Ⅲ

仄■‐

rm碕

「11‐11鰈品釧Ls l,95

之

箋

Ｆ

〓ｎ

，5a

J Jず

．罐榜

．　

●一　　鶴

齢一

・∴螂町構鑢・一一蘇

．豊踏・一は縦一

| |

螂一

Japinas rododendri NacionilSsoperas apstid-ljumos.

Tdtad - kddiem jabOt rodo-dendriem, kurus droii varam

izmantot sabiedriskajos apstddi-jumos? - Protams, dekorativiem,gadu no gada kriSr;ri un bagitlgijazied, jiveido labs krUms, jebut

ziemcietigiem un ilgmUZigiem.

Svariga ari to dekorativitate ru-

sabiedriskaj iem apstadt,l umiemRIHARDS KoNDRAToues, cuNtrA RtEKsntyA. AUToRU foto

ProjektEjot mUsdienlgus apstddijumus, ainavu arhitekti izmanto plaiu dekorativo

augu sortimentu, to skait6 arl visdaidd6kos kokaugus un kri5qumkr0mus. Viens no loti

svarigiem kritErijiem - lai tie b[tu dekorativi ilgus gadus. TEdi ir rododendri. Raksti

apskatTtis m[izalo un vasarzalo rododendru sugas un 5[irnes izturEjuias laika pErbaudi

Latvijas kl i matiskajos a psti klos un ieteica mas a pstadlj u m u ierlkoia ni.

denl (lapu krdsoianSs) un ziemi slimibdm un tos mazdk apdraud rododendrus audzet ir sareigiti'

(m0Zzalds rododendru lapas). kait€kli. Velreiz gribam atgadinit, ka

Bgtiski,laiaugi bUtu neuz4Emigi Kaut ari rododendru kultu- tas td nav. Ja pareizi izvElesimies

pretslimibimunkait6kliem,tadu ra LaWijd ir labi pazlstama un to stadiianas vietu un labi sagata-

te jSpiezime, ka 5is rododendru audz€ianas agrotehnika apgUta vosim substratu, turpmdkajos

ipaiibas liel6 meri ir atkarigas no pietiekami labi, v€l joprojdm nav gados rododendru kopiana bUs

kopeja, - pareizi kopti un baroti izzudis aplamais prieKstats (pat minimdla un audzetdjiem nek5-

augi ir daudz neuzrl€migdki pret profesionilu ddrzkopju starpa), ka das raizes nesagadas.

Kas jdzina parrododendruaudz6Sanu

Rododendru audzeiana lotisvarigi ir tris faktori: gaismas ap-stak!i, augsne un Odens reiims.

) Gaismas apstAk!iLai rododendriem nodroii-

natu piemdrotus gaismas ap-stak!us, butiska ir vietas izvele.

Vasarzalos rododend rus jacenias

stadit gaiSi, saulaina viet6, tad tozieddSana bOs bagatigdka un zie-di koiaki. Vairumam mUZzalo ro-dodendru nepiecieiama no val-doiajiem v€jiem aizsargata vietaun viegla pus6na. ldeali gaismas

apstakli rododendriem ir retosprieiu meZos, kur ir daudz gais-

mas, bet nav tieSo saules starudienas vid0. Piemerotakie puse-

nas deveji rododendriem ir visi

koki ar dzilu sakpu sistemu, tddika priedes, ozoli, lapegles, oii,vil kabeles, korintes, dbeles, bu m-bieres, [irii. Stddot rododendruslielu koku tuvuma, jacenias tosneiestadit tie5i zem koku lapot-nes, jaraugds, lai virs rododendrustidijumiem butu skaidras debe-sis. Nepiemeroti enas deveji ro-dodendriem ir visas koku sugas

ar seklu sakryu sistEmu: klavas,

b€rzi, liepas, skibarZi, diZskdbar-2i, zirgkastanas, papeles, karkli

un alkiqri, kuru saknes konkure ar

rododendru sak;ru sist6mu. Starp

mUizalajiem rododendriem gais-

mas prasibu ziqd ir ari izryemumi,

piemeram, atklStd saulaina vietivar audzet Jakuiimas un Kauka-

za rododendrus un uz to bazes

izveidotas 5(irnes, piemeram,'Kalinkai 'Emanuelai Tdpat at-klata vieta labi jutisies Karolinas

