ZAĻĀ REKONSTRUKCIJA

KĀ STRĀDĀ EIROPAS NAUDA

RĪGA PĒC 15 GADIEM: JAUNA STRATĒĢIJA

(Nr. 4/2014)

VĀRDS

Rīgas pašvaldības laikraksts. Izdevējs: nodibinājums Riga.lv, Rātslaukums 1, Rīga, LV-1539. Reģistrācijas apliecības Nr. 000740232. Tirāža: 310 000 eks.

4.–7. lpp.

8.–10. lpp.

11.–14. lpp.

15.–18. lpp.

19. lpp.

21. lpp.

22.–23. lpp.

24.–25. lpp.

26.–29. lpp.

Aleksandra Gluhiha, Rīga.lv galvenā redaktore

Maijā it visur galvenais vadmotīvs ir Eiropa – gadadiena kopš Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā, svinības par godu Eiropas die-nai, Eiroparlamenta vēlēšanas utt. Visā šajā notikumu dažādībā neatbildēts paliek viens jautājums: kāpēc 10 gados, kopš mūsu valsts ir Eiropas Savienībā, Latvijas iedzīvotāji vēl līdz šim nav izjutuši savu piederību lielajai un šķietami viesmīlīgajai Eiropas saimei? DNB Latvijas barometra veiktajā pētījumā 60% respondentu atzina, ka nekad nav izmantojuši Eiropas Savienības sniegtās iespējas, bet 40% norādīja, ka sevi pat neuzskata par pilntiesī-giem ES pilsoņiem. Līdzīgi procesi ir fiksēti arī citās valstīs. Sociologi pieaugošajam eiropesimismam sniedz dažādus skaidrojumus, taču galvenais secinājums ir viens – birokrātiskā Eiropas Savienība ir pārāk tāla no vienkāršiem cilvē-kiem, un Eiropas iedzīvotāji ir zaudējuši savas līdzdalības nozīmīguma sajūtu. Panākt, ka sis-tēmai atkal uzticas, iespējams vienīgi ar tiešu dialogu. Tieši tāpēc Eiropas Municipalitāšu un reģionu padome, kurā ietilpst arī Latvijas Pašvaldību savienība, tuvojoties Eiropas Par-lamenta vēlēšanām, vērsusies pie nākamajiem eirodeputātiem ar atklātu manifestu. Tā galve-nais aicinājums – stiprināt vietējo varu ietekmi Eiropas politikas realizācijā. Šādu lūgumu municipalitātes pamato ar Eiropas Savienības regulām, kas patlaban nosaka vairāk nekā 60% lēmumu pilsētu, ciemu un reģionu dar-bībā. Taču Eiropas fondu naudas sadalījumu, pamata likumu sagatavošanu un ES līmeņa konsultācijas parasti veic nacionālās valdības pārstāvji.Briselē, protams, jau sākuši apjaust, ka paš-valdības labāk pārzina iedzīvotāju vajadzības, tādēļ spēj strādāt efektīvāk un nepieciešamo palīdzību sniegt trāpīgāk. Tieši šā iemesla dēļ, piemēram, Eiropas pilotprojektu migran-tu – senioru integrācijai uzreiz sāka ieviest

municipālajā līmenī. Vietējām varas iestādēm liela loma piešķirta arī jaunajā vērienīgajā ES programmā jauniešu bezdarba samazināšanai. Pašvaldības ir pamatelements arī dažādos projektos diskriminācijas novēršanas, biznesa veicināšanas, cīņas pret globālo sasilšanu un citās jomās.Eiropai būs jāpārvērtē pašvaldību loma arī tāpēc, ka izsludinātajam kursam uz Eiropas Savienības federalizāciju būs nepieciešami kompensējoši pasākumi, kuriem būtu pa spē-kam apturēt birokrātiskās elites attālināšanos no pārējās sabiedrības. Eiropiešiem ir jābūt ie-saistītiem Eiropas Savienības likteņa veidoša-nā, un ES politikas darbības rezultāti ir jāredz katram sava nama priekšā. Lai to panāktu, tik daudz starpnieku nevajag.Rīga.lv maija numurā mēs mēģinājām sa-prast, kā Rīga izmanto iespējas, ko sniedz Eiropas Savienība. Esam izveidojuši sarakstu ar pašiem lielākajiem ES līdzfinansētajiem projektiem, nepiemirstot minēt arī to sasnieg-tos rezultātus. Eiropas tematam pieskārāmies arī rakstā par Rīgas dārzu un parku attīstību. Lielākais šā gada projekts – Grīziņkalna un Ziedoņdārza vērienīgā rekonstrukcija – 85% apmērā tiks finansēts no Eiropas Savienības fondu naudas. Bez Eiropas atbalsta nav iedo-mājams arī vēl kāds brīnišķīgs šīs vasaras pa-sākums – Pasaules koru olimpiāde, kas notiks no 9. līdz 19. jūlijam. Šis unikālais pasākums, iespējams, ir tapis tāpēc, ka 2014. gadā Rīga ir Eiropas kultūras galvaspilsēta. Gaidāmo kon-certu un izstāžu afiša, kā vienmēr, ir publicēta Rīga.lv lappusēs.

EIROPA IKVIENĀ PAGALMĀ

SATURSZAĻĀ REKONSTRUKCIJA

KĀ RĪGĀ STRĀDĀ EIROPAS NAUDA

MĒS IZVĒLAMIES RUNĀT LATVISKI!

KĀDA BŪS RĪGA PĒC 15 GADIEM

VIENS CEĻŠ VISIEM

AFIŠA

EIROPAS PARLAMENTA VĒLĒŠANAS: KAS JĀZINA VĒLĒTĀJAM

GAIDOT OLIMPIĀDI

ZVIEDRU LAIKI RĪGĀ

54

TĒMA [teksts: Marija Pētermane]

GrīziņkalnsJūlijā sāksies Grīziņkalna (biju-šā 1905. gada parka) vērienīga rekonstrukcija. Šim mērķim ir iedalīti 3,27 miljoni eiro.Grīziņkalna parkā plānots veikt šādus darbus:n nomainīt gājēju celiņu segumu, n ierīkot veloceliņu, n atjaunot atbalsta sienu un kāpnes, n ierīkot nožogojumu, n rekonstruēt mazo baseinu, n rekonstruēt estrādi un laukumu pie tās, n uzstādīt dekoratīvos alpu kalniņus un arkas, kā arī mazās arhitektūras priekšmetus, n ierīkot jaunu apgaismojumu, n izveidot laukumu suņu pastai-gām, n sakārtot zālienus, iedēstīt zie-dus un dekoratīvos krūmus, n rekonstruēt bērnu rotaļu lauku-mu, n uzbūvēt jaunu sabiedrisko tualeti, n rekonstruēt dārznieka namiņu (koka ēka ir uzcelta 1903. gadā, un tai ir vēsturiska vērtība),n ierīkot laukumu ar brīvdabas trenažieriem. Pēc rekonstrukcijas Grīziņkalns kļūs pieejamāks vājredzīgiem pilsētniekiem: tiks speciāli marķē-ti celiņi, pa kuriem viņi varēs bez

pūlēm pārvietoties. Tāpēc inva-līdu biedrība Aspazija jau plāno tos izmantot kā taku nūjošanai. Vēl kāds ļoti svarīgs fakts: parks, kas gadu desmitiem bija pazīs-tams ar kriminālām aktivitātēm, tagad kļūs daudz drošāks. Tajā tiks uzstādītas videonovērošanas kameras, kas būs savienotas

ar Rīgas municipālās policijas centrālo pulti, un parka teritorijā patrulēs pašvaldības policijas vienības.

ZiedoņdārzsJūlijā tiks sākta arī Ziedoņdārza vērienīga rekonstrukcija. Šim mērķim ir iedalīti 2,26 miljoni eiro. Tiek plānoti šādi parka atjauno-šanas darbi:n rekonstruēt dārznieka namiņu,n uzbūvēt saimniecības telpu parka inventāra glabāšanai, n uzbūvēt sabiedriskās tualetes, n izveidot laukumu suņu pastai-gām. Arī šajā parkā tiks ierīkota video-novērošanas sistēma. Bet pašval-dības policijas patruļas šo rajonu uzmana jau sen. Grīziņkalna un Ziedoņdārza rekonstrukcijas laikā ir paredzēts arī četru ielu (Lienes, Pļavas, Zaķu un Sparģeļu ielas) remonts un deviņu ielu (Terēzes, Alauksta, Laboratorijas, Vārnu, Lauku, Zvaigžņu, Augšielas, J. Asara un Krāsotāju ielas) apgaismojuma rekonstrukcija. Tas, neapšau-bāmi, padarīs apkārtni līdzās parkiem vēl drošāku. Celtniecības darbi sāksies šovasar un beigsies 2015. gada vasarā.

,Rekonstrukcija Ziedoņdārzā sāksies jūlijā.

Katru gadu pašvaldības uzņēmuma SIA Rīgas meži, kas uztur Latvijas galvaspilsētas parkus, skvērus un dārzus, pārziņā tiek nodotas arvien jaunas teritorijas. Tas nozīmē, ka Rīgas pašvaldība ir izveidojusi vai rekonstruējusi kārtējo zaļo zonu pilsētnieku atpūtai. Šā gada plāns – pabeigt Purvciema birzes labiekārtošanas darbus, kā arī īstenot vērienī-gas rekonstrukcijas Grīziņkalnā, Ziedoņdārzā un Miera ielas dārzā.

Zaļa pilsēta ir vesela pilsētaRīgas dārzi, parki un skvēri – tie ir 96 objekti, par kuru uzturēšanu ir atbildīgs pašvaldības uzņēmums SIA Rīgas meži. Nodrošināt tīrību, stādīt viengadīgos augus un ap-rūpēt daudzgadīgos, grābt lapas un tīrīt sniegu… citiem vārdiem – uzturēt kārtībā pilsētas zaļās zonas ir uzņēmuma SIA Rīgas meži pienākums kopš 2012. gada, kad tas pārņēma aģentūras Rīgas dārzi un parki funkcijas. Pārņemšanai bija pragmatiski iemesli: uzņēmuma Rīgas meži saimnieciskā darbība norit veik-smīgi, katru gadu ienākumi palie-linās. Galvenais darbības objekts, protams, ir Rīgai piederošie meži: milzīga teritorija 61 759 hektāru platībā, kas plešas no Carnikavas līdz Ogrei un no Kalnciema līdz

Limbažiem. Šī platība ir tik liela, ka mūsu pilsēta ir pati lielākā zemes īpašniece starp visām Eiropas galvaspilsētām! Katru gadu tur tiek iedēstīti 3 miljoni stādu: tas ir tā dēvētais saimniecības mežs. Daļa meža ir paredzēta izcirša-nai: koksne tiek pārdota izsolēs. Patlaban rit jau otrais gads, kopš uzņēmumam Rīgas meži ir sava kokzāģētava, un ienākumi no gatavo zāģmateriālu realizācijas nemitīgi pieaug. Ja vēl pirms pāris gadiem Rīgas domei bija jāfinansē dārzu un parku uzturēšana pilnā apmērā, tad tagad vairāk nekā pusi no tēri-ņiem sedz SIA Rīgas meži. Un tās nebūt nav mazas summas. Šogad tīrības uzturēšanai galvaspilsē-tas zaļajās zonās Rīgas dome ir paredzējusi tērēt 3 161 763 eiro. Bet domei (tātad – Rīgas nodokļu maksātājiem) būs jāmaksā mazāk

nekā puse no šīs summas – 1 359 069 eiro. Atlikušos 1 802 694 eiro atvēl Rīgas meži no pašu nopel-nītā.Šis ir ļoti būtisks apstāklis, jo zaļo zonu skaits pilsētā nemitīgi palieli-nās. Pērn uzņēmums Rīgas meži pārņēma savā saimniecībā jauno kultūras un atpūtas parku Zie-meļblāzma. Šogad tā pārziņā tiks nodota jauna atpūtas zona otrpus ceļam pie Pļavnieku parka – Pļav-nieku birzs, kuras labiekārtoša-nu plānots pabeigt līdz vasaras sākumam. Realizējot programmu Veselīgs rīdzinieks – veselā Rīgā, Rīgas dome ir gatava investēt veselas un drošas pilsētas vides organizē-šanā. Tāpēc esošo parku rekons-trukcija un jaunu izveidošana nav vienreizējs pasākums, bet gan rūpīgi plānota politika ar tālejošu mērķi.

ZAĻĀ REKONSTRUKCIJATURPINĀS PARKU LABIEKĀRTOŠANA

76

TĒMA [teksts: Marija Pētermane]

ka darbi sāksies vasarā un tiks pabeigti līdz šā gada oktobrim.

LucavsalaTurpināsies darbs pie Lucavsa-las – pilsētnieku jau iecienītās atpūtas zonas un peldvietas – jaunā veidola. Šogad Lucavsalā ir plānots ierīkot asfaltētus gājēju un velosipēdistu celiņus, kurus līdz šim aizstāja pagaidu laipas. Jāpabeidz arī meliorācijas grāvju izbūve, jo ūdens līmenis Daugavā bieži mainās un Lucavsala tiek applūdināta. Grāvji novadīs lieko ūdeni atpakaļ upē. Tiks turpināta arī Lucavsalas teritorijas apza-ļumošana, pikniku zonā uzstā-dīti papildu soliņi un galdi, kā arī atkritumu urnas.

Esplanāde un Kronvalda parks Šis gads ir īpašs ar to, ka Rī-gas centrā projekta Rīga 2014 Eiropas kultūras galvaspilsētas gada ietvaros norisināsies daudz masu pasākumu. Tāpēc, lai gan remonti jāveic vairākos skvēros un parkos, nolemts to īstenoša-nu pārcelt uz nākamo gadu, lai netraucētu kultūras pasākumu norisei. Esplanādē nolemts nomainīt celiņu segumu un atjaunot ielu apmales. Kronvalda parkā ir jāuz-labo infrastruktūra: jārekonstruē bērnu rotaļu laukumi, jāuzstāda jauni soliņi un atkritumu urnas, jāatjauno celiņi pastaigām. Tas viss tiks paveikts 2015. gadā. Šogad Rīgas mežu apjomīgajam kultūras pasākumu sarakstam ir pievienojies vēl viens – turklāt ļoti īpašs pasākums. Jūlijā skvērā iepretim Latvijas Universitātes ēkai tiks uzstādīts jubilejas soliņš par godu 135. gadadienai, kopš nodibināta Rīgas pilsētas dārzu pārvalde. Uz tā atklāšanas ce-remoniju ieradīsies pirmā Rīgas dārzu arhitekta un pirmā dārzu pārvaldes vadītāja, pēc kura projekta tika izveidots Vērmanes dārzs, Viesturdārzs, Arkādijas parks, Strēlnieku parks, Dzeguž-kalns, Grīziņkalns, Miera ielas dārzs, Esplanāde un arī Me-žaparks, slavenā Georga Kufalda mazmazdēls. Viņš Rīgā īpaši šim notikumam par godu ieradīsies no Vācijas.

