ra aris damwerloba - gfsis.org · arqeologebi tandatan darwmundnen, rom mati uyuradrebod datoveba...
TRANSCRIPT
azris werilobiT gadmocemis idea, ra Tqma unda, erT dRes ar Camoyalibebula. dRes Cven gvaqvs anbanuri damwerloba da SegviZlia TiToeul fonemas TiTo niSansimbolo SevusabamoT, magram Tavdapirvelad es ase ar iyo. damwerlobam warmoqmnis Semdgom ganviTarebis ramdenime mniSvnelovani etapi gaiara, raTa sabolood mieRwia anbanamde.
ra da rogor Caiwera adamianma pirvelad? rogor gamoiyureboda yvelaze Zveli nawerebi? ram gamoiwvia weris sistemis gamartiveba? winamdebare statiaSi SevecdebiT swored am sakiTxebs gavceT pasuxi.
ra aris damwerloba
damwerloba aris simboloebis, anu grafikuli niSnebis gamoyenebis
saSualeba, raTa vizualurad, kiTxviTi formiT gadmoices azri, idea.
mecnierebi misi ganviTarebis ramdenime etaps gamoyofen, imisda mixed
viT, Tu metyvelebis rogori grZlivoba gadmoicema niSnebiT – fraza,
sityva, marcvali Tu bgera. aRsaniSnavia, rom damwerloba warmoadgens
kacobriobis udides kulturul miRwevas, vinaidan mis gareSe adamiani
verc erT mniSvnelovan movlenas ver aRnusxavda.
rogor gaCnda damwerlobis Seqmnis idea? ratom ar dakmayofilda
adamiani sametyvelo eniT?
metyvelebisgan damwerloba swored imiT gansxvavdeba, rom erTi uxi
lavia, meore ki – xiluli. Tu dRes arsebobs audiovideo Camweri, rom
liTac msoflios nebismier adgils vukavSirdebiT, Zvel droSi uxilavi
enis manZilsa da droSi gadacema SeuZlebeli iyo. anu unda vivaraudoT,
maia RambaSiZe
damwerlobis warmoSobis istoria naxatebidan naxatebamde
anbani aris asoTa an simboloTa erToblioba, sadac es simboloebi calkeul bgeriT erTeuls warmoadgens.
kultura
fonema aris lingvisturi termini da aRniSnavs ama Tu im enis fonetikuri sistemis Semadgenel bge riT erTeuls, bgeras.
66
rom rodesac garkveul movlenaTa CaniSvna da maTi manZilsa Tu droSi gadacema
gaxda aucilebeli, swored maSin gaCnda damwerlobac.
magram amasTanave warmoudgenelia damwerlobis sruli saxiT Camoyalibeba gan
viTarebis im etapebis gauvlelad, romlebic azrisa da ideis gadmocemas martivi
dan rTul formamde miiyvanen. amis magaliTi gvxvdeba Zvel mesopotamiaSi, sadac
is erTaderTi damwerloba aRmoCnda, romelmac ganviTarebis yvela etapi gviCve
na – dawyebuli martivi naxatebidan, damTavrebuli rTuli Sinaarsis mqone Tixis
firfitebiT, romlebmac, Tavis mxriv, safuZveli Cauyares anbanuri damwerlobis
warmoSobas. am damwerlobis pirvelobas isic adasturebs, rom igi arc erTi adrin
deli weris sistemis gavlenas ar amJRavnebs.
