam personīgi uzdot jautājumus
farmācijas kompānijas pārstāvim par šo medikamentu, par ķīmisko sastāvu, par
ietekmi uz veselību, par pētījumiem, kas ir veikti.” P_15
„Nu skaidrs, ka ārstiem kaut kādā veidā kvalifikācija jāpaaugstina un jāuzzina kaut
kādas jaunās lietas, kas notiekās, teiksim, tanī zāļu biznesā un kādas zāles tiek
izgudrotas, kādi pētījumi veikti, kādi rezultāti, kādas blaknes vienā vai otrā
ārstēšanas periodā.” P_16
Kā būtiskākie negatīvie aspekti sadarbībā pacientu intervijās tika minēta
ietekme uz ārstu lēmumiem, kas tiešā veidā ietekmē arī pacientus, kā arī
korupcijas riski.
„Domāju, ka ārsti farmācijas kompānijās saskata kaut kādu iespēju iegūt sev papildu
labumu, blakus tam, ka tīri profesionāli strādā ar pacientiem vai katrs savā nozarē.
Tas varbūt ir tāds, nu negatīvākais aspekts.” P_2
„Nu negatīvie, manuprāt, ir tie [aspekti], ka šie medikamenti tiek uzspiesti tam
pacientam.” P_3
„Domāju, ka tas [sadarbība] nav slikti, bet tas, kas neapmierina pacientus - ja
farmācijas kompānija [..] nosaka ārstam, ko viņš izrakstīs un ko nē. Tādu situāciju
nevajadzētu pieļaut, ārstam vajadzētu… būtu jāizvērtē kas kuram der vai neder.” P_4
„[nepieņemami būtu] ja tur ir kaut kāda tāda tiešām sistēma, ka jābūt… ka tiek kaut
kas ietekmēts, ka ārstiem jāraksta tas, kaut kas dārgais.” P_6
„Ir dažreiz, kad dakteri pat nepadomā, viņai ir izdevīgi, un viņa tik raksta tās zāles,
kuru viņai vai samaksā, vai atkal ko apmaksā.” P_7
Ārstu un farmācijas nozares sadarbība Latvijā
24
„Es domāju, ka ir ārsti, kas sadarbojas, un ir ārsti, kas to izmanto arī ļoti negodprātīgi.
Esmu redzējusi lapiņas bezrecepšu medikamentiem, kuriem tikai pielikti ķeksīši klāt,
gatavas sadrukātas. Es ļoti gribu teikt, ka tā nav sistēma.” P_8
„Negatīvs ir tas, ka varbūt ir kaut kāda ļoti laba zālīte, kura ir lētāka, bet jāievieš tāda
pati zālīte, nu medikaments, bet kurš ir dārgāks, un gala rezultātā jau no tā cieš
pacients.” P_9
„Ja ārsta tālāk izglītība lielā mērā ir balstīta uz farmācijas biznesu, tad, protams, tas,
kas maksā, tas diktē noteikumus.” P_11
„Negatīvais ir tie korupcijas riski, kur es pieļauju, ka kādās sarunās ārsti no negodīgu
kompāniju puses tiek mudināti izrakstīt medikamentus.” P_15
Gan ārstu, gan pacientu organizāciju pārstāvji intervijās minēja izmaiņas
farmācijas firmu un ārstu sadarbībā, kas ir notikušas kopš deviņdesmitajiem
gadiem, kad farmācijas firmas uzsāka darbību Latvijā. Vairums ārstu organizāciju
pārstāvju uzsvēra, ka situācija ir ievērojami uzlabojusies - ārstu uzskati kļuvuši
neatkarīgāki, kā arī daudz lielākā mērā tiek ievērotas ētikas normas.
„Vēsturiski es atceros, kad sāka nākt šie preparāti deviņdesmitajos gados, un kad viens
preparāts tika izrakstīts pusei Latvijas, tad mēs nevarējām saprast tās ārkārtīgi dažādās
blakus parādības, kas rodas ļoti dažādām personām lietojot šo konkrēto medikamentu
ja. Līdz ar to, man liekas, tāda situācija vairs nav atkārtojusies.” A_23
„Nav tā, ka viņi nāk un mūs māca, kā tas bija trīs gadus atpakaļ.” A_20
„Piemēram, deviņdesmitajos gados tas viss izskatījās stipri tendenciozāk. Bija daudzi
ārsti, kas uztvēra, ka tas, kurš maksā, pasūta mūziku.” A_24
„Tu izrakstīsi tik un tik zāles, dabūsi to un to - nu tas bija pirms gadiem desmit,
piecpadsmit.” A_6
Arī pacientu organizāciju pārstāvji intervijās minēja salīdzinājumu ar pagātni un
uzsvēra, ka situācija ir būtiski mainījusies - ārstu un farmācijas firmu attiecības
tiek labāk regulētas nekā deviņdesmitajos gados.
„Cik es saprotu, kādreiz ir bijis, ka pacienti tika atlikti malā, un firmas pārstāvja
apmeklējums bija tā kā ļoti svarīgs. Tomēr tas ir virzījies pozitīvā virzienā.” P_11
„Farmācijas ietekme ir ļoti… Nu tagad viņi to dara ne tik klaji kā to darījuši kādreiz,
bet viņi vienalga runā ar ārstiem.” P_12
„Delnas” pārstāve intervijā norādīja, ka pēdējo desmit gadu laikā būtiski ir
mainījusies farmācijas biznesa ētika un caurskatāmības prasības starptautiskajā
līmenī, kas tiešā veidā rosinājis izmaiņas arī Latvijā.
„Ja es skatos uz biznesu kā uz prasībām par labu pārvaldību, kas ietver arī atklātību par
sponsorēšanu, atklātību par cita veida ietekmes iegūšanu, tad šīs prasības pēdējo desmit
gadu laikā ir kardināli mainījušās starptautiskajā līmenī, un tāpēc tas ir nonācis līdz
Ārstu un farmācijas nozares sadarbība Latvijā
25
Latvijai jau daudz nopietnākā līmenī [..] Tā kā atklātība nav tāda visaptveroša, bet ir
notikusi..” Delnas pārstāve
1.2. Viedokļi par sadarbības ietekmi uz ārstu lēmumiem
Vērtējot sadarbības ietekmi uz ārstu lēmumiem, ārstu organizāciju pārstāvji
pauda krasi atšķirīgus viedokļus. Daļā interviju tika pausta pārliecība par to, ka
farmācijas nozares ietekme uz ārstu lēmumiem par medikamentu
izrakstīšanu ir ļoti izteikta.
„Ja nevar nopirkt par tādu naudu, tad var nopirkt par lielāku vai vēl par lielāku. Es
domāju, ka tas ļoti izteikti ir. Protams.” A_17
„Bet tomēr, kā maksā, tā strādā. [..] diemžēl es redzu, ka tas kļūst arvien vairāk. Kā
maksā, tā strādā. Bet, kā strādā, tā maksā - arī no otras puses.”A_4
„Ārsts ir pārdevies tai firmai. Diemžēl ir tādi ārsti, kuri to arī dara.”A_16
Ārsti norādīja, ka viens no svarīgākajiem farmācijas firmu pārstāvju
izmantotajiem ietekmēšanas paņēmieniem ir daudzkārtēja atkārtošana. Ietekme
notiek galvenokārt tādā veidā, ka pārdošanas veicināšanas pasākumi atgādina
par jaunumiem un liek aizmirst par vecajiem medikamentiem.
„Jā, tas var ietekmēt, jo nāk kaut kas jauns, un tu jau aizmirsti arī par veco.” A_4
„[Mērķis ir] izdzēst laukā vienu failu un ielikt tā vietā citu cietajā smadzeņu diskā.” A_1
„Kādreiz es arī pats par sevi pasmejos tādā nozīmē, ka atnāk kāds kompānijas pārstāvis,
kas man iet ar līkumu, un tad es atceros - tiešām bija tāda zāle, un pieķeru sevi pie
domas, ka patiešām viņu nerakstu ilgāku laiku.” A_3
„Cik, es zinu noteikti [ietekmē]. Es domāju tad, kad es braucu pa dažiem rajoniem kur es
konsultēju pacientus - kā viņi smējās - pilsētas aptiekā zina, kura firma bijusi uz
konferenci, pēc pilsētas aptiekas noieta. Protams, ietekmē, jo jebkuram, ne tikai
medicīnā, īstermiņa atmiņa, jo, ja kāds [medikaments] tiek aktualizēts… Bieži
medikamenti ir līdzīgi vai vienādi, tas to ietekmē.” A_15
„Pat ja tev nav nekādu speciālu citu argumentu, tāpēc, ka droši vien tev tas cilvēks
atnāk, un tev tas nosaukums ir prātā, un to arī uzraksti. [..] jo tu biežāk nāc, jo tevi
vairāk atceras. Es domāju, ka noteikti ietekmē.” A_8
Atsevišķi ārsti izteica pieļāvumu, ka farmācijas firmas tiešā veidā kontrolē
ārstu medikamentu izrakstīšanas paradumus un atlīdzina par izrakstītajām
receptēm.
„Es domāju, ka tur ir savas aizkulises, ka šis kompensējamās receptes kaut kur
uzskaitās, un es domāju, ka zāļu firma tiek pie šīm te atskaitēm, un acīmredzot arī tādā
veidā varētu būt šie bonusa braucieni un tamlīdzīgas lietas. [..] Ja mēs rakstām recepšu
Ārstu un farmācijas nozares sadarbība Latvijā
26
medikamentus, es pieļauju, ka ir kaut kāda kontrole, nu ne kontrole, bet neoficiāli
firmas var tā paskatīties, cik un kādas zāles ir rakstītas.” A_2
„Varbūt tie punkti, kas arī ir minēti, kad ir uzstādīti noteikumi, ka jums ir jādara tikai
tas un tikai tas medikaments jāraksta un tā tālāk. Es domāju, ka tie ir galīgi
nepieņemami piemēri, bet mana informācija netieša ir tāda, ka tie noteikumi joprojām
pastāv.” A_19
„Neoficiāli firmas var paskatīties, cik ir kādas zāles rakstītas. Tad viņas var [..]izdarīt
secinājums, ka šīs zāles sāk izrakstīt mazāk, šīs zāles sāk izrakstīt vairāk, tātad tur
jāpiestrādā. Tas var būt viens iemesls, kāpēc viņi nāk vairāk vai mazāk.” A_21
Daļai ārstu organizāciju pārstāvju bija pretējs viedoklis – sadarbība neietekmē
ārstu izvēli par noteiktu medikamentu izrakstīšanu pacientiem.
„Es neesmu saskāries ar kaut kādiem negatīviem momentiem sadarbībā ar firmām - to,
ka kāds mēģina uzspiest kaut ko vai, teiksim, prasa kaut kādu atbildes reakciju, jo viņš
ir nosponsorējis kaut kādu pasākumu.” A_25
Ārsti norādīja arī uz normatīvajiem aktiem un ētikas kodeksiem, kas, viņuprāt,
ietekmes iespēju mazina vai pat vispār izslēdz.
„Šobrīd tāda finansiāla ietekme, man liekas, nemaz nav iespējama. Viņiem ir arī sava
reglamentētā darbība, kas īstenībā neatļauj neko tāpat samaksāt.” A_7
Diezgan izplatīts bija uzskats, ko teorētiskajā literatūrā apzīmē kā „unikālās
neievainojamības ilūziju” (the illusion of unique invulnerability) (HAI & WHO,
2011, p. 27) - priekšstats par to, ka farmācijas firmu ietekmei var būt pakļauti
citi, bet „uz mani tas neattiecas”.
„Nu neviens mani nevar ietekmēt tādā ziņā.”A_14
„Nu grūti pateikt, jo, piemēram, es neesmu ietekmējama.” A_16
SIFFA un LPMA ētikas komisijas pārstāvja viedoklis: „Nē, to [kādas
zāles konkrēti ārsti izraksta] farmācijas firmām nav iespējams kontrolēt.
Tas arī ir pilnībā aizliegts. Mūsu noteikumos ir rakstīts, ka mēs nedrīkstam
nekā ietekmēt ārsta paradumus, kur nu vēl prasīt un pieprasīt, lai izraksta
vairāk un kontrolēt viņu izvēli, kā ārstēt. Katru ražotāju interesē, kurā
pilsētā tiek pirktas viņu zāles un kurā netiek, tādēļ ražotāji pērk datus par
tirdzniecības apjomiem Latvijas reģionos. Protams, ražotājiem nav
pieejama informācija par to, cik un kādas zāles izraksta konkrēti ārsti.”
Ārstu un farmācijas nozares sadarbība Latvijā
27
„Mani kolēģi arī - ja viena firma maksā, tad viņi maina zāles uz vienas firmas zālēm.”
A_6
„Nu, paldies Dievam, man nekad nav bijis personīgi tā, ka kāda firma būtu nākusi un
teikusi: ”Ja jūs uzrakstīsiet 10 receptes, tad mēs jums to izdarīsim un to...” Tas, man
liekas, vispār ir kaut kāds vājprāts, ja kaut kas tāds notiek. [..] Bet tas varbūt ir citās
jomās vai specialitātē.”A_8
„[..] lai tādā veidā man atnāk kāds farmācijas firmas pārstāvis un iestāstītu kaut ko
konkrēti par medikamentu? Ir ārsti, kuriem to var izdarīt. Bet es domāju, ka slimnīcā
tas ļoti relatīvi skar ārstus.” A_7
Daudzos gadījumos tika norādīts, ka ietekmei vairāk varētu būt pakļauti citu
specialitāšu ārsti. Ārsti daļā interviju norādīja, ka ietekmei vairāk ir pakļauti
primārās aprūpes jomā strādājošie ārsti nevis speciālisti, citās intervijās tika
norādīts uz kolēģiem, kuri ir mazāk saistīti ar akadēmisko vidi, kā potenciāli
vairāk ietekmējamiem.
„Mēs personīgi uzreiz nesākam rakstīt šīs te zāles, bet es varu redzēt - pacienti atnāk no
pieņemšanām pie ģimenes ārstiem, vienā mirklī nāk pacienti, kuriem ir izrakstīta viena
zāle. Tas ir pilnīgi skaidrs, ka ir bijis pēc kompānijas informācijas. Bet par to nav ko
uztraukties, tas ilgst vienu mēnesi, un atkal viss aiziet atpakaļ tā, kā bija pa vecam.”
A_20
„Man arī ir informācija, teiksim, tāda vispārēja, nekonkrēta informācija par ģimenes
ārstiem... [..] [ģimenes ārstus] tādā veidā informē un piesaista, lai izrakstītu kaut kādas
konkrētākas zāles.” A_19
„Es zinu konkrētu vienu tādu gadījumu, pirms vairākiem gadiem, manai vienai paziņai,
kas dzīvo laukos [..]. Viņa kādus trīs gadus no vietas saņēma vienu nespecifisko
iekaisuma preparātu [tiek nosaukts medikaments]. Diezgan dārgs, viņa pati nodarbojās
ar kartupeļu audzēšanu, zemkopību, nu, maksātspējīgs cilvēks. Nejauši vēlāk satiku
viņas ģimenes ārsti. Nu kā var turēt cilvēku vairākus gadus uz tik nopietnām zālēm?
Atbilde bija tāda: „Bet kam tad es šo rakstīšu, ja ne viņai?” Acīm redzot, viņa bija
ieinteresēta rakstīt šo medikamentu, acīm redzot firma var izteikt viņai kādu pateicību
par to.” A_9
Izplatīts bija arī viedoklis, ka pat tad, ja ārsts pakļaujas farmācijas firmu
spiedienam un izraksta konkrētus medikamentus, viņš „neizraksta indi” un
nenodara ļaunumu pacientam, vienīgais mīnuss ir dārgāka cena, ko samaksā
pacients.
„Pat ja ārsts izrakstīja, pat ja tas ir relatīvi padārgs, es domāju, ka tas nav kaitējis
pacientam, viņa veselībai. Tas ir kaitējis varbūt viņa maciņam. Ārsts neko ļaunu, pa
lielam, izdarījis nav. Viņš varbūt ir domājis, ka tas medikaments ir labāks. Nevajadzētu
mums domāt, ka lētie medikamenti ir labāki.” A_13
Ārstu un farmācijas nozares sadarbība Latvijā
28
„Domāju, ka var ietekmēt [konkrēta medikamenta izrakstīšanu]. Es nesaskatu lielu
ļaunumu, ja tas ir labs medikaments. Bet te vienīgi iet jautājums, ka ārsti vienmēr jautā
par cenu. Un mēs ārstus informējam, ka attiecīgo firmu medikaments nav galvas tiesu
pārāks par otras firmas medikamentiem. Mēs sakām: ”Kolēģi, izvēlieties!” Nu redzat, tā
medicīna ir dīvaina padarīšana - vienam patīk māte, otram meita.” A_5
Ārstu organizāciju pārstāvji pauda arī viedokli, ka farmācijas firmu ietekmi
palielina nelielais Latvijas tirgus un personiskie kontakti. Firmu pārstāvji un
ārsti bieži ir pazīstami, tos saista radniecības vai draudzības saites, piemēram,
viņi ir kopā studējuši utt. Firmu pārstāvji cenšas veidot draudzības saites arī ar
tiem ārstiem, kurus nav iepriekš pazinuši.
„Mūsu valsti ir viena problēma [..] Mēs esam maza valsts, un mūsu ceļi kaut kur ir
krustojušies. Tā ir mana brālēna drauga sieva, tā ir mana kursa biedrene, tā ir manas
grupas biedrenes māsīca...[..] Ja mēs paskatāmies farmācijas kompānijā, tad mana
vecuma cilvēkus - es viņus visus principā pazīstu vairāk vai mazāk, privātāk, vai mazāk
privāti. Līdz ar to, es domāju, ka tas rada arī zināmas problēmas. Un tas jau nav tikai tā
man, tas ir arī visiem pārējiem.” A_7
„Tā ideja ir viss - tu iepazīsties ar to cilvēku, sāc viņu mīlēt, saprast, ka viņam arī ir
ģimene, viņš labs cilvēks, arī jāpārdod, un tas tur ir. Nav tikai arguments par naudu. [..]
tas pārstāvis ir foršs cilvēks, aizbraucām ekskursijā...” A_22
Ārstu intervijās izskanēja arī uzskati, ka ietekmi veicina ārstu un farmācijas
firmu attiecību „savstarpīgais” raksturs (reciprocity). Šis „savstarpīguma
princips” tiek uzskatīts par vienu no sociālo attiecību veidošanas pamatiem.
Vēlme atdarīt labu ar labu, kas nereti ir neapzināta, piedāvāt pakalpojumu pret
pakalpojumu, iespēju pret iespēju, ir viens no būtiskiem savstarpējo attiecību
elementiem sabiedrībā (HAI & WHO, 2011, p. 33).
„[..] mums šogad bija Eiropas kongress paredzēts Rīgā, bet tur nojuka visa tā
padarīšana. Un tad uz Prāgu pārcēla. Tad firmas piedāvāja autobusus par velti, ar ko
aizbraukt. Nu es saku - izdomā atkal, kā to ārstu pievilkt.” A_16
„Parasti firma sadarbojas ar tiem, kas lieto viņu preces.” A_25
Vairāki intervētie ārsti pauda viedokli, ka ārsta ietekmējamību galvenokārt
nosaka viņa personiskās īpašības, morālie standarti un vērtības, attieksme
pret profesionālo prestižu, nevis regulējošie mehānismi un kontrole.
„Es savā dzīvē esmu domājusi, kā darīt, lai tas būt maksimāli godīgi? Saprotiet, tāda
mehānisma nav. Tas ir atkarīgs no tiem diviem cilvēkiem, kas satiekas - tas viņu
godīgums. Un, ja cits rīkojas negodīgi, tad viņš tā arī domā, ka pārējie [tā] dara.” A_7
”Tas [ietekme] ir diezgan atkarīgs no konkrētās farmācijas firmas, gan arī [..] no ārsta.”
A_18
Ārstu un farmācijas nozares sadarbība Latvijā
29
„Es domāju, ka viss atkarīgs arī no cilvēka - jo godprātīgāks, jo likumam paklausīgāks,
ar ētiku...” A_8
„Te var teikt arī tā, ka tas ir atkarīgs no ārsta godaprāta, cik lielā mērā viņš pārdodas .
Bet atkal - ja mēs esam biedrības cilvēki un akadēmiskie cilvēki, tad es jau par savu
prestižu nevaru atļauties tik prasti pārdoties.” A_4
„Protams, ideālā, normālā institūcijā ārsti saglabātu neatkarību. Protams, viņu
statuss ir tāds, ka jebkāda veida maksājumi rada viņa atkarību. Tas ir vispārzināms
cilvēcisks fenomens, un par to šaubu nav.” P_11
„Es domāju, ka visi ārsti to nedarīs, bet cik daudz, lai piedod man ārsti, ir godīgi...” P_3
Delnas pārstāve intervijā pievienojās viedoklim, ka ļoti liela nozīme caurspīdīgas
un ētikas prasībām atbilstošas prakses veidošanā ir atsevišķu ārstu
personiskajām īpašībām un lēmumu pieņemšanas integritātei.
„Tā integritāte, tas goda prāts, tas lēmuma pieņemšanas veselums, ka es esmu
dakteris, un man ir manas zināšanas, un es viņas izmantoju labākajā veidā... [..] Es
rīkošos pacienta interesēs, nevis samaksas jautājumi [..] traucēs primārā uzdevuma
izpildi.” Delnas pārstāve
Pacientu organizāciju sniegtajās intervijās viedokļi par iespējamo farmācijas
firmu ietekmi uz ārstu lēmumiem atšķīrās. Viens no iemesliem, kas pacientiem
rada šaubas par ārstu neatkarību, ir ārstu atšķirīgais viedoklis par zāļu
nepieciešamību konkrētajam pacientam un to kvalitāti.
„Cilvēki arī mums ir sacījuši par to, ka tās zāles… ka tu aizej vai pie viena ģimenes
ārsta vai pie ārsta, kas tev ir ārstējošais, viņš tev izraksta vienas firmas zāles un saka,
ka tās ir vislabākās. Tu aizej pie cita - viņš tev pasaka pilnīgi pretējo. Bieži vien tā
sajūta ir tāda, ka tas pacients ir tādā trešajā pakāpē vai piektajā pakāpē. Pirmajā
pakāpē, bez šaubām, ir tā ģimenes ārsta interese, lai viņš varētu nolobēt vienu vai otru
firmu.” P_16
Vairāki pacientu organizāciju pārstāvji pauda viedokli, ka ietekme vairāk
attiecas uz bezrecepšu medikamentiem. Līdzīgi kā ārsti, viņi pauda viedokli,
ka šai gadījumā farmācijas firmu ietekme izrakstīt noteiktu medikamentu
nekaitē pacientam, vai arī kaitē tikai finansiāli.
„Es domāju, ka lielākā daļa ārstu, kas iesaka bezrecepšu medikamentu [ietekmējas].
Nu kā bezrecepšu medikaments, viņš jau lielu ļaunumu nenodarīs. Viņš nodarīs
ļaunumu tikai maciņam.” P_1
„Ārsts jau ar zināmā ir pakļauts kaut kādām tādām… pirmkārt, reklāmas iedarbībai
un otrkārt, protams, arī šie te farmācijas firmu piedāvājumi. Protams, un ja vēl no
tiem kaut kāds bonuss ir un, ja viņš zina, ka pacientam no tā nekāds sliktums nebūs,
Ārstu un farmācijas nozares sadarbība Latvijā
30
un, ja ir kaut kāda izvēle starp zālēm, kuras izrakstot ir bonuss un kuras izrakstot nav
bonuss, protams, ka tiek ieteikt tas, kur ir bonuss, tīri cilvēcīgi.” A_2
Pacientu pārstāvju intervijās, līdzīgi kā ārstu teiktajā, tika uzsvērts, ka
ietekmējamība ir galvenokārt atkarīga no katra ārsta un farmācijas firmas
pārstāvja personiskajām īpašībām, nevis no regulējuma, tādēļ svarīgāk ir
mainīt nevis normas dokumentos, bet gan vērtības un katra mediķa personisko
attieksmi.
„It kā visus vienmēr grib kontrolēt un sodīt. Es sodu sistēmai ne īpaši ticu, jo nav
preventīva.[..] jo tas ir atkarīgs tikai no tiem strādājošiem cilvēkiem, kas tajā ir.” P_1
„Es domāju, ka tas viss jau ir mediķu rokās, un mediķiem pašiem vajadzētu būt
godīgiem, ne tā kā šobrīd.” P_3
„Ārsti - tā nav profesija, tas ir aicinājums. Katram ārstam jau jāsāk ar sevi - vai viņš ir
biznesmenis, vai viņš sniedz pakalpojumu, vai viņš ārstē cilvēku. Kamēr viņš sniegs
pakalpojumu, tas būs bizness, un tur nekas [labs] nenotiks.” P_14
„Ja no valsts puses būs spiediens šajā ziņā, tad vienmēr būs pretspiediens un paslēpsies
vienkārši pagrīdē, aizies. Varbūt kaut kāda ētiskā audzināšana palīdz..” P_18
Ārstu un farmācijas nozares sadarbība Latvijā
31
2. Ārstu tikšanās ar farmācijas firmu pārstāvjiem
2.1. Farmācijas nozare kā viens no ārstu informācijas avotiem
Farmācijas firmu pārstāvju tikšanās ar ārstiem ir svarīga sadarbības forma,
tomēr farmācijas firmu pārstāvju sniegtā informācija par medikamentiem ir tikai
viens no vairākiem informācijas avotiem, kas Latvijā ir pieejami ārstiem un ko
ārsti izmanto. Lai noskaidrotu farmācijas firmu pārstāvju sniegtās informācijas
nozīmi kopējā informācijas kontekstā, intervijās tika uzdots jautājums par to,
kādus vēl informācijas avotus ārsti izmanto, lai iegūtu informāciju par
medikamentiem. Atbildot uz šo jautājumu, ārsti nosauca šādus svarīgākos
informācijas avotus:
Latvijas Zāļu reģistrs
grāmatas
publikācijas zinātniskos žurnālos
Latvijas un citu valstu klīniskās vadlīnijas
citu valstu institūcijas (piem., Eiropas zāļu aģentūra, ASV Federālā
pārtikas un zāļu administrācija)
starptautiskas organizācijas (piem., Pasaules Veselības Organizācija)
zinātniskās konferences, semināri
profesionālo organizāciju informācija internetā
Latvijā izdotie žurnāli (piemēram, Cito, Doctus, Materia Medica, Latvijas
Ārsts, dažādu nozaru specializētie žurnāli).
Intervijās tika minēts, ka informācijas avotu izvēles un lietošanas paradumi gadu
gaitā ir mainījušies. Agrāk vairāk tika izmantotie drukātie informācijas avoti, bet
šobrīd arvien plašāk tiek izmantota Internetā atrodamā informācija, kas pārsvarā
tika vērtēta kā viegli pieejama, pietiekama un daudzpusīga.
„Ikdienā tie noteikti ir interneta resursi un mazākā mērā jau grāmatu resursi, kā tas
varbūt bija gadus 15-20 atpakaļ.” A_2
„Informācijas pieejamība ir absolūti plaša un neierobežota - vai tas būtu interneta
materiāls, vai žurnāli ļoti plašā klāstā.” A_10
”Darbā mums visur pieejams bezvadu vai vadu internets.” A_14
Tomēr atsevišķos gadījumos tika uzsvērts, ka Latvijas ārsti Internetu tomēr
joprojām izmanto pārāk maz.
„Latvijas kolēģi diezgan vāji, relatīvi vāji darbojas interneta vidē [..] - apmēram, 25% -
30% lieto aktīvi internetu.” A_1
Ārstu un farmācijas nozares sadarbība Latvijā
32
Kā galvenās problēmas informācijas avotu pieejamībā un izmantošanā tika
minētas nepietiekamas svešvalodu, galvenokārt tieši angļu valodas zināšanas,
ierobežota zinātnisko rakstu datu bāzu pieejamība un to augstās izmaksas, laika
un motivācijas trūkums, kā arī dažos gadījumos šaubas par informācijas
objektivitāti.
“Ja dakteris ir motivēts meklēt, mācīties, pajauns, ar resursiem, viņš to [nepieciešamo
informāciju] arī atradīs. Ja dakteris nebūs motivēts, viņš būs pensijas gados, valodas
zināšanas būs vājas, es pieļauju, ka labākā gadījumā viņš atbrauks uz mūsu
konferencēm.” A_13
„Ļoti daudzi avoti, ja es gribu lasīt pilnus tekstus, ir par maksu, ko mūsu ārsti lielākā
daļa nevar atļauties, tāpat kā maksāt biedra naudas, lai žurnālus abonētu uz mājām.”
A_11
Ārsti piedāvāja vairākus risinājumus, kas varētu palīdzēt uzlabot informācijas
pieejamību un mediķu informētību par medikamentiem – visbiežāk tika minēts
atbalsts svešvalodu apguvē, kā arī Interneta datu bāzu pieejamības
nodrošināšanu.
”Jāmācās svešvalodas.” A_1
„Proti, lai to [informāciju] dabūtu, ir jābūt ātrai un patstāvīgai, normālai interneta
pieejai.[..] slimnīca varētu sakārtot kaut kādus iekšējos informācijas ciklus, parakstīt
kaut vai pa vienam žurnālam katrā nozarē, un visi būtu brīvi pieejami darbiniekiem.
Prātīgāk būtu online parakstīšanās uz žurnāliem, lietderīgāk daudz. Grāmatas
noveco.” A_11
„[..] valstiski varētu nodrošināt, ka, piemēram, Eiropas un Amerikas lielākie žurnāli
būtu pieejami mūsu profesionāļiem par brīvu. Visi šie žurnāli ir ļoti dārgi. Reāli tur
vienmēr ir aktuālākā informācija.” A_15
„Ir jau, galu galā iespēja skatīties krievu datu bāzēs, jo krievu valodu visi pārvalda. Nu
Tur ir savas nianses, bet tas ir droši vien profesijas specifika - no vienas valsts var
ņemt vienu, no otras valsts otru, un tad veidot savu viedokli par jautājumu.” A_3
”Ja mums iepriekš būtu šī informācija, ka medikaments ienācis, mēs varētu paskatīties
literatūrā, mēs varētu pameklēt Pubmed vai kaut kur, kādas ir citas pieredzes. Un mēs
sarunā ar kompāniju pārstāvjiem par jaunajiem, kā vienmēr dārgākajiem
medikamentiem, būtu kompetentāki par viņiem.” A_20
EFPIA kodekss nosaka, ka: „Reklāmai jābūt precīzai, līdzsvarotai, godīgai,
objektīvai un pietiekami pilnīgai, lai dotu iespēju saņēmējam veidot savu viedokli
par medicīniskā produkta terapeitisko vērtību. Tai jābūt balstītai uz jaunāko visu
faktu novērtējumu un skaidri jāatspoguļo šie fakti. Tā nedrīkst maldināt ar faktu
sagrozīšanu, pārspīlēšanu, ar faktu neatbilstošu akcentēšanu, izlaišanu, vai citādā
Ārstu un farmācijas nozares sadarbība Latvijā
33
veidā to izkropļojot” (EFPIA, 2007, lpp. 5). Tā kā praksē viens no galvenajiem zāļu
reklāmas avotiem ārstiem ir farmācijas firmu pārstāvju sniegtā informācija,
ārstiem tika uzdots jautājums par šīs informācijas kvalitāti.
Atbildot uz šo jautājumu par informācijas kvalitāti, (īpaši par to, vai
pārstāvji pietiekami informē par zāļu negatīvajiem aspektiem, piemēram,
blaknēm) ārstu organizāciju pārstāvju sniegtais informācijas vērtējums atšķīrās
no ļoti atzinīga līdz kritiskam.
”Vienmēr [sniedz informāciju par blaknēm]” A_1
”Pārsvarā lielākā daļa kompāniju pārstāvji pietiekami adekvāti informē par blaknēm.