Labs parks kalpo ilgi Zināms paradokss: kamēr teri-torija nav labiekārtota, pilsētai tā izmaksā lētāk – reizi sezonā turp ir jānosūta apkopēji, lai savāktu atkritumus. Taču, ja šajā teritorijā tiek iekārtots parks vai skvērs, turpmāk būs nepieciešami pastāvīgi tēriņi. Vajadzēs apcirpt krūmus, dēstīt puķes, tīrīt celiņus, iztukšot atkritumu urnas, krāsot soliņus, mainīt spuldzes laternās – parks prasīs nemitīgas rūpes un raizes. Tāpēc fakts, ka ar katru gadu Rīgas parku un skvēru uztu-rēšanai tiek iedalīts arvien vairāk naudas, ir pozitīva tendence. Tas

nozīmē, ka pilsēta neapstājas pie sasniegtā, bet veido arvien jaunas zaļās zonas un aktīvi labiekārto jau esošās. Rīgas zaļās plaušas strādā ar pil-nu jaudu pilsētas robežās esošo mežu dēļ – tie noklāj veselus četr­arpus tūkstošus hektāru! Turklāt tiem vēl piepalīdz arī gandrīz 62 tūkstoši hektāru pamatā skujkoku audzes, kas pilsētu ieskauj teju no visām pusēm. Rīdzinieki ir iecienījuši turp doties sēņot un ogot vai vienkārši ieelpot svaigu gaisu. Arī tā ir teritorija, kuru kār-tībā uztur uzņēmums Rīgas meži. Mežos ir jāsavāc atkritumi, jāveic profilaktiski ugunsdrošības pa-sākumi. Ja tas netiks darīts, reiz

Rīga var attapties uguns un dūmu ielenkumā, gluži kā pirms diviem gadiem ļaudis ar šausmām un paniku attapās Maskavā. Lai izvairītos no tamlīdzīgas nelai-mes, mežam neļauj augt vien-laidus, bet sadala to iecirkņos, starp kuriem katru gadu no jauna tiek uzarta un piebērta ar smiltīm plata josla – tā dēvētā mineralizē-tā josla. Tajā nekas neaug, tādēļ ugunsgrēka gadījumā uguns nevar pārmesties tālāk. Pārdodot kokmateriālus, uz-ņēmums Rīgas meži ņem vērā principu: katra nozāģētā koka vietā iedēstīt desmit jaunu stādu. Tāpēc, lai gan koku izciršana dod

uzņēmumam 90% no visiem ie-nākumiem, Rīgas mežos koksnes ne tikai nekļūst mazāk, bet tieši pretēji – katru gadu pieaug. Uzņēmums Rīgas meži no saviem ienākumiem uztur Me-žaparku (Rīgas nodokļu maksā-tājiem šis Latvijas galvaspilsētas lielākais parks neizmaksā ne centu) un, kā jau minēts iepriekš, finansē pusi no izdevumiem visu Rīgas zaļo zonu uzturēša-nai. Šogad uzņēmums atjauno tehnisko nodrošinājumu: iepērk jaunus traktorus, pļāvējus, snie-ga tīrītājus un lapu savācamās mašīnas. Rīgas parkiem, dārziem un skvēriem ir jābūt uzturētiem pilnīgā kārtībā. n

Miera ielas dārzsMiera ielas dārza rekonstrukcijas laikā plānots: n atjaunot gājēju celiņu segumu, n atjaunot kāpnes un atbalsta sienas, n nomainīt soliņus, n pilnībā nomainīt inženierkomu-nikācijas, n ierīkot jaunu apgaismojumu, n atjaunot bērnu rotaļu laukumu, n uzbūvēt sabiedrisko tualeti, n apzaļumot teritoriju, n uzstādīt norādes tūristiem.Šo darbu finansēšana notiek triju vēsturiski nozīmīgo Rīgas zaļo zonu (Grīziņkalna, Ziedoņdārza un Miera ielas dārza) vienota revitalizācijas projekta ietvaros. To atjaunošanai plānotie kopējie izdevumi ir 9,4 miljoni eiro. Labā ziņa ir tā, ka lielākā daļa no šīs summas – 6,4 miljoni eiro jeb 85% no kopējām izmaksām – ir Eiropas Savienības struktūrfondu nauda.

Pļavnieku birzsŠogad tiks pabeigti Pļavnieku birzs labiekārtošanas darbi. Lie-lākajā teritorijas daļā jau ir ierīkoti celiņi, iedēstīti dekoratīvie krūmi, izveidotas puķu dobes, ierīkots bērnu rotaļu laukums, soliņi un apgaismojums. Vēl ir jāpabeidz izbūvēt strūklaku un labiekārtot nelielu teritoriju. Darbus organizē un finansē Austrumu izpilddi-rekcija. Jūnijā viss būs pilnībā pabeigts, un birzs, kā jau visas pilsētas zaļās zonas, tiks nodota uzņēmuma Rīgas meži pārziņā.

BastejkalnsŠajā gadā ar Borisa un Ināras Teterevu fonda atbalstu tiks atjaunots Bastejkalna augšējais jeb skatu laukums: ieklāts jauns flīžu segums un izvietots mākslas objekts Soliņi. Tie ir divpadsmit dažāda augstuma soliņi, kas izvietoti aplī. Autors mākslinieks Ēriks Božis uzsver, ka viņa radī-tajam mākslas darbam ir utilitāra nozīme: uz soliņiem var sēdēt, tie veicina komunikāciju, un betona balstu un ozolkoka dēļu dēļ soliņi šeit stāvēs ilgi. Skatu laukumiņa labiekārtošanas darbi tiek veikti fonda atbalstītā projekta Māksla publiskā vidē ietvaros. Plānots,

Iestājoties siltajam laikam, uzņēmuma Rīgas meži darbinieki Latvijas galvaspilsētas parkos un dārzos sāk dēstīt vienga-dīgos ziedus. Kopumā tiks iedēstīti 101 170 ziedu stādu. Pa-vasarī tās pārsvarā ir alpu vijolītes un atraitnītes – augi, kas labāk par citiem iztur temperatūras svārstības, kādas ir rak-sturīgas mainīgajam Baltijas klimatam, bet jau maija beigās parkos ieraudzīsim viskošākos vasaras ziedus.

,Piebraucamais ceļš pie Lucavsalas tiks uzbūvēts nākamgad, lai Salu tilta remonts nesabojātu jaunā ceļa segumu.

98

AKTUĀLI [teksts: Ivars Ozoliņš]

vijā tika sākta 2009. gadā un tiek uzskatīta par vienu no labākajām Eiropas Savienības darba tirgū. Mērķis: atbalsts bezdarbniekiem.Izmaksas: kopējās izmaksas – 6,07 milj. eiro, Rīgas domes līdzfinansējums – 1,2 milj. eiro.

4. Kārļa Ulmaņa gatves un lidostas Rīga pievedceļa

(P­133) šķērsojuma rekonstruk-cija (no Lielirbes līdz Šampētera ielai un no Grenču līdz Gramzdas ielai)Kas tiks darīts: uzbūvētas vietējas nozīmes kustības jos-las, samazinot tiešu pieslēgumu skaitu ātrgaitas ielai. Viss posms tiks aprīkots ar nepieciešamajiem satiksmes organizācijas tehnis-kajiem līdzekļiem, ceļazīmēm, energoefektīvu apgaismojumu un drošības barjerām. Tiks reno-vētas pazemes komunikācijas. Plānots izbūvēt arī sabiedriskā transporta pieturvietas un velosi-pēdu celiņus.Mērķis: uzlabot satiksmes dro-šību. Izmaksas: kopējās izmaksas – 4,36 milj. eiro, Rīgas domes līdzfinansējums – 1,09 milj. eiro.

5. Luksoforu būvniecība un rekonstrukcija

Kas tiks darīts: Rīgas luksofo-ros paredzēts uzstādīt gaismas

emisijas diožu moduļu sistēmas, kas uzlabos gaismas signālu redzamību. Uz ietvēm pie gājēju pārejām tiks iestrādāts taktilais bruģis un izbūvētas gājēju drošī-bas saliņas. Luksoforu objektu rekonstrukcija un izbūve šādiem objektiem: luksoforu objekta rekonstrukci-

ja Klusajā ielā 17; luksoforu izbūve Ilūkstes ielā

30, Rusova un Ķīšezera ielas krustojumā;

 regulējamas gājēju pārejas būvniecība:

 Krustpils ielā pie pieturvietas Depo;

 Dzirciema ielā pie Vaidelotes ielas;

 Gunāra Astras ielā pie Lielvār-des ielas;

 Vienības gatvē pie Irbenes ielas;

 Ojāra Vācieša ielā pie Friča Brīvzemnieka ielas;

 Viestura prospektā 95; Salaspils ielā 18/1; Gunāra Astras ielā pie Pūces

ielas; Andreja Saharova ielā 1c; Augusta Deglava ielā pie Ul-

brokas ielas; Maskavas ielā 178.Mērķis: uzlabot gājēju drošību.Izmaksas: kopējās izmaksas – 3,04 milj. eiro, Rīgas domes līdzfi-nansējums – 1,58 milj. eiro. n

NĒ MELNAJIEM PUNKTIEM UZ CEĻIEM!Ar Eiropas fondu dalību tika uzla-bota transporta infrastruktūra tā dēvētajos melnajos krustojumos, kur visbiežāk notiek ceļu satik-smes negadījumi.

1. Padarītais: 2008. gadā vienā no šādiem bīstamajiem punk-

tiem – Brīvības gatves un Juglas ielas krustojumā – tika uzbūvēts divu līmeņu šķērsojums 30 000 m2 platībā ar transporta un di-viem gājēju tuneļiem un tiltiņu, kā arī tika ierīkoti luksofori. Rezultāts: palielinājās satiksmes drošība un tika likvidēti sastrē-gumi, iebraucot galvaspilsētā no Vidzemes puses. Izmaksas: kopējās projekta izmak-sas – 22,86 milj. eiro, Rīgas domes līdzfinansējums – 15,78 milj. eiro.

2. Padarītais: tika uzbūvēts Austrumu maģistrāles pir-

mais posms starp Gaujas ielu un Meža prospektu – 18 kilometru gara četru joslu brauktuve.Rezultāts: satiksme kļuva dro-šāka, un tranzīta transports tika

novirzīts prom no pilsētas centra. Tas ir solis, lai izveidotu liela ātru-ma satiksmes tīklu Rīgā. Izmaksas: kopējās projekta izmaksas – 10,44 milj. eiro, Rīgas domes līdzfinansējums – 5,12 milj. eiro. n

JAUNI MĒRĶI Patlaban Rīgā tiek reali-zēts 71 projekts par kopējo summu 154 201 499,62 eiro, Rīgas domes un citu vietējo organizāciju līdzfinansē-jums ir 92 300 886,32 eiro.Patlaban lielākie projekti:

1. Latvijas Nacionālā mākslas muzeja restaurācija un re-

konstrukcija (K. Valdemāra iela 10a)Kas tiks darīts: nostiprinātas būvkonstrukcijas, atjaunotas inženierkomunikācijas, nomainī-tas grīdas un kāpnes. Tiek plā-nots paplašināt ēku, izmantojot pazemes telpas ar stikla jumtu 600 m2 platībā. Šis ir pirmais tik plaša mēroga ēkas remonts kopš muzeja uzbūvēšanas 1905. gadā. Mērķis: renovētā muzeja ēka būs viena no modernākajām Austrum eiropā. Izmaksas: kopējās projekta izmak-sas – 31,2 milj. eiro, Rīgas domes līdzfinansējums – 19,8 milj. eiro.

2. Rīgas pilsētas izgāztuves Au-gusta Deglava ielā rekultivācija

Kas tiks darīts: likvidēts nepievil-

cīgais objekts Pļavniekos. 20 gadu A. Deglava un A. Saharova ielas krustojumā uzkrātie sadzīves un rūpnieciskie atkritumi ir sasnieguši jau 1,66 miljonus kubikmetru. At-kritumiem sadaloties, daļa infiltrāta nonāk gruntsūdeņos. Lai apturētu piesārņojumu, tiks samazināta izgāztuves platība, atkritumus sa­stumjot vienā kaudzē un tos blīvē-jot. Tiks izveidots 33 metrus augsts kalns, kuru nosegs ar māla slāni, auglīgās grunts slāni un pēc tam apzaļumos. Realizējot projektu, tiks attīrīti piesārņotie gruntsūdeņi, un to kvalitātes monitorings tiks veikts ar modernām tehnoloģiskajām ie-kārtām. Projekta gaitā plānots veikt

pilsētas zemes rekultivāciju 19,3 hektāru platībā. Mērķis: ekoloģiskās situācijas uzlabošana pilsētā. No atkritu-miem atbrīvotajā teritorijā nākotnē plānots izbūvēt Lielvārdes ielas turpinājumu.Izmaksas: kopējās projekta izmak-sas – 8,4 milj. eiro, Rīgas domes līdzfinansējums – 4,2 milj. eiro.

3. Algoto pagaidu sabiedrisko darbu finansēšana

Kas tiks darīts: cilvēki, kas palikuši bez darba, tiks iesaistīti pilsētas labiekārtošanas darbos, saņemot par to 142 eiro (100 latu) mēnesī. Šī programma Lat-

KĀ RĪGĀ STRĀDĀ EIROPAS NAUDA,Desmit gadu laikā, kopš Latvija ir pilntiesīga Eiropas Savienības dalībvalsts, Rīgā

ar Eiropas fondu līdzfinansējumu ir īstenoti daudzi liela mēroga projekti, kas padarījuši galvaspilsētu skaistāku, ērtāku un drošāku. Tomēr darbs pie Eiropas fondu naudas apguves turpinās, un nākotnes plāni ir lieli!

SEPTIŅI GADI ĀTROS TEMPOSIepriekšējā finansēšanas periodā (2007–2013) Rīgā tika īstenotas programmas, kas sais-tītas ar kultūras pieminekļu saglabāšanu un restaurēšanu, izglītības uzlabošanu, trans-porta kustības drošību un atkritumu pārstrādes kvalitāti.

1110

MĒS IZVĒLAMIES RUNĀT LATVISKI! Šis ir jau ceturtais gads, kad galvaspilsētas vadība piedā-vā iedzīvotājiem bez maksas apgūt latviešu valodu. Rīgas domes apmaksātos valodas kursus šo gadu laikā ap-meklējuši četrarpus tūkstoši cilvēku. Šogad šim skaitam pievienosies vēl vairāk nekā 1200 rīdzinieku. Joprojām gan nesarūk to interesentu skaits, kuriem uz kursiem jāgaida rindā.

Tādu atsaucību nebijām gaidījuši2011. gadā Rīgas dome paziņoja, ka ir gatava apmaksāt latviešu valodas kursus pieaugušajiem rīdziniekiem neatkarīgi no viņu sociālā statusa. Vienīgais nosa-cījums – kursos nevar mācīties bezdarbnieki, jo bezdarbniekiem valodas kursus bez maksas pie-dāvā darba biržā.Interese par šo piedāvājumu pārspēja visas cerības. Pirmajā dienā vai – precīzāk – jau pirmajās stundās izglītības iestādes, kas organizē kursus, saņēma tik daudz telefona zvanu, ka jau pēc pusdie-nas laika visas vietas kursos bija aizņemtas. Pretendentu aptauja parādīja interesantu tendenci – absolūti lielākā daļa cilvēku valodu vēlas apgūt nevis naturalizācijas eksāmenam vai ķeksīša pēc, bet lai pārvarētu psiholoģisko barjeru un varētu beidzot sākt runāt latvie-šu valodā gan uz ielas un privātajā saskarsmē, gan darbavietā. Redzot, ka iedzīvotājiem tas tiešām ir nepieciešams, Rīgas dome realizēja projektu arī nāka-majā gadā, palielinot finansējumu gandrīz sešas reizes. 2011. gadā Rīgas iedzīvotāju latviešu valodas kursiem tika izlietoti 27 tūkstoši latu, kas ļāva nodrošināt mācības 507 cilvēkiem. Savukārt 2012. gadā – jau 159 tūkstoši latu snie-dza iespēju valsts valodu apgūt 2569 cilvēkiem.

Jau no paša sākuma projekts dar-bojas bez pārtraukuma. Katru gadu Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments izsludi-na konkursu mācību iestādēm, kas vēlas piedalīties integrācijas programmā. Atlase ir stingra: pre-tendentiem ir jābūt pieredzei kursu organizēšanā un pasniegšanā, jo kursi ilgst ne vairāk kā trīs mēne-šus un šajā laikā kursu apmeklē-tājiem ir jāapgūst valodas prasme A1, A2, B1 vai B2 līmenī.