rododendra i[irnes'P. J. Mezitt'un April Snowl ka ari agri ziedo-

5ie daleji mrJ2zalie Ledebrlra un

Sihotinas rododendri. Saulaina

vieta ir piemerota ari zemajiem

siklapu rododendriem: asma-

tainajam, rudajam, blivajam un

Jungningas rododendram.

) AugsneSvarigi pirms rododendru sta-

diSanas kirtigi sagatavot substra-

tu.Tam jib[t skibam (pH 4,5-5,5),

bag6tam ar tr0dvielam, irdenam,

Udens un gaisa caurlaidigam.Augsni sastradd vismaz divu sak-

r1u kamolu dziluma.

) Odens reiimsVisa vegeticijas perioda ro-

dodendru stadijumiem nepie-cieiams pietiekami daudz udens.SeviSlli svarigi ar udeni apgdddtmuZzalos rododendrus pirms

ziemoianas, jo, kad augsne sa-

salst un auga necirkule udens,notiek nepartraukta transpiraci-ja caur muZzalajdm lapam. Re-

zultats ir augu ziemas iz2[5ana.

Ja muZzalie augi pirms sala iesta-

Sands pilnigi piesatinas ar Udeni,

tie pdrziemo vieglak.

) Baribas vielasLai rododendri ik gadus

krd54i un bagatigi ziedetu, visavegetacijas laika tie pietiekamadaudzumd jaapgada ar barlbasvielam. To pandk, pirms stadi-5anas substrata iestradijot pa-

matmeslojumu, bet nakamajosgados baribas vielas piegididivas reizes gadd: agri pavasa-

ri - sniega kuianas laikd (paras-

ti martd), otrreiz vasara - tUlitpec noziedeSanas. Atziedeju-ias ziedkopas izlauZ (lai nover-stu baribas vielu paterinu sekluveidoianas laika), bet paSus

augus nomeslo ar rododendrubaroianai paredz6tajiem m6s-loianas lidzekliem. Papildus sa-

das zeme pdrdk dzili, augs labineaug, niku!o, smok. Sakr;ru

kamolu var nosmoct?t ari p6c

iestadiianas, uzberot pdrdk

biezu mulias slani (vairak nekd

5 cm). BieZi pirms sala iestd-

Sanas rododendru saknes, lai

pasargdtu no izsalSanas, tiekapbertas ar k0dras slani. Pa-

vasari nenonemts, daZu gadu

laikd tas klrjst tik biezs, ka sak

smacEt visu sak4u sistemu. Re-

zultata augu lapas sak vist, kautari substrdts ir mitrs. Ja pdrlieku

biezo muliejuma uzslorlojumunonem, augs dtri atZirgst, ta la-

pas iegOst normalu izskatu un

vituma pazimes izzid.

Ziedu prieks

MUZzalie rododendri to skais-

ta lapojuma del velu rudeni un

ziema bieZivien tiek nelietlgiap-lauzti. Td pie Vacijas vestniecibas

6kas Brlvibas un Rairla bulvaru

krustojum6 sastdditos m0Zzalos

rododendrus tik stipri aplauza,

ka palikuSos stumberyus vairs

nebija nekddas jdgas atstit. Tads

pats liktenis piemekleja ari lielos

m0Zzalos rododendrus Verma-

nes parkd pie Kr. Barona piemi-

nekla. Savulaik Rigas galvenais

darznieks Dr. biol. Andris Zvirgzds

LU Rododendru selekcijas un iz-

meginajumu audzetava Bablte

izv6l€jis ietrus lielus, izcili skais-

tus m0Zzalos rododendrus, ku-

Sihotinas rododendrs ka nilmalas a pstid-tj umos.

nemot baribas vielas, augi jaujUlija - augustd izveidos lieludaudzumu $enerativo pum-puru, kas nodro5inds bagitiguziedeianu ndkamaji gadd.