Ir dažas kompānijas, kur ļoti korekti... [..] Piemēram, bija gadījums, ka vienam
medikamentam tikko bija neveiksmīgs pētījuma rezultāts. Viņi man piezvanīja un
teica, ka ir tā un tā, ka Jums noteikti ir jāzina, ka pie tādas indikācijas šo
medikamentu nedrīkst nozīmēt. [..] Tas man ļoti patika. Ir ļoti dažādas kompānijas. Ir
arī citas, kur, es pieļauju, tas tā nenotiek” A_24
”Parasti jā, ja nopietna firma pasniedz, tad tas viss ir, jo savādāk nav ieguves no tās
informācijas.” A_11
”Par blaknēm principā, ja jautā - atbild [..] blaknes netiek tā ļoti spoži izceltas.” A_2
”Nu, viņi nemelo, bet viņi nesaka visu. [..] Viņi saka to, kas tam produktam ir izdevīgs.
Blaknes arī ir pieejamas, un diezgan objektīvi, bet varbūt uzreiz nepasaka visu.” A_14
”Jā, jā, parasti ir kaut kādas atsauces, bet mēs tās laižam garām, lai iet tālāk - laiku ir
vajadzīgs ietaupīt, bet, ja parādās, teiksim, informācija, ka tas un tas medikaments
rada problēmas, visi skatās internetu un lasa.” A_25
”Viņa ir objektīva, neapšaubāmi. Viņa ir objektīva, bet, protams, mazāk tiek
akcentētas blaknes.” A_20
”Visi saka, ka viņu ir labākais, bet parādās arī salīdzinājums par citiem
medikamentiem. Ja es kā ārsts esmu ieinteresēts izlasīt to pētījumu un izanalizēt, kas
tad tur ir vai nav reāli, tad man ir iespēja izlasīt, jo tā informācija tiek dota. Bet ne
vienmēr mēs izlasām. Lasām tikai tad, ja ir kāda interese par to vairāk.” A_9
”Nu farmācijas uzstāšanās - tā ir reklāma, to veselīgi vajag uztvert, es domāju, ka ārsti
to saprot, ka tā ir reklāma. Tie slavē savu medikamentu, pret to vienmēr jābūt ļoti
kritiskam. Viņam tāpat jāpārdod zāles kā ziepju pulveris.” A_6
”Ļoti maz vispār [tiek sniegta informācija par blaknēm]. Nu tā tīri zinātniski no tām
vizītēm ir maz.” A_8
Ārstu un farmācijas nozares sadarbība Latvijā
34
„Viņš ir iespiests zināmos laika žņaugos, tad viņš izvēlas to, ko viņš pasaka, un vai tas
būs tieši par blaknēm - bieži vien nē, ja es mērķtiecīgi nejautāju.” A_13
Vairāki ārstu profesionālo organizāciju pārstāvji minēja, ka farmācijas firmu
pārstāvju sniegtās informācijas kvalitāte ir atkarīga no katra pārstāvja
individuālās kvalifikācijas.
“Es domāju, ja salīdzina kaut kādu 90-to gadu vidu, 90-to gadu beigas, [..] ārsti ir
auguši, un farmācijas firmas ir augušas. [..] Principā, no tādas medikamentu
prezentācijas kvalitātes, es domāju, ka tā [kvalitāte] noteikti ir palikusi krietni labāka,
nekā viņa ir bijusi.”A_9
”Ļoti dažādi. Ir pārstāvji, kas ir kompetenti par saviem medikamentiem. [..] Un ir bijis
tā, ka viņš atnāk, mēģina kaut ko stāstīt, mēs uzdodam jautājumu, un viņi vairs nekad
nenāk.” A_7
”Viņiem jau arī nav tās pieredzes bieži vien. Tie ir samērā lieli zaļknābji, kas strādā ar
ārstiem.” A_4
“Ir arī tādi, kuri diezgan brīvi interpretē lietas un patālu stāv no izpratnes par to, ko
viņi var teikt un ko viņi nevar teikt.” A_24
Runājot par farmācijas firmu pārstāvju sniegtās informācijas kvalitātes saistību
ar pārstāvju kvalifikāciju, daļa intervēto ārstu organizāciju pārstāvju minēja, ka
farmācijas firmu pārstāvju sagatavotība atšķiras. Kopumā ārsti augstāk vērtēja
tos pārstāvjus, kuriem ir medicīniska izglītība.
”Tas ir atkarīgs no viņu izglītības līmeņa, kas viņiem ir pamatā. Daži ir nākuši - cilvēki,
kuriem nav medicīniskās izglītības [..] Viņiem ir ļoti grūti atbildēt uz jautājumiem.”
A_14
”Ņemot vērā to, ka daudzi mediķi arī ir aizgājuši strādāt uz šīm te firmām, tad
lielākoties tā informācija ir kvalitatīva.” A_16
SIFFA un LPMA ētikas komisijas pārstāvja viedoklis. „Mums ir jāstāsta
par zāļu blaknēm, citām negācijām. Informācijai ir jābūt pilnīgi aptverošai.
Cik man zināms, lielākajai daļai zāļu firmu pastāv iekšējie kārtības
noteikumi. Informācija tiek saskaņota medicīnas departamentā.
[..]Sniegtajai informācijai jāsatur gan plusus, gan mīnusus. Obligāti [ir
iekļauta daudzpusīga informācija par pētījumu rezultātiem]. Speciālisti
diezgan lielu uzmanību pievērš atsaucēm - kad ir bijis pētījums, cik lielai
pacientu grupai, utt. Ģimenes ārstus tas interesē mazāk, bet arī ģimenes
ārsti šad tad jautā. Visbiežāk ir jautājumi par pacientu grupas lielumu.”
Ārstu un farmācijas nozares sadarbība Latvijā
35
“Ir tādi, ar kuriem var ļoti profesionālā līmenī sarunāties”. A_14
”Informācija, ko nes pārstāvji, ir ļoti atkarīga no pārstāvja. Redzat, ir pārstāvji, kas
paši ir ārsti, un līdz ar to, protams, šī informācija būs pilnvērtīgāka, un es teiktu
zināmā mērā arī atbildīgāka. Ārstam jau nevar iemācīt tikai to pantiņu, viņš jau arī
pats interesējas par to medikamentu. Ja tas ir, teiksim, cilvēks ar vidējo medicīnisko
izglītību pasenā pagātnē, vai viņš ir biologs, vai viņš ir ekonomists, nu tad, protams, [..]
es jau skaidri un gaiši saprotu, ka tā ir viņam iemācīta informācija.” A_18
Bieži tika minēts arī viedoklis, ka pārstāvja kvalifikācija tiek piemērota tam,
cik izglītots ir ārsts, pie kura dodas farmācijas firmas pārstāvis. Daži ārstu
profesionālo organizāciju pārstāvji uzsvēra, ka pie ārstiem, kuri darbojas
akadēmiskajā jomā, biežāk tiek sūtīti labāk izglītoti pārstāvji. Tika pausts arī
uzskats, ka apmeklējumu regularitāte var būt saistīta ar to, vai ārsts ir savas
nozares viedokļa līderis.
„Es laikam esmu augstāka līmeņa, un pie manis tā prasti nelien ar tiem
piedāvājumiem.” A_4
”Tie, kas pie manis nāk, nav vidusmēra vai zemākā ranga pārstāvji, bet tomēr cita
līmeņa, un viņi varbūt daudz uzmanīgāk ar mani runā, kā ar vidusmēra ģimenes ārstu.”
A_24
„Protams, ka tā firma ies pie ārsta, kas ir vairāk populārs, jo tur vairāk iespējams
savukārt informāciju tālāk pacientam nodot. Tā ir. Viņi neies pie tā, kas ir varbūt mazāk
populārs, pie kā mazāk iet, nebūs iespējams kādas zāles pārdot vairāk.” A_21
SIFFA un LPMA ētikas komisijas pārstāvja viedoklis: „Katra
kompānija ir atbildīga par to, kā viņu pārstāvji ir izglītoti, tāpēc notiek
īpašas apmācības. Ja joma, kurā strādā, ir sarežģītāka, piemēram,
onkoloģija, tad pārstāvji iziet īpašu, padziļinātu apmācības procesu. Ja
tas ir kaut kas vienkāršāks, piemēram, bezreceptūras medikamenti, tad
tas apmācības apjoms būs šaurāks - šādā gadījumā netiek prasītas tik
padziļinātas zināšanas. Daļa pārstāvju bieži vien ir ar medicīnisko
izglītību, bet nav speciāli mācījušies to jomu, kurā viņiem jāstrādā; tad
papildus ar viņiem strādā medicīnas jomas darbinieki, kas ir tieši
atbildīgi par medicīnisko informāciju. Notiek ļoti intensīvs un atkārtots
apmācību process.”
Ārstu un farmācijas nozares sadarbība Latvijā
36
Vairāki ārstu profesionālo organizāciju pārstāvji uzsvēra, ka ļoti svarīga ir ārstu
prasme kritiski izvērtēt sniegto informāciju. Ja ārstam ir augsta kritiskās
domāšanas prasme, viņš farmācijas firmu sniegto informāciju izvērtē vairāku
faktoru kontekstā – sava un kolēģu pieredze, pierādījumi, rezultāti, cena, u.c.
Vairumā gadījumu ārsti bija pārliecināti par savu spēju kritiski izvērtēt
farmācijas firmu sniegto informāciju un pieņemt uz pierādījumiem balstītus
lēmumus par noteikta medikamenta izrakstīšanu.
„Zināmā mērā, protams, tā ir kaut kāda reklāma, kas tad iesēžas pēc tam, uz kuras
pamata varbūt jūs tad strādājat vairāk, bet es domāju, ka tas nav noteicošais.” A_21
„Viņš man ir atgādinājis, ka tāds un tāds medikaments ir. Protams, tīri manā atmiņā
viņš uzpeldēs. Nu, ja manā atmiņā, kā jau es iepriekš minēju, ir kaut kāda negācija par
to, tad viņš var nākt kaut katru dienu, es vienalga nerakstīšu.” A_8
„Nu minimāli [ietekme pastāv], jo vairāk vai mazāk tā praktiskā pieredze veidojas
nedaudz tādā lielākā laika periodā [..] Ārsts, kurš jau daudzu gadu garumā vairāk vai
mazāk veiksmīgi strādā ar viena veida materiāliem, viņa tā pāreja ir [..] diezgan līgana.
Tas nav tā, ka es redzu – ā, tas šodien akcijā par 5 Ls lētāk, es mainu un ķeros klāt. Tas
tā nav.” A_10
“Es priecājos, ka viņi atnāk, un es klausos, dalu ar pieci. [..] negatīvi ir, ja pats ārsts
nefiltrē un, ja viņš absolūti pieņem to kā patiesību” A_23
„Ja man galīgi pašam personīgi ir slikta pieredze saistībā ar vienu vai otru zāli, nekad
viņu neizrakstīšu.” A_21
„Tas ir labi, jo mēs varam palasīties, bet tad ir ļoti svarīgi tai rakstā apskatīties, vai tas
ir, tā sacīt ,neatkarīgs raksts, vai to ir sponsorējusi šī te kompānija. Ja to ir sponsorējusi
šī te kompānija, tad pret to rakstu ir kritiskāka attieksme. Un galu galā par šo tēmu var
dabūt informāciju internetā un palasīt arī citus viedokļus. Mēs absolūti kritiski pieejam,
vismaz mūsu asociācijā.” A_20
„To, ko man atnāk [un stāsta] firmu pārstāvji, es ņemu vērā, bet es vienmēr gribu
redzēt faktus, ka tur ir pierādījumi, un to es viņiem prasu.” A_24
” Galvenais jau informāciju. Ar to novērtēšanu, kas un kā, mēs paši tiekam galā.” A_9
”Savā jomā, kur es esmu rakusi un meklējusi, tur man viņi vispār nevar neko jaunu
pateikt. Tur parasti es zinu vairāk nekā tas firmas pārstāvis. Es viņu varu pamācīt, nevis
viņš mani. Nu, bet tur tīri ir tās praktiskais, kur var nopirkt, kādas cenas, kurš aptieku
tīkls dod dārgāk to zāli...” A_8
Tomēr tika arī uzsvērts, ka ārstu spēja kritiski izvērtēt farmācijas firmu pārstāvju
sniegto informāciju ir atšķirīga. Intervētie ārsti minēja, ka labākas informācijas
izvērtēšanas spējas piemīt ārstiem, kuri darbojas akadēmiskā jomā.
”Kad atnāk firmu pārstāvis šeit, tad [..] viņu statistika diezgan smieklīga izklausās, un
vienmēr gribas uzdot jautājumus, kā viņi taisa statistiku. Mums tāda īpatnība nodaļā,
Ārstu un farmācijas nozares sadarbība Latvijā
37
ka ir trīs doktori, un viena tūlīt būs doktore [..], kas no medicīnas šo to saprot [smejas],
tādēļ ir grūti piešmaukt.” A_14
„Akadēmiskie cilvēki var labāk izanalizēt to, kas ir īstenība, kas ir ‘bullshit’, vai tikai
mārketinga triks, jo katram ir savi uzstādījumi. Kompānijām ir uzstādījums - bizness,
ārstiem ir uzstādījums ārstēt, savukārt akadēmiskajā vidē ir iespējams atšķirot, kur ir,
teiksim, farmācijas industrijas uzstādījumi, un kur ir dzīves īstenība.” A_15
2.2. Tikšanos organizēšana
Ārstu un farmācijas firmu pārstāvju tikšanās Latvijā tiek definētas kā zāļu
reklamēšanas aktivitātes un tās regulē MK noteikumi Nr. 378 „Zāļu reklamēšanas
kārtība un kārtība, kādā zāļu ražotājs ir tiesīgs nodot ārstiem bezmaksas zāļu
paraugus” (LR Ministru kabinets, 2011). Šo noteikumu 26. punkts nosaka, ka
speciālistu informēšana par zālēm ir atļauta tikai ārpus pacientu pieņemšanas
laika, vizītes laiku iepriekš saskaņojot ar speciālistu un informējot ārstniecības
iestādes vadītāju. EFPIA Kodekss nosaka, ka „medicīniskajiem pārstāvjiem
jānodrošina, lai veselības aprūpes speciālistu, aptieku, slimnīcu un citu veselības
iestāžu apmeklējumu biežums, laiks un ilgums, kopā ar veidu, kādā tās notiek,
neradītu neērtības” un „medicīniskie pārstāvji nedrīkst izmantot stimulus vai
ieganstus, lai saņemtu piekrišanu sarunai” (EFPIA, 2007, lpp. 10).
Visiem ārstu organizāciju pārstāvjiem tika uzdoti jautājumi par to, kā tiek
organizētas tikšanās ar farmācijas firmu pārstāvjiem – cik bieži tās notiek, kas tās
ierosina, kādi nosacījumi tiek ievēroti, organizējot tikšanās utt.
Intervijās minētais tikšanos biežums bija ļoti atšķirīgs – sākot no ārstiem, kuri
apgalvoja, ka vispār netiekas ar firmu pārstāvjiem, līdz ārstiem, kuri minēja, ka
tiekas ar pārstāvjiem aptuveni četras reizes mēnesī. Vairumā gadījumu tika
norādīts, ka agrāk deviņdesmitajos gados tikšanās notika biežāk. Ārsti minēja, ka
tikšanos biežums ir atkarīgs no vairākiem apstākļiem – specialitātes, ārsta
prakses vietas, ārsta kvalifikācijas, atpazīstamības u.c. Viedoklis par to, kuri ārsti
tiek apmeklēti biežāk, atšķīrās. Daļa ārstu minēja, ka tikšanās privātpraksēs
notiek biežāk, savukārt citi bija pārliecināti, ka tikšanās biežāk notiek slimnīcās
un stacionāros.
Kā tikšanos ierosinātāji pārsvarā tika minēti farmācijas firmu pārstāvji, tomēr
tika minēti arī gadījumi, kad tikšanos iniciatori ir ārsti paši. Dažos gadījumos
Ārstu un farmācijas nozares sadarbība Latvijā
38
ārsti apgalvoja, ka farmācijas firmu pārstāvji ierodas uz tikšanos arī bez
iepriekšējas pieteikšanās.
„Es domāju, ka 99,5% tas [ierosinātāji] ir farmācijas kompānijas pārstāvji.” A_1
„Ir gan, ka pārstāvji nāk pie mums, gan mēs meklējam viņus.” A_18
„Nē, viņi paši pazvana: „Vai dakter drīkst tajā un tajā laikā un tajā dienā, Jūs būsiet?”
Sadarbība ir korekta.” A_12
„Pāris reizes mēnesī man kāds uzrodas, un bieži vien pat bez pieteikuma [..]. Tikpat labi
kā putekļsūcēju man kāds atnāk un piedāvā, precīzi tādā veidā. Solīdas firmas gan,
jāsaka, tā nedara, viņi iepriekš piezvana.” A_11
„Zināt, tagad dabiski nāk daudz retāk. Es nezinu, kādi ir iemesli, bet nāk retāk, ļoti reti
nāk. [..] Tālajiem laukiem vispār nav vizīšu.” A_12
„Slimnīcā ļoti daudz nāk firmu pārstāvji, jo te būs laikam milzīgs procents ārstu skaits,
un pie privātiem nāk maz.” A_8
„Ģimenes ārsti stāsta, ka viens pēc otra nāk pa durvīm ar maisiņiem, ar visu pārējo, [..]
stacionārā tas ir daudz, daudz mazākā mērā un praktiski nenotiek.” A_2
Ārstu organizāciju pārstāvju intervijās sniegtā informācija liecina, ka tikšanos
organizācijas kārtība atšķiras ārstu individuālajās praksēs un slimnīcās.
Tikšanās mēdz notikt gan ar atsevišķiem ārstiem, gan arī ārstu kolektīvos.
Slimnīcās tikšanās ar mērķi sniegt informāciju par medikamentiem biežāk tiek
organizētas kā sanāksmes vai iekļautas ārstu rīta „piecminūtēs”. Informācijas
sniegšanai tiek izmantoti arī ārstu profesionālo organizāciju pasākumi.
SIFFA un LPMA ētikas komisijas pārstāvja viedokli: „Farmācijas
firmu pārstāvju un ārstu tikšanos biežums neatšķiras no prakses
iepriekšējos gados. Tikšanās notiek vidēji reizi mēnesī. Mēdz būt, ka
tikšanos iniciatori ir arī ārsti paši. Apmeklējumu biežums ģimenes ārstu
praksēs un stacionāros nav atšķirīgs. Tas, vai tikšanās tiek organizētas ar
ārstiem pilsētās vai lauku reģionos, ir atkarīgs no informācijas svarīguma.
Ja ir kādi jauni dati, kas ir svarīgi ārstiem, ir vienalga, vai viņš strādā
pilsētā vai laukos. Varētu būt, ka informācijas saturs atšķiras, ja tikšanās
notiek ar speciālistiem vai ģimenes ārstiem, jo speciālistiem bieži vien ir
pastiprināta interese par pētījumu dizainu, pacientu skaitu, utt. Bet [visu]
medicīnisko pārstāvju kvalifikācija ir vienāda.”
Ārstu un farmācijas nozares sadarbība Latvijā
39
“Mums[slimnīcā] ir atsevišķi laiks izdalīts vienu reizi nedēļā, kad viņi drīkst nākt, viņi
drīkst runāt. Tad praktiski piedalās arī vidējais medicīnas personāls šajā informācijā,
jo kaut kādā mērā tas apgaismo problēmu un iespējamo risināšanu.” A_23
„Viņi parasti uz slimnīcu nenāk individuāli. Tiek saskaņots, un tad visi paklausās,
uzdod nepieciešamos jautājumus.” A_25
”Runā jau arī individuāli, bet tas ir saskaņots ar iestādi. Ar iestādes vadību tas ir
saskaņots.” A_5
„Individuālās vizītes ir ļoti atkarīgas no kompānijas bezkaunības kā tādas. [..] Bet
mūsu klīnikā ir tā, piemēram, mums arī kompānija var nākt uz klīniku tikai saskaņā
ar klīnikas vadītāju, nozīmētos laikos un datumos. Bet tāpat jau iemanās [nākt
individuāli]. Jau pazīstami ģīmji, tā teikt.” A_4
„Pamazām jau visi pieraduši, ka šai slimnīcā konferencē sanāk stāstīt firmas pārstāvji,
divdesmit, trīsdesmit minūtes [..] Es saku - tas ir jūsu bizness, mēs nevaram ārstus
piespiest nākt klausīties jūsu reklāmu.” A_6
„Diezgan bieži tas ir uz darba laika beigām. Mēs saorganizējamies tad, kad ir
pieņemams nodaļas ārstiem.” A_18
„Strādāju arī citā vietiņā. Tur ir ļoti strikti noteikumi. Tur administrācija ir noteikusi,
ka viņiem ir jāmaksā par apmeklējumu. Varbūt, ka tas viņus ierobežo kaut kā. [..] Viņi
parasti atnāk pie ārsta individuāli izstāstīt, kas tas par medikamentu, un viņi arī
cenšas asociācijā tādu lielāku ieskatu sniegt tai visā.” A_9
„Delnas” pārstāve intervijā uzsvēra, ka lielāku risku rada privātas ārsta un
farmācijas firmas pārstāvja tikšanās. Kolektīvas tikšanās var mazināt ietekmi uz
ārstiem, novēršot psiholoģiskos faktorus, kas veido ietekmi individuālās tikšanās
reizēs, kā arī veicinot ārstu kritisko domāšanu.
SIFFA un LPMA ētikas komisijas pārstāvja viedoklis: „[..] abi
tikšanos veidi [individuālas tikšanās un tikšanās ar ārstu grupu]
papildina viens otru. Ja tiekas viens pret vienu, nelielā vai, teiksim, divu,
trīs, četru cilvēku grupā, ir iespējama diskusija, iespējams pārrunāt
interesējošas lietas, uzdot jautājumus. Savukārt lielā auditorijā ir
iespējams uzreiz grupai parādīt jaunu informāciju un nav jāstāsta vienu
un to pašu daudziem cilvēkiem. Ietaupa laiku abām pusēm. [..]Man nav
zināms, ka pastāvētu kādas ārstniecības iestādes, kur par iespēju tikties
ar ārstu būtu jāmaksā”
Ārstu un farmācijas nozares sadarbība Latvijā
40
„Ir bīstami, ja tas pirmais un vienīgais kontakts notiek kabinetā, nu būtībā pie tevis
mājās. [..] tas rada tādu mānīgu uzticību, arī personiskā līmenī, ja tas tā notiek. Tas ir
tā - ja tu ielaid putekļusūcēju tirgotāju savā dzīvoklī, un tev ir paklājs, un tev ir tā
nauda, lai viņu nopirktu, un tā ir daudz lielāka iespēja, ka tu viņu nopirksi nekā tad, ja
tu esi lielā izstādē. Tas personiskais kontakts var nostrādāt, un tas nav nekādā veidā
tieši saistīts ar zāļu kvalitāti un pacientu interesēm, tas ir saistīts tikai ar šo attiecību
veidošanu un pārdošanu. Tam ir arī pozitīvā puse, jo tieši tādā veidā cilvēks ļoti labi
dzird un mācās, ja tev atnāk un izstāsta, ka tās zāles ir, kā tās zāles darbojas un tā
tālāk. Ja tas būtu kaut kādā veidā regulēts, kolektīvāk, vispārīgāk un ar kritisko
pieeju… Es labprāt gribētu, ka ir tādi semināri, kuros var nākt katrs un reklamēt, ko
viņš grib un kā viņš māk, bet, ka ir arī kritiskā balss.” Delnas pārstāve
2.3. Tikšanos pozitīvie un negatīvie aspekti
Ārstu viedoklis par to, vai šādas tikšanās ar farmācijas firmu pārstāvjiem vispār
ir nepieciešamas, bija atšķirīgs - pārsvarā intervijās tika uzsvērti tikšanos
pozitīvie aspekti – iespēja iegūt jaunu informāciju, taču izskanēja arī kritiski
viedokļi.
”[..] ja parādījies kas jauns, vai pētījumos parādījies kas jauns medikamentu darbības
jomā, mēs jau tik priecājamies, ja par to mums pastāsta.” A_12
”Tā tas Eiropā ir - tas ir gan tradīcijas, gan bizness, gan viss pārējais. [..] Šīs sarunas
starp to repu un ārstu ir normāla parādība, un to nevajadzētu ņemt un diskutēt un
aprunāt, jo tomēr tieši tā tas ir un būs tuvākā laikā. Vienkārši nezinu citas metodes”
A_1
”Viņi jau nav jāaicina, jo tas ir pilnīgi neforši. Pilnīgs vājprāts tas ir. [Vajadzētu]
aizliegt slimnīcās, Krievijā ir aizliegts slimnīcās parādīties.” A_22
Ārstu organizāciju pārstāvju intervijās minētie ārstu un farmācijas firmu
pārstāvju tikšanos pozitīvie aspekti ir:
jaunumi medikamentu jomā
pētījumu datu apkopojums
informācija par medikamentu cenu
informācija par zāļu pieejamību aptiekās
atgādinājums par noteiktiem medikamentiem
informatīvi materiāli pacientiem
iespēja uzdot jautājumus
”Jūs domājat, ka man ikdienā ir laiks [..]. Protams, ka man ir vieglāk, ja kāds man atnes
sarakstu un, starp citu, arī ar cenām.” A_18
Ārstu un farmācijas nozares sadarbība Latvijā
41
”Viņš atnes kaut ko, kas ir bezreceptūras, jeb kaut kādā bišķiņ paralēlā sfērā, kur es
nevarētu izčekot līdzi, jo es neesmu tik ļoti iekšā.” A_23
“Viņi nodod ātrāk nekā valsts ar informāciju par jaunākajiem medikamentiem, kas
mums ir ļoti svarīgi. A_20
“Tiem izziņas avotiem, kas ir tai internetā, tur arī Dieva zīmes notiek. [..] tā informācija
tomēr nav kaut kur sagrābstīta. Solīda firma, protams, rūpējas par savu reputāciju. Šie
zinātniskie pētījumi un materiāli - ar tiem arī tiek ļoti bieži iepazīstināti ārsti.” A_16
”Man ir svarīgi zināt pašas kompānijas pārstāvja viedokli, jo tomēr viņiem ir esence , kas
viņiem liekas svarīga. Man ir svarīgi uzdot man interesējošos jautājumus viņiem.” A_24
Kā ārstu un farmācijas firmu pārstāvju tikšanos galvenie negatīvie aspekti
ārstu organizāciju pārstāvju intervijās tika minēti:
ierašanās bez saskaņošanas
iespējamā ārsta lēmumu ietekmēšana
vienpusīga informācija
jaunas informācijas trūkums
nelietderīgi patērēts laiks
farmācijas firmās pārstāvja personiskās īpašības
”Tie, kas, tādi mazāki, ne tik solīdi, vienkārši iesperas tāpat: ’Man te ir kas jauns,
gribu parādīt’. Ārstiem tas laiks ir diezgan ierobežots, un nevar atļauties tā visu
pamest un pēkšņi klausīties, tā kā tas ir arī nepieklājīgi.” A_11
”Nē, es varu pateikt, kas man reizēm nepatīk. Nu, teiksim, ir tādas ļoti enerģiskas
firmas, kas [..] ik pa laikam nāk, bet neko jaunu nepastāsta. Atnāk, un: „Jūs jau visu
ziniet, re, kur jums jauni paraudziņi”, un ar to arī viss beidzas. Tāda laika tērēšana
gan man nepatīk.” A_9
„Pateikt, ka tur varētu būt ļoti dziļa līmeņa analīze un diskusija - tas tā parasti
nav.” A_10
„Cilvēki, kas aiziet strādāt šajā te zāļu biznesā, tur jau arī ir jābūt tādam īpašam, vai
ne? [..] ir arī tādi [..] - tā uzbāzīgā forma, kādā tas viss tiek pasniegts, man vienkārši
tā ir nepieņemama.” A_16
Pacientu viedoklis par ārstu un farmācijas firmu tikšanos organizēšanu bija
balstīts uz viņu novērojumiem ārstu prakses vietās, un kā negatīvs piemērs tika
minēts tas, ka farmācijas firmu pārstāvji apmeklē ārstus pacientu pieņemšanas
laikā.
Ārstu un farmācijas nozares sadarbība Latvijā
42
„No malas es jau varu arī nezināt, ko viņi tur… Tad, kad es sēžu poliklīnikā pie
ģimenes ārsta, tad es redzu tos [firmu pārstāvjus], kas tur šiverē - viens, otrs, trešais.”
P_6
Pacienti pauda arī negatīvu viedokli par to, ka tikšanās var ietekmēt ārstu izvēli
par pacientam izrakstāmajiem medikamentiem.
„Diemžēl ir dzirdēti gadījumi - ienāk pacients kabinetā [..], ienāk darbinieks, kas
atsūtīts no farmācijas uzņēmuma un pacienta klātbūtnē saka: „Cik Jūs esat
izrakstījusi?” Spiediens uz ģimenes ārstiem notiek ļoti.” P_7
„Jūs domājat, ka šīs tikšanās ietekmē ārstus izrakstīt noteiktus medikamentus?
Nu bet, protams.” P_3
„Tā ir pārdošanas veicināšana, un tā arī pastāv šodien. Es domāju, ka arī vēl šodien
pastāv ārstu ieinteresētība izrakstīt tieši to medikamentu, ko vēlas farmācijas firmas.”
P_9
„Vai šīs tikšanās var ietekmēt ārstus, teiksim, izrakstīt kaut kādus konkrētus
medikamentus?
Var. Protams, ka var. Jo farmācijas referentam labāka retorika, jo labāk var.” P_19
SIFFA un LPMA ētikas komisijas pārstāvja viedoklis. „Tikšanās laiki
tiek saskaņoti ar ārstu. Ārsts var noraidīt tikšanos un nepieņemt pārstāvi.
Es domāju, ka tas nerada problēmas ne vienai, ne otrai pusei. Tur ir
iepriekšēja pieteikšanās, atrod savstarpēji piemērotu laiku. Ja tas nav
pieņemams, tad tikšanās nenotiek. [..] Ir arī ārsti, kas vispār nevēlas satikt
pārstāvjus, tad viņi arī to skaidri pasaka. Šāds sadarbības modelis daudzu
gadu garumā ir izkristalizējies un ir diezgan optimāls. Abas puses ir
pieradušas pie šāda modeļa, un tur būtiski kaut ko mainīt, manuprāt, nav
nepieciešamības.”
Ārstu un farmācijas nozares sadarbība Latvijā
43
3. Tālākizglītība un dalība konferencēs
Farmācijas firmas Latvijā finansiāli atbalsta mediķu profesionālo organizāciju
rīkotos tālākizglītības pasākumus, pašas rīko informatīvus un tālākizglītības
pasākumus, kuros piedalās ārsti, gan arī sponsorē individuālus ārstu braucienus
uz zinātniskām konferencēm un semināriem. Ārstu dalību zinātniskās vai
profesionālās sapulcēs, kongresos, konferencēs, simpozijos un tamlīdzīgos
pasākumos, ko sponsorē farmācijas industrija, valstiski regulē MK noteikumi Nr.
378 „Zāļu reklamēšanas kārtība un kārtība, kādā zāļu ražotājs ir tiesīgs nodot
ārstiem bezmaksas zāļu paraugus” (LR Ministru kabinets, 2011). Šo noteikumu
24. punkts nosaka, ka pasākumos ar profesionālu un zinātnisku ievirzi
reprezentācijas izdevumiem ir jābūt pakārtotiem pasākuma galvenajam mērķim,
un tie drīkst attiekties tikai uz speciālistiem.
Ārstu profesionālo organizāciju pārstāvji intervijās uzsvēra, ka šī sadarbības
forma ir būtiski mainījusies pēdējo gadu laikā.