Šogad no 26 mācību iestādēm, kas pieteicās šim projektam, finansējumu kursu īstenošanai saņēma astoņas firmas – Intas Straubergas valodu centrs IU, biedrība Latvijas Tautas sko-la, Latvijas Pašvaldību mācību centrs, SIA Mensarius, SIA MVS centrs (MC Alfa – mācību centrs), Rīgas 34. vidusskola, Rīgas Dau-gavgrīvas vidusskola un Rīgas Izglītības un informatīvi metodis-kais centrs.

KULTŪRAS MANTOJUMA SAGLABĀŠANA Eiropas Savienības atbalsts 2011. gadā ļāva veikt Rīgas simbola – Doma baznīcas – plaša mēroga atjaunošanas darbus. Patlaban tiek meklētas dažādas finansēju-ma iespējas, lai iesāktos darbus varētu turpināt.Padarītais: pabeigti arhitektūras un vēstures pieminekļa – Doma baznīcas – neatliekamākie restau-rācijas darbi. Rezultāts: nostiprinātas ēkas konstrukcijas, nomainīts jumts, novērsti tālāku bojājumu draudi.Izmaksas: kopējās projekta iz-maksas – 2,85 milj. eiro. n

SKOLĀM UN BĒRNUDĀRZIEMIzglītības infrastruktūras uzlabo-šana ir viena no Rīgas domes prioritātēm, un ES programmas palīdz to īstenot.

1. Padarītais: 128 vispārizglīto-jošo Rīgas skolu datorizācija,

apgādājot mācību iestādes ar da-toriem un multimediju iekārtām, tostarp interaktīvajām tāfelēm, projektoriem utt.Rezultāts: uzlabota mācību priekšmetu pasniegšanas kvalitā-te un izveidota datu apmaiņa starp skolām un citām organizācijām.Izmaksas: kopējās projekta izmaksas – 4,27 milj. eiro, Rī-gas domes līdzfinansējums – 37 tūkst. eiro.

2. Padarītais: 13 speciālo skolu ēku renovācija, iekļaujot arī

to apgādi ar modernām iekārtām. Rezultāts: skolēnu ar īpašām vajadzībām dzīves apstākļu un mācību procesa kvalitātes uzla-bošana.Izmaksas: kopējās projekta izmaksas – 1,89 milj. eiro, Rīgas domes līdzfinansējums – 615 tūkst. eiro.

3. Padarītais: izveidota skolo-tāju kvalifikācijas paaugstinā-

šanas sistēma izglītības optimi-zācijas apstākļos.Rezultāts: projekts ļaus skolotā-jiem vieglāk pielāgoties izglītības sistēmas pārmaiņām. Izmaksas: kopējās projekta iz-maksas – 8,4 milj. eiro (bez Rīgas domes līdzfinansējuma).

4. Padarītais: skolu un bērnu-dārzu ēku siltināšana.

Rezultāts: siltumenerģijas eko-nomija un samazināta oglekļa dioksīda emisija. Ēkas vizuāli kļuvušas daudz pievilcīgākas. Izmaksas: kopējās projekta izmaksas – 1,48 milj. eiro, Rī-gas domes līdzfinansējums – 672 tūkst. eiro.

,No 2014. līdz 2020. gadam Rīgā plānots īstenot 108 projek-tus par kopējo summu 3,5 miljardi eiro. 2014. gadā realizējamo pro-jektu kopējās izmaksas ir 26 479 169,98 eiro, Rīgas domes līdzfinan-sējums – 10 122 219,01 eiro.

,Absolūti lielākā daļa cilvēku latviešu valodu vēlas apgūt nevis ķeksīša pēc, bet lai pārvarētu psiholoģisko barjeru un varētu beidzot sākt runāt.

AKTUĀLI [teksts: Ivars Ozoliņš] REPORTĀŽA [teksts: Marija Pētermane]

1312

REPORTĀŽA [teksts: Marija Pētermane]

Elmīra

Es dzīvoju Rīgā mazāk nekā divus gadus. Mēs ar vīru esam no Krievijas un pārcēlāmies uz šejieni uzturēšanās atļauju programmas ietvaros. Man šeit ļoti patīk, un es ierados Latvijā ar apņemšanos apgūt latviešu va-lodu. Man tas nav nepieciešams kāda ķeksīša dēļ, mani gluži vienkārši interesē šī valoda, un es vēlos tajā sazināties. Vairākus kursus apguvu par savu naudu un tagad izmantoju šīs bezmaksas mācības, lai paaugstinātu savu valodas prasmi vēl vairāk. Starp citu, mums ar vīru jau bija iespēja pārliecināties, cik svarīgi ir prast latviešu valodu. Mēs devāmies nelielā ceļojumā pa Latvijas attālākajiem nostūriem, un pēkšņi sabojājās automašīna. Aizgājām ar kājām līdz tuvējam ciematiņam. Bet tur neviens nesaprata krie-viski ne vārda. Atsaucu atmiņā visu savu vārdu krājumu. Un sev par pārsteigumu spēju paskaid-rot latviešu valodā, ka mums ir nepieciešama palīdzība, izstās-tīt, kur ir automašīna, palūgt, lai kāds mums palīdz to izvilkt ārā, un uzzināt, kur tuvumā atrodas dzelzceļa stacija. Droši vien manā stāstā bija daudz kļūdu, bet galve-nais ir tas, ka mani saprata!

Margarita

Par Intas kursiem uzzināju pirms deviņiem gadiem – interneta fo-rumos tos ļoti slavēja. Aizgāju uz nodarbībām, patika, bet bērns bija mazs, un nebija kur viņu atstāt, tāpēc valodas mācīšanās bija jāpamet pusceļā. Kad pagā-jušajā gadā uzzināju par Rīgas domes organizētajiem bezmak-sas kursiem, uzreiz piezvanīju. Bet izrādījās, ka jau vienas dienas laikā ir nokomplektētas visas grupas. Bija jāgaida nā-kamā uzņemšanas reize. Šo-reiz zvanīju jau no paša rīta un beidzot tiku uz kursiem. Esmu ļoti priecīga, ka atkal esmu nokļuvusi I. Straubergas valo-das kursos: te ir gan metodika, gan redzams, ka skolotājiem šis darbs nav vienaldzīgs. Šis nav tas gadījums, ka firma vienkārši uzvarējusi konkursā, saņēmusi naudu no Rīgas domes un tālāk jau visu atstāj kursu dalībnieku ziņā – apgūs viņi valodu vai ne. Ir redzams, ka mūsu skolotājiem tiešām rūp, lai mēs iemācītos runāt. Paldies Rīgas domei, ka tā pamudināja mani atsākt mā-cības: pabeigšu bezmaksas kur-sus un turpināšu šeit mācības par maksu. Mūsdienās nerunāt latviski ir vienkārši nepieklājīgi.

Marina

Par šiem kursiem uzzināju Rīgas domes mājaslapā. Mā-cīties valodu šeit ir labi un ērti, nodarbības notiek pašā pilsētas centrā. Bet pats galvenais – sko-lotāji. Mūsu Vizma – tas ir kaut kas brīnumains, viņa vienmēr izdomā, kā padarīt tēmu intere-santu, viņa rosina mūs fantazēt. Es jau biju nokārtojusi eksāme-nu, iegūstot pirmo kategoriju, bet nebija, ar ko latviešu valodā sarunāties. Tagad es vēlos at-svaidzināt zināšanas un mācī-ties tālāk. Veikalos un iestādēs cenšos runāt latviešu valodā kaut visvienkāršākās frāzes, bet ļoti apjūku, ja mani uzrunā negaidot, viss uzreiz izkūp no galvas. Tāpēc ir ļoti svarīgi, ka daudz laika nodarbībās atvēlēts dzīvām sarunām.

mēnešos pēc nonākšanas Latvijā un dara to ar panākumiem. Acīm-redzot šiem cilvēkiem motivācija ir spēcīgāka. Parasti viņi jau pēc gada latviski runā labāk nekā dau-dzi krievi, kas šeit dzīvo visu savu mūžu.”To apstiprina arī centra pedago-ģes – Ilga Imša, Inese Rudzīte un Vizma Zvaigzne –, kuras pirms

nodarbības ielūkojas I. Strauber-gas kabinetā. Viņas ir profesionālas lingvistes, turklāt viņas ir pabeigu-šas Latviešu valodas aģentūras kursus, kuros apguvušas valodas mācīšanas specifiku pieauguša-jiem. „Mēs kursu dalībniekiem nedo-dam mācību grāmatas,” specifiku skaidro I. Strauberga. Viņa parasti

Mācības nedrīkst būt garlaicīgas!„Lielākā daļa cilvēku, kas pie-teikušies uz Rīgas domes ap-maksātajiem valodas kursiem, ir vecumā no 40 līdz 55 gadiem. Viņiem ir vissliktākā situācija ar latviešu valodu, un arī iemesli šādai situācijai ir skaidri. Viņi pārstāv tās pāris paaudzes, kam

padomju laikā latviešu valoda skolā bija priekšmets, kas līdz-vērtīgs zīmēšanai vai dziedāša-nai. Jauniešu kursos ir maz, jo praktiski visi, kas beiguši krievu skolas pēdējos desmit piecpad-smit gados, latviešu valodu prot labi,” stāsta valodu mācību centra direktore Inta Strauberga. Intas Straubergas valodu centrs IU Rī-gas domes integrācijas projektā piedalās jau no paša sākuma.

Valodu centrs, kuru pirms 17 gadiem izveidoja I. Strauberga, nav liels, bet tam ir godam nopelnīta reputācija. Šajos gados centrā latviešu valoda mācīta desmitiem tūkstošu cilvēku. Mācību solā sēdušies pat veseli kolektīvi: dzelz-ceļnieki, veikalu tīklu pārdevēji un pārdevējas, banku baltās apkaklī-tes, žurnālisti… „Un vēl viens paradokss,” turpina I. Strauberga, „tagad pie mums arvien biežāk vēršas ārzemnieki, īpaši no Krievijas, kas pārcēlušies šeit uz dzīvi. Tātad viņi burtiski mācās latviešu valodu jau pirmajos

,Latviešu valodas kursus apmeklē dažādu profesiju pārstāvji.

,Pasniedzēja Vizma Zvaigzne spēj jebkuru gramatikas likumu pasniegt kā mazu izrādi.

2011. gadā Rīgas dome piešķīra 27 tūkstošus latu, nodrošinot latviešu valo-das bezmaksas apguvi 507 cilvēkiem. 2012. gadā Rīgas dome at-vēlēja šim projektam 159 tūkst. latu, ļaujot latviešu valodu bez maksas apgūt 2569 rīdziniekiem. 2013. gadā Rīgas dome ie-dalīja 92 tūkst. latu, apmak-sājot latviešu valodas kur-sus 1391 galvaspilsētas iedzīvotājam. 2014. gadā Rīgas dome ir piešķīrusi 115 000 eiro.

,Lai varētu mācīties latviešu valodu Rīgas domes finansētajos kursos, pretendentam ir jāatbilst šādiem notei-kumiem:

n pretendents nevar mā-cīties skolā (jo skolēniem visās Rīgas skolās ir ie-spējams mācīties latviešu valodu);

n pretendentam nevar būt bezdarbnieka statuss (šajā gadījumā latviešu valodas mācības apmak-sā valsts);

n pretendenta dzīvesvie-tai ir jābūt deklarētai Rīgā.

1514

strādā ar grupām, kurās jau ir laba valodas prasme un var mācīt sarežģītas latviešu gramatikas nianses. „Daudzo gadu laikā esam izstrādājuši savus tekstus, piemē-rus un vingrinājumus, kas visprecī-zāk sasniedz mācību mērķi.” „Visus valodas likumus mēs parādām dialogu formā,” papildina I. Rudzīte. „Mēs sakām apmācā-majiem – nebaidieties kļūdīties! Nekautrējieties, šeit visi ir tādi paši kā jūs. Fantazējiet, izstāstiet mums latviski, kā pavadījāt svētdienu, kā izlīgāt ar savu draudzeni, kā iepirkāties, izmantojiet ikdienas situācijas. Mācību stundas nedrīkst būt garlaicīgas!”„Mūsu kursu dalībnieki ir malači,” rezumē V. Zvaigzne. „Iedomājieties, trīs reizes nedēļā vakarā pēc darba viņi nedodas mājās atpūsties, bet gan nāk pie mums – mācīties. Un dara to ar prieku. Gadās, ka 90 minūtes pasteidzas tik nemanāmi, ka visi skatās pulkstenī ar izbrīnu – vai tiešām jau beigas?”Pa to laiku divi mācību kabineti ir piepildījušies ar cilvēkiem: pienācis laiks mācībām. Ielūkosimies abās stundās – kā īsti tās norisinās...

Ļauties fantāzijai!Klasē, kur stundu vada I. Rudzīte, visa grupa pēta attēlus. Viņiem jā-pastāsta, ko dara attēlos redzamais mētelī tērptais ņiprais personāžs.„Ko viņš dara?” skolotāja mudina kursu dalībniekus iesaistīties sarunā. Viņi ieslīguši klusās pārdomās, līdz kāds tomēr sadūšojas runāt:„Viņš ir atnācis uz banku.”„Pareizi,” apstiprina I. Rudzīte. „Un ko viņš dara bankā?”

„Maksā par dzīvokli”, „Pārskaita naudu labdarības fondam” – klasē dzirdami nedroši sieviešu balss izteikti minējumi. Tiem pāri atskan pārliecinoša vīrieša balsī:„Tak’ par kredītu maksā! Atmaksā aizdevumu! Paņēma hipotēku un tagad svīst.” Kā jau skolotāja bija mudinājusi, tiek aprakstīta reāla situācija no dzīves.„Paņēma hipotekāro kredītu un tagad velk vezumu,” kopīgajiem smiekliem pa vidu atskan I. Rudzī-tes sinhronais tulkojums.

Nākamajās piecpadsmit minūtēs attēlos redzamais spriganais tēls šaudās no bankas uz aptieku, no aptiekas uz ķīmisko tīrītavu, no ķīmiskās tīrītavas uz veika-lu – zīmētais vīriņš nedod grupai ne mirkli miera ar visiem tam pieejamajiem līdzekļiem. Bet arī grupa nepadodas, stāstot par viņa aktivitātēm skaidri un precīzi, gluži sekojot viņam pa pēdām. „Nopirka tabletes bez receptes”, „Lūdz iztīrīt asins traipus no viņa jakas” – sa-raustīti atskan no dažādām klases rindām, un jocīgais vīriņš nu jau pārtapis aizdomīgā personā. Tikai nonākot līdz tēla piedzīvojumiem veikalā, skolēni nomaina toni un ļaujas fantāzijai: „Nopirkt hamon un sarkanvīnu.” Var just, ka cilvēki nākuši uzreiz pēc darba un vēl nav vakariņojuši. Tomēr skolotāja uzreiz viņus at-griež no gastronomiskajām debe-sīm uz zemes: „Kas tas ir hamon?”„Vītināta gaļa,” paskaidro grupa, un var just, ka viņu domas uz brīdi ir vairāk pie tās, ne latviešu valodas niansēm. „Žāvēta gaļa,” I. Rudzīte atgādina. Šeit tomēr ir Latvija, nevis Spānija. Pārliecinājušies, ka šajā klasē viss norit pēc priekšrakstiem, kopā ar fotogrāfu dodamies uz nākamo klasi. Tur tiek apskatīta cita tēma – īpašības vārdu salīdzināmās pakā-pes. Skan, godīgi sakot, ne pārāk aizraujoši. Bet studenti stāsta, ka smaidīgā V. Zvaigzne spēj jebkuru gramatikas likumu pasniegt kā mazu izrādi. „Kur ir lētāki produkti – Rimi vai Maximā?” viņa provocējoši jautā. Grupā ir tikai sievietes, tāpēc uzreiz jūtama dzīvīga kustība…Pozitīva attieksme pret valodu un kursantu augstā motivācija – tas ir pirmais, ko šeit ievērojam. Viena no kursu dalībniecēm pirms nodarbī-bas sacīja gluži atklāti: „Es mē-ģināju iemācīties latviešu valodu gan patstāvīgi, gan pie privātiem pasniedzējiem. Bez rezultāta! Tikai šie kursi deva man iespēju kaut kā atvērties un sākt runāt. Acīmredzot problēma slēpjas tajā, ka iekšā bija jūtama kāda pretestība, kamēr valodu mums uzspieda gluži kā ar varu. Bet, kad Rīgas dome iero-sināja to apgūt bez maksas, tā ir pārvērtusies par manu izvēli un manu personisko atbildību. Un es izvēlējos – runāt!” n

,Praktiski visi, kas beiguši krievu skolas pēdējos desmit piecpadsmit gados, latviešu valodu prot labi, stāsta valodu mācību centra direktore Inta Strauberga.