) Pareiza stadi5anaStidot rododendrus, stingri

jaievero stadiianas dzilums.Augi jastada tikpat dzili, ciktie auguii audzetava. Ja sakr;ru

kamols pec iestadiianas atro-

) Ko izveletiesM0Zzalos vai vasarzalos? Agri-

nis vai velinas sugas un Sllirnes?

Lldziinejd pieredze ar rododen-driem Rigas apstadijumos rada,

ka agrinas sugas un 5l1irnes, kiari vasarzalos rododendrus sa-

biedriskajos apstadijumos var

stadit bez baiam. Ja, protams,

neskaita daZu lauZu kult[ras tru-kumu.

'Polarzvaigzne' un dzeltenaisrododendrs kanilmalasapstid-rjumos.

rus iestdd-rja blakus piemineklim.lestadija rudeni, bet lidz pavasa-

rim nekas pratigs no Siem kr0-

miem vairs nebija palicis pdri.

Gandriz visa virszemes dala tika

nolauzta. lzkroplotie augi bUa

jaizrok, jo to dekorativitite bijapilnibd iznicinata.

Labak neka m0Zzalajiem kla-jas agrajiem un vasarzalajiem ro-

dodendriem. Ta Rigas kanalma-

las apstddijumos pie Naciondl6s

operas katru gadu agri pavasari

bagitigi zied Ledeb[ra un Siho-

tinas rododendri, kas piesaista

daudzu ridzinieku un viesu uz-

manibu. Maija otrajd pusE tepatkrdiryi uzzied laiu krasas Japanas

smarZigais dzeltenais rododen-

drs un baltziedu 'Polarzvaigznei

Tdpat lielu uzmanibu piesaista

Japanas un dzeltena rododendra

stddijumi pie LU galvenas ekas

Raiqra bulviri 19. Liela vasarza!o

晰 釧 nレⅣ″ ∞でm臨 測∝em臨″∞9‐

Ziedu prieks

rododendru grupa zied iepretiBiologijas fakultdtei Kronvalda

bulvari 4. Vasarzalie rododendrirota ari kanalmalas apstddiju-

mus iepreti Rigas Brivostas 6kai.

Vairakas iespaidigas vasarza!o ro-

dodendru grupas aug Dziesmu

svetku park6.

Titad rododendri Rigas par-

kos tiek staditi un ir kluvuii jau

par pierastu apstidijumu sa-

stdvda!u. Vienigi sorti menta zir;ra

varetu veleties lielaku daudzvei-

dibu, tap€c, lai palidzEtu apstd-

dijumu ierikotijiem izv6l6ties

no lield rododendru sugu un

5l1irryu piedivdjuma piemeroti-kas sugas un 5f,irnes, esam izrau-

dzijuSies krai4akos, izturlgakos

un kopianas zir,ra pieticigdkos

rododendrus, kas ar savu skais-

tumu prieces m0s daudzus gadu

desmitus. Turklit ne tikai sabied-

riskajos apstadljumos, bet arT

individudlo miju un lauku setu

stadijumu kupliniSanai.

Mfr-itzalie rododendri'Catawbiense Grandiflo-

rum'- viens no populdrdkajiem

un izturigikajiem mUZzalajiem

rododendriem. Veido 2-3 m aug-

stu un 3-4 m platu, biezi zarotu,

kompaktu kr0mu. Ziedi purpur-

violeti ar zalganu ldsojumu uz

aug5Ejds vainaglapas zieda iekS-

pus€, 6 cm diametra, piltuweidalidz zvanveida. Ziedi pa 15-20

blivos iemuros. Zied loti bag6tigijUnija pirmajd puse. Lapas tumiizalas, apa k5puse zi I ga nzalas, eli p-

tiskas, abos galos noapalotas.