„Milzīgi mainījies. Kādreiz viskautkas bija. Visādus pasākumus rīkoja. Un tagad pat ir
grūti telpu īri atrast, kas ir asociācijas sēdei.” A_8
„Deviņdesmitajos gados tā bija kolosāla palīdzība no kompānijām. Mēs varējām iegūt
šīs savas zināšanas un informāciju. Mēs vācām un ķērām informāciju, kas bija liels
atbalsts.” A_4
SIFFA un LPMA ētikas komisijas pārstāvja viedoklis: „Pēdējo piecu
gadu laikā ir būtiski uzlabojusies prakse semināru organizēšanā. Es gribu
teikt, ka tieši liels darbs ir darīts ētikas komisijā. Es esmu šajā ētikas
komisijā jau atkārtoti. Tad, kad es biju tajā pirms pieciem gadiem, tad
bija ļoti daudz sūdzību par to, ka semināri tiek rīkoti neadekvāti. Saturam
ir pakārtota nozīme izklaidei. Šobrīd kārtība ir daudz lielāka. Semināri
tiek organizēti viennozīmīgi ar mērķi mācīties, nevis pulcēties un
izklaidēties. Tādēļ programmas tiek veidotas piesātinātas, kvalitatīvas, ar
labu zinātnisko informāciju, lai ārstiem būtu vērts uz tām ierasties. Es
domāju, ka liels pluss ir arī tas, ka ārsti šajos semināros iegūst
kredītpunktus. Tas arī ir sācies pēdējos gados vairāk, jo šīs te
programmas, kas dabūt kredītpunktus, ir kvalificētas attiecīgajās ārstu
organizācijās.”
Ārstu un farmācijas nozares sadarbība Latvijā
44
Pacientu organizāciju pārstāvji visbiežāk uzskatīja, ka visu veidu izglītojoši
pasākumi ir pieņemama un nepieciešama farmācijas firmu un ārstu sadarbības
forma. Kā nozīmīgs kritērijs pieļaujamām attiecībām tika minēts tas, ka pirmajā
vietā tiek liktas pacientu intereses.
„[Ir pieņemami], ja kaut kāda stipendija, kuru kādai klīnikai iedala farmācijas
kompānija, ka klīnikai ir iespējas deleģēt savus speciālistus uz ļoti nozīmīgu
konferenci, un viņiem ir iespēja samaksāt dalības maksu, kas vienmēr nav maza, un
vēl nodrošināt ceļu.” P_2
„Šīs farmācijas kompānijas un tas, ar ko viņas nodarbojas, ir izglītojoši pasākumi,
semināri, iespēja piedalīties kaut kādās konferencēs, un, ja viņi neprasa par to kaut
kādu samaksu graudā, tas ir ļoti normāli.” P_4
”Ja pirmajā vietā ir pacients, es esmu par labu sadarbībai. Lai iegulda farmācija
apmācībā, lai viņa iegulda ārstu apmācībā, es esmu tikai „par”.” P_7
„Kamēr tas ir kaut kāds atbalsts ģimenes ārstam, viņa kompetences celšanai -
apmācības, pieredzes apmaiņas - tas man liekas tikai normāli un apsveicami. Ja tas ir
ceļojums, kaut kāds atpūtas brauciens, tad gan man liekas, ka tas ir neētiski.” P_17
3.1. Ārstu profesionālo asociāciju rīkotie pasākumi
SIFFA, LPMA un LĀB deklarācija nosaka, ka „Farmaceitiskās firmas var rīkot
sapulces ārstiem vai sponsorēt ārstu sapulces. Šādiem pasākumiem jābūt ar
skaidru izglītojošu mērķi un saturu. Informācijai, kas sniegta jebkurā šādā sapulcē,
jābūt balstītai uz zinātniskiem un medicīniski pierādītiem datiem. Paziņojumā par
sapulces norisi un/vai ielūgumā skaidri jānorāda pasākuma nolūks. Kur iespējams,
jānorāda arī, vai par šo pasākumu ir informētas atbilstošās valsts institūcijas.
Sapulces vietai jāatbilst tās zinātniskajiem mērķiem, un tai nav jāietver
nevajadzīga ceļošana. Farmācijas firma var apmaksāt lektoru darbu, mācību
materiālus un telpu izmantošanu, kas nepieciešamas sapulces organizēšanai. Tā
var apmaksāt arī ceļa izdevumus un dalībnieku izmitināšanu, bet nevar apmaksāt
pavadošo personu izdevumus. Viesmīlībai sapulču laikā jābūt vispārēji
pieņemamai, atbilstošai un stingri ierobežotai atbilstoši pasākuma nolūkam.
Sporta vai izklaides pasākumu organizēšana ir aizliegta. Šīs deklarācijas principi ir
piemērojami arī darbībām, kas norit ārpus Latvijas robežām, ja tajās iesaistīti
Latvijas ārsti. Publikācijās, lekcijās un citās prezentācijās skaidri jānorāda gan
sapulces, gan lektoru honorāra sponsors” (SIFFA, LPMA & LĀB, 2007, lpp. 2).
EFPIA kodekss līdzīgi nosaka, ka „Visi reklāmas, zinātniskās vai profesionālās
sapulces, kongresi, konferences, simpoziji un citi līdzīgi pasākumi [..], kurus
Ārstu un farmācijas nozares sadarbība Latvijā
45
organizē vai sponsorē kompānijas, jānotur atbilstošās vietās, kas saskan ar
pasākuma galveno nolūku un viesmīlību var piedāvāt tad, ja tā ir atbilstoša un
citādi saskan ar Kodeksa nosacījumiem” (EFPIA, 2007, lpp. 7).
Runājot par ārstu profesionālo organizāciju rīkotajiem pasākumiem, ārstu
profesionālo organizāciju pārstāvju intervijās tika minēti dažādi finansējuma
avoti. Vairāki respondenti uzsvēra, ka profesionālo organizāciju rīkotie
pasākumi nebūtu iespējami bez farmācijas firmu finansējuma, citi pauda
viedokli, ka farmācijas firmu finansējums veido tikai daļu no organizatoriskajiem
izdevumiem.
”Bez farmācijas firmām mēs to ar dalības maksām vienkārši nespējam rīkot.” A_2
”Liels paldies jāteic farmācijas firmām. [..] Farmācijas firmas materiāli palīdz
noorganizēt šīs konferences. Nemaz tik vienkārši nav, vajag īrēt zāli, vajag īrēt ekrānu
[..], vajag tos cilvēkus apziņot. Viņiem vēstules jāsūta, viņiem aicinājumus jāsūta. Tas ir
darbs, kas prasa savus līdzekļus un laiku, kas mums, ārstiem, nemaz tā nav, lai es tagad
tā varētu organizēt.” A_5
”Mums konferencē piedalās 600 cilvēki. Saliekot 10 vai 20 latus pilnīgi pietiek, vēl tur
ārpusē varētu novietot stendus, pilnīgi pietiek, lai mēs atļautos nokomplektēt labākos
lektorus.” A_1
“Kas attiecas uz vietējiem pasākumiem, tad kompānijas, protams, pozitīvais moments,
ka viņas apmaksā un atved ārzemju lektorus daudzas reizes un tādu pasaules elpu.
Vienalga, pat, ja tas ir ar tādu komercpieskaņu.” A_4
Atsevišķi ārstu profesionālo organizāciju pārstāvji pauda viedokli, ka firmu
finansējums vienlaikus uzliek papildus saistības savstarpējās attiecībās, kas
izpaužas kā noteiktas farmācijas firmu prasības.
“Diemžēl tas sliktums ir, ka valsts ir uzlikusi daudzas lietas uz asociācijas pleciem.
Asociācija ir sabiedriska organizācija, bet, ja uzliek sabiedriskai organizācijai kaut ko
darīt, ir vajadzīgs finansējums. Finansējumu sabiedriskai organizācijai iegūt ir divi ceļi
- vai nu no biedru naudām, vai no šīs farmācijas industrijas, kura nāk ar savām
prasībām uzreiz.” A_15
Farmācijas firmu sniegtais līdzfinansējums lielākajā daļā ārstu interviju tika
vērtēts kā pozitīvs ieguvums, kas neietekmē pasākuma saturu, bet pamatā ir
saistīts ar pasākuma organizatoriskajiem izdevumiem. Dažos gadījumos
farmācijas firmas tika uztvertas kā pastāvīgi, ilgtermiņa sadarbības partneri, un
tika uzsvērts, ka veiksmīgai sadarbībai ir nepieciešami skaidri sadarbības
noteikumi.
Ārstu un farmācijas nozares sadarbība Latvijā
46
”Tas ir zināms atvieglojums, tad mums par kafijas tasīti un kaut kādu maizīti galva
nesāp, un, ja labi veicas, viņi mums palīdz arī ar telpu īri. Nav jāiztērē savu biedru
nauda, līdz ar to biedru nauda varētu tikt izmantota lietderīgāk, teiksim, ja mums
jābrauc uz kaut kādu konferenci.” A_11
“Mums nav farmācijas firmās maksājušas, es uzsveru. Labi, tas ir dalība kafijas pauzē
vai sakarā ar telpu uzkopšanu, sagatavošanu vai telpu īri - katrā ziņā to nebūtu cienīgi
uzskatīt par kaut kādu samaksu.” A_10
„Ļoti daudzi ārsti uz šīm lekcijām dodas reizi gadā, reizi divos gados, jo šeit ir pietiekoši
neitrālas un par problēmu, kompāniju neinspirētas [tēmas]. [..] Mēs mēģinām salikt
dažādas tēmas, kurām īsti apakšā nav inspirēts no farmācijas firmām.” A_23
„[Asociācijas] finansēšanas avots ir biedra nauda. Uz tematiskām sēdēm kādreiz
piedalās arī kaut kādi ražotāji nu, piemēram, farmācijas pārstāvji, kuri, attiecīgi kafijas
galdu saklāj vai telpas saorganizēt palīdz. Tas nav asociācijas finansēšana, tas ir sēžu
organizēšana.” A_11
„Mums ir vairāku kompāniju loks, ar ko mēs sadarbojamies. Mums ir līgumi, tādi godīgi
spēlēs noteikumi. Mēs ar viņiem vienojamies, viņi mums tā nemaksā vienkārši. Viņi ir
tādi kā biedri mūsu biedrībā. Par to viņi piedalās mūsu sēdēs un var savus materiālus
izdalīt biedriem, un tad reizi gadā publiski uzstāties.” A_4
„Šī firma piedalās ar saviem materiāliem, izdales materiāliem, teiksim, kaut kādiem
bukletiņiem. Es neuzskatu, ka ar to var nopirkt [..] ārstu, tieši otrādi viņam ir jābūt
informētam par tām zālēm.” A_12
Līdzās pozitīvajiem aspektiem izskanēja arī kritiski pieļāvumi, ka farmācijas
firmas ietekmē vai var ietekmēt tālākizglītības pasākumu saturu.
„Pasaulē tā ir globāla problēma noteikti. Industrijas, farmindustrijas ietekme šajos
pasākumos ir tik liela, ka viņa noteikti ietekmē, 100% ietekmē.” A_15
„Es domāju, ka viņas [farmācijas firmas] nespēj ietekmēt šo kongresu tieši, bet ar
cilvēkiem, kurus viņi uzaicina, kuri tā kā netieši pēc tam stāsta par kaut ko un ir ar šo
firmu saistībā, tādā veidā - jā.” A_21
„Nu apmēram puse uz pusi [ietekmē]. Jo, piemēram, mūsu asociācijā ir tā, [..] ja mums ir
divas lekcijas, tad viena ir sponsora interesēs, otru mēs paši izvēlamies, kāda mums šķiet
aktuāla.” A_8
„Es pret farmācijas firmu lekcijām esmu tomēr skeptisks, es nezinu, vai vajag farmācijas
firmu lekcijās dot punktus. Tas ir diskutējams jautājums.” A_6
Ārstu un farmācijas nozares sadarbība Latvijā
47
„Zināmus noteikumus viņi var [uzstādīt]. Mums ir gadījies, ka firma uzstāda, ka viņa
gribētu paņemt nevis otro, bet pirmo daļu, ka viņas gribētu sākt ar savu sadaļu. Mēs līdz
šim tam neesam piekrituši. Parasti šīs firmas mūs vairs nav sponsorējušas, vai arī ir
samierinājušās. Ir gadījumi, kad firmas grib ļoti konkrētu tēmu, tikai un vienīgi to. Mēs
kādreiz tam nepiekrītam, dažreiz mēs izdiskutējam šos jautājumus valdē.” A_13
Asociāciju rīkoto pasākumu finansējuma piešķiršanas un izlietojuma
caurskatāmība vairumā ārstu profesionālo organizāciju pārstāvju intervijās tika
vērtēta kā pietiekama, norādot, ka informācija par sponsoriem tiek publicēta,
piemēram, internetā. Daļa ārstu uzskatīja, ka papildus caurskatāmības prasību
ieviešana varētu samazināt finansējumu un radītu lieku birokrātiju.
„Par to zina visi [kurš ir pasākuma sponsors]. Tie publiskie pasākumi ir pilnīgi atklāti,
legāli, un tās summas arī - pārsimts lati labākajā gadījumā, es domāju. [..] Nē, pie mūsu
nabadzības tas [sponsoru publiskošana] stipri apgrūtinātu dzīvi asociācijām, jo zustu
tas atbalsts, ja firma sāktu baidīties, turklāt, šis nav tas nosodāmais moments publiski.
Šie pasākumi nav tie, kur jāmeklē tas briesmu moments.” A_11
„Nu ir tā, ka visas tās konferences, kas notiek, ir pieejamas. Es domāju, ka Latvijas ārstu
žurnāls regulāri konferences publicē, arī programmas, un es, teiksim, zinu par X
biedrību, X asociāciju un Y biedrību - ir skaidri pateikts, kura kompānija attiecīgi
atbalsta šo pasākumu.” A_15
„Pēc kongresa visu laiku mājas lapa ir atvērta, un tur ir informācija, kas ir visiem
pieejama. Tas jau arī ir zināms par tām summām” A_25
„Jebkurš [..] ārsts to var uzzināt, atnākot pajautāt vai uzrakstot rakstisku iesniegumu, ja
viņš to grib zināt, protams, norādot mērķi, kāpēc viņš to grib zināt.” A_13
„Protams, ka mums ir sponsori, mums ir ģenerālsponsori, tātad firmas, kas dod vairāk
līdzekļus, un to visi zina. Uz maisiņiem raksta vai pildspalvām, ka tā ir tā firma. ”A_21
SIFFA un LPMA ētikas komisijas pārstāvja viedoklis: „Gadījumos, kad
farmācijas firmas organizē šos pasākumus, pasākumu saturu lielā mērā
nosaka ārsti. Tas, kādas tēmas un lektori paredzēti, tiek saskaņots. Ja
organizē ārsti, viņi nosaka saturu, bet tas tiek saskaņots ar firmu. Ja
farmācijas firmai tas nav pieņemams, mēs atsakāmies. Mums ir bijuši
gadījumi, kad mēs nevaram sponsorēt kādu pasākumu. Pasākumi drīzāk ir
veltīti noteiktām tēmām, jo medikamenti ir tikai viens neliels elements tajā
visā. Ārstiem netiek izvirzītas nekādas prasības attiecībā uz noteiktu
medikamentu pieminēšanu vai iekļaušanu prezentācijās.”
Ārstu un farmācijas nozares sadarbība Latvijā
48
„Tam ir jābūt absolūti caurspīdīgam. [..] Ir jāparāda! Un mēs rādām, internetā ir.
Internetā ir ziņas, ka būs konferences - kas rīko un kura [firma] palīdz rīkot. Mēs sakām
paldies tai kompānijai. Tas netiek slēpts kaut kā pa kluso. [..] var pie manis nākt, vai
internetā uzzināt.” A_5
Tikai vienā intervijā ārstu asociācijas pārstāvis pauda viedokli, ka lielāka
caurskatāmība šajā jomā būtu nepieciešama.
„Nu tiešām varbūt tādu lielāku caurspīdīgumu. Tāpēc arī mūsu X biedrība tā arī
izdarīja. Mēs it kā noslēdzam ar to kompāniju līgumu, [..] ka uz šo gadu viņi kā
korporatīvie biedri mums - tik un tik samaksās, un mēs viņiem par to šo un to.” A_4
3.2. Ārstu individuālie pasākumu apmeklējumi
Ārstniecības likuma 48. pants nosaka, ka ārstniecības personas pienākums ir
regulāri pilnveidot savu profesionālo kvalifikāciju. Kā jau iepriekš minēts, Latvijā
galvenais individuālās tālākizglītības finansēšanas avots ir farmācijas industrija,
kas ir izvirzījusi virkni iekšēju noteikumu par finansēšanas kārtību, piemēram,
EFPIA kodekss nosaka, ka „Kompānijām jāievēro veselības aprūpes speciālistu
atlases un sponsorēšanas kritēriji, tiem apmeklējot apmācības vai citus pasākumus,
atbilstoši Piemērojamajiem kodeksiem. Samaksu nedrīkst piedāvāt, lai kompensētu
veselības aprūpes speciālistu pavadīto laiku, apmeklējot pasākumus” (EFPIA, 2007,
lpp. 8)
Lielākā daļa ārstu profesionālo organizāciju pārstāvju uzsvēra, ka farmācijas
firmu finansējums ir vienīgā iespēja apmaksāt individuālus ārstu
tālākizglītības pasākumus - braucienus uz zinātniskām konferencēm, semināriem
u.c. izglītojošiem pasākumiem.
„Nekādu valstisku resursu tālākizglītībai faktiski nav. Ir tikai prasības pret ārstu, ka
viņam tas ir jādara, bet nu nekādu instrumentu jau nav.” A_3
„Mums nav citas finansiālas sviras, lai šādas apmācības sistēmu Latvijā veidotu.” A_15
„Diemžēl mūsu valstī ārstam nav citas iespējas izglītoties. Protams, es mēģinu tieši
tāpat, kā mums skolotāji ir darījuši - šajos procesos iesaistīt gan studentus, gan
rezidentus, gan jaunos ārstus un veicināt to, lai arī viņiem šīs te farmācijas kompānijas
apmaksātu mācību braucienus. Tas ir ļoti lietderīgi.” A_7
”Mūsu gadījumā, ja zāļu firma to nesedz, tad tas ir pašiem jāsedz. Ir arī daudz jaunu
kolēģu, kas paši investē sevī, lai gan viņu tās algas, ko saņem, ir diezgan smieklīgas.”
A_2
”Ja nebūtu kompānijas, vismaz manā disciplīnā, mēs būtu pagājušā gadsimta beigu
līmenī. Tas ir simtprocentīgi. Protams, ja to darītu valsts - šos te braucienu sponsorētu,
Ārstu un farmācijas nozares sadarbība Latvijā
49
tad tas tā nenotiktu, bet šajā gadījumā mums ir svarīgs mērķis iegūt zināšanas. Mums
ir pilnīgi vienalga, kas mūs sponsorē.” A_20
„Ja tās ir pasaules vai Eiropas atbilstošas konferences, kas dod kredītpunktus, es
neredzu neko sliktu, ja kāds aizbrauc uz šādu konferenci. Patiesībā diez vai citādi
aizbrauktu.” A_1
„Es uzskatu, ka tas ir viņu pienākums [..] katra farmācijas biznesa attīstībai ir ielikts
arī procents izglītībai un attīstībai. [..] Arī Ārstniecības likums nosaka, ka ārstiem ir
jāizglītojas, tikai neviens nepasaka no kādiem līdzekļiem tas ir jāizdara. Slimnīcām
naudas nav, jo viņām nerodas nauda ne no kā, un tāpēc reāla iespēja ir tā, ka
kompānijas atbalsta šo izglītošanos.” A_15
„Mēdz atmaksāt dalību kongresos, arī ārpus Latvijas. [..] Te nu arī nevajadzētu
pārspīlēt to, ka kompānija atmaksā kāda ārsta dalību, ka tas nozīmē, ka viņš uzreiz ko
ārprātīgu ir darījis.” A_3
Viens no respondentiem tomēr apšaubīja farmācijas firmu finansiālā atbalsta
nozīmīgumu, pieļaujot iespēju, ka vismaz Latvijā un tuvākajās kaimiņvalstīs
notiekošos pasākumus ārsti varētu apmaksāt paši.
„Nu, nav jau tās algas tik nožēlojami mazas. Bet, Jūs neticēsiet, ko cilvēki saka, ko mūsu
[nosauc specialitāti] saka, kad trīsdesmit lati būs jāmaksā par Baltijas kongresu - viņi
saka, ka tas viņiem esot par dārgu”. A_14
Atsevišķi respondenti minēja alternatīvās tālākizglītības finansējuma
iespējas: Eiropas Sociālā Fonda apmaksātos tālākizglītības kursus, darbavietas
finansējumu, zinātniskos grantus, Latvijas un starptautisko fondu līdzekļus.
”Pilnīgi bezmaksas un ļoti, ļoti labi [tālākizglītības kursi] Ārstu biedrībā. Vismaz, kas ir
dzirdēti, ir labi. Es arī esmu vairākus apmeklējusi.” A_14
”Principā ir prasība, ka ārstam nepārtraukti jāpaaugstina sava kvalifikācija. Tā kā tas
ir viņa darba pienākums, tad attiecīgi tam jābūt darba apmaksātam un jāiegūst
izglītība arī darba laikā, pēc idejas. Ir ļoti, ļoti reti izņēmumi, kur tam tā arī pieiet.
Pozitīvs piemērs ir Bērnu slimnīca, kur divas nedēļas gadā ir apmaksātas” A_11
“Tie, kuriem ir zinātniskie granti, tie var, jo tur tā nauda parasti ir.” A_24
“Tie starptautiskie fondi, kas būtu pieejami jaunajiem ārstiem, nu viņi ļoti reti, kad tiek
dabūtas tās stipendijas, tiešam reti - tie ir atsevišķi gadījumi vai atsevišķi gadījumi
vairāku gadu garumā” A_2
“Mums ir Bērnu slimnīcā fonds, kurš mūs atbalsta, lai mēs tiktu uz kongresiem. Bet
farmācijas firmas mūs nesponsorē.” A_17
Ārsti kā iespējamos paraugus minēja arī citu valstu piemērus par to, kā tiek
finansēta ārstu tālākizglītība.
“Igaunijā mūsu kolēģiem izglītībai 1000Ls apjomā nauda katru gadu, ģimenes ārstiem
Latvijā tādas nav.” A_13
Ārstu un farmācijas nozares sadarbība Latvijā
50
„Normālās valstīs uzskata, ka divas stundas dienā ārstam ir jāizglītojas darba laikā, un
tāpēc viņiem ir bibliotēka. Nav jau teikts, ka uz divām stundām jāpazūd, ja viņam tas
viss ir pieejams darba vietā, un viņš to var izdarīt - tas ir pavisam kas cits.” A_11
Runājot par farmācijas firmu apmaksātiem braucieniem uz konferencēm,
semināriem u.tml. pasākumiem, viena no svarīgākajām tēmām bija finansējuma
sadales sistēma un sponsorēto ārstu izvēles kritēriji. Respondenti norādīja
uz vairākiem negatīviem aspektiem finansējuma sadalē, piemēram, neskaidri
izvēles kritēriji vai nepietiekami kvalificētu ārstu braucieni uz ārzemju
kongresiem.
„Tā negatīvā lieta, man liekas, ka tomēr tas vairāk ir balstīts uz kaut kādiem
personīgiem kontaktiem. [..] Un pašreiz iznāk, ka tur ir baigi aktuālais kongress,
pietrūkst tam, tam, tam... Tad katrs mēģina sazvanīt to - varēs palīdzēt, nevarēs…” A_2
„Manā specialitātē ir mūžīgie kongresu braucēji, no kuriem lielas jēgas nav. Varbūt
viņiem ar tām kompānijām ir citas attiecības...” A_4
„Vienīgais tas, kā farmācijas firma atlasa [..] Ir jau tie gadījumi, kad sponsorē ārstus,
kas nesaprot valodu, ir kolēģi, kas kongresā vispār neparādās, braukā un šopingu
taisa.” A_6
„Protams, tas ir nepareizi, ja aizbrauc trīsdesmit ģimenes ārsti un labi, ja divi no viņiem
zina angļu valodu. Tas ir nonsenss.” A_20
„Ir ļoti svarīgi, ka ir izglītots ārsts, kurš saprot valodu un kuram tas iet labumā, nevis
kurš aizbrauc tikai, teiksim, iepirkties. [..] [Lai būtu] caurspīdīgi un skaidri redzams -
tāds ārsts, kurš runā, kurš māk apkopot informāciju, nevis runā par produktu, bet par
saslimšanu.” A_23
Daļa asociāciju pārstāvju norādīja, ka firmu piedāvātās naudas sadale ir ārstu
profesionālās asociācijas atbildība, vai arī uzskatīja, ka tam tā vajadzētu būt.
SIFFA un LPMA ētikas komisijas pārstāvja viedoklis: „Izvēle tiek
attiecināta uz nozares vadošajiem speciālistiem, kuriem šīs zināšanas ir
svarīgas, lai būtu lietas kursā par jaunumiem pasaulē, medicīnā. Man grūti
spriest, par katru individuālo gadījumu es nevarēšu pateikt [vispārīgus
izvēles kritērijus attiecībā uz to, kuru ārstu piedalīšanās tiek apmaksāta].
Reizēm profesionālās asociācijas izvirza un lūdz kompānijām atbalstīt
kādus konkrētu viņu asociācijas biedrus, teiksim, jaunos speciālistus. Mums
arī ir tāda pieredze.”
Ārstu un farmācijas nozares sadarbība Latvijā
51
„Mums konkrēti, to [kurš brauks] neizvēlas kompānija. To neizvēlās arī asociācijas
vadītājs. [..] Tātad šis saraksts tiek piedāvāts visiem, un katrs tad izvēlas atkarībā no
laika, kad viņam ir brīvs, uz kurieni viņš gribētu braukt. [..] Tā kā es domāju, ka mūsu
asociācijā katrs var izvēlēties, uz kurieni viņš brauks, uz kādu pasākumu, kurā laikā,
par kādu tēmu.” A_20
„Asociācijas kontā ieskaita to naudu. Nu tad asociācijas valde, piemēram, izvēlās. Tie,
man liekas, ir tādi saprātīgi lēmumi. [..] nevis, piemēram, tā firma izvēlas, kur viņu
sūta, bet profesionālā asociācija nosaka.” A_8
Kā alternatīvs farmācijas firmu piešķirtā finansējuma sadales veids tika
piedāvāta sadale ar fondu starpniecību. Intervijās ārsti minēja dažādus jau
pastāvošos un iespējamos fondu veidus, kas varētu nodarboties ar naudas sadali
individuāliem braucieniem.
„Lai tur būtu tas caurspīdīgums lielāks, droši vien tai naudai vajadzētu iet caur fondu.
Fondā ir varbūt valde, kas regulāri mainās - lai arī nav tā, ka tur ir zināmi cilvēki -
tikai tie paši brauc, tie paši nosaka. Varbūt tur ir kaut kāda rotācija - reizi divos gados
vai pat biežāk, lai nav tā, ka tur jau iestrādes ir izveidojušās.” A_2
„Teiksim, viņi [farmācijas firmas] to ieguldītu kaut kādā slimnīcas fondā, es domāju, ka
tad būtu pareizi, un slimnīca izlemtu, kuru tad viņi sūtītu, teiksim, pēc kārtas. Tas nav
kaut kādam konkrētam cilvēkam, tas ir visiem, visai asociācijai. Tas vismaz ir godīgi.”
A_14
„Man liekas, ir ļoti loģiski tas, ka šī nauda tiek ieskaitīta fondā. Un tad fonds izlemj. Mēs
pamatojam fondam, kāpēc mēs uz turieni gribam doties. Jā, man tas liekas pareizāk
nekā tiešā ceļā.” A_7
„Ja godīgi strādā, tad kaut kādus līdzekļus būtu jāizdala slimnīcai vai poliklīnikai, kur
ir kaut kāds plāns, kas arī sūta, bet, protams, arī tur var būt visādas nianses. Ja ir kaut
kāds mīļāks vai personālijas… Bet tas ir visur.” A_25
Tomēr daļa respondentu pauda bažas, ka līdzekļu sadale ar fondu vai asociāciju
starpniecību varētu būt subjektīva.
„Ja ieskaitīs fondā 10 000 Ls, tad tas asociācijas vadītājs būs tas, kurš teiks: „Jānis vai
Marija, man viņu deguns liekas kaut kāds labāks”. Nu nezinu. Man liekas tas viss tā
šaubīgi.” A_3
„Es nedomāju, ka dažās specialitātēs ārsti būs laimīgi. Vispār nebūs cerības tikt, kur
valdonīgi vadītāji, liela ietekme, kam aiz muguras stāv, teiksim, farmācijas firmas.
Asociāciju vadītāji dažās specialitātēs - nu viņu draugi brauks uz kongresu.” A_6
„Abiem variantiem ir mīnusi. Ja tas notiek pa tiešo ar ārstu, tas mīnuss ir, ka tur pastāv
kaut kādi vienošanās riski. Ja tas notiek caur asociāciju, tas atkal var daudz ko liegt
atsevišķiem ārstiem, nu mēs jau zinām, ka asociācijā ir varbūt dažādas attiecības
kādam ārstam ar konkrētu asociācijas vadību. Ja to sāks kontrolēt asociācijas vadība,
Ārstu un farmācijas nozares sadarbība Latvijā
52
tad var izrādīties, ka daži ārsti galīgi netiek klāt. Man liekas, ka ir jābūt kaut kādam
zelta vidusceļam, kad tiek saglabāti abi elementi, bet ir kaut kādi ierobežojumi.” A_24
„Slimnīcām ir atbalsta fondi izveidoti - gan Stradiņiem, gan arī Austrumu slimnīcai, bet
nu tur tās atdeves tādas nav, kā mēs paši to gribētu. It kā tā doma bija, ka atbalsta
fondi, tad savāc visus šos sponsorējumus no zāļu firmām, un tad ar kaut kādu padomi
dala to, bet nu tur arī zināms lobisms.”A_2
Arī „Delnas” pārstāve atbalstīja ideju par nozaru fondu veidošanu kā labāko
finansējuma sadales sistēmu.
„Laba sistēma ir izdevīga visām pusēm. Tad, kad bija skandāls, jau pirms desmit
gadiem, par autobusu pie Latviešu biedrības nama, kurā tika noķerti dakteri, kas brauc
kaut kādā ekskursijā, es toreiz teicu, ka vajag taisīt fondu. Pretarguments ir tas, ka, ja
fonds būs liels, neviens neko nedabūs. Līdzīgi, kā mēs sakām, ka valsts uzņēmumiem
nevajag ziedot vai nevajag pašiem dalīt ziedojumus tāpēc, ka ir instrumenti. Bet ir
neticība sistēmai kā tādai. Tas praktiskais veids būtu droši vien kaut kādā nišā veidot
fondus, kas katrai [nozarei] ir ļoti specifiski.” Delnas pārstāve
Vairākās intervijās tika uzsvērts, ka ideālā situācijā ārstu tālākizglītības
finansēšanai būtu jābūt valsts funkcijai, vai arī ārstu algām būtu jābūt tādām,
lai viņi varētu braucienu izmaksas segt paši.
„Vajadzētu valsts apmaksātus kursus. Tad mēs sadarbojamies valsts līmenī, un tādā
gadījumā, piemēram, mums zāļu kompānijas paliek tikai kā partneri, kas informē par
jaunāko savā nozarē. Tad praktiski tiek izslēgti šie atbalsti un sponsorējumi. Kamēr to
nevar darīt valsts, mums vienkārši ir pašiem jādzīvo līdzi laikam.” A_12
„Vai tad valstij tā naudiņa nebūtu jāiedod? Un tad kad valsts nedod, un ārsti paņem no
firmām honorāru un aizbrauc, tad viņi ir slikti, tad viņus izkrata KNAB.” A_13
„Ja valstī būtu tāda sistēma kā citur, ka universitāte man to nosedz vai slimnīca man to
nosedz, tā situācija būtu pavisam citādāka.” A_4
SIFFA un LPMA ētikas komisijas pārstāvja viedoklis: „Ir arī fonds, ar
kura starpniecību tiek piešķirta nauda ārstu individuālo izglītības
pasākumu apmaksai. Man ir grūti pateikt [kurš variants labāks – ārstus
izraugās individuāli vai ar fondu starpniecību]. Man liekas, ka tas ārstiem
pašiem jālemj. Tas tiešām būtu labs veids, ja profesionālās asociācijas savā
vidū nolemtu, kuriem ārstiem būtu vēlams doties uz šādām apmācībām, un
tas tā bieži jau notiek.”