protodamwerloba
yvelaze Zveli naxatebi, rasac Cvenamde mouRwevia, aris gamoqvabulebsa da mRvi
meebSi, kedlebze gamosaxuli cxovelebi (mag., bizoni, cxeni da sxva). cxadia, aseT
naxatebs damwerlobas ver vuwodebT, vinaidan warmoadgenen mxolod gamosaxule
bebs, romlebsac verasdros wavikiTxavT. mecnierTa azriT, es ar iyo mxolod saxvi
Ti xelovnebis nimuSebi da maTi gamosaxviT adamiani gadmoscemda raRac Sinaarss,
gamoqvabulSi gamosaxuli cxeni, safrangeTi, zeda paleoliTis xana
damwerlobis warmoSobis istoria – naxatidan naxatamde
67
magaliTad, rom man mokla es cxove
li, mokla amdeni da amdeni da a.S. ga
mosaxul cxovelTan erTad umetesad
Camosmulia xazebi, rac swored ricx
vebis aRmniSvnel upirveles niSnebad
miiCneva.
gamoqvabulebSi Sesrulebul nax
atebTan erTad arqeologebi waawyd
nen sxvadasxva saxisa da Sinaarsis
mqone Cxirebs, saWdeebsa Tu iarliyebsac. dasavleT safrangeTSi aRmoCnda, maga
liTad, arwivis Zvalze gamosaxuli aRniSvnebi, rac mTvaris fazebis Canawerebs
gadmogvcems. Seswavlis Sedegad dadginda, rom es xazebi sxvadasxva periods gane
kuTvneba.
sabeWdavebi
damwerlobis warmoSoba ukavSirdeba sul ufro da ufro kompleqsurad ganvi
Tarebul sameurneo saqmianobas. am dros Cndeba sxvadasxvanairi formisa da ga
mosaxulebis mqone mcire zomis Tixis cilindruli sabeWdavebi, romlebic svel
Tixaze gadatarebis Sedegad sxvadasxva Sinaarsis mqone kompoziciur naxatebs
toveben.
arwivis Zvalze Caxatuli mTvaris fazebis kalendari
cilindruli sabeWdavi da misi anabeWdi Tixaze
Tixis dasaTvleli figurebi
kultura
Tixis `konverti~ da masSi moTavsebuli figurebi
68
damwerlobis warmoSobis istoria – naxatidan naxatamde
Tixis saTvleli figurebi da `konvertebi~
me20 saukunis miwuruls, SuamdinareTSi warmoebuli arqeologiuri gaTxrebis
Sedegad, mecnierebma sruliad ucnauri arqefaqtebi (anu arqeologiuri nivTmtki
cebebi) aRmoaCines – es iyo sxvadasxva formis Tixis patara figurebi, romlebic
sakmaod didi periodis manZilze gvxvdeba da Zv. w. 80001500 ww.iT TariRdeba.
Tavdapirvelad es figurebi SeumCneveli darCaT, maTTvis didi mniSvneloba ar
miuniWebiaT, vinaidan ar egonaT, rom raime ideis matarebeli iqnebodnen. magram
arqeologebi TandaTan darwmundnen, rom maTi uyuradRebod datoveba ar SeiZle
boda, vinaidan aseTi figurebi mTel maxlobel aRmosavleTSi aRmoaCines. sainte
resoa, rom egvipteSi arc erTi amgvari figura ar aris
napovni.
am Tixis figuraTa ganviTareba SeiZleba or eta
pad davyoT: adreuli figurebi sadaa da geometri
uli forma aqvT – sfero, wre, diski, konusi da a.S.,
mogviano xanisa ki aris daserili, amokveTili da
formamicemuli.
gamoiTqva varaudi, rom es figurebi gamoiyene
boda angariSsworebisaTvis erTgvar sazom erTeulad. sxvadasxva tipis forma
sxvadasxva simbolos ganasaxierebda – mag., romelime cxovels, sakvebsa Tu nivTs.
fiqroben aseve, rom arsebobda am figurebis daTvlis sistema, romelic gamoixa
teboda maTze Camosmuli xazebiTa da wreebiT, rac saSualebas iZleoda, rom didi
rao denobiT daeTvalaT esa Tu is saqoneli.