isauglu rododendrc (Rh.bra-

chycorpum) - mUZza!5 ap 2-3 maugsts krUms. Ziedi bali zalgand

krasa. Pazistama ari forma ar ro-

2ainiem ziediem. Uz augiejas vai-

naglapas zieda iekiiene olivza!5

lasojums. Ziedi pa 10-20 sakopo-

ti koniskas ziedkopds. Zied junija

otraja pusE - j0lija sakuma. Viena

no visv€ldk ziedo5ajim m0Zzalo

rododendru sugdm. Lapu virspu-

se gaiSizala un gluda, apakSpuse

klita ar biezu brUnu tUbu. Augi

veido loti blivus, kompaktus kr0-

mus, kam nav nepiecieiama vei-

doiana. Latvija pilnigi ziemcietigs

rododendrs.

'Cunningham's White' - Ka-

ningema baltais rododendrs.

M[Zza!S, 1,5-2 m augsts kr0ms.

Ziedi balti ar dzeltenu ldsojumu

uz aug5ejds vainaglapas zieda

iekSpuse. Ziedpu mpuri plaukstotviegli roZaini. Pazistamikd un

visizplatitika Kaukdza rodo-dendra hibridu grupas 5l1irne.

Pieticigs rododendrs, labi aug aripilsetas, kur liels gaisa piesirr;ro-jums. Samerd izturigs pret vieglisarmainu augsni. Pasaules ddrz-

kopibas praksE tiek uzskatlts par

labako potcelmu m0Zza!ajiem

rododendriem. Sis rododendrsir pamatd Vacija izveidotajamlnkarho potcelmu tipam, kas !aujrododendrus audzEt ari smagisaugsnes ar neitrdlu vai pat vieg-li s6rmainu reakciju. Zied maija

vidu, mitrajos un siltajos rudeqos

noverojama otrreizeja zied€ia-na. Piemerots audzEianai blivos

necirptos dzivZogos.

'Nova Zembla' - mUZzalo

rododendru 3llirne, kas izvei-

dota Holande 1902. gadi. Ziedi

vlnsarkani ar loti tumiu sarkan-

br0nu ldsojumu uz augS6jds

vainaglapas zieda iek5ien6. Ziedi

vidEji lieli, plati piltuvveida, arnedaudz kruzu!ainu vainagla-pu apmali. Ziedkopa kompakta.

Zied maija beigds - j[nija siku-ma. Atri augois, 2-3 m augsts,

specigs, stavus augoSs, samerd

skraji krrlms, tdd6l ir velama t6

veidoiana apgrieiot. Viena no

nedaudzajam sarkanziedu 5l5ir-

nEm ar labu ziemcietibu.

'P. J. Mezitl'- mulzalo rodo-

dendru 5l1irne, ko 1939. gadd iz-

veidojis latviskas izcelsmes ame-

rikd4u selekcionirs Edmunds V.

Miezitis (Edmund V. Mezitt).

Ziedi violeti ro2aini, 3,5-4 cm

diametri, sakopoti kompaktds

ziedkopas ar 3-5 ziediem dzi-

numu galos. Viens no agri zie-

doiajiem rododendriem. Latvijd

uzzied aprila beigas vai maija

pirmajd pus6.Sl5irne veido kom-paktu, biezu, stavus augoSu, vi-

dEja lieluma (lldz 1,5 m) kr0mu.

Lapas ziemd krasojas iesarkani

brund kr6s5. 56irne bagatigi zie-

doia, izturiga pret spilgtu sauli,

sausumu un v€ju, tdde! to veik-

smigi var audzEt atkldtis, labi iz-

gaismotds un saulainds vietds.

Ledebiira rododendrs (Rh.

ledebourii) dalCji miZzal,i,

1,5-2,5 m augsts kr0ms ar stdvus

augoSiem, labi aplapotiem dzinu-

miem. Ziedi roZaini violeta krdsa,

piltuweida lidz plati piltuweida, pa

vienam trim dzinumu galos. Lapas

eliptiskas. Uz dzinumiem lapas pdr-

ziemq saglabijas auga zied6Sanas

laiki un nobirst lidz ar kdrtEjd gada

jauno lapu parddiianos. Lapas

smarZo pec vaivari4iem. Zied aprF

!a otraja pusE - maija sdkumi lotibagat-rgi. Viens no Latvua visagrikziedoiajiem rododendriem. Pilnigi

ziemcietigs. Pazistamas ari formas

ar baltiem un roZainiem ziediem.