Ārstu un farmācijas nozares sadarbība Latvijā
53
„Darba vietai vajadzētu rast iespējas atrast, bet mēs sakām, ka tas nebūs. Nu nebūs
darbavietai tādu līdzekļu, lai mums apmaksātu pat reizi gadā, šos braucienus.” A_7
„Ideālākais modelis droši vien būtu tāds, lai ārstiem būtu tāda alga, lai viņi varētu segt
šīs pāris konferences gadā.” A_18
„Būtu pareizi, ja ne katru gadu, tad katru otro gadu būtu kaut kāda naudas summa,
kuru tu vari izmantot pēc saviem uzskatiem izglītībai. Vai tu sadali to trijos vietējos
kursos, vai kaimiņvalstī, vai tu brauc uz vienu ārzemju [kongresu]. Tas it kā būtu loģiski
nevis tur „šu, šu, šu” pa kaktiem.” A_14
„Es domāju, ka tam vajadzētu būt budžeta sadaļā, kaut kur izglītības finansējums
slimnīcās personālam [..] vēl sāpīgāks jautājums, man liekas, ir ar medmāsām, ar māsu
palīgiem.” A_2
Ārstu profesionālo organizāciju pārstāvji intervijās uzsvēra, ka svarīga
tālākizglītības procesa daļa ir dalīšanās iegūtajā informācijā ar kolēģiem pēc
atgriešanās no kursiem vai kongresa. Ārsti minēja, ka daudzās slimnīcās un
asociācijās šāda prasība pastāv un tiek īstenota, tomēr atsevišķos gadījumos
ārstiem nav pienākums dalīties informācijā pēc tālākizglītības pasākumu
apmeklēšanas.
„Mums ir konference slimnīcā. Ja kāds ir bijis kongresā, lai viņš pastāsta [..] izvēlies
kaut kādu konkrētu tēmu, kas tev īpaši tuva bijusi, ko tu esi pats stāstījis - pastāsti, kas
vispār jauns bija, ko tu dzirdēji...” A_6
„Mūsu iekšējie noteikumi nosaka, ka mums tā [informācija] ir jāģenerē un jāparāda
[nosauc specialitāti] asociācijā, slimnīcu konferencē. Bez tā nemaz nevar - aizbraukt,
atbraukt atpakaļ un nevienam nestāstīt.” A_7
„Mums jau tā arī notiek. Kad esam izbraukuši konferencēs vai kongresos, nākošā vai
aiznākošā asociācijas sēde ir par to, kas bija dzirdēts šajās konferencēs. Divi vai trīs
runātāji, un zālē jau sēž vēl kādi, kas ir bijuši, no citām kompānijām varbūt sponsorēti.
Vārdu sakot, notiek šī te pasākuma apspriešana, un ko mēs no tā varam paņemt līdzi. Šī
te praktiskā apspriešana, izglītība ir milzīgs pluss.” A_20
„Vairumā gadījumu tie ārsti, kas brauc, viņi jau arī runā priekš citiem. Tie, kas brauc pa
savu naudu, tie nerunā.” A_23
„Pie mums faktiski pat ir diezgan muļķīga situācija- visa šī kongresa apmeklēšana, tā
skaitās kā bezalgas atvaļinājumi. [..] Līdz ar to par bezalgas atvaļinājumu nevienam
nekur nav jāatskaitās, un tā informācija vispār paliek tikai pie pašiem ārstiem..” A_2
Runājot par esošo un vēlamo caurskatāmību ārstu tālākizglītības finansēšanas
jomā ārsti pauda atšķirīgus viedokļus – sākot no atbalsta pilnīgai caurskatāmībai
līdz bažām par to, ka Latvijas sabiedrība varētu nesaprast šo izdevumu nozīmi un
mērķi.
Ārstu un farmācijas nozares sadarbība Latvijā
54
„Kurš brauc uz kongresiem, es domāju, kurus firma sponsorējusi, ja tas būtu pieejams
publiski, nu kāpēc nē - jebkuram cilvēkam.” A_6
„Slimnīcām nauda nav, jo viņām nerodas nauda ne no kā, un tāpēc reāla iespēja tā ir, ka
kompānijas atbalsta šo izglītošanos. Es uzskatu, ka tā ir jābūt. Cits jautājums, ka tai
jābūt caurspīdīgai, visiem saprotamai, kurus ārstus kuras firmas un kāpēc. Tāpēc man
ļoti patīk, ka caur fondiem nevis firmas to dara.” A_15
„Šinī brīdī es esmu pret to [publiskošanu], protams, tāpēc, ka Latvijas publika ir ļoti
saērcināta. Tanī ziņā, ka viņi redzēs summas, kuras tiešām nav mazas. Ārsta tēls jau tā
šobrīd tiek pamatīgi nomelnots, pateicoties arī savā laikā ministram [X], kur tikai
skandēja par to, ka ārsti ir izrakstījuši 9 miljonus latu par daudz pacientiem, nemaz
nerunājot, cik tiek tērēts uztura bagātinātājiem. [...] Protams, jebkuram pensionāram,
kurš knapi spēj nomaksāt rēķinus, viņam tā summa liksies milzīga. [..] Un tad saņemt
visas tās nievas, ka tu pa 1000 latiem aizbrauc uz konferenci - es domāju, ka tas nav
vajadzīgs.” A_24
SIFFA un LPMA ētikas komisijas pārstāvja viedoklis: „Ir daudz
neskaidrību, piemēram, mulsinošs ir punkts ētikas kodeksā „sniegtā
viesmīlība nedrīkst pārsniegt līmeni, kurā veselības aprūpes speciālisti
būtu gatavi maksāt paši”. Tāda īpatnība ir ne tikai mūsu valstī, bet arī
citās Centrālās un Austrumeiropas valstis - mūsu reģionā ārstiem būtu
grūti vieniem pašiem aizceļot uz konferencēm. Jēdziens „saprātīgs” tiks
skaidri definēts jaunajā Disclosure Code, bet arī šobrīd ir noteikts
skaidri, ka nedrīkst rīkot pasākumus, netiek atļautas pārmērīgi greznas
vietas un pārmērīgi dārgi ēdieni, pieczvaigžņu viesnīcas, kūrortu
pilsētas. Tas netiek organizēts. Nedrīkst būt nekādas izklaides, mūziķi.
Ja ārsts vēlas pēc kongresa kaut ko tamlīdzīgu darīt, tad viņš par savu
naudu brīvajā laikā tur aiziet. Šie jautājumi ir laika gaitā sakārtojušies.
Pirmajā brīdī tas bija kā pārsteigums gan ražotājiem, gan arī ārstiem,
ko drīkstam, ko nedrīkstam. Bet šobrīd ir skaidrs, ka pasākumi, ko
organizē farmācijas firmas, ir orientētas uz izglītību, tādēļ tās izklaides
daļas, greznās vietas var baudīt citā veidā nevis ar farmācijas firmu
atbalstu.”
Ārstu un farmācijas nozares sadarbība Latvijā
55
„Delnas” pārstāve atklātību par ārstu braucienu izmaksām salīdzināja ar
nepieciešamību deklarēt amatpersonu izdevumus par komandējumiem, kas liek
finansējuma saņēmējam daudz rūpīgāk apsvērt nepieciešamos tēriņus.
„Mēs taču ļoti rūpīgi sekojam valsts amatpersonu ceļojumu izmaksām un saprotam, no
kā sastāv ceļošanas izmaksas, un tas arī ārstam ļauj runāt. [..] Ja tu zini, ka tas būs
redzams, tad tu varbūt neieķeksēsi, ka tu dzīvosi dārgākajā viesnīcā. Tev sāks prasīt -
viesnīca maksāja 200 Ls, kas tā par viesnīcu? Tiklīdz ir informācijas pieeja, niansēta [..]
tas, protams, ir kaut kas tāds, no kā ārsti gribētu izvairīties.” Delnas pārstāve
Ārstu un farmācijas nozares sadarbība Latvijā
56
4. Honorāri
Vēl viena ārstu un farmācijas firmu sadarbības forma ir firmu maksātie honorāri
par lekcijām, publikācijām, konsultācijām u.c. SIFFA, LPMA un LĀB deklarācija
nosaka, ka (EFPIA, 2007, lpp. 2) „ārsts var saņemt atlīdzību par lekciju lasīšanu
par pētījumiem un to rezultātiem”, Šī pati deklarācija (EFPIA, 2007, lpp. 3)
paredz, ka „Farmācijas firmas var lūgt ārstus darboties kā konsultantus. Šajos
amatos viņi drīkst sniegt firmām ekspertu pakalpojumus vai padomus. Šāda veida
saistība ar farmācijas firmām nedrīkst apdraudēt iesaistītā ārsta medicīnisko
neatkarību, kuram vienmēr jāievēro savs ētiskais pienākums – neatkarīgi pieņemt
medicīniskus lēmumus un izmantot zāles pacienta interesēs. Atlīdzībai par
konsultācijām jāattiecas tieši uz veikto darbu.”
Vairāki ārstu profesionālo organizāciju pārstāvji pauda viedokli, ka lekciju
gatavošana ir laikietilpīgs darbs, tādēļ ir taisnīgi un patīkami saņemt par to
atalgojumu, turpretī bija arī ārsti, kas uzsvēra, ka par lekciju lasīšanu honorāru
parasti nepieņem.
“Pamatā firma samaksā ārstam honorāru tikai tad ja viņš ir veicis kādu nopietnu
darbu kā sadarbības partneris, ja viņš ir pētījis, novērojis kādu medikamentu un pēc
tam ar uzstāšanos to informāciju nodevis. Es šo uzskatītu par normālu praksi.” A_13
“Ja nolasa lekciju par to ir attiecīgi arī šīs lekcijas sagatavošanas un nolasīšanas
atbilstošs honorārs, kas tiek oficiāli maksāts, protams.” A_15
”Tur, kur firma rīko savu konferenci, viņa tad oficiāli, nomaksājot nodokļus, man
samaksā. [..] Es tur esmu stundām gatavojis, dienām sēdējis. [..] Tas ir liels darbs, ja
grib labi darīt.” A_5
”Es teikšu, ka lasīt lekciju no farmācijas firmas ir ekonomiski krietni izdevīgāk, nekā
asociācijās. Es arī lasu lekcijas koledžā. Pasniedzēja darbs lekciju sagatavot ir milzīgs
darbs, un ir patīkami, ka tavu darbu apmaksā.” A_9
“Skaidrs, ka viņš [ārsts] pa brīvu netērē laiku gatavodams lekciju [..] Darba laikā
vienkārši nevar to izdarīt, un par to vienkārši ir jāsamaksā, ka lekciju lasa [..] Skaidrs,
ka pa lekciju neviens nemaksā tūkstošus.” A_6
”Lekcijas, ko lasu... es nekad, nekad ar ļoti atsevišķiem izņēmumiem (es lasu daudz), es
neņemu naudu. Es neprasu nekādu atalgojumu, un es lasu tām auditorijām, kuras
vēlas mani klausīties.” A_7
Līdzīgs viedoklis par honorāriem kā par taisnīgu atlīdzību tika pausts arī
pacientu organizāciju pārstāvju intervijās.
„Katram cilvēkam par savu darbu ir jāmaksā noteikti. Ja dakteris to lekciju var
nolasīt, ja viņš ir tiesīgs to darīt, tad kāpēc lai viņš par to nesaņemtu atalgojumu?” P_9
Ārstu un farmācijas nozares sadarbība Latvijā
57
Daži ārsti uzsvēra, ka šajā sadarbības formā biežāk tiek iesaistīti t.s. “viedokļa
līderi” (‘key opinion leaders’) – attiecīgajā specialitātē zināmākie ārsti, kuriem ir
būtiska ietekme uz kolēģu viedokli.
”Ārstiem, kuriem ir kaut kāds vārds un teikšana, tas ir vieglāk izdarāms, jo viņi var
vienoties ar kādu zāļu ražotāju, ka viņi nolasa lekciju par t kādas konkrētas
pataloģijas ārstēšanu, kurā tiks pieminēts arī firmas preparāts. Tad apmaksā līgumu
par lekcijām, raksta sagatavošanu, var teikt, ka tas ir pasūtījuma raksts. Jā, tad viņi
vienkārši samaksā honorāru par to lekciju vai rakstu vai kaut kā, bet ārsts attiecīgi
par to naudu pasūta sev biļetes, apmaksā viesnīcu un tamlīdzīgi” A_11
„Tevi uztaisa par zvaigzni, jo industrijai tas ir svarīgi. [..] Industrija maksā cilvēkiem,
kas potenciāli varētu pie viņiem strādāt [..] Industrijai nevajag cilvēkus, kas nav
zvaigznes. Priekš kam viņiem vadāt apkārt pa Latviju kaut kādu speciālistu, kas nav
[zvaigzne]. [..] tevi intervēs, ja pazīs. Tevi neintervēs, ja neviens tevi nezinās.” A_22
Atbildot uz jautājumu, vai firmas ietekmē lekciju, publikāciju u.tml., saturu,
intervēto ārstu viedokļi atšķīrās – sākot no apgalvojumiem, ka profesionālu
viedokli nav iespējams ietekmēt, līdz uzskatiem, ka notiek būtiska viedokļu
ietekmēšana, šīs ietekmes iespējamību vairāk attiecinot uz citiem ārstiem, nevis
sevi.
“Es uzskatu, pirmkārt, ka tas ir zem mana goda pūst katrā stabulē, kas man samaksā,
otrkārt, mana sirdsapziņa. [..] katrā ziņā es brīvi pasaku: „Es teikšu to, negaidiet, ka es
pateikšu to. [..] Ja jūs parakstāties uz šiem noteikumiem... ja nē - nē.” Es pieļauju, ka
varbūt ne visi ārsti tā dara.” A_24
„Es uzskatu, ka ārstiem nav jālasa lekcijas par konkrētiem medikamentiem, viņam par
slimībām, problēmām jālasa lekcijas un jāanalizē, varbūt jaunākie medikamenti, nevis
jālasa lekcija par konkrētu medikamentu. [..] Es lasu daudz lekciju, bet nekad neesmu
lasījis par konkrētu medikamentu.” A_15
„Man nav zināms, ka kompānija pēdējos gados būtu iespaidojusi prezentāciju [..] un
teikusi, ka jāsaka kaut kas tā vai citādi. Tas tā nav.” A_3
„Vismaz, ja es redzu, ka kādā brīdi nepieciešams, tad es arī lietoju attiecīgo
medikamentu, bet ne tāpēc, ka kompānija mani aizveda uz Daugavpili, un es tur
nolasījis referātu.” A_5
“Konkrēti uz mani tas nav izpaudies tādā veidā, [..] ka man nav ļāvuši lasīt lekciju
tāpēc, ka tur nav konkrēti pieminēti medikamenti. Varbūt, ka es esmu centusies kaut
kādā veidā tā kā izlīferēties šinī ziņā. No vienas puses, apzinoties, ka, teiksim, savādāk
es pie tiem kolēģiem, piemēram, uz Rēzekni neaizbrauktu [..] Mēs vienmēr esam
centušies tomēr vienoties ar tiem firmu pārstāvjiem, ka lekcija būs kā medicīniska
lekcija, un par savām zālēm viņi var stāstīt, ko viņi grib, un tā ir viņu atbildība.” A_18
Ārstu un farmācijas nozares sadarbība Latvijā
58
“Manā pieredzē ir bijuši tādi gadījumi, ka viņi [firmu pārstāvji] atnes dokumentus, kur
ir pasvītrots tas, ko viņi grib, lai es runāju. Ir ļoti labi zināms, ka es nekad nerunāju to,
ko nedomāju, līdz ar to tas mans sadarbības partneru loks ir ļoti ierobežots. Jā, es
pieļauju, ka ir ārsti, kuri runā to, ko viņiem piedāvā.” A_7
„Pasniedzēja, profesora līmenis nepieļauj tādu prastu… [..] Nu, piemēram, es nekad
nelasu par preparātu, es lasu par tēmu. Un tad integrēju to [nosauc medikamentu], un
kas no viņa ir iespējams. Nu tas varbūt ir zināmā mērā interešu konflikts, bet es viņu
atzīstu un deklarēju. Tādus līgumus slēdz visā pasaulē.” A_4
“Es tikko dzirdēju par vienu profesoru, [..] ģimenes ārsti bija sašutuši kā viņš lasīja
vienas firmas interesēs. Es biju pārsteigts. Es biju dzirdējis, ka viņš bišķīt to deķīti velk
uz vienu pusi [..]. Nosacīti mans skolotājs iepriekšēji, tā paaudze, kas mani mācīja.” A_6
Vairākās intervijās ārsti norādīja, ka tas, vai ārsts pēc farmācijas firmu maksāto
honorāru saņemšanas pakļaujas firmas ietekmei un maina medikamentu
izrakstīšanas paradumus ir atkarīgs no ārsta personības un izpratnes par
ētikas principiem.
“Ja nolasa lekciju, par to ir attiecīgi arī šīs lekcijas sagatavošanas un nolasīšanas
atbilstošs honorārs, kas tiek oficiāli maksāts, protams. Tas nekādā gadījumā
neietekmē medikamentu izrakstīšanu, tas ir katra cilvēka godaprāts. Es nevaru par
katru cilvēku pateikt...” A_15
Viedokļi par sadarbībā ar farmācijas nozari saņemto honorāru publiskošanu
bija atšķirīgi. Daļa ārstu bija pārliecināti, ka ārsta profesija ne ar ko neatšķiras no
citām profesijām, tādēļ nav pamata runāt par lielāku caurskatāmību šajā jomā.
„Es domāju, ka nē. Tad es teiktu tā - vajadzētu publiskot visas algas visiem cilvēkiem.
[..] Es vienkārši domāju, vai tas ir konceptuāli pareizi, ka pēkšņi mēs paņemam kaut
kādu vienu iedzīvotāju kategoriju, kuras ienākumiem jābūt caurspīdīgiem, viss
jādeklarē un savs maks jātaisa vaļā.” A_15
Citi intervētie ārsti savukārt pieļāva, ka šāda veida atlīdzību varētu publiskot
pilnībā vai noteiktā apjomā. Tika izteikts arī viedoklis, ka šādai informācijai būtu
SIFFA un LPMA ētikas komisijas pārstāvja viedoklis: „Lekcijas lasa
nozares speciālisti – vadošie ārsti. Liela daļa no viņiem praktizē minimāli
vai nepraktizē nemaz, tādēļ ir pilnībā izslēgta ietekme uz viņu medikamentu
izrakstīšanas praksi. Katrā ziņā, honorāra lielums nedrīkst būt saistīts ar
ārsta darbību pēc tam, ko viņš veic. To mēs varam vienkārši nosaukt par
korupciju.”
Ārstu un farmācijas nozares sadarbība Latvijā
59
jānosaka ierobežota pieejamība, kā argumentu minot iespējamo sabiedrības
uzticības zaudēšanu ārstam.
„Es domāju, ka oficiāli tas netiek publicēts. Vai tas būtu vajadzīgs kolēģiem publicēt -
zināt, cik ir šī lekcija? Īstenībā, ja mēs ejam uz tādu baigo atklātību, es domāju, kāpēc
ne? [..] Nu ja galu galā profesors lasa vai dakteris lasa lekciju, kāpēc lai mēs nezinātu,
cik viņš par to saņem?” A_21
„Es domāju deklarācijai ir jābūt, jādeklarē, vai par to konkrēto lekciju tu saņem
samaksu, vai to nesaņem. [..] tas, vai tā summa jādeklarē, es nezinu. Es domāju, ka
varbūt nākotnē to varētu darīt. [..] Vai tam ir jābūt pieejamam jebkuram lasītājam,
interesentam, vai jābūt pieejamai Veselības inspekcijai, tāds būtu jautājums, bet
pieejamai jābūt. [..] Bet, vai katram cilvēkam būtu jālasa, cik man par lekciju samaksā,
cilvēki to vienkārši nesaprastu. [..] Ja mēs mazināsim ticību ārstam, tad viņš [pacients]
nelietos zāles.” A_6
SIFFA un LPMA ētikas komisijas pārstāvja viedoklis: „Nekur šobrīd nav
pieejama informācija par honorāriem un atlīdzību - tā ir divu personu
vienošanās, cik maksā darbs lekcijas sagatavošanā un nolasīšanā. Bet jau
minētais Disclosure code, kas drīz nāks klajā, paredz, ka jebkāda veida
atlīdzībai jātiek publiskotai. Par limitiem šobrīd tiek diskutēts.”
Ārstu un farmācijas nozares sadarbība Latvijā
60
5. Dāvanas
Latvijā spēkā esošie normatīvie akti vāji regulē ar dāvanām un reklāmas
suvenīriem saistītos aspektus ārstu un farmācijas firmu attiecībās. MK
noteikumu Nr. 378 23. punkts nosaka, ka reklāmas devējs un reklāmas izplatītājs
par zāļu izrakstīšanu vai izplatīšanu nedrīkst piegādāt, piedāvāt vai apsolīt
nekādu materiālo vai cita veida atlīdzību, izņemot gadījumus, ja tā ir lietojama
medicīnas vai farmācijas praksē un tās materiālā vērtība ir nenozīmīga (LR
Ministru kabinets, 2011).
EFPIA kodekss, definējot šo sadarbības jomu, piedāvā nedaudz izvērstāku
skaidrojumu (EFPIA, 2007, lpp. 7). Tas nosaka, ka „Nekādas dāvanas, finanšu
priekšrocības vai maksājumus “graudā” (materiālus labumus) nedrīkst piedāvāt
vai solīt veselības aprūpes speciālistam lai stimulētu ieteikt, parakstīt, iepirkt,
piegādāt, pārdot vai lietot zāles. [..] ja medicīniskie izstrādājumi tiek reklamēti
veselības aprūpes speciālistiem, dāvanas, finanšu priekšrocības vai materiāli
labumi drīkst tikt piegādāti, piedāvāti vai solīti šādām personām tikai tad, ja to
apmērs ir „nedārgs” un atbilst medicīniskajai vai farmaceitiskajai praksei. Izņemot
gadījumus, kad uz dāvanām ietverta visa informācija, kas iepriekš norādīta punktā
2.01, tās var ietvert ne vairāk, kā kompānijas nosaukumu, logo un medicīniskā
izstrādājuma nosaukumu, vai tā starptautisko nepatentēto nosaukumu, kur tas ir,
vai preču zīmi. Dāvanas veselības aprūpes personāla personīga labuma gūšanai
(piemēram, biļetes izklaides pasākumiem) nedrīkst tikt piedāvātas vai sagādātas.
EFPIA dalības asociācijām jāsniedz vadlīnijas, skaidrojot termina „nedārgs” nozīmi,
kā tas lietots”.
Tomēr Latvijas normatīvajos aktos nav precīzi definēti jēdzieni „nenozīmīga
vērtība” un „nedārgs””, kas apgrūtina iespējas izvērtēt farmācijas firmu dāvanu
atbilstību ētikas normām. Arī atsevišķi ārstu izteikumi intervijās neliecināja par
to, ka farmācijas firmu dāvanas praksē vienmēr atbilst jēdzienam „nedārgs”.
„Atnes krūzīti vai pildspalvu, vai vēl kādu dāvaniņu, vai konjaku.” A_10
Farmācijas nozares pārstāvji norādīja uz nepieciešamību precīzāk definēt šos
jēdzienus un dāvanu kategorijas.
Ārstu un farmācijas nozares sadarbība Latvijā
61
Vairākās ārstu intervijās tika uzsvērts, ka pēdējo gadu laikā prakse ir būtiski
mainījusies un nozīmīgas dāvanas (piemēram, nauda, dāvanu kartes, ceļojumi
utt.) vairs netiek dāvinātas.
„Es domāju, ka nē - tas vairs nav aktuāli, vismaz tāda veida [dārgas dāvanas]. Kā Jūs
domājat dāvanas? Televizoru, naudu vai biļeti? Es domāju, ka nē.” A_21
„Kad es sāku [strādāt], tas bija savādāk. Tie suvenīri bija par lielu un nopietni.” A_1
„Par tiem braucieniem…, nu pēdējos astoņus gadus, pilnīgi noteikti nav. Bet agrāk taču
ģimenes ārsti brauca lielā pulkā. Viņus veda, bet viņš vispār nesaprot to valodu, uz
kurieni viņu aizveda” A_7
Kā iemeslus tam, ka šobrīd dāvanas ārsti saņem daudz mazākā apjomā, nekā tas
bija agrāk, vai arī nesaņem nemaz, ārsti nosauca izmaiņas normatīvajos aktos un
ētikas kodeksos.
„Absolūti - viņi tagad liek savas pildspalvas, lapiņas un reklāmas materiāliņus, kādu
kladīti. Nu, es nezinu, kādu tur pintjekļušku tur klāt. Un tiešām neliek nekādas dāvanas
klāt. Jo viņi paši ir iebaidīti.” A_20
Vienlaikus atsevišķi respondenti pauda viedokli, ka firmu attiecībās ar viedokļa
līderiem dāvanu dāvināšana nav mazinājusies, lai gan tas notiek slēptākā formā.
„Protams, tām lielajām zvaigznēm nekas nav mainījies, jo viņiem ir jāmaksā, viņiem ir
jāatgādina. [..] Es domāju, ka tur nekas nav mainījies, viņiem [farmācijas firmām] ir
grūtāk, un viņi riskē vairāk.” A_22
SIFFA un LPMA ētikas komisijas pārstāvja viedoklis: „Firmu
iekšienē ir definēti tie līmeņi, kas ir dārgi un kas nav. Ētikas komisijā ir
izstrādāti priekšlikumi, kas ir iesniegti Veselības ministrijā un Veselības
inspekcijā izskatīšanai. Tiksimies ar korupcijas apkarošanas biroju, lai
kopā vienotos, kas ir dārgi, kas ir dāvana un kas nav dāvana. Suvenīrs
atgādina par kāda medikamenta vai firmas nosaukumu. Pildspalva vai
blociņš netiek uzskatīti par dāvanu, savukārt dārgas vāzes, kas savulaik
tika dāvinātas jubilejās, ir kategoriski aizliegtas. Ir nepieciešams
likumdošanā skaidri noteikt, ko drīkst un ko nedrīkst. Krimināllikumā ir
noteikts, ka tas, kam ir materiāla vērtība, ir dāvana. Savukārt suvenīrs,
uz kura ir uzdrukāts logo - tas ir kā reklāmas priekšmets.
Ārstu un farmācijas nozares sadarbība Latvijā
62
Tomēr daudz plašāk izplatīta prakse ir nelielu reklāmas suvenīru dāvināšana
ārstiem (pildspalvas, piezīmju papīrs, zibatmiņas, kalkulatori, kalendāri u.c.), kas
pārsvarā gadījumu tiek uzskatīta par pašsaprotamu.
„Pildspalvas, pārsvarā. Mēs, man liekas, tikai ar farmācijas firmu pildspalvām rakstām,
bet tos nosaukumus mēs bieži vien pat neizlasām. [..] kaut kāds nieciņš. Un bieži vien tu
pat nezini, no kuras firmas tas ir, bet nu viņš ir, un tu viņu [suvenīru] izmanto.” A_2
„Kaut arī mēs ar viņu esam parunājuši, cik smuks laiks ir ārā, bet viņš jau kaut kādu
logo vai blociņu, vai pildspalviņu atnes.” A_8
„Pildspalvas man ir, ar kalendāriem šogad nenodrošina [..] kabatas kalendārīti es pats
pirku un domāju - cik interesanti laiki pienākuši, pašam jāpērk kalendārs.” A_3
Ārsti gan norādīja, ka arī reklāmas suvenīri tiek saņemti daudz mazākā
apjomā kā tas bija agrāk.
„Šogad nezinu, kas ir noticis, jo parasti pirms Ziemassvētkiem nāca ar kalendāriem un
tādiem... Šogad neviena firma nebija.” A_16
„Piecpadsmit, divdesmit gadus atpakaļ ārsti īstenībā gaidīja, pildspalvas vajadzēja, jo
ar tevi nerunāja savādāk, tā bija. Tas tagad tā nav. Es domāju, ka tagad tā vairs nav.”
A_21
„Delnas” pārstāve intervijā pauda viedokli, ka farmācijas firmas ir ieinteresētas
ierobežot dārgu dāvanu dāvināšanu, ja zāļu pārdošanas veicināšanai var lietot
lētākus un efektīvākus paņēmienus.
„Viņiem [farmācijas firmām] jau ir izdevīgi tādi spēles noteikumi tādā ziņā, ka tas
brauciens uz Ēģipti maksā, un kāda tad ir atdeve? Nu tā ir tāda pārprasta uzpirkšana.
SIFFA un LPMA ētikas komisijas pārstāvja viedoklis: „Es domāju, ka
pozitīvas izmaiņas šajā jomā ir veicinājusi sabiedrības attieksme par to,
kādas ir šīs te attiecības, ka ir jābūt sakārtotam un skaidram. Arī ārsti paši
un ražotāji ļoti lielā mērā ir sakārtojuši šīs attiecības, ko mēs darām un ko
nedarām, lai nebūtu aizdomu ēnas, ka kaut kādas darbības ārsta praksē tiek
ietekmētas ar dāvanu palīdzību.”
SIFFA un LPMA ētikas komisijas pārstāvja viedoklis: „Tas [ka suvenīru ir
mazāk nekā agrāk] ir arī saistīts ar to, ka zāļu firmu pārdošana ir kritusies.
Attiecīgi arī mārketinga budžeti ir samazinājušies un arī tie tēriņi
mārketingam.”
Ārstu un farmācijas nozares sadarbība Latvijā
63
Tā ir atdeve, kas strādā daudz sliktāk nekā viens brauciens uz semināru, kurā tev
desmit dienas stāsta, cik tās zāles ir labas. Tas ir daudz efektīvāk, nekā aizsūtīt visus uz
Ēģipti.” Delnas pārstāve
Kā reklāmas suvenīru saņemšanas pozitīvie aspekti ārstu organizāciju pārstāvju
intervijās tika uzsvērts to praktiskais noderīgums, īpaši situācijās, kad
darbavieta nenodrošina ārstus ar kancelejas precēm.
„Pats arī esmu kādā konferencē visas pāri palikušas pildspalviņas un piezīmju
blociņus savācis, jo izdalu māsiņām nodaļā.” A_11
„Katrā ziņā pildspalvas mums vienmēr pietiek. Bet šos te sīkumiņus, papīrīšus un
tamlīdzīgi...jāsaka, ka man viņi palīdz. Man vajag papīriņu, uz kā ķēpāt.” A_4
„Ja kāda kompānija, [..] uztaisījuši to noplēšamo [piezīmju papīru] kur pamatlietas ir
sarakstītas, kā pacientam uzvesties mājās, viņam varbūt ir kaitinoši, bet viņam tas ir
palīdzoši. Vienmēr šī informācija ir rakstīta saskaņā ar profesionāļu ieteikumiem.”
A_15
„Mēs esam mēģinājuši simtreiz ieviest klīnikas vai prakses, vai poliklīnikas blankas,
tās visas ir izmaksas. Tās farmācijas lapeles mums krīt pa velti.” A_23
„Nē, tagad jau pildspalvas ir noliegtas, kā Jūs zināt, ar konkrēta medikamenta
nosaukumu. Te atkal, es nezinu, kāds tur bija lēmums, un tad arī mūs administrācija
brīdināja- ja mums te redzēs, ka kāds izmanto… [..] Firmas uzraksts drīkst būt.” A_16
Ārsti norādīja, ka reklāmas suvenīri arī ir reklāmas instruments, kas ietekmē
ārstus, un to ietekmi veido to atgādinošā funkcija, kas var ietekmēt ārsta izvēli
noteiktus medikamentus izrakstīt biežāk. Vienlaikus ārsti uzsvēra, ka piezīmju
lapiņās iekļautā informācija var būt noderīga arī pacientiem.
„Tas ietekmē tādā ziņā, ka tu to nosaukumu vienkārši atceries. [..] Ja tas ir
bezrecepšu, tad arī tas ļoti strādā. Man nav jāraksta recepte. Man ir atstāts blociņš ar
noplēšamām lapiņām, ko es varu iedot pacientam, un viņš [pacients] aiziet uz aptieku
un nopērk. Es viņam iedošu to, kur man ir lapiņa, nevis to, kam man nav lapiņas.
Strādā, protams, tas strādā.” A_8
„Es teiktu, ka lapiņas nav suvenīrs. Tā ir nosacīti informācija, kas atvieglo manu dzīvi.