REPORTĀŽA [teksts: Marija Pētermane]

KĀDA BŪS RĪGA PĒC 15 GADIEMZaļie koridori, kas savieno visus pilsētas parkus un skvērus. Atraktīvais pilsētas centrs, kurā automašīnu skaits ir samazināts līdz minimumam, toties ērtības garantētas gājē-jiem un velosipēdistiem. Ar augstajām tehnoloģijām aprīkotas industriālās zonas, piln-vērtīga infrastruktūra arī pašos nomaļākajos mikrorajonos, nekādu graustu un depresīvu teritoriju – tādu Latvijas galvaspilsētas nākotni paredz Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta komandas izstrādātais projekts Rīgas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030. gadam. Šā dokumenta izstrādē piedalījās arī pilsētas iedzīvotāji, kuri kļuvuši par projekta līdzautoriem: projektā ir iekļauti 264 rīdzinieku priekšlikumi. Dokuments tiks apstiprināts jau šovasar.

Jauna realitāte – jauni risinājumiKāpēc bija nepieciešama jauna pilsētas attīstības stratēģija? Palūkosimies, kas Rīga ir patla-ban! Veselu gadsimtu, jau kopš cariskās Krievijas laikiem, pilsē-ta bija ievērojams industriālais centrs – šeit saražoto produkciju pazina un vērtēja tikpat augstu kā Sanktpēterburgā vai Varša-vā ražoto. Tāpēc arī vērienīga rūpnieciska apbūve aizņēma lielu daļu no pilsētas teritorijas.Tomēr pēdējo divu desmitgažu lai-kā pilsētas ekonomiskās attīstības orientieri ir mainījušies. Rūpniecī-ba ir atkāpusies otrajā plānā, un mūsdienu Rīga, no vienas puses, ir tipiska pilsēta muzejs, bet, no otras, – tranzīta ostas pilsēta.

Tam ir gan savi plusi (nepiesār-ņots gaiss, tīra upe), gan arī mīnusi (darbavietu trūkums), bet par tiem labāk lai spriež ekono-misti. Tomēr neapstrīdams ir šāds novērojums: teritorijas, kuras kādreiz bija aizņēmuši rūpniecī-bas uzņēmumi, pašlaik degra-dējas. Turklāt šim procesam jau divus gadu desmitus neviens nav mēģinājis pretoties.Pamestie, vairs nefunkcionējošie bijušie rūpnīcu cehi, līdzekļu trū-kuma dēļ nepabeigtās jaunbūves, kā arī avārijas stāvoklī esošās ēkas, kuras īpašnieki nevēlas restaurēt – tas viss bojā pilsētas tēlu, rada draudus pilsētnieku dzīvībai un traucē Latvijas gal-vaspilsētas attīstību. Atrisināt samilzušo problēmu ir iespējams vienīgi ar vienotu stratēģiju, kurā

ietilptu gan rīcības plāns, kā atjaunot depresīvos rajonus, gan cīņas metodes pret nolaidīgajiem īpašniekiem un iespējas piesaistīt investorus. Vēl viens nopietns šķērslis pilsētas harmoniskai attīstībai ir stratēģija, kura bija spēkā pē-dējos divdesmit gadus, – Rīga ir kļuvusi decentralizēta. Pilsētas kartē ir skaidri redzams, ka aktī-vie apbūves rajoni ir atsevišķas viena no otras izolētas saliņas. Šādai galvaspilsētas decentrali-zācijai nebija nekāda ekonomiska pamatojuma. Vēl vairāk, tieši tā faktiski kļuva par galveno cēloni daudzu būvniecības projektu stagnācijai un slēgšanai. Tāpēc arī radusies neatliekama nepieciešamība saprast un no-formulēt, kādā virzienā vajadzētu

,Āgenskalna tirgus piedzīvos otro atdzimšanu: dalītas telpas principi.

PILSĒTA [teksts: Anna Liepiņa]

1716

mi no šādas transporta prioritāšu hierarhijas būs gaisa kvalitātes uzlabošanās un iedzīvotājiem draudzīgas pilsētvides izveidoša-nās pilsētas centrā.Tomēr pats pirmais uzdevums ir pilnībā aizliegt smago kravas automašīnu kustību galvaspilsē-tas centrā. Pašlaik fūres uz ostu brauc pa krastmalu gar Vecrīgu. Pilsētas attīstības stratēģija pa-redz Ziemeļu transporta koridora būvniecību. Par tā pirmo kārtu kļūs Brīvības ielas dublieris, kas savienos Rīgas Brīvostu ar valsts maģistrālēm Vidzemes virzienā.

Piesakām cīņu betona džungļiem Lai padarītu pilsētas vidi vese-līgāku, ir plānots izveidot zaļos koridorus – labi apzaļumotus celiņus un alejas, kas savā starpā savienos visus galvaspilsētas parkus un skvērus. To paveikt ir gluži reāli. Izpētot aerofoto kartes, speciālisti konstatēja, ka ar ne-pārtrauktu zaļo koridoru pilsētā ir iespējams savienot pat Vecrīgu ar Mežaparku. Kā tas izskatīsies dabā, to paš-laik ir iespējams redzēt Skanstes ielas rajonā: tur ir izveidots izmē-ģinājuma zaļā koridora posms, pa kuru jau kopš tā pirmās dienas burtiski plūst skrējēju straumes, velosipēdisti un jaunās māmi-ņas ar bērnu ratiņiem. Šīs idejas tālākais mērķis – lai pa Latvijas galvaspilsētu būtu iespējams pa-staigāties stundām ilgi, izvairoties no betona džungļiem un piedū-motām ielām. Skanstes ielas apkaime par izmēģinājuma zonu nav izvēlēta nejauši. Vēl nesenā pagātnē šī mazapdzīvotā teritorija patla-ban tiek aktīvi apbūvēta – banku pārstāvniecības, biznesa centri un jauni dzīvojamie nami. Rīgas attīs-tības stratēģijas projekts paredz, ka šeit atradīsies daudzfunkcio-nāls darījumu rajons ar kvalitatīvu dzīvojamo vidi, kas savukārt ļaus izveidot jaunas darbavietas aug-stas kvalifikācijas speciālistiem. Veidojot investoriem labvēlīgu vidi, pilsēta jau ir izveidojusi jaunu au-tobusu līniju, kas kursē pa Skans-tes ielu, un tiek plānots izbūvēt arī tramvaja līniju, kuras ieviešanai paredzēts piesaistīt Eiropas Sa-vienības līdzekļus.

Nomaļāk esošais Granīta ielas rajons ir ieplānots kā industriālā zona, kur potenciālajiem uzņē-mumiem ir pieejama nepiecieša-mā elektroenerģija, ūdens un lieli zemesgabali. Projekta nodarbi-nātības potenciāls ir no 19 līdz 38 tūkstošiem darbavietu, no kurām 5–24 tūkst. varētu būt jaunas darbavietas Pilsēta plāno pie-saistīt Eiropas Savienības fondu līdzekļus, lai šajā rajonā izveidotu inženierkomunikāciju infrastruktū-ru un izbūvētu ielas.Tiek prognozēts, ka tuvāko septiņu gadu laikā aktīvi attīstī-sies teritorija Daugavas kreisajā krastā, kas atrodas līdzās Latvi-jas Nacionālajai bibliotēkai, kā arī Ķīpsala, jo tā ir lieliska vieta inovāciju centriem un zinātnis-kajām laboratorijām. Turklāt par saviem nodomiem uzcelt radošās laboratorijas un mācību centru ir paziņojuši Rīgas radio un televīzi-jas torņa Zaķusalā īpašnieki. Tas viss nozīmē, ka uz katru poten-ciālo centru – zinātnisko, finanšu vai industriālo – jāizveido vairāk sabiedriskā transporta maršrutu. Iekļaujot šos objektus pilsētas

attīstības programmā, pilsēta cer uz Eiropas Savienības līdzfinan-sējumu.

Ņemot vērā rīdzinieku vēlmesRīgas attīstības stratēģija tiek izstrādāta ne vien kabinetos, bet arī pilsētas ielās, pēc iespējas vairāk apzinot sabiedrības vie-dokli. Ir notikušas četras tematis-kas tikšanās ar sabiedrību, kurās tika apspriesti stratēģijas un prog-rammas projekti, tika organizētas tikšanās ar iedzīvotājiem visās 58 Rīgas apkaimēs. Ir savākts milzīgs skaits ieteikumu, saņemti 574 priekšlikumi, no kuriem 277 ir atraduši vietu projektā. Tādējādi to var droši nosaukt par doku-mentu pilsētai, kurš radīts kopā ar pilsētu. Ko iedzīvotāji piedāvāja? Jaunieši redz Rīgu kā viedo pilsētu – smart city, kurā dzīves kvalitāte tiek nodrošināta, ekonomiski izman-tojot inovatīvās tehnoloģijas, zaļo enerģiju un resursus. Piemēram, ir zināms, ka zem Rīgas divu kilo-metru dziļumā atrodas karstie avo-

,Armands Krūze, Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta Stratēģiskās vadības pārvaldes vadītājs

Rīgā ir pietiekami daudz vietu, kur ir iespējams ērti izveidot jaunas ražot-nes. Kā pilsēta šīm vietām var pie-saistīt biznesa cilvēku uzmanību? Pēc likuma, pašvaldībai nav tiesī-bu nodarboties ar uzņēmējdarbību, bet tā var nodrošināt potenciālās industriālās zonas ar teicamu in-frastruktūru. Pieņemsim, ka iesā-cējs uzņēmējs ir nolēmis sākt savu biznesu un ir izdomājis produktu, kuru viņš varētu piedāvāt, kā arī ir saņēmis atbalstu no Rīgas domes un Swedbank kopīgi īstenotās grantu programmas Atspē-riens, ar kuru tiek veicināta mazo un vidējo uzņēmumu at-tīstība Rīgā. Ar laiku plānots veidot sadarbību arī ar augstā-kās izglītības iestādēm, tādējādi veicinot zinātnes piesaisti un atbalstu uzņēmējiem, bet vēlāk atkal var nākt talkā pilsē-ta, piešķirot uzņēmumam pašvaldībai piederošu teritoriju – industriālo zonu, kurā izbūvēt laukumu, pievilkt elektrību un komunikācijas un – pats galvenais – ierīkot uz turieni sabied-riskā transporta līniju, lai būtu iespējams viegli piebraukt. Jaunā ilgtspējīgas attīstības stratēģija paredz investoriem un nākamajiem uzņēmējiem trīs industriālās zonas: Vienības gatvē, Granīta ielas rajonā un Spilves lidostas rajonā.

attīstīties Latvijas galvaspilsētai un kādu to vēlētos redzēt tās iedzīvotāji. Šie meklējumi tagad ir izvērsušies principiāli jaunā Rīgas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā.

Gājējam vienmēr ir taisnībaSākumā izstrādātāji veica aprē-ķinus, cik tad īsti cilvēku pieder Rīgas aglomerācijai. Tie nav tikai rīdzinieki, bet arī visi tie, kas brauc strādāt uz galvaspilsētu no piepilsētām un tālākiem valsts nostūriem. Kopā šis skaits veido vairāk nekā 1,1 miljonu cilvēku. Tas nozīmē, ka, tēlaini izsako-ties, Rīgā katru dienu ierodas vēl viena Rīga. To uz savas ādas izjūt Pārdau-gavas iedzīvotāji, jo šis rajons pašreiz pārvēršas par vienu lielu nedabiski veidotu autostāvvietu. Visi, kas no piepilsētām brauc ar savām automašīnām, atstāj tās Pārdaugavas mazajās ieliņās un

tālāk pārvietojas ar sabiedrisko transportu, jo Daugavas labajā krastā par mašīnas novietošanu būs jāmaksā, bet kreisajā krastā pagaidām to vēl var izdarīt bez maksas. Ko tas nozīmē? To, ka par vienu no pamata idejām Rīgas trans-porta attīstības stratēģijā ir jākļūst visdažādākajās pasaules pilsē-tās jau veiksmīgi izmēģinātajai stāvparku sistēmai Park & Ride. Pie katras maģistrāles pilsētas robežā tiek izbūvēta apsargāta autostāvvieta – bezmaksas vai par simbolisku lietošanas maksu. Piepilsētu iedzīvotāji tur var atstāt savas automašīnas un pārsēs-ties sabiedriskajā transportā. Tas būtiski palīdzētu samazināt auto sastrēgumus ielās un pārpildītas autostāvvietas pilsētas centrā. Rīgas pašvaldība jau pama-zām ir sākusi realizēt šo ideju: 2012. gadā A. Deglava ielas galā tika uzbūvēta pirmā daudzstā-vu autostāvvieta ar vietām, kas rezervētas stāvparka pakalpoju-

mam. Pagaidām īpaši lielu popu-laritāti tā nav iemantojusi, bet drīz viss mainīsies. Tas tādēļ, ka pilsētas attīstības stratēģijā ir paredzēts maksi-māli atbrīvot pilsētas vēsturisko centru no automašīnām. Pirmajā vietā – gājēji, viņiem jānodrošina vislielākās ērtības. Nākamie pēc prioritātēm ir velosipēdisti: viņu rīcībā jābūt veloceliņiem, velosi-pēdu joslām un velonovietnēm pietiekamā daudzumā. Trešo vie-tu ieņem sabiedriskais transports. Un tikai ceturtajā vietā – perso-niskais autotransports. Tam Rīgas centrā tiks samazinātas priekš-rocības: palielināsies to vietu skaits, kurās apstāties vai braukt nedrīkst, samazināsies atļauto pagriezienu vietas. Milzums zonu būs atvēlētas tikai gājējiem un velosipēdistiem, uz ielām izvietoti gulošie policisti un sabiedriskā transporta joslas – agri vai vēlu šie šķēršļi autovadītājiem ļaus noprast, ka stāvparku sistēma ir pats labākais risinājums. Ieguvu-

,Šāds garš soliņš varētu tikt uzbūvēts Ziepniekkalnā.

PILSĒTA [teksts: Anna Liepiņa]

18 19

PILSĒTA [teksts: Anna Liepiņa]

ti – kāpēc gan virs tiem neizveidot termocentrāli, lai varētu apkurināt kaut vai daļu pilsētas? Ziepniekkalna iedzīvotāji izteica priekšlikumu Rīgas attīstības stratēģijas projektā iekļaut netālu esošo meža masīvu, uz kuru teju visa rajona iedzīvotāji dodas pa-staigās. Būtu taču lieliski nākotnē to labiekārtot, pārvēršot par otru Mežaparku!Rīgas pretējās puses – Dreiliņu – attīstītāji, no apkaimes, kura pēdējo gadu laikā attīstās īpaši strauji, palūdza izveidot turpinā-jumu ceļa posmam, kas nebija paredzēts esošajā projektā, bet tagad tiks ņemts vērā jaunajā attīstības programmā.Stratēģijas apspriešanā piedalī-jās arī Rīgas piepilsētu iedzīvotā-

ji, sniedzot atbildes uz jautājumu, kādiem ir jābūt apstākļiem, lai viņi būtu gatavi atgriezties dzīvot Rīgā? Projektā tika iekļauti arī viņu priekšlikumi par mazstāvu apbūves izveidi pilsētas robežās, zaļo zonu tiešā tuvumā, vietās, kur pirms tam nekāda celtniecība nebija paredzēta.