'Kalinka' - populara Jakuii-mas rododendra i[<irne. lzaudz6-

ta Vacija. Selekciona rs H. Hoch-

monn. Ziedi roiaini. Zied maija

beigds - j0nija sdkum6. Kr[msvid€ja auguma -1,5 m augsts,

kompakts. Lapas tumii zalas.

Viena no nedaudzajdm mUZzalo

rododendru 5[irn€m, kuras labi

aug saulaina atklata vieti.

'Emanuela' - Jakuiimas ro-

dodendra 5[irne, piemErota

audz€Sanai saulainis vietds. Se-

lekcionars H. Hochmonn (Vaci-

ja). Kr0ms 1,5 m augsts, stingruzarojumu, kompakts. Zied maija

beigds - j0nija sikuma. Ziedi

divkrisaini - vainaglapu apma-

les roZainas, vidus gandriz balts.

Bez minetajiem rododen-

driem loti piemErotas sabiedris-

kajiem apstadijumiem ir ari vai-

rdkas Latviji izveidotds m02za!o

rododendru 5(irnes, ko izaudz€-jis selekcionars R. Kondratoviis.

'Spriditis' - 1,5-2 m augsts

m0Zzalais rododendrs. Zied lotibagdtigi junija. Ziedi kompaktds

ziedkopas ar 13-18 ziediem kat-

ri, ziedi gai56 cerirykrds6. Rakstu-

rigs kompakts, blivs augums.

'lrina' - 2 m augsts kompakts

kr0ms, zied maija beigds - jUnija

sakumd, ziedi roZaini purpursar-

ti, blivis kupolveida ziedkopds.

Vainaglapu apmales viegli kru-

zulainas. Zied loti bagitigi, ziedi

izvietoti vienm€rigi pa visu kr0-

mu, kas pieS[ir augiem loti lielu

dekorativitati.

'llma'- zied maija beig6s -jUnija sakuma, ziedi sakopotikupolveida ziedkopds 14 cm dia-

metra ar 2O ziediem tajas. Ziedi

purpursdrti. Vainaglapu malas

nedaudz krokotas. Divdesmit-

gadigi krumi sasniedz 2,2 maugstumu un 3 m lielu platumu.

56irne veido kompaktu krumu.

Zied lotibagdtigi.'Lavanda'- krUmi kupli, biezi

zaroli, sasniedz 2-3 m augstumu.

Zied loti bagdtigiar lavandas krdsas

ziediem kompaktds, lielis ziedko-

pas. Vai naglapu apmales krokotas.

'Lita' - m0Zzalo rododendruillirne, kas veido lldz2 m augstu

krUmu. Zied maija beigds - j0nija

sakumi ar violeti roZainas krisasziediem, kas sakopoti lielas, bli-vis ziedkopas. Uz augiejas vai-

naglapas zieda iekipuse loti liels,

sp6cigs, olivza!5 lidz br0nganizali lSsojums. Vainaglapu apma-

les krokotas.

Vasarzalie rododendriJapinas rododendrs (Rh.

japonicum) - vasarza!5, 1-2 m

augsts kr0ms. Ziedi oranld lldzlaiu oranZa krasa ar lielu, tumiioraniu lisojumu uz augiEjds

vainaglapas zieda iek5pusE. Zied

Ziedu prieks

maija beigds - j0nija sikumd.Viena no skaistdkajam un pieticr-gakajam vasarzalo rododendrusugdm, kas piemerota'audz65a-nai visd Latvijas teritorijd. Kd ver-tigs mites augs plaSi tiek izman-tota selekcijas darbi.