am dasaTvlel figuraTa ZiriTadi funqciis Sesaxeb varaudi kidev ufro mas Sem
deg gamyarda, rac Zveli mesopotamiis erTerT yvelaze Zvel qalaq uruqSi Tixis
69
mrgvali formis saintereso WurWlebi aRmoaCines, romlebic
zemodan sabeWdavebiT iyo dabeWdili. rogori iyo mecnier
Ta gaoceba, rodesac am WurWlis gaxsnis Sedegad SigniT
ukve nacnobi formis Tixis dasaTvleli figurebi ipo
ves!
aRmoCnda, rom es iyo mrgvali formis Tixis `kon
vertebi~, romelTa erTi nawili gauxsneli, zogi ki
ukve damtvreuli iyo. maTi Seqmnis mizani unda yo
filiyo Tavdeboba, garantia sizustisa da utyua
roba Cadebuli figurebisa, romlebic TavisTavad
sxvadasxva nivTis simbolos warmoadgendnen. Ta
namedrove enaze rom vTqvaT, es iyo imdroindeli
e.w. `Ceki~, romelsac Cven viRebT saqonlis SeZenis
dros. rogorc Cans, adamiani fiqrobda, rom Tu es
niSnebi jibeSi edeboda an Zafze aacvamda, SeiZle
ba dakargvoda an advili iqneboda maTi gayalbeba. am
gziT ki piri, romelic meores nivTebs ucvlida (im dros
gavrcelebuli iyo aRebmicemoba, saqonlis e.w. ̀ barteru
li~ gacvla), gamoZerwavda misTvis saWiro Tixis dasaTvlel
figurebs, gamosaxavda maTze saganTa raodenobas, Caawyobda
Tixisave `konvertSi~, daaxatavda zemodan figurebs, ris gacvlasac
apirebda, Sekravda `konverts~ da gadascemda meore adamians. amiT angari
kultura
70
Sis uzustobisgan orive mxare iyo dazRveuli. Tu es
savaWro SeTanxmeba sakamaTo gaxdeboda, `garige
bis~ monawileT SeeZloT sxvaTa TandaswrebiT
gaetexaT `konverti~ da daeTvalaT saqoneli.
rogorc Cans, saqonlis gacvlis dasadas
tureblad mogonili aseTi xerxi imdenad mo
saxerxebeli iyo maSindeli mosaxleobisTvis,
rom es figurebi lursmuli damwerlobiT
Sesrulebuli mniSvnelovani teqstebis para
leluradac ganagrZobdnen arsebobas mas Sem
degac, rac Zv. w. IV aTaswleulis miwuruls gaCn
da damwerloba.
pirveli Tixis firfitebi
qalaq uruqSi, Tixis martivi dasaTvleli figurebis
garda, aRmoCenilia aseve Tixaze Sesrulebuli pirveli
naxatebi, e.w. `piqtogramebi~. isini gamoxatavdnen mTel Txro
biT kompozicias, sadac naxatebi erTmaneTTan iyo dakavSirebu
li. Semdgom periodSi es naxatebi gadaiqcnen lursmuli damwerlobis
Semadgenel nawilad.
Zvel mesopotamiaSi aRmoCenili yvelaze Zveli Tixis firfitebi daaxl. Zv. w.
3300iT TariRdeba. es firfitebi Sumerebma Seqmnes da maTze cifrebia gamosaxuli,
vinaidan es firfitebi mxolod ricxvebsa da piqtografiul niSnebs asaxaven, maT
Camoyalibebul damwerlobas ver vuwodebT.
damwerlobis warmoSobis istoria – naxatidan naxatamde
71
Tuki qvis xanis adamiani mniSvnelovani movlenis dasafiqsireblad ga
moqvabulis kedlebsa da Zvlebs iyenebda, Zveli SuamdinareTis adamianma
sawerad is masala gamoiyena, riTac mdidari iyo misi qveynis buneba da
rac iq bevrad meti iyo, vidre xe da qva – mesopotamiaSi uxvad moipove
boda Tixa, romelsac iqauri macxovreblebi aqtiurad iyenebdnen mSeneb
lobaSi. Tixa saweradac kargi masala aRmoCnda. wyaluxv SuamdinareTSi
aseve didad gavrcelebuli iyo lerwami, igive seli, romelic, sxva mniS
vnelovan funqciebTan erTad (zeTi, samosi da a.S.), saucxood gamod
ga Tixaze sawer saSualebad. Tixas zeldnen da lerwmisgan gamoTlili
grZe li samkuTxa kalmiT martivad gamosaxavdnen masze niSnebs.