Nost ar graustiem!Neapgūtas zemes Rīgā nav vairs nemaz tik daudz. Tāpēc pilsētas attīstībai vajadzētu akcentēt dep-resīvo rajonu renovāciju.Šādu vietu gan galvaspilsētā vēl joprojām netrūkst. Veidojot jauno pilsētas attīstības stratēģiju, tika savākta informācija par visām

degradētajām teritorijām un objektiem. Pilsētas plānos ietilpst graustu nojaukšana un degradē-to rajonu revitalizācija. Šie plāni jau tiek īstenoti. Piemērs tam ir Spīķeru kvartāla un tam iepretī esošā krastmalas posma atjauno-šana. Vēl nesen tur bija tikai dubļi, tukšums un postaža, kas mijās ar krimināli noskaņotu personu un bezpajumtnieku mītnēm. Tagad tas ir tīrs un skaists, ar īpašu kolorītu apveltīts radošais kvartāls ar koncertzāli, izstāžu laukumiem, leļļu muzeju, kafejnīcu un citiem pievilcīgiem objektiem. Otro atdzimšanu piedzīvos arī Āgenskalna tirgus. Tiek plānoti rekonstrukcijas darbi, kas paredz ēkas priekšā izveidot publis-ko telpu. Apmales, pār kurām

pašlaik ir spiesti lēkāt gājēji un velosipēdisti, izvairoties no tramvajiem un automašīnām, tiks novāktas, veidojot laukumu vienā līmenī. Turklāt ne tikai vienkāršu laukumu, bet plašu gājēju pāreju – līdzīgu tai, kas atrodas Vecrīgā, Zigfrīda Annas Meierovica bulvā-ra posmā starp Laimas pulksteni un Makdonaldu. Ja kāds no gā-jējiem vēlēsies šķērsot laukumu, jebkuram transporta līdzeklim, arī tramvajam, būs jāpiebremzē un jāpalaiž gājējs. Līdz 2015. gadam tiks rekultivē-ta gigantiskā 23,1 hektāru lielā izgāztuve A. Deglava ielā. Tajā patlaban atrodas apmēram 1,7 miljoni kubikmetru atkritumu, un neapzinīgie pilsētnieki turpina

izgāzt tur celtniecības atkritumus. Apkārtējā vide šajā vietā jau sen ir saindēta ar naftas produktiem un smagajiem metāliem, bet gruntsūdeņi pakāpeniski izplata piesārņojumu rietumu un dien-vidrietumu virzienā, apdraudot Pļavnieku un Purvciema iedzīvo-tāju veselību. Teritorijas sanācijas projekts jau ir apstiprināts: iz-mantojot sarežģītas tehnoloģijas, augsne atkal tiks attīrīta, pārklāta ar pretfiltrācijas slāni un auglīgas zemes kārtu, kurā tiks iestādīti augi. Kā turpmāk šī vieta tiks izmantota, tas jau vairs nav stra-tēģijas, bet jaunā Rīgas teritorijas plānojuma jautājums.Tiek plānots, ka līdz 2020. gadam pilsētā pazudīs visas A kategori-jas avārijas ēkas – tie grausti, kuri vairs nav atjaunojami. Vēl nesen bija vairāk par četriem simtiem graustu, bet namīpašnieki neli-kās par tiem ne zinis, jo negri-bēja maksāt par nojaukšanu. Tad pilsētas pašvaldība saviem spēkiem sāka nojaukt graustus un sakopt teritoriju, bet rēķinus nosūtīja īpašniekiem ar tiesas starpniecību. Turklāt avārijas ēku īpašniekiem lika maksāt pa-augstinātu nekustamā īpašuma nodokli. Rezultātā graustu skaits nenovēršami sāka samazināties. Līdzīgu mehānismu pilsētas pašvaldība domā izmantot arī nākotnē pret pamestu rūpniecis-ko zonu īpašniekiem.Visbeidzot, īpaša vieta attīstības stratēģijā ir atvēlēta Daugavai. Kreisajā krastā drīzumā sāksies Mūkusalas ielas labiekārtošana: krastmala tur vairākās vietās atro-das tikpat nolaistā stāvoklī, kādā vēl nesen atradās krastmala pie Spīķeriem. Tas viss vēl ir tikai sākums! Attīs-tības stratēģija paredz daudzas un dažādas jaunbūves uz ūdens un ūdens tuvumā: jahtklubus, piestātnes un krastmalu labiekār-tošanu. Daugava – tā ir mūsu ba-gātība. Ne katra pilsēta var lepo-ties ar tik lielu un skaistu upi! Arī ne katra pilsēta, kuras teritorijā atrodas upe, ir spējīga nodrošināt komfortablu pieeju pie ūdens un vietu pastaigām pa krastu (Tbilisi tam ir slikts piemērs, turklāt šādu piemēru vēl ir daudz). Jā, tas ir dārgi. Jā, tas ir darbietilpīgi. Bet lai rīdzinieki būtu apmierināti – to ir vērts darīt! n

VIENS CEĻŠ VISIEMSABIEDRISKAIS TRANSPORTS GATAVOJAS VELOJOSLU IEZĪMĒŠANAITuvojoties velosezonai, Rīgas satiksme īpašu uz-manību pievērš drošībai uz ielām. Tieši tādēļ aprīļa bei-gās norisinājās seminārs un diskusija Sabiedriskā trans-porta vadītāju un velosipē-distu savstarpējā sapratne, kurā Rīgas satiksmes, Ceļu satiksmes drošības direkci-jas (CSDD) un Latvijas Riteņ-braucēju apvienības pārstāv-ji diskutēja par pašreizējo situāciju un iespējamajiem uzlabojumiem nākotnē.

Speciālu velojoslu ierīkošana un atļauja velosipēdistiem izmantot sabiedriskā transporta joslas ir rūpes ne tikai par velosipēdistu, bet arī gājēju ērtībām – bijušais Ceļu policijas priekšnieks, tagad Rīgas satiksmes valdes loceklis Edmunds Zivtiņš seminārā uz-svēra, ka patlaban Rīgā 80% ceļu satiksmes negadījumu ar velosi-pēdistu iesaisti notiek uz ietvēm, kur priekšrokai jābūt gājējiem. „Visā civilizētajā pasaulē pilsētas satiksmē tiek attīstītas trīs lietas

– droša pārvietošanās gājējiem, vieta braukšanai velosipēdis-tiem un sabiedriskais transports. Nekur neattīsta autobraucējiem labvēlīgus apstākļus uz triju no-saukto prioritāšu rēķina,” norādīja E. Zivtiņš. Vēl viens seminārā īpaši uz-svērts aspekts – velosipēdistu skaits. Latvijas Riteņbraucēju apvienības valdes priekšsēdētājs Viesturs Silenieks pastāstīja, ka parasti velosipēdistu skaits gadā

pieaug par 10%, taču 2013. gadā šis pieaugums bija 26%, un arī turpmāk kāpums tiek prognozēts tikpat straujš. Semināra dalībniekiem tika pie-dāvāti vairāki padomi satiksmes drošības uzlabošanai, kurus izmantot, kamēr jaunā kārtība vēl nav ieviesta. Piemēram, pirms pagrieziena visiem transporta līdzekļu vadītājiem ieteicams pār-liecināties, vai pa ietvi lielā ātrumā netraucas kāds riteņbraucējs. n

MAIJA AKCIJA: IESPĒJA SLĒGT IZLĪGUMU, NEMAKSĀJOT LĪGUMSODUPašvaldības uzņēmumu Rīgas namu pārvaldnieks (RNP) un Rīgas pilsētbūv-nieks klientiem, kuriem izveidojies parāds par ap-saimniekošanu un saņemta-jiem pakalpojumiem, šā gada maijā tiek piedāvāta iespēja slēgt izlīgumu par pakāpe-nisku parāda samaksu, ne-piemērojot soda procentus.

Noslēdzot izlīgumu ar RNP, tiks izveidots parāda samaksas grafiks ar maksimālo termiņu divi gadi. Aprēķinot maksājuma apmēru, tajā netiks iekļauta kavējuma nauda, proti, līgumsods, kas izveidojies

līdz izlīguma noslēgšanas brīdim. Pēc pilnīgas pamatparāda summas atmaksas aprēķinātais un nesa-maksātais līgumsods tiks dzēsts 100% apmērā.

Izlīgumu var noslēgt visos RNP un Rīgas pašvaldības klientu apkalpošanas centros. Akcija turpināsies tikai līdz 31. maijam! Papildu informāciju var atrast www.rnparvaldnieks.lv.Līdzīgu iespēju no 6. maija pie-dāvā arī pašvaldības SIA Rīgas pilsētbūvnieks – līdz 6. jūnijam būs iespējams vienoties par ko-munālo un īres parādu samaksu gada laikā, atbrīvojoties no līgum-soda par savlaicīgi nemaksātiem rēķiniem.Īrniekiem, kurus interesē šāda abpusēja vienošanās, jāierodas uzņēmuma birojā Baznīcas ielā 19/23. n

2120

AFIŠA

RĪGA 2014 PASĀKUMIn Kas: instalācija Pieminekļu kari. Kur: Brīvības un Elizabetes ielas krustojumā pie Ministru kabineta ēkas.Kad: līdz 26. oktobrim.Ko redzēsim: Brīvības un Elizabetes ielas krustcelēs – vietā, kur vēsturiski uzstādīti un novākti dažādu laikmetu ideoloģijām veltīti pieminekļi, pamīšus redzami četru Rīgu un Latviju ietekmējušu varu simboli. Pieminekļu karu pamatā ir podests, kurš piedāvā mainīgu simbolisku pieminekļu plejādi, kas atspoguļo četru Latvijai būtisku kultūru – Vācijas, Zviedrijas, Polijas un Krievijas – ietekmi uz Latvijas teritorijas vēsturi un latviskās identitātes dažādiem aspektiem. Cits pēc cita no podesta paceļas un nolaižas četri dažādi pieminekļi.n Kas: Vijas Celmiņas personālizstāde Dubultā realitāte.Kur: Mākslas muzejā Rīgas Birža.Kad: līdz 22. jūnijam.Ko redzēsim: Latvijā dzimušās amerikāņu mākslinieces Vijas Celmiņas darbu izstāde Rīgā ir sen gaidīts notikums. Viņas darbi atrodas nozīmīgākajās mūsdienu mākslas kolekcijās pasaulē – Mūsdienu mākslas muzejā Ņujorkā, Metropolitēna mākslas muzejā, Nacionālajā Teita galerijā Londonā u. c. Izstādē iekļautas mākslinieces gleznas, zīmējumi, grafika. n Kas: Esplanāde 2014.Kur: Esplanādes parkā – laukumā iepretim Raiņa piemineklim.Kad: līdz 5. oktobrim (katru dienu no plkst.12.00 līdz 20.00).Ko redzēsim: kultūras vasarnīca Esplanāde 2014 – vieta, kur var uzzināt Eiropas kultūras galvaspilsētas gada jaunumus, vērot un piedalīties daudzveidīgās kultūras norisēs. n Kas: Stūra māja. Lieta Nr. 1914/2014.Kur: Brīvības un Stabu ielas stūrī.Kad: līdz 19. oktobrim.Ko redzēsim: bijušo Valsts drošības komitejas ēku. Projekts piedāvā apmeklēt Okupācijas muzeja iekārtoto ekspozīciju (ieeja bez maksas), ekskursiju

Čekas pagrabos gida pavadībā un piecas izstādes – Draudzības (re)konstrukcija, Latvieša koferis, Par spīti visam, 10 lietu stāsti par cilvēku un varu un Liktens lietu muzejs. Darba laiks: pirmdienās plkst. 10.00–16.00, otrdienās – slēgts, trešdienās plkst. 10.00–20.00, ceturtdienās–svētdienās plkst. 10.00–18.00. Visu izstāžu apmeklējums – 5 eiro. Pensionāriem, skolēniem un studentiem – 2 eiro. Ekskursija ar gidu Čekas pagrabos – 5 eiro. Informācijas tālrunis un grupu pieteikšana – 20258881 (darbdienās no plkst. 9.00 līdz 18.00).n Kas: Koncertu cikls Ērģeļmūzika BACH zīmē.Kur: Rīgā, Liepājā un Jūrmalā.Kad: 16. maijs–26. septembris.Ko redzēsim: ērģeļmūzikas koncertus. Šāds cikls Latvijā tapis pirmo reizi – Rīgas Doma, Liepājas Svētās Trīsvienības katedrāles un Dubultu Evaņģēliski luteriskās baznīcas sadarbības projekts, kas vainagojas ar katrai no tām speciāli komponēta latviešu komponistu skaņdarba pirmatskaņojumu un visu triju jaundarbu – cikla Latviešu triloģijas ērģelēm – pasaules pirmatskaņojumu Rīgas Domā. Kopumā projektā piedalās vairāk nekā 20 Latvijas ērģelnieku, kā arī kori, dziedātāji, instrumentālisti un Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris. n Kas: Rīgas Fotomēnesis 2014. Urban Viewfinders.Kur: dažādās vietās.Kad: līdz 22. jūnijam.Ko redzēsim: vērienīgu fotogrāfijas festivālu. Šāds pasākums Latvijā notiek pirmo reizi. Daudzveidīgā programma iekļauj izstādes, projektus pilsētvidē, fotogrāfu un mākslinieku prezentācijas, diskusijas un citas aktivitātes, kopā veidojot savdabīgu fotokarti ceļojumam un dodot iespēju izpaust un apzināt mūsdienu fotogrāfijas aktualitātes. Pilna pasākumu programma atrodama www.riga2014.org/RigasFOTOmenesis.Pilna pasākumu programma – kultūras portālā www.riga2014.org.

STARPTAUTISKAJAI BĒRNU AIZSARDZĪBAS DIENAI VELTĪTIE PASĀKUMI

n 31 maijāKas: BĒRNU FESTIVĀLS KALNCIEMA KVARTĀLĀ.Kur: Kalnciema kvartālā.Kad: plkst. 10.00–16.00.n 1. jūnijāKas: koncerts TIKAI DZINTARS VIEN...Kur: kultūras centrā Mazā ģilde.Kad: plkst. 12.00.

Kas: bērnu svētki KINO, KINO, KINO...Kur: kultūras pils Ziemeļblāzma parkā.Kad: plkst. 11.00–16.00.

Kas: MAZĀ STIPRINIEKA PIEDZĪVOJUMI MULTFILMU PASAULĒ.Kur: Mežaparka Zaļajā teātrī.Kad: plkst. 11.00–17.00.

Kas: BĒRNU SVĒTKI PORCELĀNIJĀ.Kur: Konventa sētā pie Porcelāna muzeja.Kad: plkst. 14.00, 15.00 un 16.00 – Leļļu teātra izrādes.

KOMUNISTISKĀ TERORA UPURU PIEMIŅAI VELTĪTIE KONCERTI

n 14. jūnijāKas: koncerts AIZVESTAJIEM.Kur: Melngalvju namā.Kad: plkst. 17.00. Kas: koncerts VELTĪJUMS.Kur: Rīgas Sv. Pētera baznīcā.Kad: plkst. 15.00.

Kas: Lūcijas Garūtas un Andreja Eglīša kantāte DIEVS, TAVA ZEME DEG!Kur: Rīgas Latviešu biedrības namā.Kad: plkst. 16.00.