Mikstais rododendrs(Rh. molle) - vasarza!5, 'l-2 maugsts krr.rms. Ziedi kr6ma dzelte-n6 krdsd ar zalganu ldsojumu uz

augSejis vainaglapas zieda iek5-

puse. Zied maija otraji puse - jU-

nija sdkum6, Lapas rudeni kriso-jas dzeltenzali, dzelteni krasi.

Viens no vErtigdkajiem un lotibagitigi ziedoiajiem rododen-driem. Samera pieticigs un pilni-gi ziemcietigs rododendrs.

Dzeltenais rododendrs(Rh. luteum) - vasarza!5, 1-3 m

augsts krUms. Ziedi dzelteni,stipri smar2igi, indTgi. Zied maijaotrajd puse - jlnija sdkuma. La-

pas rudeqros krdsojas sarkanivio-leti kras5. Spilgti dzelteno ziedu,stipris un patikamds smarias, ka

ari izcilas ziemcietibas de! plaiitiek izmantots apzalumoiani unselekcijas darba.

Roiainais rododendrs (Rh.

roseum) - vasarzalS, kultr.rra lidz2 m augsts krums ar stivus au-goiiem dzinumiem. Ziedi spilgtiroZaini krisi, smarZigi, plaukst

lidz ar lapu parddiSanos. Ziedmaija beigas, loti bagatigi. Viena

no skaistikajam vasarzalo rodo-dendru sugam. Latvua pilnigiziemcietigs rododendrs.

Vaseja rododendrs (Rh. va-

seyi) - vasarzalS, ap 2 m augstskr0ms. Ziedi roZaini ar oranZu la-

sojumu uz aug5ejds vainaglapas

zieda iek5pus6. Ziedi pa septiniastoni dzinumu galos, plati pil-tuvveida - riterlveida, paradas

pirms lapu plaukianas - maijd.

loti dekorativs vasarzalais rodo-dendrs. Lapas rudeni krasojas

sarkanigas. Pilnigi ziemcietigasuga. Ziedpumpuri neizsalst pat

visbargdkajas ziemds.

Kokveida rododendrs (Rh.

arborescens) - vasarza!5, 1,5-2 maugsts krUms. Ziedi balti ar vieg-li roZainu nokrdsu un specigu,

patikamu smarZu, pa tris seiidzinumu galos. Ziedi paridistad, kad lapas pilnigi attistijuSds.Zied j0nija otraja puse - j[lijasdkumd. Viens no visvel6k ziedo-Sajiem vasarzalajiem rododen-driem. Pilnigi ziemcietiga suga.

Noderlga audz6ianai visi Latvi-jas teritorijd.

'Ledikanense' - eehijd izau-dzdta vasarzalo rododendru i[ir-ne. KrUms videja auguma - 1 maugsts. Ziedi lieli, gaiii purpur-violeti ar tumii purpurvioletulasojumu uz augS€jdm vainag-lapam zieda iek5ien6. Zied lotibagdtigi maija beigis - junija sa-

kumd. Latvijas apstiklos pilnigiziemcietiga i[irne.

'Rigas Rododendrs' (Rh. x ri-gense) - vasarzalS 1-3 m augstskrUms. Ziedi rnaigi roiaini, arspEcigu, patikamu smarZu. Ziedma'rja beigis - j[nija sdkum6. Kd

starpsugu hibrids seklas praktiski

neraZo, toties viegli pavairojams

ve$etativi ar spraude4iem,noliekt4iem, potE5anu, ki ari ar

audu kult0rdm. Pilnigi ziemcie-tigs. Veido loti blivu, labi zarotukrumu. Rudenl lapas krisojasiesarkani violetas. SelekcionarsR. Kondratovids.

'PolSrzvaigzne' - vasarza-

lo rododendru illirne. Krumi1-2 m augsti. Ziedi balti, smarZl-gi. Uz aug5Ejds vainaglapas zie-da iekipuse spilgts, dzeltens la-sojums. Ziedpumpuri plaukstotno arpuses roZaini. Zied j[nijasakumd, loti bagatigi. Pilnigiziemcietiga, attiecibd uz augia-nas apstikliem pieticiga Sllirne.Viena no trim Latvija izveidota-jim baltziedu vasarzalo rodo-dendru iIirnem. Se]ekciondrsR. Kondratovits.