nelnela es rTulad misaxvedri rebusuli damwer
loba gadaiqca nawilobriv ideogramul, nawilobriv
ki – marcvlovan damwerlobad. Zv. w. III aTaswleu
lis miwurulidan vxvdebiT ukve iseT niSnebs, rom
lebic erT marcvals gamoxataven. Sumerebma daiwyes
lursmuli/solisebri niSnebis kombinaciebis Sedge
na. Tavdapirvelad es simboloebi Tavis aRsaniSn sag
nebs gamosaxulebiT emsgavsebodnen, Semdgom ki ukve
marcvlis aRmniSvneli gaxdnen. aseTi ideografi
ulmarcvlovani, lursmuli/solisebri damwerloba
gadamwerebi Tel barsifidan, siria
marcvlovania damwerloba, rodesac erTi niSani, simbolo gadmoscems erT marcvals (mag., ba, ab, bab).
ideogramulia damwerloba, rodesac erTi niSani, simbolo gamoxatavs mTli an sity vas an ideas.
kultura
am damwerlobis magaliTad mogvyavs e.w. `ludis firfita~ – es aris rebusis msgavsi gamosaxu leba, romelic gviyveba qeris gacvlis ambavs: 135 000 litri (1) qeris (2) gacvlis periodi: 37 Tve (3), am saqmis pasuxismgebeli piri: quSimi (4), sabuTis mizani: saboloo angariSi (5), qeris gacvla – xelidan xelSi (6).
sainteresoa, rom Sumerebs werasTan dakavSirebiT Semdegi terminebi hqondaT: SAR/ŠAR – `wera~; DUB.ŠAR – `firfita~; ŠID – `kiTxva, daTvla, xmamaRla warmoTqma~; DIŠ SANTAG – `samkuTxedi~. cnobilia aseve gadamwerTa sko
lis e.w. `gamocdis teqsti~, sadac moswavlis Segonebas vxvde biT:
SAĜ.NAM.DUB.ŠAR SANTAG – `weris xelovnebis dasawyisi aris soli~.
72
mTel Zvel axlo aRmosavleTSi gavrcelda (elamuri, aqaduri, xeTuri,
xurituli, ugarituli, urartuli, Zv. sparsuli) da sabolood gadaiqca
anbanur damwerlobad, romlis pirveli magaliTia finikiuri anbani.
damTxvevad ar unda miviCnioT, rom swored am epoqidan mogvepoveba
damwerlobis nimuSebi babilonis gareTac: aRmosavleTiT – xuzestanSi
(irani) da dasavleTiT – egvipteSi. xuzestanis centrSi, suzaSi napovni
Tixis firfitebi aseve dafarulia damwerlobis niSnebiT. es ar aris
gasakviri. adreul epoqebSi xuzestansa da babilonSi kulturuli gan
viTareba TavTavisi gziT midioda, magram im periodSi, romelzec Cven
vlaparakobT, es ori regioni kulturulad da ekonomikurad erTnairad
viTardeboda da erTnairi ekonomikuri mdgomareoba erTnair saWiroe
bebs moiTxovda. aq aRmoCenili Tixis firfitebi Tanadroulia babilonSi
aRmoCenili pirveli Tixis firfitebisa, anu ver vxvdebiT damwerlobis
Casaxvis niSnebs da amitom ar gamoricxaven, rom xuzestanSi damwerlo
bis idea swored babilonidan Sesuliyo.