Kas: koncerts NEAIZMIRSTI!Kur: Rīgas Mateja baznīcā (Matīsa ielā 50b).Kad: plkst. 18.00.

Kas: koncerts LUX AURUMQUE.Kur: Rīgas Domā.Kad: plkst. 19.00.

* Ieeja pasākumos ir bez maksas.

2322

SVARĪGI

2014. gada 24. maijā Latvijā notiks kārtējās Eiropas Par-lamenta vēlēšanas, kurās Latvijas pārstāvībai Eiropas Parlamentā jāievēlē astoņi deputāti. Balsošana notiek, izmantojot vēlētāju saraks-tus, un katrs vēlētājs vēlē-šanām ir reģistrēts noteiktā vēlēšanu iecirknī atbilstoši reģistrētajai dzīvesvietai. Rīgā darbosies 158 vēlēša-nu iecirkņi.

Vēlētāju reģistrsPilsonības un migrācijas lietu pārvalde katram vēlētājam uz dek-larētās dzīvesvietas adresi Latvijā pa pastu ir izsūtījusi paziņojumu, kura iecirkņa sarakstā vēlētājs ir iekļauts. Ja paziņojums kādu ie-meslu dēļ nav saņemts, noskaid-rot, kurā vēlēšanu iecirknī jābalso, iespējams tiešsaistē Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes mā-jaslapā (www.pmlp.gov.lv) vai pa tālruni 67049999.Latvijas pilsoņi, kuri dzīvo ārval-stīs, 2014. gada Eiropas Par-lamenta vēlēšanās Latvijā var piedalīties, balsojot pa pastu (pa-sta balsošanai gan bija iepriekš jāpiesakās).

Balsošanas kārtībaEiropas Parlamenta vēlēšanu dienā, 24. maijā, vēlēšanu iecirkņi Latvijā būs atvērti no pulksten 7.00 līdz 20.00. No 21. līdz 23. maijam vēlēšanu iecirkņos dažas stundas dienā notiks iepriekšējā balsošana: trešdien, 21. maijā, – no pulk-sten 17.00 līdz 20.00, ceturtdien, 22. maijā, – no pulk-sten 9.00 līdz 12.00, piektdien, 23. maijā, – no pulk-sten 10.00 līdz 16.00.Balsošanas dokuments Eiropas Parlamenta vēlēšanās ir pase vai

personas apliecība jeb identifikā-cijas karte.No 19. maija vēlēšanu iecirkņos varēs iepazīties ar kandidātu

sarakstiem, priekšvēlēšanu prog-rammām, kā arī pieteikt balsošanu atrašanās vietā tiem vēlētājiem, kuri veselības stāvokļa dēļ neva-rēs nobalsot vēlēšanu iecirknī. n

EIROPAS PARLAMENTA VĒLĒŠANAS: KAS, KUR, KAD

JŪSU BALSOJUMAM IR NOZĪMEKAS JĀZINA VĒLĒTĀJAM

Vēlēšanu iecirknī, saņemot sarakstus un aploksnes, jūs doda-ties uz balsošanas kabīni. Šeit aiz aizvilktiem aizkariņiem jums ir jāizvēlas tās partijas saraksts, kuras pārstāvji, jūsuprāt, nāka-majos piecos gados vislabāk spēs pārstāvēt Latvijas intereses Eiropas Parlamentā. Kad esat izvēlējušies sarakstu, tālāk varat rīkoties divējādi.Pirmais variants: neizdarot sarakstā nekādas atzīmes, ielikt to aploksnē un, izejot no kabīnes, iemest balsošanas urnā. Šajā gadījumā jūs esat nobalsojis par visu sarakstu kopumā un kandidāti uz Eiropas Parlamentu dosies tādā kārtībā, kādā tie ir ierakstīti sarakstā.Otrais variants: uzmanīgi izlasīt uzvārdus jūsu izvēlētajā sa-rakstā un izdarīt atzīmes: – ievilkt plusa zīmi kvadrātiņā iepretī to kandidātu uzvārdam, kuri, jūsuprāt, ir visvairāk cienīgi pārstāvēt Latviju EP;– pilnībā izsvītrot to kandidātu vārdu un uzvārdu, kurus jūs nevēlaties redzēt EP. Ievelkot plusus un/vai izsvītrojot kandidātus, jūs mainīsiet kārtī-bu, kādā kandidāti dosies uz Eiropas Parlamentu. Tas nozīmē, ka cilvēks, kura uzvārds atrodas pašās saraksta beigās, savā-cot vairāk plusu, var nokļūt sākumā un viņam ir lielākas iespē-jas iekļūt EP. Savukārt cilvēks, kura uzvārds atradies saraksta augšgalā, svītrojumu dēļ var nokļūt saraksta pašā apakšā, un viņam tiks liegta iespēja kļūt par Eiropas Parlamenta deputātu. Ar plusu vai izsvītrojumu visi kandidāti nav obligāti jāvērtē. Jūs, piemēram, varat atzīmēt ar plusu piecus uzvārdus un neizsvīt-rot nevienu. Vai, gluži pretēji, izsvītrot divus, bet plusu neie-vilkt nevienam vai arī tikai vienam kandidātam. Visi kandidāti, kuriem nebūs īpašās atzīmes, cīnīsies par iekļūšanu Eiropas Parlamentā tajā kārtībā, kāda ir norādīta sarakstā. Kad esat izdarījis savu izvēli, ievietojiet izvēlēto sarakstu (ar atzīmēm vai bez) aploksnē, aizlī-mējiet to, dodieties ārā no kabīnes un iemetiet aploksni vēlēšanu urnā. Turpmākie balsu skaitīšanas rezultāti noteiks, kurš ir kļuvis par uzvarētāju.

,SVARĪGI!

Jums ir jāizvēlas tikai viens deputātu kandidātu saraksts! Ja jūs iemetīsiet vēlēšanu urnā aploksni ar diviem vai vairāk sarakstiem, jūsu balsojums tiks uzskatīts par nederīgu!

VĒLĒŠANU TIESĪBAS,Tiesības piedalīties Eiropas Parlamenta vēlēšanās ir balsstiesī-gajiem Latvijas pilso-ņiem, kā arī citu Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem, kuri uzturas Latvijā un par kuriem ziņas ir iekļautas Latvi-jas Iedzīvotāju reģistrā. Balsstiesības Latvijā ir no 18 gadu vecuma.

IZVĒLE IREiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās Latvija būs viens vēlēšanu apgabals. 2014. gada 24. maija EP vēlēšanām Centrālā vē-lēšanu komisija (CVK) ir reģistrējusi 14 partiju un partiju apvienību deputātu kandidātu sarakstus, kuros kopā pieteikti 170 deputātu kandidāti.

REZULTĀTU PAZIŅOŠANA,Balsu skaitīšana sākas

pēc vēlēšanu iecirkņu slēgšanas sestdien, 2014. gada 24. maijā, pēc pulksten 20.00. Balsis tiek skaitītas vē-lēšanu iecirkņos. Provi-zoriskos rezultātus CVK paziņos pēc pēdējā ES vēlēšanu iecirkņa slēg-šanas svētdien, 2014. gada 25. maijā. Gala rezultātus CVK paziņos apmēram divu nedēļu laikā pēc vēlēšanām.

,Papildu informāciju var atrast CVK portālā www.cvk.lv.

Mans balsojums 2014 (angļ.)

2524

NOTIKUMS [teksts: Ivars Ozoliņš]

Lielajā estrādē notiks grandiozs olimpiādes koncerts, kas, iespē-jams, kļūs par tradīciju. Šāds pasā-kums koru olimpiādes programmā ir iekļauts pirmo reizi – pēc Latvijas priekšlikuma. „Tas solās būt varens skats – tūk-stošiem vokālistu dziedās olimpiā-des himnu un dažādu tautu dzies-mas, arī latviešu. Ļoti interesanti būs dzirdēt, kā tās skanēs citu zemju tautu izpildījumā. Program-ma ir sagatavota tā, lai parādītu lat-viešu koru kultūras sasniegumus. Koru olimpiāde atver sirdis, un tās pārpilda gaišas jūtas,” norāda olim-piādes mākslinieciskais vadītājs diriģents Romāns Vanags.

Iespēja iepazīt vienam otru Mežaparka lielkoncerta program-mā būs Mārtiņa Brauna kompo-zīcija Saule, Pērkons, Daugava. Nesen Grācā, Austrijā, notikušajā Eiropas koru olimpiādē Pasaules koru olimpiādes mākslinieciskais vadītājs R. Vanags vadīja meistar-klasi, kurā tūkstošiem dziedātāju mācījās šo brīnišķīgo skaņdarbu. Arī Rīgā ikviens koris varēs pie-teikties individuālai apmācībai pie kāda no diriģentiem, lai pieslīpētu meistarību. Rīgas olimpiādes īpašie viesi būs vokālā grupa The Real Group un The King’s Singers. Paredzēti pasaules pazīstamo koru mūzikas komponistu Мortena Lauridsena un Ērika Ešenvalda darbu pirmat-skaņojumi. Uzstāsies Intars Busulis un grupa Instrumenti. Iespēja pie-dalīties olimpiādē ir visiem Latvijas koriem. n

,Raimonds Pauls, komponists:Koru dziedāšana – tā ir gadsimtus sena lat-viešu tautas tradīcija. Par to liecina arī dzies-mu svētki, kas izturējuši laika pārbaudi. Un, protams, šī tradīcija ir jāsaglabā un jāattīsta. Ja runājam par kora dziedāšanas attīstības tendencēm, tad tādi kori kā Kamēr… un Lat-vija atbilst visaugstākajiem profesionalitātes kritērijiem, ieņem augstas godalgotas vietas starptautiskos konkursos un festivālos. Taču ir svarīgi atcerēties, ka kora dziedāšanas pamats ir daudzie pašdarbības kolektīvi. Un tiem ir vajadzīgs atbalsts.

,Imants Kalniņš, komponists:

Kora dziedāšanai Latvijā ir dziļas saknes, tā ir cieši saistīta ar latviešu identitāti. Protams, neviens process nekad nenorit gludi, pacēlumi mijas ar kritumiem. Taču kopumā kora dziedā-šana Latvijā vienmēr ir bijusi augstā līmenī un arī turpmāk tāda saglabāsies – to ikreiz pierā-da dziesmu svētki, kā arī mūsu koristu starp-tautiskajā arēnā gūtās godalgas. Mūsu valsts nav bagāta, un nav nevienas jomas, kuras finansējums būtu pietiekams. Tomēr es uzskatu, ka gan valstij, gan vietējām varām ir jāsniedz finan-siāls atbalsts pašdarbības kolektīviem un mūzikas skolām, lai cilvēki justu, ka koris nav tikai viņu vaļasprieks, bet tas ir svarīgi arī visai tautai. ,Selga Mence, Pasaules koru olimpiādes žūrijas locekle, Latvijas Mūzikas akadēmijas Kompozīcijas katedras vadītāja:Latvija pamatoti var lepoties ar saviem ko-riem, un gaidāmā Pasaules koru olimpiāde nodemonstrēs to visai pasaulei. Lielkoncerts Mežaparka Lielajā estrādē ir katru dziesmu un deju svētku programmā, bet olimpiādes ietva-ros tas izskanēs pirmo reizi un, esmu pārlieci-nāta, būs īsts atklājums daudziem olimpiādes dalībniekiem. Svarīgi ir arī tas, ka tūkstošiem koristu no visas pasaules Latvija kļūs par kaut ko vairāk nekā vienīgi punktiņu kartē. Viņi atklās sev, cik skaista ir mūsu valsts, un, iespējams, vēlēsies atbraukt pie mums atkal jau kā tūristi. Mēs mākam rīkot tādus pasākumus, tātad nav šaubu, ka olimpiā-des organizācijas līmenis būs augsts. Mūsu Mūzikas akadēmijā kora dziedāšanai tiek veltīta liela uz-manība. Pēdējā laikā studentu interese par šo mākslas veidu ir vēl vairāk augusi, jo par augstskolas jauktā kora diriģentu ir kļuvis labi pazīstamais Māris Sirmais. Tātad tradīcijas tiks saglabātas.

Sīkāka informācija – mājaslapā www.singriga.lv, kā arī riga2014.org. Biļetes uz 40 koncertiem un meistarklasēm tiek pārdotas no 15. aprīļa Biļešu paradīzes kasēs un internetā www.bilesuparadize.lv.Biļetes uz Lielo koncertu Mežaparkā tiks pārdotas divos posmos: no 15. aprīļa līdz 15. maijam to cena būs 5 eiro, bet pēc šā perioda – 10 eiro.

GAIDOT OLIMPIĀDIJŪLIJĀ LATVIJĀ PULCĒSIES PASAULES LABĀKIE KORINo 9. līdz 19. jūlijam Rīgā norisināsies unikāls pasākums – Pasaules koru olimpiāde. Prestižās sacensības vienuviet pulcēs rekordlielu vokālistu skaitu un solās būt krāšņā-kais notikums Rīgas kā kultūras galvaspilsētas pasākumu klāstā.

Skaļāk, skanīgāk, draudzīgāk!Pasaules koru olimpiādes filozo-fija ir ļoti līdzīga tās sportiskajam analogam – ar dziesmām veicināt sapratni un mieru starp tautām. Olimpiāde tiek rīkota reizi divos gados, katru reizi citā kontinentā. Rīgas olimpiāde būs jau astotā koru olimpiāde vēsturē.Ideja, ka Pasaules koru olimpiā-de varētu notikt Latvijā, radās pazīstamajam latviešu mūziķim Imantam Kokaram, vienam no neaizstājamajiem dziesmu svēt-ku diriģentiem. Izvēloties valsti namamāti, tiek ņemts vērā kora mūzikas kultūras līmenis valstī, kā arī gatavība uzņemt tik daudz – gandrīz 20 tūkstošus – viesu. Jābūt arī iespējai sagādāt māksliniekiem telpas mēģinājumiem un zāles priekšnesumiem, kā arī nodrošināt publikas interesi. Starptautiskā organizācija INTERKULTUR, kuru var dēvēt arī par starptautisko kora mūzikas olimpisko komiteju, atzina, ka Latvijai ir viss nepieciešamais.

Visām gaumēmAr ko Pasaules koru olimpiāde at-šķirsies no tradicionālajiem latviešu dziesmu svētkiem? Pirmām kārtām ar to, ka olimpiāde ir sacensības, kurās tiek noteikti uzvarētāji. Tos noteiks starptautiska žūrija, kuras sastāvā ir aptuveni 80 kora mūzi-kas speciālistu no visas pasaules, tostarp arī 16 Latvijas pārstāvji. Žūrija vērtēs olimpiādes dalībnieku sniegumu 100 ballu sistēmā.

Koru sacensības Latvijā notiks 29 kategorijās. Čempionu sacensību uzvarētāji saņems balvu, kuras autore ir pazīstamā tēlniece Olga Šilova. Atklāto sacensību dalībnieki savā starpā sadalīs zelta, sudraba un bronzas medaļu komplektus. „Pie mums valda uzskats, ka kori ir lieli kolektīvi, kas lielākoties dzied tautasdziesmas. Taču citās zemēs par kori var dēvēt arī ļaužu grupu, kurā ir tikai pieci cilvēki, bet kora repertuārā – ne tikai tautasdzies-mas, bet arī džezs, garīgā mūzika un pat populāras estrādes dzies-mas. Tieši tāpēc koru olimpiādes auditorija varētu būt ļoti plaša: no 150 koncertiem, kas notiks divu jūlija nedēļu laikā ne tikai Rīgā, bet arī citās Latvijas pilsētās, katrs va-rēs izvēlēties to mūzikas žanru, kas patīk vislabāk,” stāsta Rīga 2014 pārstāve Līva Čudere.