[..] Mēs tās lapiņas varam dot arī klientiem, lai iepazīstas, kas tas ir.” A_9
SIFFA un LPMA ētikas komisijas pārstāvja viedoklis: „Tā ir maldīga
informācija [ka uz suvenīriem nedrīkst būt attēlots medikamenta
nosaukums]. Jāievieš skaidrību šajās lietās, jo ļoti daudzi ārsti ir iebiedēti. Es
esmu dzirdējusi, ka no pulksteņa [kas maksā vienu divus latus, ar kompānijas
nosaukumu] kasot ārā nosaukumu.”
Ārstu un farmācijas nozares sadarbība Latvijā
64
„Nu, kas attiecās uz tām lapiņām, kas ir bezrecepšu medikamentiem, tad viss ir ļoti
pozitīvi. Tam pacientam iedod, atķeksē, turklāt, tur ir kaut kāda minimāla
informācija.” A_16
Jautājot par reklāmas suvenīru ietekmi uz ārstu zāļu izrakstīšanas paradumiem,
lielākā daļa ārstu profesionālo organizāciju pārstāvju uzskatīja, ka reklāmas
suvenīri nekādi neietekmē vai tikai minimāli, neapzināti ietekmē ārstu
lēmumus.
„Tas ietekmēt nevar, bet tas arī mums ir liels finansiālais atbalsts, ņemot vērā to, ka
valsts iestādēs, tai skaitā slimnīcās, nav nauda ne papīram, ne pildspalvām, ne
mapītēm.” A_20
„Manuprāt, tas vispār neietekmē.” A_2
„Es domāju, ka tas sen vairs nevienu neietekmē.” A_4
„Man pat sapņos nevar rādīties, ka manu lēmumu varētu ietekmēt kaut kāda sūda
lapiņa.” A_18
„Nē, pilnīgi nē. Es uzrakstu pacientam informāciju vai telefonu, ka viņam jāpiesakās [..]
pie kaut kāda speciālista. Es vispār neredzu, kas tur rakstīts augšā uz mazās lapiņas.
Tas ir papīrs. Pildspalvas arī, mēs viņas lietojam, redziet - vismaz 15 firmas, es viņas
nemaz neatceros.” A_12
„Nē, nē, tā ir drīzāk uzmanības zīme. Tie daži santīmi nu, piedošanu, neko nevar
ietekmēt, bet kā uzmanības zīme tā ir patīkama.” A_11
„Nē, tas būtu pārāk lēti, tad mēs pārāk lēti novērtēsim mūsu ārstus. Ja kāds ārsts
pārdodas par divām pildspalvām un bloknotiņu, un tad tāpēc viņš to izrakstīs? Es
domāju, ka noteikti nē.” A_15
„Nu, minimāli [ietekmē], es domāju, ka minimāli.” A_10
„Vismaz apzināti nē. [..] Nu varbūt zemapziņā tas tiešām ir paņēmiens, ka drusciņ tā
piesien to medikamentu.” A_5
„Nezinu, diez vai. Varbūt es ieraugu, atkal atceros, nu tam jau viņi domāti. Es domāju -
tas ir koks ar diviem galiem.” A_3
Ārsti intervijās uzsvēra arī dāvināšanas īpašo lomu kultūras kontekstā, kas
padara to mazāk morāli nosodāmu.
„Mūsu valstī ir pieņemts dāvināt viens otram puķes un tā tālāk. Tāpēc mūsu acīs tas
neizskatās nekas tāds. [..] Respektīvi, šajā punktā ir drusciņ ir arī kultūras elementi. Nu
tāpēc tādas dāvanas, kaut kāda konfekte, kaut kas Ziemassvētkos. Nu es nezinu, vai tā ir
mana korupcija. Tas ir tāds žests.” A_4
Paužot viedokli par caurskatāmību suvenīru un dāvanu kontekstā, atsevišķi
ārsti norādīja, ka dāvanas, tāpat kā honorāri un atalgojums, kas iegūts sadarbībā
ar farmācijas nozari, ir jāpublisko, taču būtu jānosaka noteikti kritēriji vai limiti
attiecībā uz publiskojamo apjomu.
Ārstu un farmācijas nozares sadarbība Latvijā
65
„Es piekrītu - par ko tiek maksāts un kam dāvanas un kādas tiek dotas, viss jākontrolē.
Farmācijas firmai jāatskaitās – kam, ko, un tam jābūt pieejamam attiecīgām institūcijām.
Cik plaši - tas ir diskusijas jautājums.” A_6
„Es nezinu, vai tiešām ārstam, katra kastīte un žurnāls, ko iedod kāds firmas pārstāvis, ir
jāuzrāda.” A_24
Pacientu organizāciju pārstāvji intervijās atzina, ka suvenīri ir vispamanāmākā
ārstu un firmu sadarbības daļa.
„Es, protams, to neredzu tā, ka tiek doti konvertveida kukuļi, bet es redzu pildspalvu ar
farmācijas rūpnīcas uzrakstu, ar vārdu, vai tādu blociņu.” P_19
„Diezgan maz, man liekas, ir to mediķu, kuru kabinetā tu neredzēsi kaut vai
pildspalvu, kaut vai lapiņas - visi tie mazie štruntiņi, kas tiek saražoti. Papīrīši,
lapiņas, pildspalvas un pulkstenīši pie sienas, vēl tur kaut kādas… es nezinu…
plakātiņi.” P_21
„Tas laikam ir kaut kāds stereotips vai kaut kāds stereotipisks modelis galvā - ārsts
vienmēr ir priecīgs sadarboties ar farmācijas kompāniju. Vismaz man tāds priekšstats
radās, kad es atnācu no manas ģimenes ārstes. Viņai visa telpa ir pilna ar farmācijas
kompāniju pārstāvju atstātiem materiāliem, pildspalvām, suvenīriem, kalendāriem.”
P_18
„Bezrecepšu medikamentu lapiņas ir uz jebkura ārsta galda, sākot ar ģimenes ārsta,
beidzot ar viņa māsiņas [galdu].” P_1
„Tas [suvenīrs] ir vairāk kā zīmodziņš „Es te biju!”. Tā ir kā atzīme, kad suns pie koka
pačurā, ka es biju pie šī ārsta. Tā es arī atstāju savu rakstāmo, es te biju.” P_23
Bija arī pacientu pārstāvji, kuri apgalvoja, ka nepievērš uzmanību suvenīriem
ārstu kabinetos vai uzsvēra, ka viņu apmeklētie ārsti nepieņem farmācijas firmu
dāvanas un suvenīrus.
„Nē. Es tam nepievēršu uzmanību. Nav man nekas tā iekritis acīs.” P_17
”Informācijas man tādas nav [par dāvanām], tur man jābūt pilnīgi godīgai. Manai
ģimenes ārstei nekas netiek solīts.” P_7
Lielākā daļa pacientu pauda uzskatu, ka tādi sīki suvenīri kā pildspalvas vai
piezīmju papīrs nevar ietekmēt ārstus, un to pieņemšanu attaisno ārstu un
medicīnas iestāžu sliktā materiālā situācija.
SIFFA un LPMA ētikas komisijas pārstāvja viedoklis: „Man, protams, ir
grūti spriest, ko dara kura firma, jo tas jau netiek publiskots. Kā jau es
minēju, tādas attiecības [informācija par dāvanām un finansiālu atlīdzību]
starp ārstu un farmācijas firmu varētu drīzumā tikt publiskotas.”
Ārstu un farmācijas nozares sadarbība Latvijā
66
„It kā jau nekas slikts tur nav. Tam dakterim tāpat tā pildspalva ir kaut kāda bēdu
ieleja - tā Latvija ir tik nabadzīga, cik nabadzīga viņa ir. Dakteris droši vien priecājās
par to pašu pildspalvu un papīrīti, ko viņam iedod. [..] Es domāju, ka tāda pildspalva,
nezin vai ietekmē.” P_9
„Es pati esmu saņēmusi izrakstītus medikamentus uz farmācijas firmas reklāmas
lapiņām. [..] Bet no otras puses, zinot, ka viņiem iestāde nenodrošina atbilstošu
materiālo aprīkojumu… Nu tad raksta uz tāda papīra, ko atnesusi farmācijas firma.”
P_11
„Nē, es domāju, ka sīkumi nē [neietekmē].” P_7
„Es tiešām domāju, ka nē. Nav mūsu ārsti tik šausmīgi plukatas, ka tādi nieki
ietekmētu.” P_8
„Nu tas [par suvenīriem] atkal tāds pavisam sīks jautājums. Nu, man arī atnesa
pildspalvu, nu, ko tad - es metīšu atpakaļ?” P_20
Pacienti intervijās minēja arī to, ka dāvanu un reklāmas suvenīru saņemšanai ir
arī pastarpināta ietekme– uzmanības pievēršana, draudzīgu attiecību veidošana
utt., kas uzlabo firmu pārstāvju un ārstu attiecības.
„Es domāju, ka ietekmēt nē, bet sīkums un patīkami. Tas nozīmē, ka ārsts viņu
[farmācijas firmas pārstāvi] pieņems tai laikā, kaut vai tīri personīgi.” P_1
Pacienti intervijās uzsvēra arī dāvanu radīto parāda sajūtu, un savstarpējību
(angl. reciprocity), kā arī korporatīvās saiknes, kas veidojas starp ārstiem un
farmācijas firmu pārstāvjiem, kas kopā ir mācījušies. Šie faktori rada papildus
ietekmējamības riskus.
„Ja tu esi kaut ko paņēmis, tu jūties drusku parādā. Tas ir psiholoģiski.” P_1
„Vēl jau ir tā problēma, kā es teicu, ka mums farmācijas nozarē strādā daudz ārstu.
Tas nozīmē, ka viņi visi ir nākuši no tās ārstu vides, kur Medicīnas akadēmijā vai
universitātē, viņi cits citu ir pazinuši. Tur jau vēl ir arī tās korporatīvās saites, kuras
nedrīkst aizmirst, ko kādreiz sauca par draugu korupciju.” P_2
Runājot par dāvanām, arī pacientu pārstāvju intervijās vairākkārt tika uzsvērts,
ka dāvināšana Latvijā ir būtiska kultūras sastāvdaļa, un dāvināšanas attiecības
starp ārstiem un farmācijas kompānijām tika salīdzinātas ar dāvināšanas
attiecībām starp pacientiem un ārstiem.
„Ja mēs runājam par dāvanām, tad man liekas, ka tas ir, nu tas viss ir kopā. Farmācija
apdāvina ārstus, pacienti apdāvina ārstus. Ārsti jau saprot, ka viņiem visu laiku nāk
dāvanas, nu tā. Vēl nesen es biju [slimnīcā], aiziet pa gaiteni ārsts, maisiņā līdzi acīm
redzot kāda tantuka sarūpēta konfekšu kastīte, tā nevērīgi viņš aiziet, tā arī izturas
pret tām farmāciju kompāniju dāvanām. kuras varbūt ir vērtīgākas.” P_2
Ārstu un farmācijas nozares sadarbība Latvijā
67
„Farmācijas firma tāpat vien nevienu uz konferenci nesūtīs. Viņi sūtīs tikai par
padarīto darbu vai avansā sūtīs. Tas ir mans viedoklis. Kāpēc lai es kādu sūtītu uz
konferenci, ja es no tevis neko nevaru dabūt? Tātad „es - tev, tu - man princips”
strādā.” P_9
„Jebkāda veida maksājumi rada viņa [ārsta] atkarību. Tas ir vispārzināms cilvēcisks
fenomens, un par to šaubu nav.” P_11
„Viņš [ārsts] ir atbraucis [no pasākuma]. Viņš sēž savā kabinetā un viņam ir izvēle -
izrakstīt vienu vai otru preparātu. Viņam jau zemapziņā liekas, ka uzpeld tas
preparāts. Ir labi pareklamējies, tāda pozitīvāka attieksme pret šo preparātu, jo tur
ražotājs ir parūpējies par savu imidžu, par savu tēlu viņa acīs, ka tas ir tiešām drošs
un labs.” P_18
Atsevišķi respondenti teica, ka ārsta kabinetā redzamie reklāmas suvenīri ar
firmu vai medikamentu logo var ietekmēt arī pacienta izvēli par bezrecepšu
medikamentiem vai citām precēm.
„Droši vien, teiksim, ja pie zobārsta aizejot tur kaulu lietas visas izliktas ārā, vai Dirol
košļājamās gumijas, tad droši vien tas tā kaut kur iesēžas un liekas, re, kur tas mans
labais ārsts izmanto šito, tad es labprāt viņam pievienotos, un, ja viņš man tā iesaka
un garantē un ja es tam ārstam uzticos....” P_16
„Pacienti pārsvarā pasmīn, pasmejas, pašaubās vai pabrīnās par tām lapiņām, kuras
viņiem dod. [..] Ir noteikti daļa, uz kuriem tas iedarbojas tiešām kā reklāma: jā, varētu
vēl vienu medikamentu nopirkt, vai ko varētu apskatīties.” P_21
Vienlaikus vairāki pacientu pārstāvji kritiski vērtēja lielāka apjoma dāvanu
dāvināšanu ārstu un farmācijas firmu attiecībās.
„Es uzskatu, ka dāvanas vispār nedrīkst būt ārstam, jo ārsts par savu darbu saņem
algu, ja viņš ir parakstījies un noslēdzis līgumu, ka viņš ir gatavs par šo atalgojumu
darīt šo darbu. ” P_20
„Dzirdēts joprojām arī svaigi par ceļojumiem, ārvalstu, kuriem nav nekāda sakara ar
medicīnisko izglītību. Līdz ar to, man liekas, ka ir ļoti lielā putrā. Ir absolūti
komerciāli un absolūti neētiski varianti, kā tiek apmaksāti it kā izglītības pasākumi,
par kuriem dod kredītpunktus.” P_21
„Ja tas ir ceļojums, kaut kāds atpūtas brauciens, tad gan man liekas, ka tas ir neētiski.”
P_18
Ārstu un farmācijas nozares sadarbība Latvijā
68
6. Bezmaksas zāļu paraugi
Bezmaksas zāļu paraugu izsniegšanu ārstiem Latvijā regulē detalizēti nosacījumi
normatīvajos aktos. MK noteikumu Nr. 378 „Zāļu reklamēšanas kārtība un
kārtība, kādā zāļu ražotājs ir tiesīgs nodot ārstiem bezmaksas zāļu paraugus” 27.
punkts nosaka, ka zāļu bezmaksas paraugus drīkst izplatīt zāļu ražotājs, zāļu
reģistrācijas apliecības turētājs vai tā pilnvarotais pārstāvis vai zāļu lieltirgotava,
ar kuru zāļu ražotājs vai zāļu reģistrācijas apliecības turētājs noslēdzis līgumu
par zāļu bezmaksas paraugu izplatīšanu, ievērojot sekojošus nosacījumus:
zāļu bezmaksas parauga iepakojums ir vismazākā attiecīgo zāļu
tirdzniecības vienība;
zāļu bezmaksas parauga marķējums atbilst normatīvajiem aktiem par
zāļu marķēšanas kārtību un zāļu lietošanas instrukcijai noteiktajām
prasībām;
katram zāļu bezmaksas paraugam pievieno zāļu apraksta kopiju;
zāles nesatur Latvijā kontrolējamās narkotiskās un psihotropās vielas,
dopinga vielas, zāles, kuras Zāļu valsts aģentūra ir atzinusi par
narkotiskiem analgētiskiem līdzekļiem, izotretinoīnu, talidomīdu un
lenalidomīdu;
zāļu bezmaksas paraugus iepazīstināšanas nolūkā piegādā tikai
personām, kurām ir tiesības izrakstīt zāles, saskaņā ar ārstniecības
iestādes parakstītu un datētu rakstisku pieprasījumu;
kopumā gada laikā visām personām, kurām ir tiesības izrakstīt zāles,
piegādā ne vairāk kā 1000 viena nosaukuma recepšu zāļu bezmaksas
paraugu;
zāļu bezmaksas paraugu izplatītājs un ārstniecības iestāde izveido
piegādāto zāļu bezmaksas paraugu uzskaites un kontroles sistēmu;
tiek ievērots zāļu marķējumā un lietošanas instrukcijā noteiktais
uzglabāšanas režīms un zāļu derīguma termiņš, pavaddokumentos par
zāļu bezmaksas paraugu piegādi norādītie dati atbilst normatīvajiem
aktiem par zāļu izplatīšanu (LR Ministru kabinets, 2011)
Arī Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/83/EK par Kopienas
kodeksu, kas attiecas uz cilvēkiem paredzētām zālēm 96. pants nosaka, ka zāļu
bezmaksas paraugus izņēmuma kārtā piegādā tikai personām, kas ir kvalificētas
Ārstu un farmācijas nozares sadarbība Latvijā
69
tos parakstīt, ievērojot virkni nosacījumu (Eiropas Parlaments un Padome,
2001). Līdzīgus noteikumus paredz arī EPIA kodekss (EFPIA, 2007, lpp. 10)
Atbildot uz jautājumiem par bezmaksas zāļu paraugiem, ko ārstiem izsniedz
farmācijas firmas, ārstu profesionālo organizāciju pārstāvji uzsvēra, ka šo
paraugu saņemšanas kārtība pēdējo gadu laikā ir mainījusies un tiek stingri
regulēta. Gandrīz visi ārsti uzsvēra, ka agrāk tika saņemts lielāks apjoms zāļu
bezmaksas paraugu.
„Bezmaksas zāļu paraugi agrākos laikos bija gana biežāk, bet tagad ļoti reti. Vienkāršo
recepšu zāles man nevienu nedod. Dod tikai kompensējamos medikamentus šad tad.”
A_12
„Tagad tas ir nedaudz citādāk, viņam [paraugam] ir jāiet caur slimnīcas aptieku, un tas
ir kolosāli. Nu, tas ir - sakārtošana.” A_4
„Es domāju, ka agrāk [zāļu paraugi] tomēr vairāk bija.” A_9
„Parasti jau dod tiem, kam ir lielas prakses, kas ambulatori strādā.” A_6
„Agrāk diezgan labi saņēma, braši, pēdējā laikā gandrīz nemaz.” A_3
„Nu minimāli. Ir kaut kādi atsāpinošie līdzekļi, ik pa laikam parādās, ja viņiem iet
termiņi uz beigām. Vienkārši tad viņi tiek, kā dāvinājums, nogādāti slimnīcas aptiekai
un tad izdalīti pa nodaļām.” A_2
„Viņi [zāļu paraugi] mums stāv nodaļā pie virsmāsas. Un tiem pacientiem, kuriem ārsts
nodaļā konsultē slimnieku un uzskata, ka šo varētu pamēģināt, un viņš viņam derētu,
tad viņš pret parakstu saņem šo medikamentu no noliktavas. Tas tiek ierakstīts
pacientam kartiņā, ka tiek izsniegti tik un tik oriģināli.” A_20
„Mums ir klīniskais zāļu farmaceits, mums ir skaidri zināms, ka mēs sūtām pie viņas[..].
Bet visādā ziņā mums, ārstiem, ar to nav nekādas saistības, jo ir iekšējie noteikumi,
kuros ir norādīts, ka visas šīs lietas kārto klīniskais farmaceits.” A_7
„Jā, tas ir ar milzīgu atbildību gan no ārstiem, gan arī no vadības un kompānijām. Viņi
tam ļoti seko līdz. Uz visiem šiem te paraudziņiem ir virsū zīmogs „Paraugs”. Tā kā to
pat gribot ārsts nevar pārdot.” A_20
SIFFA un LPMA ētikas komisijas pārstāvja viedoklis: „Visam jābūt
uzskaitītam. Zāļu valsts aģentūra šobrīd saņem divreiz gadā atskaites, kuri
ārsti, cik saņem paraugus. Farmācijas firmas sniedz divreiz gadā atskaites
par to, kuri ārsti, cik un kurus medikamentus ir saņēmuši.”
Ārstu un farmācijas nozares sadarbība Latvijā
70
Atsevišķās ārstu profesionālo organizāciju pārstāvju sniegtajās intervijās stingrā
bezmaksas zāļu paraugu saņemšanas kārtība tika kritizēta kā pārāk
birokrātiska.
„Nevajag arī šausmīgi birokratizēt dažas lietas. [..] Ja valstī grib panākt, ka mums nav
bezmaksas paraugu, nu ļoti labi [ironiski].” A_24
Daļa ārstu uzskatīja, ka bezmaksas zāļu paraugu nozīme viņu ikdienas praksē ir
neliela.
„Es viņus lielāko daļu izmantoju vai nu sev, vai nu saviem radiniekiem, par kuriem es
uzskatu, ka es varu nest atbildību. Nu ļoti, ļoti retos gadījumos, teiksim, ja ir nodaļā
kaut kāds bērns, kur es skaidri zinu, kas tas ir par medikamentu, un kuru es pazīstu [..]
un zinu, ka slimnīca nekad nepērk.” A_18
Tomēr vairums ārstu tiecās uzskatīt, ka zāļu bezmaksas paraugi ir pozitīvs
ieguvums gan ārstam, gan pacientiem. Tika minēta iespēja palīdzēt
maznodrošinātiem pacientiem, iedot pacientam medikamentu akūtā situācijā,
kā arī iespēja ļaut pacientam izmēģināt zāles.
„Labais ir tas, ka mēs varējām pacientiem viņus [paraugus] dot, jo viņi viņus nopirkt
nekad nevarēja, un arī apmaksas kompensētā sistēmā mums nebija limita viņas [zāles]
izrakstīt. Tajā bija savi plusi.” A_3
„Viņus [zāļu paraugus] izmanto kā starta paku kaut kādai terapijai jeb arī [..] tās tiek
dalītas pacientēm, kurām varbūt tiešām ir nepieciešams – [noteiktam] sociālam
kontingentam.” A_23
„Ir ļoti reti gadījumi, kad man no kaut kāda konkrēta ražotāja jādabū konkrētam
pacientam medikamentu, kas Latvijā vispār nav pieejams, un tad es šo iespēju palūgt
bezmaksas [zāļu paraugu] izmantošu.” A_11
„Tāds bezmaksas medikaments manā praksē, kurā ir daudz nabadzīgo pacientu, viņš
pat noder. Pacientam iedodu, un viņš tik laimīgs...” A_12
„Bet es Jums teikšu, man tas liekas ļoti normāli. Ļoti daudz pacientu, kuriem ir problēma
ar to finansiālo pusi un visu. Ja viņam vajag, bet alga būs tikai tad [vēlāk], viņš nevar
aiziet uz aptieku nopirkt. Tad es viņam iedodu tās 10 tabletes. Viņam tas ir risinājums.”
A_9
„Jo es saku, tam pacientam - [..] nopērciet to, tas ir labs, tad viņš skatās uz mani tā, it kā
es būtu pārdevusies firmai. Ja tu viņam iedod [bezmaksas paraugu], viņš pats
pārliecinās..” A_9
„Ja viņam [ārstam] ir tas paraudziņš, un jums tai mirklī tā situācija ir ļoti akūta , un jūs
esat atnākusi septiņos vakarā, blakus aptiekas nav, tad jūs saņemat kaut kādu
ārstēšanu.” A_13
Ārstu un farmācijas nozares sadarbība Latvijā
71
Runājot par bezmaksas zāļu paraugu iespējamajiem negatīvajiem aspektiem,
ārsti lielākoties pauda viedokli, ka bezmaksas paraugu lietošana nevar ietekmēt
ārstu lēmumus par zāļu izrakstīšanu, vai arī teica, ka viņiem nav informācijas par
ietekmi un negatīvajiem aspektiem.
„Noteikti nē [neietekmē]. Tas tā kā jums iedos divas dienas no rīta kafiju, tas nenozīmē,
ka Jūs visu dzīvi pāriesiet dzert kafiju. Nē.” A_15
„Jādomā, ka ietekmē, bet man nav informācijas.” A_1
„Stacionāros domāju, ka nē [neietekmē]. Iespējams, ka tas varētu ietekmēt
ambulatorajā praksē ģimenes ārstiem [..]. Es nemāku par to spriest, jo tur nestrādāju.”
A_11
Vienīgais negatīvais aspekts, kas tika minēts vienā no ārstu intervijām bija
noteiktu zāļu nosaukumu virzīšana tirgū, ko veicina bezmaksas zāļu paraugu
izsniegšana.
„Mīnusi tajā, ka kaut kādas vienas kompānijas nosaukums tām zālēm iet pa priekšu.”
A_3
Līdzīgi kā ārstu intervijās, arī pacientu organizāciju sniegtajās intervijās
dominēja viedoklis, ka bezmaksas zāļu paraugu izsniegšana ir pieņemama,
ārstam un pacientam ērta prakse, kas ļauj iepazīties ar jaunām zālēm, it īpaši
recepšu medikamentiem. Kā pozitīvais aspekts tika uzsvērts arī tas, ka ārsts var
palīdzēt pacientam samazināt izdevumus par zālēm.
„Pozitīvais aspekts ir tas, ka viens otrs, nu varbūt viņš ir labs ārsts, vai viņš ir
izpalīdzīgs ārsts - ka viņš vienu otru šo medikamentu iedod pacientam bez maksas.”
P_3
„Cik es zinu, pasaulē visur dod paraugus. Es tur neko sliktu neredzu. Tas, pirmkārt,
atslogo pacientu maciņu, atslogo valsts maciņu.” P_4
„Tas ir pozitīvais, ka ārsts var iedot kaut kādus paraugus, teiksim, izmēģināt, vai tev
šis vispār līdz.[..] Otrs, ārsts saka, ka sociāli grūtās situācijās tas der.” P_6
„Visbiežāk bezmaksas paraudziņi, man liekas, tiek izmēģināti uz sev tuviem cilvēkiem,
kaut kādām saslimšanām, saviem pacientiem, ikdienas pacientiem, teiksim,
radiniekiem, un tā tālāk. Rezultātā ārsts arī gūst priekšstatu, kā viņš [medikaments]
strādā.” P_8
„Mūsu dakterītis vispirms iedod paprovēt, kad ir tie paraugi.” P_13
„Ļoti konkrēti manā gadījumā bija, ka tās zāles ir ļoti dārgas un vienkārši iedeva man
pamēģināt, lai es varu izvēlēties, kuras pirkt.” P_14
Vienlaikus daļa pacientu organizāciju pārstāvju pauda viedokli, ka bezmaksas
zāļu paraugi darbojas kā reklāma, un ārstam tie nebūtu jāizsniedz.
Ārstu un farmācijas nozares sadarbība Latvijā
72
„Nu, es domāju, ka interese ir tikai tirdzniecība. Vienkārši, lai tirgū ieietu šis te
produkts. Tā ir reklāma.” P_1
„Mans viedoklis ir tāds kad dakterim ir jādakterē pacientus, bet nevis jādod
bezmaksas zāļu paraugi. Ja ir pacientam kāda slimība, ir ļoti liels medikamentu klāsts,
no kura dakteris var izvēlēties katram pēc maciņa biezuma, bet es domāju, ka noteikti
dakterim nav jāizplata bezmaksas paraugi. Dakterim ir jādakterē pacienti.” P_9
7. Klīnisko vadlīniju izstrāde
Klīnisko vadlīniju izstrādes kārtību Latvijā nosaka LR Ministru kabineta
noteikumi Nr. 469 "Kārtība, kādā izstrādā, izvērtē, reģistrē un ievieš klīniskās
vadlīnijas". Šo noteikumu mērķis ir veicināt pēc vienotiem kritērijiem veidotu un
uz pierādījumiem balstītu vadlīniju izstrādi valstī un to piemērošanu ārstniecībā,
medicīniskās izglītības apmācības programmās, no valsts budžeta apmaksājamo
veselības aprūpes pakalpojumu tarifu un apmaksas nosacījumu izstrādē, kā arī
veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanas kvalitātes kontrolē un uzraudzībā
(LR Ministru kabinets, 2010). MK noteikumos nav atsevišķi regulēta farmācijas
firmu iesaistīšanās klīnisko vadlīniju izstrādē vai interešu konfliktu deklarēšana.
Daudzās valstīs šobrīd aktuāla problēma ir medikamentu klīnisko vadlīniju
izstrādes procesa uzlabošana. Viens no galvenajiem jautājumiem ir vadlīniju
autoru neatkarība no farmācijas firmām. Kā būtiska problēma Latvijā ārstu
profesionālo organizāciju pārstāvju intervijās tika minēts finansējuma trūkums
klīnisko vadlīniju izstrādei – reti tiek saņemts valsts finansējums, vadlīniju
izstrādātāji bieži strādā bez atlīdzības, bet atsevišķos gadījumos vadlīniju izstrādi
finansiāli atbalsta farmācijas firmas.
„Es nedomāju, ka kāds saņemtu kaut kādu finansējumu par to [vadlīniju izstrādi]. [..]
Vadlīnijas ir tāda lieta, kas nav saistāma ar farmācijas biznesu, ne ar kādām citām
finansēm, neko tamlīdzīgu. Es nezinu, vai farmācija būtu sevišķi daudz ieinteresēta, lai
kaut kādā veida stiprinātu, spēcinātu un izveidotu vadlīnijas [mūsu nozarē].” A_10
„Visbiežāk neviens viņas [vadlīnijas] nefinansē.” A_7
„Nefinansē jau praktiski neviens, un tā ir viena no problēmām. To vajadzētu darīt
valstij, tā kā tās ir valsts intereses. Valsts to nedara, valsts pat nevar normālus reģistrus
uzturēt, līdz ar to tā ir vairāk pašdarbība. Ja doma ir tāda, vai tur piedalās farmācijas
firmas un palīdz - nē. [..] Par velti… Tāpēc jau viņas top lēnām, sāpīgi un grūti... ir
zināmas problēmas ar vadlīnijām.” A_11
„Nu es domāju, ka Latvijā visi akadēmiskie cilvēki, kas taisījuši vadlīnijas, var pateikt to,
ka tas ir tāds muļķu hobijs [..]. Ir jābūt pilnīgi trakam, lai cauras dienas un naktis,
Ārstu un farmācijas nozares sadarbība Latvijā
73
sestdienas un svētdienas veidotu vadlīnijas, [..] pat ja nokompensē kāda kompānija -
kādas pusdienas vai vakariņas, vai vēl kaut ko. [..] Vadlīnijas jau pēc veciem
uzstādījumiem bija jākompensē un jāmaksā valstij, kad bija budžets savā laikā iedots.
Es neesmu redzējis, ka kādām vadlīnijām pašreiz budžets iedots.” A_15
„Kas attiecas uz tām vadlīniju sistēmām, ko pašreiz pieņem valsts, viņa [sistēma] izslēdz
pēc būtības [iespēju] kādai kompānijai būtiski ietekmēt. [..] Varbūt ir kaut kādas
specifiskas jomas, kur kaut kas ir vairāk vai mazāk vienas kompānijas rokās, tas varbūt
ir ietekmējams. Bet man grūti iedomāties, [mūsu nozarē] tādu situāciju, kur viena
kompānija ir līderos.” A_4
„Mēs taisām [..] pilnībā bez sponsoru atbalsta. Cits stāsts ir, ja mēs viņas [vadlīnijas]
esam uzrakstījuši, tad tie zāļu ražotāji grib piedalīties pie publicēšanas, viņas izmantot
un pielikt savu logo. Tādu lietu gan mēs varam novērot.[..] Bet, visnotaļ, es domāju,
farmācijas firmām ir interese savu medikamentu tajās vadlīnijās iestrādāt.” A_8
„Tur tiek pieaicinātas kaut kādas kompānijas, kas to lietu [vadlīniju izstrādi]
nomenedžē pie sasauktās grupas un arī finansē to. Man tomēr šķiet, ka labāk būtu, ja
valsts to finansētu.” A_24
„Ja būtu kaut kāds līdzekļu fonds, kas šīs klīniskās vadlīnijas sponsorē un, kas šiem
cilvēkiem par darbu samaksā, tad mums nebūtu jāmeklē farmācijas firmas.[..] mēs esam
vienas klīniskās vadlīnijas veidojuši jau desmit gadus atpakaļ, kur mums ir šī farmācijas
firma sponsorējusi. Bet, teiksim, šīs farmācijas firmas medikaments [..] nekādā gadījumā
nefigurēja kā galvenais šajās klīniskajās vadlīnijās. ” A_18
SIFFA un LPMA ētikas komisijas pārstāvja viedoklis: „Klīniskās
vadlīnijas Latvijā veido pēc noteiktiem noteikumiem. [..] Bieži vien
izstrādāšanas un ieviešanas procesā tiek lūgts zāļu firmu atbalsts. Bet
pēdējo gadu prakse ir tāda, ka vairs tikpat kā nav tādu gadījumu, kad
vadlīniju izstrādāšana tiek atbalstīta tikai no vienas zāļu firmas. Es
domāju, ka tas ir ļoti pareizs ceļš, jo profesionālās asociācijas šajās
vadlīnijās, sevišķi par medikamentu un ārstēšanu, ietver dažādus
medikamentus, un dažādas firmas to arī atbalsta. Saprotams, ka ārstu
asociācijām nav pietiekamu naudas līdzekļu, kaut vai praktiski sadrukāt
šīs vadlīnijas. Agrāk bija tendence, ka atbalstīja viena firma, turklāt lika
arī vadlīniju grāmatiņās zāļu reklāmas. Tas nav pareizi. Tas praktiski
vairs nenotiek. [..] Tad, kad ir nepieciešamas kādas vadlīnijas, asociācijas
vēršas pie firmām ar lūgumu atbalstīt šo vadlīniju izdošanu.”