rac Seexeba egviptes, damwerloba aqac da babilonSic erTsa da imave
epoqaSi Cndeba. miuxedavad imisa, rom lursmuli/solisebri damwerloba
da egvipturi ieroglifebi metad gansxvavebulad gamoiyurebian, mainc
saubaria maT kavSirze. arqeologiuri wyaroebiT dasturdeba, rom es
ori regioni erTmaneTs ucvlida Zvirfas qvebs, liTonsa da sxva Zvir
faseulobas. mag., cnobilia, rom laJvardis qva, romelsac egvipteSi ux
vad iyenebdnen, swored avRaneTidan Seitanes.
finikiuri damwerloba – CvenTvis cnobili uZvelesi anbanu ri damwerloba, ro me lic Sedgeba 22 Tanxmovnisgan.
damwerlobis warmoSobis istoria – naxatidan naxatamde
lursmuli damwerlobis nimuSi – `Sumeris mefeTa sia~
73
kultura
da mainc, sad Seiqmna Tavdapirvelad damwerloba?
mecnierebi upiratesobas mainc SuamdinareTs aniWeben.
saqme isaa, rom, rogorc ukve aRvniSneT, iq dastur
deba damwerlobis ganviTarebis yvela etapi, daw
yebuli naxatebiT, damTavrebuli marcvlovani
lursmuli damwerlobiT. egvipteSi Casaxul
damwerlobas ki winapiroba ar aqvs, igi meso
potamiuri damwerlobis ganviTarebis mxo
lod meore fazidan dasturdeba.
rac Seexeba sxva adrindel damwer
lobebs, rogoricaa induri da Cinuri
damwerlobebi, isini mogviano periodSi
yalibdeba ise, rom maT ZvelaRmosavlur
damwerlobasTan ver vakavSirebT. Zveli
mesopotamiuri damwerlobisgan mogvi
anebiT warmoiSva finikiuri – pirveli an
banuri damwerloba, romelsac bevr sxva an
banTan erTad qarTuli anbanis warmoSobac
ukavSirdeba.
weris sistemis gamartiveba gamoiwvia im saWiroebam,
rom adamians saweri da dasamaxsovrebeli Zalian didi ma
sala gauCnda. damwerlobis warmoSoba ki ukavSirdeba im dros,
rodesac adamianma SeZlo metyvelebis manZilsa da droSi gacocxleba.
74
ukan naxatebisken? Tanamedrove piqtogramebi
dRes Znelad Tu moiZebneba adamiani, romelsac Sexeba ar hqondes Tanamedrove
`piqtogramebTan~. esenia: sagzao niSnebi, aeroportSi gamosaxuli simboloebi da
mravali sxva.
gansakuTrebiT aqtiurad viyenebT kompiuterul simboloebs. teqnikis ganvi
TarebasTan erTad damwerlobis ganviTarebac sxvadasxva etaps gadis – Tu erT
dros werils vwerdiT, dRevandel dRes `CaTSi~ drois simwiris gamo gamovsaxavT
ama Tu im simbolos, romelic emociasa Tu gunebaganwyobilebas, aseve Cven mier
dagegmil qmedebebsac ki gamoxatavs. amisaTvis Sedgenilia simboloTa leqsikone
bi, romlebic zustad imave mniSvnelobas atareben, rasac erT dros Seqmnili Sume
ruli niSnebi. cxadia, dRes bevrad mosaxerxebelia videogamosaxulebis meSveo
biT urTierToba, vidre safosto werilis gagzavna. da Tuki qristes Sobamde III
aTaswleulis dasawyisSi adamianma manZilsa da droSi metyvelebis gadacemisTvis
damwerloba Seqmna, qristes Sobidan III aTaswleulis dasawyisSi, teqnikuri prog
resis wyalobiT, igi manZilze komunikacias damwerlobis gareSec axerxebs.
damwerlobis warmoSobis istoria – naxatidan naxatamde
75