'lnga' - vasarzalo rododen-dru if,irne, kas veido 1-3 maugstus st6vus augo5us krUmus.

Ziedi mElaini roZaini, uz aug5€jas

vainaglapas zieda iekipuse liels,

spilgti dzeltens lasojums. Ziedmaija beigds - jUnija sikumd, lotibagatigi. Latvija izveidota 5[irne.Ziemcietiga, noder audzeianaivisd Latvijas teritoriji. Selekcio-nars R. Kondratovids.

Bez 5im vasarzalo rododen-dru Sl5irnEm v6l ir ari citas, kuras

droii varam izmantot sabiedris-

kajos apstddljumos, jo tds sek-

migi iztur6juias laika parbaudi,

apliecinot savu dekorativitati un

ziemcietlbu. Tddas ir Astrai 'Ma-

zais Jefi rlii'Rita Zvaigznel'Skaid-ritei'Ugunsl'Lidijai'llze','lndta',Anitai'Pasacirya' un vEl daudzas

citas Latvij6 izveidotds 5l5irnes.

Zema augumarododendri

Asmatainais rododendrs(Rh. hirsutum) - m[Zza!5 rodo-dendrs. Sasniedz 1 m augstu-mu. Ziedi purpursdrti, pa 3-10iemurveida (ekaros. Lapas lidz

3 cm garas, to apmale klata re-

tiem sarveida matir;riem. Ziedma'rja beigds - j[nija sikumi.Viena no retajim rododendrusugim, kas paciei viegli sarmai-

nas augsnes.

Rudais rododendrc (Rh. fer-

rugineum) - mUizalS, lidz 1 maugsts kr0ms. Ziedi purpursirti,sakirtoti pa 6-10 ziedkopas. La-

pas 3-5 cm garas, virspuse tumiizalas, spidigas, apakSpus€ kl6tas

ar brUniem zvlr;rmati4iem. Zied

maija beigds - junija sdkuma.

SpEj augt ari nedaudz kallSainas

augsn6s.

B:lVais rododendrs fRわ。ルη―

ρedlυmリ ー ml芝 za!ζ O,3-0′6maugsts krOms.Ziedi hiacinζ u z‖ a

krasa′ pa v:ens divi dzinumu ga―

los′ 2-2′ 5 crvn diametra.Lapas pe―

lё kza!as′ sTkas.Zied maua otraia

pusO一 jlnりa Sakuma′ !Oti bagatト

gio Labi aug arT saulainas vietas.

JungningasrododendrS(Rわ。

yungnわgensり … ml芝 za!ζ′ ITdZ

O′ 6 rn augsts bllvi zarots krlms.

Ziedi galζ i zilL zied maり a Otraja

pusO′ jlnりa sakumao Lapas nelie―

las′ spottas. PiemOrota audzёζa―naisaulainas vietas。 しOti bagatTgizledosa suga.

Kamこ atkas rododendrs(Rわ。

“

mおcわ alicu′リ ーvaSarzttζ rodO¨

dendrs.Veido lTdz 30 crn augζ tas

audzes′ kas nosedz zerrli. Zvan―

veida ziedi pa viens divi dzinumu

galos′ atlstas uz karttta gada

dzinurnieryl′ purpurvioleta krasa

ar sarkanbranu lう 50iumu uZ aug―

ζttas vainaglapas zieda lekζpusO.

Bagajgi zied janり δ unj口 |り a。 年Oti

vOrjga′ ittiゴ edOζ a suga.輔

'Catawbiense Grandiflorum' necirptaji dziviogi.

Ddrzsun Dravalnovembris/decembris/2009 |

Adrese: Aptiekas,Zalenieku pagasts,

Jelgavas novads, LV-301 1

Mob. talr.: 29410756;26359184 - tirdznieciba' Talr.:63074444,fakss:63074455

www.zalenieki.lv