Ārstu un farmācijas nozares sadarbība Latvijā
74
Ārstu profesionālo organizāciju pārstāvju intervijās izskanēja arī viedoklis, ka
vadlīniju izstrādāšanas kārtība Latvijā nav pietiekami sakārtota.
„Mums nav institūcijas, kas virzītu šo jautājumu. Vadlīniju sagatavošana, jāsaka, tā
nav īsa procedūra, viena vakara pasēdēšana, tas paņem diezgan daudz enerģijas.
Valsts mēģināja to sakārtot, bet pati žigli no tā atteicās, žēl. Īstenībā to varēja
sakārtot, un bija ļoti labas iestrādes, bet nezinu, kāpēc tas viss pazuda.” A_3
„Nav finansējuma, un vadlīniju izstrāde pēc pašreizējiem MK noteikumiem ir ļoti
skrupuloza, smagnēja, un jāievēro ļoti stingri noteikumi.” A_12
Starptautiskā pieredze un pētījumi rāda, ka būtisks priekšnoteikums klīnisko
vadlīniju neatkarībai ir vadlīniju autoru interešu konfliktu deklarēšana.
Interešu konfliktu deklarēšanas nepieciešamībai piekrita arī daļa no
intervētajiem ārstiem.
„Labāk to pašiem ir darīt un tos [interešu konfliktus] sākt deklarēt, bet tas jau nemaina
to, kā tās vadlīnijas tiek rakstītas.” A_6
„Jā, to noteikti vajag [publiskot interešu konfliktus].” A_24
„Mēs praktizējam, ka [vadlīniju rakstīšanu] atbalsta vairākas kompānijas, lai nebūtu
interešu konflikta.” A_12
„Delnas” pārstāve intervijā uzsvēra, ka būtiski ir ne vien ieviest prasību deklarēt
interešu konfliktus, bet arī izstrādāt tālākus soļus rīcībai gadījumos, ja interešu
konflikts tiek deklarēts, kā arī veicināt izpratni par interešu konfliktu būtību.
„Svarīgi ir deklarēt un saprast kāda ir tālākā līdzdarbība, ja tev ir interešu konflikts. Tas
ir niansēts process. Es domāju, to pirmo soli nebūtu tik sarežģīti spert, iesaistīt cilvēkus,
kas to izprot un caur to mācīt. [..] Puse no tā ir izglītošana, situācijas izpratnes
veicināšana. Un tad, ja tev ir piecpadsmit reizes izskaidrots, un tu esi parakstījies, tad
tevi soda. Ja nav izskaidrošanas [..], uzreiz likt sodus - tas nav produktīvi.” Delnas
pārstāve
SIFFA un LPMA ētikas komisijas pārstāvja viedoklis: „Vajadzētu
plānveidīgumu, jo pašreiz tas notiek tā pēc vajadzības. Zāļu firmas plāno
savu darbību gan naudas ziņā, gan cilvēkresursu ziņā. Ja vajadzīgs kāds
cilvēks, kas palīdz šīs te vadlīnijas gatavot, ne vienmēr mēs varam
nodrošināt ne naudas līdzekļus, ne cilvēku atbalstu. Tādēļ prasītos plānu
– lai asociācija zinātu, ka nākamo divu, trīs gadu laikā plānots atjaunot
kādas vadlīnijas.”
Ārstu un farmācijas nozares sadarbība Latvijā
75
Pamatā ārstu profesionālo organizāciju pārstāvji noliedza iespēju, ka farmācijas
firmas varētu ietekmēt profesionāļu spriedumus un klīnisko vadlīniju saturu,
tomēr daži respondenti minēja, ka šāda ietekme varētu būt.
„Mēs cenšamies taisīt paši, profesionāli, neatkarīgi, bez kaut kādas zāļu firmu
ietekmes.” A_8
„Faktiski nav nekāda kompānijas ietekme. Kompānijas palīdzība varbūt ir tā, ka viņa
dara šos maksas darbus un viņas [vadlīnijas] iespiež poligrāfiskā veidā.” A_20
„Vai tas [sadarbība ar farmācijas firmām] būtu iespaidojis vadlīniju saturu, es tā kā
neesmu drošs par to.” A_3
„Nupat tika prezentētas šīs te [mūsu nozare] vadlīnijas. [..] viņām arī ir savs labvēlis, ir
viena lielā zāļu firma. Bet es domāju, ka te nav lobētas konkrēti viņu intereses, jo
vienkārši tā ir, man liekas, viena no lielākajām firmām vispār pasaulē, un līdz ar to viņi
drusciņ sociāli atbildīgo pozīciju nodrošina. Tur nav tikai tā agresivitāte - peļņa, peļņa,
peļņa.” A_2
„Tieši jau neviens nesaka, bet nu katrā gadījumā, dabīgi, ka attiecībā uz kaut kādiem
preparātiem, protams, ka [medikaments] tiek parādīts pozitīvākā gaismā [vadlīnijās]”.
A_16
„Būsim godīgi, ka farmācijas industrija ietekmē arī pasaules vadlīnijas.” A_6
SIFFA un LPMA ētikas komisijas pārstāvja viedoklis: „Interešu konflikta
deklarēšana vadlīniju kontekstā ir diezgan pieņemta prakse Eiropā.
Manuprāt, tā ir laba prakse, bet praktiski nav ieviesta Latvijā.”
Ārstu un farmācijas nozares sadarbība Latvijā
76
8. Regulējošie mehānismi un caurskatāmība
Regulējot farmācijas industrijas un ārstu sadarbību, liela nozīme ir ne vien
normatīvajiem aktiem, bet arī iesaistīto pušu izveidotajiem pašregulējošajiem
dokumentiem – ētikas un labas prakses kodeksiem, memorandiem, deklarācijām
utt. Pašregulējošo mehānismu izstrādāšanas un ieviešanas jomā Latvijā
farmācijas industrija līdz šim ir bijusi daudz aktīvāka nekā ārstu profesionālās
organizācijas. Arī pārkāpumu paškontroles un izskatīšanas jomā aktīvāka ir
SIFFA un LPMA ētikas komiteja, nevis ārstu ētikas komitejas/komisijas. „Delnas”
pārstāve šo situāciju skaidroja ar to, ka farmācijas firmām ētikas standartu
veidošana un ieviešana ir notikusi starptautiskā līmenī, turpretī ārstu
organizācijām šādu starptautisku prasību nav bijis.
„No ārstu puses nav bijis tādas starptautiskas kustības, arī vietējās kustības. [..] No
ārstu biedrības kā no rupora neizskan viedoklis par to, ka pa šiem jautājumiem
vajadzētu runāt tā, lai tā spēle būtu tīra. Tiek būvēts žogs: „mēs visu darām labi un
lieciet mūs mierā, tāpēc, ka mēs rūpējamies par cilvēku veselību, un mēs te neiesim
tērēt laiku runājot par kaut kādām sīkām detaļām, kam nav tiešas saistības ar to, vai
cilvēks nomirst vai nenomirst”. Tā kā tas, savukārt, ir bremzējis šīs te jomas atklātības
un caurredzamības attīstību.[..] Tā ir vienmēr problēma, ja tev nav profesionālās
pašorganizācijas. Jebkurā profesijā, kas ir ļoti pašregulējoša, tā ir problēma.” Delnas
pārstāve
Apkopojot viedokļus par spēkā esošajiem profesionālo ētiku pašregulējošajiem
dokumentiem un to efektivitāti, izskanēja atšķirīgi viedokļi. Daļa ārstu
profesionālo organizāciju pārstāvju pauda uzskatu, ka nav pietiekami
iedziļinājušies šajos jautājumos, bet daļa bija informēti par ētikas kodeksiem un
citiem profesiju pašregulējošiem dokumentiem, kas darbojas Latvijā. Intervijās
izskanēja ārstu viedoklis, ka ne vienmēr šajos kodeksos noteiktās prasības
tiek ievērotas.
„Nu brīžiem liekas, ka viss notiek tā ļoti, ļoti... ar spalvainu roku, tiek bīdīts, bet es
nevaru būt kompetents, jo es neesmu lasījis ētikas kodeksu. Es domāju, ka daudz, kas
notiek, sarunāts, aizrunāts.” A_2
“Visi tos kukuļus dod.” A_22
„Jebkurā jautājumā, lai tā likumdošana paredz, ko grib, būs cilvēki, kas to neievēros.
Un kā to reāli kontrolēt... Es saku, it kā visas tās direktīvas ir pareizas, bet runa ir
par to kontroles sistēmu, kas vēl nedarbojas, atkal atgriežoties pie visiem tiem
komandējumiem...” A_16
Ārstu un farmācijas nozares sadarbība Latvijā
77
Tomēr lielākā daļa ārstu pauda pārliecību, ka esošo pašregulējošo dokumentu
efektivitāte ir augsta, kā arī to, ka situācija Latvijā ir uzlabojusies tieši pēc
ētikas kodeksu u.c. profesionālās pašregulācijas dokumentu ieviešanas.
„Es domāju, ka viņi [ētikas kodeksi] darbojas gan. Redz, konkurences dēļ. Farmācijas
firmas baidās ļoti kaut ko pārkāpt, jo konkurējošā firma to ātri vien pamana.” A_5
„[..] ir Inovatīvo farmācijas firmu asociācija, ģenērisko zāļu asociācija. Tie vadītāji tur
ir puslīdz normāli cilvēki. Viņi jau saprot, ka ir jābūt kaut kādiem spēles noteikumiem.
Ja viņi paši nenoregulēs to, tad tas būs ar skandālu, tā nevar, tas ir neētiski. Viņiem ir
tie ētikas kodeksi [nosaka], ko var, ko nevar.” A_6
„Īstenībā divesmit gadu atpakaļ sākās šāda veida sadarbība – tad, kad sākās
neatkarība. Tas bija daudz savādāk [..] firmas uzaicināja ārstus uz Ziemassvētku balli.
[..] Oficiāli tika īrētas telpas, tas bija pasākums, un viss notika. Tagad laikam tas ir
aizliegts, un tādu pasākumu vairs nav.” A_21
„Ja agrāk bija variants, ka firma tur uzsauks vienu galdu, piemēram, [..] tad [tagad]
principā es saskaros ar to, ka viņi ir vairāk gatavi sadarboties kaut kādos pētījumos, to
pašu metodisko rekomendāciju izstrādāšanā, kaut kādu materiālu, pētījumu rezultātu
sagādāšanā.” A_9
Izskanēja arī viedoklis, ka valsts normatīvie akti un uzraudzības mehānismi
Latvijā vai nu ir pārāk stingri, birokrātiski, vai arī nevajadzētu vairāk
pastiprināt valsts normatīvo aktu uzliktos ierobežojumus ārstu un farmācijas
firmu sadarbībai .
„Pietiek. Es domāju, ka mums ir tik daudz birokrātijas.” A_12
„Vienu brīdi bija arī starptautiskos kongresos [..], ka fonā spēlē orķestris, bet tagad
vairs nē, jo tas ir neētiski uzpirkt ārstus ar to, ka ir mākslinieki priekšā. Manuprāt, tas
aiziet zināmā pārspīlētībā, ka mūziku nevar laist fonā, ka tas ir neētiski.” A_3
„Ja viņu [uzraudzības mehānismu] nav, varbūt ir labāk, nekā, ja viņi ir neadekvāti - tā
es gribētu teikt. [..] Man ļoti patika Ķīļa kunga izteikums, ka automāta priekšā neviens
skolotājs labāk bērnus nav sācis mācīt. Baiļu priekšā neviens ārsts labāks nav kļuvis.”
A_13
„Dažreiz par daudz regulēts arī nav labi.”A_4
Liela daļa ārstu pauda uzskatu, ka pašregulējošie un valsts dokumenti ir
jāpilnveido. Izskanēja arī uzskats, ka pašregulējošo dokumentu un normatīvo
aktu izveide un papildināšana ir jāierosina pašiem ārstiem. Kopumā lielāks
atbalsts tika pausts pašregulējošiem dokumentiem un praksei nevis stingrāku
normatīvo aktu izveidošanai.
„Daba necieš tukšumu. Ja pati ārstu biedrība nespēj vai SIFFA nespēj pietiekoši stingri
noteikt, tad to saregulēs valsts, un valsts to saregulēs pa savam – tie [normatīvie akti]
Ārstu un farmācijas nozares sadarbība Latvijā
78
parasti ir stingrāki nekā pašregulējošie mehānismi. Tādi paši kā es tur kolēģi sēž, kam
nav laika, bet tas jāizdara pašiem [ārstiem]. Mums pašiem jāizstrādā [dokumenti].
Citādi kāds, kas ārpus šīs vides darbojas, bet nesaprot pasaules pieredzi - viņš paņems
no lauksaimniecības vai no iekšlietu sistēmas likumdošanas kaut kādu paraugu, un tas
būs tas, par ko mēs skaļi brēksim. Tas jāmēģina ārstiem pašiem pašregulēt.” A_6
„Var jau būt, ka pašregulācijai vajadzētu būt kaut kādai izteiktākai. Bet, ja visa diena
paiet nemitīgā skrējienā, un tad tu vēl astoņos vakarā sēdi un raksti kartiņas, un tad
aizbrauc mājās deviņos, un sāc pārdomāt visas lietas, kas nav izdarītas, tad tur nav
laika pašregulācijai.” A_24
„Droši vien kaut kādai uzraudzībai jābūt, bet viņai vajadzētu būt veselīgai - kā
konkurencei būtu jābūt veselīgai, tad arī droši vien šai uzraudzībai jābūt.” A_21
„[..] tiem pašregulācijas mehānismiem ir jābūt, un viņi ir jāuzrauga.” A_3
Vienlaikus izskanēja arī bažas par to, ka stingrāki ierobežojumi ārstu un
farmācijas firmu sadarbībai varētu atstāt negatīvas sekas uz ārstu iespējām
izglītoties.
„Es domāju, ka tuvākajos gados būs vēl stingrāk. Cik es esmu dzirdējis, diezgan
strikti būs - ne tik strikti kā amerikāņiem, bet principā uz to pusi iet [..]. Nu labi, es
kā profesors varbūt sameklēšu iespēju, kā aizbraukt uz kongresu, bet citiem ārstiem
būs grūtāk tikt uz kongresu.” A_6
Pacientu viedoklis par sadarbību regulējošiem dokumentiem tika pausts tikai
dažās intervijās, jo lielākā daļa pacientu organizāciju pārstāvju nebija
iepazinušies ar šiem dokumentiem. Arī pacientu intervijās tika uzsvērts, ka
ārstiem jābūt aktīvākiem, izstrādājot sadarbību regulējošos noteikumus.
„Es neesmu iedziļinājusies viņu ētikas kodeksos. Noteikti, ka viņi [ētikas kodeksi] ir ļoti
labi un pareizi, manā skatījumā. Es domāju, ka katram vārdam parakstīties, bet es
domāju, ka viņi ir bieži pārkāpti. [..] Es domāju, ka sapratnei pamatā jānāk no ārstu
puses, jo firmas kā biznesa uzņēmumi regulāri mēģinās kaut kādā veidā ietekmēt šo
izvēli.” P_8
„Saprotiet, Latvijā kas ir ļoti raksturīgs… [..] Paņemam ētikas kodeksu - ierakstīt jau
viņi ieraksta, bet reālā rīcība dzīvē ir salīdzinoši tālu. [..] Ja ārstu sabiedrībai kopumā
nav vēlmes un arī iniciatīvas to īstenot un risināt , tad jau nekas to nedarīs.” P_11
Kā intervijā norādīja „Delnas” pārstāve, pacientu organizācijām Latvijā trūkst
resursu un neatkarības, lai tās kā spēcīgs spēlētājs iesaistītos farmācijas firmu un
ārstu sadarbības regulācijas procesā.
„Pacientu organizācijas ir vājas, atkarīgas un iesaistās tādā pasīvā, reaktīvā veidā, tieši
nerunājot par šīm te lietām. Viņus vairāk interesē, kā dabūt finansējumu tam ko viņi
dara.” Delnas pārstāve
Ārstu un farmācijas nozares sadarbība Latvijā
79
8.1. Reakcija uz neētisku rīcību
Lielākā daļa ārstu neatcerējās konkrētus gadījumus, kad mediķu profesionālajā
vidē būtu izskatīti gadījumi ētikas pārkāpumiem ārstu un farmācijas nozares
sadarbībā. Bija ārsti, kas minēja, ka šādu gadījumu vai nu nav vispār, vai arī to
skaits aizvien samazinās.
„Nav tādu gadījumu, jo laikam paši savā starpā kolēģi to noregulējuši.” A_5
„[..] tas [neētiska rīcība] lēnām, lēnām beidzas, jo neviens jau nav ieinteresēts nonākt
kaut kādā divdomīgā situācijā.” A_21
Reizēm diskusijas par rīcības ētiskumu notiek ārstu darba kolektīvos, savstarpēji
aizrādot par nepieņemamu sadarbību ar farmācijas firmām.
“Un, ja mēs pamanām, ka viņš [ārsts] ir sācis rakstīt ļoti dārgu, vispār maznoderīgu
medikamentu, kas faktiski tikai naudu dod, protams, viņam tiek prasīts - nu kāpēc tu
tā dari?” A_5
Vienā intervijā tika minēts, ka ārsti daudzos gadījumos redz neētisku sadarbību
un reaģē uz to privāti, lietojot ironiju vai sarkasmu.
„Nu nav tik publiski. [..] protams, ka notiek. Man kolēģis visu laiku jaunas zāles pirka,
es par viņu visu laiku ņirgājos.” A_22
Citā intervijā izskanēja viedoklis, ka ārstu pienākums ir reaģēt uz neētiskas
rīcības gadījumiem, jo, pirmkārt, tādi gadījumi var kaitēt ārsta tēlam un, otrkārt,
ārsts pats var kādreiz nonākt pacienta lomā. Tika uzsvērts, ka šādus gadījumus ir
svarīgi pēc iespējas atrisināt pašā ārstu vidē, kā argumentu minot ārstu
solidaritāti gadījumos, kad šāda veida informācija izskan publiskajā telpā, kā arī
ārstu profesijas pašregulācijas lielo nozīmi.
„Ārstu starpā ētiskās pārrunas būtu daudz ietekmējošāks līdzeklis. Redzat kā jebkurai
profesijai - ja kaut kas notiek no ārpuses, tu jau automātiski nostājies pret to, [..]
koleģialitāte nospēlēs. Bet, teiksim, iekšēji, es domāju - noteikti. [..] ārkārtīgi nozīmīgi ir
tas, ka ārsti viens otru izvērtē gan profesionāli, gan arī ētiskajā jomā [..] Nu katrā ziņā,
ja es uzzinātu, ka man tuvo kolēģu kompānijā [..] ja man padoto vidū notiek kaut kas
tāds, es noteikti reaģētu drausmīgi.” A_18
Ārsti minēja, ka Latvijas Ārstu biedrības Ētikas komisijas un ārstu profesionālo
asociāciju pienākums būtu šādus gadījumus izskatīt, taču nevarēja nosaukt
piemērus, kad tas ticis darīts.
„Ir Ārstu biedrībā ētikas komisija, kas izskata jautājumus, bet tur jau neiet visi [šie
jautājumi].” A_25
„Nu es nezinu, vai kāds ārsts ētikas komisijā ir izskatīts. Tad droši vien tam būtu jābūt
ārstu biedrībā. Nē, asociācijā noteikti nē.” A_16
Ārstu un farmācijas nozares sadarbība Latvijā
80
„Nu kaut kādos medijos es esmu dzirdējusi. Profesionālās aprindās oficiāli nē, neesmu
gan [dzirdējusi]. Nu ir kaut kādas runas bijušas, ka slimnīcā kādam kaut kas ir gadījies,
bet noteikti nav izskatīts.” A_7
„Mēs jau nezinām, kas notiek tajos blakus kabinetos. Es tiešām nezinu patiesību līdz
galam. Man pienāk šādi tādi signāli, un es zinu, kuras kompānijas kā darbojas. Man ir
prātā daži kolēģu uzvārdi, par kuriem esmu dzirdējis dažādus stāstus.” A_24
Vairāk ētikas pārkāpumu tiek izskatīts SIFFA un LPMA ētikas komisijā, par ko
intervijā stāstīja arī šīs komisijas pārstāvis.
Lielākoties, runājot par pārkāpumiem un to publiskošanu, ārstu intervijās
atsauces bija uz šīs problēmas atspoguļojumu plašsaziņas līdzekļos, neminot
konkrētus gadījumus. Daži ārsti minēja, ka esot saskārušies ar ziņošanu par
neētisku rīcību un pieļāva, ka ziņotāji varētu būt firmas, kas ziņo par saviem
konkurentiem.
„Jā ir bijuši gadījumi. [..] nenovīdība, kaut kāds iekšējais kantoris.” A_1
SIFFA un LPMA ētikas komisijas pārstāvja viedoklis: „Mūsu kārtība
ētikas komisijā ir tāda, ka līdzko saņemam kādu sūdzību, tad komisija
pati, bez kādas publiskošanas mājas lapā, izskata un sazinās ar
iespējamo pārkāpēju. Bieži vien lietas tiek izskatītas bez publiskošanas,
jo publiskošana ir viens no stingrākajiem soda mēriem. Noteikti tā ir
tāda pašregulējoša sistēma, ka ražotāji uzrauga viens otru. Tā strādā
labi. Daudzām zāļu ražotāju firmām publicēšana kaut kur medijos par
kādiem pārkāpumiem, kas būtiski ietekmē viņu reputāciju, ir ļoti bargs
soda mērs. Tādēļ šī sūdzība ētikas komisijai jau ir diez gan nopietna
lieta, no kā ražotāji izvairās. Daudz tādu sūdzību arī nav. Praksē
ražotāji sūdzas viens par otru. Piemēram - kāds ražotājs ir publicējis
kādu informāciju, kas citam ražotājam šķiet maldinoša vai pārspīlēta.
Tie ir visbiežākie. Agrāk bija samērā daudz sūdzību par ārzemju
komandējumu organizēšanu - kādam ražotājam likās, ka viņa
konkurents organizē kaut ko nepiemērotu, izvēloties pārmērīgi greznu,
vai nepamatotu vietu, ka tur vispār nenotiek nekāds seminārs, tas ir
tikai ceļojums. Tagad šādu sūdzību ir maz vai praktiski nav nemaz.”
Ārstu un farmācijas nozares sadarbība Latvijā
81
Ārstu intervijās vairākkārt izskanēja arguments par to, ka Latvija ir maza, un
cilvēki viens otru pazīst, tādēļ šādu ziņošanas gadījumu ir maz.
„Latvijā patiesībā viens otru pazīst [..] negrib viens otru aiztikt. [..] Negribas tajos sūdos
rakņāties, no tā tikai negatīvas emocijas nāks, nekā pozitīva tur nav.” A_6
„Un dažreiz ir vieglāk atmest ar roku un vispār neko nedarīt un neiesaistīties. Jo tu
iemalies tur iekšā, tevi maļ starp tiem akmeņiem, un ir grūti palikt tīram. Un, ja Tu esi
tīrs, tad vienalga kāds domā, ka Tu kaut ko ņem tāpēc, ka viņš pats tā droši vien tā dara.
Tas nav tik vienkārši.” A_7
Uz jautājumu, vai nācies uzklausīt pacientu paustas aizdomas par neētisku
rīcību ārstu un farmācijas nozares sadarbības jomās, daļa ārstu atcerējās
gadījumus, kad šādas aizdomas būtu paustas pašam ārstam.
„Mūsu pacienti par to vispār nejautā. Viņi par to nav informēti. Nu, tik, cik viņi izlasa
avīzēs, bet man šķiet, ka mūsu pacienti domā, ka tas uz mums neattiecas. „Tas ir ārstu
un kompāniju darīšana, mums ir galvenais, lai mums ir tās zāles.” Viņiem pat
neinteresētu, vai ietekmē, vai neietekmē, galvenais: „Lai man ir tās zāles.”” A_20
„Es pieļauju, ka visur ir zināmas aizdomības.” A_21
„Viņām [pacientēm] ir pārliecība, ka vakcīnas ir absolūti farmācijas kompāniju
izdomājumi, un es esmu upuris, jeb, precīzāk, es droši vien nesu instrumentus, ko
izmanto, lai es vakcinētu viņu bērnus. [..] Cilvēkiem ir priekšstati, un to priekšstatus
bieži vien ir grūti grozīt.” A_7
Lielākoties ārsti atsaucās uz informāciju, kas ir izskanējusi plašsaziņas līdzekļos,
kā arī pieļāva domu, ka šai informācijai ir liela ietekme uz pacientu viedokļiem.
„Ja masu mēdijos kas parādās par pērkamiem ārstiem, tā uzreiz man kāds paprasa vai
tas [ka tiek izrakstīts medikaments] nav tādēļ, ka Jūs [ietekmē]?” A_12
Tika minēta arī Veselības ministrijas amatpersonu īstenoto pasākumu iespējamā
negatīvā ietekme uz ārsta tēlu pacientu acīs.
„Pirms tās kampaņas [„Ārstējies nepārmaksājot!”] apmēram 5% [..] uzskatīja, ka ārsti
izraksta zāles galvenokārt farmācijas firmas interesēs, nevis pacientu interesēs. Tad,
kad Bārzdiņš bija padarbojies, 50%, puse aptaujāto uzskatīja, ka ārsti raksta [firmu
interesēs]. Patiesībā tas ir traģiski.” A_6
Atbildot uz jautājumu par pacientu iespējām ziņot par ārstu neētisku rīcību
sadarbībā ar farmācijas kompānijām, pacientu organizāciju pārstāvji bija ļoti
skeptiski. Kā galvenais iemesls, kas liedz ziņot par neētisku rīcību, tika minēta
pacientu atkarība no ārsta. Papildus iemesls ir arī pacientu cerības, kas saistītas
ar farmācijas firmām un jaunu medikamentu radīšanu. Tika minēta arī ārstu
nevēlēšanās pievērst uzmanību savu kolēģu pārkāpumiem.
Ārstu un farmācijas nozares sadarbība Latvijā
82
„Bet redzat, tas pacients jau no tā ārsta ir atkarīgs. Viņš jau pret ārstu neies, jo tajā
brīdī, kad vajag to pierādījumu, ka [..] viņš man izrakstīja tās zāles tāpēc, ka es zinu, ka
farmācijas kompānija viņam samaksāja, viņš jau neies [tā rīkoties]. Nav jau Latvijā…
Kur viņš citu ārstu dabūs, kad atkal vajadzēs? [..] Mūsu nozarēs cilvēki neziņos par
farmācijas nozares neētisku rīcību, tāpēc, ka bieži vien farmācijas nozare viņiem dod
cerību.” P_2
„Mēs visi baidāmies, mēs visi esam runātāji šeit, bet aci pret aci par cilvēku mēs neko
nerunājam. Mēs esam bailīgi, jo man jau pie ģimenes ārsta tāpat būs jāiet, nu lūk, ar to
tas viss apstājas.” P_3
„Mēs ziņojuši neesam, jo mums, ja nonāk līdz tiešām personām [..] cilvēki faktiski
nevēlas ziņot par saviem ārstiem.” P_8
„Jo tie visi ir nervi, jo kaut kur jāraksta, kaut kur jāiet, jāsūdzas. Cilvēki pēc dabas ir ļoti
kūtri, viņi negrib cilāt pēc tam visas tās savas nepatīkamās emocijas.[..] Kurš tad gribēs
iet tur rakāties? Jebkurš dakteris tāpat pierādīs, ka viņa doma ir, ka šis medikaments ir
tieši vispiemērotākais, es nezinu... Kurš pacients gribēs iziet uz tādiem konfliktiem?
Latvija jau ir maza ja, piemēram, tas viss notiek vienas slimnīcas mērogā, tad jau
jebkurš dakteris pateiks otram dakterim:- „Tu zini, ar to klientu esi uzmanīgs!” P_9
„[..] kā es teikšu par to vienīgo, kas man izglābis dzīvību?” P_13
„Vai tad kolēģi neredz, ka viņa regulāri brauc? Protams, redz. Tātad tas ir aizdomīgi
uzreiz. Iespējams, ka paši arī saņem kādu labumu un tāpēc negrib sūdzēties. Ārsti diez
vai ies pēc sava kolēģa [sūdzēties]. Tur jau tāda cunfte, nu, ka... tik tiešām!” P_14
8.2. Ārstu un pacientu ieteikumi situācijas uzlabošanai
Gan ārstu, gan pacientu interviju vadlīnijās bija iekļauti jautājumi par to, kā
respondentu skatījumā būtu iespējams uzlabot ārstu un farmācijas firmu
sadarbību Latvijā. Daļa ārstu izvairījās nosaukt konkrētus ieteikumus, norādot,
ka nav domājuši par iespējamajiem risinājumiem.
„Ziniet, es negribētu būt atbildīgs. Ir dažas lietas, kurās es varētu diezgan godīgi
pateikt, ka es nezinu, kā tikt galā, un arī tādēļ tagad varu priecīgi prasīt to visu no
Circenes.” A_1
„Es nezinu. Es nevaru tādā kontekstā vispār domāt.”A_17
Turpretī liela daļa ārstu minēja priekšlikumus, kas, viņuprāt, varētu uzlabot
situāciju veselības aprūpes jomā kopumā, kā arī konkrēti farmācijas nozares un
ārstu sadarbībā. Lai ārsta profesija būtu neatkarīgāka un ārsts varētu izpildīt
visas prasības par tālākizglītību, svarīgs ir valsts atbalsts.
„Kā tad kļūt neatkarīgiem? Ir tikai viens risinājums - vairāk valsts finansētas medicīnas.
Tas ir visā pasaulē atzīts. Mums tas ir visliktākā stāvoklī, 3,1% no IKP, tā ir neiespējamā
misija.” A_13
Ārstu un farmācijas nozares sadarbība Latvijā
83
„Lai padarītu ārstus neatkarīgākus un objektīvākus [..], ir jāpalielina valsts [atbalsts ]
metodiskajam darbam, kur ir iekšā vadlīnijas, informācijas bukleti pacientiem,
apmācības sistēmas, konferences, arī vietējas nozīmes konferences, asociāciju atbalsts.
Tam būtu jābūt valstiskam atbalstam. [..] Nu, ja es būtu atbildīgā amatpersona, tad es
nodalītu divus miljonus latu gadā visām šīm nosauktajām aktivitātēm, kas valsts
budžetā nekādu lielo robu droši vien neiesistu, un tajā brīdī būtu iespējams stādīt kaut
kādas stingrākas prasības farmindustrijas ietekmei medicīnā.” A_15
„Es domāju, jo vairāk ir alternatīvas, jo vairāk sakārtotāka kompensācijas sistēma,
sakārtotākas algas, jo mazākas iespējas korupcijai [..]. Protams, tas viss ir jāregulē.”