Latviešu dziesmas triumfsKā jau olimpiādei pienākas, tā sāksies un beigsies ar krāšņu ce-remoniju, kurā dalībnieki iepazīs-tinās ar savu valsti. Latvija kā šā grandiozā pasākuma saimniece ir apņēmusies sevi pieteikt atbilsto-ši cienīgi: saskaņā ar konkursa noteikumiem valsts, kas uzņem olimpiādes dalībniekus, ir tiesī-ga pieteikt neierobežotu skaitu dalībnieku, tāpēc Latviju sacensī-bās pārstāvēs 110 koru! Protams, mūsu valsts dziedātājiem arī šo-reiz ir izredzes nostāties uz goda pjedestāla. Līdzīgi kā 2006. gadā, kad Ķīnā notiekošajā Pasaules

koru olimpiādē pirmo vietu izcīnīja Latvijas koris Kamēr.... Latvijā jūlijā viesu statusā ieradī-sies muzikanti un dziedātāji no 60 pasaules valstīm. 500 kori dalīb-nieki – tas ir absolūtais rekords Pasaules koru olimpiādes vēsturē. Rīgas un visas Latvijas galvenais ieguvums ir mūsu valsts un kultū-ras atpazīstamība pasaulē. Lielākie notikumi olimpiādē būs da-lībnieku gājiens un seši lielkoncerti Arēnā Rīga. Savukārt Mežaparka

SKAITĻI UN FAKTIPirmais starptautiskais paš-darbnieku koru konkurss notika 2000. gadā Lincā, Aus-trijā. Tā patrons bija Austrijas prezidents Tomass Klestils. Konkursā piedalījās 342 ko-lektīvi no 30 pasaules valstīm. Pasaules koru olimpiādes ir notikušas:2002. gadā – Pusanā (Dienvidkorejā),2004. gadā – Brēmenē (Vācijā),2006. gadā – Sjamiņā (Ķīnā),2008. gadā – Grācā (Austrijā),2010. gadā – Šaosinā (Ķīnā),2012. gadā – Cincinati (ASV),2014. gadā – Rīgā (Latvijā).Kopš 2000. gada koru olimpi-ādēs ir piedalījušies kopumā vairāk nekā 5800 koru un 260 000 koristu no 100 pa-saules valstīm. Uz Pasaules koru olimpiādi Latvijā ieradīsies vairāk nekā 20 tūkstoši cilvēku no vairāk nekā 60 pasaules valstīm. Olimpiādes laikā notiks apmē-ram 150 koncertu, tostarp arī koncerti zem klajas debess.

2726

VĒSTURE [teksts: Iļja Dimenšteins]

Pasts, monētas, avīzesPilsētā ir ne mazums vietu, kuru nosaukumi un iezīmes saistās ar Zviedriju. Kurš rīdzinieks gan nezinās slavenos Zviedru vārtus? Tie šeit uzradās zviedru laikos – 17. gadsimta beigās, kad pilsētas cietokšņa sienā tika izcirsta arka, lai savienotu līdzās esošos na-mus ar iekšpilsētu. Arkā tika izbū-vēti vārti, kurus naktī slēdza, – tie tad arī ir mūsu Zviedru vārti.Senāk bija veseli astoņi tādi vārti,

taču Zviedru vārti ir vienīgie, kuri saglabājušies līdz mūsdienām. Vārtiem bija metāla vērtnes. Mil-zīgās dzelzs slēdzenes atdarīja saullēktā un aizdarīja, kad saule bija norietējusi. Atslēgas glabājās rātsnamā. Sardzes virsnieks pie vārtiem izprašņāja iebraucējus: kādu ļaužu, no kurienes braukda-mi, pie kā dodas, ko darīs Rīgā? Lielgabalus vārtu stūros uzņēmī-gie pilsētnieki uzstādīja tādēļ, lai, braucot pa šaurajām Rīgas ieli-ņām, ar vezumiem neapskādētu

māju fasādes.Zviedru bruģakmeni uz Rīgu atveda jau ķeizara laikā –19. gadsimtā. Tālāk tas ceļojis arī uz Krievijas impērijas galvaspilsē-tām. Tur, starp citu, tas dēvēts par Rīgas bruģakmeni. Bet pirmais ceļa segums no zviedru bruģak-meņiem Rīgā uzradās Tirgoņu ielā 1847. gadā.Vārti un bruģakmens gan nav vienīgais zviedru devums mūsu pilsētai. Tieši zviedru laikos Rīgā dzima pasts. 1632. gadā pie vienas no ēkām Alberta laukumā tika izlikts sludinājums: „Pazīs-tamajā karaliskajā pilsētā Rīgā, Līvlandē, regulāri, noteiktās dienās un stundās, nosūtāms un saņemams atpakaļ pasts.” Pirmā korespondence no Rīgas devās uz Mēmeli – tagadējo Klaipēdu, pēc tam uz Rēveli (Tallinu). Tolaik pasts bija Rīgas kupča Jāko-ba Bekkera privātuzņēmums. Viņš pieņēma darbā kalpotājus, iekasēja maksu par sūtījumiem, veica norēķinus. Pilsētas maģis-trāts, redzēdams, ka darbs sokas

,Zviedru vārti tika izsisti 17. gadsimta beigās.

Marta nogalē, atsaucoties uz prezidenta Andra Bērziņa ielūgumu, Latvijā viesojās Zviedrijas karalis Kārlis XVI Gustavs un karaliene Silvija. Karaļpāra divu nedēļu ilgā vizīte kļuvusi ne tikai par nozīmīgu politisku notikumu, bet kalpo arī par iemeslu atsvaidzināt atmiņā zviedru monarhu lomu Rīgas vēsturē un arhitektūrā.

Karaļa pēdās1898. gadā Rīgas Domā par godu Zviedrijas karaļa Gustava II Ādolfa vizītei tika uzstādīta vitrāža. Tajā bija atainoti ne tikai karalis un viņa galms, bet arī sla-veni pilsētnieki – birģermeistars Nikolajs Eka un rātskungs Lau-rencijs Cimmermans.Zviedru monarhs pilsētā ieradās uzreiz pēc poļu kapitulācijas – 1621. gada 16. septembrī. Ap-mēram pulksten trijos dienā viņš šķērsoja tirgus laukumu – garām tagadējam Rātsnamam viņš devās Pēterbaznīcas virzienā. Karali pavadīja viņa brālis princis Kārlis Filips, trīs karognesēji un četri kareivji. Dievnamā noturē-ja svinīgo dievkalpojumu, kas kulminēja ar garīgu dziedājumu ērģeļu pavadījumā Dievs, Tevi slavinām!. 25. septembrī Rāt-slaukumā tika uzbūvēta improvi-zēta skatuve, no kuras skanēja augstas laimes vēlējumi un slavinājumi monarham, bet vēlāk birģermeistars Nikolajs Eka aug-stajam viesim pasniedza zīda lakatu, kurā bija izšūtas sim-boliskas pilsētas atslēgas. Visi pilsētas tēvi – rātskungi – zvērēja uzticību jaunajam karalim, kurš apstiprināja pilsētas tiesības un privilēģijas. Nākamajā dienā Gustavs II Ādolfs devās uz mili-tāro nometni Rīgas apkaimē.Vēlāk Zviedrijas karaliskās personas ne reizi vien viesojās pilsētā Daugavas krastos. 1929. gadā pirmoreiz uz Stokholmu devās arī neatkarīgās Latvijas valsts galva – prezidents Gustavs

Zemgals, savukārt Rīgu apcie-moja Zviedrijas karalis Gustavs V. Par to daudz rakstīja pirmskara laika avīzes. Tomēr manāmākos vaibstus pilsētas sejā atstājusi pati pirmā Zviedrijas karaļa vizīte. Šim notikumam ir veltītas ne tikai vitrāžas, bet arī skulptūras un piemiņas plāksnes. Latvijas Vēstures muzeja krātu-vēs atrodama masīva, no ozol-koka darināta Gustava II Ādolfa statuja. Tā nedaudz līdzinās Lielā Kristapa skulptūrai. Vēs-tures pētnieki pieļauj, ka abas ir darinājis viens autors – Mihaēls Brinkmans. Zviedru laikos skulp-tūra atradās pilsētā, bet vēlāk tā pārvietota uz muzeju. 19. gadsimta beigās Rīgas Domā tika uzstādīta jau pieminētā vitrā-ža, kas veltīta karaļa Gustava II Ādolfa vizītei Rīgā. Tā tika dari-nāta karaliskajā stikla darbnīcā Minhenē, bet projekta autors ir Drēzdenes Mākslas akadēmijas profesors A. Dītrihs. 1932. gadā, atzīmējot monarha nāves 300. gadadienu, Rīgā par

godu vēsturiskajai vizītei tika at-klāta izstāde, bet Pēterbaznīcā – memoriālā plāksne. Gustava II Ādolfa vārdā nosaukta arī neliela baznīciņa Mežaparkā Ķīšezera krastā, Saules dārza rajonā. Dievnama vēsture ir ļoti interesanta. 1904. gadā šajā ēkā atradās rajona elektrosta-cija. Taču ilgi tai nebija lemts tur atrasties – Mežaparks tika pie-vienots Rīgas pilsētas tīklam. Tad vairākus gadus ēkā atradās zirgu staļļa noliktava, jo līdzās bija zirgaudzētava. Bet 1927. gadā pēc Rīgas Sv. Pētera baznīcas vācu kopienas mācītāja Maksimi-liana Stendera iniciatīvas ēka tika rekonstruēta un tika pie sava ie-svētīta baznīcas zvana. Baznīcai tika dots Gustava Ādolfa vārds.Kāda saikne ir Zviedrijas karalim ar šo vietu? Vistiešākā. 1621. gadā tieši šeit, Ķīšezera krastā, atradās zviedru militārā nomet-ne, un no tās arī cēlies šīs vietas sākotnējais nosaukums – Ķeizar-mežs. Bet 1923. gadā tai tika dots cits nosaukums – Mežaparks.

ZVIEDRU LAIKI RĪGĀ

2928

VĒSTURE [teksts: Iļja Dimenšteins]

„Zviedru ierašanās šajā apkaimē bija diezgan amizanta, turklāt jau krievu laikos. Reiz jūru pilnībā bija pārklājis ledus un ar ragavām šurp varēja tikt pat no Zviedrijas. Uzņēmīgie turienes tirgoņi ne-varēja neizmantot tādu izdevību. Turklāt šeit bija melnie tirgi, kuros nevajadzēja maksāt nodevas. Kāds no zviedriem nolēma ap-mesties uz dzīvi Bolderājā. Taču jau kopš cara laikiem zviedriem Rīgā bija aizliegts nodarboties ar tirdzniecību. Attapīgais zviedrs atrada risinājumu – apprecēja latviešu meiču, uzcēla krastmalā māju un pārgāja uzvārdā Kras-tiņš­Beregovojs. Viesojoties pie viņa, vietējie tad arī pirmoreiz ieraudzīja koka māju ar cementa griestiem.” n

VECĀS FOTOGRĀFIJAS STĀSTSUzraksts uz attēla: „Bērnu grupa Rīgas etapa punktā. Aiz bērniem – zviedru biedrības „Radda Barnen” viceprezidente А. Lindbagenas kundze.” 1919. gadā Zviedrija uzņēmās aprūpēt 120 Latvijas bērnu, kuru ģimenes, kā tagad teiktu, bija mazturīgas. Aprūpe gan tika nodrošināta vien četriem mēnešiem – kas ar bērniem notika pēc tam, nav zināms. Taču atmiņas par notikumu glabā šis fotoattēls.

,Neliela baznīciņa Mežaparkā, Ķīšezera krastā, tiek nosaukta Gustava II Ādolfa vārdā.

veiksmīgi, ik gadu izmaksāja do-tācijas. Maršrutā Rīga–Pernova (Pjarnu)–Rēvele ik pēc divām trim jūdzēm (1 jūdze – 1,6 km) kurjeru gaidīja zemnieki pastnieki. Līvlan-des zemnieki diez cik ātri skrējēji gan nebija – nav jau tomēr nekādi senie grieķi. Tādēļ J. Bekkers ne-skopojās un ieguldīja naudu zirgu pastā. Sākot ar 1665. gadu Rīgas pastu pārņēma gubernators. Tajā pašā gadā tika atklāta arī līnija austrumu virzienā Rīga–Maskava caur Pskovu un Novgorodu. Zviedru laiki Rīgas vēsturē ilga teju gadsimtu – no 1621. līdz 1710. gadam. Pilsētas ģerbonis drīz vien tika papildināts ar Zvied-rijas karalienes kroni. Līdz tam tiesības uz šādu privilēģiju bija

vienīgi Stokholmai. Rātes naudas kaltuvei piepulcējās vēl viena. Attīstījās tirdzniecība – katru gadu ostā ienāca līdz 500 kuģu. Zviedri atviegloja dzīvi arī Rīgas amatniekiem: kļūt par meistaru nu varēja ikviens māceklis, ja vien bija nokalpojis amatniekam trīs gadus un patstāvīgi izstrādājis vienu paraugizstrādājumu jeb šedevru. Tika atvērtas pirmās manufaktūras. Lai to skaits augtu, 1669. gadā tika izdots rīkojums, kas atbrīvoja to saimniekus no nodokļu maksāšanas. Zviedri daudz paveica arī nocieti-

nājumu sistēmas nostiprināšanā. Izcilā Zviedrijas valsts un militārā darbinieka arhitekta E. Damberga vadībā 1650. gadā tika pabeigta Daugavas krastu nostiprinājuma vaļņu celtniecība, bet 1670. gadā izstrādāts Citadeles projekts. Arī pirmais periodiskais preses izdevums ir saistīts ar zviedru laikiem – 1680. gadā sāka iznākt Rigische Novelle. Ap to laiku pilsētā uzradās arī slaveni prakti-zējoši ārsti – Upsalas augstskolas absolventi. Viens no viņiem – Jorge Urbans – lieliem burtiem ierakstīts vēstures lappusēs, jo

17. gadsimta beigās panāca ra-ganu tiesu atcelšanu gan Baltijā, gan Zviedrijā. Par zviedru ārstu tradīciju turpinātāju kļuva Augusts Arreniuss, kurš Rīgā ieradās jau 1886. gadā. Pēc 17 gadiem viņam tika piešķirta Nobela prē-mija.

Cementa griesti Pašas vecākās koka mājas Rīgā ir saglabājušās nevis Maskavas forštatē, kā varētu domāt, bet gan Bolderājā. Grāmatā Koka Rīga teikts, ka šajā rajonā sle-jas pats vecākais koka nams pilsētā – tas celts 1608. gadā un būvēts pirmās muitas un locmaņa dienesta vajadzībām. Bolderājas vecie nami ir saglabājušies viena iemesla dēļ – atšķirībā no Mas-kačkas šeit lielu ugunsgrēku nav bijis.Taču rajons arī arhitektūras ziņā atšķiras no Maskavas forštates. Šeit neredz plašus vārtus, kuros neiesprūstu lielie pajūgi. Kāpēc gan lai par to uztrauktos jūrnieki un zvejnieki, kas mitinās Bolderā-jas ēkās? Turpretim koka namos līdz pat mūsdienām saglabāju-šies cementa griesti! Tādus va-rēja redzēt Rīgas kungu akmens namos, bet ne jau lauku nameļos. „Koka namu cementa griesti ir zviedru atstāts mantojums,” uzskata Bolderājas novadpēt-nieks Vladimirs Jakušonoks.

,Zviedrijas karaliene Silvija parakstās Rīgas domes Goda viesu grāmatā.