A_6
„Es domāju, ka būtu valstiski jānosaka, ka ārstam ir pienākums paaugstināt savu
kvalifikāciju [..] un, ka ārstam ir arī iespēja savu kvalifikāciju paaugstināt vai nu kaut
kādu grantu veidā, vai nu kaut kādu fondu veidā, vai nu vienalga kādā veidā - lai tas
praktiskais ārsts varētu aizbraukt tepat uz Igauniju, Lietuvu, Stokholmu, vienalga , uz
kurieni, vienreiz, divreiz gadā uz kaut kādu konferenci.” A_3
Vairākās intervijās ārsti norādīja uz kaimiņvalstu pozitīvo piemēru, kur ārstu
atalgojuma un tālākizglītības finansēšanas jautājumi tiek pārdomāti risināti
valstiskā līmenī.
„Pozitīvs piemērs ir Igaunijā kuri savu reformu veikuši ļoti veiksmīgi. [..] praktiski pie
līdzīgiem sākuma parametriem viņi pamanās nodrošināt gandrīz divas reizes lielāku
atalgojumu [ārstiem], gan arī daudz labāku ārstēšanas un aprūpes kvalitāti.” A_11
Runājot par ārstu un farmācijas nozares sadarbības lielāku caurskatāmību, ārstu
paustie uzskati bija atšķirīgi. Daļa uzskatīja, ka jebkurām sadarbības formām
jābūt caurskatāmām.
„Ja sadarbība ir, tad tā ir publiskojama visa pilnībā. Tur nekāda noslēpuma nevar būt,
ja jau uzliek noslēpumainības plīvuru, tad tas rada lielākas aizdomas un bažas. Kam
gan tur būtu kaut kas jāslēpj? Vēl jo vairāk, ja tā ir medicīnas lieta.” A_10
„Jāpublisko, es domāju, jebkurā gadījumā, ja šis darbs ir tapis sadarbībā ar finansiālu
ieinteresētību, jeb arī, ka nav finansiālas ieinteresētības.” A_23
„Elementāri. Es domāju, tur nekādas problēmas nebūtu. Es domāju, ka jāpublisko, bet
industrija to negrib darīt. Ir jābūt abiem ieinteresētiem.”A_22
„Es zinu, ka ir daži kolēģi, kuri lasot lekcijas, deklarē tos interešu konfliktus. [..] Tas viss
ir normāli. Es tur nesaskatu nekāds problēmas. Piemēram, ārsts ir iepriekš lasījis kaut
kādas lekcijas, vai arī viņš ir saņēmis kaut kādu zinātnisku grantu no tādas un tādas
kompānijas.” A_24
„Tādiem zinātniskiem žurnāliem kā ”Latvijas ķirurģijas žurnāls” vai „Zinātņu
akadēmijas vēstis” - es uzskatu, ka interešu konflikta definīcijai būtu jābūt obligāti un
nevienā, ne otrā gadījumā tās nav. [..] Vai kas kaut ko globāli mainīs - es domāju, ka nē,
Ārstu un farmācijas nozares sadarbība Latvijā
84
bet vismaz mēs būsim solīti uz priekšu tajā virzienā, ka [..] vismaz domāšanu tas
mainīs, tāpēc, es pieļauju, ka tas būtu jādara [interešu konflikti jādeklarē].” A_15
Bija ārsti, kas apgalvoja, ka visas sadarbības formas jau ir pietiekami
caurskatāmas.
„Ja kādi vēlas, tāpat visā mūsu valstī likumdošanā tas ir paredzēts. Mēs dodam atskaites
uz VIDu katru gadu un VIDā parādās ziedojumu summas un biedru naudas summas.”
A_12
Daļa ārstu minēja, ka lielāka caurskatāmība būtu ieteicama, taču pauda bažas
par to, vai sabiedrība lielākai caurskatāmībai ir gatava.
„Latvietim latvietis ir latvietis - skaudība, nenovīdība... Par šiem 15 dolāriem ir ļoti
daudz strādāts... Tā ir samaksa par darbu. Es domāju, ka ir jābūt kaut kādai
konfidencialitātei. Teiksim, ja mūsu valsts būs tik augstā līmenī, ka to mēs spēsim,
neaprejot viens otru, tad to mēs varēsim darīt.” A_12
„Ja šī atlīdzība ir apšaubāma, dažos gadījumos tā var būt, tad, iespējams, par to būtu
jādiskutē. Ja to pieņemtu par normu, ka visos gadījumos būtu obligāti jāpublisko, tad
es domāju, ka tomēr ne. [..] Mēs ar varu otram kļūt godīgākam nevarēsim likt, tāpat kā
mīļš ar varu nekļūsi. [..] tas lasītājs jau tiek ietekmēts, un tas, kas lasa informāciju
izrautā kontekstā [..] Mēs esam skopi uz to, lai kādam pateiktu -tev labi iet; mēs
skaužam viens otram.” A_13
„Tauta varbūt nav gatava, cilvēki nav gatavi zināt, ka jūs saņemat naudu par to un to .
Ļoti skaudīgi cilvēki ir, un tas varētu būt iemesls, ka varbūt pēc tam kaut kādas
negatīvas runas. [..] Ja kaimiņš uzceļ māju, tad mums tā ideja tāda, ka viņš noteikti ir
zaglis, jo viņam tā māja ir par lielu” A_21
„Es nezinu, vai ir prātīgi vispār kaut ko publiskot. To pagriezīs pārsvarā pret jebkuru
cilvēku. Nu diemžēl tas ļoti tendenciozi notiek. Es redzu to otru pusi un brīžiem, kad
paskatos ziņas - tas pasniegts pilnīgi ačgārni.” A_14
„Es domāju, tur arī jābūt kaut kādam limitam. Tas nevarētu būt attiecināms uz vienu
vai diviem santīmiem, vai latu vērtiem sīkumiem - tas ir drīzāk, kā teicu, uzmanības
apliecināšana. Ja to visu mēģinās formalizēt - zinot mūsu birokrātiju līdz nejēdzībai,
tas viss vienkārši beigsies.” A_11
„Delnas” pārstāve intervijā uzsvēra, ka caurskatāmība ir sabiedrībai ļoti
nozīmīga, un nepamatoti iebildumi par to, ka „sabiedrība nav caurskatāmībai
gatava”, izskan attiecībā uz ikvienu gadījumu, kad kādā jomā tiek piedāvāts
palielināt atklātību.
„Sabiedrība ir izslāpusi pēc šiem datiem, un es personīgi, kā sabiedrības loceklis, esmu
pēc tā izslāpusi. [..] [Farmācijas firmu finansējums] ir viena no tām neredzamajām
daļām, kas ir ļoti būtiska, un es tur [atklātībā] redzu plusus. Redz, kur ir tas dakteris, ir
kontroles mehānismi, un jautājums ir, vai viņš spēj būt piecās konferencēs un uzrakstīt
Ārstu un farmācijas nozares sadarbība Latvijā
85
sešus rakstus mēnesī. Kad viņš strādā? Tas nozīmē, ka par tiem 300 latiem viņš
nestrādā. Tā ir slēptā daļa, par ko mēs nesaprotam, kas vispār notiek, un tas ir ļoti
svarīgi, lai to atvērtu. Tas, ka sabiedrība tam nav gatava, ir ļoti tipisks arguments.
Katrreiz, kad ir jātver kāda informācija, es esmu šo argumentu dzirdējusi. Man tas nav
līdz galam saprotams.” Delnas pārstāve
SIFFA un LPMA ētikas komisijas pārstāvja viedoklis: „Visā pasaulē
farmācija un ārsti ir nonākuši pie kopīga secinājuma, ka attiecībām ir
jābūt pēc iespējas caurspīdīgākām. Protams, informācijai ir jābūt
korektai. Tādā veidā sagatavotai, lai sabiedrībai nerodas kaut kādi
maldīgi iespaidi - tam visam ir jābūt izskaidrotam. Es esmu par, ka ir
jābūt atklātām attiecībām. Sabiedrībai ir jāizskaidro, kas tie ir par
pasākumiem, kāpēc, par ko un kādi līdzekļi ir bijuši tērēti. Skaidrošanas
darbs sabiedrībai jāveic mums kopā - zāļu ražotāju asociācijai kopā ar
ārstu profesionālām asociācijām un valsts iestādēm. Mēs jau sākam
lēnām plānot šīs te tikšanās un tās apspriedes, kā mēs varētu to visu
sabiedrībai izskaidrot. Tas [cik ierobežota būs šāda dokumenta
pieejamība], ir jālemj saistībā ar Latvijas likumdošanu - kādus datus
drīkst publiskot, kur tos publiskos, kad un ko konkrēti. Tikai pirmās
sanāksmes ir bijušas par to tēmu.”
Ārstu un farmācijas nozares sadarbība Latvijā
86
9. Pētījumā identificētās papildus problēmas
9.1. Politiskā lobēšana
Intervijās ārsti un pacientu organizāciju pārstāvji pauda viedokli, ka būtiska
problēma Latvijā ir farmācijas firmu ietekme politiskā līmenī – lobēšana. Tika
norādīts, ka ietekme šajā līmenī var radīt daudz nopietnākas sekas, nekā ietekme
uz atsevišķu ārstu lēmumiem.
„Man dzīves pieredze liecina, ka farmācijas firmas var ietekmēt ļoti būtiski. Šī ietekme
nav jāmeklē starp parastiem ārstiem, bet viņa ir jāmeklē... es pieļauju, ka Veselības
ministrijā. Vēl kādās citās instancēs, kas lemj galīgos jautājumus. [..] Paši ministrijas
pārstāvji saka, ka tur staigā farmācijas kompānijas tā kā savās mājās. [..] Šobrīd ir tā,
ka mēs dodam savu viedokli, bet pirms mums uz ministriju jau pie kāda konkrēta
cilvēka ir aizkātojis kāds no farmācijas kompānijas ar savu paketi.” A_7
Intervētie pacientu organizāciju pārstāvji lielu uzmanību pievērsa
kompensējamo medikamentu jomas problemātikai. Daļa uzskatīja, ka farmācijas
firmas var ietekmēt politiskus lēmumus par konkrētu zāļu iekļaušanu
kompensējamo medikamentu sarakstā.
„Es saprotu, ka tas ir ļoti garš ceļš mūsu valstī un birokrātijas pilns, lai vispār kāds
medikaments tiktu iekļauts kompensējamo medikamentu sarakstā. Varbūt, ka ir tādi
gadījumi, kad ir kompānijas, kas stimulē ne īpaši legālā ceļā.” P_15
„Es domāju, ka [kompensējamo medikamentu saraksta veidošana] notiek ļoti dīvaini, jo
jebkurās lietas, ne tikai farmācijā, bet visās sistēmās notiek lobēšana.” P_20
Arī „Delnas” pārstāve intervijā pauda viedokli, ka farmācijas industrijas veiktas
lobēšanas aktivitātes Latvijā ir aktuāla problēma.
„Protams, ka tā lobēšana notiek, bet neviens nav sūdzējies pie mums par šo jautājumu.
Tie ir bijuši skandāli, kas nonāk līdz mēdijiem šajos jautājumos, kur var saprast, ka tas
spiediens, tā lobēšana ir ļoti liela. Es domāju, ka daudz ko ierobežo vispārējās ES
normas, kas neļauj vārtus turēt tik plaši tur, kur mūsu veselībai varētu būt draudi ar
kaut kādām nelicenzētām zālēm vai ar vēl kaut ko tādu. Bet kā tās attiecības
savstarpēji kārto farmācijas firmas, kas konkurē par konkrētiem medikamentiem [..]
Veselības ministrija nav to izcēlusi to kā tādu problēmu. Jautājums, kā viņi [Veselības
Ministrija] ar to tiek galā, ir ļoti aktuāls. Principā labais standarts būtu, ja viņiem būtu
kritēriji. Tas ir svarīgi, jo īpaši zāļu firmām, jo tas ir tas, kas mazina cīnīšanos un
ietekmes veidu. Jo droši vien ir daži, kas ir stipri, un viņi uzskata, ka jābūt godīgiem, un
viņiem būtu svarīgi zināt, ka ir šie godīgie spēles noteikumi, bet to ministrija nav
pateikusi.” Delnas pārstāve
Ārstu un farmācijas nozares sadarbība Latvijā
87
9.2. Vertikālā integrācija
Vairākās ārstu intervijās tika uzsvērts viedoklis par to, ka ārstu medikamentu
izrakstīšanas paradumus var ietekmēt - „vertikālā integrācija” - problēma, kas
raksturīga Latvijas situācijā. Vertikālā integrācija ir situācija, ko raksturo „vienas
vai vairāku saistītu personu dalība tādu uzņēmumu kapitāla daļās un/vai
pārvaldē, kas var nodrošināt šai personai vai personām pilnu kontroli pār tādām
darbībām, kas nodrošina pilnu vai daļēju uzņēmējdarbības ciklu” (Konkurences
Padome, 2008, lpp. 27). Ārstu profesionālo organizāciju pārstāvju intervijās
izskanēja viedoklis, ka šai problēmai ir liela iespēja ietekmēt ārstu zāļu
izrakstīšanu.
„Ziniet daudz sliktākas lietas ir, domāju, ka tur vispār nav problēmas. Tā repa
[farmācijas firmas pārstāvja] būšana patiesībā Latvijā rada 0,1% satraukumu. Mani
daudz vairāk satrauc tas, ka medicīnas centri pieder zāļu vairumtirdzniecības
kompānijām, un, ka viņiem ir tieša digitāla sasaiste ar viņu pašu aptieku.” A_1
„Es ar tādā vietā strādāju, kas pieder farmācijai. [..] Es tā īpaši neizjūtu, ka man kā
ārstu ietekmētu tas, ka poliklīnika ir zem kaut kādas firmas, bet es nezinu, kā tas uz
priekšdienām, jo es saprotu, ka tas tirgus diezgan strikti tiek sadalīts un veidojas tādi
konglomerāti - vienai farmācijai piederošas veselības iestādes, otrai farmācijai
piederošas...” A_9
„Es pēdējā laikā rakstu starptautisko nosaukumu, jo man ir apnikusi šī diskusija, bet
šeit paliek pāri ārkārtīgi pelēka zona, un tā ir aptieku zona. Un mēģināt man apgalvot,
ka [..] piegādātāju un lieltirgotavu interesēs netiek pārdoti kaut kādas konkrētas
firmas medikamenti - nu es tā kā neparakstītos zem šī apgalvojuma. Tātad jautājums
ir - kurš tad galu galā izvēlās, kuru no medikamentiem rakstīt, nu tas ir tāds ļoti labs
jautājums.” A_3
„Es domāju, ka daudz sliktāks vēzis tajā visā sistēmā ir ne šie jautājumi [ārstu un
farmācijas firmu sadarbība], kas ir varbūt aisberga viena daļa, saprotamākā,
caurskatāmākā un vieglāk novēršamā, es domāju. Daudz nopietnāka ir lieltirgotavu
ietekme uz izrakstītajām zālēm. Es domāju, ka tā ir daudz bīstamāka sfēra, ko
papētīt.” A_15
„Pašreiz zāļu firmas sāk iekarot medicīnas iestādes. [..] Ārstiem jāraksta receptes un
konkrētas zāles, kuras ir dabūjamas tajā aptiekas punktā jeb filiālē, kas ir tajā pašā
stāvā vai stāvu zemāk [..]. Cik, tas ir ētiski? Nu spiež tos ārstus būtībā, no vienas puses,
rīkoties neētiski.” A_19
„Tas ir ārprāts. Ja tu tur strādā, tur ir stingra kontrole, un tev ir jāizraksta tikai tās
zāles, ko šī lieltirgotava tirgo viņu aptiekās. Ja tu to nedarīsi, tad būs acīm redzot
sankcijas, un laikam tas ir piesegts kaut kādā veidā.” A_25
Ārstu un farmācijas nozares sadarbība Latvijā
88
9.3. Farmācijas firmu sadarbība ar pacientu organizācijām
Būtisku sadaļu intervijās ar pacientu organizāciju pārstāvjiem veidoja viedoklis
par pacientu organizāciju sadarbību ar farmācijas firmām, ko lielā mērā var
uzskatīt par analoģisku modeli ārstu sadarbībai ar farmācijas nozari.
Kā iespējamie pacientu organizāciju finansējuma avoti tika minēti biedra
naudas, Eiropas un Latvijas projektu konkursu finansējums, pašvaldību
finansējums. Tomēr liela daļa pacientu organizāciju kā būtiskāko finansējuma
avotu minēja tieši farmācijas nozares sniegto atbalstu.
„Lielākie finansējuma avoti mums, teiksim, nāk no kampaņām - īpašajām kampaņām,
kas notiek visā Eiropā.” P_1
„Es domāju, ka mūsu organizācijas pluss ir tas, ka finanšu avoti mums ir Eiropas fondi -
daži projekti, konkursi [..] mums ļoti lielu brīvību dod tas. [..] un es uzskatu, ka mūsu
plusi ir tas, ka mēs neesam atkarīgi no farmācijas kompānijām” P_2
„Daļēji no biedru naudām ja, daļēji [..] mēs rakstām dažādus sīkus projektiņus. [..] Jābūt
arī sabiedriskām organizācijām valsts atbalstam, tā tas ir Eiropā, tā tas Skandināvijā,
tā tas tepat Lietuvā. Tad organizācija ir neatkarīga.” P_4
„Mūsu reģionālās nodaļas aktīvi ar pašvaldībām strādā. Viņiem ir pašvaldības atbalsts,
viņiem ir tie mazie projektiņi.[..] firmu atbalsts, tas ir. Teiksim, lielajā konferencē tad
mums ir kafijas pauze. Mums iznāk avīzīte vienu reizi gadā, tas arī ir ar atbalstu. [..] Bez
viņiem laikam neiztikt.” P_6
„Savas biedru naudas mēs izmantojam kā apmēram 50% mūsu finansējumam. Mēs
lūdzam mūsu atbalstītājus mums palīdzēt. Pirmkārt, mums ir bezmaksas konferenču
telpa [..] un vai nu 50Ls, vai nu 100Ls mēs saņemam no divām farmācijas kompānijām,
kuras mūs atbalsta.” P_7
„Organizācijas finansējums sastāv faktiski no projektiem un ļoti lielas ziedojuma daļas.”
P_8
„Nevalstiskām organizācijām Latvijā vispār ir ļoti grūti izdzīvot, un tad katra
organizācija ir priecīga par katru finansējumu ko var dabūt un neskatoties, kas tā ir
par firmu, kādēļ viņa dod, un tamlīdzīgi. Tā kā tādi ētikas principi ļoti daudz mums
netiek ievēroti.” P_16
Kā farmācijas firmu sniegtā finansējuma negatīvos aspektus pacientu
organizāciju pārstāvji minēja noteiktas farmācijas firmu prasības – veicināt
noteiktu zāļu iekļaušanu kompensējamo medikamentu sarakstā, noteikta
viedokļa publicēšanu pacientu organizācijas avīzē. Tika izteikts arī viedoklis, ka
atsevišķos gadījumos pacientu organizācijas tiek dibinātas kā farmācijas firmu
instruments noteiktu mārketinga mērķu sasniegšanai.
Ārstu un farmācijas nozares sadarbība Latvijā
89
„Nu kaut kā [farmācijas firmas] gribētu ķepu uzlikt. Nu tas ir negatīvais, ka domā - ja
maksā, tad danco.” P_1
„Es jau arī apmēram orientējos: šitā firma [finansē], tad viņiem vajag avīzītē par šo
tēmu noteikti kaut ko.” P_6
„Pacientu organizācijas lielā mērā ir farmācijas biznesa lobijs. [..] Instruments. Bet ir
jāsaprot, teiksim, slimnieku biedrībām - viņām ir galvenais mērķis iegūt kaut kādu
labumu tiem saviem individuāliem biedriem. Ja ir runa par slimiem cilvēkiem tad,
protams, individuālais labums saistīts arī ar zāļu līdzekļiem..” P_11
„Bijuši gadījumi, ka zvana firma, ka mūs atbalsta, un pasaka, ka „mēs jums iedosim
ziedojumu 600Ls, bet vajag lai tāds un tāds [ārsts] aizbrauktu kaut kur”. Protams,
atsacījām.” P_12
„Firma, kura līdzfinansē [pacientu organizāciju], viņa tāpat turpinās lobēt savas
intereses. Tas nav nekas personīgs, tikai bizness un atkal pacientu izmantošana tālākā
perspektīvā.” P_19
„Ir mums arī gadījumi, ka ir organizācijas, kas ir cēlušās no farmācijas firmas un PR
firmas sadarbības, tagad tas ir pārvērties nedaudz plašāk [..]. Visa sākums un pamats
bija konkrēta PR firma, kura uztaisīja pacientu organizāciju. Tāda vēsture, kur
pacientam sākumā nebija nekāda sakara. Konkrēts projekts. Un sanāca pacientu
organizācija, kas tagad ir diezgan zināma.” P_21
Uz negatīvajiem aspektiem farmācijas firmu un pacientu organizāciju sadarbībā
2013. gada ziņojumā norāda arī KNAB. Farmācijas nozares uzņēmumi finansē
pacientu un patērētāju organizācijas, kas nodarbojas ar interešu lobēšanu valsts
politikas plānošanas, kā arī normatīvo aktu projektu izstrādes procesā. Šādi
apstākļi vājina nevalstisko organizāciju lomu korupcijas novēršanā un nodara
kaitējumu šo organizāciju tēlam sabiedrības acīs (KNAB, 2013, lpp. 28).
Ārstu un farmācijas nozares sadarbība Latvijā
90
Secinājumi
Ārstu un farmācijas nozares sadarbības noteikumi un prakse pēdējos 20 gados ir
būtiski uzlabojušies. Šīs izmaiņas lielā mērā veicinājuši farmācijas nozares
ierosinātie un izveidotie pašregulējošie dokumenti (sadarbības līgumi,
deklarācijas, ētikas kodeksi). Tomēr pētījumā iegūtie dati atklāja atsevišķus
noteikto prasību pārkāpumus un identificēja papildus problēmas farmācijas
nozares un ārstu sadarbībā. Gan ārstu, gan pacientu viedokļi par to, vai sadarbība
starp ārstiem un farmācijas nozari ietekmē ārstus izrakstīt medikamentus
pacientiem farmācijas firmu interesēs, bija krasi atšķirīgi – sākot no viedokļa, ka
ietekmes nav, līdz pat uzskatam, ka ietekme ir visai cieša. Ārsti lielākoties
norādīja uz to, ka šī ietekme vairāk skar kolēģus, nevis viņus pašus. Gan ārstu,
gan pacientu intervijās izskanēja viedoklis par to, ka pat gadījumā, ja ārsts ir
izrakstījis kādu medikamentu pacientam farmācijas firmu ietekmē, pacienta
veselība no tā necieš, un tas var ietekmēt pacientu tikai finansiāli.
Farmācijas nozares pārstāvju un ārstu tikšanās
- Tikšanos organizēšanas kārtība atšķiras slimnīcās un ambulatorajās
praksēs. Tikšanās tiek organizētas gan individuāli, gan farmācijas jomu
pārstāvjiem tiekoties ar ārstu kolektīviem. Visbiežāk slimnīcās ir iekšējās
kārtības noteikumi, kas nosaka šo tikšanos organizēšanu (tikšanās laiku,
kārtību u.c.), un ārsti uzskata, ka daudzās ārstniecības iestādēs šie
noteikumi tiek strikti ievēroti. Tomēr pētījumā iegūtie dati liecina, ka šie
noteikumi nereti tiek pārkāpti – firmu pārstāvji mēdz ierasties bez
oficiālas iepriekšējas saskaņošanas, ārsti izjūt, ka viņu darbs tiek traucēts
u.c.
- Nozīmīgākais tikšanos ieguvums ārstu izpratnē, ir iespēja šo tikšanos
rezultātā iegūt jaunu, labas kvalitātes, apkopotu un sistematizētu
informāciju, kas nereti ietver aspektus, par kuriem ārstiem trūkst laika
apkopot informāciju pašiem – bezrecepšu medikamenti, medikamentu
cenas, informatīvie materiāli pacientiem, zāļu pieejamība aptiekās u.c.
Vienlaikus, bieži tika norādīts uz to, ka firmu pārstāvju sniegtā informācija
vairāk akcentē pozitīvos medikamentu aspektus, kā arī dažkārt tika
Ārstu un farmācijas nozares sadarbība Latvijā
91
apšaubīts tikšanos lietderīgums informācijas neapmierinošās kvalitātes
dēļ.
- Pacientu organizāciju pārstāvji norādīja uz to, ka ārstu un farmācijas
nozares pārstāvju tikšanās mēdz notikt pacientu pieņemšanas laikā, un
tas traucē gan ārstu, gan pacientus. Bez tam, šī prakse var radīt pacientos
aizdomas par to, ka ārsta medikamentu izrakstīšanas paradumus ietekmē
sadarbība ar farmācijas nozari.
Farmācijas nozares sniegtā informācija
- Farmācijas nozares pārstāvji ir nozīmīgs ārstu informācijas avots par
medikamentiem. Ārsti intervijās norādīja, ka dažādu firmu pārstāvju
sniegtās informācijas kvalitāte atšķiras, un tas, ka augstākas kvalifikācijas
ārstus apmeklē pārstāvji, kuri ir profesionālāki, zinošāki, un kuru
izglītības līmenis ir augstāks. Farmācijas nozares pārstāvji šo faktu
noliedza, norādot, ka informācijas apjoms un tas, cik detalizēta ir
informācija par noteiktiem aspektiem, var atšķirties, tomēr nemēdz
atšķirties sniegtās informācijas kvalitāte.
- Ārstu intervijās izskanēja viedoklis par to, ka ārstiem, kas darbojas
akadēmiskā vidē, piemīt augstākās kritiskās domāšanas prasmes, kas
mazina farmācijas jomas pārstāvju ietekmi uz ārstu medikamentu
izrakstīšanas paradumiem.
- Kopumā ārsti secināja, ka ārstiem Latvijā pieejama daudzpusīga
informācija par medikamentiem un ārstēšanas iespējām, un piekļuvi tai
nodrošina motivācija un valodu zināšanas. Vienlaikus, tika norādīts, ka
datu bāzu pieejamības uzlabošana ārstiem būtu nozīmīgs ieguldījums
ārstu profesionālās izaugsmes un informētības veicināšanā.
Farmācijas firmu atbalsts ārstu profesionālo asociāciju rīkotajiem
pasākumiem
- Kopumā ārsti pozitīvi vērtēja farmācijas firmu atbalstu šādu pasākumu
rīkošanā, norādot, ka pašreizējā ekonomiskā situācijā šis atbalsts bieži ir
vienīgā iespēja šādus pasākumus organizēt. Tika norādīts, ka pēdējā laikā
farmācijas firmu atbalsta apjoms ir nozīmīgi samazinājies un reizēm ir
nepietiekams un sarežģīti iegūstams.
Ārstu un farmācijas nozares sadarbība Latvijā
92
- Ārstu intervijās izskanēja viedoklis par iespējamu farmācijas nozares
ietekmi uz pasākumu un lektoru sniegtās informācijas saturu, vienlaikus
norādot, ka ietekme uz augstākas kvalifikācijas ārstiem izpaužas mazākā
mērā, jo ārsta prestižs un kritiskā domāšana nepieļauj pakļaušanos
nepārbaudītiem viedokļiem.
- Gan ārsti, gan pacienti norādīja, ka pasākumi, kuru mērķis ir kvalitatīvas
informācijas nodrošināšana ārstiem, paaugstina ārsta profesionalitāti, un
tādējādi pozitīvi ietekmē arī pacientus. Tomēr daži ārsti norādīja, ka
atsevišķos gadījumos pasākumu rīkošana var būt vērsta uz pārdošanas
veicināšanu, un apšaubīja šādas ievirzes pasākumu atbilstību
tālākizglītības punktu piešķiršanas kritērijiem.
- Ārsti norādīja, ka informācija par pasākumu norisi un izmaksām pārsvarā
ir pieejama interesentiem.
Farmācijas firmu atbalstītie ārstu tālākizglītības pasākumi
- Ārsti norādīja, ka valsts finansiāli nenodrošina ārstiem iespējas izpildīt
normatīvajos aktos iekļautās prasības par ārstu kvalifikācijas
paaugstināšanu.
- Ārsti un pacienti bija vienisprātis par to, ka pieredzes apmaiņa un jauna
informācija ir ārsta profesionālās izaugsmes pamats. Ārsts, kurš apmeklē
augstas kvalitātes informatīvus pasākumus, var sniegt šo informāciju
citiem kolēģiem, tādā veidā sekmējot medicīnas un pacientu aprūpes
līmeņa paaugstināšanos valstī kopumā.
- Ārsti lielākoties pauda viedokli, ka trūkst skaidru kritēriju finansējuma
piešķiršanai. Kā piemērots līdzekļu sadales veids tika minētas
profesionālās asociācijas vai speciāli izveidoti fondi, norādot uz skaidru
noteikumu, objektivitātes un caurskatāmības nodrošināšanas
nepieciešamību to darbībā.
- Gan ārstu, gan pacientu intervijās izskanēja viedoklis, ka šādu
tālākizglītībai nepieciešamo izmaksu (piemēram, ārstu braucieni uz
kongresiem ārvalstīs) publiskošana varētu nodarīt kaitējumu ārsta tēlam
sabiedrībā.
Ārstu un farmācijas nozares sadarbība Latvijā
93
Honorāri
- Ārsti saņem honorārus no farmācijas nozares par lekciju lasīšanu, rakstu
sagatavošanu u.tml. Ārsti intervijās norādīja, ka šajā sadarbības formā
vairāk tiek iesaistīti „viedokļa līderi” – sabiedrībā pazīstami, akadēmiski
izglītoti ārsti, ar lielu skaitu pacientu, u.tml.
- Viedokļi par farmācijas firmu maksāto honorāru ietekmi uz ārstu
lēmumiem par medikamentu izrakstīšanu atšķīrās. Lielākajā daļā
gadījumu ārsti tomēr norādīja, ka ietekme atkarīga no ārsta
personiskajām īpašībām un kvalifikācijas. Lielākā daļa ārstu uzskata, ka
honorāri neietekmē viņu medikamentu izrakstīšanas paradumus, bet,
iespējams, ietekmē citus ārstus.
- Viedokļi par honorāru publiskošanu bija pretrunīgi – daļa ārstu uzskatīja,
ka tos varētu publiskot, daļa šādu ideju noraidīja, bet daļa pieļāva iespēju,
ka varētu publiskot honorārus noteiktā apjomā (piemēram, nosakot,
honorāra apmēru, sākot no kura tie būtu jāpublisko).
Dāvanas
- Gandrīz visi intervētie ārsti norādīja, ka reklāmas suvenīru klāsts un
apjoms pēdējo gadu laikā ir ievērojami samazinājies.
- Gan ārstu intervijās dzirdētais, gan farmācijas nozares pārstāvju viedoklis
liek secināt, ka ir nepieciešama precīza uz dāvanām attiecināmu jēdzienu
„nenozīmīga vērtība” un „nedārgs” definēšana.
- Tika uzsvērts reklāmas suvenīru noderīgums ārsta un palīgpersonāla
darba organizēšanā, norādot uz valsts nespēju nodrošināt elementāras
ārsta darbā nepieciešamas lietas.
- Ārsti un pacienti uzskatīja, ka vismaz apzināti reklāmas suvenīri ar firmu
vai medikamentu logo neietekmē ārstu medikamentu izrakstīšanas
paradumus, tomēr neapzināta ietekme, ko rada šo reklāmas materiālu
atgādinošā funkcija, ir iespējama. Pacienti norādīja, ka gadījumos, kad
ārsts saņem reklāmas suvenīrus vai dāvanas, ciešāku, iespējams,
neapzinātu saišu veidošanās ar farmācijas firmu ir neizbēgama. Tika
norādīts arī uz dāvanu radīto parāda sajūtu, un savstarpējību
(reciprocity).
Ārstu un farmācijas nozares sadarbība Latvijā
94
- Pacienti norādīja, ka reklāmas suvenīri ar firmu vai medikamentu logo ir
pacientiem visvairāk pamanāmā ārstu un farmācijas firmu sadarbības
liecība, kas atsevišķos gadījumos var radīt bažas par ārsta lēmumu
ietekmējamību.
- Intervijās tika uzsvērts, ka lielāku dāvanu (izklaides braucieni, vērtīgas
lietas) pasniegšana ir izzūdoša prakse. Tomēr bija gadījumi, kad ārsti un
arī pacienti minēja, ka šī prakse turpinās, lai arī retāk, kā tas bija agrāk.
Gan ārsti, gan pacienti norādīja uz Latvijas kultūras tradīcijām, kuras
dāvanas tiek uzskatītas par noteiktu pieklājības žestu. Pacientu viedoklis
par to, vai ārsti no farmācijas nozares drīkstētu saņemt lielākas dāvanas,
bija noliedzošs.
Zāļu bezmaksas paraugi
- Ārsti secināja, ka zāļu bezmaksas paraugu apjoms pēdējo gadu laikā ir
strauji samazinājies, kā arī ir mainījies šo paraugu aprites regulējums.
Liela daļa ārstu uzsvēra, ka pārmērīgās birokrātijas dēļ šo paraugu ir
pārāk maz.
- Ārsti uzsvēra vairākus zāļu bezmaksas paraugu pozitīvos aspektus – šie
paraugi ir sociālā palīdzība maznodrošinātiem pacientiem, iespēja
pārliecināties par zāļu efektivitāti un piemērotību konkrētam pacientam
u.tml.
- Pacientu viedoklis par zāļu bezmaksas paraugiem bija atšķirīgs. Daļa
pacientu, tāpat kā ārsti, uzsvēra paraugu pozitīvos aspektus, savukārt citi
norādīja, ka šie paraugi uzskatāmi par zāļu reklāmu.
Klīniskās vadlīnijas
- Ārsti norādīja uz vairākām problēmām klīnisko vadlīniju izstrādē –
nepietiekams valsts finansējums, nesakārtots regulējums. Arī farmācijas
jomas pārstāvji norādīja, ka nepieciešams izstrādāt skaidras prasības
klīnisko vadlīniju izstrādei.
- Daļa ārstu pauda uzskatu, ka gadījumos, kad vadlīniju izstrādi finansiāli
atbalsta farmācijas firma, nevar izslēgt finansētāju ietekmi uz vadlīniju
saturu.
Ārstu un farmācijas nozares sadarbība Latvijā
95
- Kopumā ārsti, pacienti un farmācijas nozares pārstāvji atbalstīja
nepieciešamību deklarēt vadlīniju autoru interešu konfliktus.
Regulējošie mehānismi un caurskatāmība
- Normatīvo aktu un pašregulējošo dokumentu izmaiņas ir sekmējušas
situācijas uzlabošanos, tomēr dokumentos noteiktās normas vēl arvien
netiek vienmēr ievērotas.
- Ārsti un pacienti pauda viedokli, ka ētikas principu ievērošanu
galvenokārt veicina kultūras konteksts un iesaistīto pušu individuālā
izpratne par ētikas normām nevis kontrole.
- Ārsti un pacienti norādīja arī uz Latvijas situācijas īpatnībām, kas negatīvi
ietekmē ziņošanu par neētisku rīcību – maza kopiena, kurā visi viens otru
pazīst, veidojas personiski kontakti, savstarpējās simpātijas, pacienti ir
atkarīgi no attiecībām ar ārstiem u.tml.
- Ārsti norādīja, ka nepieciešama aktīvāka ārstu iesaistīšanās sadarbības
pašregulācijā, jo pašreiz galvenā pašregulācijas pasākumu ierosinātāja ir
farmācijas nozare.
- Izskanēja ārstu bažas par to, ka stingrākas normatīvo aktu prasības un
uzraudzības mehānismi, ko īstenotu valsts iestādes, varētu negatīvi
ietekmēt ārstu tālākizglītības iespējas.
Farmācijas firmu sadarbība ar pacientu organizācijām
- Pacientu organizācijas norādīja, ka lielākai daļai pacientu organizāciju
farmācijas nozares finansējums ir galvenais ienākumu avots, un tas atstāj
noteiktu ietekmi uz šo organizāciju darbību. Pacientu organizācijas
iesaistās farmācijas firmu interešu lobēšanā, vājinot nevalstisko
organizāciju lomu korupcijas novēršanā un nodarot kaitējumu šo
organizāciju tēlam sabiedrības acīs
Viedoklis par nepieciešamiem pasākumiem sadarbības uzlabošanā
- Ārsti uzskatīja, ka ārstu neatkarību varētu nodrošināt lielāks valsts
finansiālais atbalsts.
- Farmācijas nozares pārstāvji, „Delna” un daļa ārstu pauda pārliecību par
lielāku sadarbības caurskatāmības veicināšanas nepieciešamību.
Ārstu un farmācijas nozares sadarbība Latvijā
96
- „Delna” un daļa ārstu pauda viedokli, ka farmācijas firmas īsteno politisko
lobēšanu. Tika norādīts, ka ietekme šādā līmenī var negatīvi ietekmēt
veselības aprūpes sistēmu, tādēļ jāveic pasākumi, kas šādu interešu
lobēšanu samazina.
Pētījumā atklātās papildus problēmas
- Kā papildus problēma ārstu un pacientu intervijās tika minēta vertikālā
integrācija. Ārsti norādīja, ka aizvien lielāks vertikāli integrēto struktūru
oligopols tirgū neizbēgami rada negatīvu iespaidu uz ārstu lēmumiem
medikamentu izrakstīšanas jomā.
Ieteikumi
Latvijā spēkā esošie normatīvie akti un ētikas kodeksi kopumā veido pietiekami
skaidru un Eiropas praksei atbilstošu ārstu un farmācijas firmu sadarbības
regulējumu. Sadarbības regulējums un prakse pēdējo 20 gadu laikā ir ievērojami
uzlabojušies, un ir pamats domāt, ka EFPIA (Eiropas Farmaceitisko rūpniecību
un asociāciju federācijas) ierosinātā Atklātības Kodeksa (Code of Disclosure)
veiksmīga ieviešana vēl vairāk sekmēs caurskatāmību ārstu un farmācijas
nozares sadarbībā.
Intervēto ārstu un pacientu pārstāvju viedoklis, raksturojot praksi dažādās ārstu
un farmācijas firmu sadarbības jomās, liek secināt, ka, neskatoties uz spēkā esošo
regulējumu, sadarbību ne vienmēr var raksturot kā sakārtotu, saprotamu un
caurskatāmu.
Pašreizējā Latvijas situācijā ārsti farmācijas nozares finansiālo atbalstu uzskata
par nozīmīgu, tomēr ir svarīgi šo sadarbību veidot, ievērojot augstus ētikas
standartus, lai nekaitētu ārsta profesijas prestižam. Biedrība „Veselības projekti
Latvijai” uzskata, ka korektas un caurskatāmas sadarbības veidošanai ir jāizpilda
šādi nosacījumi katrā no sadarbības jomām.
Tikšanās ar farmācijas firmu pārstāvjiem un pārstāvju sniegtā
informācija
– Nepieļaut tikšanās ar firmu pārstāvjiem ambulatorajās praksēs
pacientu pieņemšanas laikā;
Ārstu un farmācijas nozares sadarbība Latvijā
97
– Kontrolēt tikšanās regulējošo noteikumu ievērošanu slimnīcās, un
apsvērt nepieciešamību veidot stingrākus noteikumus;
– Uzlabot zinātnisko rakstu datu bāzu pieejamību ārstiem, lai
veicinātu kritisku informācijas izvērtēšanu;
– Veidot izglītības programmas medicīnas studentiem, lai attīstītu
prasmes kritiski izvērtēt farmācijas firmu sniegto informāciju, kā
arī atpazīt dažādas pārdošanas veicināšanas stratēģijas.
Asociāciju rīkoto pasākumu atbalstīšana
– Šobrīd sabiedrībai pieejamā informācija par farmācijas firmu
rīkotajiem vai finansiāli atbalstītajiem pasākumiem neuzrāda
precīzus datus par pasākuma organizēšanai izlietoto naudas
apjomu. Lai nodrošinātu lielāku caurskatāmību, būtu jāparedz
šādas informācijas publiskošana.
Ārstu tālākizglītības finansēšana
– Izveidot skaidrus kritērijus individuālo braucienu finansēšanai un
dalībnieku atlasei;
– Publiskot informāciju par to, kuru ārstu braucieni ir apmaksāti ;
– Lai novērstu sabiedrības šaubas par šādu pasākumu
sponsorēšanai tērēto summu lietderīgumu, sabiedrības izglītošanā
un informēšanā jāiesaistās gan ārstu un farmācijas nozares
asociācijām, gan valsts iestāžu amatpersonām;
– Ar profesionālo asociāciju palīdzību jānodrošina plašāka
informācija ārstiem par alternatīvām tālākizglītības iespējām.
Honorāri
– Ja ārsti saņem honorārus no farmācijas nozares par veiktajiem
pakalpojumiem (lekciju lasīšana, publikāciju gatavošana u.c.),
informācijai par šāda veida sadarbību jābūt sabiedrībai pieejamai.
Dāvanas
– Precīzi jādefinē jēdzieni „nenozīmīga vērtība” un „nedārgs”.
– Farmācijas firmu dāvanām ārstiem jāatbilst medicīniskajai vai
farmaceitiskajai praksei. Ārsti nedrīkst saņemt jebkādas dāvanas
no farmācijas nozares, kuru vērtība neietilpst kategorijās
„nedārgs” un „nenozīmīga vērtība”.
Ārstu un farmācijas nozares sadarbība Latvijā
98
– Nelietot reklāmas suvenīrus ar firmu un medikamentu logo
pacientu pieņemšanas laikā.
Klīniskās vadlīnijas
– Ieviest prasību deklarēt klīnisko vadlīniju autoru interešu
konfliktus.
Pacientu organizāciju loma
– Stiprināt pacientu nevalstisko organizāciju lomu ārstu un
farmācijas firmu sadarbības caurskatāmības veicināšanā Latvijā;
– Alternatīvu finansējuma avotu meklēšana, lai veicinātu pacientu
organizāciju neatkarību.
No pētījuma izrietošie papildus aspekti
– Vertikālās integrācijas zināmie negatīvie aspekti ir oligopolu
rašanās medikamentu aprites tirgū, samazinot konkurenci un
palielinot zāļu cenu pieauguma risku. Šādas struktūras potenciāli
var negatīvi ietekmēt ārstu medikamentu izrakstīšanas
paradumus. Lai noskaidrotu šādas ietekmes apjomu, būtu jāveic
turpmāki pētījumi.
Ārstu un farmācijas nozares sadarbība Latvijā
99
Izmantotā literatūra
Arkinson, J., Holbrook, A., & Wiercioch, W. (2010). Public Perceptions of
Physician – Pharmaceutical Industry Interactions: A Systematic Review.
Healthcare Policy , 5 (4), 69-89 .
British Association of Dermatologists. (2012). Policy for Declaring Conflicts of
Interest for British Association of Dermatologists’ Clinical. Retrieved April
27, 2013, from
http://www.bad.org.uk/Portals/_Bad/Guidelines/Policy%20for%20Decl
aration%20of%20COI%20for%20Guidelines%20Authors%20-
%20FINAL.pdf
Campbell, E. G., Gruen, R. L., Mountford, J., Miller, L. G., Cleary, P. D., & Blumenthal,
D. (2007). A national survey of physician-industry relationships. New
England Journal of Medicine , 356, 1742-1750.
Chang, J., Freed, G. L., Prosser, L. A., Patel, I., Erickson, S. R., Bagozzi, R. P., et al.
(2012). Associations between physician financial incentives and the
prescribing of anti-asthmatic medications in children in US outpatient
settings. Journal of Child Health Care , 1-13.
Conrad, P. (2007). The Medicalization of Society: On the Transformation of Human
Conditions into Treatable Disorders. Baltimore: The John Hopkins
University Press.
Coumou, H., & Meijman, F. (2006). How do primary care physicians seek answers
to clinical questions? A literature review. Journal of the Medical Library
Association , 94, 55-60.
Delna. (2011). 2011.gadā Korupcijas uztveres indekss liecina par korupcijas
kultūras nostiprināšanos Latvijā. Skatīts internetā 2013. gada 27. februārī
http://delna.lv/2011/12/01/korupcijas-uztveres-indekss-2011-
rezultati/
EFPIA. (2007). Prakses kodekss attiecībām starp farmaceitisko rūpniecību un
pacientu organizācijām. Skatīts internetā 2013. gada 3. jūnijā
http://www.siffa.lv/section/show/19
Eiropas Parlaments un Padome. (2001). Direktīva 2001/83/EK par Kopienas
kodeksu, kas attiecas uz cilvēkiem paredzētām zālēm. Skatīts internetā
2013. gada 3. jūnijā http://eur-
Ārstu un farmācijas nozares sadarbība Latvijā
100
lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=CONSLEG:2001L0083:2009
1005:LV:HTML
Fischer, M., Keough, M., Baril, J., Saccoccio, L., & Mazor, K. (2009). Prescribers and
Pharmaceutical Representatives: Why Are We Still Meeting? Journal of
General Internal Medicine , 24 (7), 795–801.
Flick, U. (1998). An Introduction to Qualitative Research. London, Thousand Oaks,
New Delhi: SAGE Publications.
Flicker, L. (2012). The influence of opinion leaders. Australian Prescriber , 35 (3),
74-75.
HAI & WHO. (2011). Understanding and Responding to Pharmaceutical
Promotion: A Practical Guide. Retrieved March 25, 2013, from
http://www.haiweb.org/11062009/drug-promotion-manual-CAP-3-
090610.pdf
HAI & MeTA. (2010). Medicines Promotion: Assessing the Nature, Extent and
Impact of Regulation. Report and Preliminary Methodology for Pilot-testing.
Retrieved March 25, 2013, from
http://haiweb.org/29112010/Medicinespromotion-
assessingthenatureextentandimpactofregulatioMTAtoolbox.pdf
Hemminki, E. (1975). Review of literature on the factors affecting drug
prescribing. Social Science and Medicine , 9, 111-115.
Herxheimer, A., Norris, P., Lexchin, J., & Mansfield, P. R. (2005). Drug promotion:
what we know and what we have yet to learn. Reviews of materials in the
WHO/HAI database of drug promotion. Retrieved March 25, 2013, from
http://apps.who.int/medicinedocs/en/d/Js8109e/
KNAB. (2013). Korupcijas riski veselības aprūpes sistēmā. Skatīts internetā 2013.
gada 2. jūnijā
http://www.knab.gov.lv/uploads/free/parskati/knab_risku_analize_ves_
apr.pdf
Konkurences Padome. (2008). Konkurences situācijas izpēte farmācijas tirgū,
vertikālā un horizontālā integrācija, cenu veidošanās sistēma. Skatīts
internetā 2013. gada 21. martā
http://www.kp.gov.lv/documents/fc6ebe0ee0ae8a25832a14b6be2f0f7e
d32978b3
Ārstu un farmācijas nozares sadarbība Latvijā
101
Konkurences padome. (2011). Ziņojums par zāļu izplatīšanas tirgus uzraudzību.
Skatīts internetā 2013. gada 21. martā
http://www.kp.gov.lv/documents/2648d858fc4371e22738130c92e1d38
2c5df5c9f
LR Ministru kabinets. 2006. gada 31. oktobra MK noteikumi Nr. 899
"Ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu un medicīnisko ierīču iegādes
izdevumu kompensācijas kārtība". Skatīts internetā 2013. gada 19. martā
http://likumi.lv/doc.php?id=147522
LR Ministru kabinets. 2010. gada 25. maija MK noteikumi Nr. 469 "Kārtība, kādā
izstrādā, izvērtē, reģistrē un ievieš klīniskās vadlīnijas”. Skatīts internetā
2013. gada 20. aprīlī http://likumi.lv/doc.php?id=210860
LR Ministru kabinets. 2011. gada 17. maija MK noteikumi Nr. 378 "Zāļu
reklamēšanas kārtība un kārtība, kādā zāļu ražotājs ir tiesīgs nodot ārstiem
bezmaksas zāļu paraugus". Skatīts internetā 2013. gada 20. aprīlī
http://likumi.lv/doc.php?id=230392
LU Sociālo un politisko pētījumu Institūts. (2009). Pārskats par tautas attīstību:
Atbildīgums. Rīga: LU Sociālo un politisko pētījumu institūts.
Neuman, L. W. (2003). Social research Methods: Qualitative and Quantitative
Approaches (5th edition). Boston, USA: Allyn and Bacon.
Pickaert, M. C. (2013). Making Transparency Visible in Healthcare. Retrieved May
29 , 2013, from http://www.ipcaa.org/document_archive/AM_2013_-
_EFPIA_Presentation.pdf
Pitham, C. (2012). Conflicts of interest in guideline development: the NHMRC
responds. Retrieved May 12 , 2013, from
http://theconversation.com/conflicts-of-interest-in-guideline-
development-the-nhmrc-responds-6395
Prescrire Editorial Staff. (2006). 15 years of monitoring and one simple
conclusion: don’t expect sales representatives to help improve healthcare
quality. Prescrire International , 26 (272), 383-389.
Prosser, H., & Walley, T. (2007). Influences of GPs' decision to prescribe new
drugs - the importance of who says what. Social Science and Medicine , 62,
1565-1578.
Ārstu un farmācijas nozares sadarbība Latvijā
102
Robertson, C., Rose, S., & Kesselheim, A. S. (2012). Effect of Financial
Relationships on the Behaviors of Health Care Professionals: A Review of
the Evidence. Journal of Law, Medicine & Ethics , 452.
Sadarbības memorands starp Veselības ministriju, pacientu organizācijām un
farmācijas nozares sabiedriskajām organizācijām. (2007). Skatīts
internetā 2013. gada 23. martā
http://phoebe.vm.gov.lv/misc_db/web.nsf/626e6035eadbb4cd85256499
006b15a6/ab75e1a6c38b637dc22573d800293aaa/$FILE/sadarbibas%2
0Memorands.pdf
Savedoff, W., & Hussmann, K. (2006). Why are health systems prone to
corruption? In T. Internation, Global Corruption Report (pp. 3-24).
London: Pluto Press.
SIFFA, LPMA & LĀB. (2007). Par Ārstu un Farmācijas Rūpniecības Saskarsmes un
Ētikas principiem. Skatīts internetā 2013. gada 03. jūnijā
http://www.siffa.lv/uploads/etika/AFA_LAB_LPMA_deklaracija_080630.
doc
Spurling, G., Mansfield, P., Montgomery, B., Lexchin, J., & Doust, J. (2010).
Information from Pharmaceutical Companies and the Quality, Quantity,
and Cost of Physicians' Prescribing: A Systematic Review. PLoS Medicine ,
7 (10). Retrieved May 24 , 2013, from
http://www.plosmedicine.org/article/info%3Adoi%2F10.1371%2Fjourn
al.pmed.1000352
Tabas, J., Boscardin, C., Jacobsen, D., Steinman, M., Volberding, P., & Baron, R.
(2011). Clinician attitudes about commercial support of continuing
medical education: results of a detailed survey. Archives of Internal
Medicine , 171 (9), 840-846.
Taylor, R., & Giles, J. (2005). Cash interests taint drug advice. Nature , 437 (20),
1065-1066.
TVNET. (2011). Ārsti uz valsts rēķina izraksta pacientiem dubultdevas. Skatīts
internetā 2013. gada 27. februārī
http://www.tvnet.lv/zinas/viedokli/399306-
arsti_uz_valsts_rekina_izraksta_pacientiem_dubultdevas
Ārstu un farmācijas nozares sadarbība Latvijā
103
USAID. (2009). Anticorruption Assessment Handbook. Washington: USAID.
Retrieved May 17 , 2013, from
http://transition.usaid.gov/our_work/democracy_and_governance/techn
ical_areas/anticorruption_handbook/Handbook_2009.pdf
Vainiomaki, M., Helve, O., & Vuorenkoski, L. (2004). A national survey on the
effect of pharmaceutical promotion on medical students. Medical Teacher ,
26, 630-634.
Warrier, R., Monaghan, M. S., Maio, A., Huggett, K., & Rich, E. (2010). Effect of drug
sample availability on physician prescribing behavior: A systematic
review. Clinical Reviews and Opinions , 2 (4), 41-48.
Wazana, A. (2000). Physicians and the pharmaceutical industry: is a gift ever just
a gift? Journal of the American Medical Association , 283 (3), 373-380.
WHO. (2013). Why is good governance relevant to the pharmaceutical public
sector? Retrieved February 17, 2013, from
http://www.who.int/medicines/areas/policy/goodgovernance/why/en/
index.html
WHO. (2009). Measuring transparency in the public pharmaceutical
sector:Assessment instrument. Retrieved February 17, 2013, from
http://apps.who.int/medicinedocs/en/m/abstract/Js16732e/
Ārstu un farmācijas nozares sadarbība Latvijā
104
1. pielikums. Interviju vadlīnijas ārstiem
Mēs pārstāvam nevalstisku organizāciju „Veselības projekti Latvijai”. Šīs
intervijas mērķis ir noskaidrot Jūsu viedokli par farmācijas nozares un ārstu
attiecībām Latvijā, kā arī to, kādi, Jūsuprāt, uzlabojumi būtu veicami šajā jomā. Šī
pētījuma ietvaros notiks intervijas ar dažādu specialitāšu ārstiem, kā arī ar
pacientu organizāciju pārstāvjiem. Pētījuma gaitā paredzēts noteikt
raksturīgākās problēmas, kas skar dažādus ārstu un farmācijas nozares
sadarbības ētiskos aspektus, analizēt spēkā esošos normatīvos aktus, kā arī
uzraudzības iestāžu lomu šajā procesā.
Intervija ir brīvprātīga un konfidenciāla, un Jūsu sniegtā informācija tiks
izmantota tikai anonimizētā veidā.
I. Jautājumi par informācijas avotiem
a. Kādus avotus ārsti Latvijā izmanto zināšanu papildināšanai un
informācijas gūšanai par medikamentiem (datu bāzes internetā,
Latvijas un ārvalstu žurnāli, semināri, u.c.)? Cik daudz, Jūsuprāt,
šajos avotos ir neatkarīgas, un cik – komerciālas informācijas?
Kādus avotus izmantojat Jūs? Kā Jūs uzzinājāt par šiem avotiem?
b. Vai Jūsu specialitātes ārsti piedalās izglītojošos pasākumos (t.sk.
kursos kredītpunktu iegūšanai), ko sponsorē vai daļēji sponsorē
farmācijas nozare? Cik lielā mērā, Jūsuprāt, pasākuma sponsori
ietekmē šo pasākumu saturu?
c. Kādus kritērijus Jūs parasti izmantojat, izvēloties medikamentus
konkrētam pacientam (klīniskās vadlīnijas, piemērotība
konkrētam pacientam, cena, u.c.)?
II. Jautājumi par sadarbību ar farmācijas jomas pārstāvjiem
a. Vai Latvijas ārstus bieži apmeklē farmācijas nozares pārstāvji?
Apmēram cik bieži tas notiek? Kas parasti ierosina šīs tikšanās –
ārsti vai pārstāvji? Kāds ir šo tikšanos mērķis? Kādi ir šo tikšanos
ieguvumi?
b. Kāda veida informāciju par jaunajiem medikamentiem farmācijas
firmu pārstāvji mēdz piedāvāt – vai tā ietver arī blaknes un
Ārstu un farmācijas nozares sadarbība Latvijā
105
kontrindikācijas, salīdzinājumu ar citiem medikamentiem,
zinātnisku pētījumu rezultātus?
c. Cik lielā mērā, Jūsuprāt, farmācijas nozares pārstāvju un ārstu
tikšanās ietekmē ārstus izrakstīt šo firmu medikamentus?
d. Vai esat sastapies ar pacientu paustu viedokli par to, ka kāda
medikamenta izrakstīšanu sekmējušas farmācijas nozares
pārstāvju mārketinga aktivitātes?
e. Vai pacienti mēdz Jums pieprasīt izrakstīt noteiktus
medikamentus, pamatojoties, piemēram, uz reklāmās redzēto vai
internetā iegūtu informāciju? Vai šādi pieprasījumi vai ietekmēt to,
kādus medikamentus šim pacientam izraksta ārsts?
f. Vai esat saskāries ar to, ka farmācijas firmu pārstāvji iesaka lietot
medikamentus indikācijām, kas nav minētas lietošanas aprakstā
(off-label use)? Vai varat minēt kādu piemēru?
g. Vai Latvijā ārsti saņem bezmaksas zāļu paraugus? Cik bieži? Kādos
daudzumos? Kā ārsti šos paraugus izmanto? Vai bezmaksas zāļu
paraugi, Jūsuprāt, var ietekmēt ārsta lēmumu turpmāk izrakstīt
noteiktas zāles?
h. Vai farmācijas firmas Latvijā mēdz apmaksāt ārstu ceļojumus un
piedalīšanos dažādos pasākumos? Kādos?
i. Vai Latvijā ārsti saņem finansiālu vai materiālu atlīdzību no
farmācijas firmām, piemēram, honorārus, samaksu par
konsultāciju, samaksu par darbu, samaksu par pacientu
iesaistīšanu pētījumos, dāvanas?
j. Vai savā praksē vai personīgai lietošanai Jūs vai Jūsu kolēģi
izmanto dažādus suvenīrus un kancelejas preces, ko dāvinājuši
farmācijas nozares uzņēmumi un uz kuriem ir šo uzņēmumu logo?
Vai šie suvenīri, Jūsuprāt, ietekmē ārsta lēmumu turpmāk izrakstīt
noteiktas zāles?
k. Kā Latvijā tiek izstrādātas klīniskās vadlīnijas un pēc kādiem
kritērijiem notiek vadlīniju autoru izvēle? Kas finansē vadlīniju
izstrādi? Kā tiek nodrošināta klīnisko vadlīniju autoru neatkarība?
Ārstu un farmācijas nozares sadarbība Latvijā
106
l. Ko Jūs zināt par farmācijas nozares pārdošanu veicinošu
pasākumu uzraudzības mehānismiem Latvijā (valdība, NVO, ārsti,
citi farmācijas nozares pārstāvji)?? Kādas sankcijas paredz šie
mehānismi?
m. Vai Latvijā spēkā esošie normatīvie akti un ētikas kodeksi,
Jūsuprāt, adekvāti regulē ārstu un farmācijas firmu sadarbību?
n. Kādas, Jūsuprāt, ir raksturīgākās problēmas un pozitīvie aspekti
ārstu un farmācijas firmu sadarbībā Latvijā? Kas, Jūsuprāt, būtu
darāms situācijas uzlabošanai (likumdošana, uzraudzības
mehānismi, lielākas algas, u.c.)? Ja Jūs būtu atbildīgā amatpersona,
kas būtu pirmā lieta, ko Jūs darītu šajā jomā?
o. Vai Jums ir zināmi gadījumi, kad ticis ziņots par neētisku rīcību vai
korupciju šajā jomā? Kāds bija ziņošanas rezultāts?
III. Jautājumi par medikamentu reklāmu
a. Ko Jūs domājat par medikamentu reklāmu Latvijā? Vai informācija
reklāmās atbilst reālajām medikamentu īpašībām? Vai, Jūsuprāt,
reklāmās tiek ievērotas likumos noteiktās prasības? Vai esat
pamanījis kādus ētikas pārkāpumus reklāmās? Vai varat minēt
kādu piemēru?
b. Vai, Jūsuprāt, bezrecepšu medikamentu reklāma patērētājiem būtu
jāaizliedz? Kādēļ jā/nē?
Ārstu un farmācijas nozares sadarbība Latvijā
107
2. pielikums. Interviju vadlīnijas pacientu organizāciju
pārstāvjiem Mēs pārstāvam nevalstisku organizāciju „Veselības projekti Latvijai”. Šīs
intervijas mērķis ir noskaidrot Jūsu, kā pacientu interešu pārstāvja, viedokli
par farmācijas nozares un ārstu attiecībām Latvijā, kā arī to, kādi, Jūsuprāt,
uzlabojumi būtu veicami šajā jomā. Šī pētījuma ietvaros notiks intervijas ar
dažādu specialitāšu ārstiem, kā arī ar pacientu organizāciju pārstāvjiem.
Pētījuma gaitā paredzēts noteikt raksturīgākās problēmas, kas skar dažādus
ārstu-nozares sadarbības ētiskos aspektus, spēkā esošos normatīvos aktus, kā arī
uzraudzības iestāžu lomu šajā procesā.
Intervija ir brīvprātīga un konfidenciāla, un Jūsu sniegtā informācija tiks
izmantota tikai anonimizētā formā.
Filtra jautājums: Vai Jums ir viedoklis un informācija par farmācijas nozares un
ārstu sadarbību? Ja nē – vai Jūs varētu ieteikt kādu no Jūsu (vai citas) pacientu
organizācijas, kas par šo tematu varētu izteikties?
I. Jautājumi par organizācijas darbību
a. Lūdzu īsi pastāstiet par Jūsu pacientu organizāciju – kādas
pacientu grupas intereses pārstāvat?
b. Kā izpaužas Jūsu organizācijas darbība?
c. Cik biedru ir Jūsu organizācijā?
d. Kā Jūsu organizācijas darbība tiek finansēta?
II. Jautājumi par informācijas avotiem
a. Kādus informācijas avotus par veselības aprūpes jautājumiem
izmanto pacienti Latvijā? Kā šie avoti tiek popularizēti? Cik daudz,
Jūsuprāt, šajos avotos ir neatkarīgas, un cik – komerciālas
informācijas?
b. Vai, Jūsuprāt, Latvijā pacientiem ir pieejami uzticami, neatkarīgas
informācijas avoti par medikamentiem? Lūdzu, nosauciet tos.
IV. Jautājumi par farmācijas jomas pārstāvju un ārstu sadarbību
a. Ko Jūs domājat par farmācijas nozares un ārstu attiecībām Latvijā?
b. Kādas, Jūsuprāt, ir ārstu un farmācijas nozares attiecības Latvijā?
Cik liela nozīme, Jūsuprāt, ir farmācijas firmu pārstāvju
Ārstu un farmācijas nozares sadarbība Latvijā
108
apmeklējumiem ārstu prakses vietās. Kādi ir šo apmeklējumu
pozitīvie un negatīvie aspekti? Cik lielā mērā, Jūsuprāt, farmācijas
nozares pārstāvju un ārstu tikšanās ietekmē ārstus izrakstīt šo
firmu medikamentus?
c. Vai Jums zināmie pacienti ir izteikuši viedokli, ka kāda no
medikamentiem izrakstīšanu sekmējušas farmācijas nozares
pārstāvju mārketinga aktivitātes?
d. Vai Latvijā ārsti saņem bezmaksas zāļu paraugus? Ko Jūs domājat
par šo praksi?
e. Vai ārsti Latvijā saņem dažādus labumus no farmācijas nozares,
kas var izpausties kā dāvanas, suvenīri, apmaksāti ceļojumi,
honorāri, samaksa par pakalpojumiem, u.c.? Ko Jūs domājat par šo
praksi?
f. Kāda veida ārstu sadarbība ar farmācijas nozares pārstāvjiem,
Jūsuprāt, ir pieļaujama? Kāda sadarbība, Jūsuprāt, nav pieļaujama?
g. Vai Latvijā spēkā esošie normatīvie akti un ētikas kodeksi,
Jūsuprāt, adekvāti regulē ārstu un farmācijas firmu sadarbību?
h. Kādas, Jūsuprāt, ir raksturīgākās problēmas un pozitīvie aspekti
ārstu un farmācijas firmu sadarbībā Latvijā? Kas, Jūsuprāt, būtu
darāms situācijas uzlabošanai (likumdošana, uzraudzības
mehānismi, lielākas algas, u.c.)? Ko NVO varētu darīt situācijas
uzlabošanai šajā jomā?
i. Vai Jums ir zināmi gadījumi (paši esat ziņojuši), kad ticis ziņots par
neētisku rīcību vai korupciju šajā jomā? Kāds bija ziņošanas
rezultāts?
V. Jautājumi par medikamentu reklāmu
a. Ko Jūs domājat par medikamentu reklāmu Latvijā? Vai informācija
reklāmās atbilst reālajām medikamentu īpašībām? Vai, Jūsuprāt,
tā ievēro likumos noteiktās prasības? Vai esat pamanījis kādus
ētikas pārkāpumus reklāmās? Vai varat minēt kādu piemēru?
b. Vai, Jūsuprāt, medikamentu reklāma patērētājiem būtu jāaizliedz?
Kādēļ jā/nē?