,Vizītes laikā Zviedrijas karalim Kārlim XVI Gustavam tika parādīta gan Rīgas ūdens Bioloģiskās attīrīšanas stacija Daugavgrīva, gan virziens, kur atrodas Stokholma. foto LETA

3130

IEDZĪVOTĀJUS AICINA ATCERĒTIES PAR DROŠĪBU UZ ŪDENSRīgas Pašvaldības policija atpūtai pie ūdens aicina izvēlēties glābēju uzrau-dzītas, atpūtai un peldēšanai drošas pludmales Rīgas teritorijā – Vakarbuļ-ļos, Daugavgrīvā, Vecāķos, Ķīšezerā, Bābelītes ezerā, Lucavsalā un šosezon arī Rumbulā, kur aktīvās atpūtas vietā patrulēs pašvaldības policisti. Par labu oficiālajām peldvietām un glā-bēju darbam runā statistika – no 2006. gada glābēju uzraudzītajās peldvietās Rīgā nav noticis neviens noslīkša-nas gadījums un, glābējiem operatīvi rīkojoties, vairāki slīkšanas un nelaimes gadījumi beigušies laimīgi, tik vien kā ar izbīli.Svarīgi atcerēties – ja novērots negadī-jums ūdenī, par to nekavējoties jāin-formē glābšanas dienests, zvanot pa tālruni 112. Pirms pašam mesties ūdenī glābt slīcēju, vispirms jāizvērtē savi spēki – lai arī apkārtējo ātra un pareiza rīcība var izglābt nelaimē nonākušā dzīvību, nereti mēdz būt arī situācijas, ka, vēloties palīdzēt slīcējam, iet bojā glābējs. Policija aicina bērnu vecākus būt īpaši vērīgiem – sekojiet līdzi bērnu un pus-audžu brīvā laika pavadīšanas veidiem, izklaidēm un atpūtai pie ūdens. Bēr-niem noteikti jāizstāsta par viņu drošī-bai svarīgajām lietām.

NEKAD!1. Neej ūdenī iereibis.2. Neej ūdenī, ja esi sakarsis vai slikti jūties.3. Neej ūdenī, ja nav pagājušas divas stundas pēc ēšanas.4. Nepeldies un nenirsti vienatnē vai svešā vietā.5. Neskrien ūdenī pārgalvīgi, nelec ūdenī no tiltiem un konstrukcijām, kas nav tam speciāli iekārtotas.6. Ienirstot neizelpo gaisu no plaušām.7. Nepeldi aiz peldvietas norobežoju-ma.8. Peldot netuvojies peldlīdzekļiem.9. Neizmanto gadījuma peldlīdzekļus.10. Nepeldi dziļumā pēc ūdenī iepūs-tām mantām – matračiem, bumbām, nepeldi pāri ūdenstilpei uz pretējo krastu, nepeldi spēcīgā straumē un lielos viļņos.

AICINA VECĀKUS PIETEIKT BĒRNUS VASARAS NOMETNĒM

Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta depar-taments aicina vecākus kopā ar bērniem izvēlēties vasaras nometni. Rīgas izglītības iestāžu organizēto vasaras nometņu saraksts, kā arī Rīgas pašvaldības atbalstīto nevalstisko organizāciju rīkotās nometnes, to kontaktinformācija, norises vieta, kā arī norāde par nometnes mērķauditoriju ir atrodama interneta vietnē www.e-skola.lv, sadaļā Aktuāli.Nometnes tiek rīkotas dažādām vecuma grupām. Šogad, līdzīgi kā iepriekšējos gados, tiek organizētas tematiski daudzveidīgas dienas un diennakts no-metnes, kas ļauj vecākiem izvēlēties savam bērnam piemērotāko nometnes norises vietu, laiku un ilgumu. Nometņu izmaksas ir atkarīgas no to atrašanās vietas, programmas, tajās plānotajām aktivitātēm, kā arī ēdināšanas un piedāvātajiem sadzīves apstākļiem. Minētajā sarakstā pieejamās nometnes līdzfinansē Rīgas pašvaldība.Pirms vecāki piesaka savu bērnu kādā konkrētā no-metnē, viņiem ir tiesības zināt, vai nometnes vadītājs ir apguvis obligāti nepieciešamo Izglītības un zinātnes ministrijas akreditēto bērnu un jauniešu nometņu vadī-tāju kursu programmu, ko apstiprina izdotā apliecība. Vecāki arī drīkst interesēties par nometnes vadītāja pieredzi darbā ar bērniem un jauniešiem un iepazīties arī ar nometnes programmu, tās plānojumu pa dienām.Lai bērns varētu piedalīties nometnē, ir jānoslēdz līgums ar nometnes organizētāju par dalībnieka uzņemšanu, jāaizpilda speciāla anketa, kurā jānorāda dažādas ziņas par dalībnieku, kā arī jāiesniedz izziņa par bērna veselī-bas stāvokli no primārās veselības aprūpes ārsta. Pirms došanās uz nometni vēlams noskaidrot infor-māciju par lietām, kas dalībniekam jāņem līdzi, kā arī uzzināt, kā tiek organizēta dalībnieku nokļūšana nometnes vietā un atgriešanās no tās. Vecākiem arī jānoskaidro precīza nometnes adrese, kontakttālruņu numuri nometnes norises laikā, kā arī tas, kādi sadzī-ves apstākļi tiek nodrošināti nometnē.

Grupas Nr. Dienas centrs Nūjošanas

vieta Laiks Maijs Jūnijs Jūlijs Augusts Septembris Oktobris Novembris

1. Ābeļzieds Dzirciema ielā 24 Pārdaugava (tikšanās Dzirciema ielā 24) 10.00–11.00 12., 19., 26. 2., 16., 30. 7., 21., 28. 4., 11., 18. 8., 22., 29. 6., 20. 3., 24.

2. Kamene Salnas ielā 2 Pļavnieki (tikšanās Salnas ielā 2) 13.00–14.00 13., 20., 27. 10., 17. 1., 15., 29. 12., 19., 26. 2., 16., 30. 14., 28. 11., 25.

3. Ābeļzars Avotu ielā 31 Rīdzene Ūnijas ielā 49, Brīvības ielā 237/2

Biķernieku mežs (tikšanās pie Linezera slimnīcas) 10.00–11.00 7., 21. 4., 11., 18. 9., 16., 23. 6., 20., 27. 10., 17., 24. 8., 22. 5., 19.

4. Ķengarags Aglonas ielā 35/3 Kastanis Lomonosova ielā 1, k­19

Maskavas priekšpilsēta (tikšanās Ķengaraga ielā 8) 9.00–10.00 8., 15., 29. 12., 26. 3., 17., 31. 14., 28. 4., 11., 18. 2., 16., 30. 6., 13.

5. Vecmīlgrāvis Emmas ielā 3 Vecmīlgrāvis (tikšanās Emmas ielā 3) 12.00–13.00 16., 23. 6., 20., 27. 4., 11., 25. 8., 22. 5., 26. 3., 10., 24. 7., 21.

SLUDINĀJUMI

RĪGAS IEDZĪVOTĀJIEM PIEDĀVĀ APGŪT JAUNAS PRASMES

Pieaugušo neformālās izglītības kursus nodrošina Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta padotības iestāde – Rīgas Izglītības un informatīvi metodiskais centrs (RIIMC). Kursi tiek plānoti un organizēti pēc iedzīvotāju pieprasījuma un izvērtējot iepriekš veikto pieaugušo neformālās izglītības pasākumu aptaujas rezultātus. Pašlaik visvairāk pie-prasītie ir valodu (angļu un latviešu) kursi, taču tiek plānotas un piedāvātas arī nodarbības, kurās var apgūt dažādas rokdarbu tehnikas, kā arī kursi par psiholoģijas tematiku, bērnu audzināšanu u. c. Pēc programmas apguves dalībniekiem tiek izsniegta arī apliecība.Izglītības pasākumi tiek organizēti ar pašvaldības finansiālu atbalstu, taču kursu apmeklētā-jiem jāveic arī neliels līdzdalības maksājums (5–35 eiro).Kursi notiek vairākos Rīgas mikrorajonos: RIIMC telpās Kaņiera ielā 15 (Ķengaragā), Rī-gas 18. vakara (maiņu) vidusskolā Sīmaņa ielā 14 (Sarkandaugavā), Rīgas 84. vidusskolā Lielvārdes ielā 141 (Purvciemā), Rīgas 94. vidusskolā Ozolciema ielā 26 (Ziepniekkalnā) un Rīgas 61. vidusskolā Pārslas ielā 14 (Āgenskalnā).Informācija par kursiem un pieteikšanās uz tiem – www.riimc.lv un www.e-skola.lv, tālr. 67105579, 67105543.

RĪGAS DOMES LABKLĀJĪBAS DEPARTAMENTS PIEDĀVĀ BEZMAKSAS NŪJOŠANAS NODARBĪBAS No 1. aprīļa līdz novembra beigām tiks organizētas nūjošanas nodarbības sertificē-ta instruktora pavadībā visos Rīgas Sociālā dienesta dienas centros pilngadīgām personām. Lai sāktu nūjot, nav nepieciešamas iepriekšējas zināšanas un īpaša fiziskā sagatavotība, turklāt ar nūjošanu var nodarboties jebkurā vecumā. Sertifi-cēts nūjošanas instruktors bez maksas iemācīs nūjot un nodrošinās ar nūjošanai nepieciešamo inventāru.

NŪJOŠANAS NODARBĪBU GRAFIKS

VIŅI G

AIDA UN C

ER ОН

И Н

АДЕЮ

ТСЯ И Ж

ДУТ

Kontakti: tālrunis: 20203333 vai 27803333 web: ww

w.ulubele.org; web: w

ww.dzivniekupolicija.lv; e-pasts: ulubele@

ulubele.org; info@dzivniekupolicija.lv

Ziedojumu tālrunis: 90006083 (1 zvans – 1,42 EUR jeb 1 Ls). Телефон для пож

ертвований: 90006083 (1 звонок – 1,42 EUR, или 1 Ls)

Martiņa

4 gadus veca, sterilizēta, om

ulīga, vidēji m

aza augumiņa

suņu dāma.

Martiņa būs īsts

mājas suns, jo

ļoti patīk būt savā vietiņā. M

artiņai nav iebildum

u pret citu suņu kom

pāniju. D

raudzīga ar bērniem

.

Мартиня

4 года, стерилизованная, добродушная собака – на-

стоящая дама, среднего роста. М

артиня будет именно домаш

ней собакой, ведь она очень любит быть на своем

местечке. Мартиня не против компании других собак, да

и с детьми дружит.

Barboss8 gadus vecs, vidēja augum

a, skaistu spal-vu – prātīgs un m

ierīgs suņa kungs m

eklē prātīgus un m

ie-rīgus saim

niekus. Sapratīsies ar citiem

suņiem un

cilvēka bērniem.

Барбос8 лет, среднего роста, красивая ш

ерсть. Умный и спокойный пес ищ

ет не менее спокойных и умных хозяев. Хорош

о ладит с другими собаками и детьми.

Čiekurs4 gadus vecs. Būs labs sargs m

ājai un īpašum

am.

Nebūs draugos

ar sugas brāļiem.

Vēlētos ģimeni,

kura ir aktīva dzīvesveida piekritēja.

Чиекурс (Шиш

ка)4 года. Хорош

ий охранник для дома или владения. Не

очень дружит с другими собаками. М

ечтает о семье, ведущ

ей активный образ жизни.

Rotiņš1,5 gadu vecs rotveilera jaukte-nītis. Ļoti aktīvs un ļoti draudzīgs. Rotiņš gaida saim

nieku, lai abi kopā ietu suņu skolā.

РотиньшПолуторагодовалая дворняж

ка, помесь с ротвейлером, мальчик. О

чень активный и дружелю

бный. Ротиньш ж

дет хозяина, чтобы с ним отправиться в собачью

школу.

Bims

7–8 gadus vecs, skaistu, kuplu trīskrāsu kažoku suns. Bim

s būs gan draugs, gan labs sargs lau-ku īpašum

ā vai privātm

ājā.

Бим7­8 лет, молодой, красивый пес, с густой красивой трехцветной ш

ерсткой. Бим станет и верным другом, и крепким страж

ем вашего сельского участка или частного

дома.

Pīka 3–4 gadus veca, sterilizēta, neatkarīga kaķu jaunkundze. Būs laba peļu m

edniece.

Пика 3­4 года, стерилизованная, независимая мадемуазель. С

танет хорошей охотницей на мыш

ей.

Čerija

3 gadus veca retrīvera jauk-tenīte. Būs labs sargs. Čerija gri-bēs būt vienīgais suns ģim

enē. Ar cilvēka bērnu draudzēsies. Patīk aktīvs dzī-vesveids. Sunīte ir sterilizēta.

Черри3­летняя дворняж

ка, помесь с ретривером. Станет хорошим

охранником. Черри захочет быть единственной собакой в семье, но будет друж

ить с детьми. Предпочитает активный образ ж

изни. Стерилизована.

Pelīte 3 gadus veca, sterilizēta, ļoti m

īlīga kaķenī-te, kurai ielas dzīves laikā ir traum

ēta lūpiņa.

Пелите (Мы

шка)

3 года, стерилизованная, очень милая кошечка, которая

повредила губу во время жизни на улице. Kucēni

Ulubelē Līčos paš-laik m

īt 32 kucēni, kuri gaida savu atbildīgo cilvēku. M

azuļi jaunajiem

saimniekiem

adop-cijai tiek nodoti vakcinēti un čipēti.

Щенки

На данный момент в прию

те Ulubele проживаю

т 32 щ

енка, все ожидаю

т своих хозяев. Щенята будут

переданы новым хозяевам уже вакцинированными и с

чипом.

nPortāla w

ww

.dzivniekupolicija.lv sludinājum

u daļa ir bezm

aksas rīks, kurā ikviens var ziņot par savu pazudušo dzīv-nieku ātri un vienkārši – ievietojot sludinājum

u ar pazušanas vietu (adresi), kontaktiem

un pazudušā dzīvnieka foto. Ievietoto tekstu iespējam

s automātiski pārsūtīt populārākajiem

Latvijas sociāla-jiem

tīkliem. D

zīvnieku policija nodrošina, ka katra dzīvnieka pazu-šanas vai atrašanas vieta tiek fiksēta kartē.

nPortālā publicēta precīza inform

ācija par kārtību, kādā trūcīgie un m

aznodrošinātie iedzīvotāji var saņemt Rīgas pilsētas atbalstu,

lai sterilizētu savus dzīvniekus vai segtu eitanāzijas izmaksas.

nInform

ācija par visiem Rīgā izķertajiem

dzīvniekiem tiek ievietota

portāla sludinājumu sadaļā. Ja pazudis dzīvnieks, vispirm

s pār-baudi, vai viņš jau nav atrasts un nogādāts patversm

ē. Portālā ir inform

ācija par visām Latvijā reģistrētajām

dzīvnieku patversmēm

. M

eklē savu dzīvnieku zvanot uz visām dzīvnieku patversm

ēm!

nПортал w

ww

.dzivniekupolicija.lv – это бесплатны

й инструмент,

с помощ

ью которого м

ожно сообщ

ить о пропаже ж

ивотного. В объявлении следует указать м

есто пропажи (адрес), контакты

и прилож

ить фото потерявш

егося четвероногого друга. Текст сообщения

мож

но автоматически переслать во все популярны

е в Латвии

социальные сети. Полиция ж

ивотных обеспечивает, чтобы

место

пропажи или нахож

дения каждого ж

ивотного фиксировалось на карте.

nН

а портале опубликована точная информ

ация о порядке, в котором

нуждаю

щиеся и м

алообеспеченные ж

ители могут получить поддерж

ку Риж

ского самоуправления, чтобы

стерилизовать своих животны

х.

nИ

нформ

ация обо всех пойманны

х в Риге животны

х публикуется в разделе объявлений. Если у тебя пропало дом

ашнее ж

ивотное, проверь сначала, нет ли его в прию

те для зверей. На портале содерж

ится инф

ормация обо всех зарегистрированны

х в Латвии прию

тах. О

рганизуя поиск, обзвони все приюты

!